Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (06050/2019 – C9-0023/2019 – 2018/0356(NLE))

P9_TA(2020)0026 A9-0003/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (06050/2019),

–  ņemot vērā projektu brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (06051/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0023/2019),

–  ņemot vērā 2020. gada 12. februāra nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9‑0003/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) Šajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA-PROV(2020)0027.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (06050/2019 – C9-0023/2019 – 2018/0356M(NLE))

P9_TA(2020)0027 A9-0017/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06050/2019),

–  ņemot vērā projektu Brīvās tirdzniecības nolīgumam (BTN) starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (06051/2019),

–  ņemot vērā projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu, Savienības vārdā, Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (05931/2019),

–  ņemot vērā pieprasījumu sniegt piekrišanu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0023/2019),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, ko parakstīja Briselē 2012. gada 27. jūnijā un kas stājās spēkā 2016. gada oktobrī(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 17. oktobrī parakstīto dalības pamatnolīgumu, kas sekmēs Vjetnamas dalību Eiropas Savienības vadītās civilās un militārās krīzes pārvarēšanas operācijās un apliecina abu pušu ciešu apņemšanos īstenot uz noteikumiem balstītu daudzpusēju pieeju starptautiskajam mieram un drošībai,

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu procedūrā 2/15(2), kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. decembra lēmumu risināt divpusējas sarunas par BTN ar atsevišķām Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm,

–  ņemot vērā 2007. gada 23. aprīļa norādes sarunām par reģionu BTN ar ASEAN dalībvalstīm,

–  ņemot vērā 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Vjetnamu(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. decembra rezolūciju par vārda brīvību Vjetnamā, jo īpaši Nguyen Van Hoa lietu(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2016. gada 26. februāra lēmumu lietā 1409/2014/MHZ par to, ka Eiropas Komisija nav veikusi ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmes uz cilvēktiesībām iepriekšēju novērtējumu(7),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā V sadaļu – “Ārējā darbība”,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 91. pantu, 100. pantu, 168. pantu un 207. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par bērnu darbu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma ekonomisko ietekmi(8),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2019. gada vispārējo regulāro pārskatu par Vjetnamu,

–  ņemot vērā secinājumus, kas gūti faktu konstatēšanas braucienā uz Vjetnamu (2018. gada 28. oktobris – 1. novembris), un Komisijas 2018. gada maija novērtējumu par šīs valsts progresu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā, kas tika veikts pēc tam, kad 2017. gada 23. oktobrī Komisija paziņoja par “dzeltenās kartītes” statusa piešķiršanu,

–  ņemot vērā 2020. gada 12. februāra normatīvo rezolūciju(9) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0017/2020),

A.  tā kā Vjetnama ir stratēģiska Eiropas Savienības partnere un tā kā ES un Vjetnamai ir kopīga programma izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai, konkurētspējas uzlabošanai, nabadzības apkarošanai un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai, kā arī stingra apņemšanās panākt atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecību un daudzpusēju tirdzniecības sistēmu;

B.  tā kā šis ir otrais divpusējais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts starp ES un ASEAN dalībvalsti, un svarīgs solis ceļā uz BTN noslēgšanu starp abiem šiem reģioniem; tā kā šis nolīgums un ES un Singapūras Republikas BTN, kam Parlaments deva piekrišanu 2019. gada 13. februārī, arī kalpos par pamatu nolīgumiem, par kuriem ES šobrīd risina sarunas ar citām svarīgām ASEAN dalībvalstīm;

C.  tā kā tiek prognozēts, ka 90 % turpmākās globālās ekonomikas izaugsmes notiks ārpus Eiropas un ievērojama izaugsmes daļa notiks Āzijā;

D.  tā kā Vjetnama pievienojās PTO 2007. gadā un tagad ir atvērta un brīvu tirdzniecību atbalstoša ekonomika, par ko liecina ar 56 valstīm noslēgtie 16 tirdzniecības nolīgumi;

E.  tā kā Vjetnama ir viena no Visaptverošās un progresīvās Klusā okeāna valstu partnerības (CPTPP) dibinātājām un puse nesen noslēgtajās sarunās par reģionālu visaptverošu ekonomisko partnerību (RCEP);

F.  tā kā Vjetnama ir plaukstoša, konkurētspējīga un savienota ekonomika ar gandrīz 100 miljoniem iedzīvotāju, augošu vidusslāni un jaunu un dinamisku darbaspēku, tomēr tā joprojām ir valsts ar vidēji zemiem ienākumiem, kas saskaras ar konkrētiem attīstības izaicinājumiem, par ko liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indekss, kurā šī valsts ieņem 116. vietu no 189;

G.  tā kā Vjetnama ir arī viena no ASEAN dalībvalstīm ar visstraujāko izaugsmi — laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam tās vidējais IKP pieaugums bija aptuveni 6,51 %; tā kā tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Vjetnama turpinās attīstīties tikpat straujā tempā;

H.  tā kā ES pašreiz ir Vjetnamas trešā lielākā tirdzniecības partnere aiz Ķīnas un Dienvidkorejas un otrais lielākais eksporta tirgus aiz ASV; tā kā ES eksports uz šo valsti pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis vidēji par 5–7 % gadā; tā kā Komisijas izstrādātajā ekonomiskās ietekmes novērtējumā tika secināts, ka ES uzņēmumu veiktais eksports līdz 2035. gadam palielināsies par 8 miljardiem EUR, savukārt sagaidāms, ka Vjetnamas eksports uz ES palielināsies par 15 miljardiem EUR; tā kā ir svarīgi, lai šī nolīguma piedāvātās iespējas pēc iespējas labāk varētu izmantot visi uzņēmumi, jo īpaši MVU;

I.  tā kā Padome ir uzsvērusi, ka ES interesēs ir arī turpmāk ieņemt vadošo lomu programmas 2030. gadam saskaņotā, visaptverošā un efektīvā īstenošanā, kas ir visaptveroša ES prioritāte ar mērķi sniegt labumu tās iedzīvotājiem un saglabāt uzticamību Eiropā un pasaulē; tā kā visiem komisāra amata kandidātiem nosūtītajā uzdevumu apraksta vēstulē jaunievēlētā priekšsēdētāja U. fon der Leiena stingri norādīja, ka “katrs komisārs nodrošinās Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu savā politikas jomā”;

J.  tā kā Vjetnama joprojām saskaras ar izaicinājumiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesībām, politiskajām un pilsoniskajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz minoritāšu stāvokli, pamatbrīvībām, reliģiskās pārliecības brīvību, preses brīvību un dabas resursu (piemēram, smiltis, zvejas resursi un kokmateriāli) izmantošanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanu un piesārņojumu; pauž nožēlu par to, ka ES un Vjetnamai joprojām ir diametrāli pretēja nostāja attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību struktūru ieteikumiem par Vjetnamu un minēto ieteikumu īstenošanu, piemēram, saistībā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; tā kā joprojām problemātisks jautājums ir ieslodzīto piespiedu nodarbināšana Vjetnamā;

K.  tā kā, neraugoties uz 1986. gadā uzsāktajām ekonomiskajām un politiskajām reformām, Vjetnama joprojām ir vienpartijas valsts, kas neatzīst tādas pamatbrīvības kā biedrošanās brīvību, vārda brīvību, reliģijas brīvību un preses brīvību; tā kā Vjetnamas režīma represīvo raksturu un smagos sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus Eiropas Ārējās darbības dienests ir dokumentējis ES 2018. gada ziņojumā par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, tajā īpaši norādot valstī aizvien pieaugošo politieslodzīto skaitu;

L.  tā kā Parlaments 2018. gada 15. novembra rezolūcijā aicināja Vjetnamas valdību “atcelt, pārskatīt vai grozīt visus represīvos tiesību aktus, jo īpaši Kriminālkodeksu”; tā kā Vjetnama neatbildēja uz šo aicinājumu; tā kā Vjetnama neatzina nevienu no jaunākā vispārējā regulārā pārskata procedūrā 2019. gada martā paustajiem ieteikumiem grozīt vai atcelt aizskarošos krimināltiesību noteikumus;

M.  tā kā ES un Vjetnamas BTN ir atzīts, cik svarīgi ir nodrošināt dzīvo jūras resursu un ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī veicināt ilgtspējīgu akvakultūru, un tā 13.9. pantā ir paredzēta sadarbība NNN zvejas apkarošanā;

N.  tā kā BTN beznodokļu režīmu neattiecina uz vairākiem zivju produktiem, piemēram, KN 1604 14 21 un 1604 14 26, jo tie ir Eiropas Savienībai sensitīvi produkti;

O.  tā kā ir atzīts, ka NNN zveja ir organizētā noziedzība jūras vidē, kas pasaules mērogā atstāj katastrofālas sekas uz vidi un sociālekonomisko jomu un rada negodīgu konkurenci Eiropas zvejniecības nozarei;

P.  tā kā Vjetnama ir pasaulē ceturtā lielākā zivju piegādātāja (Eiropas Savienība ir piektajā vietā)) un ceturtā lielākā akvakultūras produktu ražotāja;

Q.  tā kā ES ir vērtības ziņā pasaules lielākā zvejas un akvakultūras produktu tirgotāja — 2017. gadā tās tirdzniecības apjoms bija vairāk nekā 2,3 miljardi EUR; tā kā ES importē vairāk nekā 65 % no tās patērētajiem zivju produktiem un ir viena no lielākajiem Vjetnamas ārvalstu ieguldītājiem;

R.  tā kā pagaidām Vjetnama ir panākusi viena ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) produkta — zivju mērces Phú Quốc — aizsardzību, kas kā aizsargāts cilmes vietas (ACVN) nosaukums iekļauts ES kvalitātes shēmās; tā kā BTN ir paredzēta 169 ES ĢIN (konkrētu vīnu, stipro alkoholisko dzērienu un pārtikas produktu) aizsardzība Vjetnamā un attiecīgi 39 Vjetnamas ĢIN aizsardzība Eiropas Savienībā;

S.  tā kā Vjetnamai ir 95 miljonu cilvēku liels tirgus ar senām zivju un akvakultūras produktu patēriņa tradīcijām, un tā ir otrā lielākā ES tirdzniecības partnere no Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) reģiona; tā kā zivsaimniecība Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu sniegt lielas izaugsmes iespējas un ievērojamu labumu; tā kā šī nozare ir būtiski svarīga Eiropas labklājībai un inovācijai,

1.  uzsver, ka ES un Vjetnamas BTN (EVFTA) ir modernākais, visaptverošākais un vērienīgākais nolīgums, ko ES jebkad noslēgusi ar jaunattīstības valsti, un tam būtu jākalpo par atsauces punktu ES sadarbībā ar jaunattīstības valstīm un jo īpaši ASEAN reģionu; atgādina, ka divu gadu pārejas laikā pēc BTN spēkā stāšanās Vjetnama joprojām būs VPS saņēmējvalsts;

2.  norāda, ka sarunas sākās 2012. gada jūnijā un pēc 14 sarunu kārtām noslēdzās 2015. gada decembrī, un pauž nožēlu par ilgo kavēšanos šā nolīguma sagatavošanā parakstīšanai un ratifikācijai, jo īpaši par Padomes kavēšanos savlaicīgi pirms Eiropas vēlēšanām prasīt piekrišanu Eiropas Parlamentam;

3.  uzsver šā nolīguma ekonomisko un stratēģisko nozīmi, jo ES un Vjetnamai ir kopīgi mērķi — stimulēt izaugsmi un nodarbinātību, uzlabot konkurētspēju, mazināt nabadzību, stiprināt uz noteikumiem balstītu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, sasniegt IAM un atbalstīt darba ņēmēju tiesības un pamatbrīvības; uzsver ģeopolitiskos apsvērumus, kuru dēļ sarežģītā vietējā ģeoekonomiskajā vidē ir svarīgi sadarboties ar ES Tālo austrumu partneriem;

4.  norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību 21. pants paredz, ka Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi principi — demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; uzsver, ka ir jāievēro princips, kas paredz politiku pielāgot attīstības sadarbības mērķiem saskaņā ar LESD 208. pantu;

5.  uzsver šā nolīguma nozīmi attiecībā uz ES uzņēmumu konkurētspēju attiecīgajā reģionā; norāda, ka Eiropas uzņēmumi saskaras ar lielāku konkurenci no valstīm, ar kurām Vjetnama jau ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, jo īpaši Visaptverošo un progresīvo Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu (CPTPP);

6.  pauž pārliecību, ka šis nolīgums kopā ar ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu ļaus gūt turpmākus panākumus augstu standartu un noteikumu noteikšanā ASEAN reģionā, palīdzot nodrošināt iespēju nākotnē noslēgt tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ar visu attiecīgo reģionu; uzsver, ka nolīgums arī uzskatāms par spēcīgu signālu brīvas, godīgas un abpusējas tirdzniecības atbalstam laikā, kad dominē protekcionisma tendences un nopietni izaicinājumi uz noteikumiem balstītai daudzpusējai tirdzniecība; uzsver, ka šis nolīgums palīdz ES stiprināt klātbūtni ASEAN reģionā, ņemot vērā to, ka nesen ir noslēgta reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība (RCEP) un stājies spēkā Visaptverošais un progresīvais Klusā okeāna valstu partnerības nolīgums (CPTPP); arī uzsver, ka šis nolīgums ļauj ES veicināt tās standartu un vērtību ievērošanu šajā reģionā; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu multilaterālismam un atgādina, ka ir svarīgi veikt ilgtspējīgu un vērienīgu PTO reformu, lai tā varētu nodrošināt uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecību;

7.  uzsver, ka šis nolīgums ļaus likvidēt vairāk nekā 99 % no visiem tarifiem(10); norāda, ka pēc nolīguma stāšanās spēkā Vjetnama liberalizēs 65 % no ES eksportam piemērotajiem ievedmuitas nodokļiem, pakāpeniski 10 gadu periodā likvidējot arī atlikušo nodokļu daļu; norāda arī to, ka pēc nolīguma stāšanās spēkā ES liberalizēs 71 % sava importa un pēc septiņiem gadiem beznodokļu režīms tiks piemērots 99 % importa; norāda, ka nolīgumā būs arī ietverti īpaši noteikumi, lai risinātu ES eksporta ar tarifiem nesaistītos šķēršļus, kuri bieži vien būtiski traucē MVU; uzskata, ka EVFTA var palīdzēt risināt ES tirdzniecības deficītu attiecībā uz Vjetnamu, ļaujot turpmāko gadu laikā izmantot šīs ASEAN valsts izaugsmes potenciālu;

8.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt kontroles efektivitāti un precizitāti, tostarp pastiprinot muitas iestāžu sadarbību Eiropā, lai novērstu to, ka nolīgums kļūst par veidu, kā Eiropas teritorijā nonāk citu valstu preces;

9.  norāda, ka šis nolīgums nodrošina lielāku piekļuvi Vjetnamas publiskā iepirkuma tirgum saskaņā ar Valsts iepirkumu nolīgumu (VIN), ņemot vērā, ka Vjetnama VIN vēl nav pievienojusies; uzsver, ka EVFTA sadaļa par valsts iepirkumu ir pārredzamāka un tajā ir ievērots lielāks procesuālais taisnīgums nekā citos BTN, ko ES ir parakstījusi ar attīstītajām valstīm un vairāk attīstītām jaunattīstības valstīm; uzsver, ka nolīgums nedrīkst ierobežot vietējos publiskā iepirkuma noteikumus vai rīcības brīvību attiecībā uz prasību izvirzīšanu saistībā ar iepirkuma objektu un tādos jautājumos kā vides, darba un nodarbinātības apstākļi;

10.  atzinīgi vērtē to, ka EVFTA iekļautie noteikumi par izcelsmi pamatojas uz ES pieeju un to galvenās iezīmes ir tādas pašas kā ES VPS un ES un Singapūras tirdzniecības nolīgumā paredzētajiem noteikumiem; aicina Komisiju uzraudzīt, lai šie noteikumi tiktu pienācīgi un precīzi īstenoti, īpašu uzmanību pievēršot valsts noteikumiem un vairāk apkarojot visas manipulatīvas un ļaunprātīgas darbības, piemēram, trešo valstu izcelsmes preču pārpakošanu;

11.  norāda, ka Vjetnama vairs nevarēs izmantot pārējo šā reģiona tirdzniecības partneru — VPS saņēmēju — izcelsmes kumulāciju, lai izpildītu izcelsmes noteikumus; uzsver, ka ar izcelsmes noteikumiem brīvās tirdzniecības nolīgumos nevajadzētu obligāti izjaukt jau esošās vērtību ķēdes, jo īpaši ar valstīm, kas pašreiz nesaņem VPS, VPS+ vai “Viss, izņemot ieročus” sistēmu sniegtās priekšrocības;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Vjetnamas tirgū tiks atzītas un aizsargātas 169 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tādā līmenī, kas pielīdzināms ES tiesību aktos noteiktajam līmenim, ņemot vērā, ka Vjetnama ir nozīmīgs ES pārtikas un dzērienu eksporta tirgus Āzijā; uzskata, ka šis saraksts tuvākajā nākotnē būtu jāpaplašina; turklāt uzsver, ka BTN noteikumi var nelabvēlīgi ietekmēt dažas ES lauksaimniecības nozares, tostarp rīsu audzēšanas nozari; šajā sakarībā aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt šo sensitīvo produktu importa plūsmu un pilnībā izmantot regulējuma drošības klauzulas noteikumus ikreiz, kad ir izpildītas attiecīgās tiesiskās un ekonomiskās prasības, lai nepieļautu, ka BTN īstenošana jebkādā veidā tieši nelabvēlīgi ietekmē ES lauksaimniecības nozares;

13.  atzinīgi vērtē pamatīgo SFS (sanitārie un fitosanitārie standarti) sadaļu, kas paredzēs vienotu un pārredzamu apstiprinājuma procedūru ES pārtikas preču eksportam uz Vjetnamu, lai paātrinātu ES eksporta atļauju pieteikumu apstiprināšanu un nepieļautu diskriminējošu attieksmi; uzteic Vjetnamas apņemšanos vienādi piemērot importa prasības līdzīgiem ražojumiem no visām ES dalībvalstīm;

14.  atgādina, ka pakalpojumu ziņā Vjetnamas saistības ir plašākas nekā tās saistības PTO un nolīgums nodrošina labāku piekļuvi vairākās uzņēmējdarbības apakšnozarēs un piedāvā jaunas tirgus piekļuves iespējas tādām nozarēm kā iepakošanas pakalpojumi, tirdzniecības izstādes, izstāžu pakalpojumi vai nomas/līzinga pakalpojumi; uzsver, ka Vjetnama pirmo reizi ir sākusi nodrošināt pārrobežu augstākās izglītības pakalpojumu pieejamību; atzinīgi vērtē pozitīvā saraksta izmantošanu specifisko saistību grafikā;

15.  uzsver, ka EVFTA drīza ratifikācija var palīdzēt Vjetnamai vēl vairāk uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību un var patērētājiem garantēt augstākos ražošanas standartus un labāko preču kvalitāti; uzsver, ka Vjetnama pievienosies Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) nolīgumiem par internetu, kuros ir noteikti standarti, lai novērstu neatļautu tiešsaistes piekļuvi radošajiem darbiem vai šādu darbu izmantošanu, aizsargātu īpašnieku tiesības un risinātu izaicinājumus, ko intelektuālā īpašuma tiesībām rada jaunās tehnoloģijas un saziņas metodes; uzsver standartu noteikšanas spējas stratēģisko nozīmi reģionā, kurā manāmas atsaistīšanas tendences normatīvajā un standartizācijas jomā; atkārto, ka stingru tiesisko regulējumu neesamība var stimulēt pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu un lejupejošu konkurenci attiecībā uz svarīgām tiesību normām; norāda, ka zāļu pieejamības veicināšana joprojām ir svarīgs ES politikas pīlārs un ka nolīgumā paredzētie intelektuālā īpašuma tiesību noteikumi zāļu jomā ir īpaši pielāgoti Vjetnamas attīstības līmenim, pašreizējam tiesiskajam regulējumam un sabiedrības veselības problēmām;

16.  pauž nožēlu, ka nolīgumā nav paredzēta konkrēta MVU veltīta sadaļa, tomēr norāda, ka vairākās nolīguma daļās ir iekļauti dažādi noteikumi par šiem uzņēmumiem; uzsver, ka īstenošanas posmā būs svarīgi ieviest rīcības plānu, kas palīdzēs MVU izmantot nolīguma sniegtās iespējas — sākot ar to, ka tas paredzēs pārredzamības palielināšanu un visas attiecīgās informācijas izplatīšanu, jo šī ekonomikas nozare ir būtiski svarīga Eiropas labklājībai un inovācijai; uzskata, ka gadījumā, ja Komisija pārskatīs šo nolīgumu, tai būtu jāapsver iespēja iekļaut sadaļu par MVU;

17.  atzinīgi vērtē noteikumus par sadarbību dzīvnieku labturības jomā, tostarp tehnisko palīdzību un spēju veidošanu augstu dzīvnieku labturības standartu izstrādei, un mudina puses tos pilnībā izmantot; mudina puses pēc iespējas ātrāk izstrādāt rīcības plānu sadarbībai dzīvnieku labturības jomā, tostarp nolīgumā paredzēt apmācības, spēju veidošanas un palīdzības programmu, lai Vjetnamā nodrošinātu dzīvnieku labturību kaušanas laikā un labāk aizsargātu dzīvniekus saimniecībās un pārvadāšanas laikā;

18.  uzsver, ka nolīgumā ir aizsargātas ES tiesības piemērot savus standartus visām Savienībā tirgotajām precēm un pakalpojumiem, atsaucoties uz piesardzības principu; uzsver, ka ES augstie standarti, kas tostarp tiek īstenoti valstu likumos, noteikumos un koplīgumos, nekādā gadījumā nebūtu jāuzskata par tirdzniecības šķēršļiem;

19.  pauž nožēlu, ka nolīgumā nav iekļauts noteikums par pārrobežu datu nosūtīšanu; uzskata, ka nolīguma turpmākā pārskatīšanā būtu jāiekļauj šāds noteikums, ievērojot ES tiesību aktus par datu aizsardzību un privātās dzīves aizsardzību, un uzsver, ka attiecībā uz jebkādu turpmāku nolīgumu ir jāsaņem Parlamenta piekrišana; šajā sakarībā norāda, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula ir pilnībā saderīga ar vispārējiem izņēmumiem, kas izklāstīti GATS;

20.  uzsver, ka EVFTA ir visaptveroša un saistoša sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), kurā risināti ar darbaspēku un vidi saistīti jautājumi, pamatojoties uz plaši atzītām daudzpusējām konvencijām un normām; norāda, ka TIA sadaļas izpildāmību varētu ievērojami uzlabot, pirmkārt, apsverot iespēju kā galējo līdzekli paredzēt uz sankcijām balstītu mehānismu, kas būtu viena no izpildes panākšanas metodēm, un otrkārt, reformējot vietējo konsultantu grupu (VKG) sistēmu, ko vairākkārt ir aicinājis darīt Parlaments un kas arī ir norādīts jaunā ES tirdzniecības komisāra uzdevumu apraksta vēstulē; uzsver, ka TIA sadaļa ir paredzēta plašāku ES politikas mērķu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz iekļaujošu izaugsmi, cīņu pret klimata pārmaiņām, cilvēktiesību, tostarp darba ņēmēju tiesību, veicināšanu un, vispārīgāk, ES vērtību aizsardzību; uzsver, ka šis nolīgums ir arī Vjetnamas attīstības un sociālās attīstības veicināšanas instruments, kas atbalsta šīs valsts centienus uzlabot darba tiesības un palielināt darba drošību un vides aizsardzību; aicina ātri izveidot plašas un neatkarīgas VKG un nodrošināt to darbību un aicina Komisijai intensīvi sazināties ar Vjetnamas iestādēm un sniegt tām nepieciešamo atbalstu; aicina Apvienoto komiteju nekavējoties sākt darbu pie TIA noteikumu izpildes palielināšanas;

21.  aicina izveidot Vjetnamas Nacionālās asamblejas un Eiropas Parlamenta Apvienoto komiteju, lai uzlabotu TIA sadaļas pasākumu koordināciju un pārskatīšanu un visa nolīguma īstenošanu; atzinīgi vērtē Vjetnamas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājas labvēlīgo nostāju pret šo aicinājumu un prasa abiem parlamentiem ātri noslēgt saprašanās memorandu;

22.  atzinīgi vērtē Vjetnamas valdības līdz šim veiktos konkrētos pasākumus, tostarp darba tiesību aktu un minimālā nodarbināšanas vecuma tiesiskā regulējuma grozīšanu ar mērķi atcelt bērnu darbu un uzņemties saistības attiecībā uz nediskriminēšanu un dzimumu līdztiesību darbavietā; sagaida, ka jaunie tiesību akti tiks papildināti ar īstenošanas dekrētiem un ka Vjetnamas iestādes pēc iespējas ātrāk nodrošinās pilnīgu šo aktu īstenošanu;

23.  atzinīgi vērtē bērnu darba samazināšanos Vjetnamā un atgādina, ka Vjetnama bija pirmā Āzijas valsts un otrā pasaules valsts, kas ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām; turklāt aicina Vjetnamas valdība iesniegtu vērienīgu ceļvedi ar mērķi līdz 2025. gadam izskaust bērnu darbu un līdz 2030. gadam likvidēt piespiedu darbu, moderno verdzību un cilvēku tirdzniecību; pauž cerību, ka minēto plānu Starptautiskā Darba organizācija laicīgi novērtēs pirms šī nolīguma ratifikācijas; aicina ES un Vjetnamai sadarboties, lai izstrādātu rīcības plānu bērnu darba apkarošanai, kuru papildinātu pieejamās ES programmas, un šajā saistībā paredzot arī nepieciešamo pienācīgas pārbaudes satvaru uzņēmumiem;

24.  tomēr uzsver, ka, neraugoties uz šo progresu, joprojām pastāv nopietnas problēmas, un mudina Vjetnamas iestādes vairāk rīkoties, lai ar konkrētiem pasākumiem palielinātu darba ņēmēju tiesības, šajā sakarībā atzinīgi vērtē reformētā darba kodeksa pieņemšanu 2019. gada 20. novembrī; atzinīgi vērtē arī SDO Konvencijas Nr. 98 (kolektīvas sarunas) ratificēšanu 2019. gada 14. jūnijā un Vjetnamas valdības pausto apņemšanos ratificēt arī pārējās divas pamatkonvencijas, proti, Nr. 105 (piespiedu darba izskaušana), kuras ratifikācija paredzēta 2020. gadā, un Nr. 87 (biedrošanās brīvība), kuras ratifikācija paredzēta 2023. gadā, un aicina Vjetnamas iestādes iesniegt ticamu ceļvedi to ratifikācijai; uzsver īstenošanas dekrētu lielo nozīmi pārskatītā darba kodeksa un ratificēto SDO konvenciju īstenošanā un tādēļ uzsver, ka reformētā darba kodeksa īstenošanas dekrētos ir jāiestrādā SDO Konvencijas Nr. 105 un SDO Konvencijas Nr. 87 principi; uzsver gatavību iesaistīties aktīvā dialogā par šo jautājumu; aicina Vjetnamas valdību pastāvīgi informēt ES par panākto progresu atlikušo konvenciju ratifikācijā un īstenošanā; atgādina, ka šādas apņemšanās ir ļoti nozīmīgas, jo tās liecina par patiesi pozitīvu tendenci jaunattīstības valstī, un vienlaikus uzsver, ka šajā sakarībā ir ārkārtīgi svarīgi efektīvi īstenot noteikumus cilvēktiesību, SDO konvenciju un vides aizsardzības jomā; uzsver, ka īstenošanas tiesību aktos iekļautie kritēriji, piemēram, robežvērtības un reģistrācijas formalitātes, nedrīkst efektīvi izslēgt iespēju neatkarīgām organizācijām konkurēt ar valsts organizācijām; turklāt uzsver, ka valsts krimināltiesības būtu jāpielāgo attiecīgajām SDO konvencijām; uzsver, ka Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un nesen reformētajā darba kodeksā paredzētās saistības Vjetnamai būtu jāpiemēro tā, lai netiktu faktiski liegta brīvību, jo īpaši neatkarīgu arodbiedrību pulcēšanās brīvības, izmantošana; atzinīgi vērtē ES ieņemto nostāju attiecībā uz nosacījumiem, kas jāizpilda pirms nolīguma ratifikācijas;

25.   atzinīgi vērtē paredzēto sadarbību ar tirdzniecību saistītos aspektos, uz kuriem attiecas SDO pienācīga darba nodrošināšanas programma, jo īpaši attiecībā uz saikni starp tirdzniecību un pilnīgu un produktīvu nodarbinātību visiem, tostarp jauniešiem, sievietēm un personām ar invaliditāti; aicina šo sadarbību sākt ātri un jēgpilni;

26.  norāda, ka Vjetnama ir viena no klimata ietekmes ziņā visneaizsargātākajām valstīm, jo īpaši pret tādiem ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem kā vētras un plūdi; mudina Vjetnamas valdību ieviest efektīvus pielāgošanās pasākumus un nodrošināt ar vidi un bioloģisko daudzveidību saistītu tiesību aktu efektīvu īstenošanu;

27.  atzinīgi vērtē apņemšanos efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, piemēram, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, un rīkoties tā, lai saglabātu un ilgtspējīgi pārvaldītu savvaļas augus un dzīvniekus, bioloģisko daudzveidību un mežsaimniecību; atgādina, ka Vjetnama ir viena no plašākajā ASEAN reģionā aktīvākajām valstīm, kas pauž apņemšanos īstenot Parīzes nolīguma programmu; uzsver, ka EVFTA ātra ratifikācija un Parīzes nolīguma pilnīga ievērošana un efektīva īstenošana palīdzēs reģionā nodrošināt augstākos iespējamos vides aizsardzības standartus;

28.  uzsver stratēģisko nozīmi, kas ir Vjetnamai kā ES partnervalstij Dienvidaustrumāzijā un ASEAN valstu grupā, jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar sarunām klimata pārmaiņu jomā, labu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, ekonomisko un sociālo progresu un cīņu pret terorismu; uzsver, ka Vjetnamai ir jākļūst par partneri cilvēktiesību un demokrātisko reformu veicināšanā; norāda, ka Vjetnama 2020. gadā ir ASEAN prezidentvalsts; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES un Vjetnama pilnībā ievērotu un īstenotu Parīzes nolīgumu;

29.  atzinīgi vērtē 2019. gada 17. oktobrī parakstīto Nolīgumu starp ES un Vjetnamas valdību, ar ko izveido pamatu Vjetnamas dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās; uzsver, ka Vjetnama ir otrā partnervalsts Āzijā, kas ir parakstījusi dalības pamatnolīgumu ar ES; uzsver, ka minētais nolīgums ir nozīmīgs solis ES un Vjetnamas attiecībās;

30.  atgādina, ka nolīgumā ir paredzēti īpaši pasākumi, lai cīnītos ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un sekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības, tostarp akvakultūras, nozari; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Vjetnamas iesaistīšanos NNN zvejas jautājuma risināšanā — tā ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par pilnvērtīgu Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) dalībvalsti, oficiāli pievienojusies Nolīgumam par ostas valsts pasākumiem (PSMA), 2017. gadā pieņēmusi pārskatīto zivsaimniecības likumu, kurā ņemtas vērā starptautiskās un reģionālās saistības, nolīgumi un Komisijas ieteikumi, un īsteno valsts rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai;

31.  tomēr atzīst, ka Vjetnamas iestādes joprojām saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem, ko rada ļoti fragmentētās flotes pārmērīgā kapacitāte un jūras resursu pārmērīga izmantošana, un šajā sakarībā pieņem zināšanai Vjetnamai izsniegto “dzelteno kartīti” un jau pieņemtos pasākumus attiecīgās situācijas uzlabošanai; prasa veikt turpmākus pasākumus, kas balstītos uz 2019. gada novembra pārskatīšanas misijas secinājumiem, un prasa pastāvīgi uzraudzīt un rūpīgi pārbaudīt Vjetnamas centienus, lai nodrošinātu valsts pastāvīgu progresu NNN zvejas apkarošanā un garantētu Savienības tirgū nonākušo zvejas produktu pilnīgu izsekojamību, tādējādi izslēdzot nelikumīgu importu; turklāt atgādina, ka “dzeltenās kartītes” statuss ir jāatceļ vienīgi tad, kad ir pilnīgi un efektīvi īstenoti visi ES 2017. gadā paustie ieteikumi; aicina Komisiju turpmākajos nolīgumos paredzēt zvejas produktu aizsardzības pasākumus, piemēram, iespēju apturēt preferenciālos tarifus līdz brīdim, kad tiek atcelts par NNN zveju piešķirtais “dzeltenās kartītes” statuss;

32.  atzīst Vjetnamas apņemšanos risināt nelikumīgas mežizstrādes un atmežošanas problēmu, noslēdzot ar ES brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (VPA/FLEGT); norāda, ka šis nolīgums ir spēkā kopš 2019. gada 1. jūnija un tajā Savienības importētājiem ir noteikti obligāti pienācīgas pārbaudes pienākumi; atzinīgi vērtē visu attiecīgo Vjetnamas ieinteresēto personu atvērto un konstruktīvo dalību šajā procesā;

33.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu efektīvi īstenotas visas nolīguma prasības un sadaļas no piekļuves tirgum līdz ilgtspējīgai attīstībai un visu saistību izpildei; uzskata, ka visi TIA noteikumi būtu jālasa kā starptautiskos tiesību aktos un BTN paredzētas juridiskās saistības; šajā sakarā uzsver jauno galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga amatu, norādot, ka šī amatpersona strādās tiešā tirdzniecības komisāra pakļautībā, un Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas apņemšanos aktīvi piedalīties EVFTA saistību īstenošanas uzraudzībā; uzsver, ka Eiropas uzņēmumi, jo īpaši MVU, būtu jāmudina pilnībā izmantot nolīguma sniegtās priekšrocības un ka būtu nekavējoties jālikvidē visi īstenošanas šķēršļi;

34.  uzsver, ka nolīguma stāšanās spēkā radīs apstākļus vērienīgai un auglīgai abu pušu sadarbībai ar mērķi efektīvi īstenot ilgtspējīgas attīstības noteikumus, kas varētu veicināt šīs valsts politiskās un cilvēktiesību situācijas uzlabošanos; uzsver, ka EVFTA pienācīga īstenošana var stimulēt Vjetnamu ievērot Eiropas standartus vides, cilvēktiesību, labas pārvaldības un korporatīvās sociālās atbildības jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Vjetnamas apņemšanos iesniegt valsts īstenošanas plānu attiecībā uz EVFTA noteikumu ievērošanu;

35.  atgādina par iepriekšējo pieredzi, kas liecina, ka pienācīga BTN īstenošana un ES uzņēmumu klātbūtne uz vietas var uzlabot cilvēktiesību stāvokli, korporatīvo sociālo atbildību un vides standartus; aicina ES uzņēmumus arī turpmāk īstenot svarīgu lomu attiecībā uz standartu un labas prakses pārņemšanu, lai Vjetnamā ar EVFTA palīdzību izveidotu piemērotāko un ilgtspējīgāko uzņēmējdarbības vidi;

36.  prasa skrupulozi un stingri uzraudzīt minētā nolīguma un saistību īstenošanu, lai nepilnības varētu ātri novērst kopā ar mūsu tirdzniecības partneri; aicina ES atbalstīt vajadzīgos spēju veidošanas pasākumus un konkrētu tehnisko palīdzību, lai ar projektiem un zinātību palīdzētu Vjetnamai īstenot uzņemtās saistības, jo īpaši saistībā ar vides un darba tiesību noteikumiem; atgādina Komisijai par tās pienākumu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par EVFTA īstenošanu;

37.  uzsver, ka ir izšķiroši svarīgi nolīguma īstenošanas uzraudzībā iesaistīt neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus, un prasa pēc nolīguma stāšanās spēkā sagatavot un ātri izveidot VDG, nodrošinot tajās neatkarīgu, brīvu un daudzveidīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju plašu un līdzsvarotu pārstāvību un iekļaujot šo grupu sastāvā arī neatkarīgu darba un vides organizāciju pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus; atbalsta Vjetnamas pilsoniskās sabiedrības organizāciju centienus izstrādāt priekšlikumus šajā jomā un atbalstīs spēju veidošanas centienus;

38.  atgādina, ka ES un Vjetnamas attiecības pamatojas uz partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kurā ir iekļautas ar ekonomiku nesaistītas jomas, tostarp politiskais dialogs, cilvēktiesības, izglītība, zinātne un tehnoloģija, tiesiskums, patvērums un migrācija;

39.  atzīst BTN un PSN institucionālo un tiesisko saikni, kas nodrošina, ka ES un Vjetnamas attiecībās būtiska loma tiek piešķirta cilvēktiesībām; uzsver — lai šo nolīgumu varētu ātri ratificēt, ir svarīgi redzēt patiesi pozitīvas tendences cilvēktiesību jomā, un aicina Vjetnamas iestādes veikt konkrētus pasākumus situācijas uzlabošanai, kas liecinātu par tās apņemšanos; atgādina par savu 2018. gada 15. novembra prasību konkrēti par krimināltiesību reformu, nāvessodu, politieslodzītajiem un pamatbrīvībām; mudina puses pilnībā izmantot nolīgumus, lai Vjetnamā uzlabotu cilvēktiesību stāvokli, un uzsver vērienīga ES un Vjetnamas cilvēktiesību dialoga nozīmi; norāda, ka PSN 1. pantā ir ietverta standarta cilvēktiesību klauzula, pamatojoties uz kuru var tikt veikti attiecīgi pasākumi, tostarp galējas nepieciešamības gadījumā — PSN (un netieši arī EVFTA) vai tā daļu darbības tūlītēja apturēšana;

40.  pauž nožēlu, ka Komisija nav visaptveroši novērtējusi BTN ietekmi uz cilvēktiesībām; aicina Komisiju veikt šādu novērtējumu; aicina Komisiju ietekmes novērtējumos, tostarp par tirdzniecības nolīgumiem, kuri būtiski ietekmē ekonomiku, sociālo jomu un vidi, sistemātiski iekļaut cilvēktiesību aspektus; norāda, ka Komisija ir apņēmusies veikt arī ietekmes uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi ex post novērtējumu;

41.  aicina ES un Vjetnamu izveidot neatkarīgu uzraudzības mehānismu cilvēktiesību jomā un neatkarīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu, nodrošinot cietušajiem iedzīvotājiem un vietējām ieinteresētajām personām efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī instrumentu, ar ko novērst iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, īpaši TIA sadaļai piemērojot valstu strīdu izšķiršanas mehānismu;

42.  pauž bažas par jaunā kiberdrošības likuma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz lokalizācijas un izpaušanas prasībām, tiešsaistes uzraudzību un kontroli, un atbalstu tādiem personas datu aizsardzības pasākumiem, kas nav saderīgi ar ES tirdzniecības programmu, kuras pamatā ir vērtības un liberalizācija; atzinīgi vērtē gatavību iesaistīties intensīvā dialogā, tostarp Vjetnamas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājas apņemšanos īstenošanas dekrētu apspriešanā un izskatīšanā iesaistīt abus parlamentus; aicina Vjetnamas iestādes veikt konkrētus pasākumus un atzinīgi vērtē ES palīdzību šajā jomā;

43.  atgādina, ka LESD 8. pantā ir noteikts, ka Savienība savās darbībās tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību; atzinīgi vērtē to, ka Vjetnama un ES ir parakstījušas PTO Buenosairesas deklarāciju par sievietēm un tirdzniecību, un aicina abas puses šajā nolīgumā stiprināt savas saistības dzimumu līdztiesības un tirdzniecības jautājumos; prasa uzlabot sieviešu apstākļus, lai viņas varētu gūt labumu no šā nolīguma, tostarp palielinot sieviešu spējas darbā un uzņēmējdarbībā, sekmējot sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanā un vadošos amatos un uzlabojot sieviešu piekļuvi, iesaistīšanos un vadību zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā; atgādina, ka Komisija ir apņēmusies turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos, tostarp tajos, par kuriem panākta vienošanās pēc šī nolīguma noslēgšanas, iekļaut dzimumu līdztiesības sadaļas; aicina ES un Vjetnamu apņemties izvērtēt šā nolīguma īstenošanu un turpmākajā pārskatīšanas reizē iekļaut konkrētu dzimumu līdztiesības un tirdzniecības sadaļu;

44.  prasa nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un tādus pašreiz aizturētos vai notiesātos pilsoniskās sabiedrības locekļus kā blogerus vai neatkarīgu arodbiedrību pārstāvjus, jo īpaši Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. decembra un 2018. gada 15. novembra rezolūcijās minētās personas;

45.  aicina Komisiju un EĀDD oficiāli ziņot Parlamentam par Vjetnamas apņemšanos panākt progresu vairākos cilvēktiesību jautājumos, kā minēts 2015. gada 17. decembra rezolūcijā(11);

46.  uzsver, ka, pateicoties dialogam, nolīgums jau ir veicinājis izmaiņas daudzās jomās, un uzskata, ka šis nolīgums ir pamats turpmākiem uzlabojumiem, ko iedzīvotāju vajadzībām varētu panākt ar dialoga palīdzību;

47.  atzinīgi vērtē nolīgumu, kas radīs vairāk brīvas un godīgas tirdzniecības iespējas starp ES un Vjetnamu; uzskata, ka Eiropas Parlamenta lēmums dot piekrišanu ir pamatots, ņemot vērā, ka Vjetnama veic pasākumus pilsonisko un darba tiesību stāvokļa uzlabošanai, lai panāktu savu saistību izpildi;

48.   aicina Padomi pieņemt šo nolīgumu bez kavēšanās; 

49.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, EĀDD, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 329, 3.12.2016., 8. lpp. (2) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376. (3) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp. (4) OV C 86, 6.3.2018., 122. lpp. (5) OV C 369, 11.10.2018., 73. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0459. (7) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/64308 (8) Skatīt: https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2019/february/tradoc_157686.pdf (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0026. (10) ES eksports uz Vjetnamu: pēc BTN stāšanās spēkā tiks atcelti 65 % nodokļu, bet pārējie nodokļi tiks pakāpeniski likvidēti ne vēlāk kā 10 gadu laikā (piemēram, lai aizsargātu Vjetnamas autoražotājus no Eiropas konkurences, nodokļi automašīnām būs spēkā visus 10 gadus); Vjetnamas eksports uz ES: pēc nolīguma stāšanās spēka tiks atcelts 71 % nodokļu, pārējie nodokļi pakāpeniski tiks likvidēti ne vēlāk kā septiņu gadu laikā; (11) Eiropas Parlamenta 2015. gada 17. decembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (OV C 399, 24.11.2017., 141. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (05931/2019 – C9-0020/2019 – 2018/0358(NLE))

P9_TA(2020)0028 A9-0002/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05931/2019),

–  ņemot vērā projektu ieguldījumu aizsardzības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (05932/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9-0020/2019),

–  ņemot vērā 2020. gada 12. februāra nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9‑0002/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) Šajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA-PROV(2020)0029.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (05931/2019 – C9-0020/2019 – 2018/0358M(NLE))

P9_TA(2020)0029 A9-0014/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05931/2019),

–  ņemot vērā Ieguldījumu aizsardzības nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (05932/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9-0020/2019),

–  ņemot vērā 2007. gada 23. aprīļa norādes sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm un to, ka tās 2013. oktobrī tika papildinātas, lai ietvertu ieguldījumu aizsardzību,

–  ņemot vērā 2009. gada 22. decembra lēmumu risināt divpusējas sarunas par BTN ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību (PCA) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses, ko parakstīja Briselē 2012. gada 27. jūnijā un kas stājās spēkā 2016. gada oktobrī(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu procedūrā 2/15(5), kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Vjetnamu(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. decembra rezolūcija par vārda brīvību Vjetnamā, jo īpaši Nguyen Van Hoa lietu(7),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. novembra rezolūciju par Vjetnamu attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu, jo īpaši politieslodzīto stāvokli(8),

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2016. gada 26. februāra lēmumu lietā 1409/2014/MHZ par to, ka Eiropas Komisija nav veikusi ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmes uz cilvēktiesībām iepriekšēju novērtējumu(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par ES ieguldījumu tāda juridiski saistoša ANO instrumenta izstrādē, ar kuru no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa regulē transnacionālu korporāciju darbību, kuriem piemīt transnacionālas iezīmes(10),

–  ņemot vērā ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) noteikumus par pārredzamību ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanā, kuras pamatā ir līgumi(11),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā V sadaļu par Savienības ārējo darbību,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par bērnu darbu, mudinot Komisiju turpināt meklēt iespējas, kā efektīvāk izmantot ES tirdzniecības instrumentus, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumus, lai apkarotu bērnu darbu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, kuros tika atrunāts, ka “ES atzīst – tas, ka uzņēmumi ievēro cilvēktiesības un tās iekļauj uzņēmumu darbībās, vērtības veidošanas ķēdē un piegādes ķēdē, ir obligāts priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai un IAM sasniegšanai” un ka “visas partnerības IAM īstenošanā būtu jāveido, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu un atbildīgu uzņēmējdarbību”, un kuros ES uzņēmumi tika mudināti “izveidot operatīvā līmeņa sūdzību izskatīšanas mehānismus vai izveidot kopīgas sūdzību iniciatīvas starp uzņēmumiem”,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā piektās daļas I, II un V sadaļu, konkrēti 207. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā 2020. gada 12. februāra normatīvo rezolūciju(12) par Padomes lēmuma priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0014/2020),

A.  tā kā ES ir pasaulē lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) saņēmējs un avots;

B.  tā kā ES ierindojas piektajā vietā no 80 ārvalstu tiešajiem ieguldītājiem Vjetnamā;

C.  tā kā Vjetnama ir dinamiska ekonomika ar visstraujāk augošo vidusšķiru ASEAN valstīs, tajā ir jauns un dinamisks darbaspēks, augsts rakstpratības un izglītības līmenis, salīdzinoši zems atalgojums, labi transporta savienojumi un tā atrodas ASEAN centrā;

D.  tā kā Vjetnamas infrastruktūra un ieguldījumu vajadzības ievērojami pārsniedz pašlaik pieejamā valsts finansējuma apmēru;

E.  tā kā 2017. gadā Vjetnama saņēma ĀTI 8 % vērtībā no tās IKP, kas ir vairāk nekā divkāršā līmenī, ko saņem līdzīga apmēra ekonomikas reģionā;

F.  atzinīgi vērtē to, Vjetnamā dažās pēdējās desmitgadēs ir būtiski uzlabojusies tirdzniecības, uzņēmējdarbības un ieguldījumu vide;

G.  tā kā patlaban ir spēkā vairāk nekā 3000 starptautisku ieguldījumu nolīgumu un ES dalībvalstis ir līgumslēdzējas aptuveni 1400 nolīgumos;

H.  tā kā pēc ES un Singapūras ieguldījumu aizsardzības nolīguma šis ir otrais atsevišķais ieguldījumu aizsardzības nolīgums, kas noslēgts starp ES un trešo valsti pēc Eiropas iestāžu diskusijām par ES BTN jauno struktūru, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas (Tiesas) 2017. gada 16. maija atzinumu 2/15, kas būs par atskaites punktu turpmākajās ES attiecībās ar tirdzniecības partneriem;

I.  tā kā šis nolīgums aizstās un izbeigs esošos divpusējos ieguldījumu līgumus starp 21 ES dalībvalsti un Vjetnamu, kuros netika izmantota ES jaunā pieeja ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam, t. i., valsts ieguldījumu tiesu sistēmai (ITS);

J.  tā kā ITS tika iekļauta jau pabeigtajā CETA nolīgumā, ko Parlaments ratificēja 2017. gada 15. februārī un kas vēl jāratificē vairākās dalībvalstīs, tādējādi aizstājot ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) sistēmu;

K.  tā kā Tiesa 2019. gada 30. aprīlī nolēma, ka CETA paredzētais mehānisms ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanai ir saderīgs ar ES tiesību aktiem(13);

L.  tā kā puses ir paziņojušas par apņemšanos izveidot daudzpusēju ieguldījumu tiesu (MIC) un šādu iniciatīvu Parlaments aizvien ir ļoti atbalstījis;

M.  tā kā 2018. gada 20. martā Padome pieņēma sarunu norādes, pilnvarojot Komisiju ES vārdā risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido MIC; tā kā šīs sarunu norādes ir publiskotas,

1.  atzinīgi vērtē ES jauno pieeju ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam (ITS), ar ko ir reformēta ISDS un kas uzlabo to individuālo pieeju kvalitāti, kuras iekļautas ES dalībvalstu noslēgtos divpusējos ieguldījumu līgumos; uzsver, ka ITS ir moderns un inovatīvs ieguldījumu strīdu izšķiršanas mehānisms, kas reformēts attiecībā uz ISDS procesuālajiem trūkumiem; turklāt norāda, ka tas iezīmē būtiskas pārmaiņas ieguldītājiem piedāvātās nozīmīgās aizsardzības līmenī un veidā, kādā tiek risināti strīdi starp ieguldītājiem un valsti; pauž bažas par to, ka piemērošanas joma ir nedaudz plašāka nekā tikai ārvalstu un iekšzemes ieguldītāju nediskriminēšana; atgādina, ka neatkarīgas daudzpusēju ieguldījumu tiesas izveide nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību visām pusēm; atzinīgi vērtē Vjetnamas stingro apņemšanos ievērot uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu;

2.  norāda, ka ar nolīgumu tiks nodrošināta augsta ieguldījumu aizsardzība un juridiskā noteiktība, vienlaikus aizsargājot pušu tiesības veikt reglamentējošo darbu un īstenot leģitīmus publiskās politikas mērķus, tādus kā sabiedrības veselība, sabiedriskie pakalpojumi un vides aizsardzība; uzsver, ka nolīgums nodrošinās arī pārredzamību un pārskatatbildību; aicina Komisiju turpināt ņemt vērā cīņu pret klimata pārmaiņām un Parīzes nolīguma ievērošanu, aizsargājot pušu tiesības veikt reglamentējošo darbu, kā tas tika darīts ar CETA; uzstāj, ka regulāri jāveic uzraudzība un jāziņo Eiropas Parlamentam par to, kā Eiropas ieguldītāji izmanto šo noteikumu;

3.  uzsver, ka nolīgums ES ieguldītājiem Vjetnamā garantēs taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi, kas ir augstāks aizsardzības standarts nekā valsts režīma nodrošinātā attieksme; norāda, ka nolīgums pienācīgi aizsargā ES ieguldītājus no nelikumīgas ekspropriācijas; uzskata, ka tas būtu jāīsteno kopā ar ieguldītāju saistībām veikt pienācīgu pārbaudi attiecībā uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi atbilstoši cilvēktiesībām un starptautiskajām darba konvencijām, kā arī vides standartiem;

4.  uzsver, ka ekonomikas attīstība un daudzpusīgums ir svarīgi instrumenti cilvēku dzīves uzlabošanai; norāda, ka viens no Ieguldījumu aizsardzības nolīguma (IAN) mērķiem ir stiprināt ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp ES un Vjetnamu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, vides un nodarbinātības un attiecīgos starptautiski atzītos standartus un nolīgumus;

5.  atgādina, ka Vjetnama ir jaunattīstības valsts; uzsver, ka, lai sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, jo īpaši 1. IAM par nabadzības izskaušanu, 8. IAM par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un 10. IAM par nevienlīdzību mazināšanu, ar ieguldījumiem jāveicina kvalitatīvas nodarbinātības radīšana, jāatbalsta vietējā tautsaimniecība un pilnībā jāievēro vietējie noteikumi, tostarp prasības nodokļu jomā;

6.  atgādina, ka ITS plāno izveidot pastāvīgu pirmās instances ieguldījumu tiesu un apelācijas tiesu un ka šo tiesu locekļiem būs vajadzīga kvalifikācija, kas pielīdzināma Starptautiskās Tiesas tiesnešu kvalifikācijai, viņiem būs jāpierāda speciālās zināšanas ne tikai komerctiesībās, bet arī starptautiskajās publiskajās tiesībās, un viņiem būs jāatbilst stingriem noteikumiem attiecībā uz neatkarību, objektivitāti, integritāti un ētisku rīcību, kas iekļauti saistošā rīcības kodeksā, kurš izstrādāts tiešu vai netiešu interešu konfliktu novēršanas nolūkā; uzsver, ka Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka ITS pilnībā atbilst ES tiesību aktiem, kā norādīts tās atzinumā 1/17;

7.  atzinīgi vērtē pārredzamības noteikumus, kuri attiecas uz lietu izskatīšanu tiesās, tostarp noteikumus, kas garantē to, ka lietu dokumenti būs publiski pieejami, sēdes būs atklātas un ieinteresētajām pusēm tiks atļauts papildināt lietu ar dokumentiem; uzskata, ka lielāka pārredzamība palīdzēs radīt sabiedrības uzticēšanos sistēmai, kā arī nodrošināt, ka visas ieguldījumu tiesas efektīvi ņem vērā visus ar cilvēktiesībām un ilgtspējīgu attīstību saistītos aspektus; turklāt atzinīgi vērtē arī skaidrību par to, uz kāda pamata ieguldītājs var darīt zināmus savus iebildumus, kas nodrošina vēl lielāku procesa pārredzamību un taisnīgumu;

8.  uzsver, ka trešās puses, piemēram, darba un vides organizācijas, var dot ieguldījumu ITS tiesvedībā, izmantojot amicus curiae rezumējumus;

9.  uzsver, ka labvēlīgākās tiesas meklējumi nebūs iespējami un netiks pieļautas paralēlas tiesvedības;

10.  atgādina, ka nolīgums uzskatāms par uzlabojumu salīdzinājumā ar CETA iekļautajiem ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, jo tas ietver noteikumus attiecībā uz bijušo tiesnešu saistībām, rīcības kodeksu interešu konfliktu novēršanai un tā noslēgšanas brīdī pilnībā darboties spējīgu apelācijas tiesu;

11.  uzskata, ka apelācijas tiesu izveide varētu uzlabot lēmumu kvalitāti un konsekvenci, salīdzinot ar pašreizējo situāciju;

12.  norāda, ka ES un Vjetnamas ieguldījumu aizsardzības nolīgumā (EVIPA) nav ietverta atsevišķa sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), jo minētie aspekti attiecas uz ieguldījumu tirgus pieejamību saskaņā ar ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumu (EUVFTA); uzsver, ka EVIPA ir ietverts arī noteikums, kas izveido institucionālu un juridisku saikni ar pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību (PSN), un tā preambulā ir īpašas atsauces uz TIA vērtībām un principiem, kuri noteikti EUVFTA, un uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, tādējādi nodrošinot, ka cilvēktiesības ir ES un Vjetnamas attiecību pamatā; uzsver, ka pusēm un ieguldītājiem ir jāievēro visi attiecīgie starptautiskie cilvēktiesību standarti un pienākumi; uzsver ieguldītāju pienākumus, kas noteikti ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; norāda arī, ka EVIPA un EUVFTA noteikumi ir jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, vides un sociālajām tiesībām un ilgtspējīgu attīstību, ja tie tiek piemēroti saskaņā ar pušu tiesībām veikt reglamentējošo darbu; turklāt uzsver, ka ir jānodrošina atbilstība attīstības sadarbības mērķiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu.

13.  uzsver, cik svarīgas ir patiesi pozitīvas tendences cilvēktiesību jomā, lai ātri ratificētu šo nolīgumu, un aicina Vjetnamas iestādes izklāstīt konkrētus pasākumus situācijas uzlabošanai, tādējādi apliecinot savu apņemšanos; atgādina par savām prasībām attiecībā uz Kriminālkodeksa reformu, nāvessoda noteikšanu, politieslodzītajiem un pamatbrīvībām; mudina puses pilnībā izmantot nolīgumus, lai Vjetnamā uzlabotu cilvēktiesību situāciju, un uzsver mērķtiecīga ES un Vjetnamas cilvēktiesību dialoga nozīmi; norāda, ka PSN 1. pantā ir ietverta standarta cilvēktiesību klauzula, kas var izraisīt attiecīgus pasākumus, tostarp galējas nepieciešamības gadījumā — PSN darbības, kā arī IAN vai tā daļu tūlītēju apturēšanu;

14.  atkārtoti norāda, ka PSN 35. pants un BTN 13. pants kopā ar periodiskas novērtēšanas sistēmu nodrošina instrumentus cilvēktiesību problēmu risināšanai saistībā ar IAN īstenošanu, bet tie ir jāpapildina ar ES un tās dalībvalstu veiktām pārbaudēm un ar neatkarīgu uzraudzības un sūdzību mehānismu, nodrošinot attiecīgajiem iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un instrumentu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām;

15.  pauž bažas par jaunā kiberdrošības likuma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz lokalizācijas un izpaušanas prasībām, tiešsaistes uzraudzību un kontroli, un atbalstu tādiem personas datu aizsardzības pasākumiem, kuri nav saderīgi ar ES tirdzniecības programmu, kuras pamatā ir vērtības un liberalizācija; atzinīgi vērtē gatavību iesaistīties intensīvā dialogā, tostarp Vjetnamas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājas apņemšanos attiecīgajā diskusijā un īstenošanas dekrētu apspriešanā iesaistīt abus parlamentus; aicina Vjetnamas iestādes veikt konkrētus pasākumus un atzinīgi vērtē ES palīdzību šajā jomā;

16.  atgādina, ka LESD 8. pantā ir noteikts, ka Savienība savās darbībās tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību; atzinīgi vērtē to, ka Vjetnama un ES ir parakstījušas PTO Buenosairesas deklarāciju par sievietēm un tirdzniecību, un aicina abas puses stiprināt šajā nolīgumā savas saistības dzimuma un tirdzniecības jautājumos; prasa uzlabot sieviešu apstākļus, lai viņas varētu gūt labumu no šā nolīguma, tostarp palielinot sieviešu spējas darbā un uzņēmējdarbībā, sekmējot sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanā un vadošos amatos un uzlabojot sieviešu piekļuvi, iesaistīšanos un vadību zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā;

17.  prasa ES un Vjetnamu sadarboties, lai izstrādātu rīcības plānu bērnu darba apkarošanai, paredzot arī nepieciešamo satvaru uzņēmumiem;

18.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu publiskot 2018. gada 20. marta norādes sarunām par MIC un aicina Padomi publiskot visas iepriekšējās norādes attiecībā uz sarunām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem;

19.  uzsver to, ka nolīgums aizstās esošos divpusējos ieguldījumu līgumus starp 21 ES dalībvalsti un Vjetnamu; uzskata to par nozīmīgu soli starptautisko ieguldījumu režīma leģitimitātes un atzīšanas palielināšanā;

20.  aicina Komisiju veikt papildu pasākumus attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai padarītu šo nolīgumu pārredzamu un pieejamu; aicina Komisiju turpināt darbu, lai ITS kļūtu pieejamāka MVU; uzsver izaugsmes potenciālu un ievērojamos ieguvumus, kas tādējādi tiek darīti pieejami Eiropas MVU, kuriem ir būtiska nozīme Eiropas labklājības un inovācijas nodrošināšanā;

21.  uzsver, cik svarīgs varētu būt IAN ieguldījums dzīves līmeņa paaugstināšanā, labklājības un stabilitātes veicināšanā un tiesiskuma, labas pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un Vjetnamas cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā, vienlaikus ļaujot arī ES veicināt tās mērķus — mieru un stabilitāti reģionā; uzsver, ka šo universālo vērtību nepārprotama ievērošana ir jebkura ES un trešās valsts nolīguma nosacījums;

22.  uzskata, ka, apstiprinot šo nolīgumu, būs iespējams stingri aizsargāt abu pušu ieguldītājus un viņu ieguldījumus, vienlaikus nodrošinot valdību tiesības veikt reglamentējošo darbu, un tiks pavērtas lielākas iespējas brīvai un godīgai tirdzniecībai starp ES un Vjetnamu; aicina dalībvalstis ātri ratificēt nolīgumu, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas pēc iespējas drīzāk var izmantot tā sniegtās priekšrocības, ņemot vērā Vjetnamas centienus uzlabot situāciju pilsonisko un darba tiesību jomā saskaņā ar tās saistībām;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 329, 3.12.2016., 8. lpp. (2) OV C 296E, 2.10.2012., 34. lpp. (3) OV L 351, 20.12.2012., 40. lpp. (4) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp. (5) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376. (6) OV C 86, 6.3.2018., 122. lpp. (7) OV C 369, 11.10.2018., 73. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0459. (9) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/64308 (10) OV C 11, 13.1.2020., 36. lpp. (11) https://www.uncitral.org/pdf/english/texts/arbitration/rules-on-transparency/Rules-on-Transparency-E.pdf (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0028. (13) Tiesas 2019. gada 30. aprīļa atzinums, 1/17.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz svinu un tā savienojumiem groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (D063675/03 – 2019/2949(RPS))

P9_TA(2020)0030 B9-0089/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz svinu un tā savienojumiem groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (D063675/03),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (“REACH regula”)(1), jo īpaši tās 68. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”(2),

–  ņemot vērā 2001. gada 3. aprīļa rezolūciju par Komisijas Zaļo grāmatu par PVC vidiskajiem aspektiem(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par projektu Komisijas Īstenošanas lēmumam XXX, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 piešķir atļauju izmantot bis(2-etilheksil)ftalātu (DEHP)(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūcija par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(7),

–  ņemot vērā Vispārējās tiesas 2019. gada 7. marta spriedumu lietā T-837/16(8),

–  ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Komisijas regulas projekta mērķis ir ierobežot to, kādā līmenī par stabilizatoru vinilhlorīda polimēros vai kopolimēros (PVC) var izmantot svinu;

B.  tā kā svins ir toksiska viela, kas pat mazās devās var smagi ietekmēt veselību, piemēram, izraisīt neatgriezeniskus neiroloģiskos bojājumus(10); tā kā droša svina līmeņa nav(11),(12); tā kā svins kaitē arī videi: tas ir ļoti toksisks ūdens organismiem(13) un pastāvīgi saglabājas vidē(14);

C.  tā kā svina izmantošana par PVC stabilizatoru ir problēma, uz ko Komisija norādīja jau 2000. gada 26. jūlija Zaļajā grāmatā par PVC vidiskajiem aspektiem(15);

D.  tā kā minētajā zaļajā grāmatā Komisija pauda uzskatu, ka tas, cik daudz svinu izmanto par stabilizatoru PVC izstrādājumos, būtu jāsamazina, un iezīmēja vairākus pasākumus, tostarp tiesību aktos noteiktu pakāpenisku izmantojuma izbeigšanu, tomēr galu galā aprobežojās ar PVC nozares brīvprātīgu apņemšanos līdz 2015. gadam izbeigt lietot svinu par PVC stabilizatoru(16);

E.  tā kā minētā pieeja bija pretrunā Parlamenta nostājai: atbildot uz zaļo grāmatu, Parlaments aicināja Komisiju pilnībā aizliegt svina izmantošanu par PVC stabilizatoru(17);

F.  tā kā Komisijas toreizējās rīcības — pareizāk sakot, tās bezdarbības — dēļ no 2000. līdz 2015. gadam tika saražots miljoniem tonnu PVC, kam par stabilizatoru izmantoti vairāki simti tūkstoši tonnu svina(18); tā kā PVC izstrādājumi, kas izgatavoti no šāda svinu saturoša PVC, pakāpeniski kļūst par atkritumiem;

G.  tā kā tad, kad 2015. gadā tika izpildīta PVC nozares brīvprātīgā apņemšanās, Komisija saprata, ka svins joprojām tiek izmantots importētos PVC izstrādājumos; tā kā tāpēc Komisija prasīja, lai Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“aģentūra”) sagatavo XV pielikuma ierobežojumu ziņojuma projektu;

H.  tā kā aģentūra apstiprināja, ka ir primāri svarīgi noteikt ierobežojumus importētiem PVC izstrādājumiem, secinādama: “tā kā Eiropas PVC nozare jau ir sākusi pakāpeniski atteikties no svina savienojumu izmantošanas par PVC stabilizatoriem, aptuveni 90 % aplēsto svina emisiju ir attiecināmas uz PVC izstrādājumiem, kas importēti ES 2016. gadā”(19);

I.  tā kā Komisijas regulas projekts paredz ierobežot svina un tā savienojumu izmantošanu un klātbūtni no PVC ražotos izstrādājumos, par maksimālo svina koncentrāciju nosakot 0,1 % no PVC materiāla masas(20);

J.  tā kā šā noteikuma pamatā ir secinājums, ka risks, ko Savienībā cilvēkiem rada svina izmantošana par stabilizatoru PVC izstrādājumos, nav pietiekami kontrolēts(21); tā kā riska ierobežošanas priekšlikuma kontekstā svina riska aprakstā nebija izmantota bīstamība videi(22);

K.  tā kā šis ierobežojums tika piemērots ar šādu pamatojumu: “Ņemot vērā, ka svina savienojumi nevar PVC lietderīgi stabilizēt, ja svina koncentrācija ir zemāka par aptuveni 0,5 masas procentiem, Aģentūras ierosinātajai 0,1 % robežkoncentrācijai būtu jānodrošina, ka PVC ražošanas laikā svina savienojumu tīša pievienošana par stabilizētāju Savienībā vairs nav iespējama.”(23);

L.  tā kā ir svarīgi apzināties, ka 0,1 % robežvērtība ir nevis “drošs līmenis”, bet gan administratīva vērtība, kas noteikta, lai pilnībā novērstu svina izmantošanu par PVC stabilizatoru;

M.  tā kā Komisijas regulas projekts uz 15 gadiem paredz divas atkāpes attiecībā uz reģenerētiem PVC materiāliem: viena pieļauj svina koncentrāciju līdz 2 % no cieta PVC izstrādājuma masas(24), otra — svina koncentrāciju līdz 1 % no elastīga/mīksta PVC izstrādājuma masas(25);

N.  tā kā svina koncentrācija 1 % vai 2 % no masas nekādā ziņā nav “drošs līmenis”: tie ir ierobežojumi, kas noteikti, lai nozare varētu turpināt optimizēt savus finansiālos ieguvumus no svinu saturošu PVC atkritumu reciklēšanas(26);

O.  tā kā šādas atkāpes ļauj turpināt izmantot novecojušu vielu, ražojot izstrādājumus no reģenerēta PVC, lai gan Komisija ir skaidri atzinusi, ka ir pieejamas alternatīvas(27);

P.  tā kā šādas atkāpes ir pretrunā ilgstošajai Parlamenta nostājai, kas apstiprināta daudzās rezolūcijās, pēdējoreiz — 2020. gada 15. janvārī; tā kā Parlaments jau 2001. gadā konkrēti uzsvēra, ka “PVC reciklēšana nedrīkst ļaut turpināties smago metālu problēmai(28); tā kā Parlaments 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā par resursu lietderīgu izmantošanu un virzību uz aprites ekonomiku uzsvēra, ka reciklēšana nebūtu jāizmanto kā attaisnojums bīstamu novecojušu vielu izmantošanas turpināšanai(29); tā kā 2015. gadā Parlaments attiecīgi rīkojās, iebilstot pret DEHP — vēl vienas novecojušas vielas — atļaušanu PVC reciklēšanai(30); tā kā 2018. gadā Parlaments atkārtoja, ka “saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkritumu rašanās novēršana ir svarīgāka par reciklēšanu un ka attiecīgi reciklēšana nebūtu jāizmanto kā attaisnojums bīstamo vielu izmantošanas turpināšanai”(31), tā kā 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu Parlaments skaidri norādīja, ka aizliegtas vielas “nevajadzētu no jauna ieviest ES patēriņa preču tirgū, veicot atkritumu pārstrādes darbības”;

Q.  tā kā Komisijas regulas projektā atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC ir pamatotas ar argumentu, ka “alternatīva šādu izstrādājumu reciklēšanai, t. i., PVC atkritumu apglabāšana poligonos un incinerācija, palielinātu emisijas vidē un nemazinātu risku”(32);

R.  tā kā domu gaitā, kas ir Komisijas regulas projekta pamatā, nav ņemts vērā tas, ka reciklēšana nemaz nav alternatīva apglabāšanai poligonā vai incinerācijai, jo PVC reciklēšana nevar turpināties mūžīgi un nozīmē tikai atlikt svinu saturoša PVC galīgo likvidēšanu un attiecīgās emisijas, turklāt radot papildu emisijas reciklēšanas gaitā un pēc tam lietošanas posmā;

S.  tā kā Komisijas regulas projekts ierobežotu aptuveni 1000–4000 tonnu svina importu (importētu PVC izstrādājumu veidā), bet tajā pašā laikā ļautu ik gadu (vēlreiz) laist tirgū aptuveni 2500–10 000 tonnas svina, ko satur reģenerēts PVC;(33)

T.  tā kā, citiem vārdiem sakot, Komisijas regulas projekts ierobežotu svina importu PVC izstrādājumu veidā, taču ierobežojuma iedarbību vājinātu tas, ka tirgū vēlreiz tiktu laists divtik daudz svina izstrādājumos, kas izgatavoti no svinu saturoša reģenerēta PVC;

U.  tā kā tāpēc Komisijas regulas projektā paredzētās atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC ir pretrunā REACH regulas galvenajam mērķim nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni(34);

V.  tā kā šādas atkāpes ir pretrunā arī saistībām, ko paredz 2013. gadā pieņemtā 7. vides rīcības programma, kurā skaidri pausts aicinājums izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus tā, lai reciklētos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā būtisku un uzticamu izejmateriālu avotu(35);

W.  tā kā šādas atkāpes novestu pie divu kvalitātes līmeņu tirgus, proti, produktiem, kas izgatavoti no jauna PVC un nesatur svinu, un produktiem, kas izgatavoti no reģenerēta PVC un satur būtisku daudzumu svina; tā kā šādi pieļaut svinu izstrādājumos, kas izgatavoti no reģenerēta PVC, nozīmē diskreditēt izstrādājumu reģenerāciju;

X.  tā kā vidi saudzējošas PVC atkritumu apsaimniekošanas problēmas atlikt uz nākotni nav pareizi, sevišķi jau ne pārnesot svinu uz nākamo izstrādājumu paaudzi;

Y.  tā kā Komisijas regulas projekts atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC attiecina tikai uz konkrētiem lietojumiem un relevanto izstrādājumu grupai paredz prasību svinu iekapsulēt jaunražota PVC slānī, piemērošanu elastīgam PVC atliekot uz pieciem gadiem;

Z.  tā kā, nosakot atkāpju ierobežojumu, nav ņemtas vērā svina emisijas galīgajā atkritumu likvidēšanā, proti, 95 % emisiju;

AA.  tā kā Komisijas regulas projekts turklāt paredz, ka reģenerētu PVC saturoši PVC izstrādājumi jāmarķē ar marķējumu “Satur reģenerētu PVC”; tā kā aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) ir norādījusi, ka šāds marķējums “pats par sevi nav pietiekams, lai varētu nošķirt reciklātu bez svina un reciklātu, kas satur svinu”(36);

AB.  tā kā šāds marķējums patiešām ir maldinošs, jo norādei par reģenerētu saturu ir pozitīva konotācija, taču šajā gadījumā salīdzinājumā ar izstrādājumiem, kas izgatavoti no svinu nesaturoša jauna PVC, reģenerētais materiāls satur būtisku svina daudzumu;

AC.  tā kā šāds maldinošs marķējums, kas domāts svinu saturošiem reģenerēta PVC izstrādājumiem un kam ir reklāmas raksturs, ir pretrunā REACH regulas mērķim panākt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni;

AD.  tā kā Komisijas regulas projekts turklāt paredz sertifikācijas shēmu, kura pamatotu apgalvojumus par PVC reģenerāciju, lai nošķirtu šādus izstrādājumus no tādiem, kas izgatavoti no jauna PVC un uz ko attiecas cita robežvērtība;

AE.  tā kā balstīšanās uz papildu sertifikātiem liek apšaubīt šāda noteikuma īstenojamību un tāpēc ir pretrunā REACH regulas XV pielikuma noteikumiem, kas prasa, lai ierobežojums būtu īstenojams, izpildāms un regulējams;

AF.  tā kā Komisijas regulas projekts no ierobežojuma atbrīvo divus svina pigmentus, jo tiem vajadzīga atļauja saskaņā ar REACH regulu;

AG.  tā kā RAC skaidri atzīst, ka “riski .. tādā pašā mērā attiecas arī uz svina savienojumiem, kas nav izmantoti par stabilizatoriem”(37);

AH.  tā kā noteikt, kāds tieši svina savienojums izmantots PVC un kāda ir tā funkcija, ir grūti, kā skaidri atzinusi RAC(38);

AI.  tā kā tāpēc šāds atbrīvojums rada izpildes problēmas, tādējādi nonākot pretrunā REACH regulas XV pielikuma noteikumiem, kas prasa, lai ierobežojums būtu īstenojams, izpildāms un regulējams;

AJ.  tā kā, nosakot šādu atbrīvojumu, nav ņemts vērā arī spriedums lietā T-837/16, ar ko minēto svina pigmentu atļauja faktiski ir anulēta;

AK.  tā kā Komisijas regulas projekts ekonomikas dalībniekiem paredz 24 mēnešu labvēlības periodu, lai tie inter alia varētu “atbrīvoties no krājumiem”(39);

AL.  tā kā atļaut importētājiem vēl 24 mēnešus pārdot PVC izstrādājumus, kas satur tūkstošiem tonnu svina, kaut arī Savienībā šādus svinu saturošus PVC izstrādājumus vairs neražo, ir pretrunā REACH regulas mērķim panākt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni;

AM.  tā kā Parlaments 2001. gadā norādīja, ka “ir jāturpina attīstīt tehnoloģisko pētniecību, galvenokārt attiecībā uz ķīmisko reciklēšanu, kurā iespējams no smagajiem metāliem atdalīt hloru .. lai palielinātu reciklēto PVC atkritumu īpatsvaru”(40);

AN.  tā kā nedz aģentūra, nedz Komisija nav novērtējusi, cik reālistiska būtu PVC atkritumu ķīmiskā reciklēšana / reciklēšana ievadmateriāla ieguvei, kas ļaut droši atdalīt un likvidēt svinu; tā kā saskaņā ar PVC nozari šādas tehnoloģijas ir pieejamas(41),(42);

AO.  tā kā Eiropas Ķīmiskās rūpniecības padome atbalsta ķīmisko reciklēšanu kā metodi, ar ko tikt galā ar vielām, kas rada bažas(43);

AP.  tā kā Komisijas regulas projekts nāk 18 gadus par vēlu un paredz vairākus elementus, kas nav savienojami ar REACH regulas mērķi vai saturu, proti, atkāpes attiecībā uz reģenerētu PVC, pozitīvu marķējumu par reģenerētu PVC, lai gan tas satur svinu, atbrīvojumus attiecībā uz svina pigmentiem un ilgu labvēlības periodu;

AQ.  tā kā Komisija šo Komisijas regulas projektu iesniedza vairāk nekā gadu pēc REACH regulā noteiktā termiņa(44),

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts neatbilst REACH regulas mērķim un saturam;

3.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un nekavējoties iesniegt komitejai jaunu projektu;

4.  uzskata, ka PVC atkritumu reģenerācija nekādā ziņā nedrīkstētu novest pie svina savienojumu pārneses uz jaunas paaudzes izstrādājumiem;

5.  aicina Komisiju grozīt regulas projekta pielikumu, svītrojot 14. punkta a) un b) apakšpunktu un 15., 16., 17. un 19. punktu, kā arī 13. punktā paredzēto labvēlības periodu samazinot uz ne vairāk kā 6 mēnešiem tā, lai ierobežojums varētu būt iedarbīgs vēl agrāk, nekā paredzēts regulas projektā;

6.  aicina Komisiju ievērot REACH regulā noteiktos termiņus;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp. (3) OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp. (4) OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp. (5) OV C 366, 27.10.2017., 96. lpp. (6) OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (8) Vispārējās tiesas 2019. gada 7. marta spriedums, Zviedrija pret Komisiju, T-837/16, ECLI:EU:T:2019:144, http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=3DE9187FAF56F2A2616EA9541DE1D2B2?text=&docid=211428&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5232553. (9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (10) Sk. Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2016. gada 16. decembra XV pielikuma ierobežojumu ziņojumu (“XV pielikuma dokumentācija”), 3. lpp.: “Ir pilnīgi skaidrs, ka eksponētība svinam pat mazās devās var izraisīt smagas sekas neirobiheiviorālā un neiroloģiskās attīstības aspektā. Svins ir uzskatāms par bezrobežvērtības neirotoksisku vielu, kas saistīta ar negatīvu ietekmi uz bērnu centrālās nervu sistēmas attīstību (..) EFSA ir norādījusi, ka būtisks avots bērnu eksponētībai svinam var būt mājas putekļi un augsne. Tā ir ieteikusi turpināt centienus samazināt cilvēku eksponētību svinam gan no uztura, gan no citiem avotiem.”, https://echa.europa.eu/documents/10162/f639cc6f-7403-63de-9407-135544f33d86. (11) Sk. augstāk citātu no XV pielikuma dokumentācijas, kur svins nosaukts par bezrobežvērtības vielu. (12) Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju “nav zināms tāds līmenis, kādā eksponētība svinam būtu nekaitīga”, https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/lead-poisoning-and-health. (13) XV pielikuma dokumentācija, 11. lpp. (14) https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/329953/WHO-CED-PHE-EPE-19.4.7-eng.pdf?ua=1. (15) COM(2000)0469. (16) https://vinylplus.eu/uploads/Modules/Documents/vc2001_en.pdf. (17) Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. aprīļa rezolūcija par Komisijas Zaļo grāmatu par PVC vidiskajiem aspektiem (OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp.). (18) Saskaņā ar zaļo grāmatu 1998. gadā vietējais PVC ražošanas apjoms bija 5,5 miljoni tonnu gadā, kam par stabilizatoru tika izmantoti 112 000 tonnu svina. (19) XV pielikuma dokumentācija, 4. lpp. (20) Komisijas regulas projekta pielikuma 11. un 12. punkts. (21) XV pielikuma dokumentācija, 4. lpp., kā arī Komisijas regulas projekta 1. apsvērums. (22) Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES, 10. lpp. https://echa.europa.eu/documents/10162/bf4394ef-7b75-99ec-13c1-134ba7ed713d. (23) Komisijas regulas projekta 4. apsvērums. (24) Komisijas regulas projekta pielikuma 14. punkta a) apakšpunkts. (25) Komisijas regulas projekta pielikuma 14. punkta b) apakšpunkts. (26) Kā skaidrots XV pielikuma dokumentācijā (35. lpp.): “Nozares pārstāvji (ESPA, EuPC, ECVM) norādīja, ka sakarā ar svina paliekām, ko satur PVC atkritumi, būtu jāparedz augstāka svina robežvērtība, proti, 1 % masas (nevis vispārējā vērtība 0,1 % masas). Kopumā PVC reciklētāji/konvertētāji uzsvēra, ka, lai ievērotu robežvērtību 0,1 %, no (lētākā) reciklētā PVC varētu izgatavot tikai 10 % no izstrādājuma, tāpēc PVC reciklēšana vairs nebūtu ekonomiski dzīvotspējīga un būtu jāizbeidz (līdzapstrādes un ekstrūderu ekspluatācijas prasīto nemainīgo un mainīgo izmaksu dēļ).” (27) Komisijas regulas projekta 6. apsvērums. (28) OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp. (29) OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp. (30) OV C 366, 27.10.2017., 96. lpp. (31) OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp. (32) Komisijas regulas projekta 7. apsvērums. (33) Aprēķināts, pieņemot 500 000 tonnas PVC atkritumu ar svina saturu 0,5–2 %. (34) REACH regulas 1. pants un 1. apsvērums. (35) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp. (36) Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES, 48. lpp. (37) Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES, 6. lpp. (38) Riska novērtēšanas komitejas 2017. gada 5. decembra atzinums un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas 2018. gada 15. marta atzinums par XV pielikuma dokumentāciju, kurā ierosināti ierobežojumi vielas ražošanai, laišanai tirgū vai lietošanai ES (9. lpp.): “RAC norāda, ka svins PVC sastāvā var būt arī sakarā ar citiem lietojumiem, ne tikai kā stabilizators (piemēram, REACH atļauja ir piešķirta divu svina hromāta pigmentu izmantošanai). Nosakot ierobežojumus jebkādam svina saturam PVC (neatkarīgi no paredzētās funkcijas), vēl pilnīgāk tiktu risināti priekšlikumā norādītie riski. Turklāt tas, kāpēc izstrādājumā ir svins, var nebūt viegli saprotams, tāpēc noteikt konkrētu lietojumu varētu nebūt lietderīgi no izpildes viedokļa (Izpildes forums savos ieteikumos norāda, ka ierobežojumu būs vieglāk izpildīt, ja izpildes iestādēm nebūs jāpierāda, kāda funkcija ir visam PVC konstatētajam svinam virs attiecīgās robežkoncentrācijas).” (39) Sk. Komisijas regulas projekta 17. apsvērumu. (40) OV C 21 E, 24.1.2002., 112. lpp. (41) https://vinylplus.eu/uploads/Modules/Documents/ok_brochure_pvc_14-03-2014.pdf. (42) https://vinylplus.eu/uploads/Modules/Documents/pe_recovery_options.pdf. (43) Cefic, “Molecule Managers”, 2019, 33. lpp.: “Pareizajos apstākļos nozare visā Eiropā ieguldīs ķīmiskajā reciklēšanā, kas var absorbēt daudzus vērtīgus materiālus, kuri pašlaik tiek izšķērdēti, tostarp plastmasu un polimērus. Šos materiālus mēs varam atkal pārveidot par ievadmateriālu izmantojamos ogļūdeņražos, tajā pašā laikā parūpējoties par vielām, kas rada bažas.” https://cefic.org/app/uploads/2019/06/Cefic_Mid-Century-Vision-Molecule-Managers-Brochure.pdf. (44) REACH regulas 73. pants paredz: ja ir ievēroti 68. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija trīs mēnešos pēc Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas (SEAC) atzinuma saņemšanas sagatavo projektu XVII pielikuma grozījumiem; SEAC atzinumu pieņēma 2018. gada 15. martā, bet Komisija grozījuma projektu REACH komitejai iesniedza tikai 2019. gada septembrī.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par ES stratēģiju sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pārtraukšanai pasaulē (2019/2988(RSP))

P9_TA(2020)0031 B9-0090/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 8. un 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvā 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(1) (“Cietušo tiesību direktīvā”), kuras noteikumi attiecas arī uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanas upuriem,

–  ņemot vērā 11. un 21. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (“Uzņemšanas nosacījumu direktīvā”)(2), kurā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas upuri ir īpaši minēti to mazāk aizsargātu personu kategorijā, kurām patvēruma procedūru laikā būtu jāsaņem pienācīga veselības aprūpe,

–  ņemot vērā 20. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (“Kvalifikācijas direktīvā”)(3), kurā sieviešu dzimumorgānu kropļošana kā nopietna psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības forma ir minēta kā pamats, kas jāņem vērā starptautiskās aizsardzības piešķiršanā,

–  ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izbeigšanu(4), kurā pausta prasība ar preventīvu un aizsardzības pasākumu un tiesību aktu palīdzību pārtraukt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē,

–  ņemot vērā 2014. gada 6. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu “Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana”(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par nulles toleranci pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu(6),

–  ņemot vērā ES gada ziņojumus par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, un jo īpaši Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju(7),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada jūnija secinājumus par visa veida vardarbības, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, novēršanu un apkarošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 8. marta secinājumus par vardarbības pret sievietēm izskaušanu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. novembra paziņojumu „Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana” (COM(2013)0833),

–  ņemot vērā 2013. gada 6. februāra kopīgo paziņojumu par Starptautisko dienu pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kurā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā un pieci komisāri atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos tās ārējās attiecībās vērsties pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam, un jo īpaši tā 14.b mērķi, kurā konkrēti norādīts uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī ņemot vērā šā rīcības plāna pašreizējo pārskatīšanu un sarunas par tā atjaunošanu,

–  ņemot vērā gūto pieredzi, īstenojot gan Komisijas Stratēģisko iesaisti dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam, gan arī pasākumus rīcības plānā, kurš ir daļa no Komisijas 2013. gada 25. novembra paziņojuma,

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 5.3. mērķi — izskaust visas kaitīgās ieražas, piemēram, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā 1994. gada Kairas Starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) un tās rīcības programmu, kā arī turpmāko pārskatīšanas konferenču rezultātus, jo īpaši Nairobi augstākā līmeņa sanāksmi par ICPD 25, un tajā pausto apņemšanos nepieļaut sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā Pekinas Rīcības platformu un tās turpmāko pārskatīšanas konferenču rezultātus,

–  ņemot vērā Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam (GAP II), un jo īpaši tā tematisko prioritāti B, kurā paredzēts īpašs rādītājs attiecībā uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un ņemot vērā šā plāna pašreizējo pārskatīšanu un sarunas par tā atjaunināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas paustajās politikas pamatnostādnēs iekļauto apņemšanos īstenot pasākumus vardarbības pret sievietēm apkarošanai,

–  ņemot vērā gaidāmo jauno Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģiju,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2013. gada ziņojumu “Sieviešu dzimumorgānu kropļošana Eiropas Savienībā un Horvātijā”, kā arī divus turpmākos ziņojumus “Izvērtējums par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam pakļauto meiteņu skaitu Eiropas Savienībā”, proti, 2015. gada ziņojumu par Īriju, Portugāli un Zviedriju un 2018. gada ziņojumu par Beļģiju, Grieķiju, Franciju, Itāliju, Kipru un Maltu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvenciju”), kuras 38. pantā visas konvencijas dalībvalstis aicinātas paredzēt kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (COM(2016)0109 – 2016/0062(NLE))(8),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai(9),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2017. gada 13. septembra deklarāciju par nepieciešamību pastiprināt centienus nolūkā nepieļaut sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un piespiedu laulības Eiropā un cīnīties pret šīm parādībām,

–  ņemot vērā PVO pamatnostādnes par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas radīto veselības komplikāciju pārvaldību,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra 2018. gada 27. jūlija ziņojumu par vispārējo centienu pastiprināšanu nolūkā izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 14. novembra rezolūciju par vispārējo centienu pastiprināšanu nolūkā izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu un pašlaik notiekošo tā pārskatīšanas procesu,

–  ņemot vērā ES un ANO 2017. gada septembrī sākto iniciatīvu “Spotlight”, kuras mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā starptautiski atzīts, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir rupjš un sistemātisks cilvēktiesību pārkāpums, vardarbība pret sievietēm un meitenēm un dzimumu nevienlīdzības izpausme, kas nav saistīta ne ar vienu reliģiju vai kultūru, un kas saskaņā ar UNICEF, ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) un PVO statistikas pārskatiem tagad atzīta par globālu problēmu, kas skar vismaz 200 miljonus sieviešu un meiteņu 30 valstīs; tā kā tomēr ir pierādījumi par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumiem vairāk nekā 90 valstīs visos kontinentos;

B.  tā kā UNFPA 2018. gada dati liecina, ka gadījumā, ja iedzīvotāju skaita tendences turpinās attīstīties līdzīgi kā pašlaik, ap 2030. gadu 68 miljoni meiteņu visā pasaulē būs pakļautas sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam, un tiek prognozēts, ka šai manipulācijai ik gadu pakļauto skaits palielināsies no 4,1 miljona 2019. gadā līdz 4,6 miljoniem 2030. gadā;

C.  tā kā jaunākie par Eiropu pieejamie valstu dati ļauj lēst, ka aptuveni 600 000 sieviešu un meiteņu Eiropā visa mūža garumā izjūt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas fiziskās un psiholoģiskās sekas, turklāt vēl 180 000 meiteņu 13 Eiropas valstīs vien skar liels risks tikt pakļautām šai manipulācijai;

D.  tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ietver visas procedūras, kas skar sieviešu ārējo dzimumorgānu daļēju vai pilnīgu noņemšanu, piemēram, klitoridektomiju, izgriešanu, infibulāciju un citas kaitīgas procedūras, kas ar nolūku izmaina vai rada ievainojumus sieviešu dzimumorgānos nemedicīniskiem nolūkiem, radot fiziskās; seksuālās un psiholoģiskās veselības komplikācijas, kas var pat izraisīt cietušās nāvi;

E.  tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanu galvenokārt veic jaunām meitenēm no agras bērnības līdz 15 gadu vecumam; tā kā turklāt meiteni vai sievieti dzimumorgānu kropļošanai var pakļaut arī vairākos citos gadījumos tās dzīves laikā, piemēram, īsi pirms laulībām vai gadījumā, ja viņa gatavojas doties uz ārzemēm;

F.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) 2018. gada datiem pēdējā laikā palielinās to sieviešu un meiteņu īpatsvars, kuras, iespējams, jau ir cietušas no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, un tas nozīmē, ka jautājums kļūst arvien aktuālāks un turpina pieaugt šīs manipulācijas skarto vai tās apdraudēto personu skaits; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem Eiropā pēdējos piecos gados vien ir ieradušās vairāk nekā 100 000 sieviešu patvēruma meklētāju, kuras, iespējams, ir cietušas no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas;

G.  tā kā saskaņā ar UNICEF datiem ir panākts arī progress, jo pašlaik risks, ka meitenes varētu tikt pakļautas dzimumorgānu kropļošanai, ir par trešdaļu mazāks nekā vēl pirms 30 gadiem; tā kā visi pieejamie dati un līdz 2030. gadam atlikušie vien 10 gadi liek atzīt, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 5.3 par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu ne tuvu nav sasniegts; tā kā gluži pretēji — skarto sieviešu un meiteņu absolūtais skaits pieaug un turpinās palielināties, ja vien steidzami netiks pieliktas lielākas pūles, lai to nepieļautu;

H.  tā kā nolūkā paātrināt pārmaiņas un sasniegt mērķi līdz 2030. gadam pārtraukt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē ir steidzami jāpastiprina un jākoordinē pašreizējie centieni šīs prakses pārtraukšanai vietējā, valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī, jābalstās uz jau sasniegto un jāpanāk apjomīgas un paliekošas pārmaiņas, izmantojot efektīvas un visaptverošas stratēģijas;

I.  tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir ar dzimumu saistītas vardarbības veids, un tās pārtraukšanai ir būtiski kopienas līmenī risināt dzimumu nevienlīdzības pamatcēloņus, tostarp dzimumu stereotipus un kaitīgas sociālās normas;

J.  tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana nereti nav nošķirama no citiem dzimumu nevienlīdzības jautājumiem un ir tikai viens no daudziem sieviešu tiesību pārkāpumiem, piemēram, meiteņu nepietiekama piekļuve izglītībai, tostarp visaptverošai seksuālajai izglītībai, sieviešu nodarbinātības iespēju trūkums, nespēja iegūt īpašumu vai to mantot, piespiedu vai agrīnas bērnu laulības, seksuāla un fiziska vardarbība un kvalitatīvas veselības aprūpes trūkums, tostarp nepietiekami pakalpojumi seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā;

K.  tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizācija ir gadījumi, kad šo manipulāciju veic veselības aprūpes speciālists slimnīcā vai citā medicīnas iestādē; tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizācija ir bīstams mēģinājums leģitimizēt šo praksi un pat potenciāli no tās gūt labumu,

1.  atkārtoti pauž apņemšanos palīdzēt izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē, kas ir ar dzimumu saistīta vardarbība ar ilgstošu psiholoģisku un fizisku ietekmi uz sievietēm un meitenēm, un kura dažos gadījumos izraisa cietušās nāvi;

2.  norāda, ka organizācijas “The Restorers” iekļaušana Saharova balvas pretendentu sarakstā ir svarīgs solis šajā virzienā un cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; turklāt atzīst jauniešu svarīgo lomu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā pašiem sev un citiem, kļūstot par paraugu savās kopienās;

3.  uzsver, ka jebkādas ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu saistītas rīcības galvenajam mērķim jābūt tās novēršanai ar ilgtspējīgām pārmaiņām sabiedrībā un ar kopienu, jo īpaši sieviešu un meiteņu, spēju veicināšanu, nodrošinot izglītību un informāciju un radot priekšnoteikumus sieviešu un meiteņu ekonomisko iespēju nodrošināšanai; uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanu pieredzējušo personu aizsardzībai un pēcaprūpei ir jābūt prioritātei, kas sasniedzams, ar lielākiem ieguldījumiem nodrošinot pienācīgu aizsardzību un informāciju, kā arī piekļuvi profesionālai un atbilstīgai fiziskai, psiholoģiskai, medicīniskai un seksuālai aprūpei un atbalstam no šīs prakses cietušajām;

4.  uzsver, ka šīs kaitīgās prakses izskaušanā vienlīdz svarīga ir arī vīriešu un zēnu iesaistīšana dzimumu attiecību pārveidošanas un uzvedības maiņas procesā un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm; turklāt uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt kopienu līderus sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanā, jo šī prakse tiek izplatīta ar tradīcijām un kultūru, ar apgraizītāju starpniecību, kuriem bieži vien kopienās ir liela ietekme, un izmantojot dažādas reliģijas nolūkā leģitimēt šīs prakses īstenošanu un tālāknodošanu;

5.  uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir jālikvidē, izmantojot holistisku un starpnozaru pieeju, novēršot dzimumu nelīdztiesības pamatcēloņus, kas ir pamatā visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem pret visām sievietēm un meitenēm, tostarp viņu cilvēktiesību, fiziskās integritātes un seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pārkāpumiem, un jo īpaši sasaistot sieviešu dzimumorgānu kropļošanu ar citām kaitīgām darbībām, piemēram, agrīnām un piespiedu laulībām, krūšu saplacināšanu, himenoplastiju un jaunavības pārbaudēm;

6.  pauž bažas par aizvien plašāk izplatīto sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizācijas parādību vairākās valstīs, pat tajās, kurās sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir nelikumīga, un par veselības aprūpes speciālistu pieaugošo iesaistīšanos šajā praksē; uzstāj, ka tas ir nepieņemams risinājums sieviešu dzimumorgānu kropļošanas pamatcēloņu novēršanai, kā to jau ir konstatējusi ANO un PVO; aicina attiecīgās valstis nepārprotami aizliegt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas medikalizāciju, vienlaikus palielinot medicīnas darbinieku informētību par šo problēmu, nodrošinot informāciju un apmācību, kā arī īstenojot pienācīgu uzraudzību un izpildi;

7.  uzsver, ka saskaņā ar Stambulas konvencijas 38. pantu dalībvalstīm ir pienākums noteikt kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī par meiteņu pamudināšana, piespiešana vai atvešanu nolūkā veikt šo manipulāciju, un ka konvencija aizsargā ne tikai meitenes un sievietes, kuras ir pakļautas sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam, bet arī meitenes un sievietes, kuras cieš no šādas prakses sekām visa mūža garumā; ar gandarījumu atzīmē, ka krimināltiesības visās dalībvalstīs aizsargā meitenes un sievietes no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, bet pauž ļoti lielas bažas par šo tiesību acīmredzamo neefektivitāti, jo ES tikai nedaudzas lietas nonāk tiesā;

8.  norāda, ka daudzās ES valstīs ir iespējams saukt pie atbildības arī par ārvalstīs veiktu sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, rīkojoties saskaņā ar eksteritorialitātes principu, kas tādējādi arī aizliedz bērnus aizvest uz trešām valstīm sieviešu dzimumorgānu kropļošanas veikšanai; norāda, ka kriminālatbildības noteikšanai ir jāseko arī kriminālvajāšanas un izmeklēšanas procesiem; uzsver, ka galvenajam apsvērumam vienmēr jābūt bērna interesēm un ka ģimenes locekļu, kuri veic sieviešu dzimumorgānu kropļošanas praksi, kriminālvajāšanas un notiesāšanas procesā ir arī jānodrošina, lai iesaistītās meitenes un bērni netiktu pakļauti papildu riskam;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai no nākamā ES budžeta turpinātos iekšējs un ārējs atbalsts kopienu ilgtspējīgai iesaistei projektos un programmās, piešķirot pienācīgu finansējumu, kurā ņemta vērā kopienā balstītu organizāciju un cietušo un jauniešu vadītu organizāciju un iniciatīvu reālie darbības apstākļi; šajā nolūkā aicina Komisiju un Padomi budžeta diskusijās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) nodrošināt finansējuma elastību, pieejamību un ilgtspēju, pamatojoties uz ilgtermiņa strukturālu finansiālu atbalstu;

10.  atzinīgi vērtē jau paveikto darbu programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īstenošanā, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka turpmākajā ES budžetā tiek ņemta vērā vajadzība pēc lielākas elastības un sinerģijas starp iekšējā un ārējā finansējuma programmām, lai veicinātu gan tādus budžetus, ar kuriem risina šā jautājuma sarežģītos aspektus, gan arī visaptverošākus transnacionālus un pārrobežu pasākumus nolūkā panākt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušanu pasaules mērogā;

11.  mudina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar Eiropas un valstu līmeņa profesionāļu tīkliem, tostarp veselības, sociālās aprūpes, tiesībaizsardzības un pilsoniskās sabiedrības jomā, un nodrošināt, ka ES finansējums tiek novirzīts projektiem, kuru mērķis ir speciālistu apmācība un izpratnes veicināšanas kampaņas par to, kā efektīvi novērst un atklāt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un vardarbības pret sievietēm un meitenēm gadījumus un uz tiem reaģēt;

12.  mudina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis valsts tiesību aktos transponē Cietušo tiesību direktīvu un to pilnībā īsteno, lai nodrošinātu, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanu pārcietušām sievietēm ārkārtas situācijās ES ir pieejami konfidenciāli speciālistu atbalsta pakalpojumi, tostarp atbalsts un konsultācijas traumu gadījumos, kā arī patversmes;

13.  norāda, ka, ņemot vērā jaunākos UNHCR datus, par prioritāti gan ES, gan dalībvalstu līmenī jāuzskata sieviešu dzimumorgānu kropļošanu pārcietušu patvēruma meklētāju un bēgļu iespējas piekļūt specializētai veselības aprūpei, tostarp psiholoģiskajai aprūpei;

14.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) reformā visaugstākie starptautiskās aizsardzības standarti attiecībā uz kvalifikāciju, uzņemšanas nosacījumiem un procesuālajām tiesībām visā ES tiek piemēroti vienveidīgi, veicinot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām patvēruma meklētājām sievietēm, kuras skārusi vai apdraud sieviešu dzimumorgānu kropļošana un cita veida ar dzimumu saistīta vardarbība;

15.  ņemot vērā sieviešu dzimumorgānu kropļošanas skarto sieviešu un meiteņu skaita pieaugumu, mudina Komisiju sākt pārskatīt 2013. gada paziņojumu “Sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana”, lai nodrošinātu darbību pastiprināšanu pret šo praksi visā pasaulē, un veikt darbu, lai novērstu atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, politikā un pakalpojumu sniegšanā, un visā ES būtu vienādi attieksmes standarti pret sievietēm un meitenēm, kuras skārusi vai apdraud sieviešu dzimumorgānu kropļošana;

16.  aicina Komisiju nodrošināt, lai gaidāmajā dzimumu līdztiesības stratēģijā tiktu iekļauti pasākumi ar mērķi darīt galu sieviešu dzimumorgānu kropļošanai un nodrošināt aprūpi no tās cietušajām, lai tajā būtu izmantota no aizspriedumiem brīva valoda, paredzētas stingras saistības un precīzi rādītāji visās ES kompetences jomās, kā arī noteikta regulāras ziņošanas prasība un stingras uzraudzības mehānisms, un tādējādi nodrošinātu visu ES iestāžu un dalībvalstu pārskatatbildību;

17.  aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai mudinātu tās pieņemt valstu tiesību aktus, ar kuriem aizliedz sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un atbalstīt tiesībaizsardzības iestādes šo tiesību aktu īstenošanas nodrošināšanā, kā arī savā ārējā cilvēktiesību politikā, jo īpaši divpusējos un daudzpusējos cilvēktiesību dialogos un citos diplomātiskās iesaistes veidos, par prioritāti noteikt sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un cita veida prakses, kas kaitē sievietēm un meitenēm, izskaušanu; uzsver, ka ES var palīdzēt izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu visā pasaulē, izveidojot un veicinot šīs jomas labāko praksi pašā ES;

18.  aicina Komisiju nodrošināt, lai gaidāmā Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III galvenajās darbībās par daļu no cīņas pret visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm tiktu noteikta arī sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izskaušana un cietušo personu aprūpes nodrošināšana, izmantojot konkrētus un izsekojamus rādītājus;

19.  aicina Komisiju, tostarp EĀDD, nodrošināt, lai viens no mērķiem gaidāmajā jaunajā ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā arī turpmāk būtu izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un nodrošināt aprūpi cietušajām personām;

20.  atkārtoti aicina Padomi steidzami pabeigt Stambulas konvencijas ratifikāciju ES, pamatojoties uz plašu pievienošanos bez jebkādiem ierobežojumiem, un veicināt tās ratifikāciju visās dalībvalstīs; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka konvencija pilnībā tiek integrēta ES tiesību aktos un politikā, lai visās konvencijas dalībvalstīs nodrošinātu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas novēršanu, sieviešu aizsardzību un likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības, kā arī pienācīgu pakalpojumu sniegšanu no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām;

21.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis sieviešu dzimumorgānu kropļošanas novēršanu integrēt visās jomās, jo īpaši veselības, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību, sociālā darba, patvēruma, izglītības, tostarp seksuālās izglītības, nodarbinātības, tiesībaizsardzības, tieslietu, bērnu aizsardzības, plašsaziņas līdzekļu, tehnoloģiju un komunikāciju jomās; aicina izveidot daudzpusējas dažādu nozaru ieinteresēto personu platformas, lai labāk koordinētu šādu sadarbību;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus un tās aktīvo darbību nolūkā pārtraukt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, rīkojot iekšējas diskusijas ar pilsonisko sabiedrību un izmantojot ārējās politikas līdzekļus, proti, dialogus ar partnervalstīm, kā arī tās apņemšanos ik gadu novērtēt ES sasniegumus cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ieviesti atbilstoši un strukturēti mehānismi, lai politikā un lēmumu pieņemšanā jēgpilni iesaistītos sieviešu dzimumorgānu kropļošanas skarto kopienu pārstāvji un vietējās sieviešu organizācijas, ieskaitot šādu manipulāciju pārdzīvojušo sieviešu vadītas organizācijas;

24.  aicina Komisiju ar cilvēktiesību klauzulu iekļaušanu nodrošināt, lai ES sadarbības un tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm tiktu apspriesti un pārskatīti saskaņā ar to atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp nolūkā izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu kā sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu un vardarbības veidu, kas kavē sieviešu un meiteņu pilnvērtīgu attīstību;

25.  atzinīgi vērtē Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE)publicēto atjaunināto metodoloģiju “Izvērtējums par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riskam pakļauto meiteņu skaitu Eiropas Savienībā: rokasgrāmata soli pa solim (2. izdevums)”, kuras mērķis ir apkopot precīzākus un ticamākus datus; aicina Komisiju un dalībvalstis atjaunināt attiecīgos datus un novērst trūkumus attiecībā uz ES līmeņa ticamu un salīdzināmu statistiku par sieviešu dzimumorgānu kropļošanas izplatību un tās veidiem, turklāt datu vākšanas un izpētes procesā iesaistīt gan akadēmiskās aprindas, gan arī praktizējošās kopienas un cietušās, izmantojot kopienā un līdzdalībā balstītu pieeju; mudina organizācijas, valdības un ES iestādes sadarboties, lai sniegtu precīzāku kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un padarītu to pieejamu un piekļūstamu plašākai sabiedrībai; turklāt mudina apmainīties ar labāko praksi un īstenot sadarbību starp attiecīgajām iestādēm (policiju un prokuratūru), tostarp nosūtot starptautiskus brīdinājumus;

26.  aicina Komisiju ieguldīt ilgtspējīgākus līdzekļus pētniecībā saistībā ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, jo tikai padziļinātu kvalitatīvu un kvantitatīvu pētījumu veikšana var nodrošināt labāku šīs parādības izpratni un nodrošināt, ka tā tiek mērķtiecīgi un efektīvi apkarota;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp. (2) OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp. (3) OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp. (4) OV C 332 E, 15.11.2013., 87. lpp. (5) OV C 93, 24.3.2017., 142. lpp. (6) OV C 463, 21.12.2018., 26. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0007. (8) OV C 337, 20.9.2018., 167. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0080.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par automatizētiem lēmumu pieņemšanas procesiem: patērētāju aizsardzības un preču un pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšana (2019/2915(RSP))

P9_TA(2020)0032 B9-0094/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku(2),

–  ņemot vērā Komisijas atbildības un jauno tehnoloģiju ekspertu grupas 2019. gada 21. novembrī publicēto ziņojumu “Atbildība par mākslīgo intelektu un citām jaunām digitālajām tehnoloģijām”,

–  ņemot vērā Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos 2019. gada 26. jūnijā publicēto ziņojumu “Politikas un ieguldījumu ieteikumi uzticama mākslīgā intelekta jomā”,

–  ņemot vērā Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos 2019. gada 8. aprīlī publicēto dokumentu “Ētikas pamatnostādnes uzticamam MI”, kā arī uzticama MI novērtējuma sarakstu,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 8. aprīļa paziņojumu “Vairojot uzticēšanos antropocentriskam mākslīgajam intelektam” (COM(2019)0168),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. decembra paziņojumu “Koordinētais mākslīgā intelekta plāns” (COM(2018)0795),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumu “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018)0237),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par automatizētiem lēmumu pieņemšanas procesiem: patērētāju aizsardzības un preču un pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšana (O‑000008/2020 – B9-0007/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā tehnoloģiju attīstība mākslīgā intelekta (MI) jomā, mašīnmācīšanās, sarežģītas algoritmiskās sistēmas un automatizēti lēmumu pieņemšanas procesi notiek strauji un tā kā ar šīm tehnoloģijām saistīto lietojumu, iespēju un problēmu ir daudz un tās skar gandrīz visas iekšējā tirgus nozares;

B.  tā kā ir sagaidāms, ka automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu attīstība sniegs būtisku ieguldījumu zināšanu ekonomikā un tā piedāvā labumu sabiedrībai, cita starpā patērētājiem uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus ar inovatīviem produktiem un pakalpojumiem un uzņēmumiem optimizējot darbības rādītājus;

C.  tā kā MI un automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu izmantošana un attīstība arī rada problēmas patērētāju uzticībai un labklājībai, jo īpaši attiecībā uz patērētāju iespējām identificēt šādus procesus, saprast, kā tie darbojas, pieņemt apzinātus lēmumus par to izmantošanu un atteikties no tiem;

D.  tā kā ētikas norādes, piemēram, Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos pieņemtie principi, sniedz izejas punktu; tā kā tomēr ir jāizskata pašreizējais ES tiesiskais regulējums, tostarp patērētāju tiesību acquis, ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību akti, lai pārbaudītu, vai tie spēj reaģēt uz MI automatizētas lēmumu pieņemšanas parādīšanos un nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 38. pantā;

E.  tā kā vienota ES pieeja automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu izstrādei palīdzēs nodrošināt ieguvumus no šiem procesiem, mazināt riskus visā ES un izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības un ļaus ES labāk popularizēt savu pieeju un vērtības visā pasaulē,

Patērētāju izvēle, uzticēšanās un labklājība

1.  atzinīgi vērtē automatizētas lēmumu pieņemšanas potenciālu sniegt patērētājiem inovatīvus un uzlabotus pakalpojumus, tostarp jaunus digitālos pakalpojumus, piemēram, virtuālos asistentus un sarunbotus; tomēr uzskata, ka patērētājiem, mijiedarbojoties ar sistēmu, kas automatizē lēmumu pieņemšanu, vajadzētu būt pienācīgi informētiem par tās darbību, par to, kā vajadzības gadījumā sazināties ar cilvēku, kuram ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras, un arī par to, kā sistēmas lēmumus var pārbaudīt un labot;

2.  mudina Komisiju cieši uzraudzīt, kā tiek īstenoti jaunie noteikumi saskaņā ar Labākas izpildes direktīvu(3), kura tirgotājiem uzliek pienākumu informēt patērētājus, ja preču vai pakalpojumu cenas ir personalizētas, izmantojot automatizētu lēmumu pieņemšanu un patērētāja uzvedības profilēšanu, kas ļauj tirgotājiem novērtēt patērētāja pirktspēju;

3.  mudina Komisiju cieši uzraudzīt Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas(4) īstenošanu, lai nodrošinātu, ka automatizēta lēmumu pieņemšana netiek izmantota patērētāju diskriminēšanai viņu valstspiederības, dzīvesvietas vai pagaidu atrašanās vietas dēļ;

4.  mudina Komisiju uzraudzīt, vai tirgotāju pienākumi ļauj patērētājiem izdarīt efektīvu izvēli un nodrošina pietiekamu patērētāju aizsardzību; aicina Komisiju pārbaudīt jebkādas regulējuma nepilnības un pārbaudīt, vai ir nepieciešami papildu pasākumi, kas nodrošinātu spēcīgu tiesību kopumu patērētāju aizsardzībai MI un automatizētas lēmumu pieņemšanas kontekstā;

5.  norāda, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas tiek izmantotas alternatīvas strīdu izšķiršanas mehānismos dažādās digitālajās platformās, lai izšķirtu strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka Direktīvas 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu(5) un Regulas (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē(6) jebkādā turpmākā pārskatīšanā ņemtu vērā automatizētas lēmumu pieņemšanas izmantošanu un nodrošinātu to, ka arī turpmāk situāciju kontrolē cilvēki;

Ražojumu drošuma un atbildības regulējums

6.  uzsver, ka ES ražojumu drošuma regulējums uzliek uzņēmumiem pienākumu nodrošināt, ka tirgū tiek laisti tikai droši un normām atbilstoši ražojumi; atzīst, ka ražojumu ar automatizētas lēmumu pieņemšanas spēju parādīšanās rada jaunas problēmas, jo šādi ražojumi var attīstīties un rīkoties tādā veidā, kas nav paredzēts pie laišanas tirgū; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai pielāgotu ES drošuma noteikumus attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas īpaši ES tiesību akti, kas nosaka saskaņotas prasības, tostarp Mašīnu direktīva(7), Rotaļlietu drošuma direktīva(8), Radioiekārtu direktīva(9) un Zemsprieguma direktīva(10), un attiecībā uz “nesaskaņotiem ražojumiem”, uz kuriem attiecas Produktu vispārējās drošības direktīva(11), lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi atbilst paredzētajam mērķim, ka lietotāji un patērētāji ir aizsargāti pret kaitējumu, ka ražotājiem ir skaidrība par saviem pienākumiem un ka lietotājiem ir skaidrība par to, kā izmantot ražojumus ar automatizētas lēmumu pieņemšanas spējām;

7.  uzsver, ka regulējumam ir vajadzīga uz risku balstīta pieeja, ņemot vērā to, cik daudzveidīgas un sarežģītas ir problēmas, ko rada dažādi MI veidi un lietojumi un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas; aicina Komisiju izstrādāt MI un automatizētai lēmumu pieņemšanai paredzētu riska novērtēšanas shēmu, lai nodrošinātu konsekventu pieeju ražojumu drošuma tiesību aktu izpildes panākšanai iekšējā tirgū; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņotas MI riska pārvaldības stratēģijas savu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju kontekstā;

8.  norāda, ka Produktatbildības direktīva(12) jau vairāk nekā 30 gadus nodrošina vērtīgu drošības tīklu, kas aizsargā patērētājus no kaitējuma, ko rada bojāti ražojumi; atzīst, ka ir grūti noteikt atbildību gadījumos, kad kaitējumu patērētājiem rada autonomi lēmumu pieņemšanas procesi; aicina Komisiju pārskatīt minēto direktīvu un apsvērt iespēju pielāgot tādus jēdzienus kā “ražojums”, “kaitējums” un “bojājums”, kā arī pielāgot noteikumus par pierādīšanas pienākumu; mudina Komisiju vajadzības gadījumā ierosināt šo jēdzienu un noteikumu atjaunināšanu;

Pakalpojumu tiesiskais regulējums

9.  atgādina, ka spēkā esošais pakalpojumu tiesiskais regulējums, kas ietver Pakalpojumu direktīvu(13), Profesionālo kvalifikāciju direktīvu(14), Samērīguma pārbaudes direktīvu(15), E-komercijas direktīvu(16) un Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR)(17), jau aptver daudzus politikas aspektus, kas attiecas uz pakalpojumiem, kuri ietver automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus, tostarp noteikumi par patērētāju aizsardzību, ētiku un atbildību; norāda, ka šādi noteikumi būtu jāpiemēro gan tradicionālajiem pakalpojumiem, gan pakalpojumiem, kas ietver automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus;

10.  uzsver — lai gan automatizēti lēmumu pieņemšanas procesi var uzlabot pakalpojumu efektivitāti un precizitāti, cilvēkiem vienmēr jābūt pēdējiem atbildīgajiem par lēmumiem, kas tiek pieņemti saistībā ar profesionālajiem pakalpojumiem, piemēram, medicīnas, juridiskajās un grāmatvedības profesijās un banku nozarē, un jābūt spējīgiem atcelt šādus lēmumus; atgādina, cik svarīga ir uzraudzība vai neatkarīga pārraudzība, ko veic kvalificēti speciālisti automatizētas lēmumu pieņemšanas gadījumos, kad tiek skartas leģitīmas sabiedrības intereses;

11.  uzsver, ka saskaņā ar Proporcionalitātes pārbaudes direktīvu ir svarīgi pienācīgi novērtēt riskus pirms profesionālo pakalpojumu automatizācijas; mudina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt, ka profesionālajā apmācībā tiek ņemts vērā zinātnes progress automatizētas lēmumu pieņemšanas jomā;

Datu pārvaldības kvalitāte un pārredzamība

12.  norāda, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas ir atkarīgas no liela datu apjoma vākšanas, un uzskata, ka Nepersondatu brīvas aprites regula(18) palīdzēs darīt pieejamus vairāk datu visā ES, tādējādi ļaujot ieviest inovatīvus uz datiem balstītus pakalpojumus; šajā sakarā atzīst ne tikai publisku, bet arī privātu avotu datu apmaiņas potenciālu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību aizsargāt personas datus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu; uzsver, ka ir svarīgi izmantot tikai augstas kvalitātes un objektīvas datu kopas, lai uzlabotu algoritmisko sistēmu rezultātus un palielinātu patērētāju uzticēšanos un akceptēšanu;

13.  uzsver — ņemot vērā automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmu potenciāli būtisko ietekmi uz patērētājiem, jo īpaši tiem, kas ir neaizsargātā situācijā, ir svarīgi, lai šīs sistēmas izmantotu ne tikai augstas kvalitātes un objektīvas datu kopas, bet arī izskaidrojamus un objektīvus algoritmus; uzskata, ka uzņēmējdarbības procesos ir vajadzīgas pārskatīšanas struktūras, lai novērstu iespējamās kļūdas automatizētos lēmumos, un ka patērētājiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai cilvēki pārskatītu un mainītu automatizētos lēmumus, kas ir galīgi un pastāvīgi;

14.  uzsver — lai novērtētu, vai ražojumi ar automatizētas lēmumu pieņemšanas spēju atbilst attiecīgajiem drošības noteikumiem, ir svarīgi, lai šo spēju pamatā esošie algoritmi būtu pietiekami pārredzami un izskaidrojami tirgus uzraudzības iestādēm; aicina Komisiju izvērtēt, vai šajā sakarā tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir papildu prerogatīvas;

15.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt, kā tiek īstenota Platformu un uzņēmumu attiecību regula(19), jo īpaši noteikumi par reitingu pārredzamību, kas ietver automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu izmantošanu;

o
o   o

16.  uzdod prikšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai .

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0081. (2) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīva (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (OV L 328, 18.12.2019., 7. lpp.). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. februāra Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp.). (5) OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp. (6) OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādātā redakcija) (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.06.2009., 1. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.). (12) Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīva 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regula) (OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīva (ES) 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (OV L 173, 9.7.2018., 25. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2557(RSP))

P9_TA(2020)0033 B9-0098/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk “Pamattiesību harta”),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības(1), 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(2), 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(3), 2018. gada 14. marta rezolūciju par vadlīnijām ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvara veidošanai(4), 2019. gada 18. septembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES(5) un 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 29. janvāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(7),

–  ņemot vērā Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(8) (“Izstāšanās līgums”) un politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars, kas pievienota Izstāšanās līgumam(9) (Politiskā deklarācija),

–  ņemot vērā vēstules, kas saņemtas no Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas,

–  ņemot vērā ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ar kuru Komisiju ieceļ par Savienības sarunu vedēju, un tā pielikumu, kurā ietvertas norādes sarunām par jaunām partnerattiecībām (COM(2020)0035) (“sarunu norādes”),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī pusnaktī (pēc Centrāleiropas laika) pārstāja būt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts;

B.  tā kā Politiskā deklarācija nosaka parametrus vērienīgai, plašai, padziļinātai un elastīgai partnerībai tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jomā, kas balstās uz visaptverošu un līdzsvarotu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN), kā arī tiesībaizsardzības un krimināltiesību, ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā un citās sadarbības jomās, un nosaka, ka, ja sarunu laikā ES un Apvienotā Karaliste uzskata, ka šī sadarbība atbilst to savstarpējām interesēm un turpmākās attiecības var aptvert arī citas sadarbības jomas, kas nav aprakstītas Politiskajā deklarācijā;

C.  tā kā turpmākajām attiecībām būtu jābalstās uz savstarpēji līdzsvarotām tiesībām un pienākumiem, ievērojot vienotā tirgus un muitas savienības integritāti, kā arī “četru brīvību” nedalāmību; tā kā valstij, kas nav ES dalībvalsts un kas nepilda tādus pašus pienākumus kā dalībvalsts, nevar būt tādas pašas tiesības un tā nevar baudīt tādas pašas priekšrocības kā dalībvalsts;

D.  tā kā Politiskajā deklarācijā ir teikts, ka turpmākās ekonomiskās partnerības pamatā būs noteikumi, kas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus atklātai un godīgai konkurencei;

E.  tā kā ES un Apvienotās Karaliste joprojām paliks tuvi kaimiņi un tām arī turpmāk būs daudzas kopīgas intereses;

F.  tā kā šādas ciešas attiecības visaptveroša partnerības nolīguma veidā starp ES un Apvienoto Karalisti varētu uzskatīt par atbilstošu satvaru turpmākajām attiecībām, ar kuru šīs kopīgās intereses var aizsargāt un veicināt, tostarp veidojot jaunas tirdzniecības attiecības;

G.  tā kā nolīgumam par turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti būtu jānodrošina elastīgs satvars, kas ļautu īstenot dažāda līmeņa sadarbību dažādās politikas jomās, pamatojoties uz kopēju pārvaldības struktūru ar atbilstošiem strīdu izšķiršanas noteikumiem;

H.  tā kā minētas sadarbības nolūkā abām pusēm būs jāsaglabā augsti standarti un to starptautiskās saistības vairākās politikas jomās;

I.  tā kā Izstāšanās līgumā ietvertais Protokols par Īriju/Ziemeļīriju paredz tiesisko regulējumu, kas saglabā Lielās piektdienas vienošanos visās tās daļās un Ziemeļīrijas iedzīvotāju tiesības, kā arī aizsargā vienotā tirgus integritāti un visas salas mēroga ekonomiku un tādējādi izvairās no stingras robežas, kamēr vien piekrišanas mehānisms paredz tā turpināšanu; tā kā Apvienotās Karalistes pienākums nodrošināt Lielās piektdienas vienošanās piemērošanu visās tās daļās ir spēkā jebkādos apstākļos;

J.  tā kā ir lietderīgi, ka ES iestādes un dalībvalstis kopā ar publiskām un privātām iestādēm apņemas veikt darbu, lai tās būtu gatavas visām iespējamām situācijām, kas var rasties starp ES un Apvienoto Karalisti notiekošo sarunu rezultātā;

K.  tā kā ES iestāžu un dalībvalstu turpmākā vienotība ir būtiska, lai aizstāvētu ES un tās pilsoņu intereses visos turpmākajos sarunu posmos, kā arī lai nodrošinātu minēto sarunu veiksmīgu un savlaicīgu noslēgšanu,

1.  uzsver savu apņēmību izveidot pēc iespējas ciešākas attiecības ar Apvienoto Karalisti; tomēr norāda, ka šādām attiecībām būs jāatšķiras no tām, kādas Apvienotajai Karalistei bija kā ES dalībvalstij, un jaunajām attiecībām būs jāatbilst turpmāk izklāstītajiem principiem;

2.  atgādina, ka jebkuram asociācijas nolīgumam, kas saskaņā ar LESD 217. pantu noslēgts starp ES un Apvienoto Karalisti (“nolīgums”), ir stingri jāatbilst šādiem principiem:

3.  atkārtoti uzsver, ka Nolīgumam būtu jānodrošina piemērots satvars turpmākajām attiecībām, kuru pamatā ir trīs galvenie pīlāri: ekonomiskā partnerība, partnerība ārlietās, konkrēti nozaru jautājumi un tematiskā sadarbība; uzsver, ka Nolīgumam būtu arī jānodrošina konsekventa pārvaldības sistēma, kurā būtu jāiekļauj stabils strīdu izšķiršanas mehānisms, tādējādi izvairoties no divpusējo nolīgumu skaita palielināšanās un trūkumiem, kas raksturo ES attiecības ar Šveici; atgādina, ka Nolīgumam ir jāatbilst LES 3. panta 5. punktam;

4.  norāda, ka, ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes kopīgās vērtības, to ciešās saiknes un pašreizējo tiesiskā regulējuma saskaņotību, Apvienotās Karalistes 47 gadus ilgo dalību ES, kā arī Apvienotās Karalistes kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) locekles lomu, Apvienotā Karaliste joprojām būs svarīgs ES partneris visos iepriekšminētajos pīlāros un abu pušu savstarpējās interesēs ir izveidot partnerību, kas nodrošina nepārtrauktu sadarbību;

5.  atgādina, ka Nolīgumu var noslēgt tikai ar Eiropas Parlamenta pilnīgu iesaistīšanu un galīgo piekrišanu; uzsver, ka Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 207., 217. un 218. pantu, kā arī saskaņā ar attiecīgo judikatūru un iedibināto paraugpraksi, un ka tā nostāja būtu pienācīgi jāņem vērā visos procedūras posmos, nodrošinot, ka Eiropas Parlaments un tā kompetentās komitejas var veikt demokrātisku kontroli un pieņemt lēmumu par Nolīgumu, pamatojoties uz pilnīgu informāciju; aicina Padomi un Komisiju, nosakot sarunu norādes, pilnībā ņemt vērā Eiropas Parlamenta nostāju un šīs norādes publiskot;

6.  aicina Komisiju sarunas risināt pārredzami; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt sabiedrisko apspriešanu un pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī ar valstu parlamentiem;

7.  uzskata, ka ES ir jādara viss iespējamais sarunās ar Apvienoto Karalisti, lai garantētu ES intereses un nodrošinātu, ka vienmēr tiek saglabāta ES ietekme un tiek nodrošināta vienotība, kā tas notika sarunās, kad tika apspriesti Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES noteikumi; uzstāj, ka šī vienotība ir jāsaglabā sarunās par turpmāko partnerību, un tādēļ atgādina, ka ir svarīgi, lai Komisija sarunās būtu vienīgā ES sarunu vedēja, un ka tādēļ dalībvalstis nedrīkst sākt nekādas divpusējas sarunas;

8.  prasa pēc iespējas ātrāk sākt sarunas par visiem jautājumiem, uz kuriem attiecas sarunu norāžu projekts; tomēr uzskata, ka dziļuma un vērienīguma līmenis noteikti būs jāsamēro ar Apvienotās Karalistes izvēlēto stingro termiņu, kas neatspoguļo sarunu sarežģītību un rada risku, ka dažās jomās, kurās ārkārtas pasākumi vai starptautiskais regulējums var nebūt pietiekams tiesiskais regulējums, lai novērstu nopietnus traucējumus, abas puses varētu nonākt pie “kraujas malas”;

9.  pauž bažas par to, kā Apvienotās Karalistes premjerministrs interpretē Izstāšanās līgumā ietvertā Protokola par Īriju/Ziemeļīriju noteikumus attiecībā uz robežkontroli Īrijas jūrā; uzskata, ka uzticēšanās ir būtisks elements jebkurās sarunās, un uzskata, ka Apvienotās Karalistes premjerministram nekavējoties apmierinošā veidā ir jāprecizē Apvienotās Karalistes iecerētā pieeja Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanai;

10.  atbalsta sarunu norādes, kurās noteikts, ka Gibraltārs netiks iekļauts to nolīgumu teritoriālajā darbības jomā, kurus paredzēts noslēgt starp ES un Apvienoto Karalisti, un ka jebkādam atsevišķam nolīgumam būs vajadzīga iepriekšēja Spānijas Karalistes piekrišana;

I.EKONOMISKĀ PARTNERĪBA

Tirdzniecība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi

11.  ņem vērā, ka Apvienotā Karaliste ir izvēlējusies veidot savu turpmāko ekonomisko un tirdzniecības partnerību ar ES, pamatojoties uz BTN; uzsver, ka, lai gan Eiropas Parlaments atbalsta to, ka ES ved konstruktīvas sarunas ar Apvienoto Karalisti par līdzsvarotu, vērienīgu un visaptverošu BTN, tomēr BTN pēc savas būtības nekad nebūs līdzvērtīgs netraucētai tirdzniecībai;

12.  atgādina, ka, lai saglabātu ES, tās vienotā tirgus un muitas savienības integritāti, kā arī četru brīvību nedalāmību, ir būtiski nodrošināt, ka līmenis, kādā tiek nodrošināta bezkvotu un beznodokļu piekļuve pasaules lielākajam vienotajam tirgum, pilnībā atbilst regulatīvās konverģences apjomam un saistībām, kas pieņemtas attiecībā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu ievērošanu atklātai un godīgai konkurencei, lai panāktu dinamisku saskaņošanu; uzsver, ka tam ir nepieciešami gan pamatnoteikumi un pasākumi, tostarp noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulas, gan mehānismi, ar kuriem nodrošina efektīvu īstenošanu, izpildi un strīdu izšķiršanu;

13.  uzsver, ka BTN vajadzētu būt vērstam uz to, lai piekļuve tirgum un tirdzniecības atvieglošana būtu pēc iespējas tuvāka tai, kāda pastāvēja pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, vienlaikus šim BTN arī turpmāk ir jārada pienācīgas darbvietas un jāpalielina ES eksporta iespējas, veicinot ilgtspējīgu attīstību, saglabājot ES standartus un ievērojot demokrātiskās procedūras; uzsver, ka būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāaizsargā ES standarti, lai izvairītos no tā, ka dinamiskas saskaņošanas nolūkā tiek noteikti pēc iespējas zemāki standarti, un ka ir jānodrošina, ka Apvienotā Karaliste negūst negodīgas konkurences priekšrocības, samazinot aizsardzības līmeni, un jānovērš regulējuma arbitrāža no tirgus dalībnieku puses;

14.  uzsver — lai BTN patiešām atbilstu ES interesēm, sarunu norādēs būtu jāiekļauj šādi mērķi:

15.  uzsver, ka BTN kopumā būtu jāaptver noteikumi par pilsoniskās sabiedrības dialogu, ieinteresēto personu iesaistīšana un abu pušu apspriešanās; uzstāj, ka ir jāizveido vietējās konsultantu grupas, kas uzraudzītu nolīguma īstenošanu;

16.  atkārtoti norāda, ka nolīgumam būtu jānodrošina konsekvents pārvaldības satvars, kurā būtu jāiekļauj stabils strīdu izšķiršanas mehānisms, kā arī pārvaldības struktūras; šajā sakarībā uzsver Eiropas Savienības Tiesas kompetenci interpretēt jautājumus, kas saistīti ar ES tiesību aktiem, lai nodrošinātu šādas interpretācijas viendabīgumu;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

17.   atgādina, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāturpina ievērot un īstenot standartus, kas pastāv saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām, — lai dinamiski saskaņotu tiesību aktus un politiku tādā veidā, kas atspoguļo turpmāko attiecību plašumu un vērienu;

18.  atgādina savu apņemšanos novērst jebkāda veida “dempingu” turpmākajās ES un Apvienotās Karalistes attiecībās un šajā sakarībā atgādina, ka saskaņošana vides, darba un sociālajā jomā, attiecīgajos nodokļu jautājumos un valsts atbalsta politikā ir galvenais veids, kā to novērst;

19.  norāda, ka nolīguma plašumam un vērienam, ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, būs izšķirīga nozīme, nosakot vispārējo turpmāko ES un Apvienotās Karalistes attiecību apmēru; atgādina, ka šajā ziņā būs svarīgi tas, vai Apvienotā Karaliste turpinās īstenot ES sociālo modeli; atkārtoti norāda, ka ir jāizveido aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu augstu standartu un vienlīdzīgus konkurences apstākļu saglabāšanu sociālo un nodarbinātības standartu jomā vismaz pašreizējā augstajā līmenī, ko nodrošina spēkā esošie kopīgie standarti;

20.  uzsver, ka dziļākas attiecības prasīs stabilu un visaptverošu konkurences un valsts atbalsta kontroles sistēmu, kas novērš nepamatotus tirdzniecības un konkurences izkropļojumus, lai nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste neveic negodīgu un pret konkurenci vērstu rīcību, kas noved pie neizdevīgiem nosacījumiem ES ekonomikas dalībniekiem;

21.  pauž stingru pārliecību, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāievēro pastāvīgi pilnveidotie standarti nodokļu jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību akti, ko ietver ES acquis, arī nodokļu pārredzamības, informācijas apmaiņas nodokļu jautājumos un nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi, un būtu jāpievēršas attiecīgajai situācijai tās aizjūras teritorijās, tās suverēnajās bāzu teritorijās un tās atkarīgajās teritorijās un jautājumam par to neatbilstību ES labas pārvaldības kritērijiem un pārredzamības prasībām;

22.  atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā augsti standarti un vienlīdzīgi konkurences apstākļi tādās jomās kā zāles, medicīnas ierīces, pārtikas nekaitīgums un marķēšana, kā arī veterinārā, fitosanitārā un vides politika un standarti;

23.  norāda, ka — tāpat kā visā nolīgumā — noteikumi par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem prasīs stingras pārvaldības struktūras, kam jāietver pienācīgi pārvaldības, uzraudzības, strīdu izšķiršanas un izpildes mehānismi, attiecīgā gadījumā paredzot sankcijas un pagaidu pasākumus un nosakot, ka abām pusēm ir jāizveido vai attiecīgā gadījumā jāsaglabā neatkarīgas iestādes, kas spēj efektīvi uzraudzīt un nodrošināt īstenošanu; uzsver, ka ir jāgarantē iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām tiesu iestāžu pieejamība un pienācīgs sūdzību izskatīšanas mehānisms attiecībā uz darba un vides standartu izpildi;

II.ĪPAŠI NOZARU JAUTĀJUMI UN TEMATISKĀ SADARBĪBA

Zivsaimniecība

24.  turklāt uzsver, ka jautājums par brīvu piekļuvi ūdeņiem un ostām nav atdalāms no jautājuma par brīvu tirdzniecību un AK zivsaimniecības produktu piekļuvi ES tirgum un ka sarunas ar AK par zivsaimniecību nevar atdalīt un tām jābūt tieši saistītām ar sarunām par vispārējo ekonomisko partnerību, jo īpaši par tirdzniecību;

25.  atkārto un stingri atbalsta noteikumus par zivsaimniecību, par kuriem jāvienojas līdz 2020. gada 1. jūlijam, un uzskata, ka Apvienotās Karalistes turpmākais zivsaimniecības pārvaldības režīms nedrīkst kļūt vājāks par pašreizējiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumiem un pienākumiem;

26.  uzsver, ka AK izstāšanās no ES neatbrīvo Apvienoto Karalisti no tās pienākumiem sadarboties kā piekrastes valstij kopīgu zivju krājumu kopīgā un ilgtspējīgā pārvaldībā saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām;

27.  atgādina, ka pamatprincips par ES zvejnieku brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi visu dalībvalstu ūdeņiem saskaņā ar KZP, kā arī ES vienotais tirgus un tā preču (tostarp zivsaimniecības produktu) brīvas aprites princips ir gadu desmitiem nostiprinājuši piekrastes kopienu, operatoru un patērētāju tiesības un ieguvumus;

28.  uzsver, cik svarīgi ir izveidot savstarpēji izdevīgu un visaptverošu partnerību starp ES un AK, kurā līdz pārejas perioda beigām nenodalāmā veidā un prioritārā kārtā tiktu iekļauts nolīgums par zivsaimniecību un ar zivsaimniecību saistītiem jautājumiem saskaņā ar starptautiskajās tiesībās noteiktajām savstarpējām saistībām;

29.  uzstāj, ka nolīgumam būtu jābalstās uz principiem, kas KZP noteikti jūras dzīvo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un saglabāšanai un sociālekonomiskā labuma nodrošināšanai zvejniekiem, zivsaimniecības nozares operatoriem un patērētājiem;

30.  prasa, lai nolīgums jo īpaši nodrošinātu pastāvīgu abpusēju piekļuvi ūdeņiem un saglabātu ES un AK kopīgi izmantoto krājumu pašreizējo stabilo kvotu daļu; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi saglabāt zivsaimniecības pārvaldības principus un pasākumus, par kuriem panākta kopīga vienošanās, — līdzīgi tiem, kas noteikti KZP;

31.  uzstāj, ka ir vajadzīgi pienācīgi konsultāciju mehānismi un kopēja uz zinātnes atziņām balstīta pieeja, kā arī garantijas, ka Apvienotā Karaliste turpinās sniegt ieguldījumu datu vākšanā un krājumu zinātniskajā novērtēšanā; mudina abas puses turpināt sadarbību zivsaimniecības kontroles jomā un cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;

Datu aizsardzība

32.  atgādina, ka saskaņā ar EST judikatūru(10), lai Komisija varētu paziņot par AK datu aizsardzības regulējuma pietiekamību, tai ir jāpierāda, ka AK nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir “pēc būtības līdzvērtīgs” ES tiesiskā regulējuma nodrošinātajam aizsardzības līmenim, tostarp tālākai nosūtīšanai uz trešām valstīm; atgādina, ka Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likumā ir paredzēts vispārējs un plašs atbrīvojums no datu aizsardzības principiem un datu subjektu tiesībām attiecībā uz personas datu apstrādi imigrācijas nolūkos; pauž bažas par to, ka gadījumos, kad trešo valstu pilsoņu dati tiek apstrādāti saskaņā ar šo izņēmumu, tie netiek aizsargāti tādā pašā veidā kā Apvienotās Karalistes pilsoņi; uzskata, ka šāds atbrīvojums būtu pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679(11); turklāt uzskata, ka Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums par elektronisko telekomunikāciju datu saglabāšanu neatbilst attiecīgā ES acquis nosacījumiem, kā to interpretējusi ES Tiesa, un tādējādi pašlaik neatbilst pietiekamības nosacījumiem;

33.  uzskata, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība AK tiesiskajam regulējumam attiecībā uz valsts drošību vai personas datu apstrādi, ko veic tiesībaizsardzības iestādes; atgādina, ka masveida novērošanas programmas saskaņā ar ES tiesību aktiem varētu nebūt atbilstīgas, un stingri mudina ņemt vērā EST judikatūru šajā jomā, piemēram, Schrems lietu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru;

34.  uzdod Komisijai rūpīgi izvērtēt AK datu aizsardzības tiesisko regulējumu un pārliecināties, ka AK ir atrisinājusi šajā rezolūcijā konstatētās problēmas, pirms tā uzskata, ka AK datu aizsardzības tiesību akti atbilst ES tiesību aktiem, kā tos interpretējusi ES Tiesa(12), un lūgt padomu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, sniedzot tiem visu attiecīgo informāciju un atbilstošus termiņus, lai tie varētu pildīt savus pienākumus;

Klimata pārmaiņas un vide

35.  uzskata, ka turpmākajām ES un AK attiecībām būtu jābalstās ne tikai uz ekonomiskiem faktoriem, bet arī uz augsta līmeņa mērķiem vides jomā, kuru pamatā ir sadarbība attiecīgajos starptautiskajos forumos nolūkā risināt pārrobežu un globālas problēmas;

36.  uzskata, ka ES un AK būtu jānodrošina, lai tiesību aktos, noteikumos un praksē paredzētais vides aizsardzības līmenis netiktu pazemināts zem līmeņa, kas pārejas perioda beigās noteikts ES un Apvienotajā Karalistē piemērojamos kopīgajos standartos attiecībā uz šādām jomām: piekļuve vides informācijai, sabiedrības dalība un iespēja griezties tiesā saistībā ar vides jautājumiem; ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums; rūpnieciskās emisijas; emisijas gaisā un gaisa kvalitātes mērķrādītāji un robežlielumi; dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana; atkritumu apsaimniekošanā; ūdensvides aizsardzība un saglabāšana; jūras vides aizsardzība un saglabāšana; cilvēku veselības vai vides apdraudējuma novēršana, samazināšana un likvidēšana, kurš izriet no ķīmisko vielu, augu aizsardzības līdzekļu ražošanas, izmantošanas, emisijas un nonākšanas atkritumos; kā arī klimata pārmaiņas un piesardzības princips;

37.  aicina sarunu vedējus nodrošināt, ka AK apņemas īstenot standartus, tostarp mērķus, un citus noteikumus, par kuriem pārejas periodā panākta vienošanās ES līmenī;

38.  uzsver, ka sadarbība klimata pārmaiņu apkarošanas jomā sarunās ir jānosaka par absolūtu prioritāti, ņemot vērā, ka šajā jomā ir ārkārtīgi svarīgi gūt panākumus, sākot ar sekmīgu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 26. sesiju (COP 26) Glāzgovā; uzskata, ka labākais risinājums būtu pabeigt AK un ES saskaņošanu šajā jomā; šajā sakarībā pauž stingru atbalstu tam, lai Apvienotā Karaliste pilnībā pielāgotos pašreizējam un turpmākajam ES klimata politikas satvaram, kā arī saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un prasa pilnībā piemērot ES emisiju maksimālo robežvērtību, kas noteikta ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), Kopīgo centienu regulā un kas ietver zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību;

39.  aicina AK saglabāt oglekļa cenu noteikšanas sistēmu, kas ir saskaņota ar pārejas perioda beigās spēkā esošajiem kopējiem standartiem un mērķiem, un aicina sarunu dalībniekus izpētīt iespēju sasaistīt AK turpmāko valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ar ES ETS, ja tiek pilnībā ievērota ES ETS integritāte;

40.  uzsver, ka jebkādām attiecībām starp AK un Eiropas Investīciju banku (EIB) būtu — cita starpā — jāparedz priekšnosacījums par AK pieskaņošanos pārstrādātajiem ES mērķiem klimata un vides jomā, AK atbilstību regulai, ar ko izveido satvaru ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, un EIB vērienīgajai jaunajai klimata stratēģijai un aizdevumu politikai enerģētikas jomā;

41.  uzsver, ka jebkāda aizsardzības līmeņa pazemināšanās Apvienotajā Karalistē radītu ES bioloģiskās daudzveidības zuduma risku, jo daudzas sugas (putni, sikspārņi, tauriņi un vaļveidīgie) migrē starp ES un AK un daudzām nemigrējošām sugām pastāv regulāra gēnu plūsma starp AK un ES;

42.  uzsver, ka ir svarīgi, lai AK turpinātu saskaņot tiesību aktus par ķīmisko vielu drošumu (REACH(13)) un nodrošinātu sadarbību ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA);

Enerģētika

43.  aicina nolīgumā nodrošināt tirgus dalībniekiem nediskriminējošu piekļuvi tīkliem, efektīvu tīkla operatoru nošķiršanu; garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsardzības līmeņa nepazemināšanu, tostarp efektīvu oglekļa cenu noteikšanu, valsts atbalstu un vides aizsardzību;

44.  aicina izveidot mehānismus, ar ko pēc iespējas nodrošina apgādes drošību un efektīvu tirdzniecību, izmantojot starpsavienojumus dažādos laika grafikos;

45.  sagaida, ka Apvienotā Karaliste ievēros augstus kodoldrošības, drošības un pretradiācijas aizsardzības standartus; sagaida, ka nolīgums pievērsīsies Apvienotās Karalistes attiecībām ar Euratom un ITER projektu un izstāšanās ietekmei uz aktīviem un pasīviem, nodrošinot sadarbību un informācijas apmaiņu starp Euratom, Apvienoto Karalisti un tās valsts iestādēm; aicina nolīgumā iekļaut apņemšanos nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus kodoldrošības standartu jomā, kas piemērojami pārejas perioda beigās, nodrošinot starptautisko konvenciju, tostarp Orhūsas un Espo konvenciju, un līgumu pilnīgu ievērošanu;

Sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

46.  uzsver, ka ES un AK patērētājiem ir svarīgi, lai tiktu saglabāti augsti pārtikas nekaitīguma un pārtikas marķēšanas standarti; atgādina, ka jebkurai pārtikai, ko Eiropas Savienībā importē no trešām valstīm, ir jāatbilst ES augstajiem pārtikas nekaitīguma standartiem, cita starpā attiecībā uz ĢMO izmantošanu; norāda uz abpusējo ieguvumu, Apvienotajai Karalistei turpinot piedalīties ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā; atgādina, ka starp ES un AK būs jāveic stingras pārbaudes un kontrole, ņemot vērā Apvienotās Karalistes trešās valsts statusu;

47.  uzsver, ka — gan dzīvnieku, gan cilvēku veselības labā — ir svarīgi, lai Apvienotā Karaliste saglabātu līdzvērtīgus dzīvnieku veselības standartus, novēršot zoonožu pārnešanu starp dzīvniekiem un cilvēkiem, jo īpaši migrējošu sugu gadījumā; uzskata, ka ir jāsaglabā pasu izmantošana dzīvnieku pārvietošanai starp ES un AK gan attiecībā uz mājdzīvniekiem, gan lauksaimniecības dzīvniekiem, pamatojoties uz spēkā esošajiem un turpmākajiem ES standartiem;

48.  uzsver, cik svarīgi ir augsti standarti un vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz dzīvnieku labturības un veselības aizsardzību visā pārtikas ķēdē un godīgas konkurences nodrošināšanu starp lauksaimniekiem Apvienotā Karalistē un ES; izslēdz iespēju ES importēt dzīvus dzīvniekus, gaļu un olas, kas neatbilst ES dzīvnieku labturības standartiem;

49.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu apgādi ar zālēm, medicīnas ierīcēm un citiem veselības aprūpes produktiem; tādēļ aicina ES un Apvienoto Karalisti nodrošināt, ka tiek veikti pasākumi, lai ierobežotu deficītu un ierobežotu iespējamo nopietno ietekmi uz cilvēku veselību; jo īpaši aicina veikt mērķtiecīgi vērstus pasākumus, lai pacientiem nodrošinātu nepārtrauktu un ātru piekļuvi drošām zālēm un medicīnas ierīcēm, tostarp radioizotopu drošu un nepārtrauktu piegādi;

50.  mudina turpināt sadarbību veselības aizsardzības un sabiedrības veselības jautājumos; uzsver, ka Apvienotā Karaliste kā trešā valsts nevarēs piedalīties zāļu apstiprināšanas procedūrās Eiropas Savienībā;

Pilsoņu tiesības un personu mobilitāte

51.  aicina sarunu puses censties panākt, ka pilnībā tiek ievērotas pilsoņu tiesības, kas saskaņā ar izstāšanās līgumu garantētas gan Eiropas Savienības, gan Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenēm; uzsver, ka visu turpmāko mobilitātes pasākumu pamatā vajadzētu būt nediskriminācijai starp ES dalībvalstīm un pilnīgai savstarpībai; kopumā uzskata, ka turpmākai pilsoņu tiesību precizēšanai, tostarp AK valstspiederīgo pārvietošanās brīvībai Eiropas Savienībā, pamatojoties uz abpusēju pieeju, ir jābūt ES un AK turpmākā starptautiskā nolīguma stūrakmenim un teksta nedalāmai daļai; uzskata, ka ir arī būtiski, lai ES dalībvalstis precizētu regulējumu, ko katra no tām piemēros attiecībā uz AK pilsoņiem, kuri vēlas iegūt uzturēšanās statusu, un lai šādi pasākumi būtu lietotājdraudzīgi un pārredzami, lai atvieglotu procesu, kā arī tie būtu bez maksas, un lai Komisija un Eiropas Parlaments uzraudzītu attiecīgās norises;

52.  aicina izveidot atbilstošus sociālā nodrošinājuma koordinēšanas pasākumus, ieskaitot pensiju tiesības, ņemot vērā personu turpmāko pārvietošanos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, Izstāšanās līgums satur sīki izstrādātus noteikumus par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, kas aizsargā tiesības, kuras izriet no sociālā nodrošinājuma iemaksu periodiem;

53.  mudina AK valdību līdz pārejas perioda beigām pieņemt jaunu Nodarbinātības likumu, lai izvairītos no jebkāda nereglamentēta laikposma, kurā darba ņēmēju tiesības netiek aizsargātas ne ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, ne ar AK Nodarbinātības likumu;

54.  šajā sakarībā uzstāj, ka ir pilnībā un pienācīgi jāīsteno ES tiesību akti ar īstenošanas termiņiem pārejas periodā, piemēram, pārskatot direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vai direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem;

55.  aicina pilnībā ņemt vērā īpašo situāciju Īrijas salā un risināt vēl neatrisinātos jautājumus saistībā ar pilsoņiem Ziemeļīrijā; mudina AK iestādes nodrošināt, ka nemazināsies pilsoņu tiesības Ziemeļīrijā, un pilnībā ievērot Lielās piektdienas vienošanos visās tās daļās;

56.  atbalsta to, lai Apvienotā Karaliste turpina piemērot viesabonēšanas regulu — gan ES, gan Apvienotās Karalistes pilsoņu interesēs — un jo īpaši atvieglo personu pārvietošanos pāri robežai Īrijas salā;

57.  pieņem zināšanai Apvienotās Karalistes nodomu pievienoties 2007. gada Hāgas Konvencijai par uzturlīdzekļiem un aicina īstenot pienācīgu sadarbību un vērienīgas ieceres civiltiesību un ģimenes tiesību jautājumos, jo īpaši attiecībā uz bērnu tiesībām un bērnu repatriāciju; atgādina, ka nākamajā nolīgumā būtu jāņem vērā arī noteiktas pilsoņu kategorijas, uz kurām pašlaik attiecas ES tiesību akti, kā to interpretē EST, piemēram, AK valstspiederīgie, kas atgriežas Apvienotajā Karalistē kopā ar ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi, personas ar invaliditāti un aprūpētāji, trešo valstu valstspiederīgie, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē un kam ir ciešas juridiskas saiknes ar dalībvalstīm, piemēram, Eiropas Savienībā dzimuši trešo valstu valstspiederīgie, bēgļi, kuri par tādiem atzīti, un bezvalstnieki;

58.  uzskata, ka mobilitātes pasākumu pamatā jābūt nediskriminācijai un pilnīgai savstarpībai; atgādina — tiklīdz ir pieņemts sarunu mandāts, dalībvalstis nevar risināt sarunas par divpusējiem nolīgumiem;

59.  šajā sakarībā pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes paziņojumu, ka princips par personu brīvu pārvietošanos starp ES un Apvienoto Karalisti vairs netiks piemērots; uzskata, ka jebkurā nolīgumā par turpmākajām attiecībām starp ES un AK būtu jāiekļauj vērienīgi noteikumi, lai nodrošinātu gan ES, gan AK pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesību saglabāšanu, jo īpaši attiecībā uz personu un darba ņēmēju pārvietošanos; atgādina, ka brīvas pārvietošanās tiesības ir arī tieši saistītas ar trim pārējām brīvībām, kas ir vienotā tirgus neatņemama sastāvdaļa, un tām ir īpaša nozīme attiecībā uz pakalpojumiem un profesionālo kvalifikāciju;

60.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāparedz bezvīzu režīms īstermiņa apmeklējumiem, tostarp īstermiņa ar darbu saistītiem ceļojumiem, pamatojoties uz pilnīgu savstarpīgumu un nediskrimināciju, un būtu jāparedz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi pētniecības, studiju un mācību nolūkā un jauniešu apmaiņas nolūkā;

61.  attiecībā uz turpmāko sadarbību patvēruma un migrācijas politikas jomā starp Apvienoto Karalisti un ES27 uzsver, ka tai būtu jāietver vismaz pasākumi, kas uzlabo drošas un likumīgas iespējas piekļūt starptautiskajai aizsardzībai, tostarp izmantojot ģimenes atkalapvienošanos; ņemot vērā to, ka ģimenes atkalapvienošanās joprojām ir svarīga patvēruma meklētājiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē un kuru ģimenes atrodas ES teritorijā, mudina pieņemt ģimenes atkalapvienošanās plānu, kam būtu jāstājas spēkā pēc pārejas perioda, lai izvairītos no jebkādiem trūkumiem saistībā ar humanitāro ietekmi un ievērotu patvēruma meklētāju tiesības uz ģimenes dzīvi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu;

Finanšu pakalpojumu līdzvērtība

62.  atgādina, ka Apvienotās Karalistes uzņēmumi zaudēs atļauju piešķiršanas tiesības;

63.  uzskata, ka piekļuve tirgum būtu jābalsta uz lēmumiem par līdzvērtību, ar nosacījumu, ka ES ir pārliecināta, ka Apvienotās Karalistes regulatīvais un uzraudzības režīms un standarti ir un turpina būt pilnībā līdzvērtīgi ES regulatīvajam un uzraudzības režīmam un standartiem, atspoguļojot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; uzskata, ka, līdzko Apvienotajai Karalistei piešķir līdzvērtības statusu, ir jāievieš efektīvs mehānisms, lai laika gaitā nodrošinātu līdzvērtības saglabāšanu, un atgādina, ka ES jebkurā brīdī var vienpusēji atsaukt līdzvērtības statusu;

64.  uzskata, ka jebkuram turpmākam regulējumam būtu jāaizsargā ES finanšu stabilitāte un jāievēro tās regulatīvais un uzraudzības režīms un standarti, kā arī to piemērošana, vienlaikus saglabājot ES regulatīvo un lēmumu pieņemšanas autonomiju;

Transports

65.  aicina sarunu vedējus nodrošināt nepārtrauktu Apvienotās Karalistes un ES savienotību, pamatojoties uz savstarpīguma prasību attiecībā uz savstarpēju piekļuvi transporta tirgiem un ņemot vērā abu attiecīgo tirgu apmēra atšķirības;

66.  šajā sakarībā atgādina, ka Eiropas Transporta ministru konferences (ECMT) daudzpusējā kvotu sistēma pašreizējos apstākļos nevar pilnībā apmierināt kravu autopārvadājumu starp ES un Apvienoto Karalisti vajadzības un ka būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai novērstu sabiedriskās kārtības apdraudējumus un novērstu kravu autopārvadājumu un autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju satiksmes plūsmu traucējumus;

67.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai sarunās tiktu iekļauts arī vērienīgs, līdzsvarots un augsta līmeņa visaptverošs gaisa satiksmes nolīgums, jo īpaši attiecībā uz gaisa satiksmes tiesībām, gaisa satiksmes drošību un lidostu drošību, kam būtu atbilstīgi jāpievēršas; šajā sakarībā atgādina, ka Apvienotās Karalistes un ES gaisa satiksmes savienotība nākotnē nevar būt līdzvērtīga Apvienotās Karalistes de jure vai de facto dalībai vienotajā aviācijas tirgū;

68.  uzsver, ka turpmākajās AK un ES partnerattiecībās būtu jāpievēršas Lamanša tuneļa īpašajai situācijai, jo īpaši dzelzceļa drošības tiesiskajam regulējumam;

69.  uzskata, ka parvadājumos starp Īriju un pārējām ES dalībvalstīm būtu jānodrošina ES iekšējā piekļuve, tostarp tranzīta tiesības ES iekšējo autopārvadājumu veikšanai starp Īriju un pārējām ES dalībvalstīm;

70.  uzsver, ka turpmākajās Apvienotās Karalistes un ES attiecībās ir skaidri jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visās transporta nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot valsts atbalstam, vides aizsardzībai, pasažieru tiesībām, komerciālajam elastīgumam un sociālajiem aspektiem, tostarp braukšanas un atpūtas laikam;

71.  uzsver, ka ir jānodrošina finansējuma nepārtrauktība kopīgi apstiprinātiem infrastruktūras projektiem, jo īpaši saistībā ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Eiropas vienoto gaisa telpu (SES), kā arī tādām kopīgām tehnoloģiju ierosmēm kā Clean Sky I un II un Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecību (SESAR); par ļoti svarīgu uzskata arī to, lai Apvienotā Karaliste pilnībā pildītu savas finansiālās saistības un pienākumus, pat ja šo saistību un pienākumu pildīšanas ilgums pārsniedz tās dalības ES ilgumu;

Programmas un aģentūras

72.  uzsver — Apvienotās Karalistes dalība ES aģentūru un programmu darbībā notiks atbilstīgi noteikumiem, kas piemērojami trešām valstīm ārpus EEZ; mudina Apvienoto Karalisti piedalīties ES programmās, vienlaikus ievērojot visus attiecīgos noteikumus un mehānismus, kā arī dalības nosacījumus;

73.  uzsver, ka Apvienotās Karalistes dalībai ES programmās nevajadzētu ietvert neto pārvietojumus no ES budžeta par labu Apvienotajai Karalistei; turklāt uzskata, ka jebkādai turpmākai Apvienotās Karalistes dalībai ES programmās ir jānodrošina taisnīgs līdzsvars attiecībā uz tās trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kura piedalās konkrētajā ES programmā, un līdzdalībai nebūtu jāpiešķir šai trešai valstij nekādas lēmumu pieņemšanas pilnvaras; aicina Komisiju nodrošināt, ka programmām, kurās Apvienotā Karaliste piedalītos, ir pietiekami saistoši noteikumi un garantijas attiecībā uz Savienības finansiālo interešu aizsardzību un pareizu finanšu pārvaldību, tostarp attiecībā uz kontroli un revīziju, kā arī izmeklēšanu krāpšanas gadījumā, Komisijas dienestu, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūras, Eiropas Revīzijas palātas piekļuves tiesību ievērošanu, kā arī Eiropas Parlamenta pārbaudes tiesību ievērošanu;

74.  jo īpaši uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalība ir svarīga tādās pārrobežu, kultūras, attīstības, izglītības un pētniecības programmās kā “Erasmus+”, “Radošā Eiropa”, “Apvārsnis”, Eiropas Pētniecības padome, programma “LIFE”, TEN-T, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas vienotā gaisa telpa, Interreg, kopīgas tehnoloģiju ierosmes, piemēram, Clean Sky I un II, SESAR, ERIC, Galileo, Copernicus, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS), Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) atbalsta sistēma un publiskā un 75 sektora partnerības;

75.  atzinīgi vērtē programmas PEACE ieguldījumu miera un stabilitātes nodrošināšanā Ziemeļīrijā un aicina saglabāt Ziemeļīrijas miera procesu un pašreizējās programmas PEACE IV un Starptautiskā Īrijas fonda priekšrocības;

76.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES un Apvienotā Karaliste izvērtētu sadarbības iespējas starp Apvienotās Karalistes iestādēm un ES aģentūrām, tostarp jo īpaši Eiropas Ķimikāliju aģentūru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un Eiropas Zāļu aģentūru; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei nebūs lēmumu pieņemšanas pilnvaru attiecībā uz ES aģentūrām; šajā sakarībā mudina Komisiju noteikt šīs iespējamās sadarbības būtību, apjomu un robežas;

77.  uzskata, ka ir jāprecizē turpmākā praktiskā sadarbība starp Apvienotās Karalistes iestādēm un ES aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā;

III.PARTNERĪBA DROŠĪBAS UN ĀRLIETU JOMĀ

Ārpolitika, drošības problēmas un aizsardzība

78.  uzskata, ka, lai gan Apvienotā Karaliste tiks izslēgta no ES lēmumu pieņemšanas struktūrām, Apvienotā Karaliste ir svarīgs partneris, jo nepieciešamība pēc ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas problēmu kopīgiem risinājumiem ir būtiska ES tuvākajās kaimiņvalstīs un starptautiskā mērogā;

79.  uzsver, ka jaunajās ES un Apvienotās Karalistes attiecībās būs nepieciešama intensīva sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomā, jo gan ES, gan Apvienotajai Karalistei ir daudzas kopīgas intereses un pieredze un tās atbalsta daudzas kopīgas vērtības; uzsver, ka abu pušu interesēs ir saglabāt vērienīgu sadarbību, kas kalpo Eiropas un tās iedzīvotāju drošībai un veicina globālo stabilitāti, cilvēktiesību aizsardzību un mieru saskaņā ar LES 21. pantā noteiktajiem mērķiem un principiem;

80.  norāda, ka attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) ES kopējās nostājas un darbības var pieņemt tikai ES dalībvalstis; tomēr norāda, ka tas neizslēdz apspriešanās mehānismus, kas ļautu Apvienotajai Karalistei pieskaņoties ES ārpolitikas nostājām un vienotajām rīcībām, jo īpaši nolūkā aizstāvēt uz noteikumiem pamatotu globālo kārtību, daudzpusējo sadarbību un cilvēktiesības, jo īpaši ANO, NATO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes sistēmā; atbalsta apspriešanos un koordināciju par sankciju politiku, paredzot iespēju pieņemt sankcijas, kas ir savstarpēji pastiprinošas, ja ir saskaņoti pušu ārpolitikas mērķi; uzsver ciešas sadarbības KĀDP jomā pievienoto vērtību, ņemot vērā Apvienotās Karalistes būtisko lomu drošības jomā;

81.  uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāīsteno pārejas periodā spēkā esošie vai pieņemtie ES ierobežojošie pasākumi, jāatbalsta ES paziņojumi un nostājas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās un, izskatot katru gadījumu atsevišķi, jāpiedalās ES militārajās operācijās un civilajās misijās, kas izveidotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), taču bez jebkādām vadošām pilnvarām jauna līdzdalības pamatnolīguma sakarā, vienlaikus ievērojot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un attiecīgos ES lēmumus un tiesību aktus, tostarp par iepirkumu un pārvedumiem aizsardzības jomā; šāda sadarbība ir atkarīga no tā, vai tiek pilnībā ievēroti starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, starptautiskās humanitārās tiesības un ES pamattiesības;

82.  atgādina, ka efektīvs starptautisks ieroču kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas režīms ir pasaules un Eiropas drošības stūrakmens; aicina ES un Apvienoto Karalisti uzsākt saskaņotu un uzticamu stratēģiju daudzpusējām sarunām pasaules līmenī un sekmēt reģionālus saspīlējuma mazināšanas un uzticības veicināšanas pasākumus; aicina Apvienoto Karalisti apņemties saglabāt Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP paredzētās saistības;

83.  uzsver, ka šāda sadarbība būtu savstarpēji stiprinoša, jo tā ļautu saglabāt Apvienotās Karalistes speciālās zināšanas un spējas KDAP misijās un operācijās; stingri mudina Apvienoto Karalisti sniegt ieguldījumu KDAP civilajās un militārajās misijās un operācijās; uzsver, ka Apvienotā Karaliste kā trešā valsts saskaņā ar politisko deklarāciju, kurā izklāstīts satvars turpmākajām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, nevarēs piedalīties ES misiju un operāciju plānošanā vai vadībā un ka tās līdzdalības iespējām un apmēram ES misiju un operāciju plānošanā vai vadībā/dalībā, kā arī informācijas apmaiņā un mijiedarbībā ar ES jābūt samērīgam ar Apvienotās Karalistes ieguldījumu katrā misijā vai operācijā;

84.  sagaida, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāturpina pilnībā ievērot saistības, ko tā uzņēmusies E3+3 formātā attiecībā uz Kopīgo visaptverošo rīcības plānu ar Irānu, kurš nostiprināts ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2231 kā starptautiskā ieroču neizplatīšanas režīma pīlārs un pamats saspīlējuma mazināšanai Tuvo Austrumu un Persijas līča reģionos;

85.  uzsver, ka sadarbībai drošības un aizsardzības politikas jomā vajadzētu būt neatņemamai daļai visaptverošajā partnerattiecību nolīgumā, kas paredzēts turpmāko attiecību reglamentēšanai; uzsver, ka šāds nolīgums neskartu ES lēmumu pieņemšanas autonomiju vai Apvienotās Karalistes suverenitāti;

86.  uzskata, ka Apvienotās Karalistes un ES kopējās interesēs ir sadarboties aizsardzības spēju attīstīšanā, tostarp Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā, un sadarbībā hibrīddraudu apkarošanā, tādējādi stiprinot Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi un veicinot Eiropas un sabiedroto bruņoto spēku patiesu sadarbspēju un kopēju efektivitāti;

87.  norāda, ka jebkāda sadarbība minētajās jomās, kas ietver dalīšanos ar ES klasificētu informāciju, tostarp par izlūkošanu, ir atkarīga no tā, vai ir noslēgts drošības informācijas nolīgums par ES klasificētas informācijas aizsardzību; uzsver, ka ir jāveicina informācijas un izlūkdatu apmaiņa un jāievēro savstarpīguma princips; norāda, ka tam ir vajadzīgs īpašs nolīgums par klasificētu informāciju un turpmāka izlūkošanas datu autonomas novērtēšanas izstrāde; mudina veikt sakaru un atašeju apmaiņu, lai nodrošinātu netraucētu informācijas apmaiņu;

88.  atzīmē, ka kopš pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) uzsākšanas Apvienotā Karaliste nav piedalījusies nevienā no atlasītajiem projektiem; norāda, ka tās dalība, kuras galvenais mērķis ir partneru sadarbspēja, izņēmuma kārtā pēc Eiropas Savienības Padomes uzaicinājuma būtu jāapsver PESCO formātā;

89.  atgādina, ka Apvienotā Karaliste joprojām ir viena no galvenajām NATO dalībvalstīm un spēs turpināt ļoti vērtīgās partnerības, ko tā ir izveidojusi gan divpusēji ar citām Eiropas NATO dalībvalstīm, gan ES un NATO sadarbības satvarā;

90.  norāda, ka Apvienotā Karaliste varētu piedalīties ES aizsardzības un ārējās drošības atbalsta programmās (piemēram, Eiropas Aizsardzības fondā, Galileo un kiberdrošības programmās), pamatojoties uz citiem līdzīgiem trešo valstu pasākumiem, kuru sakarā notiek attiecīgas sarunas par katru instrumentu, un uz pienācīgu līdzsvaru starp pienākumiem un tiesībām; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir iespēja dot savu ieguldījumu ES ārējās finansēšanas instrumentos, lai sasniegtu kopējus mērķus;

91.  uzsver, ka kosmosa nozare Eiropai ir stratēģiski svarīga, un uzskata, ka vērienīga kosmosa politika var efektīvi veicināt ES ārējās darbības, un uzsver, ka ir jāturpina attīstīt tehnoloģijas, kas spēj nodrošināt Eiropas stratēģisko autonomiju un var tikt izmantotas gan civilām, gan militārām vajadzībām;

Drošība, tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

92.  uzskata, ka, ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu un kopīgos apdraudējumus, ar kuriem saskaras ES un Apvienotā Karaliste, ir ļoti svarīgi, lai ES un Apvienotā Karaliste censtos saglabāt efektīvus sadarbības mehānismus tiesībaizsardzības jomā, kas ir efektīvi un abpusēji izdevīgi iedzīvotāju drošībai, ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste ir trešā valsts, kas neietilpst Šengenas zonā, un tādēļ tai nevar būt tādas pašas tiesības un iespējas kā dalībvalstij;

93.  uzsver, ka Apvienotajai Karalistei nevar būt tieša piekļuve ES informācijas sistēmu datiem un tā nevar līdzdarboties ES aģentūru pārvaldības struktūrās brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, savukārt jebkādai informācijas, tostarp personas datu, apmaiņai ar Apvienoto Karalisti būtu jāpiemēro stingri aizsardzības, revīzijas un pārraudzības nosacījumi, tostarp personas datu aizsardzības līmenis, kas līdzvērtīgs tam, kāds paredzēts ES tiesību aktos;

94.  uzskata, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt piekļuves Šengenas Informācijas sistēmai (SIS); aicina Apvienoto Karalisti nekavējoties novērst nopietnos trūkumus, kas konstatēti attiecībā uz SIS izmantošanu, un aicina Padomi un Komisiju ļoti cieši uzraudzīt šo procesu, lai nodrošinātu, ka visi trūkumi bez turpmākas kavēšanās tiek pareizi novērsti; uzskata, ka turpmākā sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti tiesībaizsardzības jomā būtu jāapspriež tikai tad, kad trūkumi ir novērsti; prasa, lai Parlaments tiktu nekavējoties informēts par visām norisēm šajā jomā;

95.  visiem savstarpējiem pasākumiem savlaicīgai, efektīvai un lietderīgai pasažieru datu reģistra (PDR) datu apmaiņai un šādu datu apstrādes rezultātu glabāšanai attiecīgajās valstu PDR apstrādes sistēmās un DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu apstrādei (Prīmes sistēma), kā arī operatīvajai sadarbībai ar Eiropola un Eurojust starpniecību ir jābalstās uz stingriem aizsardzības pasākumiem un nosacījumiem un pilnībā jāatbilst EST atzinumam Nr. 1/15, kurā noteikts, ka ES un Kanādas PDR nolīgums ir pretrunā Pamattiesību hartai;

96.  pauž cerību, ka Apvienotā Karaliste varēs turpināt iedibināto sadarbību un informācijas apmaiņu ar valstu iestādēm kiberdrošības jomā;

97.  uzskata, ka spriedumu civillietās un komerclietās izpilde un atzīšana ir jānodrošina bez liekām formalitātēm;

98.  norāda, ka Apvienotā Karaliste ir būtiska attīstības sadarbības un humānās palīdzības sniedzēja un ka cieša sadarbība minētajā jomā būtu abpusēji izdevīga; turklāt ierosina, ka Apvienoto Karalisti varētu aicināt sniegt ieguldījumu ES instrumentos un mehānismos, vienlaikus ievērojot ES autonomiju; uzskata, ka paredzētajai partnerībai būtu arī jāveicina ilgtspējīga attīstība un nabadzības izskaušana, kā arī jāturpina atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu un Eiropas Konsensa par attīstību īstenošana;

IV.JAUNĀ NOLĪGUMA PĀRVALDĪBA

99.  norāda, ka jebkādam ES un Apvienotās Karalistes nākotnes nolīgumam, kurā Apvienotajai Karalistei ir trešās valsts statuss, būtu jāietver visaptverošas, saskaņotas un stabilas pārvaldības sistēmas izveide, kas ietver kopīgu un pastāvīgu nolīguma uzraudzību/pārvaldību un strīdu izšķiršanas un izpildes mehānismus attiecībā uz nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu; uzskata, ka šāds horizontāls pārvaldības mehānisms būtu jāpiemēro visām turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti; šajā sakarībā atgādina par 2020. gada 15. janvāra rezolūciju un uzskata, ka izstāšanās līguma pilnīga īstenošana ir svarīgākā prioritāte; šajā sakarībā uzsver, ka Eiropas Parlaments turpinās cieši uzraudzīt visu noteikumu īstenošanu; norāda, ka konfliktu risināšanas mehānismam jābūt stabilam un ka šādam mehānismam jānodrošina efektīvi, ātri īstenojami un atturoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

100.  uzstāj, ka šajā pārvaldības sistēmā ir absolūti nepieciešams pilnībā saglabāt ES lēmumu pieņemšanas un tiesiskās kārtības autonomiju, tostarp EST kā vienīgās ES tiesību interpretētājas lomu;

101.  uzsver, ka pārvaldības pasākumu struktūrai būtu jāatbilst turpmāko attiecību veidam, tvērumam un dziļumam un tajos jāņem vērā savstarpējās savienotības, sadarbības un tuvuma līmenis, vienlaikus nodrošinot visu jaunā nolīguma noteikumu efektīvu un lietderīgu piemērošanu;

102.  atbalsta domu par tādas pārvaldības struktūras izveidi, kura būtu atbildīga par nolīguma īstenošanas uzraudzību, interpretācijas atšķirību novēršanu un tādu apstiprināto korektīvo pasākumu īstenošanu kā atturoši nozares korektīvie pasākumi un aizsardzības pasākumi, kā arī par ES regulatīvās autonomijas, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes likumdošanas prerogatīvu, pilnīgu nodrošināšanu; uzsver, ka uz ES pārstāvjiem šajā pārvaldības struktūrā būtu jāattiecina pienācīgi pārskatatbildības mehānismi, iesaistot Eiropas Parlamentu; atgādina par Komisijas priekšsēdētāja apņemšanos līdz Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa plenārsēdei nodrošināt, ka ikreiz, kad šajā pārvaldības struktūrā būs jāpieņem lēmums, Komisija cieši iesaistīs Eiropas Parlamentu un maksimāli ņems vērā Parlamenta viedokli un ka nekādu lēmumu saistībā ar Brexit nevarēs pieņemt, ja netiks pilnībā ņemta vērā Eiropas Parlamenta nostāja;

103.  turklāt uzstāj, ka nolīgumā būtu jāparedz ES un Apvienotajai Karalistei kopīgas parlamentāras struktūras izveide, kuras uzdevums būtu uzraudzīt gaidāmā nolīguma īstenošanu;

104.  uzskata, ka attiecībā uz noteikumiem, kas balstīti uz ES tiesību jēdzieniem, pārvaldības kārtībai jāparedz vēršanās Eiropas Savienības Tiesā; atkārtoti norāda, ka attiecībā uz to nolīguma noteikumu piemērošanu un interpretāciju, kuri nav saistīti ar ES tiesībām, alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu var paredzēt tikai tad, ja tas garantē Eiropas Savienības Tiesai līdzvērtīgu neatkarību un objektivitāti;

o
o   o

105.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV C 298, 23.8.2018., 24. lpp. (2) OV C 346, 27.9.2018., 2. lpp. (3) OV C 369, 11.10.2018., 32. lpp. (4) OV C 162, 10.5.2019., 40. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0016. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0006. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0018. (8) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp. (9) OV C 34, 31.1.2020., 1. lpp. (10) Lieta C- 362/14 Maximillian Schrems / Data Protection Commissioner ECLI:EU:C:2015:650 (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). (12) Lieta C- 362/14 Maximillian Schrems / Data Protection Commissioner ECLI:EU:C:2015:650, atzinums 1/15 PNR Canada; ECLI:EU:C:2017:592, lietas C 293/12 un C 594/12, Digital Rights Ireland and Others, EU:C:2014:238, Tele2 and Watson: , lietas C-203/15 - Tele2 Sverige and C-698/15 Watson ECLI:EU:C:2016:970. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par Eiropas Centrālās bankas 2018. gada pārskatu (2019/2129(INI))

P9_TA(2020)0034 A9-0016/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un ECB Statūtus un jo īpaši to 15. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 1. un 2. punktu, 130. pantu un 284. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amata kandidātes Christine Lagarde uzklausīšanu 2019. gada 4. septembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja Mario Draghi monetāro dialogu ar Eiropas Parlamentu 2019. gada 23. septembrī,

–  ņemot vērā G7 darba grupas par stabilajām kriptomonētām 2019. gada 18. oktobra ziņojumu „Globālo stabilo kriptomonētu ietekmes izvērtējums”,

–  ņemot vērā ECB atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, kas pausts tā rezolūcijā par ECB 2017. gada pārskatu,

–  ņemot vērā ES augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos 2018. gada 31. janvāra galīgo ziņojumu “Eiropas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”,

–  ņemot vērā 2018. gada 29. maija rezolūciju par ilgtspējīgām finansēm(1) un 2019. gada 28. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējumu izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai(2),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (UNFCCC),

–  ņemot vērā Reglamenta 142. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0016/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2019. gada rudens ekonomikas prognozi jaunākie dati par 2019. gadu liecina par IKP pieauguma palēnināšanos eurozonā no 1,9 % līmeņa 2018. gadā līdz 1,1 % 2019. gadā un ES-27 valstīs no 2,1 % 2018. gadā līdz 1,4 % 2019. gadā saistībā ar neseno straujo spriedzes pieaugumu tirdzniecībā, tā radīto nedrošību un Brexit;

B.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem bezdarba līmenis ES 2019. gada augustā bija 6,2 % un eurozonā — 7,4 %, kas ir zemākais bezdarba līmenis kopš 2008. gada jūlija; tā kā bezdarba līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir nevienmērīgs; tā kā augsts jauniešu bezdarba līmenis, kas ir gandrīz divreiz augstāks par vidējo līmeni, joprojām ir nopietns jautājums, kas jārisina ES; tā kā bezdarba ziņā joprojām pastāv būtiska reģionālā nevienlīdzība gan dalībvalstīs, gan starp tām;

C.  tā kā saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2019. gada septembra makroekonomisko prognozi ir gaidāms, ka saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada inflācija eurozonā 2019., 2020. un 2021. gadā sasniegs attiecīgi 1,2 %, 1,0 % un 1,5 %, tomēr nespējot saglabāt inflācijas līmeni, kas būtu zem, taču tuvu 2 %; tā kā inflācijas prognozes liecina par būtiskām atšķirībām eurozonā;

D.  tā kā 2018. gada beigās Eurosistēmas bilance bija sasniegusi vēsturiski lielāko apjomu (4,7 triljonus EUR), pārsniedzot 40 % no eurozonas GDP un salīdzinājumā ar 2017. gada beigām pieaugot par 4,25 % (0,2 triljoniem EUR);

E.  tā kā 2018. gadā ECB tīrā peļņa bija 1,575 miljardi EUR salīdzinājumā ar 1,275 miljardiem EUR 2017. gadā; tā kā šo palielinājumu galvenokārt var attiecināt uz neto procentu ienākumu pieaugumu ASV dolāru portfelī un aktīvu iegādes programmas (APP) portfelī;

F.  tā kā lielāka euro loma un tā plašāka izmantošana par rezerves valūtu palielinātu ES spēju neatkarīgi veidot savu politisko nostāju pret citiem globāliem spēkiem un tas ir galvenais elements, kas nepieciešams Eiropas ekonomiskās neatkarības saglabāšanai;

G.   tā kā, lai euro nodrošinātu sev spēcīgāku lomu pasaulē, eurozonai vispirms ir jāpierāda sava spēja izturēt lejupslīdi tā, lai nevienai no tās dalībvalstīm nebūtu (brīvprātīgi vai citādi) jāveic valsts parāda norakstīšana;

H.  tā kā LESD 127. panta 5. punktā ECBS ir noteikts pienākums palīdzēt uzturēt finanšu stabilitāti;

I.  tā kā ir jāturpina atbalstīt MVU, kas joprojām ir ES ekonomikas un sabiedrības pamats un veicina ekonomisko un sociālo kohēziju;

J.  tā kā globālās “zaļo” obligāciju emisijas apjoms ir palielinājies no mazāk nekā 1 miljarda EUR 2008. gadā līdz vairāk nekā 120 miljardiem EUR 2017. gadā un kopš 2013. gada euro denominētu “zaļo” obligāciju neto emisijas apjoms ir desmitkāršojusies; tā kā atšķirība starp “zaļo” obligāciju un visu rūpniecības nozaru maržām ir pakāpeniski samazinājusies;

K.  tā kā, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, “zaļās” obligācijas joprojām veido tikai 1 % no euro denominētu obligāciju kopējā piedāvājuma;

L.  tā kā krasi ir palielinājies darījumu ar virtuālām valūtām apjoms un tas rada konkurenci tradicionālu likumīgo maksāšanas līdzekļu sistēmu pārliecinošajam pārsvaram; tā kā virtuālās valūtas ir alternatīvs norēķinu līdzeklis, nevis likumīgs maksāšanas līdzeklis;

M.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2018. gada decembra aptaujas datiem iedzīvotāju atbalsts euro valūtai 2018. gadā pieauga līdz 75 %,

Vispārīgs pārskats

1.  atzinīgi vērtē ECB lomu euro stabilitātes nodrošināšanā; uzsver, ka Līgumos noteiktā ECB neatkarība ir priekšnoteikums tam, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras cenu stabilitātes nodrošināšanas jomā;

2.  uzsver, ka euro ir politisks projekts, kas papildina tīri ekonomisku projektu; uzsver, ka vienotās valūtas ieviešana ir neatgriezeniska; vērš uzmanību uz prasību, kas noteikta Līgumos, ka ikvienai ES dalībvalstij, Dāniju, ir pienākums pievienoties vienotajai valūtai, pirms tam panākot atbilstību Māstrihtas konverģences kritērijiem; uzskata, ka dalība banku savienībā ir jāuztver kā labums valstīm, kuras vēlas pievienoties eurozonai;

3.  pauž bažas par to, ka pēc īslaicīgas ekonomikas atveseļošanās izaugsmes temps ir palēninājies līdz 1,1 % no IKP eurozonā; turklāt pauž bažas par rūpnieciskās ražošanas un pasaules tirdzniecības pieauguma samazināšanos; tādēļ — kā to uzsvēra Mario Draghi — norāda, ka ir jāsaglabā gan piemēroti likviditātes nosacījumi, gan noteikta līmeņa monetārie pielāgojumi;

4.  uzsver, ka ilgtspējīgu izaugsmi un cenu stabilitāti nevar panākt tikai ar monetāro politiku vien un ka ir nepieciešama arī atbalstoša fiskālā politika un sociāli līdzsvarotas un ražīgumu veicinošas strukturālās reformas;

5.  norāda, ka atbalstošu monetāro politiku nedrīkst uzskatīt par strukturālo reformu aizstājēju;

6.  uzsver ECBS ekspertu grupas par zemu algu pieaugumu(3), kura analizēja atšķirības starp algu pieaugumu un darba tirgus atveseļošanos, konstatējumus; šie konstatējumi norāda uz to, ka zemo algu pieaugumu pēdējo gadu laikā var izskaidrot galvenokārt ar tehnoloģijām un satricinājumiem, ko rada darba samaksas noteikšanas sarunas (izmaiņas algu noteikšanas struktūrā ietekmē minētās sarunas un mazina darba ņēmēju spēju aizstāvēt savas intereses), kā arī ar darba tirgus noteikumiem galvenokārt dalībvalstīs, kuras krīze skārusi visvairāk, un tādu faktoru kombināciju kā darbaspēka nepietiekams izmantojums, zemas inflācijas rādītāji un pieticīgs ražīguma pieaugums;

7.  uzsver, ka euro nozīmes palielināšanai ir nepieciešami pienācīgi strukturāli apstākļi, tostarp:

8.  uzsver, ka ikvienai ES dalībvalstij, izņemot Dāniju, ir pienākums ieviest vienoto valūtu, tiklīdz tā ir panākusi atbilstību Māstrihtas konverģences kritērijiem; aicina ECB turpināt auglīgo sadarbību arī ar tām ES valstīm, kuras nav pievienojušās eurozonai;

Monetārā politika

9.  uzsver, ka atklātā tirgus operācijas un ECB ieviestie nestandarta monetārās politikas pasākumi ir veicinājuši ekonomikas atveseļošanos, uzlabojumus finansēšanas nosacījumos vairākos finanšu transakciju kanālos un ļoti dažādu aktīvu kategoriju ienesīguma samazinājumu; aicina ECB turpināt uzraudzīt iespējamos riskus tās bilancēs, aktīvu cenu inflāciju, iespējami nepareizu resursu sadali un noguldītājiem neizdevīgus apstākļus;

10.  norāda, ka 2019. gada 12. septembrī ECB paziņoja par plašu stimulējošo pasākumu kopumu, tostarp neto iegādēm saskaņā ar aktīvu iegādes programmu (AIP), kas tiks īstenota katru mēnesi 20 miljardu EUR apmērā, noguldījumu likmes samazinājumu par 10 bāzes punktiem, divu līmeņu rezervju atlīdzības sistēmu un vienkāršākiem noteikumiem ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām (TLTRO-III); norāda uz vienprātības trūkumu un uzskata, ka ECB vadībai un priekšsēdētājai Christine Lagarde būtu jācenšas pārvarēt domstarpības ECB Padomē;

11.  norāda, ka 33 % limits vienam emitentam, ko piemēro ECB kvantitatīvās mīkstināšanas programmai, var ierobežot ECB spēju iegādāties vairāku dalībvalstu obligācijas; uzskata, ka šāds limits vienam emitentam var prasīt izmaiņas, ņemot vērā to, ka atjaunotā kvantitatīvās mīkstināšanas programma ir beztermiņa un var būt vajadzīgas obligāciju iegādes, pārsniedzot 33 % ierobežojumu dažām dalībvalstīm; norāda, ka kvantitatīvās mīkstināšanas programma tika izstrādāta tam, lai iegādātos dalībvalstu obligācijas proporcionāli to ekonomikas izmēram un iedzīvotāju skaitam;

12.  norāda uz ECB Padomes nodomu turpināt to vērtspapīru pamatmaksājumu summas atkārtotu ieguldīšanu, kuriem tuvojas maksājuma termiņš, tik ilgi, cik tas ir nepieciešams;

13.  norāda, ka negatīvo ietekmi uz banku neto procentu ienākumiem līdz šim ir līdzsvarojuši ieguvumi no banku aizdevumu pieauguma un zemākas uzkrājumu un zaudējumu izmaksas; pauž bažas par grūtībām, ar kurām jo īpaši saskaras mazās bankas; aicina ECB uzraudzīt aktīvu cenu „burbuļa” potenciālo veidošanos;

14.  uzsver, ka ļoti zemas vai negatīvas procentu likmes sniedz iespējas patērētājiem, uzņēmumiem, tostarp MVU, darba ņēmējiem un aizņēmējiem, kas var gūt labumu no spēcīgākas ekonomiskās izaugsmes, zemāka bezdarba līmeņa un zemākām aizņēmumu izmaksām; tomēr pastāv bažas par zemas atdeves, ekonomiskās nevienlīdzības un atsevišķu noguldītāju problēmu iespējamo ietekmi uz pensiju un apdrošināšanas sistēmām; turklāt norāda, ka dažas dalībvalstis nav izmantojušas zemo procentu likmju vidi, lai konsolidētu savu budžetu un veiktu strukturālas reformas;

15.  pieņem zināšanai ECB Padomes nodomu turpināt to vērtspapīru pamatmaksājumu summas atkārtotu ieguldīšanu, kuriem tuvojas maksājuma termiņš, tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes nosacījumus un plašus monetārā atbalsta pasākumus;

16.  pauž bažas par ieilgušo zemas inflācijas spiedienu un pārmērīgu paļaušanos uz ECB monetāro politiku izaugsmes saglabāšanas nolūkā, kā arī par tās aizvien ierobežotākajām iespējām saskaņā ar pašreizējo instrumentu kopumu;

17.  norāda uz priekšsēdētāja M. Draghi aicinājumu labāk saskaņot ECB monetāro un dalībvalstu fiskālo politiku, kurš uzsvēra, ka līdzsvarotāks makroekonomikas politikas pasākumu kopums ļautu ar zemām procentu likmēm nodrošināt tādu pašu stimulu līmeni kā iepriekš, bet ar mazāku blakusietekmi;

18.  uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp centrālajām bankām gan Eiropas Savienībā, gan pasaules līmenī tam, lai vidējā termiņā sasniegtu inflācijas mērķus;

Rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām

19.  atgādina, ka ECB kā ES iestādei ir saistošs Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un ka tas būtu jāatspoguļo ECB politikā, vienlaikus pilnībā ievērojot tās pilnvaras un neatkarību; atzinīgi vērtē to, ka notiek diskusija par centrālo banku un uzraudzības iestāžu lomu cīņā pret klimata pārmaiņām; aicina ECB savā politikā īstenot vides, sociālos un pārvaldības principus (VSP principus), vienlaikus pilnībā ievērojot savas pilnvaras un neatkarību;

20.  piekrīt nostājai, ko pauduši ECB Valdes locekļi, par to, cik svarīgi ir izveidot īstenas Eiropas maksājumu sistēmas, kas ir pasargātas no ārējiem (tostarp politiskiem) traucējumiem; aicina ECB turpināt darbu pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI) projekta, lai saglabātu ES suverenitāti un ekonomisko efektivitāti visiem lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci;

21.  pienācīgi ņem vērā ECB priekšsēdētājas Christine Lagarde 2019. gada 4. septembra paziņojumu, kurā viņa pauda atbalstu pakāpeniskai pārejai uz oglekļa aktīvu izņemšanu no ECB portfeļa un atzinīgi novērtēja ECB dalību tīklā finanšu sistēmas ekoloģizācijai (NGFS) un apņemšanos palīdzēt konstatēt un izmērīt klimata radīto risku ietekmi uz finanšu sistēmu un veicināt zaļāku finanšu sistēmu, savā rīcība pilnībā ievērojot ECB pilnvaras cenu stabilitātes nodrošināšanas jomā un citus mērķus;

22.  ierosina ECB censties noskaidrot, kā centrālās bankas un banku uzraudzības iestādes var veicināt to, ka ilgtspējīga ekonomika un cīņa pret klimata pārmaiņām kļūst par vienu no tās pētniecības prioritātēm; šajā nolūkā ierosina ECB sadarboties arī ar starptautiskiem tīkliem, kas nav NGFS, jo īpaši ar Ilgtspējīgu banku tīklu, un ievērot ANO atbildīgas banku iniciatīvas principus;

23.  pauž bažas par to, ka 62,1 % no ECB korporatīvo obligāciju pirkumiem tiek īstenoti nozarēs, kas atbildīgas par 58,5 % eurozonas siltumnīcefekta gāzu emisiju; aicina ECB veikt pētījumu par AIP ietekmi uz klimata pārmaiņām un jo īpaši par uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu (USAIP), kas ir pirmais solis, lai USAIP pārveidotu sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgā veidā; šajā sakarībā ierosina izveidot sistēmu koordinācijai starp ECB un Eiropas Investīciju banku, tostarp InvestEU;

Citi aspekti

24.  atzīst mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu nozīmi ES; aicina ECB arī turpmāk pievērst uzmanību tam, lai minētajiem uzņēmumiem būtu pieejami aizdevumi, jo īpaši ņemot vērā to finanšu stāvokļa lēno uzlabošanos; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību veicināt publiskās un privātās investīcijas ES un tādēļ prasa turpināt centienus, lai nodrošinātu reālās ekonomikas finansēšanu;

25.  aicina ECB turpināt sagatavošanās darbu, lai nodrošinātu ES finanšu tirgu stabilitāti attiecībā uz visām iespējamām neparedzētām situācijām un negatīvajām sekām, jo īpaši tām, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ņemot vērā to, ka dažus reģionus un valstis tas skar tiešāk nekā citus;

26.  pauž bažas par risku, ko rada kavēšanās ar banku savienības izveidi, un prasa to steidzami pabeigt; ņem vērā atkārtotos ECB aicinājumus izveidot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) kā banku savienības trešo pīlāru;

27.  uzsver, ka ECB politikā un pieejās būtu jāievēro un jāatspoguļo īpašie kooperatīvo banku un kooperatīvo banku darbības principi un īpašais uzdevums;

28.  prasa paātrināt kapitāla tirgu savienības (KTS) projekta īstenošanu, lai padziļinātu finanšu integrāciju, uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, ļautu efektīvi mobilizēt kapitālu Eiropā nolūkā palīdzēt veicināt ilgtspējīgu izaugsmi reālajā ekonomikā visu iedzīvotāju labā un lai uzlabotu finanšu stabilitāti un Savienības noturību pret satricinājumiem; atzīst ECB spēcīgo atbalstu patiesas KTS izveidē; atzinīgi vērtē nākamās KTS darba grupas ieguldījumu šajā sakarībā;

29.  aicina ECB un visas uzraudzības iestādes pastiprināt uzraudzību attiecībā uz kriptoaktīviem un paaugstinātajiem riskiem saistībā ar kiberdrošību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai novērstu tā negatīvo ietekmi uz finanšu nozares stabilitāti, integritāti un drošību; piekrīt EBI Atzinumam Nr. 2014/08, kurā ierosināts atturēties no termina „virtuālās valūtas” lietošanas, jo termina „valūta” lietošana var būt maldinoša dažādu iemeslu dēļ;

30.  ņem vērā piezīmes, ko Ekonomikas komitejas 2019. gada 4. septembra sanāksmē par kriptoaktīvu jauno regulējumu šajā sakarībā izteica Christine Lagarde, proti, ka ECB un centrālajām bankām kopumā būtu skaidri jāuzrauga šīs norises un jāsniedz ieguldījums pašreizējā starptautiskajā darbā pie politikas risinājumiem; aicina ECB sadarbībā ar Komisiju izvērtēt ES tiesisko un normatīvo regulējumu attiecībā uz e-naudu, finanšu instrumentiem un virtuāliem aktīviem, lai nodrošinātu visaptverošu regulējumu finanšu instrumentu, uzņēmumu vai infrastruktūru uzraudzībai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un stabilitātes nolūkā, kā arī pārrobežu sadarbības un koordinācijas interesēs; aicina ECB sadarboties ar Komisiju, lai izveidotu sistēmu šīm jaunajām valūtām, kurā apvienotu inovāciju, iedzīvotāju vajadzības un finanšu stabilitātes un tiesiskuma saglabāšanu;

31.  atzinīgi vērtē ECB pastāvīgos centienus vēl vairāk stiprināt savas reaģēšanas un seku novēršanas spējas gadījumā, ja pret to tiktu vērsts kiberuzbrukums;

32.  aicina ECB nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp finanšu inovāciju, tostarp finanšu tehnoloģiju jomā, un finanšu stabilitāti;

33.  mudina ECB sadarboties ar Komisiju un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai paaugstinātu euro kā rezerves valūtas nozīmi; uzskata, ka to var panākt, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, ar institucionālo pārstāvību vai labi funkcionējošiem Eiropas finanšu produktiem;

34.  piekrīt ECB priekšsēdētājas Christine Lagarde paziņojumam par to, ka ECB monetārās politikas regulējuma pārskatīšana ir savlaicīga un pamatota nolūkā nodrošināt to, ka ECB ir pareizie instrumenti, lai labāk atbalstītu ES galvenās politikas jomas, neskarot ECB primāro mērķi — uzturēt cenu stabilitāti; aicina ECB šajā procesā organizēt sabiedrisko apspriešanu, lai nodrošinātu, ka pārskatīšanā varētu ņemt vērā plaša ieinteresēto personu loka ieguldījumu un komentārus; aicina ECB šajā pārskatīšanas procesā iesaistīt arī Parlamentu; turklāt piekrīt ECB priekšsēdētājai, ka ECB ir jāuzlabo saziņa ar iedzīvotājiem par tās politikas ietekmi;

35.  norāda uz skaidras naudas kā maksāšanas līdzekļa nozīmi ES iedzīvotājiem; aicina ECB, neskarot dalībvalstu prerogatīvas, izveidot sistēmu lielu darījumu labākai uzraudzībai, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu;

36.  atzinīgi vērtē to, ka ECB kopš 2017. gada publicē visu USAIP turējumu pilnu sarakstu, tostarp emitentu nosaukumus, kā arī apkopotus datus par turējumiem sadalījumā pa valstīm, riskiem, reitingiem un nozarēm; pauž nožēlu par to, ka līdzīga politika nav ieviesta ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmai (ABSPP) un trešajai nodrošināto obligāciju iegādes programmai (CBPP3); atkārtoti norāda, ka ir nepieciešama lielāka pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz CBPP3, ņemot vērā programmas ievērojamo apjomu;

37.  atzinīgi vērtē euro īstermiņa likmes ieviešanu, darījumu uz nakti jauno atsauces procentu likmi eurozonas naudas tirgiem; aicina ECB savā nākamajā ikgadējā ziņojumā iekļaut pirmo novērtējumu par tās attīstību un darbību tirgū;

38.  norāda, ka ECB valsts sektora aktīvu iegādes programmā (PSPP) joprojām nav iekļāvusi Grieķijas obligācijas, neraugoties uz Grieķijas panākumiem parāda atmaksājamības un atkārtotas pievienošanās obligāciju tirgiem ziņā;

39.  uzsver ECB procentu likmju noteikšanas lēmumu tehnisko raksturu un sabiedrības atbalsta nozīmi ekspertu vadīto lēmumu pieņemšanā šajā jomā; tādēļ kritizē ECB politikas lēmumu izmantošanu politiskiem mērķiem; aicina visus politiķus un valstu centrālo baku darbiniekus būt uzmanīgiem, sniedzot publiskus paziņojumus, kas var mazināt uzticēšanos un atbalstu ECB politikai;

Pārskatatbildība

40.  atzinīgi vērtē ECB pārskatatbildības pret Eiropas Parlamentu palielināšanu Mario Draghi prezidentūras laikā un cer uz vēl lielāku pārskatatbildību, dialogu un atklātību ar priekšsēdētāju Christine Lagarde, pamatojoties uz saistībām, ko viņa uzņēmās savā uzklausīšanā Ekonomikas un monetārajā komitejā 2019. gada 4. septembrī;

41.  uzskata, ka ECB būtu jānodrošina Eiropas Revīzijas palātai pietiekama piekļuve dokumentiem un informācijai saistībā ar tās veikto revīziju banku uzraudzības jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas un ECB 2019. gada oktobra Saprašanās memorandu par praktiskajiem pasākumiem informācijas apmaiņai Revīzijas palātas veikto ECB uzraudzības darbību revīziju laikā;

42.  atgādina, ka Valdes locekļu amata kandidātu saraksts būtu rūpīgi un pilnīgi pārredzami jāsagatavo kopā ar Parlamentu un saskaņā ar Līgumiem; aicina Padomi sagatavot dzimumu ziņā līdzsvarotu kandidātu sarakstu attiecībā uz visām gaidāmajām vakancēm un par to informēt Parlamentu, tādējādi tam ļaujot uzņemties nozīmīgāku konsultatīvo lomu amatpersonu iecelšanas procesā; pauž nožēlu par to, ka līdz šim vēl nav panākts apmierinošs progress; atgādina, cik svarīgs ir 4. punkts Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcijā par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(4), kurā Parlaments apņemas neizskatīt kandidātu sarakstus, kuros nav ievērots dzimumu līdzsvara princips;

43.  atzīstot, ka banka pēdējo desmit gadu laikā ir paplašinājusi savas funkcijas un ir pieaugusi vajadzība pēc lielāka skaita personāla, kas tiek nodarbināti atbilstoši dažādiem nosacījumiem, lai veiktu tai noteiktos uzdevumus, prasa radušās cilvēkresursu problēmas attiecībā uz visiem darbiniekiem atrisināt taisnīgi, pārredzami un ātri;

44.  uzsver nepieciešamību uzlabot un padarīt efektīvāku ECB pārskatatbildību, ņemot vērā kontekstu, kurā tā kopš globālās finanšu krīzes sākuma ir paplašinājusi savu misiju; atkārtoti prasa palielināt ECB pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz Parlamentu; šajā nolūkā ir gatavs strukturāli uzlabot monetāro dialogu ar ECB priekšsēdētāju; atzīst ECB šajā jomā veiktos pasākumus, jo īpaši vienota rīcības kodeksa pieņemšanu attiecībā uz visām ECB augsta līmeņa amatpersonām, kas ietver prasību publicēt ECB Padomes locekļu interešu deklarācijas un nosaka skaidras pamatnostādnes un pārredzamības prasības, kā arī atbilstīgus ierobežojumus sanāksmēm ar ieinteresētajām personām; uzskata, ka uzlabotam pārredzamības režīmam būtu jāietver vismaz šādi elementi:

45.  pauž gandarījumu par svarīgajām un detalizētajām ECB atsauksmēm par katru iedaļu atsevišķi, ko tā sniedza saistībā ar Parlamenta rezolūciju par ECB 2017. gada pārskatu; aicina ECB turpināt ievērot un turpmāk pilnveidot pārskatatbildības principu un katru gadu publicēt rakstiskas atsauksmes attiecībā uz Parlamenta rezolūciju par ECB gada pārskatu;

46.  uzsver, ka ECB ir uzlabojusi saziņu; tomēr uzskata, ka ECB būtu jāturpina centieni, lai savus lēmumus darītu pieejamus un saprotamus visiem iedzīvotājiem, un ka pasākumi, kuri veikti ar mērķi uzturēt cenu stabilitāti eurozonā un tādējādi saglabāt vienotās valūtas pirktspēju;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0215. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0325. (3) ECB speciālo pētījumu sērija Nr. 232 / 2019. gada septembris. Understanding low wage growth in the euro area and European countries [Kā izskaidrot zemo algu pieaugumu eurozonā un Eiropas valstīs] https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpops/ecb.op232~4b89088255.en.pdf (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0211.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcija par ES iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzību pret nelegālās lolojumdzīvnieku tirdzniecības negatīvajām sekām (2019/2814(RSP))

P9_TA(2020)0035 B9-0088/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot Savienības politikas jomas, Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāvelta pienācīga uzmanība dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām,

–  ņemot vērā LESD 114. pantu par vienotā tirgus izveidi un darbību un LESD 169. pantu par patērētāju tiesību aizsardzības pasākumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”)(2) un Komisijai ar šo regulu noteiktās deleģēšanas un īstenošanas pilnvaras,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu(3) un Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par saderīgu sistēmu ieviešanu lolojumdzīvnieku reģistrēšanai dalībvalstīs(5),

–  ņemot vērā Komisijas finansēto pētījumu (SANCO 2013/12364) par komercpraksē iesaistītu suņu un kaķu labturību, kas veikts saskaņā ar Regulai (ES) Nr. 576/2013(6) pievienoto Komisijas paziņojumu,

–  ņemot vērā rezultātus, kas ir gūti, īstenojot ES koordinētās kontroles plānu par suņu un kaķu pārdošanu tiešsaistē(7),

–  ņemot vērā jautājumus Komisijai un Padomei par ES iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzību pret nelegālās lolojumdzīvnieku tirdzniecības negatīvajām sekām (O-000011/2020 – B9-0004/2020 un O-000010/2020 – B9-0003/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā nevalstiskās organizācijas, tiesībaizsardzības dienesti, kompetentās iestādes un veterinārsti ir guvuši pierādījumus par to, ka pieaug to lolojumdzīvnieku skaits, kurus nelegāli pārdod no vienas dalībvalsts uz citu, — bieži vien to dara organizētās noziedzības tīkli, izvairoties no kontroles un viltojot dokumentus, kā arī plašā mērogā ļaunprātīgi izmantojot Regulu (ES) Nr. 576/2013, kas attiecas uz lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, lai gan dzīvnieki pāri robežām būtu jāpārvieto, ievērojot Padomes Direktīvu 92/65/EEK;

B.  tā kā tiek lēsts, ka nelegāla lolojumdzīvnieku tirdzniecība Eiropas Savienībā var būt ļoti ienesīga un tajā iesaistītās personas, tostarp dzīvnieku audzētāji, kuri nelegāli nodarbojas ar ciltsdarbu, tiek pakļautas tikai nelielam riskam tikt atklātām, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot legālās audzēšanas (ciltsdarba) nozares ienesīgumu;

C.  tā kā to daudzo reklāmas sludinājumu izcelsme, ar kuriem tiek piedāvāts tiešsaistē iegādāties dzīvniekus, ir nelikumīga;

D.  tā kā ES līmenī nepastāv nekādi kopīgi noteikumi par lolojumdzīvnieku audzēšanu un tā kā dzīvnieku audzētājiem dažādu dalībvalstu tiesību aktos noteikto dzīvnieku labturības standartu atšķirības izraisa ievērojamas iekšējā tirgū pārdoto lolojumdzīvnieku cenu atšķirības, ko izmanto nelegālie tirgotāji;

E.  tā kā liela apjoma masveida selektīvās audzēšanas iekārtās pret dzīvniekiem izturas neatbilstīgi viņu vajadzībām, radot smagas un ilgstošas sekas viņu veselībai, labturībai un uzvedības attīstībai;

F.  tā kā kontrabandisti un nelegālie pārdevēji visbiežāk rīkojas pilnīgi nesodīti, jo viņi zina, ka lielākā daļa patērētāju, kas ir iegādājušies sliktā veselības stāvoklī esošu lolojumdzīvnieku, pret viņiem tiesībaizsardzības iestādēs nevērsīsies;

G.  tā kā kaķu un suņu nelikumīga audzēšana bieži notiek šausminošos apstākļos un ar to saistītās izmaksas tiek pēc iespējamas samazinātas; tā kā nelikumīgi audzēti jaundzimušie dzīvnieki bieži vien no mātes tiek nošķirti pārāk ātri, nav pieraduši pie sabiedrības, ir slimīgi un cieš no stresa, bada, slāpēm un paaugstināta nosalšanas riska, kamēr tos pārvadā lielā attālumā pa ES šaurībā un antisanitāros apstākļos bez ēdiena, ūdens, gaisa kondicionēšanas vai bez apstāšanās; tā kā mazie kucēni un kaķēni parasti galamērķī nonāk, nebūdami atradināti no zīdīšanas un nebūdami apguvuši pamata socializēšanās iemaņas;

H.  tā kā, neskatoties uz panāktajiem uzlabojumiem, joprojām saglabājas ievērojamas bažas par lolojumdzīvnieku pasēm, piemēram, attiecībā uz atsevišķu dzīvnieku vecuma pārbaudēm un iespējām pases nomainīt; tā kā ir reģistrēts liels skaits viltotu lolojumdzīvnieku pasu un veterinārārsti bieži vien slepeni sadarbojas ar tirgoņiem šajā nelikumīgajā praksē, padarot pārbaudes un izmeklēšanu sarežģītāku(8);

I.  tā kā nelegāla ciltsdarba procesā audzēti lolojumdzīvnieki ļoti bieži ir daļēji vai pat vispār nav vakcinēti vai arī nav veikta pietiekama to profilakse pret citām slimībām; tā kā nelegāla lolojumdzīvnieku tirdzniecība ir saistīta ar dažādiem zoonozes riska faktoriem un cita starpā šādi trakumsērga no Eiropas teritorijām, kur šī slimība ir endēmiska, var izplatīties uz valstīm, kurās saslimstības ar trakumsērgu nav, un šādi var tikt pārnēsāti arī tādi parazīti kā Echinococcus multilocularis, kas izplatās ātri un kurus ir grūti kontrolēt(9);

J.  tā kā Dzīvnieku veselības tiesību akts, kas stāsies spēkā 2021. gada 21. aprīlī, sekmēs lielāku tiešsaistes tirdzniecības ar kaķiem un suņiem pārredzamību un uzlabos dzīvnieku veselību un labturību; tā kā Dzīvnieku veselības tiesību aktā visiem suņu un kaķu pārdevējiem, audzētājiem, pārvadātājiem un savākšanas centriem ir noteikts stingrs pienākums savus uzņēmumus reģistrēt attiecīgajās dalībvalstu kompetentajās iestādēs;

K.  tā kā nelegāla lolojumdzīvnieku tirdzniecība ne vien kaitē dzīvnieku labturībai, bet arī negatīvi ietekmē patērētāju aizsardzību, ES iekšējā tirgus netraucētu darbību, jo veidojas negodīga konkurence, un publiskā sektora finanses, jo tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi;

L.  tā kā lolojumdzīvnieku iegādei Eiropas Savienībā tagad ļoti bieži ir ierasts izmantot reklāmas sludinājumus tiešsaistē un tikai nedaudz mazāk iecienīts avots ir sociālie plašsaziņas līdzekļi(10); tā kā gan valsts, gan ES līmenī maz aizsargātas ir to patērētāju tiesības, kuri lolojumdzīvniekus iegādājas ar tiešsaistes sludinājumu starpniecību; tā kā liels ir to nelegāla ciltsdarba procesā audzētu lolojumdzīvnieku skaits, kas tiek pārdoti dalībvalstu tirgos vai pat tieši no automašīnas pie ES iekšējām robežām;

M.  tā kā 65 % personu, kas tika aptaujātas Eirobarometra zibensaptaujā par nelikumīgu tiešsaistes saturu, izteicās, ka neuzskata, ka internets tā lietotājiem ir drošs, un 90 % piekrita uzskatam, ka tiešsaistes mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties būtu jānovāc saturs, kuru publiskās vai tiesībaizsardzības iestādes ir apzīmējušas kā nelikumīgu; tā kā 60 % interneta lietotāju teica, ka viņi vismaz reizi nedēļā izmanto kādu tiešsaistes sociālo tīklu un vairums interneta lietotāju vismaz laiku pa laikam izmanto arī tiešsaistes tirdzniecības vietas — 30 % aptaujāto tos izmanto vismaz reizi nedēļā; tā kā 69 % no interneta lietotājiem ES sacīja, ka viņi iepērkas tiešsaistē, un katru gadu šis skaitlis pieaug, kā arī palielinās to personu skaits, kas tiešsaistē iegādājas dzīvniekus(11);

N.  tā kā slikta izturēšanās pret lolojumdzīvniekiem, tostarp dzīvniekiem, kurus audzē, tur un pārdod, lai tie kļūtu par mājsaimniecību lolojumdzīvniekiem, lolojumdzīvniekiem, ko izmanto izklaidei, sportam un darbam, piemēram, kurtiem un spāņu kurtiem (galgos), kā arī pret klaiņojošiem dzīvniekiem joprojām rada lielas bažas daudziem iedzīvotājiem; tā kā (labāka) lolojumdzīvnieku identificēšana un reģistrācija var būt noderīgs līdzeklis cīņā pret dzīvnieku ļaunprātīgu izmantošanu un tā var veicināt lolojumdzīvnieku atbildīgu turēšanu; tā kā identifikācija un reģistrācija ir galvenie klaiņojošu dzīvnieku nenāvējošas un humānas pārvaldības un šādu dzīvnieku populāciju pakāpeniskas samazināšanas elementi;

O.  tā kā vairāk kā 70 % no jaunajām slimībām, kas pēdējo desmitgažu laikā ir konstatētas cilvēkiem, ir dzīvnieku izcelsmes slimības un dzīvnieki, kas parasti tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, pārnēsā vairāk nekā 41 zoonozi, tostarp, trakumsērgu(12);

P.  tā kā Regulas (ES) Nr. 576/2013 I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus nedrīkst pārvietot no vienas dalībvalsts uz citu, ja vien tie nav marķēti, tajos implantējot transponderu; tā kā nav prasības par saskaņotu obligātu to kaķu un suņu identifikāciju, kuri atrodas valsts teritorijā un uz citām dalībvalstīm pārvietoti netiek; tā kā dalībvalstīs daudzi kaķi un suņi tā arī paliek neidentificēti un nereģistrēti;

Q.  tā kā, īstenojot ES koordinētās kontroles plānu par suņu un kaķu pārdošanu tiešsaistē, attiecībā uz 42 % no kontrolētajiem reklāmas sludinājumiem tika konstatēta neatbilstība starp pārdevēja statusu un viņa darbībām(13);

R.  tā kā dažas specializētās reklāmas tīmekļa vietnes sāk brīvprātīgi pieņemt stingrākus noteikumus ar mērķi pārbaudīt tiešsaistes pārdevēju identitāti un uzlabot dzīvnieku labturību;

S.  tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau ir spēkā zināms suņu un kaķu identifikācijas un reģistrācijas prasību līmenis; tā kā kaķu, suņu un mājas sesku identifikācijas prasības nav saskaņotas, kas cita starpā ir novedis arī pie valstu kodu nepareizas izmantošanas un dubultu un nepareizu kodu izmantošanas(14); tā kā lielākā daļa reģistrācijas datubāzu nav savstarpēji savienotas, kas ierobežo izsekojamību ES,

1.  uzsver, ka suņu un kaķu nelegālā tirdzniecība ne tikai katastrofāli ietekmē dzīvnieku labturību, bet arī apdraud sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību;

Kaķu un suņu identificēšana un reģistrēšana

2.  uzsver, ka izšķiroša nozīme ir ES mērogā saskaņotai kaķu un suņu obligātās identificēšanas un reģistrēšanas sistēmai un ka tā ir nepieciešama, lai spertu pirmo soli cīņā pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību, un ka identificēšana un reģistrēšana ir galvenie priekšnoteikumi, lai ieviestu kontroli un nodrošinātu izpildi un izsekojamību;

3.  uzskata, ka ir būtiski, lai veterinārārsts lolojumdzīvniekiem implantētu mikroshēmu un reģistrētu šos dzīvniekus valsts dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas datnē ar mērķi nodrošināt to efektīvu izsekojamību; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai identifikācijas un reģistrācijas datnes saturētu ikvienas tādas personas reģistrācijas numuru, kurai ir bijusi nozīme dzīvnieka dzīvē, tostarp audzētāja, pārdevēja, veterinārsta, pārvadātāja un īpašnieka reģistrācijas numuru;

4.  mudina Komisiju pilnībā īstenot tai Dzīvnieku veselības tiesību akta 109. panta 2. punktā un 108. pantā paredzētās deleģēšanas pilnvaras un nākt klajā ar priekšlikumu par detalizētām un saderīgām ES līmeņa līdzekļu un metožu sistēmām, kuras izmantot kaķu un suņu identificēšanai un reģistrēšanai, nosakot viena dzīvnieka identifikācijas sakarībā nepieciešamās informācijas minimālās robežvērtības un pieņemot noteikumus par elektronisko datu apmaiņu starp dalībvalstu datubāzēm, kurām līdz šā parlamentārā sasaukuma termiņa beigām vajadzētu būt savstarpēji savienotām;

5.  prasa ES lolojumdzīvnieka pasi nepārprotami piesaistīt lolojumdzīvnieka mikroshēmas reģistrēšanai, lai tādējādi nodrošinātu, ka lolojumdzīvnieka izcelsme ir skaidra pat tad, ja lolojumdzīvnieka pase ir nomainīta;

6.  aicina dalībvalstis ieviest politikas nostādnes, kuru mērķis būtu visus kaķus un suņus marķēt automātiski, tādējādi apkarojot dzīvnieku ļaunprātīgu izmantošanu;

7.  uzsver, ka lolojumdzīvnieku identificēšanai vāktajā informācijā ir jāiekļauj personas dati un ka tā būtu jāaizsargā, pilnībā ievērojot ES privātuma un datu aizsardzības noteikumus; uzskata, ka šādus personas datu nedrīkstētu izmantot komerciālos nolūkos;

ES rīcības plāns, ar ko risināt nelegālas lolojumdzīvnieku tirdzniecības problēmu

8.  aicina Komisiju izstrādāt nozarēm transversālu ES rīcības plānu, ar ko ES risināt nelegālas lolojumdzīvnieku tirdzniecības problēmu; uzskata, ka šādā rīcības plānā būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu viedokļi un skaidri jānosaka, kāda atbildība ir jāuzņemas katrai ieinteresētajai personai un lēmumu pieņēmējam, tostarp dalībvalstīm, Komisijai, robežkontroles, muitas un veterinārajām iestādēm, veterinārārstiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

9.  iesaka Komisijai Rīcības plāna izstrādē iesaistīt tās ģenerāldirektorātus, kuri risina ar dzīvnieku labturību, sabiedrības veselību, patērētāju aizsardzību, iekšējo tirgu un nelegālu tirdzniecību saistītus jautājumus;

10.  uzskata, ka ir vajadzīga vienota ES definīcija intensīvam ciltsdarbam ar dzīvniekiem komerciālos nolūkos paredzētām audzētavām (jeb tā dēvētajām “kucēnu fermām”), lai cīnītos pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai aizliegtu tādu audzēšanas un tirdzniecības praksi, kas kaitē lolojumdzīvnieku veselībai, labturībai un uzvedības attīstībai;

11.  uzskata, ka iedzīvotājiem ir jābūt labāk informētiem par lolojumdzīvnieku tirdzniecību un iespējamiem riskiem saistībā ar dzīvnieku iegādi tiešsaistē vai iegādi, neievērojot tiesiskās procedūras;

12.  aicina Komisiju savas digitālās programmas ietvaros uzlabot to patērētāju aizsardzību, kuri lolojumdzīvniekus iegādājas ar tiešsaistes sludinājumu starpniecību;

13.  atbalsta to, ka no gaidāmās direktīvas par preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanas līgumiem darbības jomas tiek izslēgta dzīvu dzīvnieku pārdošana, ko veic tirgotājs patērētājam;

Kontroles mehānismi un labāka ES tiesību aktu izpildes nodrošināšana

14.  aicina dalībvalstis uzlabot tiesībaizsardzību un pastiprināt sankcijas (kurām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām) pret ekonomikas dalībniekiem, veterinārārstiem un valsts kompetentajām iestādēm — diapazonā no izcelsmes, tranzīta un līdz pat galamērķa valstīm —, kuri piegādā viltotas lolojumdzīvnieku pases, lai efektīvi ierobežotu lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību;

15.  aicina dalībvalstis piemērot naudassodus, kas ir paredzēti Regulā (ES) 2017/625(15) un kas pārsniegtu ekonomisko labumu, kuru ekonomikas dalībnieki cenšas gūt, tostarp piemērojot tos arī audzētājiem un pārdevējiem, kas tiešsaistē ievieto sludinājumus par dzīvniekiem nolūkā gūt peļņu un dara to, pārkāpjot ES un valsts tiesību aktus;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt regulējuma vai pašregulējuma stratēģijas lolojumdzīvnieku pārdošanas sludinājumiem tiešsaistē, lai izbeigta maldinošu reklāmu un labāk kontrolētu kaķu un suņu pārdošanu tiešsaistē;

17.  aicina Komisiju ieviest obligātās prasības tiešsaistes platformām veikt minimālas to lietotāju identitātes pārbaudes, kas tiešsaistē izvieto ar mājas dzīvnieku pārdošanu saistītus reklāmas sludinājumus; uzsver, ka, katru reizi veicot attiecīgā regulējuma pārskatīšanu, ir jāuzlabojas patērētāju un dzīvnieku aizsardzībai;

18.  prasa, lai (Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta) Veselības un pārtikas jomas revīziju un analīžu direktorāts savās pārbaužu programmās iekļautu pārbaudes arī par to, kā dalībvalstis ievēro Regulu (ES) Nr. 576/2013;

19.  aicina Komisiju ierosināt visā ES piemērot kopīgus suņu un kaķu audzēšanas (ciltsdarba) un tirgvedības standartus nolūkā novērst negodīgu komercpraksi un šādu lolojumdzīvnieku ļaunprātīgu pārdošanu, ierobežot noteiktai sugai raksturīgās veselības un labturības problēmas nākotnē un nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus ekonomikas dalībniekiem;

20.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ir ieviesti sīki izstrādāti noteikumi par lolojumdzīvnieku audzētāju uzraudzību un pienācīgu pārraudzību, ko veic veterinārārsti;

21.  uzskata, ka būtu jāmudina dalībvalstis veidot obligātu reģistru, kurā tiktu iekļauti pilnvaroti lolojumdzīvnieku audzētāji un pārdevēji un ar kurā ievadīto informāciju varētu iepazīties citas dalībvalsts atbildīgās personas;

22.  aicina dalībvalstis papildus robežpārbaudēm, kas paredzētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 338/97(16), ieviest iekšzemes atbilstības uzraudzību, regulāri pārbaudot tirgotājus un atļauju turētājus, piemēram, veikalus, kas pārdod lolojumdzīvniekus, audzētājus, pētniecības centrus un “kucēnu fermas”;

23.  uzskata, ka arī pārbaužu biežums būtu jāsaskaņo visā ES un ka tās būtu jāveic sadarbībā ar dalībvalstu muitas, policijas un veterinārajiem dienestiem;

24.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes gadījumos, kad nav ievērota Regula (ES) Nr. 576/2013, rīkoties stingrā saskaņā ar tajā noteikto kārtību un nodrošināt, ka visiem konfiscētajiem lolojumdzīvniekiem tiek atrastas jaunas mājas; turklāt aicina dalībvalstis pienācīgi atbalstīt dzīvnieku glābšanas centrus;

25.  atzinīgi vērtē ES dzīvnieku labturības platformā un Brīvprātīgās iniciatīvas apakšgrupā pārdodamo lolojumdzīvnieku veselības un labturības jautājumos gūtos rezultātus; prasa turpmākajā darbā pie dzīvnieku labturības nodrošināšanas ES līmenī iekļaut Eiropas Parlamentu un līdzsvaroti pārstāvēt pilsonisko sabiedrību, kompetentās iestādes, uzņēmumus un zinātniekus, kā arī prasa piešķirt pietiekamus resursu, lai panāktu vajadzīgo progresu;

Sadarbība, komunikācija un apmācība

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot un izplatīt Brīvprātīgās iniciatīvas apakšgrupas lolojumdzīvnieku veselības un labturības jautājumos darba rezultātus, kas ir gūti, darbojoties ES Dzīvnieku labturības platformas ietvaros, un pieņemt pasākumus, ar kuriem drīzumā gaidāmajos tiesību aktos un ar likumdošanu nesaistītajā darbā līdz 2024. gadam vērsties pret lolojumdzīvnieku nelikumīgo tirdzniecību; uzskata, ka šajā sakarībā steidzami ir vajadzīga aktīva visu dalībvalstu sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi starp tām;

27.  aicina dalībvalstis regulāri informēt citas attiecīgās dalībvalstis, ja tās iesniedz tiesā prasības pieteikumu pret kādu suņu un kaķu nelikumīgu pārdevēju, kura darbības varētu ietekmēt šīs citas dalībvalstis;

28.  atbalsta ideju par transversālas aģentūru sadarbības metodēm, ar kuru palīdzību dalībvalstīs varētu risināt nelegālas lolojumdzīvnieku tirdzniecības problēmu un mazināt ar to saistīto zoonozes risku, cita starpā izveidojot novērošanas sistēmu, kurā reģistrētu datus par nelegāli tirgotu lolojumdzīvnieku komerciāliem sūtījumiem un nodrošinātu šādu datu apmaiņu, un brīdinājuma sistēmu, kas signalizētu par visām atklātajām novirzēm no normas;

29.  aicina Komisiju ierosināt ar pasākumus, tostarp tehnoloģiju izmantošanu un muitas un veterinārām iestādēm pielāgotu apmācību, lai labāk tās aprīkotu un sagatavotu lolojumdzīvnieku kontrabandas atklāšanai;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā rekomendācijas, kas iekļautas ES koordinētās kontroles plānā par suņu un kaķu pārdošanu tiešsaistē, iedibinot iestāžu, datubāžu, tīmekļa vietņu un dzīvnieku labturības organizāciju partnerības nolūkā izstrādāt precīzus pasākumus, ar kuriem apkaro maldinošus reklāmas sludinājumus un suņu un kaķu nelegālu tirdzniecību tiešsaistē;

31.  atzīst, ka dzīvnieku aizsardzības biedrības un NVO ir devušas nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību; turklāt aicina dalībvalstis dzīvnieku glābšanas centriem un dzīvnieku aizsardzības apvienībām /NVO nodrošināt pietiekamu finansiālu un cita veida materiālu un nemateriālu atbalstu;

32.  aicina dalībvalstis piešķirt pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu visu tādu uzņēmumu īpašnieku reģistrācijas prasību izpildi, kuros audzē, tur un pārdod dzīvniekus, kā tas ir noteikts Dzīvnieku Veselības tiesību aktā, lai ierobežotu lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību tiešsaistē;

33.  uzskata, ka būtu jādara vairāk, lai vairotu gan potenciālo pircēju, gan ekonomikas dalībnieku — tostarp tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju — izpratni par lolojumdzīvnieku nelegālu tirdzniecību un zemajiem labturības standartiem, kas ar to saistīti;

34.  uzsver to, ka jau pastāv dažas nacionālas un dažos gadījumos reģionālas datubāzes, kas satur lolojumdzīvniekus identificējošu informāciju; uzskata, ka šīs datubāzes būtu jāizmanto kā savstarpēji saistītas, saderīgas un sadarbspējīgas sistēmas, lai nodrošinātu izsekojamību visā ES;

35.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai pie robežām izvietotie darbinieki būtu atbilstīgi apmācīti par procedūrām un noteikumiem, kas ir jāpiemēro no sarakstā minētām un neminētām trešām valstīm ievestajiem lolojumdzīvniekiem, un lai šie darbinieki minētos noteikumus īstenotu;

36.  aicina dalībvalstis īstenot vairāk informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus nevis pirkt lolojumdzīvniekus, bet gan adoptēt tos no uzticamiem dzīvnieku glābšanas centriem, un informēt viņus par lolojumdzīvnieku nelikumīgās tirdzniecības negatīvajām sekām, kā arī par to, cik svarīgi ir iegādāties tikai tādus lolojumdzīvniekus, kas ir audzēti, turēti un pārdoti atbildīgā veidā, pienācīgi ņemot vērā dzīvnieku labturību;

o
o   o

37.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. (2) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp. (3) OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp. (4) OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp. (5) OV C 35, 31.1.2018., 139. lpp. (6) Pētījumu par komercpraksē iesaistītu suņu un kaķu labturību, kuru finansē Komisija saskaņā ar konkrētu līgumu SANCO 2013/12364: https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/animals/docs/aw_eu-strategy_study_dogs-cats-commercial-practices_en.pdf. (7) Eiropas Komisija (2019). Rezultātu, kas ir gūti, īstenojot ES koordinētās kontroles plānu par suņu un kaķu pārdošanu tiešsaistē, analīze: https://ec.europa.eu/food/animals/welfare/other_aspects/online_dog-cat_en. (8) ČETRU ĶEPU 2013. gada ziņojums “Puppy trade in Europe” [Kucēnu tirdzniecība Eiropā]: http://www.carodog.eu/wp-content/uploads/2014/10/REPORT_EUROPEAN_PUPPY_TRADE2.pdf. (9) Pētījums par komercpraksē iesaistīto suņu un kaķu labturību (2015. gads), ko finansējusi Komisija saskaņā ar īpašo līgumu SANCO 2013/12364, 55.–56. lpp.:https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/animals/docs/aw_eu-strategy_study_dogs-cats-commercial-practices_en.pdf. EU Dog & Cat Alliance (2016. gads). Briefing on the review of pet movement legislation under the „Animal Health Law” [ES Suņu un kaķu aizsardzības organizāciju apvienības 2016. gada informatīvais biļetens par to, kā saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību aktu tiek pārskatīti tiesību akti par lolojumdzīvnieku pārvietošanu]: https://s3-eu-west-1.amazonaws.com/assets.dogandcatwelfare.eu/live/media/publicationtemp/EU_Dog_Cat_‌Alliance_briefing_AHL_pet_movement_review.pdf. (10) EU Dog & Cat Alliance + Blue Cross (2017). Online Pet Sales in the EU: What’s the cost? [ES Suņu un kaķu aizsardzības organizāciju apvienības un Zilā Krusta organizācijas 2017. gada analītiskā publikācija par to, kā lolojumdzīvnieki Eiropas Savienībā tiek tirgoti tiešsaistē]: https://s3-eu-west-1.amazonaws.com/assets.dogandcatwelfare.eu/live/media/publicationtemp/12195_-_EU_Pet_‌sales_report_spreads.pdf. (11) Eirobarometra zibensaptauja Nr. 469/2018, ziņojums “Nelikumīgs saturs tiešsaistē”: http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/83669. (12) Michael J. Day et al (2012). Surveillance of Zoonotic Infectious Disease Transmitted by Small Companion Animals [Tādu zoonozisko infekcijas slimību uzraudzība, kuru avots ir mazie lolojumdzīvnieki]: https://wwwnc.cdc.gov/eid/article/18/12/12-0664_article. (13) ES koordinētās kontroles plāns par suņu un kaķu pārdošanu tiešsaistē: https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/animals/docs/reg-com_ahw_20190612_asf_aw-control-coord-plan-sale-dog-cats_eur.pdf. (14) ČETRU ĶEPU 2016. gada ziņojums Identification, vaccination and movement of dogs and cats in the EU:How to improve the Pet Passport and TRACES systems? (Suņu un kaķu identifikācija, vakcinācija un pārvietošana ES – kā uzlabot lolojumdzīvnieku pasu un TRACES sistēmas?” http://www.lawyersforanimalprotection.eu/wp-content/uploads/2016/07/INSIDE-1.pdf. (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts), par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.). (16) Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).