Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2915(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0094/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0094/2020

Debates :

PV 10/02/2020 - 12
CRE 10/02/2020 - 12

Balsojumi :

PV 12/02/2020 - 11.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0032

Pieņemtie teksti
PDF 155kWORD 48k
Trešdiena, 2020. gada 12. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Automatizēti lēmumu pieņemšanas procesi: patērētāju tiesību aizsardzības un preču un pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšana
P9_TA(2020)0032B9-0094/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par automatizētiem lēmumu pieņemšanas procesiem: patērētāju aizsardzības un preču un pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšana (2019/2915(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku(2),

–  ņemot vērā Komisijas atbildības un jauno tehnoloģiju ekspertu grupas 2019. gada 21. novembrī publicēto ziņojumu “Atbildība par mākslīgo intelektu un citām jaunām digitālajām tehnoloģijām”,

–  ņemot vērā Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos 2019. gada 26. jūnijā publicēto ziņojumu “Politikas un ieguldījumu ieteikumi uzticama mākslīgā intelekta jomā”,

–  ņemot vērā Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos 2019. gada 8. aprīlī publicēto dokumentu “Ētikas pamatnostādnes uzticamam MI”, kā arī uzticama MI novērtējuma sarakstu,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 8. aprīļa paziņojumu “Vairojot uzticēšanos antropocentriskam mākslīgajam intelektam” (COM(2019)0168),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. decembra paziņojumu “Koordinētais mākslīgā intelekta plāns” (COM(2018)0795),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumu “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018)0237),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par automatizētiem lēmumu pieņemšanas procesiem: patērētāju aizsardzības un preču un pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšana (O‑000008/2020 – B9-0007/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā tehnoloģiju attīstība mākslīgā intelekta (MI) jomā, mašīnmācīšanās, sarežģītas algoritmiskās sistēmas un automatizēti lēmumu pieņemšanas procesi notiek strauji un tā kā ar šīm tehnoloģijām saistīto lietojumu, iespēju un problēmu ir daudz un tās skar gandrīz visas iekšējā tirgus nozares;

B.  tā kā ir sagaidāms, ka automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu attīstība sniegs būtisku ieguldījumu zināšanu ekonomikā un tā piedāvā labumu sabiedrībai, cita starpā patērētājiem uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus ar inovatīviem produktiem un pakalpojumiem un uzņēmumiem optimizējot darbības rādītājus;

C.  tā kā MI un automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu izmantošana un attīstība arī rada problēmas patērētāju uzticībai un labklājībai, jo īpaši attiecībā uz patērētāju iespējām identificēt šādus procesus, saprast, kā tie darbojas, pieņemt apzinātus lēmumus par to izmantošanu un atteikties no tiem;

D.  tā kā ētikas norādes, piemēram, Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos pieņemtie principi, sniedz izejas punktu; tā kā tomēr ir jāizskata pašreizējais ES tiesiskais regulējums, tostarp patērētāju tiesību acquis, ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību akti, lai pārbaudītu, vai tie spēj reaģēt uz MI automatizētas lēmumu pieņemšanas parādīšanos un nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 38. pantā;

E.  tā kā vienota ES pieeja automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu izstrādei palīdzēs nodrošināt ieguvumus no šiem procesiem, mazināt riskus visā ES un izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības un ļaus ES labāk popularizēt savu pieeju un vērtības visā pasaulē,

Patērētāju izvēle, uzticēšanās un labklājība

1.  atzinīgi vērtē automatizētas lēmumu pieņemšanas potenciālu sniegt patērētājiem inovatīvus un uzlabotus pakalpojumus, tostarp jaunus digitālos pakalpojumus, piemēram, virtuālos asistentus un sarunbotus; tomēr uzskata, ka patērētājiem, mijiedarbojoties ar sistēmu, kas automatizē lēmumu pieņemšanu, vajadzētu būt pienācīgi informētiem par tās darbību, par to, kā vajadzības gadījumā sazināties ar cilvēku, kuram ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras, un arī par to, kā sistēmas lēmumus var pārbaudīt un labot;

2.  mudina Komisiju cieši uzraudzīt, kā tiek īstenoti jaunie noteikumi saskaņā ar Labākas izpildes direktīvu(3), kura tirgotājiem uzliek pienākumu informēt patērētājus, ja preču vai pakalpojumu cenas ir personalizētas, izmantojot automatizētu lēmumu pieņemšanu un patērētāja uzvedības profilēšanu, kas ļauj tirgotājiem novērtēt patērētāja pirktspēju;

3.  mudina Komisiju cieši uzraudzīt Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas(4) īstenošanu, lai nodrošinātu, ka automatizēta lēmumu pieņemšana netiek izmantota patērētāju diskriminēšanai viņu valstspiederības, dzīvesvietas vai pagaidu atrašanās vietas dēļ;

4.  mudina Komisiju uzraudzīt, vai tirgotāju pienākumi ļauj patērētājiem izdarīt efektīvu izvēli un nodrošina pietiekamu patērētāju aizsardzību; aicina Komisiju pārbaudīt jebkādas regulējuma nepilnības un pārbaudīt, vai ir nepieciešami papildu pasākumi, kas nodrošinātu spēcīgu tiesību kopumu patērētāju aizsardzībai MI un automatizētas lēmumu pieņemšanas kontekstā;

5.  norāda, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas tiek izmantotas alternatīvas strīdu izšķiršanas mehānismos dažādās digitālajās platformās, lai izšķirtu strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka Direktīvas 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu(5) un Regulas (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē(6) jebkādā turpmākā pārskatīšanā ņemtu vērā automatizētas lēmumu pieņemšanas izmantošanu un nodrošinātu to, ka arī turpmāk situāciju kontrolē cilvēki;

Ražojumu drošuma un atbildības regulējums

6.  uzsver, ka ES ražojumu drošuma regulējums uzliek uzņēmumiem pienākumu nodrošināt, ka tirgū tiek laisti tikai droši un normām atbilstoši ražojumi; atzīst, ka ražojumu ar automatizētas lēmumu pieņemšanas spēju parādīšanās rada jaunas problēmas, jo šādi ražojumi var attīstīties un rīkoties tādā veidā, kas nav paredzēts pie laišanas tirgū; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai pielāgotu ES drošuma noteikumus attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas īpaši ES tiesību akti, kas nosaka saskaņotas prasības, tostarp Mašīnu direktīva(7), Rotaļlietu drošuma direktīva(8), Radioiekārtu direktīva(9) un Zemsprieguma direktīva(10), un attiecībā uz “nesaskaņotiem ražojumiem”, uz kuriem attiecas Produktu vispārējās drošības direktīva(11), lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi atbilst paredzētajam mērķim, ka lietotāji un patērētāji ir aizsargāti pret kaitējumu, ka ražotājiem ir skaidrība par saviem pienākumiem un ka lietotājiem ir skaidrība par to, kā izmantot ražojumus ar automatizētas lēmumu pieņemšanas spējām;

7.  uzsver, ka regulējumam ir vajadzīga uz risku balstīta pieeja, ņemot vērā to, cik daudzveidīgas un sarežģītas ir problēmas, ko rada dažādi MI veidi un lietojumi un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas; aicina Komisiju izstrādāt MI un automatizētai lēmumu pieņemšanai paredzētu riska novērtēšanas shēmu, lai nodrošinātu konsekventu pieeju ražojumu drošuma tiesību aktu izpildes panākšanai iekšējā tirgū; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņotas MI riska pārvaldības stratēģijas savu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju kontekstā;

8.  norāda, ka Produktatbildības direktīva(12) jau vairāk nekā 30 gadus nodrošina vērtīgu drošības tīklu, kas aizsargā patērētājus no kaitējuma, ko rada bojāti ražojumi; atzīst, ka ir grūti noteikt atbildību gadījumos, kad kaitējumu patērētājiem rada autonomi lēmumu pieņemšanas procesi; aicina Komisiju pārskatīt minēto direktīvu un apsvērt iespēju pielāgot tādus jēdzienus kā “ražojums”, “kaitējums” un “bojājums”, kā arī pielāgot noteikumus par pierādīšanas pienākumu; mudina Komisiju vajadzības gadījumā ierosināt šo jēdzienu un noteikumu atjaunināšanu;

Pakalpojumu tiesiskais regulējums

9.  atgādina, ka spēkā esošais pakalpojumu tiesiskais regulējums, kas ietver Pakalpojumu direktīvu(13), Profesionālo kvalifikāciju direktīvu(14), Samērīguma pārbaudes direktīvu(15), E-komercijas direktīvu(16) un Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR)(17), jau aptver daudzus politikas aspektus, kas attiecas uz pakalpojumiem, kuri ietver automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus, tostarp noteikumi par patērētāju aizsardzību, ētiku un atbildību; norāda, ka šādi noteikumi būtu jāpiemēro gan tradicionālajiem pakalpojumiem, gan pakalpojumiem, kas ietver automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus;

10.  uzsver — lai gan automatizēti lēmumu pieņemšanas procesi var uzlabot pakalpojumu efektivitāti un precizitāti, cilvēkiem vienmēr jābūt pēdējiem atbildīgajiem par lēmumiem, kas tiek pieņemti saistībā ar profesionālajiem pakalpojumiem, piemēram, medicīnas, juridiskajās un grāmatvedības profesijās un banku nozarē, un jābūt spējīgiem atcelt šādus lēmumus; atgādina, cik svarīga ir uzraudzība vai neatkarīga pārraudzība, ko veic kvalificēti speciālisti automatizētas lēmumu pieņemšanas gadījumos, kad tiek skartas leģitīmas sabiedrības intereses;

11.  uzsver, ka saskaņā ar Proporcionalitātes pārbaudes direktīvu ir svarīgi pienācīgi novērtēt riskus pirms profesionālo pakalpojumu automatizācijas; mudina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt, ka profesionālajā apmācībā tiek ņemts vērā zinātnes progress automatizētas lēmumu pieņemšanas jomā;

Datu pārvaldības kvalitāte un pārredzamība

12.  norāda, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas ir atkarīgas no liela datu apjoma vākšanas, un uzskata, ka Nepersondatu brīvas aprites regula(18) palīdzēs darīt pieejamus vairāk datu visā ES, tādējādi ļaujot ieviest inovatīvus uz datiem balstītus pakalpojumus; šajā sakarā atzīst ne tikai publisku, bet arī privātu avotu datu apmaiņas potenciālu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību aizsargāt personas datus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu; uzsver, ka ir svarīgi izmantot tikai augstas kvalitātes un objektīvas datu kopas, lai uzlabotu algoritmisko sistēmu rezultātus un palielinātu patērētāju uzticēšanos un akceptēšanu;

13.  uzsver — ņemot vērā automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmu potenciāli būtisko ietekmi uz patērētājiem, jo īpaši tiem, kas ir neaizsargātā situācijā, ir svarīgi, lai šīs sistēmas izmantotu ne tikai augstas kvalitātes un objektīvas datu kopas, bet arī izskaidrojamus un objektīvus algoritmus; uzskata, ka uzņēmējdarbības procesos ir vajadzīgas pārskatīšanas struktūras, lai novērstu iespējamās kļūdas automatizētos lēmumos, un ka patērētājiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai cilvēki pārskatītu un mainītu automatizētos lēmumus, kas ir galīgi un pastāvīgi;

14.  uzsver — lai novērtētu, vai ražojumi ar automatizētas lēmumu pieņemšanas spēju atbilst attiecīgajiem drošības noteikumiem, ir svarīgi, lai šo spēju pamatā esošie algoritmi būtu pietiekami pārredzami un izskaidrojami tirgus uzraudzības iestādēm; aicina Komisiju izvērtēt, vai šajā sakarā tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir papildu prerogatīvas;

15.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt, kā tiek īstenota Platformu un uzņēmumu attiecību regula(19), jo īpaši noteikumi par reitingu pārredzamību, kas ietver automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu izmantošanu;

o
o   o

16.  uzdod prikšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai .

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0081.
(2) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīva (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (OV L 328, 18.12.2019., 7. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. februāra Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp.).
(5) OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.
(6) OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādātā redakcija) (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.06.2009., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).
(12) Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regula) (OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīva (ES) 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 14. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika