Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2945(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0246/2019

Debates :

PV 18/12/2019 - 19
CRE 18/12/2019 - 19

Balsojumi :

PV 19/12/2019 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0110

Pieņemtie teksti
PDF 163kWORD 51k
Ceturtdiena, 2019. gada 19. decembris - Strasbūra
Uiguru stāvoklis Ķīnā (China cables)
P9_TA(2019)0110RC-B9-0246/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. decembra rezolūcija par uiguru stāvokli Ķīnā (China Cables) (2019/2945(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Ķīnā, jo īpaši 2019. gada 18. aprīļa rezolūciju par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli(1), 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par Uiguru un kazahu masveida patvaļīgu aizturēšanu Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā(2), 2018. gada 12. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecību stāvokli(3), 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti lietām(4), 2011. gada 10. marta rezolūciju par stāvokli Kašgarā (Ķīna, Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions) un tās kultūras mantojumu(5) un 2009. gada 26. novembra rezolūciju par Ķīnu: mazākumtautību tiesības un nāvessoda piemērošana(6),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences lēmumu 2019. gada Saharova balvu piešķirt uiguru ekonomistam Ilham Tohti, kurš miermīlīgiem līdzekļiem cīnās par Ķīnas uiguru minoritātes tiesībām,

–  ņemot vērā 2019. gada 9. aprīlī notikušā ES un Ķīnas 21. augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 37. kārtu, kas notika 2019. gada 1. un 2. aprīlī Briselē,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

–  ņemot vērā ES vadlīnijas par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Ārlietu padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018. gada 26. oktobra paziņojumu par situāciju Siņdzjanā,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2019. gada 9. decembra lēmumu par sagatavošanas darba sākšanu attiecībā uz tādu horizontālo sankciju režīmu, kas tiek noteiktas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu(7),

–  ņemot vērā dienas kārtības 4. punkta sakarībā izdarītos ES mutiskos paziņojumus ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 18. septembra 39. sesijā un Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas, Somijas un Kanādas paziņojumus, kuros ir paustas bažas par uiguru patvaļīgo ieslodzīšanu nometnēs Siņdzjanā,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātību Siņdzjanā, kuru 2019. gada 29. oktobrī ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejai ANO 23 valstu, tostarp 14 ES dalībvalstu, vārdā izteica Apvienotās Karalistes pastāvīgais pārstāvis ANO,

–  ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un 4. pantu, kurā ir atzītas mazākumtautību tiesības,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Ķīna parakstīja 1998. gadā, bet vēl nav ratificējusi,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO 2011. gada Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

–  ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas ziņojuma par Ķīnu noslēguma konstatējumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principa ievērošanas veicināšanai un respektēšanai arī turpmāk vajadzētu būt ES un Ķīnas ilgtermiņa partnerību pamatam — saskaņā ar ES apņemšanos ievērot šīs pašas vērtības savās ārējās attiecībās un Ķīnas apņemšanos tās ievērot iekšējos procesos un starptautiskajā sadarbībā;

B.  tā kā kopš 2013. gada marta, kad pie varas nāca prezidents Sji Dzjiņpiņs, cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā turpina pasliktināties; tā kā Ķīnas valdība pret miermīlīgu opozīciju, vārda un reliģijas brīvību un tiesiskas valsts principa ievērošanu vēršas aizvien asāk; tā kā Ķīnas varas iestādes ir ieslodzījušas un notiesājušas simtiem cilvēktiesību aizstāvju, juristu un žurnālistu;

C.  tā kā pēdējo dažu gadu laikā situācija Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā, kurā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni musulmaņu uiguru un etnisko kazahu, ir strauji pasliktinājusies, tostarp tāpēc, ka 2014. gadā tika sākta kampaņa “Asa vēršanās pret vardarbīgo terorismu”, jo kontrole pār Siņdzjanu ir kļuvusi par Ķīnas varas iestāžu galveno prioritāti; pasliktināšanos sekmēja arī nestabilitāte un drošības draudi, kādus it kā Siņdzjanai rada uiguri, kā arī apstāklis, ka Siņdzjana ir stratēģiski centrāls reģions no tās iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” (BRI) viedokļa, kas ir saistīta vērienīgiem turpmākās tekstila un citu darbietilpīgu rūpniecisko izstrādājumu ražošanas mērķiem; tā kā Ķīnas valdības karš ar teroru Siņdzjanā arvien vairāk kļūst par karu ar reliģiju un etnisko piederību; tā kā ir saņemta informācija, kas liek secināt, Siņdzjanas nometņu sistēma ir paplašināta, to ieviešot arī citās Ķīnas daļās;

D.  tā kā Ķīnas varas iestādes patlaban īsteno aizvien intensīvāku kampaņu, īstenojot masveida ieslodzīšanu, agresīvu digitālo uzraudzību (tostarp piemērojot sejas atpazīšanu tehnoloģiju un vācot datus), ieslodzītos apstrādājot no politiski ideoloģiskā viedokļa un veicot piespiedu kultūras asimilāciju; tā kā saskaņā ar precīzu informāciju ir jāsecina, ka uiguri un citas etniskās — galvenokārt musulmaņu — minoritātes Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā tiek patvaļīgi ieslodzītas, spīdzinātas, pakļautas klajiem reliģijas un kultūras ieražu ierobežojumiem, kā arī viņus uzrauga ar tādas digitālas sistēmas palīdzību, kura ir tik ļoti visaptveroša, ka tiek novērots ikviens ikdienas dzīves aspekts: izmantotas sejas atpazīšanas kameras, skenēti mobilie tālruņi, iegūta DNS, nemaz nerunājot par policijas visuresošo un uzmācīgo klātbūtni;

E.  tā kā daudzas ticamas aplēses liecina, ka aptuveni viens miljons cilvēku ir patvaļīgi ieslodzīti tagad vai ir agrāk tikuši patvaļīgi ieslodzīti tā dēvētajos politiskās pāraudzināšanas centros uz nenoteiktu laiku, aizbildinoties ar terorisma un reliģiskā ekstrēmisma apkarošanu; tā kā šīs pāraudzināšanas iestādes sauc arī par “profesionālās izglītības centriem”; tā kā minētās darbības būtu uzskatāmas par vislielāko pasaulē kādas etniskās minoritātes iedzīvotāju ieslodzīšanu mūsdienās; tā kā saskaņā ar dažu bijušo ieslodzīto sniegto informāciju izturēšanos pret ieslodzītajiem un apstākļus nometnēs raksturo pārpildītas un antisanitāras telpas, pārtikas trūkums, piekaušana un seksuāla izmantošana; tā kā tiek ziņots, ka mazi bērni tiek ievietoti valsts pārvaldītos bāreņu namos, pat ja ieslodzījuma nometnēs atrodas tikai viens no viņu vecākiem; tā kā tiek ziņots, ka dažu pāraudzināšanas nometņu teritorijā atrodas arī rūpnīcas, kas ražo preces eksportam;

F.  tā kā 2019. gada novembrī publiskotā China Cables informācija ir iegūta, pamatojoties uz nopludinātiem konfidenciāliem Ķīnas valdības dokumentiem, saistībā ar izmeklēšanu par uiguru un citu musulmaņu minoritāšu novērošanu un masveida ieslodzīšanu bez apsūdzības izvirzīšanas vai tiesas procesa Ķīnas Siņdzjanas provincē, tā kā slepenie dokumenti nonāca Starptautiskajā Pētnieciskās žurnālistikas konsorcijā, izmantojot trimdas uiguru aprindas, un dokumentu autentiskumu apstiprināja vairāki vadošie eksperti; tā kā, pateicoties China Cables publicēšanai, izdevās iegūt arī Ķīnas valdības konfidenciālu informāciju par šo nometņu iekšējo darbību, bargo režīmu, kāds valda aiz to žogiem, un dehumanizējošo režīmu, saskaņā ar kuru noris ieslodzīto ikdienas darba gaitas; tā kā šie dokumenti atklāj, ka Ķīna sistemātiski skalo simtiem tūkstošu musulmaņu smadzeņu un ka tas notiek augsta drošības līmeņa cietuma nometņu tīklā, un tajos var iepazīties ar Siņdzjanas masveida novērošanas un profilaktiski policejiskā režīma darbību, tādējādi apstiprinot ekspertu konstatējumus, kuru pamatā ir pēdējos gados publicētie satelītattēli, dati un aculiecinieku vēstījums; tā kā Ķīnas valdība ir nemitīgi apgalvojusi, ka nometnēs piedāvā brīvprātīgu izglītību un apmācību; tā kā China Cables satur līdz šim nepieredzētus pierādījumus tam, ka pamati represīviem pasākumiem pret uiguriem, kazahiem un citiem visaugstākajā politiskajā līmenī ir likti jau kopš 2014. gada aprīļa;

G.  tā kā uiguru un citu musulmaņu minoritāšu ieslodzīšana un vajāšana Siņdzjanā daudziem ir likusi pārtraukt saziņu ar ģimeni un draugiem, kas atrodas ārvalstīs, tostarp Eiropā, baidoties no varas iestāžu represijām;

H.  tā kā kopš 2018. gada februāra, kad stājās spēkā noteikumi par reliģiskajiem jautājumiem, ir pastiprinājušās represijas, kas ierobežo reliģisko grupu darbību un liek tām rīkoties, stingrāk ievērojot partijas politikas nostādnes; tā kā saskaņā ar šiem noteikumiem publiskas vai pat privātas reliģiskās un kultūras piederības izpausmes var uzskatīt par ekstrēmiskām; tā kā jaunie noteikumi apdraud personas, kuras ir saistītas ar reliģiskām kopienām, kurām Ķīnā nav juridiska statusa; tā kā reliģiskās kopienas Ķīnā saskaras ar aizvien lielākām represijām, padarot šo valsti par vietu, kurā ir viens no augstākajiem reliģisko ieslodzīto īpatsvariem;

I.  tā kā 2018. gada augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja nosodīja Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) valdības rīcību saistībā ar pārkāpumiem Siņdzjanā, tostarp patvaļīgu masveida ieslodzījuma nometņu izveidi; tā kā 2018. gada septembrī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet savā pirmajā runā šajā amatā norādīja uz „ļoti satraucošām ziņām par uiguru un citu musulmaņu kopienu patvaļīgu ieslodzīšanu plaša mērogā tā dēvētajās pāraudzināšanas nometnēs, kas ir izveidotas visā Siņdzjanā”; tā kā Ķīnas valdība daudzkārt ir noraidījusi ANO Darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos (WGEID), ANO augstā cilvēktiesību komisāres un citu ANO īpašo procedūru pilnvaroto personu lūgumus atļaut nosūtīt uz Siņdzjanu neatkarīgus izmeklētājus un ļaut viņiem minētajās nometnēs iekļūt;

J.  tā kā ieslodzījuma nometnes Siņdzjanā strauji paplašinājās pēc Chen Quanguo iecelšanas par partijas reģionālās nodaļas vadītāju 2016. gada augustā; tā kā Siņdzjanas gubernators Shohrat Zakir 2019. gada decembrī apgalvoja, ka visi 1,5 miljoni cilvēku, kas atrodas pāraudzināšanas un ieslodzījuma nometnēs, ir „atgriezušies sabiedrībā”, taču nekādus pierādījumus viņš nesniedza;

K.  tā kā Ķīnas varas iestādes vai to pilnvarotās personas vajā dažas Ķīnas minoritāšu kopienas, kas dzīvo Eiropas Savienībā; tā kā uz ārvalstīs dzīvojošiem uiguriem tiek izdarīts spiediens atgriezties Ķīnā; tā kā China Cables dokumentos ir sīki izklāstītas nepārprotamas direktīvas, lai arestētu uigurus ārvalstu pilsoņus un izsekotu ārvalstīs dzīvojošus Siņdzjanas uigurus, no kuriem dažus autoritāras valdības ir deportējušas atpakaļ uz Ķīnu; tā kā minētie dokumenti liecina par to, ka Ķīnas vēstniecības ir bijušas galvenās šīs prakses īstenotājas;

L.  tā kā 2019. gada 4. decembrī ASV Kongress pieņēma Uiguru cilvēktiesību politikas likumu, kurā ASV federālā valdība ir mudināta veikt tūlītējus pasākumus, lai aizsargātu cilvēktiesības, un apsvērt iespēju pēc Magņitska likuma parauga piemērot vīzu un ekonomiska rakstura sankcijas ĶTR amatpersonām, kas ir atbildīgas par Siņdzjanas provincē izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vienlaikus aizsargājot uigurus, kas dzīvo ASV, no Ķīnas iebiedēšanas un represijām;

M.  tā kā Saharova balva par domas brīvību 2019. gadā tika piešķirta uiguru ekonomikas profesoram Ilham Tohti, kam 2014. gada 23. septembrī tika piespriests mūža ieslodzījums par to, ka viņš esot iestājies par atdalīšanos, pēc tam, kad tā paša gada janvārī viņš tika ieslodzīts; tā kā septiņi no viņa bijušajiem studentiem arī tika apcietināti un sodīti ar brīvības atņemšanu no trim līdz astoņiem gadiem par apsūdzību iespējamā sadarbībā ar Ilham Tohti; tā kā Ilham Tohti ir vienmēr noraidījis separātismu un vardarbību un ir mēģinājis panākt izlīgumu, kura pamatā ir cieņa pret uiguru kultūru;

N.  tā kā ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju apņēmās pastiprināt centienus, ar kuriem tā cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskas valsts principa ievērošanu veicina visos savas ārējās darbības aspektos, un cilvēktiesības izvirzīt par attiecību ar visām trešām valstīm galveno jautājumu, tostarp tās attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem,

1.  pauž vislielāko satraukumu par arvien represīvāko režīmu, ar ko saskaras uiguri un citas musulmaņu etniskās minoritātes, un prasa iestādēm ievērot viņu pamatbrīvības, kā tas ir ieteikts ticamos ziņojumos; stingri nosoda to, ka simtiem tūkstošu uiguru un etnisko kazahu tiek nosūtīti uz politiskās “pāraudzināšanas nometnēm”, balstoties uz profilaktisko policejisko pieeju, tostarp par to, ka cilvēki ir bijuši ārvalstīs vai varas ieskatā ir pārāk reliģiozi; aicina Ķīnas varas iestādes Siņdzjanā sniegt informāciju par ieslodzīto personu atrašanās vietu un veselības stāvokli; mudina Ķīnas valdību nekavējoties izbeigt praksi bez apsūdzības, tiesāšanas vai notiesājoša sprieduma krimināllietā patvaļīgi ieslodzīt uiguru un kazahu minoritātes pārstāvjus, slēgt visas nometnes un ieslodzīšanas centrus un nekavējoties un bez nosacījumiem ieslodzītās personas atbrīvot; uzsver, ka jebkāda veida ieslodzīšana, ja to īsteno, pārkāpjot starptautiskās pamattiesības, konkrētu personu vai grupu vajāšana etnisku, kultūras vai reliģisku iemeslu dēļ un citas necilvēcīgas darbības, kas rada lielas ciešanas vai smagas traumas, ja tās tiek veiktas kā daļa no plaša vai sistemātiska uzbrukuma kādam civiliedzīvotāju kopumam, ņemot vērā starptautisko tiesisko regulējumu, ir nepieņemamas;

2.  aicina Ķīnas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot uiguru zinātnieku Ilham Tohti un visus pārējos cilvēktiesību aizstāvjus, aktīvistus, juristus, žurnālistus un lūgumrakstu iesniedzējus, kuri tika ieslodzīti tikai par to vien, ka viņi miermīlīgi izmantoja vārda brīvību, un izbeigt patlaban notiekošās represijas, kas izpaužas kā vajāšana un iebiedēšana no tiesu iestāžu puses; aicina Ķīnas valdību nodrošināt, ka minētajām personām ir regulāra un neierobežota piekļuve ģimenēm un viņu izvēlētiem advokātiem un ka viņi, viņu ģimenes un advokāti netiks spīdzināti vai necietīs no kādas citas sliktas izturēšanās; uzstāj, ka visu apcietināto personu apstākļiem ir jāatbilst standartiem, kas ir noteikti „Principu kopumā par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai apcietināšanas veids”, kas ir pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas 1988. gada 9. decembra rezolūciju Nr. 43/173, tostarp attiecībā uz piekļuvi medicīniskajai aprūpei; prasa nekavējoties veikt efektīvu un objektīvu izmeklēšanu par iespējamo Ilham Tohti spīdzināšanu un saukt vainīgos pie atbildības;

3.  atkārtoti aicina Ķīnas varas iestādes atļaut neatkarīgiem žurnālistiem un starptautiskajiem novērotājiem, tostarp ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru pilnvarotajām personām, brīvu, konstruktīvu un netraucētu piekļuvi Siņdzjanas Uiguru autonomajam reģionam; konstatē, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvju piekļuves iespējas un brīvības Eiropas Savienībā un Ķīnā nav vienādas; aicina Ķīnu nodrošināt ES plašsaziņas līdzekļiem tādas pašas tiesības un piekļuvi, kāda Ķīnas plašsaziņas līdzekļiem ir dalībvalstīs; uzskata, ka ES un dalībvalstīm būtu jāuzņemas iniciatīva ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sesijā attiecībā uz rezolūciju par faktu konstatēšanas brauciena uz Siņdzjanu rīkošanu;

4.  pauž dziļas bažas par ziņām attiecībā uz to, ka Ķīnas varas iestādes vajā ārvalstīs esošos uigurus nolūkā piespiest viņus pienest informāciju par citiem uiguriem, atgriezties Siņdzjanā vai klusēt par situāciju Siņdzjanā, un reizēm to cenšas panākt, turot ieslodzījumā viņu ģimenes locekļus; aicina Komisiju un visas ES dalībvalstis steidzami izmeklēt šos ziņas, lai, veicot īpašus pasākumus, nodrošinātu Siņdzjanas diasporas pārstāvju aizsardzību viņu attiecīgajās valstīs, un paātrinātu uiguru un citu turku izcelsmes musulmaņu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu; atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu lēmumu apturēt visu etnisko uiguru, kazahu un citu turku izcelsmes musulmaņu atgriešanos Ķīnā, ņemot vērā patvaļīgas ieslodzīšanas, spīdzināšanas vai citādas sliktas izturēšanās risku, un aicina citas dalībvalstis rīkoties tāpat;

5.  ar bažām konstatē, ka BRI sekmīguma nolūkā “ilgtermiņa stabilitātei” Siņdzjanā ir būtiska nozīme, kā dēļ pastiprināti tiek piemērotas pastāvīgās kontroles stratēģijas, kuras īstenot palīdz virkne tehnoloģisko inovāciju un strauji pieaugošie izdevumi iekšējās drošības jomā, kā arī pretterorisma pasākumu izmantošana kā iegansts, lai par nepiekrišanu noteiktu kriminālsodus, tostarp arī citādi domājošajiem, — tas tiek veikts, plaši traktējot jēdzienu “terorisms”; pauž lielas bažas par to, ka Ķīnas valsts īsteno pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt Siņdzjanas reģiona “visaptverošu uzraudzību”, lielākajās pilsētu zonās uzstādot elektroniskās uzraudzības sistēmu Skynet, visos mehāniskajos transportlīdzekļos GPS izsekošanas iekārtas, izmantojot sejas atpazīšanas skenerus kontrolpunktos, vilcienu stacijās un degvielas uzpildes stacijās un Siņdzjanas policijai vācot asins paraugus, lai vēl vairāk paplašinātu Ķīnas DNS datubāzi; papildus tam pauž bažas par to, ka Ķīna jau šādas tehnoloģijas pārdod autoritāriem režīmiem citur pasaulē;

6.  pauž dziļas bažas par ziņām attiecībā uz ieslodzīšanas nometnēs atrodošos personu iespējamu piespiedu nodarbināšanu to ES uzņēmumu piegādes ķēdē, kuri uzņēmējdarbību veic Siņdzjanā, un par informāciju attiecībā uz sadarbību ar Ķīnas varas iestādēm, kas ir iesaistītas uiguru iedzīvotāju masveida novērošanā vai ieslodzīšanā; uzsver, ka privātā sektora dalībniekiem būtu jānovērtē sava darbība Siņdzjanā, lai uzraudzītu savu piegādes ķēdi un nodrošinātu, ka tie netiek iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos, cita starpā ieviešot stingru cilvēktiesību pienācīgas ievērošanas pārbaudes sistēmu, kuru īstenojot, var pārliecināties, ka tie nav netieši iesaistīti piespiedu darbā un nav līdzzinātāji represijās pret uiguru tautu; uzsver, ka, ja izstrādājumi ir ražoti pāraudzināšanas nometnēs, tie ES tirgos būtu jāaizliedz;

7.  mudina Ķīnas valdību nekavējoties publicēt visu ieslodzīto un atbrīvoto personu sarakstu un ģimenēm sniegt izsmeļošu informāciju par Siņdzjanas provincē bez vēsts pazudušajām personām;

8.  mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātu Ķīnas valdību nometnes slēgt, Siņdzjanā izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus un ievērot uiguru lingvistiskās, kultūras, reliģiskās un citas pamatbrīvības; mudina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), EĀDD un dalībvalstis intensīvāk uzraudzīt satraucošos cilvēktiesību jomā Siņdzjanā notiekošos procesus, tostarp pastiprinātās valdības represijas un novērošanu, un iebilst pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā gan privāti, gan publiski, gan tiekoties augstākajā līmenī; pauž vilšanos par to, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 37. kārta nekādus jūtamus rezultātus nedeva, neraugoties uz to, ka ES politiskās pāraudzināšanas nometņu sistēmu uzskata par satraucošu; pauž nožēlu par to, ka ES līdz šim izmantotā pieeja un piemērotie līdzekļi taustāmu progresu Ķīnas cilvēktiesību jomā aizvien nav devuši, jo Ķīnas cilvēktiesību situācija pēdējo desmit gadu laikā ir tikai pasliktinājusies; aicina PV/AP uzstāt uz nepieciešamību veikt neatkarīgu izmeklēšanu par ieslodzījuma nometņu sistēmas mērogu un raksturu un daudzajiem apgalvojumiem par nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina jauno Komisiju izstrādāt un īstenot holistisku ES stratēģiju, ar kuru varētu nodrošinātu patiesu Ķīnas cilvēktiesību situācijas progresu;

9.  uzsver, ka kopīgajā paziņojumā, kas tika sniegts pēc ES un Ķīnas 21. augstākā līmeņa sanāksmes, ES un Ķīna atkārtoti apstiprināja, ka visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji ietekmējošas un viena ar otru saistītas; uzsver, ka cilvēktiesību veicināšanai un tiesiskas valsts principa ievērošanai arī turpmāk vajadzētu būt galvenajiem apsvērumiem, uz kuriem balstītos ES attiecības ar Ķīnu;

10.  prasa, lai ES, tās dalībvalstis un starptautiskā sabiedrība izstrādātu veidus, kā, efektīvi liekot lietā pienācīgus eksporta kontroles mehānismus, apturēt visu tādu preču un pakalpojumu eksportu un tehnoloģiju nodošanu, kurus Ķīna patlaban izmanto, lai paplašinātu un uzlabotu savu kibernovērošanas; šajā sakarībā aicina likumdevējiestādes vienoties par kopēju nostāju attiecībā uz Divējāda lietojuma regulas reformu, pamatojoties uz valsts drošības un cilvēktiesību apsvērumiem; uzsver, ka Parlaments ir turpinājis pilnveidot un ir nostiprinājis Komisijas priekšlikumu par sarakstā iekļauto un neiekļauto kibernovērošanas tehnoloģiju eksporta stingras kontroles paredzēšanu;

11.  atgādina, ka ir svarīgi, lai ES arī turpmāk visos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Ķīnas varas iestādēm vērstu uzmanību uz jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un jo īpaši skartu Siņdzjanas minoritāšu lietu, saskaņā ar ES apņemšanos paust nepārprotamu, skaidru un vienotu nostāju attiecībā uz šo valsti; atgādina, ka, ņemot vērā Ķīnas pašreizējo reformu procesu un aizvien lielāko aktivitāti globālajā mērogā, tā ir nolēmusi būt par starptautiskās cilvēktiesību sistēmas daļu, jo ir parakstījusi daudzus starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus; tādēļ prasa ar Ķīnu iedibināt dialogu, lai to mudinātu nodrošināt atbilstību minētajām saistībām; mudina Ķīnas varas iestādes turpināt to iekšējo reformu īstenošanu, kas ir nepieciešamas, lai ratificētu 1998. gadā parakstīto 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un īstenotu ANO par cilvēktiesībām atbildīgo struktūru ieteikumus;

12.  atzinīgi vērtē to, ka ASV Kongress ir pieņēmis Uiguru cilvēktiesību politikas aktu, un to, ka Ārlietu padome nesen pieņēma lēmumu sākt darbu pie ES vispārējā sankciju par cilvēktiesību pārkāpumiem regulējuma; aicina Padomi pieņemt mērķtiecīgas sankcijas un noteikt līdzekļu iesaldēšanu, ja tās šķiet nepieciešamas un efektīvas, pret Ķīnas amatpersonām, kas ir atbildīgas par uiguru un citu turku izcelsmes musulmaņu masveida ieslodzīšanas politikas izstrādi un īstenošanu Siņdzjanā un par reliģiskās brīvības, pārvietošanās brīvības un citu pamattiesību smagas apspiešanas organizēšanu šajā reģionā;

13.  prasa EĀDD reliģiju dialoga labo praksi iekļaut kā vienu no līdzekļiem komunikācijas ar trešām valstīm stratēģijā un veicināt konfliktu risināšanu starpniecības ceļā, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes un nodrošinātu reliģijas un ticības brīvību;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0422.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0377.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0343.
(4) OV C 238, 6.7.2018., 108. lpp.
(5) OV C 199 E, 7.7.2012., 185. lpp.
(6) OV C 285 E, 21.10.2010., 80. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0215.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 4. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika