Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2018. gadā,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantu, 24. panta trešo daļu un 228. pantu,

—  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Hartas) 11., 41., 42. un 43. pantu,

—  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu,

—  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

—  Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību(2),

—  ņemot vērā 2019. gada 13. februāra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2018. gadā(3),

—  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

—  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un 232. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālās komitejas vēstuli,

—  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A9-0032/2019),

A.  tā kā 2019. gada 2. oktobrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli tika iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2018. gadā un tā kā ombude Emily O’Reilly 2019. gada 4. septembrī Briselē ar šo ziņojumu iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju;

B.  tā kā ar LESD 24. un 228. pantu Eiropas Ombuds tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, ir pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

C.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka “katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē” un ka “lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem”;

D.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantā ir paredzēts, ka, “lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti”, un ka “jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem”;

E.  tā kā Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā ir noteikts: „Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

F.  tā kā Pamattiesību hartas 43. pantā ir teikts, ka „ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

G.  tā kā 2018. gadā ombude uzsāka 490 izmeklēšanas, no kurām 482 tika sāktas, pamatojoties uz sūdzībām, bet 8 — pēc pašu iniciatīvas, un vienlaikus tika pabeigtas 545 izmeklēšanas (534 bija ierosinātas, pamatojoties uz sūdzībām, un 11 — pēc pašu iniciatīvas); tā kā lielākā daļa izmeklēšanas procedūru attiecās uz Komisiju (285 izmeklēšanas vai 58,2 %), kam seko sūdzību skaits par ES aģentūrām (43 izmeklēšanas vai 8,8 %), un pārējās tika sadalītas šādi: Parlaments (30 izmeklēšanas jeb 6,1 %), Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (23 izmeklēšanas jeb 4,7 %) Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (23 izmeklēšanas jeb 4,7 %), Eiropas Investīciju banka (16 izmeklēšanas vai 3,3 %), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14 izmeklēšanas jeb 2,8 %) un citas iestādes (56 izmeklēšanas jeb 11,4 %);

H.  tā kā 2018. gadā ombudes pabeigtajās izmeklēšanas lietās galvenie trīs problēmjautājumi bija šādi: pārredzamība, pārskatabildība un publiska piekļuve informācijai un dokumentiem (24,6 %), pakalpojumu sniegšanas kultūra (19,8 %) un rīcības brīvības robežu pienācīga ievērošana (16,1 %); tā kā citi jautājumi ietvēra procesuālo tiesību ievērošanu, piemēram, attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam, pamattiesībām, personāla atlasi, ētikas aspektiem, sabiedrības līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā, tostarp pārkāpuma procedūrās, ES iepirkumu konkursu, dotāciju un līgumu pareizu finanšu vadību un ES personāla jautājumu labu pārvaldību;

I.  tā kā ombudes ieteikumus par labu pārvaldību 2018. gadā Eiropas Komisija izpildīja tikai par 76 %, kas ir uzskatāms par pakāpenisku samazinājumu attiecīgi no 82 % 2016. gadā un 77 % 2017. gadā;

J.  tā kā 2018. gadā ombudes aparāta palīdzību ir saņēmuši 17 996 iedzīvotāju; tā kā 14 596 iedzīvotājiem tika sniegti ieteikumi, izmantojot ombudes tīmekļa vietnē atrodamo interaktīvo ceļvedi; tā kā 1220 pieprasījumi tika nosūtīti citur informācijas ieguves nolūkā; tā kā ombude rīkojās, reaģējot uz 2180 saņemtajām sūdzībām;

K.  tā kā savā stratēģiskajā darbā 2018. gadā Ombuda iestāde uzsāka piecas jaunas stratēģiskas izmeklēšanas, proti, par personu ar invaliditāti ārstēšanu saskaņā ar kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu, par Komisijas tīmekļa vietņu pieejamību personām ar invaliditāti, par Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) darbībām pirms pieteikumu iesniegšanas, par to, kā Komisija pārzina „virpuļdurvju efekta” situācijas attiecībā uz ES iestāžu personālu, un par Padomes likumdošanas darba pārskatatbildību; tā kā ombude 2018. gadā ierosināja desmit stratēģiskas iniciatīvas: cita starpā par valodu izmantošanu ES civildienestā, ES civildienestā īstenotajiem aizskaršanas apkarošanas politikas virzieniem un bērnu-migrantu aizsardzību;

L.  tā kā Ombudam ir izšķirīga nozīme ES likumdošanas procesu lielākas atklātības un pārskatatbildības nodrošināšanā iedzīvotāju acīs, viņiem radot iespēju izmantot savas tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un tādējādi sekmējot viņu iesaistīšanos un uzticēšanos;

M.  tā kā Ombudam ir izšķirīga nozīme ES iestāžu pārskatatbildības, kā arī ES pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu pilnīgas pārredzamības un objektivitātes nodrošināšanā, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības, tādējādi vairojot viņu uzticēšanos, iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē;

N.  tā kā Eiropas Ombuda galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai pilsoņu tiesības tiktu ievērotas pilnībā;

O.  tā kā 2018. gadā ombude publiskoja jaunu tīmekļa vietni, kas ietver pārskatītu un iespējamiem sūdzību iesniedzējiem domātu, viegli lietojamu saskarni; tā kā ombudes „paātrinātā procedūra” attiecībā uz sūdzību izskatīšanu par publisku piekļuvi dokumentiem iemieso ombudes apņemšanos sniegt palīdzību un pieņemt lēmumus 40 dienu laikā visās 24 ES oficiālajās valodās par personām, kuras lūdz palīdzību; tā kā šī jaunā iniciatīva veido daļu no stratēģijas, ar ko uzlabo ombudes iestādes efektivitāti;

P.  tā kā, ombudes ierosinātajā stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2017/TE tika secināts, ka Padome nenodrošina pārredzamību attiecībā uz publisku piekļuvi tās normatīvajiem dokumentiem un tās pašreizējo praksi savā lēmumu pieņemšanas procesā — sevišķi sagatavošanas posmā Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER) un darba grupu līmenī; tā kā, ņemot vērā to, ka Padome ombudes ieteikumus īstenot nevēlējās, ombude 2018. gada 16. maijā iesniedza īpašo ziņojumu OI/2/2017/TE par Parlamenta iespējām pārraudzīt Padomes likumdošanas procesu; tā kā Parlaments 2019. gada 17. janvārī pieņēma savu ziņojumu par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu, kurā ombudes ieteikumiem ir apliecināts nedalīts atbalsts; tā kā Padomē prezidējošā valsts Somija ir paudusi apņemšanos uzlabot Padomes atvērtību un likumdošanas procesa pārredzamību;

Q.  tā kā Parlaments 2019. gada 12. februārī apstiprināja projektu Eiropas Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom(4) un kuras galvenais likumdevējs ir Parlaments; tā kā Padome pagaidām šo jauno regulu apstiprinājusi nav;

R.  tā kā lielāka atklātība un pārredzamība par nostājām, kuras valstu valdības pauž Padomē, uzlabos uzticību Eiropas Savienībai un samazinās eiroskepticismu un populismu;

S.  tā kā lielākas pārredzamības nodrošināšana trialogos īstenotajā lēmumu pieņemšanas procesā palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm;

T.  tā kā ombude 2018. gadā uzsāka tās aizskaršanas apkarošanas stratēģiskās iniciatīvas īstenošanu, kuras sakarā viņa pārbaudīja, vai ES pārvaldē tiek īstenoti aizskaršanas apkarošanas politikas virzieni; tā kā ombude nolēma 2018. gadā rakstiski vērsties pie 26 ES iestādēm un aģentūrām, lūdzot sniegt sīkāku informāciju par minētajiem politikas virzieniem un to īstenošanas veidu;

U.  tā kā 2018. gadā ombude uzsāka izmeklēšanu par dzimumu diskrimināciju un iespēju vienlīdzības trūkumiem Eiropas Investīciju bankā (EIB); tā kā EIB ombudes rekomendācijas un ieteikumus attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un dzimumu līdztiesību izpildīja;

V.  tā kā ombude darbojas ES tiesiskā regulējuma ietvaros saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), lai aizsargātu, veicinātu un uzraudzītu šīs konvencijas īstenošanu ES iestāžu līmenī,

W.  tā kā 2018. gada martā tika rīkota konference, kurā piedalījās Eiropas ombudu sadarbības tīkls un Eiropas Parlamenta Lūgumraksta komiteja, un viens no galvenajiem diskusijas tematiem bija par to, kā ombudi varētu stiprināt savu sadarbību,

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda iesniegto ziņojumu par 2018. gadu;

2.  izsaka atzinību Emily O’Reilly par viņas izcilo darbu un konstruktīvajiem centieniem uzlabot ES pārvaldes kvalitāti un to pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kurus minētā pārvalde sniedz iedzīvotājiem;

3.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt Padomes rīcībā esošo dokumentu pārredzamību un publisko piekļuvi tiem; uzsver, ka augsta līmeņa pārredzamība likumdošanas procesā ir vajadzīga, lai iedzīvotāji, plašsaziņas līdzekļi un ieinteresētās personas varētu no savām ievēlētajām amatpersonām un valdībām prasīt atbildību; atzīst nozīmīgo lomu, kāda Ombudam ir sazinoties ar ES iestādēm un iedzīvotājiem un īstenojot starpniecību starp šīm un iestādēm un iedzīvotājiem; uzskata, ka Padomei konfidencialitātes politika ir jāpārskata; uzteic ombudes darbu — ES likumdošanas procesa lielākas pārskatatbildības nodrošināšanu sabiedrības acīs;

4.  uzsver vajadzību pēc aktīvākas iedzīvotāju līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā un minētās līdzdalības nozīmi lielākas pārredzamības attiecībā uz to, kā pārvalde īsteno pasākumus, ar kuriem stiprina to Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, kuru mērķis ir atjaunot uzticību;

5.  mudina ombudu trialogos īstenotajā lēmumu pieņemšanas procesā nodrošināt lielāku pārredzamību;

6.  uzsver, ka iedzīvotāju uzticības Savienības iestādēm atjaunošana ir viens no galvenajiem Eiropas Parlamenta uzdevumiem un ka tam ir vislielākā sociāli politiskā un ētiskā nozīme;

7.  uzsver vajadzību papildus Savienības struktūru, iestāžu un iedzīvotāju dialogam uzlabot un stiprināt sociālo dialogu;

8.  pilnībā piekrīt Eiropas Ombuda ieteikumiem, kas ir adresēti Padomei, un mudina Padomi veikt visus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai, cik vien ātri iespējams, minētos ieteikumus īstenotu;

9.  mudina ombudi ES iestādēm piedāvāt papildu norādījumus, kā uzlabot saziņu ar iedzīvotājiem visās oficiālajās ES valodās; mudina ombudi sniegt iestādēm norādījumus par to, kā attīstīt savu valodu politiku veidā, kas nodrošinātu attiecīgā satura un informācijas sniegšanu pēc iespējas lielākā skaitā valodu versiju;

10.  atzinīgi vērtē ombudes stratēģiju, kuras mērķis ir ES iedzīvotāju vidū vairot viņas amata ietekmi un atpazīstamību;

11.  atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda tīmekļa vietnes veidola pārveidi, pateicoties kurai, tā ir kļuvusi par praktiskāku un iedzīvotājiem pieejamāku līdzekli;

12.  prasa, lai Padome kā viena no Eiropas likumdošanas iestādēm savas darba metodes saskaņotu ar Līgumos noteiktajiem parlamentārās demokrātijas standartiem, nevis darbotos kā diplomātisks forums, kas neatbilst Līgumos tai paredzētajai funkcijai; atgādina, ka, pabeigusi savu stratēģisko izmeklēšanu OI/2017/TE, ombude secināja, ka prakse, ko Padome piekopj pārredzamības jomā, ir uzskatāma par administratīvu kļūmi; mudina Padomi nekavējoties īstenot ombudes rekomendācijas, kuras tika formulētas, pamatojoties uz viņas stratēģisko izmeklēšanu, tostarp tās, kuras izstrādāja Parlaments savā īpašajam ziņojumam veltītajā patstāvīgajā ziņojumā; mudina ombudi arī turpmāk pārraudzīt to, kas tiek darīts, reaģējot uz viņas stratēģisko izmeklēšanu;

13.  atkārtoti prasa atjaunināt ES tiesību aktus par piekļuvi dokumentiem un prasa pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(5), lai vienkāršotu Ombuda darbu, kas tiek veikts, pārbaudot, vai Parlaments, Padome un Komisija nodrošina piekļuvi dokumentiem; pauž nožēlu par to, ka Padome ir bloķējusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanu, un mudina Padomi atsākt diskusijas, pamatojoties uz Parlamenta otrajā lasījumā pieņemto nostāju, kā ir noteikts 2013. gada 12. jūnija rezolūcijā par strupceļu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanā(6);

14.  atkārtoti prasa pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001, jo tā ir ļoti novecojusi un vairs neatspoguļo pašreizējo tiesisko situāciju un ES iestāžu, biroju, struktūru un aģentūru īstenoto institucionālo praksi;

15.  atzinīgi vērtē to, ka ir oficiāli sākta paātrinātā procedūra attiecībā uz izmeklēšanu par piekļuvi dokumentiem, un uzteic par sūdzības iesniedzēju lietās sasniegtajiem labajiem rezultātiem;

16.  īpaši uzsver, cik nozīmīgi ir tas, lai Ombuds arī turpmāk cieši uzraudzītu Komisijas pārredzamību un attiecībā uz to īstenotu stratēģiskas izmeklēšanas; dara zināmu, ka ir informēts par to, ka “virpuļdurvju efekta” parādība joprojām ir novērojama, jo īpaši iestāžu augsta ranga amatpersonu vidū; mudina Ombudu arī turpmāk uzraudzīt to, kā tiek īstenoti Komisijas pārskatītie “virpuļdurvju efekta” noteikumi, kas tika pieņemti ombudes patstāvīgi veiktās izmeklēšanas rezultātā un stājās spēkā 2018. gada septembrī;

17.  uzsver, ka interešu konflikta jautājums ir plašāks par “virpuļdurvju efekta” lietām, un uzstāj, lai tiktu izstrādāti papildu noteikumi un noteikti stingrāki kritēriji nolūkā viennozīmīgi garantēt, ka lēmumi un tiesību akti tiek pieņemti vispārējās interesēs;

18.  atgādina, ka ES likumdošanas procesu raksturo publiskuma, atklātības un pārredzamības princips, saskaņā ar kuru iedzīvotāji var noskaidrot apsvērumus, ar kuriem ir pamatotas likumdošanas darbības, tādējādi nodrošinot viņiem iespēju reāli īstenot savas demokrātiskās tiesības(7); atzīst vajadzību nodrošināt ES lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību; atbalsta to, ka trīs iestāžu dienesti izveido kopīgu likumdošanas portālu, kura mērķis būtu lietotājiem piedāvāt viņiem draudzīgu līdzekli, ar kura palīdzību nespeciālisti varētu iegūt informāciju par attiecīgajā brīdī notiekošām likumdošanas procedūrām;

19.  atbalsta trialoga dokumentu publiskošanu galīgajā versijā; uzsver, ka 2018. gada marta spriedumā De Capitani lietā (T-540/15) ir teikts, ka uz iestādes uzskatiem, kas ir atspoguļoti “četru sleju” dokumentā, vispārējā prezumpcija par neizpaušanu neattiecas; konstatē, ka trialoga dokumentu satura jutīgā iedaba pati par sevi nebija uzskatāma par publiskas pieejas atteikuma pietiekamu pamatu; uzskata, ka, lai nodrošinātu trialogu pārredzamību, visām trim iestādēm ir jādod ieguldījums; atzīst, ka sabiedrības tiesības piekļūt Savienības iestāžu dokumentiem ir ikviena ES pilsoņa aizsargātas un neatņemamas tiesības, kas automātiski izriet no demokrātijas principa un vārda brīvības pamattiesībām, un līdz ar to rodas attiecīgs Savienības pienākums nodrošināt šo tiesību ievērošanu un pārskatatbildību; uzsver vajadzību vēl vairāk atbalstīt konkrētās par pārredzamību atbildīgās iestādes, piemēram, Ombuda iestādi, nolūkā panākt, ka Savienība izpilda iepriekš minēto pienākumu;

20.  atkārtoti norāda, ka ir jānodrošina ECB godīgums un neatkarība no privātām finansiālām interesēm; uzsver, ka minētās bankas Valdes locekļi nedrīkst vienlaikus darboties arī forumos vai citās organizācijās, kurās piedalās arī ECB uzraudzītu banku vadītāji, un viņi nedrīkst piedalīties forumos, kas nav publiski; atzinīgi vērtē ombudes 2018. gada 5. jūlija atzinumu;

21.  pauž nožēlu, ka ECB vēl joprojām nav pieņēmusi un nepiemēro pārskatatbildības noteikumu minimumu, kā tas bija ieteikts; uzskata, ka ECB darbības pārredzamības nenodrošināšana varētu likt apšaubīt tās neatkarību no privātām finansiālām interesēm;

22.  atbalsta ombudes 2018. gada 15. janvāra ieteikumus par Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja un tās lēmējstruktūru locekļu dalību G30 valstu forumā, un mudina ECB grozīt attiecīgos noteikumus, lai nodrošinātu, ka praksē tiek īstenoti augstākie ētikas un pārskatatbildības standarti;

23.  aicina Komisiju tās un dalībvalstu neoficiālā dialoga laikā nodrošināt lielu pārredzamību un piekļuvi dokumentiem un informācijai attiecībā uz EU Pilot un pārkāpuma procedūrām, jo sevišķi tām, kurās tiek izmeklēti saņemtie lūgumraksti, kā arī, izmantojot piemērotus līdzekļus, — pilnīgu piekļuvi EU Pilot un pārkāpuma procedūrām, kas jau ir izbeigtas; aicina Komisiju mainīt nostāju attiecībā uz ES tiesību pārkāpumu izmeklēšanu un uzsākt pārkāpuma procedūras, kuru ierosināšana nav atkarīgas tikai no EU Pilot mehānisma;

24.  uzsver, cik svarīgi ir pasākumi, kas ir veikti, lai vairotu to lēmumu pārskatatbildību, kuri ir pieņemti pārkāpuma procedūru ietvaros; atgādina, ka Komisija 2014  gadā Eiropas tīmekļa vietnē izveidoja centralizētu platformu ar visaptverošu informāciju par pārkāpumiem; uzsver, ka Komisija savos gada ziņojumos par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību Eiropas Parlamentam un sabiedrībai sniedz informāciju par EU Pilot mehānisma darbību un pārkāpumu lietām;

25.  pilnībā atbalsta ombudes apņemšanos uzlabot ES lobēšanas pārredzamību; atbalsta Komisijas solījumu īstenot pārskatītos horizontālos noteikumus par ekspertu grupām, tostarp attiecībā uz pārredzamību un interešu konfliktu; uzsver tādu fizisko personu un organizāciju reģistrēšanas svarīgumu, kas pārredzamības reģistrā pārstāv privātās intereses, lai iecelšanas amatā notiktu saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem;

26.  uzsver vajadzību pēc Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas trīspusēja nolīguma, kas būtu uzskatāms par soli uz priekšu spēkā esošo noteikumu par lobēšanu stiprināšanā un likuma robu novēršanā; tomēr tam šķiet, ka iestādēm nevajadzētu apstāties pie šā nolīguma, bet gan turpināt darbu pie tā, lai tiktu pieņemti visām ES iestādēm un aģentūrām saistoši likumdošanas akti;

27.  uzsver, cik nozīmīga ir sabiedrībai pilnībā saprotamas un vienkārši pieejamas visas informācijas par lobistu ietekmi publiskošana bez maksas un datu precizitātes uzlabošana ES Pārredzamības reģistrā; uzsver, ka ir jānodrošina visu interešu pārstāvju finansējuma pilnīga pārredzamība un prasa, lai tiktu apturēta visu to organizāciju dalība, kuras pārkāpj “virpuļdurvju efekta” regulējumu;

28.  uzsver nepieciešamību pieņemt normatīvo aktu, lai noteiktu, ka Pārredzamības reģistrs ir pilnībā obligāts un juridiski saistošs visām ES iestādēm un aģentūrām, kā arī trešajām pusēm, tādējādi nodrošinot lobēšanas pilnīgu pārredzamību; mudina ES iestādes apsvērt, kādi varētu būt praktiskie pasākumi, ar kuru palīdzību var nonākt pie ātra un efektīva nolīguma;

29.  pauž nožēlu par to, ka ES iestādēs dzimumu diskriminācija un dzimumu pārstāvība joprojām pilnībā nodrošināta netiek; ar bažām pieņem zināšanai lietā 366/2017/AMF gūtos konstatējumus un cieši piekodina EIB pilnībā ievērot ombudes ieteikumus attiecībā uz visu dzimumu līdzsvarotu pārstāvību vadošajos amatos;

30.  atzinīgi vērtē ombudes 2018. gadā veikto izmeklēšanu par bijušā Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanas amatā procedūru un cildinoši izsakās par viņas konstatētajiem četriem administratīvo kļūmju gadījumiem; pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz Parlamenta pausto atbalstu ombudes rekomendācijām, iepriekšējā Komisija tās vērā ņēmusi nav; ar sevišķām bažām konstatē, ka tā nav ieviesusi īpašu amatā iecelšanas procedūru, un prasa, lai jaunā Komisija to izdarītu, tādējādi nodrošinot augstāko standartu ievērošanu gan no pārredzamības, gan ētikas, gan tiesiskas valsts principa viedok;

31.  ar bažām konstatē, ka Komisija aizvien mazāk ņem vērā Ombuda ierosinātos ieteikumus, rekomendācijas un risinājumus; aicina Komisiju arī turpmāk apliecināt apņemšanos novērst visu Ombuda Komisijas darbībā konstatēto administratīvās kļūmju gadījumu sekas;

32.  mudina Ombudu uzraudzīt Parlamenta jaunā reglamenta īstenošanu attiecībā uz izraudzīto komisāru uzklausīšanu, jo īpašo minētā reglamenta VII pielikuma 2. punktā izklāstīto noteikumu īstenošanu attiecībā uz finanšu interešu izskatīšanu, ņemot vērā pārredzamību un objektivitāti;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 31. janvārī pieņemto jaunā Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksa priekšlikumu; uzskata, ka šā kodeksa normas ir jāpadara vēl stingrākas;

34.  atkārtoti pauž uzskatu un ir cieši pārliecināts, ka stingri ētikas noteikumi un standarti ir jāpiemēro visās ES iestādēs, lai nodrošinātu godprātības robežu ievērošanas pienākuma izpildi;

35.  ir cieši pārliecināts, ka pārredzamība ir būtiska tiesiskas valsts principa sastāvdaļa un ka tā ir jānodrošina visā likumdošanas procesā, jo pārredzamība ietekmē tādu tiesību praktisko īstenošanu kā tiesības vēlēt un būt ievēlētam, kā arī citas tiesības, (piemēram, izpausmes brīvību, vārda brīvību un brīvību saņemt informāciju); uzskata, ka aktīva ES pilsoniskuma veidošanas nolūkā būtu nepieciešama sabiedriska likumdošanas procesa kontrole, pārskatīšana un izvērtēšana, paredzot arī iespēju iznākumu apstrīdēt; uzsver, ka šāds risinājums pakāpeniski veicinātu iedzīvotāju izpratni par likumdošanas procesa pamatjēgumiem un stiprinātu līdzdalības elementus Savienības demokrātijas norisēs;

36.  atzinīgi vērtē ombudes neatslābstošos centienus panākt izmaiņas ES iestādēs, piedaloties sabiedriskās apspriešanās, kas skar viņas kompetences jomas; atzinīgi vērtē viņas ieteikumus uzlabot ES riska novērtējuma modeļa pārredzamību pārtikas apritē, starp kuriem ir tādi, saskaņā ar kuriem Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūrai būtu jāpublicē to sanāksmju programmas un protokoli, kas ir saistītas ar riska novērtējumu;

37.  mudina Ombudu turpināt viņas patstāvīgo izmeklēšanu par to, cik pārredzama ir Eiropas Zāļu aģentūras un zāļu uzņēmumu saziņa, pirms pēdējie iesniedz pieteikumus tirgus atļaujām, un sabiedrisko apspriešanu, kas notika līdz 2019. gada janvārim;

38.  atzinīgi vērtē viņas izmeklēšanu par to, kā Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) izskata drošības ziņojumus, kā rezultātā minētā aģentūra mainīja savu praksi, personām, kas sūdzas par drošību, sniedzot atsauksmes;

39.  mudina Ombudu arī turpmāk uzraudzīt kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas (JSIS) atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD); mudina Komisiju atjaunināt to vispārīgu īstenošanas noteikumu (GIP) tekstu, kuri reglamentē JSIS darbību attiecībā uz personu ar invaliditāti vai smagu slimnieku medicīnas izdevumiem un tēriņiem par minēto personu darba vietas saprātīgu iekārtošanu; aicina Ombudu nodrošināt, lai visa Eiropas Savienības pārvalde UNCPRD īstenotu pilnībā;

40.  atzinīgi vērtē ombudes praktiskos ieteikumus attiecībā uz amata kandidātu ar redzes invaliditāti iespējām piedalīties Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) īstenotajās atlases procedūrās; aicina Ombudu uzraudzīt, vai EPSO pilnībā ievēro minētās dalības prasības attiecībā uz atlases procedūras īstenošanu tiešsaistē; aicina Ombudu uzraudzīt savu priekšlikumu īstenošanu par palīgtehnoloģijām, kuras izmanto to datorizēto testu veikšanas laikā, kas tiek rīkoti visā pasaulē;

41.  atbalsta ombudes darbību — ES iestāžu izpratnes veidošanu attiecībā uz nepieciešamību ieviest stingrākus aizskaršanas apkarošanas politikas virzienus;

42.  atbalsta ombudes iniciatīvu sekot līdzi #MeToo kustībai un aicina arī turpmāk novērot, kādus aizskaršanas apkarošanas politikas virzienus ES pārvalde piemēro praksē;

43.  atbalsta ombudes centienus atvieglināt iedzīvotāju dalību ES politikas veidošanā; vēlas, lai Ombuds turpinātu uzraudzīt, kā tiek izmantots Eiropas Pilsoņu iniciatīvas (EPI) instruments, tostarp uzraudzītu to, kā tiek īstenota pārskatītā EPI regula;

44.  norāda, ka Eiropas Ombuda nozīme kopš šā institūta izveides ir attīstījusies —, administratīvo kļūmju novēršanas vietā laika gaitā pievēršoties labas pārvaldības veicināšanai; uzskata, ka šīs tendences loģiskā virzība liek arī turpmāk savlaicīgi aktīvi sekmēt labāku pārvaldi un labākos pārvaldes paņēmienus;

45.  atzinīgi vērtē ombudes iniciatīvu iedibināt balvu par labu pārvaldību, ar ko cildina ES civildienesta centienus rast inovatīvus veidus, kā īstenot iedzīvotājiem draudzīgus politikas virzienus;

46.  atkārto savu jau izsenis izteikto aicinājumu paaugstināt patlaban spēkā esošā Eiropas labas administratīvās prakses kodeksa statusu, to padarot par īsteni saistošu regulējumu, kurš būtu jāpiemēro visām ES iestādēm, aģentūrām;

47.  atgādina par ombudes apņemšanos nodrošināt ļoti augstu pārredzamības līmeni no Eiropas Savienības puses visā sarunu par AK izstāšanās no Eiropas Savienības nolīgumu laikā;

48.  mudina ombudi turpināt sadarbību ar valstu ombudiem, izmantojot Eiropas ombudu tīklu; uzsver vajadzību dažādo valstu ombudu sadarbības piemērus padziļināt arī turpmāk;

49.  atgādina, ka jaunais Eiropas Ombuda statūtu projekts, kuru Parlaments nesen pieņēma, satur normu par 3 gadus ilgu nogaidīšanas laikposmu, kura laikā Eiropas Parlamenta deputāts ieņemt Ombuda amatu nedrīkst;

50.  atkārtoti norāda uz to, cik izšķiroši svarīgi ir arī turpmāk nodrošināt Ombuda neatkarību un godprātību, un garantēt, lai šo amatu ieņemtu persona, kurai nebūtu acīmredzamas partijiskās piesaistes, interešu konflikta un kurai būtu augsta ētiskā apziņa;

51.  pauž gandarījumu par ombudes un viņas komandas izcilo un rezultatīvo sadarbības pieredzi ar Lūgumrakstu komiteju;

52.  uzteic izcilo sadarbības ar ombudi pieredzi viņas pilnvaru laikā un aicina nākamo Ombudu šāda līmeņa sadarbību un strukturālo dialogu ar Lūgumrakstu komiteju turpināt, lai arī turpmāk uzlabotu ES pārvaldes kvalitāti un to pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kurus tā sniedz mūsu iedzīvotājiem;

53.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0045. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0114. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0080. (5) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0271. (7) Apvienotās lietas C-39/05 un C-52/05 P, Zviedrijas Karaliste un Maurizio Turco / Eiropas Savienības Padome, Krājums, 2008.g., I-04723. lpp.