Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2149(IMM)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0037/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0037/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0133

Pieņemtie teksti
PDF 141kWORD 43k
Trešdiena, 2020. gada 17. jūnijs - Brisele
Pieprasījums atcelt Guy Verhofstadt imunitāti
P9_TA(2020)0133A9-0037/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt Guy Verhofstadt imunitāti (2019/2149(IMM))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Guy Verhofstadt imunitāti, ko 2019. gada 15. oktobrī iesniedza Varšavas Śródmieście rajona tiesas V krimināllietu palāta saistībā ar tiesvedībā esošo krimināllietu, kura ierosināta, pamatojoties uz minētajā tiesā saņemto privātsūdzību (atsauces Nr. X K 7/18), un par ko tika paziņots 2019. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Guy Verhofstadt uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 30. aprīļa spriedumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0037/2020),

A.  tā kā Varšavas Śródmieście rajona (Polija) tiesas V krimināllietu palātas tiesnesis iesniedza pieprasījumu atcelt Guy Verhofstadt deputāta imunitāti saistībā ar dažiem viņa 2017. gada 15. novembra izteikumiem plenārsēdes debašu laikā Eiropas Parlamentā Strasbūrā; ņemot vērā pirmās instances tiesas pieprasījuma pamatojumu, kurā ir norādīts, ka, „ciktāl sūdzības iesniedzējam ir jāsaņem atļauja uzsākt procesu, proti, šajā gadījumā prokuroram” un, „ja prokurors neiesaistās šajā procesā un atsakās iesniegt tiesas pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti, privātsūdzības iesniedzējam ir liegta iespēja izmantot savas tiesības attiecībā uz personām, kuras aizsargā deputāta imunitāte”, un „attiecīgā tiesību norma [Reglamenta 9. panta 12. punkts] neparedz, ka tiesu iestādei šāds pieprasījums būtu jāsagatavo, bet gan paredz tikai to, ka šāds pieprasījums tiesai tikai jāpārsūta. Tādējādi konkrētajā pieprasījumā par imunitātes atcelšanu runa vairāk ir vienīgi par privātsūdzības iesniedzēja pieteikuma pārsūtīšanu.” tā kā pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti ir iesniegusi tiesu iestāde saskaņā ar Parlamenta reglamenta 9. panta 12. punktu, tomēr vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka kaut arī Reglamenta 9. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visus pieprasījumus par imunitātes atcelšanu nosūta „dalībvalsts kompetenta iestāde”, šie divi jēdzieni nav identiski;

B.  tā kā privātsūdzības iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis minētajā tiesā Guy Verhofstadt apsūdzēja par to, ka viņš ar nepārdomātu rīcību ir apvainojis privātsūdzības iesniedzēju; tā kā savā runā plenārsēdes debatēs par tiesiskuma un demokrātijas stāvokli Polijā, kuru pārraidīja plašsaziņas līdzekļi, Guy Verhofstadt nosauca 2017. gadā Varšavā notikušā Neatkarības dienas gājiena dalībniekus par „fašistiem, neonacistiem un baltās rases pārākuma propagandētājiem”; tā kā sūdzības iesniedzējs bija minētā gājiena dalībnieks;

C.  tā kā šie Guy Verhofstadt izteikumi esot privātsūdzības iesniedzēja aizmugurisks publisks apvainojums, un, iespējams, ir kaitējuši privātsūdzības iesniedzēja reputācijai sabiedrībā, kas pēc privātsūdzības iesniedzēja domām, varētu atņemt uzticēšanos viņam, kas nepieciešama, lai veiktu kādu pienākumu, strādātu kādā profesijā vai iesaistītos kādā darbībā, kas ir uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Polijas Kriminālkodeksa 216. panta 2. punktu saistībā ar 212. panta 2. punktu un saistībā ar 11. panta 2. punktu;

D.  tā kā deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

E.  tā kā, no vienas puses, Parlamentu nevar pielīdzināt tiesu iestādei un, no otras puses, Parlamenta deputātu saistībā ar imunitātes atcelšanas procedūru nevar uzskatīt par „apsūdzētu”(2);

F.  tā kā saskaņā ar protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

G.  tā kā Guy Verhofstadt savus izteikumus ir paudis Eiropas Parlamenta plenārsēdē, tieši Parlamenta plenārsēžu zālē, pildot savus Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus;

H.  tā kā tāpēc Guy Verhofstadt izteikumi ir saistīti ar viņa darbību Eiropas Parlamentā;

1.  nolemj neatcelt Guy Verhofstadt imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajai iestādei un Guy Verhofstadt.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18 ECLI:EU:T:2019:266.
(2) Tiesas (Lielās palātas) 2019. gada 19. decembra spriedums, Oriol Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 8. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika