Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2020/2640(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0165/2020

Iesniegtie teksti :

B9-0165/2020

Debates :

PV 18/06/2020 - 11
CRE 18/06/2020 - 11

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0175

Pieņemtie teksti
PDF 139kWORD 49k
Piektdiena, 2020. gada 19. jūnijs - Brisele Galīgā redakcija
Stāvoklis Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma
P9_TA(2020)0175B9-0165/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija rezolūcija par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma (2020/2640(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 35. gadadienu kopš Šengenas nolīguma parakstīšanas 1985. gada 14. jūnijā(1), 30. gadadienu kopš Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas parakstīšanas 1990. gada 19. jūnijā(2) un 25. gadadienu kopš Šengenas nolīguma stāšanās spēkā 1995. gada 26. martā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka Savienībai jāveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, kas “nodrošina, ka nenotiek personu kontrole pie iekšējām robežām”,

–  ņemot vērā LESD 21. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim jābūt tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā,

–  ņemot vērā Pamattiesību hartu, tostarp tās 45. pantu, kurā noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)(3), kas ir kodificētā versija Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulai (EK) Nr. 562/2006,(4) ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), kas bija pirmais tiesību akts, kas pieņemts koplēmuma procedūrā tieslietu un iekšlietu jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (Brīvas pārvietošanās direktīva)(5), un tajā iekļauto nediskriminācijas principu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. marta Vadlīnijas (“Covid-19: Vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai”) (C(2020)1753), ko 2020. gada 17. martā apstiprināja valstu un valdību vadītāji,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumus pēc 2020. gada 17. martā rīkotās videokonferences ar Eiropadomes locekļiem par Covid-19, kurā tika apstiprināts aicinājums, balstoties uz Komisijas paziņojumu “Covid-19 - pagaidu ierobežojumi nebūtiskiem ceļojumiem uz ES” (COM(2020)0115), nostiprināt ārējās robežas, nebūtiskiem ceļojumiem uz ES piemērojot saskaņotu pagaidu ierobežojumu uz laiku, kura ilgums ir 30 dienas, un tā turpmāku pagarinājumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. marta Paziņojumu “Covid-19: Norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, par tranzīta kārtības atvieglināšanu ES pilsoņu repatriācijai un par ietekmi uz vīzu politiku” (C(2020)2050),

–  ņemot vērā Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, ar kuru nāca klajā Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētājs,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. aprīļa Paziņojumu par pagaidu ierobežojuma nebūtiskiem ceļojumiem uz ES piemērošanas novērtējumu (COM(2020)0148),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. maija Paziņojumu “Covid-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai (C(2020)3250),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par Šengenas zonas darbību(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā: kontroles atcelšana pie iekšējām sauszemes, jūras un gaisa robežām(7),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas Šengenas jautājumu pārraudzības darba grupas veikto šīs rezolūcijas sagatavošanas darbu,

–  ņemot vērā Padomei un Komisijai adresētos jautājumus par situāciju Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma (O-000037/2020 – B9-0010/2020 un O-000038/2020 – B9-0011/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa dalībvalstu, kuras, ņemot vērā šīs rezolūcijas priekšmetu, ietver Šengenas asociētās valstis, ir atjaunojušas iekšējo robežkontroli vai ir daļēji vai pilnībā slēgušas šādas robežas, vai ir slēgušas tās noteikta veida ceļotājiem, tostarp ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dzīvo to teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā; tā kā šo pasākumu ieviešanas laikā nepārprotami trūka koordinācijas starp dalībvalstīm un ar Savienības iestādēm;

B.  tā kā iekšējā robežkontrole ietekmē cilvēku tiesības un brīvības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos; tā kā ceļošanas ierobežojumi pie ārējām robežām neietekmē tiesības meklēt patvērumu;

C.  tā kā Šengenas nolīgumā un Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, paredzēto personu brīvu pārvietošanos papildina kompensējoši pasākumi, kuru mērķis ir garantēt drošību Šengenas valstu teritorijā(8); tā kā šie kompensējošie pasākumi ietver tādus instrumentus kā Šengenas Informācijas sistēma (SIS) un citas pastāvošās lielapjoma IT sistēmas, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp Šengenas valstu iestādēm, un kopīgus noteikumus ārējo robežu aizsardzībai;

D.  tā kā būtisks priekšnoteikums zonas bez iekšējās robežkontroles pienācīgai darbībai ir savstarpēja uzticēšanās starp dalībvalstīm;

E.  tā kā pēc sākotnējās robežkontroles atcelšanas pie iekšējām robežām šādas kontroles reti tika atjaunotas; tā kā kopš 2015. gada vairākas dalībvalstis tomēr ir saglabājušas iekšējo robežkontroli, pamatojoties uz apsvērumiem par migrācijas līmeņa un/vai drošības apdraudējuma palielināšanos; tā kā Parlaments ir izvirzījis jautājumus par minētās iekšējās robežkontroles likumību un samērīgumu;

F.  tā kā atgriešanās pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas ir ārkārtīgi svarīga, lai aizsargātu pārvietošanās brīvības principu, kas ir viens no galvenajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem un izšķiroši svarīgs priekšnoteikums ES ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas,

1.  atgādina, ka Šengenas zona ir taustāms un augstu vērtēts sasniegums paša ES projekta pamatā, kas dod neierobežotas ceļošanas iespējas vairāk nekā 400 miljoniem cilvēku un kam ir neizmērojama vērtība gan attiecībā pret iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, un kas ir vēsturē un pasaulē unikāls;

2.  pauž bažas par pašreizējo situāciju saistībā ar iekšējo robežkontroli, ko ieviesušas tik daudzas dalībvalstis, un par dažādiem citiem pasākumiem, kas ietver robežu pilnīgu vai daļēju slēgšanu vai to slēgšanu attiecībā uz noteiktiem ceļotāju veidiem, tostarp ES pilsoņiem vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dzīvo dalībvalstu teritorijā, un par šo pasākumu ļoti nopietno ietekmi uz cilvēkiem un uzņēmumiem, tostarp tūrisma un sezonas darba nozarēm;

3.  lai gan pilnībā atbalsta sabiedrības veselības pasākumus, kas ieviesti Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai ar fiziskas distancēšanās palīdzību, tostarp piespiedu izolācijas pasākumus, ko dalībvalstis nolēmušas piemērot savā teritorijā, tomēr norāda, ka dalībvalstis savos oficiālajos paziņojumos, kas sniegti saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu, ir nepietiekami pamatojušas to, kā robežkontrole ir piemērots līdzeklis Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai; šajā sakarībā atgādina, ka Šengenas Robežu kodeksā robežkontrole ir definēta kā “darbības, ko veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai jau notikušu šīs robežas šķērsošanu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem”; uzskata, ka mērķtiecīgāki ierobežojumi, kas piemērojami reģionālā līmenī, tostarp pārrobežu reģionos, būtu bijuši piemērotāki un ar mazāku iejaukšanos;

4.  norāda, ka noteikumi, kas reglamentē Savienības iekšējās robežas, ir paredzēti Šengenas Robežu kodeksā un ka dalībvalstīm, ja tās pieņem jebkādus pasākumus, kas ietekmē iekšējo robežu šķērsošanu, ir jāievēro minētā kodeksa burts un gars;

5.  atgādina, ka Šengenas Robežu kodeksa terminoloģija ir nepārprotama: kontrole pie iekšējām robežām ir izņēmums, galējais līdzeklis, kura pamatā ir objektīvi kritēriji un ar kuru var pienācīgi novērst nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, un kas ir noteikti nepieciešams un samērīgs, ar stingri ierobežotu darbības jomu un uz stingri ierobežotu laikposmu; uzskata, ka daudzi no dalībvalstu sniegtajiem paziņojumiem nav pietiekami detalizēti, lai varētu pārbaudīt, vai šie principi ir ievēroti;

6.  norāda, ka jēdziens “galējais līdzeklis” prasa pārbaudīt, vai citi pasākumi varētu būt tikpat piemēroti vai labāk piemēroti mērķa sasniegšanai; aicina dalībvalstis atzīt iespēju noteikt obligātas veselības pārbaudes kā labāku alternatīvu tam, ka tiek ieviesta iekšējā robežkontrole; šajā sakarībā atgādina par veselības aizsardzības pasākumiem, kas sīki izklāstīti Komisijas vadlīnijās(9); turklāt atgādina par Komisijas ieteikumu par samērīgām policijas pārbaudēm(10), kurā noteikts — “ja situācijā, kad pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, dalībvalstis apsver iespēju piemērot Regulas (ES) 2016/399 (ar ko ievieš iekšējo robežkontroli) III sadaļas II nodaļu, tām vispirms būtu jānovērtē, vai situāciju var pienācīgi atrisināt, pastiprinot policijas pārbaudes teritorijā, tostarp pierobežas teritorijās”;

7.   atzīst, ka Šengenas zona nekad agrāk nav pieredzējusi šādas nopietnas pandēmijas uzliesmojumu savā teritorijā; atgādina, ka Šengenas Robežu kodeksa noteikumos ir skaidri noteikts, ka sabiedrības veselības apdraudējums var būt pamats ieceļošanas atteikumam pie ārējām robežām, un turklāt atgādina, ka kodeksā — un Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijā — sabiedrības veselības apsvērumi nav minēti kā pamats iekšējās robežkontroles atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atjaunošana paredzēta tikai nolūkā, lai novērstu nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;

8.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis ieviesa robežkontroli un citus ierobežojumus uz robežām ļoti īsā laikā, nesniedzot pietiekamu informāciju saviem iedzīvotājiem un citām dalībvalstīm; turklāt pauž nožēlu par robežpārbaužu netiešajām sekām, kas novērotas pie dažām iekšējām robežām, piemēram, pārmērīgu gaidīšanas laiku bez atbilstošām labierīcībām un pienācīgas fiziskas distancēšanās, tādējādi apdraudot gan robežpārbaudei pakļauto personu, gan robežsargu veselību, un par papildu slogu jau tā pārslogotajiem robežsargiem un policistiem, kuri nav apmācīti veselības aprūpes speciālisti; turklāt pauž bažas par daudzajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras daudzi pārrobežu darba ņēmēji Šengenas zonā kopš pandēmijas uzliesmojuma, tostarp par to, ka trūkst skaidras un pieejamas informācijas attiecībā uz ierobežojumiem, kas viņiem piemērojami, šķērsojot robežas;

9.  norāda, ka saskaņā ar Brīvas pārvietošanās direktīvu dalībvalstis var ierobežot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību neatkarīgi no valstspiederības, pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem; tomēr uzstāj, ka minētajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi ir jānodrošina visām dalībvalstīm un ka jo īpaši ir jānodrošina, ka nenotiek diskriminācija starp dalībvalstu pilsoņiem un tajās dzīvojošajiem ES pilsoņiem;

10.  uzskata, ka ātra atgriešanās pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas ir ārkārtīgi svarīga un ir atkarīga gan no dalībvalstu politiskās gribas, gan no to apņemšanās koordinēt pasākumus saskaņā ar Šengenas acquis; aicina Komisiju uzņemties vadību, koordinējot rīcību Eiropas līmenī, lai risinātu problēmas, ko Covid-19 rada Eiropas iedzīvotāju veselībai, vienlaikus saglabājot Šengenas zonu kā telpu bez iekšējās robežkontroles, pilnībā ievērojot solidaritātes un savstarpējas uzticēšanās principus; uzskata, ka Eiropas risinājumu meklējumi sniegs savstarpēju labumu; pauž dziļu nožēlu un noraida jebkādas nesaskaņotas, divpusējas vai daudzpusējas atsevišķu dalībvalstu darbības, kas apspriestas ārpus Savienības sistēmas; prasa, lai jebkura vienošanās ievērotu neizraidīšanas principu;

11.  aicina dalībvalstis samazināt pārvietošanās brīvības ierobežojumus tādā pašā mērā, kā tiek atviegloti Covid-19 ierobežošanas pasākumi; uzskata, ka ar atbilstošu Savienības līmeņa koordināciju reģionālāka pieeja varētu būt samērīgāka nekā valstu robežkontrole un varētu ļaut atcelt pārvietošanās brīvības ierobežojumus, ja sabiedrības veselības stāvoklis kaimiņreģionos ir salīdzinoši uzlabojies;

12.  steidzami aicina dalībvalstis — kopā ar Parlamentu, Padomi un Komisiju — apspriest Šengenas atveseļošanas plānu, tostarp veidus un līdzekļus, kā atjaunot pilnīgu Šengenas zonas bez iekšējās robežkontroles darbību, un ārkārtas rīcības plānus potenciāla otrā viļņa gadījumam, cik drīz vien iespējams, lai novērstu to, ka pagaidu iekšējā robežkontrole kļūst vidējā termiņā daļēji pastāvīga;

13.  atgādina, ka saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu izvērtējums par iekšējās robežkontroles nepieciešamību un tās pagarināšanu, ja to ievieš kā tūlītēju rīcību, būtu jāuzrauga Savienības līmenī; šajā sakarībā aicina Komisiju pienācīgi pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu un jo īpaši izvērtēt dalībvalstu jau veiktos pasākumus, kā arī dalībvalstu sniegto paziņojumu savlaicīgumu un kvalitāti, cieši uzraudzīt notikumu attīstību un vajadzības gadījumā atgādināt dalībvalstīm par to juridiskajām saistībām un pieņemt atzinumus; mudina Komisiju izmantot savas prerogatīvas, lai pieprasītu papildu informāciju no dalībvalstīm; aicina Komisiju uzlabot ziņošanu Parlamentam par to, kā tā īsteno savas Līgumos noteiktās prerogatīvas;

14.   pauž nožēlu par to, ka Šengenas Robežu kodeksa noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir jāziņo Parlamentam, Padomei un Komisijai četru nedēļu laikā pēc robežkontroles atcelšanas, ir zaudējuši paredzēto mērķi, kā rezultātā Parlaments netika informēts; tādēļ aicina dalībvalstis, kuras ir ieviesušas kontroli pie iekšējām robežām, savlaicīgi — vismaz reizi sešos mēnešos — ziņot Parlamentam, sniedzot precīzus un detalizētus datus par iemesliem robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija kopš 2015. gada nav publicējusi gada ziņojumu par zonas bez iekšējās robežkontroles darbību, kas tai ir jādara saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu;

15.  atgādina, ka ir ieviesti pagaidu ceļošanas ierobežojumi, kas attiecas uz visiem nebūtiskiem ceļojumiem no trešām valstīm uz Šengenas zonu; uzsver, ka visiem lēmumiem par ieceļošanas atteikšanu pie ārējām robežām ir jāatbilst Šengenas Robežu kodeksa noteikumiem, tostarp jo īpaši attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, kā noteikts tā 4. pantā;

16.  aicina Padomi un dalībvalstis pastiprināt centienus panākt Šengenas integrācijas pabeigšanu ar visām ES dalībvalstīm; atkārtoti aicina Padomi pēc iespējas ātrāk iesniegt jaunu lēmuma projektu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā; ir gatavs, apspriežoties ar Padomi saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu, paust savu viedokli par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Horvātijā; uzskata, ka solidaritāte un atbildība aptver visus un ka Šengenas zonas nākotne var būt tikai bez sadrumstalotības;

17.  uzskata, ka vidējā termiņā ir jāapsver, kā uzlabot dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un nodrošināt, ka Savienības likumdošanas instrumenti nodrošina patiesu Šengenas zonas Eiropas pārvaldību, kas ļautu Eiropai efektīvi un saskaņoti reaģēt uz tādām problēmām kā Covid-19 pandēmija, vienlaikus saglabājot brīvas pārvietošanās tiesības un principu par kontroles neesamību pie iekšējām robežām, kas ir Šengenas projekta pamatā, ko ES pilsoņi novērtē; aicina Komisiju šajā nolūkā iesniegt priekšlikumu par Šengenas pārvaldības reformu, ņemot vērā jaunos uzdevumus;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Šengenas acquis – Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.9.2000., 13. lpp.).
(2) Šengenas acquis – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.).
(3) OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.
(4) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.
(5) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(6) OV C 76, 9.3.2020., 106. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0497.
(8) Izpildu komitejas deklarācija (1996. gada 26. jūnijs) par izdošanu (SCH/Com–ex (96) Decl. 6 Rev 2) (OV L 239, 22.9.2000., 435. lpp.).
(9) Komisijas 2020. gada 16. marta Ieteikums C(2020)1753 par Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
(10) Komisijas 2017. gada 12. maija Ieteikums C(2017)3349 final par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību Šengenas zonā.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 8. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika