Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0054/2019)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0031/2020),

1.  sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 57, 28.2.2018. (2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp. (3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp. (4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp. (5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0031/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  norāda, ka Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palātas) gada pārskatus revidē ārējais revidents — PricewaterhouseCoopers Sàrl —, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar ārējā revidenta ziņojumā teikto finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbību rezultātiem, naudas plūsmām un neto aktīvu pārmaiņām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā;

2.  uzsver, ka 2018. gadā Revīzijas palātas galīgo apropriāciju kopsumma bija 146 469 000 EUR (2017. gadā — 141 240 000 EUR), un tas ir par 3,70 % vairāk nekā 2017. gadā (saskaņā ar aplēsēm cenu līmeņa pieaugums Luksemburgā ir 1,9 %); norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika uzņemtas saistības par 96,21 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 97,73 % un 2016. gadā — 99 %) un 2018. gadā tika samaksāti 94,73 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 94,27 % un 2016. gadā — 93,29 %);

3.  uzsver, ka Revīzijas palātas budžets ir pilnībā administratīvs un ir paredzēts izdevumiem, kas saistīti ar šajā iestādē strādājošajiem (1. sadaļa), ēkām, kustamo īpašumu un iekārtām, kā arī dažādām darbības izmaksām (2. sadaļa); pauž bažas par pārāk lielajām budžeta aplēsēm 2. sadaļā, kurā saistību līmenis bija 59,13 % (salīdzinājumā ar 57,13 % 2017. gadā) un maksājumu līmenis — 55,11 % (salīdzinājumā ar 55,75 % 2017. gadā);

4.  norāda, ka uz 2019. gadu tika pārnestas saistības 6 068 597 EUR apmērā jeb 4,1 % no 2018. gada budžeta (salīdzinājumā ar 7 908 250 EUR (5,5 %), kas tika pārnesti uz 2018. gadu no 2017. gada budžeta); norāda, ka lielāko daļu no pārnestajām apropriācijām veidoja 4 310 280 EUR, kas pārnesti 21. nodaļā (informātika, aprīkojums un iekārtas: iegāde, noma un uzturēšana) IT projektiem, kas 2018. gada beigās vēl nebija pabeigti;

5.  kopumā pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju; prasa paplašināt revīzijas darbu attiecībā uz 10. nodaļu, lai pārbaudītu administratīvo izdevumu nepilnības katrā iestādē;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pēdējos gados kopumā ir pareizi piemērojusi budžeta disciplīnu, lai saglabātu stabilas administratīvās izmaksas, neradot negatīvu ietekmi uz tās pamatdarbību; norāda, ka 2018. gadā netika prasītas papildu štata vietas, tādēļ Revīzijas palātas štatu sarakstā (tāpat kā 2017. gadā) ir kopumā 853 apstiprinātas štata vietas;

7.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus publicēt gada darbības pārskatu līdz 5. maijam nākamajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada un pieņemt galīgos pārskatus līdz 31. maijam; piekrīt, ka ir jādod Revīzijas palātai nepieciešamais laiks, lai tā varētu veikt savu revīzijas darbu (kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskatā par Savienības budžeta izpildi); tomēr ierosina, ka Revīzijas palātai būtu jāturpina šo jautājumu apspriest ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un citiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai labāk izvērtētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras īstenošanai vajadzīgo grafiku;

8.  atzinīgi vērtē to, ka gada darbības pārskatā ir iekļauta tabula ar dažādiem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, kas parakstīti ar Komisiju un citām iestādēm par jautājumiem, kā piemēram, saistībā ar cilvēkresursiem, tulkošanu un infrastruktūru un norādot to ietekmi uz budžetu; ar bažām norāda, ka PMO (maksājumu galvenā biroja) pakalpojumu līguma izdevumi par Revīzijas palātas personāla lietu un MIPS (komandējumu pārvaldība) pārvaldību 2018. gadā saistībā ar jauna līguma noslēgšanu palielinājās līdz 325 000 EUR (salīdzinājumā ar180 000 EUR 2017. gadā); atkārtoti uzsver iestāžu sadarbības nozīmi;

9.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus panākt savu dienesta transportlīdzekļu visrentablāko izmantošanu; norāda, ka Revīzijas palāta sadarbībā ar Tiesu parakstīja starpiestāžu četru gadu līzinga līgumu par šiem transportlīdzekļiem, tādējādi uzlabojot līzinga cenas un ieviešot vides kritērijus;

10.  norāda, ka Revīzijas palāta nolēma pārskatīt dienesta transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus un ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem locekļi un ģenerālsekretārs dienesta transportlīdzekļus var izmantot braucieniem, kas nav saistīti ar dienesta pienākumu izpildi, ar fiksētu likmi 100 EUR mēnesī, kam pieskaitītas noteiktas izmaksas; norāda, ka Revīzijas palāta sagaida, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju tiks ietaupīts ievērojams līdzekļu apmērs; ņem vērā to, ka jaunie noteikumi būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra; uzskata, ka dienesta transportlīdzekļi nekādā gadījumā nebūtu jāizmanto privātām vajadzībām; uzskata, ka šāda prakse var kaitēt Revīzijas palātas un visai Savienības iestāžu reputācijai kopumā; tādēļ aicina Revīzijas palātu pārskatīt šo jautājumu un informēt par to Parlamentu;

11.  norāda, ka Revīzijas palāta ir pieņēmusi jaunu galveno snieguma rādītāju kopumu laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam, ko veido galvenie snieguma rādītāji, kuri sniedz plašu pārskatu par tās darba rezultātu izplatīšanu, ietekmi un uztveri; norāda, ka galvenajos snieguma rādītājos ir iekļauta Revīzijas palātas uzstāšanās Parlamentā, Padomē un valstu parlamentos un publicēto (nevis tikai pieņemto) īpašo ziņojumu skaits; atzinīgi vērtē to, ka ir ievērojami uzlabojusies Revīzijas palātas darba efektivitāte, jo īpašo ziņojumu skaits kopš 2008. gada ir palielinājies par 25 %, un kopš 2017. gada uzstāšanos skaits Parlamentā ir palielinājies par 47 %, uzstāšanos skaits Padomē ir palielinājies par 39 % un uzstāšanos skaits dalībvalstu parlamentos ir palielinājies par 164 %; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju iekļaut tās galvenajos snieguma rādītājos revīzijas pievienoto vērtību un pastāvīgi ziņot par tā ieteikumu īstenošanu;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir ievērojami pieaugusi plašsaziņas līdzekļu interese un ka sevišķi plaši tiek atspoguļoti tās īpašie ziņojumi; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta turpinās popularizēt savas publikācijas, izmantojot sociālos medijus; ar interesi norāda, ka lielākā daļa Revīzijas palātas publikāciju ir pieejamas tās tīmekļa vietnē, izmantojot saiti “Meklēt publikācijas”; ņem vērā, ka 2018. gadā visvairāk plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļoti īpašie ziņojumi par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu, par Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāti, īstenojot banku krīzes vadību, un par bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas digitālās komunikācijas stratēģiju darbam ar ieinteresētajām personām, kas nav iestādes, piemēram, ideju laboratorijām, NVO, nozares apvienībām un akadēmiskajām aprindām (kas var darboties kā Revīzijas palātas vēstījumu izplatītāji); turklāt mudina izmantot bezmaksas atklātas pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

13.  ar gandarījumu norāda, ka kopējais atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, tostarp sociālajos medijos, 2018. gadā ir gandrīz trīskāršojies salīdzinājumā ar 2017. gadu (no aptuveni 15 500 tiešsaistes rakstu un pieminēšanas sociālajos medijos 2017. gadā līdz vairāk nekā 44 000 gadījumu 2018. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā sociālo mediju ieraksti no Revīzijas palātas oficiālajiem profiliem par tās publikācijām tika parādīti aptuveni 11 miljonus reižu (gandrīz 18 reizes vairāk nekā 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem tiešsaistē bija pieejami vairāk nekā 11 000 rakstu (salīdzinājumā ar 1 500 rakstu tiešsaistē 2013. gadā);

14.  pieņem zināšanai, ka ir publicēti 35 īpašie ziņojumi (2017. gadā — 28 ziņojumi), 9 uz pārskatiem balstītas publikācijas (2017. gadā — 2 publikācijas) un 10 atzinumi (2017. gadā — 5 atzinumi); atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus saskaņā ar Finanšu regulu parasti sagatavot īpašos ziņojumus 13 mēnešu laikā, bet norāda, ka vidējais laiks, kas bija vajadzīgs, lai sagatavotu 2018. gadā publicētos īpašos ziņojumus, bija 15,2 mēneši; tomēr uzsver, ka no 35 īpašajiem ziņojumiem 15 ziņojumu (43 %) sagatavošanai bija vajadzīgi mazāk nekā 13 mēneši (2017. gadā — 29 %);

15.  ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem (2017. gadā — 55 un 2016. gadā — 100); atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; ņem vērā to, ka Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi — administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz pārējām iestādēm ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %; prasa Revīzijas palātai apsvērt iespēju iesniegt neatkarīgu gada pārskatu par Savienības iestādēm (tāpat kā tā jau to dara par Savienības aģentūrām); prasa Revīzijas palātai Parlamentu pastāvīgi informēt par norisēm minētajā sakarā;

16.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas tīmekļa vietnes nodaļā par pārredzamību ir iekļauts Revīzijas palātas sanāksmju kalendārs un tabula ar Revīzijas palātas locekļu komandējumiem, norādot datumu, vietu, mērķi un izmaksas, kā arī saites uz saistītajiem dokumentiem un citiem pārredzamības portāliem;

17.  akcentē to, ka ir ieviests apmeklējumu reģistrs, kurā tiek reģistrēta locekļu klātbūtne Revīzijas palātas, tās apakšpalātu un komiteju sanāksmēs un kurš ir spēkā kopš 2019. gada 1. janvāra; prasa Revīzijas palātai savā nākamajā gada darbības pārskatā ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par šiem jautājumiem;

18.  aicina Revīzijas palātu ieviest procedūras, ar ko tiktu uzturēts reģistrs, kurā tiktu reģistrēts Revīzijas palātas locekļu ikgadējais atvaļinājums, slimības atvaļinājums un neatrašanās darbā citu iemeslu dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi reģistrēts viss tās locekļu izmantotais atvaļinājums; uzsver, ka pašreizējā prakse var apdraudēt Savienības pilsoņu un Savienības iestāžu uzticēšanos Revīzijas palātai;

19.  ar interesi konstatē, ka Revīzijas palāta apkopo informāciju par locekļu komandējumiem, lai novērtētu, vai plānotā darbība ietilpa Revīzijas palātas interešu jomā; atzinīgi vērtē to, ka locekļi sniedz informāciju par personām, ar kurām viņi tiksies, norādot personu vārdus, uzvārdus un amata nosaukumu, vispārīgu apspriežamo jautājumu aprakstu un, ja iespējams, uzaicinājumu ar nepieciešamo informāciju, lai samazinātu iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas risku;

20.  norāda, ka lēmums, kurā precizēti noteikumi, kas reglamentē locekļu komandējumus, stājās spēkā 2018. gada 1. februārī; norāda, ka lēmumā jo īpaši ir noteikta informācija, kas jāpaziņo, pieprasot komandējuma rīkojumu;

21.  norāda, ka Revīzijas palāta iekšējās kontroles sistēmas ietvaros nolēma no 2018. gada februāra deleģēt ģenerālsekretāram kredītrīkotāja pilnvaras attiecībā uz pārskatiem, kas saistīti ar komandējumu izdevumiem un locekļu reprezentācijas izdevumiem; norāda, ka uz šiem izdevumiem tagad attiecas Ģenerālsekretariāta dienestu pārvaldītā vispārējā kontroles sistēma, kas ietver riska pārvaldību, un ex ante un ex post pārbaudes, un tie ir iekļauti arī deleģēto un pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju gada deklarācijā; pauž dziļu nožēlu par to, ka vajadzēja izveidoties īpaši kritiskai situācijai, lai Revīzijas palāta sāktu risināt šo jautājumu;

22.  norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests pārskatīja pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju 2018. gada kontroles ziņojumus un deklarācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas ticamību; norāda, ka ģenerālsekretārs pieprasīja kontroles ziņojumus no visiem direktorātiem; pieņem zināšanai to, ka Iekšējās revīzijas dienests apstiprina dienestu veikto ex ante un ex post pārbaužu uzticamu kvalitāti un ka kontroles ziņojumos iekļautā informācija kopumā ir ticama;

23.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas lēmumu attiecībā uz 2012.–2018. gada periodu pabeigt iekšējo revīziju par komandējumu izdevumiem un dienesta automašīnu izmantošanu (revīzija attiecībā uz to tika pabeigta 2019. gada jūlijā); norāda, ka revīzijas ziņojumā secināts — lielākā daļa pēc nejaušības principa atlasīto darbību, ko pārbaudīja Iekšējās revīzijas dienests, atbilda piemērojamiem noteikumiem un procedūrām; pauž nožēlu par to, ka ziņojumā tika arī secināts, ka pirms 2017. līdz 2018. gada reformām Revīzijas palātas pārvaldības un kontroles sistēmās bija vērojami daži trūkumi; turklāt norāda, ka ziņojumā secināts, ka, veicot 2017. līdz 2018. gada reformas, šie trūkumi kontroles sistēmās tika efektīvi novērsti un ka pašlaik spēkā esošās pārvaldības un kontroles procedūras kopumā ir uzticamas;

24.  norāda, ka, pamatojoties uz šo iekšējās revīzijas ziņojumu, nav konstatētas nekādas norādes par to, ka locekļi vai bijušie locekļi būtu ļaunprātīgi izmantojuši savu amatu; norāda, ka pēc minētā revīzijas ziņojuma nav veikta nekāda cita iekšējā izmeklēšana;

25.  konstatē, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir nosūtījis ziņojumu par bijušo locekli Luksemburgas tiesu iestādēm; norāda, ka bijušā locekļa imunitāte ir atcelta; norāda, ka Revīzijas palāta no bijušā locekļa ir atguvusi summu 153 407,58 EUR apmērā;

26.  norāda, ka OLAF 2016. gadā sāka izmeklēšanu par to, ka pašreizējais Revīzijas palātas loceklis laikā, kad viņš bija Parlamenta deputāts, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojis ceļa un uzturēšanās izdevumus; norāda, ka OLAF pabeidza šo lietu 2019. gada septembrī, iesakot Parlamentam atgūt 11 243 EUR; norāda, ka šajā sakarībā nav sniegti nekādi disciplināri vai tiesu iestāžu ieteikumi un ka Revīzijas palātai nav sniegti nekādi ieteikumi;

27.  atzinīgi vērtē to, ka uz Revīzijas palātas locekļiem attiecas rīcības kodekss, kas reglamentē viņu neatkarību, objektivitāti, integritāti, saistības, koleģialitāti, konfidencialitāti, atbildību un pienākumus pēc aiziešanas no amata; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā tīmekļa vietnē publicē savu locekļu interešu deklarācijas (finansiālo interešu deklarācijas un ārējo darbību deklarācijas) un CV, tādējādi pakļaujot Revīzijas palātu tādai pašai publiskai kontrolei, kādai tiek pakļautas pārējās Savienības iestādes;

28.  pauž bažas par to, ka interešu deklarācijas ir pašdeklaratīvas un ka, ņemot vērā pašreizējo tiesisko regulējumu, ne Revīzijas palātai, ne tās ētikas komitejai nav nekādu izmeklēšanas pilnvaru, lai nodrošinātu deklarēto datu patiesumu un pilnīgumu; aicina Revīzijas palātu nodrošināt to, lai tās locekļi iesniegtu interešu deklarācijas, nevis deklarācijas par interešu konflikta neesamību; uzsver, ka ir jāpastiprina pašreizējās procedūras, tostarp arī ētikas komitejas procedūras, lai nodrošinātu interešu konfliktu neesamību; prasa Revīzijas palātai ziņot par panākto progresu;

29.  atzinīgi vērtē to, ka ir publicētas Revīzijas palātas ētikas pamatnostādnes, kas attiecas uz visiem Revīzijas palātas locekļiem un darbiniekiem; atzinīgi vērtē to, ka ētikas komiteja apspriež visus ētiskas dabas jautājumus, ko tā uzskata par būtiskiem un tostarp novērtē Revīzijas palātas locekļu ārējās darbības; norāda, ka no Revīzijas palātas darbinieku vidus ir atlasīti un amatā iecelti ētikas konsultanti, lai nodrošinātu to, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības un iespējas lūgt šādam konsultantam konfidenciālu un objektīvu padomu par sensitīviem jautājumiem, piemēram, par faktiskiem interešu konfliktiem, dāvanu pieņemšanu un informācijas sniegšanu nopietnu pārkāpumu gadījumā (trauksmes celšana) u. c.;

30.  uzsver to, ka Revīzijas palāta visiem darbiniekiem piedāvā īpašu apmācības kursu par sabiedrisko ētiku (obligāts visiem jaunajiem darbiniekiem), kurā ir iekļauta sadaļa par trauksmes celšanu (tostarp procedūru, kas jāievēro, un darbinieku tiesībām); atzinīgi vērtē to, ka iekšējās vadlīnijās attiecībā uz “bieži uzdotiem jautājumiem par ētikas jautājumiem” ir sniegti vairāki piemēri, lai atvieglotu iespējamo interešu konfliktu atpazīšanu; aicina Revīzijas palātu vēl vairāk pastiprināt centienus, uzlabojot informāciju un saziņu, kā arī uzraudzības pasākumus;

31.  uzsver to, ka ētikas sistēmai būtu jāietver noteikumi, ar kuriem paredzēts novērst un konstatēt iespējamus interešu konfliktus un izvairīties no tiem; norāda, ka Revīzijas palātas ētikas regulējumu ir izskatījuši eksperti no Polijas un Horvātijas augstākajām revīzijas iestādēm; pieņem zināšanai galīgo salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu; aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par visiem turpmākajiem pasākumiem, par kuriem tiek lemts, pamatojoties uz salīdzinošās izvērtēšanas rezultātiem;

32.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izveidojusi trauksmes celšanas kanālus, kas nodrošina trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību, un ir publicējusi ar to saistīto reglamentu; norāda, ka ir pieejama tiešsaistes saziņas veidlapa ziņošanai par nopietniem pārkāpumiem; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas mājaslapā ir norādīta saite par to, kā ziņot OLAF par krāpšanas gadījumiem;

33.  norāda, ka Revīzijas palāta turpina organizēt vadītāju, jauno darbinieku un cilvēkresursu darbinieku apmācību un prezentācijas, lai palielinātu informētību par aizskarošu izturēšanos darba vidē; turklāt norāda, ka kontaktpersonas, kas cīnās pret aizskarošu izturēšanos, katru gadu saņem attiecīgu apmācību; norāda, ka Revīzijas palāta 2017. gadā ir uzlabojusi savus noteikumus par aizskarošas izturēšanās novēršanu un ka to mērķis ir izvairīties no aizskarošas izturēšanās situācijām, saglabātu labu darba vidi un atvieglotu piekļuvi miermīlīgam starppersonu konfliktu risinājumam;

34.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus nodrošināt darbinieku labjutību, piemēram, elastīgu darba laiku un tāldarbu, un atzīmē, ka šajā sakarā Revīzijas palāta sniedz prezentācijas par vienlīdzīgām iespējām un bezmaksas psihologu pieejamību; tomēr norāda, ka 2018. gadā bija trīs izdegšanas gadījumi; tādēļ aicina Revīzijas palātu novērtēt, vai darba slodze ir proporcionāli sadalīta starp dažādām komandām un darbiniekiem;

35.  norāda, ka 2018. gadā tika iesniegta viena oficiāla sūdzība par aizskarošu izturēšanos un tika konstatēti fakti par seksuālu uzmākšanos; norāda, ka visa procedūra (kas beidzās ar preventīviem un disciplināriem pasākumiem) prasīja piecus mēnešus no sūdzības iesniegšanas dienas;

36.  uzsver, ka Revīzijas palāta publicē saistīto informāciju par Revīzijas palātas augstāko amatpersonu profesionālo darbību (kā minēts Civildienesta noteikumu 16. panta trešajā daļā attiecībā uz augstāko amatpersonu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta); ņem vērā arī to, ka Revīzijas palāta publicē saistītos noteikumus savā tīmekļa vietnē;

37.  norāda, ka Revīzijas palāta un OLAF cieši sadarbojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses; turklāt norāda, ka 2018. gadā Revīzijas palāta ziņoja par deviņiem gadījumiem, kad tās revīzijās tika konstatētas aizdomas par krāpšanu (2017. gadā — 13 gadījumi); pauž atzinību Revīzijas palātai par to, ka ilgstošu sarunu rezultātā tika panākta vienošanās par administratīvo sadarbību starp Revīzijas palātu un OLAF (parakstīta 2019. gada maijā), kuras mērķis ir atvieglot praktiskās darba attiecības starp minētajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz aizdomu par krāpšanu nodošanu, un organizēt kopīgu interešu pasākumus, piemēram, apmācību, darbseminārus vai darbinieku apmaiņu;

38.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi ierobežotas atbildes attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta piezīmēm rezolūcijā par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver, ka ir ļoti svarīgi dot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iespēju noteikt, vai Revīzijas palāta ir īstenojusi Parlamenta ieteikumus; aicina Revīzijas palātu tās nākamajā ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem iekļaut visas nepieciešamās atbildes un izsmeļošākus paskaidrojumus par Parlamenta ieteikumu īstenošanu;

39.  norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski neietekmēs Revīzijas palātas struktūru un cilvēkresursus; norāda, ka Revīzijas palāta ir apņēmusies izmantot savu rīcības brīvību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 49. pantu tā, lai ierēdņi netiktu atlaisti tikai tāpēc, ka viņi vairs nav kādas dalībvalsts pilsoņi; norāda, ka attiecībā uz pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem Revīzijas palātai saskaņā ar tiesību aktiem ir pienākums katru gadījumu izskatīt atsevišķi un atļaut izņēmumus, ja to ir pamatoti darīt dienesta interesēs; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta tomēr ir apņēmusies atklāti un pārredzami izmantot šo iespēju atļaut izņēmumus; norāda, ka Revīzijas palātas novērtējuma pamatā būs tikai dienesta intereses;

40.  uzsver Revīzijas palātas apņemšanos uzlabot dzimumu līdzsvaru visos vadības līmeņos; norāda, ka 45 % no revidentiem un administratoriem ir sievietes un tādēļ Revīzijas palātā ir gandrīz vienāds sieviešu un vīriešu īpatsvars; norāda, ka 38 % (24) vadītāju ir sievietes un ka no 10 direktoriem trīs ir sievietes; aicina Revīzijas palātu turpināt centienus dzimumu līdzsvara veicināšanā, jo īpaši vadošos amatos un augstākos vadošos amatos; atzinīgi vērtē to, ka sieviešu īpatsvars vadošos amatos apakšpalātās ir palielinājies no 7 % 2015. gadā līdz gandrīz 24 % 2018. gada beigās (2017. gadā — 20 %); norāda, ka Revīzijas palātas vienlīdzīgu iespēju politika 2018.–2020. gadam (apstiprināta 2018. gada februārī) attiecas arī uz vecuma un invaliditātes jautājumiem;

41.  atgādina, ka tikai 6 no 28 Revīzijas palātas locekļiem (salīdzinājumā ar 4 locekļiem 2016. gadā) ir sievietes; uzsver jautājumu par dzimumu līdzsvara trūkumu locekļu vidū; atgādina, ka dalībvalstīm būtu aktīvāk jāmudina sievietes pieteikties uz šāda veida amatiem; atkārtoti norāda, ka amatā iecelšanas procedūras laikā vienmēr būtu Padomei jāiesniedz vismaz divas — vienas sievietes un viena vīrieša — kandidatūras;

42.  norāda, ka tulkošanas darba slodzes pieaugumu kompensēja efektivitātes pieaugums, kas tika panākts, racionalizējot Revīzijas palātas iekšējās procedūras, tostarp centralizējot tulkojumu pirms- un pēcapstrādi; norāda, ka tas ir ļāvis ievērojami samazināt izmaksas par vienu lappusi (par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar 2017. gadu);

43.  atkārtoti pauž atzinību par Revīzijas palātas sadarbību ar citām publiskā sektora iestādēm un ieinteresētajām personām; ar gandarījumu norāda uz sadarbību starp augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem un uz kopīga darba plāna pieņemšanu, sākot ar 2018. gadu; turklāt atbalsta ar vairākām universitātēm sāktās partnerības saistībā ar Revīzijas palātas politiku paplašināt tās apmācības piedāvājumu; aicina Revīzijas palātu paplašināt kontaktus ar vēl citām universitātēm, lai nākotnē izveidotu diversificētu sadarbību un saglabātu tajā ģeogrāfisku līdzsvaru;

44.  atzinīgi vērtē to, ka aizvien pieaugošās digitalizācijas dēļ zuda vajadzība pēc K2 ēkas arhīva telpām; norāda, ka šīs telpas tiks pārveidotas par jaunām sadarbības vai labklājības telpām un ka izmaksas tiks segtas no budžeta, kas palicis pāri pirms dažiem gadiem pabeigtajā K3 būvniecības projektā; norāda, ka K1 ēkas komforta līmenis joprojām ir daudz zemāks nekā citās kompleksa ēkās; pieņem zināšanai to, ka ir pabeigts pētījums, kurā ieteikts veikt darbus, kam būtu vajadzīgi milzīgi ieguldījumi; norāda, ka joprojām tiek apsvērtas alternatīvas (arī sadarbībā ar Luksemburgas iestādēm), lai rastu visefektīvāko risinājumu šīs ēkas nākotnei; aicina Revīzijas palātu informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par jebkādiem risinājumiem, kopā ar budžeta tāmi;

45.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izveidojusi visaptverošu vides programmu, lai risinātu dažādas vides analīzē apzinātās tēmas un samazinātu tās ietekmi uz vidi; ar gandarījumu norāda, ka enerģijas patēriņu laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam tai izdevās samazināt par 11,5 %, ūdens patēriņu laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam — par 21,1 % un papīra patēriņu laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam — par 50,8 %;

46.  atbalsta Revīzijas palātas centienus uzlabot datu aizsardzību un kiberdrošību, 2018. gada vidū pieņemot trīs gadu kiberdrošības rīcības plānu, kurā iekļautas vairākas darbības apzināto risku mazināšanai; ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas sadarbību ar ES iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), lai īstenotu dažas no plānā paredzētajām pārbaudēm;

47.  atzīst pievienoto vērtību, ko Revīzijas palātai varētu sniegt brīvā un atklātā pirmkoda programmatūra; jo īpaši uzsver, ka šāda programmatūra ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu Revīzijas palātai izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

48.  akcentē dažos iepriekšējos gados Revīzijas palātas paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars (un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras), spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu pārredzamības uzlabošanai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu ievērojamo skaitu; uzsver to, ka Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga; ierosina analizēt iespēju izvērst oficiālas tīklošanas darbības dažādās jomās, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.