Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (D062417/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 11. jūnija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2019. gada 12. jūlija balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 29. novembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 14. janvārī(3),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā ar Komisijas Lēmumu 2008/730/EK(5) atļāva laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (“sojas pupas A2704-12”), sastāv vai ir ražota no tām; tā kā atļauja aptver arī tādu produktu laišanu tirgū, kas satur sojas pupas A2704-12 vai sastāv no tām, bet kas nav pārtika un barība, un kas paredzēti tādiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkuras citas sojas pupas, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā 2017. gada 29. augustā atļaujas turētājs Bayer CropScience AG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu iesniedza Komisijai pieteikumu par minētās atļaujas atjaunošanu (atjaunošanas pieteikums);

C.  tā kā 2018. gada 29. novembrī EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu par atjaunošanas pieteikumu, kas tika publicēts 2019. gada 14. janvārī(6);

D.  tā kā sojas pupas A2704-12 tika izstrādātas, lai tās iegūtu izturību pret amonija glufozināta herbicīdiem; tā kā izturību pret šiem herbicīdiem panāk ar PAT (fosfinotricīna acetiltransferāzes) proteīna ekspresiju(7);

Papildu herbicīdi

E.  tā kā vairāki pētījumi liecina, ka pret herbicīdiem izturīgu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšana noved pie šo herbicīdu plašākas izmantošanas(8); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka sojas pupas A2704-12 tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

F.  tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam)(9) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta atlieku daudzumu importētajās sojas pupās; tā kā nevar izslēgt, ka sojas pupas A2704-12 vai produkti, kas no tām iegūti izmantošanai pārtikā un barībā, pārsniegs Savienības maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (MAL), kurš noteikts, lai patērētājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni;

G.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (Eiropas Ķimikāliju aģentūras 1B kategorija) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji(10); tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(11);

H.  tā kā ĢM augos veidu, kādā augs noārda papildu herbicīdus, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija(12);

I.  tā kā tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu novērtēšana ĢM augos ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā kompetences;

Dalībvalstu komentāri

J.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas kritiskas piezīmes(13); tā kā viskritiskākie komentāri ir par to, ka nav iespējams pienācīgi novērtēt riskus, kas saistīti ar sojas pupu A2704-12 izmantošanu pārtikā un barībā, jo nav veikts pietiekams skaits lauka pētījumu, kā arī tie nav bijuši pietiekami daudzveidīgi, trūkst datu par glufozināta atliekām un nav veikti nekādi hroniskās vai subhroniskās toksicitātes pētījumi; tā kā vairākas dalībvalstis norāda, ka vides monitoringa plāns neatbilst ne Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK(14), ne attiecīgajām vadlīnijām, ne arī EFSA norādījumiem par vides monitoringu pēc laišanas tirgū (2011); tā kā vairākas dalībvalstis pauž bažas par sojas pupu A2704-12 audzēšanas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un sabiedrības veselību ražotājvalstīs un eksportētājvalstīs;

K.  tā kā neatkarīgā pētījumā ir secināts, ka EFSA veiktais riska novērtējums ir nepieņemams tā pašreizējā formā(15), jo tajā nav identificēti zināšanu trūkumi un neskaidrības un nav pienācīgi novērtēts sojas pupu A2704-12 nekaitīgums kopumā un potenciālais toksiskums; tā kā pētījumā konstatēts, ka EFSA nav atzinusi izmaiņas, kas notikušas 10 gadu laikposmā kopš sākotnējās sojas pupu A2704-12 atļaujas piešķiršanas attiecībā uz agronomiskajiem apstākļiem, kādos tiek audzētas pret herbicīdiem izturīgas sojas pupas, piemēram, aizvien lielāks skaits problēmu, ko rada pret herbicīdiem izturīgas nezāles, kuru dēļ nepieciešams arvien lielāks herbicīdu daudzums;

Savienības starptautisko saistību ievērošana

L.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai, izstrādājot lēmumu, jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šiem leģitīmajiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību;

M.  tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku nesen sagatavotajā ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību un potenciāls novest pie cilvēktiesību pārkāpumiem pret lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kopienām, kas dzīvo lauksaimniecības zemju tuvumā, pirmiedzīvotāju kopienām, kā arī grūtniecēm un bērniem(16); tā kā IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju(17);

N.  tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas(18); tā kā Parīzes nolīgums un vispārējais stratēģiskais plāns bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, tostarp Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķi, ko pieņēma saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus(19);

O.  tā kā IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu(20); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu IAM(21);

P.  tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja(22); tā kā sojas pupas A2704-12 ir atļauts audzēt, cita starpā, Brazīlijā un Argentīnā(23);

Q.  tā kā Eiropas Savienība ir pasaules otrā lielākā sojas importētāja un lielākā daļa Savienībā importētās sojas ir paredzēta dzīvnieku barībai; tā kā Komisijas analīzē ir konstatēts, ka soja vēsturiski ir bijusi lielākais Savienības veicinātās globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju izraisītājs, esot par iemeslu gandrīz pusei no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa(24);

R.  tā kā deviņus ĢM sojas pupu veidus, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā, jau ir atļauts importēt Savienībā kā pārtiku un barību; tā kā turklāt tiek gaidīta atļauja importēt Savienībā izmantošanai pārtikā un barībā trīs Brazīlijā atļautus ĢM sojas pupu veidus, tostarp sojas pupas A2704-12(25);

S.  tā kā nesen veiktā Savienības mēroga apsekojumā konstatēts, ka gandrīz 90 % respondentu uzskata, ka ir vajadzīgi jauni tiesību akti, lai nodrošinātu, ka Savienībā pārdotie produkti neveicina globālo atmežošanu(26);

Nedemokrātisks process

T.  tā kā saskaņā gan ar 2019. gada 11. jūnija balsojumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, gan ar 2019. gada 12. jūlija balsojumu Apelācijas komitejā atzinums netika sniegts, kas nozīmē, ka atļaujas izsniegšanai netika saņemts dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsts;

U.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februāra tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā tā lēmumus par atļaujām ir pieņēmusi bez atzinuma saņemšanas no dalībvalstu komitejas un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas attiecībā uz visu procedūru notiek ļoti reti, ir kļuvusi par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par ĢM pārtikas un barības atļaujām; tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku(27);

V.  tā kā Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā nevienu no šo ĢMO atļaušanai nav panākts dalībvalstu kvalificēts balsu vairākums; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina atļaut ĢMO izmantošanu, lai gan tai nav juridiska pienākuma šādi rīkoties,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(28) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, vai tie būtu paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā vai barībā;

7.  aicina Komisiju nesniegt atļauju attiecībā uz nevienu pret herbicīdiem izturīgu ĢM augu, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, par metabolītiem un tirdzniecībā pieejamajiem preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu audzēšanas valstīs;

8.  aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut pret herbicīdiem izturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā ir paredzēts audzēt vai importēt Savienībā izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā;

9.  aicina Komisiju neatļaut importēt izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā ĢM augus, kas ir izturīgi pret tādiem herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā (šajā gadījumā glufozinātu);

10.  atgādina, ka IAM var sasniegt tikai tad, ja piegādes ķēdes kļūst ilgtspējīgas un tiek radīta politikas pasākumu sinerģija(29);

11.  atkārtoti pauž satraukumu par to, ka Savienības lielā atkarība no importētas dzīvnieku barības sojas pupu veidā izraisa atmežošanu trešās valstīs(30);

12.  aicina Komisiju neatļaut ĢM sojas pupu importu, ja vien nav iespējams pierādīt, ka to audzēšana neveicina atmežošanu;

13.  mudina Komisiju pārskatīt visas spēkā esošās atļaujas attiecībā uz ĢM soju, ņemot vērā Savienības starptautiskās saistības, tostarp Parīzes nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un IAM;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu sojas pupu A2704-12 novērtējumu atļaujas atjaunošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-RX-009), EFSA Journal 2019, 17(1):5523, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5523 (4) Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus. (5) Komisijas 2008. gada 8. septembra Lēmums 2008/730/EK, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur, sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētas sojas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3) (OV L 247, 16.9.2008., 50. lpp.). (6) EFSA Journal 2019, 17(1):5523. (7) Zinātnisko ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā atzinums par Bayer CropScience pieteikumu (EFSA-GMO-NL-2005-18) laist tirgū pret glufozinātu izturīgas sojas pupas izmantošanai pārtikā un barībā, importam un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, EFSA Journal (2007)524, 1. lpp. https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2007.524 (8) Skatīt, piemēram, Bonny S., Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact, Environmental Management, January 2016;57(1):31-48, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Charles M. Benbrook, Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years, Environmental Sciences Europe, 24. sējums, raksts Nr.  24 (2012), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24. (9) Komisijas 2019. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/533 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, (OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (11) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436 (12) Piemēram, EFSA apgalvo, ka tieši tā notiek gadījumā, ja šis papildu herbicīds ir glifozāts: EFSA pārskats par maksimāli pieļaujamo glifozāta atlieku daudzumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, 2018, 12. lpp. https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263 (13) G pielikums — dalībvalstu komentāri http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2018-00992 (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.). (15) Testbiotech komentārs par EFSA novērtējumu atļaujas atjaunošanai attiecībā uz ģenētiski modificētām sojas pupām A2704-12 https://www.testbiotech.org/en/content/testbiotech-comment-soybean-a2704-12-renewal (16) https://www.ohchr.org/EN/Issues/Environment/ToxicWastes/Pages/Pesticidesrighttofood.aspx (17) https://www.un.org/sustainabledevelopment/health/ (18) Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352), 1. lpp. (19) Idem, 2. lpp. (20) Skatīt 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://www.un.org/sustainabledevelopment/biodiversity/ (21) COM(2019)0352, 2. lpp. (22) Agrobioloģisko lietojumu iegādes starptautiskais dienests (2017) “Global status of commercialized biotech/GM crops in 2017” (“Tirgū laistu biotehnoloģisko/ĢM kultūru globālais statuss”) ISAAA Brief No. 53, 16. un 21. lpp. http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf (23) https://www.isaaa.org/gmapprovaldatabase/event/default.asp?EventID=161 (24) Eiropas Komisijas tehniskais ziņojums 2013-063 “The impact of EU consumption on deforestation: Comprehensive analysis of the impact of EU consumption on deforestation” (“ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”), 23. un 24. lpp., https://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf: laikā no 1990. līdz 2008. gadam Savienība importēja kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produktus tādā daudzumā, kas izraisīja 90 000 km2 atmežošanu. Kultūraugu produktu radītā atmežošana sasniedza 74 000 km² (82 %), kur lielākā daļa (52 000 km²) bija eļļas kultūraugu radītā atmežošana. Sojas pupas un sojas rauši veido 82 % no kopējā atmežošanas apjoma (42 600 km²), kas atbilst 47 % no Savienības kopējā importa, kurš izraisījis materializēto atmežošanu. (25) Šie skaitļi ir iegūti, salīdzinot Agrobioloģisko lietojumu iegādes starptautiskā dienesta ĢM apstiprinājumu datubāzi (https://www.isaaa.org/gmapprovaldatabase/approvedeventsin/default.asp?CountryID=BR&Country=Brazil) ar ES ĢM pārtikas un barības reģistru (https://ec.europa.eu/food/plant/gmo/eu_register_en), abām vietnēm piekļūts 2019. gada septembrī. (26) https://www.fern.org/news-resources/press-release-87-per-cent-of-europeans-support-new-laws-to-combat-global-deforestation-new-poll-shows-1963/ (27) Skatīt, piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto atklāšanas uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī). (28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (29) Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0333), 67. punkts. (30) Idem.