Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2130(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0026/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0026/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0165

Pieņemtie teksti
PDF 192kWORD 59k
Piektdiena, 2020. gada 19. jūnijs - Brisele Galīgā redakcija
2019. gada ziņojums par banku savienību
P9_TA(2020)0165A9-0026/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par banku savienību (2019/2130(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par banku savienības 2018. gada ziņojumu(1),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārskatu par paveikto saistībā ar Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par banku savienības 2018. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši banku darbības nozares tiesību aktu kopumu,

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (COM(2015)0586),

–  ņemot vērā 2010. gada Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām,

–  ņemot vērā Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024) “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai”, ar kurām Urzula fon der Leiena iepazīstināja 2019. gada 16. jūlijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par “Bāzele III” vienošanās finalizāciju(2) un ECOFIN padomes 2016. gada 12. jūlija sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 24. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ar valsts obligācijām nodrošinātiem vērtspapīriem (COM(2018)0339),

–  ņemot vērā 2019. gada martā publicēto ECB gada pārskatu par uzraudzības darbībām 2018. gadā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2019. gada jūlija ziņojumu “Ar tādu finanšu starpniecību saistītu risku uzraudzība ES 2019. gadā, kuru veic iestādes, kas nav komercbankas”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) secinājumus saistībā ar Finanšu tehnoloģijas ceļvedi, kuri izdarīti pēc 2018. gada martā notikušās apspriešanās par EBI pieeju finanšu tehnoloģijai,

–  ņemot vērā EBI 2019. gada novembra ziņojumu “Eiropas banku sistēmas riska izvērtējums”(5),

–  ņemot vērā EBI 2019. gada 18. jūlija ziņojumu par regulēšanas perimetru, regulatīvo statusu un pieejām atļaujas piešķiršanai attiecībā uz finanšu tehnoloģijas darbībām,

–  ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) 2019. gada janvāra ziņojumu “Finanšu tehnoloģija: regulatīvās “smilškastes” un inovācijas centri”(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. novembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai uzticēti saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu(7),

–  ņemot vērā ECB un Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk — Revīzijas palāta) 2019. gada 9. oktobra saprašanās memorandu par ECB veikto uzraudzības uzdevumu revīziju(8),

–  ņemot vērā to, ka Eurosamits 2018. gada 14. decembrī apstiprināja Eurogrupas ziņojumu (sagatavotu iekļaujošā formātā), ar ko tiek izveidota augsta līmeņa darba grupa,

–  ņemot vērā, ka tas pats Eurosamits apstiprināja vienotā noregulējuma fonda kopīgā atbalsta mehānisma darbības jomu,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. aprīļa ziņojumu par Direktīvas 2014/59/ES (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva) un Regulas (ES) Nr. 806/2014 (Vienotā noregulējuma mehānisma regula) piemērošanu un pārskatīšanu (COM(2019)0213),

–  ņemot vērā paziņojumu, par kuru Eurosamits vienojās savā 2019. gada 21. jūnija sanāksmē,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2019. gada 10. jūlija īpašo ziņojumu par banku ES mēroga stresa testiem(9),

–  ņemot vērā ECB 2019. gada 22. augusta paziņojumu par nodomu pārskatīt uzraudzības gaidas attiecībā uz prudenciālajiem uzkrājumiem jauniem ienākumus nenesošiem kredītiem, lai ņemtu vērā jauno ES regulu par uzraudzības gaidām attiecībā uz prudenciāliem uzkrājumiem(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 12. jūnija paziņojumu “Ceturtais progresa ziņojums par ienākumus nenesošu aizdevumu samazināšanu un turpmāku riska samazināšanu banku savienībā” (COM(2019)0278),

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2019. gada 18. jūlija tehnisko ieteikumu Eiropas Komisijai par ilgtspējas apsvērumiem kredītreitingu tirgū(11),

–  ņemot vērā Eiropas Stabilizācijas mehānisma 2019. gada oktobra diskusiju dokumentu “Banku savienības izveides pabeigšana ekonomiskās un monetārās savienības atbalstam”(12),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (COM(2018)0097),

–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par kredītreitingu aģentūrām — nākotnes perspektīvas(13),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada novembra pētījumu par atšķirībām banku maksātnespējas tiesību aktos un par šo tiesību aktu iespējamu saskaņošanu,

–  ņemot vērā 2019. gada 19. septembra rezolūciju par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā(14),

–  ņemot vērā EBI 2019. gada 8. augusta atzinumu par noguldījumu atbilstību, seguma līmeni un sadarbību starp noguldījumu garantiju sistēmām (NGS), 2019. gada 30. oktobra atzinumu par izmaksām no noguldījumu garantiju sistēmām un 2020. gada 23. janvāra atzinumu par noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanu un to līdzekļu izmantošanu,

–  ņemot vērā EBI 2019. gada 4. oktobra kopīgo atzinumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, kas skar ES finanšu nozari(15),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada novembra pētījumu par Noguldījumu garantiju sistēmas direktīvā paredzētajām izvēles iespējām un valstu rīcības brīvību un to izmantošanu Eiropas Noguldījumu apdrošināšanas sistēmas kontekstā,

–  ņemot vērā nolīgumu par informācijas apmaiņu starp ECB un kompetentajām institūcijām, kuras ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu,

–  ņemot vērā to, ka Komisija ir atsaukusi savu priekšlikumu par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību (COM(2014)0043),

–  ņemot vērā EBI 2019. gada novembra ziņojumu par ienākumus nenesošiem aizdevumiem: sasniegtais progress un nākotnes problēmas”(16),

–  ņemot vērā ECB 2019. gada novembra pārskatu par finanšu stabilitāti,

–  ņemot vērā EUI 2019. gada 10. aprīļa kopīgo ieteikumu Eiropas Komisijai par nepieciešamību veikt uzlabojumus attiecībā uz IKT riska pārvaldības prasībām ES finanšu nozarē(17),

–  ņemot vērā Starptautisko norēķinu bankas 2018. gada ekonomikas pārskatu,

–  ņemot vērā EBI 2019. gada 29. oktobra ziņojumu par iespējamiem šķēršļiem banku un maksājumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai(18),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0026/2020),

A.  tā kā — lai ekonomiskā un monetārā savienība būtu stabilāka, konkurētspējīgāka un saskaņotāka, ir nepieciešama stabila banku savienība un attīstītāka un drošāka kapitāla tirgu savienība un ir jāizveido budžeta instruments;

B.  tā kā banku savienības izveides pabeigšana ir būtiski svarīga saistībā ar uztveri par euro starptautiskā līmenī un saistībā ar tā pieaugošo lomu pasaules tirgos;

C.  tā kā — it īpaši kopš Covid-19 pandēmijas globālā uzliesmojuma — ir pieaudzis pasaules un eurozonas ekonomikas izaugsmes samazināšanās risks un tā kā tas turpina radīt problēmas finanšu stabilitātes jomā;

D.  tā kā banku savienības izveide nebūs pilnībā pabeigta, kamēr tai trūks vienotā noregulējuma fonda (VNF) atbalsta mehānisma un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) kā banku savienības trešā pīlāra;

E.  tā kā labi funkcionējošs mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus ir svarīgs gan ES ekonomikai, gan tās iedzīvotājiem;

F.  tā kā banku savienībai joprojām trūkst efektīvu instrumentu tam, lai novērstu problēmas, ar kurām saskaras patērētāji, tādas kā mākslīga sarežģītība, negodīga komercprakse, mazaizsargātu grupu izslēgšana no pamatpakalpojumu izmantošanas, kā arī ierobežota publisko iestāžu iesaiste;

G.  tā kā, neraugoties uz ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) vispārējo samazināšanos pēdējos gados, dažās finanšu iestādēs to līmenis joprojām ir augsts;

H.  tā kā sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu uzraudzības uzticēšana ECB ir izrādījusies veiksmīga; tā kā ECB nepieciešamības gadījumā var veikt uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kurām atļauts veikt darbību iesaistītajās dalībvalstis, kā arī attiecībā uz visām tajās izveidotajām filiālēm;

I.  tā kā vienotais noregulējuma mehānisms (VNM), kura mērķis ir nodrošināt vienotus noteikumus un procedūras un kopēju lēmumu pieņemšanas procesu grūtībās nonākušu banku pienācīgai noregulēšanai ar minimālu ietekmi uz reālo ekonomiku, ir bijis efektīvs; tā kā tomēr vēl ir jāstrādā pie tā, lai efektīvi novērstu nodokļu maksātāju finansētu intervenci grūtībās nonākušu banku glābšanai;

J.  tā kā nesenie plaša mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skandāli, kuros bija iesaistītas ES finanšu iestādes, uzskatāmi parādīja, ka prudenciālo uzraudzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību nevar skatīt atsevišķi un ka trūkst pienācīgas sistēmas uzraudzībai un ES tiesību aktu izpildes nodrošināšanai;

K.  tā kā Eiropas banku darbības nozare joprojām ir galvenā finansējuma nodrošinātāja uzņēmumiem — atšķirībā no citām jurisdikcijām, kurās ievērojamu finansējuma daļu uzņēmumiem nodrošina kapitāla tirgi;

L.  tā kā vairāk nekā desmit gadus pēc finanšu krīzes joprojām nav pilnībā atrisinātas problēmas “pārāk liels, lai bankrotētu” un “pārāk savstarpēji saistīts, lai bankrotētu” un tās joprojām analizē Finanšu stabilitātes padome,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina par progresu, kas panākts banku savienības īstenošanas jomā, it īpaši riska mazināšanas jomā; tomēr uzsver, ka ir jāpanāk turpmāks progress gan riska dalīšanas, gan riska mazināšanas jomā, lai risinātu problēmjautājumus, ar ko joprojām saskaras konkrētas institūcijas;

2.  atgādina, ka banku savienība ir atvērta visām dalībvalstīm, kas vēlas tai pievienoties;

3.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas un ECB priekšsēdētājas atbalstu banku savienības un plašāk — ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai, piemēram, izveidojot budžeta instrumentu, lai panāktu stabilāku, konkurētspējīgāku un uz saskaņotību vairāk orientētu Savienību;

4.  uzsver, ka Eurogrupa nav Eiropas Savienības institūcija, struktūra vai aģentūra, bet gan neformāls starpvaldību diskusiju forums; pauž nožēlu, ka dalībvalstis turpina darboties ārpus Kopienas satvara, tādējādi kompromitējot Parlamenta kā viena no likumdevējiem lomu un tā tiesības veikt demokrātisku uzraudzību;

5.  uzsver, ka līdz šim notikušās starpvaldību sarunas, it īpaši par budžeta instrumentu konverģencei un konkurētspējai un par Eurogrupas banku savienības augsta līmeņa darba grupu, nav bijušas efektīvas; mudina turpināt sarunas atvērtā vidē, kas garantē aktīvu Parlamenta iesaistīšanos ES tiesiskās kārtības ietvaros; uzsver, ka šo izmaiņu rezultātā līdzās stingrākām prasībām attiecībā uz pārredzamību un piekļuvi dokumentiem tiktu pastiprināta arī tiesiskā aizsardzība;

6.  atzinīgi vērtē vispārējo Eiropas banku sistēmas noturības uzlabošanos, par ko liecina EBI 2019. gada Eiropas banku sistēmas riska izvērtējums; īpaši atzinīgi vērtē to, ka bankas ir saglabājušas stabilus kapitāla rādītājus un ka ir uzlabojusies aktīvu kvalitāte, par ko liecina INA turpmāka samazināšanās;

7.  tomēr uzsver, ka rentabilitātes līmenis joprojām ir zems un ka makroekonomiskā vide pasliktinās, it īpaši, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kas ir izraisījusi vēl nepieredzētas izmaiņas pasaules ekonomikā, negatīvi ietekmējot aktīvu kvalitāti un līdz ar to banku rentabilitāti; turklāt atzīmē — ir sagaidāms, ka augsts konkurences līmenis, it īpaši finanšu tehnoloģijas jomā, operacionālā riska palielināšanās digitalizācijas un inovācijas rezultātā un tirgu integrācijas trūkums joprojām pastāvošās fragmentācijas starp dalībvalstīm dēļ radīs jaunus apdraudējumus banku rentabilitātei;

8.  atzīmē pašreizējās izredzes uz zemu risku un zemu rentabilitāti banku darbības nozarē; uzsver, ka, reaģējot uz pašreizējo makroekonomisko situāciju, saglabājas zemas procentu likmes; turklāt uzsver, ka papildus klimata pārmaiņām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam ekonomikas lejupslīde un ģeopolitiskā spriedze, tostarp Brexit ietekme, kā arī kiberriski un datu drošība ir vienas no galvenajām problēmām, ar ko saskaras ES banku darbības nozare;

9.  atzīmē, ka kopš 2012. gada pastāvīgi palielinās banku rentabilitāte un ka kopš 2017. gada pašu kapitāla atdeve pārsniedz 6 %; tomēr uzsver, ka lielākās daļas banku gadījumā šī attīstība atpaliek no lēstajām pašu kapitāla izmaksām; uzsver, ka zemais riska līmenis un zemās procentu likmes ir izraisījuši uzkrājumu un zaudējumu izmaksu pazemināšanos; norāda, ka tas tomēr nav strukturāls uzlabojums un ka īstermiņā nav gaidāma rentabilitātes apdraudējumu mazināšanās; atgādina nepieciešamību pastāvīgi novērtēt tā finansējuma apjomu, kuru ekonomika un it īpaši MVU saņem no visas finanšu sistēmas kopumā; prasa pienācīgi izvērtēt iepriekšējo un turpmāko tiesību aktu ietekmi uz ekonomikas finansēšanas mērķa īstenošanu;

10.  uzsver, ka banku nodrošinātajiem kredītiem un likvīdiem ir izšķiroša nozīme, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma smagāko ekonomisko ietekmi uz cilvēkiem Eiropas Savienībā; šajā sakarā atzīmē likumdošanas un uzraudzības pasākumus, kas ir ierosināti vai pieņemti, lai nodrošinātu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus arī šīs krīzes laikā; atzinīgi vērtē bankām atļauto elastību attiecībā uz aizdevumiem piemērojamo prudenciālo režīmu, grāmatvedības noteikumu piemērošanu un kapitāla rezervju atbrīvošanu; uzsver, ka jebkādiem piešķirtajiem atvieglojumiem vajadzētu būt pilnībā pieejamiem, lai atbalstītu banku klientus, ģimenes un uzņēmumus; atbalsta banku uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, lai ieviestu stingrus pagaidu ierobežojumus attiecībā uz dividenžu un prēmiju izmaksu un pašu akciju atpirkšanu, ko veic bankas;

11.  uzsver banku darbības nozares izšķiroši svarīgo lomu finansējuma novirzīšanā reālajai ekonomikai un it īpaši ilgtspējīgām un sociāli atbildīgām investīcijām, tādējādi veicinot izaugsmi un nodarbinātību un darot iespējamu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, taču neapdraudot finanšu stabilitāti;

12.  šajā sakarā atzinīgi vērtē politisko vienošanos par regulu par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai; prasa pārskatīt Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu, lai labāk atspoguļotu ar VSP saistītos ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākumus;

13.  pauž bažas par to, ka banku pakļautība ar klimatu saistītiem riskiem var nebūt pilnībā aptverta, un atzinīgi vērtē EBI apņemšanos savā ikgadējā riska izvērtējumā iekļaut apsvērumus par riskiem, kas saistīti ar klimatu, un ieviest klimata pārmaiņu spriedzes testu; šajā sakarā uzsver, ka liela nozīme ir atbilstošai informācijas atklāšanai un riska izvērtēšanai;

14.  turklāt aicina visas Eiropas bankas apņemties ievērot ANO principus attiecībā uz atbildīgu banku darbību un attiecīgi reizi gadā ziņot par saviem centieniem īstenot ilgtspējīgu finansēšanu un mazināt ar klimata pārmaiņām saistītos riskus savā bilancē; aicina par banku darbības nozari atbildīgās ES un valstu kompetentās iestādes ņemt vērā un, ja iespējams, īstenot Atbildīgas banku darbības principu, Ilgtspējīgas banku darbības tīkla un Centrālo banku un uzraudzības institūciju tīkla finanšu sistēmas ekoloģizācijai ieteikumus;

15.  prasa izveidot ES mēroga zaļo obligāciju standartu un izstrādāt šo obligāciju attīstībai labvēlīga satvara definīciju, lai uzlabotu ilgtspējīgu investīciju pārredzamību, efektivitāti un uzticamību;

16.  ņem vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) darbu valsts parāda riska jomā; uzsver, ka ES tiesiskajam regulējumam par prudenciālas pieejas izmantošanu attiecībā uz valsts parādu būtu jāatbilst starptautiskajiem standartiem; lai stiprinātu euro starptautisko lomu, stabilizētu finanšu tirgus un ļautu bankām dažādot savus portfeļus, prasa turpināt diskusijas par Eiropas drošu aktīvu izveidi, pamatojoties uz priekšlikuma ieviest ar valsts obligācijām nodrošinātus vērtspapīrus (SBBS) un iespējamu izmaiņu izvērtēšanu, ko veiktu Komisija;

17.  uzsver, ka finanšu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti; uzsver, ka ir svarīgi, lai banku uzraudzības iestādes būtu gatavas jebkādam iespējamam Brexit iznākumam, paturot prātā to, ka šāda sagatavotība papildina pašu privātā sektora dalībnieku sagatavotību; atzinīgi vērtē visas līdz šim veiktās nozīmīgās darbības un sadarbību; ņem vērā Apvienotās Karalistes uzņēmumu praksi dibināt filiāles Eiropas Savienībā, lai turpinātu sniegt pakalpojumus; šajā sakarā uzsver regulējuma arbitrāžas risku, ko rada katrā dalībvalstī atšķirīga noteikumu piemērošana; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešama turpmāka saskaņošana, lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas un nodrošinātu risku atbilstošu pārvaldību; uzsver, ka, izstrādājot finanšu noteikumus, ir svarīgi nodrošināt ES un Apvienotajai Karalistei vienlīdzīgus konkurences apstākļus pēc Brexit un ka ir jānovērš sacensība par regulējumu ar zemākajām prasībām;

18.  atkārtoti atgādina par saistībām, kuras ES kopīgi ar Apvienoto Karalisti ir uzņēmusies saskaņā ar pārskatīto politisko deklarāciju; apņemas uzturēt ciešu un strukturētu sadarbību regulēšanas un uzraudzības jautājumos gan politiskā, gan tehniskā līmenī;

19.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai un lielākajai daļai ES dalībvalstu valdību līdz šim nav izdevies nodrošināt pilnīgu dzimumu līdzsvaru ES iestādēs un struktūrās, it īpaši attiecībā uz iecelšanu augsta līmeņa amatos ekonomikas, finanšu un monetārajā jomā; aicina dalībvalstu valdības, Eiropadomi, Eurogrupu un Komisiju aktīvi strādāt pie tā, lai to turpmākajos priekšlikumos par kandidātu sarakstiem un iecelšanu amatā tiktu nodrošināts dzimumu līdzsvars, cenšoties katrā kandidātu izvirzīšanas procedūrā iekļaut vismaz vienu sievieti un vienu vīrieti; atkārtoti pauž apņemšanos nākamajos kandidātu sarakstos ievērot dzimumu līdzsvara principu;

20.  uzsver, ka ir svarīgi pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi, jo tā papildina banku savienību reālās ekonomikas finansēšanā; turklāt uzsver, ka pilnībā integrēta kapitāla tirgu savienība kopā ar pilnībā pabeigtu banku savienību ļautu dalīt publisko un privāto risku, stiprinātu euro starptautisko lomu, uzlabotu Eiropas tirgu konkurētspēju un veicinātu ilgtspējīgas privātās investīcijas; šajā sakarā uzsver nepieciešamību pēc vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas nepieļautu MVU nostādīšanu nelabvēlīgākā situācijā finansējuma pieejamības ziņā, un nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt vērtspapīrotu produktu emisiju;

Uzraudzība

21.  atzinīgi vērtē banku darbības nozarē panākto progresu riska mazināšanā un finanšu stabilitātes palielināšanā; tomēr atzīmē, ka konkrētas iestādes joprojām ir nestabilas un ka ir nepieciešams turpmāks progress; atgādina banku savienības mērķus, proti, nodrošināt finanšu stabilitāti un veicināt patiesu vienoto tirgu, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un paredzamību tirgus dalībniekiem;

22.  tomēr uzskata, ka pašreizējā uzraudzības satvarā galvenā uzmanība tika veltīta pakļautībai kredītriskam, atstājot novārtā pakļautību tirgus riskiem, kas saistīti ar nelikvīdiem vērtspapīriem, tostarp ar atvasinātiem instrumentiem; mudina veikt atbilstošus pasākumus, lai pastiprinātu aktīvu kvalitātes pārbaudi, un šajā sakarā atzinīgi vērtē 2. un 3. līmeņa instrumentu iekļaušanu 2018. gada spriedzes testa piemērošanas jomā; atkārtoti aicina VUM šo sarežģīto un nelikvīdo finanšu instrumentu, tostarp atvasināto finanšu instrumentu, samazināšanu noteikt par vienu no savām galvenajām uzraudzības prioritātēm;

23.  atzinīgi vērtē centienus stiprināt finanšu nozari un samazināt INA Eiropas līmenī, kā arī riska mazināšanas pasākumus, kas panākti nesenajā banku darbības nozares tiesību aktu kopumā; atzīmē, ka kopš ECB veiktās banku uzraudzības sākuma, proti, laikposmā no 2014. gada novembra līdz 2019. gada jūnijam, nozīmīgu iestāžu turēto INA īpatsvars ir samazinājies vairāk nekā par pusi; uzsver, ka vidēji eurozonā INA īpatsvars bija samazinājies no 6,5 % 2014. gada decembrī līdz 2,9 % 2019. gada septembrī; atzinīgi vērtē šo būtisko progresu; norāda, ka atsevišķās iestādēs ienākumus nenesošu aizdevumu līmenis joprojām ir augsts un ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai atrisinātu šo problēmu; ņem vērā pašreizējo likumdošanas darbu pie direktīvas par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka sekundāro aizdevumu tirgu attīstība un ārpustiesas izpildes mehānisma izveide ietver pienācīgu patērētāju aizsardzību;

24.  saistībā ar ienākumus nenesošu aizdevumu darījumiem uzsver nepieciešamību aizsargāt patērētāju tiesības; atzīmē, ka ir svarīgi pilnībā īstenot Hipotekāro kredītu direktīvu (2014/17/ES); aicina dalībvalstis ieviest pasākumus, lai nodrošinātu to, ka aizņēmēji, kuri jau atrodas sensitīvā finansiālā situācijā, netiek pakļauti agresīvai un netaisnīgai attieksmei un praksei, ko piekopj slikti regulēti parādu uzpircēji un piedzinēji; aicina Komisiju gaidāmajā Patēriņa kredītu direktīvas pārskatīšanā paredzēt stingrākus noteikumus par aizņēmēju aizsardzību pret ļaunprātīgu praksi, nodrošinot, ka minētās tiesības vienādi tiek piemērotas gan esošajiem, gan jauniem aizdevumiem;

25.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt patērētāju tiesības, it īpaši attiecībā uz maksu par banku pakalpojumiem, produktu izmaksu pārredzamību, rentabilitāti un riskiem; šajā sakarā aicina EBI lielāku uzmanību veltīt savu pilnvaru īstenošanai patēriņa tendenču pienācīgas apkopošanas, analīzes un paziņošanas jomā, kā arī kompetento iestāžu ierosināto finanšpratības un izglītības iniciatīvu pārskatīšanai un koordinēšanai;

26.  atzīmē, ka nesenā banku krīze atklāja, ka kredītiestādes mazumtirdzniecības klientiem ir pārdevušas obligācijas un citus finanšu produktus, sniedzot maldinošu informāciju; aicina uzraudzības un noregulējuma iestādes enerģiski nodrošināt to, ka tiek īstenoti jaunieviestie BRRD noteikumi par patērētāju aizsardzību, it īpaši minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL); mudina Komisiju vēl vairāk izvērtēt problēmu, kas saistīta ar banku iestāžu veikto finanšu produktu maldinošu pārdošanu;

27.  aicina EUI pilnībā izmantot savas pilnvaras, lai nodrošinātu augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, tostarp attiecīgā gadījumā produktu intervences pilnvaras gadījumos, kad finanšu un kredītprodukti ir radījuši vai, ļoti iespējams, radīs kaitējumu patērētājiem;

28.  atzīmē, ka jau ir sācies darbs pie galīgās “Bāzele III” standartu īstenošanas; uzsver, ka BCBS standarti būtu savlaicīgi jāinkorporē Eiropas tiesību aktos, pienācīgi ņemot vērā to mērķus un vienlaikus attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā Eiropas banku sistēmas īpatnības, kā arī proporcionalitātes principu; brīdina, ka, ņemot vērā banku darbības modeļu daudzveidību Eiropas Savienībā, risinājums “viens der visiem” varētu būt nepiemērots Eiropas tirgum; uzsver, ka būtu jānodrošina ES banku darbības nozares konkurētspēja un finanšu stabilitāte un ka nevajadzētu apdraudēt tās spēju finansēt ekonomiku, it īpaši MVU; pauž pārliecību, ka drošai ES ekonomikas finansēšanai un stabilai banku savienībai ir nepieciešamas dzīvotspējīgas un labi kapitalizētas finanšu iestādes; atgādina 2016. gada 23. novembra rezolūciju par “Bāzele III” vienošanās finalizāciju un aicina Komisiju jaunu tiesību aktu priekšlikumu izstrādē ņemt vērā tajā iekļautos ieteikumus;

29.  ņem vērā to, ka ir svarīgi izvērtēt iekšējo modeļu atbilstību un tos pastāvīgi izvērtēt, lai nodrošinātu, ka tie ir uzticami un stabili; pieņem zināšanai ECB veiktās konkrētu iekšējo modeļu pārskatīšanas rezultātā iegūtos konstatējumus; aicina bankas atbilstoši uzlabot savu iekšējo modeļu izmantošanu un īstenošanu;

30.  pauž bažas par EBI brīdinājumu, ka tā savus priekšlikumus par administratīvā sloga mazināšanu mazām iestādēm neiesniegs termiņā, ko likumdevējas iestādes noteikušas banku darbības nozares tiesību aktu kopumā;

31.  atgādina, ka būtu jāizvairās no regulatīvas sadrumstalotības starptautisku forumu noteiktu standartu jomā un ka šiem standartiem būtu jāpalīdz veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām starptautiski aktīvām bankām;

32.  atzīmē, ka EBI savā ziņojumā, kurā izvērtēti ES banku darbības nozares riski un vājās vietas, norāda uz atšķirīgajiem veidiem, kā dalībvalstis piemēro un nosaka C-SNI rezervi; tādēļ prasa vēl vairāk saskaņot kapitāla rezervju piemērošanu Eiropas Savienībā, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

33.  atzinīgi vērtē vienošanos par saprašanās memorandu starp Eiropas Centrālo banku un Eiropas Revīzijas palātu, kurā izklāstīta praktiskā kārtība abu iestāžu savstarpējai informācijas apmaiņai, ievērojot to attiecīgās pilnvaras;

34.  prasa banku uzraudzības jomā pastiprināt pārredzamības standartus — piemēram, attiecībā uz uzraudzības pārbaudes un izvērtēšanas procesa iznākumu, — lai palielinātu kapitāla un finanšu tirgu, uzņēmumu un iedzīvotāju uzticēšanos, kā arī lai nodrošinātu piemērotā režīma saskaņotību dalībvalstīs; atzinīgi vērtē uzlaboto un precizēto informācijas apmaiņu starp uzraudzības un noregulējuma iestādēm;

35.  atzīmē, ka inovatīvas finanšu tehnoloģijas pamatīgi pārveido finanšu nozari, tostarp banku un maksājumu pakalpojumus, un atzinīgi vērtē efektivitāti un plašākas izvēles iespējas, ko tās tirgū nodrošina patērētājiem; atbalsta tehnoloģisko neitralitāti kā vadošu principu un mudina investēt finanšu tehnoloģijā;

36.  uzsver nepieciešamību risināt šo jauno tehnoloģiju radītos sarežģītos jautājumus, tādus kā ilgtspējīgu pāri robežām sadarbspējīgu uzņēmējdarbības modeļu nodrošināšana, vienlīdzīgi konkurences apstākļi regulēšanas un uzraudzības ziņā un kiberdrošība; uzsver finanšu iestāžu atbildību par klientu datu aizsardzības nodrošināšanu un viņu drošību saskaņā ar ES tiesību aktiem; atzīmē arī banku darbības nozares arvien lielāko paļaušanos uz mākoņdatošanu un mudina Komisiju reaģēt uz EUI kopīgo atzinumu par nepieciešamību uzlabot tiesību aktus IKT riska pārvaldības prasību jomā ES finanšu nozarē; atkārtoti norāda, ka līdzsvarots tiesiskais regulējums un juridiskā noteiktība var veicināt inovācijām labvēlīgu vidi, vienlaikus neapdraudot finanšu stabilitāti;

37.  atzīst ieguldījumu, ko iestāžu, kas nav bankas, veiktas finanšu starpniecības nozare — iepriekš pazīstama kā “ēnu” banku darbības sistēma — var sniegt, lai vēl vairāk dažādotu ekonomikas finansēšanas kanālus; tomēr uzsver, ka pastāv būtiska mijiedarbība starp iestāžu, kas nav bankas, veiktas finanšu starpniecības nozari un tradicionālo banku darbības nozari, un ka, ņemot vērā to, ka iestāžu, kas nav bankas, veiktas finanšu starpniecības nozare netiek atbilstoši uzraudzīta, šī mijiedarbība rada bažas par sistēmisku risku;

38.  šajā sakarā pieprasa koordinētu rīcību minēto risku novēršanai, tostarp makroprudenciālu instrumentu kopuma izveidi un esošo instrumentu turpmāku ieviešanu praksē, lai ierobežotu draudus finanšu stabilitātei, kurus rada iestāžu, kas nav bankas, veiktas finanšu starpniecības sistēmas pieaugošā loma; uzskata, ka būtu jāizvērtē tas, vai prudenciālās prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem, it īpaši tādiem, kas pakļauti iestāžu, kas nav bankas, veiktai finanšu starpniecībai, ir pietiekamas, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti; turklāt uzsver riskus, uz kuriem Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) īpaši norādījusi savā 2019. gada pārskatā par tādu risku uzraudzību, kuri saistīts ar iestāžu, kas nav bankas, veiktu finanšu starpniecību, piemēram, riskus, kuri izriet no likviditātes pārveides, riska uzņemšanās un sviras efekta, kas nozari skar plašāk;

39.  atzinīgi vērtē nolīgumu par informācijas apmaiņu starp ECB un institūcijām, kas atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu; atgādina savu 2019. gada 19. septembra rezolūciju par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā; atzinīgi vērtē vairāku eurozonas finanšu ministru 2019. gada 8. novembra kopīgās nostājas dokumentu, kurā prasīts saskaņot Eiropas tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

40.  atgādina — lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un cīņa pret terorisma finansēšanu būtu efektīva, kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm ir jārīkojas saskaņoti; uzsver, ka būtu labāk jāsaskaņo prudenciālā uzraudzība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzība; atkārtoti pauž nopietnas bažas par regulēšanas un uzraudzības sadrumstalotību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, jo šīs sadrumstalotības dēļ netiek nodrošināta atbilstoša uzraudzība un reaģēšana uz dalībvalstu uzraudzības iestāžu trūkumiem un tā apdraud šo iestāžu spēju uzraudzīt pieaugošo pārrobežu darbību Eiropas Savienībā;

41.  pauž pārliecību, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā sava loma ir arī VUM, un atzinīgi vērtē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas nodaļas izveidi; īpaši atzīmē, ka Kapitāla prasību direktīvas ļoti atšķirīgā transponēšana būtiski apgrūtina banku augstākā līmeņa vadības piemērotības izvērtēšanu, kas ir ļoti svarīga; tādēļ mudina atbilstības un piemērotības prasības iekļaut Kapitāla prasību regulā;

42.  atzinīgi vērtē Padomes 2019. gada 5. decembra secinājumus, ar kuriem Komisija tiek uzdots izpētīt veidus, kā nodrošināt labāku sadarbību starp iestādēm un kā uzticēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzdevumus Savienības struktūrai, un pārveidot dažas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas daļas par regulu, lai nodrošinātu vienotu noteikumu kopumu; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kurā galvenajos vilcienos aprakstīti priekšlikumi tam, lai vēl vairāk saskaņotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas / terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu kopumu un efektīvi pārvaldītu riskus, ko nelikumīga pārrobežu darbība rada ES finanšu sistēmas integritātei un ES iedzīvotāju drošībai, un šajā nolūkā izveidot jaunu ES struktūru;

43.  atzīst, ka ir jāveic juridiski un uzraudzības pasākumi, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada kriptoaktīvi; aicina Komisiju turpināt veikt ietekmes izvērtējumus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas / terorisma finansēšanas riskiem, kurus var izraisīt neaizsargātība, ko, ņemot vērā kopēja regulatīvā režīma neesamību un ar kriptoaktīviem saistīto anonimitāti, rada kredītiestāžu un finanšu iestāžu aizvien vairāk īstenotā jaunu tehnoloģiju izmantošana un kriptoaktīvu straujā izplatīšanās;

44.  aicina Komisiju 2020. gadā izvērtēt stāvokli kredītreitingu aģentūru tirgū konkurences, informācijas asimetrijas un pārredzamības ziņā; atzīmē, ka ilgtspējas reitingi, kas balstās uz vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) kritērijiem, var kļūt par svarīgu papildinājumu kredītriska izvērtējumam; uzsver, ka ir svarīgi standartizēt ilgtspējas vērtēšanas kritērijus un nodrošināt to, ka ilgtspējas reitingu sniegšanas tirgus attīstība ir konkurētspējīga, nevis koncentrēta ierobežota skaita reitingu sniedzēju rokās;

45.  norāda uz nepieciešamību īstenot centienus, lai finanšu tirgus darbību labāk saskaņotu ar ilgtspējas mērķiem un VSP kritērijiem, un uzsver EUI centrālo lomu saistībā ar šiem mērķiem; šajā sakarā mudina EUI sadarbībā ar ESRK strādāt pie kopējas metodikas, kas noteiktu, kā mērāma to klimata risku intensitāte, kuriem ir pakļautas finanšu iestādes, tostarp to risku intensitāte, kas saistīti ar aktīvu nolietojumu, ko var izraisīt izmaiņas regulatīvajā režīmā, kuras izriet no klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām, ar pēkšņu izmaiņu makroekonomisko ietekmi uz enerģijas izmantošanu un ar dabas katastrofu skaita palielināšanos;

Noregulējums

46.  atzinīgi vērtē to, ka Vienotā noregulējuma valde (VNV) 2019. gadā nesaņēma nevienu noregulēšanas pieprasījumu; aicina Komisiju veikt pārdomas par atbilstošiem pasākumiem, kas būtu veicami saistībā ar tās 2019. gada aprīļa ziņojumu par BRRD un SRMR īstenošanu; mudina Komisiju pārbaudīt, vai attiecīgie tiesību akti ir atbilstoši, lai nodrošinātu to, ka nepieciešamības gadījumā visas bankas ir iespējams noregulēt, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu; aicina Komisiju ņemt vērā tiesību aktu, kas reglamentē jomu “pārāk liels, lai bankrotētu”, pārskatīšanu, kuru veikusi Finanšu stabilitātes padome, un novērst iespējamos trūkumus, it īpaši attiecībā uz privātpersonu noguldījumu aizsardzību;

47.  aicina VNV pabeigt noregulējuma plānu izstrādi un veikt analīzi, lai noteiktu, vai attiecīgajām bankām ir pietiekama MREL; atzīmē, ka VNV neatklāj regulāri to, cik lielā mērā bankas ievēro MREL mērķus;

48.  aicina Komisiju apsvērt iespēju vēl vairāk saskaņot pašreizējo valsts maksātnespējas tiesību aktu konkrētus aspektus un izvērtēt, cik lielā mērā šāda turpmāka saskaņošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu krīzes pārvaldības satvara piemērošanu; aicina Komisiju pašlaik notiekošās Direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām (DGSD) pārskatīšanas ietvaros viest lielāku skaidrību par šajā direktīvā paredzēto vismazāko izmaksu principu;

49.  prasa turpināt pārdomas par vienotā noregulējuma mehānisma satvaru un nepieciešamību izvērtēt 2013. gada Banku darbības paziņojuma(19) piemērojamību; atzīmē nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un sabiedrības interešu pārbaudes konsekventu piemērošanu;

50.  atzīmē, ka agrīnas intervences pasākumiem var būt svarīga loma banku nonākšanas finansiālās grūtībās un krīzes novēršanā; tomēr norāda, ka prasības attiecībā uz agrīnas intervences pasākumu izmantošanu pārklājas ar dažiem ECB tipveida intervences pasākumiem; uzsver, ka šādos gadījumos priekšroka tiek dota tipveida intervences pasākumiem; tādēļ uzskata, ka šāda pārklāšanās būtu jānovērš, pietiekami precizējot katra instrumenta juridisko pamatu, lai nodrošinātu šo pasākumu pakāpenisku piemērošanu;

51.  pieņem zināšanai Eurogrupas lēmumu par vienošanos pēc būtības attiecībā uz Eiropas Stabilitātes mehānisma reformu un tā darbības jomu; prasa izveidot VNF atbalsta mehānismu un ātri nodrošināt tā darbību praksē; pauž bažas par to, ka banku savienībā trūkst mehānisma likvīdu pieejamības nodrošināšanai bankai noregulējuma gadījumā, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un finanšu tirgu stabilitāti, un aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās mēģināt novērst šo trūkumu;

52.  uzsver, ka bankām būtu jāspēj darboties pāri robežām, vienlaikus pārvaldot savu kapitālu un likvīdus konsolidētā līmenī, lai dažādotu savus riskus un novērstu rentabilitātes trūkumu; uzsver savu viedokli, ka šajā sakarā attiecīgajos noteikumos būtu jāparedz lielāka elastība mātesuzņēmumam, vienlaikus paredzot drošus un īstenojamus mehānismus, kas banku savienības ietvaros krīzes gadījumā mātesuzņēmumam (noregulējuma vienībai) prasītu nodrošināt kapitālu, MREL un likvīdus meitasuzņēmumiem, kuri atrodas uzņēmējvalstī;

Noguldījumu apdrošināšana

53.  konstatē, ka banku savienībai joprojām trūkst trešā pīlāra; mudina pabeigt banku savienības izveidi, ieviešot pilnībā funkcionējošu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, lai aizsargātu noguldītājus pret banku darbības traucējumiem, nodrošinātu noguldītāju un ieguldītāju uzticēšanos visā banku savienībā un pastiprinātu eurozonas stabilitāti kopumā; atzīst ieguvumus, ko sniedz riska dalīšana un turpmāka riska mazināšana konkrētās iestādēs;

54.  mudina Padomi pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas par ENAS, vienlaikus nodrošinot ar DGSD saskaņotu satvaru, lai sasniegtu mērķi palielināt finanšu stabilitāti;

55.  aicina Komisiju saistībā ar ENAS analizēt funkcionējošu institucionālās aizsardzības sistēmu satvaru;

56.  pieņem zināšanai to, ka turpinās diskusijas par banku savienības izveides pabeigšanu 2019. gada janvārī izveidotajā augsta līmeņa darba grupā ENAS jautājumos, kurai ir jāatskaitās Eurogrupai, tostarp par turpmākiem uzlabojumiem banku krīzes pārvaldības satvarā; pauž bažas, ka Parlaments netiek pastāvīgi informēts par diskusijām, kas notiek saistībā ar augsta līmeņa darba grupu ENAS jautājumos, kura atskaitās Eurogrupai; atzīmē, ka Komisija piedalās augsta līmeņa darba grupā ENAS jautājumos, un atgādina 2010. gada pamatnolīguma 9. pantu, kas paredz Komisijai pienākumu garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret Parlamentu un Padomi, it īpaši likumdošanas jautājumos;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, EBI, ECB, VNV, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā definētajām kompetentajām iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0030.
(2) OV C 224, 27.6.2018., 45. lpp.
(3) https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/publications/annual-report/pdf/ssm.ar2018~927cb99de4.en.pdf?eacb68897aba01af07abf90319758ded.
(4) https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/reports/nbfi_monitor/esrb.report190717_NBFImonitor2019~ba7c155135.en.pdf?aad1f4a011a6d589537645242475aa89.
(5) https://eba.europa.eu/sites/default/documents/files/document_library/Risk%20Analysis%20and%20Data/Risk%20Assessment%20Reports/2019/Risk%20Assessment%20Report_November%202019.PDF.
(6) JC 2018 74.
(7) OV L 320, 30.11.2013., 1. lpp.
(8) https://www.bankingsupervision.europa.eu/ecb/legal/pdf/memorandum_of_understanding_between_the_eca_and_the_ecb_regarding_the_ecbs_supervisory_tasks.pdf.
(9) Īpašais ziņojums Nr. 10/2019 “Banku ES mēroga stresa testi: sniegts nesalīdzināms informācijas apjoms par bankām, bet vajadzīga labāka koordinācija un koncentrēšanās uz riska faktoriem”, Eiropas Revīzijas palāta, 2019. gada 10. jūlijs, https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=50393.
(10) Paziņojums presei “ECB pārskata uzraudzības gaidas attiecībā uz prudenciālajiem uzkrājumiem jauniem ienākumus nenesošiem kredītiem, ņemot vērā jauno ES regulu”, 2019. gada 22. augusts, https://www.bankingsupervision.europa.eu/press/pr/date/2019/html/ssm.pr190822~f3dd1be8a4.lv.html.
(11) ESMA 33-9-321.
(12) Diskusiju dokuments Discussion Paper Series/7, Eiropas Stabilizācijas mehānisms, 2019. gada oktobris.
(13) OV C 380 E, 11.12.2012., 24. lpp.
(14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0022.
(15) JC 2019 59.
(16) https://eba.europa.eu/file/233465/download?token=xH5hxq39.
(17) JC 2019 26, https://eba.europa.eu/file/102634/download?token=ZR98JZp8.
(18) https://eba.europa.eu/file/178124/download?token=7fFsD9og.
(19) OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 8. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika