Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2927(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0193/2019

Debates :

PV 28/11/2019 - 3.1
CRE 28/11/2019 - 3.1

Balsojumi :

PV 28/11/2019 - 8.1

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0072

Pieņemtie teksti
PDF 158kWORD 50k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Stāvoklis brīvību jomā Alžīrijā
P9_TA(2019)0072RC-B9-0193/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par brīvību ievērošanu Alžīrijā (2019/2927(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Alžīriju, jo īpaši 2015. gada 30. aprīļa par cilvēktiesību un strādnieku tiesību aktīvistu ieslodzīšanu Alžīrijā(1) un 2019. gada 27. marta rezolūciju par situāciju pēc Arābu pavasara: Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona turpmākā attīstība(2),

–  ņemot vērā atjaunināto informāciju par Alžīriju ES 2018. gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Eiropadome pieņēma 2019. gada 18. martā,

–  ņemot vērā ES un Alžīrijas Asociācijas padomes 11. sesiju 2018. gada 14. maijā,

–  ņemot vērā trešo vispārējo periodisko pārskatu (VPP) par Alžīriju, ko ANO Cilvēktiesību padome pieņēma 36. sesijā 2017. gada 21. un 22. septembrī,

–  ņemot vērā kopīgās partnerības prioritātes, ko Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika un Eiropas Savienība pieņēma 2017. gada 13. martā saskaņā ar pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), galveno uzmanību pievēršot konstitucionālās pārskatīšanas īstenošanai un ES atbalstam demokrātijas un cilvēktiesību progresam Alžīrijā,

–  ņemot vērā ES un Alžīrijas asociācijas nolīgumu(3) un jo īpaši tā 2. pantu, kurā noteikts, ka demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanai ir jābūt nolīguma būtiskam elementam un jāveicina nolīguma pušu iekšējā un starptautiskā politika,

–  ņemot vērā 2016. gada 7. februārī pārskatīto Alžīrijas konstitūciju un jo īpaši tās 2., 34. līdz 36., 39., 41., 42., 48. un 54. pantu,

–  ņemot vērā ES vadlīnijas par cilvēktiesību aizstāvjiem, par nāvessodu, par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un par cilvēktiesību aizstāvjiem, un jauno ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju, kura mērķis ir visu ES politikas virzienu uzmanības centrā izvirzīt cilvēktiesību aizsardzību un uzraudzību,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kā arī Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Alžīrijas Likumu 12-06 par asociācijām un Rīkojumu 06-03, ar kuru reglamentē nemusulmaņu reliģiskās darbības,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Alžīrija ir tuva kaimiņvalsts un nozīmīga Eiropas Savienības un Ziemeļāfrikas reģiona partnervalsts;

B.  tā kā 2019. gada 16. februārī desmit dienas pēc tam, kad Abdelaziz Bouteflika paziņoja par savas kandidatūras izvirzīšanu uz piekto prezidenta pilnvaru termiņu, Alžīrijā sākās miermīlīgi protesti, kas pazīstami kā Hirak (“kustība”) Alžīrijā; tā kā 2019. gada 2. aprīlī Bouteflika atkāpās no amata; tā kā valsts vadītāja amatu uzņēmās Nācijas padomes priekšsēdētājs Abdelkader Bensalah; tā kā kopš Bouteflika atkāpšanās no amata valstī atklāti varu uzņēmusies ir militārā vadība ģenerālleitnanta Ahmed Gaïd Salah vadībā;

C.  tā kā Abdelaziz Bouteflika bija prezidents kopš 1999. gada; tā kā 2016. gadā veiktā konstitucionālā pārskatīšana ierobežoja prezidenta pilnvaru maksimālo skaitu, turpmākajiem prezidentiem atļaujot ne vairāk kā divus termiņus; tā kā konstitucionālo pārskatīšanu nevarēja piemērot ar atpakaļejošu spēku, kas nozīmēja, ka Bouteflika varēja kandidēt uz piekto pilnvaru termiņu; tā kā prezidenta vēlēšanas, kas sākotnēji bija paredzētas 2019. gada 18. aprīlī, vispirms tika atliktas uz 2019. gada 4. jūliju un pēc tam uz 2019. gada 12. decembri;

D.  tā kā miermīlīgās demonstrācijas visā valstī notika 2019. gada februārī, martā un aprīlī un pēc tam katru otrdienu un piektdienu pēdējo 40 nedēļu laikā; tā kā pēdējās nedēļās protestētāji visā valstī organizē nakts gājienus;

E.  tā kā Hirak saņem plašu sabiedrības atbalstu un tā ir lielākā protesta kustība Alžīrijā; tā kā lielākā daļa demonstrantu ir jaunieši; tā kā demonstranti pieprasa novērst korupciju, politiskas iesaistes iespēju trūkumu, augstu bezdarba līmeni un demonstrāciju apspiešanu, kā arī nodrošināt plurālistiskāku un iekļaujošāku sistēmu, lai sagatavotos brīvām vēlēšanām, kas būs daļa no plašākām politiskajām pārmaiņām;

F.  tā kā 2019. gada pasaules preses brīvības indeksā Alžīrija ierindojas 141. vietā no 180 apsekotajām valstīm, preses brīvība valstī tika raksturota kā apdraudēta un tika norādīts, ka žurnālisti bieži tiek vajāti; tā kā neatkarīgas plašsaziņas līdzekļu organizācijas, pilsoņi reportieri sociālajos plašsaziņas līdzekļos un citas ziņu izplatīšanas vietas saskaras ar Alžīrijas iestāžu īstenotu strukturālu cenzūru attiecībā uz jebkurām ziņām, kas tiek uzskatītas par tādām, kuras atbalsta protestētāju viedokļus;

G.  tā kā kopš 2018. gada janvāra Alžīrijas iestādes ir slēgušas vairākas baznīcas, no kurām lielākā daļa pieder pie Église protestante d’Algérie (EPA), kas juridiski atzīta par protestantu baznīcu jumta organizāciju Alžīrijā;

H.  tā kā valsts radiostacijas La Chaîne 3 galvenais redaktors Meriem Abdou 2019. gada 23. februārī atkāpās no amata, protestējot par neobjektīvo attieksmi pret Hirak; tā kā vairāki citi žurnālisti ir aizturēti vai pakļauti iebiedēšanai, piemēram, bijušais France 24 arābu korespondents Sofiane Merakchi un žurnālisti Azeb El Sheihk un Abdelmouji Khelladi, kas ir apcietinājumā attiecīgi kopš 2019. gada 26. septembra un 2019. gada 14. oktobra;

I.  tā kā 2019. gada 4. martā Nadia Madassi, kura pēdējos 15 gadus bija Canal Algérie raidījumu vadītāja, atkāpās no amata saistībā ar apgalvojumiem, ka viņa ir tikusi cenzēta; tā kā 2019. gada 5. martā Komunikācijas ministrija laikrakstam Echorouk un TV kanālam El Bilad uzlika sodu ar demonstrāciju atspoguļošanu; tā kā Facebook grupa “Algérie – Debout!” ar vairāk nekā 500 000 dalībniekiem tika slēgta un tās dibinātājs un administrators Sofiane Benyounes tika vajāts un vairākas reizes nopratināts pirms apsūdzības izvirzīšanas; tā kā Jeune Afrique, Tout Sur l’Algerie, Algérie Part, Interlignes un Observ’Algérie publikācijas ir tikušas cenzētas;

J.  tā kā Hirak protestētāji, cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti un emuāristi arvien biežāk tiek vajāti vai arestēti, lai nepieļautu viņu vārda, biedrošanās vai miermīlīgas pulcēšanās brīvības izmantošanu;

K.  tā kā Alžīrijas advokātu kamera (Union nationale des ordres des avocats, UNOA) vienprātīgi nosodīja Hirak aktīvistu apcietināšanu un brīvību apspiešanu; tā kā 2019. gada 24. oktobrī aptuveni 500 juristi demonstrācijā Alžīrā pieprasīja ievērot protestētāju tiesības uz taisnīgu tiesu un ievērot tiesu iestāžu neatkarību; tā kā UNOA izveidoja komiteju to juristu atbalstīšanai, kuri aizstāv apcietinātos protestētājus un disidentus;

L.  tā kā saskaņā ar Alžīrijas Cilvēktiesību aizsardzības līgas (Ligue algérienne pour la défense des droits de l’homme, LADDH) ziņām kopš Hirak sākuma saistībā ar miermīlīgiem protestiem ir arestēti un aizturēti vairāk nekā simts cilvēku; tā kā tiem izvirzītās apsūdzības — “nacionālās vienotības un teritoriālās integritātes graušana”, “kūdīšana uz pulcēšanos” un “armijas morāles vājināšana” — ir neskaidras un pārkāpj starptautiskos cilvēktiesību standartus;

M.  tā kā 2019. gada 29. jūnijā par armijas vadītāja kritizēšanu tika arestēts 87 gadus vecais neatkarības kara veterāns Lakhdar Bouregaa; tā kā 22 gadus vecā jurisprudences studente Nour el Houda Dahmani tika atbrīvota 2019. gada 25. novembrī pēc sešu mēnešu cietumsoda piespriešanas saistībā ar studentu gājienu 2019. gada 17. septembrī un ir kļuvusi par studentu iknedēļas gājienu ikonu; tā kā Ibrahim Daouadji un četri citi aktīvisti 2019. gada 12. oktobrī tika arestēti par jaunatnes ministra vizītes kritizēšanu;

N.  tā kā ārsts, cilvēktiesību aizstāvis, Amazigh At-Mzab kopienas aizstāvis un bijušais LADDH loceklis Kamal Eddine Fekhar nomira apcietinājumā 2019. gada 28. maijā pēc tam, kad tika arestēts plašo protestu laikā, un pēc 53 dienas ilga badastreika, un tiek uzskatīts, ka viņa nāvi izraisīja apcietinājuma apstākļi un medicīniska nolaidība; tā kā 22 gadus vecais Ramzi Yettou nomira no ievainojumiem pēc tam, kad 2019. gada aprīlī policija viņu brutāli piekāva;

O.  tā kā 2019. gada 12. septembrī tika aizturēts Karim Tabbou, vadošs opozīcijas dalībnieks, bijušais opozīcijas partijas Sociālistisko spēku fronte (Front des forces socialistes, FFS) ģenerālsekretārs un neatzītās partijas Sociālā un demokrātiskā savienība pašreizējais vadītājs; tā kā Tibāzas tiesa 2019. gada 26. septembrī viņu atbrīvoja un pēc mazāk nekā 14 stundām citā jurisdikcijā (Sidi M'Hamed), bet līdzīgos apstākļos viņu atkal apcietināja, un viņš tiek turēts de facto vieninieku kamerā;

P.  tā kā vairāki asociācijas Rassemblement actions jeunesse (RAJ) biedri, tostarp tās dibinātājs Hakim Addad, prezidents Abdelouahab Fersaoui un locekļi Massinissa Aissous, Djalal Mokrani, Ahmed Bouider, Kamel Ouldouali, Karim Boutata, Ahcene Kadi, Wafi Tigrine un Khireddine Medjani, tika apcietināti miermīlīgas demonstrācijas laikā, kad tie atbalstīja pārliecības dēļ ieslodzītos Alžīrijā;

Q.  tā kā vairāki protestētāji, piemēram, Samir Belarbi, Fodil Boumala, Fouad Ouicher, Saida Deffeur un Raouf Rais, kuri joprojām ir apcietinājumā, un cilvēktiesību aizstāvji, tostarp Said Boudour, Hamid Goura un Slimane Hamitouche, tiek krimināli vajāti par “armijas morāles vājināšanu”;

R.  tā kā 2019. gada 11. novembrī Sidi M’Hamed tiesa Alžīrā uzsāka tiesas procesu pret 42 aktīvistiem, tostarp pret Wilaya Tautas provinces asamblejas locekli Samira Messouci, ko apsūdz “valsts teritorijas integritātes apdraudēšanā” par berberu karoga vicināšanu; tā kā šis karogs ik nedēļas tiek izmantots visā valstī demonstrāciju laikā kopā ar valsts karogu; tā kā vairākas tiesas šajā valstī ir atbrīvojušas demonstrantus, kas arestēti par vienu un to pašu apsūdzību;

S.  tā kā Alžīrijas konstitūcijā ir noteiktas pamatbrīvības, tostarp biedrošanās brīvība, kas ir sīkāk definēta Likumā 12-06; tā kā Likumā 12-06 ir pieprasīts visām asociācijām, tostarp tām, kas jau ir veiksmīgi reģistrējušās, pārreģistrēties un no Iekšlietu ministrijas saņemt reģistrācijas apliecinājumu, kas garantē darbības likumību; tā kā vairāku pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko, reliģisko un labdarības organizāciju, piemēram, LADDH, EuromedRights, RAJ, Amnesty International, Alžīrijas protestantu asociācijas, Nacionālās nemusulmaņu reliģisko grupu komisijas un Feministu personiskās attīstības un pilsonības tiesību īstenošanas asociācijas (AFEPEC) pieteikumi uz pirmsreģistrāciju joprojām tiek izskatīti, neraugoties uz to, ka šīs organizācijas atbilst visām juridiskajām prasībām; tā kā līdz ar to tām nav oficiāla juridiska statusa;

T.  tā kā saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Alžīrija ir ratificējusi, valdībām ir jānodrošina tiesības uz reliģijas, domas un pārliecības brīvību visām to jurisdikcijā esošām personām, jo īpaši reliģiskajām minoritātēm; tā kā šīs tiesības paredz brīvu reliģijas vai ticības izvēli, individuāli vai kopā ar citiem,

1.  stingri nosoda patvaļīgos un nelikumīgos žurnālistu, arodbiedrību locekļu, juristu, studentu, cilvēktiesību aizstāvju, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un visu miermīlīgo protestētāju, kas piedalās miermīlīgās Hirak demonstrācijās, arestus un aizturēšanas, uzbrukumus viņiem un viņu iebiedēšanu;

2.  aicina Alžīrijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus, kas tiek apsūdzēti par savu tiesību uz vārda brīvību izmantošanu, jo īpaši Hakim Addad, Abdelouahab Fersaoui, Massinissa Aissous, Djalal Mokrani, Ahmed Bouider, Kamel Ould Ouali, Karim Boutata, Ahcene Kadi, Wafi Tigrine, Khireddine Medjani, Samir Belarbi, Karim Tabbou, Fodil Boumala, Lakhdar Bouregaa, Samira Messouci, Ibrahim Daouadji, Salah Maati, Sofiane Merakchi, Azeb El Cheikh, Fouad Ouicher, Saïda Deffeur, un pārējos miermīlīgos protestētājus, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus, kuri ir patvaļīgi ieslodzīti, neraugoties uz to, ka viņu darbība ir atļauta Alžīrijas tiesību aktos atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kurus Alžīrija ir ratificējusi; aicina Alžīrijas iestādes atcelt ceļošanas aizliegumu un pārbaudes laiku, kas noteikts Slimane Hamitouche, Abdelmonji Khelladi un Mustapha Bendjama;

3.  aicina Alžīrijas iestādes izbeigt jebkāda veida iebiedēšanu, tostarp vajāšanu no tiesas iestāžu vai likumdošanas puses, atcelt pret miermīlīgiem protestētājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, nozīmīgiem žurnālistiem un emuāristiem paredzēto kriminālatbildību un izbeigt viņu apcietināšanas un aizturēšanas, kā arī veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu viņu fizisko un psiholoģisko aizsardzību, drošumu, drošību un brīvību īstenot savas likumīgās un miermīlīgās darbības; aicina Alžīrijas iestādes nodrošināt un garantēt tiesības uz vārda, biedrošanās, miermīlīgas pulcēšanās un plašsaziņas līdzekļu brīvību, ko garantē Alžīrijas konstitūcija un ICCPR, kuru Alžīrija ir parakstījusi un ratificējusi;

4.  aicina izbeigt kristiešu, ahmadiešu un citu reliģisko minoritāšu pārstāvju reliģijas brīvības pārkāpšanu; atgādina Alžīrijas valdībai, ka Rīkojums 06-03 garantē brīvas lūgšanas; aicina Alžīrijas iestādes no jauna atvērt attiecīgās baznīcas ēkas;

5.  aicina Alžīrijas iestādes grozīt 1991. gada 2. decembra Aktu 91-19, lai atceltu visus miermīlīgu demonstrāciju ierobežojumus, kas nav absolūti nepieciešami vai samērīgi ICCPR 21. panta nozīmē; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz 2016. gadā veiktās konstitucionālās pārskatīšanas noteikumiem, 2001. gada 18. jūnija dekrēts, ar ko ir aizliegtas demonstrācijas galvaspilsētā, nav ticis atcelts un tiek piemērots visā valstī;

6.  aicina Alžīrijas iestādes efektīvi atcelt un novērst jebkāda veida pārmērīga spēka izmantošanu no tiesībaizsardzības spēku puses publiskas pulcēšanās dalībnieku izklīdināšanas laikā; stingri nosoda pārmērīgo spēka izmantošanu, kuras rezultātā bojā gāja Ramzi Yettou; aicina Alžīrijas iestādes veikt neatkarīgu izmeklēšanu par visiem gadījumiem, kad drošības spēku locekļi pārmērīgi izmanto spēku, un saukt vainīgos pie atbildības;

7.  uzsver, ka neatkarīga tiesu sistēma ir viens no demokrātijas funkcionēšanas pamatelementiem, un aicina Alžīrijas iestādes veicināt un nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību;

8.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupas, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un protestētājus, tostarp organizējot apmeklējumus cietumos, uzraugot tiesas procesus un publicējot publiskus paziņojumus, atbalstīt UNOA Komisiju un citas organizācijas, kas darbojas cilvēktiesību aizsardzības jomā, un cieši uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Alžīrijā, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu;

9.  mudina Alžīrijas iestādes atcelt Likumu 12-06 par asociācijām un iesaistīties īstenā un iekļaujošā dialogā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai izstrādātu jaunu likumu, kas atbilst starptautisko cilvēktiesību standartiem un Alžīrijas konstitūcijai;

10.  aicina Alžīrijas iestādes visiem nodrošināt pilnīgu domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvību, ko garantē Alžīrijas konstitūcija un ICCPR;

11.  pauž bažas par administratīvajiem šķēršļiem, ar kuriem Alžīrijā saskaras reliģiskās minoritātes, jo īpaši saistībā ar Rīkojumu 06-03; mudina Alžīrijas valdību pārskatīt Rīkojumu 06-03 un to saskaņot ar konstitūciju un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, proti, ICCPR 18. pantu;

12.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā berberu valoda konstitūcijā tika atzīta par oficiālo valodu, un mudina to īstenot praksē; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot tos 42 protestētājus, kuri tiek turēti apcietinājumā par berberu karoga vicināšanu;

13.  prasa rast krīzes risinājumu, pamatojoties uz miermīlīgu un iekļaujošu politisko procesu; ir pārliecināts, ka demokrātiskas reformas un konstruktīvs un iekļaujošs dialogs, kas nodrošina Alžīrijas politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti, varētu būt veids, kā atjaunot bagāto Arābu Magribas Savienību, kas ir svarīgi veiksmīgai sadarbībai starp abiem Vidusjūras krastiem;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES delegācijai Alžīrā, Alžīrijas valdībai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Eiropas Padomei.

(1) OV C 346, 21.9.2016., 106. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0318.
(3) OV L 265, 10.10.2005., 2. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 5. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika