Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225., 310., 311., 312., 323. un 324. pantu,

–  ņemot vērā 1950. gada 9. maija Šūmaņa deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(3),

–  ņemot vērā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos galīgo ziņojumu un ieteikumus,

–  ņemot vērā Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi: 2020. gada pavasaris,

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns” (COM(2020)0021),

–  ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Covid-19 pandēmijai ir izraisījusi traģiskas un katastrofālas sekas cilvēkiem un viņu tuviniekiem;

B.  tā kā šī krīze ir radījusi nopietnu spriedzi dalībvalstu labklājības un veselības aprūpes sistēmām;

C.  tā kā Covid-19 krīze jo īpaši skar neaizsargātas grupas, palielinot nevienlīdzību, nabadzību, bezdarbu un sociālās atšķirības, kā arī vājinot sociālos un nodarbinātības standartus Eiropā;

D.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot ANO programmu 2030. gadam, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Parīzes nolīgumu;

E.  tā kā dalībvalstu asimetriskie ekonomiskie atbildes pasākumi varētu apdraudēt ES konverģences centienus un radīt vienotā tirgus izkropļojumus;

F.  tā kā daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti izbeigt darbību vai saskarties ar minēto risku un liela daļa mūsu ekonomikas ir apstājusies;

G.  tā kā traucējumi ietekmē ES ekonomiku kopumā un tā kā krīzes pārvarēšanai ir jānodrošina vienāda parāda vērtspapīru emitēšanas spēja un piekļuve finansējumam, tostarp dalībvalstīm, kas nav eurozonā;

H.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2020. gada pavasara ekonomikas prognozi paredzams, ka ES IKP samazināsies par 7,4 %;

I.  tā kā Eiropadome nav spējusi vienoties par kopīgu ceļvedi ekonomikas atveseļošanai pēc krīzes; tā kā Parlaments tomēr ir uzticējis Komisijai uzdevumu izstrādāt atveseļošanas paketi, kuras pamatā ir pielāgota DFS;

J.  tā kā Parlaments jau ir paudis bažas par nākamās DFS apmēru, ko Komisija ierosināja 2018. gada maijā pirms Covid-19 krīzes, pamatojoties uz to, ka tas neļautu ES pildīt savas politiskās saistības un reaģēt uz turpmāk gaidāmajiem svarīgajiem izaicinājumiem;

K.  tā kā MVU ir mūsu ekonomikas pamats un tiem ir vajadzīga mazāka birokrātija, pielietojumam atbilstoši noteikumi, labāki uzņēmēju un zinātnieku tīkli un ieguldījumi pārrobežu infrastruktūrā;

L.  tā kā LESD 312. pantā ir noteikts, ka Parlamentam ir jādod piekrišana DFS;

M.  tā kā tiek sagaidīts, ka Komisija steidzami sagatavos DFS ārkārtas rīcības plānu, lai aizsargātu ES līdzekļu saņēmējus un novērstu jebkādu pārtraukšanas risku, ja vienošanās par nākamo DFS netiks panākta laikus, lai tā varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī, kā Parlaments to oficiāli pieprasīja;

N.  tā kā DFS ārkārtas rīcības plāns ir pilnībā saderīgs ar atveseļošanas plānu;

O.  tā kā 2020. gada 9. maijā ES atzīmēja 70. gadadienu kopš Šūmaņa deklarācijas pieņemšanas,

1.  uzsver, ka atveseļošanas stratēģijas centrā ir jābūt Eiropas pilsoņiem; atgādina, ka Eiropas Parlaments pārstāv viņu intereses; tādēļ brīdina Komisiju nemēģināt izstrādāt Eiropas atveseļošanas stratēģiju, kas neatbilstu Kopienas metodei un paredzētu izmantot starpvaldību līdzekļus;

2.  atgādina, ka DFS ir budžeta instruments, ar kura palīdzību ES īsteno savus mērķus; brīdina Komisiju nemēģināt izstrādāt Eiropas atveseļošanas stratēģiju, kas nepamatojas uz DFS un tās programmām; prasa, lai Parlaments tiktu iesaistīts atveseļošanas fonda izveidē, pieņemšanā un īstenošanā un lai tam būtu galvenā loma lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot demokrātisku pārskatatbildību;

3.  uzsver, ka pārskatītās DFS un Eiropas atveseļošanas stratēģijas pamatā vajadzētu būt principiem, kas paredz ekonomisku un teritoriālu kohēziju, sociālo dialogu un pāreju uz noturīgu, ilgtspējīgu, sociāli taisnīgu un konkurētspējīgu ekonomiku;

4.  atgādina, ka viens no Parlamenta galvenajiem uzdevumiem ir kontrolēt izpildvaru; brīdina Komisiju, iesniedzot atveseļošanas plānu, neizmantot maldinošus galvenos rādītājus; uzsver, ka tas apdraudētu Savienības uzticamību;

5.  atgādina, ka Parlamentam ir jāsniedz piekrišana DFS; brīdina Komisiju neiesniegt pārskatītu DFS, kurā atveseļošanas plāns tiek finansēts, kaitējot pašreizējām un turpmākajām programmām; brīdina Komisiju atturēties no kārdinājuma veidot budžeta instrumentus bez Parlamenta līdzdalības un tādējādi izvairīties no demokrātiskas uzraudzības; atgādina par iespēju, ko šajā ziņā sniedz LESD 324. pants; pauž gatavību noraidīt jebkādus priekšlikumus, kas neatbilstu šiem standartiem; atgādina, ka Parlaments nesniegs piekrišanu DFS bez vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu;

Spēcīga daudzgadu finanšu shēma ES ekonomikas atveseļošanai un pēc tās

6.  atgādina par Parlamenta nostāju par to, ka ir vajadzīga vērienīga DFS, kura atbilstu ES iedzīvotāju vēlmēm un kurā ES politiskās saistības un mērķi būtu saskaņoti ar nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem; prasa, lai Komisijas pārskatītajā priekšlikumā par DFS 2021.–2027. gadam jaunais Atveseļošanas un pārveides fonds tiktu aprēķināts papildus nākamajai DFS; uzskata, ka jaunajā DFS priekšlikumā būtu jāņem vērā gan nepieciešamība efektīvi risināt krīzes sekas, gan papildu instrumenti un iniciatīvas, kas saistītas ar jaunās Komisijas politisko darba kārtību;

7.  pieprasa veikt novērtējumu pirms atveseļošanas stratēģijas beigām un vidusposma novērtēšanas laikā attiecīgi pārskatīt DFS;

8.  norāda, ka resursu priekšlaicīga piešķiršana var palīdzēt mazināt krīzes tiešās sekas, jo īpaši kohēzijas politikā, bet tā neparedz papildu līdzekļu piešķiršanu un nevar tikt šādi pozicionēta; brīdina, ka pārmērīga resursu priekšlaicīga piešķiršana vājinās budžetu, kas neļaus ES investēt kopējās nākotnes jomā, padarot to neaizsargātāku pret turpmākām krīzēm;

9.  aicina ES vadītājus un Komisiju pieņemt drosmīgus lēmumus par ES pašu resursu sistēmas reformu, tostarp jaunu pašu resursu groza ieviešanu; atkārtoti apstiprina DFS starpposma ziņojumā izklāstīto nostāju par iespējamajiem jaunajiem pašu resursiem (kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, digitālo pakalpojumu nodoklis, finanšu darījumu nodoklis, ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, plastmasas nodoklis un oglekļa pielāgošanas mehānisms); atkārtoti pauž viedokli, ka ir jāatceļ jebkādas atlaides un korekcijas, ir jāvienkāršo no PVN iegūtie pašu resursi un jāizmanto naudas sodi un maksas, lai iegūtu papildu ieņēmumus ES budžetā;

10.  brīdina dalībvalstis — ja tās nevēlas pieņemt jaunu pašu resursu izveidi, tad, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu DFS, tām nenovēršami nāksies pieņemt turpmāku tiešo NKI iemaksu palielināšanu;

11.  aicina nekavējoties un neatgriezeniski palielināt pašu resursu maksimālo summu, lai nodrošinātu DFS un Atveseļošanas un pārveides fonda vajadzības un ņemtu vērā gaidāmo NKI kritumu krīzes izraisītās recesijas dēļ;

12.  pauž apņēmību pretoties jebkādiem mēģinājumiem apdraudēt nākamās DFS pienācīgu finansēšanu, lai paredzētu tūlītēju finansējumu atveseļošanas stratēģijai; prasa atveseļošanas plānu iestrādāt palielinātā DFS, kurā ir iekļauti jauni pašu resursi;

13.  stingri prasa, lai Atveseļošanas un pārveides fondu finansētu papildus esošajām un gaidāmajām ES rīcībpolitikām un lai tas neietekmētu mūsu ilgtermiņa prioritātes un stratēģiskos mērķus, kā arī nesamazinātu DFS;

Ticams Eiropas Atveseļošanas un pārveides fonds

14.  aicina Komisiju ierosināt vērienīgu atveseļošanas pasākumu kopumu, kas atbilstu Parlamenta 2020. gada 17. aprīļa rezolūcijai; prasa Atveseļošanas un pārveides fondu finansēt, izdodot ES budžeta garantētas ilgtermiņa atveseļošanas pasākumu obligācijas, kuras pēc iespējas palielina manevrēšanas iespējas un kurām piemēro atmaksas plānu; uzsver, ka šis fonds būs minēto pasākumu kopuma svarīgs elements, kas nodrošinās investīcijas 2 triljonu EUR apmērā, tostarp piesaistot privātas investīcijas, un darbosies tik ilgi, cik ilgi ir sagaidāma pašreizējās krīzes smagā un ilgstošā ietekme;

15.  mudina šī kopuma līdzekļus piešķirt kā aizdevumus un galvenokārt kā dotācijas un tiešus maksājumus kapitālieguldījumiem un prasa, lai minēto fondu tieši pārvaldītu Komisija; uzskata, ka līdzekļi būtu jāpiešķir ES budžetā iekļautajām programmām, attiecībā uz kurām tiek pilnībā nodrošināta parlamentārā uzraudzība un dalība un piemērotas pienācīgas revīzijas un ziņošanas prasības;

16.  tomēr uzsver, ka fondam nebūtu papildus jānoslogo valstu kases un būtu jāvadās pēc pareizas finanšu pārvaldības principiem; ir gatavs apsvērt iespēju saglabāt dalībvalstu NKI iemaksas pašreizējā nominālajā līmenī, ja tiks izveidoti jauni pašu resursi, ar kuriem segtu ne tikai emisiju procentu maksājumus un pamatsummu atmaksu, bet arī finansētu vērienīgu DFS;

17.  atgādina par nepieciešamību saglabāt Savienības ticamību un brīdina Komisiju neizmantot finanšu mahinācijas un apšaubāmus reizinātājus, lai solītu vērienīgas summas; brīdina, ka galvenie paredzēto investīciju apjomi neatbilst Atveseļošanas un pārveides fonda reālajam apmēram un tos nedrīkst šādi reklamēt;

18.  atgādina, ka saskaņā ar Līguma noteikumiem ES budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā un ka iestādes nodrošina finanšu līdzekļu pieejamību, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām; šajā sakarībā aicina atveseļošanās pasākumu obligācijām piemērot tādu budžeta režīmu, kas ir ekonomiski pamatots un atbilst ikvienas publiskā sektora struktūras grāmatvedības normām, tostarp dalībvalstīs; ierosina tā vietā, lai gada budžetā iekļautu visas atlikušās summas, segt tikai attiecīgajā gadā veicamos maksājumus līdz pašu resursu maksimālajai summai, vienlaikus saglabājot atlikušo procentu maksājumu un pamatsummas atmaksas pilnīgu pārredzamību un neskarot vajadzību pēc atmaksas plāna;

19.  uzsver, ka ļoti svarīgi ir rīkoties pareizajā laikā un ka Atveseļošanas un pārveides fonds ir jāpiesaista pašreizējai un gaidāmajai DFS un jāpielāgo tās struktūrai un mērķiem; mudina, lai Atveseļošanas un pārveides fonds sāktu darboties pēc iespējas ātrāk šogad;

20.  prasa, lai šis apjomīgais atveseļošanas pasākumu kopums pārveidotu mūsu ekonomiku un stiprinātu noturību, sakopojot stratēģiskās investīcijas MVU atbalstam, kā arī palielinātu nodarbinātības iespējas un prasmes, lai mazinātu krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem, patērētājiem un ģimenēm; tādēļ aicina investīcijas prioritārā kārtā piešķirt zaļajam kursam, digitalizācijas programmai un Eiropas suverenitātei stratēģiskajās nozarēs, ko panāk ar konsekventu rūpniecības stratēģiju, vienlaikus saīsinot un diversificējot piegādes ķēdes un pārorientējot tirdzniecības rīcībpolitikas; aicina izveidot jaunu atsevišķu Eiropas veselības programmu;

21.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai šiem centieniem būtu spēcīga sociālā dimensija un tie atbilstu Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (ANO IAM) un dzimumu līdztiesības mērķim un tādējādi nodrošinātu, ka ar atveseļošanu tiek stiprināta teritoriālā kohēzija un konkurētspēja un risināta sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība un tādu krīzes visvairāk skarto iedzīvotāju grupu vajadzības kā sievietes, minoritātes un tās personas, kas dzīvo uz vai zem nabadzības sliekšņa;

22.  uzsver, ka šie līdzekļi tiks novirzīti tiem projektiem un saņēmējiem, kas ievēro Līgumos paredzētās pamatvērtības, Parīzes nolīgumu, ES klimatneitralitātes un bioloģiskās daudzveidības mērķus, un cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; mudina Komisiju nodrošināt, lai valsts atbalsta pamatnostādnes atbilstu šādiem nosacījumiem;

23.  atgādina par starptautiskās solidaritātes nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis starptautiskā līmenī ieņemt vadošo lomu Covid-19 krīzes atveseļošanas un pārejas pasākumos, vienlaikus aizstāvot mūsu vērtības — solidaritāti, cilvēktiesību aizsardzību, demokrātiskos principus, tiesiskumu un multilaterālismu;

o
o   o

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropadomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0102.