Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Gunnar Beck imunitāti, kuru Vācijas Federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija nosūtījusi 2019. gada 29. oktobrī saistībā ar procesu Nr. 80 AR 137/19, par kuru paziņots plenārsēdē 2019. gada 25. novembrī,

–  pēc Gunnar Beck uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 30. aprīļa spriedumus(1),

–  ņemot vērā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0036/2020),

A.  tā kā Diseldorfas pilsētas galvenais prokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Gunnar Beck imunitāti saistībā ar iespējamu kriminālizmeklēšanu par akadēmisko grādu nepamatotu izmantošanu, kas ir nodarījums, kurš ir paredzēts Vācijas Kriminālkodeksa 132.a panta 1. punkta 1. apakšpunktā un sodāms saskaņā ar šo normu;

B.  tā kā izmeklēšana neattiecas uz Gunnar Beck viedokļiem, kurus viņš ir paudis, vai balsojumiem, kurus ir veicis, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

C.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

D.  tā kā 2019. gada 26. maija vēlēšanu zīmē Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanai Gunnar Beck tika iekļauts sarakstā kā „prof. dr. Gunnar Beck, augstskolas pasniedzējs, advokāts ES tiesībās, Neisa (Zeimeļreina–Vestfālene)”; tā kā 1996. gadā Gunnar Beck saņēma doktora grādu filozofijā Oksfordā, Lielbritānijā, bet Vācijā viņš nav ieguvis ne profesora, ne zinātņu doktora grādu; tā kā pirms Eiropas Parlamenta jaunā sasaukuma atklāšanas sēdes Diseldorfas prokuratūra, pamatojoties uz preses ziņojumiem un sūdzībām kriminālvajāšanas iestādēm, saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa 132.a panta 1. punkta 1. apakšpunktu sāka izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par akadēmisku grādu nepamatotu izmantošanu; tā kā neilgi pēc 2019. gada 5. jūlija, visdrīzāk 2019. gada 9. jūlijā, izmeklēšana tika apturēta pēc Gunnar Beck ievēlēšanas Eiropas Parlamentā; tā kā 2019. gada 4. septembrī Diseldorfas pilsētas galvenais prokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Gunnar Beck imunitāti, lai atjaunotu kriminālizmeklēšanu saistībā ar aizdomām par akadēmisko grādu nepamatotu izmantošanu, kas ir Vācijas Kriminālkodeksa 132.a panta 1. punkta 1. apakšpunkta pārkāpums;

E.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja „nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj šai komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem”;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

G.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem saistībā ar darbībām, kas veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

H.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav atradis pierādījumus attiecībā uz fumus persecutionis, t. i., faktus, kuri norādītu, ka kriminālprocesa mērķis ir kaitēt kāda deputāta politiskajai darbībai un tādējādi Parlamenta neatkarībai,

1.  nolemj atcelt Gunnar Beck imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Vācijas iestādēm un Gunnar Beck.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra v De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI:EU:C:2011:543; Tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch v Parliament, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parliament, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.