Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2990(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0036/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0036/2020

Debates :

PV 15/01/2020 - 6
CRE 15/01/2020 - 6

Balsojumi :

PV 15/01/2020 - 10.10
CRE 15/01/2020 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0010

Pieņemtie teksti
PDF 159kWORD 48k
Trešdiena, 2020. gada 15. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni
P9_TA(2020)0010B9-0036/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (2019/2990(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(1), 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2), 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti(3) un 2019. gada 13. februāra rezolūciju par stāvokli sarunās par Eiropas nākotni(4),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātes Urzulas von der Leienas 2019. gada 16. jūlija priekšlikumu politisko pamatnostādņu nākamajai Eiropas Komisijai 2019.‑2024. pilnvaru termiņā ietvaros un konferences par Eiropas nākotni (“Konference”) organizēšanu,

–  ņemot vērā 2019. gada 12. decembra Eiropadomes secinājumus par vispārējo pieeju konferencei par Eiropas nākotni,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas 2019. gada 9. decembra atzinumu vēstules veidā par konferences par Eiropas nākotni organizēšanu,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences darba grupas 2019. gada 19. decembra sanāksmes par konferenci par Eiropas nākotni rezultātus,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā vēlētāju aktivitāte 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās palielinājās, apliecinot pilsoņu iesaistīšanos un interesi par Eiropas integrācijas procesu, kā arī cerību, ka Eiropa risinās savas pašreizējās un turpmākās problēmas;

B.  tā kā ir jārisina gan iekšējās, gan ārējās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, kā arī jaunās sociālās un starptautiskās problēmas, kas nebija pilnībā paredzētas Lisabonas līguma pieņemšanas laikā; tā kā daudzās būtiskās krīzes, kuras Savienība ir piedzīvojusi, liecina, ka vairākās pārvaldības jomās ir nepieciešami reformu procesi;

C.  tā kā Eiropas integrācijas princips kopš Eiropas Ekonomikas kopienas izveides 1957. gadā, ko katrā secīgas integrācijas un līgumu izmaiņu kārtā atkārtoti apstiprināja visi valstu un valdību vadītāji, kā arī visu dalībvalstu parlamenti, vienmēr ir bijis „arvien ciešākas Eiropas tautu savienības” izveide;

D.  tā kā pastāv vienprātība par to, ka konferences par Eiropas nākotni pilnvarām vajadzētu būt procesam, kura ilgums ir divi gadi un kura darbu vēlams sākt Šūmaņa dienā 2020. gada 9. maijā (Šūmaņa deklarācijas 70. gadadienā), lai to pabeigtu līdz 2022. gada vasarai;

E.  tā kā šim konferences procesam vajadzētu būt iespējai cieši iesaistīt ES pilsoņus augšupējā pasākumā, kurā viņi tiek uzklausīti un viņu viedoklis dod ieguldījumu debatēs par Eiropas nākotni;

F.  tā kā Eiropas Parlaments ir vienīgā ES iestāde, ko tieši ievēlē ES pilsoņi, un tam vajadzētu uzņemties vadošo lomu šajā konferences procesā,

Konferences mērķis un darbības joma

1.  atzinīgi vērtē priekšlikumu rīkot konferenci par Eiropas nākotni un uzskata, ka 10 gadi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir piemērots laiks, lai ES pilsoņiem dotu jaunu iespēju spēcīgi diskutēt par Eiropas nākotni nolūkā veidot Savienību, kurā mēs vēlamies dzīvot kopā;

2.  uzskata, ka konference ir iespēja noteikt, ko ES dara labi un kādi jauni pasākumi tai ir jāveic labāk, lai palielinātu tās spēju rīkoties un padarītu to demokrātiskāku; uzskata, ka tās mērķim vajadzētu būt augšupējas pieejas pieņemšanai, lai tiešā veidā iesaistītu pilsoņus jēgpilnā dialogā, un uzskata, ka ilgtermiņā būtu jāparedz pastāvīgs mehānisms pilsoņu iesaistīšanai Eiropas nākotnes veidošanā;

3.  uzskata, ka pirms konferences procesa uzsākšanas būtu jāuzsāk uzklausīšanas posms, lai iedzīvotāji no visas Eiropas Savienības varētu paust savas idejas, izteikt ierosinājumus un ierosināt savu redzējumu par to, ko viņiem nozīmē Eiropa; ierosina, ka metodoloģijai, ko izmanto, lai apkopotu un apstrādātu iedzīvotāju ieguldījumu, jābūt vienotai un konsekventai visās dalībvalstīs un ES līmenī;

4.  uzskata, ka pilsoņu līdzdalība konferences procesā būtu jāorganizē tā, lai tiktu pilnībā pārstāvēta mūsu sabiedrības daudzveidība; uzskata, ka apspriešanās būtu jāorganizē, izmantojot visefektīvākās, inovatīvākās un piemērotākās platformas, tostarp tiešsaistes rīkus, un tai būtu jāvēršas pie visām ES daļām, lai nodrošinātu, ka ikviens iedzīvotājs var paust savu viedokli konferences darbā; uzskata, ka jauniešu līdzdalības nodrošināšana būs būtiska konferences ilgtermiņa ietekmē;

5.  uzsver, ka konferences procesam vajadzētu būt atklātam un pārredzamam procesam, kurā tiek izmantota iekļaujoša, līdzdalīga un līdzsvarota pieeja iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām; uzsver, ka iedzīvotāju, organizētas pilsoniskās sabiedrības un dažādu ieinteresēto personu iesaistīšanai Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī vajadzētu būt šā novatoriskā un pirmreizīgā procesa galvenajam elementam;

6.  ierosina, ka konferencei vajadzētu būt procesam, ko vada dažādas struktūras ar noteiktiem / ad hoc pienākumiem, tostarp institucionālas struktūras un iedzīvotāju tieša iesaistīšana;

7.  ierosina, ka konferences plenārsēdei būtu jānodrošina atklāts forums diskusijām starp dažādiem dalībniekiem bez iepriekš noteikta iznākuma, vienlaikus iekļaujot pilsoņu agoru ieguldījumu un neierobežojot darbības jomu ar iepriekš noteiktām politikas jomām vai integrācijas metodēm; ierosina, ka varētu maksimāli tikt noteiktas iepriekš definētas, bet neizsmeļošas politikas prioritātes, piemēram:

   Eiropas vērtības, pamattiesības un brīvības,
   ES demokrātiskie un institucionālie aspekti,
   vides problēmas un klimata krīze,
   sociālais taisnīgums un vienlīdzība,
   ekonomikas un nodarbinātības jautājumi, tostarp nodokļi,
   digitālā pārveide,
   drošība un ES loma pasaulē;

uzsver, ka šis ir neizsmeļošs politikas virzienu kopums, kas varētu kalpot kā norādes konferencei; ierosina izmantot īpašas Eirobarometra aptaujas, lai atbalstītu darba kārtības noteikšanu un debates saistībā ar konferences procesu;

8.  uzskata, ka konferencei būtu jāizvērtē iniciatīvas, kas tika izmantotas, gatavojoties 2019. gada vēlēšanām; uzskata — lai savlaicīgi sagatavotos nākamajām Eiropas vēlēšanām 2024. gadā, konferences procesā būtu jāņem vērā darbs pie tādiem jautājumiem kā vadošo kandidātu sistēma un transnacionālie saraksti, ņemot vērā spēkā esošos termiņus un strādājot ar visiem pieejamajiem starpiestāžu, politiskajiem un likumdošanas instrumentiem;

Konferences procesa organizācija, sastāvs un pārvaldība

9.  ierosina konferenci veidot no dažādām struktūrām ar dažādiem pienākumiem, tās būtu, piemēram: konferences plenārsēde, pilsoņu agoras, jauniešu agoras, vadības komiteja un izpildu koordinācijas padome; prasa, lai visās struktūrās visos konferences līmeņos būtu ievērots dzimumu līdzsvars;

10.  ierosina, ka visā konferences procesā būtu jārīko vairākas tematiskas pilsoņu agoras, kas atspoguļo politikas prioritātes, un ka to sastāvā vajadzētu būt ne vairāk kā 200‑300 pilsoņiem, no kuriem vismaz trīs būtu no katras dalībvalsts, aprēķinot saskaņā ar degresīvās proporcionalitātes principu; uzsver, ka tām būtu jānotiek dažādās vietās visā Savienībā un jābūt reprezentatīvām (ģeogrāfijas, dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās izcelsmes un/vai izglītības līmeņa ziņā);

11.  turklāt ierosina, ka iesaistīto pilsoņu atlasi pēc nejaušības principa no visiem ES pilsoņiem veic neatkarīgas iestādes dalībvalstīs saskaņā ar augstāk minētajiem kritērijiem un ka tiek noteikti kritēriji, lai garantētu, ka ievēlētie politiķi, augstākā līmeņa valdības pārstāvji un profesionālo interešu pārstāvji nevar piedalīties pilsoņu agorās; prasa, lai pilsoņu agorās būtu dažādi dalībnieki dažādās vietās, tā kā katrā atsevišķajā tematiskajā pilsoņu agorā jābūt vieniem un tiem pašiem dalībniekiem katrā tās sanāksmē, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci; uzstāj, ka katrai tematiskajai pilsoņu agorai ir jārīko vismaz divas sanāksmes, lai sniegtu ieguldījumu konferences plenārsēdē un saņemtu vispārējas atsauksmes par apspriedēm citā sanāksmē dialoga veidā; uzsver, ka pilsoņu agorām būtu jācenšas panākt vienprātīgu vienošanos un, ja tas nav iespējams, var paust mazākuma viedokli;

12.  ierosina papildus pilsoņu agorai rīkot vismaz divas jauniešu agoras: vienu konferences sākumā un otru beigu daļā, jo jaunieši ir pelnījuši paši savu forumu, tāpēc ka jaunās paaudzes ir Eiropas nākotne un tieši viņus visvairāk skars jebkurš šodien pieņemts lēmums par ES turpmāko virzību; aicina noteikt, ka dalībnieku vecums ir no 16 līdz 25 gadiem un ka atlases, lieluma, statusa un darba metožu pamatā ir tie paši kritēriji, ko izmanto pilsoņu agorai;

13.  prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem (tostarp jauniešiem), kas piedalās konferences procesā, tiek sniegta palīdzība, atlīdzinot viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus un vajadzības gadījumā organizējot atļautus atvaļinājumus prombūtnes laikā no viņu darba vietas un kompensāciju par sociālajām izmaksām (piem., negūtie ienākumi, dienas aprūpe un īpaši nosacījumi personām ar invaliditāti);

14.  aicina konferences plenārsēdes sastāvā iekļaut:

   Eiropas Parlamentu, kas pārstāv Savienības pilsoņus, ne vairāk kā 135 locekļu sastāvā,
   Padomi, kas pārstāv dalībvalstis, 27 locekļu sastāvā,
   valstu parlamentus, sastāvā iekļaujot no diviem līdz četriem deputātiem no katras dalībvalsts parlamenta,
   Eiropas Komisiju, ko pārstāv trīs attiecīgie komisāri,
   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, no katras iekļaujot sastāvā četrus locekļus,
   ES līmeņa sociālos partnerus, iekļaujot sastāvā divus locekļus no katras puses;

15.  uzsver, ka, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti, tematisko pilsoņu un jauniešu agoras pārstāvji tiks aicināti uz konferences plenārsēdi, lai iepazīstinātu ar saviem secinājumiem un tos apspriestu, lai tos varētu ņemt vērā, apspriežot konferences plenārsēdē;

16.  uzstāj, ka Padomei ir jābūt pārstāvētai ministru līmenī un ka Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu pārstāvjiem būtu jānodrošina līdzsvarota politiskā pārstāvība, kas atspoguļo to attiecīgo daudzveidību; uzsver, ka konferences institucionālās puses piedalīsies kā līdzvērtīgi partneri un ka tiks nodrošināta stingra paritāte starp Eiropas Parlamentu, no vienas puses, un Padomi un valstu parlamentiem, no otras puses; uzstāj, ka ir jāpanāk vienprātība par konferences plenārsēdes ieteikumiem vai vismaz par to, ka šie ieteikumi atspoguļo katras no trijām ES iestādēm un pārstāvju no valstu parlamentiem vairākuma viedokli;

17.  ierosina rīkot konferences plenārsēdi Eiropas Parlamentā vismaz divas reizes pusgadā; ierosina konferences pirmajā sanāksmē pieņemt darba plānu un pēc katras konferences plenārsēdes konferences dalībniekiem un plašai sabiedrībai darīt pieejamu plenārsēdes ziņojumu ar secinājumiem un darba grupu ziņojumiem; uzskata, ka konferences noslēguma plenārsēdē būtu jāpieņem galīgie secinājumi, kuros apkopoti konferences procesa rezultāti kopumā;

18.  uzsver nepieciešamību sniegt atbalstu sagatavošanas sesijās un no vispāratzītu un pieredzējušu pilsoniskās sabiedrības organizāciju puses un citiem ekspertiem; atzīst NVO, universitāšu, pētniecības centru un ideju laboratoriju pieredzes nozīmi visā Eiropā un aicina tās atbalstīt konferences procesu dažādos līmeņos un sniegt atbalstu dažādajām struktūrām;

19.  uzskata, ka konferencē būtu jāmeklē veidi, kā iesaistīt ES kandidātvalstu pārstāvjus diskusijās par Eiropas nākotni;

20.  uzskata, ka būtu jānodrošina triju galveno ES iestāžu augsta līmeņa patronāža, proti, to visaugstākajā līmenī pildītu Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji; uzskata, ka šai augsta līmeņa patronāžai būtu jāgarantē process un jānodrošina tā pārraudzība, kā arī jāiniciē konferences process;

21.  uzskata — lai nodrošinātu efektīvu procesa vadību kopumā un attiecībā uz visām attiecīgajām struktūrām, Konferences procesa pārvaldība būtu jānodrošina vadības komitejai un izpildu koordinācijas padomei;

22.  ierosina, lai vadības komitejas sastāvu veidotu:

   Parlamenta pārstāvji (pārstāvētas visas politiskās grupas, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas pārstāvis un Eiropas Parlamenta Prezidija pārstāvis),
   Padomes pārstāvji (ES prezidentvalstis),
   Komisijas pārstāvji (trīs atbildīgie komisāri);

prasa, lai vadības komitejas sastāvs nodrošinātu politisko un institucionālo līdzsvaru un lai visas vadības komitejas daļas būtu vienlīdz nozīmīgas;

23.  uzskata, ka vadības komitejai vajadzētu būt atbildīgai par konferences plenārsēžu sagatavošanu (darba kārtību, plenārsēžu ziņojumu un secinājumu sagatavošana), kā arī par pilsoņu un jauniešu agorām un par konferences procesa uzraudzību un organizēšanu;

24.  turklāt ierosina, lai izpildu koordinācijas padomes sastāvu veidotu trīs galvenās ES iestādes Parlamenta vadībā; uzstāj, ka izpildu koordinācijas padomes locekļiem ir jābūt vadības komitejā; iesaka, lai padome būtu atbildīga par konferences procesa ikdienas pārvaldību, jo īpaši par konferences, darba grupu, pilsoņu agoru un citu vadības komitejas noteiktu iniciatīvu praktisko organizēšanu;

25.  ierosina konferences procesā iesaistīt sekretariātu, kura locekļi būtu jāizraugās no trim galvenajām ES iestādēm;

Konferences procesa komunikācija un politiskais memorands

26.  uzskata, ka komunikācija ar pilsoņiem, pilsoņu līdzdalība konferences procesā, kā arī konferences darbs un rezultāti ir ārkārtīgi svarīgi; uzsver, ka visi esošie un jaunie digitālās un fiziskās līdzdalības komunikācijas instrumenti būtu jākoordinē starp trim iestādēm, sākot ar pašreizējiem Parlamenta resursiem un Eiropas Parlamenta sadarbības birojiem (EPLO), lai iedzīvotāji varētu sekot līdzi konferences procesam visā tās laikā un sekot līdzi tās norisei, tiklīdz ir sākušās plenārsēdes un pilsoņu un jauniešu agoras;

27.  uzskata, ka visas konferences sanāksmes (tostarp plenārsēdes un pilsoņu un jauniešu agora) būtu jāstraumē tīmeklī un jādara pieejamas sabiedrībai; uzstāj, ka visi dokumenti, kas attiecas uz konferenci, tostarp ieinteresēto personu ieguldījums, būtu jāpublicē un ka visām procedūrām būtu jānotiek Savienības oficiālajās valodās;

28.  uzskata, ka Parlamentam, Komisijai un Padomei saprašanās memorandā būtu kopīgi jāvienojas par konferences procesu, tā koncepciju, struktūru, grafiku un darbības jomu;

Rezultāts

29.  aicina konferencē izstrādāt konkrētus ieteikumus, kas iestādēm būs jāņem vērā un jāpārvērš rīcībā, lai attaisnotu iedzīvotāju un ieinteresēto personu cerības pēc divu gadu procesa un debatēm;

30.  prasa, lai visi konferences dalībnieki paustu vispārēju apņemšanos nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konferences rezultātiem, katrs saskaņā ar savu attiecīgo lomu un kompetenci;

31.  apņemas nekavējoties veikt patiesus turpmākus pasākumus pēc konferences, iesniedzot tiesību aktu priekšlikumus, ierosinot līguma grozījumus vai citādi; aicina abas pārējās iestādes uzņemties tādas pašas saistības;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un pašreizējai Padomes prezidentvalstij.

(1) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(2) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
(3) OV C 252, 18.7.2018., 235. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0098.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 24. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika