Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2056(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0021/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0021/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0084

Pieņemtie teksti
PDF 375kWORD 104k
Ceturtdiena, 2020. gada 14. maijs - Brisele Pagaidu redakcija
2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES vispārējais budžets — Eiropas Parlaments
P9_TA-PROV(2020)0084A9-0021/2020
Lēmums
 Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2019/2056(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0051/2019)(2),

–  ņemot vērā 2018. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2018. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(7), un jo īpaši tās 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par Iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi, un jo īpaši tā 34. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0021/2020),

A.  tā kā priekšsēdētājs 2019. gada 27. jūnijā pieņēma Parlamenta 2018. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2019. gada 25. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.  tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka, veicot 2018. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 pārbaudītajos iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos nav konstatējusi nopietnus trūkumus;

D.  tā kā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 262. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(5) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.


2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments(2019/2056(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0021/2020),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīti 126 jautājumi un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.  tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un rezultativitāti, pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība

1.  norāda, ka Parlamenta 2018. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 1 950 687 373 EUR jeb 18,9 % no daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas(1), kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2018. gada administratīvajiem izdevumiem, un kopumā par 2,2 % pārsniedza 2017. gada budžetu (1 909 590 000 EUR);

2.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2018. gada 31. decembrī bija 193 998 910 EUR (2017. gadā — 206 991 865 EUR), no kuriem 30 783 590 EUR bija piešķirtie ieņēmumi (2017. gadā — 50 052 674 EUR);

3.  uzsver, ka 67,6 % no kopējām saistībām veidoja četras nodaļas: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”), kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga;

4.  norāda, ka Parlamenta 2018. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

a)  Pieejamās apropriācijas (EUR)

2018. gada apropriācijas

1 950 687 373

Neautomātiskie pārnesumi no 2017. finanšu gada

2 564 000

Automātiskie pārnesumi no 2017. finanšu gada

289 785 291

2018. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

30 783 590

Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2017. gada

47 369 977

Kopā

2 318 626 231

b)  Apropriāciju izlietojums 2018. finanšu gadā (EUR)

Saistības

2 283 150 877

Veiktie maksājumi

1 933 089 380

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

348 106 015

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

---

Atceltās apropriācijas

39 994 836

c)  Budžeta ieņēmumi (EUR)

2018. gadā saņemts

193 998 910

d)  Kopējā bilance 2018. gada 31. decembrī (EUR)

1 671 682 153

5.  norāda, ka saistības tika uzņemtas par 99,2 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par 1 934 477 627 EUR, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,8 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija 1 636 858 018 EUR, kas nozīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 84,6 %;

6.  uzsver, ka 2018. gadā atceltās apropriācijas, proti, 16 209 746 EUR, galvenokārt bija saistītas ar atalgojumu un citām tiesībām un izdevumiem, kas saistīti ar ēkām;

7.  norāda, ka 2018. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 31. un 49. pantu tika apstiprināti vienpadsmit pārvietojumi par kopumā 53 533 500 EUR jeb 2,7 % no galīgajām apropriācijām; konstatē, ka lielākā daļa pārvietojumu bija saistīti ar Parlamenta ēku politiku un jo īpaši bija paredzēti tam, lai palīdzētu finansēt ikgadējos maksājumus par Konrad Adenauer ēkas projektu;

Revīzijas palātas atzinumi par 2018. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

8.  atgādina, ka Revīzijas palāta visām Eiropas iestādēm veic administratīvo un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; norāda, ka administratīvie un saistītie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 60 % no kopējās summas, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

9.  pieņem zināšanai, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; norāda arī to, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 13 skaitļos izteiktām kļūdām, administrācijai paredzētajā daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā nav uzskatāms par būtisku;

10.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā par Parlamenta 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) iekļauto īpašo konstatējumu attiecībā uz Parlamentu; norāda — tā kā pēdējos gados ir notikuši teroristu uzbrukumi, iestādes, tostarp Parlaments, ir uzskatījušas par nepieciešamu steidzami pastiprināt cilvēku un telpu aizsardzību; ar bažām konstatē, ka Revīzijas palāta ir atklājusi nepilnības Parlamenta un Komisijas organizētajās procedūrās; norāda, ka, lai veiktu īpašus ar drošību saistītus būvdarbus, Parlaments izmantoja jau noslēgtos pamatlīgumus un ka šo pamatlīgumu struktūra ļāva Parlamentam pasūtīt sākotnējā cenrādī neiekļautus būtiskus ar drošību saistītus būvdarbus, pamatojoties uz vienu cenas piedāvājumu no būvuzņēmēja; norāda, ka Parlaments ir izmantojis šo metodi divās no četrām Revīzijas palātas pārbaudītajām procedūrām;

11.  ar bažām norāda uz Parlamenta sniegto atbildi pretrunu procedūrā ar Revīzijas palātu, kurā tas atzīst, ka, ņemot vērā īpašo kontekstu (laika spiediens un tirgus struktūra), konkurence, iespējams, nav bijusi optimāla; ar gandarījumu norāda, ka jaunie šīs nozares pamatlīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas pieciem būvuzņēmējiem, ir balstīti uz konkursa procedūras atsākšanu, lai nodrošinātu pienācīgu cenu konkurenci;

Iekšējā revidenta gada pārskats

12.  norāda, ka 2019. gada 18. novembrī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada pārskatu un informēja par veiktajām ticamības revīzijām un konsultāciju uzdevumiem, par kuriem viņš bija ziņojis un kuri 2018. gadā attiecās uz šādiem tematiem:

   ēku uzturēšana, atjaunošana un ekspluatācija (Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO));
   provizoriska iestādes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošības pārbaude;
   individuālās tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;
   darbinieku veikals Luksemburgā (DG INLO);
   saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem vēl veicamo darbību pēcpārbaude — 2018. gads, I un II posms;
   iekšējās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas izveide Drošības un drošuma ģenerāldirektorātā (DG SAFE);
   neatkarīgas konsultācijas par projektu “No galddatora līdz hibrīdam” (Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC));
   ES ārpolitikas ģenerāldirektorāta (DG EXPO) ziņojumu veidlapu sistēmas aspekti;
   turpmākie pasākumi saistībā ar IT darbības pārtraukumu un IT darbības nepārtrauktības stiprināšanu;
   ziņojums par iepirkumu un līgumu īstenošanu ēdināšanas pakalpojumu nozarē (DG INLO) vēl nav publicēts, provizoriskie konstatējumi tiek apspriesti ar vadību;

13.  atzinīgi vērtē un atbalsta pasākumus, par kuriem iekšējais revidents ir vienojies ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, pamatojoties uz ticamības revīziju uzdevumiem un ieteikumiem, ko viņš sniedzis pēc konsultācijām;

Darbības, par kurām panākta vienošanās:

   saistībā ar ēku uzturēšanas, atjaunošanas un ekspluatācijas (DG INLO) revīziju — uzlabot stratēģisko satvaru ēku uzturēšanai un turpināt uzlabot Parlamenta ēku uzturēšanas darbības, pieņemot visaptverošu politiku un strukturētu, saskaņotu daudzgadu plānu; palielināt pārliecību, ka ar ēkām saistītie Parlamenta procesi un darbības ir efektīvas un rentablas; atbalstīt lēmumu pieņemšanu par uzturēšanas darbībām, sniedzot ticamu informāciju un analīzi;
   saistībā ar informācijas sistēmu revīziju — veikt provizorisku iestādes IKT drošības pārbaudi, stiprināt informācijas sistēmu drošības pārvaldību (kas ietver politikas virzienus, standartus un pamatnostādnes), jo īpaši pieņemot iestādes informācijas drošības politiku; uzlabot IT aktīvu (aparatūras, saistītās programmatūras un tīkla) identifikāciju, aizsardzību un uzraudzību; labāk atklāt kiberdrošības incidentus un reaģēt uz tiem, kā arī uzlabot atjaunošanas spējas;
   saistībā ar darbinieku individuālo tiesību revīziju — stiprināt vispārējo kontroles vidi šajā jomā un risināt konkrētus jautājumus saistībā ar ģimenes pabalstiem;
   saistībā ar Luksemburgā izvietotā darbinieku veikala revīziju — īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu kontroles vidi un kontroles darbības, kā arī iekšējās pārvaldības atbilstību; nodrošināt veikala darbības, tostarp avansa konta, atbilstību Finanšu regulai, grāmatvedības principiem un nodokļu tiesību aktiem;

Ieteikumi:

   attiecībā uz DG EXPO ziņojumu veidlapu sistēmu — īstenot sešus ieteikumus, lai uzlabotu tā ziņojumu sniegšanas sistēmu un labāk strukturētu sadarbību starp delegācijām, komitejām un citām ieinteresētajām pusēm;
   attiecībā uz iekšējās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas izveidi DG SAFE — īstenot šajā nolūkā sniegtos sešus ieteikumus, tostarp jo īpaši izstrādājot kvalitātes politiku;
   attiecībā uz izmēģinājuma projektu “No galddatora līdz hibrīdam” — nostiprināt šī projekta ekonomisko pamatojumu; izmantot hibrīdu vairāku pašreizējo ierīču aizstāšanai; pirms jaunu instrumentu ieviešanas uzlabot koncepcijas pamatojumu un izmēģinājuma projektu finanšu pārvaldību;
   attiecībā uz IT darbības pārtraukumu un IT darbības nepārtrauktības stiprināšanu — nodrošināt IKT infrastruktūras papildu aizsardzību; izmēģināt negadījuma seku novēršanas plānu; uzskaitīt kritiski svarīgās informācijas sistēmas un to atkarības un uzlabot plānošanu attiecībā uz Parlamenta IKT infrastruktūras izvietošanu ārpus tā telpām;

14.  norāda, ka 2018. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 28 no 76 nepabeigtām darbībām un laikā nenoslēgto darbību riska profils 2018. gadā turpināja pakāpeniski mazināties; īpaši norāda, ka to nepabeigto darbību skaits, ar kurām jānovērš ievērojami riski, samazinājās no 22 līdz 7 un ka augstākā riska (“kritiski”) nebija nevienas nepabeigtas darbības; norāda, ka papildus šīm apstiprinātajām darbībām kopumā bija 117 nepabeigtas darbības, tostarp tās, kuru īstenošanas termiņš vēl nebija pienācis, un no tām 47 attiecās uz ievērojama riska novēršanu; sagaida, ka tās tiks īstenotas apstiprinātajos termiņos;

15.  īpaši atzinīgi vērtē ģenerāldirektorātiem doto iespēju uzaicināt iekšējo revidentu sniegt konsultācijas un iesaka visiem ģenerāldirektorātiem vajadzības gadījumā izmantot šo iespēju;

16.  norāda, ka divas revīzijas, viena attiecībā uz apmeklētāju grupām un otra attiecībā uz parlamentārās palīdzības piemaksām, ir daļa no 2019. gada pasākumiem un par tām tiks ziņots 2020. gada sākumā; aicina iekšējo revidentu informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par abiem rezultātiem, tiklīdz tie būs pieejami;

17.   pauž dziļu nožēlu par to, ka iekšējā revidenta ziņojums nav publiski pieejams; uzstāj, ka šis ziņojums katru gadu ir jāpublisko un jānosūta deputātiem vienlaikus ar tā nosūtīšanu Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram; pauž nožēlu, ka attiecībā uz 2018. gada ziņojumu 2020. gada janvārī tika pieņemts lēmums, ka deputāti ar šo ziņojumu var iepazīties tikai pēc pieprasījuma, piemērojot drošas lasītavas procedūru; pauž stingru pārliecību, ka, ierobežojot piekļuvi šim dokumentam, kurš attiecas uz publisko līdzekļu izmantošanu, tiek radīts nožēlu izraisošs iespaids, ka ir kaut kas slēpjams;

Saistībā ar rezolūciju par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

18.  pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju, kas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2019. gada 17. septembrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas Parlamenta 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

19.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz vairākiem Parlamenta 2017. gada rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu sniegtajiem ieteikumiem nav veikti nekādi pasākumi un ka dokumentā par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājumu, tam nav sniegts nekāds pamatojums; uzsver, ka ir svarīgi Budžeta kontroles komitejā biežāk diskutēt ar ģenerālsekretāru par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

Parlamenta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

20.  pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas deputātu 2019. gada 18. novembrī iekšējā revidenta klātbūtnē notikušo viedokļu apmaiņu saistībā ar Parlamenta 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

21.  atkārtoti aicina Prezidiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visiem budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumiem, kā izriet no Reglamenta 25. panta un V pielikuma un Finanšu regulas 6. un 166. panta; aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt turpmākus pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem, un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Parlamenta Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu; atkārtoti norāda, ka Prezidijam pēc savas iniciatīvas ir ievērojami jāuzlabo savas lēmumu pieņemšanas procedūras pārredzamība;

22.  pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā iekšējā pārbaudē parlamentārās palīdzības jomā tika konstatēti četri gadījumi, kas deva iespēju atgūt 146 814 EUR (2017. gadā tika konstatēti 47 gadījumi un atgūti 903 741,00 EUR), un ka deputātu ceļa izdevumu un dienas naudas jomā sešu pārbaužu rezultātā tika atgūti 173 546 EUR (2017. gadā — 68 589,05 EUR);

23.  norāda, ka 2018. gadā aktivitāte likumdošanas jomā ievērojami palielinājās, jo Parlamentā tuvojās 2014.–2019. gada sasaukuma beigas;

24.  norāda, ka divas pagaidu komitejas, Īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR) un Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašā komiteja (PEST), gada laikā ir veiksmīgi pabeigušas savu darbu un ir izveidota trešā komiteja — Īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3);

25.  uzsver, ka tika veiksmīgi sākta ar 2019. gada Eiropas vēlēšanām saistītā komunikācijas kampaņa; norāda, ka ir palielinājusies pilsoņu līdzdalība 2019. gada Eiropas vēlēšanās, lai gan atsevišķās valstīs vēlētāju aktivitāte joprojām bija pārāk zema; uzskata, ka šāda veida kampaņa būtu jāturpina, īpašu uzmanību pievēršot minētajām valstīm;

26.  atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Iestāde veica drošības uzlabošanas nolūkā, jo īpaši fiziskās un ēku drošības, bet arī kiberdrošības un komunikācijas drošības jomā;

27.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan Parlamenta Budžeta komiteja noraidīja mākslīgā intelekta novērošanas centra izveidei pieprasīto budžetu, šī iniciatīva, šķiet, joprojām tiek īstenota darba grupas formātā; pauž nopietnas bažas par acīmredzamo deputātu pieņemtā demokrātiskā lēmuma apiešanu, kas ir neveiksmīgs precedents; iesaka nekavējoties pārtraukt šīs darba grupas darbību, līdz budžeta lēmējinstitūcija būs nolēmusi tai piešķirt budžetu;

28.  apzinās, cik svarīga ir ēku politika, jo īpaši Martens ēkas projekts un Montoyer 63 ēkas rekonstrukcija Briselē, kas tika pabeigti 2018. gadā, un Konrad Adenauer projekts Luksemburgā, ko plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnija beigām; pieņem zināšanai, ka 2018. gadā Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja apkopojošu pārvietojumu 29 miljonu EUR apmērā šī projekta priekšfinansēšanai, kā rezultātā saskaņā ar aplēsēm tika ietaupīti 4,7 miljoni EUR procentu maksājumos; pauž bažas par to, ka ir aizkavējusies Konrad Adenauer ēkas celtniecība Luksemburgā, kuras nodošana bija plānota 2018. gadā, bet tagad nav gaidāma pirms 2023. gada;

29.  atbalsta vides vadības un audita sistēmu (EMAS), kas ir Eiropas Savienības pārvaldības instruments ar mērķi panākt, lai privātas un publiskas organizācijas novērtētu un uzlabotu savus ekoloģiskos raksturlielumus saskaņā ar Regulu Nr. 1221/2009(2); atbalsta pasākumus, kas veikti, lai samazinātu Parlamenta oglekļa pēdu;

30.  aicina administrāciju pievērst uzmanību deputātu rīcības kodeksam, kurā noteikts, ka deputātiem jārīkojas tikai atbilstoši vispārējām interesēm un darbā jāievēro neitralitāte, integritāte, atklātība, rūpība, godīgums un atbildība, kā arī jāņem vērā Parlamenta reputācija; uzsver, ka rīcības kodeksā ir definēti interešu konflikti un tas, kā deputātiem tie būtu jārisina, un tajā ir iekļauti noteikumi par bijušo deputātu profesionālo darbību;

31.  ar bažām norāda, ka laikā no 2012. līdz 2018. gadam ir notikuši vismaz 24 rīcības kodeksa pārkāpumi, par kuriem nav piemērotas sankcijas; uzsver, ka gadījumā, ja par pārkāpumiem netiek piemērotas pienācīgas sankcijas, deputāti ir mazāk motivēti ievērot rīcības kodeksu; aicina priekšsēdētāju rūpīgi izvērtēt visus iespējamos rīcības kodeksa pārkāpumus un vajadzības gadījumā piemērot attiecīgajiem deputātiem pienācīgas sankcijas;

32.  pieņem zināšanai Noteikumus par deputātu nodrošinājumu ar transportu Eiropas Parlamenta darba vietās (“Noteikumi”); uzskata, ka noteikumi, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks un katras politiskās grupas priekšsēdētājs pastāvīgi lieto dienesta automašīnas, ir pārāk neskaidri; aicina Prezidiju pārskatīt Noteikumus, lai ieviestu stingrākus nosacījumus šādu automobiļu izmantošanai;

33.  uzskata, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa un tai ir izšķiroša nozīme nelikumīgu darbību un pārkāpumu nepieļaušanā un atturēšanā no tiem; atgādina, ka cita starpā reģistrētie deputātu palīgi darba līguma dēļ ir neaizsargātā situācijā; ar bažām norāda uz ģenerālsekretāra konstatējumu, ka “noteikumi par trauksmes celšanu ir piemērojami reģistrētiem deputātu palīgiem, bet Parlaments nevar nodrošināt nodarbinātības aizsardzību”, jo šie palīgi ir atkarīgi no konkrētā deputāta; aicina ģenerālsekretāru ņemt vērā šo specifiku gadījumos, kad reģistrēti deputātu palīgi darbojas kā trauksmes cēlēji, un meklēt un paplašināt līgumiskās aizsardzības iespējas, ko Parlaments piešķir reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri cietuši no aizskarošas izturēšanās, attiecinot tās arī uz reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri darbojas kā trauksmes cēlēji;

34.  uzsver, ka pašreizējie noteikumi par reģistrētu deputātu palīgu līguma izbeigšanu neparedz iespēju lauzt līgumu ar “savstarpēju piekrišanu”, kas būtu veids, kā atzīt deputātu un palīgu īpašās attiecības, kurās abas puses var atzīt, ka savstarpējā uzticēšanās vairs nepastāv, un gūt labumu no kopīga risinājuma, nemazinot reģistrētu deputātu palīgu sociālās tiesības; aicina ģenerālsekretāru rast risinājumu tam, ka reģistrētu deputātu palīgu algas var pārskaitīt tikai uz Beļģijas banku kontiem, kas ir pretrunā vienotas monetārās un maksājumu savienības būtībai;

35.   atkārtoti pauž bažas par deputātu vidū it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ļaunprātīgas rīcības iespējas: ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas — uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; atkārtoti aicina ģenerālsekretāru veikt izmeklēšanu par iespējamo šādu praksi un līdz gada beigām ziņot par to;

36.  atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri vēl jānosaka, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot šādu darba braucienu ietekmi uz budžetu, kā arī ar tiem saistīto organizāciju un loģistiku;

37.  aicina Parlamentu pilnībā pielāgot savus Civildienesta noteikumos iekļautos iekšējos noteikumus, ņemot vērā nesen pieņemto Direktīvu (ES) 2019/1937(3) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, cita starpā izveidojot drošus kanālus ziņošanai; turklāt prasa, lai Parlaments garantētu trauksmes cēlējiem tādu pašu aizsardzības līmeni kā tiem, kas cietuši no aizskaršanas; prasa ģenerālsekretāram ieviest obligātu apmācību tiešajiem vadītājiem, lai palielinātu Parlamenta darbinieku informētību par trauksmes cēlēju aizsardzību un pienākumu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem ziņot par nelikumīgām darbībām vai administratīvām kļūmēm;

38.  norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir ievērojami ietekmējis dažādus Parlamenta dienestus, īpaši komitejas, izpētes nodaļas un horizontālos dienestus;

39.  atzinīgi vērtē Prezidija 2018. gada 2. maija lēmumu attiecībā uz darbiniekiem, kuri ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, proti, to, ka neviens ierēdnis netiks atlaists no darba Apvienotās Karalistes valstspiederības dēļ; pieņem zināšanai, ka pēc individuālu gadījumu izvērtējumiem, kas līdz sākotnēji plānotajam Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības datumam tika veikti attiecībā uz līgumdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem, kuriem ir Apvienotās Karalistes valstspiederība, neviens līgums netika lauzts; pieņem zināšanai, ka politiskās grupas attiecībā uz saviem darbiniekiem pašas individuāli izvērtē katru gadījumu;

40.  pieņem zināšanai, ka ir veiksmīgi sasniegts mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 %, saskaņā ar kuru Parlamentam administrācijas štatu sarakstā 2018. gadā nācās likvidēt 60 štata vietas; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt Parlamentā augstu snieguma līmeni gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot arī atbildīgu budžeta pārvaldību un attiecīgā gadījumā veicot ietaupījumus; uzskata, ka varētu plānot turpmākus ietaupījumus; pauž stingru pārliecību par to, ka ir būtiski īstenot uz Padomi, dalībvalstīm un Eiropas pilsoņiem orientētu komunikācijas stratēģiju, lai reaģētu uz netaisnīgo un plaši izplatīto kritiku, kas gadiem ilgi tiek vērsta pret Eiropas Savienības civildienestu;

41.  ir norūpējies par ilgtermiņa slimības atvaļinājumā esošo darbinieku skaitu un kraso izdegšanas gadījumu skaita pieaugumu un pauž bažas par to, ka daži no šiem gadījumiem var būt saistīti ar izsīkumu un darba un privātās dzīves līdzsvara traucējumiem; ir īpaši nobažījies par darbinieku trūkumu un vienlaikus uzskata, ka ir grūti pamatot augstākā līmeņa vadītāju štata vietu skaita palielināšanu, kas noved pie nesamērīgas vadības struktūras ar lielu augsta līmeņa amatu īpatsvaru; aicina administrāciju būt proaktīvai attiecībā uz attiecīgajiem darbiniekiem, rūpīgi izvērtēt darbinieku darba slodzi un nodrošināt uzdevumu līdzsvarotu sadalījumu; aicina līdz 2020. gada 30. jūnijam sagatavot ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz ilgtermiņa slimības atvaļinājumiem un izdegšanu;

42.  ņemot vērā to, ka no darbiniekiem tiek sagaidīts aizvien vairāk, uzstāj, ka ir svarīgi veidot regulāru un konstruktīvu dialogu ar Personāla komiteju, arodbiedrībām un politisko grupu gadījumā — to darbinieku pārstāvjiem; sagaida, ka tiks turpināts konstruktīvs dialogs ar šīm struktūrām, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar personāla politiku un darba apstākļiem, piemēram, mobilitāti, darba vidi un elastīgu darba laiku;

43.   uzskata, ka šajā nolūkā ir būtiski, lai darbinieku pārstāvji tiktu uzklausīti, kad Prezidijs apspriež vispārējus jautājumus, kuri skar personāla politiku, un lūdz ģenerālsekretāru veikt atbilstošus pasākumus, lai šī tik nepieciešamā iespēja tiktu nodrošināta;

44.   norāda, ka Civildienesta noteikumi ir pilnībā jāievēro un jāpiemēro atbilstīgi to burtam un garam, lai saglabātu izcilu, neatkarīgu, lojālu un motivētu Eiropas Savienības civildienestu; šajā sakarībā aicina arī izbeigt praksi iecelt amatos vēlamos cilvēkus, jo tas var graut procedūras un līdz ar to arī uzticēšanos, jo īpaši, iestādei un Savienībai kopumā;

45.   atgādina par Eiropas Ombuda konstatējumiem un ieteikumiem apvienotajās lietās 488/2018/KR un 514/2018/K, kā arī Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju, konkrētāk, to, ka ierēdņi no darbinieku pārstāvības struktūrām darbojas Parlamenta augstākās vadības locekļu atlases komitejās, un aicina ģenerālsekretāru turpināt uzlabot augsta ranga ierēdņu iecelšanas procedūras, lai panāktu lielāku pārredzamību un vienlīdzību; turklāt prasa nodrošināt konsekvenci, publicējot augstākā līmeņa vadītāju amata vakances, kā arī rūpību saistībā ar šo vietu publicēšanu, tiklīdz tās atbrīvojas; aicina Parlamenta administrāciju katru gadu sniegt pārskatu par augsta ranga ierēdņu iecelšanu amatos;

46.   pauž dziļu nožēlu par līgumdarbinieku karjeras iespēju trūkumu; aicina ģenerālsekretāru izvērtēt riskus, kas saistīti ar aizvien lielāka līgumdarbinieku skaita nodarbināšanu, tostarp risku, ka Parlamentā varētu tikt izveidota divu līmeņu personāla struktūra; uzstāj, ka galvenie pastāvīgie amati būtu jāieņem un galvenie pastāvīgie uzdevumi būtu jāveic pastāvīgajiem darbiniekiem;

47.  ir pārliecināts, ka Parlamenta kā darba vietas pievilcība ir būtisks tā panākumu elements; vērš uzmanību uz grūtībām, ar kurām nācies saskarties, pieņemot darbā atsevišķu valstu valstspiederīgos; aicina ģenerālsekretāru uzstāt, ka ir vajadzīgs reāls ģeogrāfiskais līdzsvars visu dalībvalstu proporcionālā pārstāvībā visos līmeņos, tostarp augstākās vadības līmeņos; atzinīgi vērtē ļoti pozitīvos pasākumus, kas veikti dzimumu līdzsvara nodrošināšanas nolūkā; prasa steidzami veikt pasākumus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru visos līmeņos, tostarp ģenerāldirektoru līmenī;

48.   pauž nožēlu par to, ka valstis, kas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada, joprojām nav pietiekami pārstāvētas, jo īpaši vadošākos amatos, jo, lai gan jauno dalībvalstu pilsoņi tiek pieņemti darbā, vairāk tiek paaugstināti veco dalībvalstu pilsoņi un tas rada aizvien lielāku plaisu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm; prasa labot šo situāciju;

49.   norāda, ka iekšējos konkursos no 2014. līdz 2019. gadam 30 darbinieki tika iecelti augstākajā atalgojuma pakāpē (AD9) un 16 no tiem bija no divām lielām vecajām dalībvalstīm, tādējādi visā likumdošanas ciklā amatos tika iecelts pārsteidzoši liels skaits darbinieku no šīm divām valstīm, un aicina ģenerālsekretāru paskaidrot šīs nesamērības iemeslu;

50.   pauž nožēlu par grūtībām Luksemburgā pieņemt darbā darbiniekus zemākajās pakāpēs, jo īpaši asistentu un sekretāru kategorijā; uzsver — lai atrisinātu šo strukturālo problēmu, ir jāievieš korekcijas koeficients, kas atspoguļotu lielāko dzīves dārdzību šajā darba vietā, kā arī būtu jāpieņem darbā augstākās pakāpēs; aicina reformēt ar Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) starpniecību īstenotās darbā pieņemšanas procedūras, lai tās vairāk atbilstu iestāžu vajadzībām, tostarp būtu īsākas;

51.  atgādina, ka ar Reglamenta 11. pantu referentiem, ēnu referentiem un komiteju priekšsēdētājiem ir noteikts pienākums saistībā ar viņu ziņojumiem publicēt informāciju par sanāksmēm, kas rīkotas ar interešu pārstāvjiem; ar gandarījumu norāda, ka kopš jaunā sasaukuma sākuma Parlamenta tīmekļa vietnē ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra, lai deputāti varētu publicēt plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem; aicina sekretariātu izplatīt detalizētu informāciju un organizēt apmācību, lai palīdzētu deputātu birojiem pilnībā ievērot šo pienākumu; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā infrastruktūrā nav paredzēta procedūra, lai deputāti un reģistrēti deputātu palīgi varētu sniegt ieteikumus un atgriezenisko saiti par uzlabojumiem, pamatojoties uz lietotāju pieredzi; aicina Parlamenta dienestus katru gadu izstrādāt aptaujas anketu atsauksmēm un rezultātus iekļaut ziņojumā par šā instrumenta izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs ir devis norādījumus Parlamenta dienestiem sasaistīt šo instrumentu ar Pārredzamības reģistru un Likumdošanas observatoriju, un atbalsta visus centienus vēl vairāk uzlabot šo instrumentu, tostarp nodrošinot deputātiem piekļuvi to datu apstrādei, kurus deputāti Parlamenta tīmekļa vietnes infrastruktūrā mašīnlasāmā formātā sniedz par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, paredzot iespēju sasaistīt attiecīgo sanāksmi ar dalību delegācijā, norādīt, ka sanāksme ir notikusi personāla līmenī, sasaistīt Parlamenta tīmekļa vietnes ierakstus ar paša deputāta tīmekļa vietni un darīt šo infrastruktūru pieejamu visās oficiālajās Savienības valodās; turklāt aicina Parlamentu uzlabot saziņu ar deputātiem par referentu, ēnu referentu un komiteju priekšsēdētāju pienākumu publicēt informāciju par šādām sanāksmēm;

52.   atzinīgi vērtē šo pozitīvo soli virzībā uz lielāku pārredzamību un iespēju visiem deputātiem, kuri to vēlas, publicēt šo informāciju, izmantojot Parlamenta tīmekļa vietnes infrastruktūru, pat ja deputāts nav referents, ēnu referents vai komitejas priekšsēdētājs; uzskata, ka šī lielākā pārredzamība palīdz Eiropas pilsoņiem labāk izprast savu deputātu darbu; tādēļ pauž nožēlu, ka šī sanāksmju deklarāciju infrastruktūra pastāv tikai angļu valodā, nevis visās Savienības oficiālajās valodās;

53.  aicina Parlamentu papildus Parlamenta un Komisijas kopīgajam ziņojumam par Pārredzamības reģistra darbību katru gadu izstrādāt ziņojumu, kurā būtu sniegts izsmeļošs pārskats par interešu pārstāvjiem un citām organizācijām, kurām bijis ļauts iekļūt Parlamenta telpās;

54.   atzīst, ka publisko datu sagatavošana atvērtā, mašīnlasāmā, viegli pieejamā un atkārtoti izmantojamā formātā sniedz lielas iespējas gan attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu sabiedrībai, gan inovāciju; atzinīgi vērtē pašreizējās iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot un pārveidot daļu no sabiedrību interesējošajiem datiem šajā formātā; uzsver, ka ir vajadzīga lietotājdraudzīgāka, sistemātiskāka un koordinētāka pieeja šādām iniciatīvām saskaņā ar skaidri definētu Parlamenta atvērto datu politiku;

55.   atzīst pievienoto vērtību, ko bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūra var sniegt Parlamentam; jo īpaši uzsver, ka tā ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu iestādei izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

56.   norāda, ka plenārsēdē notikušās balsošanas pēc saraksta rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem atvērtā, mašīnlasāmā formātā un viegli pamanāmiem Parlamenta tīmekļa vietnē; tādēļ aicina Parlamentu plenārsēžu protokolu tīmekļa vietnē blakus versijām, kas nav mašīnlasāmas, publicēt balsošanas pēc saraksta rezultātu mašīnlasāmo versiju;

57.   norāda, ka pārskatītie noteikumi, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām, stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī; aicina ģenerālsekretāru nekavējoties darīt pieejamu šo noteikumu novērtējumu; uzskata, ka pašreizējā sistēmā netiek ņemtas vērā mainīgās izmitināšanas un transporta izmaksas un netiek pietiekami ātri ņemta vērā inflācija, un stingri prasa pēc iespējas drīzāk pārskatīt apmeklētāju grupām paredzētā finansiālā ieguldījuma aprēķināšanas sistēmu, lai cita starpā izvairītos no tā, ka deputāti varētu gūt materiālu labumu; aicina Prezidiju vienādot atmaksas sistēmu, pamatojoties uz iesniegtajiem rēķiniem par apmeklētāju grupām; atkārtoti prasa svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem;

Videi saudzīgs Parlaments un oglekļneitralitāte līdz 2030. gadam

58.  atzinīgi vērtē Parlamenta pozitīvo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, izmantojot savu politisko lomu un lomu likumdošanas procedūrās; uzsver, ka Parlamentam ir jārāda piemērs un ar savu darbību jāveicina ilgtspējīga attīstība;

59.  pauž atzinību par Parlamenta apņemšanos īstenot zaļu publisko iepirkumu; norāda, ka Parlamenta mērķis ir palielināt līgumu svērtās vērtības noteikto procentuālo īpatsvaru tādu konkrētu prioritāru produktu kategorijās, kas klasificēti kā “zaļi”, “ļoti zaļi” vai “zaļi pēc būtības”; norāda, ka 2018. gadā 44,9 % līgumu pēc vērtības prioritāro produktu kategorijās tika klasificēti kā “zaļi”, “ļoti zaļi” vai “zaļi pēc būtības”; norāda, ka, ierēķinot visus līgumus, kas klasificēti kā “zaļi pēc būtības” neatkarīgi no produktu kategorijas, Parlamenta līgumu zaļums 2018. gadā palielinās līdz 55,8 %, kas ir tuvu starpposma mērķim — 60 %; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt zaļu publisko iepirkumu, nosakot vērienīgus vidēja termiņa mērķus attiecībā uz līgumu zaļināšanu;

60.  atzinīgi vērtē 2018. gada vides vadības pārskata un vides deklarācijas pieņemšanu, 2018. gada rīcības plāna īstenošanu un tā regulāru uzraudzību;

61.  atbalsta Parlamenta mērķi pēc iespējas samazināt savas oglekļa dioksīda emisijas; atkārtoti pauž bažas par to, ka Parlamenta ģeogrāfiskā izkliedētība rada 78 % no visiem Parlamenta darbinieku komandējumiem un ka ietekme uz vidi ir no 11 000 līdz 19 000 tonnām CO2 emisiju;

62.   uzskata, ka pēc tam, kad Parlaments ir izsludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā, tam jārāda piemērs un jāapņemas līdz 2030. gadam panākt oglekļneitrālu pēdu; prasa Parlamentam izstrādāt stratēģiju, lai tas līdz 2030. gadam kļūtu oglekļneitrāls, un iesniegt šo stratēģiju budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; uzdod Prezidija EMAS darba grupai grozīt galvenos snieguma rādītājus un pašreizējo CO2 samazināšanas plānu, lai līdz 2030. gadam panāktu oglekļneitralitāti; turklāt aicina steidzami ziņot par Parlamenta veikto CO2 emisiju kompensēšanu un veikt tās uzskaiti;

63.   uzsver, ka aptuveni 67 % no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadāšana; atgādina, ka Prezidijs ar 2017. gada 15. maija lēmumu apstiprināja priekšlikumu nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu transporta veidu deputātiem, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi, Parlamenta autoparkā pakāpeniski pārejot uz elektriskajiem transportlīdzekļiem un veicinot tādu videi draudzīgu visu veidu transportlīdzekļu izmantošanu, kuri pilsētvidē darbojas bez emisijām, un no 2024. gada pāriet uz pilnībā elektrisku autoparku; atzinīgi vērtē dažādos pasākumus un instrumentus, ko šajā sakarā ir ieviesis DG INLO; sagaida, ka Prezidijs izstrādās ceļa izdevumu atmaksas sistēmu, kas ietvers CO2 emisiju kompensāciju ceļojuma cenā un stimulēs videi draudzīga transporta izmantošanu;

64.  atbalsta Parlamenta mērķi kompensēt nenovēršamās emisijas; ierosina nenovēršamās emisijas kompensēt kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām;

65.   uzsver, ka Parlamentam ir jāpilda savas saistības cīņā pret klimata pārmaiņām un tādēļ jāveic atbilstoši pasākumi visās ēkās, lai visiem darbiniekiem darītu pieejamas velosipēdu novietnes, kurās velosipēdi ir aizsargāti pret zādzībām, vandālismu un laika apstākļiem, un vismaz piedāvātu tādus pašus apstākļus, kādi pašlaik ir darbinieku autostāvvietās; atzīmē, ka šajā ziņā ļoti noderīga varētu būt arī sistēma, ar kuru vinjetes izmanto kā identifikācijas līdzekli;

66.   atzinīgi vērtē Parlamenta centienus palielināt bez papīra izdrukām notiekošo sanāksmju skaitu; prasa nodrošināt visiem deputātiem, darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem vairāk apmācības par bezpapīra instrumentiem, kas izveidoti, lai varētu drukāt mazāk dokumentu, un prasa vēl vairāk komunikācijas kampaņu;

67.  aicina Parlamentu uzlabot komunikāciju ar deputātiem, informējot viņus par iespēju izmantot tiešo vilcienu starp Parlamentu un Briseles lidostu, kas aizņem 20 minūtes “no durvīm līdz durvīm” un ko deputāti var izmantot bez maksas, un izmantot tā ietekmi, lai nodrošinātu to, ka vilcieni kursē regulāri un biežāk, lai šī iespēja būtu pēc iespējas pievilcīgāka;

68.  uzteic darbiniekus par to, ka tie pilnībā izmanto čartervilcienus uz Strasbūru; mudina augstākā līmeņa vadītājus neizmantot dienesta automašīnas saviem komandējumiem uz Strasbūru;

69.  atbalsta to, ka Parlamenta CO2 emisijas, tostarp emisijas, ko rada deputātu lidojumi starp viņu izcelsmes valsti un Briseli vai Strasbūru, katru gadu tiek kompensētas 100 % apmērā, izmantojot oglekļa dioksīda kredītus; atgādina, ka 2018. gada 19. jūlijā tika parakstīts kompensācijas līgums attiecībā uz Parlamenta 2017. gada emisijām par kopējo summu 184 095,80 EUR;

70.  pauž bažas par CO2 emisiju kompensācijas cenu svārstīgumu emisiju sertifikātu tirgū, jo tas neļauj aprēķināt precīzu finanšu līdzekļu apmēru, kas nepieciešams kopējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma kompensēšanai; vērš uzmanību uz to, ka budžeta 2390. pozīcijā pieejamie finanšu līdzekļi (patlaban 249 000 EUR) var nebūt pietiekami, lai turpmākajos gados kompensētu kopējo oglekļa dioksīda emisiju apjomu;

71.  atzinīgi vērtē Kvestoru un Prezidija 2018. gada jūnija un aprīļa lēmumus par plastmasas atkritumu samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas darbības; aicina Parlamentu ātri veikt turpmākus vērienīgus pasākumus, lai panāktu, ka Parlamentā netiek izmantota plastmasa;

72.  atzinīgi vērtē 2018. gada maijā un jūnijā veiktās ārējās revīzijas pozitīvos rezultātus, kas apstiprina Parlamenta vides vadības sistēmas labo stāvokli un briedumu;

Parlamenta ģeogrāfiskā izkliedētība — viena darba vieta

73.  uzsver, ka Savienība ir izvēlējusies būt pārstāvēta vairākās dalībvalstīs ar savu iestāžu un aģentūru starpniecību, kas garantē ciešu saikni ar iedzīvotājiem un nodrošina Savienības pievienotās vērtības pamanāmību (“Eiropas pamanāmību”), ņemot vērā atbildīgu publisko līdzekļu pārvaldību;

74.  norāda, ka izmaksas, kas saistītas ar Parlamenta deputātu 12 braucieniem uz Strasbūru, ir 21 266 689 EUR gadā; norāda, ka ikgadējās ceļa izmaksas saistībā ar Parlamenta darbiniekiem ir 3 631 082 EUR, bet saistībā ar reģistrētiem deputātu palīgiem — 2 097 250 EUR;

75.  norāda, ka Thalys čartervilciena izmaksas 2018. gadā bija 3 741 900 EUR (2017. gadā — 3 668 532 EUR);

76.  uzsver, ka Parlamenta oficiālo transportlīdzekļu pārbraucieni uz Strasbūru un atpakaļ tukši, tikai ar attiecīgo šoferi vēl vairāk palielina 12 ikgadējo darba braucienu uz Strasbūru finansiālo ietekmi un ietekmi uz vidi; atzinīgi vērtē to, ka reģistrētiem deputātu palīgiem ir iespēja pievienoties braucienam uz Strasbūru un atpakaļ, taču pauž nožēlu, ka šī iespēja netiek pilnībā izmantota; aicina Parlamentu ļaut arī visiem Parlamenta un politisko grupu darbiniekiem izmantot šo iespēju braucienam uz Strasbūru un labāk informēt par šo iespēju;

77.  norāda, ka šie papildu izdevumi saistībā ar to, ka nepastāv viena darba vieta, ir pretrunā pareizas finanšu pārvaldības principam un budžeta disciplīnas principam; atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu vairākās rezolūcijās ir pauduši atbalstu vienai darba vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu; norāda uz Revīzijas palātas aplēsēm, ka ar pārcelšanos no Strasbūras uz Briseli gadā varētu ietaupīt 114 miljonus EUR, ko papildinātu vienreizējs ietaupījums 616 miljonu EUR apmērā, ja ēkas Strasbūrā tiktu veiksmīgi pārdotas, vai arī vienreizējas izmaksas 40 miljonu EUR apmērā, ja minētās ēkas neizdotos pārdot; norāda, ka vienu darba vietu iespējams noteikt tikai tad, ja tiek vienprātīgi grozīts Līgums; mudina Padomi ņemt vērā Parlamenta nostāju, uzņemties atbildību un attiecīgi rīkoties; uzsver, ka Parlamenta oficiālo transportlīdzekļu pārvietošanās uz Strasbūru varētu būt efektīvāka, ja tajos varētu braukt deputāti, reģistrēti deputātu palīgi un darbinieki ar komandējuma rīkojumiem; uzskata, ka vismaz situācijā, kad čartervilcieni starp Briseli un Strasbūru ir pilni, pirms čartera autobusu organizēšanas būtu jāaizpilda Parlamenta oficiālie transportlīdzekļi;

78.  uzsver, ka Savienība kā viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma parakstītājām ir apņēmusies noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, un ar bažām norāda, ka ikgadējie 12 braucieni uz Strasbūru nevajadzīgi palielina Parlamenta radītās oglekļa dioksīda emisijas;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (DG COMM)

79.  atgādina, ka 2018. gadā Komunikācijas ģenerāldirektorātam (DG COMM) bija 805 darbinieki; aicina DG COMM turpmākajos gados no Parlamenta kopējā budžeta izmantot vairāk nekā 6,1 %, ko tas izmantoja 2018. gadā;

80.  atzinīgi vērtē budžeta pilnīgu izpildi 2018. gadā kā apliecinājumu centieniem pilnībā izmantot visus DG COMM pieejamos resursus, lai uzrunātu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, kas šajā pirmsvēlēšanu gadā bija īpaši svarīgi; ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā tas aktīvi piedalījās Eiropas vēlēšanu kampaņas stratēģijas izstrādē un izveidē;

81.  norāda, ka attiecībā uz DG COMM vadošais rādītājs kopš 2017. gada ir stundas, kurās Parlamentam pievērsta uzmanība visos komunikācijas kanālos; ar gandarījumu norāda, ka DG COMM koncentrējas ne tikai uz veltītās uzmanības apmēru, bet arī uz metodiku, ar kuru izmērīt visos komunikācijas kanālos īstenoto pasākumu saimnieciskumu, efektivitāti un rezultativitāti; atzinīgi vērtē uzmanību, kas pievērsta Parlamenta atpazīstamībai;

82.  aicina DG COMM turpmākajos budžeta izpildes apstiprināšanas ciklos informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par attiecīgajā gadā noteiktajiem mērķiem, lai tā varētu novērtēt ģenerāldirektorāta darbības efektivitāti;

83.  aicina DG COMM turpināt centienus uzlabot Parlamenta publisko tīmekļa vietni, jo īpaši attiecībā uz meklētājprogrammu optimizāciju, un palielināt tās atpazīstamību; mudina DG COMM izveidot viegli pārlūkojamu tīmekļa vietni, kas būtu viegli pieejama no visām ierīcēm, t. i., viedtālruņiem, planšetdatoriem un galddatoriem, īpašu uzmanību pievēršot vienkāršotai tīmekļa vietnes mobilajai versijai;

84.  norāda, ka plašsaziņas līdzekļu jomā 2018. gadā tika īstenoti daudzi projekti un Parlamenta klātbūtne tīmeklī tika vēl vairāk nostiprināta, izmantojot Webstreaming 3.0, kas uzlabo Parlamenta straumēšanas spēju;

85.  turklāt atzīst, ka Parlaments ir ievērojami uzlabojis sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, un mudina arī izmantot bezmaksas atklātā pirmkoda pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai; atzīst arī centienus, kas veltīti informētības par Savienības darbībām veicināšanai, un turklāt mudina Parlamentu pastiprināt savu darbību sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai izplatītu Parlamenta darba rezultātus Savienības iedzīvotāju vidū; norāda arī to, ka tika ieguldītas ievērojamas pūles visaptverošā apmeklētāju stratēģijā un Vēstnieku skolas programmas īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem;

86.  norāda, ka 2018. gadā dalībvalstīs tika sarīkoti 285 preses semināri, kuros piedalījās vairāk nekā 3629 žurnālisti; atzinīgi vērtē arī to, ka 1905 žurnālisti tika uzaicināti piedalīties plenārsēdēs un 1191 žurnālists tika uzaicināts piedalīties centralizēti organizētos preses semināros; uzteic DG COMM par to, ka tas ir izmantojis visus iespējamos plašsaziņas līdzekļu kanālus informēšanai par Parlamenta darbu un sasniegumiem; aicina ģenerāldirektorātu pievērst pietiekamu uzmanību sociālo plašsaziņas līdzekļu nozīmībai un to ievērojamajam un aizvien pieaugošajam potenciālam iedzīvotāju uzrunāšanā;

87.  atbalsta pasākumus, kas tiek īstenoti Parlamentarium, kura apmeklētāju skaits 2018. gada 11. jūlijā pārsniedza 2 miljonu slieksni, kā arī Europa experience izmēģinājuma projektu panākumus Berlīnē, Ļubļanā, Strasbūrā un Helsinkos; izsaka pateicību Apmeklējumu un semināru nodaļai, kas 2018. gadā uzņēma rekordlielu apmeklētāju skaitu;

88.  atgādina, ka 2018. gads bija pirmais pilnais Eiropas vēstures nama darbības gads; norāda, ka Eiropas vēstures nams uzņēma 164 158 apmeklētājus; atzinīgi vērtē līdzfinansējuma nolīgumu ar Komisiju, kas nodrošina ikgadēju ieguldījumu darbības izmaksu segšanā; joprojām pauž dziļas bažas saistībā ar ziņojumiem par darba apstākļiem, ko Eiropas vēstures namā nodrošinājis iepriekšējais darbuzņēmējs, un prasa ģenerālsekretāram nekavējoties informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par Eiropas vēstures nama darbinieku situāciju jaunā darbuzņēmēja pakļautībā; turklāt prasa ģenerālsekretāram publicēt datus par darbuzņēmēja kopējām izmaksām un summu, kas iztērēta Eiropas vēstures nama darbinieku algām;

Eiropas Parlamenta vietējie biroji

89.  atgādina par dalībvalstīs izvietoto Eiropas Parlamenta vietējo biroju (EPLO) reformu, kuras laikā pārskatītais pamatuzdevums paredz sadarboties ar iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem, izmantojot spēcīgākas preses grupas un ieinteresētās personas, kā arī informācijas izplatītājus, lai uzrunātu iedzīvotājus;

90.  pieņem zināšanai dažādus 2018. gada izdevumu posteņus, kuri sadalās šādi:

Izdevumu postenis

2018. gada izdevumi

Personāla izmaksas

EUR 22 814 372

Ēku izmaksas

EUR 11 170 082

Drošības izmaksas

EUR 1 843 339

Komunikācijas izmaksas

EUR 11 639 088

Kopā

EUR 45 886 152

91.  uzstāj, ka ir svarīgi nodrošināt efektīvu komunikāciju dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot izmaksu lietderību; aicina visas lēmumu pieņemšanā iesaistītās puses censties panākt pievienoto vērtību, īpaši saistībā ar darbības izmaksām;

92.  vēršas pie Parlamenta un dalībvalstīm ar lūgumu pastiprināt sadarbību ar to attiecīgajiem EPLO; prasa EPLO palielināt savu atpazīstamību, izmantojot pasākumus un intensīvas darbības sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai veidotu saikni ar iedzīvotājiem; aicina EPLO pastiprināt individuālu sadarbību un komunikāciju ar Eiropas iestādēm, lai pilnveidotu EPLO darbību;

93.   norāda, ka EP vietējais birojs, kas atrodas Atēnās, 2018. gadā ir iztērējis 38 400 EUR stāvvietu īrei; uzskata, ka šīs izmaksas ir nesamērīgi augstas, ņemot vērā to, ka pašlaik šajā birojā strādā seši darbinieki; aicina Parlamentu noskaidrot šo izmaksu iemeslus un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus, lai situāciju labotu;

94.  norāda, ka 2019. gada 30. janvārī Prezidijs nolēma saglabāt Parlamenta biroju Londonā un ka Edinburgas filiāle turpinās darboties vismaz līdz 2020. gada beigām; norāda, ka lēmums par Parlamenta klātbūtni Edinburgā pēc 2020. gada tiks pieņemts vēlāk;

95.  ar bažām pieņem zināšanai Prezidija 2019. gada 11. februāra lēmumu par parlamentāro atbalstu ES misijai ASEAN Džakartā, ES delegācijai Āfrikas Savienībā Adisabebā un ES delegācijai ANO Ņujorkā; uzskata, ka, ņemot vērā šī parlamentārā atbalsta īpašo raksturu, Parlamenta Budžeta kontroles komitejai katru gadu saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu būtu jāsaņem detalizēta informācija par resursiem un darba rezultātiem; aicina ģenerālsekretāru līdz 2020. gada beigām un pirms plānotas plašākas piemērošanas citos pasaules reģionos veikt šī parlamentārās diplomātijas atbalsta izmaksu un ieguvumu analīzi;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

96.  atgādina, ka 2018. gadā Personāla ģenerāldirektorātam (DG PERS) bija 456 darbinieki un tas pārvaldīja 47,5 % no Parlamenta kopējā budžeta;

97.  atzinīgi vērtē to, ka ar reģistrētiem deputātu palīgiem saistītie uzdevumi no Finanšu ģenerāldirektorāta (DG FINS) ir nodoti DG PERS, un ievērojamās pūles, kas bija jāiegulda, organizējot pienākumu nodošanu;

98.  ar gandarījumu norāda uz reģistrēto deputātu palīgu front office izveidi, lai pārvaldītu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā no procedūras sākuma līdz beigām, kā arī viņu līgumu grozīšanu un izbeigšanu un viņiem sniegto administratīvo atbalstu; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāstiprina front office spēja reaģēt uz reģistrēto deputātu palīgu vajadzībām; atzinīgi vērtē vienkāršotas un ātrākas procedūras ieviešanu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanai darbā un progresu virzībā uz bezpapīra lietvedību; prasa pirms katra jaunā pilnvaru termiņa sākuma pastiprināt tās Parlamenta administrācijas darbinieku grupas, kas ir atbildīgas par reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā, un darīt to uz laiku, kas nepieciešams, lai nodrošinātu visaptverošu iepriekšēju apmācību, un līdz brīdim, kad lielā darba slodze ir beigusies;

99.   atkārtoti aicina administrāciju nākamā Parlamenta sasaukuma laikā pēc iespējas ātrāk nodrošināt apmācību kursus vai publikācijas jo īpaši jauniem reģistrētajiem deputātu palīgiem, tostarp attiecībā uz praktiskiem un administratīviem jautājumiem (komandējuma rīkojumi, medicīniskās pārbaudes, akreditācija, stāvvietu uzlīmes, apmeklētāju grupas, izstādes utt.), lai izvairītos no sistēmiskām kļūdām, kas kavē to administratīvo procedūru netraucētu norisi, kuras attiecas uz jaunajiem deputātu palīgiem;

100.   atkārtoti prasa, lai reģistrēti deputātu palīgi par komandējumiem uz sesijām Strasbūrā saņemtu tādu pašu dienas naudu kā štata darbinieki;

101.  pauž atbalstu to seku pārvaldībai, ko attiecībā uz Parlamenta administrāciju rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz cilvēkresursiem un budžetu;

102.  norāda, ka attiecībā uz DG PERS galvenais rādītājs 2018. gadā bija uzdevumu izpildes laiks; ar gandarījumu norāda, ka mērķrādītāji un datu vākšanas metodes tika atjaunināti, kopumā pozitīvi novērtējot rezultātus;

103.  norāda, ka kopējo Parlamenta darbinieku skaitu 2018. gada decembrī veidoja 9883 aktīvā dienestā esoši darbinieki, tostarp pastāvīgie un pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un reģistrēti deputātu palīgi (salīdzinājumā ar 9682 darbiniekiem 2017. gadā);

104.  vērš uzmanību uz Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”; ar bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus, kas attiecas uz citām Savienības iestādēm, tostarp Parlamentu, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas gatavību pieņemt Revīzijas palātas ieteikumus; atbalsta nostāju, ko šajā jautājumā paudusi Parlamenta Budžeta kontroles komiteja(4); uzsver, ka ir svarīgi, lai Savienība nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar privāto sektoru dzīvesvietas valstī, un pauž bažas, ka mazāk labvēlīgi nodarbinātības nosacījumi varētu būt mazinājuši Savienības kā darba devēja pievilcību, īpaši ņemot vērā to, ka nav viegli piesaistīt pietiekamu skaitu darbinieku no vairākām dalībvalstīm; brīdina par nopietnajām sekām, ko nākotnē Eiropas Savienības civildienestā un Savienības politikas īstenošanā var radīt jebkāds administratīvā budžeta vai darbinieku skaita samazinājums; pauž arī nopietnas bažas par līgumdarbinieku īpatsvara pieaugumu 2014. gada civildienesta reformas rezultātā, kas nodarbinātības nosacījumus Savienības iestādēs padara aizvien nestabilākus un veido paralēlu ES zemo izmaksu darbinieku kategoriju; aicina Savienības iestādes veikt visaptverošu novērtējumu par to, kā turpmāka Civildienesta noteikumu reforma vai pārskatīšana ietekmētu cilvēkresursu pārvaldību un darbinieku labjutību;

105.  atgādina, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana ir Parlamenta cilvēkresursu pārvaldības politikas svarīgs elements; pieņem zināšanai, ka dzimumu līdztiesības ceļvedis joprojām tiek īstenots, veicot konkrētas darbības: tika noteikts, ka līdz 2019. gada beigām sieviešu īpatsvaram nodaļu vadītāju vidū jābūt 40 %, direktoru vidū — 35 % un ģenerāldirektoru vidū — 30 %; tomēr pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības ceļvedis nav pilnībā īstenots, jo īpaši attiecībā uz mērķa par sieviešu pārstāvību augstākā līmeņa vadītāju amatos (40 %) līdz 2020. gadam sasniegšanu; prasa steidzami noteikt vērienīgākus mērķus un sasniegt tos īsā laikposmā;

106.  turklāt ierosina lielāku uzmanību pievērst iespēju vienlīdzībai visiem, piemēram, palielinot Parlamenta administrācijā strādājošo personu ar invaliditāti skaitu; norāda, ka Prezidijā jau ir izveidota Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, un prasa, lai tā veiktu pētījumu par pasākumiem, tostarp likumdošanas pasākumiem, dalībvalstīs un starptautiskā mērogā, kuri ir bijuši efektīvi palielinot personu ar invaliditāti līdzdalību darba vietā; prasa, lai šī augsta līmeņa grupa pēc pētījuma veikšanas un rezultātu analīzes ziņotu Prezidijam, sniedzot konkrētus ierosinājumus; prasa steidzami noteikt vērienīgus mērķus, tostarp attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara nepieciešamību, un sasniegt tos īsā laikposmā;

107.  ar gandarījumu norāda, ka Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos 2018. gadā uzdeva DG PERS izstrādāt ziņojumu ar ceļvedi, kas ietvertu pasākumu sarakstu jebkādas diskriminācijas novēršanai Parlamenta sekretariātā — piemēram, tādas, kuras pamatā ir etniskā izcelsme, invaliditāte, seksuālā orientācija un dzimtiskā identitāte; pieņem zināšanai, ka Prezidijs šo ziņojumu pieņēma 2019. gada aprīlī un tas jau tiek īstenots; aicina Augsta līmeņa grupu arī turpmāk stiprināt un uzlabot šāda veida pasākumus, lai Parlamentā veicinātu iekļaujošu darba vidi;

108.  pauž nožēlu par to, ka nepastāv sistēma, lai uz laiku aizstātu deputātes, kuras ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, ar aizstājējiem; uzskata, ka šādas iespējas trūkums pašos pamatos ir pretrunā Savienības pamatvērtībām, jo tas raida signālu, ka balsošana par sieviešu kārtas kandidāti var nozīmēt pārstāvības neesamību uz kādu laiku; uzskata, ka sistēmas uz laiku aizstāt deputātus vecāku atvaļinājuma laikā, kā arī deputātus, kas atrodas ilgstošā slimības atvaļinājumā, ar aizstājējiem neesamība ir neatrisināta problēma, jo viņi nevar arī pilnvarot balsot citu personu un tas uz laiku rada nelīdzsvarotību Savienības pilsoņu pārstāvībā; aicina Padomi grozīt 6. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(5), lai labotu šo situāciju;

109.  pauž nožēlu par to, ka laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam ģenerāldirektora līmeņa amatu ieņemošo sieviešu skaits absolūtos skaitļos saglabājās stabils, proti, 2 sievietes, kas ir daudz mazāk par izvirzīto mērķi; ar gandarījumu norāda, ka direktora līmeņa amatos sieviešu īpatsvars 2018. gada beigās sasniedza 34 % un 2019. gadā — 37 %, savukārt sieviešu īpatsvars nodaļu vadītāju līmenī tas 2018. gada beigās bija palielinājies līdz 38 % un 2019. gada beigās — līdz 39 %; atzīst, ka ir nepieciešama pakāpeniska pieeja, bet uzsver, ka situācija būs uzskatāma par apmierinošu tikai tad, kad dzimumu līdzsvars vadības līmenī atspoguļos dzimumu līdzsvaru to personu vidū, kuras ir tiesīgas kandidēt uz šiem amatiem;

110.  norāda, ka ir dalībvalstis, kurām nav neviena pārstāvja direktora un/vai ģenerāldirektora amatā, un, lai gan kopš 2004., 2007. un 2013. gada paplašināšanās ir pagājuši daudzi gadi, jauno dalībvalstu pārstāvība nav attiecīgi palielinājusies vadības līmenī, kur joprojām ir izteikts atsevišķu valstu valstspiederīgo pārsvars; iesaka risināt šo situāciju; atgādina, ka ir svarīgi, lai visa pieņemšana darbā būtu balstīta uz kompetenci, vienlaikus ņemot vērā, ka ir svarīgi panākt ģeogrāfisko līdzsvaru starp Parlamenta darbiniekiem; šajā sakarībā aicina Parlamentu nodrošināt, ka visu līmeņu darbinieki, tostarp direktori un ģenerāldirektori, tiek pieņemti darbā un paaugstināti amatā bez diskriminācijas valstspiederības dēļ un ka nodarbinātība Parlamentā ir vienlīdz pievilcīga visu dalībvalstu valstspiederīgajiem;

111.  pieņem zināšanai risinājumus, kas rasti attiecībā uz reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri bez pārtraukuma ir nostrādājuši divus secīgus Parlamenta sasaukumus, bet kuriem pietrūkst ne vairāk kā divu mēnešu līdz desmit gadu darba stāžam, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz pensiju saskaņā ar Savienības iestāžu pensiju tiesību shēmu; kritizē to, ka risinājums tika rasts pārāk vēlu, neraugoties uz daudzajiem atkārtoti paustajiem brīdinājumiem iepriekšējā sasaukuma laikā; turklāt kritizē to, ka vienīgais risinājums, ko izdevās rast, bija atkarīgs tikai no to dažu deputātu labās gribas, kuri apzinājās situāciju un solidarizējās ar šiem reģistrētajiem deputātu palīgiem šajā situācijā; kritizē arī to, ka administrācija nav informējusi jaunajā Parlamenta sasaukumā ievēlētos deputātus par šo jautājumu un par to, ka šajos gadījumos viņi varēja noslēgt līgumus uz laiku, kas īsāks par sešiem mēnešiem, kā rezultātā daudziem no attiecīgajiem reģistrētajiem deputātu palīgiem bija ļoti grūti atrast deputātu, kurš būtu gatavs tos īslaicīgi nodarbināt uz nepārtraukta līguma pamata, un dažiem deputātu palīgiem pat neizdevās to izdarīt (saskaņā ar administrācijas sniegto informāciju tādi bija vismaz trīs no 170 attiecīgajiem reģistrētajiem deputātu palīgiem);

112.  atzinīgi vērtē tāldarba iespēju paplašināšanu un pilnveidošanu Parlamenta Ģenerālsekretariātā, bet aicina paplašināt iespēju strādāt tāldarbu saskaņā ar noteiktu grafiku, kā tas ir Komisijā un citās iestādēs; atbalsta aptaujas veikšanu par tāldarbā gūto pieredzi un aicina novērtējuma rezultātus izsūtīt deputātiem un visiem Parlamenta dienestiem;

113.   atkārtoti aicina plašāk izmantot videokonferences un citas tehnoloģijas, lai aizsargātu vidi un taupītu resursus un, jo īpaši, samazināt darbinieku darba braucienus starp trijām darba vietām, veicot savus pienākumus;

114.  atzīst Parlamenta pilnīgas neiecietības politiku pret aizskarošu izturēšanos jebkurā līmenī, tostarp deputātu, darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu vidū, un pasākumus, kas ieviesti, lai novērstu aizskarošu izturēšanos darba vietā, jo īpaši Prezidija 2018. gada 12. martā pieņemto atjaunināto ceļvedi tādu preventīvu un agrīnā atbalsta pasākumu pielāgošanai, kas paredzēti, lai risinātu konfliktus un aizskaršanas gadījumus starp deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem, praktikantiem vai citiem darbiniekiem, Parlamenta iekšējās prakses un procedūru ārējo revīziju, konfidenciālo konsultantu tīkla un mediatora funkcijas izveidi un atklātas uzklausīšanas rīkošanu, piesaistot ekspertus, kuri strādā ar aizskarošas izturēšanās darba vietā jautājumiem; norāda, ka ārējās revīzijas rezultāti tika gaidīti 2018. gada novembra sākumā, un prasa tos nekavējoties paziņot, tiklīdz tie būs pieejami; aicina paskaidrot šādu kavēšanos, atzinīgi vērtē to, ka dažas grupas ir stingri mudinājušas savus deputātus piedalīties apmācībās par cieņpilnu izturēšanos darbā, lai rādītu piemēru, un prasa nodrošināt apmācību deputātiem un darbiniekiem; sagaida, ka ceļvedis tiks pilnībā un pārredzami īstenots; pieņem zināšanai, ka Padomdevēja komiteja par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanu darbavietā laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam katru gadu ir saņēmusi aptuveni 20 sūdzības, bet 2018. gadā — 7 sūdzības par psiholoģisku aizskaršanu vai seksuālu uzmākšanos darbā, ko nedrīkst ignorēt situācijā, kurā ikviens gadījums jau ir uzskatāms par nepieļaujamu;

115.  aicina pilnībā īstenot Parlamenta pasākumus, kuri ieteikti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcijā par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā, proti, rīkot visiem darbiniekiem un deputātiem obligātas mācības par aizkarošas izturēšanās novēršanu, kā arī pārveidot abas pastāvošās komitejas par vienu neatkarīgu komiteju; prasa no aizskarošas izturēšanās cietušo personu tiesvedības izdevumus un medicīniskās izmaksas segt saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu;

116.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz pirmajām trim darbinieku kategorijām (proti, šādām: vientuļais vecāks, kas strādā Parlamentā, un EP deputāti; divi vecāki, kas Parlamentā strādā pilnu slodzi; divi vecāki, kas strādā Parlamentā, no kuriem viens strādā pilnu slodzi, bet otrs — vismaz pusslodzi) netika izmantots pieraksts rindā, lai noteiktu prioritāti vietu piešķiršanai Parlamenta bērnudārzā un privātajās bērnudārzos Briselē, ar kuriem Parlamentam ir līgums; norāda, ka 2018. gadā tika piedāvātas 197 vietas un darbinieki pieņēma 116 vietas; ar gandarījumu norāda, ka Wayenberg bērnudārzs tiek paplašināts un tajā būs vietas 320 bērniem (pašlaik ir 230 vietas);

117.  norāda, ka no 2020. gada 1. februāra uzņēmums “Esedra” ir pārņēmis Parlamenta silītes un bērnudārzus kā jaunais pakalpojumu sniedzējs; pieņem zināšanai satraukumu, ko izraisīja tas, ka attiecīgie Parlamenta dienesti (DG PERS) pirms pakalpojumu sniedzēja maiņas sniedza ierobežotu informāciju par šī jaunā līguma radītajām izmaiņām; uzsver, ka Parlamentam, veicot vērtēšanu uzaicinājumā uz konkursu, par vienu no galvenajiem kritērijiem vienmēr ir jāizvirza bērnu labjutība bērnudārzā, kā arī pakalpojumu sniedzēja nodarbināto darbinieku darba apstākļi;

118.  uzsver skaidru noteikumu par silītēm un bērnudārziem nozīmību; prasa Parlamenta silīšu un bērnudārzu nodaļu pārvaldības komitejai pieņemt pietiekamas specifikācijas, lai tā noteikumus padarītu skaidrus un pārredzamus un ietvertu tajos jebkādus neikdienišķus un īpašus apstākļus, piemēram, individuālas ģimenes situācijas vai bērnus ar īpašām vajadzībām; ierosina tīmekļa vietnēs glabāt aktualizētu informāciju par silītēm un bērnudārziem, tostarp informāciju par iemaksām un pašreizējo kapacitāti; turklāt iesaka grozīt noteikumu par silītēm un bērnudārziem, kas darbojas Eiropas Parlamenta uzraudzībā, 4. pantu, skaidri nosakot maksimālo ieguldījumu, lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamību un novērstu jebkādas iespējamas neatbilstības;

119.  atgādina, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem ir pilnībā jāievēro Beļģijas tiesību akti un jānodrošina, ka apakšuzņēmējs darbojas saskaņā ar Parlamenta politiku attiecībā uz cieņpilnu izturēšanos darbā; aicina atbildīgos Parlamenta dienestus nodrošināt gludu pāreju un to, ka neviena no iespējamām izmaiņām silīšu un bērnudārzu darbībā, ko ievieš jaunā vadība, nepazemina pakalpojumu kvalitāti un nepasliktina darba apstākļus salīdzinājumā ar iepriekšējo pakalpojumu sniedzēju;

120.  norāda, ka DG PERS darbinieku lielā darba slodze rada elastības trūkumu reģistrēto deputātu palīgu algu grozīšanā, ja to pieprasa deputāts un ja to pamato reģistrēto deputātu palīgu pienākumu palielināšana;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)

121.  atgādina, ka 2018. gadā DG INLO bija 607 darbinieki un tas pārvaldīja 12,6 % no Parlamenta kopējā budžeta;

122.  norāda, ka to apropriāciju apmērs, par kurām uzņemtas saistības, bija 239 547 603 EUR, kas atbilst samazinājumam par 11 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (265 839 576 EUR);

123.  uzsver, ka Parlamenta ēku politikā ir pēc iespējas jāievēro izmaksu lietderības princips gan attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar esošajām ēkām, gan jauniem projektiem; uzsver, ka Parlamenta galvenajam uzdevumam ir jābūt efektīvai finanšu pārvaldībai ar mērķi pabeigt darbu ar viszemākajām iespējamām izmaksām;

124.  norāda, ka Prezidijs 2018. gada aprīlī pieņēma jaunu vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju ēku jomā; norāda, ka Prezidija ēku stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas paredzēti, lai apmierinātu turpmākās vajadzības laikposmā pēc 2019. gada, tostarp ēku atjaunošanai, kas joprojām ir viena no galvenajām risināmajām problēmām; atgādina, ka Parlaments ir koncentrējies uz īpašumu iegādi, kas nozīmē, ka tam tagad pieder 80 % no ēkām, kurās tas izvietots;

125.  pieņem zināšanai, ka Briselē tika pabeigta Martens ēkas būvniecība un Montoyer 63 ēka tika pārbūvēta;

126.  norāda, ka Parlamenta lielākais būvniecības projekts — Konrad Adenauer ēkas paplašināšana Luksemburgā — ir tā pirmā posma, proti, austrumu daļas, kas veido aptuveni 70 % no visa projekta, pabeigšanas fāzē; atgādina, ka patlaban Parlamenta darbinieki Luksemburgā ir izvietoti četrās ēkās; pieņem zināšanai, ka Konrad Adenauer ēkā visi pakalpojumi tiks apvienoti zem viena jumta un tādējādi ļaus gūt apjomradītus ietaupījumus energoapgādes, ūdens, drošības un ēkas apsaimniekošanas jomā; ar bažām norāda, ka, lai gan dažas ar būvniecības kavējumiem saistītās izmaksas ir bijušas augstākas, nekā sākotnēji paredzēts, ievērojami zemākie izdevumi par kredītu finansiālajām izmaksām ir ļāvuši Parlamentam kompensēt papildu finansiālās vajadzības; pieņem zināšanai, ka šajā posmā Konrad Adenauer projekta kopējās izmaksas joprojām ir par 32,5 miljoniem EUR zemākas nekā apstiprinātais kopējais budžets, kas neietver projekta pārvaldības izmaksas, finanšu izmaksas, sertificētas struktūras u. c.; pauž nožēlu par to, ka būvniecības kavēšanās dēļ ir palielinājušās izmaksas, un norāda, ka pārskaitījumi būvniecības uzņēmumiem (saistībā ar projekta kavēšanos) ir bijuši nepieciešami, lai izvairītos no turpmākas kavēšanās un izmaksām (no 5 % līdz 15 % no līguma summas);

127.  ar bažām norāda, ka — līdzīgi kā iepriekšējos gados — tika apstiprināts jauns apkopojošs pārvietojums Konrad Adenauer ēkas projekta priekšfinansēšanai 29 miljonu EUR apmērā; uzsver, ka apkopojošs pārvietojums nozīmē specifikācijas principa brīvāku piemērošanu un apzināti ir pretrunā budžeta precizitātes principam; nepiekrīt pašreizējai praksei gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu aktuālo ēku projektu īstenošanā; prasa labāk pārvaldīt budžetu, lai šādus pārvietojumus samazinātu līdz absolūtam minimumam, un padarīt skaidrākas un pārredzamākas attiecīgās budžeta pozīcijas;

128.  uzteic deputātu darba vides uzlabošanu Briselē (1 personīgais birojs + 2 biroji katra deputāta darbiniekiem) un Strasbūrā (1 + 1 birojs); turklāt atbalsta deputātu darba apstākļu uzlabošanu saskaņā ar zemāk izklāstīto147. punktu;

129.  atbalsta DG INLO centienus pastiprināt drošības pasākumus, veicot strukturālus un organizatoriskus uzlabojumus, tostarp nodrošinot drošību ap visiem fiziskajiem objektiem; uzstāj, ka atvērtība iedzīvotājiem ir jāsaskaņo ar drošības prasībām;

130.  ar nožēlu norāda, ka vairāki būtiski pakalpojumu sniedzēji (bankas un pārtikas veikali) nesen ir nolēmuši nepagarināt ar Parlamentu parakstītos ilgtermiņa līgumus, un aicina dienestu izmeklēt iemeslus, kāpēc samazinās Parlamentā pieejamo pakalpojumu apjoms;

131.  pieņem zināšanai, ka 2018. gadā ir sākti Wayenberg bērnudārza paplašināšanas darbi; tomēr pauž bažas par nedrošo piekļuvi telpām šo būvdarbu laikā un ierosina DG INLO un DG SAFE pievērst lielāku uzmanību lietotāju drošības nodrošināšanai šādu būvdarbu laikā nākotnē;

132.  pieņem zināšanai Parlamenta ievērojamo infrastruktūru, kuru var iedalīt šādi:

Briseles ēkas

Luksemburgas ēkas

Strasbūras ēkas

13 īpašumā

1 īpašumā

5 īpašumā

7 nomātas

6 nomātas

1 stāvvieta nomāta

671 285 m2

176 283 m2

344 283 m2

EP vietējie biroji un filiāle

 

Kopā

37

īpašumā

12

nomāti

25

platība

28 383 m2

133.  pieņem zināšanai, ka Prezidijs uzdeva ģenerālsekretāram pilnvarot DG INLO izsludināt arhitektūras konkursu Paul-Henri Spaak ēkas pārbūvei, apsverot tikai divas iespējas, proti, ēkas atjaunošanu vai pārstrukturēšanu; prasa sagatavot šo ēku turpmākai Parlamenta darbību attīstībai nākamajās desmitgadēs saskaņā ar Līgumiem; atgādina, ka arhitektūras konkurss tika izsludināts, lai saņemtu konkrētus arhitektu priekšlikumus, un ka galīgais lēmums par šo projektu būtu jāpieņem politiskajām un budžeta lēmējiestādēm; uzsver, ka šāds lēmums būtu jāpieņem pēc ēkas drošības novērtējuma publicēšanas un ka ģenerālsekretāram pirms lēmuma pieņemšanas šis plāns būtu jāiekļauj budžetā;

134.  norāda, ka Prezidijs ir apstiprinājis Europa Experience iekārtošanu vairākos vietējos birojos un tā tiks veikta tuvāko gadu laikā;

135.  atbalsta šoferu dienesta internalizāciju un norāda uz ļoti augsto apmierinātību (99,9 %) ar dienesta automašīnu izmantošanas pakalpojumiem 2018. gadā; ierosina, ka, braucot no Briseles uz Strasbūru un atpakaļ, dienesta automašīnas nebūtu jābrauc tukšām un tās būtu jāizmanto, lai pārvadātu deputātus, darbiniekus un reģistrētus deputātu palīgus, kuriem ir komandējuma rīkojumi; pieņem zināšanai jauno noteikumu, saskaņā ar kuru šoferiem iekāpšanas vietā ir jāgaida ne vairāk kā piecas minūtes, un saprot šāda noteikuma nepieciešamību, tomēr pauž bažas par to, ka šis laiks ir pārāk īss; norāda uz deputātu ilgo gaidīšanas laiku lidostā, pirms automašīnas dodas uz Parlamentu, un ierosina rast efektīvāku veidu, kā rīkoties saistībā ar šo kavēšanos;

136.  pauž nopietnas bažas par darba apstākļiem, kas uz divu Parlamenta noslēgtu ārēju koncesijas līgumu pamata tiek nodrošināti Parlamenta uzkopšanas un ēdināšanas jomas darbiniekiem, un stingri iesaka DG INLO organizēt neatkarīgu aptauju par viņu apmierinātību ar darba apstākļiem, lai nodrošinātu cieņpilnu izturēšanos darbā; prasa izvērtēt Parlamenta publiskā iepirkuma politiku, lai uzlabotu darba apstākļu pārredzamību un paredzamību saistībā ar visiem līgumā iekļautajiem pakalpojumiem; aicina Parlamentu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šāda novērtējuma rezultātiem; konstatē, ka Parlaments ievēro attiecīgos tiesību aktus;

137.   pauž bažas par to, ka dienests joprojām nav spējis atrisināt Parlamenta karstā ūdens sistēmas problēmu, un aicina atbildīgo komiteju turpmāk sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai apkarotu legionelozes infekciju Parlamentā;

138.  atzinīgi vērtē ēdiena piedāvājuma lielāko dažādību Parlamenta pašapkalpošanās ēdnīcā; tomēr pauž bažas par to, ka, neraugoties uz atklātu konkursu saistībā ar izmaksu un ieguvumu analīzi, tika konstatēts, ka ēdiena piedāvājuma cena un kvalitāte nav samērīga; aicina atkārtoti novērtēt kvalitāti un cenu, kā arī iespējamo pakalpojumu sniedzēju tirgū; prasa veikt nepieciešamās izmaiņas saistībā ar nesamērīgo kvalitātes un cenas attiecību, kas izriet no apsekojuma rezultātiem; pauž nopietnas bažas par ēdiena un dzērienu cenu un kvalitāti;

139.  pauž solidaritāti ar uzņēmuma “COMPASS Group” darbiniekiem, kuru skaits tiek samazināts un darba apstākļi pasliktinās; pauž bažas par to, ka ārējais ēdināšanas uzņēmums aizvien vairāk izmanto pagaidu darbiniekus un pagaidu darba aģentūru darbiniekus, kas ietekmē pakalpojumu kvalitāti un pastāvīgo darbinieku priekšrocības un darba apstākļu kvalitāti;

140.  atzinīgi vērtē Ex ante kontroles un publisko iepirkumu koordinācijas nodaļas izveidi 2017. gadā, lai stiprinātu Ex ante pārbaudes dienesta centrālo lomu un sniegtu atbalstu, ar mērķi nodrošināt iepirkuma procedūru vienādu piemērošanu un uzraudzību DG INLO;

141.  pauž gandarījumu par to, ka visu 2018. gadu tika veikta revīzija par ēku pieejamību personām ar invaliditāti, kas bija daļa no universāla dizaina (Design for all) politikas, kā arī par DG INLO pieejamības tīkla izveidi;

142.  atzinīgi vērtē DG INLO lomu Parlamenta vides politikā, jo īpaši mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti un samazināt ūdens patēriņu;

Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG LINC)

143.  atgādina, ka 2018. gadā Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam (DG LINC) bija 534 darbinieki un tas pārvaldīja 3,1 % no Parlamenta kopējā budžeta;

144.  uzstāj, ka ir jāievēro Rīcības kodekss attiecībā uz daudzvalodību, kas ļauj ikvienam deputātam izteikties savā valodā; uzsver, ka detalizētāki valodu profili, kas ieviesti, pārskatot Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību, ir izmantojami tikai izņēmuma gadījumos; to mērķis nav ierobežot valodu piedāvājumu, bet sniegt deputātiem mērķtiecīgākus pakalpojumus tirgus ierobežojumu un loģistikas ierobežojumu gadījumā;

145.  atzinīgi vērtē ģenerāldirektorāta pārveidi 2018. gadā, lai uzlabotu Parlamenta spējas konferenču organizēšanā un pabeigtu jaunu tulkiem piemērojamo darba nosacījumu izstrādes procesu;

146.  pieņem zināšanai konferenču pārvaldības modernizācijas stratēģiju, kas galvenokārt vērsta uz pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu un pielāgošanu Parlamentā, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, un organizatoriem paredzētas vienotas saskarnes izstrādi;

147.  atzinīgi vērtē 2018. gada 8. septembra vienošanos par tulku darba nosacījumiem; mudina kopīgo pārraudzības grupu, kuras sastāvā ir administrācijas un tulku pārstāvji, turpināt auglīgo sadarbību, lai raiti atrisinātu iespējamās problēmas;

148.  norāda, ka vispārējais vidējais stundu skaits nedēļā, ko tulki pavada, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus kabīnē, ir palielinājies no 11 stundām 54 minūtēm 2014. gadā līdz 13 stundām 47 minūtēm 2018. gadā, cita starpā parlamentārā darba apjoma pieauguma dēļ;

149.  aicina pievērst uzmanību tam, ka izmaksas par tulkošanu no konkrētām valodām ir ļoti atšķirīgas, un lūdz dienestu izpētīt šo būtisko atšķirību iemeslus;

Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG TRAD)

150.  atgādina, ka 2018. gadā Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam (DG TRAD) bija 1145 darbinieki un tas pārvaldīja 0,9 % no Parlamenta kopējā budžeta;

151.  pieņem zināšanai, ka 2018. gadā DG TRAD salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 10 % palielinājās veiktā darba apjoms un to noteica pieprasījuma pēc tulkojumiem cikliskais raksturs, kas ir cieši saistīts ar parlamentārā darba intensitāti; ar bažām norāda, ka iekšējo tulkotāju veiktā tulkošanas darba apjoma attiecība pret kapacitāti sasniedza 119,4 % (mērķrādītājs: 100 %) un ārpakalpojumu īpatsvars bija 32,8 % (2017. gadā — 31,4 %); aicina DG TRAD apsvērt iespēju vairāk izmantot ārpakalpojumus, nepārkāpjot 100 % mērķrādītāju un galveno uzmanību pievēršot dokumentu kvalitātei un nevainojamam tulkojumam; aicina DG TRAD turpināt darbu, lai vairāk pārbaudītu ārējo tulkotāju veikto tulkojumu atbilstību un kvalitāti;

152.  norāda uz pakāpenisku pāreju uz eTranslation, kas nodrošinās mašīntulkošanu visām valodu kombinācijām; stingri norāda, ka cilvēku kā tulkotāju loma un pievienotā vērtība ir neaizstājama;

153.  konstatē, ka 2018. gadā tulkotājiem tika ieviesti jauni uzdevumi un tulkošana tika pārveidota par starpkultūru lingvistisko mediāciju, cita starpā izveidojot Audiokapacitātes dienestu, kas nozīmē, ka vairāki tulkotāji katru dienu tulko ziņas īsumā 24 valodās un aplādes 6 valodās; norāda, ka DG TRAD piesaistīja balss treneri, kas apmācīja gandrīz 180 darbinieku; pauž bažas par to, ka DG TRAD darbinieki saskārās ne tikai ar ārkārtīgi lielu darba slodzi sasaukuma beigu dēļ, bet arī ar neskaidrību saistībā ar gaidāmajiem jaunajiem un nezināmajiem uzdevumiem; aicina DG TRAD augstākā līmeņa vadību un darbiniekus turpināt diskusijas par cikliskās darba slodzes ietekmi uz personāla labjutību; mudina izveidot kopīgu pārraudzības grupu, kurā būtu administrācijas un tulkotāju pārstāvji līdzīgi kā DG LINC izveidotajā grupā;

Finanšu ģenerāldirektorāts (DG FINS)

154.  atgādina, ka 2018. gadā Finanšu ģenerāldirektorātam (DG FINS) bija 222 darbinieki un tas pārvaldīja 20,8 % no Parlamenta kopējā budžeta;

155.  apzinās, ka DG FINS tiesiskais regulējums kopš Deputātu nolikuma stāšanās spēkā 2009. gadā ir ievērojami mainījies; turklāt norāda uz jaunās Finanšu regulas stāšanos spēkā 2018. gada 2. augustā un no tā izrietošajām izmaiņām Iekšējos noteikumos par Parlamenta budžeta izpildi, kas ietekmē DG FINS darbu;

156.  pauž bažas par cilvēkresursu trūkumu un mobilitāti, proti, par to, ka par prioritāti bija jāuzskata pamatpakalpojumi deputātiem un Parlamentam un tādēļ radās problēmas ar veikto pārbaužu apjomu, termiņiem, maksājumu veikšanas ātrumu un izdevumu operāciju bilances gatavošanu; pauž bažas par šo tendenci un tās nelabvēlīgo ietekmi, jo īpaši par labjutības mazināšanos darba vietā un ilgstoši slimojošu darbinieku skaita pieaugumu, kas gada laikā kļuva aizvien izteiktāks;

157.  pauž nopietnas bažas par ģenerāldirektorāta IT lietojumprogrammu straujo novecošanu un IT atteices risku, kas tiek uzskatīts par augstu; aicina DG FINS un DG ITEC pastiprināt savu konstruktīvo sadarbību, lai īstenotu atbilstīgus ietekmes mazināšanas pasākumus, tostarp jaunās finanšu pārvaldības un grāmatvedības sistēmas netraucētu ieviešanu;

158.  atzinīgi vērtē ievērojamos centienus turpināt ieguldījumus finanšu procesu digitalizācijā, piemēram, deputātu elektroniskā paraksta izveidē, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, administratīvo efektivitāti un pārbaužu līmeni, jo īpaši ieviešot deputātu medicīnisko izdevumu atmaksāšanu tiešsaistē un centralizētā apmeklējumu reģistra automatizāciju, lai paātrinātu saistīto tiesību maksājumus un paplašinātu e-portāla funkcijas, kas darbojas kā vienots kontaktpunkts, caur kuru deputāti var pārvaldīt savas finansiālās un sociālās tiesības; pauž nožēlu par laikietilpīgo neefektivitāti datu ievadē un pārbaudē, jo īpaši par to, ka dati par deputātu ceļa izdevumiem sistēmā tiek ievadīti divreiz, proti, vispirms to dara deputāti un pēc tam vēlreiz — administrācija;

159.  norāda, ka Parlamenta jaunā ceļojumu aģentūra sāka darboties 2019. gada 1. janvārī pēc atklāta konkursa procedūras; pieņem zināšanai, ka ceļojumu aģentūras zvanu centrs, kas ir pieejams nedēļas nogalēs, bet neaptver visus ceļojumu aģentūras izmantotos uzņēmumus, ir ticis izmantots nelielā apmērā; pauž nožēlu par to, ka deputātiem bija grūtības sazvanīt ceļojumu dienesta zvanu centru darba laikā un ārpus tā; pauž nožēlu par aģentūras ierobežoto darba laiku, jo īpaši par to, ka tā ir slēgta piektdienas pēcpusdienās, izņemot piektdienas pēcpusdienas pirms Strasbūras sesijas, jo šis darba laiks būtiski ierobežo deputātu darbinieku spēju strādāt efektīvi; prasa uzlabot pieejamību; uzstāj, ka ir obligāti jāievieš vienkāršs un lietotājiem ērts sūdzību mehānisms, kas ļautu ātri atrisināt jebkādas problēmas; pauž nožēlu par aģentūras lēno reakciju uz biļešu pieprasījumiem; uzskata par absolūti nepieņemamu to, ka aģentūras piedāvātās biļetes ne vienmēr ir visrentablākās (bieži vien to cena pārsniedz tiešsaistē pieejamo cenu) un ka ievērojami aizkavējas deputātu ceļa izdevumu atmaksāšana; aicina DG FINS sākt klientu apmierinātības aptauju par ceļojumu aģentūras pakalpojumiem, iepazīstināt ar rezultātiem ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam un informēt klientus par DG FINS un Parlamenta ceļojumu aģentūras organizāciju un pienākumiem; mudina jauno ceļojumu aģentūru apsvērt rezultātus, kas iegūti klientu apmierinātības aptaujā, un attiecīgi veikt uzlabojumus;

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

160.  atzinīgi vērtē Prezidija veiktos pasākumus lielākas pārredzamības un finansiālās pārskatatbildības nodrošināšanai;

161.  atgādina, ka ir obligāti jāizveido atsevišķs bankas konts piemaksas par vispārējiem izdevumiem saņemšanai; aicina Parlamentu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu pilda šo pienākumu;

162.  vērš uzmanību uz to, ka Prezidijs 2018. gada 2. jūlija sanāksmē pieņēma jaunu neizsmeļošu to izdevumu sarakstu, kurus drīkst segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, šajā sarakstā iekļaujot visizplatītāko attiecināmo izdevumu piemērus; norāda, ka deputātiem, kuri to vēlas, izmaksas, kas saistītas ar brīvprātīgu pārbaudes revīziju par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; atgādina, ka visi deputāti var brīvi dokumentēt, kā viņi izmanto piemaksu par vispārējiem izdevumiem, un pieprasīt šīs informācijas publicēšanu savās tīmekļa vietnēs; aicina Parlamentu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu ievēro šos ieteikumus;

163.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados ir uzlabota izdevumu atmaksas verifikācijas un pārbaudes efektivitāte un pārredzamība, piemēram, attiecībā uz deputātu ceļa izdevumu atmaksu un parlamentārās palīdzības piemaksu, saistībā ar ko ir jāiesniedz faktiskās izmaksas pamatojoši dokumenti; prasa stingri izskatīt gadījumus, kuros ir atklāti pārkāpumi; mudina Prezidiju izdarīt secinājumus saistībā ar iepriekšējiem krāpšanas gadījumiem un krāpšanas gadījumos piemērot bargus soda pasākumus; stingri mudina deputātus piemaksu par vispārējiem izdevumiem izmantot tikai tiem nolūkiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos; mudina Prezidiju sākt pamatnostādņu novērtēšanu, kā paredzēts jaunākajā Prezidija lēmumā; vēlas, lai iedzīvotāju interesēs un Parlamenta un tā deputātu reputācijas labā tiktu panākts smalki izsvērts līdzsvars starp pilnvaru īstenošanas brīvību un cīņu pret ļaunprātīgas izmantošanas un krāpšanas risku; uzskata, ka ir lietderīgi regulāri ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties pilnvaru termiņa vidum, izvērtēt attiecīgos noteikumus;

164.  atgādina 62. panta 1. punktu grozītajā Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumā (jaunākie grozījumi izdarīti 2019. gada 1. jūlijā) attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem, kas paredz, ka “[l]īdzekļi, kas izmaksāti”, cita starpā piemaksa par vispārējiem izdevumiem, “ir paredzēti vienīgi ar deputāta pilnvaru īstenošanu saistītas darbības finansēšanai, un tos nevar izmantot personisku izdevumu segšanai vai politiska rakstura subsīdiju vai dāvinājumu finansēšanai” un “[d]eputāti atmaksā Parlamentam neizmantotos līdzekļus, izņemot gadījumu, kad tie ir izmaksāti kā vienreizējs maksājums”; aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju nodrošināt, ka minētie noteikumi tiek pilnībā īstenoti un ievēroti, un regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu ir atmaksājuši neizmantotās summas;

165.  atgādina, ka iepriekšējā sasaukuma laikā ad hoc darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt un publicēt noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, ieteica Prezidijam atsākt diskusijas par piemaksu par vispārējiem izdevumiem un panākt vienošanos, kurā deputātiem būtu uzlikts par pienākumu glabāt visas ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem saistītās kvītis, ļaut neatkarīgam revidentam veikt pārskatu ikgadējo pārbaudi un publicēt revidenta atzinumu un pilnvaru termiņa beigās atmaksāt piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietoto daļu;

166.  atgādina arī to, ka papildus ad hoc darba grupas jau ierosinātajām izmaiņām plenārsēdē ir pieņemtas vēl citas izmaiņas attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, kas uzliek par pienākumu Parlamenta iekšējās revīzijas dienestam veikt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem segto izdevumu izlases (5 %) pārbaudi, tās galīgos rezultātus un konstatējumus iekļaut ikgadējā iekšējās revīzijas ziņojumā, ko publicē Parlaments, un deputātiem katru gadu publicēt pārskatu par saviem izdevumiem pa kategorijām (komunikācijas izmaksas, biroja īre, biroja piederumi u. c.);

167.  mudina Prezidiju pēc iespējas drīzāk īstenot plenārsēdē pausto demokrātisko gribu attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem;

168.   atzinīgi vērtē to, ka iepriekšējā sasaukuma Prezidijs deputātu tiešsaistes lapā Parlamenta tīmekļa vietnē ir izveidojis nepieciešamo infrastruktūru tiem deputātiem, kuri vēlas publicēt brīvprātīgo revīziju vai apstiprinājumu par to, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošana atbilst Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamiem noteikumiem; aicina Parlamentu uzlabot komunikāciju ar deputātiem par šo iespēju un tās izmantošanu praksē;

Brīvprātīgais pensiju fonds

169.  norāda, ka 2018. gada beigās brīvprātīgajā pensiju shēmā aplēstais aktuārais deficīts ir 286,1 miljons EUR; norāda arī to, ka 2018. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi 112,3 miljoni EUR un 398,4 miljoni EUR;

170.  atgādina, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2018. gadā izmaksātā kopējā summa ir 17,8 miljoni EUR;

171.  norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, un atgādina, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

172.  stingri atbalsta 2018. gada 10. decembra sanāksmes rezultātus, proti, Prezidija lēmumu grozīt pensiju shēmai piemērojamos noteikumus, palielinot pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un ieviešot 5 % nodevu pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem, lai uzlabotu pensiju shēmas ilgtspēju; atbalsta Prezidija lēmumu, uzskatot to par soli pareizajā virzienā; tomēr norāda, ka Parlaments arī turpmāk būs atbildīgs par ļoti ievērojamu summu; atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 27. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “[i]egūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”;

173.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju, pilnībā ievērojot Deputātu nolikuma noteikumus, proti, 27. panta 1. un 2. punktu, darīt visu iespējamo, lai rastu taisnīgu problēmas risinājumu, vienlaikus līdz minimumam samazinot Parlamenta atbildību, jo ir runa par nodokļu maksātāju līdzekļiem, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC)

174.  atgādina, ka 2018. gadā DG ITEC bija 484 darbinieki un tas pārvaldīja 6,4 % no Parlamenta kopējā budžeta;

175.  norāda, ka attiecībā uz DG ITEC galvenais rādītājs 2018. gadā ir savlaicīga un efektīva reaģēšana uz lietotāju un partneru pieprasījumiem visās darbības jomās; uzstāj, ka DG ITEC būtu jāturpina ieguldīt mūsdienīgās, gludi funkcionējošās, efektīvās un uz lietotājiem orientētās IT saskarnēs;

176.  atbalsta pašreizējo e-Parlamenta lietojumprogrammu izstrādi, IT inovācijas darbību pastiprināšanu un Parlamenta kiberdrošības spēju stiprināšanu; atzinīgi vērtē lēmumu divkāršot resursus, kas piešķirti ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienībai (CERT-EU); atzinīgi vērtē Savienības iestāžu spēju stiprināšanu, lai nodrošinātu optimālu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem;

177.  atzīst, ka DG ITEC ir ļoti grūti pieņemt darbā pietiekami daudz augsti kvalificētu ekspertu ar ļoti specifisku specializāciju, zināšanām un pieredzi; aicina Parlamentu nodrošināt, ka šis pieprasījums tiek pienācīgi nosūtīts Eiropas Personāla atlases birojam, lai labāk tiktu reaģēts uz šādām Savienības iestāžu īpašajām vajadzībām;

178.  uzstāj, ka DG ITEC ir jāiegulda vairāk pūļu, lai garantētu Parlamenta IKT infrastruktūru darbību nepārtrauktību un noturību, kas panākta kopš IT darbības pārtraukuma 2017. gada oktobrī; prasa pastiprināt centienus un spēju nodrošināt pārliecību par Parlamenta IKT stabilitāti; prasa turpināt darbu un progresu, kas panākts tādās jomās kā darbības nepārtrauktība, riska pārvaldība, incidentu pārvaldība un atkopšanas spējas; uzsver, ka ir vērojami trūkumi interneta tīkla darbībā Parlamentā;

179.  uzsver aizvien lielākos riskus saistībā ar datiem un privātumu; ar bažām norāda uz nesenajiem ziņojumiem par lietotāju datu glabāšanu un apstrādi, reģistrējoties Parlamenta wi-fi tīklā; stingri apšauba nepieciešamību saglabāt datus līdz pat sešiem mēnešiem(6); aicina Parlamentu izstrādāt informācijas drošības politiku un stratēģiju; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai DG ITEC un DG SAFE cieši sadarbotos; mudina šos ģenerāldirektorātus plānot kopīgas darbības vidējā termiņā un ilgtermiņā;

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts (DG SAFE)

180.  atgādina, ka 2018. gadā DG SAFE bija 756 darbinieki un tas pārvaldīja 1,5 % no Parlamenta kopējā budžeta;

181.  pauž bažas par nesen veiktās DG SAFE darbinieku aptaujas rezultātiem un cer, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams rast risinājumu saistībā ar darbinieku norādītajām problēmām;

182.  atgādina, ka atvērtība sabiedrībai ir Parlamentam raksturīga iezīme un ir jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp to un nepieciešamo drošības līmeni;

183.  atzinīgi vērtē svarīgākos ar drošību saistītos lēmumus, ko Prezidijs pieņēmis 8. sasaukuma laikā, jo īpaši a) pasākumus attiecībā uz attiecībām ar uzņēmējvalstu iestādēm un citām iestādēm, jo īpaši Briseles Eiropas kvartāla drošībai paredzētos pasākumus, ārējo pakalpojumu sniedzēju personāla drošības pārbaudi, draudu novērtēšanu un trauksmes līmeņa maiņu, b) Parlamenta ēku modernizācijai paredzētos pasākumus un c) iekšējos pasākumus; atgādina, ka minētie lēmumi paredzēja ieguldījumus infrastruktūrā;

184.  atzinīgi vērtē Parlamenta 2018. gadā noslēgto nolīgumu ar Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju par savstarpēju atbrīvojumu no drošības pārbaudēm; taču pauž nožēlu par to, ka vēl nav parakstīts šāds nolīgums ar Padomi, un cer, ka drīz būs iespējams rast risinājumu šajā jomā;

185.  atzinīgi vērtē deputātu un viņu darbinieku caurlaižu aizstāšanu; ar nepacietību gaida plānoto Parlamenta darbinieku caurlaižu aizstāšanu;

186.  atzinīgi vērtē labo sadarbību starp DG SAFE un DG INLO ar mērķi pastiprināt visu Parlamenta ēku drošību un uzlabot piekļuvi, tostarp piekļuvi autostāvvietām, kā to prasījis Prezidijs;

187.  pieņem zināšanai Aizsardzības nodaļas izveidi, jo īpaši Parlamenta priekšsēdētāja stingro aizsardzību un Parlamenta stratēģisko atrašanās vietu drošības pastiprināšanu;

188.  atbalsta SMS drošības trauksmes sistēmas paplašināšanu, attiecinot to uz visiem dienesta tālruņu lietotājiem un turpmāk izmantojot to attiecībā uz visiem deputātiem un darbiniekiem;

Juridiskais dienests

189.  atzinīgi vērtē Juridiskā dienesta stratēģiju, saskaņā ar kuru advokāti kļūst vieglāk pieejami Parlamenta komitejām; aicina palielināt ar parlamentāro darbību saistīto darbinieku skaitu;

190.  ar gandarījumu norāda, ka Juridiskais dienests nodrošina dzimumu līdzsvaru administratoru, nodaļu vadītāju un direktoru līmenī;

191.  uzsver, ka Juridiskais dienests ir uzvarējis 95 % lietu, kas 8. sasaukuma laikā iesniegtas Tiesā; pauž pārliecību, ka Juridiskais dienests pilda savu lomu Parlamenta un Savienības pilsoņu finanšu interešu aizsardzībā, atgūstot publiskos līdzekļus ar tiesvedības palīdzību;

192.  pauž bažas par grūtībām atrast kvalificētas personas no konkrētām valstīm atsevišķu štata vietu aizpildīšanai, pildot pienākumu aptvert visas dalībvalstu tiesību sistēmas un visas valodas;

Gada pārskats par piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām

193.  atgādina, ka abās secīgajās Finanšu regulās(7) un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumos(8) ir noteikts, kāda informācija par iestādes piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām ir jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un kāda jāsniedz sabiedrībai; norāda, ka Finanšu regulā ir prasīts publiskot piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko konkurss;

194.  norāda, ka no pavisam 251 līguma, kura slēgšanas tiesības tika piešķirts 2018. gadā, 94 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija 569,5 miljoni EUR, savukārt 155 līguma pamatā bija sarunu procedūra un to kopējā vērtība bija 35,9 miljoni EUR; norāda, ka kopējais to līgumu skaits, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā, vērtības izteiksmē samazinājās no 12 % no kopējās piešķirto līgumu vērtības 2017. gadā līdz 6 % 2018. gadā, kā arī apjoma ziņā no 70,5 miljoniem EUR 2017. gadā līdz 35,86 miljoniem EUR 2018. gadā;

195.  norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2018. un 2017. gadā, tostarp līgumi par ēkām, pēc to veida sadalās šādi:

Līguma veids

2018

2017

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Pakalpojumi

Piegādes

Būvdarbi

Ēkas

199

37

12

3

79 %

15 %

5 %

1 %

177

36

11

0

79 %

16 %

5 %

0 %

Kopā

251

100 %

224

100 %

Līguma veids

2018

2017

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Pakalpojumi

256 374 627

42 %

446 313 270

76 %

Piegādes

210 526 209

35 %

133 863 942

23 %

Būvdarbi

133 431 628

22 %

6 892 972

1 %

Ēkas

5 039 824

1 %

0

0 %

Kopā

605 372 288

100 %

587 070 184

100 %

(2018. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, 6. lpp.)

196.  norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2018. un 2017. gadā, pēc izmantotās procedūras veida, skaita un īpatsvara sadalās šādi:

Procedūras veids

2018

2017

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

89

5

155

1

1

35,46 %

1,99 %

61,75 %

0,40 %

0,40 %

78

1

145

-

-

35 %

1 %

64 %

-

-

Kopā

251

100 %

224

100 %

Procedūras veids

2018

2017

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

486 039 380

83 433 046

35 859 040

24 221

16 600

80

14

6

-

-

488 368 460

28 200 000 70 501 724

-

-

83 %

5 %

12 %

-

-

Kopā

605 372 288

100 %

587 070 184

100 %

(2018. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, 8. lpp.)

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

197.  norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds(9):

Grupa

2018

2017

Gada apropr.

Pašu resursi un pārnestās apropr.

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropr.

Pašu resursi un pārnestās apropr.

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Eiropas Tautas partija (PPE)

18 282

6 690

20 820

113,88

4 152

17 790

8 150

19 330

108,66

6 610

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

15 792

5 863

16 888

106,94

4 767

15 610

5 469

15 268

97,81

5 812

Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR)

6 182

2 962

7 200

116,47

1 944

6 200

2 810

6 051

97,60

2 959

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)

5 823

1 824

6 033

103,61

1 614

5 711

1 694

5 596

97,99

1 809

Zaļie un Eiropas Brīvā apvienība (Verts/ALE)

4 478

1 579

4 669

104,27

1 388

4 333

1 826

4 583

105,77

1 578

Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (GUE/NGL)

4 443

1 257

4 590

103,31

1 110

4 421

1 407

4 571

103,39

1 257

Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD)

3 829

1 828

2 725

71,17

1 915

3 654

1 917

3 523

96,41

1 827

Nāciju un brīvības Eiropa (ENF)

3 238

1 094

3 612

111,55

720

2 719

846

2 474

90,99

1 091

Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

1 153

314

537

46,57

442

929

257

494

53,18

318

Kopā

63 220

23 412

67 073

106,09

18 052

61 365

24 377

61 889

100,85

23 258

198.  atzinīgi vērtē to, ka visi atzinumi par 2018. finanšu gadu, kurus neatkarīgi ārējie revidenti sniedza politiskajām grupām, bija bez iebildēm;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

199.  norāda, ka 2016. gadā tika izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (APPF), kuras uzdevums ir izvērtēt reģistrācijas pieprasījumus, reģistrēt jaunas Savienības partijas un fondus, uzraudzīt to finansējumu un piemērot sankcijas pienākumu neizpildes gadījumos; norāda, ka 2017. gadā šī iestāde sāka darboties pilnā apmērā;

200.  norāda, ka Komisija, Padome un Parlaments vienojās nodrošināt APPF papildu finanšu resursus un cilvēkresursus 2019. finanšu gada budžetā;

201.  norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(10) 6. panta 10. punktu APPF direktoram katru gadu ir jāiesniedz Parlamentam, Padomei un Komisijai pārskats par šīs iestādes darbību; norāda, ka šis gada pārskats tika nosūtīts Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram 2019. gada 21. novembrī; pauž nožēlu, ka 2018. gada pārskats Parlamenta Budžeta kontroles komitejai tika iesniegts tikai 2020. gada janvārī; pauž bažas par lēmumu pēc APPF īpaša pieprasījuma uzskatīt šo pārskatu par konfidenciālu, darot to pieejamu tikai ierobežotam personu skaitam un ar ierobežojošiem nosacījumiem; uzskata, ka, ierobežojot piekļuvi šim dokumentam, kurš attiecas uz publisko līdzekļu izmantošanu, tiek radīts nožēlu izraisošs iespaids, ka ir kaut kas slēpjams; prasa katru gadu publiskot APPF pārskatu un nosūtīt to deputātiem vienlaikus ar tā nosūtīšanu Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram;

202.  aicina Parlamenta Budžeta kontroles komiteju aicināt APPF direktoru — līdzīgi kā citu aģentūru un iestāžu vadītājus — uz ikgadējo uzklausīšanu saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu;

203.  uzsver, ka ir svarīgi, ka APPF, īstenojot pārskatatbildību, publiski informē par savām darbībām, jo tam ir būtiska nozīme, turpinot veidot uzticēšanos un pārliecību, kā arī novērtējot, vai APPF ir pienācīgi nodrošināta ar personālu, resursiem un kompetencēm, lai efektīvi novērstu to, ka politiskās partijas un fondi ļaunprātīgi izmanto līdzekļus;

204.  norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Partija

Saīsinājums

Pašu resursi

EP galīgā iemaksa — pirmā daļa

Kopējie ieņēmumi (11)

EP iemaksa, % no atmaksājamiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)

Eiropas Tautas partija

PPE

1 427 466

7 356 802

11 340 157

85 %

64 271

Eiropas Sociālistu partija

PSE

1 153 831

6 309 079

7 462 911

85 %

—  

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

759 642

2 674 543

3 935 648

85 %

157 524

Eiropas Zaļo partija

PVE

544 072

2 244 342

2 961 972

85 %

—  26 538

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

301 456

1 513 876

1 875 332

85 %

—  6 798

Eiropas Demokrātu partija

PDE

125 374

532 075

754 587

85 %

18 913

Eiropas Brīvā apvienība

ALE

156 351

628 696

910 047

85 %

32 110

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

ACRE

—  286 814

1 253 918

1 245 829

71 %

—  729 991

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

MPCE

125 110

624 532

749 641

85 %

5 995

Kustība “Nāciju un brīvības Eiropa”

MENL

211 768

1 045 592

1 257 360

85 %

—  28 579

KOPĀ

 

4 518 257

24 183 454

32 493 485

 

-513 092

205.  norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Fonds

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi

EP galīgā dotācija

Kopā ieņēmumi

EP dotācija, % no attaisnotajām izmaksām (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

1 097 171

5 816 345

6 913 516

85 %

31 397

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

1 050 548

4 895 825

5 946 373

85 %

-

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

292 141

1 650 538

1 942 680

85 %

-

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

185 182

1 038 822

1 224 004

85 %

1 368

Pārveido Eiropu

TE

EL

244 655

1 193 712

1 438 367

85 %

16 375

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

45 755

255 000

300 755

85 %

-

Coppieters fonds

CF

ALE

115 193

388 702

503 895

85 %

38 617

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

ACRE

279 636

1 215 011

1 494 647

85 %

—  156 378

Sallux

SALLUX

MPCE

77 416

418 444

495 860

85 %

2 159

Fonds “Nāciju un brīvības Eiropa”

FENL

MENL

53 600

329 251

382 851

85 %

—  4 503

KOPĀ

 

 

3 441 296

17 201 651

20 642 947

 

-70 965

(1) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(4) Darba dokuments par 2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošanu Komisijā: lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam.
(5) Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (Eiropas Vēlēšanu akts) (OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.).
(6) https://euobserver.com/institutional/146270
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
(9) Visas summas tūkstošos EUR.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).
(11) Kopējie ieņēmumi ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas (attiecīgajā finanšu gadā spēkā esošās versijas) 125. panta 6. punktu.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 18. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika