Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2980(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0261/2019

Debates :

PV 19/12/2019 - 2.1
CRE 19/12/2019 - 2.1

Balsojumi :

PV 19/12/2019 - 6.1

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0106

Pieņemtie teksti
PDF 166kWORD 51k
Ceturtdiena, 2019. gada 19. decembris - Strasbūra
Cilvēktiesību, tostarp reliģijas brīvības, pārkāpumi Burkinafaso
P9_TA(2019)0106RC-B9-0261/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. decembra rezolūcija par cilvēktiesību, tostarp reliģijas brīvības, pārkāpumiem Burkinafaso (2019/2980(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 10. decembra deklarāciju ES vārdā par cilvēktiesību dienu,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. novembra paziņojumu presei par papildu humānās palīdzības piešķiršanu 35 miljonu EUR apmērā Āfrikas Sāhelas reģionam,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2019. gada 7. novembra paziņojumu par uzbrukumiem Burkinafaso,

–  ņemot vērā PV/AP Federikas Mogerīni vizīti Sāhelas reģionā 2019. gada jūlijā un viņas 2019. gada 9. jūlija runu Burkinafaso,

–  ņemot vērā 2019. gada 17. septembra runu PV/AP Federikas Mogerīni vārdā plenārsēdes debatēs par drošības situāciju Burkinafaso,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Ārpolitikas ģenerāldirektorāta 2009. gada februārī publicēto pētījumu “Reliģijas vai ticības brīvība un vārda brīvība”,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas atklāto uzklausīšanu par tēmu “Reliģijas vai ticības brīvība: vajāto minoritāšu, it īpaši kristiešu, situācija”, kas notika 2017. gada 22. novembrī,

–  ņemot vērā īpašā sūtņa reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai 2019. gada 21. novembra ziņojumu “Īpašā sūtņa reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus Eiropas Savienības pilnvaras: darbība un ieteikumi”,

–  ņemot vērā 2013. gada ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Civilizāciju alianses augstā pārstāvja runaspersonas 2019. gada 1. decembra paziņojumu par uzbrukumu baznīcai Burkinafaso,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2019. gada 11. novembra ziņojumu par Sāhelas piecu valstu grupas apvienotajiem spēkiem,

–  ņemot vērā ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) 2019. gada oktobra atjauninājumu par valsts operatīvo darbību Burkinafaso,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2019. gada 13. oktobra paziņojumu par uzbrukumu mošejai Burkinafaso ziemeļos,

–  ņemot vērā UNICEF 2019. gada oktobra ziņojumu Nr. 8 par humanitāro situāciju Burkinafaso,

–  ņemot vērā 2019. gada pārskatu par cilvēces attīstību par nevienlīdzību cilvēces attīstībā 21. gadsimtā un jo īpaši pārskatu par tautas attīstību Burkinafaso,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko Burkinafaso ir parakstījusi,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2019. gada 12. septembra rīcības plānu reliģisko vietu aizsardzībai,

–  ņemot vērā Burkinafaso Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā Burkinafaso, Nigēras, Mali, Kotdivuāras un Ganas bīskapu, mācītāju un bīskapu konferenču sekulāro delegātu paziņojumu pēc 2019. gada 12. un 13. novembra starpkonferenču semināra par drošību Sāhelā,

–  ņemot vērā Dori bīskapa Lorāna Birfuorē Dabirē 2019. gada 5. jūlija paziņojumu katoļu labdarības organizācijai “Aid to the Church in Need”,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, kuru pieņēma 1981. gada 27. jūnijā un kura stājās spēkā 1986. gada 21. oktobrī,

–  ņemot vērā 2019. gada 12. un 13. novembra Parīzes Miera forumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā Burkinafaso bija spēcīgas reliģiskās iecietības un sekulārisma tradīcijas, bet tā ir kļuvusi neaizsargāta pret nestabilitāti, jo īpaši islāmistu radikalizācijas dēļ, kas ir uzplaukusi plašākā Sāhelas reģionā, un tā saskaras vienlaikus ar pieaugošu vardarbību, pārvietošanu, badu, nabadzību un klimata pārmaiņām;

B.  tā kā pieaugošā nedrošība Burkinafaso ir kļuvusi par iemeslu šausminošiem noziegumiem gan no džihādistu, gan citu bruņotu grupējumu puses; tā kā saskaņā ar organizācijas “Human Rights Watch” ziņojumu šie bruņotie grupējumi Burkinafaso ir nogalinājuši aizdomās turētos valdības līdzstrādniekus, iebiedējuši skolotājus un izplatījuši bailes civiliedzīvotāju vidū visā valstī; tā kā Burkinafaso drošības spēki 2017. un 2018. gadā veica pretterorisma operācijas, kuru rezultātā cilvēki tika nogalināti bez tiesas sprieduma, notika vardarbība pret apcietinājumā esošajiem aizdomās turētajiem un tika veiktas patvaļīgas aizturēšanas; tā kā Burkinafaso valdība apsolīja izmeklēt šos apgalvojumus;

C.  tā kā kopš 2015. gada džihādisti un citi bruņoti grupējumi, kas iepriekš aktīvi darbojās kaimiņos esošajā Mali, ir terorizējuši Burkinafaso iedzīvotājus un veikuši vairākus uzbrukumus valsts simboliem, piemēram, militāriem mērķiem, skolām un veselības aprūpes iestādēm, bet arī jo īpaši baznīcām un kristiešu dievlūdzējiem; tā kā kopš 2015. gada džihādistu un citu bruņoto grupējumu uzbrukumos Vagadugu un ziemeļu provincēs, jo īpaši Sumas provincē, ir nogalināti vismaz 700 cilvēku un ievainoti tūkstošiem cilvēku un 2018. gadā uzbrukumi pārmetās arī uz austrumu un rietumu provincēm; tā kā vardarbība neskar tikai kristiešus; tā kā, piemēram, 2019. gada 11. oktobrī piektdienu lūgšanu laikā notika uzbrukums mošejai Salmosi pilsētā Burkinafaso ziemeļos;

D.  tā kā laikā no 2019. gada novembra līdz decembrim tika ziņots par 520 drošības incidentiem salīdzinājumā ar 404 incidentiem, kas reģistrēti laikā no 2015. līdz 2018. gadam; tā kā tikai 2019. gada oktobrī vien tika reģistrēti 52 incidenti saistībā ar nevalstiskiem bruņotiem grupējumiem, no kuriem gandrīz 70 % bija vērsti pret civiliedzīvotājiem un drošības spēkiem;

E.  tā kā uzbrukumus ir veikuši gan transnacionāli bruņoti grupējumi, kuri darbojas no Mali un Nigēras, tostarp Jamaat Nusrat al-Islam wal Muslimeen un Islāma valsts Lielsahārā, gan vietējie grupējumi, galvenokārt Ansarul Islam, kas darbojas Burkinafaso ziemeļu un austrumu provincēs;

F.  tā kā 2019. gadā Burkinafaso vairākos uzbrukumos tika nogalināti vairāk nekā 60 kristieši, tostarp nesenajā 2019. gada 1. decembra uzbrukumā dievlūdzējiem, kuri apmeklēja svētdienas dievkalpojumu protestantu baznīcā Hantukuras pilsētā valsts austrumos, kā rezultātā gāja bojā 14 cilvēki;

G.  tā kā daudzi mācītāji, garīdznieki un kristiešu dievlūdzēji ir kļuvuši par mērķtiecīgu slepkavību un nolaupīšanu upuriem visā valstī; tā kā pieaugošās vardarbības rezultātā daudzi cilvēki, jo īpaši no valsts ziemeļiem, ir pametuši savas ierastās mājas, piemēram, pavisam nesen ciematus Hitē un Rungā, un aizbēguši uz iekšzemē pārvietotu personu nometnēm vai citām valsts daļām, tostarp galvaspilsētu Vagadugu;

H.  tā kā Burkinafaso iedzīvotāji pārsvarā ir māliku sunnīti un ir arī lielas kristiešu un pirmiedzīvotāju reliģiskās minoritātes; tā kā robežas starp reliģijām Burkinafaso ir mainīgas, jo visu reliģiju sekotāji parasti iesaistās sinkrētiskā praksē un reliģiskā iecietība ir norma; tā kā gan sunnītu, gan kristiešu lūgšanu vietas nesen ir bijušas Salafi bruņoto grupējumu partizānu uzbrukumu mērķis; tā kā tas ir veicinājis lielāku spriedzi starp reliģijām un tā kā reliģisko kopienu, tostarp daudzu kristiešu konfesijām piederīgu cilvēku, vajāšana ir izjaukusi sociālo struktūru un palielinājusi emigrācijas līmeni;

I.  tā kā džihādistu grupas vēlas izdarīt spiedienu uz ticību līdzāspastāvēšanu Burkinafaso, īstenojot plašāku stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt etniskus un reliģiskus konfliktus un pārvietot iedzīvotājus;

J.  tā kā valdības aizsardzības trūkuma dēļ Burkinafaso ziemeļaustrumu daļā atrodošās Vahigujas diecēzes bīskaps Žistēns Kjentega ir ieteicis drošības pasākumus, kuru mērķis ir labāk aizsargāt kristiešu dievlūdzējus;

K.  tā kā augustā notikušās vardarbības rezultātā Burkinafaso un Nigēras Bīskapu konferences priekšsēdētājs Dori bīskaps Lorāns Birfuorē Dabirē aicināja pasaules sabiedrību palielināt atbalstu kristiešiem Burkinafaso, lai novērstu “kristiešu klātbūtnes likvidēšanu”; tā kā ir atkārtoti pausti aicinājumi nosodīt cenzūras draudus un atbalstīt reliģiju dialoga turpināšanu;

L.  tā kā ANO ģenerālsekretārs 2019. gada 12. septembrī publicētajā rīcības plānā reliģisko vietu aizsardzībai uzsvēra, ka lūgšanu namiem visā pasaulē ir jābūt drošām vietām pārdomām un mieram, nevis asinsizliešanas un terora vietām, un cilvēkiem ir jāļauj miermīlīgi ievērot un piekopt savu ticību;

M.  tā kā humānās palīdzības organizācijām, no kurām daudzas ir reliģiskas organizācijas, ir būtiska nozīme, jo tās palīdz vardarbības upuriem, jo īpaši sievietēm, bērniem un iekšzemē pārvietotām personām;

N.  tā kā Burkinafaso valdībai, šķiet, trūkst spējas efektīvi īstenot risinājumus milzīgajām drošības, sociālajām un ekonomiskajām problēmām valstī; tā kā daži reģioni, jo īpaši valsts ziemeļaustrumos, faktiski ir nošķirti no centrālās valdības;

O.  tā kā Burkinafaso ir viena no 10 nabadzīgākajām valstīm pasaulē; tā kā nestabilitāte, klimata pārmaiņas un konflikti valstī ir vēl vairāk samazinājuši ekonomiskās iespējas, palielinājuši nabadzību un izraisījuši akūtu pārtikas trūkumu; tā kā šīs sekas pastiprina ziemeļu reģiona straujā pārtuksnešošanās un no tā izrietošais ūdens trūkums, augsnes degradācija un resursu trūkums; tā kā rezultātā vairāk nekā 1 miljonam cilvēku draud pārtikas trūkums un 1,5 miljoniem cilvēku ir steidzami nepieciešama humānā palīdzība;

P.  tā kā 2014. gadā lēstais pieaugušo rakstpratības līmenis bija 34,5 %; tā kā aizvien lielāka nedrošība un terorisma līmenis dažos valsts reģionos nelabvēlīgi ietekmē izglītības un veselības nozari; tā kā ir nācies slēgt 85 veselības aprūpes iestādes un vairāk nekā 2900 skolu, kas attiecīgi skar vairāk nekā 1 miljonu pacientu un 300 000 skolēnu; tā kā pašreizējās smagās drošības situācijas dēļ 93 citas veselības aprūpes iestādes darbojas minimālā darbības režīmā;

Q.  tā kā Burkinafaso notiekošā vardarbība ir likusi piespiedu kārtā pārvietoties gandrīz pusmiljonam cilvēku; tā kā daudzi no viņiem ir neaizsargātā stāvoklī un 44 % no pārvietotajām personām ir bērni; tā kā Burkinafaso ir uzņēmusi arī 31 000 Mali bēgļus; tā kā UNHCR ir lielas grūtības Burkinafaso piekļūt iekšzemē pārvietotajām personām un bēgļiem; tā kā humanitārās krīzes skartās iekšzemē pārvietotās personas un bēgļi šajā reģionā ir pakļauti aizsardzības riskiem un viņu klātbūtne var radīt konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem par ierobežoto dabas resursu sadalīšanu, ja netiks veikti pienācīgi pasākumi, lai viņiem nodrošinātu mājvietu, darbu un pārtiku; tā kā no tā izrietošie konflikti par resursiem var palielināt valstī valdošo vardarbību;

R.  tā kā pēdējo septiņu gadu laikā ES ir piešķīrusi vairāk nekā 1 miljardu EUR Burkinafaso paredzētām attīstības programmām un nesen ir piešķīrusi 15,7 miljonus EUR tam, lai risinātu smagās problēmas saistībā ar iekšzemē pārvietoto personu pārtikas trūkumu un nepilnvērtīgu uzturu; tā kā minētā valsts ir viena no galvenajām Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansiālā atbalsta saņēmējām (628 miljoni EUR) un tā saņem arī ievērojamu finansiālo atbalstu (245,8 miljonu EUR) no EAF finansētā Ārkārtas trasta fonda 2016.–2020. gada laikposmā;

S.  tā kā Burkinafaso piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālajā integrētajā stabilizācijas misijā Mali (MINUSMA) un Āfrikas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas hibrīdoperācijā Dārfūrā (UNAMID), Transsahāras terorisma apkarošanas partnerībā (TSCTP) un Sāhelas G5; tā kā minētās valsts dalība šajās misijās un iniciatīvās ir to padarījusi par galveno mērķi nevalstiskajiem bruņotajiem grupējumiem, kas cenšas traucēt un atturēt Burkinafaso sniegt ieguldījumu reģionālajā drošībā; tā kā ANO ģenerālsekretāra ziņojumā ir vērsta uzmanība uz Sāhelas G5 sastāva Mali spēku veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

T.  tā kā ES tieši palīdz nodrošināt stabilitāti Sāhelas reģionā ar EUCAP SAHEL civilajām misijām Mali un Nigērā un ar Eiropas Savienības Apmācības misiju Mali (EUTM Mali), kā arī sniedz netiešu palīdzību ar dalībvalstu dalību misijā MINUSMA un operācijā Barkhane; tā kā ES atbalstītā Sāhelas G5, kas ir Burkinafaso, Čadas, Mali, Mauritānijas un Nigēras sadarbības projekts aizsardzības jomā, pastiprina reģionālās attīstības un drošības koordināciju, lai neitralizētu bruņotās grupas un mazinātu interesi par tām; tā kā 2019. gada 11. decembrī notikušajā uzbrukumā militārajai bāzei Nigēras pilsētā Tahuā tika nogalināts 71 Nigēras karavīrs un ievainoti 12, kas ir nāvējošākais atsevišķais incidents kopš 2016. gada;

U.  tā kā 2019. gada 14. septembrī Vagadugu notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) paziņoja par plānu 1 miljona ASV dolāru vērtībā ar mērķi apkarot Sāhelā augošo nedrošību;

V.  tā kā ES kopējā ārpolitika un drošības politika paredz attīstīt un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu,

1.  stingri nosoda jebkāda veida vardarbību, civiliedzīvotāju iebiedēšanu un nolaupīšanu, kas vērsta pret Burkinafaso drošības dienestiem, reliģiskajiem objektiem un dievlūdzējiem, jo īpaši vardarbību pret konkrētām reliģiskajām kopienām, un politisko instrumentalizāciju un reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu, lai leģitimētu kristiešu un citu reliģisko minoritāšu vajāšanu;

2.  izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un Burkinafaso valdībai; solidarizējas ar Burkinafaso iedzīvotājiem, kuriem tagad ir gandrīz katru dienu jāsēro par uzbrukumos civiliedzīvotājiem, drošības spēkiem un kristiešu kopienu un citu reliģisko minoritāšu locekļiem bojāgājušām personām;

3.  aicina valsts iestādes vairāk koncentrēties uz nacionālo dialogu, kas ir būtisks kohēzijas pamatelements; uzsver nepieciešamību veicināt vienotību un dialogu starp visām Burkinafaso dzīvojošajām kopienām, tostarp tradicionālajiem līderiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai pretotos centieniem sēt naidu un radīt spriedzi dažādu kopienu starpā;

4.  aicina Burkinafaso valdību palielināt atbalstu musulmaņu, kristiešu un animistu kopienām un viņu aizsardzību, lai saglabātu Burkinafaso ierasto islāma un kristietības mierīgo līdzāspastāvēšanu; aicina sniegt papildu atbalstu no vardarbības cietušajām personām, jo īpaši sievietēm un bērniem;

5.  atgādina, ka terorisma apkarošana var būt veiksmīga tikai tad, ka drošības spēki ievēro tiesiskumu un cilvēktiesības; mudina Burkinafaso valdību šajā kontekstā nekavējoties pārtraukt brutālo nemieru apspiešanas stratēģiju, jo īpaši aizdomās turēto masveida sodīšanu ar nāvi, kas var konfliktu var vēl vairāk saasināt, veicinot to, ka islāma kaujiniekiem izdodas savervēt vairāk iedzīvotāju;

6.  aicina Burkinafaso valdību pildīt apņemšanos izmeklēt valsts spēku iespējamos pārkāpumus, veikt konkrētus pasākumus turpmāku pārkāpumu novēršanai un terorisma un vardarbība ekstrēmisma apkarošanas stratēģijās pamatoties uz tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu, kā to paredz starptautisko tiesību aktos, jo īpaši starptautisko cilvēktiesību aktos, starptautisko humanitāro tiesību aktos un bēgļu tiesību aktos noteiktās saistības;

7.  uzstāj, ka ir vajadzīga visaptveroša pieeja radikalizācijas un terorisma novēršanai, galveno uzmanību pievēršot sociālās kohēzijas un noziegumu novēršanas stiprināšanai; aicina Burkinafaso iestādes pastiprināt centienus samazināt nabadzību, radīt labākas darba izredzes, it īpaši jauniešiem, un nostiprināt un cienīt cilvēka individuālās tiesības, lai tādā veidā pašā saknē izskaustu aizvainojumu un vilšanos, ko potenciāli varētu izmantot vardarbīgie ekstrēmisti; atkārto, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt izglītības jomā, lai novērstu konfliktus un atjaunotu miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību;

8.  atgādina, ka politiskās, drošības un ilgtspējīgas attīstības jomu savienošana, tostarp reliģiskās izpratnes sekmēšana, veicinot reliģiju dialogu, būs ārkārtīgi svarīga, lai panāktu ilgtermiņa risinājumu dažādajām Burkinafaso un Sāhelas reģiona problēmām;

9.  prasa reģionā veikt starptautisku koordināciju, jo īpaši ECOWAS satvarā, ar politisko mērķi aizsargāt tās dalībnieku teritoriālo suverenitāti un integritāti, reģionālās demokrātijas institūcijas un visu iedzīvotāju un viņu īpašumu drošību; atgādina, ka Burkinafaso valdošā situācija tieši ietekmē tās kaimiņvalstis; aicina Burkinafaso valdību vēl vairāk pastiprināt sadarbību ar tās kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz ziemeļu reģioniem un valstīm, kas tieši saskaras ar vardarbību, piemēram, Mali un Nigēru;

10.  pauž atzinību ES un dalībvalstīm par Sāhelas G5, MINUSMA un operācijas Barkhane atbalstīšanu; atzinīgi vērtē arī EUCAP SAHEL civilajās misijās Mali un Nigērā un EUTM Mali militārajā apmācības misijā īstenotos centienus; prasa ES palielināt atbalstu Burkinafaso, lai palīdzētu risināt šīs valsts milzīgās drošības problēmas; uzsver, ka Burkinafaso ir vajadzīgi visaptverošāki un koordinētāki starptautiskās drošības pasākumi; aicina Sāhelas G5 valstis un starptautiskos līdzekļu devējus palielināt centienus, lai Sāhelas G5 apvienotos militāros spēkus nekavējoties pārveidotu par operatīvajiem spēkiem, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības;

11.  uzsver, ka drošība ir ārkārtīgi nozīmīga, tomēr tā nav atbilde uz visām Burkinafaso problēmām, un ka tādējādi viens no galvenajiem izaicinājumiem ir drošības, attīstības un tirdzniecības politikas koordinācija; uzsver, ka Eiropas Savienībai, nestabilās valstīs un reģionos īstenojot drošības sektora reformas un palīdzības pasākumus, par galveno principu būtu jānosaka vietējo iedzīvotāju drošība;

12.  norāda, ka konflikts, iedzīvotāju piespiedu pārvietošana un pārtuksnešošanās traucē nodarboties ar tradicionālajiem iztikas pelnīšanas veidiem; uzsver, ka 65 % Burkinafaso iedzīvotāji ir jaunāki par 25 gadiem; uzskata, ka drošības operācijas Burkinafaso būtu jāīsteno reizē ar vietējiem attīstības pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt nevienlīdzību un uzlabot infrastruktūru, politisko līdzdalību, tiesiskuma nodrošināšanu, sieviešu emancipāciju un ekonomiskās iespējas;

13.  norāda uz situācijas pasliktināšanos Burkinafaso un tās starptautiskajām ģeopolitiskajām sekām; uzsver, ka ES ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES šajā reģionā turpinātu sniegt drošības un politisko palīdzību kopā ar Sāhelas G5 īstenotiem pasākumiem, norādot, ka tas ir svarīgi arī attiecībā uz miera procesu Mali; prasa sniegt lielāku atbalstu Burkinafaso drošības spēkiem, lai tie varētu pienācīgi reaģēt uz džihādistu uzbrukumu un drošības draudiem un atbalstīt valdības kontroli ziemeļu un austrumu reģionos;

14.  uzsver, ka svarīga ir arī starptautiskā koordinācija un ka ES būtu jābūt gatavai vēl vairāk sadarboties ar visu attiecīgo reģionu un to iekļaut savā jaunajā stratēģijā “ES un Āfrikas: partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai”;

15.  prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam kā vienu no līdzekļiem komunikācijas stratēģijā ar trešām valstīm iekļaut reliģiju dialoga efektīvo praksi un veicināt starpniecības pasākumus konfliktu situācijās, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes un reliģijas un ticības brīvību;

16.  atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcības plānu reliģisko objektu aizsardzībai, ko izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Civilizāciju alianse un par ko 2019. gada 12. septembrī paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs;

17.  uzsver, ka terorisma apkarošanas prioritāte ir, no vienas puses, izskaust bruņoto džihādistu grupējumu starptautisku finansēšanu un, no otras puses, risināt nabadzības un nevienlīdzības pamatcēloņus;

18.  uzskata, ka ES būtu jāstrādā kopā ar ECOWAS un Burkinafaso valdību un visām ieinteresētajām personām, lai stiprinātu attīstības, izglītības un pielāgošanās klimata pārmaiņām centienus ar mērķi izskaust nabadzību un novērst turpmāku radikalizāciju; uzsver, ka klimata pārmaiņas lielā mērā pastiprina konfliktus, sausumu, badu un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu; mudina Burkinafaso valdību piešķirt prioritāti korupcijas un nesodāmības apkarošanai;

19.  pauž īpašas bažas par drošības apdraudējumu ietekmi uz humānās palīdzības un attīstības sadarbības efektivitāti; mudina dalībvalstis un starptautisko sabiedrību palielināt Burkinafaso sniegto humāno palīdzību, jo īpaši piegādājot pārtiku, ūdeni un medicīniskos pakalpojumus; brīdina, ka radīsies jauna humanitārā krīze, ja netiks nodrošinātas pārvietoto un uzņemošo kopienu pamatvajadzības (pārtika, ūdens, pajumte un veselības aprūpe);

20.  aicina Burkinafaso valdību garantēt humānās palīdzības un pārtikas palīdzības piegādi, jo īpaši teritorijās ar ierobežotu humānās palīdzības piekļuvi, un veikt konkrētus pasākumus, lai labāk novērstu un risinātu akūtas pārtikas nepietiekamības problēmu iekšzemē pārvietoto personu nometnēs, īpaši koncentrējoties uz neaizsargātajām grupām, tostarp sievietēm un bērniem;

21.  mudina Burkinafaso valdību nodrošināt un sekmēt mājlopu pārvietošanos starp vasaras un ziemas ganībām, lai novērstu kopienu konfliktus, un palielināt barības, ūdens un aprūpes pieejamību un mājlopu piekļuvi šiem resursiem apgabalos ar ievērojamu barības trūkumu;

22.  izsaka pateicību par nozīmīgo darbu, ko veic NVO, tostarp reliģiskās NVO, un starptautiskās iestādes, sniedzot atbalstu daudzajām no vardarbības cietušajām personām, jo īpaši sievietēm un bērniem;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Burkinafaso prezidentam, Burkinafaso parlamenta priekšsēdētājam, kā arī Āfrikas Savienībai un tās iestādēm.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 4. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika