Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā starptautiskās konvencijas un protokolus pret terorismu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) 2020. gada 10. septembra stāvokļa ziņojumu par Mozambiku(1),

–  ņemot vērā OCHA 2020. gada 29. jūnija stāvokļa ziņojumu par Mozambiku,

–  ņemot vērā atzinumu par Mozambiku, kas pieņemts ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos (UNWGAD) 87. sesijā 2020. gada 1. maijā,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) ziņojumus par Mozambiku,

–  ņemot vērā ANO darba grupas vispārējā regulārā pārskata jautājumos 2016. gada 12. aprīļa ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1984. gada 10. decembrī, un tās fakultatīvo protokolu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2002. gada 18. decembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 22. aprīļa secinājumus par Mozambiku,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. marta paziņojumu „Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku” (JOIN(2020)0004),

–  ņemot vērā ES 2019. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē: Mozambika,

–  ņemot vērā ES nacionālo indikatīvo programmu Mozambikai un 11. Eiropas Attīstības fondu 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas (ES vēlēšanu novērošanas misija)2019. gada 15. oktobra galīgo ziņojumu par Mozambikas Ģenerālās asamblejas un provinču asamblejas vēlēšanām,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā ES un Mozambikas 2020. gada 5. jūnija 28. politisko dialogu,

–  ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas dienvidu valstu attīstības kopienu (SADC) un ES,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mozambiku un Āfrikas dienvidu valstu attīstības kopienas reģionu,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību līdzpriekšsēdētāja 2020. gada 29. jūnija paziņojumu,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

–  ņemot vērā Āfrikas Vienotības organizācijas konvenciju par terorisma novēršanu un apkarošanu,

–  ņemot vērā SADC dibināšanas principus,

–  ņemot vērā SADC 2020. gada 17. augusta secinājumus par Mozambiku,

–  ņemot vērā 2019. gada Miera un nacionālā izlīguma nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā kopš 2017. gada oktobra tā dēvētais Al-Shabaab teroristu grupējums, kas, iespējams, ir saistīts ar bruņoto grupējumu, kurš sevi dēvē par Centrālāfrikas Islāma valsti, ir veicis vairāk nekā 500 vardarbīgus uzbrukumus Cabo Delgado provincē, terorizējot vietējos iedzīvotājus, prasot vairāk nekā 1500 dzīvību un izraisot vairāk nekā 250 000 cilvēku pārvietošanu un to, ka vairāk nekā 700 000 cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība;

B.  tā kā teroristu uzbrukumi ir kļuvuši arvien vardarbīgāki un ir notikuši uzbrukuši daudziem ciematiem, sadedzinot vai iznīcinot vairāk nekā 1000 mājokļu; tā kā ir saņemti ziņojumi, ka kaujinieki ir sākuši nolaupīt sievietes un meitenes;

C.  tā kā augustā džihādistu grupas ieņēma stratēģisko ostas pilsētu Mocimboa da Praia, kas ir būtiska osta naftas un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) ieguves veicināšanai; tā kā grupējuma Al-Shabaab pastāvīgā klātbūtne pilsētā liecina, ka teroristu grupējums kļūst spēcīgāks un efektīvāks;

D.  tā kā islāmistu nemiernieki arvien vairāk izmanto nelegālo narkotiku tirdzniecību kā finansējuma avotu;

E.  tā kā līdz šim Mozambikas vēsturē islāmistu kaujinieki nebija pazīstami; tā kā aptuveni 30 % no Mozambikas 31 miljona iedzīvotāju ir Romas katoļi, 18 % ir musulmaņi un tikai divās provincēs – Cabo Delgado un Niassa – ir musulmaņu vairākums;

F.  tā kā ar Mozambikas iestāžu militārajām darbībām nav bijis iespējams apturēt uzbrukumus un ļaut risināt šo humanitāro ārkārtas situāciju, kas satraucoši strauji pasliktinās;

G.  tā kā Mozambikas valdības drošības spēki ir reaģējuši ar nesamērīgu vardarbību, dažkārt pārkāpjot starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā; tā kā Mozambikas prezidents Filipe Nyusi bija atzinis, ka Cabo Delgado varas iestādes ir „ne no brīvas gribas ir pārkāpušas” cilvēktiesības; tā kā ir saņemta informācija par represijām pret vārda brīvību, kā arī žurnālistu vajāšanu;

H.  tā kā Mozambikas armija ir slikti apbruņota, lai varētu tikt galā ar terorisma uzliesmojumu reģionā; tā kā joprojām pastāv pamatotas bažas par to, ka nemieri izplatīsies uz kaimiņvalstīm un destabilizēs reģionu;

I.  tā kā vairāk nekā puse no cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības Cabo Delgado, ir bērni; tā kā ir saņemtas sūdzības par bērnu vervēšanu bruņotos grupējumos, cilvēku nolaupīšanu un seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un meitenēm; tā kā iedzīvotāji bieži kļūst par ķīlniekiem cīņās starp bruņotiem grupējumiem un valsts militārajiem spēkiem;

J.  tā kā Mozambikai ir pienākums ievērot cilvēka pamattiesību standartus, izmantojot starptautiskās konvencijas, ko tā ir ratificējusi, jo īpaši ieslodzījuma vietās; tā kā uz grupējumam Al-Shabaab piedēvētajām barbariskajam darbībām nebūtu jāreaģē, Mozambikas drošības spēkiem veicot turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus;

K.  tā kā 2020. gada martā tika izveidota Ziemeļu integrētās attīstības aģentūra, ADIN (Agencia de desenvolvimento integrado do norte), ar konkrētu mērķi novērst sociālekonomiskos trūkumus valsts ziemeļu daļā;

L.  tā kā 2019. gada augustā tika parakstīts Miera un nacionālā izlīguma nolīgums ar mērķi nodrošināt mieru valstī, izbeigt vardarbību, panākt demokrātisku iekļaušanu un uzlabot cilvēktiesību un pilsonisko tiesību situāciju;

M.  tā kā situācija Mozambikā joprojām ir ļoti nestabila un šai valstij ir grūti tikt galā ar daudzām drošības, ekonomikas un sociālām problēmām; tā kā Mozambika ir viena no nabadzīgākajām un vismazāk attīstītajām valstīm, kas pēc tautas attīstības indeksa ierindojas 180. vietā no 189 valstīm, un vidējais paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ir tikai 58 gadi; tā kā vairāk nekā 10 miljoni Mozambikas iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā un nav nodrošināti ar pārtiku; tā kā šī situācija jo īpaši skar sievietes un neaizsargātās grupas, kuras saskaras ar vislielākajām grūtībām;

N.  tā kā Covid–19 ir vēl vairāk atklājis reģionālās ekonomikas nestabilitāti, kas pienācīgas sociālās aizsardzības trūkuma dēļ miljoniem cilvēku, kuri ir nodarbināti neoficiālajā ekonomikā, un tiem, kuri ir zaudējuši darbu, ir radījusi badu un trūkumu un pakļāvusi neaizsargātībai, tostarp dažos gadījumos būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā Mozambika 2020. gada 9. septembrī ir reģistrējusi kopumā vairāk nekā 4500 apstiprinātus inficēšanās ar Covid–19 gadījumus 11 valsts provincēs un 27 nāves gadījumus;

O.  tā kā Mozambika iepriekšējos gados ir saskārusies ar postošām ar klimatu saistītām dabas katastrofām, tostarp diviem lieliem cikloniem 2019. gadā, kas ir pastiprinājušas jau tā augsto nabadzības līmeni un nedrošību; tā kā šādas katastrofas ir izraisījušas plašu izplatītu pārtikas trūkumu un hronisku nepietiekamu uzturu atsevišķās valsts daļās, kurās vairāk nekā 43 % bērnu vecumā līdz pieciem gadiem cieš no attīstības traucējumiem; tā kā tiek lēsts, ka 2020. gadā 7,9 miljoniem cilvēku steidzami būs vajadzīga humānā palīdzība;

P.  tā kā solidaritāte Mozambikā ir palielinājusies, īpašu uzmanību piesaistot Cabo Delgado iedzīvotāju grūtajam stāvoklim, kā rezultātā Mozambikas jaunieši jo īpaši uzsāka Nacionālo solidaritātes kampaņu Cabo Delgado atbalstam ar tēmturi #CaboDelgadoTambénÉMocambique (Cabo Delgado ir arī Mozambika), lai palielinātu informētību par traģisko situāciju reģionā;

Q.  tā kā 2010. un 2013. gadā Mozambikā tika atklātas milzīgas gāzes rezerves; tā kā šīs rezerves veido aptuveni 5000 miljardus kubikmetru, kas ir devītās lielākās gāzes rezerves pasaulē; tā kā tādējādi Mozambika varētu būt viena no četrām lielākajām sašķidrinātas dabas gāzes ražotājām pasaulē; tā kā ir sagaidāms, ka nākamajos gados tiks ieguldīti vismaz 60 miljardi USD, lai izmantotu šīs rezerves, kas ir lielākie ieguldījumi, kādi jebkad veikti Subsahāras Āfrikā;

R.  tā kā Eiropas un visas citas ārvalstu rūpnieciskās un ekonomiskās intereses Mozambikā būtu jāīsteno, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; tā kā Komisija izskata obligātās pienācīgas rūpības saistības, lai nodrošinātu, ka ES ieguldītāji un ieguves rūpniecības nozares dalībnieki rīkojas atbildīgi un veicina vietējo attīstību tādās valstīs kā Mozambika;

S.  tā kā Mozambika un jo īpaši Cabo Delgado reģions, kurā ir Mozambikas visaugstākie analfabētisma, nevienlīdzības un bērnu nepietiekama uztura rādītāji, ir bagāts ar dabas resursiem un izejvielām, un tas ir piesaistījis ieguldījumus no daudziem starptautiskiem un ES uzņēmumiem, kas konkurē par piekļuvi dabas resursu tirgum; tā kā saskaņā ar dažiem ziņojumiem ieņēmumi no dabas resursiem Mozambikā ir sadalīti nevienmērīgi;

T.  tā kā 2020. gada 13. aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja tūlītēju parādu apkalpošanas atvieglojumu 25 dalībvalstīm, tostarp aptuveni 309 miljonus USD Mozambikai katastrofu ierobežošanas un glābšanas trasta (CCRT) ietvaros, lai palīdzētu novērst Covid–19 pandēmijas sekas;

U.  tā kā 2020. gada 4. jūnijā ANO humānās palīdzības koordinatore Mozambikā Myrta Kaulard aicināja starptautisko sabiedrību palielināt atbalstu Mozambikai;

V.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies piešķirt 200 miljonus EUR Mozambikas atjaunošanas atbalstam pēc 2019. gada cikloniem, kam seko EUR 110 miljoni, kas ir paredzēti Eiropas Savienības atbalstā saistībā ar Covid–19;

W.  tā kā SADC 2015. gada reģionālā terorisma apkarošanas stratēģija, kas izstrādāta saskaņā ar ANO globālo terorisma apkarošanas stratēģiju, paredz palīdzību jauniešu radikalizācijas novēršanai, robežu drošībai, humānai palīdzībai un cīņai pret terorisma pamatcēloņiem;

X.  tā kā Mozambika pašlaik ir SADC rotējošā prezidentvalsts; tā kā 40. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2020. gada 17. augustā, reģionālā organizācija „slavēja valsti par tās pastāvīgajiem centieniem apkarot terorismu un vardarbīgus uzbrukumus” un „pauda SADC solidaritāti un apņemšanos atbalstīt Mozambiku cīņā pret terorismu un vardarbīgiem uzbrukumiem, kā arī nosodīja visus terora aktus un bruņotus uzbrukumus”;

Y.  tā kā 2020. gada aprīlī gan ES delegācija Mozambikā, gan Padome pauda nopietnas bažas par uzbrukumiem Cabo Delgado un pieaugošo vardarbību pret civiliedzīvotājiem;

Z.  tā kā, neraugoties uz nežēlību un briesmīgajiem upuriem, situācija Cabo Delgado nepiesaistīja starptautiskās sabiedrības uzmanību, kā rezultātā tika zaudēts dārgais laiks šīs problēmas efektīvai risināšanai jau agrīnākā posmā,

1.  pauž nopietnas bažas par drošības situācijas pasliktināšanos Mozambikas ziemeļos, jo īpaši Cabo Delgado provincē, un izsaka līdzjūtību vairāk nekā 1500 vardarbības upuru piederīgajiem; pauž solidaritāti un atbalstu provinces iedzīvotājiem, it īpaši tiem vairāk nekā 250 000 cilvēku, kuriem bija jāpamet savas mājas;

2.  uzsver, ka pašreizējās drošības problēmas vēl vairāk saasina jau tā ārkārtīgi nestabilo humāno situāciju, ko rada ļoti lielā atpalicība, klimata satricinājumi un konflikti;

3.  aicina Mozambikas iestādes veikt efektīvus un izlēmīgus pasākumus, lai apkarotu islāmistu nemierniekus un aizsargātu visus Cabo Delgado iedzīvotājus; pauž nopietnas bažas par to, ka nemierniekus arvien vairāk atbalsta reģionālās un starptautiskās teroristu organizācijas; šajā sakarā norāda uz nelāgo līdzību ar citiem reģioniem, piemēram, Sāhelu un Āfrikas ragu;

4.  uzsver, ka gadījumā, ja nemiernieki netiks apturēti, viņu skaits var turpināt pieaugt un ietekme izplatīties kaimiņvalstīs, apdraudot reģionālo stabilitāti; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pēc efektīvas un ilgtspējīgas politikas, ko īstenotu gan valsts valdība, gan reģionālie un starptautiskie dalībnieki;

5.  atgādina Mozambikas valdībai par tās pienākumu taisnīgā tiesas procesā saukt pie atbildības visus, kas tiek turēti aizdomās par teroristu darbību; aicina Mozambikas valdību sākt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par spīdzināšanu un citiem smagiem pārkāpumiem, ko Cabo Delgado, iespējams, veikuši tās drošības spēki; atgādina, ka Mozambika ir pievienojusies Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Āfrikas hartai par cilvēku un tautu tiesībām un ANO Konvencijai pret spīdzināšanu, kas aizliedz spīdzināšanu un citu sliktu izturēšanos un patvaļīgu dzīvības atņemšanu;

6.  uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju, aktīvistu un visu to cilvēku tiesības, kuri vienkārši izmanto savas cilvēktiesības un pauž savu viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem; aicina Mozambikas iestādes veikt objektīvu izmeklēšanu visos gadījumos, kad ir aizdomas par vandālismu plašsaziņas līdzekļu mītnēs, vārda brīvības apdraudējumu un kad ir apsūdzības par žurnālistu vajāšanu un iebiedēšanu;

7.  aicina Mozambikas iestādes nodrošināt demokrātijas, cilvēktiesību, efektīvas vietējās pārvaldes un tiesiskuma reālu atjaunošanu Mozambikas ziemeļos; atgādina, ka starptautisko humanitāro tiesību un demokrātisko brīvību ievērošanai ir izšķiroša nozīme arī Mozambikas Atbrīvošanas frontes (Frelimo) un Mozambikas Nacionālās pretošanās kustības (Renamo) 2019. gadā parakstītā galīgā miera nolīguma sekmīgā īstenošanā;

8.  uzsver, cik svarīgi ir veikt nepieciešamās reformas, lai pienācīgi reaģētu uz Mozambikas iedzīvotāju vajadzībām, neļaujot viņiem būt neaizsargātiem radikalizācijas mērķiem; jo īpaši uzsver steidzamo nepieciešamību radīt darbavietas un iespējas cilvēkiem Cabo Delgado, it sevišķi jauniešiem; turklāt uzsver, ka jāturpina strādāt, lai novērstu vairākus terorisma pamatcēloņus, piemēram, nedrošību, nabadzību, cilvēktiesību pārkāpumus, nevienlīdzību, atstumtību, bezdarbu, vides degradāciju, korupciju un valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un nesodāmību, tādējādi sniedzot milzīgu ieguldījumu teroristu organizāciju izskaušanā;

9.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai ar jebkāda veida militāro iejaukšanos reģionā tiktu aizsargātas, respektētas un veicinātas cilvēktiesības, mudina Mozambikas iestādes atbalstīt un sadarboties ar reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kopienās balstītām grupām, lai radītu platformas miera iniciatīvu atbalstam, ar kurām sekmē visu pušu mierīgu iesaistīšanos, dialogu, izlīgumu un līdzāspastāvēšanu; pauž nožēlu par privāto drošības spēku izmantošanu šajā konfliktā, kas rada valstij lielas izmaksas, un kuras darbojas bez jebkādas starptautiskas uzraudzības;

10.  ar bažām norāda uz Mozambikas iekšienē pārvietoto personu stāvokļa pasliktināšanos; aicina ES un tās dalībvalstis cieši sadarboties ar SADC un tās dalībvalstīm, lai atrisinātu arvien asāko humanitāro krīzi reģionā un izstrādātu efektīvu rīcības plānu;

11.  aicina Mozambikas valdību atklāti sadarboties ar starptautiskām iestādēm, piemēram, ANO īpašajiem referentiem, un ļaut neatkarīgiem cilvēktiesību izmeklētājiem un novērotājiem iekļūt valstī, kā arī pienācīgi analizēt Cabo Delgado iedzīvotāju humānās vajadzības, lai sniegtu tiem nepieciešamo palīdzību; turklāt uzskata, ka vardarbības upuri ir jāaizsargā ar palīdzības plānu, lai viņi varētu turpināt dzīvot;

12.  uzskata, ka ir vajadzīgi labāk koordinēti reģionāli un starptautiski centieni, ar kuriem reaģēt uz draudošajām drošības un humanitārajām krīzēm Cabo Delgado, tostarp uz nepieciešamību novērst pārrobežu draudus, piemēram, teroristu nemierus, risināt jautājumus par nodrošinātību ar pārtiku, iekšzemē pārvietotajām personām un kontrabandu; tādēļ aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sniegt papildu atbalstu SADC un Āfrikas Savienībai (ĀS), lai panāktu ilgstošu un miermīlīgu risinājumu;

13.  norāda, ka SADC Politikas, aizsardzības un drošības sadarbības organizācijai (OPDS) kopā ar tās daudznacionālo kaujas vienību, kuras uzdevums ir īstenot nopietnus pretnemieru pasākumus, vajadzētu būt nozīmīgam aktīvam dalībniekam šā konflikta risināšanā un tai vajadzētu to īstermiņā nosodīt, vienlaikus ilgtermiņā mudinot un atbalstot Mozambikas iestādes īstenot turpmākas reformas, kuru mērķis būtu veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, kas ir priekšnoteikums stabilitātei, mieram un attīstībai;

14.  atgādina, ka ES ir gatava iesaistīties dialogā ar Mozambiku, lai noteiktu efektīvas iespējas ES palīdzības īstenošanai, ņemot vērā situācijas sarežģīto un reģionālo raksturu, un aicina Mozambikas valdību aktīvāk līdzdarboties šajā dialogā un sadarbībā ar ES un SADC; šajā sakarībā mudina Mozambikas iestādes un visus pilsoniskās sabiedrības līmeņus sadarboties centienos rast visaptverošu risinājumu un steidzami pievēršoties visneaizsargātāko cilvēku vajadzībām;

15.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell un ES dalībvalstis turpināt cieši sekot situācijai un palielināt atbalstu valsts un reģionālajām iestādēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Padomes 2020. gada 22. jūnija secinājumus, bet uzstāj, ka būtu jāveic turpmāki diplomātiskie pasākumi, jo īpaši rīkojoties tām dalībvalstīm, kurām ar šo valsti ir kopīgas vēsturiskas un draudzīgas saites, lai uzsvērtu, ka šajā jautājumā ir vajadzīga steidzama rīcība, ņemot vērā reģionālās drošības un humānās dimensijas, un pievērstu valdības uzmanību ģeopolitiskajām sekām, ko radīs koordinētas reģionālas un starptautiskas reakcijas trūkums;

16.  pauž cerību, ka ES jaunā Āfrikas stratēģija, tiklīdz tā būs efektīvi ieviesta, palīdzēs stiprināt ES un Āfrikas sadarbību, kuras pamatā ir vienlīdzīgu pušu partnerība visā kontinentā, un ka abas puses sadarbosies, lai uzlabotu ekonomisko, sociālo, drošības un cilvēktiesību situāciju tādās valstīs kā Mozambika;

17.  sagaida, ka pašreizējā situācija Mozambikā un tās sociālās un ekonomiskās sekas tiks pienācīgi ņemtas vērā ES politikā attiecībā uz Āfriku saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021. gadā; uzsver, ka Mozambikas iedzīvotājiem būtu jāsaņem viss pieejamais atbalsts un humānā palīdzība biežajos gadījumos, kad valsti izposta plūdi un citas dabas katastrofas;

18.  uzskata, ka gaidāmā ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksme ir lieliska iespēja labāk risināt šīs humānās traģēdijas jautājumu un ES palielināt atbalstu reģionālām un kontinenta mēroga organizācijām;

19.  atgādina starptautiskās palīdzības saistības, ko dalībnieki uzņēmās 2019. gada 30. maijā un 1. jūnijā Beira notikušajā starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē, un kurā Eiropas Savienība apņēmās sniegt atbalstu ekonomikas atveseļošanai 200 miljonu EUR apmērā; aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā izpildīt šīs saistības; norāda, ka ilgtermiņa atveseļošanos var panākt tikai ar ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību; tādēļ aicina sniegt ES palīdzību, lai atbalstītu Mozambikas centienus stabilizēt tās ekonomiku, radīt darbvietas un veicināt lauksaimniecības konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot iekļautību un vides saglabāšanu;

20.  atzinīgi vērtē SVF Katastrofu seku ierobežošanas un palīdzības trasta fondu (CCRT) kā soli pareizajā virzienā, palīdzot Mozambikai cīnīties pret Covid-19 radītajām ekonomiskajām sekām; aicina ES un tās dalībvalstis piešķirt papildu līdzekļus SVF, savukārt SVF izpētīt citus iespējamus risinājumus, kā palielināt CCRT pieejamos resursus, piemēram, izmantot savas esošās rezerves; atgādina, ka iemaksas fondā nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt oficiālo attīstības palīdzību (OAP);

21.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai iedzīvotāji, jo īpaši valsts nabadzīgākajās provincēs, gūtu labumu no vietējo dabas resursu izmantošanas; aicina valdību taisnīgi sadalīt ienākumus no ekspluatācijas projektiem un piešķirt tos vietējās attīstības projektiem, vienlaikus ievērojot augstus vides un sociālos standartus;

22.  atgādina, ka Mozambikas iedzīvotāji — gan kristiešu, gan musulmaņu ticības piederīgie — jau ilgu laiku dzīvo mierīgas līdzāspastāvēšanas apstākļos, un pauž pārliecību, ka šis iecietības un solidaritātes modelis dominēs, neraugoties uz islāmistu teroristu uzbrukumiem;

23.  uzsver, ka prioritāte jāpiešķir izglītībai un jāveicina lauku attīstība, lai novērstu radikalizāciju, jo īpaši lauku jauniešu vidū;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Mozambikas valdībai un parlamentam, kā arī Dienvidāfrikas attīstības kopienas un Āfrikas Savienības locekļiem un vadībai.

(1) https://reliefweb.int/report/mozambique/mozambique-situation-report-10-september-2020