Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11734/2019 – C9-0119/2019 – 2019/2028(BUD))

P9_TA(2019)0038 A9-0017/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par 2020. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2020. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2019. gada 5. jūlijā (COM(2019)0400),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2019. gada 3. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2019. gada 13. septembrī (11734/2019 – C9-0119/2019),

–  ņemot vērā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu Parīzes nolīgumā, ko Eiropas Savienība ratificēja 2016. gada 5. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas vispārējā stāvokļa apskatu “ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā” (2017),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

–  ņemot vērā pārējo attiecīgo komiteju atzinumus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0017/2019),

III iedaļa

Vispārējs pārskats

1.  atgādina, ka Parlaments 2019. gada 14. marta rezolūcijā par 2020. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm noteica skaidras politiskās prioritātes 2020. gada budžetam, kam jāveido tilts uz nākotnes Eiropu un jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība; no jauna apstiprina savu stingro apņemšanos īstenot minētās prioritātes un nosaka turpmāk izklāstīto nostāju, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma līmeni šo prioritāšu izpildei;

2.  atkārtoti pauž Parlamenta viedokli, ka Savienības 2020. gada budžetam būtu jāpalīdz sagatavoties daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam īstenošanai un jānodrošina stabils izejas punkts jaunās paaudzes Savienības programmām un politikas pasākumiem; turklāt atgādina, ka 2020. gads ir pēdējais pašreizējās DFS darbības gads un līdz ar to Savienības pēdējā iespēja pietuvoties šim periodam noteikto politisko saistību izpildei, tostarp virzībā uz ES klimata mērķa sasniegšanu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, kā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlāra un Savienības mērķa līdz 2050. gadam panākt oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, ka Savienības budžetā ir visā pilnībā jānovērtē un jāintegrē Savienības politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā), tādējādi veicinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un vienlīdzīgas iespējas;

3.  pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, proti, saistību apropriāciju samazināšanu par 1,51 miljardu EUR salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu; uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir klajā pretrunā Savienības prioritātēm, tos nepamato līdzekļu apguves spēja un tie ir paredzēti tam, lai likvidētu visus īpašos palielinājumus, ko Parlaments pieprasījis un saņēmis iepriekšējos budžeta gados; tādēļ nolemj visās pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, principā atjaunot apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā gan attiecībā uz darbības, gan attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un savai nostājai par pamatu ņemt budžeta projektu;

4.  pauž stingru pārliecību, ka ir obligāti risināt klimata problēmu un aizsargāt vidi tā, lai veicinātu nodarbinātību, radītu jaunas darbvietas, stiprinātu konkurētspēju, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu sociālo labklājību; uzsver jauno un topošo tehnoloģiju lielo nozīmi minētā mērķa sasniegšanā; uzsver, ka Savienībai ir jārāda piemērs un jāiedvesmo citas valstis visā pasaulē vēl vairāk ieguldīt ar klimatu saistītos izdevumos; atzinīgi vērtē dedzīgos aicinājumus rīkoties, ko Savienības vadītāji pauduši nesen notikušajā ANO klimata pārmaiņu samitā, kā arī vairāku dalībvalstu nesen pausto apņemšanos palielināt izdevumus tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu enerģija un ilgtspējīga transporta un enerģētikas infrastruktūra; uzskata, ka pēc šādiem paziņojumiem vajadzētu sekot konkrētai dalībvalstu rīcībai, tostarp arī apspriežoties Padomē;

5.  atgādina par Savienības saistībām, kas izriet no Parīzes nolīguma, un Savienības apņemšanos sasniegt mērķi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 20 % no Savienības izdevumiem atvēlēt ar klimatu saistītiem pasākumiem; norāda, ka 21,0 % no 2020. gada budžeta projektā ierosinātajām saistību apropriācijām ir saistīts ar klimatu un ka vēl vismaz 3,5 miljardi EUR būtu jāatvēl ar klimatu saistītiem izdevumiem, lai sasniegtu 20 % mērķi; pauž nožēlu, ka pašreizējās DFS ietvaros Savienības budžeta iespējas patstāvīgi risināt klimata problēmu ir ierobežotas, un norāda, ka šajā jomā ir nepieciešamas daudz lielākas investīcijas — saskaņā ar Komisijas aplēsēm 175 līdz 290 miljardi EUR gadā; uzsver, ka būtu jādara viss iespējamais, lai līdz 2020. gada beigām pēc iespējas lielākā apmērā tiktu sasniegts vispārējais Savienības budžeta mērķis;

6.  uzsver, ka 2020. gada budžetam būtu jāsagatavo Savienība mērķim vēl vērienīgāk integrēt klimata pasākumus un bioloģisko daudzveidību DFS 2021.–2027. gadam, lai attaisnotu Eiropas iedzīvotāju cerības; prasa nodrošināt pārredzamāku, stingrāku un visaptverošāku metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm un ietver reformētus snieguma rādītājus, ar kuriem noteikt un izsekot ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītos izdevumus; ar nepacietību gaida konkrētu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas zaļo kursu, kā norādīts Komisijas jaunievēlētās priekšsēdētājas politiskajās pamatnostādnēs; šajā sakarībā atgādina par savu stingro apņemšanos reformēt Savienības pašu resursu sistēmas, tostarp ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu labāk saskaņots ar galvenajām Savienības politikas prioritātēm, tostarp ar cīņu pret klimata pārmaiņām;

7.  atgādina par 2019. gada marta rezolūcijā pausto apņemšanos pieprasīt Komisijai visos ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut obligātu klauzulu, pieprasot Parīzes nolīguma ratificēšanu un īstenošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām;

8.  tādēļ ierosina tādu 2020. gada budžetu, kas dod nozīmīgu ieguldījumu vides problēmu un klimata pārmaiņu novēršanā un pēc iespējas kompensē to, kas nav izdarīts līdz šim, lai sasniegtu mērķi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 20 % no Savienības izdevumiem atvēlēt ar klimatu saistītiem pasākumiem; ierosina ievērojami — par vairāk nekā 2 miljardiem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas — palielināt budžeta pozīcijas dažādās izdevumu kategorijās un galvenokārt 1.a izdevumu apakškategorijā, kura dod lielu ieguldījumu klimata izdevumu mērķa sasniegšanā; mērķtiecīgi novirza šos palielinājumus uz tām pozīcijām, kuru izpildes rādītāji ir izcili un kuru darbības spējas ir pietiekamas, lai apgūtu papildu apropriācijas 2020. gadā;

9.  uzsver, ka jaunatne joprojām ir visaptveroša prioritāte Savienības budžetā; uzsver, ka, neraugoties uz pozitīvo jauniešu bezdarba samazināšanās tendenci Savienībā, nākotnes iespēju trūkums rada patiešām akūtu sociālās krīzes situāciju jauniešiem atsevišķās Savienības vietās (ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm un reģioniem); tādēļ nolemj palielināt līdzekļus Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), pārsniedzot Komisijas ierosināto apmēru — arī tādēļ, lai nākamajā DFS nodrošinātu gludu pāreju uz Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+);

10.  uzsver, ka Savienībai ir pilnībā jāizpilda visas savas saistības, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām un pielāgoties tām;

11.  palielina finanšu resursus, lai apmierinātu turpmāko pieprasījumu pēc Erasmus+, kas ir galvenā programma izglītības, apmācības (tostarp profesionālās izglītības un apmācības), jaunatnes un sporta jomā Eiropā; uzsver, ka Erasmus+ ir viena no galvenajām Savienības pamatprogrammām, kas ir plaši pazīstama iedzīvotāju vidū un ir sniegusi konkrētus rezultātus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību; atgādina savu apņemšanos DFS 2021.–2027. gadam trīskāršot finansējumu šai programmai; uzsver nepieciešamību turpināt un pastiprināt sagatavošanas darbību DiscoverEU, ņemot vērā tās plānoto integrāciju programmā Erasmus+ 2021.–2027. gadam; prasa īpašu uzmanību pievērst mobilitātes darbībām pieaugušo izglītībā, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem programmā Erasmus+;

12.  ierosina vēl citus mērķtiecīgus līdzekļu palielinājumus citām budžeta pozīcijām, kas saistītas ar Parlamenta prioritātēm, tādās jomās kā MVU, digitalizācija, mākslīgais intelekts, vēža pētniecība, drošība un tiesu iestāžu sadarbība, muita, migrācija un ārpolitika, tostarp attīstības un humānā palīdzība;

13.  principā atbalsta Komisijas aplēses par decentralizēto aģentūru budžeta vajadzībām; tādēļ uzskata, ka jebkādi Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām pildīt savus uzdevumus; ierosina mērķtiecīgi palielināt to aģentūru apropriāciju apmēru, kuras veiks papildu uzdevumus vai kuru darba slodze aizvien palielinās jaunu problēmu dēļ;

14.  secina, ka, lai pienācīgi finansētu iepriekš minētās neatliekamās prioritātes un ņemot vērā atsevišķu izdevumu kategoriju ļoti mazās vai neesošās rezerves 2020. gadā, ir pilnībā jāizmanto elastības instruments un vispārējā saistību rezerve, bet neparedzēto izdevumu rezerve jāizmanto, daļu no tās atstājot pieejamu tādu neparedzētu notikumu finansēšanai, ar kuriem var nākties saskarties nākamā gada laikā; turklāt atgādina, ka DFS regulā iekļautās elastības iespējas beigsies minētā perioda beigās;

15.  uzsver, ka visā pilnībā ir atkārtoti jāizmanto pētniecības jomā atceltās saistības, kā noteikts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome atkal noraida šī tiesību akta noteikuma piemērošanu, ko Komisija budžeta projektā bija ierosinājusi daļēji izmantot; pauž nodomu uzstāt uz savu nostāju, kas atspoguļo gan Finanšu regulas burtu, gan garu; plāno atrisināt šo jautājumu šī gada budžeta samierināšanas sanāksmē; ierosina visā pilnībā atkārtoti izmantot šīs atceltās saistības, lai palielinātu līdzekļus četrās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kuras ietver visvairāk ar klimatu saistītas pētniecības darbību;

16.  kopējās apropriācijas 2020. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 170 971 519 973 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 2 699 813 994 EUR vairāk nekā ierosināts budžeta projektā; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamus vēl 280 700 000 EUR saistību apropriācijās; kopējās apropriācijas 2020. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 159 146 168 195 EUR apmērā maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

17.  norāda, ka “Apvārsnis 2020” nodrošina ļoti ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību un sniedz būtisku ieguldījumu videi nekaitīgu tehnoloģiju un klimatam un videi nekaitīgu inovāciju attīstībā, lai liktu pamatus dekarbonizētai nākotnei un atbalstītu pāreju uz aprites ekonomiku lielākā apmērā; uzsver arī šīs programmas svarīgumu citām nozīmīgām Eiropas pētniecības jomām, tādām kā digitalizācija, mākslīgais intelekts un vēža pētniecība; tāpēc ievērojami — par 737,8 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas — palielina pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētos līdzekļus; turklāt saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu pilnā apmērā — 280,7 miljoni EUR — dara pieejamas saistību apropriācijas, kas 2018. gadā atceltas, jo nav tikuši īstenoti pētniecības projekti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kurām ir vislielākā nozīme ar klimatu saistītiem pētniecības projektiem, un aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst minēto līdzekļu taisnīgam ģeogrāfiskajam sadalījumam;

18.  ir pārliecināts, ka cīņai pret vēzi jābūt Savienības absolūtai prioritātei un ka šajā virzienā ir jāiegulda daudz lielāks darbs; uzsver, ka vēža pētniecība ir svarīgs pamatelements šajā procesā; tādēļ pieņem vēža pētniecībai paredzētu finanšu resursu palielinājumu, kas jāiekļauj attiecīgajās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kuras turklāt uzrāda ļoti augstu budžeta izpildi; uzsver, ka nekavējoties ir jāpanāk intensīvāka pētniecība šajā jomā, rēķinoties arī ar iespaidīgākiem ieguldījumiem, kas paredzami nākamajā DFS;

19.  atgādina, ka Eiropas kā vadošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nodrošinātājas stāvoklis ir atkarīgs no resursiem, kas atvēlēti jaunu IKT tehnoloģiju izstrādei un testēšanai, kā arī atbalsta sniegšanai jaunuzņēmumiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai palielinātu attiecīgo tirgus jaudu; šajā sakarībā atkārtoti norāda uz nepieciešamību nodrošināt papildu finansējumu Eiropas pētniecības iestādēm un MVU, kas īpašu uzmanību pievērš tādu tehnoloģiju izstrādei un attīstīšanai kā meklētājprogrammas, tulkošanas pakalpojumi un līdzīgas revolucionāras tehnoloģijas;

20.  uzsver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) izšķirošo nozīmi tāda augstas veiktspējas Eiropas komunikāciju tīkla stratēģiskas izveides sekmēšanā, kas ir ilgtspējīgs un savstarpēji savienots transporta (īpašu uzmanību pievēršot dzelzceļa tīklam un cita starpā nakts vilcieniem), enerģētikas un IKT infrastruktūras jomā un dod nozīmīgu ieguldījumu pārejā uz klimatneitrālu sabiedrību; tādēļ ierosina palielināt EISI transporta sadaļas un EISI enerģētikas sadaļas finansējumu, kopumā par 545 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

21.  uzskata, ka šajā apakškategorijā ir vairāk jāatbalsta vēl arī citas svarīgas prioritātes; šajā sakarībā vērš uzmanību uz MVU, kuri ir būtiska Savienības ekonomikas daļa un kuriem ir izšķiroša nozīme augstas kvalitātes investīciju realizēšanā un darbvietu radīšanā visās dalībvalstīs; šajā sakarībā pieņem programmai COSME paredzētu palielinājumu, lai vēl vairāk stiprinātu šīs programmas potenciālu veicināt uzņēmējdarbību, tostarp sieviešu uzņēmējdarbību, un uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, un prasa īpašu uzmanību pievērst MVU digitālajai pārveidei; atgādina, ka programmai COSME budžeta projektā ierosinātais piešķīrums bija zemāks pat par finanšu plānojumā paredzēto finansējumu, un pieņem palielinājumu, par 50 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

22.  uzsver, ka Erasmus+ joprojām ir ļoti augstu novērtēta un ārkārtīgi populāra programma ar tādu pieteikumu skaitu, kas ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu, un tā palīdz veicināt spēcīgu kopīgas Eiropas identitātes apziņu; tādēļ pieņem palielinājumu, par 123,4 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas, lai cīnītos pret zemo sekmīgo pieteikumu īpatsvaru un ļautu lielākam skaitam cilvēku gūt labumu no šīs programmas;

23.  ierosina mērķtiecīgi palielināt apropriācijas Eiropas Darba iestādei (EDI), Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai (ENISA), kā arī apropriācijas un darbinieku skaitu Eiropas GNSS aģentūrai, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) birojam un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER);

24.  tāpēc palielina saistību apropriācijas 1.a izdevumu apakškategorijā, par 1 503 766 221 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu dara šai apakškategorijai pieejamus 280 700 000 EUR saistību apropriācijās;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

25.  atgādina, ka ilgtspējīga izaugsme un mērķtiecīgas investīcijas ir priekšnoteikums kvalitatīvu darbvietu radīšanai un lielākai vispārējai labklājībai un ka tāpēc struktūrfondu līdzekļi un investīcijas būtu efektīvāk jānovirza tam, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi, mazinātu nevienlīdzību un stimulētu augšupēju sociālo konverģenci;

26.  pauž nožēlu par to, ka jauniešu bezdarba līmenis, kas saskaņā ar aplēsēm 2019. gada aprīlī bija 14,2 %, joprojām ir nepieņemami augsts un joprojām ir īpaši akūta problēma vairākās Savienības dalībvalstīs un reģionos; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot jauniešu nodarbināmību un uzņēmējdarbības spējas un vienlaikus novērst nevienlīdzību; pauž pārliecību, ka cīņai pret bezdarbu ir nepieciešami ievērojami finansiāli ieguldījumi; pauž apņēmību nodrošināt papildu finansējumu JNI programmai pašreizējās DFS pēdējā darbības gadā; uzsver nepieciešamību paātrināt šīs programmas īstenošanu un vēl vairāk uzlabot tās efektivitāti, lai nodrošinātu, ka tā sniedz lielāku Eiropas pievienoto vērtību valstu nodarbinātības politikai; tāpēc ierosina palielināt JNI paredzētās saistību apropriācijas, par 363,3 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

27.  palielina finansējumu tehniskajai palīdzībai, lai risinātu ar projektu pārvaldības procedūru sarežģītību saistītās problēmas (no pieteikumu sagatavošanas līdz finanšu pārvaldībai un ietekmes uzraudzībai), kuras ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē struktūrfondu apguvi lielākā apmērā;

28.  palielina saistību apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā, par 373 278 264 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot īpašos instrumentus;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

29.  ar bažām norāda, ka atkal tikai 8,3 % kopējo saistību apropriāciju ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu, kas ir viszemākais rādītājs kopš 2015. gada, neraugoties uz novērojumu, ka sugu izzušana notiek vēl nepieredzētā un aizvien lielākā ātrumā; prasa piešķirt pietiekamus papildu resursus, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības konsekventu ilgtermiņa aizsardzību visā Savienībā, un nodrošināt šo resursu izsekojamību; ņemot vērā vispārējo prioritāti cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojami — par 233 miljoniem EUR saistību apropriācijās — palielina ar programmu LIFE+ saistītās budžeta pozīcijas 7. un 34. sadaļā; sagaida, ka Komisija garantēs minēto papildu līdzekļu efektīvai izmantošanai nepieciešamo apguves spēju un nodrošinās šādu videi draudzīgu līdzekļu taisnīgāku ģeogrāfisko sadalījumu, kā tas būs nākamās DFS programmās;

30.  ierosina atsevišķām budžeta pozīcijām vajadzīgos palielinājumus, jo īpaši tādu pasākumu finansēšanai, kas paredzēti Āfrikas cūku mēra ietekmes novēršanai vairākās dalībvalstīs; norāda, ka kopš 2019. gada sākuma ietekme ir bijusi būtiska un ir reģistrēts liels skaits slimības uzliesmojumu, kā rezultātā ir izbrāķēts desmitiem tūkstošu dzīvnieku; norāda, ka trešās valstis ir veikušas ieguldījumus pētījumos, lai izstrādātu vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri, un uzskata, ka Savienībai būtu jāiegulda līdzekļi tādas vakcīnas pētniecībā un izstrādē, kas pēc iespējas īsākā laikā palīdzētu izskaust Āfrikas cūku mēra izplatīšanos un sastopamību;

31.  atgādina, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) apropriāciju apmērs vēl būs jākoriģē, ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, kas varētu būt pieejami 2020. gadā, kā norādīts Komisijas grozījumu vēstulē;

32.  ierosina mērķtiecīgi palielināt Eiropas Vides aģentūras apropriāciju apmēru un darbinieku skaitu;

33.  kopumā palielina saistību apropriācijas 2. izdevumu kategorijā par 267,3 miljoniem EUR (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot maksimālā apjoma robežās pieejamo rezervi; uzsver, ka ir jāpārtrauc līdzekļu samazināšana lauksaimniecības budžetā, jo lauksaimniecības nozari bieži skar krīzes, kuru risināšanai ir jāpiešķir budžeta līdzekļi;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsonība

34.  ņemot vērā ārkārtīgi zemo maksimālo apjomu kopš pašreizējās DFS darbības sākuma, ko nav iespējams ievērot, palielina finansējumu Parlamenta prioritātēm iekšējās drošības, migrācijas, pamattiesību un tiesiskuma ievērošanas jomā, kā arī nediskriminācijas un līdztiesības veicināšanai un cīņai pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; stingri iebilst pret Padomes veiktajiem Iekšējās drošības fonda (ISF) un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) līdzekļu samazinājumiem un noraida Padomes priekšlikumu pārvietot 400 miljonus EUR no AMIF saistību apropriācijām uz rezervi, kamēr nav panākts būtisks progress saistībā ar Dublinas III regulas(7) reformu, jo tas neļautu priekšposteņa dalībvalstīm saņemt humānai migrācijas spiediena pārvaldībai nepieciešamo atbalstu;

35.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt līdzekļus, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu un darbinieku skaitu visām aģentūrām, kas darbojas migrācijas, drošības, robežkontroles un pamattiesību jomā, jo īpaši Eiropolam, Eurojust, EPPO, Frontex un Pamattiesību aģentūrai (FRA); uzsver, ka EPPO rīcībā jābūt līdzekļiem, kuri nepieciešami, lai rūpīgi izmeklētu un nodotu kriminālvajāšanai pārrobežu noziedzīgas darbības;

36.  aicina Komisiju steidzami izveidot fondu, kura mērķis būtu atbalstīt meklēšanas un glābšanas operācijas, lai garantētu efektīvas meklēšanas un glābšanas iespējas Vidusjūrā;

37.  atkārtoti apstiprina gatavību izmantot Savienības budžetu kā instrumentu, ar ko efektīvi apkarot pastāvošo nevienlīdzību un veicināt dzimumu līdztiesību, jo īpaši palielinot resursus programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īpašajam ar Daphne saistītajam mērķim un attīstības sadarbības instrumenta ietvaros palielinot resursus cilvēces attīstībai; uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai cīnītos pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un vardarbību pret sievietēm un meitenēm bēglēm un citām neaizsargātām grupām, piemēram, LGBTIK+;

38.  ierosina par 10 % palielināt saistību apropriācijas programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammām “MEDIA” un “Kultūra”, lai novērstu to pastāvīgo finansējuma trūkumu un sekmīgo pieteikumu zemo īpatsvaru; turklāt palielina apropriācijas multivides darbībām, kurām ir izšķiroša nozīme dezinformācijas apkarošanā un neatkarīgas žurnālistikas veicināšanā;

39.  ierosina arī mērķtiecīgi palielināt Savienības ieguldījumu Eiropas Zāļu aģentūrā;

40.  tāpēc palielina saistību apropriācijas 3. izdevumu kategorijā, par 121 799 746 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, turpinot izmantot īpašos instrumentus;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

41.  uzsver, ka vairāk Savienības budžeta līdzekļu ir jāiegulda klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, kā arī klimata diplomātijā valstīs, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments un Savienības civilās aizsardzības mehānisms; norāda, ka Savienības budžetā ir paredzēta iespēja sniegt finansiālu palīdzību katastrofu riska mazināšanai un izmantot inovatīvus finanšu instrumentus, tostarp ES ārējo investīciju plānu, lai atbalstītu ar klimatu saistītu attīstības projektu sagatavošanu un finansēšanu Āfrikā;

42.  ierosina Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta satvarā ievērojami palielināt finansējumu Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši funkcionējošu demokrātisku institūciju, tiesiskuma, labas pārvaldības un publiskās administrācijas jomā; uzsver jēgpilna finansējuma nozīmību, ņemot vērā daudzās problēmas, kas Savienībai kopā ar dalībvalstīm būs jārisina Eiropas kaimiņreģiona valstīs, lai atbalstītu politiskās reformas un panāktu atbilstību acquis Rietumbalkānu valstīs;

43.  atgādina, ka, ņemot vērā pastāvīgo drošības apdraudējumu un drošības vides pasliktināšanos pie Savienības austrumu robežām, kā arī sarežģītās reformas, ar kurām nākas saskarties Austrumeiropas partneriem, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu krīzes un konfliktu novēršanas, stabilitātes, demokrātijas un uzticēšanās veidošanas atbalstam un intensīvāk strādāt, atbalstot nabadzības mazināšanu un ekonomikas attīstību šajā reģionā; atgādina arī to, ka dienvidu kaimiņreģiona valstīm ir nepieciešams papildu finansiāls atbalsts, jo tās ir pakļautas milzīgam spiedienam, ko cita starpā rada konflikti Sīrijā un Lībijā, ekstrēmisma pieaugums un ar to saistītās bēgļu un migrantu plūsmas;

44.  pauž nopietnas bažas par ASV lēmumu atcelt tās ikgadējo finanšu iemaksu ANO Palīdzības un darba aģentūrā Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un uzskata, ka Savienībai būtu jāpalīdz kompensēt no tā izrietošo līdzekļu nepietiekamību; atzīst UNRWA efektīvo lomu, saglabājot nepārtrauktus pamatpakalpojumus miljoniem Palestīnas bēgļu, veicinot stabilitāti reģionā un darbojoties pret radikalizāciju saskaņā ar ES vispārējo stratēģiju Tuvajiem Austrumiem;

45.  pauž dziļas bažas par ASV administrācijas lēmumu piemērot tarifus vairākiem ES ražojumiem saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas šķīrējtiesas kolēģijas lēmumu Airbus lietā; ir apņēmies pievērsties minētajam jautājumam gaidāmajā 2020. gada budžeta procedūras samierināšanas periodā, nodrošinot nepieciešamos palielinājumus atsevišķām budžeta pozīcijām, jo īpaši to pasākumu finansēšanai, kuri attiecas uz ASV uzlikto tirdzniecības šķēršļu ietekmi uz Savienības uzņēmumiem un šīs ietekmes mazināšanu;

46.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai dotu izšķirošu ieguldījumu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darba turpināšanā un intensificēšanā, nodrošinātu to maronītu labklājību, kas vēlas tikt pārmitināti, un visu anklāva personu labklājību saskaņā ar 3. Vīnes nolīgumā paredzēto vienošanos un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgšanu;

47.  uzsver, ka Savienībai ir pienākums atbalstīt Arktikas aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi veidot saskaņotāku ES politiku attiecībā uz Arktiku;

48.  prasa palielināt finansējumu projektiem, kas vērsti uz to, lai sniegtu atbalstu bēgļiem no Venecuēlas, kuri ir devušies uz kaimiņvalstīm, tostarp dalībvalstu teritorijām Karību jūras reģionā;

49.  uzskata, ka, ņemot vērā Turcijas nopietnos un pastāvīgos mēģinājumus apdraudēt reģionālo stabilitāti, agresīvi izturoties pret dalībvalstīm, un tās neseno vienpusējo militāro darbību Sīrijas ziemeļaustrumos, vēršoties pret kurdiem, atkal pārvietojot Sīrijas bēgļus un nopietni kavējot piekļuvi humānajai palīdzībai, tādējādi radot smagas ciešanas civiliedzīvotājiem un apdraudot visa reģiona stabilitāti, kā arī ņemot vērā Turcijā pastāvošos trūkumus demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā, ir pamatoti samazināt līdzekļus, kurus Turcijai piešķir no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, un iesaldēt 100 miljonus EUR (šo summu iekļaujot rezervē); tomēr uzsver, ka līdzekļu iesaldēšanai un samazināšanai nevajadzētu skart pilsonisko sabiedrību, Sīrijas bēgļus vai studentus Turcijā;

50.  nosoda Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos, no kura cieš liels skaits civiliedzīvotāju, kura dēļ pieaug bēgļu skaits un reģions tiek destabilizēts vēl vairāk; tāpēc, ņemot vērā pašreizējās norises, plāno attiecīgi reaģēt samierināšanas procesā saistībā ar 2020. gada budžetu, koriģējot savu nostāju attiecībā uz Turcijai paredzētajām budžeta pozīcijām, vienlaikus saglabājot finanšu atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem;

51.  pauž nožēlu par Parlamenta nenozīmīgo lomu EUTF uzraudzībā un pārvaldībā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments varētu uzraudzīt rīcības komitejas darbības, un aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par šīs komitejas pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt Parlamenta pārstāvību tās sanāksmēs;

52.  palielina 4. izdevumu kategoriju, kopumā par 257 217 394 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, turpinot izmantot īpašos instrumentus;

5.izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

53.  atjauno administratīvo izdevumu pozīciju apmēru, kāds bija paredzēts budžeta projektā, tostarp administratīvos un pētniecības atbalsta izdevumus 1.–4. izdevumu kategorijā; ierosina palielināt konferencei par Eiropas demokrātiju / Eiropas nākotni paredzētos līdzekļus, par 5,5 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektu; norāda, ka minētajai konferencei būtu jādarbojas pietiekami autonomi un tās darbībā līdzvērtīgi ar citām Eiropas iestādēm būtu jāiesaista arī Parlaments; turklāt uzsver, ka būtu jāparedz, ka konferencē iesaistās un piedalās dažādu grupu pilsoņi, tostarp jaunieši;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

54.  atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; šajā sakarībā uzsver, ka, īstenojot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kas paver ceļu jaunām programmām, kuras atbalsta pašreizējais Komisijas priekšsēdētājs un Parlaments, tādām kā Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai iegūtu visplašāko atbalstu no Parlamenta; pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un pilnībā ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, pieņem tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības un nodrošināt atgriezenisko saiti, informējot par to sniegumu un uz vietas gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

55.  norāda uz līdz šim nepieredzēto rezervi 20 067,6 miljonu EUR apmērā, kas budžeta projektā pieejama maksājumu maksimālā apjoma ietvaros, jo 2014.–2020. gada programmu īstenošana sākās ļoti novēloti un attiecīgi ir uzkrājušies neizlietoti maksājumi, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā; uzsver, ka nedrīkst pieļaut maksājumu pieprasījumu ievērojamu uzkrāšanos nākamās DFS darbības sākumā, jo tā varētu veidoties vēl viena maksājumu krīze Savienības budžetā, kā tas notika šajā periodā, un varētu tikt traucēta nākamās paaudzes, proti, 2021.–2027. gada, programmu darbības pienācīga uzsākšana;

56.  tādēļ palielina Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem paredzētos maksājumus kopumā par 3 miljardiem EUR, sagaidot, ka dalībvalstis vēl vairāk paātrinās savu darbības programmu īstenošanu pašreizējās DFS pēdējā gadā un labāk ievēros savas prognozes; palielina ESIF galvojuma fonda finansējumu par 948 miljoniem EUR, lai, neietekmējot budžetu, pārceltu uz 2020. gadu tos gada maksājumus, kuri līdz šim bija plānoti 2021. līdz 2023. gadam, t. i., laikam, kad sagaidāma lielāka nepieciešamība pēc maksājumiem; visbeidzot, palielina maksājumu apropriācijas tajās pozīcijās, kurās ir palielinātas saistību apropriācijas;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

57.  atjauno apropriācijas, kas iekļautas tāmē, pamatojoties uz rūpīgu un atbildīgu Parlamenta 2020. gada vajadzību analīzi, un apstiprinātas plenārsēdē, ar lielu balsu vairākumu pieņemot iepriekš minēto 2019. gada 28. marta rezolūciju; apzinās, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pants ļauj Komisijai koriģēt citu iestāžu tāmes projektus; tomēr pauž pārsteigumu un dziļas bažas par to, ka Komisija ir samazinājusi Parlamenta budžetu, tādējādi laužot abu iestāžu labas sadarbības tradīciju;

58.  palielina divas pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektu, jo ir jāņem vērā jauni faktori, kuri ietekmē pārejas pabalstus 2020. gada budžetā un kurus nebija iespējams paredzēt, proti: augstāks nepārvēlēto deputātu īpatsvars pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām (63 %, savukārt, veicot aprēķinus, par pamatu tika izmantots vidējais rādītājs — 50 %) un Brexit atlikšana līdz 2019. gada 31. oktobrim; palielina arī Eiropas politiskajiem fondiem paredzēto pozīciju, jo to darbam ir izšķiroša nozīme demokrātijas veicināšanā un cīņā pret viltus ziņām un dezinformāciju;

59.  saskaņā ar Parlamenta pieņemto tāmi:

Citas iedaļas (IV–X iedaļa)

60.  norāda, ka budžeta projekts lielā mērā atspoguļo to dažādo iestāžu tāmes, uz kurām attiecas pārējās budžeta iedaļas, un tādēļ — ar dažiem izņēmumiem — atbilst to finansiālajām prasībām; uzskata, ka Padomes ierosinātajiem samazinājumiem tādējādi būtu kaitīga ietekme uz attiecīgo iestāžu darbību un līdz ar to arī uz būtisko ieguldījumu, ko tās sniedz Savienības darbības nodrošināšanā; tāpēc ierosina gandrīz visos gadījumos atjaunot budžeta projektā ierosinātās summas, tostarp attiecībā uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Ārējās darbības dienesta štatu sarakstiem; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

61.  uzskata, ka atsevišķos gadījumos un ņemot vērā iestāžu tāmes, ir jāpalielina pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektu, un jāierosina papildu štata vietas; tāpēc ierosina:

o
o   o

62.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (2) OV L 193; 30.7.2018., 1. lpp. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0210. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0326. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.). (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.

1. Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra lēmums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2018/2208(DEC))

P9_TA(2019)0039 A9-0011/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada pārskatiem un Biroja atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2017. finanšu gada budžeta izpildi (05825/2019 – C8-0098/2019),

–  ņemot vērā 2019. gada 26. marta lēmumu(3) atlikt lēmuma pieņemšanu par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektora atbildes,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(4) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(5), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(6), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(7), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(8), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A9-0011/2019),

1.  nesniedz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram apstiprinājumu par Biroja 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra lēmums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2018/2208(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada pārskatiem un Biroja atbildi(9),

–  ņemot vērā deklarāciju(10) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2017. finanšu gada budžeta izpildi (05825/2019 – C8-0098/2019),

–  ņemot vērā 2019. gada 26. marta lēmumu(11) atlikt lēmuma pieņemšanu par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektora atbildes,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(12) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(13), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(14), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(15), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(16), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A9-0011/2019),

1.  norāda, ka priekšlikums apstiprināt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pārskatus attiecībā uz 2017. finanšu gadu tiks iesniegts kādā no nākamajām sesijām;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra rezolūcijas ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2018/2208(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A9-0011/2019),

A.  tā kā visām Savienības decentralizētajām aģentūrām vajadzētu būt pārredzamām un pilnībā atbildīgām Savienības pilsoņu priekšā par līdzekļiem, kas uzticēti tām kā Savienības struktūrām;

B.  tā kā Parlamenta loma attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), Finanšu regulā un finanšu pamatregulā,

1.  uzsver to, cik svarīgi ir Savienības budžeta izpildē rīkoties atbildīgi un pārredzami;

2.  atgādina Parlamenta lomu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, ko reglamentē LESD, Finanšu regula un tās piemērošanas noteikumi;

Pamatojums negatīvam atzinumam par 2017. finanšu gada pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

3.  atgādina, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu gadījumi, kad maksājumi būtiski un sistemātiski neatbilst EASO finanšu regulai un citiem piemērojamajiem noteikumiem un normām, galvenokārt ir saistīti ar publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūrām pakārtotajiem maksājumiem; turklāt ar nožēlu norāda, ka neatbilstību sistemātiskais raksturs liecina par nepiemērotu iekšējās kontroles sistēmu; ar dziļu nožēlu norāda, ka kopējā kļūda, ko veido prasībām neatbilstošie maksājumi, ir vismaz 7,7 miljoni EUR jeb 10,3 % no Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (Birojs) kopējiem maksājumiem 2017. gadā;

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktās izmeklēšanas rezultāts

4.  pauž nožēlu par OLAF konstatējumiem attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar iepirkuma procedūru pārkāpšanu, Savienības līdzekļu izšķērdēšanu, nepareizu pārvaldību, stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu cilvēkresursu jautājumos, datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, darbinieku aizskaršanu un nepiedienīgu izturēšanos pret darbiniekiem 2017. gadā; atkārtoti aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajām darbībām saistībā ar OLAF ierosinātajiem pasākumiem; ar izpratni attiecas pret Biroja lūgumu atļaut plašāku informāciju sniegt piemērotā veidā, ņemot vērā konfidencialitātes un datu aizsardzības jautājumus;

5.  atzinīgi vērtē Biroja valdes 2018. gada 6. jūnija lēmumu nekavējoties atbrīvot izpilddirektoru no pienākumu pildīšanas; tomēr uzsver, ka 2017. finanšu gada budžets tika īstenots Biroja iepriekšējās vadības uzraudzībā; uzsver, ka šis ziņojums attiecas uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; atzinīgi vērtē pagaidu izpilddirektora norīkošanu 2018. gada 6. jūnijā un jauna izpilddirektora iecelšanu 2019. gada 16. jūnijā; atzīst jaunā izpilddirektora apņemšanos veikt nozīmīgas reformas, lai nodrošinātu stabilu pārvaldību; atzinīgi vērtē pozitīvo vēstījumu un nolūku īstenot turpmāku ciešu sadarbību, ko jaunais izpilddirektors pauda 2019. gada 4. septembra atklātajā uzklausīšanā;

Saistībā ar 2016. gada budžeta izpildes apstiprinājumu un pirmo 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumu veiktie pasākumi

6.  atgādina par Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra pamatoto lēmumu(17) atteikt Biroja izpilddirektoram apstiprinājumu par 2016. finanšu gada budžeta izpildi; atgādina, ka 2019. gada 26. martā Eiropas Parlaments nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par Biroja 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

7.  atzinīgi vērtē Biroja ziņojumu par veiktajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta konstatējumiem attiecībā uz 2017. finanšu gadu, jo īpaši Biroja valdes, pagaidu izpilddirektora un jaunā izpilddirektora veiktajiem korektīvajiem pasākumiem nolūkā uzlabot Biroja pārvaldības struktūru un efektivitāti, atjaunot pārredzamību un veidot uzticēšanos; atbalsta 2019. gada EASO pārvaldības rīcības plānā izklāstītos pasākumus un vērtē tos atzinīgi; mudina Biroju regulāri un publiski ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par minētā rīcības plāna īstenošanu;

8.  atzīst centienus un atzinīgi vērtē iekšējās kontroles sistēmu īstenošanā gūtos panākumus, arī attiecībā uz iepirkuma un izdevumu operāciju kontroli; atbalsta lēmumu samazināt un ātri izbeigt juridisko konsultāciju ārpakalpojumu uzmantošanu, izveidojot iekšēju juridisko dienestu; atbalsta Revīzijas palātas konstatējumus par nepieciešamību veikt turpmākus korektīvus pasākumus;

9.  ar gandarījumu norāda, ka Birojs ir īstenojis divas trešdaļas korektīvo pasākumu saistībā ar iepirkuma procedūrām, jo īpaši attiecībā uz maksājumiem, kas veikti neatbilstīgu iepirkuma procedūru satvarā, un to, ka ir pabeigtas jaunas atklātās procedūras, attiecībā uz kurām Revīzijas palātas revīzijā nav izteikti nekādi komentāri;

10.  atzinīgi vērtē ieviesto vērienīgo darbā pieņemšanas plānu un tā pozitīvo ietekmi uz vakanto vadības un citu amata vietu aizpildīšanu; ar gandarījumu norāda uz to, ka tiek īstenoti jauni pasākumi, kas vērsti uz aizskarošas izturēšanās novēršanu, darbinieku labbūtības uzlabošanu un kadru mainības samazināšanu; mudina Biroju ātri pabeigt pieņemšanu darbā pilnīgā saskaņā ar attiecīgajām juridiskajām procedūrām un regulāri sekot līdzi sasniegtajiem rezultātiem;

11.   ar gandarījumu norāda, ka lielākā daļa Biroja valdes locekļu savas interešu deklarācijas un CV ir publicējuši Biroja tīmekļa vietnē; aicina tos locekļus, kas šādi vēl nav rīkojušies, pēc iespējas ātrāk publicēt savus CV; atzinīgi vērtē jaunās vadības apņemšanos veicināt izpratni un nepieļaut, apzināt un novērst jebkādu iespējamu interešu konflikta situāciju; aicina Biroju šajā saistībā izstrādāt un īstenot visaptverošu stratēģiju, to izklāstot nākamajā pārvaldības rīcības plānā, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par gūtajiem rezultātiem;

12.   ar gandarījumu norāda uz jaunās Biroja vadības plānotajiem pasākumiem nolūkā atbalstīt un aizsargāt trauksmes cēlējus; atgādina, ka droši apstākļi trauksmes cēlējiem ir būtisks elements neatbilstīgas un nelikumīgas prakses nepieļaušanā, atklāšanā un novēršanā; sagaida, ka tiks ātri pieņemti iekšējie noteikumi un pamatnostādnes par trauksmes celšanu un t. s. virpuļdurvju efektu, un aicina Biroju turpmāk ziņot par gūtajiem rezultātiem;

o
o   o

13.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2019. gada 26. marta(18) rezolūciju par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1) OV C 434, 30.11.2018., 116. lpp. (2) OV C 434, 30.11.2018., 116. lpp. (3) OV L 249, 27.9.2019., 182. lpp. (4) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (5) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (6) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp. (7) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp. (8) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp. (9) OV C 434, 30.11.2018., 116. lpp. (10) OV C 434, 30.11.2018., 116. lpp. (11) OV L 249, 27.9.2019., 182. lpp. (12) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (13) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (14) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp. (15) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp. (16) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp. (17) OV L 331, 28.12.2018., 213. lpp. (18) OV L 249, 27.9.2019., 361. lpp.

1. Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra lēmums par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome (2018/2168(DEC))

P9_TA(2019)0040 A9-0010/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0521 – C8-0320/2018)(2),

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2017. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2019. gada 26. marta lēmumu(5) atlikt lēmuma pieņemšanu par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam pievienoto rezolūciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(7), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A9-0010/2019),

1.  nesniedz Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropadomes un Padomes 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome (2018/2168(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas otro ziņojumu (A9-0010/2019),

A.  tā kā visām Savienības iestādēm ir jābūt pārredzamām un pilnībā atbildīgām visu Savienības pilsoņu priekšā par līdzekļiem, kas tām uzticēti to pienākumu izpildei;

B.  tā kā Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Savienības iestāde un tam ir pienākums sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi;

C.  tā kā budžeta izpildes apstiprināšana katrai Savienības iestādei un struktūrai atsevišķi ir ilglaicīga prakse, ko pieņēmušas visas pārējās iestādes, izņemot Padomi, un tā kā šī procedūra ir izstrādāta, lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību Savienības pilsoņiem un īstenotu nepieciešamo cīņu pret krāpšanu,

1.  atgādina, ka Savienības iestādēm ir administratīva autonomija jautājumos, kas saistīti ar to darbību; uzsver to, cik svarīgi ir, lai tās sava budžeta izpildē rīkotos atbildīgi un profesionāli;

2.  uzsver Parlamenta lomu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Finanšu regulā, un to, ka, pilnībā atzīstot Padomes lomu kā iestādei, kura sniedz ieteikumus budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, ir jāturpina nošķirt Parlamenta un Padomes dažādās funkcijas, lai nodrošinātu atbilstību Līgumos un Finanšu regulā noteiktajam institucionālajam satvaram;

3.  atgādina, ka Parlaments citu iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas, uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas un citu iestāžu ģenerālsekretāru uzklausīšanas; atkārtoti norāda, ka Padomei, tāpat kā citām iestādēm, ir pilnībā un godprātīgi jāpiedalās ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; pauž nožēlu par grūtībām, ar ko bijis jāsaskaras līdzšinējās Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās;

4.  pauž nožēlu par to, ka Padome atkal nav sniegusi atbildes uz Parlamenta nosūtītajiem rakstiskajiem jautājumiem un ka Padomes ģenerālsekretārs neapmeklēja 2018. gada 27. novembrī rīkoto uzklausīšanu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; turklāt pauž nožēlu par to, ka Padome arī neatbildēja uz Parlamenta konstatējumiem, kas pausti 2019. gada 26. marta rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu, tādējādi neievērojot Parlamenta lomu;

5.  atgādina par grūtībām, ar kurām atkārtoti bijis jāsaskaras līdzšinējās Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās Padomes nesadarbošanās dēļ un kuru dēļ Parlaments atteicās sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi attiecībā uz 2009.–2016. finanšu gadu un atlikt tā lēmuma pieņemšanu par budžeta izpildes apstiprināšanu 2019. gada martā — par 2017. finanšu gadu;

6.  norāda, ka Padome 2018. gada 2. maijā atbildēja uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšlikumu par Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, iesniedzot grozītu priekšlikumu, un ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja 2018. gada 16. jūlijā nosūtīja savu atbildi uz Padomes grozīto priekšlikumu; mudina Padomi ātri reaģēt uz jaunāko priekšlikumu, lai pēc iespējas drīzāk varētu piemērot jaunos noteikumus par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

7.  pauž nožēlu par to, ka nav apsvērta iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu paustā prasība nodalīt Eiropadomes un Padomes budžetu, paredzot katrai iestādei savu budžetu; uzstāj uz šo nodalīšanu, kas veicinās abu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabos to pārskatatbildību un izdevumu efektivitāti;

8.  atkārtoti pauž bažas par to, ka no 2017. uz 2018. gadu ir pārnests ļoti liels apropriāciju apmērs, jo īpaši attiecībā uz mēbelēm, tehnisko aprīkojumu, transportu un datorsistēmām; atgādina Padomei, ka, piemērojot gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tai būtu jāatspoguļo faktiskās vajadzības; turklāt pauž nožēlu par to, ka Padome nav sniegusi pietiekamu informāciju par nekustamā īpašuma politiku;

9.  atzinīgi vērtē centienus vēl vairāk uzlabot finanšu pārvaldību un sniegumu, piemēram, budžeta plānošanas centralizētu saskaņošanu, integrējot daudzgadu darbības un budžeta plānošanu;

10.  atzīst uzlabojumus, kas gūti attiecībā uz Padomes administratīvo modernizāciju, piemēram, to, ka Padomes tīmekļa vietnē ir publicēti iekšējie noteikumi par ziņošanu par nopietniem pārkāpumiem, kā arī rokasgrāmata ētikas jautājumos un rīcības kodekss Padomes darbiniekiem; aicina Padomi uzlabot informētību par šiem noteikumiem un nodrošināt, ka visi darbinieki ir pienācīgi informēti par savām tiesībām;

11.  atgādina, ka Padome 2017. gada 6. decembrī atbalstīja Komisijas priekšlikumu par obligātu pārredzamības reģistru, taču joprojām nav to īstenojusi; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome nepiedalās pārredzamības reģistra shēmā; uzstājīgi aicina Padomi turpināt diskusijas par to instrumentu kopuma tehniskajiem aspektiem, kuri saistīti ar pārredzamības reģistru, lai pēc iespējas drīz panāktu triju iestāžu politisko vienošanos, ņemot vērā, ka Savienības iestāžu labāka pārredzamība palielinās sabiedrības uzticēšanos Savienībai;

12.  uzsver, ka Parlaments balsojumā plenārsēdē atbalstīja Eiropas Ombuda priekšlikumus, kas saistīti ar Eiropas Ombuda ieteikumiem un ierosinājumiem Padomei atvieglot pilsoņu iespējas sekot līdzi Savienības likumdošanas procesam (Padomes likumdošanas procesa pārredzamība, OI/2/2017/TE); atgādina, ka Padomei cita starpā būtu sistemātiski jāreģistrē katras dalībvalsts nostāja Padomes darba sagatavošanas struktūrās, jāizstrādā skaidri un publiski pieejami kritēriji par “LIMITE” statusa piešķiršanu dokumentiem saskaņā ar Savienības tiesībām, jāizstrādā īpaša tīmekļa vietne katram tiesību akta priekšlikumam un jāuzlabo publiskā dokumentu reģistra vienkāršība lietošanā;

13.  atgādina, ka Padomei vajadzētu būt pārredzamai un pilnībā atbildīgai Savienības pilsoņu priekšā par līdzekļiem, kas tai uzticēti kā Savienības iestādei;

14.  uzstāj, ka efektīvas budžeta kontroles veikšanai ir nepieciešama Parlamenta un Padomes sadarbība, pienācīgi ievērojot to attiecīgās funkcijas; uzskata, ka apmierinoša sadarbība starp abām iestādēm atklātas un oficiālas dialoga procedūras veidā būtu pozitīva zīme Savienības pilsoņiem;

15.  pauž bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju attiecībā uz Savienības prezidentvalsts pienākumus pildošo dalībvalstu korporatīvo sponsorēšanu un pievienojas Savienības pilsoņu un Parlamenta deputātu paustajām bažām; atzīst, ka no dalībvalstīm tiek sagaidīts, lai tās pašas finansētu savu prezidentūras darbību, un pauž nožēlu, ka pēdējo gadu laikā par ierastu praksi ir kļuvusi korporatīvās sponsorēšanas izmantošana, lai segtu daļu no izdevumiem, kas šajā saistībā radušies; pauž nopietnas bažas par risku zaudēt ES pilsoņu uzticību Savienībai, tās iestādēm un jo īpaši Padomei, kuru reputācijai varētu tikt nodarīts kaitējums šīs prakses dēļ; ierosina, ka Padomei ir jāpieņem pamatnostādnes prezidentūru finanšu pārredzamības un neatkarības veicināšanai; stingri iesaka Padomei paredzēt prezidentūru iekļaušanu budžetā; cieši sekos līdzi secinājumiem pēc Eiropas Ombuda veiktās izmeklēšanas saistībā ar šo jautājumu; prasa, lai Padome par šīm bažām informē dalībvalstis, jo īpaši pašreizējās trīs prezidentvalstis;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Padome uzskata, ka ir jāpievēršas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai, un ir gatava pēc iespējas ātrāk vienoties ar Parlamentu par to, kā sadarboties šajā jomā.

(1) OV L 51, 28.2.2017. (2) OV C 348, 28.9.2018., 1. lpp. (3) OV C 357, 4.10.2018., 1. lpp. (4) OV C 357, 4.10.2018., 9. lpp. (5) OV L 249, 27.9.2019., 25. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz novērtējumu par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz medus bitēm groza Regulu (ES) Nr. 546/2011 (D045385/06 – 2019/2776(RPS))

P9_TA(2019)0041 B9-0149/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz novērtējumu par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz medus bitēm groza Regulu (ES) Nr. 546/2011 (D045385/06),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(1), un jo īpaši tās 4. pantu, 78. panta 1. punkta c) apakšpunktu un II pielikuma 3.8.3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 10. jūnija Regulu (ES) Nr. 546/2011 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu attiecībā uz vienotajiem principiem augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 1. marta Regulu (ES) Nr. 283/2013, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām(3), un Komisijas 2013. gada 1. marta Regulu (ES) Nr. 284/2013, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2013. gada 27. jūnijā apstiprinātās un 2014. gada 4. jūlijā(5) atjauninātās vadlīnijas (EFSA 2013. gada vadlīnijas attiecībā uz bitēm) par augu aizsardzības līdzekļu radītā riska bitēm (Apis mellifera, Bombus spp. un bitēm vientuļniecēm) novērtējumu,

–  ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(6),

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas datiem ir notikusi “visu veidu Eiropas savvaļas apputeksnētājkukaiņu, tostarp savvaļas bišu, ziedmušu, tauriņu un naktstauriņu, sastopamības un daudzveidības dramatiska samazināšanās. Daudz apputeksnētāju sugu ir izmirušas vai ir uz izmiršanas robežas”(8);

B.  tā kā EFSA 2016. gada 29. februāra ārējā zinātniskajā ziņojumā par pesticīdu toksiskumu bija norādīts, ka “ilgtermiņa toksiskums par vienu apmēra kārtu var pārsniegt prognozes, kas noteiktas, pamatojoties uz īstermiņa testēšanu”(9);

C.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 1. panta 3. punktu minētās regulas mērķis ir “nodrošināt gan cilvēku, gan dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu”;

D.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 1. punktā paredzēts, ka “darbīgo vielu apstiprina saskaņā ar II pielikumu, ja, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, gaidāms, ka atbilstīgi šā pielikuma 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem augu aizsardzības līdzekļi, kuros ir attiecīgā darbīgā viela, atbilst 2. un 3. punktā minētajām prasībām”;

E.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009  4. panta 3. punkta e) apakšpunktu augu aizsardzības līdzeklim “nav nevēlamas iedarbības uz vidi”, ja ir pieejamas Iestādes apstiprinātas zinātniskās metodes šādas iedarbības novērtēšanai, jo īpaši ņemot vērā “tā iedarbību uz blakussugām, tostarp šīm sugām raksturīgo uzvedību”;

F.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.3. punkta otro ievilkumu darbīgo vielu, aizsargvielu vai sinerģistu apstiprina tikai tad, ja, pamatojoties uz pienācīgu riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Kopienas vai starptautiski pieņemtām testēšanas vadlīnijām, ir konstatēts, ka, lietojot augu aizsardzības līdzekli, kura sastāvā ir minētā darbīgā viela, aizsargviela vai sinerģists, atbilstoši noteiktajiem lietošanas nosacījumiem nav “nepieļaujamas akūtas vai hroniskas ietekmes uz koloniju dzīvotspēju un attīstību, ņemot vērā ietekmi uz medus bišu kūniņām un medus bišu uzvedību”;

G.  tā kā tādējādi Regula (EK) Nr. 1107/2009 pārsniedza veco Padomes Direktīvu 91/414/EEK(10), cita starpā skaidri ieviešot konkrētas prasības attiecībā uz darbīgās vielas, drošinātājvielas vai sinerģista ilgstošas iedarbības ietekmi uz koloniju izdzīvošanu un attīstību;

H.  tā kā datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem 2013. gadā tika grozītas, lai iekļautu pētījumus par šādu vielu un līdzekļu ilgstošu iedarbību uz bitēm, kā arī pētījumu par šādu vielu un līdzekļu ietekmi uz medus bišu attīstību un citiem medus bišu dzīves posmiem(11);

I.  tā kā EFSA 2013. gadā attiecīgi atjaunināja riska novērtēšanas metodoloģiju, inter alia, ņemot vērā pastāvīgu ietekmi uz bitēm, kā arī nelabvēlīgu ietekmi uz kamenēm un bitēm vientuļniecēm;

J.  tā kā atjauninātā riska novērtēšanas metodoloģija tika izmantota EFSA veiktajos apstiprinošo datu novērtējumos saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 485/2013(12) attiecībā uz trīs neonikotinoīdiem, kā rezultātā 2018. gadā tika noteikti gandrīz pilnīgi ierobežojumi(13);

K.  tā kā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu izveidotā Pastāvīgā komiteja tomēr joprojām nav oficiāli apstiprinājusi EFSA 2013. gada vadlīnijas attiecībā uz bitēm;

L.  tā kā Komisija uzskata, ka tā var paļauties tikai uz EFSA 2013. gada vadlīnijām attiecībā uz bitēm, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar apstiprināšanas ad hoc pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pantu, bet ne lai pieņemtu standarta lēmumus par apstiprinājuma vai atjaunošanas pieteikumiem, ja dalībvalstis šīs vadlīnijas neapstiprina;

M.  tā kā Komisija centās ieviest EFSA 2013. gada vadlīnijas attiecībā uz bitēm, lai tās varētu piemērot arī standarta lēmumiem par darbīgo vielu apstiprināšanu vai atjaunošanu un augu aizsardzības līdzekļu (atkārtotu) atļauju izsniegšanu;

N.  tā kā EFSA 2013. gada vadlīniju attiecībā uz bitēm īstenošanu var daļēji panākt, grozot vienotos principus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 546/2011;

O.  tā kā Komisija atturējās no šādas rīcības, tomēr 2018. gadā 16 dalībvalstis iebilda pret EFSA 2013. gada vadlīniju attiecībā uz bitēm īstenošanu, jo nebija paredzēta turpmāka pārskatīšana(14), jo īpaši attiecībā uz daļām, kas saistītas ar pastāvīgo risku novērtēšanas metodoloģiju;

P.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 78. panta 1. punkta c) apakšpunktu Regulas (ES) Nr. 546/2011 grozījumos ir jāņem vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas;

Q.  tā kā Komisijas regulas projekta 2. apsvērumā teikts, ka “ir jāgroza šie vienotie augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas un atļaušanas principi, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas”;

R.  tā kā Komisijas regulas projektā ir ieviesti tikai grozījumi, kas norādīti EFSA 2013. gada vadlīnijās attiecībā uz bitēm, un tie attiecas uz akūtu toksiskumu medus bitēm, taču neattiecas ne uz pastāvīgu toksiskumu medus bitēm, ne toksiskumu kamenēm un bitēm vientuļniecēm;

S.  tā kā Komisijas regulas projekts tādējādi neatspoguļo jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, pretēji tam, kas minēts regulas projekta 2. apsvērumā, un pretēji Regulas (EK) Nr. 1107/2009 78. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām, šādi apdraudot minētās regulas 4. panta 1. punktā noteikto prasību apstiprināt vielas, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, kas arī apdraud minētās regulas 1. panta 3. punktā paredzēto mērķi, proti, sasniegt augstu dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni;

T.  tā kā saskaņā ar EFSA sniegto informāciju bišu riska pienācīgai novērtēšanai ir svarīgi ņemt vērā akūto toksiskumu, hronisko toksiskumu un toksiskumu cirmeņiem(15);

U.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi novērtēt hronisku toksiskumu un toksiskumu cirmeņiem nolūkā novērst riskus, ko rada jaunās paaudzes sistēmiskie augu aizsardzības līdzekļi, kas izraisa ilgstošu hronisku iedarbību, nevis īslaicīgu akūtu iedarbību;

V.  tā kā Komisijas ierosinātās izmaiņas regulas projektā tikai precizēs testus attiecībā uz akūtu toksiskumu(16), kas, pamatojoties uz pesticīdu ražošanas nozares ietekmes novērtējumu, nemainīs aizsardzības līmeni(17);

W.  tā kā Komisijas regulas projektā nav ne pietiekami, ne piemēroti, ne saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem iekļaut EFSA ierosinātās izmaiņas tikai attiecībā uz akūtu toksiskumu;

X.  tā kā pieteikumu iesniedzējiem jāiesniedz attiecīgi dati par hronisku toksiskumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 283/2013 un Regulu (ES) Nr. 284/2013;

Y.  tā kā gadījumā, ja Regulā (ES) Nr. 546/2011 nav noteikumu attiecībā uz hronisku toksiskumu, Komisija un dalībvalstis savos lēmumos par apstiprināšanu vai atļaujas piešķiršanu saskaras ar grūtībām ņemt vērā šādu vielu un līdzekļu hronisko ietekmi uz bitēm;

Z.  tā kā šī situācija liedz pareizi piemērot apstiprināšanas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā un II pielikumā noteiktos kritērijus attiecībā uz bitēm, un tas savukārt ierobežo Regulas (ES) Nr. 1107/2009 mērķi, proti, sasniegt augstu dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni;

AA.  tā kā nav pieļaujams, ka dalībvalstis iebilst pret EFSA 2013. gada vadlīniju pilnīgu īstenošanu un tādējādi kavē apstiprināšanas kritēriju pareizu piemērošanu attiecībā uz bitēm;

AB.  tā kā šāda pretestība ir vēl nepieņemamāka, ņemot vērā to, ka ir pieejamas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) testēšanas vadlīnijas attiecībā uz hroniskā toksiskuma testēšanu medus bitēm un ietekmi uz medus bišu kūniņām (ESAO 245. un 239. testēšanas vadlīnijas), kā arī attiecībā uz akūtā toksiskuma testēšanu kamenēm (ESAO 246. un 247. testēšanas vadlīnijas);

AC.  tā kā Komisija Pastāvīgajai komitejai pat neiesniedza tādu projektu, kas atbilstu EFSA 2013. gada pamatnostādnēm attiecībā uz bitēm; tā kā tādējādi tiek apiets Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 4. punktā noteiktais pienākums iesniegt Padomei priekšlikumu, pēc kura tā būtu varējusi pieņemt šo pasākumu, ja vien Padome pret to neiebilst ar kvalificētu balsu vairākumu;

AD.  tā kā ir ļoti žēl, ka Komisija neizmantoja savas pilnvaras saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 2. punktu, tādējādi rezultātā ļaujot 16 dalībvalstīm, kuras tomēr neveidoja kvalificētu balsu vairākumu, veiksmīgi traucēt apstiprināšanas kritēriju pareizu piemērošanu attiecībā uz bitēm;

AE.  tā kā Eiropas Parlaments savā 2019. gada 16. janvāra rezolūcijā uzskatīja, ka Regula (EK) Nr. 1107/2009 kā tāda un tās īstenošana ir jāuzlabo, lai tā varētu sasniegt savu mērķi, un tā kā tas skaidri aicināja Komisiju un dalībvalstis nekavējoties pieņemt EFSA izmantotās vadlīnijas attiecībā uz bitēm,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka Komisijas regulas projekts neatbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķim un saturam;

3.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un nekavējoties iesniegt Pastāvīgajai komitejai jaunu projektu;

4.  aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunais projekts ir balstīts uz jaunākajām zinātnes un tehnikas atziņām, un tādējādi ierosina grozīt vienotos principus ne tikai attiecībā uz akūto toksiskumu medus bitēm, kā tas ir pašreizējā projektā, bet arī vismaz attiecībā uz hronisku toksiskumu medus bitēm un to kāpuriem, kā arī akūtu toksiskumu kamenēm, jo īpaši ņemot vērā, ka ESAO testēšanas vadlīnijas ir pieejamas visiem minētajiem parametriem;

5.  aicina Komisiju vajadzības gadījumā pilnībā izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK, lai panāktu, ka tiek iesniegts atbilstošs priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes veiktai rūpīgai pārbaudei;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp. (2) OV L 155, 11.6.2011., 127. lpp. (3) OV L 93, 3.4.2013., 1. lpp. (4) OV L 93, 3.4.2013., 85. lpp. (5) EFSA vadlīnijas par augu aizsardzības līdzekļu radītā riska bitēm (Apis mellifera, Bombus spp. un bitēm vientuļniecēm) novērtējumu, EFSA 2013. gada žurnāls; 11(7):3295, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/3295 (6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0023. (8) Komisijas 2018. gada 1. jūnija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Apputeksnētāju iniciatīva” (COM(2018)0395). (9) EFSA Ārējais zinātniskais ziņojums “Chronic oral lethal and sub-lethal toxicities of different binary mixtures of pesticides and contaminants in bees (Apis mellifera, Osmia bicornis and Bombus terrestris)”, DOI: 10.2903/sp.efsa.2016.EN-1076, https://www.efsa.europa.eu/en/supporting/pub/en-1076. (10) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.). (11) Regula (ES) Nr. 283/2013 un Regula (ES) Nr. 284/2013. (12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 485/2013 (2013. gada 24. maijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgo vielu klotianidīna, tiametoksama un imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem un tādu sēklu izmantošanas un tirdzniecības aizliegšanu, kuras apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur minētās darbīgās vielas (OV L 139, 25.5.2013., 12. lpp.). (13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/783 (2018. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 132, 30.5.2018., 31. lpp.), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/784 (2018. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas klotianidīna apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 132, 30.5.2018., 35. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/785 (2018. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas tiametoksama apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 132, 30.5.2018., 40. lpp.). (14) Sk. Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2018. gada 23. un 24. oktobra sanāksmes kopsavilkuma ierakstu https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/plant/docs/sc_phyto_20181023_ppl_sum.pdf (15) Sk. EFSA 2013. gada vadlīnijas attiecībā uz bitēm, 14. lpp. (16) EFSA 2015. gada 18. decembra tehniskais ziņojums “Outcome of the pesticides peer review meeting on general recurring issues in ecotoxicology”, DOI: 10.2903/sp.efsa.2015.EN-924, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/sp.efsa.2015.EN-924, 44. lpp. (17) “Ir iespējams, ka nebūs vispārēju būtisku izmaiņu riska novērtējuma rezultātos attiecībā uz akūta riska novērtēšanu līdzekļiem, ko izmanto lapu apstrādei, t. i., kopējais aizsardzības līmenis ir līdzīgs”, Miles un citi, 2018. gads, “Improving pesticide regulation by use of impact analyses: A case study for bees” (“Pesticīdu lietošanu reglamentējošo noteikumu uzlabošana: pētījums par bitēm”), 87.–88. lpp. https://www.researchgate.net/publication/326711149_Improving_pesticide_regulation_by_use_of_impact_analyses_A_case_study_for_bees.