Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2020. gada 30. janvāris - BriseleGalīgā redakcija
Pilnvaru pārbaude
 Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšana
 Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšana
 Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieka iecelšana
 Eiropas Banku iestādes izpilddirektora iecelšana
 Kopējs lādētājs mobilajām radioiekārtām
 Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība

Pilnvaru pārbaude
PDF 219kWORD 67k
Lēmums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 30. janvāra lēmums par pilnvaru pārbaudi (2019/2180(REG))
P9_TA(2020)0019A9-0015/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 1. punktu un 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā 1976. gada 20. septembra Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom(1) un grozīts un pārnumurēts ar Padomes 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Lēmumu 2002/772/EK, Euratom(2),

–  ņemot vērā 2005. gada 28. septembra Lēmumu 2005/684/EK, Euratom, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu(3), un jo īpaši tā 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav(4), kas grozīta ar Padomes 2012. gada 20. decembra Direktīvu 2013/1/ES(5),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmumu 2013/312/ES, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu(6), un Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija Lēmumu (ES) 2018/937, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 7. jūlija, 2009. gada 30. aprīļa un 2019. gada 19. decembra spriedumus(8),

–  ņemot vērā dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālos paziņojumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem,

–  ņemot vērā Spānijas Junta Electoral Central 2019. gada 13. jūnija lēmumu, ar ko izsludināti Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. maija vēlēšanās ievēlētie kandidāti un kas publicēts Boletín Oficial del Estado 2019. gada 14. jūnijā(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 3., 4. un 11. pantu un I pielikumu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0015/2020),

A.  tā kā saskaņā ar 1976. gada 20. septembra akta 12. pantu Eiropas Parlaments pārbauda Eiropas Parlamenta deputātu pilnvaras un šajā nolūkā tas ņem vērā dalībvalstu oficiāli izziņotos rezultātus un izšķir visas domstarpības, kas varētu rasties 1976. gada akta noteikumu piemērošanas rezultātā, izņemot tādas domstarpības, kas rodas 1976. gada aktā norādīto valsts noteikumu piemērošanas rezultātā;

B.  tā kā visas dalībvalstis Parlamentam ir darījušas zināmus ievēlēto deputātu kandidātu vārdus saskaņā ar Reglamenta 3. panta 1. punktu, bet ne visi vārdi ir paziņoti;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmuma 2013/312/ES 3. pantu un Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija Lēmuma (ES) 2018/937 3. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta deputātu skaits, kas noteikts Spānijai, pašlaik ir 54, taču Spānijas kompetento iestāžu paziņojumā norādīts tikai 51 vārds; tā kā uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūras(10) pamata un saskaņā ar 1976. gada 20. septembra akta 12. pantu Parlaments ievēlēto deputātu sarakstu izveides vajadzībām ņem vērā Junta Electoral Central 2019. gada 13. jūnija lēmumu, ar ko izsludināti 2019. gada 26. maija vēlēšanās Parlamentā ievēlētie kandidāti un kas publicēts Boletín Oficial del Estado 2019. gada 14. jūnijā; tā kā tāpēc no Spānijas ievelēto Eiropas Parlamenta deputātu skaits ir bijis 54;

D.  tā kā dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem var tikt izskatīti iebildumi par dažu Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu un šo procedūru rezultātā attiecīgo deputātu ievēlēšana varētu tikt anulēta;

E.  tā kā daļa dalībvalstu ir novēloti nosūtījušas vai vēl nemaz nav nosūtījušas iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā, kā prasīts Reglamenta 3. panta 3. punktā;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 3. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta deputāta mandātu var apstiprināt tikai pēc tam, kad deputāts ir iesniedzis rakstisko deklarāciju par to, ka viņš neieņem ar deputāta pienākumu pildīšanu nesavienojamu amatu, un rakstisko finansiālo interešu deklarāciju, ko prasa Reglamenta 3. pants un I pielikums;

G.  tā kā 1976. gada akta 7. panta 1. un 2. punktā ir skaidri norādīti amati, kas nav savienojami ar Eiropas Parlamenta deputāta statusu;

H.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 11. pantu un I pielikumu katram Eiropas Parlamenta deputātam ir detalizēti jādeklarē: (a) sava profesionālā darbība iepriekšējo triju gadu laikā, pirms viņš sācis pildīt pienākumus Parlamentā, kā arī šajā pašā laikposmā viņa līdzdalība uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, asociāciju un jebkādu citu juridiski dibinātu struktūru padomēs vai valdēs; (b) alga, kuru viņš saņem, pildot pilnvaras citā parlamentā; (c) jebkura cita regulāra algota darbība, kas tiek veikta vienlaikus ar deputāta pienākumiem, gan algota darbinieka, gan pašnodarbinātas personas statusā; (d) līdzdalība uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, asociāciju un jebkādu citu juridiski dibinātu struktūru padomēs vai valdēs vai arī jebkāda cita darbība, ko deputāts veic ārpus Parlamenta par atalgojumu vai bez tā; (e) jebkāda gadījuma rakstura algota darbība ārpus Parlamenta, ja kalendārajā gadā kopējais atalgojums par visām deputāta gadījuma rakstura darbībām ārpus Parlamenta pārsniedz 5000 EUR; (f) līdzdalība uzņēmumā vai partnerībā, ja ir iespējama ietekme uz rīcībpolitiku vai ja šī līdzdalība deputātam ļauj būtiski ietekmēt attiecīgās struktūras darījumus; (g) jebkāda finansiāla palīdzība vai palīdzība, kas sniegta, nodrošinot darbiniekus vai materiālos līdzekļus, ko deputāts papildus Parlamenta piešķirtajiem līdzekļiem saņem no trešām personām saistībā ar savu politisko darbību, un šīs trešās personas ir jānorāda; (h) jebkādas citas finansiālas intereses, kas varētu ietekmēt deputāta pienākumu pildīšanu. Attiecībā uz katru no šiem punktiem deputātam attiecīgā gadījumā jānorāda, vai tas ir atalgots vai ne, un attiecībā uz a), c), d), e) un f) punktu deputātam arī jānorāda kāda no attiecīgajām ienākumu kategorijām; tā kā iesniegtā informācija tiek publicēta Parlamenta tīmekļa vietnē;

I.  tā kā no Apvienotās Karalistes ievēlēto deputātu mandāts ir atkarīgs no tās dalības Eiropas Savienībā; tā kā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija Lēmuma (ES) 2018/937 3. panta 2. punkta trešās daļas dēļ un saskaņā ar to šo Eiropas Parlamenta deputātu mandāts automātiski beigsies, ja un kad stāsies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

J.  tā kā saskaņā ar dažiem Eiropadomes Lēmuma (ES) 2018/937 noteikumiem Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības neatbrīvos vietas saskaņā ar 1976. gada akta 13. pantu un Reglamenta 4. pantu un tāpēc no Apvienotās Karalistes ievēlēto deputātu mandāts beigsies automātiski un Eiropas Parlamentam tā beigšanās nebūs jāizziņo;

K.  tā kā Eiropadomes Lēmums (ES) 2018/937 nosaka, kāds Apvienotās Karalistes izstāšanās gadījumā būs Eiropas Parlamenta deputātu skaits pa dalībvalstīm pēc tam, kad izstāšanās būs stājusies spēkā, un saskaņā ar to dažām dalībvalstīm būs jāaizpilda papildu vietas sakarā ar vietu skaita sadalījumu atbilstoši minētā lēmuma pirmajam un otrajam punktam;

L.  tā kā dažas dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, kas paredz nosacījumus par tādu vēlēšanu rīkošanu, kurās tiek izmantoti transnacionāli saraksti;

M.  tā kā dažu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas jau noteiktu laiku dzīvo citā valstī, viņu izcelsmes dalībvalsts var liegt tiesības balsot (balsstiesību atņemšana); tā kā dažos gadījumos tas var nozīmēt arī kandidēšanas tiesību atņemšanu,

1.  atzīst par derīgiem šā lēmuma pielikumā uzskaitīto Eiropas Parlamenta deputātu mandātus, ņemot vērā iespējamos dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumus par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu;

2.  vēlreiz aicina dalībvalstu kompetentās iestādes ne tikai nekavējoties paziņot Eiropas Parlamentam visu ievēlēto kandidātu vārdus, bet arī nosūtīt iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā, kā arī mudina dalībvalstis, kas attiecīgos paziņojumus vēl nav nosūtījušas, to bez kavēšanās izdarīt;

3.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes bez kavēšanās pabeigt to ziņā nodoto iespējamo strīdu izskatīšanu un informēt Parlamentu par rezultātiem; aicina pārredzami izvērtēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi;

4.  apstiprina, ka no Apvienotās Karalistes ievēlēto deputātu mandāts automātiski izbeigsies, ja un kad stāsies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības;

5.  sagaida, ka šādā gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās nosūtīs attiecīgos paziņojumus, lai būtu iespējams aizpildīt papildu vietas;

6.  uzskata, ka balsstiesību atņemšana var iedarboties atturoši pret iedzīvotājiem, kas vēlas izmantot tiesības brīvi pārvietoties ES (LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts), un nelabvēlīgi skar tos, kuri šīs tiesības ir izmantojuši; uzskata, ka balsstiesību atņemšana ir pretrunā vispārēju vēlēšanu tiesību principam (LES 14. panta 3. punkts un 1976. gada akta 1. panta 3. punkts); turklāt pauž bažas situācijām, kurās tāpēc, ka nav pietiekami skaidras procedūras, tostarp attiecībā uz balsošanas sarakstiem, tiek prasīta fiziska klātbūtne vai ir grūti iegūt balsstiesību izmantošanai vajadzīgo informāciju no dalībvalsts, tiek ierobežotas iedzīvotāju iespējas izmantot savas balsstiesības; uzskata, ka balsstiesību atņemšanu vai prasības, kas nesamērīgi kavē balsstiesību izmantošanu, nekādā gadījumā nedrīkst piemērot Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un aicina Komisiju panākt, ka neviena dalībvalsts šādu iespēju neparedz;

7.  aicina dalībvalstis, kurās šādas problēmas radušās, vienkāršot reģistrācijas procedūras, kas saistītas ar citu dalībvalstu valstspiederīgo balsošanu un kandidēšanu Eiropas vēlēšanās, jo īpaši — likvidējot liekos administratīvos šķēršļus, lai LESD 20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās tiesības būtu izmantojamas; pieprasa, lai Komisija panāk, ka dalībvalstu prakse atbilst ES tiesību aktiem;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Komisijai, kā arī dalībvalstu kompetentajām iestādēm un parlamentiem.

PIELIKUMS. To Eiropas Parlamenta deputātu saraksts, kuru mandāts ir atzīts par derīgu

(2019. gada 2. jūlijs)

Beļģija (21 deputāts)

ANNEMANS Gerolf

ARENA Maria

ARIMONT Pascal

BOTENGA Marc

BOURGEOIS Geert

BRICMONT Saskia

CHASTEL Olivier

DE MAN Filip

DE SUTTER Petra

FRANSSEN Cindy

KANKO Assita

LAMBERTS Philippe

LUTGEN Benoît

PEETERS Kris

RIES Frédérique

TARABELLA Marc

VAN BREMPT Kathleen

VAN OVERTVELDT Johan

VANDENDRIESSCHE Tom

VAUTMANS Hilde

VERHOFSTADT Guy

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Bulgārija (17 deputāti)

ADEMOV Asim

ALEXANDROV YORDANOV Alexander

ALIEVA-VELI Atidzhe

DZHAMBAZKI Angel

HRISTOV Ivo

KANEV Radan

KOVATCHEV Andrey

KYUCHYUK Ilhan

MAYDELL Eva

MIHAYLOVA Iskra

NOVAKOV Andrey

PENKOVA Tsvetelina

RADEV Emil

SLABAKOV Andrey

STANISHEV Sergei

VITANOV Petar

YONCHEVA Elena

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Čehija (21 deputāts)

BLAŠKO Hynek

CHARANZOVÁ Dita

DAVID Ivan

DLABAJOVÁ Martina

GREGOROVÁ Markéta

HLAVÁČEK Martin

KNOTEK Ondřej

KOLAJA Marcel

KONEČNÁ Kateřina

KOVAŘÍK Ondřej

MAXOVÁ Radka

NIEDERMAYER Luděk

PEKSA Mikuláš

POLČÁK Stanislav

POSPÍŠIL Jiří

ŠOJDROVÁ Michaela

TOŠENOVSKÝ Evžen

VONDRA Alexandr

VRECIONOVÁ Veronika

ZAHRADIL Jan

ZDECHOVSKÝ Tomáš

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Dānija (13 deputāti)

AUKEN Margrete

CHRISTENSEN Asger

FUGLSANG Niels

GADE Søren

KOFOD Peter

LØKKEGAARD Morten

MELCHIOR Karen

PETER-HANSEN Kira Marie

PETERSEN Morten

SCHALDEMOSE Christel

VILLUMSEN Nikolaj

VIND Marianne (*)

WEISS Pernille

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 2. jūlija, t. i., dienas, kas norādīta dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojumā, ka Marianne VIND aizstāj Jeppe KOFOD, par kura lēmumu ieņemt ministra amatu Dānijas valdībā un līdz ar to neuzņemties Eiropas Parlamenta deputāta mandātu Dānijas iestādes paziņoja 2019. gada 27. jūnijā.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Vācija (96 deputāti)

ANDERSON Christine

ANDRESEN Rasmus

BARLEY Katarina

BECK Gunnar

BEER Nicola

BENTELE Hildegard

BERG Lars Patrick

BERGER Stefan

BISCHOFF Gabriele

BLOSS Michael

BOESELAGER Damian

BREYER Patrick

BUCHHEIT Markus

BUCHNER Klaus

BULLMAN Udo

BURKHARDT Delara

BUSCHMANN Martin

BÜTIKOFER Reinhard

CASPARY Daniel

CAVAZZINI Anna

DEMIREL Özlem

DEPARNAY-GRUNENBERG Anna

DOLESCHAL Christian

DÜPONT Lena

EHLER Christian

ERNST Cornelia

EROGLU Engin

ERTUG Ismail

FERBER Markus

FEST Nicolaus

FRANZ Romeo

FREUND Daniel

GAHLER Michael

GEBHARDT Evelyne

GEESE Alexandra

GEIER Jens

GEUKING Helmut

GIEGOLD Sven

GIESEKE Jens

GLÜCK Andreas

HAHN Henrike

HAHN Svenja

HÄUSLING Martin

HERBST Niclas

HERZBERGER-FOFANA Pierrette

HOHLMEIER Monika

JAHR Peter

KAMMEREVERT Petra

KELLER Ska

KÖRNER Moritz

KÖSTER Dietmar

KRAH Maximilian

KREHL Constanze

KUHS Joachim

LAGODINSKY Sergey

LANGE Bernd

LANGENSIEPEN Katrin

LIESE Peter

LIMMER Sylvia

LINS Norbert

MARQUARDT Erik

McALLISTER David

MEUTHEN Jörg

MICHELS Martina

MORTLER Marlene

MÜLLER Ulrike

NEUMANN Hannah

NEUSER Norbert

NIEBLER Angelika

NIENASS Niklas

NOICHL Maria

OETJEN Jan-Christoph

PAULUS Jutta

PIEPER Markus

RADTKE Dennis

REIL Guido

REINTKE Terry

SCHIRDEWAN Martin

SCHNEIDER Christine

SCHOLZ Helmut

SCHULZE Sven

SCHUSTER Joachim

SCHWAB Andreas

SEEKATZ Ralf

SEMSROTT Nico

SIMON Sven

SIPPEL Birgit

SONNEBORN Martin

VERHEYEN Sabine

VON CRAMON-TAUBADEL Viola

VOSS Axel

WALSMANN Marion

WEBER Manfred

WIELAND Rainer

WÖLKEN Tiemo

ZIMNIOK Bernhard

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Igaunija (6 deputāti)

ANSIP Andrus

KALJURAND Marina

MADISON Jaak

MIKSER Sven

PAET Urmas

TOOM Yana

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Īrija (11 deputāti)

CARTHY Matt

CUFFE Ciarán

DALY Clare

FITZGERALD Frances

FLANAGAN Luke Ming

KELLEHER Billy

KELLY Seán

McGUINNESS Mairead

O’SULLIVAN Grace

WALLACE Mick

WALSH Maria

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Grieķija (21 deputāts)

ANDROULAKIS Nikos

ARVANITIS Konstantinos

ASIMAKOPOULOU Anna-Michelle

FRAGKOS Emmanouil (*)

GEORGOULIS Alexis

KAILI Eva

KEFALOGIANNIS Manolis

KOKKALIS Petros

KONSTANTINOU Athanasios

KOULOGLOU Stelios

KOUNTOURA Elena

KYMPOUROPOULOS Stelios

KYRTSOS Georgios

LAGOS Ioannis

MEIMARAKIS Vangelis

NIKOLAOU-ALAVANOS Lefteris

PAPADAKIS Kostas

PAPADIMOULIS Dimitrios

SPYRAKI Maria

VELOPOULOS Kyriakos (**)

VOZEMBERG-VRIONIDI Elissavet

ZAGORAKIS Theodoros

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 10. jūlija, t. i., dienas, kad dalībvalsts kompetentā vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Emmanouil FRAGKOS aizstāj Kyriakos VELOPOULOS.

(**) Kyriakos VELOPOULOS mandāts beidzās 2019. gada 6. jūlijā.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Spānija (54 deputāti)

AGUILAR Mazaly

AGUILERA Clara

ARIAS ECHEVERRÍA Pablo

BARRENA ARZA Pernando

BAUZÁ DÍAZ José Ramón

BENJUMEA BENJUMEA Isabel

BILBAO BARANDICA Izaskun

BUXADÉ VILLALBA Jorge

CAÑAS Jordi

del CASTILLO VERA Pilar

DURÁ FERRANDIS Estrella (*)

ESTARÀS FERRAGUT Rosa

FERNÁNDEZ Jonás

GÁLVEZ MUÑOZ Lina

GARCÍA DEL BLANCO Ibán

GARCÍA-MARGALLO Y MARFIL José Manuel

GARCÍA MUÑOZ Isabel

GARCÍA PÉREZ Iratxe

GARDIAZABAL RUBIAL Eider

GARICANO Luis

GONZÁLEZ Mónica Silvana

GONZÁLEZ CASARES Nicolás

GONZÁLEZ PONS Esteban

HOMS GINEL Alicia

LÓPEZ Javi

LÓPEZ AGUILAR Juan Fernando

LÓPEZ GIL Leopoldo

LÓPEZ-ISTÚRIZ WHITE Antonio

LUENA César

MAESTRE MARTÍN DE ALMAGRO Cristina

MALDONADO LÓPEZ Adriana

MILLÁN MON Francisco José

MONTSERRAT Dolors

MORENO SÁNCHEZ Javier

NART Javier

PAGAZAURTUNDÚA Maite

PINEDA Manu

REGO Sira

RIBA I GINER Diana

RODRÍGUEZ PALOP Eugenia

RODRÍGUEZ-PIÑERO Inma

RODRÍGUEZ RAMOS María Soraya

RUIZ DEVESA Domènec

SÁNCHEZ AMOR Nacho

SOLÍS PÉREZ Susana

TERTSCH Hermann

URBÁN CRESPO Miguel

URTASUN Ernest

VILLANUEVA RUIZ Idoia

ZARZALEJOS Javier

ZOIDO ÁLVAREZ Juan Ignacio

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 2. jūlija pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde paziņoja, ka Estrella DURÁ FERRANDIS aizstāj Josep BORRELL FONTELLES, kurš 2019. gada 26. jūnijā atteicās no savas vietas un neiesniedza pilnvaru pārbaudei vajadzīgās deklarācijas.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Francija (74 deputāti)

ALFONSI François

ANDRIEU Eric

ANDROUËT Mathilde

AUBRY Manon

BARDELLA Jordan

BAY Nicolas

BEIGNEUX Aurelia

BELLAMY François-Xavier

BIJOUX Stéphane

BILDE Dominique

BITEAU Benoît

BOMPARD Manuel

BOYER Gilles

BRUNA Annika

BRUNET Sylvie

CANFIN Pascal

CARÊME Damien

CHABAUD Catherine

CHAIBI Leïla

COLIN-OESTERLÉ Nathalie

COLLARD Gilbert

CORMAND David

DANJEAN Arnaud

DECERLE Jérémy

DELBOS-CORFIELD Gwendoline

DELLI Karima

DIDIER Geoffroy

DURAND Pascal

EVREN Agnès

FARRENG Laurence

GARRAUD Jean-Paul

GLUCKSMANN Raphaël

GRISET Catherine

GRUDLER Christophe

GUETTA Bernard

GUILLAUME Sylvie

HAYER Valerie

HORTEFEUX Brice

JADOT Yannick

JALKH Jean-François

JAMET France

JORON Virginie

JUVIN Herve

KARLESKIND Pierre

KELLER Fabienne

LALUCQ Aurore

LAPORTE Hélène

LARROUTUROU Pierre

LEBRETON Gilles

LECHANTEUX Julie

LOISEAU Nathalie

MARIANI Thierry

MAUREL Emmanuel

MÉLIN Joëlle

MORANO Nadine

OLIVIER Philippe

OMARJEE Younous

PELLETIER Anne-Sophie

PIRBAKAS Maxette

RIQUET Dominique

RIVASI Michèle

RIVIÈRE Jérôme

ROOSE Caroline

ROUGÉ André

SANDER Anne

SATOURI Mounir

SÉJOURNÉ Stéphane

TOLLERET Irène

TOUSSAINT Marie

TRILLET-LENOIR Véronique

VEDRENNE Marie-Pierre

YENBOU Salima

YON-COURTIN Stéphanie

ZACHAROPOULOU Chrysoula

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Horvātija (11 deputāti)

BORZAN Biljana

FLEGO Valter

GLAVAK Sunčana (*)

KOLAKUŠIĆ Mislav

MATIĆ Predrag Fred

PICULA Tonino

RESSLER Karlo

SINČIĆ Ivan Vilibor

SOKOL Tomislav

ŠUICA Dubravka (**)

TOMAŠIĆ Ruža

ZOVKO Željana

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 1. decembra, t. i., dienas, kas norādīta dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojumā, ka Sunčana GLAVAK aizstāj Dubravka ŠUICA.

(**) Dubravka ŠUICA mandāts beidzās 2019. gada 30. novembrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Itālija (73 deputāti)

ADINOLFI Isabella

ADINOLFI Matteo

BALDASSARRE Simona

BARTOLO Pietro

BASSO Alessandra

BEGHIN Tiziana

BENIFEI Brando

BERLUSCONI Silvio

BIZZOTTO Mara

BONAFÈ Simona

BONFRISCO Anna

BORCHIA Paolo

CALENDA Carlo

CAMPOMENOSI Marco

CAROPPO Andrea

CASANOVA Massimo

CASTALDO Fabio Massimo

CECCARDI Susanna

CHINNICI Caterina

CIOCCA Angelo

CONTE Rosanna

CORRAO Ignazio

COZZOLINO Andrea

D’AMATO Rosa

DANTI Nicola (*)

DA RE Gianantonio

DE CASTRO Paolo

DONATO Francesca

DORFMANN Herbert

DREOSTO Marco

EVI Eleonora

FERRANDINO Giuseppe

FERRARA Laura

FIDANZA Carlo

FIOCCHI Pietro

FITTO Raffaele

FURORE Mario

GANCIA Gianna

GEMMA Chiara

GIARRUSSO Dino

GRANT Valentino

GUALMINI Elisabetta

GUALTIERI Roberto (**)

LANCINI Danilo Oscar

LIZZI Elena

MAJORINO Pierfrancesco

MARTUSCIELLO Fulvio

MILAZZO Giuseppe

MORETTI Alessandra

PANZA Alessandro

PATRICIELLO Aldo

PEDICINI Piernicola

PICIERNO Pina

PIGNEDOLI Sabrina

PISAPIA Giuliano

PROCACCINI Nicola

REGIMENTI Luisa

RINALDI Antonio Maria

ROBERTI Franco

RONDINELLI Daniela

SALINI Massimiliano

SARDONE Silvia

SASSOLI David Maria

SMERIGLIO Massimiliano

STANCANELLI Raffaele

TAJANI Antonio

TARDINO Annalisa

TINAGLI Irene

TOIA Patrizia

TOVAGLIERI Isabella

VUOLO Lucia

ZAMBELLI Stefania

ZANNI Marco

ZULLO Marco

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 5. septembra, t. i., dienas, kas norādīta dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojumā, ka Nicola DANTI aizstāj Roberto GUALTIERI.

(**) Roberto GUALTIERI mandāts beidzās 2019. gada 4. septembrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Kipra (6 deputāti)

CHRISTOFOROU Lefteris

FOURLAS Loukas

GEORGIOU Giorgios

KIZILYÜREK Niyazi

MAVRIDES Costas

PAPADAKIS Demetris

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Latvija (8 deputāti)

AMERIKS Andris

IJABS Ivars

KALNIETE Sandra

MELBĀRDE Dace

UŠAKOVS Nils

VAIDERE Inese (*)

ZĪLE Roberts

ŽDANOKA Tatjana

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 2. jūlija pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde paziņoja, ka Inese VAIDERE aizstāj Valdi DOMBROVSKI, kurš atteicās no savas vietas pirms 9. sasaukuma sākuma un neiesniedza pilnvaru pārbaudei vajadzīgās deklarācijas.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Lietuva (11 deputāti)

AUŠTREVIČIUS Petras

BLINKEVIČIŪTĖ Vilija

JAKELIŪNAS Stasys

JUKNEVIČIENĖ Rasa

KUBILIUS Andrius

MALDEIKIENĖ Aušra

MAŽYLIS Liudas

OLEKAS Juozas

ROPĖ Bronis

TOMAŠEVSKI Valdemar

USPASKICH Viktor

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Luksemburga (6 deputāti)

ANGEL Marc (*)

GOERENS Charles

HANSEN Christophe

METZ Tilly

SCHMIT Nicolas (**)

SEMEDO Monica

WISELER-LIMA Isabel

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 10. decembra, t. i., dienas, kas norādīta dalībvalsts iestāžu oficiālajā paziņojumā, ka Marc ANGEL aizstāj Nicolas SCHMIT.

(**) Nicolas SCHMIT mandāts beidzās 2019. gada 30. novembrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Ungārija (21 deputāts)

ARA-KOVÁCS Attila

BOCSKOR Andrea

CSEH Katalin

DELI Andor

DEUTSCH Tamás

DOBREV Klára

DONÁTH Anna Júlia

GÁL Kinga

GYÖNGYÖSI Márton

GYŐRI Enikő

GYÜRK András

HIDVÉGHI Balázs

HÖLVÉNYI György

JÁRÓKA Lívia

KÓSA Ádám

MOLNÁR Csaba

RÓNAI Sándor

SZÁJER József

TÓTH Edina

TRÓCSÁNYI László

UJHELYI István

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Malta (6 deputāti)

AGIUS SALIBA Alex

CASA David

CUTAJAR Josianne

DALLI Miriam

METSOLA Roberta

SANT Alfred

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Nīderlande (26 deputāti)

AZMANI Malik

BERENDSEN Tom

CHAHIM Mohammed

van DALEN Peter

EICKHOUT Bas

EPPINK Derk Jan

HAZEKAMP Anja

HUITEMA Jan

JONGERIUS Agnes Maria

de LANGE Esther

LENAERS Jeroen

MANDERS Antonius

NAGTEGAAL Caroline

PIRI Kati

RAFAELA Samira

ROOKEN Rob

ROOS Rob

RUISSEN Bert-Jan

SCHREIJER-PIERIK Annie

SCHREINEMACHER Liesje

van SPARRENTAK Kim

STRIK Tineke

TANG Paul

TAX Vera

in ‘t VELD Sophia

WOLTERS Lara (*)

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 4. jūlija pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde paziņoja, ka Lara WOLTERS aizstāj Frans TIMMERMANS, kurš neiesniedza pilnvaru pārbaudei vajadzīgās deklarācijas un nolēma palikt Eiropas komisāra amatā.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Austrija (18 deputāti)

BERNHUBER Alexander

EDTSTADLER Karoline (*)

GAMON Claudia

HAIDER Roman

HEIDE Hannes

KARAS Othmar

MANDL Lukas

MAYER Georg

REGNER Evelyn

SCHIEDER Andreas

SCHMIEDTBAUER Simone

SIDL Günther

THALER Barbara

VANA Monika

VILIMSKY Harald

VOLLATH Bettina

WIENER Sarah

WINZIG Angelika

(*) Karoline EDTSTADLER mandāts beidzās 2020. gada 6. janvārī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Polija (51 deputāts)

ADAMOWICZ Magdalena

ARŁUKOWICZ Bartosz

BALT Marek Paweł

BELKA Marek

BIEDROŃ Robert

BIELAN Adam

BRUDZIŃSKI Joachim Stanisław

BUZEK Jerzy

CIMOSZEWICZ Włodzimierz

CZARNECKI Ryszard

DUDA Jarosław

FOTYGA Anna

FRANKOWSKI Tomasz

HALICKI Andrzej

HETMAN Krzysztof

HÜBNER Danuta Maria

JAKI Patryk

JARUBAS Adam

JURGIEL Krzysztof

KALINOWSKI Jarosław

KARSKI Karol

KEMPA Beata

KLOC Izabela-Helena

KOHUT Łukasz

KOPACZ Ewa

KOPCIŃSKA Joanna

KRASNODĘBSKI Zdzisław

KRUK Elżbieta

KUŹMIUK Zbigniew

LEGUTKO Ryszard Antoni

LEWANDOWSKI Janusz

LIBERADZKI Bogusław

ŁUKACIJEWSKA Elżbieta Katarzyna

MAZUREK Beata

MILLER Leszek

MOŻDŻANOWSKA Andżelika Anna

OCHOJSKA Janina

OLBRYCHT Jan

PORĘBA Tomasz Piotr

RAFALSKA Elżbieta

RZOŃCA Bogdan

SARYUSZ-WOLSKI Jacek

SIKORSKI Radosław

SPUREK Sylwia

SZYDŁO Beata

THUN UND HOHENSTEIN Róża

TOBISZOWSKI Grzegorz

WASZCZYKOWSKI Witold Jan

WIŚNIEWSKA Jadwiga

ZALEWSKA Anna

ZŁOTOWSKI Kosma

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Portugāle (21 deputāts)

AMARO Álvaro

CARVALHAIS Isabel (*)

CARVALHO Maria de Graça

CERDAS Sara

DIONÍSIO BRADFORD André Jorge (**)

FERNANDES José Manuel

FERREIRA João

GUERREIRO Francisco

GUSMÃO José

LEITÃO MARQUES Maria Manuel

MARQUES Margarida

MARQUES Pedro

MATIAS Marisa

MELO Nuno

MONTEIRO DE AGUIAR Cláudia

PEREIRA Lídia

PEREIRA Sandra

PIZARRO Manuel

RANGEL Paulo

SANTOS Isabel

SILVA PEREIRA Pedro

ZORRINHO Carlos

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 3. septembra, t. i., dienas, kad dalībvalsts kompetentā iestāde paziņoja, ka Isabel CARVALHAIS aizstāj André Jorge DIONÍSIO BRADFORD.

(**) André Jorge DIONÍSIO BRADFORD mandāts beidzās 2019. gada 18. jūlijā.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Rumānija (32 deputāti)

ARMAND Clotilde

AVRAM Carmen

BĂSESCU Traian

BENEA Adrian-Dragoş

BLAGA Vasile

BOGDAN Ioan-Rareş

BOTOŞ Vlad-Marius

BUDA Daniel

BUŞOI Cristian-Silviu

CIOLOŞ Dacian

CIUHODARU Tudor

CREŢU Corina

FALCĂ Gheorghe

GHINEA Cristian

GRAPINI Maria

HAVA Mircea-Gheorghe

MANDA Claudiu

MARINESCU Marian-Jean

MOTREANU Dan-Ştefan

MUREȘAN Siegfried

NICA Dan

NISTOR Gheorghe-Vlad (*)

PÎSLARU Dragoş

PLUMB Rovana

ŞTEFĂNUȚĂ Nicolae

STRUGARIU Ramona

TERHEŞ Cristian

TOMAC Eugen

TUDORACHE Dragoş

TUDOSE Mihai

VĂLEAN Adina-Ioana (**)

VINCZE Loránt

WINKLER Iuliu

(*) Mandāts derīgs no 2019. gada 2. decembra, t. i., dienas, kas norādīta dalībvalsts kompetentās iestādes paziņojumā, ka Gheorghe-Vlad NISTOR aizstāj Adina-Ioana VĂLEAN.

(**) Adina-Ioana VĂLEAN mandāts beidzās 2019. gada 30. novembrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Slovēnija (8 deputāti)

BOGOVIČ Franc

BRGLEZ Milan

FAJON Tanja

GROŠELJ Klemen

JOVEVA Irena

NOVAK Ljudmila

TOMC Romana

ZVER Milan

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Slovākija (13 deputāti)

BEŇOVÁ Monika

BILČÍK Vladimír

ČÍŽ Miroslav

ĎURIŠ NICHOLSONOVÁ Lucia

HAJŠEL Robert

HOJSÍK Martin

JURZYKA Eugen

POLLÁK Peter

RADAČOVSKÝ Miroslav

ŠIMEČKA Michal

ŠTEFANEC Ivan

UHRÍK Milan

WIEZIK Michal

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Somija (13 deputāti)

HAKKARAINEN Teuvo

HAUTALA Heidi

HEINÄLUOMA Eero

HUHTASAARI Laura

KATAINEN Elsi

KUMPULA-NATRI Miapetra

MODIG Silvia

NIINISTÖ Ville

PEKKARINEN Mauri

PIETIKÄINEN Sirpa

SARVAMAA Petri

TORVALDS Nils

VIRKKUNEN Henna

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Zviedrija (20 deputāti)

AL-SAHLANI Abir

BERGKVIST Erik

BJÖRK Malin

DANIELSSON Johan

FEDERLEY Fredrick

FRITZON Heléne

GUTELAND Jytte

HOLMGREN Pär

INCIR Evin

KARLSBRO Karin

KOKALARI Arba

KUHNKE Alice

LEGA David

LUNDGREN Peter

POLFJÄRD Jessica

SKYTTEDAL Sara

STEGRUD Jessica

TOBÉ Tomas

WARBORN Jörgen

WEIMERS Charlie

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2019. gada 2. jūlijs)

Apvienotā Karaliste (73 deputāti)

AINSLIE Scott

ALLARD Christian

ANDERSON Martina

BEARDER Catherine

BENNION Phil

BROPHY Jane

BULL David

BULLOCK Jonathan

BUNTING Judith

CHOWNS Ellie

CORBETT Richard

DANCE Seb

DAUBNEY Martin Edward

DAVIES Chris

DE LUCY Belinda

DHAMIJA Dinesh

DODDS Diane

DOWDING Gina

ENGLAND KERR Andrew

EVANS Jill

FARAGE Nigel

FORMAN Lance

FOX Claire

GIBSON Barbara Ann

GILL Nathan

GILL Neena

GLANCY James Alexander

GRIFFIN Theresa

HABIB Ben

HANNAN Daniel

HARRIS Lucy Elizabeth

HEAVER Michael

HOOK Anthony

HORWOOD Martin

HOWARTH John

JONES Jackie

JORDAN Christina Sheila

KIRTON-DARLING Jude

LONG Naomi

LONGWORTH John

LOWE Rupert

MAGID Magid

McINTYRE Anthea

McLEOD Aileen

MOBARIK Nosheena

MOHAMMED Shaffaq

MONTEITH Brian

MORAES Claude

MUMMERY June Alison

NETHSINGHA Lucy

NEWTON DUNN Bill

OVERGAARD NIELSEN Henrik

PALMER Rory

PATTEN Matthew

PHILLIPS Alexandra Lesley

PHILLIPS Alexandra Louise Rosenfield

PORRITT Luisa

PUGH Jake

REES-MOGG Annunziata Mary

RITCHIE Sheila

ROWETT Catherine

ROWLAND Robert

SCOTT CATO Molly

SMITH Alyn (*)

STEDMAN-BRYCE Louis

TENNANT John David Edward

TICE Richard

VAN ORDEN Geoffrey

VOADEN Caroline

VON WIESE Irina

WARD Julie

WELLS James

WIDDECOMBE Ann

(*) Alyn Smith mandāts beidzās 2019. gada 12. decembrī.

DALĪBVALSTU PAZIŅOJUMI

BE

24.06.2019

28.06.2019

BG

06.06.2019

09.10.2019

CZ

18.06.2019

DK

25.06.2019

DE

26.06.2019

EE

14.06.2019

IE

06.06.2019

GR

12.06.2019

20.06.2019

ES

17.06.2019

20.06.2019

FR

13.06.2019

HR

10.06.2019

IT

21.06.2019

22.06.2019

11.10.2019

CY

28.05.2019

04.06.2019

LV

07.06.2019

14.10.2019

LT

03.06.2019

LU

20.06.2019

HU

17.06.2019

21.10.2019

MT

27.05.2019

NL

25.06.2019

AU

17.06.2019

PL

28.05.2019

PT

25.06.2019

05.11.2019

RO

21.06.2019

11.10.2019

SL

19.06.2019

16.10.2019

SK

30.05.2019

14.10.2019

FI

31.05.2019

SV

03.06.2019

UK

31.05.2019

07.10.2019

(1) OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.
(2) OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.
(3) OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.
(4) OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.
(5) OV L 26, 26.1.2013., 27. lpp.
(6) OV L 181, 29.6.2013., 57. lpp.
(7) OV L 165, 2.7.2018., 1. lpp.
(8) Le Pen pret Parlamentu, C-208/03, EU:C:2005:429; Itālijas Republika un Donnici pret Parlamentu, C-393/07 un C-9/08, EU:C:2009:275; un Junqueras Vies, C-502/19, EU:C:2019:1115.
(9) Boletín Oficial del Estado, Nr. 142, 2019. gada 14. jūnijs, 62477.–62478. lpp.
(10) Junqueras Vies, C-502/19, EU:C:2019:1115.


Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšana
PDF 121kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 30. janvāra lēmums par priekšlikumu Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšanai (N9-0005/2020[1] – C9-0009/2020 – 2020/0902(NLE))
P9_TA(2020)0020A9-0009/2020

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu iecelt Pedro Machado par Vienotās noregulējuma valdes locekli (C9-0009/2020),

–  ņemot vērā 56. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulā (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0009/2020),

A.  tā kā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punkts paredz, ka šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Vienotās noregulējuma valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības, regulējuma un banku noregulējuma jomā;

B.  tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka visi kandidāti ir vīrieši, neraugoties uz pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā, un daudziem Parlamenta aicinājumiem ievērot dzimumu līdzsvaru, iesniedzot kandidātu sarakstus; tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos banku un finanšu pakalpojumu jomā, un prasa, lai, izvirzot nākamo kandidātu, dzimumu līdzsvars tiktu ievērots; tā kā visām ES un valstu iestādēm un struktūrām būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru,

C.  tā kā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu 2019. gada 13. novembrī pieņēma šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Vienotās noregulējuma valdes locekļu amata kandidātu sarakstu;

D.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu Komisija iesniedza sarakstu Parlamentam;

E.  tā kā 2020. gada 14. janvārī Komisija pieņēma priekšlikumu iecelt Pedro Machado par Vienotās noregulējuma valdes locekli un noregulējuma plānošanas un lēmumu pieņemšanas direktoru un nosūtīja šo priekšlikumu Parlamentam;

F.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pēc tam izvērtēja ierosinātā kandidāta atbilstību Vienotās noregulējuma valdes locekļa amatam, jo īpaši ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā noteiktās prasības;

G.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja 2020. gada 22. janvārī noturēja Pedro Machado uzklausīšanu, kurā viņš uzstājās ar ievadpaziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  apstiprina Pedro Machado iecelšanu par Vienotās noregulējuma valdes locekli uz pieciem gadiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0211.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.


Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšana
PDF 121kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 30. janvāra lēmums par priekšlikumu Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšanai ( N9-0005/2020[2] – C9-0010/2020 – 2020/0903(NLE))
P9_TA(2020)0021A9-0011/2020

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu iecelt Jesús Saurina par Vienotās noregulējuma valdes locekli (C9-0010/2020),

–  ņemot vērā 56. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulā (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0011/2020),

A.  tā kā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punkts paredz, ka šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Vienotās noregulējuma valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības, regulējuma un banku noregulējuma jomā;

B.  tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka visi kandidāti ir vīrieši, neraugoties uz pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā, un daudziem Parlamenta aicinājumiem ievērot dzimumu līdzsvaru, iesniedzot kandidātu sarakstus; tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos banku un finanšu pakalpojumu jomā, un prasa, lai, izvirzot nākamo kandidātu, dzimumu līdzsvars tiktu ievērots; tā kā visām ES un valstu iestādēm un struktūrām būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru;

C.  tā kā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu 2019. gada 13. novembrī pieņēma šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Vienotās noregulējuma valdes locekļu amata kandidātu sarakstu;

D.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu Komisija iesniedza sarakstu Parlamentam;

E.  tā kā 2020. gada 14. janvārī Komisija pieņēma priekšlikumu iecelt Jesús Saurina par Vienotās noregulējuma valdes locekli un noregulējuma plānošanas un lēmumu pieņemšanas direktoru un nosūtīja minēto priekšlikumu Parlamentam;

F.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pēc tam izvērtēja ierosinātā kandidāta atbilstību Vienotās noregulējuma valdes locekļa amatam, jo īpaši ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā noteiktās prasības;

G.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja 2020. gada 22. janvārī noturēja Jesús Saurina uzklausīšanu, kurā viņš uzstājās ar ievadpaziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  apstiprina Jesús Saurina iecelšanu par Vienotās noregulējuma valdes locekli uz pieciem gadiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0211.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.


Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieka iecelšana
PDF 120kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 30. janvāra lēmums par priekšlikumu Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieka iecelšanai N9-0006/2020 – C9-0011/2020 – 2020/0904(NLE))
P9_TA(2020)0022A9-0010/2020

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu iecelt Jan de Carpentier par Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieku (C9-0011/2020),

–  ņemot vērā 56. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulā (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0010/2020),

A.  tā kā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieku ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības, regulējuma un banku noregulējuma jomā;

B.  tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka visi kandidāti ir vīrieši, neraugoties uz pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā, un daudziem Parlamenta aicinājumiem ievērot dzimumu līdzsvaru, iesniedzot kandidātu sarakstus; tā kā Parlaments pauž nožēlu par to, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos banku un finanšu pakalpojumu jomā, un prasa, lai, izvirzot nākamo kandidātu, dzimumu līdzsvars tiktu ievērots; tā kā visām ES un valstu iestādēm un struktūrām būtu jāīsteno konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru;

C.  tā kā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu 2019. gada 13. novembrī pieņēma Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu sarakstu;

D.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu Komisija iesniedza sarakstu Parlamentam;

E.  tā kā 2020. gada 14. janvārī Komisija pieņēma priekšlikumu iecelt Jan de Carpentier par Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieku un Vienotās noregulējuma valdes administratīvo pakalpojumu un uzraudzības direktoru un nosūtīja šo priekšlikumu Parlamentam;

F.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pēc tam izvērtēja ierosinātā kandidāta atbilstību Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam, jo īpaši ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā noteiktās prasības;

G.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja 2020. gada 22. janvārī noturēja Jan de Carpentier uzklausīšanu, kurā viņš uzstājās ar ievadpaziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  apstiprina Jan de Carpentier iecelšanu par Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja vietnieku uz pieciem gadiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0211.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.


Eiropas Banku iestādes izpilddirektora iecelšana
PDF 118kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 30. janvāra lēmums par priekšlikumu Eiropas Banku iestādes (EBI) izpilddirektora iecelšanai (N9-0003/2020 – C9-0006/2020 – 2020/0901(NLE))
P9_TA(2020)0023A9-0008/2020

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padomes 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu (C9–0006/2020),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0008/2020),

A.  tā kā pašreizējais Eiropas Banku iestādes izpilddirektors ir paziņojis par atkāpšanos no amata, sākot ar 2020. gada 31. janvāri;

B.  tā kā 2020. gada 14. janvārī Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padome, īstenojot atklātu atlases procedūru, ierosināja iecelt Gerry Cross izpilddirektora amatā uz piecu gadu pilnvaru termiņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 51. panta 2. un 3. punktu;

C.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja 2020. gada 22. janvārī noturēja Gerry Cross uzklausīšanu, kurā viņš uzstājās ar ievadpaziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  atsakās apstiprināt Gerry Cross iecelšanu par Eiropas Banku iestādes izpilddirektoru un prasa atsaukt šo priekšlikumu un piedāvāt Parlamentam citu kandidatūru;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Banku iestādei un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0211.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.


Kopējs lādētājs mobilajām radioiekārtām
PDF 130kWORD 44k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 30. janvāra rezolūcija par kopēju lādētāju mobilajām radioiekārtām (2019/2983(RSP))
P9_TA(2020)0024RC-B9-0070/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK(1),

–  ņemot vērā 2009. gada 5. jūnija saprašanās memorandu par mobilo tālruņu uzlādes iespēju saskaņošanu,

–  ņemot vērā 2018. gada 20. marta saprašanās memorandu par viedtālruņu kopēju uzlādes risinājumu nākotnē,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 11. novembra ziņojumu par Direktīvas 2014/53/ES (Radio iekārtu direktīva) darbību (COM(2018)0740),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā vienotais tirgus līdz šim ir bijis un joprojām ir pamats Eiropas ekonomikas panākumiem, Eiropas integrācijas stūrakmens un izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks;

B.  tā kā vienotā tirgus potenciāls pilnībā netiek izmantots un turpinās mobilo tālruņu lādētāju un citu mazo un vidējo elektronisko ierīču tirgus sadrumstalotība, kas sekmē elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (e-atkritumu) apjoma pieaugumu un veicina patērētāju neapmierinātību;

C.  tā kā patērētājiem, iegādājoties jaunas ierīces no dažādiem pārdevējiem, joprojām ir jāiegādājas atšķirīgi lādētāji, un, iegādājoties jaunu ierīci no tā paša pārdevēja, viņiem ir arvien jāpērk jauns lādētājs;

D.  tā kā jau vairāk nekā 10 gadu Eiropas Parlamenta deputāti prasījuši ieviest kopēju lādētāju mobilajām radioiekārtām, tostarp mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem, e-grāmatu lasītājiem, viedkamerām, valkājamajām elektronikas ierīcēm un citām vidēja vai maza izmēra elektroniskajām ierīcēm; tā kā Komisija vairākkārt ir atlikusi deleģētā akta pieņemšanu, ar kuru papildinātu Direktīvu 2014/53/ES par radioiekārtām;

E.  tā kā pieņemto ES tiesību aktu savlaicīga īstenošana ar konkrētiem likumdošanas pasākumiem ir būtiski svarīga, lai Eiropas Savienībai uzticētos gan tās iedzīvotāji, gan arī šāda uzticēšanās būtu starptautiskā mērogā;

F.  tā kā nozares dalībnieku brīvprātīgas vienošanās gan ir līdzējušas ievērojami samazināt tirgū pieejamo lādētāju veidu skaitu, taču attiecībā uz kopēju uzlādes risinājumu tās izrādījušās nesekmīgas un patērētāji vēl arvien pieredz, ka tirgū ir dažādu veidu lādētāji;

G.  tā kā ik gadu pasaulē tiek radīti aptuveni 50 miljoni metrisko tonnu e-atkritumu, proti, vidēji vairāk nekā 6 kg uz vienu cilvēku; tā kā kopējais e-atkritumu apjoms Eiropā 2016. gadā bija 12,3 miljoni metrisko tonnu jeb vidēji 16,6 kg uz vienu iedzīvotāju(2); tā kā tas ir nevajadzīgs vides pēdas nospiedums, ko var samazināt;

H.  tā kā Eiropas Zaļā kursa ietvaros Parlaments aicinājis izstrādāt vērienīgu jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu, kura mērķis būtu samazināt ES ražošanas un patēriņa kopējo ietekmi uz vidi un resursiem, par galvenajām prioritātēm nosakot resursu efektīvu izmantošanu, piesārņojuma pilnīgu izskaušanu un atkritumu rašanās novēršanu;

I.  tā kā patēriņa tendences aizvadītajos 10 gados liecina, ka arvien biežāk cilvēku īpašumā ir vairākas ierīces un ka noteiktu radioiekārtu, piemēram, viedtālruņu, aprites cikls ir visai īss; tā kā vecākas iekārtas bieži vien tiek nomainītas vien tāpēc, ka tās tiek uzskatītas par novecojušām; tā kā šādas tendences sekmē arī e-atkritumu, tostarp lādētāju, apjoma pieaugumu;

J.  tā kā patērētājiem ir un viņi izmanto un bieži nēsā sev līdzi vairākus atšķirīgus lādētājus līdzīgām ar akumulatoru darbināmām ierīcēm; tā kā pašreizējais pārmērīgi lielais lādētāju piedāvājums tāpēc rada pārāk lielas izmaksas un neērtības patērētājiem un nevajadzīgu vides pēdas nospiedumu;

K.  tā kā cilvēki tagad paļaujas uz savām mobilajām ierīcēm daudzās ikdienas situācijās, it īpaši ārkārtas gadījumos vai ceļojot, tostarp arī tāpēc, ka trūkst taksofonu; tā kā cilvēki paļaujas uz viegli uzlādējamu mobilo tālruni, lai ātri piekļūtu būtiskiem pakalpojumiem un tādiem svarīgiem instrumentiem kā maksāšanas līdzekļi, meklētājprogrammas, navigācijas ierīces u. c.; tā kā mobilās ierīces ir būtisks instruments pilnīgai līdzdalībai sabiedrībā,

1.  stingri uzsver nepieciešamību pēc steidzamiem ES regulatīviem pasākumiem, lai samazinātu elektronisko iekārtu atkritumu daudzumu, dotu patērētājiem iespēju izdarīt ilgtspējīgu izvēli un ļautu viņiem pilnībā piedalīties efektīvā un labi strādājošā iekšējā tirgū;

2.  mudina Komisiju nevilcinoties publicēt rezultātus ietekmes novērtējumam par mobilo tālruņu un citu saderīgu ierīču kopēja lādētāja ieviešanu un ar šiem rezultātiem iepazīstināt, lai būtu iespējams ierosināt obligātus noteikumus;

3.  uzsver nepieciešamību steidzami pieņemt standartu kopējam mobilo radioiekārtu lādētājam, lai nepieļautu iekšējā tirgus turpmāku sadrumstalošanu;

4.  tāpēc aicina Komisiju rīkoties, lai bez kavēšanās tiktu ieviests kopējais lādētājs, un līdz 2020. gada jūlijam pieņemt deleģēto aktu, ar kuru papildina Direktīvu 2014/53/ES par radioiekārtām un nosaka standartu mobilo tālruņu un citu mazu un vidēju radioiekārtu kopējam lādētājam vai, ja nepieciešams, vēlākais līdz 2020. gada jūlijam pieņemt kādu citu likumdošanas pasākumu;

5.  norāda, ka Komisijai būtu jānodrošina tiesiskā regulējuma attiecībā uz kopējo lādētāju regulāra pārskaitīšana nolūkā ņemt vērā tehnikas attīstību, lai tādējādi nekavētu inovāciju; atkārtoti uzsver pētniecības un inovāciju nozīmi šajā jomā ar mērķi uzlabot esošās tehnoloģijas un radīt jaunas;

6.  norāda, ka bezvadu uzlādes tehnoloģijas izmantošana rada papildu iespējamas priekšrocības, piemēram, e-atkritumu apjoma samazināšanos; uzsver, ka daudziem mobilajiem tālruņiem jau var izmantot bezvadu uzlādes metodes un ka šajā jomā būtu jāizvairās no sadrumstalotības; tāpēc aicina Komisiju veikt pasākumus, lai labākajā veidā nodrošinātu dažādu bezvadu lādētāju savietojamību ar dažādām mobilajām radioiekārtām;

7.  atgādina, ka saskaņā ar Standartizācijas regulu(3) Eiropas standartizācijas organizācijām ir jāveicina attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalība, kas šajā kontekstā attiecas uz MVU organizācijām, vides organizācijām, cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un patērētājiem;

8.  uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis būtu palielināt dalībvalstīs savākto un pārstrādāto kabeļu un lādētāju apjomu;

9.  mudina Komisiju nodrošināt, lai patērētājiem vairs nevajadzētu iegādāties arvien jaunus lādētājus ar katru jaunu ierīci, un tādējādi tiktu samazināts gadā saražoto lādētāju skaits; uzskata, ka nošķiršanas stratēģijas dotu lielākus ieguvumus videi; tajā pašā laikā uzsver, ka visos pasākumos, kuru mērķis ir nošķiršana, būtu jāizvairās no iespējama cenu pieauguma patērētājiem; turklāt uzsver, ka nošķiršanas stratēģijas būtu jāievieš ar kopēja lādētāja risinājumu, jo pretējā gadījumā direktīvas mērķi netiktu sasniegti;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.
(2) “The Global E-waste Monitor-2017”.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).


Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība
PDF 161kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 30. janvāra rezolūcija par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību (2019/2870(RSP))
P9_TA(2020)0025B9-0073/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 151., 153. un 157. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās normas par dzimumu līdztiesību,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 22. un 25. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 2., 3., 6., 9., un 15. principu,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1., 5., 8. un 10. mērķi un to attiecīgos uzstādījumus un rādītājus,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1951. gada Konvenciju par vienlīdzīgu atalgojumu un SDO 2019. gada Konvenciju par vardarbību un aizskaršanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 7. marta Ieteikumu par to, kā ar pārredzamības palīdzību nostiprināt principu par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem(1),

–  ņemot vērā Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Komisijas dokumentu “Stratēģiska apņemšanās dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”,

–  ņemot vērā Komisijas ES rīcības plānu 2017.–2019. gadam: vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību likvidēšana (COM(2017)0678),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(2), un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu 2019/1158/EK par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES(3),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta dzimumu līdztiesības indeksu, jo īpaši ziņojumu par šo indeksu 2019. gadā,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 7. marta secinājumus par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu 2011.–2020. gadam(4),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 18. jūnija secinājumus par tematu „Vienlīdzīgas ienākumu gūšanas iespējas sievietēm un vīriešiem — sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību novēršana”,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 13. jūnija secinājumus par tematu “Samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības: galvenās politikas jomas un pasākumi”,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 10. decembra secinājumus par tematu “Dzimumu līdztiesība ekonomikā ES: turpmākā virzība”;

–  ņemot vērā tā 2012. gada 24. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par principa “vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu” piemērošanu(5),

–  ņemot vērā tā 2016. gada 26. maija rezolūciju par nabadzību — dzimuma perspektīva(6),

–  ņemot vērā tā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(7),

–  ņemot vērā tā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par nepieciešamību pēc ES stratēģijas no dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības izbeigšanai un novēršanai(8),

–  ņemot vērā tā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu privātajā un publiskajā sektorā ES(9),

–  ņemot vērā tā 2017. gada 16. novembra rezolūciju par nevienlīdzības apkarošanu kā instrumentu darbvietu radīšanai un izaugsmes stimulēšanai(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības kopējiem pamatprincipiem, kas ir nostiprināts LES 2. pantā un 3. panta 3. punktā, LESD 8. pantā un Pamattiesību hartas 23. pantā; tā kā LESD 157. pantā ir teikts: “visas dalībvalstis nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu”; tā kā ekonomiskā neatkarība ir būtisks sieviešu un vīriešu pašīstenošanās priekšnoteikums un tā kā vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana finanšu resursiem ir izšķiroši svarīga no dzimumu līdztiesības panākšanas procesa viedokļa;

B.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. principā ir noteikts, ka “visās jomās ir jānodrošina un jāveicina vienāda attieksme pret sievietēm un vīriešiem un sieviešu un vīriešu vienādas iespējas, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi”, un ka “sievietēm un vīriešiem ir tiesības uz vienādu samaksu par līdzvērtīgu darbu”;

C.  tā kā Komisijas 2014. gada ieteikumā ir izklāstīts tādu pamatpasākumu kopums, ar kuriem ir paredzēts palīdzēt dalībvalstīm uzlabot pārredzamību un nostiprināt principu par vīriešu un sieviešu vienādu darba samaksu; tā kā šie pasākumi ietvēra darbinieku tiesības uz informāciju par atalgojuma līmeni, ziņojumiem par atalgojumu, atalgojuma revīziju, darba koplīguma slēgšanas sarunām, statistiku un administratīviem datiem, ziņām par datu aizsardzību, vienādas vērtības darba jēguma skaidrojumu, darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmām, atbalstu līdztiesības struktūrām, konsekventu uzraudzību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumiem;

D.  tā kā visā Eiropas Savienībā sieviešu ienākumi ir nesamērīgi zemāki nekā vīriešu ienākumi; tā kā saskaņā ar jaunākajiem Komisijas datiem ES vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība par vienas stundas darbu ir 16 %, lai gan šis rādītājs dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras; tā kā šī atšķirība pieaug līdz pat 40 %, ja vērā ņem nodarbinātības līmeni un vispārējo līdzdalību darba tirgū; tā kā nepilnu darba laiku Eiropas Savienībā strādā tikai 8,7 % vīriešu, savukārt šādu darbu veicošo sieviešu īpatsvars Eiropas Savienībā ir gandrīz trešdaļa (31,3 %); tā kā pastāv īpaša negatīva korelācija starp profesijas feminizāciju un algu līmeni, ko apliecina vidējās algas kritums uzņēmumos, kuros 65 % vai vairāk darbinieku ir sievietes;

E.  tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības definē kā atšķirību starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto izpeļņu stundā, izteiktu procentos no vīriešu vidējās bruto izpeļņas stundā; tā kā aptuveni divas trešdaļas no vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām nevar izskaidrot ar dzimumu darba tirgus pazīmju atšķirībām, piemēram, vecuma, pieredzes un izglītības, profesionālās kategorijas vai darba laika un citu novērojamu parametru atšķirībām, kas nepārprotami liek domāt par diskriminējošu faktoru, — turklāt dzimumu diskriminācija pārklājas arī ar dažādiem citiem diskriminācijas veidiem; tā kā starpnozaru pieejas izmantošana ir neatsverama, lai izprastu daudzos diskriminācijas veidus, kas sieviešu zemāko darba samaksas atšķirības tikai pastiprina, ņemot vērā virkni identitāšu, jo dzimuma faktors mijiedarbojas ar citiem sociāliem apsvērumiem;

F.  tā kā sieviešu ekonomiskā iespēcināšana ir būtiska, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības; tā kā rīcība šajā jomā nozīmē ne tikai taisnīguma nodrošināšanu, bet ir nepieciešama arī ekonomisku apsvērumu dēļ, jo ekonomiskie zaudējumi, ko rada dzimumu nodarbinātības atšķirības, sasniedz aptuveni 370 miljardus EUR gadā(11); tā kā sieviešu darba neatalgošana vienādā mērā ierobežo viņu spēju panākt ekonomisko neatkarību un līdz ar to arī spēju dzīvot pilnīgi neatkarīgi; tā kā saskaņā ar Sieviešu politikas pētniecības institūta datiem strādājošo sieviešu nabadzības līmenis varētu samazināties no 8,0 % līdz 3,8 %, ja sievietes saņemtu tādu pašu atalgojumu kā vīrieši; tā kā 2,5 miljoni bērnu no pašlaik nabadzībā dzīvojošiem 5,6 miljoniem trūkumu vairs neciestu, ja tiktu novērsta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība;

G.  tā kā vīriešu un sieviešu mēneša bruto izpeļņas atšķirība starp darba ņēmējiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem (7 %) bija vairāk nekā piecas reizes mazāka nekā starp darba ņēmējiem 65 gadu vecumā vai vecākiem (dzimumu atšķirība ir 38 %); tā kā pastāv arī ar mātes pienākumu veikšanu saistīta darba samaksas atšķirība — starp mātēm un sievietēm bez apgādībā esošiem bērniem, kā arī māšu un tēvu atšķirība; tā kā visnadzīgākās ir ģimenes, kurās vienīgā pelnītāja ir sieviete, un saskaņā ar datiem par 2017. gadu nabadzības riskam Eiropas Savienībā ir pakļauti 35 % vientuļo māšu, savukārt vientuļie tēvi — 28 %(12);

H.  tā kā aprūpe ir mūsu sabiedrības stūra pīlārs un tā lielā mērā gulstas uz sieviešu pleciem; tā kā šī nelīdzsvarotība atspoguļojas vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirībās; tā kā mātes pienākumu veikšana un bērnu, gados vecāku un slimu ģimenes locekļu vai tādu ģimenes locekļu aprūpe, kuriem ir invaliditāte, un citu apgādībā personu kopšana ir uzskatāma par papildu vai reizēm pat par pilnas slodzes darbu, ko gandrīz vienmēr veic sievietes; tā kā šis apstāklis izpaužas kā darba tirgus segregācija un kā lielāks to sieviešu īpatsvars, kas strādā nepilnu darba laiku, par zemāku stundas algas likmi un ar karjeras pārtraukumiem, un kā mazāks sieviešu nodarbinātības gadu skaits; tā kā šis darbs bieži vien ir neapmaksāts un sabiedrība to novērtē nepienācīgi, lai gan tam ir milzīga sociāla nozīme un tas veicina sociālo labklājību;

I.  tā kā vairāk nekā puse darbspējas vecumā esošo sieviešu ar invaliditāti ir ekonomiski neaktīvas; tā kā visās dalībvalstīs sieviešu ar invaliditāti lielas materiālās nodrošinātības rādītājs ir zemāks nekā sieviešu bez invaliditātes materiālās nodrošinātības rādītājs;

J.  tā kā sieviešu tiesības ir jāaizstāv gan tiesību aktos, gan dzīvē vispār un ir jāveic pasākumi, ar kuriem apkaro visu veidu ekspluatāciju, vardarbību, apspiešanu un sieviešu un vīriešu nevienlīdzību;

K.  tā kā viena no vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības izpausmēm ir 37 % lielā sieviešu un vīriešu pensijas ienākumu atšķirība — šī situācija saglabāsies arī nākamajās desmitgadēs— , un sieviešu un vīriešu nevienāds ekonomiskās neatkarības līmenis, kas nozīmē to, ka Eiropas Savienībā pie zemākās atalgojuma grupas pieder 1 no 5 strādājošām sievietēm salīdzinājumā ar 1 no 10 vīriešiem; tā kā pensiju atšķirību samazināšana ir arī paaudžu solidaritātes jautājums;

L.  tā kā minētās pensiju atšķirības izraisa sieviešu darba dzīves laikā piedzīvotās nevienlīdzības kopapjoms un laikposmi, kad sievietes piespiedu kārtā darba tirgū piedalīties nav varējušas, jo ir cietušas no daudzējādām nevienlīdzības un diskriminācijas izpausmēm, kā arī tāpēc, ka viņu atalgojums bija zemāks un viņas cieta no diskriminācijas algas jomā; tā kā, lai novērstu pensiju nevienādību un vispār pensijas saglabātu un to apjomu palielinātu, ir kategoriski svarīgi, lai sociālā nodrošinājuma sistēmas publiskajā telpā pastāvētu arī turpmāk un lai ar to starpniecību tiktu īstenoti solidaritātes un pārdales principi, kā arī, lai tiktu pielikti maksimālie pūliņi nolūkā apkarot nestabilu un deregulētu nodarbinātību;

M.  tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un to cēloņi sievietes eksponenciāli postoši ietekmē visa viņu mūža garumā, kā rezultātā vīriešu un sieviešu pensiju atšķirības ir vairāk nekā divas reizes lielākas nekā atalgojuma atšķirības; tā kā nabadzības risks strauji pieaug visa mūža garumā, liekot secināt darba samaksas nevienlīdzības pakāpeniski pieaugošo ietekmi; tā kā no nabadzības 75 gadus vecu un vecāku cilvēku kategorijā visu laiku pārsvarā cieš sievietes, kas galvenokārt ir skaidrojams ar sieviešu neapmaksāto aprūpes pienākumu un atalgojuma un darba laika atšķirību visa mūža garumā ietekmi, kā rezultātā mazākas ir pensijas, dažās dalībvalstīs atšķiras vīriešu un sieviešu pensionēšanās vecums un vecāka gadagājuma sievietes dzīvo vienas;

N.  tā kā Direktīva 2006/54/EK ir palīdzējusi uzlabot sieviešu stāvokli darba tirgū, taču izdarīt būtiskas izmaiņas tiesību aktos par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanu daudzās dalībvalstīs tā likusi nav;

O.  tā kā darba samaksas pārredzamībai var būt izšķiroša nozīme, nodrošinot, ka tiek panākts būtisks progress vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanā, jo tā palīdz atklāt sieviešu darba pārāk zemo novērtējumu un izcelt darba tirgus segmentāciju pēc dzimuma kritērija, tostarp izmantojot instrumentus, ar kuru palīdzību var iegūt objektīvus rādītājus, kas ļauj dzimumneitrāli novērtēt un salīdzināt darba vērtību dažādās darbvietās un nozarēs;

P.  tā kā no dzimumaizspriedumiem brīvas darba novērtēšanas metodes ir svarīgas, jo tās dod iespēju salīdzināt darbvietas, pamatojoties uz to mērogu un sarežģītību, lai noteiktu viena darba stāvokli attiecībā pret citu darbu konkrētajā nozarē vai organizācijā neatkarīgi no tā, vai attiecīgajās darbvietās strādā sievietes vai vīrieši;

Q.  tā kā nabadzības risks un mazāka finansiālās autonomijas pakāpe, ko rada gan vīriešu un sieviešu darba samaksas, gan pensiju atšķirības, vēl vairāk pakļauj sievietes dzimumnosacītai vardarbībai, jo īpaši vardarbībai ģimenē, kā rezultātā izbeigt pāri darošas attiecības viņām ir grūtāk; tā kā saskaņā ar ANO datiem gandrīz 35 % sieviešu visā pasaulē piedzīvo psiholoģisku aizskaršanu vai seksuālu uzmākšanos darbavietā vai aizskaršanu, kas būtiski ietekmē viņu personiskās un profesionālās vēlmes un kas kaitē sieviešu pašcieņai un viņu sarunu pozīcijām par taisnīgāku atalgojumu;

R.  tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības cēloņi ir daudzējādi un tie ietver gan strukturālus, gan kultūras rakstura faktorus: no vienas puses, darba tirgu un nozaru segregāciju pēc dzimuma kritērija, darba un privātās dzīves līdzsvara iespēju un pakalpojumu trūkumu, sievietēm esot galvenajām gan bērnu, gan citu apgādājamo personu aprūpētājām, “stikla griestu” nepārtraukto esamību, kas neļauj sievietēm sasniegt augstākos karjeras līmeņus un tādējādi — augstākā līmeņa algas, un, no otras puses, dzimumu stereotipus par sieviešu lomām un vēlmēm, algu struktūras un algu noteikšanas institūcijas, kuras ietekmē dzimumu aizspriedumi, dziļi iesakņojušās projekcijas par sieviešu kā māšu lomu, kā rezultātā viņas izbeidz vai pārtrauc darba gaitas vai pilnslodzes darba vietā izvēlas nepilna laika darbu, kā arī ietver darba samaksas nepārredzamību;

S.  tā kā vīriešu un sieviešu atalgojuma un ar to saistīto abu minēto dzimumu izpeļņas un pensiju atšķirību cēloņi ir daudzējādi, tie ir strukturāli un bieži vien — savstarpēji saistīti; tā kā šos cēloņus var iedalīt divās kategorijās: pirmkārt, tajos, ko var šķietami “izskaidrot” ar atšķirīgiem sieviešu un vīriešu darba tirgus parametriem, un, otrkārt, tajos, kas šķietami ar šādām iezīmēm “izskaidrojami nav”, un tā kā pēdējā kategorija ir tā, kas dzimumnosacītas darba samaksas atšķirības gandrīz visās pasaules valstīs diktē visvairāk;

T.  tā kā šīs sieviešu un vīriešu darba tirgus parametru atšķirības ietver vecumu, pieredzi un izglītību, profesionālo nozari vai darba laiku; tā kā tās atspoguļojas faktā, ka sievietes biežāk strādā nepilnu darba laiku, saskaras ar uzņēmumu “stikla griestiem”, strādā nozarēs un amatos, kuros pārsvarā strādā sievietes un kuros ir zemāks atalgojums, vai arī viņām, ņemot vērā ar dzimumnosacītās sociālās normas, bieži ir jāuzņemas galvenā atbildība par savu ģimeņu aprūpi, kas viņas atrauj no tiešajiem darba pienākumiem; tā kā lielāko — „neizskaidrojamo” — kategoriju var mēģināt saprast ar dzimumu stereotipiem, diskrimināciju atalgojuma jomā un bieži vien pārāk zemu tāda darba novērtējumu, kurā dominē sievietes, — šīs parādības var būt gan tiešas, gan netiešas un joprojām ir slēptas, un ir jāapkaro efektīvāk;

U.  tā kā, lai gan gandrīz 60 % absolventu Eiropas Savienībā ir sievietes, viņas joprojām ir nesamērīgi maz pārstāvētas zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) un digitālajās profesijās; tā kā līdz ar to nevienlīdzība attiecībā uz profesijām dažādojas un, neraugoties uz ieguldījumiem izglītībā, varbūtība, ka jaunas sievietes būs ekonomiski neaktīvas, joprojām ir divkārt augstāka nekā jaunu vīriešu gadījumā,

1.  atgādina, ka vienāds atalgojums par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu ir viens no ES pamatprincipiem un ka dalībvalstīm ir pienākums izskaust diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz visiem atalgojuma par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu aspektiem un nosacījumiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība par līdzvērtīgu darbu joprojām saglabājas — ES vidējais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojies tikai nedaudz;

2.  aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu, vērienīgu ES dzimumu līdztiesības stratēģiju, kuras pamatā būtu iepriekšējā stratēģija un stratēģiskā iesaiste un kurā būtu jāiekļauj saistoši pasākumi attiecībā uz vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un darba samaksas pārredzamību, kā arī precīzi mērķi un uzraudzības procesi, ar kuriem veicina dzimumu līdztiesību un nosaka tās sasniegšanā gūtos panākumus, jo īpaši attiecībā uz saistītajām vīriešu un sieviešu izpeļņas un pensiju atšķirībām un sieviešu un vīriešu kā vienlīdzīgu pelnītāju un aprūpētāju popularizēšanu;

3.  atgādina, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un to cēloņi sievietes visa viņu mūža garumā ietekmē eksponenciāli postoši, kā rezultātā vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība ir vairāk nekā divas reizes lielāka nekā darba samaksas atšķirība; atgādina, ka sieviešu vecuma nabadzības risks ir lielāks nekā vīriešu, ņemot vērā darba samaksas un nodarbinātības laika atšķirību visa mūža garumā, dažās dalībvalstīs vīriešiem un sievietēm noteikto atšķirīgo pensionēšanās vecumu un to, ka lielāks skaits vecāka gadagājuma sieviešu dzīvo vienas; aicina dalībvalstis īstenot īpašus pasākumus, ar kuriem apkaro gados vecāku sieviešu nabadzības risku, palielinot pensijas un arī sniedzot sociālo atbalstu; apgalvo, ka papildus darba tiesību regulējuma veicināšanai, balstoties uz plašākām darba tiesībām, regulētu darbu un nestabila darba aizliegumu, būtu jāatjauno, jāaizstāv un jāveicina darba koplīguma slēgšanas sarunas, kas ir uzskatāmas par izšķirīgi svarīgu nevienlīdzības novēršanas instrumentu, jo īpaši algu jautājumā, kā arī izšķiroši svarīgas tās ir attiecībā uz darba tiesību aizsardzību un nostiprināšanu;

4.  prasa nekavējoties vai vēlākais līdz 2020. gada beigām pārskatīt un vērienīgi atjaunināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanas rīcības plānu, kurā būtu jānosaka precīzi dalībvalstīm paredzēti mērķi nākamajos piecos gados samazināt dzimumnosacītas darba samaksas atšķirības, un nodrošināt, ka šādi mērķi tiek ņemti vērā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos; jo īpaši uzsver nepieciešamību jaunajā rīcības plānā iekļaut starpnozaru perspektīvu; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst faktoriem, kas saskaņā ar rīcības plānu rada pensiju atšķirības, un izvērtēt, vai ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai minētās atšķirības mazinātu ES un valstu līmenī;

5.  aicina dalībvalstis pastiprināt centienus izskaust vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, stingri īstenojot principu, saskaņā ar kuru par vienādu darbu vai vienādas vērtības darbu pienākas vienāda samaksa, — ne tikai to iestrādājot tiesību aktos, bet arī atjaunojot, veicinot un aizstāvot darba koplīguma slēgšanas sarunas; turklāt prasa veikt pasākumus, ar kuriem novērš vertikālo un horizontālo segregāciju darba vietās un diskriminējošu praksi, kas tiek piekopta, pieņemot lēmumus par darbā pieņemšanu un paaugstināšanu; prasa veikt pasākumus, kas palielinātu sociālo aizsardzību tādās jomās kā maternitāte, bezdarbs, slimības, nelaimes gadījumi darbā un arodslimības;

6.  atzinīgi vērtē gan Komisijas priekšsēdētājas, gan līdztiesības komisāra apņemšanos Komisijas pilnvaru termiņa pirmajās 100 dienās iesniegt tiesību aktus, ar kuriem nosaka saistošus darba samaksas pārredzamības pasākumus; uzskata, ka drīzumā gaidāmajā direktīvā būtu jāiekļauj stingras izpildes politikas nostādnes tiem, kuri minētās direktīvas prasības neievēro, un tā būtu jāpiemēro gan privātajam, gan publiskajam sektoram, pienācīgi ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) specifiku, kā arī visai atalgojuma tiesību aktu kopumam, tostarp visām tā sastāvdaļām, un tai būtu jābūt plašam tvērumam; aicina Komisiju apsvērt konkrētus pasākumu ieviešanu, pamatojoties uz tās 2014. gada ieteikumu, piemēram, a) darba vērtības novērtēšanas precīzu kritēriju noteikšanu b) dzimumneitrālas darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmas, c) vīriešu un sieviešu darba samaksas revīzijas un ziņojumus, lai garantētu vienādu darba samaksu, d) darba ņēmēju tiesības pieprasīt pilnīgu informāciju par darba samaksu un tiesības uz tiesisko aizsardzību un e) precīzus uzņēmumu līdztiesības rezultātu mērķi; pauž stingru pārliecību, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai noteiktu darba samaksas diskriminācijas gadījumus un lai darba ņēmēji tādējādi varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un vajadzības gadījumā rīkoties; aicina Komisiju drīzumā gaidāmajos tiesību aktos par darba samaksas pārredzamību veicināt sociālo partneru un darba koplīgumu slēgšanas sarunu nozīmi visos līmeņos (valsts, nozaru, vietējā un uzņēmumu līmenī);

7.  aicina Komisiju papildināt darba samaksas pārredzamības iniciatīvu, ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādājot un ieviešot pamatnostādnes par dzimumneitrālām darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmām, kā arī nosakot precīzus darba vērtības novērtēšanas kritērijus (piemēram, kvalifikāciju, atbildības līmeni, fizisko un psiholoģisko slogu, darba maiņu modeļus u. c.), ar kuriem var noteikt darba vērtību un salīdzināt dažādās darbvietās un nozarēs veiktā darba vērtību ar mērķi iegūt taisnīgāku atalgojumu par darbu nozarēs, kurās pārsvarā strādā sievietes un kuras parasti par prestižām uzskatītas netiek un līdz ar to atalgojums tajās ir zemāks nekā nozarēs, kurās vīriešu īpatsvars ir lielāks;

8.  aicina Komisiju par savas rīcības pamatu izmantot pašreizējo pārskatu par to, kā darbojas un tiek īstenoti ES tiesību akti par vienādu darba samaksu un vienādas darba samaksas princips, un laikus iesniegt Direktīvas 2006/54/EK pārskatīto redakciju, lai praksē atjauninātu un uzlabotu spēkā esošos tiesību aktus par vienādas darba samaksas principu, uzlabotu izpildi saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru un iekļautu jebkādas diskriminācijas aizliegumu neatkarīgi no tā, vai tā tiek pieļauta seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai dzimuma maiņas dēļ; prasa uzlabot tiesu iestāžu pieejamību un ieviest stingrākas procesuālās tiesības, lai apkarotu diskrimināciju darba samaksas jomā;

9.  atgādina, ka Komisijas 2017. gada ziņojumā par to, kā tiek īstenots Komisijas ieteikums attiecībā uz to, kā ar pārredzamības palīdzību nostiprināt principa par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm īstenošanu (COM(2017)0671), tika konstatēts, ka pasākumi nav efektīvi un ka to īstenošana ir neatbilstoša; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas viņas politikas pamatnostādnēs nākamajam Eiropas Komisijas pilnvaru termiņam — 2024.–2019. gadam — pausto apņemšanos, ka princips „vienāds atalgojums par vienādu darbu” būs jaunās Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģijas pamatprincips, un atzinīgi vērtē arī to, ka dzimumu līdztiesība ir atzīta par būtisku ekonomikas izaugsmes elementu, kā arī par jautājumu, kurš attiecas uz pamattiesībām un taisnīgumu;

10.  atkārtoti prasa Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas veicina augšupēju konverģenci, padarīt par realitāti gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī, lai ievērotu sieviešu un vīriešu tiesības uz vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu; uzsver, ka dzimumu nevienlīdzības novēršana programmā, kas aizstās stratēģiju „Eiropa 2020”, būtu jānosaka kā īpašs mērķis;

11.  aicina dalībvalstis pastiprināt to centienus pilnībā novērst dzimumnosacītas darba samaksas atšķirības, stingri piemērojot vienlīdzīgas darba samaksas principu, nodrošinot, ka nepilna darba laika darba ņēmēju algas atbilst pilnslodzes ekvivalentam, pieņemot tiesību aktus, kas palielina darba samaksas pārredzamību un uzlabo juridisko saprotamību, lai atklātu ar dzimumu saistītus aizspriedumus un diskrimināciju atalgojuma struktūrās, apkarojot profesionālo segregāciju neatkarīgi no tā, vai tā pēc sava rakstura ir vertikāla vai horizontāla, un apkarojot darba devēju aizspriedumus darbā pieņemšanas un paaugstināšanas lēmumos;

12.  uzsver, ka nodarbinātības pieejamība un to veicinošie apstākļi ir neatsverami, lai nodrošinātu sieviešu emancipāciju un neatkarību visās dzīves jomās —, sākot ar darbu, līdz, cita starpā sociālajai, ekonomiskajai un politiskajai līdzdalībai; uzskata, ka virzība uz sieviešu un vīriešu līdztiesības sasniegšanu un sieviešu tiesību veicināšana ir uzskatāmas par visas sabiedrības kopumā sociālā progresa panākšanas līdzekļiem un vienlaikus, ka, pateicoties tiem, var uzlabot sieviešu sociālekonomisko stāvokli;

13.  turklāt aicina dalībvalstis pienācīgi investēt formālās agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, to fiziskā un finansiālā pieejamībā un kvalitātē, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus saskaņā ar Barselonas mērķiem, kā arī investēt ilgtermiņa aprūpes pakalpojumos un ģimenei labvēlīgos darba laika risinājumos, ar kuriem nodrošina sieviešu vienlīdzīgu un nepārtrauktu līdzdalību darba tirgū, panākot pienācīgu elastību, kas palīdzētu sieviešu vidū sasniegt augstāku nodarbinātības līmeni; atkārtoti norāda, ka, lai cīnītos pret vecāka gadagājuma sieviešu nabadzības risku, kā arī, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību cēloņus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vecāka gadagājuma sievietēm tiek noteiktas pienācīgas regulējuma normas, tostarp tādi pasākumi kā kredīti par aprūpes periodiem, atbilstošas minimālās pensijas, apgādnieka zaudējuma pabalsti un tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ vīriešiem, lai novērstu nabadzības feminizāciju; aicina Padomi attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēku un apgādājamo personu aprūpi nospraust mērķus, kas būtu līdzīgi Barselonas mērķiem par bērnu aprūpi;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot politikas nostādnes, kas veicinātu sieviešu nodarbinātību un viņu finansiālo neatkarību, tostarp — nostādnes, kas veicinātu marginalizēto grupu sieviešu integrāciju darba tirgū; aicina dalībvalstis novērst darba tirgus segmentāciju pēc dzimuma kritērija, veicot ieguldījumus sieviešu formālajā, ikdienējā un neformālajā izglītībā un mūžizglītībā, kā arī profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu, ka viņām ir pieejama kvalitatīva nodarbinātība un iespējas pārkvalificēties un celt kvalifikāciju atbilstoši nākotnes darba tirgus izmaiņām; jo īpaši prasa aktīvāk veicināt uzņēmējdarbību, STEM priekšmetu apguvi, digitālo izglītību un finanšu pratību meitenēm no agrīna vecuma, lai apkarotu pastāvošos izglītības stereotipus un nodrošinātu, ka vairāk sieviešu iesaistās jaunās nozarēs, kas attīstās, un labi apmaksātās nozarēs;

15.  aicina dalībvalstis nodrošināt Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru ātru pieņemšanu un īstenošanu un prasa Komisijai cieši uzraudzīt minēto pasākumu veikšanu, ņemot vērā iespējamo ziņojumu un tam sekojošos pētījumus par tās īstenošanu;

16.  norāda, ka sieviešu nepietiekamā pārstāvība vadošos amatos ietekmē vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, un vērš uzmanību uz to, ka ir steidzami jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība visos uzņēmējdarbībā un pārvaldes lēmumu pieņemšanas līmeņos; aicina dalībvalstis atsākt sarunas Padomē attiecībā uz priekšlikumu Direktīvai par sievietēm uzņēmumu vadībā, jo tādējādi varētu palīdzēt novērst “stikla griestus”;

17.  aicina gan Komisiju, gan dalībvalstis vākt pa dzimumiem sadalītus datus, lai labāk analizētu un uzraudzītu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanā gūtos panākumus, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot grupām, kas saskaras ar dažādiem un krusteniskiem diskriminācijas veidiem, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, migrantēm un mazākumtautību sievietēm, romu sievietēm, gados vecāka gadagājuma sievietēm, lauku apvidos un mazapdzīvotos apgabalos dzīvojošām sievietēm, vientuļajām mātēm un LGBTIK;

18.  uzsver, ka tādos jautājumos kā neoficiāls darbs, uzņēmējdarbība, piekļuve finansējumam un veselības aprūpes pakalpojumiem, vardarbība pret sievietēm un neatalgots darbs ir vēl vairāk jāuzlabo dzimumstrukturētu datu vākšana; uzsver, ka uz informācijas un pierādījumiem balstītas politikas veidošanas vajadzībām ir jāvāc un jāizmanto kvalitatīvi dati un pierādījumi; aicina gan Komisiju, gan dalībvalstis vākt sadalītus datus, lai labāk novērtētu un uzraudzītu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanā gūtos panākumus, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot grupām, kas saskaras ar vairākiem un krusteniskiem diskriminācijas veidiem, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, migrantēm un mazākumtautību sievietēm, romu sievietēm, vecākām sievietēm, vientuļajām mātēm un LGBTIK;

19.  aicina Komisiju jaunu politikas nostādņu izstrādē iesaistīt sociālos partnerus, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības; šajā sakarībā aicina sociālos partnerus iesaistīties diskusijās un sadarboties, lai novērstu darba samaksas atšķirības, tostarp, īstenojot pozitīvas rīcības pasākumus, kā arī sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai aktīvi iesaistītu sabiedrības viedokli, jo vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršana ir uzskatāma par vispārēju prioritāti;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt darbu, lai apkarotu gadījuma rakstura darbu, kuru pārsvarā veic sievietes, un nabadzības feminizāciju; uzsver sieviešu veiktā nedeklarētā darba augsto līmeni, kas negatīvi ietekmē viņu ienākumus, sociālā nodrošinājuma segumu un aizsardzību, un aicina dalībvalstis ratificēt SDO 2011. gada Konvenciju par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām;

21.  prasa dalībvalstīm darba tiesību aktos stiprināt maternitātes, paternitātes un vecāku tiesību aizsardzību, proti, ne tikai pagarināt atvaļinājumu un garantēt tā pilnīgu apmaksu, un samazināt ar krūti barojošo māšu darba laiku, un veikt piemērotus pasākumus, ar kuriem šādu aizsardzību panāk, bet arī ieguldīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, un ilgtermiņa aprūpes bezmaksas sabiedrisko pakalpojumu tīkla darbības nodrošināšanā; konstatē, ka kvalitatīvu bērna aprūpes pakalpojumu neesamība, augstās izmaksas un minēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūras nepietiekamība joprojām ir uzskatāmas par būtiskiem šķēršļiem, kas kavē galvenokārt sieviešu vienlīdzīgu dalību visās sabiedrības jomās, tostarp nodarbinātībā;

22.  atzīst, ka ar dzimumnosacītu vardarbību un uzmākšanos var saasināt arī ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, jo no naidīgas darba vides dēļ cietušās personas bieži vien ir spiestas strādāt zemāk apmaksātu darbu; aicina dalībvalstis parakstīt un ratificēt SDO 2019. gada Konvenciju par vardarbību un uzmākšanos, saskaņā ar kuru ir paredzēts veikt efektīvus pasākumus, ar kuriem definē, novērš un aizliedz vardarbību un uzmākšanos darbā, tostarp drošus un efektīvus sūdzību un strīdu izšķiršanas mehānismus, atbalstu, pakalpojumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

23.  aicina Komisiju kalpot par piemēru un ES vienlīdzīgas darba samaksas dienā sniegt pilnīgu analīzi par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām ES iestādēs;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 69, 8.3.2014., 112. lpp.
(2) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
(3) OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.
(4) OV C 155, 25.5.2011., 10. lpp.
(5) OV C 264 E, 13.9.2013., 75. lpp.
(6) OV C 76, 28.2.2018., 93. lpp.
(7) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.
(8) OV C 331, 18.9.2018., 60. lpp.
(9) OV C 346, 27.9.2018., 6. lpp.
(10) OV C 356, 4.10.2018., 89. lpp.
(11) Mascherini, M., Bisello, M. un Rioboo Leston, I.: The gender employment gap: Challenges and solutions, (Dzimumu nodarbinātības atšķirības: problēmas un risinājumi), Eurofound, 2016. gads.
(12) Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta faktu lapu “Nabadzība, dzimums un vientuļie vecāki Eiropas Savienībā”, kurā ir iekļauti Eiropas Savienības 2014. gada statistikas dati par ienākumiem un dzīves apstākļiem (ES-SILC).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika