Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0521 – C8-0320/2018)(2),

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2017. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2019. gada 26. marta lēmumu(5) atlikt lēmuma pieņemšanu par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam pievienoto rezolūciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(7), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A9-0010/2019),

1.  nesniedz Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropadomes un Padomes 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 51, 28.2.2017. (2) OV C 348, 28.9.2018., 1. lpp. (3) OV C 357, 4.10.2018., 1. lpp. (4) OV C 357, 4.10.2018., 9. lpp. (5) OV L 249, 27.9.2019., 25. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A9-0010/2019),

A.  tā kā visām Savienības iestādēm ir jābūt pārredzamām un pilnībā atbildīgām visu Savienības pilsoņu priekšā par līdzekļiem, kas tām uzticēti to pienākumu izpildei;

B.  tā kā Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Savienības iestāde un tam ir pienākums sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi;

C.  tā kā budžeta izpildes apstiprināšana katrai Savienības iestādei un struktūrai atsevišķi ir ilglaicīga prakse, ko pieņēmušas visas pārējās iestādes, izņemot Padomi, un tā kā šī procedūra ir izstrādāta, lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību Savienības pilsoņiem un īstenotu nepieciešamo cīņu pret krāpšanu,

1.  atgādina, ka Savienības iestādēm ir administratīva autonomija jautājumos, kas saistīti ar to darbību; uzsver to, cik svarīgi ir, lai tās sava budžeta izpildē rīkotos atbildīgi un profesionāli;

2.  uzsver Parlamenta lomu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Finanšu regulā, un to, ka, pilnībā atzīstot Padomes lomu kā iestādei, kura sniedz ieteikumus budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, ir jāturpina nošķirt Parlamenta un Padomes dažādās funkcijas, lai nodrošinātu atbilstību Līgumos un Finanšu regulā noteiktajam institucionālajam satvaram;

3.  atgādina, ka Parlaments citu iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas, uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas un citu iestāžu ģenerālsekretāru uzklausīšanas; atkārtoti norāda, ka Padomei, tāpat kā citām iestādēm, ir pilnībā un godprātīgi jāpiedalās ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; pauž nožēlu par grūtībām, ar ko bijis jāsaskaras līdzšinējās Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās;

4.  pauž nožēlu par to, ka Padome atkal nav sniegusi atbildes uz Parlamenta nosūtītajiem rakstiskajiem jautājumiem un ka Padomes ģenerālsekretārs neapmeklēja 2018. gada 27. novembrī rīkoto uzklausīšanu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; turklāt pauž nožēlu par to, ka Padome arī neatbildēja uz Parlamenta konstatējumiem, kas pausti 2019. gada 26. marta rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu, tādējādi neievērojot Parlamenta lomu;

5.  atgādina par grūtībām, ar kurām atkārtoti bijis jāsaskaras līdzšinējās Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās Padomes nesadarbošanās dēļ un kuru dēļ Parlaments atteicās sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi attiecībā uz 2009.–2016. finanšu gadu un atlikt tā lēmuma pieņemšanu par budžeta izpildes apstiprināšanu 2019. gada martā — par 2017. finanšu gadu;

6.  norāda, ka Padome 2018. gada 2. maijā atbildēja uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšlikumu par Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, iesniedzot grozītu priekšlikumu, un ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja 2018. gada 16. jūlijā nosūtīja savu atbildi uz Padomes grozīto priekšlikumu; mudina Padomi ātri reaģēt uz jaunāko priekšlikumu, lai pēc iespējas drīzāk varētu piemērot jaunos noteikumus par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

7.  pauž nožēlu par to, ka nav apsvērta iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu paustā prasība nodalīt Eiropadomes un Padomes budžetu, paredzot katrai iestādei savu budžetu; uzstāj uz šo nodalīšanu, kas veicinās abu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabos to pārskatatbildību un izdevumu efektivitāti;

8.  atkārtoti pauž bažas par to, ka no 2017. uz 2018. gadu ir pārnests ļoti liels apropriāciju apmērs, jo īpaši attiecībā uz mēbelēm, tehnisko aprīkojumu, transportu un datorsistēmām; atgādina Padomei, ka, piemērojot gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tai būtu jāatspoguļo faktiskās vajadzības; turklāt pauž nožēlu par to, ka Padome nav sniegusi pietiekamu informāciju par nekustamā īpašuma politiku;

9.  atzinīgi vērtē centienus vēl vairāk uzlabot finanšu pārvaldību un sniegumu, piemēram, budžeta plānošanas centralizētu saskaņošanu, integrējot daudzgadu darbības un budžeta plānošanu;

10.  atzīst uzlabojumus, kas gūti attiecībā uz Padomes administratīvo modernizāciju, piemēram, to, ka Padomes tīmekļa vietnē ir publicēti iekšējie noteikumi par ziņošanu par nopietniem pārkāpumiem, kā arī rokasgrāmata ētikas jautājumos un rīcības kodekss Padomes darbiniekiem; aicina Padomi uzlabot informētību par šiem noteikumiem un nodrošināt, ka visi darbinieki ir pienācīgi informēti par savām tiesībām;

11.  atgādina, ka Padome 2017. gada 6. decembrī atbalstīja Komisijas priekšlikumu par obligātu pārredzamības reģistru, taču joprojām nav to īstenojusi; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome nepiedalās pārredzamības reģistra shēmā; uzstājīgi aicina Padomi turpināt diskusijas par to instrumentu kopuma tehniskajiem aspektiem, kuri saistīti ar pārredzamības reģistru, lai pēc iespējas drīz panāktu triju iestāžu politisko vienošanos, ņemot vērā, ka Savienības iestāžu labāka pārredzamība palielinās sabiedrības uzticēšanos Savienībai;

12.  uzsver, ka Parlaments balsojumā plenārsēdē atbalstīja Eiropas Ombuda priekšlikumus, kas saistīti ar Eiropas Ombuda ieteikumiem un ierosinājumiem Padomei atvieglot pilsoņu iespējas sekot līdzi Savienības likumdošanas procesam (Padomes likumdošanas procesa pārredzamība, OI/2/2017/TE); atgādina, ka Padomei cita starpā būtu sistemātiski jāreģistrē katras dalībvalsts nostāja Padomes darba sagatavošanas struktūrās, jāizstrādā skaidri un publiski pieejami kritēriji par “LIMITE” statusa piešķiršanu dokumentiem saskaņā ar Savienības tiesībām, jāizstrādā īpaša tīmekļa vietne katram tiesību akta priekšlikumam un jāuzlabo publiskā dokumentu reģistra vienkāršība lietošanā;

13.  atgādina, ka Padomei vajadzētu būt pārredzamai un pilnībā atbildīgai Savienības pilsoņu priekšā par līdzekļiem, kas tai uzticēti kā Savienības iestādei;

14.  uzstāj, ka efektīvas budžeta kontroles veikšanai ir nepieciešama Parlamenta un Padomes sadarbība, pienācīgi ievērojot to attiecīgās funkcijas; uzskata, ka apmierinoša sadarbība starp abām iestādēm atklātas un oficiālas dialoga procedūras veidā būtu pozitīva zīme Savienības pilsoņiem;

15.  pauž bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju attiecībā uz Savienības prezidentvalsts pienākumus pildošo dalībvalstu korporatīvo sponsorēšanu un pievienojas Savienības pilsoņu un Parlamenta deputātu paustajām bažām; atzīst, ka no dalībvalstīm tiek sagaidīts, lai tās pašas finansētu savu prezidentūras darbību, un pauž nožēlu, ka pēdējo gadu laikā par ierastu praksi ir kļuvusi korporatīvās sponsorēšanas izmantošana, lai segtu daļu no izdevumiem, kas šajā saistībā radušies; pauž nopietnas bažas par risku zaudēt ES pilsoņu uzticību Savienībai, tās iestādēm un jo īpaši Padomei, kuru reputācijai varētu tikt nodarīts kaitējums šīs prakses dēļ; ierosina, ka Padomei ir jāpieņem pamatnostādnes prezidentūru finanšu pārredzamības un neatkarības veicināšanai; stingri iesaka Padomei paredzēt prezidentūru iekļaušanu budžetā; cieši sekos līdzi secinājumiem pēc Eiropas Ombuda veiktās izmeklēšanas saistībā ar šo jautājumu; prasa, lai Padome par šīm bažām informē dalībvalstis, jo īpaši pašreizējās trīs prezidentvalstis;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Padome uzskata, ka ir jāpievēršas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai, un ir gatava pēc iespējas ātrāk vienoties ar Parlamentu par to, kā sadarboties šajā jomā.