Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (COM(2019)0411 – C9-0116/2019 – 2019/0192(COD))

P9_TA(2019)0085 A9-0045/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0411),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0116/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pieņemta kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Lēmumu Nr. 778/2013/ES, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ārlietu komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0045/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/... par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2020/33.)

(1) OV L 218, 14.8.2013., 15. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju attiecībā uz dažu noteikumu piemērošanu, kas noteikti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (08730/2019 – C9-0018/2019 – 2019/0013(NLE))

P9_TA(2019)0086 A9-0043/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08730/2019),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju attiecībā uz dažu noteikumu piemērošanu, kas noteikti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši — apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (08744/2019 un 10510/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 1. punkta otrās daļas d) punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C9-0018/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9-0043/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Šveices Konfederācijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti attiecībā uz dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši -– apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (08732/2019 – C9-0019/2019 – 2019/0012(NLE))

P9_TA(2019)0087 A9-0044/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08732/2019),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti attiecībā uz dažu noteikumu piemērošanu, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, Padomes Lēmumā 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši -– apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un tā pielikumā, un Padomes Pamatlēmumā 2009/905/TI par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (08750/2019 un 10513/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 1. punkta otrās daļas d) punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C9-0019/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9-0044/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Lihtenšteinas Firstistes valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, par piekļuvi Eurodac tiesībaizsardzības nolūkos (15783/2018 – C9-0025/2019 – 2018/0418(NLE))

P9_TA(2019)0088 A9-0025/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15783/2018),

–  ņemot vērā projektu Protokolam starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, par piekļuvi Eurodac tiesībaizsardzības nolūkos (15781/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 88. panta 2. punkta pirmās daļas a) punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C9-0025/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9-0025/2019),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Zālamana Salu pievienošanos Partnerattiecību pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (09405/2019 – C9-0010/2019 – 2019/0099(NLE))

P9_TA(2019)0089 A9-0050/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09405/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C9-0010/2019),

–  ņemot vērā 2016. gada 4. oktobra rezolūciju par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 19. janvāra rezolūciju par partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses(2),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgumu),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0050/2019),

1.  sniedz piekrišanu tam, ka Zālamana Salas pievienojas minētajam nolīgumam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Zālamana Salu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 215, 19.6.2018., 2. lpp. (2) OV C 136 E, 11.5.2012., 19. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (COM(2018)0812 – C8-0015/2019 – 2018/0412(CNS))

P9_TA(2019)0090 A9-0048/2019

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0812),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0015/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0048/2019),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Saskaņā ar 2019. gada galīgo ziņojumu pēc Komisijas pasūtījuma sagatavotā darba “Pētījums un ziņojumi par PVN iztrūkumu 28 ES dalībvalstīs”44a kontekstā PVN iztrūkums, proti, starpība starp paredzētajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu Savienībā 2017. gadā sasniedza 137,5 miljardus EUR, t. i., 267 EUR Savienības zaudēto ieņēmumu uz vienu ES iedzīvotāju. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības, PVN iztrūkumam variējot robežās no mazāk par 0,7 % no kopējiem paredzētajiem ieņēmumiem līdz 35,5 %. Tas liecina par nepieciešamību pēc ciešākas transnacionālas sadarbības, lai labāk apkarotu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, kā arī krāpšanu PVN jomā plašākā nozīmē (tostarp karuseļveida krāpšanu). _________________ 44a   Pieejams šādā saitē: https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/htaxation/files/vat-gap-full-report-2019_en.pdf. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) (2b)  Stratēģijai krāpšanas PVN jomā apkarošanai ir jāattīstās līdztekus ekonomikas modernizācijai un digitalizācijai, vienlaikus padarot PVN sistēmu pēc iespējas vienkāršāku uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu investēt uz tehnoloģijām balstītā nodokļu iekasēšanā, it īpaši automātiski savienojot uzņēmumu kases aparātus un tirdzniecības sistēmas ar PVN deklarācijām. Turklāt nodokļu iestādēm būtu jāturpina centieni veidot ciešāku sadarbību un labākās prakses apmaiņu, tostarp izmantojot nodokļu administrācijas ES samitu (TADEUS) — dalībvalstu nodokļu iestāžu vadītāju tīklu, kura mērķis ir stratēģiskā līmenī uzlabot koordināciju starp nodokļu iestādēm. Šajā sakarā nodokļu iestādēm būtu jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju un visu to datubāzu sadarbspēju, kuras attiecas uz nodokļu jautājumiem Savienības līmenī. Lai labāk aizsargātu personas datus un uzlabotu tiešsaistes informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, varētu izmantot arī blokķēžu tehnoloģiju. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) (3a)  Pašlaik, ņemot vērā to, ka maksājumi, izmantojot virtuālo valūtu maiņas platformas, tiek veikti tikai ierobežotā skaitā gadījumu, šādas platformas netiek uzskatītas par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/23661a definētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Krāpšanas PVN jomā risks, lai arī pašlaik neliels, tomēr pastāv. Tādēļ Komisijai trīs gadu laikā būtu jāizvērtē, vai virtuālās valūtas maiņas platformas būtu iekļaujamas minētās direktīvas darbības jomā. _______________ 1a   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.). Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums (7)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67946 ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums glabāt un sniegt informāciju par pārrobežu maksājumu darījumu būtu proporcionāls un aprobežotos tikai ar to, kas dalībvalstīm nepieciešams ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai e-komercijā. Turklāt vienīgā informācija par maksātāju, kas jāglabā, ir maksātāja atrašanās vieta. Kas attiecas uz informāciju par maksājuma saņēmēju un pašu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienākumam saglabāt un nodot nodokļu iestādēm tikai to informāciju, kas ir nepieciešama nodokļu iestādēm, lai atklātu iespējamos krāpniekus un veiktu PVN kontroli. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā tikai uzskaite par tādiem pārrobežu maksājumu darījumiem, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Robežvērtības noteikšana, pamatojoties uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā, sniegtu ticamu norādi, ka šie maksājumi tika saņemti kā daļa no saimnieciskās darbības, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Ja šāda robežvērtība ir sasniegta, būtu piemērojams maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaites veikšanas pienākums. (7)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67946 ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums glabāt un sniegt informāciju par pārrobežu maksājumu darījumu būtu proporcionāls un aprobežotos tikai ar to, kas dalībvalstīm nepieciešams ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanai e-komercijā. Turklāt vienīgā informācija par maksātāju, kas jāglabā, ir maksātāja atrašanās vieta. Kas attiecas uz informāciju par maksājuma saņēmēju un pašu maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienākumam saglabāt un nodot nodokļu iestādēm tikai to informāciju, kas ir nepieciešama nodokļu iestādēm, lai atklātu iespējamos krāpniekus un veiktu PVN kontroli. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā tikai uzskaite par tādiem pārrobežu maksājumu darījumiem, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Robežvērtības noteikšana, pamatojoties vai nu uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā, vai uz minimālo summu uz vienu maksājumu, sniegtu ticamu norādi, ka šie maksājumi tika saņemti kā daļa no saimnieciskās darbības, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Ja šāda robežvērtība ir sasniegta, būtu piemērojams maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzskaites veikšanas pienākums. _________________ _________________ 46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 46 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Ņemot vērā ievērojamo informācijas apjomu un tās sensitivitāti personas datu aizsardzības ziņā, ir nepieciešams un ir proporcionāli, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji glabā uzskaiti par pārrobežu maksājumu darījumiem divus gadus, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu, kas saistīta ar PVN, vai atklāt ar PVN saistītu krāpšanu. (8)  Ņemot vērā ievērojamo informācijas apjomu un tās sensitivitāti personas datu aizsardzības ziņā, ir nepieciešams un ir proporcionāli, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji glabā uzskaiti par pārrobežu maksājumu darījumiem trīs gadus, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu, kas saistīta ar PVN, vai atklāt ar PVN saistītu krāpšanu. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 8.a.apsvērums (jauns) (8a)   Uzskaites veikšanas un ziņošanas pienākumam vajadzētu būt piemērojamam arī gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņem līdzekļus vai iegūst maksājumu darījumus maksājuma saņēmēja vārdā, nevis tikai tad, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksātāja uzdevumā pārskaita līdzekļus vai izdod maksājuma instrumentus. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8.b apsvērums (jauns) (8b)   Būtu jāpieņem vērienīgs pilnvarojums Eiropas Prokuratūrai (EPPO) sadarbībā ar valstu tiesu iestādēm, lai nodrošinātu krāpnieku efektīvu kriminālvajāšanu valstu tiesās. Par organizētu pārrobežu krāpšanu PVN jomā būtu jāveic kriminālvajāšana, un krāpnieki būtu jāsoda. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts Directive 2006/112/EC Article 243b – paragraph 2 – point b (b)  attiecībā uz a) apakšpunktā minēto līdzekļu pārskaitījumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam kalendārā gada ceturkšņa laikā veic vairāk nekā 25 maksājumu darījumus. (b)  attiecībā uz a) apakšpunktā minēto līdzekļu pārskaitījumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam kalendārā gada ceturkšņa laikā veic vairāk nekā 25 maksājumu darījumus vai veic līdzekļu pārskaitījumu, kuru monetārā vērtība uz vienu maksājumu darījumu ir vismaz 2500 EUR. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 243.b pants – 3. punkts – a apakšpunkts (a)  maksājumu pakalpojumu sniedzējs glabā elektroniskā formātā divus gadus, sākot no tā gada beigām, kurā veikts maksājumu darījums; (a)  maksājumu pakalpojumu sniedzējs glabā elektroniskā formātā trīs gadus, sākot no tā gada beigām, kurā veikts maksājumu darījums; Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 243.c pants – 1. daļa – a apakšpunkts (a)  maksātāja maksājumu konta IBAN; (a)  maksātāja maksājumu konta IBAN vai kāds cits identifikators, kas nepārprotami identificē maksātāju un maksātāja atrašanās vietu; Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 243.d pants – 1. punkts – h apakšpunkts (h)  visas īstenotās maksājumu atmaksas par g) apakšpunktā minētajiem maksājumu darījumiem. (h)  ja iespējams, visas īstenotās maksājumu atmaksas par g) apakšpunktā minētajiem maksājumu darījumiem. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Direktīva 2006/112/EK XV sadaļa – 2.a nodaļa – 410.c pants (jauns) (1a)  XV sadaļas 2.a nodaļā iekļauj šādu pantu: “410.c pants Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim, balstoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par XI sadaļas 4. nodaļas 2.a iedaļas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību minētās iedaļas darbības jomā iekļaut virtuālo valūtu maiņas platformas. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1. daļa Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Dalībvalstis vēlākais līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 2. daļa Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. janvāra. Tās piemēro minētos noteikumus no 2024. gada 1. janvāra.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (COM(2018)0813 – C8-0016/2019 – 2018/0413(CNS))

P9_TA(2019)0091 A9-0047/2019

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0813),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0016/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0047/2019),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)   Saskaņā ar 2019. gada galīgo ziņojumu, kas izstrādāts pēc Komisijas pasūtījuma sagatavotā darba “Pētījums un ziņojumi par PVN iztrūkumu 28 ES dalībvalstīs”3a kontekstā, PVN iztrūkums, proti, starpība starp paredzētajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto summu Savienībā 2017. gadā sasniedza 137,5 miljardus EUR, t. i., 11,2 % no paredzētajiem kopējiem PVN ieņēmumiem un 267 EUR Savienības zaudēto ieņēmumu uz vienu ES iedzīvotāju. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības, PVN iztrūkumam variējot robežās no 0,6 % līdz 35,5 %. Tas liecina par nepieciešamību pēc ciešākas transnacionālas sadarbības, lai labāk apkarotu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, kā arī krāpšanu PVN jomā plašākā nozīmē (tostarp karuseļveida krāpšanu). _________________ 3a Pieejams šādā saitē: https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/vat-gap-full-report-2019_en.pdf. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) (2b)   Krāpšana PVN jomā bieži vien ir saistīta ar organizēto noziedzību, un ļoti mazs šo organizēto tīklu skaits var būt atbildīgs par miljardos euro mērāmu pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kas negatīvi ietekmē ne tikai nodokļu iekasēšanu dalībvalstīs, bet arī Savienības pašu resursus. Tādēļ būtu jāpieņem vērienīgs pilnvarojums Eiropas Prokuratūrai (EPPO) sadarbībā ar valstu tiesu iestādēm, lai nodrošinātu krāpnieku efektīvu kriminālvajāšanu valstu tiesās. Par organizētu pārrobežu krāpšanu PVN jomā būtu jāveic kriminālvajāšana, un krāpnieki būtu jāsoda. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns) (2c)  Stratēģijai krāpšanas PVN jomā apkarošanai būtu jāattīstās līdztekus ekonomikas modernizācijai un digitalizācijai, vienlaikus padarot PVN sistēmu pēc iespējas vienkāršāku uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu investēt uz tehnoloģijām balstītā nodokļu iekasēšanā, it īpaši automātiski savienojot uzņēmumu kases aparātus un tirdzniecības sistēmas ar PVN deklarācijām. Turklāt nodokļu iestādēm būtu jāturpina centieni veidot ciešāku sadarbību un labākās prakses apmaiņu, tostarp izmantojot nodokļu administrācijas ES samitu (TADEUS) — dalībvalstu nodokļu iestāžu vadītāju tīklu, kura mērķis ir stratēģiskā līmenī uzlabot koordināciju starp nodokļu iestādēm. Šajā sakarā nodokļu iestādēm būtu jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju un visu to datubāzu sadarbspēju, kuras attiecas uz nodokļu jautājumiem Savienības līmenī. Lai labāk aizsargātu personas datus un uzlabotu tiešsaistes informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, varētu izmantot arī blokķēžu tehnoloģiju. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Centralizēta elektroniska informācijas sistēma “CESOP” (central electronic system of payment information), kurā dalībvalstis nosūtītu maksājumu informāciju, ko tās glabā valsts līmenī, sasniegtu mērķi efektīvāk apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Šai sistēmai attiecībā uz individuāliem maksājumu saņēmējiem būtu jāapkopo visa dalībvalstu nosūtītā ar PVN saistītā informācija par maksājumu darījumiem un būtu jānodrošina pilnīgs pārskats par maksājumiem, ko maksājumu saņēmēji saņēmuši no maksātājiem, kuri atrodas dalībvalstīs. Turklāt šai informācijas sistēmai būtu jāatpazīst viena un tā paša maksājumu darījuma vairākkārtēja uzskaite, jātīra no dalībvalstīm saņemtā informācija (piemēram, jādzēš dublikāti, jālabo kļūdas datos utt.) un jādod Eurofisc koordinācijas ierēdņiem dalībvalstīs iespēja salīdzināt maksājuma datus ar to rīcībā esošo PVN informāciju un iegūt informāciju nolūkā veikt izmeklēšanu par domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklāt šādu krāpšanu. (8)  Centralizēta elektroniska informācijas sistēma “CESOP” (central electronic system of payment information), kurā dalībvalstis nosūtītu maksājumu informāciju, ko tās glabā valsts līmenī, sasniegtu mērķi efektīvāk apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā. Šai sistēmai attiecībā uz individuāliem maksājumu saņēmējiem būtu jāapkopo visa dalībvalstu nosūtītā ar PVN saistītā informācija par maksājumu darījumiem un būtu jānodrošina pilnīgs pārskats par maksājumiem, ko maksājumu saņēmēji saņēmuši no maksātājiem, kuri atrodas dalībvalstīs. Turklāt šai informācijas sistēmai būtu jāatpazīst viena un tā paša maksājumu darījuma vairākkārtēja uzskaite, jātīra no dalībvalstīm saņemtā informācija (piemēram, jādzēš dublikāti, jālabo kļūdas datos utt.) un jādod Eurofisc koordinācijas ierēdņiem dalībvalstīs iespēja salīdzināt maksājuma datus ar to rīcībā esošo PVN informāciju un iegūt informāciju nolūkā veikt izmeklēšanu par domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklāt šādu krāpšanu. Visām dalībvalstīm būtu jāpiedalās Eurofisc darba grupās un šajā nolūkā jāieceļ koordinācijas ierēdņi. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Maksājumu datu apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir ļoti svarīga efektīvai krāpšanas apkarošanai. Maksājumu informācija būtu jāapstrādā tikai Eurofisc koordinācijas ierēdņiem un tikai ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Izņemot šajā regulā noteiktos mērķus, minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem, piemēram, komerciāliem mērķiem. (11)  Maksājumu datu apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir ļoti svarīga efektīvai krāpšanas apkarošanai. Maksājumu informācija būtu jāapstrādā tikai Eurofisc koordinācijas ierēdņiem un tikai ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Izņemot šajā regulā noteiktos mērķus, minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem, piemēram, komerciāliem mērķiem, un tā būtu izmantojama arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 īstenošanā6a. _________________ 6a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.). Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)   Tā kā tikai nedaudzas dalībvalstis publicē aplēses par Kopienā veiktas krāpnieciskas darbības radītajiem PVN ieņēmumu zaudējumiem, šādu salīdzināmu datu esamība veicinātu uz konkrētu mērķi vērstu sadarbību starp dalībvalstīm. Tādēļ Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā vienota statistiska pieeja PVN jomā veiktas krāpšanas apmēra skaitliskai noteikšanai un analizēšanai. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Ir nepieciešams un samērīgi, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji divus gadus saglabā reģistrēto maksājumu darījumu informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Šāds laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroles un izmeklēt domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklāt šādu krāpšanu, un tas ir samērīgs, ņemot vērā maksājumu informācijas milzīgo apjomu un tās sensitivitāti attiecībā uz personas datu aizsardzību. (13)  Ir nepieciešams un samērīgi, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji trīs gadus saglabā reģistrēto maksājumu darījumu informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm apkarot ar PVN saistītu krāpšanu e-komercijā un atklāt krāpniekus. Minētais laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroles un izmeklēt domājamu ar PVN saistītu krāpšanu vai atklāt šādu krāpšanu, un tas ir samērīgs, ņemot vērā maksājumu informācijas milzīgo apjomu un tās sensitivitāti attiecībā uz personas datu aizsardzību. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Lai varētu apkarot ar PVN saistītu krāpšanu, katras dalībvalsts Eurofisc koordinācijas ierēdņiem vajadzētu būt iespējai piekļūt ar maksājumu darījumiem saistītai informāciju un to analizēt. Pienācīgi akreditētiem Komisijas darbiniekiem vajadzētu būt piekļuvei informācijai tikai, ciktāl tas vajadzīgs centralizētās elektroniskās informācijas sistēmas izstrādes un uzturēšanas vajadzībām. Abām lietotāju grupām saistošiem vajadzētu būt šajā regulā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem. (14)  Lai varētu apkarot ar PVN saistītu krāpšanu, katras dalībvalsts Eurofisc koordinācijas ierēdņiem vajadzētu būt iespējai piekļūt ar maksājumu darījumiem saistītai informāciju un to analizēt. Pienācīgi akreditētiem Komisijas darbiniekiem vajadzētu būt piekļuvei informācijai centralizētās elektroniskās informācijas sistēmas izstrādes un uzturēšanas vajadzībām un lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu īstenošanu. Abām lietotāju grupām saistošiem vajadzētu būt šajā regulā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai organizēt vizītes uz dalībvalstīm, lai izvērtētu, kā darbojas administratīvās sadarbības kārtība. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) (14a)  CESOP pārvaldība, kā arī izšķiroši svarīgas informācijas analīze ir papildu uzdevumi Eurofisc. Eurofisc gada pārskatā būtu jāizskata tas, vai Eurofisc paredzētie resursi ir atbilstoši un pietiekami, lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm un efektīvi cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1725 42. panta 1. punktu, un tas sniedza atzinumu ...17 (18)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu par ...17. Tā kā personas datu aizsardzība ir viena no Savienības pamatvērtībām, par jebkādiem pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 24.e pantu Regulā (ES) Nr. 904/2010, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu, būtu jāapspriežas ar EDAU. __________________ __________________ 17 OV C [...], [...], [...]. lpp. 17 OV C [...], [...], [...]. lpp. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 II nodaļa – 2. iedaļa – 12.a pants (jauns) (1a)   Regulas II nodaļas 2. iedaļā pievieno šādu pantu: “12.a pants Visām dalībvalstīm tiek prasīts veikt pasākumus, lai samazinātu novēlotu atbilžu īpatsvaru un uzlabotu informācijas pieprasījumu kvalitāti. Dalībvalstis par šiem pasākumiem informē Komisiju.”; Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.c pants – 2. punkts 2.  CESOP glabā 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju ne ilgāk kā divus gadus no brīža, kad informācija tikusi iesūtīta sistēmā. 2.  CESOP glabā 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto informāciju ne ilgāk kā piecus gadus no brīža, kad informācija tikusi iesūtīta sistēmā. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 24.d pants– 2. daļa (jauna) Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai organizēt vizītes uz dalībvalstīm, lai izvērtētu, kā darbojas administratīvās sadarbības kārtība pārrobežu krāpnieciskās darbības PVN jomā apkarošanai. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 36. pants – 2. punkts – ievaddaļa (2a)   regulas 36. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu: “2. Koordinācijas ierēdņi no dalībvalstīm, kas piedalās konkrētā Eurofisc darbības jomā (“Eurofisc koordinācijas ierēdņi, kas piedalās”), no iesaistītajiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem uz ierobežotu laikposmu izraugās Eurofisc darbības jomas koordinatoru. Eurofisc darbības jomas koordinatori:”; “2. Koordinācijas ierēdņi no dalībvalstīm, kas piedalās attiecīgajā Eurofisc darbības jomā (“Eurofisc koordinācijas ierēdņi, kas piedalās”), no iesaistītajiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem uz ierobežotu laikposmu izraugās Eurofisc darbības jomas koordinatoru. Eurofisc darbības jomas koordinatori:”; Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3. punkts Regula (ES) Nr. 904/2010 37. pants – 1.a daļa (jauna) Gada ziņojumā attiecībā uz katru dalībvalsti sīki norāda vismaz veikto kontroļu skaitu un saskaņā ar 24.d pantu veiktās informācijas apstrādes rezultātā aprēķināto un iekasēto papildu PVN summu. Gada ziņojumā attiecībā uz katru dalībvalsti sīki norāda vismaz šādu informāciju: –   veikto kontroļu skaits; –  ierēdņu skaits, kuriem atļauts būt klāt citas dalībvalsts administratīvo iestāžu birojos, un ierēdņu skaits, kuri ir klāt pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts teritorijā veiktās administratīvās izmeklēšanas laikā; –  ar vienu vai vairākām dalībvalstīm organizēto vienlaicīgo pārbaužu skaits un to amatpersonu skaits, kuras piedalās vienlaicīgo pārbaužu vajadzībām rīkotajās priekšatlases sanāksmēs; –  apvienoto revidentu grupu skaits, kurās katra dalībvalsts ir piedalījusies; –  pasākumi, kas veikti, lai revidentus informētu par šajā regulā paredzētajiem instrumentiem; –  kvalificētu darbinieku skaits, lai nodrošinātu klātbūtni administratīvajos birojos un līdzdalību administratīvās izmeklēšanās un vienlaicīgās pārbaudēs (kas minētas 28. līdz 30. pantā); –  darbinieku skaits centrālajā koordinācijas birojā un citos izraudzītos koordinācijas departamentos, kā arī jebkuru citu kompetento ierēdņu skaits, kuri var veikt šajā regulā (4. pantā) paredzēto tiešo informācijas apmaiņu, un kā notiek informācijas vākšana un apmaiņa starp minētajām struktūrām; –   saskaņā ar 24.d pantu veiktās informācijas apstrādes rezultātā aprēķinātā un iekasētā papildu PVN summa. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 XIII nodaļa – 49.a pants (jauns) (3a)   regulas III nodaļā pievieno šādu pantu: “49.a pants Dalībvalstis un Komisija izveido kopīgu sistēmu statistikas datu vākšanai par Kopienā veiktām krāpnieciskām darbībām PVN jomā un publicē valstu aplēses par šādu krāpniecisku darbību radītajiem PVN ieņēmumu zaudējumiem, kā arī aplēses par visu Savienību kopumā. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību, kādā šāda statistikas sistēma darbojas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru.”; Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns) Regula (ES) Nr. 904/2010 50. pants – 1.a punkts (jauns) (3b)   regulas 50. pantā iekļauj šādu punktu: “1.a Ja dalībvalsts trešai valstij sniedz informāciju, kas ir plašāka, nekā noteikts šīs regulas II un III nodaļā, šī dalībvalsts neatsakās minēto informāciju sniegt jebkurai citai dalībvalstij, kura lūdz sadarbību vai ir ieinteresēta saņemt attiecīgo informāciju.”;

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”) (COM(2019)0359 – C9-0118/2019 – 2019/0162(CNS))

P9_TA(2019)0092 A9-0033/2019

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2019)0359),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0118/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A9‑0033/2019),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra lēmums par Padomes ieteikumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu amatā (12451/2019 – C9-0149/2019 – 2019/0817(NLE))

P9_TA(2019)0093 A9-0049/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 10. oktobra ieteikumu (12451/2019)(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru Eiropadome ar to ir apspriedusies (C9-0149/2019),

–  ņemot vērā savu 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 130. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0049/2019),

A.  tā kā Eiropadome, 2019. gada 16. oktobrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Parlamentu par Fabio Panetta iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru laiku, sākot no 2020. gada 1. janvāra;

B.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punktā noteiktās prasības un saistībā ar minētā līguma 130. panta prasību par ECB pilnīgas neatkarības nodrošināšanu; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no kandidāta saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2019. gada 3. decembrī rīkoja pusotru stundu ilgu kandidāta uzklausīšanu, kuras sākumā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

D.  tā kā Eiropas Centrālās bankas Padomē ir Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļi un to deviņpadsmit dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir euro; tā kā līdz šim visi pēdējie minētie ir vīrieši;

E.  tā kā Parlaments ir atkārtoti paudis neapmierinātību attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļu iecelšanas procedūru un ir aicinājis uzlabot šīs jomas procedūras; tā kā Parlaments jau agrāk pieprasījis, lai tam laikus tiktu iesniegts dzimumu ziņā līdzsvarots kandidātu saraksts ar vismaz diviem pretendentiem;

F.  tā kā 2019. gada 17. septembrī Parlaments sniedza labvēlīgu atzinumu par Padomes ieteikumu iecelt Christine Lagarde par pirmo sievieti Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājas amatā;

G.  tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas Eiropas Centrālās bankas Padomē; tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nav nopietni ņēmušas vērā šo prasību, un aicina valstu un ES iestādes aktīvi strādāt, lai attiecībā uz nākamajām kandidatūrām tiktu panākts dzimumu līdzsvars;

H.  tā kā visām ES un valstu iestādēm un struktūrām būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes ieteikumu iecelt Fabio Panetta par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0211.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. decembra lēmums par Padomes ieteikumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa iecelšanu amatā (13651/2019 – C9-0173/2019 – 2019/0818(NLE))

P9_TA(2019)0094 A9-0046/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 8. novembra ieteikumu (13651/2019)(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru Eiropadome ar to ir apspriedusies (C9-0173/2019),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 130. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0046/2019),

A.  tā kā Eiropadome, 2019. gada 14. novembrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Parlamentu par Isabel Schnabel iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru laiku, sākot no 2020. gada 1. janvāra;

B.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punktā noteiktās prasības un atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt pilnīgu ECB neatkarību saskaņā ar minētā līguma 130. pantu; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no kandidātes saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņai nosūtīto rakstisko anketu;

C.  tā kā minētā komiteja 2019. gada 3. decembrī rīkoja kandidātes uzklausīšanu, kuras sākumā viņa sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

D.  tā kā Eiropas Centrālās bankas Padomē ir Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļi un to deviņpadsmit dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir euro; tā kā līdz šim visi pēdējie minētie ir bijuši vīrieši;

E.  tā kā Parlaments ir atkārtoti paudis neapmierinātību attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļu iecelšanas procedūru un ir aicinājis uzlabot šīs jomas procedūras; tā kā Parlaments jau agrāk ir pieprasījis, lai tam laikus tiktu iesniegts dzimumu ziņā līdzsvarots kandidātu saraksts ar vismaz diviem pretendentiem;

F.  tā kā 2019. gada 17. septembrī Parlaments sniedza labvēlīgu atzinumu par Padomes ieteikumu par Eiropas Centrālās bankas prezidenti iecelt Christine Lagarde, kura būs pirmā sieviete šajā amatā;

G.  tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas Eiropas Centrālās bankas Padomē; tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nav nopietni ņēmušas vērā šo prasību, un aicina valstu un ES iestādes aktīvi strādāt, lai attiecībā uz nākamajām kandidatūrām tiktu panākts dzimumu līdzsvars;

H.  tā kā visām ES un valstu iestādēm un struktūrām būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes ieteikumu iecelt Isabel Schnabel par Eiropas Centrālās bankas Valdes locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei un dalībvalstu valdībām.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0211.