Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0059/2019)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118. un 260. līdz 263. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0043/2020),

1.  sniedz Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 57, 28.2.2018. (2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp. (3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp. (4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp. (5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0043/2020),

A.  tā kā efektīva un produktīva vadības sistēmu darbība un resursu efektīva un lietderīga izmantošana Savienības delegāciju birojos ir galvenie principi, pēc kuriem vadīties, lai īstenotu ārpolitikas mērķus, reaģētu uz problemātiskām ģeopolitiskām situācijām un panāktu spēcīgāku Savienības ietekmi, tai darbojoties pasaules mērogā;

B.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Ārējās darbības dienestā veicināt vienotu vadības kultūru un tādēļ stiprināt diplomātiskā personāla piederības sajūtu Eiropai un diplomātiskā personāla komandas garu;

C.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi panākt vēl spēcīgāku Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tādēļ nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un īstenot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  kopumā pauž nožēlu par to, ka Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palāta) pārskatā par iestādes gada pārskatiem 2018. finanšu gadam 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

2.  uzskata, ka vajadzētu panākt ar Revīzijas palātas pārskata 10. nodaļu saistītā revīzijas darba līdzsvarotāku sadalījumu starp Savienības iestādēm un tam nevajadzētu aprobežoties tikai ar atbilstības prasību pārbaudi;

3.  ir pārliecināts, ka lielāks revīzijas darbs būtu jāveic attiecībā uz darbības izdevumiem vai jautājumiem, kas EĀDD kļūst ļoti svarīgi vai pat ārkārtīgi būtiski, piemēram, tādi kā stratēģiskās komunikācijas spējas un informācijas tehnoloģija, piemēram, kiberdrošība, vispārējā drošības pasākumu kopuma izpildes rādītāji delegācijām vai arī misiju atbalsta platformas finanšu pārvaldība un administratīvais atbalsts, ko tā nodrošina civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā;

4.  turklāt atzīmē, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta nav konstatējusi īpašas problēmas attiecībā uz EĀDD;

5.  ar gandarījumu atzīmē, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta nav konstatējusi būtisku kļūdu līmeni EĀDD gada darbības pārskatā un pārvaldības mehānismā;

6.  atzīmē, ka EĀDD 2018. gada budžeta summa bija pavisam 678,5 miljoni EUR (tas ir par 2,8 % vairāk nekā 2017. gadā) un ka gada beigās saistību izpildes līmenis bija 99,9 % un maksājumu izpildes līmenis bija 84,8 % (nedaudz zemāks kā 2017. gadā, kad tas bija 86,7 %) ar papildu iemaksām no Komisijas, ko tā veica, lai segtu darbam Savienības delegācijās norīkoto Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas; atzīmē, ka pašlaik budžets ir sadalīts šādi: 249,7 miljoni EUR ir atvēlēti EĀDD centrālajiem dienestiem un 428,8 miljoni EUR ir atvēlēti delegācijām;

7.  atzīmē, ka 2018. gadā tika saņemta arī iemaksa 58,5 miljonu EUR apmērā no Eiropas Attīstības fonda un trasta fondiem (2017. gadā tie bija 55 miljoni EUR);

8.  mudina EĀDD, ja iespējams, vienkāršot pašreizējo budžeta nomenklatūru, lai EĀDD varētu vadīt vieglāk un lietderīgāk, un tādēļ pakāpeniski racionalizēt darbam delegācijās norīkotā Komisijas personāla darbības finansēšanai izmantotās 35 budžeta pozīcijas atbilstoši ģeogrāfisko un dažādu attīstības instrumentu spektram;

9.  ar gandarījumu atzīmē, ka budžeta pārvaldība ir vienkāršota, jo 2018. gadā visu delegāciju biroju parastās pieskaitāmās izmaksas (īre, apsardze, uzkopšana un citas pieskaitāmās izmaksas), arī Eiropas Attīstības fonda delegācijām, trešo gadu pēc kārtas ir pilnībā finansētas no EĀDD budžeta pozīcijām; atbalsta EĀDD centienus savu pārvaldību modernizēt un vienkāršot, īstenojot inovācijas projektu „Innovative 2019”, kurā ir 20 priekšlikumi, kas pašlaik tiek izskatīti; prasa EĀDD ziņot Budžeta kontroles komitejai par priekšlikumiem, kas pašlaik tiek izskatīti;

10.  konstatē, ka centrālo dienestu budžets bija 249,7 miljoni EUR, no kuriem 162,4 miljoni EUR (jeb 65,5 %) attiecās uz algu maksājumiem un citiem maksājumiem štata un ārštata darbiniekiem, 30,8 miljoni EUR (jeb 12 %) bija paredzēti ēkām un ar tām saistītajām izmaksām un 34,9 miljoni EUR (jeb 14 %) bija saistīti ar IT datorsistēmām, aprīkojumu un mēbelēm;

11.  atzīmē, ka delegāciju budžets 428,8 miljonu EUR apmērā bija sadalīts šādi: 118,4 miljoni EUR (jeb 27,6 %) — štata darbinieku atalgojumam, 168 miljoni EUR (39,2 %) — ēkām un ar tām saistītajām izmaksām, 72,1 miljons EUR (jeb 16,8 %) — ārštata darbiniekiem un ārpakalpojumiem, 27,6 miljoni EUR (6,4 %) — citiem ar personālu saistītiem izdevumiem un 42,7 miljoni EUR (10 %) — citiem administratīvajiem izdevumiem; turklāt atzīmē — lai segtu darbam Savienības delegācijās norīkoto Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas, EĀDD saņēma no Komisijas 196,4 miljonus EUR (salīdzinājumā ar 185,6 miljoniem EUR 2016. gadā un 204,7 miljoniem EUR 2015. gadā), un sadalījums bija šāds: 47,2 miljoni EUR no Komisijas V izdevumu kategorijas, 93,2 miljoni EUR no darbības programmu administratīvajām pozīcijām un 58,5 miljoni EUR no Eiropas Attīstības fonda un trasta fondiem (salīdzinājumā ar 55 miljoniem EUR 2017. gadā un 45,4 miljoniem EUR 2016. gadā);

12.  atzīmē, ka EĀDD ir sarežģīta ēku pārvaldības politika, ņemot vērā tam uzticētos pienākumus; uzsver, ka no EĀDD ir jāsaņem pietiekami izsmeļošs paskaidrojums par dienesta ēku pārvaldības politiku ēku pirkšanas, īrēšanas vai apsaimniekošanas gadījumā; aicina EĀDD nekad nezaudēt modrību attiecībā uz savu ēku pārvaldības politiku un jo īpaši nodrošināt, lai nevilcinoties būtu īstenoti attiecīgi pasākumi, vēršoties pret gadījumiem, kad saistībā ar ēku pirkšanu, īrēšanu vai apsaimniekošanu varētu būt aizdomas par krāpšanu vai korupciju; aicina EĀDD budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras vajadzībām pietiekami izsmeļoši paskaidrot savas iepirkuma procedūras un ar ēkām saistītos izdevumus;

13.  uzsver, ka laba sadarbība starp Parlamentu un EĀDD ir būtiska ēku dokumentācijas pārvaldībai un izvērtēšanai; stingri iesaka EĀDD ēku dokumentāciju apstiprināšanai iesniegt laikus, lai to varētu pamatīgi izvērtēt un uzdot papildu jautājumus; atkārtoti norāda — ja dokumentācija budžeta lēmējinstitūcijai tiek iesniegta tikai ļoti īsi pirms izšķirošajiem termiņiem, tas rada lieku saspīlējumu laika ziņā un budžeta lēmējinstitūcija ir spiesta to apstiprināt, jo nav iespējas pagarināt izvērtēšanas periodu;

14.  aicina EĀDD apņemties arī nākamajās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās iesniegt Budžeta kontroles komitejai savu darba dokumentu par EĀDD ēku politiku, tostarp arī informāciju, ar ko tiek paskaidrots, tieši kādas ēku izmaksas tās ir un kā attiecīgās izmaksas tiek segtas; ņem vērā izsmeļošo un detalizēto informāciju, kas par EĀDD ēku politiku ir sniegta, aizpildot rakstiskas anketas;

15.  atzīmē, ka EĀDD ir veicis pārskaitījumu 30,8 miljonu EUR apmērā un lielākā daļa šīs summas ir izmantota ēkas iegādei Vašingtonā un ka tādējādi centrālo dienestu galīgais budžets samazinājās par 239 miljoniem EUR, savukārt delegāciju budžets palielinājās par 10,7 miljoniem EUR;

16.  norāda, ka starptautiskā vide, ar kuru saskaras Savienība, kļūst arvien problemātiskāka, tādēļ Savienībai aizvien vairāk tiek prasīts uzņemties vadošu lomu starptautiskajās norisēs; uzsver, ka EĀDD darbībai ir galvenā nozīme, īstenojot Savienības ārpolitiku Augstā pārstāvja / Komisijas priekšsēdētāja vietnieka vadībā; konstatē, ka EĀDD darbība kļūst aizvien nozīmīgāka, bet nav nodrošināts, lai attiecīgi palielinātos arī darbinieku skaits; prasa nodrošināt, lai būtu pieejams pietiekami daudz cilvēkresursu, tā nepieļaujot, ka ir apdraudēta Savienības spēja efektīvi rīkoties pasaules mērogā;

17.  atzīmē, ka EĀDD pilda ārkārtīgi svarīgu uzdevumu, nodrošinot saskaņotu Savienības ārpolitiku; turklāt uzsver, ka ir jāatvēl vajadzīgie resursi, lai sekmīgi īstenotu efektīvu ES kopējo drošības un aizsardzības politiku;

18.  atzīst, ka EĀDD darba lauks, kurā veidojas Savienības delegācijas, ir sarežģīts, jo gan politiskā, gan sociālekonomiskā situācija bieži vien ir komplicēta, nestabila un saistīta ar nopietniem riska faktoriem, un tas var būtiski ietekmēt budžetu un izmaksas, galvenokārt attiecībā uz personāla un infrastruktūras drošību;

19.  aicina EĀDD izveidot štata vietas vietējiem darbiniekiem, kam būtu pienākums ziņot par likumdošanas darbu valstīs, par kurām ir stratēģiska interese (jo īpaši pievienošanās sarunvalstīs un Austrumu partnerības valstīs), lai Savienība labāk saprastu savus kaimiņus un to, kā notiek tuvināšanās acquis; aicina EĀDD rīkoties, lai atrisinātu problēmas, kuru rezultātā ir pieļautas iepirkuma procedūrās konstatētās kļūdas, un lai turpmāk nepieļautu attiecīgo noteikumu pārkāpšanu;

20.  atzīmē, ka Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvajai grupai 2018. gadā tika piešķirts 1,1 miljons EUR darbam, kas vērsts pret Krievijas radīto dezinformāciju — 2019. gadā budžets palielinājās līdz 3 miljoniem EUR; prasa būtiski palielināt budžetu, lai Savienība varētu veiksmīgi dot pretsparu Krievijai, kas izvērš informācijas karu; prasa īstenot vairāk informācijas kampaņu, lai Austrumu partnerības valstīs labāk skaidrotu Savienības politikas nostādnes;

21.  šajā sakarībā konstatē, ka atsevišķu EĀDD izmaksu — piemēram, infrastruktūras izmaksu — struktūru varētu būt grūtāk pārvaldīt, ņemot vērā valūtas kursa svārstības vai specifiskus vietējā tirgus apstākļus, un tādēļ ir grūtāk nodrošināt vadību un plānošanu delegāciju līmenī;

22.  atzīmē, ka jaunās Finanšu regulas 60. pantā ir noteikta jauna kārtība, kā delegācijās tiek īstenotas budžeta izpildes pilnvaras, proti, delegāciju vadītāju vietnieki var pildīt pastarpināti deleģētu kredītrīkotāju pienākumus un nodrošināt Komisijas darbības budžeta izpildi, tā garantējot delegāciju nepārtrauktu darbību;

23.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir attiecīgi pielāgojis savus iekšējos noteikumus, un tomēr aicina EĀDD rūpīgi vērot šādas situācijas gadījumos, kad šis jaunais noteikums tiks piemērots, proti, skaitliski mazās delegācijās; aicina EĀDD, īstenojot savu iekšējās kontroles stratēģiju, īpašu uzmanību pievērst iespējamiem riskiem, kas šajā sakarībā varētu rasties, un tādēļ sākt intensīvāk īstenot attālinātu darbības kontroli, lai pārliecinātos, ka finanšu darba plūsmas ir adekvātas, vai arī sniegt lielāku pagaidu atbalstu, šajos periodos nodrošinot attiecīgu ad hoc uzraudzību un ziņojumu sagatavošanu; atgādina, ka iekšējās kontroles standarts „Darbības nepārtrauktība” vairākus gadus ir bijis viens no EĀDD iekšējās kontroles sistēmas vājākajiem elementiem, sevišķi delegācijās;

24.  pozitīvi vērtē to, ka ir izveidots riska novērtēšanas un pārvaldības instruments ar risku reģistru gan centrālo dienestu, gan delegāciju vajadzībām un ka ir pieņemta jauna iekšējās kontroles pamatsistēma; tomēr aicina EĀDD neaprobežoties tikai ar riska apzināšanos vien, bet arī pārliecināties, ka efektīvi tiek īstenoti un regulāri tiek pārskatīti riska mazināšanas pasākumi;

25.  ņem vērā saistību un maksājumu ex ante pārbaudēs konstatēto noviržu īpatsvaru (209 kļūdas pārbaudītajā 1041 gadījumā saistībām un 258 kļūdas pārbaudītajā 1841 gadījumā maksājumiem); pauž nožēlu par to, tieši kādas kļūdas ir konstatētas, proti, tie galvenokārt ir gadījumi, kad nav pieejami apliecinoši dokumenti par finanšu darījumiem, kas iesniegti ex ante pārbaudei; aicina EĀDD arī turpmāk sniegt konkrētu atbalstu publiskā iepirkuma īstenošanai delegācijās neatkarīgi no attiecīgā iepirkuma vērtības; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2019. gada beigām centrālajos dienestos ir ieviesta elektroniska finanšu darbplūsma, ar ko ir iecerēts vēl vairāk samazināt kļūdu līmeni kopumā;

26.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā ex post pārbaužu metodika ir pielāgota Revīzijas palātas metodikai, un tāpēc var noteikt kļūdu līmeni katrā no galvenajām izdevumu jomām — proti, personāla izdevumiem, izdevumiem infrastruktūras, drošības un IT/telesakaru jomās — un to darīt, balstoties uz darījumu nejaušu stratificēto izlasi; uzskata, ka minētā pozitīvā pārmaiņa ļaus vadībai un deleģētajam kredītrīkotājam gūt labāku priekšstatu par to, cik lielā mērā ir apdraudēts darbības finansējums vai viss finansējums kopumā, jo priekšstats veidosies, balstoties uz finanšu darījumu plašāku un izsmeļošāku tvērumu; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka minētā metodika nodrošinās objektīvāku pamatojumu, lai izstrādātu mērķtiecīgus rīcības plānus ar pasākumiem kļūdu mazināšanai, vai arī objektīvāku pamatojumu iespējamo atrunu formulēšanai;

27.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi sniegt delegācijām uz rezultātu orientētu atbalstu visās jomās, proti, iepirkumu īstenošanai; uzskata, ka būtu pienācīgi jānovērtē par 27 delegācijām atbildīgā Eiropas reģionālā centra gūtā pieredze, īstenotā sadarbība un sasniegtie rezultāti, jo īpaši augstāks sasniegtais ticamības līmenis, taču, iespējams, būtu jāapsver arī citi vienlīdz iedarbīgi līdzekļi;

28.  aicina EĀDD pakāpeniski nostiprināt procesu, ko EĀDD īsteno, lai pārliecinātos par ticamību, un to darīt saskaņā ar jauno iekšējās kontroles standartu kopumu, vairāk akcentējot gan individuālās kompetences un pārskatatbildības nozīmi kontroles pasākumu realizēšanas procesā (kā to apliecina arī 2018. gada aptauja par iekšējās kontroles principu īstenošanu — tehnoloģiju kontroles jomā attiecīgais vērtējums ir nedaudz zemāks), gan krāpšanas risku;

29.  atzinīgi vērtē to, ka EĀDD cenšas panākt, lai jaunie amatā ieceltie delegāciju vadītāji uzņemtos lielāku atbildību par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, kas ir viņu ikdienas darba pienākumos atbilstoši viņu politiskajām pilnvarām; uzskata, ka tas attiecas arī uz visiem pārējiem ārpolitikas procesu dalībniekiem — ES īpašajiem pārstāvjiem, ES īpašajiem sūtņiem, militāro operāciju vadītājiem un civilo misiju vadītājiem;

30.  atgādina, ka atrunas formulēšana ir viens no galvenajiem pārskatatbildības veidošanās elementiem, tāpēc tas ir preventīvs un pārredzams instruments procesā, kuru EĀDD īsteno, lai pārliecinātos par ticamību, un atspoguļo notiekošās pārmaiņas vai vēl nenovērstos un konstatētos trūkumus, ar ko saskaras delegāciju vadītāji;

31.  atzīmē, ka pamatotas atrunas bija formulējušas tikai divas delegācijas, proti, ES delegācija Sīrijā — tāpat kā 2017. gadā — un ES delegācija Eiropas Padomē Strasbūrā par īstenoto līgumu neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem; mudina EĀDD turpināt iesākto un pilnībā izvērtēt visus līgumus, lai panāktu, ka finanšu noteikumi ir ievēroti;

32.  konstatē, ka 2018. gada beigās dalībvalstu diplomātu īpatsvars administratoru kopskaitā bija 33,76 % — gandrīz tāds pats kā 2014. gadā, kad attiecīgais īpatsvars bija 33,8 %; atzīmē, ka 2014.–2018. gada laikposmā minētais īpatsvars nedaudz svārstījās: 2017. gada beigās — 32,83 %, 2016. gada beigās — 31,7 %, 2015. gadā — 32,9 %; aicina EĀDD nodrošinājumu ar personālu veidot, ievērojot Lēmumā 2010/427/ES(1) norādīto formulu, proti, viena trešdaļa darbinieku no dalībvalstīm un divas trešdaļas — no ES iestādēm;

33.  joprojām ir nobažījies par to, ka EĀDD nodrošinājums ar personālu vēl arvien nav līdzsvarots valstspiederības ziņā; atzīmē, ka 2017. gada beigās dalībvalstu diplomātu īpatsvars bija 32,83 % no visa EĀDD administratīvā personāla skaita (t. i., 307 personas), savukārt 2016. gada beigās 31,7 % no EĀDD personāla bija no dalībvalstīm — salīdzinājumam: 32,9 % 2015. gadā un 33,8 % 2014. gadā;

34.  uzsver, ka arī pēc atkārtotiem aicinājumiem rīkoties EĀDD vēl nav izpildījis ģeogrāfiski līdzsvarotas pārstāvības prasības un šajā ziņā ir stipri neproporcionāls — delegāciju vadītāji ir no Beļģijas (9), Vācijas (15), Francijas (16), Itālijas (21), Polijas (5), Čehijas Republikas (2); jo īpaši atzīmē to, ka iepriekšējos divos gados ir palielinājies delegāciju vadītāju skaits no Itālijas;

35.  aicina panākt ģeogrāfiski līdzsvarotāku pārstāvību EĀDD; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, lai dienests būtu adekvāti un racionāli nokomplektēts ar visu dalībvalstu valstspiederīgajiem; uzsver — EĀDD, izvērtējot kandidātu kompetenci un nopelnus, ir arī jānodrošina, ka pienācīgi ir pārstāvētas visas dalībvalstis; tāpēc mudina EĀDD turpināt sastrādāties ar dalībvalstīm, lai dienesta štata vietas popularizētu valstu diplomātu tīklā;

36.  aicina EĀDD attiecībā uz visiem publiskajiem izdevumiem ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

37.  atgādina, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir politikas procesu (re)organizēšana, uzlabošana, attīstīšana un novērtēšana, ar ko politikas veidošanā iesaistītie dalībnieki visos līmeņos un visos posmos visās politikas jomās iekļauj dzimumu līdztiesības perspektīvu;

38.  ar gandarījumu atzīmē, ka kopumā dzimumu līdzsvara paritāte gandrīz ir panākta ar to, ka 47,4 % no visām aizpildītajām štata vietām ieņem sievietes; tomēr aicina EĀDD vēl vairāk mazināt pašreizējo kvalitatīva līdzsvara trūkumu visos līmeņos, funkciju grupās un dažādās kategorijās, un tas jo īpaši attiecas uz administratoru amatiem, no kuriem sievietes pašlaik ieņem 34,92 %; mudina EĀDD turpināt darbu pie vairākiem pasākumiem, ko dienests ir sācis īstenot, lai atbalstītu dzimumu līdzsvaru un panāktu lielāku daudzveidību, piemēram, veidojot sadarbības tīklu sievietēm, kuru karjeras virzībā nākamais solis būtu darbs vadošā amatā, un rīkojot mācības, kas paredzētas tieši sievietēm vadītājām vai tām, kuras vēlas kļūt par vadītājām;

39.  konstatē, ka līdzsvarota dzimumu un ģeogrāfiskā pārstāvība būtu jānodrošina arī attiecībā uz ES īpašajiem pārstāvjiem un atzīmē, ka no astoņiem ES īpašajiem pārstāvjiem divas ir sievietes; turklāt uzskata, ka ir jāņem vērā ētikas normas, lai nepieļautu interešu konfliktu veidošanos; atbalsta to, ka pie ētikas pamatnostādnēm EĀDD strādā, ņemot vērā darba specifiku delegācijās;

40.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka dzimumu pārstāvības ziņā tāda pati situācija ir vērojama arī attiecībā uz darbinieku sadalījumu vadošos amatos kopumā, tomēr atzīmē nelielu uzlabošanos 2018. gadā, kad sieviešu īpatsvars bija 27,1 % (salīdzinājumā ar 24,5 % 2017. gadā) jeb 71 sieviete, proti, sievietes ieņēma 60 no 211 vidējā līmeņa vadošajiem amatiem (sieviešu 28,4 % īpatsvars salīdzinājumā ar 26 % 2017. gadā) un 11 no 51 augstākā līmeņa vadošā amata (sieviešu 21,57 % īpatsvars salīdzinājumā ar 18 % 2017. gadā);

41.  aicina strādāt vēl apņēmīgāk, lai minēto līdzsvara trūkumu novērstu; aicina EĀDD atjaunināt savu dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju, tajā iekļaujot konkrētus mērķus attiecībā uz sieviešu īpatsvaru vadošos amatos; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka līdzsvarotāka ģeogrāfiskā un dzimumu pārstāvība Eiropas Ārējās darbības dienestā palīdzētu Savienībai vēl atbildīgāk īstenot savu ārējo darbību;

42.  atzīmē, ka sievietes ieņēma 34 no 135 delegāciju vadītāju amatiem; turklāt pauž nožēlu, ka kandidātu sieviešu īpatsvars uz vadošiem amatiem delegācijās ikgadējās rotācijas kārtībā ir zems — tie joprojām ir tikai 18 %; mudina EĀDD turpināt strādāt ar dalībvalstīm, lai palielinātu kandidātu sieviešu skaitu;

43.  konstatē, ka dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu skaits ir stabilizējies — 449 personas, un tas ir tieši tikpat, cik bija 2017. gadā pēc tam, kad kopš 2011. gada tas bija regulāri audzis; atzīmē, ka 87,31 % norīkoto valsts ekspertu strādā EĀDD centrālajos dienestos, un tas tiek pamatots ar apgalvojumu, ka viņi nodrošina ļoti specifisku vajadzību izpildi EĀDD struktūrā; turklāt aicina EĀDD, īstenojot norīkoto valsts ekspertu darbā pieņemšanas politiku, uzmanību jo īpaši pievērst iespējamai interešu konflikta problēmai;

44.  atgādina, ka bijušajiem ierēdņiem, kas strādājuši Savienības iestādēs vai aģentūrās, svarīgs ir nogaidīšanas periods, jo neatrisinātas interešu konflikta situācijas var kompromitēt iespēju nodrošināt augstus ētikas standartus visā Savienības administrācijas struktūrā; uzsver, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu Savienības iestādēm un aģentūrām, tostarp EĀDD, ir tiesības noraidīt bijušā ierēdņa lūgumu atļaut tam strādāt konkrētā amatā, ja ar ierobežojumiem nepietiek, lai aizsargātu iestāžu leģitīmās intereses; pauž bažas, ka bieži vien nav iespējams nodrošināt, lai būtu izpildīti nosacījumi, kas tiek piemēroti nodarbinātībai pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā; tāpēc mudina EĀDD un arī pārējās aģentūras un Savienības iestādes apsvērt iespējas izmantot visu instrumentu klāstu, kas ir pieejami saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu, jo īpaši gadījumos, kad ir paziņots par pāriešanu darbā uz kādu no pārredzamības reģistrā iekļautām organizācijām vai uzņēmumiem, un tādējādi izskaust jebkādu risku, ka divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta bijušie ierēdņi varētu nodarboties ar Savienības iestāžu lobēšanu; turklāt aicina visas Savienības iestādes un aģentūras, tostarp EĀDD, obligāti publiskot katra šāda gadījuma novērtējumu, kā tas ir jādara saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu;

45.  uzskata, ka ir jānodrošina vēl vairāk iespēju dalīties ar pieredzi, kas visās Savienības iestādēs ir gūta, nodrošinot, lai būtu izpildīts Civildienesta noteikumu 16. pants un būtu ievērotas ar to saistītās ētikas normas, un īstenojot pār to attiecīgu uzraudzību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) apņemšanos veidot Savienības iestādēm kopīgu Savienības līmeņa ētikas struktūru;

46.  konstatē, ka interese par koplietošanas projektiem ir pakāpeniski pieaugusi un pakāpeniski pieaudzis ir arī šādu projektu skaits, ņemot vērā tiem raksturīgos izmaksu lietderības un sinerģijas aspektus, un ka tie nodrošina mehānismu, kas ļauj atgūt visas koplietošanas izmaksas;

47.  atzinīgi vērtē to, ka ir vairāk vienošanos par koplietošanu starp Savienības delegācijām un dalībvalstīm — 2018. gadā parakstīti divdesmit divi jauni koplietošanas līgumi attiecībā uz 65 delegācijām, ka rezultātā kopējais koplietošanas projektu skaits ir sasniedzis 114; turklāt atzīmē, ka ir noslēgtas divas pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju un Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu, un atzinīgi vērtē to, ka notiek sarunas par iespēju slēgt vēl arī citas pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru;

48.  ar gandarījumu atzīmē, ka, pateicoties koplietošanai, EĀDD ir ieguvis jaunus, nebūt ne maznozīmīgus ieņēmumu avotus 52,1 miljona EUR apmērā, un tas dod dienestam iespēju elastīgi veidot savu nekustamā īpašuma iegādes politiku; atzīmē, ka EĀDD īpašumā bija 34 biroja ēkas delegācijās un 143 ēkas dienests īrēja;

49.  prasa EĀDD savās ēkās nodrošināt telpu koplietošanas iespējas ikvienai Savienības iestādei vai struktūrai, kas par to interesējas — piemēram, Parlamentam un Eiropas Investīciju bankai —, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir jāpilda EĀDD; uzmanību jo īpaši vērš uz ekonomiskiem ieguvumiem, ko sniedz koplietošanas iespējas, jo samazinās apsaimniekošanas izmaksas un pamatdarbības izdevumi, un ieguvumi ir arī drošības ziņā; turklāt atkārtoti norāda, ka EĀDD ir jāpanāk, lai īpašuma nomas vai iegādes izmaksas delegāciju vajadzībām nepārsniegtu cenu diapazonu, kas jāievēro dalībvalstu pārstāvniecībām; uzsver, ka EĀDD savos aprēķinos ir jāiestrādā attiecīgas drošības izmaksu tāmes, lai vēlāk nenāktos prasīt papildu finansējumu;

50.  atzinīgi vērtē to, ka ir izdevies samazināt delegāciju skaitu, kurās telpu platība uz vienu cilvēku pārsniedz 35 m2 maksimumu, un ka tas pēc Palātas ieteikuma tiek darīts, lai nodrošinātu EĀDD telpu visoptimālāko izmantošanu un izvairītos no liekiem izdevumiem;

51.  atzinīgi vērtē pastāvīgo ikgadējās pārskatīšanas mehānismu, kas ir efektīvs darbaspēka pārvaldības instruments un tiek izmantots, lai veiksmīgāk noteiktu prioritātes un delegāciju tīklā nodrošinātu EĀDD cilvēkresursu periodisku pielāgošanu mainīgajām ģeopolitiskajām prioritātēm un projektu portfeļu lielumam (piemēram, gatavošanās Delegācijas Apvienotajā Karalistē atvēršanai, Delegācijas Zālamana Salās slēgšana, Delegācijas Panamā modernizēšana un Delegācijas Mongolijā atvēršana); atzīmē, ka pirmais, kas 2018. gadā ir noticis šīs personāla resursu racionalizēšanas rezultātā, — no vienas delegācijas uz citu ir pārvietotas astoņas štata vietas;

52.  atkārtoti norāda, ka Savienība spēra soli, lai savās iestādēs visiem nodrošinātu taisnīgu atalgojumu; uzsver, ka EĀDD būtu jānodrošina, lai centrālajos dienestos un delegācijās nodarbinātie stažieri saņemtu pienācīgu atalgojumu neatkarīgi no stažēšanās veida (zilās grāmatas, Briges vai cita shēma); atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta apmaksāta stažēšanās delegācijās un ka, ņemot vērā Eiropas ombuda ieteikumus, neapmaksāta stažēšanās vairs netiek piedāvāta; atzīmē, ka stažieru skaits delegācijās ir palielinājies vairāk nekā četras reizes — no 26 stažieriem 2017. gadā līdz 109 stažieriem 2018. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka no pavisam 404 stažēšanās iespējām, ko EĀDD piedāvāja 2018. gadā, 126 bija neapmaksātas stažēšanās iespējas, jo tās bija daļa no studentu obligātās apmācības; aicina EĀDD garantēt pienācīgu pabalstu visiem EĀDD stažieriem un tā nepieļaut, ka pastiprinās diskriminācija ekonomisku iemeslu dēļ;

53.  uzskata, ka ir lietderīgi uzlabot darba slodzes pārvaldības rīkus atbilstoši rīcības plānam, lai piesaistītu cilvēkus un paturētu tos darbā, ņemot vērā viņu atšķirīgās profesionālās vajadzības, pieredzi un valstspiederību; atzinīgi vērtē ziņojumu par cilvēkresursiem un aicina EĀDD skaidri norādīt, kādas ir dienesta vajadzības (vai kādas jaunas speciālistu kvalifikācijas ir vajadzīgas), un noteikt, kādi visa dienesta mērogā ir ar darbaspēku saistītie riski, kas varētu traucēt EĀDD sasniegt savus politikas mērķus; atzinīgi vērtē pasākumus, kurus EĀDD ir īstenojis, lai tiktu galā ar darba slodzi, kas kļūst aizvien lielāka, jo ir samazināts darbinieku skaits;

54.  ar bažām atzīmē, ka 2018. gadā delegācijās un centrālajos dienestos tika skatītas 135 mediācijas lietas vai nu par neatrisinātām domstarpībām saistībā ar tiesībām un pienākumiem, vai arī par dažādu veidu konfliktiem darbā, tostarp par iespējamu psiholoģiski vai seksuāli aizskarošu izturēšanos; aicina EĀDD un jo īpaši mediācijas dienestu, kurš tagad strādā tiešā ģenerālsekretāra pakļautībā, arī turpmāk uzskatīt šo jautājumu par svarīgāko prioritāti resursu pārvaldības procesā; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi panākt pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un stingri sekot līdzi gadījumiem, par kuriem ir ziņots; atzinīgi vērtē iniciatīvu, ko 2018. gadā sāka īstenot EĀDD ģenerālsekretārs, lai veicinātu izpratni par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un tāpēc sniegtu vairāk informācijas par to, kādu politiku pret aizskarošu izturēšanos īsteno EĀDD;

55.  šajā sakarībā arī aicina EĀDD paplašināt konfidenciālo konsultantu tīklu (kurā pašlaik ir seši cilvēki), sevišķi delegāciju tīklā, un tādēļ, iespējams, palielināt apmācītu brīvprātīgo konsultantu skaitu delegācijās; mudina EĀDD sekmēt sociālo dialogu neatkarīgi no tā, kāda ir darbinieku izcelsme un cik atšķirīgs ir darbinieku statuss;

56.  konstatē, ka pēc tam, kad EĀDD bija atjauninājis savu administratīvo vienošanos ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un jautājumos, kuri attiecas uz krāpšanu, 2017. gadā pastiprinājis sadarbību ar ģenerāldirektorātiem (piemēram, ar Ārpolitikas instrumentu dienestu (DG FPI), Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu (DG NEAR) un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu (DG DEVCO)), kas darbojas ārpolitikas jomā, EĀDD ir turpinājis intensīvi strādāt, lai pilnveidotu savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju; uzsver, ka sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un ar Komisiju (ģenerāldirektorātiem, kas darbojas ārpolitikas jomā, piemēram, ar DG FPI, DG NEAR un DG DEVCO) būtu jāturpina; ar gandarījumu atzīmē, ka, vienojoties ar DG DEVCO un DG NEAR, ir veikti pasākumi, lai delegāciju vadītāji būtu labāk informēti par to, kā nepieļaut krāpšanu, un ka ir ieviesta ziņošana, īstenojot dienesta iekšējās kontroles principu „Krāpšanas novēršana”; atzinīgi vērtē EĀDD dalību Krāpšanas atklāšanas tīklā, kuru vada Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

57.  aicina EĀDD savā gada darbības pārskatā norādīt, cik lietu ir nodotas izskatīšanai OLAF un kādas izmeklēšanas darbības OLAF pašlaik veic saistībā ar iespējamu interešu konfliktu EĀDD;

58.  atzīmē, ka 2018. gadā ir ziņots par vienu iespējamu trauksmes celšanas gadījumu, kad dienestam nepiederoša persona bija ziņojusi par kādu Komisijas darbinieku no Savienības delegācijas; prasa EĀDD informēt Parlamentu par to, kādu politiku un kādas procedūras trauksmes celšanas gadījumos dienests īsteno, jo īpaši delegācijās;

59.  atbalsta EĀDD centienus panākt lielāku pārredzamību, tādēļ popularizējot un pilnveidojot e-EĀDD reģistru, kuru iedzīvotāji var izmantot, lai lūgtu pieeju dokumentiem; ar gandarījumu atzīmē, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu iedzīvotāji e-EĀDD reģistru ir izmantojuši krietni biežāk; prasa EĀDD nodrošināt, lai atbildes uz iedzīvotāju lūgumiem būtu sniegtas nevilcinoties;

60.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2020. gadā stājas spēkā trīs kopīgi lēmumi — par nodarbinātības nosacījumiem, par vietējo darbinieku ārstniecības fondu un par vietējo darbinieku pensiju fondu — ar ko tiek ieviesta jauna noteikumu sistēma vietējiem darbiniekiem delegācijās, tā tiecoties modernizēt un uzlabot sociālās nodrošināšanas sistēmas; ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā delegācijās pirmo reizi ir veikta EĀDD un Komisijai kopīga darbinieku aptauja; atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies iekšējā revīzija attiecībā uz vietējo darbinieku pieņemšanu darbā un šī personāla pārvaldību un ka tas tiek darīts, lai novērstu dažus trūkumus, kurus Revīzijas palāta ir konstatējusi saistībā ar vietējo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrām delegācijās (proti, atsevišķi procedūras posmi nav pārredzami);

61.  ņem vērā, ka iekšējās revīzijas dienests ir veicis revīziju attiecībā uz EK un EĀDD koordināciju, un ar gandarījumu atzīmē, ka revīzijas rezultātā ir secināts — koordinācijas darbības starp Komisijas dienestiem (DG DEVCO, DG NEAR un DG FPI) un EĀDD kopumā ir efektīvas un lietderīgas; tomēr atzīmē, ka ir vajadzīgs nedalīts priekšstats par visu Savienības ārējo palīdzību konkrētai valstij un ka sadarbībā ar DG DEVCO un DG NEAR ir jānostiprina riska novērtēšana un pārvaldība, veidojot vienotu viedokli par neskaidrību un par ietekmes mazināšanas stratēģijām;

62.  vērš uzmanību uz to, kas ir konstatēts un ieteikts Tiesas Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2018 „Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana: tikai ierobežota un lēna virzība”; aicina EĀDD i) veikt pasākumus, lai panāktu misiju lietderīgāku darbību, un tādēļ sniegt attiecīgus praktiskus ieteikumus un pietiekamu atbalstu, ii) palielināt misijās aizpildīto štata vietu īpatsvaru, iii) noteikt darbībai atbilstošas pilnvaras un budžetus un izstrādāt vienotu, vispusīgu izejas stratēģiju, kurā ir skaidri noteikti uzdevumi un pienākumi kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju slēgšanas procesā, iv) vairāk uzmanības veltīt ilgtspējas aspektiem un v) uzlabot darbības rādītājus un ietekmes novērtējumus, kurus EĀDD sagatavo, lai adekvāti nodrošinātu uzdevumu izpildes uzraudzību un vērtēšanu;

63.  atzinīgi vērtē to, ka spēcīgāk tiek sasaistīta politikas veidošana, publiskā diplomātija un stratēģiskā komunikācija; šajā sakarībā atzīmē, ka 2018. gadā EĀDD tika piešķirti 3 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 1,1 miljonu EUR 2017. gadā) pasākuma „Stratēģiskā komunikācija plus” konsolidēšanai, lai cīnītos pret dezinformāciju un hibrīddraudiem un lai veidotos noturība pret ārvalstu iejaukšanos, un turklāt atzīmē, ka veidojas komercdatu analīzes dienesti;

64.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka ir jācīnās pret propagandu un jāatspēko dezinformācija un ļaunprātīga ietekmēšana no ārvalstīm; akcentē EĀDD stratēģiskās komunikācijas darba grupas svarīgo nozīmi un prasa to nodrošināt ar vajadzīgajiem finanšu un personāla resursiem;

65.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības iestādes un dalībvalstis kopīgi ir izveidojušas agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai būtu vieglāk apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz dezinformācijas kampaņām un lai koordinētu savu atbildes reakciju, pamatojoties uz publiskos avotos pieejamu informāciju, ko sniedz akadēmisko aprindu pārstāvji, faktu pārbaudītāji, tiešsaistes platformas un starptautiskie partneri; mudina EĀDD izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas ilgtermiņa darbības stratēģiju un sekmēt koordināciju ar dalībvalstīm un citiem nozīmīgākajiem partneriem; turklāt mudina EĀDD popularizēt dezinformācijas atspēkošanai izveidoto tīmekļa vietni EUvsDisinfo.eu — tajā ir pieejama informācija par vairāk nekā 5000 dezinformācijas gadījumu, tomēr 2018. gadā attiecīgās lapas ir skatītas tikai 1,2 miljonus reižu;

66.  atbalsta EĀDD centienus nostiprināt visu fiziskās un IT drošības jautājumu spektru — sākot ar personāla un ēku drošību, tādēļ iegādājoties jaunu drošības aprīkojumu, līdz pat reģionālo drošības speciālistu apmācībai —, lai nosargātu EĀDD drošības intereses un iegūtu vēl pamatīgākas praktiskās zināšanas, tādēļ īstenojot oficiālu drošības risku pārvaldību, risinot problemātisko kiberdrošības jautājumu un īstenojot attiecīgu politiku; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies izpratnei par drošību paredzētas programmas īstenošana, ar ko iecerēts mazināt riskus centrālajos dienestos un kam par pamatu ir 2018. gadā veiktā darbinieku aptauja, un ka delegācijās tiek ieviesta drošības risku pārvaldības sistēma, lai panāktu, ka pēc vienota standarta tiek ziņots par vietējiem drošības riska faktoriem, tostarp par tiem, kas bīstami veselībai un fiziskai drošībai; mudina EĀDD arī turpmāk neatlaidīgi īstenot politiku, ar ko reāli tiek nodrošināta dienesta pakalpojumu digitalizācija;

67.  atzinīgi vērtē pirmo ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta deputātu vairākuma pieņemto rezolūciju par EĀDD 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un atzinīgi vērtē arī EĀDD apņemšanos analizēt galvenos ieteikumus un secinājumus, kas radušies budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, jo EĀDD to ir apņēmusies darīt, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības līdzekļu pārvaldību;

68.  prasa EĀDD saskaņā ar Finanšu regulas 266. pantu iesniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

69.  atzinīgi vērtē jaunās ierosmes attiecībās ar Savienības iedzīvotājiem uzlabot komunikāciju par to, cik svarīga ir publiskā diplomātija un stratēģiskā komunikācija, kas ir neatņemams Savienības ārējo attiecību elements; mudina EĀDD ieguldīt digitālajā komunikācijā, tādēļ izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un savas tīmekļa vietnes; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas mēroga sabiedrības informēšanas kampaņu īstenošanā EĀDD sāk iesaistīt viedokļa izplatītājus; turklāt mudina izmantot pašorganizētas sociālo tīklu platformas, kas ir publiski brīvi pieejamas, un īpašu uzmanību šajā sakarā pievērst lietotāju datu aizsardzībai;

70.  pauž nožēlu, ka EĀDD vēl nav vides vadības sistēmas; atzīmē, ka dienests ir centies popularizēt videokonferenču izmantošanu; tomēr prasa EĀDD īstenot konkrētu rīcības plānu, lai mazinātu savu vides pēdas nospiedumu gan centrālajos dienestos, gan delegācijās;

71.  atzinīgi vērtē programmu, ko EĀDD īsteno kopā ar Parlamentu savstarpējai personāla īstermiņa norīkošanai darbā; uzsver, ka minētā programma ir nozīmīga, lai abas puses labāk izprastu viena otras struktūru un darba metodes un līdz ar to spētu labāk sadarboties; mudina EĀDD aktīvāk popularizēt šo programmu saviem darbiniekiem, tā tiecoties panākt dalībnieku skaita palielināšanos; turklāt iesaka plašāk īstenot EĀDD un dalībvalstu diplomātisko dienestu diplomātu savstarpējas apmaiņas un darbā norīkošanas programmu, kas izstrādāta, lai veicinātu kopīgas diplomātiskās kultūras veidošanos;

72.  uzsver, ka aizvien nozīmīgāka kļūst ES Arktikas politika un ka ir jāpanāk, lai partneri nešaubīgāk uzticētos Savienībai, un tādēļ jāgarantē stabils ES Arktikas vēstnieka amats.

(1) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).