Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2857(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0169/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0169/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/11/2019 - 5.5

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0055

Pieņemtie teksti
PDF 191kWORD 51k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris - Brisele
Ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1)
P9_TA(2019)0055B9-0169/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (D061871/04 – 2019/2857(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (D061871/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 30. aprīļa balsojumu, nesniedzot atzinumu, un pārsūdzības komitejas 2019. gada 5. jūnija balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2008. gada 2. jūlijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2008. gada 11. jūlijā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. gada 17. oktobrī pieņemto atzinumu attiecībā uz atļaujas atjaunošanu, kas publicēts 2018. gada 16. novembrī(4),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (turpmāk “ĢMO”)(5),

–  ņemot vēra Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā ar Komisijas Lēmumu 2008/933/EK(6) atļāva laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (“sojas pupas MON 89788”), sastāv vai ir ražoti no tām;

B.  tā kā 2017. gada 20. novembrī atļaujas turētājs Monsanto Europe S.A./N.V., darbojoties Monsanto Company vārdā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu iesniedza Komisijai pieteikumu par minētās atļaujas atjaunošanu;

C.  tā kā 2018. gada 17. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu par minētās atļaujas atjaunošanu(7), kas publicēts 2018. gada 16. novembrī;

D.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai, izstrādājot savu lēmumu, jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi tiesiski faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

E.  tā kā sojas pupas MON 89788 ir kļuvušas noturīgas pret glifozātu saturošiem herbicīdiem; tā kā sojas pupas MON 89788 ir attīstītas, lai nodrošinātu toleranci pret glifozātu, izmantojot proteīnu CP4 EPSPS(8);

Nav veikts novērtējums par glifozāta atliekām un metabolītiem

F.  tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie plašākas herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas pret herbicīdiem noturīgas nezāles(9); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka sojas pupas MON 89788 tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glifozāta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

G.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā gluži pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) (specializēta Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifosātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; Tā kā vairāki neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina glifosāta kancerogēno potenciālu(10);

H.  tā kā ĢM augos veidu, kādā tiek noārdīti papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var noteikt pati ģenētiskā modifikācija(11); tā kā EFSA uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu veikt patērētāju apdraudējuma novērtējumu attiecībā uz vairākiem glifozāta noārdīšanās produktiem, kas saistīti ar glifozātizturīgiem ĢM kultūraugiem(12);

Maksimālo atlieku līmeņu un saistīto kontroles pasākumu trūkums

I.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005(13), kuras mērķis ir nodrošināt patērētāju aizsardzības augstu līmeni, būtu jānosaka konkrēti maksimālie atlieku līmeņi (MAL) trešās valstīs ražotai pārtikai un barībai, ja pesticīdu lietošanas dēļ atlieku līmeņi ir atšķirīgi no tiem, kādi konstatēti produktos, kas ražoti saskaņā ar Savienībā piekopto lauksaimniecības praksi(14); tā kā šāda situācija patiešām pastāv saistībā ar herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu importu, jo salīdzinājumā ar ģenētiski nemodificētiem kultūraugiem tiek izmantoti lielāki herbicīdu daudzumi;

J.  tomēr tā kā saskaņā ar EFSA 2018. gada pārskatu par spēkā esošajiem glifozāta MAL ar datiem, kas bija pieejami, nepietika, lai attiecībā uz vairākiem ĢM kultūraugiem, tostarp sojas pupām ar EPSPS modifikāciju, varētu noteikt glifozāta MAL un riska novērtējuma vērtības(15);

K.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par herbicīdu atlieku un to metabolītu ietekmi uz ĢM augiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa;

L.  tā kā daudzu dalībvalstu kompetentās iestādes savos komentāros par EFSA riska novērtējumu pauda bažas par to, ka nav analīzes par herbicīdu atliekām ĢM kultūraugos un ar to saistītajiem veselības apdraudējumiem(16);

Citas piezīmes

M.  tā kā daudzas dalībvalstis pauda bažas par vides monitoringa pēc laišanas tirgū (PMEM) plāna kvalitāti, cita starpā norādot, ka tas pilnībā neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumā noteiktajiem mērķiem(17) vai attiecīgajiem papildu metodiskajiem norādījumiem; Dalībvalstis arī norādīja, ka sojas pupu MON 89788 monitorings visumā nav pietiekams, ka tas nesniedz nekādus pienācīgus datus, kuri pamatotu secinājumu, ka sojas pupu MON 89788 imports un izmantošana nav nelabvēlīgi ietekmējuši veselību vai vidi, un ka tas neļauj izdarīt secinājumus par sojas pupu izmantošanas dzīvnieku vai cilvēku uzturā drošumu(18);

N.  tā kā EFSA, atbildot uz dalībvalstu komentāriem, ir vairākkārt norādījusi, ka saskaņā ar tās viedokli ir nepieciešama turpmāka pieteikumu iesniedzēju un Komisijas kā riska pārvaldītāja diskusija par vides monitoringa pēc laišanas tirgū (PMEM) praktisko īstenošanu attiecībā uz ĢM augu importu un pārstrādi;

O.  tā kā Francijas Pārtikas, vides un darba drošības aģentūras (ANSES) darba grupa biotehnoloģijas jautājumos ir norādījusi, ka tā nevar nonākt pie secinājuma par sojas pupu MON 89788 nekaitīgumu, jo pieteikuma iesniedzēja veiktais to zinātnisko pētījumu literatūras apskats, kas publicēti kopš sojas pupu MON 89788 sākotnējās apstiprināšanas, ir bijis pārāk ierobežojošs;

P.  tā kā ĢM sojas pupas, kas tiek audzētas tādās valstīs kā Brazīlija un Argentīna, ir galvenais cēlonis mežu izciršanai lielos apmēros; tā kā šis aspekts, kā arī Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes klimata nolīgumu un citiem starptautiskajiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā nav ņemts vērā apstiprināšanas procesā;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

Q.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 30. aprīļa balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2019. gada 5. jūnija balsojumā atzinums netika sniegts;

R.  tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai(19); tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku(20);

S.  tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā nevienam no minētajiem ĢMO nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

T.  tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums(21),

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(22) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  patlaban, kad dalībvalstis nav sniegušas atzinumu pārsūdzības komitejai, aicina Komisiju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu apturēt atļauju piešķiršanu ĢMO neatkarīgi no tā, vai ĢMO paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

6.  aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izanalizēti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līdz ar to pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, kā arī jāizvērtē to metabolīti un jebkāda kombinētā ietekme;

7.  aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai importēt izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

8.  atkārtoti pauž bažas par to, ka Savienības lielā atkarība no tādas dzīvnieku barības importa, ko veido sojas pupas, trešās valstīs izraisa mežu izciršanu, un atgādina, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus var sasniegt tikai tad, ja piegādes ķēdes kļūst ilgtspējīgas un starp politikas virzieniem tiek radīta sinerģija(23);

9.  aicina Komisiju neatļaut ĢM sojas pupu importu, ja vien nav iespējams skaidri pierādīt, ka to audzēšana tieši vai netieši neveicina atmežošanu;

10.  mudina Komisiju Savienības saistības, kas izriet no tādiem starptautiskiem nolīgumiem kā Parīzes klimata nolīgums, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, uzskatīt par attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un/vai leģitīmiem faktoriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un piešķirt šīm saistībām pienācīgu nozīmi, kā arī informēt par to, kā tās ņemtas vērā lēmumu pieņemšanas procesā;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.
(3) Zinātnes ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā atzinums par Bayer CropScience pieteikumu (atsauce EFSA-GMO-NL-2006-36) atļaujai laist tirgū pret glifozātu izturīgas ģenētiski modificētas sojas pupas MON89788 izmantošanai pārtikā un barībā, importam un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, EFSA Journal (2008) 758, 1.-23. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2008.758
(4) Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu sojas pupu MON 89788 novērtējumu atļaujas atjaunošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA‐GMO‐RX‐011), EFSA Journal 2018; 16(11):5468, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2018.5468
(5)——— Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030).
(6) Komisijas 2008. gada 4. decembra Lēmums 2008/933/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (OV L 333, 11.12.2008., 7. lpp.).
(7) Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu sojas pupu MON 89788 novērtējumu atļaujas atjaunošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA‐GMO‐RX‐011), EFSA Journal 2018; 16(11):5468, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2018.5468
(8) Sākotnējais EFSA atzinums, 1. lpp.
(9) Sk., piemēram, Bonny, S. “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” (Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme), Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M. “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years” (Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi), Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, Vol 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24
(10) Sk., piemēram, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610, un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/
(11) Tas tā patiešām ir attiecībā uz glifozātu, kā norādīts EFSA pārskatā par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, EFSA Journal 2018; 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263
(12) EFSA secinājums par aktīvās vielas glifozāta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA Journal 2015, 13(11):4302, 3. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
(14) Sk. Regulas (EK) Nr. 396/2005 26. apsvērumu.
(15) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu sniegts pamatots atzinums par spēkā esošo maksimālo atlieku līmeņu pārskatīšanu attiecībā uz glifozātu, EFSA Journal 2018; 16(5):5263, 4. lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2018.5263
(16) Dalībvalstu komentāriem par sojas pupām MON 89788 var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/login?
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(18) Dalībvalstu komentāriem par sojas pupām MON 89788 var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/login?
(19) Sk., piemēram, Komisijas paskaidrojuma rakstu 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un dzīvnieku barības lietošanu savā teritorijā, kā arī Komisijas paskaidrojuma rakstu 2017. gada 14. februārī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(20) Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto atklāšanas uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(21) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0333), 67. punkts.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 2. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika