Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0052/2019)(2),

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0038/2020),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 57, 28.2.2018. (2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp. (3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp. (4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp. (5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda ieteikumu lietā 1069/2019/MIG par Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sponsorēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūciju par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0038/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi būtiskus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropadomes un Padomes cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  ņem vērā to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Padomes administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3.  kopumā pauž nožēlu, ka Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4.  atzīmē, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; norāda — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz “pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5.  pauž nožēlu par to, ka nav apsvērta iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu paustā prasība nodalīt Eiropadomes un Padomes budžetu, paredzot katrai iestādei savu budžetu; aicina Padomi pārredzamības nolūkā veikt minēto nodalīšanu un uzlabot abu iestāžu pārskatatbildību un izdevumu efektivitāti;

6.  norāda, ka 2018. gadā Padomes kopējais budžets bija 572 854 377 EUR (salīdzinājumā ar 561 576 000 EUR 2017. gadā) un vispārējais izpildes līmenis — 91,9 % (salīdzinājumā ar 93,8 % 2017. gadā); norāda uz budžeta palielinājumu par 11,3 miljoniem EUR jeb par 2,0 % salīdzinājumā ar palielinājumu par 3 % 2017. gadā un par 0,6 % 2016. gadā;

7.  atzinīgi vērtē Padomes kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību; atzīst, ka Padomes budžets ir mainījies no 634 miljoniem EUR 2010. gadā līdz 573 miljoniem EUR 2018. gadā, kas liecina par samazinājumu 9,63 % apmērā;

8.  norāda, ka no 2018. gada uz 2019. gadu pārnesto apropriāciju kopsumma bija 56 599 584 EUR jeb 10,7 % (salīdzinājumā ar 60 576 175 EUR jeb 11,5 % 2017. gadā), ko galvenokārt pārnesa no tādām kategorijām kā datorsistēmas (18,3 miljoni EUR), ēkas (16,0 miljoni EUR) un mutiskā tulkošana (11,9 miljoni EUR); ņem vērā 2018. gadā atceltās apropriācijas 46 348 862 EUR apmērā (salīdzinājumā ar 35 025 789 EUR 2017. gadā); atgādina Padomei, ka, piemērojot gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tai būtu jāatspoguļo faktiskās vajadzības, un tādēļ aicina Padomi pastiprināt centienus, lai novērstu pārāk lielu budžeta aplēšu sagatavošanu;

9.  atkārtoti norāda uz delegāciju ceļa izdevumu zemo izpildes līmeni, saistībām sasniedzot 11,1 miljonu EUR salīdzinājumā ar galīgo budžetu (ieskaitot iekšējos pārvietojumus) 22,3 miljonu EUR apmērā; norāda — tā kā dalībvalstīm bija jāatmaksā iepriekšējos gados neizlietotās summas, Padome apņēmās veikt turpmākus maksājumus tikai 11,1 miljona EUR apmērā; aicina Padomi informēt Parlamentu par panākumiem, kas gūti, īstenojot ar dalībvalstīm saskaņotu politiku nolūkā atrisināt šo ieilgušo jautājumu;

10.  konstatē, ka 2018. gada štatu sarakstā amata vietu skaits tika noteikts 3 031 amata vietas apmērā (salīdzinājumā ar 3 027 amata vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā darbā pieņēma 137 personas (74 pastāvīgos ierēdņus un 63 pagaidu darbiniekus) un ka 2018. gada laikā no darba aizgāja 184 personas (154 pastāvīgie ierēdņi un 30 pagaidu darbinieki), kā rezultātā aizpildīto štata vietu skaits kopā tika samazināts par 47, kas bija galvenais iemesls nepilnīgajam līdzekļu izlietojumam 18,8 miljonu EUR apmērā ar štatu sarakstu saistītajā budžeta postenī;

11.  atzīst, ka ir palielinājusies darba slodze, kas izteikta kā kopējais sanāksmju skaits, kurš 2018. gadā bija 7733 salīdzinājumā ar 6338 sanāksmēm 2010. gadā; norāda uz vēl vienu kvantitatīvu darbību rādītāju, piemēram, Oficiālajā Vēstnesī publicēto tiesību aktu skaitu — 1 210 tiesību akti publicēti 2018. gadā salīdzinājumā ar 825 tiesību aktiem 2010. gadā;

12.  atzinīgi vērtē Padomes centienus īstenot “Rīcības plānu, lai izveidotu dinamiskāku, elastīgāku un sadarbīgāku Padomes Ģenerālsekretariātu (PĢS)”; norāda uz pasākumiem, kas veikti, lai vēl vairāk uzlabotu Padomes finanšu pārvaldību un sniegumu, izmantojot tādus pasākumus kā Konsultatīvās padomes izveide, pamatnostādņu pieņemšana kopīgai projektu un darba grupu pārvaldības sistēmai, darba grupas “Reorganizācija” izveide un iekšējo noteikumu pārskatīšana pēc jaunās Finanšu regulas publicēšanas;

13.  norāda uz Padomes situāciju ēku jomā, par ko 2018. gadā notika intensīvas sarunas ar Beļģijas iestādēm, kuras tomēr nepārdeva četrus blakus esošos zemes gabalus, neraugoties uz vienošanos par Europa ēkas projekta galīgo cenu; norāda, ka puses vienojās par alternatīvu risinājumu, kā rezultātā summa par zemes gabalu sākotnējo cenu 4 672 944 EUR apmērā netika izlietota;

14.  pauž bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto satraucošo informāciju attiecībā uz jaunās Europa ēkas būvniecību; aicina Padomi rūpīgi izpētīt galveno līgumslēdzēju un visu apakšuzņēmēju (līdz pat 12, kā liecina plašsaziņu līdzekļu informācija) ķēdi, kā arī nodarbināto darba apstākļus un iesniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai visus tās konstatējumus;

15.  pieņem zināšanai to, ka pārskatītā iekšējās kontroles sistēma stājās spēkā 2018. gada 1. novembrī un tā sastāv no pieciem komponentiem, proti, kontroles vides, riska novērtējuma, kontroles darbībām, informācijas un komunikācijas un uzraudzības darbībām un vēl 17 principiem un 33 raksturlielumiem, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par izvirzīto mērķu sasniegšanu;

16.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā jau bija īstenoti vai tika īstenoti 92 % no iekšējās revīzijas ieteikumiem, kas sniegti 2015.–2017. gadā; norāda, ka iekšējās revīzijas 2018. gada darba programma ir balstīta uz atjauninātu riska novērtējumu, ņemot vērā riska reģistru pārskatīšanu, un tika efektīvi īstenota; norāda uz jomām, kurās 2018. gadā tika veiktas revīzijas, piemēram, tehniskā pārvaldība, IT publiskais iepirkums, juridiskais dienests un komunikācijas stratēģija;

17.  norāda, ka saistībā ar priekšlikumu jaunam iestāžu nolīgumam par obligātu interešu pārstāvju pārredzamības reģistru mašīnlasāmā formātā attiecībā uz Parlamentu, Padomi un Komisiju 2018. gadā Bulgārijas prezidentūras laikā notika divas sarunu kārtas, bet 2019. gadā Rumānijas prezidentūras laikā — viena sarunu kārta; atgādina par Eiropas Ombuda (Ombuds) 2019. gada 18. jūnija lēmumu par to, ka Padomes Ģenerālsekretariātam būtu pilnībā jāreģistrē visas sanāksmes, kas notikušas starp interešu pārstāvjiem un Eiropadomes priekšsēdētāju, un ka šādam reģistram vajadzētu būt publiski pieejamam; pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām nav pievienojusies Pārredzamības reģistram, neraugoties uz visām minētajām sarunām, un aicina Padomi veikt pasākumus saistībā ar sarunām, lai panāktu sekmīgu iznākumu, kura rezultātā Padome beidzot tiks iekļauta minētajā reģistrā; aicina Padomi apliecināt patiesu apņemšanos ievērot pārredzamības un pārskatatbildības principus, pieņemot konkrētus pasākumus un sekojot Somijas prezidentūras sniegtajam piemēram; aicina visas prezidentvalstu trijotnes rādīt piemēru, atsakoties tikties ar nereģistrētiem lobistiem;

18.  norāda uz Ombuda ieteikumu Eiropadomes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja kabinetam pilnībā publicēt sarakstu, kurā iekļautas ar visiem lobijiem notikušās sanāksmes; pauž vilšanos par to, ka jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs vēl nav īstenojis šo ieteikumu; norāda — lai gan šķiet, ka Eiropadomes priekšsēdētājs netiekas ar daudziem lobistiem, lobēšanas pārredzamības princips tomēr ir svarīgs; mudina Eiropadomes priekšsēdētāju nodrošināt, ka viņš un viņa kabinets netiekas ar nereģistrētiem lobistiem un pēc savas iniciatīvas publicē notikušo lobiju sanāksmju visaptverošu sarakstu; aicina Padomes Ģenerālsekretariātu nodrošināt, ka ētikas noteikumi, kas attiecas uz Eiropadomes priekšsēdētāju, tiek saskaņoti ar Komisijas priekšsēdētāja ētikas noteikumiem, lai “virpuļdurvju” noteikumi tiktu piemēroti trīs gadus un lai visiem jaunajiem uzdevumiem, kas saistīti ar Savienības darbībām, būtu vajadzīgs oficiāls apstiprinājums;

19.  atzinīgi vērtē digitālo pakalpojumu departamenta izveidi Padomes Ģenerālsekretariāta reorganizācijas ietvaros 2018. gada 1. jūlijā; norāda, ka informācijas un pārvaldības programma ir izstrādāta, lai racionalizētu un digitalizētu galvenos darbības procesus, nodrošinot pilnībā integrētu lietojumprogrammu un pakalpojumu sistēmu, kas būs pieejama lietotājiem, izmantojot sadarbīgu un drošu digitālo darba vietu darbiniekiem, prezidentūrām un delegātiem;

20.  norāda uz sarunu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības plašo atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un īpaši augsto plašsaziņas līdzekļu interesi par tām; atzinīgi vērtē Padomes tīmekļa vietnes pastāvīgo attīstību un intensīvo darbu, lai palielinātu tās auditoriju visos kanālos (par 9 % vairāk apmeklējumu tīmekļa vietnē, par 13 % vairāk atbalstītāju Facebook, par 26 % vairāk sekotāju Twitter un par 92 % vairāk sekotāju Instagram salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu); norāda uz informatīvo brīfingu un preses konferenču lielo skaitu; norāda uz ziņu sadaļas platformu, kas ļauj presei un plašsaziņas līdzekļiem skatīt, lejupielādēt un iegult Padomes video un fotoattēlus augstas izšķirtspējas formātā; mudina arī turpmāk izmantot nepatentētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

21.  atkārtoti pauž atbalstu Ombuda ieteikumiem par Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību(2); aicina Padomi pastiprināt centienus, lai likumdošanas procesu padarītu izsekojamāku un vieglāk lasāmu, nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz likumdošanas procesa atskaites punktiem un normalizētu to, ka ar likumdošanas debatēm saistītais dalībvalstu ieguldījums (piem., paziņojumi, grozījumu priekšlikumi) Padomes sanāksmēs, sagatavošanas diskusijās Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā vai jebkurā tās darba sagatavošanas struktūrā tiek identificēts un savlaicīgi publicēts mašīnlasāmā formātā; aicina Padomi pastiprināt centienus pārredzamības jomā, cita starpā publicējot Padomes leģislatīvos dokumentus, sagatavojot oficiālus Padomes darba sagatavošanas struktūru protokolus, lai reģistrētu dalībvalstu nostājas, publicējot šos protokolus un darot pieejamus vairāk trialoga dokumentu saskaņā ar Ombuda ieteikumiem; atzinīgi vērtē Padomes centienus uzlabot pārredzamību, veicot izmaiņas tās tīmekļa vietnē un īstenojot iekšējās pārredzamības grupas darbības; aicina Padomi ieviest turpmākus pasākumus, lai panāktu sekmīgu pārredzamības politiku, kas ļautu sabiedrībai vieglāk sekot līdzi Savienības likumdošanas procesam;

22.  atgādina secinājumus, kas izklāstīti Ombuda 2018. gada maija īpašajā ziņojumā par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, kurā tika konstatēts, ka Padomes pašreizējā praksē ir administratīvas kļūmes; atgādina par Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Luksemburgas, Slovēnijas, Zviedrijas un Nīderlandes 2019. gada oktobra kopīgo neoficiālo dokumentu par Savienības pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanu, kurā Padome ir īpaši aicināta “palielināt atklātību trialoga sarunās, sistemātiski publicējot svarīgus leģislatīvos dokumentus”; prasa Padomei pārredzamības nolūkā nopietni apsvērt minētos ieteikumus un ziņot Parlamentam;

23.  pauž dziļas bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju attiecībā uz Padomes prezidentvalsts pienākumus pildošo dalībvalstu korporatīvo sponsorēšanu un pievienojas Savienības pilsoņu un Parlamenta deputātu paustajām bažām šajā jautājumā; atzīst, ka no dalībvalstīm tiek sagaidīts, lai tās pašas finansētu savu prezidentūras darbību, un pauž nožēlu, ka pēdējo gadu laikā par ierastu praksi ir kļuvusi korporatīvās sponsorēšanas izmantošana, lai segtu daļu no izdevumiem, kas šajā saistībā radušies; pauž nopietnas bažas par risku zaudēt ES pilsoņu uzticību Savienībai, tās iestādēm un jo īpaši Padomei, kuru reputācijai varētu tikt nodarīts kaitējums šīs prakses dēļ; norāda uz Padomes apgalvojumu par to, ka sponsorēšanas jautājums ir vienīgi tās dalībvalsts atbildībā, kura ir prezidentvalsts; tāpat kā Ombuds uzskata, ka sabiedrība nenošķir Padomes prezidentūru un dalībvalsti, kas ir prezidentvalsts; pilnībā atbalsta Ombuda novērtējumu un ieteikumu(3) Padomei sniegt dalībvalstīm norādījumus šajā jautājumā; turklāt stingri iesaka Padomei paredzēt prezidentūru iekļaušanu budžetā; prasa, lai Padome par šīm bažām informētu dalībvalstis, jo īpaši pašreizējās trīs prezidentvalstis, rūpīgi ņemtu vērā šos ieteikumus un ziņotu par to Parlamentam;

24.  prasa Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodeksa saskaņošanu ar Komisijas un Parlamenta rīcības kodeksu, lai nodrošinātu ar Savienības tiesību aktiem saistītu darbību oficiālu apstiprināšanu trīs gadus pēc aiziešanas no Padomes;

25.  pauž dziļas bažas par apgalvojumiem par interešu konfliktu, kas vērsti pret vairākiem dalībvalstu pārstāvjiem, kuri iesaistīti augsta līmeņa politikas un budžeta lēmumu pieņemšanas procesā; prasa Padomei nodrošināt, ka dalībvalstu pārstāvji, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nepiedalās attiecīgajās politikas vai budžeta diskusijās un balsojumos; turklāt prasa Padomei atbalstīt Parlamenta aicinājumu Komisijai ierosināt jaunas revīzijas procedūras, lai paātrinātu steidzamu un smagu interešu konflikta gadījumu izmeklēšanu un nodrošinātu, ka Parlaments tiek pienācīgi informēts par revīzijas secinājumiem;

26.  pauž nožēlu par to, ka Padome atkal nav sniegusi atbildes uz Parlamenta nosūtītajiem rakstiskajiem jautājumiem un ka Padomes ģenerālsekretārs neapmeklēja 2019. gada 12. novembrī rīkoto uzklausīšanu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanu, un tas joprojām liecina par Padomes pilnīgo nesadarbošanos; uzsver, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti citu iestāžu izdevumi, un norāda, ka šādas pārbaudes pamatelementi ir norādīti Parlamenta iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā Savienības pilsoņu tieši ievēlētā institūcija un ka tā loma budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ir tieši saistīta ar pilsoņu tiesībām būt informētiem par publisko līdzekļu izlietojumu;

Padomes un Parlamenta turpmākā sadarbība

27.  norāda, ka Parlamenta loma attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), Finanšu regulā un Parlamenta Reglamentā;

28.  norāda, ka saskaņā ar LESD 319. pantu Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz Komisijai apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi; norāda, ka Padomes loma kā iestādei, kas sniedz ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, ir pilnībā atzīta;

29.  uzsver Parlamenta prerogatīvu sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, sniegt apstiprinājumu par katru budžeta pozīciju atsevišķi, lai saglabātu pārredzamību un nodrošinātu demokrātisku atbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem.

30.  uzskata, ka attiecīgo iestāžu dažādās lomas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā būtu jānošķir un līdz ar to ekvivalenta un savstarpēja abu iestāžu loma gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā nav pieņemama;

31.  atgādina, ka saskaņā ar LESD 316. un 335. pantu iestādēm ir administratīvā autonomija un to izdevumi ir izklāstīti atsevišķās budžeta daļās; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu iestādes pašas ir atbildīgas par savu budžetu izpildi; uzsver to, cik svarīgi ir, lai iestādes sava budžeta izpildē rīkotos atbildīgi un profesionāli;

32.  norāda, ka gandrīz divdesmit gadu laikā Parlaments ir izstrādājis praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm un struktūrām; atgādina, ka Parlaments citu iestāžu un struktūru budžetu apstiprina pēc tam, kad ir izvērtējis iesniegtos dokumentus un atbildes, ko tās sniegušas uz rakstiski sagatavoto anketu jautājumiem, un uzklausījis to ģenerālsekretārus; norāda, ka Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā piekritušas piedalīties visas Savienības iestādes un struktūras, izņemot Padomi; pauž nožēlu par to, ka Padome atteicās atbildēt uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2019. gada 12. novembrī iesniegtajiem jautājumiem;

33.  atzinīgi vērtē to, ka Padome ir apliecinājusi gatavību vienoties ar Parlamentu par to, kā sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

34.  pauž nožēlu par to, ka Padome budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nav sadarbojusies un šī iemesla dēļ Parlaments kopš 2009. finanšu gada nav sniedzis Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi;

35.  uzsver, ka ir nepieciešams Padomes un Parlamenta saprašanās memorands, lai rastu risinājumus ieilgušajām viedokļu atšķirībām starp Padomi un Parlamentu par pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas praksi;

36.  atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta nesen ieceltās sarunu grupas sastāvs ir apstiprināts; aicina sarunu grupu nodrošināt pilnīgu vienošanās atbilstību Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2020. gada februārī apstiprinātajai nostājai; aicina Padomi atsākt sarunas bez turpmākas liekas kavēšanās;

37.  uzskata, ka atbildes uz vairākiem atkārtoti uzdotiem jautājumiem anketās dažādām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, piemēram, par dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, interešu konfliktiem, lobēšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību, varētu iekļaut saskaņā ar LESD 318. pantu sagatavotajā Savienības finanšu novērtējuma ziņojumā, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar budžeta izpildi; atgādina, ka LESD 318. pantā minētais ziņojums ir skaidri minēts LESD 319. panta 1. punktā kā viens no dokumentiem, kas jāizskata saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

38.  atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulu katrai iestādei un struktūrai ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai reaģētu uz konstatējumiem, kas pievienoti Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, un jāziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šos konstatējumus; norāda, ka iestādes atteikšanās izpildīt šo prasību pēc tam, kad tā ir aicināta rīkoties, var būt pamats prasībai sakarā ar bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu;

39.  atzinīgi vērtē priekšsēdētājas vietnieka amata kandidātes Věra Jourová un komisāra amata kandidāta Johannes Hahn uzklausīšanā Parlamentā paustos paziņojumus, ka viņi ir gatavi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, lai panāktu lielāku Padomes budžeta izpildes pārredzamību; norāda uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesībām tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu;

40.  uzskata, ka minēto komisāru apņemšanās ir vērtējamas kā pozitīvas attieksmes izmaiņas salīdzinājumā ar Komisijas līdzšinējo nostāju, kas pausta tās 2014. gada 23. janvāra vēstulē, kurā tā norādīja, ka no Komisijas nevajadzētu sagaidīt, ka tā pārraudzīs citu iestāžu budžetu izpildi;

41.  prasa Padomei pildīt tās īpašo lomu un sniegt budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumus attiecībā uz citām Savienības iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0045. (2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0045). (3) Eiropas Ombuda ieteikums lietā 1069/2019/MIG par Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sponsorēšanu.