Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (“Kotonū nolīgums”)(1), un tā pārskatīšanu 2005. un 2010. gadā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. decembra ieteikumu Padomes Lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra rezolūciju par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada(4) un 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par gaidāmajām sarunām par jauno partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu(5),

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par notiekošajām sarunām par jauno partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm (O-000035/2019 – B9‑0057/2019 un O-000036/2019 – B9‑0058/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā sarunas par jauno partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm joprojām turpinās, un paredzams, ka tās prasīs ilgāku laiku, nekā sākotnēji paredzēts;

B.  tā kā Kotonū nolīguma spēka un acquis pamatā ir vairākas unikālas iezīmes, kas ir jāsaglabā un jāstiprina;

C.   tā kā ĀKK un ES attiecības ir ļoti svarīgas, jo īpaši šobrīd, kad daudzpusējā tirdzniecības sistēma ir pakļauta spiedienam un tiek apšaubīta; tā kā Kotonū nolīgums ir būtisks mūsu daudzpusējās sistēmas elements, ņemot vērā to, cik daudzas valstis tas vieno, un tā reglamentēto partnerattiecību saturu un struktūru, un tā kā vajadzētu palielināt šo partnerattiecību nozīmi un redzamību Apvienoto Nāciju Organizācijā un citos starptautiskos forumos; tā kā 2015. gadā starptautiskā sabiedrība saistībā ar Programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu un Adisabebas programmu ir uzņēmusies vērienīgas vispārējas saistības, un tā kā šo vispārējo mērķu sasniegšanā būtiski svarīga būs ĀKK un ES sadarbība;

D.   tā kā ar efektivitātes un reprezentativitātes palielināšanu panāktai stiprākai parlamentārajai dimensijai starp ES un ĀKK valstu grupu vajadzētu būt nozīmīgam jaunās ĀKK un ES partnerības elementam;

E.  tā kā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) sanāksmju biežums un dažādība gadu gaitā ir nodrošinājusi pastāvīgu dialogu, tādējādi dodot iespēju efektīvi stiprināt parlamentāro diplomātiju, tā kā pašreizējam starptautiskajam klimatam vajadzētu stimulēt ĀKK un ES valstis turpināt attīstīt šo parlamentāro dialogu un uzlabot tā efektivitāti,

1.  atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu sarunās par fonda stratēģiskajām prioritātēm un darbu pie reģionālajiem protokoliem;

2.  pieņem zināšanai, ka būs nepieciešams vairāk laika, lai vienotos par pārējām nolīguma daļām, un ka sarunas netika pabeigtas, kā sākotnēji plānots, līdz 2019. gada oktobra beigām;

3.  ņemot vērā, ka Kotonū nolīguma termiņš beigsies 2020. gada februārī, atzinīgi vērtē ĀKK un ES Ministru padomes lēmumu deleģēt ĀKK un ES Vēstnieku komitejai pilnvaras pieņemt pārejas pasākumus līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunā ĀKK un ES partnerība;

4.  stingri no jauna apstiprina nostāju, kas pausta tā divās rezolūcijās par laikposmu pēc Kotonū nolīguma darbības beigām, kas pieņemtas attiecīgi 2016. gada oktobrī un 2018. gada jūnijā, un uzskata, ka daži Kotonū nolīguma būtiski elementi ir stingri jāatkārto, lai tos varētu pilnībā ņemt vērā atlikušajā sarunu laikā;

5.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi stiprināt parlamentāro dimensiju gaidāmajā nolīgumā, kuram nepieciešams nodrošināt demokrātisku pārskatatbildību visos līmeņos; uzsver, ka ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja būtu jāiekļauj iestāžu sistēmā; uzskata, ka šī prasība nav apspriežama, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekrišana gaidāmajam nolīgumam;

6.  atgādina, ka ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai ir svarīga loma gaidāmā nolīguma demokrātiskas pārraudzības nodrošināšanā, un atkārto savus aicinājumus stiprināt APA konsultatīvo un kontroles lomu; pauž pārliecību, ka ĀKK un ES līmenī ir nepieciešams rīkot regulāras sanāksmes, lai nodrošinātu spēcīgu partnerību;

7.  uzskata, ka ĀKK un ES APA ir būtiska nozīme IAM sasniegšanā un politikas saskaņotības attīstībai novērtēšanā; ir pārliecināts, ka APA veicina viedokļu apmaiņu par tādiem globāliem uzdevumiem kā cilvēktiesības, demokrātija, laba pārvaldība, dzimumu līdztiesība un miers un drošība, kā arī klimats, vide un biodaudzveidība;

8.  atkārtoti pauž apņemšanos atbalstīt multilaterālismu un prasa jo īpaši ar APA starpniecību koordinēt darbu, lai starptautiskajos forumos varētu ieņemt saskaņotu ĀKK un ES nostāju; uzsver vajadzību, gatavojoties daudzpusējām sarunām, stiprināt sadarbību ar citiem starptautiskajiem partneriem, kā arī ar pilsonisko sabiedrību;

9.  uzskata, ka Apvienotās parlamentārās asamblejas sastāvā ir jābūt vienādam Eiropas Savienības un ĀKK valstu pārstāvju skaitam un ka asamblejas plenārsēdēm ir jānotiek divreiz gadā pārmaiņus Eiropas Savienībā un kādā no ĀKK valstīm;

10.  uzsver, ka reģionālās partnerības parlamentārajām komitejām jātiekas reizi gadā un to sanāksmēm nav jābūt atkarīgām no tā, vai tiek sasaukta reģionālās partnerības Ministru padome; Turklāt uzsver, ka jaunajā nolīgumā paredzētā ES un ĀKK partnerattiecību reģionalizācija, kas ir iecerēta kā stimuls ĀKK valstu reģionālās integrācijas nostiprināšanai, nebūtu jāīsteno tādā veidā, kas kaitētu nolīguma vispārējo virsmērķu sasniegšanai;

11.  atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā un jāstiprina dažas no Kotonū nolīguma unikālajām iezīmēm — proti, cieņa pret cilvēktiesībām, demokrātiju, pamatbrīvībām, labu pārvaldību un tiesiskumu;

12.  uzsver, ka jaunajā nolīgumā būtu vēl vairāk jānostiprina ideja par vienlīdzīgām partnerattiecībām, vienlaikus ņemot vērā katras valsts īpatnības, un par daudzpusējā sistēmā īstenotu sadarbību starp ĀKK valstīm un ES kā starp vienotiem partneriem, kuri cits citu savstarpēji atbalsta; norāda, ka jaunajā nolīgumā būtu jārod iespēja pāriet attiecību nākamajā stadijā, atsakoties no līdzekļu devēja un līdzekļu ņēmēja attiecību modeļa;

13.  atkārtoti norāda uz politiskā dialoga gan kā mūsu kopīgo vērtību aizstāvēšanas instrumenta, gan kā neatņemamas partnerības sastāvdaļas nozīmīgumu, un aicina to izmantot efektīvāk, sistemātiskāk un aktīvāk, lai novērstu politiskās krīzes;

14.  pauž nožēlu par to, ka pilsoniskajai sabiedrībai dažās valstīs ir aizvien grūtāk strādāt, un atkārto, ka nākamajā nolīgumā būtu jāpiešķir nozīmīgāka loma pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp NVO, cilvēktiesību aizstāvības un kopienu grupām, diasporām, baznīcām un reliģiskajām apvienībām un kopienām, kā arī jo īpaši jauniešu un sieviešu pārstāvjiem, lai aizsargātu personu ar invaliditāti, kā arī sociālo kustību un arodbiedrību, pirmiedzīvotāju un viņu fondu intereses, kā arī neaizsargātu, atstumtu un diskriminētu personu intereses, un tas būtu jāpanāk politiskā dialogā visos līmeņos;

15.  prasa nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu paredzēt kā ĀKK un ES sadarbības virsmērķi atbilstīgi principam “nevienu neatstāt novārtā”; atkārto, ka šī nolīguma pamatā ir jābūt cīņai pret atstumtību, diskrimināciju un nevienlīdzību;

16.  atgādina, ka gaidāmā nolīguma cilvēktiesību sadaļā būtu jāiekļauj skaidrs formulējums attiecībā uz cīņu pret diskrimināciju jebkādu iemeslu, tostarp seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ, vai diskrimināciju pret bērniem, pārceļojošiem cilvēkiem, vecākiem cilvēkiem vai personām ar invaliditāti;

17.  uzsver dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēcināšanas kā attīstību virzoša faktora nozīmīgumu, un prasa ES un ĀKK valstīm nolīgumā kā transversālu jautājumu iekļaut dzimumu līdztiesību; uzsver, cik svarīga ir partneru apņemšanās veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības un pilnībā īstenot Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) rīcības programmu;

18.  sagaida, ka ES, kad tā piešķirs finansiālo palīdzību, pievērsīs pienācīgu uzmanību partnervalstu politikas virzieniem un risināmajām problēmām, jo īpaši ņemot vērā to, ka lielākā daļa migrācijas plūsmu ir starp pašām ĀKK valstīm; atkārto, ka gaidāmajā nolīgumā ir jāpiedāvā palīdzība uzņēmējkopienām, kuras uzņem lielas pārvietotu cilvēku grupas, un jārisina piespiedu pārvietošanas pamatcēloņi, ievērojot visaptverošu un uz tiesībām balstītu pieeju;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana tiek uzskatīta par gaidāmā nolīguma galveno mērķi, un atkārtoti prasa izveidot spēcīgus uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka nolīguma īstenošana efektīvi sekmē IAM sasniegšanu un veicina to; uzsver nepieciešamību integrēt tādus transversālus jautājumus kā vides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mērķi, dzimumu līdztiesība un sociālais taisnīgums un iekļaut tos visās gaidāmā nolīguma politikas jomās, plānos un intervences pasākumos;

20.  atkārto ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) galveno mērķi, proti, veicināt ilgtermiņa attīstību un reģionālo integrāciju; uzsver, ka tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības, un uzstāj, ka šiem elementiem ir jābūt gaidāmā nolīguma neatņemamai daļai;

21.  prasa visos EPN, par kuriem pašlaik notiek sarunas vai kas tiks slēgti nākotnē, sistemātiski iekļaut tādus noteikumus par ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību ievērošanu, kuru izpildi var kontrolēt, un veikt padziļinātu analīzi par EPN ietekmi uz vietējo ekonomiku un starpreģionu tirdzniecību, lai kliedētu bažas par to īstenošanu saistībā ar reģionālo integrāciju un industrializāciju;

22.  uzskata, ka Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un IAM efektīvai īstenošanai ir nepieciešama augsts vietējo iestāžu un nevalstisko dalībnieku līdzdalības līmenis nolūkā stiprināt demokrātisko līdzatbildību; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai būtu lietderīgi ieviest ĀKK un ES salīdzinošās uzraudzības, pārskatatbildības un pārskatīšanas mehānismu, kurā būtu iesaistīti valstu, reģionu un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un zinātnisko aprindu pārstāvji un kura uzdevums būtu ik gadu sagatavot secinājumus un ieteikumus turpmākajām darbībām;

23.  atgādina, ka privātais sektors ir būtiski svarīgs partneris ilgtspējīgas attīstības panākšanā, ekonomikas izaugsmes veicināšanā un nabadzības samazināšanā; prasa gaidāmajā nolīgumā paredzēt skaidrus noteikumus par to uzņēmumu lomu un atbildību, kuri iesaistīti partnerībās attīstības jomā, un veicināt korporatīvās sociālās atbildības principus, ANO Globālo līgumu, ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, Starptautiskās Darba organizācijas darba pamatstandartus, vides standartus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju;

24.  atgādina sarunu pusēm iekļaut jaunajā nolīgumā vērienīgus noteikumus par cīņu pret nelikumīga kapitāla plūsmām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un par finansiālo un tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm, lai tās varētu pielāgoties jauniem globāliem standartiem cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp automātiskai informācijas apmaiņai, informācijas sniegšanai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem un, pamatojoties uz G20 un ESAO paraugiem, ziņojumu publicēšanai par katru valsti, lai apturētu nodokļu bāzes mazināšanos un peļņas novirzīšanu;

25.  atkārto, ka noteikums, ka atbalsta piešķiršana ir atkarīga no sadarbības ar ES migrācijas jautājumos, nav saderīgs ar saskaņotajiem efektīvas attīstības principiem;

26.  atgādina, ka Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē par visiem sarunu procesa posmiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu, un atkārtoti norāda, ka nepieciešams vienoties par uzlabotu praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu visā starptautisko nolīgumu dzīves ciklā;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ĀKK Ministru padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienības Komisijai, Panāfrikas parlamentam, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijam.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (2) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp. (3) COM(2017)0763. (4) OV C 215, 19.6.2018., 2. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0267.