Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktu un 17. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā iepriekšējos lēmumus un rezolūcijas par 2014., 2015., 2016., 2017. un 2018. gada budžeta izpildes apstiprinājumu Komisijai,

–  ņemot vērā to, ka Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktās administratīvās izmeklēšanās par Čehijas projektu, kas pazīstams ar nosaukumu “Stārķa ligzda”, tika konstatēti “nopietni pārkāpumi”,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas faktu konstatēšanas braucienu uz Čehiju 2014. gada 26. un 27. maijā,

–  ņemot vērā 2018. gada 13. decembra rezolūciju par interešu konfliktu un ES budžeta aizsardzību Čehijā(1),

–  ņemot vērā Čehijas 2006. gada 16. marta Likuma Nr. 159/2006 par interešu konfliktiem 4. panta c) punktu, kas stājās spēkā 2017. gada februārī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(2) (turpmāk “Finanšu regula”), kas stājās spēkā 2018. gada 2. augustā, un jo īpaši tās 61. pantu,

–  ņemot vērā 144. un 145. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu(3),

–  ņemot vērā Komisijas nosūtītos jautājumus un sūdzību par iespējamu interešu konfliktu Čehijā(4),

–  ņemot vērā Komisijas Juridiskā dienesta 2018. gada 19. novembra atzinumu “Jaunās Finanšu regulas 61. panta (interešu konflikts) ietekme uz maksājumiem no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem)”,

–  ņemot vērā Valsts galvenā prokurora 2019. gada 4. decembrī rīkoto preses konferenci par izmeklēšanas atsākšanu pret Čehijas premjerministru saistībā ar ES līdzekļu nepareizu lietošanu,

–  ņemot vērā 2019. gada 18. decembra plenārsēdes debates par interešu konfliktiem un korupciju, kas skar ES finansiālo interešu aizsardzību dalībvalstīs,

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra plenārsēdes debates par Čehijas premjerministra kriminālvajāšanas atsākšanu saistībā ar ES līdzekļu nepareizu lietošanu un iespējamu interešu konfliktu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas faktu konstatēšanas braucienu uz Čehiju 2020. gada 26.–28. februārī,

–  ņemot vērā Čehijas Konstitucionālās tiesas 2020. gada 18. februāra lēmumu Pl. ÚS 4/17,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Čehijas galvenais prokurors ir nesen atsācis kriminālizmeklēšanu pret Čehijas premjerministru Andreju Babišu, kas tika uzsākta pēc OLAF ziņojuma par mazajiem uzņēmumiem paredzēto ES subsīdiju nepareizu lietošanu un pēc diviem gadiem apturēta; atgādina, ka projekta “Stārķa ligzda” ietvaros uzņēmums “Agrofert” mākslīgi radīja tās kontrolē paliekošu vidēju uzņēmumu, lai saņemtu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētus līdzekļus kopumā aptuveni 2 miljonu EUR apmērā;

B.  tā kā Čehijas galvenais prokurors kriminālizmeklēšanas apturēšanu ir nosaucis par “nelikumīgu un pāragru”, jo nebija ņemti vērā ES tiesību akti, turklāt piebilstot, ka netika pienācīgi pārbaudīts subsīdiju piešķiršanas process;

C.  tā kā Finanšu regulas 61. panta 1. punkts (kopā ar 61. panta 3. punktu) nosaka:

D.  tā kā saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu dalībvalstīm ir jāievieš pārvaldības un kontroles sistēmas, kurām atbilstīgi 36. panta 3. punkta prasībām vajadzētu spēt novērst interešu konfliktus;

E.  tā kā 2017. gada februārī tika grozīts Čehijas likums Nr. 159/2006 par interešu konfliktiem, paplašinot aizliegto darbību sarakstu un iekļaujot noteikumus, kas aizliedz konkrētiem uzņēmumiem iesaistīties publiskajā iepirkumā pat kā apakšuzņēmējiem vai saņemt dotācijas; tā kā šā likuma mērķis ir novērst visa veida interešu konfliktus;

F.  tā kā publiskā iepirkuma noteikumi uzliek dalībvalstīm pienākumu izvairīties no interešu konfliktiem (Direktīvas 2014/24/ES 24. pants)(5), tostarp tiešām vai netiešām personīgajām interesēm, un jau ir spēkā noteikumi, kas paredzēti, lai risinātu situācijas, kuras tiek uzskatītas par interešu konfliktiem, kā arī īpašas saistības dalītas pārvaldības īstenošanā (piemēram, Regula (ES) Nr. 1303/2013);

G.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru(6) interešu konflikts objektīvi un pats par sevi ir nopietns pārkāpums, kuru kvalificējot nav vajadzības ņemt vērā iesaistīto personu nodomus un to, vai tās rīkojušās labticīgi vai ļaunprātīgi;

H.  tā kā Komisijai ir pienākums apturēt ES fondu maksājumus gadījumos, kad pastāv būtiski trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā un ja ir konstatēti iepriekš neatklāti, nepaziņoti un nekoriģēti nopietni pārkāpumi saistībā ar interešu konfliktu;

I.  tā kā “Agrofert” ir Čehijas premjerministra izveidots konglomerāts, kuru veido vairāk nekā 230 uzņēmumi un kurā strādā vairāk nekā 34 000 darbinieku (2017); tā kā ir konstatēts, ka A. Babišs ar viņa dibināto trasta fondu AB I un AB II starpniecību ir “Agrofert” grupu kontrolējošā uzņēmuma “Agrofert” faktiskais īpašnieks un vienlaikus vienīgais labuma guvējs; “Agrofert” grupā cita starpā ietilpst vairāki nozīmīgi Čehijas plašsaziņas līdzekļi; tā kā gadījumā, ja A. Babišs nolems likvidēt šos trasta fondus, viņš atgūs pilnīgas īpašumtiesības uz visiem to aktīviem;

J.  tā kā 2019. gada janvārī un februārī vairāki Komisijas dienesti (DG REGIO/DG EMPL, DG AGRI (iesaistītais ģenerāldirektorāts)) veica koordinētu visaptverošu revīziju par ES un valsts tiesību aktu piemērošanu; tā kā pašreiz notiekošajā AGRI revīzijā tiek izskatīts iespējams interešu konflikts attiecībā uz Čehijas lauksaimniecības ministru;

K.  tā kā Komisija, saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu veicot turpmākus pasākumus saistībā ar apgalvojumiem par interešu konfliktu Čehijā, 2019. gada novembrī Čehijas iestādēm nosūtīja DG REGIO un DG EMPL galīgo revīzijas ziņojumu, kas tika nopludināts Čehijas plašsaziņas līdzekļiem;

L.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2019. gada 16. decembrī noturēja slēgtu sanāksmi ar budžeta un administrācijas komisāru Johannesu Hānu;

M.  tā kā komisārs Hāns informēja Budžeta kontroles komiteju, ka Komisija publiskos revīzijas secinājumus tikai tad, kad būs pienācīgi ņemti vērā un rūpīgi izanalizēti visi pierādījumi; tā kā Čehijas iestādes 2020. gada 29. maijā iesniedza atbildes uz DG REGIO galīgo revīzijas ziņojumu;

N.  tā kā Komisija joprojām veic izmeklēšanu un piesardzības nolūkā līdz situācijas noskaidrošanai no Savienības budžeta saistībā ar ESI fondiem netiek veikti maksājumi uzņēmumiem, kuri tieši vai netieši pieder premjerministram Andrejam Babišam un kurus potenciāli varētu skart iespējamais interešu konflikts;

O.  tā kā Komisija neatmaksā Čehijas iestādēm maksājumus, kas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai veikti “Agrofert” grupas projektiem, kurus potenciāli varētu skart iespējamais interešu konflikts;

P.  tā kā Čehijas parlamentam nav pilnvaru uzraudzīt iespējamos publiskos iepirkumus, Čehijas valsts līmeņa subsīdijas vai valsts atbalstītos publiskos ieguldījumus, no kuriem joprojām varētu gūt labumu “Agrofert” grupa;

Q.  tā kā “Agrofert” grupai pieder divi no lielākajiem Čehijas dienas laikrakstiem, proti, “Mladá fronta Dnes” un “Lidové Noviny”, un tā kontrolē televīzijas staciju “Óčko” un radiostacijas “Impuls” un “RockZone”; tā kā saskaņā ar Eiropas Žurnālistu federācijas ziņojumu A. Babišam faktiski pieder 30 % no Čehijas privātajiem plašsaziņas līdzekļiem(7);

R.  tā kā A. Babiša valsts amatpersonas pilnvaru laikā ievērojamu pieauga “Agrofert” grupas ieņēmumi un vienlaikus “Agrofert” grupa saņēma ES lauksaimniecības subsīdijas, kuru kopējā summa Čehijā vien 2016. gadā bija 970 414 000 CZK, 2017. gadā — 1 048 685 000 CZK un 2018. gadā — 973 284 000 CZK; tā kā “Agrofert” grupa 2014.–2020. gada periodā Čehijā varētu būt saņēmusi ES Kohēzijas fonda subsīdijas par kopējo summu 427 385 000 CZK; tā kā “Agrofert” grupa visdrīzāk ir saņēmusi papildu subsīdijas arī citās dalībvalstīs, piemēram, Slovākijā un Vācijā;

S.  tā kā Čehijas Konstitucionālā tiesa ar 2020. gada februāra lēmumu Pl. ÚS 4/17 izbeidza Čehijas Republikas prezidenta un Čehijas Republikas parlamenta deputātu ierosināto tiesvedību par tā Čehijas likuma atcelšanu, kurā ir definēti amatpersonu interešu konflikti; tā kā Konstitucionālā tiesa tajā pašā lēmumā precizēja, ka vēlēšanas nevar tik izmantotas, lai iegūtu kontroli pār valsti ar mērķi izmantot vai ļaunprātīgi izmantot tās spējas un resursus,

1.  atzinīgi vērtē atsākto kriminālizmeklēšanu pret Čehijas premjerministru par viņa iesaisti projektā “Stārķa ligzda”; paļaujas uz to, ka valsts tiesu sistēma šo procesu īstenos neatkarīgi un bez jebkādas politiskās ietekmes;

2.  pauž nožēlu par jebkāda veida interešu konfliktu, kas varētu apdraudēt ES budžeta izpildi un mazināt ES iedzīvotāju uzticēšanos ES nodokļu maksātāju naudas pareizai pārvaldībai;

3.  aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju cīnīties pret visa veida interešu konfliktiem un izvērtēt dalībvalstu veiktos preventīvos pasākumus to novēršanai;

4.  aicina Komisiju izveidot kontroles mehānismu, lai dalībvalstīs risinātu interešu konflikta problēmu, un par vienu no tā prioritātēm izvirzīt aktīvu interešu konfliktu nepieļaušanu, tostarp ES subsīdiju galīgo saņēmēju noteikšanu;

5.  aicina Komisiju attiecībā uz interešu konfliktiem nodrošināt nulles tolerances politiku, lai varētu ātri atgūt potenciālās nelikumīgi izmaksātās subsīdijas, vienlaikus ievērojot tiesiskumu un procedūras noteikumus, un izlēmīgi rīkoties, jo īpaši gadījumos, kad valsts iestādes nenovērš savu augstāko pārstāvju interešu konfliktus;

6.  uzsver, ka valstu tiesību aktiem interešu konfliktu novēršanas jomā ir jābūt saderīgiem ar Finanšu regulas burtu un garu; aicina Komisiju ierosināt kopējas pamatnostādnes, kas palīdzētu dalībvalstīm nepieļaut augsta līmeņa politiķu nonākšanu interešu konflikta situācijās;

7.  mudina Padomi un Eiropadomi pieņemt kopējus ētikas standartus attiecībā uz visiem ar interešu konfliktiem saistītajiem jautājumiem un censties panākt vienotu izpratni visās dalībvalstīs;

8.  aicina Komisiju noteikumu neievērošanas gadījumā veikt pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu ES budžetu, tostarp, ja tas paredzēts, koriģējošus pasākumus, lai atgūtu nelikumīgi vai nepareizi izmaksātos līdzekļus;

9.  aicina visas dalībvalstis pastiprināt centienus, lai palielinātu budžeta pārredzamību, nodrošinot, ka attiecīgie dati par publiskā iepirkuma procedūrām un valsts finansētu līgumu piešķiršanu ir plašai sabiedrībai viegli un brīvi pieejami;

10.  pauž bažas, ka dažādās ES valstīs tiek ziņots par to, ka valdībai tuvu stāvoši vai valdībā esoši savtīgi ieinteresēti politiķi gūst aizvien lielāku politisko ietekmi uz likumdošanu un publisko līdzekļu izmantošanu ar mērķi panākt, lai tie kalpotu attiecīgās personas savtīgajām interesēm, nevis sniegtu labumu plašai sabiedrībai;

11.  pauž nožēlu, ka Čehijas premjerministrs savā amatā (un iepriekš Eiropas strukturālo un investīciju fondu padomes priekšsēdētāja amatā) bija un joprojām ir aktīvi iesaistīts ES budžeta īstenošanā Čehijā, vienlaikus joprojām kontrolējot “Agrofert” grupu kā dibinātājs un divu trasta fondu vienīgais labuma guvējs, kas ir pretrunā Finanšu regulas 61. panta 1. punktam, un tādēļ pauž šaubas to, vai viņš savus amata pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi; pauž bažas par nesenajiem plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem(8), ka premjerministrs turpina kontrolēt “Agrofert” pieņemtos uzņēmējdarbības lēmumus;

12.  norāda, ka nesenajos plašsaziņas līdzekļos esot atklāts, ka A. Babišs un viņa sieva joprojām ir vieni no sešām aktīvajām personām, kas būtiski ietekmē vai kontrolē ar “Agrofert” Apvienotajā Karalistē izveidoto meitasuzņēmumu “GreenChem Solutions Ltd.” saistītā trasta pilnvarotās personas;

13.  stingri norāda, ka interešu konflikts dalībvalsts valdības augstākajā līmenī nav pieļaujams un gadījumā, ja tas tiek apstiprināts, attiecīgajai/-ām personai/-ām tas ir jāatrisina:

14.  aicina Komisiju Čehijā rūpīgi uzraudzīt maksājumu piešķiršanas procesu, jo īpaši ES fondu maksājumus uzņēmumiem, kuri tieši vai netieši pieder premjerministram vai citiem budžeta izpildē iesaistītiem valdības locekļiem;

15.  aicina Komisiju bez liekas kavēšanās izvērtēt, vai gadījumi, kad “Agrofert” grupai piederoši uzņēmumi turpina saņemt valsts budžeta subsīdijas, atbilst valsts atbalsta noteikumiem; norāda uz iespējamo finansiālā kaitējuma risku, ko varētu radīt minētie gadījumi, un aicina valsts iestādes izvērtēt šīs situācijas; uzskata, ka par šādu situāciju ir pienācīgi jāinformē Čehijas un ES nodokļu maksātāji;

16.  pauž lielas bažas par ziņojumiem(9), ka “Agrofert” grupas uzņēmumi spēj mākslīgi pārvietot aktīvus starp meitasuzņēmumiem, lai tie atbilstu kritērijiem mazo un vidējo uzņēmumu subsīdiju saņemšanai, vai, tieši otrādi, apvienot darbību, lai tiktu uztverti kā liels uzņēmums un uzvarētu publiskā iepirkuma konkursos;

17.  pauž nožēlu par ziņojumiem, ka revidenti ir konstatējuši būtiskus trūkumus Čehijas pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā attiecībā uz reģionālajiem un kohēzijas fondiem un līdz ar to ieteikuši veikt finanšu korekcijas gandrīz 20 % apmērā; aicina Komisiju kritiski izvērtēt, vai tie ir ES līdzekļu sistēmiskas nepareizas lietošanas gadījumi;

18.  pauž bažas par finansiālajiem zaudējumiem, ko ir radījuši valsts maksājumu aģentūru un kontroles iestāžu trūkumi; šajā sakarībā aicina Padomi steidzami pieņemt priekšlikumu regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs;

19.  pauž lielas bažas par Čehijas tiesisko regulējumu, kas liedz valsts augstākajai revīzijas iestādei tiesības reģionālā un vietējā līmenī pārbaudīt publisko izdevumu pareizību un sniegumu, tādējādi neļaujot šai iestādei gūt jelkādu ieskatu par sarežģītu uzņēmumu struktūru faktiskajiem īpašniekiem; pauž nožēlu par ziņojumiem(10), ka augstākā revīzijas iestāde neveic sistemātisku faktisko īpašnieku pārbaudi uz vietas; pauž bažas par Čehijas premjerministra nicīgajiem izteikumiem par Čehijas augstākās revīzijas iestādes darbu;

20.  uzsver, ka politiski nelīdzsvarots Valsts Lauksaimniecības intervences fonda Uzraudzības valdes sastāvs rada politiskas ietekmes risku, tādējādi apdraudot tās spēju veikt neatkarīgu revīziju;

21.  pauž bažas par ziņojumiem, ka ierēdņi(11) ir saņēmuši norādes un izjutuši spiedienu neizmeklēt apgalvojumus par potenciālu interešu konfliktu saistībā ar “Agrofert” grupu un ka viņiem esot bijis uzdots izvērtēt “Agrofert” saņemtos komerciālos piedāvājumus; pauž lielas bažas par ziņojumiem, ka ierēdņi, kas atsacījās sekot šādām pavēlēm, saskārās ar negatīvām sekām, piemēram, atlaišanu, kas tika pamatota ar sistematizāciju; uzsver, ka šie pasākumi liek šaubīties par valsts administrācijas objektivitāti un publisko pienākumu neatkarīgu īstenošanu;

22.  pauž nožēlu, ka ir norādes par sistēmiskiem trūkumiem interešu konfliktu atklāšanā; pauž nožēlu par to, ka nenotiek kontrolpārbaudes un ka atšķirīgi pienākumi sekmē nepārredzamas struktūras, kas traucē Čehijā efektīvi novērst un atklāt interešu konfliktus; atgādina, ka pozitīvisma pieeja, saskaņā ar kuru amatpersonām ir jāiesniedz pašdeklarācija par interešu konflikta neesamību, nav pietiekama, lai efektīvi novērstu interešu konflikta situācijas; aicina Čehijas iestādes nekavējoties risināt šos sistēmiskos trūkumus, jo īpaši prasot iesniegt pārbaudāmu interešu konflikta deklarāciju, kurā amatpersonas norāda savas attiecīgās finanšu intereses;

23.  pauž nožēlu par to, ka ES līdzekļus, uz kuriem attiecas finanšu korekcijas saistībā ar pārkāpumiem, var atkārtoti izmantot bez jebkādām papildu sekām vai ierobežojumiem; uzskata, ka šāda sistēma apdraud ES finanšu intereses; aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES līdzekļu atkārtotu izmantošanu un apsvērt tādas sistēmas izstrādi, kurā korekcijas tiktu arī papildinātas ar turpmākas izmantošanas ierobežojumiem;

24.  ņem vērā Komisijas 2019. gada 28. novembra lēmumu apturēt attiecīgu summu izmaksu, kuras Čehijas iestādes ir norādījušas starpposma deklarācijās par Čehijas lauku attīstības programmas izdevumiem 2018. gada 4. trimestrī un 2019. gada 1. trimestrī;

25.  norāda uz Komisijas apstiprinājumu, ka tā ir veikusi maksājumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) par 2018. gadu “Agrofert” grupai piederošiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem ar vienu un to pašu faktisko īpašnieku vairākās citās dalībvalstīs, proti, ārpus Čehijas; prasa, lai Komisija sniegtu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei pilnīgu un uzticamu pārskatu par visiem 2018. un 2019. finanšu gadā veiktajiem maksājumiem “Agrofert” grupai un uzņēmumiem ar vienu un to pašu faktisko īpašnieku visās dalībvalstīs;

26.  aicina Čehijas iestādes nodrošināt ES līdzekļu taisnīgu un līdzsvarotu sadali, lai ES nodokļu maksātāju nauda sniegtu ekonomisku un sociālu labumu lielākajai sabiedrības daļai;

27.  pauž bažas, ka netiek pienācīgi īstenota Direktīva (ES) 2015/849 (12)un Direktīva (ES) 2018/843 (13)par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (ceturtā un piektā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva); uzsver pienākumu pilnībā un pareizi transponēt abas direktīvas un nodrošināt, ka tiek pilnībā īstenoti visi noteikumi, tostarp noteikumi par faktisko īpašumtiesību pārredzamību;

28.  mudina Čehijas Finanšu analīzes nodaļu izmantot proaktīvāku pieeju nodokļu noziegumu, krāpšanas un korupcijas apkarošanā, kā arī nodrošināt, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumos paredzētās atbildīgās struktūras efektīvi pārbaudītu faktiskos īpašniekus;

29.  pauž nožēlu, ka ES līdzekļu apstiprināšana, sadale un revīzija dalītā pārvaldībā ir sarežģīti un nepārredzami procesi, kuros pilnīga pieeja datiem ir tikai dalībvalstīm, kas nozīmē, ka Komisija nespēj Parlamentam sniegt laicīgu un visaptverošu pārskatu, kad tai tiek lūgta informācija par konkrētiem saņēmējiem paredzētiem maksājumiem vairākās dalībvalstīs; uzsver, ka tas būtiski traucē Budžeta kontroles komitejas un Eiropas Revīzijas palātas efektivitātei un spējai īstenot savus kontroles struktūru pienākumus;

30.  aicina Komisiju, pilnībā ievērojot dalītās pārvaldības principu, izveidot vienotus un standartizētus veidus, kā dalībvalstīm sniegt informāciju par ES līdzekļu faktiskajiem saņēmējiem; uzsver, ka informācijā par galīgajiem saņēmējiem būtu jāprecizē uzņēmumu faktiskie īpašnieki (fiziskās un juridiskās personas); aicina Komisiju ierosināt regulu, ar ko izveido IT sistēmu, kura ļautu dalībvalstu iestādēm reāllaikā vienoti un standartizēti sniegt ziņojumus, nodrošinot tās sadarbspēju ar dalībvalstu sistēmām, lai garantētu labāku pārredzamību un sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, vēl vairāk uzlabotu pārskatatbildību maksājumu jomā un jo īpaši palīdzētu agrāk atklāt sistēmiskas kļūdas un nepareizu lietošanu;

31.  pauž nožēlu, ka neviens no noteikumiem, kas reglamentē lauksaimniecības vai kohēzijas fondu izmantošanu, neuzliek pienākumu valsts iestādēm publiskot līdzekļu saņēmēja — atsevišķas juridiskās vienības vai trasta — faktisko īpašnieku; aicina abus likumdevējus pievērst īpašu uzmanību šim jautājumam un to visaptveroši risināt, lemjot par turpmākajiem noteikumiem ES subsīdiju pārredzamības jomā;

32.  prasa, lai faktisko īpašumtiesību reģistrā iekļautu tikai pilnībā pārbaudītu informāciju par kontrolējošo/-ajām personu/-ām un lai tas būtu pieejams sabiedrībai;

33.  asi nosoda tādu oligarhisko struktūru radīšanu un izveidi, kas izmanto ES lauksaimniecības un kohēzijas fondu līdzekļus, radot situāciju, kad lielāko daļu ES līdzekļu saņem neliels atbalsta saņēmēju skaits; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt efektīvus tiesību instrumentus, ar kuriem nodrošināt tiesiskuma ievērošanu un novērst šādu struktūru veicināšanu;

34.  atkārtoti pauž bažas, ka interešu konfliktu gadījumi kaitē kohēzijas un KLP mērķiem nozīmīgās ekonomikas, sociālās un vides jomās un rada negatīvu iespaidu par šīm politikām;

35.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu grozīt KLP noteikumus, paredzot ES līdzekļu taisnīgāku piešķiršanu, lai nodrošinātu, ka KLP līdzekļi tiek taisnīgi piešķirti aktīvajiem lauksaimniekiem, ka to rezultātā nenotiek darījumi ar zemi, no kuriem labumu gūst politikā iesaistījušos izredzētu personu kopums, un ka tie neveicina ļaunprātīgu praksi valsts zemes privatizācijas izsolēs; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par jaunu īstenošanas modeli, kurā paredzēts noteikt izmaksājamo summu maksimumu, to apvienojot ar samazinājuma mehānismu; uzskata, ka izmaksājamo summu maksimuma noteikšana, paralēli ieviešot darbaspēka izmaksu kompensāciju pirms maksimuma piemērošanas, nav pietiekams līdzeklis, lai garantētu tiešo maksājumu taisnīgāku piešķiršanu; atbalsta pārdales mehānisma ideju;

36.  pieņem zināšanai, ka zemes īpašuma tiesības bieži nebija stingri noteiktas un zeme joprojām tika klasificēta kā valsts zeme, kas atradās Valsts Zemes biroja pārziņā, kurš to bieži iznomāja lielām lauksaimniecības korporācijām; atzinīgi vērtē Čehijas iestāžu centienus līdz 2023. gadam identificēt zemes likumīgos īpašniekus; prasa, lai tādas zemes izsole, kurai nevar noteikt likumīgo īpašnieku, notiktu taisnīgi, sniedzot vienlīdzīgas iespējas zemi iegādāties mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem un jaunajiem lauksaimniekiem;

37.  mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu, kas paredz noteikt tiešo maksājumu maksimumu fiziskai personai, kas ir viena vai vairāku uzņēmumu faktiskais īpašnieks, vienlaikus piemērojot nulles tolerances politiku attiecībā uz personām, kurām ir interešu konflikts; uzsver, ka nevajadzētu būt iespējai vienā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā saņemt ES subsīdijas simtiem miljonu euro apmērā;

38.  prasa, lai par ES līdzekļu nepareizu lietošanu atbildīgās personas saņemtu sodu un lai finanšu korekciju gadījumā šis slogs netiktu novelts uz valsts nodokļu maksātājiem; aicina Čehijas valsts iestādes atgūt nepamatoti izmaksātās subsīdijas no tām personām, kas ir tās nelikumīgi izmantojušas; uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā būtu jāievieš ES līdzekļu izmantošanu veicinošais nosacījums, saskaņā ar kuru valstu tiesību aktos ir jāiekļauj noteikumi, kas uzliek pienākumu atbildīgajam saņēmējam atmaksāt nelikumīgi pieprasītos līdzekļus;

39.  stingri nosoda preses konferencē premjerministra publiski paustos neslavu ceļošus izteicienus un naida runu pret 2020. gada 26.–28. februāra faktu konstatēšanas brauciena dalībniekiem; uzskata par nepieņemamu, ka Eiropas Parlamenta deputāti, kas piedalījās Budžeta kontroles komitejas faktu konstatēšanas braucienā uz Čehiju, savu Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanas laikā saņēma nāves draudus un piedzīvoja citus verbālus uzbrukumus;

40.  aicina Budžeta kontroles komiteju sniegt Parlamentam jebkādu minētajā faktu konstatēšanas braucienā gūtu noderīgu informāciju un attiecīgi informēt Komisiju un attiecīgās iestādes;

41.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai bez liekas kavēšanās noslēgtu pašreizējās revīzijas procedūras un publiskot revīzijas konstatējumus, tiklīdz ir pienācīgi izvērtēti visi pierādījumi; mudina Padomi un Eiropadomi ņemt vērā šo revīziju konstatējumus un sarunās par nākamo DFS pievērst pienācīgu uzmanību Finanšu regulas 61. pantam;

42.  aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz apgalvojumiem par neatrisinātiem finanšu konfliktiem citās dalībvalstīs;

43.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Komisijas otrajā ES pretkorupcijas ziņojumā vairs nav pārskatu par katru valsti (ARES (2017)455202); aicina Komisiju neatkarīgi no Eiropas ekonomikas pusgada atsākt pārskatu sniegšanu par situāciju dalībvalstīs saistībā ar korupciju, cita starpā izvērtējot ES atbalstīto pretkorupcijas pasākumu efektivitāti; atkārtoti aicina Komisiju nevērtēt pretkorupcijas centienus tikai ekonomisko zaudējumu ziņā;

44.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tiesiskumu, varas dalījumu, tiesu iestāžu neatkarību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību un plurālismu, kas ir ES finansējuma veiksmīgas izmantošanas priekšnoteikumi;

45.  uzsver nozīmi, kāda ir neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, pētnieciskajiem žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām, kas strādā, lai stiprinātu tiesiskumu; šajā saistībā uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES atbalstītu neatkarīgos žurnālistus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp arī nākamajā DFS; pauž bažas par to, ka Čehijā liela daļa privāto plašsaziņas līdzekļu atrodas dažu personu īpašumā;

46.  aicina Komisiju ņemt vērā šajā rezolūcijā paustās bažas, uzraugot situāciju tiesiskuma mehānisma kontekstā;

47.  aicina Čehijas iestādes pēc iespējas ātrāk informēt ES iestādes par atsāktās “Stārķa ligzdas” izmeklēšanas rezultātiem;

48.  aicina Padomi un Eiropadomi veikt visus nepieciešamos un atbilstīgos pasākumus, lai saistībā ar sarunām par nākamo ES budžetu un nākamo DFS novērstu interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 1. punktu;

49.  pauž solidaritāti ar Čehijas iedzīvotājiem, kuri prasa nodrošināt taisnīgumu, tiesiskumu un atrisināt Čehijas premjerministra uzņēmējdarbības interešu nesaderību ar viņa politisko lomu un pilnvarām;

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, kā arī Čehijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0530. (2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (3) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. (4) https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/P-8-2019-001656_EN.html (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). (6) Tiesas 1999. gada 15. jūnija spriedums lietā Ismeri Europa Srl pret Revīzijas palātu, T-277/97, ECLI:EU:T:1999:124. (7) https://europeanjournalists.org/wp-content/uploads/2019/10/Czech-Republic-fact-finding-mission.pdf (8) https://www.seznamzpravy.cz/clanek/babis-mu-zadal-praci-pro-agrofert-ja-jen-splnil-pokyn-rika-exnamestek-90945; https://www.seznamzpravy.cz/clanek/soukromy-obchod-agrofertu-na-stole-premiera-poslete-odpoved-napsal-babis-90494; https://www.seznamzpravy.cz/clanek/dukazy-z-e-mailu-babis-kvuli-agrofertu-ukoluje-vladou-placene-experty-90815 (9) Informācija, kas 2020. gada 26.–28. februāra faktu konstatēšanas braucienā saņemta no Čehijas Privātās lauksaimniecības asociācijas. (10) Informācija, kas 2020. gada 26.–28. februāra faktu konstatēšanas braucienā saņemta no Čehijas augstākās revīzijas iestādes. (11) Ierēdņu un NVO pārstāvju ziņojumi, uz kuriem 2020. gada 26.–28. februāra faktu konstatēšanas braucienā uz Čehiju tika vērsta šī brauciena dalībnieku uzmanība. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2015. gada 20. maijs) (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2018. gada 30. maijs) (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).