Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0053/2019)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0027/2020),

1.  sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Eiropas Savienības Tiesas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Tiesai, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 57, 28.2.2018. (2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp. (3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp. (4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp. (5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0027/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi panākt vēl spēcīgāku Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tādēļ nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un īstenot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi nopietnus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Tiesas administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3.  kopumā pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai „Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, pat ja daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4.  atzīmē, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas „Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; atzīmē — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz „pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5.  atzīmē, ka 2018. gadā Tiesas budžets bija 410 025 089 EUR un ka tas ir par 2,67 % vairāk nekā 2017. gadā, kad budžets bija 399 344 000 EUR; atzīmē, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 99,18 % (salīdzinot ar 98,69 % 2017. gadā);

6.  atzinīgi vērtē Tiesas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; atzīmē, ka saistību izpildes līmenis 1. sadaļā (iestādē strādājošie — 75 % no budžeta izpildes) un 2. sadaļā (ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi — pārējā budžeta izpildes daļa) ir augsts: tie ir attiecīgi 99,0 % un 99,8 % (salīdzinot ar attiecīgi 98,6 % un 99,1 % 2017. gadā);

7.  kopumā atzinīgi vērtē Tiesas centienus nepieļaut nopietnas neatbilstības starp saistībām (99,18 %) un maksājumiem (94,04 %); atzinīgi vērtē to, ka Tiesa visu gadu ļoti cieši seko līdzi tās budžeta izpildei, katru mēnesi sagatavojot attiecīgu infopaneli, lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izmantošanu;

8.  uzsver, ka uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus Tiesa piemēro visiem saviem administratīvajiem dienestiem; atzīmē, ka ir noteikti konkrēti mērķi līdz ar vienu vai vairākiem mērāmiem rādītājiem, kas ir būtiski gada budžeta izstrādei; atzinīgi vērtē to, ka tiek rīkoti semināri ar visu dienestu līdzdalību, lai saskaņotu pieeju budžetam un apmainītos ar labāko praksi;

9.  tomēr pauž nožēlu, ka no 2017. līdz 2018. gadam par 11,8 % ir palielinājušies izdevumi 2022. budžeta pozīcijā „Telpu uzkopšanas un uzturēšanas izdevumi”, jo ir noslēgts jauns ēku apsaimniekošanas līgums un bija vēl citi faktori, attiecībā uz kuriem nebija izstrādāta tāme un kā rezultātā 2018. gadā līdzekļu apjoms šajā budžeta pozīcijā palielinājās; aicina Tiesu arī turpmāk censties sagatavot precīzas budžeta tāmes;

10.  atzinīgi vērtē to, ka sanāksmēm un konferencēm paredzēto galīgo apropriāciju izpildes līmenis 2018. gadā pieauga līdz 98,83 % (salīdzinot ar 81,40 % 2017. gadā); apliecina, ka daļa no šīs budžeta pozīcijas ir paredzēta, lai finansētu oficiālas vizītes un svinīgus pasākumus, kuriem budžeta plānošana ir mazāk prognozējama neparedzamu notikumu dēļ;

11.  atzinīgi vērtē Tiesas centienus savu gada darbības pārskatu publicēt 29. aprīlī; atzīmē, ka Tiesa sadarbībā ar citām iestādēm turpina izvērtēt iespēju termiņus savā grafikā saīsināt vēl vairāk, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestādei būtu vairāk laika sīkākai analīzei un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras īstenošanai;

12.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos strādāt pie Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas, jo īpaši attiecībā uz lietu aktīvu pārvaldību pēc pašas iniciatīvas, dažādi pielāgojot grafikus atkarībā no tā, kāda pēc būtības ir konkrētā lieta un cik tā ir sarežģīta; atzīst, ka Tiesa rūpīgi veic plānošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu raitu un nepārtrauktu tiesvedības darba norisi; atzīmē, ka 2018. gadā tiesvedības ilgums Tiesā bija vidēji 15,7 mēneši (salīdzinot ar 16,4 mēnešiem 2017. gadā) un ka Vispārējā tiesā tie bija 20 mēneši (salīdzinot ar 20,6 mēnešiem 2015. gadā un 16 mēnešiem 2017. gadā); mudina Tiesu arī turpmāk censties saīsināt tiesvedības ilgumu gadījumos, kad tas ir iespējams;

13.  atzīst, ka Tiesas galvenās prioritātes ir — nodrošināt abās Tiesas instancēs iesniegto lietu saprātīgu izskatīšanas termiņu un nemainīgu saglabāt spriedumu kvalitāti; atzīmē, ka, pateicoties stingrai kontroles sistēmai un augstam modrības līmenim, pēdējos gados ir izdevies panākt, lai tiesvedības ilgums samazinātos; tomēr atzīmē, ka tam pastāvīgi ir jāpievērš uzmanība, sevišķi saistībā ar darba apjoma pieaugumu;

14.  atzinīgi vērtē to, ka lietotāji ir pauduši gandarījumu par e-Curia lietojumprogrammu (kas no 2018. gada 1. decembra ir obligāti jāizmanto procesuālo dokumentu apmaiņai starp juristiem un Vispārējo tiesu); atzīmē, ka Tiesa nav pieprasījusi obligāti izmantot e‑Curia; aicina Tiesu sekot Vispārējās tiesas labajam piemēram un apsvērt obligātu e‑Curia ieviešanu; šo pavērsienu vērtē atzinīgi, jo tādējādi attiecīgie apmaiņas procesi ir kļuvuši ne vien drošāki, bet arī ātrāki, turklāt ir uzlabojusies vide (tiek izmantots mazāk papīra) un ir samazinājušās izmaksas par pasta pakalpojumiem; mudina Tiesu arī turpmāk cītīgi strādāt pie tā, ka tiek panākta visu tiesvedības procesa posmu plaša mēroga digitalizācija;

15.  ņem vērā, ka ir jāveic vēl citi organizatoriski un procesuāli pasākumi, lai Tiesa spētu ne vien tikt galā ar darba apjomu, kas nemitīgi pieaug, bet arī sasniegt savus mērķus; atzīmē, ka 2018. gada 26. martā Tiesa, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 281. panta otro daļu, pieprasīja grozīt 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem un ka šī likumdošanas procedūra ir noslēgusies ar Regulas (ES, Euratom) 2019/629(1) pieņemšanu un stāšanos spēkā;

16.  atzīmē, ka 2018. gadā Tiesai bija 2217 štata vietas: 1413 ierēdņu vietas (jeb 64 %), 650 pagaidu darbinieku vietas (jeb 29 %) un 154 līgumdarbinieku vietas (jeb 7 %) (salīdzinot ar 2180 štata vietām 2017. gadā);

17.  norāda, ka personāla sadalījums pa darbības jomām joprojām ir līdzīgs tam, kāds tas bija iepriekšējos gados, proti, vismaz 85 % štata vietu ir darbinieki, kas pilda ar jurisprudenci un valodniecību saistītus pienākumus; konstatē, ka aizpildīto štata vietu īpatsvars 2018. gadā joprojām bija ļoti augsts (97 %), jo tiesvedības darba apjoms ir nemainīgs, tāpēc ir ātri un optimāli jāaizpilda visas brīvās štata vietas;

18.  saistībā ar lietu skaita nemitīgu pieaugumu atkārtoti norāda, ka Tiesas darbs varētu kļūt efektīvāks, ja elastīgāk tiktu sadalīti resursi, un tas jo īpaši attiecas uz Tiesas tā dēvētajiem palīgiem (référendaires); aicina Tiesu ziņot par to, tieši kādi pasākumi ir īstenoti;

19.  ir nobažījies, jo 2018. gadā Tiesā strādāja pavisam 274 praktikanti, bet tikai 87 praktikantiem bija tiesības saņemt ikmēneša stipendiju 1120 EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Tiesa pieņēma jaunus noteikumus attiecībā uz praktikantiem un pieprasīja papildu apropriācijas, lai varētu finansēt praktikantu stažēšanos tiesnešu kabinetos, sākot ar 2019. gadu; tomēr atzīmē, ka vēl arvien ne visām prakses iespējām, kas ir piedāvātas, būs nodrošināta taisnīga atlīdzība; uzdod Tiesai (ņemot vērā nediskriminēšanas praksi un taisnīgu atlīdzību) nevilcinoties pieņemt lēmumu sākt apmaksāt visas piedāvātās prakses iespējas; aicina Tiesu nodrošināt, lai visi tās darbinieki saņemtu taisnīgu atlīdzību;

20.  atzinīgi vērtē Vispārējās tiesas reformu, kuras rezultātā situācija uzlabojās — samazinājās lietu uzkrāšanās apjoms un samazinājās arī tiesvedības procesa vidējais ilgums; konstatē, ka 2018. gadā tiesvedība Vispārējā tiesā bija pabeigta par 13 % vairāk lietu nekā 2017. gadā un ka par 12 % samazinājās to lietu skaits, kuru izskatīšana turpinās;

21.  atzinīgi vērtē to, ka kopumā abās Tiesas instancēs tiesvedība 2018. gadā bija pabeigta 1769 lietās, kas ir rekordliels skaits produktivitātes ziņā un apstiprina vispārējo tendenci, proti, laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam Tiesas darbs abās instancēs ir kļuvis krietni intensīvāks;

22.  norāda, ka 2018. gadā izskatīšanai Tiesā ir iesniegts rekordliels skaits jaunu lietu (pavisam 849 lietas, kas ir par 15 % vairāk nekā 2017. gadā); atzinīgi vērtē to, ka ir rekordliels skaits lietu, kurās tiesvedība ir pabeigta (pavisam 760 lietas, kas ir par 10 % vairāk nekā2017. gadā gadā);

23.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā Vispārējā tiesa pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē pārsniedza pabeigtas tiesvedības lietu pirmā tūkstoša atzīmi (pavisam 1009 lietas); turklāt uzsver, ka ievērojami samazinājās to lietu skaits, kuru izskatīšana turpinās, proti, par 12 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (2018. gada 31. decembrī tiesvedība vēl turpinājās 1333 lietās, salīdzinot ar 1505 lietām iepriekšējā gadā);

24.  atzīmē, ka stabili palielinās sieviešu skaits vadošos amatos un ka 2018. gadā attiecīgais īpatsvars bija 37,7 %, salīdzinot ar 35 % 2016. gadā un 30 % 2013. gadā; atzīmē, ka saskaņā ar 2018. gada datiem ir 27 vadītājas sievietes (21 štata vieta vidējā līmeņa vadībā un 6 štata vietas augstāka līmeņa vadībā) pretstatā 45 vadītājiem vīriešiem; atzinīgi vērtē Tiesas centienus stiprināt savu politiku attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un daudzveidību, tādēļ izveidojot īpašu vienību, kas piedāvā konkrētas programmas, pasākumus un izpratnes veicināšanas sanāksmes un īsteno ar tām saistītus turpmākus pasākumus; aicina Tiesu tā rīkoties arī turpmāk;

25.  tomēr konstatē, ka sieviešu tiesnešu skaita ziņā līdzsvara joprojām nav nedz Tiesā, nedz Vispārējā tiesā; vēlreiz mudina Padomes locekļus šo jautājumu risināt un tādēļ aktīvi veicināt dzimumu paritāti tiesnešu iecelšanas procesā atbilstoši principiem, kas iedibināti ar LESD 8. pantu un ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu, un atbilstīgi saistībām, kuras jāpilda saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2015/2422(2) un (ES, Euratom) 2019/629;

26.  atkārtoti norāda, ka būtu cieši jāseko līdzi tam, cik ģeogrāfiski līdzsvarota ir pārstāvība personāla komplektēšanas ziņā, jo īpaši vadošos amatos; norāda, ka tikai 15 no 57 Tiesas nodaļu vadītājiem un 2 no 13 direktoriem ir no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada maija; vēlreiz mudina Tiesu izstrādāt tādu politiku, ar ko iespējams panākt ģeogrāfiski līdzsvarotāku pārstāvību, un par to ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

27.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos veicināt pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, piemēram, pieņemto lēmumu, ar ko tiek atļauts epizodisks tāldarbs papildus strukturālā tāldarba iespējām; turklāt atzīmē sasniegumus IT jomā, kuri nodrošina, ka darba lietojumprogrammas attālināti ir labāk pieejamas; ar gandarījumu atzīmē arī to, ka Tiesa ir centusies nodrošināt savu darbinieku psiholoģiskās veselības aizsardzību, piedāvājot psihologa atbalstu, kas strādā nepilnu darba laiku;

28.  ir noraizējies par izdegšanas sindroma gadījumu skaitu Tiesā — 2017. un 2018. gadā kopā tie bija pavisam 12 gadījumi; tāpēc prasa, lai Tiesa izvērtētu, vai darba slodze starp dažādām komandām un darbiniekiem ir sadalīta proporcionāli;

29.  aicina Tiesu reizi gadā publicēt tabulu ar izsmeļošiem datiem par saviem iestāžu sadarbības nolīgumiem attiecībā uz maksu, pakalpojumiem un citiem ar to saistītiem jautājumiem; atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir iestāžu sadarbība, īstenojot pakalpojumu līmeņa vienošanās dažādās jomās, piemēram, cilvēkresursu, drošības un IT jomās; piekrīt iekšējā revīzijas dienesta ieteikumiem plašāk izvērst labas prakses apmaiņu ar citām iestādēm un izvērtēt iespējas ciešāk sadarboties līgumu sagatavošanas un līgumu pārvaldības nolūkā, piemēram, IT jautājumos; pauž nožēlu, ka ir sniegts par maz informācijas, atbildot uz Parlamenta jautājumu par Tiesas sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai; mudina Tiesu rast iespējas vairāk sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai;

30.  konstatē, ka pēc Regulas (ES) 2018/1725(3) stāšanās spēkā Tiesa ir atjauninājusi savas datu apstrādes darbības; ar gandarījumu atzīmē, ka ir ieviesta īpaša kārtība, kādā jāziņo par datu aizsardzības pārkāpumiem;

31.  atzinīgi vērtē Tiesas centienus uzlabot iestādes kiberdrošību; konstatē, ka attiecīgās darbības ir īstenotas, tās saskaņojot ar ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU) un ar Iestāžu IT komitejas (informācijas kritiskā infrastruktūra) Drošības apakšgrupu;

32.  atzinīgi vērtē iekšējo revīziju par personāla atlases un darbā pieņemšanas procedūru pienācīgu darbību, kas ir veikta ar mērķi noteikt sinerģijas un racionalizācijas iespējas, lai padarītu šīs procedūras efektīvākas; atzīmē, ka 2016. gadā sākās un 2018. gadā noslēdzās rīcības plāna izstrāde, iekļaujot tajā tādus pasākumus kā jauna darbā pieņemšanas rokasgrāmata, pavisam jauni un arī atjaunināti cilvēkresursu pārvaldības informatīvās sistēmas moduļi, administratīvās aprites vienkāršošana un vakances paziņojumu izstrādes racionalizācija; atzīmē, ka ir īstenoti pasākumi, lai Tiesu un tās atrašanās vietu Luksemburgā padarītu pievilcīgāku iestāžu savstarpējo attiecību kontekstā;

33.  uzsver, ka iekšējais revidents ir veicis turpmākus pasākumus, lai noskaidrotu, vai revidētās struktūrvienības ir rīkojušās atbilstoši, efektīvi un laicīgi, un lai konstatētu un reģistrētu panāktos uzlabojumus; ar gandarījumu atzīmē, ka visas revīzijas, kuras veiktas, ir noslēgušās bez jebkādām papildu pārbaudēm;

34.  atzīmē Tiesas stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas paredz cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Savienības interesēm; atzīmē, ka šīs stratēģijas pamatā ir attiecīgās Finanšu regulas un Civildienesta noteikumu normas, ko papildina vairāki iekšējie lēmumi un noteikumi; konstatē, ka minētā stratēģija ir Tiesas riska pārvaldības politikas neatņemams elements iekšējās kontroles sistēmas struktūrā;

35.  atzinīgi vērtē Tiesas vides vadības sistēmu, kuras pamatā ir Regula (EK) Nr. 1221/2009(4); atzīmē, ka savas darbības ekoloģiskos raksturlielumus Tiesa 2018. gadā — salīdzinot ar 2015. pārskata gadu, — uzlaboja šādi: papīra patēriņš samazinājies par 15,5 %, elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 8,3 % un par 52,9 % palielinājies videokonferenču skaits; atzinīgi vērtē dažādus papildu projektus, piemēram, par vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu samazināšanu, par individuālo printeru skaita samazināšanu un par līdzdalību — kopā ar citām Savienības iestādēm, kuras atrodas Luksemburgā, — pašapkalpošanās velosipēdu nomas sistēmā „vel’OH”;

36.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos pilnībā ievērot grafiku un budžetu darbam pie Tiesas ēku piektās būves (trešais torņa celtniecība, kas nodrošinās vēl 50 000 m2), kā rezultātā Tiesa varēs visu savu personālu nodarbināt vienā atrašanās vietā; atzīmē, ka tiek strādāts pie drošības pasākumu modernizēšanas, un atzinīgi vērtē to, ka Tiesas ēkas ir projektētas, nodrošinot, lai tās būtu viegli pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti;

37.  atzinīgi vērtē to, ka piektās būves 25 gadu amortizācijas periodā tiks ietaupīti aptuveni 100 miljoni EUR pretstatā tam, kādi būtu izdevumi, ja turpinātos nomas politikas īstenošana, un tas skaidri apliecina, ka bija vērts izvēlēties ēku iegādes politiku; akcentē Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 34/2018 par ES iestāžu biroju telpām konstatēto, proti, ziņojumā bija ļoti pozitīvi secinājumi par Tiesas ēku politikas lietderību;

38.  ar interesi atzīmē, ka 2017. gadā Tiesas Personāla komiteja rīkoja aptauju par atvērta biroja telpas koncepciju un rezultātus 2018. gada 30. janvārī iesniedza ģenerāldirektoriem; pauž gandarījumu un atzinīgi vērtē to, ka Tiesa pēc pašas iniciatīvas ir izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā ir par ēkām un drošību atbildīgais direktors, Personāla komitejas priekšsēdētājs un darbinieki, kas strādā atvērta biroja telpās; atzīmē, ka Informācijas tehnoloģiju direktorāts, ņemot vērā minētās darba grupas ieteikumus, daļu biroja telpu pārveidoja par atsevišķiem kabinetiem; aicina Tiesu ar šo pieredzi dalīties ar citām iestādēm un jo īpaši ar Komisiju;

39.  pauž atzinību Tiesai par to, ka Eiropas Ombuds to ir iekļāvis trīs finālistu sarakstā, kuri pretendē uz Labas pārvaldības balvu (kategorijā „Izcilība caur sadarbību”), jo Tiesa ir izveidojusi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas ietver dalībvalstu konstitucionālās tiesas un augstākās tiesas; piekrīt, ka pārredzamības un sadarbības ziņā tas, ka 2018. gada janvārī sāka darboties droša platforma, kurā tīkla dalībniecēm tiesām patlaban ir pieejami iepriekš nepubliskoti dokumenti, ir svarīgs solis pareizajā virzienā;

40.  atzīmē, ka 2018. gada jūnijā sāka darboties Tiesa pārstrādātā tīmekļa vietne un ka tā ir spērusi nopietnus soļus un izdarījusi svarīgu darbu, lai nostiprinātu, precizētu un vienkāršotu informāciju, kas tiek sniegta sabiedrībai; atzinīgi vērtē jauno produktu, kas ir pieejams tīmekļa vietnē rubrikā „Tematiskās informācijas lapas” un kas izstrādāts, lai visās oficiālajās valodās sniegtu pārskatu par atsauces judikatūru konkrētā Savienības tiesību aktu jomā; atzīmē, ka nesenās aptaujas dati liecina — lietotāji ar to ir ļoti apmierināti (80 % lietotāju to ir novērtējuši ar 4 vai 5 no 5);

41.  atzinīgi vērtē Tiesas komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt Tiesu tuvāku iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka aug Tiesas komunikācijai atvēlētais budžets — 2018. gadā tie bija pavisam 429 000 EUR (salīdzinot ar 330 500 EUR 2013. gadā); atzīmē, ka Tiesas YouTube kanālā 23 oficiālajās valodās ir pieejamas animācijas īsfilmas (kuru skatītāju skaits 2018. gadā bija 82 800), ka Tiesai ir Twitter konts ar vairāk nekā 74 000 sekotāju (salīdzinot ar 42 000 sekotāju 2017. gadā), ka Tiesa rīko informatīvus pasākumus plašākai sabiedrībai, tostarp seminārus žurnālistiem, un ka tā rīko atvērto durvju dienas;

42.  mudina Tiesu translēt savas atklātās sēdes un nodrošināt, lai to ieraksti būtu pieejami tiešsaistē; uzskata, ka šāda lielāka pārredzamība būtu saskaņā ar LESD 15. pantu un noderētu visiem, kas Savienībā strādā tieslietu jomā vai studē tieslietas;

43.  norāda, ka Tiesa ir izveidojusi Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīklu (kas ietver dalībvalstu konstitucionālās un augstākās tiesas) un koordinē tā darbību;

44.  atzinīgi vērtē to, ka tiesnešu oficiālo braucienu saraksts (lai pārstāvētu Tiesu kādā ceremonijā vai oficiālā pasākumā) — saskaņā ar pārskatīto Tiesas rīcības kodeksu — ir publicēts Tiesas tīmekļa vietnē un ka tajā ir norādīta attiecīga informācija, piemēram, tiesneša vārds un pasākuma mērķis, vieta un rīkotājs; aicina Tiesu publicēt arī attiecīgās izmaksas, kā to dara citas Savienības iestādes; atkārtoti aicina Tiesu publicēt izsmeļošāku informāciju par savu tiesnešu ārējo darbību, cita starpā norādot arī to, kāds ir bijis katra uzskaitītā pasākuma mērķis, kad un kur tas ir noticis, kādi bijuši ceļa un uzturēšanās izdevumi un vai tos ir segusi Tiesa vai kāda cita trešā persona;

45.  atzinīgi vērtē prasību Tiesas tiesnešiem ievērot rīcības kodeksu, kurš reglamentē tiesnešu neatkarību, objektivitāti, profesionālo godprātību, saistības, koleģialitāti, atbildību un pienākumus; atzīmē, ka savu tiesnešu finanšu interešu deklarācijas Tiesa uzskata par iekšēju instrumentu, ar ko garantēt objektivitāti un neatkarību; aicina Tiesu apsvērt iespēju minētās deklarācijas publicēt, lai sabiedrība tās varētu izvērtēt;

46.  atzīmē, ka finanšu interešu deklarācijas noteikti ir pašdeklaratīva rakstura dokumenti un ka, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, Tiesai nav pārbaudes pilnvaru, kas ļautu tai noskaidrot, vai deklarētie dati ir patiesi un izsmeļoši; aicina Tiesu sadarbībā ar citām Savienības iestādēm sistēmu uzlabot;

47.  atkārtoti aicina Tiesu savā tīmekļa vietnē publicēt visu savu tiesnešu CV un interešu deklarācijas; norāda, ka tīmekļa vietnē ir publicēta katra tiesneša īsa biogrāfija (tomēr tajā nav informācijas par attiecīgā tiesneša dalību citās organizācijās); atzīmē, ka saskaņā ar jauno tiesnešiem paredzēto rīcības kodeksu viņiem, stājoties amatā, ir jāiesniedz savu finanšu interešu deklarācija Tiesas priekšsēdētājam, kuras sastāvā tiesneši pildīs savus pienākumus; aicina Tiesu šīs deklarācijas publicēt savā tīmekļa vietnē;

48.  atzinīgi vērtē iekšējās procedūras, kas īstenojamas, lai uz interešu deklarācijas pamata pirms lietas iedalīšanas tiesnesim pārliecinātos, ka attiecīgajam tiesnesim konkrētajā lietā nav finansiālas ieinteresētības; atzīmē, ka tiesneši vēršas pie tiesas, kuras locekļi tie ir, Tiesas priekšsēdētāja ikreiz, kad rodas jautājums par rīcības kodeksa interpretāciju, un ka konsultatīvā komiteja tiek sasaukta tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, tad, ja pret tiesnesi ir iesniegta sūdzība; prasa, lai Tiesa informētu Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par to, cik šis mehānisms ir noturīgs;

49.  pauž nožēlu, ka nav saņēmis informāciju par darbu, kas padarīts, īstenojot iekšējās procedūras attiecībā uz tā dēvēto virpuļdurvju efektu, kas piemērojamas augstākas amata pakāpes darbiniekiem; atgādina Tiesai, ka 2018. gadā Eiropas Ombuds realizēja stratēģisko iniciatīvu par to, kā īstenot Civildienesta noteikumu normas, kuras attiecas uz augstākas amata pakāpes darbinieku „pārvietošanos ar virpuļdurvju efektu”; aicina Tiesu nekavējoties pieņemt un publicēt šajā ziņā stingrus pienākumus;

50.  atzīmē, ka tiek īstenota procedūra, saskaņā ar kuru jaunajiem darbiniekiem pirms pieņemšanas darbā ir jāiesniedz deklarācija, kas apliecina, ka viņiem nav interešu konfliktu; turklāt atzīmē, ka darbā pieņemšanas process ir mainīts, lai nodrošinātu, ka šādas deklarācijas tiek izvērtētas, un lai vajadzības gadījumā ieteiktu iecēlējinstitūcijai, kā tieši rīkoties; atzīmē arī to, ka Tiesa strādā pie noteikumiem, kas reglamentē kārtību, kādā personāls var veikt ārēju darbību; aicina Tiesu par rezultātiem ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai;

51.  atzinīgi vērtē Tiesas procedūras un iekšējos noteikumus, kas izstrādāti, lai nepieļautu nekādu aizskarošu izturēšanos darbavietā, un kas ir publicēti Tiesas tīmekļa vietnē; atzinīgi vērtē sniegto informāciju par to, kā oficiālā vai neoficiālā kārtībā rīkoties nepiedienīgas uzvedības gadījumā;

52.  atzinīgi vērtē iestāžu konsultantu sadarbības tīklu, kurā piedalās visas Savienības iestādes, kas atrodas Luksemburgā, un kurš ir izveidots, lai apmainītos ar labāko praksi jautājumos par to, kā nepieļaut aizskarošu izturēšanos un kā sniegt konsultācijas; atzinīgi vērtē intensīvās apmācības kursus, kas piedāvāti Tiesas konsultantiem;

53.  pauž nožēlu, ka Tiesa to nav informējusi par saviem plāniem pastiprināt kontroles sistēmu attiecībā uz dienesta automobiļu izmantošanu; uzsver prasību, ka tiesneši uz viņu dzīvesvietas valstīm šoferiem būtu jāved tikai pamatotos izņēmuma gadījumos; mudina Tiesu nevilcinoties rīkoties, lai nepieļautu, ka šoferis dodas uz tiesneša dzīvesvietas valsti automašīnā bez paša tiesneša; uzsver, ka šāda prakse var radīt nopietnu risku Tiesas reputācijai un ētikas principiem; aicina Tiesu līdz 2020. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā ziņā panākto progresu;

54.  atzīmē, ka vairāk nekā 40 % no rakstiskās tulkošanas darba apjoma ir veikuši ārpakalpojumu sniedzēji un ka maksa par ārpakalpojumu sniedzēja tulkotu lappusi 2018. gadā bija 103,10 EUR (salīdzinot ar 111,30 EUR 2017. gadā); atzīmē, ka maksa par iekšējā dienesta tulkotu lappusi 2018. gadā bija 128,07 EUR (salīdzinot ar 136,70 EUR 2017. gadā); atzīmē, ka iekšējās izmaksas ietver visas nepieciešamās pakārtotās izmaksas, piemēram, IT, biroja telpu un līdzīgas izmaksas; atzīmē — pašreizējos apstākļos Tiesa neuzskata, ka būtu ieteicams vēl vairāk palielināt ārpakalpojumu izmantošanas īpatsvaru un ka daļai rakstiskās tulkošanas darba nemainīgi ir jāpaliek pašas iestādes attiecīgā dienesta pārziņā, jo iestādē tiek apstrādāta pēc būtības sensitīva informācija; prasa, lai Tiesa izklāstītu Parlamenta Budžeta kontroles komitejai šāda viedokļa pamatojumu;

55.  konstatē — personāls no Apvienotās Karalistes ir informēts, ka iecēlējinstitūcija neplāno pieprasīt piespiedu atkāpšanos no amata ierēdņiem, kas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības vairs nebūs dalībvalsts valstspiederīgie; atzīmē — arī pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki no Apvienotās Karalistes ir informēti, ka dienesta interesēs notiks vērtēšana un katrs gadījums tiks skatīts atsevišķi;

56.  akcentē pēdējos gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu labākai pārredzamībai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu iespaidīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina apsvērt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar labāko praksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2019/629 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 111, 25.4.2019., 1. lpp.). (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.). (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725(2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).