Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2929(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0200/2019

Debates :

PV 28/11/2019 - 3.2
PV 28/11/2019 - 5.1
CRE 28/11/2019 - 3.2
CRE 28/11/2019 - 5.1

Balsojumi :

PV 28/11/2019 - 8.2

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0073

Pieņemtie teksti
PDF 152kWORD 46k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. novembris - Strasbūra
Kuba, Jose Daniel Ferrer lieta
P9_TA(2019)0073RC-B9-0200/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par Kubu, Jose Daniel Ferrer lietu (2019/2929(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Kubu, jo īpaši 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Kubu(1), 2006. gada 2. februāra rezolūciju par ES politiku attiecībā uz Kubas valdību(2), 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Kubu(3), 2010. gada 11. marta rezolūciju par pārliecības dēļ ieslodzītajiem Kubā(4) un 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses(5), kā arī 2018. gada 15. novembra rezolūciju(6),

–  ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN) starp Eiropas Savienību un Kubu, kas parakstīts 2016. gada decembrī un provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 1. novembra,

–  ņemot vērā otro ES un Kubas Apvienotās padomes sanāksmi, kas notika 2019. gada 9. septembrī Havanā,

–  ņemot vērā otro oficiālo ES un Kubas cilvēktiesību dialogu, kas ES un Kubas PDSN ietvaros tika rīkots 2019. gada 3. oktobrī Briselē,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada maijā publicēto Vispārējo periodisko pārskatu par Kubu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un citus starptautiskos nolīgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1984. gada 10. decembrī un kurai ir pievienojusies arī Kuba,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuru Kuba ir parakstījusi,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2019. gada 1. oktobrī patvaļīgi un bez kādām apsūdzībām tika aizturēts Kubas Patriotiskās savienības (UNPACU) opozīcijas līderis José Daniel Ferrer un viņam vismaz 72 stundas tika liegta jebkāda saziņa ar ārpasauli;

B.  tā kā Kubas iestādes viņu viņa miermīlīgā politiskā aktīvisma dēļ ir ieslodzījušas, iebiedējušas un izturējušās pret viņu aizskaroši jau vairāk nekā desmit gadus; tā kā 2018. gadā viņš 10 dienas tika turēts vieninieka kamerā;

C.  tā kā 2019. gada 2. novembrī J. D. Ferrer izdevās nogādāt ārpasaulē vēstuli, kurā viņš raksta, ka apcietinājumā ir ticis spīdzināts, pret viņu slikti izturējušies, viņa dzīvība tikusi apdraudēta un viņam tiek liegta pienācīga medicīniskā palīdzība; tā kā saskaņā ar informāciju, ko viņa ģimene sniedza 2019. gada 15. novembrī, viņš tiek turēts Agvadoresas cietumā Santjago de Kubā, kur ievietots karcerī; tā kā 2019. gada 7. novembrī viņa sieva viņu īsu brīdi redzēja un apstiprina, ka viņa veselība ir kritiskā stāvoklī — uzsāktā bada streika rezultātā viņš ir zaudējis pusi ķermeņa svara;

D.  tā kā saskaņā ar vairāku NVO sniegto informāciju viņš ir tikai viens no aptuveni 120 politieslodzītajiem Kubā; tā kā daudzi neatkarīgie žurnālisti, miermīlīgi disidenti un cilvēktiesību aizstāvji, kuri galvenokārt ir demokrātiskās opozīcijas locekļi, īpaši José Guía Piloto, Silverio Portal Contreras, Mitzael Díaz Paseiro, Orlando Zapata Tamayo, Eliecer Bandera Barrera, Edilberto Ronal Azuaga un Roberto de Jesús Quiñones Haces, Kubā tiek vajāti, patvaļīgi aizturēti vai turēti apcietinājumā;

E.  tā kā 2019. gada 28. oktobrī nomira Armando Sosa Fortuny — visilgāk ieslodzītais Kubas politieslodzītais —, kurš apcietinājumā bija pavadījis 43 gadus; tā kā Kubas varas iestādes nepiekrita viņa atbrīvošanai, neraugoties uz to, ka viņa veselība pasliktinājās;

F.  tā kā saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem ikviena persona, kura tiek aizturēta vai apcietināta, aizturēšanas brīdī ir jāinformē par aizturēšanas iemesliem un lieta bez vilcināšanās jānodod izskatīšanai tiesnesim;

G.  tā kā Kubas valdības rīcība ir pretrunā Eiropas Savienības un Kubas 2016. gadā parakstītā PDSN 1. panta 5. punkta un 22  panta noteikumiem, kuros Kubas valdība apņemas ievērot un uzlabot cilvēktiesības;

H.  tā kā Parlaments savu piekrišanu PDSN deva 2017. gada 5. jūlijā; tā kā, dodot piekrišanu PDSN, Parlaments nepārprotami norādīja, ka ir nobažījies par cilvēktiesību stāvokli Kubā, un panāca, ka tajā ir ietverta apturēšanas klauzula gadījumiem, kad tiek pārkāpti cilvēktiesību noteikumi;

I.  tā kā cilvēktiesību dialogs starp ES un Kubu, ko vada ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, aizsākās 2015. gadā un 2018. gada 9. oktobrī notika tā piektā kārta; tā kā 2019. gada 3. oktobrī notika otrais oficiālais ES un Kubas cilvēktiesību dialogs; tā kā tas nav vēl devis nekādus taustāmus rezultātus, neraugoties uz Kubas atkārtotu ievēlēšanu ANO Cilvēktiesību padomē laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam; tā kā politiskajā dialogā ir jāiekļauj tiešs un intensīvs dialogs ar pilsonisko sabiedrību un visiem politiskās opozīcijas aktoriem bez jebkādiem ierobežojumiem;

J.  tā kā 2019. gada 9. septembrī, kad Havanā notika otrā ES un Kubas Apvienotās padomes sanāksme, patvaļīgi tika arestēti vairāk nekā 100 aktīvisti; tā kā ES klusēja gan par to, gan par J. D. Ferrer lietu;

K.  tā kā Parlaments savu Saharova balvu par domas brīvību trīs reizes piešķīris Kubas aktīvistiem: Oswaldo Payá 2002. gadā, organizācijai „Sievietes baltā” 2005. gadā un Guillermo Fariñas 2010. gadā; tā kā Saharova balvas laureāti un viņu radinieki joprojām tiek regulāri vajāti un iebiedēti un viņiem tiek liegta iespēja izceļot no valsts un piedalīties starptautiskos pasākumos;

L.  tā kā cilvēktiesības, brīvība un cilvēku cieņa un intereses vislabāk tiek pārstāvētas un aizstāvētas demokrātijā,

1.  nosoda Jose Daniel Ferrer patvaļīgo aizturēšanu un aicina Kubas iestādes nekavējoties viņu atbrīvot; pieprasa viņam piešķirt piekļuvi viņa izvēlētam advokātam, ļaut sazināties ar ģimenes locekļiem un piekļūt visai dokumentācijai, kas saistīta ar viņa aizturēšanu un tās pamatojumu;

2.  nosoda spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, ko piedzīvojis J. D. Ferrer, kā viņš norādījis vēstulē; atgādina, ka Kubas varas iestādēm ir pienākums novērst spīdzināšanu un sliktu izturēšanos un nodrošināt ātru un objektīvu izmeklēšanu; mudina Kubas iestādes nekavējoties nodrošināt J. D. Ferrer piekļuvi viņa izvēlētai medicīniskajai aprūpei un garantēt pienācīgiem sanitārajiem standartiem atbilstošu pārtiku un ūdeni;

3.  atkārtoti pauž dziļas bažas par miermīlīgu disidentu, neatkarīgo žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju un politiskās opozīcijas pārstāvju patvaļīgo aizturēšanu, vajāšanu un aizskaršanu, kā arī uzbrukumiem viņiem; prasa nekavējoties izbeigt šīs darbības un atbrīvot visus politieslodzītos, kā arī tos, kuri patvaļīgi apcietināti tikai tādēļ vien, ka viņi izmantojuši savu vārda un pulcēšanās brīvību; aicina efektīvāk garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesu iestāžu neatkarību un nodrošināt, ka personām, kurām atņemta brīvība, ir piekļuve neatkarīgam advokātam;

4.  atkārtoti aicina dalībvalstis, EĀDD un tās delegāciju Kubā stingri un publiski nosodīt J. D. Ferrer un pārējo iepriekš minēto personu patvaļīgu apcietināšanu un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu demokrātiju un cilvēktiesības;

5.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz pieņemto PDSN, situācija demokrātijas un cilvēktiesību jomā nav uzlabojusies; aicina izpildīt saistības, kas noteiktas ES un Kubas PDSN, un šajā sakarā prasa noteikt skaidrus kritērijus;

6.  atgādina, ka PDSN ir iekļauts noteikums par nolīguma apturēšanu, kas būtu jāpiemēro cilvēktiesību noteikumu neievērošanas gadījumā; tādēļ uzstāj, lai Eiropas Savienība PDSN īstenošanas gaitā cieši sekotu un uzraudzītu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu Kubā un lai par to tiktu iesniegti regulāri ziņojumi Parlamentam; uzskata, ka José Daniel Ferrer un citu politieslodzīto turēšana ieslodzījumā un izturēšanās pret viņiem ir neatliekami risināms jautājums, kā noteikts nolīguma 85. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un šajā sakarā aicina ES sasaukt steidzamu sanāksmi;

7.  prasa Kubas valdībai īstenot tiesību sistēmas reformas, lai garantētu preses, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, un uzsākt politiskās reformas, kas vajadzīgas, lai būtu iespējamas brīvas, godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, kurās tiktu ņemta vērā kubiešu suverēnā un brīvi paustā griba; mudina Kubas valdību saskaņot savu cilvēktiesību politiku ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti hartās, deklarācijās un starptautiskajos instrumentos, kuru puse ir arī Kuba, un bez ierobežojumiem ļaut pilsoniskajai sabiedrībai un politiskajai opozīcijai aktīvi piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; aicina valdību ļaut neatkarīgiem vietējiem un starptautiskajiem cilvēktiesību novērotājiem netraucēti piekļūt Kubai un uzaicināt ANO īpašos referentus tādos jautājumos kā tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos ievērošanas veicināšana un aizsardzība, vārda brīvība un cilvēktiesību aizstāvju situācija;

8.  atgādina, ka kopš 2003. gada Kubā ir spēkā nāvessoda moratorijs; aicina Kubas iestādes atcelt nāvessodu par visiem noziegumiem; prasa pārskatīt visus piespriestos nāvessodus, lai nodrošinātu, ka to tiesas prāvas atbilst starptautiskajiem standartiem;

9.  aicina Kubas iestādes garantēt plašsaziņas līdzekļu brīvību un vārda brīvību, tostarp atceļot dekrēta Nr. 349, kas ierobežo mākslinieciskās izpausmes brīvību, un pārtraukt neatkarīgo žurnālistu vajāšanu un aizturēšanu; aicina Kubas valdību pārtraukt piemērot interneta cenzūru un pārtraukt interneta vietņu bloķēšanu un piekļuves informācijai ierobežošanu;

10.  pauž nožēlu par to, ka vairākām Eiropas un Kubas pilsoniskās sabiedrības organizācijām tika liegta iespēja piedalīties pilsoniskās sabiedrības dialogā, kas bija daļa no plašāka ES un Kubas cilvēktiesību dialogā, kas notika 2019. gada 2. oktobrī, jo Kubas valdība atteicās apstiprināt viņu dalību; turklāt līdzīgi kā dialogā ar citām valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi sadarbības nolīgumus, prasa izveidot institucionalizētu, oficiālu, atklātu un publisku dialogu starp īsteni neatkarīgu ES un Kubas pilsonisko sabiedrību;

11.  aicina AP/PV atzīt, ka pastāv politiskā opozīcija Kubas valdībai, un atbalstīt opozīcijas iekļaušanu politiskajā dialogā starp ES un Kubu; šajā sakarā aicina visu dalībvalstu pārstāvjus, tiekoties ar Kubas varas iestāžu pārstāvjiem, apspriest cilvēktiesību jautājumus un vizīšu laikā Kubā tikties ar Saharova balvas laureātiem, lai tā panāktu ES cilvēktiesību politikas iekšējo un ārējo konsekventu piemērošanu un uzlabotu neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

12.  aicina EĀDD un Komisiju aktīvi atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupas un privātpersonas, kas aizsargā cilvēktiesības Kubā, tostarp organizējot cietumu apmeklējumus, uzraugot tiesas procesus un paužot publiskus paziņojumus; aicina jauno PV/AP ziņot Parlamentam par ES delegācijas līdz šim veiktajiem pasākumiem;

13.  aicina jauno PV/AP pieprasīt Kubas iestādēm pēc gadiem ilgušās bezdarbības beidzot sākt reformas, kuru rezultātā tiktu veikta valsts demokrātiska pārveide, kā to paredz PDSN; norāda, ka pašreizējā situācija Kubā apdraud tos cilvēktiesību un demokrātijas principus, uz kuriem šis nolīgums balstīts;

14.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Kubas iestādes atsakās ļaut Parlamentam, tā delegācijām un dažām politiskajām grupām apmeklēt Kubu, neraugoties uz to, ka Parlaments ir devis savu piekrišanu PDSN; aicina iestādes nekavējoties atļaut iebraukt valstī;

15.  nosoda Kubas valdības iejaukšanās politiku un pieprasa pārtraukt iejaukšanos dažādu Latīņamerikas valstu iekšējās lietās;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Kubas Republikas valdībai un Kubas Nacionālās tautas varas asamblejai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un CELAC dalībvalstu valdībām.

(1) OV C 201 E, 18.8.2005., 83. lpp.
(2) OV C 288 E, 24.11.2006., 81. lpp.
(3) OV C 146 E, 12.6.2008., 377. lpp.
(4) OV C 349 E, 22.12.2010., 82. lpp.
(5) OV C 334, 19.9.2018., 99. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0460.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 5. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika