Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī ziņojumus un ieteikumus, ko sagatavojis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) un citas Eiropas Padomes struktūras,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (1948) un citus ANO līgumus cilvēktiesību jomā, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2);

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un vēlākos īstenošanas un novērtējuma ziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikumu par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs(5) un Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumus par romu integrācijas procesa paātrināšanu un 2016. gada 13. oktobra secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 14/2016,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai un 2013. gada Atzinumu par dzimumu līdztiesības aspektiem Eiropas programmā romu integrācijas valsts stratēģijām,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par starptautisko romu dienu — tā sauktais antičigānisms Eiropā un Otrā pasaules kara laikā pret romiem vērstā genocīda atceres dienas atzīšana ES līmenī(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūciju par vajadzību stiprināt ES stratēģisko programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pēc 2020. gada un cīņas pret antičigānismu pastiprināšanu(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 7. februāra rezolūciju par ES dalībvalstu minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par mazāk attīstītajiem ES reģioniem(11),

–  ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par neofašistu vardarbības palielināšanos Eiropā(12),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. novembra rezolūciju par ar minoritātēm paredzētu standartu minimumu Eiropas Savienībā(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 5. septembra paziņojumu “Ziņojums par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu” (COM(2019)0406)(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 4. decembra paziņojumu “Ziņojums par ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam izvērtēšanu” (COM(2018)0785)(15),

–  ņemot vērā pārkāpuma procedūru “Neatbilstība Direktīvai 2000/43/EK par rasu vienlīdzību – romu bērnu diskriminācija izglītībā” (pārkāpums Nr. 20142174, Nr. 20152025 un Nr. 20152206),

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par romu sieviešu situāciju (SOC/585-EESC-2018),

–  ņemot vērā Rietumbalkānu partneru Poznaņas deklarāciju par romu integrāciju ES paplašināšanās procesā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) Otro Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojumu (EU-MIDIS II),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) vispārīgo politikas ieteikumu Nr. 13,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā Pasaules Bankas 2016. gada nabadzības karti, kurā skaidri identificēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošie Eiropas reģioni,

–  ņemot vērā attiecīgos ziņojumus un ieteikumus, ko sagatavojušas pētniecības iestādes, romu un romus atbalstošas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp romu vietējās NVO,

–  ņemot vērā Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Minority SafePack” un “Kohēzijas politika reģionu vienlīdzībai un reģionālo kultūru ilgtspējai”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0147/2020),

A.  tā kā romu izcelsmes cilvēki ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte;

B.  tā kā pašreizējā programmā bija uzsvērta daudzveidība, ko aptver plašais vispārējais apzīmējums “romi”; tā kā tajā netika pilnā apmērā izcelts, cik dažādas mēdz būt romu izcelsmes cilvēku grupas; tā kā jēdziens “romi” vai “sinti un romi” tika izmantots laikposmā, kad lēmumus par politikas nostādnēm attiecībā uz romiem pieņēma bez romu izcelsmes cilvēku reālas līdzdalības, līdz ar to šī jēdziena lietošana minētās kopienas atsvešina, un tā kā šī ES politikas nostādnēs un diskusijās izmantotā definīcija neatspoguļo romu kopienas daudzveidību un tāpēc šīs kopienas pārstāvji tās lietojumu bieži kritizē;

C.  tā kā laikposmam pēc 2020. gada paredzētā tiesību akta priekšlikumā par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību būs daudz labāk atspoguļota romu izcelsmes cilvēku daudzveidība; tā kā jēdziens “romu izcelsmes cilvēki” ietver cilvēkus ar dažādu izcelsmi  — kalus, manušus, lovarus, risendus, bojašus, domarus, kaldarus, romanišelus vai sintus; tā kā jaunais jēdziens “romu izcelsmes cilvēki” aptver arī personu grupas, kuras tiek stigmatizētas kā čigāni, bet kurām nav attiecīgas etniskās izcelsmes, piemēram, ēģiptiešus, aškalus vai klejotājus;

D.  tā kā ievērojama daļa Eiropā — gan pilsētās, gan lauku apvidos — dzīvojošo romu izcelsmes cilvēku dzīvo ārkārtīgi nestabilos un ļoti sliktos sociālekonomiskajos apstākļos(16); tā kā lielākajai daļa romu izcelsmes cilvēku visās dzīves jomās tiek liegtas viņu cilvēka pamattiesības;

E.  tā kā saskaņā ar EU MIDIS II datiem 61 % ES iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstī ir ļoti izplatīta romu izcelsmes cilvēku diskriminācija; tā kā visos Eiropas sabiedrības līmeņos joprojām pastāv dziļi iesakņojies, noturīgs un strukturāls bieži vien institucionāls un pārvaldes līmeņa antičigānisms, kas izpaužas ikdienā un ir atzīts par būtisku šķērsli romu izcelsmes cilvēku kā ES pilsoņu iespējām realizēt savu potenciālu un pilnībā izmantot savas pamattiesības un tiesības uz sociālo iekļaušanu un līdztiesību visās dzīves jomās, tostarp mājokļu, izglītības, veselības aprūpes un nodarbinātības jomā;

F.  tā kā pret romu izcelsmes cilvēkiem joprojām arvien vairāk tiek vērsti naidīgi izteikumi, kurus publiski sociālajos tīklos pauž publiskas personas, politiķi un amatpersonas; tā kā viņi cieš arī no policijas vardarbības, tostarp kolektīvas sodīšanas, profilēšanas pēc rases, segregācijas pēc dzīvesvietas un segregācijas skolās; tā kā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai cīnītos pret šo parādību; tā kā ar tiesiskumu saistīti trūkumi krimināltiesību jomā ir cēlonis nepietiekamam aizsardzības līmenim un tiesu iestāžu pieejamībai no policijas vardarbības cietušajiem, un tā kā valsts iestādes bieži vajā cietušos;

G.  tā kā ar spēkā esošajiem diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem nepietiek, lai apkarotu antičigānismu; tā kā ES dalībvalstīm būtu jāizrāda apņēmība pārraut antičigānisma apburto loku, jo īpaši romu izcelsmes cilvēku attiecībās ar vietējām, reģionālām un valsts pārvaldes iestādēm, lai aizsargātu romu izcelsmes iedzīvotāju līdztiesību un tiesības netikt diskriminētiem un garantētu viņu iespējas pilnībā izmantot savas cilvēka pamattiesības;

H.  tā kā rasisms pret romu izcelsmes cilvēkiem ir izraisījis vardarbību un nāves gadījumus; tā kā naida izraisīta aizskaršana un naida noziegumi pret romu izcelsmes cilvēkiem joprojām ir izplatīti un par vairākumu no naida motivētiem incidentiem netiek ziņots;

I.  tā kā saskaņā ar 2016. gada EU MIDIS II datiem apmēram 80 % romu izcelsmes cilvēku deviņās dalībvalstīs ar lielākajām romu izcelsmes iedzīvotāju kopienām dzīvo zem savas mītnes valsts nabadzības sliekšņa; tā kā antičigānisms, atstumtība izglītībā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un mājokļu jomā ir gan nabadzību veicinošs faktors, gan tās rezultāts; tā kā ES 2020. gada pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas būtisks mērķis bija novērst nabadzības risku 20 miljoniem cilvēku, tostarp romu izcelsmes cilvēku; tā kā no 2008. gada līdz 2017. gadam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits samazinājās par 3,1 miljonu, kas ir ļoti tālu no stratēģijas “Eiropa 2020” izvirzītā mērķa, proti, līdz 2020. gadam panākt, ka šādu cilvēku skaits samazinās par 20 miljoniem;

J.  tā kā katrs trešais romu izcelsmes cilvēks dzīvo mājoklī bez krāna ūdens, bet katrs desmitais – bez elektrības; tā kā tikai nedaudz vairāk nekā pusei ir iekštelpu ūdensklozeta tualete vai iekštelpu duša, bet 78 % romu dzīvo pārapdzīvotos mājokļos; tā kā liels skaits romu izcelsmes cilvēku joprojām dzīvo neoficiālās, nehigiēniskās un nelikumīgās apmetnēs nožēlojamos apstākļos; tā kā daudziem no viņiem nav personu apliecinošu dokumentu un medicīniskās apdrošināšanas(17);

K.  tā kā 43 % romu izcelsmes cilvēku saskaras ar diskrimināciju, mēģinot iegādāties vai īrēt mājokli, un viņi nav pietiekami informēti par savām tiesībām vienlīdzības ziņā; tā kā būtu jāpastiprina īpašumtiesību legalizācija, ja tas ir iespējams, jo īpaši neoficiālu apstākļu gadījumā; tā kā neoficiālu apstākļu izbeigšana (izlikšana no mājokļa) būtu jāpapildina ar atbilstošiem papildu pasākumiem, tostarp piedāvājot citu mājokli; tā kā nav veikti nekādi juridiski vai politiski pasākumi pret dalībvalstīm nolūkā izbeigt segregāciju mājokļu lomā un piespiedu izlikšanu no mājokļiem, kā arī panākt to, ka tiek nodrošināta piekļuve kvalitatīviem mājokļiem; tā kā slikta piekļuve mājokļiem un tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā tīrs ūdens un sanitārija negatīvi ietekmē izglītību, nodarbinātību un veselības rezultātus, kā arī sociālo iekļautību kopumā;

L.  tā kā visās Eiropas Savienības valstīs romu izcelsmes cilvēku paredzamais mūža ilgums ir īsāks un veselības stāvoklis ir sliktāks nekā citu kopienu pārstāvjiem; tā kā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ES ir 76 gadi vīriešiem un 82 gadi sievietēm, un tā kā tiek lēsts, ka romu izcelsmes cilvēkiem tas ir par 10 gadiem īsāks; tā kā zīdaiņu mirstība ES ir 4,3 uz tūkstoti dzīvi dzimušajiem, un tā kā ir pierādījumi, ka romu kopienās tā ir daudz lielāka;

M.  tā kā daudzās romu izcelsmes cilvēku kopienās ir ārkārtīgi augsti analfabētisma un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji; tā kā tikai puse romu izcelsmes bērnu apmeklē pirmsskolas iestādi vai bērnudārzu, un tikai ļoti neliela daļa turpina apmeklēt skolu pēc obligātās izglītības iegūšanas; tā kā 50 % romu izcelsmes bērnu un jauniešu vecumā no 6 līdz 24 gadiem neapmeklē nekādu izglītības iestādi; tā kā tikai 21 % romu izcelsmes sieviešu un 25 % romu izcelsmes vīriešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir ieguvuši vidējo izglītību (ISCED3) vai augstāka līmeņa izglītību; tā kā 2019. gadā mācības priekšlaicīgi pameta 68 % romu izcelsmes bērnu, neraugoties uz to, ka iepriekšējā romu integrācijas programmā un stratēģijā “Eiropa 2020” bija izvirzīts mērķis šo rādītāju samazināt līdz 10 %; tā kā tikai 18 % romu izcelsmes jauniešu turpina mācības augstākā līmenī, un mācību kavējumi un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji romu izcelsmes skolēnu vidū joprojām ir ievērojami lielāki nekā citu kategoriju skolēniem; tā kā diskriminējošā prakse romu izcelsmes bērniem maldīgi diagnosticēt īpašas izglītības vajadzības noved pie tā, ka nesamērīgi daudz romu izcelsmes bērnu apmeklē bērniem ar invaliditāti paredzētas skolas un tādējādi tiek nošķirti no vispārējās skolu sistēmas un bieži vien saņem zemākas kvalitātes izglītību; tā kā dalībvalstis vēl joprojām piekopj romu izcelsmes bērnu tiešu un netiešu segregāciju;

N.  tā kā romu izcelsmes cilvēki saskaras ar diskrimināciju saistībā ar piekļuvi tādām nodarbinātības iniciatīvām kā Garantija jauniešiem, tā kā valsts nodarbinātības dienesti bieži nespēj viņus sasniegt vai piekopj netieši diskriminējošu praksi; tā kā algotu darbu strādājošo romu izcelsmes cilvēku īpatsvars vecumā no 20 līdz 64 gadiem (43 %) 2015. gadā bija ievērojami mazāks nekā vidējais rādītājs ES (70 %), tā kā jauniešu situācija ir ievērojami sliktāka, jo 63 % romu izcelsmes jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET), bet salīdzinoši vidējais rādītājs ES ir 12 %, tā kā rezultāti liecina par ievērojamām dzimumu atšķirībām, jo 72 % jaunu romu izcelsmes sieviešu nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, savukārt jauniem romu izcelsmes vīriešiem šis rādītājs ir 55 %; tā kā 43 % romu izcelsmes vīriešu un 22 % romu izcelsmes sieviešu strādā algotu darbu; tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšana ir uzsvērusi visu cilvēku pamattiesības strādāt un nostiprinājusi sociālās tiesības, kas ir pozitīvi ietekmējis marginalizētu grupu pārstāvju, piemēram, romu izcelsmes cilvēku, dzīvi; tā kā daudzi romu izcelsmes cilvēki, kuri dzīvo uz galējas nabadzības sliekšņa, šajā situācijā ir spiesti piekrist strādāt par atalgojumu, kas ir daudz mazāks par minimālo algu, bet citi ir spiesti gūt iztikas līdzekļus no tādām neoficiālām darbībām kā metāllūžņu vai plastmasas pudeļu savākšana, kas ievērojami palielina šo cilvēku ekspluatācijas risku;

O.  tā kā ekspertu ziņojumos un Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumā par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu ir atzīts, ka sekmīgus risinājumus palīdz rast intersekcionāla, starpnozaru integrēta pieeja, kuras nolūks ir novērst diskrimināciju un daudzdimensionālu atstumtību, un ka romu izcelsmes sievietes, romu izcelsmes LGBT personas un romu izcelsmes personas ar invaliditāti saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju; tā kā ziņojumos kā viena no prioritātēm ir minēta nepieciešamība atbalstīt tiesu iestāžu pieejamību romu izcelsmes cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas cietušas no intersekcionālās diskriminācijas, kā arī līdztiesības iestāžu spējai risināt romu izcelsmes cilvēku diskriminācijas problēmu;

P.  tā kā jo īpaši tiek ietekmētas romu izcelsmes sieviešu tiesības, un viņas bieži saskaras ar intensīvu verbālu, fizisku, psiholoģisku un rasisma motivētu aizskaršanu un etnisko segregāciju dzemdību aprūpes iestādēs; tā kā romu izcelsmes sievietes tiek ievietotas nodalītās palātās ar nodalītām sanitārajām telpām un ēdamtelpām; tā kā dažās dalībvalstīs romu izcelsmes sievietes ir tikušas pakļautas sistemātiskai piespiedu un obligātai sterilizācijai un nav par šiem cilvēktiesību pārkāpumiem varējušas saņemt pienācīgu atlīdzinājumu, tostarp kompensācijas;

Q.  tā kā netaisnības vides jomā bieži ir saistītas ar veselības apdraudējumiem un negatīvām sekām romu izcelsmes cilvēkiem, un tā kā viņus nesamērīgi ietekmē vides slogs, viņiem ir mazāk pieejami vides resursi un pakalpojumi un viņi saskaras ar diskrimināciju attiecībā uz iespējām izmantot savas tiesības uz informāciju, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesu iestāžu pieejamību saistībā ar vides jautājumiem;

R.  tā kā līdz ar pirmās Eiropas programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām izstrādāšanu Eiropas politikas darba kārtībā tika iekļauta vajadzība uzlabot romu izcelsmes cilvēku situāciju, radītas būtiski svarīgas institucionālas struktūras un tīklus, bet dalībvalstis tika rosinātas izstrādāt savas stratēģijas, lai novērstu savus trūkumus; tā kā, balstoties uz pašreizējās ES programmas izvērtējuma rezultātiem, ir būtiski turpināt īstenot un uzlabot romu izcelsmes cilvēku integrācijas valstu stratēģijas, kā orientieri izmantojot priekšlikumu par laikposmu pēc 2020. gada, pieprasot dalībvalstīm stingrāk ievērot pašām savas stratēģijas un atbalstot vairāk saistošu mērķu izmantošanu, lai palielinātu ieinteresētību un nostiprinātu atbildību; tā kā valstu stratēģiju īstenošanas uzlabošanas nolūkā ir nepieciešams tās integrēt valsts, reģionu un vietēja līmeņa nozaru politikas nostādnēs, kā arī lietderīgāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši ilgtermiņa integrācijas projektiem;

S.  tā kā ir nepieciešams tiesību akta priekšlikums par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību un antičigānisma apkarošanu, kas būtu jāizstrādā, balstoties uz reālistiskākiem kvantitatīviem un kvalitatīviem sadalītiem datiem, kas ievākti ar romu izcelsmes cilvēku pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu, tostarp vietējā līmenī;

T.  tā kā romu izcelsmes cilvēki ir Eiropas kultūras un vērtību daļa un ir devuši savu ieguldījumu ES kultūras bagātībā, daudzveidībā, ekonomikā un kopīgajā vēsturē; tā kā ar nacionālajām minoritātēm saistītā kultūras mantojuma aizsardzībai un stiprināšanai ir izšķirīga nozīme sociālajā kohēzijā;

U.  tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis ir atbildīgas par romu izcelsmes cilvēku integrācijas valsts stratēģiju izstrādāšanu un efektīvu īstenošanu; tā kā nolūkā īstenot romu izcelsmes cilvēku integrācijas valstu stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada no dalībvalstu vietējā, reģionālā un valsts budžeta būtu jāpiešķir pietiekams finansējums, kas būtu jāpapildina ar ES finansējumu; tā kā būtu jāizstrādā efektīvāki un spēcīgāki uzraudzības, pārraudzības un sankciju mehānismi; tā kā ES un dalībvalstīm ir jānodrošina, ka līdzekļi tiek piešķirti mērķiem un projektiem, kam ir vislielākā iespējamā ilgtermiņa ietekme uz romu izcelsmes cilvēku situāciju, un ka tie tiek pareizi izlietoti un netiek izmantoti ļaunprātīgi;

V.  tā kā aptuveni puse no Eiropā dzīvojošajiem romu izcelsmes cilvēkiem dzīvo ārpus Eiropas Savienības; tā kā viņu situācija joprojām ir īpaši problemātiska lielākajā daļā kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un kaimiņreģiona valstu; tā kā Eiropas Savienība var ievērojami ietekmēt viņu situāciju, risinot pievienošanās sarunas, kā arī sniedzot finansiālu palīdzību;

W.  tā kā būtu labāk jāgarantē romu izcelsmes cilvēku vienlīdzīga līdzdalība un iespējas politikas veidošanā visos līmeņos: laikposmā pēc 2020. gada romu izcelsmes cilvēkiem paredzēto publiskās politikas nostādņu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā būtu nozīmīgi jāiesaistās vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa ieinteresētajām personām (NVO, aktīvistiem, ekspertiem, kopienu pārstāvjiem utt.);

X.  tā kā lielākā daļa nelabvēlīgā situācijā esošo romu izcelsmes cilvēku kopienu bieži tiek atstātas novārtā un nesaņem valsts integrācijas programmu priekšrocības, jo to kopienu apzināšanai, kurām visvairāk nepieciešama palīdzība, izmantotajās metodēs ir nepilnības; tā kā, izstrādājot programmas intervences pasākumus, analīzēs būtu jāpievēršas precīzam ģeogrāfiskajam apgabalam un ģimeņu un personu skaitam, kas saskaras ar sociālekonomisko atstumtību;

Y.  tā kā romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas mērķi būtu jāsaskaņo ar Eiropas Savienības horizontālajiem mērķiem un jo īpaši ar Eiropas atveseļošanas plānu, jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, Eiropas zaļo kursu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Eiropas pusgadu, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam, jauno kopējo lauksaimniecības politiku, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, jauno Prasmju programmu Eiropai, Eiropas digitālo stratēģiju un MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai; tā kā būtisks romu integrācijas aspekts ir politiskais atbalsts; tā kā nolūkā panākt dalībvalstu politisko apņemšanos un pārskatatbildību ir nepieciešama vērienīga svarīgāko ieinteresēto personu iesaistīšana visos līmeņos, tostarp Padomē,

Z.  tā kā antičigānisms mūsu sabiedrībā pastāv jau gadsimtiem ilgi, un tā visnežēlīgākās izpausmes bija vērojamas holokausta laikā, kad tika iznīcināti apmēram 500 000 romu izcelsmes cilvēku; tā kā antičigānisms mūsdienu Rumānijas teritorijā izpaudās kā romu izcelsmes cilvēku verdzība gandrīz 500 gadu garumā; tā kā gadsimtiem ilgušās diskriminācijas un sociālās atstumtības dēļ romu izcelsmes cilvēki principā nevarēja gūt būtisku labumu no mūsu sabiedrības nepārtrauktās sociālekonomiskās attīstības; tā kā šie iedzīvotāji tika atstāti novārtā un līdz ar to romu izcelsmes cilvēku un vispārējā dzīves līmeņa atšķirības ir tikai palielinājušās;

AA.  tā kā Covid-19 krīzes dēļ marginalizētu romu izcelsmes cilvēku kopienu, kuras mitinās pārpildītās iežogotās teritorijās un apmetnēs, situācija ir pasliktinājusies, un ir saasinājies rasisms, diskriminācija, atstumtība un policijas vardarbība pret romu izcelsmes cilvēkiem un antičigānistiska attieksme pret romu izcelsmes cilvēkiem, kuri tiek apsūdzēti par vīrusa izplatīšanu un tā kā romu izcelsmes cilvēkiem pastāv lielāks risks inficēties ar Covid-19, jo viņu piekļuve pienācīgai veselības aprūpei, dzeramajam ūdenim, sanitārijai un pārtikai ir ierobežota; tā kā Covid-19 krīze līdz ar to ir vairāk nekā skaidri parādījusi, ka ES un tās dalībvalstīm ir steidzami jārisina jautājums par romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu; tā kā dalībvalstīm būtu jāsniedz ārkārtas atbalsts un medicīniskā aprūpe, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos; tā kā Covid-19 krīzes ekonomiskās un sociālās sekas draud vissmagāk ietekmēt romu izcelsmes cilvēkus un saasināt visās romu izcelsmes cilvēku integrācijas prioritārajās jomās pastāvošo nevienlīdzību,

Priekšlikums ES tiesību aktam par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību un antičigānisma apkarošanu; priekšlikums ES stratēģijai laikposmam pēc 2020. gada, prioritātes un pienācīgs finansējums

1.  norāda, ka romu izcelsmes cilvēki ir pakļauti pastāvīgam antičigānismam – īpašam rasisma paveidam, kura rezultātā šīs kopienas nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji ir visaugstākie; ar nožēlu konstatē, ka, neraugoties uz pastāvīgo sociālekonomisko attīstību ES un centieniem nodrošināt romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu gan ES, gan valstu līmenī, romu izcelsmes cilvēku vispārējā situācija ES nav uzlabojusies; bieži tas ir noticis pastāvīgā antičigānisma un politiskās gribas trūkuma dēļ; tāpēc aicina Komisiju rādīt priekšzīmi un ieviest romu izcelsmes cilvēku integrācijas politiku, lai visos vispārējos politikas virzienos, programmās un projektos integrētu romu izcelsmes cilvēku perspektīvu, tomēr neatsakoties arī no mērķtiecīga atbalsta pieejas, kā arī nepieļaut diskrimināciju ES politikā kopumā un stimulēt pozitīvu rīcību un aktīvus centienus uzrunāt romu izcelsmes cilvēkus; aicina šādu pieeju ievērot arī dalībvalstis un izstrādāt politikas virzienus, kas palīdzētu romu izcelsmes cilvēkus aktīvi integrēt mūsu sabiedrībā;

2.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību un antičigānisma apkarošanu, balstoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu un sistemātiski apspriežoties ar romu izcelsmes cilvēkiem, valsts, reģionāla un jo īpaši vietēja līmeņa romu ekspertiem un NVO un romus atbalstošiem ekspertiem un NVO, kā arī tādām citām ieinteresētajām personām kā Eiropas Padome un FRA; uzskata, ka šā priekšlikuma pamatā varētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. panta 2. punkts, un tādējādi tas būtu pienācīgs rīcībpasākums pret romu izcelsmes cilvēkiem vērstas uz etnisko izcelsmi balstītas diskriminācijas apkarošanai; uzskata, ka problēmu būtu labāk risināt ar cita veida tiesību aktu, nevis iepriekš izmantoto Padomes ieteikumu, jo tas nav juridiski saistošs un ar to nav izdevies panākt būtiskus romu izcelsmes cilvēku situācijas uzlabojumus; aicina Komisiju laikposmam pēc 2020. gada paredzētās direktīvas priekšlikuma prioritārajās jomās ņemt vērā attiecīgās kopienas dažādību, nodrošinot, ka neviena kopienas apakšgrupa netiek atstāta novārtā, un atsaucēs uz romiem politikas nostādnēs un diskusijās stingri mudina izmantot jēdzienu “romu izcelsmes cilvēki”; norāda, ka līdzās četrām galvenajām prioritārajām jomām (izglītība, nodarbinātība, mājokļi un veselības aprūpe) priekšlikumā par romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu laikposmam pēc 2020. gada kā papildu pasākumi ir jāparedz romu izcelsmes cilvēku līdztiesīga dalība visās sabiedriskās dzīves jomās, politiskā līdzdalība un atbalsts valodas, mākslas, kultūras un vēstures jomā;

3.  uzskata, ka priekšlikumā par prioritāti ir jāizvirza būtiskas pozitīvas ietekmes panākšana; tajā sociālekonomiskie aspekti būtu jāapvieno ar uz tiesībām balstītu pieeju, tostarp plānu nevienlīdzības novēršanai mājokļu, veselības aizsardzības, nodarbinātības un izglītības jomā; tajā būtu jāiekļauj konkrēti, salīdzināmi, sasniedzami, saistoši un laikā ierobežoti mērķi aizsargāt un uzlabot romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu, tostarp arī attiecībā uz grupām, kuras saskaras ar multiplo diskrimināciju, piemēram, jauniešiem, sievietēm un meitenēm, LGBTI personām un personām ar invaliditāti, kā arī veicināt iekļaujošu izglītību, pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanu un apkarot diskrimināciju un segregāciju; ņemot vērā romu izcelsmes cilvēku diskriminācijas kolektīvo un strukturālo raksturu, prioritāte būtu jāpiešķir tiesiskuma pieejai; uzsver, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā laikposmam pēc 2020. gada galvenā uzmanība būtu jāpievērš nabadzības un antičigānisma apkarošanai, dzīves apstākļu un veselības stāvokļa uzlabošanai un mērķtiecīga un integrēta atbalsta pieejas apvienošanai;

4.  norāda – lai turpmākais ES romu izcelsmes cilvēku integrācijas process būtu sekmīgs un ticams, ir būtiski jāmaina pieeja, romu izcelsmes cilvēkiem paredzētu politikas virzienu izstrādē pārejot no aizbildnieciskas pieejas uz neaizbildniecisku; uzsver, ka visās ES dalībvalstīs būtu jāpaātrina valstu centieni romu izcelsmes cilvēku integrācijas jomā; tomēr uzsver, ka uzsvars būtu jāliek uz tām, kurās dzīvo daudz romu izcelsmes cilvēku, kur romu izcelsmes cilvēku neefektīva integrācija rada makroekonomiskas problēmas padziļina reģionu nevienlīdzību un tādējādi kavē ES sociālo kohēziju; uzsver, ka ES atbalstam šīm valstīm vajadzētu būt proporcionālam problēmu apmēriem, un lielāka uzmanība būtu jāvelta politikas nostādņu un pasākumu efektivitātei šajās valstīs; uzskata, ka priekšlikumā laikposmam pēc 2020. gada būtu jāiekļauj arī ārējais komponents, kas attiektos uz pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī kaimiņreģiona valstīm un ar kura starpniecību ES varētu palīdzēt šīm valstīm izstrādāt visaptverošas ilgtermiņa romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas stratēģijas un sniegt finansiālu atbalstu tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, mājokļi un nodarbinātība;

5.  aicina Komisiju stiprināt saikni starp ES galvenajiem finanšu un politikas instrumentiem un mērķiem, kas saistīti ar romu izcelsmes cilvēku sociālekonomisko attīstību un iekļaušanu, kas izklāstīti Komisijas juridiski saistošajā priekšlikumā; aicina Komisiju romu izcelsmes cilvēku līdztiesībai, iekļaušanai un līdzdalībai piesaistīt finansējumu no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un ES atveseļošanas plāna; šajā ziņā stingri uzsver, ka struktūrām, kas iesaistās diskriminējošā praksē pret romu izcelsmes cilvēkiem vai pieņem lēmumus vai īsteno pasākumus ar līdzvērtīgu rezultātu, nevajadzētu būt tiesīgām saņemt finansējumu no Savienības budžeta; aicina Komisiju, dalībvalstis un paplašināšanās procesā iesaistītās valstis pielāgot esošos galvenos finanšu mehānismus un padarīt tos elastīgus kombinētai līdzekļu izmantošanai romu izcelsmes cilvēku kopienās, atbalstot piekļuvi informācijai, informēšanas pasākumus, spēju veidošanu, tehniskās palīdzības sniegšanu un garantijas finansējuma pieteikumu iesniegšanas procesā; uzskata, ka līdzekļus bieži visefektīvāk ir izmantot vietējā līmenī, kur to veic vietējās pašvaldības un NVO, tāpēc aicina Komisija palielināt šīm struktūrām tieši sadalīto līdzekļu daudzumu un īstenošanā iesaistīt vietējo romu izcelsmes cilvēku pārstāvjus; uzskata, ka romu izcelsmes cilvēku un viņiem labvēlīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstīšanā būtu jāparedz vērā elastīgākas līdzfinansējuma prasības, jo daudzas NVO, jo īpaši vietējā līmenī, nevar atļauties savus finanšu ieguldījumus, kas ir šķērslis vietējo NVO piekļuvei ES finansējumam; aicina Komisiju efektīvi reaģēt uz bažām par to, ka dažās dalībvalstīs arvien vairāk tiek vājināta neatkarīga pilsoniskā sabiedrība; ir nobažījies par to, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ var tikt samazināts finansējums, kas DFS 2021.–2027. gadam piešķirts programmai “Tiesības un vērtības”, savukārt tas negatīvi ietekmēs pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas romu izcelsmes cilvēku kopienu labā un tāpēc skars minēto organizāciju iespējas vērsties pie šīm kopienām; aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi novērst šo risku;

6.  aicina dalībvalstis papildināt ES sniegto finansiālo atbalstu, lai uzlabotu romu izcelsmes cilvēku situāciju; aicina dalībvalstis norādīt, cik liels finansējums būtu vajadzīgs, lai īstenotu ierosinātos pasākumus romu izcelsmes cilvēku iekļaušanai, un norādīt, cik daudz naudas šādiem pasākumiem ir pieejams no valsts un no ES budžeta;

7.  aicina dalībvalstis savās reģionālās un vietējās attīstības struktūrās uzlabot marginalizētu romu izcelsmes cilvēku kopienu apzināšanas metodes un pastiprināt finansēšanas mehānismus, kas ļautu veikt mērķtiecīgākus ieguldījumus marginalizētās romu izcelsmes cilvēku kopienās un labāk integrēt šīs kopienas līdzekļu izlietošanā, lai panāktu, ka piešķirtais finansējums arī sasniedz romu izcelsmes cilvēkus, tiek pareizi izlietots un netiek izmantots ļaunprātīgi;

Sadalītu datu vākšana

8.  uzsver, ka ir sistemātiski jāvāc uzticami pēc etniskās piederības un dzimuma sadalīti dati, ko izmantot vajadzību un konteksta analīzē un mērķrādītāju un ietekmes rādītāju noteikšanā, lai gūtu labākos rezultātus attiecībā uz vajadzību saskaņošanu ar plānošanu un budžeta sagatavošanu gan valstu, gan ES līmenī; uzsver, ka nolūkā samazināt plaisu starp rīcībpolitikas satvaru un īstenošanu uz vietas svarīgas ir hipotētiskās ietekmes izvērtējuma metodes; atgādina, ka būtisks ierobežojums dažām intervencēm ir neatbilstība starp esošās struktūras mērķiem un spēju sasniegt rezultātus, kuras cēlonis ir uz datiem balstītas plānošanas trūkums, nepilnīga budžeta plānošana un jaunu un neparedzētu vajadzību rašanās;

9.  atgādina, ka Revīzijas palāta 2016. gadā secināja, ka visām apmeklētajām dalībvalstīm būtiskas grūtības sagādā NRIS progresa uzraudzība un novērtēšana; aicina Komisiju izstrādāt inovatīvas, uz ietekmi vērstas un datos balstītas pieejas, ko tieši izmantot nākamās paaudzes programmās;

10.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vienotu metodoloģiju saskaņā ar ES Rasu vienlīdzības direktīvu pēc etniskās piederības sadalītu līdztiesības datu vākšanai un publicēšanai, kas būtu brīvprātīga, anonīma un nodrošinātu personas datu aizsardzību, pašidentificēšanu un apspriešanos ar attiecīgajām kopienām nolūkā iegūt ticamus un salīdzināmus datus saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesiskajiem regulējumiem un ES datu aizsardzības tiesību aktiem, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politiku, uzlabotu stratēģiju un veikto pasākumu efektivitāti un noteiktu strukturālas problēmas;

11.  aicina dalībvalstis izmantot visus pieejamos datus, lai izvirzītu etalonrādītājus un vadītu politikas programmu izstrādi; uzsver, ka ir būtiski attīstīt precīzāku romu izcelsmes cilvēku un viņu vajadzību raksturojumu, tostarp ņemot vērā situāciju kandidātvalstīs; uzsver, ka šajā ziņā būtiska nozīme būs Pamattiesību aģentūras pamatnostādnēm;

Romu izcelsmes cilvēku vienlīdzīga līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos. Valstu integrācijas stratēģijas

12.  aicina Komisiju izveidot iekļaujošu mehānismu ar nolūku nodrošināt, ka politikas nostādņu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, pārejot no aizbildnieciskas pieejas uz neaizbildniecisku un ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu, līdztiesīgi piedalās gan romi, gan romus atbalstošas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, eksperti un kopienu pārstāvji no visiem līmeņiem, tostarp tādi, kas darbojas vietējā un reģionālā līmenī; aicina dalībvalstis veicināt romu izcelsmes vēlētāju izglītošanu un dalību vēlēšanās;

13.  aicina Komisiju ES līmenī izveidot darba grupu romu izcelsmes cilvēku jautājumos, lai veicinātu romu izcelsmes cilvēku iekļaušanu dažādās politikas jomās un nodrošinātu viņiem pilnvērtīgas iespējas, būtiski, cieņpilni, objektīvi, iekļaujoši un pārredzami atbalstot visu ES un valstu līmeņa uz romu izcelsmes cilvēkiem vērsto politikas virzienu pārvaldībā un īstenošanā iesaistīto dalībnieku spēju veidošanu; aicina dalībvalstis rīkoties tāpat, kad tās izstrādās savas romu izcelsmes cilvēku integrācijas valsts stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada; uzsver, ka romu izcelsmes cilvēku valsts iekļaušanas stratēģiju un citu viņiem paredzēto publiskās politikas nostādņu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā būtu nozīmīgi jāiesaistās vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa ieinteresētajām personām (NVO, aktīvistiem, ekspertiem, kopienu pārstāvjiem utt.);

14.  aicina dalībvalstis izstrādāt tādas romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas valsts stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada, ko papildinātu visaptverošs kopīgs novērtēšanas satvars un kam būtu paredzēts pietiekams iepriekš noteikts budžets, kam savukārt tiktu veikta periodiska pārbaude un izvērtējums un kas būtu iekļauts gan valsts, gan reģionālā un vietējā līmeņa budžetā un atspoguļotu romu izcelsmes cilvēku sociālās iekļaušanas vajadzību apmēru; uzsver – izstrādājot vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa budžetu, vienai no prioritātēm jābūt romu izcelsmes cilvēku iekļaušanai; aicina dalībvalstis kā horizontālu mērķi savās valsts iekļaušanas stratēģijās iekļaut cīņu pret antičigānismu visās sabiedriskās dzīves jomās; aicina Komisiju konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos iekļaut novērtējumu par progresu, kas panākts valstu iekļaušanas stratēģiju mērķu sasniegšanā;

Antičigānisms un intersekcionālā diskriminācija

15.  atkārtoti pauž savu nostāju un ieteikumus, kas pausti 2017. gada 25. oktobra rezolūcijā par romu integrācijas Eiropas Savienībā pamattiesību aspektiem: cīņa pret antičigānismu; tā kā līdz šim ir veikti ierobežoti pasākumi, aicina Komisiju iestrādāt šos ieteikumus ES priekšlikumā par romu izcelsmes cilvēku līdztiesību, līdzdalību un antičigānisma apkarošanu laikposmam pēc 2020. gada, jo īpaši ieteikumus par antičigānismu, patiesību un izlīgumu, jo tie ir spēcīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanas stūrakmens; stingri noraida politisko diskursu un populismu, kas izpaužas kā valdības politikas nostādņu veidošana, balstoties uz kūdīšanu uz antičigānismu, vainas novelšanu uz romu izcelsmes cilvēkiem un tiešu un netiešu diskriminācijas vai segregācijas veicināšanu; uzskata, ka šāda politiska rīcība ir pretrunā ne tikai valstu konstitūcijām, bet arī ES līgumos noteiktajām pamattiesībām un vērtībām; tāpēc aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras gadījumos, kuros pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpti ES tiesību akti;

16.  aicina dalībvalstis oficiāli atzīt antičigānismu kā īpašu pret romu izcelsmes cilvēkiem vērstu rasisma veidu;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret antičigānismu visās laikposmam pēc 2020. gada paredzētā priekšlikuma par romu izcelsmes cilvēkiem galvenajās jomās un pieprasa ieviest iedarbīgus Eiropas un valstu likumdošanas un politikas pasākumus, lai risinātu šo problēmu gan dalībvalstīs, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; uzskata, ka cīņa pret antičigānismu ir horizontāls jautājums un ka tas būtu jāņem vērā visās Savienības politikas jomās, tostarp jauno tehnoloģiju jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka jaunās tehnoloģijas, ko izstrādās un izmantos tiesībaizsardzības iestādes, neradīs diskriminācijas risku rasu un etniskajām minoritātēm; aicina Komisiju vairāk integrēt valstu līdztiesības struktūru darbu turpmākā politikas satvara izstrādē un īstenošanā; turklāt aicina Komisiju izveidot spēcīgāku sinerģiju starp valstu līdztiesības iestādēm un nacionālajiem romu kontaktpunktiem, lai cīnītos pret antičigānismu; aicina dalībvalstis garantēt līdztiesības iestādēm reālu neatkarību, pilnvaras un resursus, kas nepieciešami, lai tās varētu veikt savus uzdevumus, tas ir, veicināt un aizsargāt arī romu izcelsmes cilvēku pamattiesības; uzskata, ka tieši līdztiesības iestādēm vajadzētu būt tām, kas vāc datus un novēro tendences attiecībā uz antičigānismu un ziņo par to Eiropas līmenī;

18.  aicina dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes cilvēkiem tiesu iestāžu pieejamību un vienlīdzību likuma priekšā; aicina dalībvalstis aizsargāt romu izcelsmes cilvēkus no galēji labējo grupējumu draudiem, izmeklēt policijas pilnvaru pārkāpumu gadījumus un nodrošināt romu izcelsmes cilvēku līdzdalību tiesībaizsardzības un drošības spēku darbā;

19.  mudina dalībvalstis pieņemt pamatnostādnes un izstrādāt apmācību policijas spēkiem pret nesamērīgu romu izcelsmes cilvēku kriminālatbildības noteikšanu, etnisku profilēšanu, pārmērīgām apturēšanas un pārmeklēšanas procedūrām, nevajadzīgiem reidiem romu izcelsmes cilvēku apmetnēs, patvaļīgu īpašuma konfiskāciju un iznīcināšanu, pārmērīgu spēka lietošanu aizturēšanas laikā, uzbrukumiem, draudiem, pazemojošu izturēšanos, fizisku vardarbību un tiesību liegšanu policijas veiktas pratināšanas vai apcietinājuma laikā, kā arī nepietiekamas policijas darbības pret romu izcelsmes cilvēkiem izdarītu noziegumu gadījumā, nepietiekamu vai nekādu palīdzību, aizsardzību (piemēram, cilvēku tirdzniecības gadījumos un vardarbības ģimenē gadījumos) vai izmeklēšanu gadījumos, kad par noziegumiem (jo īpaši naida noziegumiem) ziņojuši romu izcelsmes cilvēki; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka šādos gadījumos kompetentās iestādes veic pilnīgu izmeklēšanu; aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošus tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

20.  atzinīgi vērtē Eiropas Padomes paziņojumu par to, ka naida runa tiešsaistē prasa papildu pārdomas un rīcību, lai ieviestu regulējumu un rastu jaunus veidus, kā apkarot šādu retoriku, piemēram, aprakstošas un faktu pārbaudes tehnoloģijas;

21.  aicina dalībvalstis nodrošināt Rasu vienlīdzības direktīvas reālu īstenošanu praksē un minētās direktīvas un Pamatlēmuma par rasismu un ksenofobiju reālu izpildes panākšanu, lai cīnītos pret noturīgu antičigānismu; atkārtoti aicina Padomi atsākt sarunas par horizontālo direktīvu par diskriminācijas novēršanu, jo tā ir priekšnosacījums līdztiesības panākšanai ES;

22.  turklāt aicina dalībvalstis pastiprināt centienus apkarot diskrimināciju, naidu kurinošus izteikumus un naida noziegumus saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem diskriminācijas novēršanas jomā, jo īpaši attiecībā uz romu izcelsmes cilvēku, kas cietuši no šiem pārkāpumiem, situācijas uzraudzību un tiesiskās palīdzības sniegšanu;

23.  atgādina, ka Rasu vienlīdzības direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu norīkot īpašu iestādi, kuras uzdevums ir veicināt vienādu attieksmi pret visiem cilvēkiem bez diskriminācijas rases vai etniskās izcelsmes dēļ;

24.  uzskata, ka ES un dalībvalstīm būtu jārīkojas attiecībā uz situāciju, kurā atrodas personas, kuras ES var tikt pakļautas intersekcionālai diskriminācijām, un šo personu tiesībām, jo īpaši pievēršoties sievietēm, LGBTI personām un personām ar invaliditāti;

25.  atgādina plašsaziņas līdzekļu izšķirīgo lomu antičigāniskas attieksmes mazināšanā, ko tie var panākt, atspoguļojot minoritātes nediskriminējošā gaisotnē;

Veselības aizsardzība

26.  aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, lai uzlabotu romu izcelsmes cilvēku piekļuvi kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, jo īpaši sievietēm, bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti; atkārtoti norāda, ka šajā sakarā būtisks elements ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana, ar to saprotot gan fizisku piekļuvi, gan aizspriedumu un rasisma radītu nemateriālu šķēršļu likvidēšanu;

27.  aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamu finansējumu romu izcelsmes cilvēku kopienu vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai ar veselības aprūpi un dzimumizglītību, veicot mobilās veselības skrīninga pasākumus segregētās teritorijās, īstenojot izglītojošas kampaņas par profilaksi un sniedzot veselības aprūpes jomas un sociālajiem darbiniekiem apmācību par daudzveidību, kas veicinās ES veselības sistēmu pielāgošanu daudzveidībai;

28.  stingri nosoda romu izcelsmes sieviešu etnisko segregāciju dzemdību aprūpes iestādēs; aicina dalībvalstis nekavējoties aizliegt jebkāda veida etnisko segregāciju veselības aprūpes iestādēs, tostarp iestādēs, kurās tiek sniegta dzemdību aprūpe;

29.  aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvus un savlaicīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus visiem piespiedu un obligātās sterilizācijas upuriem, tostarp izveidojot efektīvas kompensācijas sistēmas;

Vienlīdzīga un taisnīgu piekļuve izglītībai, romu izcelsmes cilvēku māksla, valoda un kultūra

30.  aicina Komisiju izstrādāt jaunu finansēšanas instrumentu vai apakšprogrammu, kurai vajadzētu papildināt pasākumus, ko dalībvalstis īsteno, lai sniegtu mērķtiecīgu un pielāgotu atbalstu tādu vismaz 3 gadu vecumu sasniegušu romu izcelsmes skolēnu kvalitatīvai izglītošanai, kuri saskaras ar galēju nabadzību un kuriem nav pieejami tādu citu jau esošu un turpmāku ES izglītības un sociālās iekļaušanas finansēšanas instrumentu līdzekļi kā Erasmus Plus, Garantija bērniem vai Eiropas Sociālais fonds Plus,

31.  norāda, ka jo īpaši politiskās gribas trūkuma un antičigānisma dēļ dažās dalībvalstīs iepriekšējos gados ir panākts tikai ierobežots progress romu izcelsmes bērnu no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem izglītošanā, un ka tāpēc romu izcelsmes skolēnu un citu kopienu skolēnu izglītības rezultātu atšķirība joprojām ir liela; atgādina — lai pārrautu paaudzēs mantotās nabadzības loku, ir svarīgi sniegt romu izcelsmes bērniem vienlīdzīgas iespējas; mudina dalībvalstis īstenot holistisku pieeju visās politikas jomās un lielu nozīmi piešķirt romu izcelsmes bērnu izglītošanai;

32.  iesaka neaizsargātu romu skolēnu izglītošanu sākt pēc iespējas agrāk, ņemot vērā konkrētos apstākļus katrā dalībvalstī, nodrošinot viņiem pieejamus un iekļaujošus agrīnās pirmsskolas un bērnu aprūpes pakalpojumus par pieņemamu cenu un atbilstīgi līdztiesības principam; mudina dalībvalstis izstrādāt un īstenot stratēģijas un programmas, kuru mērķis būtu atvieglot romu izcelsmes cilvēku piekļuvi bērnu aprūpes iestādēm, skolām un universitātēm, kas ir personiskās izaugsmes un karjeras iespēju priekšnosacījums, un atgādina, ka tādas ārpusskolas aktivitātes kā sporta vai mākslas nodarbības ir lieliski iekļaušanas līdzekļi;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu finansējumu NVO, kas nodrošina šādas nodarbības, jo tās ir izšķirīgi svarīgas tādas vides un tādu apstākļu radīšanā, kur bērniem no jebkuras vides ir vienlīdzīgas iespējas; uzskata, ka šajā jomā izšķirīga nozīme ir arī paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm;

34.  ir īpaši nobažījies par to, cik ļoti izplatīta ir romu izcelsmes bērnu segregācija skolās un par dažās dalībvalstīs piekopto diskriminējošo praksi, saskaņā ar ko romu izcelsmes bērni tiek ievietoti bērniem ar garīgiem traucējumiem paredzētās skolās; mudina dalībvalstis izbeigt šādu praksi saskaņā ar piemērojamiem diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem; aicina dalībvalstis par prioritāriem noteikt pasākumus, kuru nolūks ir izskaust romu izcelsmes skolēnu jebkāda veida segregāciju atsevišķās skolās vai klasēs atbilstīgi Padomes 2013. gada ieteikumam, īstenojot plašu pasākumu klāstu, kuros būtu aktīvi iesaistītas vietējās ieinteresētās personas, jo īpaši romu izcelsmes vecāki, bērni un kopienas organizācijas, kā arī izstrādājot izpratnes veicināšanas pasākumus;

35.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visas skolas un inspekcijas faktiski izpilda savu juridisko pienākumu likvidēt segregāciju skolās, kā arī apņemties ik gadu apkopot un publicēt informāciju par skolu segregāciju visos līmeņos, tostarp piemērojot sodus par pienākuma neizpildi; aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi, kas var būt, piemēram, tādas par segregācijas likvidēšanu atbildīgas ministrijas komitejas nodibināšana un tās darbības nodrošināšana, kuras uzdevums ir palīdzēt skolām, kas vēlas izbeigt segregācijas praksi, un sodīt skolas, kuras šo pienākumu nepilda; atgādina, ka Komisija ir uzsākusi 3 pārkāpuma procedūras par romu izcelsmes bērnu segregāciju; uzskata, ka par spīti Komisijas centieniem pēdējos gados progress nav panākts; tāpēc aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus un vajadzības gadījumā nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai;

36.  atgādina steidzamo vajadzību iesaistīt romu izcelsmes bērnu vecākus katrā viņu bērnu izglītošanas posmā; mudina dalībvalstis izstrādāt programmas, kuru mērķis būtu iekļaut romu izcelsmes bērnu vecākus savu bērnu mācību procesā un savu bērnu kā skolēnu un personību izaugsmē; uzsver, ka dalībvalstu spēja nodrošināt romu izcelsmes vecāku iesaistīšanos ir lielā mērā atkarīga no daudziem faktoriem — gan sociāliem, gan ekonomiskiem —, un lūdz ar veselības aprūpi, ar maltītēm skolās un apģērbu sniegt īpašu atbalstu romu izcelsmes ģimenēm, kuras saskaras ar ekonomiskām, sociālām un medicīniskām, kā arī ar mājokļiem saistītām grūtībām; uzskata, ka būtu jāizstrādā jaunas iespējas turpināt izglītību tiem bērniem, kuri ir pametuši skolu un/vai ir analfabēti un kuriem trūkst pamatiemaņu; aicina dalībvalstis šajā sakarā pilnībā izmantot Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām;

37.  aicina ES dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes bērniem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp mācības vietējai kopienai lietderīgu projektu formā un mūžizglītības iespējas; aicina dalībvalstis standarta skolu programmās un plašsaziņas līdzekļos strukturāli pievērsties cieņai pret daudzveidību, starpkultūru izpratnei un cilvēktiesībām un iekļaut savās skolu mācību programmās cilvēktiesību, līderības un demokrātiska pilsoniskuma mācības, kā arī romu vēsturi, un izplatīt un paplašināt romu universitāšu programmas Eiropas līmenī;

38.  aicina dalībvalstis izstrādāt tiesību aktus un politikas pasākumus, kuru mērķis būtu nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus visiem romu izcelsmes bērniem, kuri nepareizi diagnosticēti un ievietoti speciālās skolās vai, pamatojoties uz etnisko izcelsmi, ievietoti klasēs un skolās, kurās ir tikai romu izcelsmes bērni, un kuriem līdz ar to ir tikušas liegtas pamattiesības un iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un labu darbu;

39.  uzskata, ka Covid-19 dēļ ir bijis nepieciešams aktīvi izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un uz tām balstītas metodes; tomēr uzsver, ka pandēmija ir parādījusi nepietiekamo gatavību digitālajai pārvaidei, jo daudzām romu izcelsmes ģimenēm un skolām, kurās mācās viņu bērni, nav atbilstošu IKT rīku un prasmju, turklāt tās bieži vien nevar atļauties elektrību un digitālo sakaru iespējas, tāpēc uzskata, ka IKT ierīces pieejamība ir pagrieziena punkts ceļā uz digitālo izglītību, un attiecīgi mudina Komisiju izveidot IKT rīku fondu un izdalīt tajā apkopotos rīkus visneaizsargātākajām ģimenēm un bērniem, lai sniegtu viņiem galvenos tālmācībai nepieciešamos rīkus un sagatavotu viņus digitālajam laikmetam; uzskata, ka interneta pieejamība un IKT prasmes ir pamats jebkura pilsoņa dzīvei gaidāmajā digitālajā laikmetā, un ka tādējādi tās ir būtiskas arī romu izcelsmes cilvēku iespēju palielināšanai; tāpēc aicina Komisiju iestrādāt noteikumus par interneta pieejamību laikposmam pēc 2020. gada paredzētajā priekšlikumā; aicina dalībvalstis iekļaut IKT prasmes savā mācību programmā jau no agrīna vecuma un ieguldīt līdzekļus digitālās pratības programmās, ar kurām var atbalstīt romu izcelsmes bērnus;

40.  aicina dalībvalstis popularizēt romu valodu, kultūru un vēsturi skolu mācību programmās, muzejos un citos kultūras un vēstures izpausmju veidos un atzīt romu kultūras kā Eiropas mantojuma daļas ieguldījumu; aicina dalībvalstis izstrādāt saskaņotus un konsekventus pasākumus ar atbilstošu budžetu, kuru nolūks būtu stimulēt, atbalstīt un veicināt romu mākslu un kultūru, pētīt un saglabāt romu tradicionālās kultūras materiālo un nemateriālo mantojumu, kā arī atjaunot un veicināt romu tradicionālo amatniecību;

Kvalitatīvi un par pieņemamu cenu pieejami mājokļu, taisnīgums vides jomā

41.  uzsver, ka mājoklis ir nevis noderīga lieta, bet gan nepieciešamība, jo bez tā cilvēki nevar pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un piekļūt pamattiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis savās politikas nostādnēs iekļaut ieteikumus, kas ietverti Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra ziņojumā “Tiesības uz mājokli par pieņemamu cenu — Eiropas novārtā atstātais pienākums”, jo īpaši attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis nekavējoties piekrīt uzņemties saistības saskaņā ar pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31. pantu par tiesībām uz mājokli, un lai palielinātu ieguldījumus sociālajos un cenas ziņā pieejamos mājokļos nolūkā izskaust pārmērīgu mājokļu izmaksu slogu, jo īpaši marginalizēto iedzīvotāju grupu vidū;

42.  stingri mudina dalībvalstis nodrošināt, ka romu izcelsmes cilvēki tiek pienācīgi reģistrēti ar personu apliecinošiem dokumentiem un dzimšanas apliecībām, un ka tāpat tiek reģistrēti arī viņu īpašums (zeme un mājoklis), un nodrošināt elastīgākas juridiskās un administratīvās procedūras nākotnē;

43.  aicina dalībvalstis minimizēt Covid-19 pandēmijas ietekmi pārapdzīvotos mājokļos, kur necilvēcīgos apstākļos dzīvo romu izcelsmes cilvēki, legalizējot viņu neoficiālās apmetnes, investējot jaunlegalizēto neoficiālo apmetņu infrastruktūrā un mājokļu uzlabošanā;

44.  aicina dalībvalstis ieviest visaptverošu mehānismu, kura mērķis būtu nodrošināt, ka tiek novērsta romu izcelsmes cilvēku diskriminācija mājokļu jomā un pārkāpumi pret viņiem un ka par faktiskiem diskriminācijas gadījumiem un pārkāpumiem tiek piemērotas sankcijas, tiek risināta bezpajumtniecības problēma un nodrošināts pietiekams skaits piemērotu apmešanās vietu romu izcelsmes klejotāju grupām; aicina dalībvalstis nepieļaut romu izcelsmes cilvēku turpmāku piespiedu izlikšanu no mājokļiem, nodrošinot, ka šāda prakse vienmēr notiek, pilnībā ievērojot starptautiskos, Eiropas un valsts tiesību aktus; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka attiecīgajām personām tiek sniegts pamatots uzteikums un pienācīga informācija, un norāda, ka izlikšana no mājokļa nebūtu pieļaujama, ja vietā netiek piedāvāts standartiem atbilstošs, cenas ziņā pieņemams un kvalitatīvs mājoklis desegregētos apstākļos, kurā pieejami sabiedriskie pakalpojumi; uzsver, ka ir steidzami vajadzīgas publiskās investīcijas, lai novērstu segregāciju; aicina dalībvalstis veicināt telpisko desegregāciju; norāda, ka ģeogrāfiskā izolācija un mājokļu segregācija ierobežo etnisko minoritāšu iespējas iegūt labu darbu neatkarīgi no kvalifikācijas līmeņa; atzīmē, ka ir svarīgi rast izlikšanas problēmas risinājumus, sadarbojoties ar dažādām iestādēm, savukārt pasākumi romu izcelsmes cilvēku mājokļu jomā būtu jāintegrē plašākās valsts darbībās un likumdošanas iniciatīvās, kuru centrā ir sociālie mājokļi vai palīdzības programmas;

45.  atgādina, ka Covid-19 uzliesmojuma sekas visā ES galvenokārt izjūt vistrūcīgākās personas, tostarp romu izcelsmes cilvēku kopienas, un pauž nožēlu par to, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ romu izcelsmes cilvēku kopienas tiek vēl vairāk diskriminētas un atstumtas; aicina dalībvalstis Covid-19 krīzes apstākļos pieņemt ārkārtas pasākumus, ar ko novērst ūdens, pietiekamas sanitārijas, elektrības un vajadzīgās infrastruktūras trūkumu nabadzīgās romu izcelsmes cilvēku kopienās; aicina dalībvalstis romu izcelsmes cilvēku apmetnes pilnībā iekļaut dezinfekcijas pasākumos, aizliegt pamata sabiedrisko pakalpojumu apturēšanu pandēmijas laikā, apsvērt iespēju visneaizsargātākajiem cilvēkiem un tiem, kas zaudējuši ienākumus, subsidēt patēriņa izmaksas vai iesaldēt maksājumus līdz atveseļošanas plāna perioda beigām, finansiāli atbalstīt vientuļos vecākus / vientuļās mātes bērnu aprūpes, īres maksājumu un citu mājsaimniecības izdevumu aspektā, lai mazinātu finansiālo slogu, it sevišķi darba zaudēšanas kontekstā;

46.  aicina visā ES īstenot Orhūsas konvenciju, kas sasaista vides tiesības un cilvēktiesības; iesaka vides netaisnību aspektu integrēt laikposmam pēc 2020. gada paredzētajā priekšlikumā un aicina Komisiju risināt dažādo vidiskās diskriminācijas formu problēmu;

Romu izcelsmes sievietes un meitenes

47.  uzsver nepieciešamību par prioritāti izvirzīt dzimumu perspektīvu un dzimumsensitīvu politiku, kā arī vardarbības (tostarp cilvēku tirdzniecības) apkarošanu; mudina visas dalībvalstis, kuras Stambulas konvenciju vēl nav ratificējušas, to steidzami izdarīt; norāda, ka turpmākajās politikas nostādnēs ir jāatzīst šīs atšķirības un tās jānovērš, nodrošinot romu izcelsmes sievietēm īpašus intervences pasākumus un īpašus atbalsta veidus; uzsver – tā kā romu izcelsmes sievietes un meitenes cieš no multiplās diskriminācijas, būtu jāparedz īpaši pasākumi viņu iespēju palielināšanai;

48.  tāpēc aicina dalībvalstu valdības, vietējās pārvaldes iestādes un attiecīgā gadījumā ES iestādes ar sieviešu organizāciju, un attiecīgo ieinteresēto personu starpniecību iesaistīt romu izcelsmes sievietes NRIS sagatavošanā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā un izveidot saiknes starp dzimumu līdztiesības struktūrām, sieviešu tiesību organizācijām un sociālās iekļaušanas stratēģijām, lai vairotu kopienu uzticēšanos un garantētu, ka tiek ņemti vērā vietējie apstākļi;

49.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to iekļaušanas valsts stratēģijās ir iekļauta īpaša nodaļa par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību un ka katrā sadaļā, īpaši finansējuma piešķiršanas sadaļās, ir piemēroti dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas pasākumi, kuru mērķis ir sieviešu tiesību veicināšana, un dzimumu līdztiesības perspektīva, ievērojot Padomes secinājumus par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, kuros uzsvērta vajadzība visās politikās un darbībās romu izcelsmes cilvēku iekļaušanas veicināšanai piemērot dzimumperspektīvu; aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt, vai politikas virzieni palīdz panākt romu izcelsmes sievietēm un meitenēm vēlamos uzlabojumus, un veikt pasākumus progresa trūkuma gadījumā;

50.  aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus romu izcelsmes sieviešu atbalstam, lai viņām sniegtu iespējas pilnībā īstenot savu potenciālu un rīkoties kā neatkarīgiem, pašpārliecinātiem un emancipētām aktīvām pilsonēm; aicina dalībvalstis paplašināt romu veselības un skolu mediācijas sistēmas, visās romu izcelsmes cilvēku kopienās obligāti nodrošināt vienu mediatoru uz katriem 500 cilvēkiem un pienācīgi finansēt un atbalstīt šīs sistēmas, piešķirot mediatoriem nozīmīgāku lomu iekļaušanas procesā;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis skaidrāk iekļaut romu izcelsmes meitenes un sievietes darba tirgus politikas virzienos, tostarp Garantijā jauniešiem;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes sieviešu un bērnu pamattiesību ievērošanu un ar informācijas kampaņu palīdzību uzlabot romu izcelsmes sieviešu un meiteņu informētību par savām tiesībām, kuras viņām nodrošinātas spēkā esošajos valsts tiesību aktos par dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, un turpināt cīnīties pret patriarhālām un seksistiskām tradīcijām;

Kvalitatīvi nodarbinātības dienesti

53.  aicina dalībvalstis nodrošināt kvalitatīvus nodarbinātības dienestus romu izcelsmes jauniešiem, tostarp tiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu un kuri saskaras ar galēju nabadzību;

54.  aicina Komisiju nākt klajā ar paziņojumu par dalībvalstīm un darba devējiem paredzētām vadlīnijām un standartiem no diskriminācijas brīvai darbā pieņemšanas politikai, tostarp ieteikumiem par līdztiesības plānu pieņemšanu uzņēmuma līmenī un nozaru koplīgumos un daudzveidības darba grupu ieviešanu darbavietā, ieskaitot cīņu pret stereotipiem, aizspriedumiem un negatīvu attieksmi, diskriminācijas novēršanu darbā pieņemšanas procesos, paaugstināšanu, darba samaksu un piekļuvi apmācībām; uzsver, ka šie līdztiesības rīcības plāni būtu jāizmanto arī nolūkā veicināt etnisko un kultūras daudzveidību darbavietā, izstrādāt iekšējos noteikumus pret rasismu un ar rasismu saistītu diskrimināciju un aizskarošu izturēšanos darbavietā, monitorēt un pārskatīt darbaspēka pieņemšanu darbā, karjeras izaugsmi un paturēšanu darbā līdztiesības aspektā, lai identificētu tiešas vai netiešas diskriminējošas prakses un pieņemtu korektīvos pasākumus, kas katrā no šīm jomām mazinātu nelīdztiesību, un šajā nolūkā vāktu līdztiesības datus, ievērojot privātuma un pamattiesību normas;

55.  uzsver, ka romu izcelsmes cilvēku nodarbinātības jomā vissvarīgākie risināmie jautājumi ir efektīva pāreja no izglītības uz atvērto darba tirgu; uzsver, ka ir svarīgi vērsties pret dažādām neoficiālas nodarbinātības formām un darba devēju īstenotu diskrimināciju, saskaņot darbaspēka pieprasījumu ar piedāvājumu;

56.  aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos pieņemt rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai un romu izcelsmes cilvēku iekļautību pievienot sociālo rezultātu pārskata indikatoriem; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt romu izcelsmes cilvēkiem iespējas iegūt labu darbu, taisnīgu atalgojumu un darba apstākļus, kā arī garantēt, ka sociālās aizsardzības sistēmas un sociālie pakalpojumi ir adekvāti, piekļūstami un izmantojami visiem potenciālajiem saņēmējiem un ietver vispārējo veselības apdrošināšanu bez diskriminācijas, kā arī minimālā ienākuma shēmas un pensiju tiesības;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, dalībvalstu un kandidātvalstu zemāka administratīvā līmeņa parlamentiem un padomēm, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Reģionu komitejai, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (2) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (3) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp. (4) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp. (5) OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp. (6) OV C 328, 6.9.2016., 4. lpp. (7) OV C 346, 27.9.2018., 171. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0075. (10) OV C 463, 21.12.2018., 21. lpp. (11) OV C 162, 10.5.2019., 24. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0428. (13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0447. (14) Eiropas Komisija, Ziņojums par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu — 2019. gads. (15) Eiropas Komisija. ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām vidusposma novērtējums. (16) FRA, Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums, rezultātu izlase par romiem, 2016. (17) FRA, Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas otrais apsekojums, rezultātu izlase par romiem, 2016.