Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2804(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0239/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0239/2019

Debates :

PV 17/12/2019 - 17
CRE 17/12/2019 - 17

Balsojumi :

PV 18/12/2019 - 13.10
CRE 18/12/2019 - 13.10

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0105

Pieņemtie teksti
PDF 177kWORD 53k
Trešdiena, 2019. gada 18. decembris - Strasbūra
Veselības un aprūpes digitālās pārveides nodrošināšana
P9_TA(2019)0105B9-0239/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. decembra rezolūcija par veselības un aprūpes digitālās pārveides nodrošināšanu; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana (2019/2804(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumu par to, kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana (COM(2018)0233),

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 30. aprīļa paziņojumu “E-veselība — labāka veselības aprūpe Eiropas pilsoņiem: rīcības plāns Eiropas e-veselības jomā” (COM(2004)0356),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2007. gada 21. decembra darba dokumentu “Vadošās tirgus iniciatīvas rīcības plāns e-veselības jomā — paziņojuma I pielikums — Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai” (COM(2007)0860, SEC(2007)1730),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija ieteikumu par elektronisko veselības karšu sistēmu pārrobežu sadarbspēju (izziņots ar dokumenta numuru C(2008)3282)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumu par telemedicīnu pacientu, veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības labā (COM(2008)0689),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu “E-veselības rīcības plāns 2012.–2020. gadam — inovatīva veselības aprūpe 21. gadsimtam” (COM(2012)0736),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu “ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē: mērķi ir vērienīgi, taču nepieciešama labāka pārvaldība”,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 6. februāra ieteikumu (ES) 2019/243 par Eiropas e-veselības pacienta karšu apmaiņas formātu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula — GDPR)(5),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 8. decembra secinājumus par veselību digitālajā sabiedrībā — progresa gūšana uz datiem balstītā inovācijā veselības jomā(6),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par to, kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi — iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana (O-000042/2019 – B9‑0062/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā līdz ar jaunām tehnoloģijām labākas veselības aprūpes panākšanai tiek radītas gan iespējas, gan problēmas; tā kā Eiropas veselības un aprūpes sistēmām nopietnas problēmas sagādā sabiedrības novecošana, garāks paredzamā mūža ilgums un aizvien zemāks dzimstības rādītājs, liekot bažīties par veselības aprūpes turpmākā nodrošinājuma ilgtspēju; tā kā, no otras puses, līdz ar jaunām tehnoloģijām tiek radītas jaunas iespējas; tā kā šajā kontekstā vajadzīga paradigmas maiņa, lai nodrošinātu proaktīvas un reaģētspējīgas veselības aprūpes sistēmas, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta labas veselības saglabāšanai, nevis slimību pārvaldībai;

B.  tā kā izdevumi veselības aprūpes jomā strauji pieaug un veido 9,6 %(7) no IKP visā ES; tā kā veselības aprūpes sistēmām maksimāli jāpalielina pieejamu, noturīgu un ilgtspējīgu veselības pakalpojumu un ilgtermiņa aprūpes efektivitāte un lietderība un jānodrošina taisnīga šo pakalpojumu saņemamība, kā arī jāsniedz jauni pakalpojumi atbilstīgi sabiedrības attīstībai, jānodrošina stabila aprūpe visās pakalpojumu jomās un no visiem pakalpojumu sniedzējiem un jāpanāk uzlabojumi, kas ir vajadzīgi pacientiem un atbilst viņu mainīgajām un pieaugošajām veselības un aprūpes vajadzībām, labbūtībai un dzīves kvalitātei, vienlaikus ņemot vērā atšķirības starp pacientiem interneta savienojamības, digitālo prasmju un veselībpratības ziņā;

C.  tā kā inovatīvi digitālie risinājumi veselības un aprūpes jomā var sekmēt slimību profilaksi un veicināt veselīgu dzīvesveidu, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rast iedarbīgākus veidus, kā organizēt un sniegt veselības un aprūpes pakalpojumus;

D.  tā kā dati par ES iedzīvotāju veselību ir galvenais faktors, pateicoties kuram digitālā pārveide ir iespējama, un ir jānodrošina stingra aizsardzība pret to ļaunprātīgu izmantošanu; tā kā dažādās dalībvalstīs pieejamo datu apjoms ir ļoti dažāds un tā kā veselības aprūpes sistēmas nav savietojamas un tirgus ir sadrumstalots, iedzīvotāji vēl nevar izmantot visas priekšrocības, ko piedāvā digitālais vienotais tirgus;

E.  tā kā veselības aprūpes digitalizācija neaprobežosies tikai ar mobilo veselības lietotņu plašāku izmantošanu, bet ietvers arī datizraci, t. i., lielo datu kopu analīzi, uz kā pamatojas mākslīgais intelekts (MI) un mašīnmācīšanās;

F.  tā kā par veselības un sociālās aprūpes organizēšanu un sniegšanu atbild dalībvalstis; tā kā Savienība var atbalstīt sadarbību starp dalībvalstīm, lai tās veicinātu sabiedrības veselību un slimību profilaksi, uzlabotu savas valsts veselības aizsardzības sistēmu savstarpēji papildinošo iedarbību pārrobežu mērogā, kā arī atbalstītu un sekmētu pētniecību un izstrādi attiecībā uz viedo veselību Eiropā;

G.  tā kā pieaug pacientu cerības un vēlme uzraudzīt savu veselību, attiecīgi lielāka kļūst vajadzība palielināt iedzīvotāju iespējas attiecībā uz viņu veselību, nodrošinot lietotājam draudzīgus pakalpojumus un profilaktiskākus, personalizētākus un reaģētspējīgākus veidus, kā cilvēki var iesaistīties veselības aprūpes pakalpojumos un sadarboties ar veselības aprūpes speciālistiem;

H.  tā kā sabiedrības pakāpeniskas digitalizācijas procesā pacientiem, aprūpētājiem, veselības aprūpes speciālistiem un, iespējams, visiem veselības aprūpes ķēdes dalībniekiem nāksies saskarties ar problemātiskiem jautājumiem, ko informācijas tehnoloģijas un pacienta datu reģistra digitālās infrastruktūras izmantošana rada personas datu drošības un privātuma kontekstā;

I.  tā kā personas veselības dati ir īpaši sensitīvi un tiem jāpiemēro stingras ētikas prasības un iedzīvotāju informēta piekrišana attiecībā uz to vākšanu, apstrādi, izmantošanu un glabāšanu;

J.  tā kā iedzīvotāju uzticība viņu personīgo veselības datu vākšanas, apstrādes, izmantošanas un glabāšanas drošībai un konfidencialitātei ir ārkārtīgi svarīga;

K.  tā kā digitālās veselības sistēmu ieviešanas un izmantošanas līmenis katrā dalībvalstī ir atšķirīgs, piemēram, attiecībā uz modernākas tehnoloģijas izmantošanu, digitālās pārveides atbalsta infrastruktūrām un elektronisko veselības datu reģistru izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumos;

L.  tā kā viens no uzdevumiem, kas iekļauts veselības komisāra pilnvarojuma vēstulē, ir Eiropas veselības datu telpas izveide, lai veicinātu apmaiņu ar veselības datiem un atbalstītu pētniecību saistībā ar jaunām profilakses stratēģijām, kā arī ārstniecības metodēm, medikamentiem, medicīniskām ierīcēm un rezultātiem;

M.  tā kā zinātnei, pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme Eiropas konkurētspējā un izturētspējā; tā kā vērojams eksponenciāls datu pieejamības un tādu datorizētas pētniecības iniciatīvu pieaugums, kuru mērķis ir izprast, novērst un ārstēt slimības un veselības problēmas; tā kā datu pārvaldības metodes var papildus vai efektīvāk palīdzēt identificēt aprūpes nepilnības, riskus, tendences un modeļus;

N.  tā kā cilvēkiem no zemākiem sociālajiem slāņiem parasti ir lielākas veselības problēmas, un viņiem ir lielāka iespēja tikt izslēgtiem no veselības aprūpes digitalizācijas,

Vispārīgas piezīmes

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi, kuras mērķis ir veicināt veselību, īstenot slimību profilaksi un kontroli, palīdzēt iedzīvotāju vēl neatrisināto vajadzību apmierināšanā, kā arī dot iespēju uzlabot veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un nodrošināt, lai visiem cilvēkiem vieglāk būtu pieejama augstvērtīga aprūpe, saprātīgi izmantojot digitālās inovācijas;

2.  norāda — lai gan digitālajai veselībai ir liels potenciāls, tai tomēr raksturīgas daudzas neatrisinātas problēmas saistībā ar privātumu, drošību un drošumu;

3.  uzsver — lai digitālo veselības rīku potenciālu izmantotu pilnīgi, ļoti svarīgi ir digitālos veselības aprūpes komponentus īstenot tā, lai pilnībā nodrošinātu datu privātumu, drošību un precizitāti, kā arī ņemtu vērā pacientu vajadzības;

4.  atzīmē, ka ES tiesību aktu par datu aizsardzību ievērošana būtu jāpadara par priekšnoteikumu veselības un aprūpes digitālajai pārveidei digitālajā vienotajā tirgū;

5.  uzskata, ka Komisijas piedāvātajām darbībām piemīt potenciāls, ar ko iespējams ne vien sniegt profilaktiskāku, personalizētāku un reaģētspējīgāku veselības aprūpi Eiropas pilsoņiem, nostiprināt Eiropas veselības un aprūpes sistēmu efektivitāti, vienlīdzīgu piekļuvi, ilgtspēju un izturētspēju, bet arī stimulēt izaugsmi un veicināt Eiropas rūpniecības attīstību šajā jomā, jo īpaši palīdzot maksimāli izmantot digitālā vienotā tirgus potenciālu, kā rezultātā veselības un aprūpes jomā būtu plašāk pieejami digitālie produkti un pakalpojumi, kā arī tiktu izvērsti jauni pakalpojumi, jo īpaši izolētos un slikti pieejamos reģionos, kuros pašlaik trūkst medicīniskā personāla un pakalpojumu pieejamība ir ierobežota;

6.  uzskata, ka veselības un aprūpes sistēmas digitālajai pārveidei ir jāsekmē uz iedzīvotājiem mērķēti pakalpojumi, kā arī jānodrošina iedzīvotājiem lielākas iespējas aktīvi piedalīties slimību profilaksē un veselības veicināšanā, tostarp veselības un aprūpes pakalpojumu jomā, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām; uzskata arī, ka šādai pārveidei saskaņā ar attiecīgo ES datu aizsardzības satvaru būtu jānodrošina informācijas apmaiņa starp iesaistītajiem veselības aprūpes darbiniekiem (ja pacienti tam piekrīt), kad notiek darbs ar pacientu medicīniskajām kartēm, elektroniskām receptēm, laboratorijas testu rezultātiem, attēldiagnostiku un izrakstīšanas slēdzieniem; tajā pašā laikā uzsver, ka nedrīkst ignorēt to pacientu vajadzības, kuri nespēj tikt līdzi digitālās pārveides procesam; uzsver arī, ka digitālajai veselībai nevajadzētu pavērt ceļu uz aprūpi bez cilvēka līdzdalības;

7.  uzskata — ir jāpanāk, lai digitālās veselības un aprūpes pārvaldībā un politikas veidošanā reģionālā, valstu un Eiropas mērogā galvenā nozīme būtu pilsoņu organizācijām un tīkliem, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām; šajā sakarībā uzsver, cik liela nozīme ir sadarbībai un savstarpējai savietojamībai starp veselības aprūpes iestāžu datubāzēm;

8.  uzskata, ka sabiedrības veselības sistēmas ir vispiemērotākās struktūras veselības datu vākšanas, anonimizācijas un pseidonimizācijas, glabāšanas un izmantošanas pārvaldīšanai un/vai uzraudzīšanai, vienlaikus aizsargājot pacientu privātumu, kā arī veselības un aprūpes nozares efektivitāti, pieejamību un ilgtspēju; uzskata, ka anonimizācija un pseidonimizācija ļauj sensitīvus datus izmantot veselības pētījumos, turklāt norāda, ka pseidonimizācijas metodes ļauj atkārtoti identificēt datu devējus gadījumos, kad viņu veselība ir apdraudēta; aicina Komisiju atbalstīt projektus, kuru mērķis ir attīstīt šīs metodes, kā arī izstrādāt tehnoloģijas, kas vajadzīgas sintētisku datu radīšanai nolūkā mācīt MI algoritmus;

9.  uzsver, ka anonimizētus un psiedonimizētus veselības datus varētu izmantot zinātniskos veselības pētījumos, lai īstenotu pierādījumos balstītas veselības rīcībpolitikas, un tos varētu arī izmantot, lai labāk izprastu slimības un laikus konstatētu sabiedrības veselībai bīstamus notikumus, vienlaikus ievērojot pacientu konfidencialitātes principus;

10.  uzsver, ka nolūkā novērst ietekmi uz valstu veselības sistēmām Komisijai ir jānāk klajā ar priekšlikumu par informācijas apmaiņu un datu pārvaldību;

Nepieciešamība garantēt veselības datu pieejamību un apmaiņu ar tiem, vienlaikus rūpīgi piemērojot GDPR noteikumus

11.  uzsver, ka saskaņā ar GDPR iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt saviem veselības datiem un apmainīties ar tiem nolūkā saņemt labāku veselības aprūpi un ka iedzīvotājiem ir tiesības cerēt, ka šie dati būs pieejami laikus un lietotājam draudzīgā veidā; norāda, ka nesen pieņemtā GDPR uzlabo pacientu tiesības piekļūt informācijai par viņu veselības aspektiem un aizsargā viņu privātumu; konstatē, ka uz pacientu balstītas sistēmas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību un ka valstu veselības pakalpojumiem ir jāgarantē šādu sistēmu darbība kopīgu interešu vārdā;

12.  uzskata — ņemot vērā veselības datu sensitīvo raksturu, tas prasa īpašus pasākumus, lai izvairītos ne tikai no kiberuzbrukumiem, bet arī no šādu datu neatbilstīga izmantojuma pakalpojumu sniegšanā;

13.  atzīst, ka pastāv būtiskas ekonomiskas intereses izmantot veselības un aprūpes nozares datus; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis skaidri definēt atbildību par datu pārvaldību;

14.  pauž nožēlu, ka patlaban daudziem iedzīvotājiem Eiropā ir ierobežota elektroniska piekļuve datiem par savu veselību vai tās nav vispār, jo īpaši gadījumos, kad tiek sniegta pārrobežu veselības aprūpe;

15.  aicina Komisiju arī turpmāk uzlabot kiberdrošību, tā visā Savienībā mazinot risku, ka varētu notikt privātuma pārkāpumi un veselības datu neatļauta izmantošana;

16.  piekrīt Komisijai, ka iedzīvotājiem būtu jāsaņem droša piekļuve visaptverošam savu veselības datu elektroniskam reģistram, viņiem vajadzētu saglabāt kontroli pār tiem un spēt ar saviem veselības datiem droši apmainīties ar pilnvarotajām personām, savukārt neatļauta piekļuve būtu jāaizliedz saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem;

17.  aicina Komisiju arī turpmāk veicināt dalībvalstu veselības aizsardzības iestāžu sadarbību nolūkā pieslēgties e-veselības digitālajai infrastruktūrai, lai to varētu izmantotu plašāk, ietverot arī dalībvalstu elektronisko reģistru sistēmu savietojamību, ko panāktu ar atbalstu Eiropas elektroniskā veselības datu reģistra apmaiņas formāta izstrādei un ieviešanai, ņemot vērā ES daudzvalodību, kā arī lietotājus ar invaliditāti, jo īpaši gadījumos, kad pacienti izmanto pārrobežu veselības aprūpi, un pacientu interešu vārdā šādā reģistrā vajadzētu iekļaut pēc iespējas plašāku informāciju par cilvēka veselības stāvokli;

18.  uzsver, cik būtiski ir uzraudzīt, kā veselības jomā tiek piemērota GDPR un regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū(8);

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi, kas saistīta ar veselības datu kopīgu izmantošanu, piemēram, jau esošiem ārstēšanas, profilakses pakalpojumu vai pētniecības datiem, vienlaikus stingri uzsverot iedzīvotāju privātumu, kā arī aicina izstrādāt Eiropas līmeņa standartus un savstarpēji atzītas sertifikācijas/ akreditācijas shēmas, ietverot datu drošību un drošības pārbaudes;

20.  aicina dalībvalstu veselības aizsardzības iestādes izmantot ES finanšu instrumentus, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, lai izvērstu savietojamu elektronisko veselības datu reģistru darbību valsts un reģionālā līmenī, kas ļaus iedzīvotājiem piekļūt datiem par savu veselību, un tādējādi ieguldīt pamatīgas un uzticamākas infrastruktūras veidošanā, kura ļauj īstenot digitālo pārveidi un palīdz mazināt digitālo plaisu starp dalībvalstīm; aicina izmantot ieguvumus, ko sniedz veselības karšu digitalizācija, uzlabojot medicīniskās aprūpes pieejamību un kvalitāti gan pilsētu, gan lauku teritorijās;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt projektus, kuros tiek izmantoti faktiskie dati, un izstrādāt kritērijus nekontrolētā vidē savākto datu kvalitātei, lai šie reālie dati palīdzētu sasniegt labvēlīgus rezultātus veselības jomā; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas, ar ko veicinātu datu sekundāru izmantošanu pētījumiem un nodrošinātu taisnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi datiem visā Eiropā;

22.  prasa Komisijai un dalībvalstīm, pieņemot regulatīvus lēmumus par zālēm, izmantot reālus datus, kas papildinātu pierādījumus, kuri iegūti randomizēti kontrolētā klīniskā izpētē;

23.  aicina Komisiju sākt plašu Eiropas mēroga apspriešanu par veselības un aprūpes digitālās pārveides ētiskajiem aspektiem, aktīvi iesaistot iedzīvotājus un visus pārējos veselības aprūpes ķēdes dalībniekus, nolūkā izstrādāt ētikas standartus un noteikumus iedzīvotāju tiesību aizsardzībai, vienlaikus garantējot drošību pētniekiem un medicīnas tehnoloģiju nozarei, jo īpaši attiecībā uz veselības datu, kā arī MI izmantošanu;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis personas veselības datu apstrādātājiem nodrošināt atbilstīgu apmācību un kvalifikācijas celšanu saistībā ar privātuma un drošības pasākumiem, kas būtu saskaņā ar noteicošajiem standartiem un datu apstrādes paņēmieniem; turklāt aicina Komisiju sākt ES mēroga izglītošanas kampaņu par ieguvumiem un mehānismiem attiecībā uz veselības datu apmaiņu, lai izskaustu nepareizus priekšstatus un atbalstītu darbības, kas ierosinātas tās paziņojumā par veselības un aprūpes digitālo pārveidi digitālajā vienotajā tirgū;

Nepieciešamība pēc labākiem veselības datiem

25.  uzskata, ka ir jāuzlabo veselības datu kvalitāte, jāstandartizē datu vākšana, jāveicina Eiropas slimību reģistru savietojamība un jāpaātrina datu analīzes process, izmantojot augstas veiktspējas datošanu un datorizētu modelēšanu, kā arī jānodrošina konfidenciālu un sensitīvu datu aizsardzība;

26.  jo īpaši uzsver, cik būtiski ir standartizēt veselības aprūpes instrumentu, tādu kā m-veselība un e-veselība, regulējumu, tādējādi nodrošinot to pareizību un precizitāti datu kontekstā;

27.  aicina Komisiju izveidot platformu kompetentajām iestādēm, paziņotajām struktūrām un farmācijas un medicīnas tehnoloģiju uzņēmumiem saistībā ar Medicīnisko ierīču regulas(9) piemērošanu digitāliem terapijas produktiem un kombinētajiem produktiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunuzņēmumu un MVU vajadzībām;

28.  aicina Komisiju pastiprināt koordinētu rīcību Eiropas līmenī, lai praksē sekmētu ar genomu saistītu un citu veselības datu drošu apmaiņu un saikni, tā tiecoties panākt progresu pētniecības un personalizētās medicīnas jomā un apzināt labākās terapijas iespējas un vienlaikus nodrošinot, ka pilnībā tiek ievēroti datu aizsardzības tiesību akti un ētikas principi;

29.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un akreditētajām iestādēm turpināt testus ar īpašām lietojumprogrammām, kas paredzētas sevišķi drošai pārrobežu apmaiņai ar veselības datiem pētniecības un veselības aprūpes politikas vajadzībām, lai uzlabotu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, tādējādi palīdzot veselības aprūpes sistēmām risināt pašreizējās un turpmākās problēmas;

30.  uzskata, ka pāreja uz digitalizāciju ir iespēja sākt vērienīgu iedzīvotāju spēju veidošanas programmu, ar ko uzlabotu veselības aprūpes pieejamību, jo īpaši lauku apvidos, kā arī iespēja stiprināt rūpnieciskās iespējas veselīgas novecošanas tehnoloģiju un inovācijas jomā; turklāt uzskata, ka visos veselības aprūpes vērtību ķēdes posmos (pacienti, veselības aprūpes speciālisti, regulatīvās iestādes, maksātāji un iestādes) ārkārtīgi svarīgi ir veicināt tādu prasmju attīstību, kas nepieciešamas, lai ieviestu un efektīvi izmantotu viedos veselības produktus un pakalpojumus;

31.  uzskata — lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu piekļuvi augstas kvalitātes zālēm, ir svarīgi izveidot mērķim atbilstīgu regulatīvo vidi; turklāt uzskata, ka efektīva IT sistēmu izmantošana uzlabos regulējuma efektivitāti visā Eiropā; tādēļ mudina Komisiju optimizēt Eiropas tiesisko regulējumu, saskaņojot regulējuma telemātikas projektus un galveno uzmanību pievēršot datu kvalitātei, sadarbspējai un Eiropas tiesiskā regulējuma savstarpējai atkarībai;

32.  uzskata, ka vienotas pamatstruktūras izveide saskaņotai veselības datu vākšanai, glabāšanai un izmantošanai Eiropas Savienībā varētu uzlabot pētniecības un iedzīvotājiem garantētās veselības aizsardzības kvalitāti, vienlaikus veicinot tās universālu pieejamību;

Nepieciešamība pēc labākiem digitālajiem rīkiem

33.  uzskata, ka ir jāpanāk lielāks progress veselības veicināšanas jomā, jāuzlabo slimību profilakse un integrētu pakalpojumu sniegšana atbilstoši cilvēku vajadzībām, sevišķi pandēmijas gadījumos, un ka šajos centienos galvenā loma būtu jāuzņemas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC); prasa izstrādāt digitālos risinājumus un pielāgotus instrumentus, kas saistīti ar ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, lai nepieļautu situācijas, kad sāk pietrūkt zāļu;

34.  uzskata, ka digitālie veselības aprūpes rīki, piemēram, pārnēsājamas pacientu informācijas kartes, varētu risināt problēmas, kas saistītas ar veselības informācijas pieejamību un veselībpratību, jo abi šie faktori ir būtiski veselības veicināšanai, labākai slimību profilaksei un efektīvākai slimību pārvaldībai; uzskata, ka minētie rīki — ja tie veidoti, iesaistot attiecīgos veselības aprūpes speciālistus, iedzīvotājus un gala lietotājus, un atbilst visiem attiecīgajiem tiesību aktiem — var sniegt precīzāku un izsmeļošāku informāciju, kas savukārt var veicināt veselīgu ieradumu veidošanos un profilaktiskas darbības, kā arī attiecīgie rīki var noderēt, pieņemot lēmumus par veselību un ārstniecības kursu, kas pacientam ir jāiziet;

35.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt valstu/reģionu lomu veselības un aprūpes sistēmu organizēšanā, tostarp izmantojot digitālus risinājumus un rīkus, jo šiem rīkiem piemīt liels potenciāls uzlabot ne tikai veselības aizsardzības sistēmu kvalitāti, taisnīgumu un ilgtspēju, bet arī cilvēku veselību un labbūtību, vienlaikus nostiprinot pacientu tiesības;

36.  uzsver, cik būtiski ir sniegt pacientiem informāciju un atbalstu, lai viņi varētu pieņemt jēgpilnu lēmumu par savu veselību; norāda, ka digitālajām platformām jābūt lietotājdraudzīgām, digitāli pieejamām un tādām, kas pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem bez šķēršļiem nodrošina informācijas pieejamība vairākās valodās;

37.  aicina Komisiju atbalstīt regulatīvo aģentūru digitalizāciju un strādāt kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši valsts nacionālo veselības sistēmu darbiniekiem, lai atbalstītu intensīvāku sadarbību pāri robežām un panāktu, ka plašāk var ieviest digitāli iespējotus aprūpes modeļus, mājaprūpes modeļus un mājatbalsta tehnoloģijas, kas piemērotas vecāka gadagājuma cilvēkiem, un aicina šo procesu īstenot tā, lai neskartu dalībvalstu kompetences; šajā sakarībā uzskata, ka Eiropas references tīkli var būt lieliski instrumenti, ar ko parādīt, kā digitālā veselība var palīdzēt uzlabot veselības aprūpes rezultātus un labbūtību pāri robežām, jo tie nodrošina uzticamu vidi, kurā nolūkā sasniegt savus mērķus veselības aprūpes speciālisti un pacienti jau tagad strādā kopā un apmainās ar veselības datiem pāri robežām;

38.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka veselības aprūpes speciālisti pilnveido savas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai vāktu, analizētu un aizsargātu veselības datus, tostarp nosakot prasības veselības aprūpes speciālistu apmācībai digitālās veselības jomā, radot izcilības centrus mūžizglītības mācībām konkrētu digitālo prasmju apgūšanā, uzlabojot apmaiņu ar attiecīgo paraugpraski, apsverot vajadzību saskaņot regulatīvo iestāžu apmācību un spēju palielināšanu nolūkā novērtēt viedus veselības produktus un pakalpojumus strauji mainīgā tehnoloģiju vidē;

39.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm, lai veidotu tīklus iedzīvotāju izglītošanai par to, kā izmantot digitālo veselības aprūpi, tādējādi nodrošinot tās universālu pieejamību; uzskata — lai šo mērķi sasniegtu, ir jāuzlabo sistēmu savietojamība un lietotāju prasmes, sensitīviem datiem garantējot augstāko aizsardzības līmeni ar rīkiem un mehānismiem, kurus nodrošina sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visi pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu iedzīvotāju digitālās prasmes un piekļuvi viņu veselības datiem un to izmantošanu, tiek veikti, ņemot vērā tādas sensitīvas grupas kā gados vecāki iedzīvotāji, personas, kas ir izslēgtas no informācijas sabiedrības, un personas ar invaliditāti;

41.  uzskata, ka būtu jāpanāk iedzīvotājiem labvēlīgs līdzsvars starp digitālo rīku izmantošanu un tiešu konsultēšanos ar veselības aprūpes speciālistiem; turklāt uzskata, ka veselības datu droša pieejamība un to kopīga pārrobežu izmantošana būtu pareizais solis šajā virzienā;

42.  uzskata, ka pacientiem būtu jāgūst labums no visjaunākās informācijas par zālēm; tāpēc mudina Komisiju paplašināt elektronisko informāciju par zālēm, tostarp izmantojot e-brošūras, lai uzlabotu regulatīvo efektivitāti un sniegtu pacientiem jaunāko informāciju par zālēm;

43.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm veicināt izpratni par digitālai pārveidei piemērotām inovatīvām iepirkuma un investīciju iespējām sabiedrības veselības un aprūpes jomā un stimulēt publiskā un privātā sektora ieguldījumu, ar ko plašā mērogā ieviestu digitāli iespējotu, integrētu un uz konkrētu cilvēku vērstu aprūpi;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt viedu izmēģinājuma un demonstrējumu projektu paplašināšanu veselības aprūpes jomā, lai sekmētu zināšanu apgūšanu;

45.  aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot Eiropas viedo veselības aprūpes inovācijas centru nolūkā novērtēt un veicināt viedās veselības iniciatīvas, un nodrošināt platformu visiem veselības ķēdes dalībniekiem, lai tie varētu veidot konsorcijus vērienīgu plaša mēroga projektu īstenošanai;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt, lai veselības aprūpē ar paraugpraksi un pierādījumiem apmainītos inovatīvu risinājumu ieviešanas pionieri, jo īpaši pilnībā izmantojot Interreg Europe projektus un politikas mācību platformu;

47.  aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt, analizēt un veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un reģioniem, lai stimulētu efektīvas reformas un sekotu līdzi, kā notiek virzība uz vērtībbalstītu veselības aprūpi un ilgtspējīgām veselības aprūpes sistēmām;

48.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot ārkārtas rīcības stratēģijas, lai novērstu jebkādu iespējamu pagaidu vai pastāvīgu veselības datu nepieejamību, kam iemesls varētu būt negadījums vai uzbrukums infrastruktūrai, sistēmām vai programmatūrai, ko izmanto šādu datu vākšanai, apstrādei vai glabāšanai;

49.  atbalsta ECDC centienus izstrādāt stratēģijas, kas ļautu labāk izmantot esošās datorizētās sistēmas, lietot datus infekcijas slimību izplatības ierobežošanai un palīdzēt dalībvalstīm vākt un apstrādāt datus;

50.  uzsver, ka veiksmīgai pārejai uz digitālo veselības aprūpi būs nepieciešama spēcīga politiskā vadība, ilgtermiņa redzējums, kā arī ilgtspējīgs ieguldījums gan valstu, gan Eiropas līmenī;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt skaidru grafiku tām pārmaiņām, kas plānotas digitālas veselības aprūpes izveidei Eiropā, paredzot vidusposma novērtējumus un konkrētus mērķus;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot Komisijas 2019. gada februāra ieteikumus par Eiropas elektronisko veselības karšu apmaiņas formātu;

53.  aicina Komisiju šos ieteikumus iekļaut priekšlikumā par Eiropas veselības datu telpas izveidi;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 190, 18.7.2008., 37. lpp.
(2) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.
(3) OV L 39, 11.2.2019., 18. lpp.
(4) OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(6) OV C 440, 21.12.2017., 3. lpp.
(7) 2017. gadā; ESAO/ES (2018), Pārskats par veselību: Eiropa 2018 — veselības stāvoklis ES ciklā, ESAO publikācija, Parīze.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 4. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika