Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2859(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0171/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0171/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/11/2019 - 5.6

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0056

Pieņemtie teksti
PDF 201kWORD 50k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris - Brisele
Ģenētiski modificēta kukurūza MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9
P9_TA(2019)0056B9-0171/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (D062828/04 – 2019/2859(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (D062828/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 12. jūlija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un pārsūdzības komitejas 2019. gada 16. septembra balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 28. novembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 16. janvārī(3),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (turpmāk “ĢMO”)(4),

–  ņemot vēra Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Dow AgroSciences Europe (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) 2013. gada 11. janvārī Dow AgroSciences LLC vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu atļaujai laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 (turpmāk “saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza”), sastāv vai ir ražota no tās un tās apakškombinācijām; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā septiņas saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas apakškombinācijas jau ir atļautas vai arī to atļaujas apstiprināšanas process notiek saskaņā ar atsevišķu pieteikumu; tā kā uz pārējām trim apakškombinācijām (MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS 40278-9) attiecas projekts Komisijas īstenošanas lēmumam;

C.  tā kā saliktas transformācijas ĢM kukurūzu iegūst, krustojot četrus ģenētiski modificētas (ĢM) kukurūzas transformācijas notikumus, kā rezultātā tiek panākta rezistence pret herbicīdiem, kas satur glufozinātu, glifozātu, kvizalofopu un 2,4-D, kā arī radīti trīs insekticīdu proteīni (“Bt” vai “Cry” proteīni): Cry1A.105, Cry2Ab2 un Cry1F, kas ir toksiski dažiem zvīņspārņu kāpuriem(5);

D.  tā kā 2018. gada 28. novembrī EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2019. gada 16. janvārī(6);

E.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai, sagatavojot lēmuma projektu, jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

F.  tā kā pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis EFSA datus par trim apakškombinācijām, uz kurām attiecas projekts Komisijas īstenošanas lēmumam(7);

Dalībvalsts piezīmes un neatkarīgs pētījums

G.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā(8) dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas kritiskas piezīmes; tā kā šajās kritiskajās piezīmēs iekļauts konstatējums, ka pieteikuma iesniedzēja sniegtie dati nav pietiekami, lai nodrošinātu pareizu riska novērtēšanu, ka EFSA veiktais riska novērtējums tā pašreizējā formā nav pietiekams, jo tajā nav pienācīgi novērtēta saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas kopējā drošība un iespējamais toksiskums cilvēkiem, dzīvniekiem un videi, ka EFSA nav ņēmusi vērā jaunākos pētījumus par Bt toksīnu iespējamo toksiskumu un ka nav iespējams izdarīt secinājumus par saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas apdraudējumu veselībai, kamēr nav veikti hronoloģiski dzīvnieku barošanas pētījumi, lai pienācīgi novērtētu toksisku iedarbību uz orgāniem un reproduktīvo sistēmu un imūnsistēmas atbildes reakcijas, ņemot vērā reālistiskus papildu herbicīdu atlieku līmeņus, kā arī iespējamo kombinēto un kumulatīvo ietekmi;

H.  tā kā turklāt neatkarīgā pētījumā(9) secināts, ka EFSA riska novērtējums tā pašreizējā formā nav pieņemams, jo tajā nav pienācīgi novērtēta saliktā transformācijas notikumā iegūtas ĢM kukurūzas kopējā drošība un iespējamais toksiskums;

I.  tā kā minētajā neatkarīgajā pētījumā secināts, ka EFSA būtu vajadzējis ņemt vērā salīdzinošās analīzes rezultātus, jo šajā analīzē konstatētas daudzas būtiskas atšķirības starp saliktā transformācijā iegūto ĢM kukurūzu un tās konvencionālo analogu, jo īpaši ņemot vērā, ka saliktā transformācijā iegūtā ĢM kukurūza tika apstrādāta ar papildu herbicīdiem;

J.  tā kā bez tam neatkarīgajā pētījumā secināts, ka, ņemot vērā šīs būtiskās atšķirības, EFSA būtu vajadzējis pieprasīt hronoloģiskos dzīvnieku barošanas pētījumus un/vai pētījumus vairākās paaudzēs, lai pienācīgi varētu novērtēt toksisko iedarbību uz orgāniem un reproduktīvo sistēmu un imūnsistēmas atbildes reakcijas, vienlaikus ņemot vērā Bt toksīnu lielo daudzumu un reālistiskus papildu herbicīdu atlieku līmeņus, kā arī iespējamo kombinēto un kumulatīvo ietekmi;

Nepietiekama herbicīdu atlieku, metabolītu un kombinētās ietekmes novērtēšana

K.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles(10); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta, glifozāta, kvizalofipa un 2,4-D devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

L.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā gluži pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) (specializēta Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam;

M.  tā kā EFSA uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu veikt patērētāju apdraudējuma novērtējumu attiecībā uz vairākiem glifozāta noārdīšanās produktiem, kas saistīti ar glifozātizturīgiem ĢM kultūraugiem(11);

N.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(12) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(13);

O.  tā kā ĢM augu selekcijā iesaistīta eksperta nesen publicētā rakstā apšaubīts pret 2,4-D tolerantu ĢM kultūraugu nekaitīgums, jo, tiem sadaloties, veidojas citotoksiski noārdīšanās produkti(14);

P.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija(15);

Q.  tā kā, ņemot vērā herbicīdizturīgu ĢM augu audzēšanā piekopto īpašo lauksaimniecības praksi, pastāv arī specifiski herbicīdu lietošanas veidi un līdz ar to iedarbība uz augiem, kā arī kombinētas ietekmes veidošanās starp dažādu herbicīdu atliekām un to metabolītiem, un šim faktoram ir jāpievērš īpaša uzmanība; tā kā šos faktorus EFSA nav apsvērusi;

R.  tā kā līdz ar to nav iespējams secināt, ka saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas vai tās apakškombināciju lietošana ir nekaitīga cilvēku un dzīvnieku veselībai;

Maksimālo atlieku līmeņu un saistīto kontroles pasākumu trūkums

S.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005(16), kuras mērķis ir nodrošināt patērētāju aizsardzības augstu līmeni, būtu jānosaka konkrēti maksimālie atlieku līmeņi (MAL) trešās valstīs ražotai pārtikai un barībai, ja pesticīdu lietošanas dēļ atlieku līmeņi ir atšķirīgi no tiem, kādi konstatēti produktos, kas ražoti saskaņā ar Savienībā piekopto lauksaimniecības praksi; tā kā šāda situācija patiešām pastāv saistībā ar herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu importu, jo salīdzinājumā ar ģenētiski nemodificētiem kultūraugiem tiek izmantoti lielāki herbicīdu daudzumi;

T.  tomēr tā kā saskaņā ar EFSA 2018. gada pārskatu par spēkā esošajiem glifozāta MAL ar datiem, kas bija pieejami, nepietika, lai attiecībā uz ĢM kukurūzu ar EPSPS modifikāciju varētu noteikt glifozāta MAL un riska novērtējuma vērtības(17); tā kā saliktā transformācijā iegūtai ĢM kukurūzai ir EPSPS modifikācija(18);

U.  tā kā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 396/2005 tādu aktīvo vielu atliekas importētos izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā paredzētos kultūraugos, kuras nav atļautas Savienībā (piemēram glufozināts), būtu rūpīgi jākontrolē un jāuzrauga(19);

V.  tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta (vai kāda cita herbicīda) atlieku daudzumu kukurūzā (nedz ĢM, nedz citādi audzētā)(20); tā kā nevar izslēgt, ka saliktā transformācijā iegūtā ĢM kukurūzā, tās apakškombinācijās vai no tās atvasinātos produktos, kas paredzēti izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, tiks pārsniegts MAL, kas būtu jāievieš un jāuzrauga, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzības augstu līmeni;

Bt proteīni

W.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt proteīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt proteīni var iedarboties kā palīgvielas(21), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, var palielināties šo proteīnu alergēniskums;

X.  tā kā citas saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas un tās apakškombināciju novērtēšanas procesā EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis, paužot mazākuma viedokli, konstatējis, ka, lai gan nevienā Bt proteīnu pielietojumā nekad nav konstatēta neparedzēta ietekme uz imūnsistēmu, šos proteīnus nav iespējams novērot toksikoloģiskos pētījumos, ko EFSA pašreiz iesaka un veic ĢM augu nekaitīguma novērtēšanas mērķiem, jo šajos pētījumos nav paredzētas šim nolūkam veiktas atbilstīgas pārbaudes(22);

Y.  tā kā nesenā pētījumā konstatēts, ka ASV paralēli tam, ka strauji pieaug sēklu apstrāde ar neonikotinoīdiem, vienlaikus aizvien biežāk tiek audzēta ĢM Bt kukurūza(23); tā kā Savienība ir aizliegusi brīvā dabā izmantot trīs neonikotinoīdus, tostarp kā sēklapvalkus, jo tie atstāj ietekmi uz medus bitēm un citiem apputeksnētājiem(24);

Z.  tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt proteīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos, un līdz ar to šāda novērtēšanas nenotiek, veicot riska novērtējumu;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

AA.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 12. jūlija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2019. gada 16. septembra balsojumā atzinums netika sniegts;

AB.  tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse(25), proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku(26);

AC.  tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā nevienam no minētajiem ĢMO nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

AD.  tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums(27),

1.  uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(28) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  patlaban, kad dalībvalstis nav sniegušas atzinumu pārsūdzības komitejai, aicina Komisiju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu apturēt atļauju piešķiršanu ĢMO neatkarīgi no tā, vai ĢMO paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

6.  aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izanalizēti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līdz ar to pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, kā arī jāizvērtē to metabolīti un jebkāda kombinētā ietekme;

7.  aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai importēt izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

8.  aicina Komisiju neatļaut tādu izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā paredzētu ĢM augu importu, kas ir izturīgi pret herbicīdaktīvām vielām, kuras nav atļauts izmantot Savienībā;

9.  aicina Komisiju neapstiprināt nekādas saliktos ĢM transformācijas notikumos iegūtas apakškombinācijas, kamēr EFSA tās nav vispusīgi novērtējusi, pamatojoties uz pilnīgiem datiem, kurus iesniedzies pieteikuma iesniedzējs;

10.  uzskata, ka tādu šķirņu apstiprināšana, par kurām nav sniegti nekaitīguma dati un kuras nav nedz pārbaudītas, nedz arī pat izveidotas, ir pretrunā vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002;

11.  aicina EFSA padziļināti izstrādāt un sistemātiski izmantot metodes, kas ļautu konstatēt saliktos transformācijas notikumos iegūtu ĢM neparedzēto ietekmi, piemēram, saistībā ar Bt toksīniem raksturīgajām palīgvielu īpašībām;

12.  mudina Komisiju Savienības saistības, kas izriet no tādiem starptautiskiem nolīgumiem kā Parīzes klimata nolīgums, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, uzskatīt par attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem un/vai leģitīmiem faktoriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un piešķirt šīm saistībām pienācīgu nozīmi, kā arī informēt par to, kā tās ņemtas vērā lēmumu pieņemšanas procesā;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.
(3) Zinātniskais atzinums par novērtējumu ģenētiski modificētai kukurūzai MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS‐40278‐9 un apakškombinācijām neatkarīgi no to izcelsmes izmantošanai pārtikā un barībā, importēšanai un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA‐GMO‐NL‐2013‐112), EFSA Journal, 2019; 17(1):5522, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5522
(4)——— Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030).
(5) EFSA atzinums, 10. lpp., 4. tabula. Lepidoptera ir kukaiņu kārta, kas ietver tauriņus un naktstauriņus.
(6) Zinātniskais atzinums par novērtējumu ģenētiski modificētai kukurūzai MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS‐40278‐9 un apakškombinācijām neatkarīgi no to izcelsmes izmantošanai pārtikā un barībā, importēšanai un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA‐GMO‐NL‐2013‐112), EFSA Journal, 2019; 17(1):5522, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5522
(7) EFSA atzinums, 20. lpp.
(8) Dalībvalstu piezīmēm par ĢM kukurūzu var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/login?
(9) https://www.testbiotech.org/sites/default/files/Testbiotech_Comment_MON%2089034%20x%201507%20x%20NK603%20x%20DAS40278-9.pdf
(10) Sk., piemēram, Bonny, S. “Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme” Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1): 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738\ un Benbrook, C.M. “Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”, Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, Vol 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24
(11) EFSA slēdziens par aktīvās vielas glifozāta pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo analīzi, EFSA Journal, 2015. gads; 13(11):4302, 3. lpp., https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(13) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436
(14) Lurquin, P. F., “Toksisku metabolītu veidošanās pret 2,4-D tolerantos ĢM kultūraugos”, 3 Biotech (2016), 6(1): 1.–4.lpp., https://link.springer.com/article/10.1007/s13205-016-0387-9#CR25
(15) Tas tā patiešām ir attiecībā uz glifozātu, kā norādīts EFSA pārskatā par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, EFSA Journal 2018; 16(5):5263, 12. lpp.,https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.). Sk. 26. apsvērumu.
(17) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu sniegts pamatots atzinums par spēkā esošo glifozāta maksimālo atlieku līmeņu pārskatīšanu. EFSA Journal, 2018; 16(5):5263, 4. lpp. https://doi.org/10.2903/j.efsa.2018.5263
(18) EFSA atzinums, 10. lpp., 4. tabula.
(19) Sk. Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. apsvērumu.
(20) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/533 (2019. gada 28. marts) par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās (OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.).
(21) Informācijai sk. Rubio-Infante, N., & Moreno-Fierros, L., “Pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu nekaitīgumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem”, Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5): 630.–648. lpp. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/jat.3252/full
(22) Pieteikums EFSA-GMO-DE-2010-86 (Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 kukurūza un trīs apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes), EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa Wal, J.M. mazākuma viedoklis, EFSA Journal, 2018;16(7):5309, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2018.5309, 34. lpp.
(23) “Intensīvas sēklu apstrādes izraisīts straujš neonikotinoīdu izmantojuma pieaugums un agrīna kaitīgo organismu apkarošana ASV lauka kultūraugos”, Douglas, M.R. & Tooker, J.F., Environmental Science & Technology, 2015, 49, 8, 5088-5097, publicēšanas datums (tīmeklī): 2015. gada 20. marts, https://pubs.acs.org/doi/10.1021/es506141g
(24) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/approval_active_substances/approval_renewal/neonicotinoids_en
(25) Sk., piemēram, Komisijas paskaidrojuma rakstu 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un dzīvnieku barības lietošanu savā teritorijā, kā arī Komisijas paskaidrojuma rakstu 2017. gada 14. februārī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(26) Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto atklāšanas uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(27) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 2. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika