Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2829(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0106/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0106/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 10/10/2019 - 8.9

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0030

Pieņemtie teksti
PDF 177kWORD 55k
Ceturtdiena, 2019. gada 10. oktobris - Brisele
Ģenētiski modificēta kukurūza MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9, un ģenētiski modificēta kukurūza, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9
P9_TA(2019)0030B9-0106/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D062827/02 – 2019/2829(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D062827/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 12. jūlija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2019. gada 16. septembra balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 28. novembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 14. janvārī(3),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2013. gada 6. februārī Dow AgroSciences Europe Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Dow AgroSciences LLC vārdā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 (saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza), sastāv vai ir ražota no tās; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā pieteikums attiecās uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur saliktas transformācijas ĢM kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās, un šāda ĢM kukurūzu iegūta no viena transformācijas notikuma 25 apakškombinācijām; tā kā 11 no šīm apakškombinācijām jau ir atļautas(5); tā kā papildus saliktā transformācijā iegūtajai ĢM kukurūzai uz pārējām 14 apakškombinācijām attiecas Komisijas īstenošanas lēmuma projekts;

C.  tā kā 2018. gada 28. novembrī EFSA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2019. gada 14. janvārī(6);

D.  tā kā saliktas transformācijas ĢM kukurūzu iegūst, krustojot piecus ĢM kukurūzas transformācijas notikumus, kā rezultātā tiek panākta rezistence pret herbicīdiem, kas satur glufozinātu, glifozātu un 2,4-D, kā arī radīti seši insekticīdu proteīni (“Bt” vai “Cry” proteīni): Cry1A.105, Cry2Ab2, Cry1F un CryBb1, kas ir toksiski dažiem zvīņspārņu kāpuriem, kā arī Cry34Ab1 un Cry25Ab1, kas ir toksiski dažiem cietspārņu kāpuriem(7);

Dalībvalstu komentāri

E.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās perioda(8) laikā dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas būtiskas piezīmes, tostarp par to, ka nav iespējams izdarīt galīgo secinājumu (jo īpaši attiecībā uz pārtikas produktiem), atsaucoties uz attiecīgās pārtikas un/vai barības ilgtermiņa ietekmi uz reprodukciju vai attīstību, ka pirms riska novērtējuma pabeigšanas ir nepieciešama papildu informācija, ka sastāva analīze liecina par neatbilstību starp saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu un tās konvencionālo analogu un tāpēc nav iespējams garantēt nekaitīgumu, ka pēctirgus vides monitoringa plāns ir neatbilstīgs, kā arī ir jāveic papildu pētījumi par Cry proteīnu bioloģisko lomu un iedarbību uz zīdītājiem, lai tos varētu uzskatīt par nekaitīgiem;

F.  tā kā pieteikuma iesniedzējs neiesniedza nekādus eksperimentu datus par 14 pašlaik neatļautajām saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas apakškombinācijām(9); tā kā saliktus transformācijas notikumus nevajadzētu atļaut, ja nav pamatīgi izanalizēti eksperimentu dati par katru apakškombināciju;

Papildu herbicīdi

G.  tā kā vairāki pētījumi liecina, ka pret herbicīdiem tolerantu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie šo herbicīdu plašākas izmantošanas(10); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta, glifozāta un 2,4-D devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

H.  tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glifozāta, glufozināta vai 2,4-D atlieku daudzumu importētajā kukurūzā(11); tā kā nevar izslēgt, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza vai produkti, kas no tās ražoti izmantošanai pārtikā un barībā, pārsniegs Savienības maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (MAL), kurš noteikts nolūkā aizsargāt patērētāju veselību;

I.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns; tā kā gluži pretēji tam Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015. gadā glifozātu klasificēja kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

J.  tā kā EFSA uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu novērtēt vairākus glifozāta noārdīšanās produktus, kas saistīti ar pret glifozātu tolerantiem ĢM kultūraugiem(12);

K.  tā kā ĢM augos veidu, kādā tiek noārdīti papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var noteikt ģenētiskā modifikācija kā tāda; tā kā EFSA uzskata, ka tieši tā notiek gadījumā, ja šis papildu herbicīds ir glifozāts(13);

L.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(14) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(15);

M.  tā kā neatkarīgi pētījumi vieš bažas par riskiem, kādi šai 2,4-D aktīvajai sastāvdaļai var būt attiecībā uz embriju attīstību, iedzimtiem defektiem un endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem;

N.  tā kā ĢM augu selekcijā iesaistīta eksperta nesen publicētā rakstā apšaubīts pret 2,4-D tolerantu ĢM kultūraugu nekaitīgums, jo noārdoties veidojas citotoksisks sadalīšanās produkts 2,4-dihlorfenols (2,4-DCP)(16);

Bt proteīni

O.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt proteīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt proteīni var iedarboties kā palīgvielas(17), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, var palielināties šo proteīnu alergēniskums;

P.  tā kā līdzīgas, taču citas saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas un tās apakškombināciju novērtēšanas procesā EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis, paužot mazākuma viedokli, konstatējis, ka, lai gan nevienā Bt proteīnu pielietojumā nekad nav konstatēta neparedzēta ietekme uz imūnsistēmu, šos proteīnus nav iespējams novērot toksikoloģiskos pētījumos, ko EFSA pašreiz iesaka un veic ĢM augu nekaitīguma novērtēšanas mērķiem, jo šajos pētījumos nav paredzētas šim nolūkam veiktas atbilstīgas pārbaudes(18);

Q.  tā kā nesenā pētījumā konstatēts, ka ASV paralēli tam, ka strauji pieaug sēklu apstrāde ar neonikotinoīdiem, vienlaikus aizvien biežāk tiek audzēta ĢM Bt kukurūza(19); tā kā Savienība ir aizliegusi brīvā dabā izmantot trīs neonikotinoīdus, tostarp kā sēklapvalkus, jo tie atstāj ietekmi uz medus bitēm un citiem apputeksnētājiem(20);

R.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par herbicīdu atliekām un to metabolītiem ĢM augos, kā arī to iespējamo mijiedarbību ar Bt proteīniem neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetencē;

Nedemokrātisks process

S.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 12. jūlija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kā arī Apelācijas komiteja 2019. gada 16. septembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

T.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februāra tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisija lēmumus par atļaujām ir pieņēmusi bez atzinuma saņemšanas no dalībvalstu komitejas un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas attiecībā uz visu procedūru notiek ļoti reti, ir kļuvusi par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par ĢM pārtikas un barības atļaujām; tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku(21);

U.  tā kā Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā nav bijis dalībvalstu kvalificēts balsu vairākums, kas atbalstītu atļaujas piešķiršanu kādam no šiem ĢMO; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina atļaut ĢMO izmantošanu, lai gan tai nav juridiska pienākuma šādi rīkoties,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(22) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzamības kārtā turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļaujām izmantot ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, neatkarīgi no tā, vai šie ĢMO būtu paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā un barībā;

7.  aicina Komisiju nesniegt atļauju neviena pret herbicīdiem toleranta ĢM auga audzēšanai, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, par metabolītiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu audzēšanas valstīs;

8.  aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut pret herbicīdiem tolerantu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai Savienībā importēt izmantošanai pārtikā un barībā;

9.  aicina Komisiju neatļaut importēt izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā jebkādus ĢM augus, kas ir toleranti pret tādiem herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā (šajā gadījumā glufozinātu);

10.  aicina Komisiju neatļaut nekādas saliktu transformācijas notikumu apakškombinācijas, kamēr EFSA tās nav rūpīgi izvērtējusi, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kuriem jābūt pilnīgiem;

11.  konkrētāk, uzskata, ka tādu apakškombināciju apstiprināšana, par kurām nav sniegti nekaitīguma dati un kuras nav pat pārbaudītas vai izveidotas, ir pretrunā vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002;

12.  aicina EFSA padziļināti izstrādāt un sistemātiski izmantot metodes, kas ļautu konstatēt saliktos transformācijas notikumos iegūtu ĢM neparedzēto ietekmi, tostarp saistībā ar Bt toksīniem raksturīgajām palīgvielu īpašībām;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) Zinātniskais atzinums par novērtējumu ģenētiski modificētai kukurūzai MON 89034 x 1507 x MON 88017 x 59122 x DAS-40278-9 un apakškombinācijām neatkarīgi no to izcelsmes izmantošanai pārtikai un barībai, importam un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2013-113), EFSA biļetens, 2019, 17(1):5521, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5521
(4) Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmanto ģenētiski modificētus organismus.
(5) 1507 x 59122, atļauta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1110; MON 89034 × MON 88017, atļauta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/2046; un MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, MON 89034 × 1507 × MON 88017, MON 89034 × 1507 × 59122, MON 89034 × MON 88017 × 59122, 1507 × MON 88017 × 59122, MON 89034 × 1507, MON 89034 × 59122, 1507 × MON 88017, MON 88017 × 59122, kas atļautas ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/650/ES.
(6) Zinātniskais atzinums par novērtējumu ģenētiski modificētai kukurūzai MON 89034 x 1507 x MON 88017 x 59122 x DAS-40278-9 un apakškombinācijām neatkarīgi no to izcelsmes izmantošanai pārtikai un barībai, importam un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2013-113), EFSA biļetens, 2019, 17(1):5521, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5521
(7) Sk. EFSA atzinumu, 10.–11. lpp.
(8) G pielikums — dalībvalstu komentāri http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-00210
(9) Sk. EFSA atzinumu, 4. lpp.
(10) Sk., piemēram, Bonny, S. “Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme” Environmental Management, 2016, 57(1): 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M. “Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”, Environmental Sciences Europe, 2012, Vol 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24
(11) Komisijas 2019. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/533 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās (OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.).
(12) EFSA secinājums par aktīvās vielas glifozāta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA biļetens, 2015, 13(11):4302, 3. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302
(13) EFSA pārskats par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, 2018. gada 17. maijs, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(15) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436
(16) Lurquin, P. F., “Toksisku metabolītu veidošanās pret 2,4-D tolerantos ĢM kultūraugos”, 3 Biotech, 2016, 6(1): 1-4. https://link.springer.com/article/10.1007/s13205-016-0387-9#CR25
(17) Informācijai sk. Rubio Infante, N. & Moreno-Fierros, L., “Pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu nekaitīgumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem”, Journal of Applied Toxicology, 2016, 36(5): 630-648. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/jat.3252/full
(18) Pieteikums EFSA-GMO-DE-2010-86 (Bt11 3 MIR162 3 1507 3 GA21 kukurūza un trīs apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes), EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa J. M. Wal mazākuma viedoklis, 2018. gada maijs,https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2018.5309, 34. lpp.
(19) Douglas, M.R. & Tooker, J.F., “Intensīvas sēklu apstrādes izraisīts straujš neonikotinoīdu izmantojuma pieaugums un agrīna kaitīgo organismu apkarošana ASV lauka kultūraugos”, Environmental Science & Technology. 2015, 49(8): 5088-5097, https://pubs.acs.org/doi/10.1021/es506141g
(20) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/approval_active_substances/approval_renewal/neonicotinoids_en
(21) Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 30. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika