Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3. un 4. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. un 167. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 19. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 22. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018)0268),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (COM(2018)0267),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (COM(2017)0673),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku(1),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(4) (“Regula”),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17., 18., 19., 20. un 21. jūlija secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. novembra sanāksmē pieņemtos secinājumus par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam (2018/C 460/10),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšana”, kas pievienots Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumam „Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei“ (COM(2020)0456),

–  ņemot vērā 2015. gada ziņojumu “Kultūras mantojuma nozīme Eiropai”,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā kultūra ir stratēģiska Eiropas Savienības nozare, kas veido ne tikai svarīgu mūsu ekonomikas daļu, bet arī sekmē demokrātiskas, brīvas un iekļaujošas sabiedrības un atspoguļo mūsu Eiropas daudzveidību, vērtības, vēsturi, brīvības un dzīvesveidu;

B.  tā kā kultūra un mākslas brīvība ievērojami palielina sabiedrības vitalitāti un dod iespēju visiem sabiedrības slāņiem paust savu identitāti, veicinot sociālo kohēziju un starpkultūru dialogu, kas paver ceļu arvien ciešākai Eiropas Savienībai;

C.  tā kā kultūrai ir būtiska vērtība kā cilvēces, demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības izpausmei, kam var būt svarīga nozīme ilgtspējīgas attīstības veicināšanā;

D.  tā kā kultūra stiprina sabiedrību sociālo kapitālu, veicina demokrātisku pilsoniskumu, sekmē radošumu, labbūtību un kritisko domāšanu, veicina integrāciju un kohēziju un sekmē daudzveidību, vienlīdzību un plurālismu;

E.  tā kā līdzdalība kultūras dzīvē ir atzīta par vienu no galvenajiem faktoriem, kas paātrina sociālās pārmaiņas un iekļaujošu, noturīgu sabiedrību veidošanu;

F.  tā kā kultūra un kultūras un radošās nozares un industrijas ir svarīgs līdzeklis cīņā pret visu veidu diskrimināciju, tostarp rasismu un ksenofobiju, un ir platforma vārda brīvībai;

G.  tā kā pandēmija ir atklājusi Eiropas sabiedrības patieso sociālo vērtību, kā arī kultūras un radošo sektoru un nozaru ekonomisko svaru; tā kā kultūras ekonomiskā daļa ir stratēģiski svarīga Eiropas Savienībai un tās ekonomikai, nodrošinot jēgpilnas darbvietas miljoniem eiropiešu un ilgtspējīgu finansējumu Eiropas daudzveidībai, vienlaikus atspoguļojot mūsu Eiropas vērtības, vēsturi un brīvības;

H.  tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru dalībnieki uztur un veicina kultūras un valodu daudzveidību Eiropā un palīdz stiprināt Eiropas identitāti visos līmeņos; tā kā šie dalībnieki ir nenovērtējams spēks sociālās kohēzijas un ilgtspējīgas attīstības, un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un ir svarīgs globālās konkurētspējas avots;

I.  tā kā Eiropas kultūras un radošās nozares veido aptuveni 4 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta — šis rādītājs ir līdzīgs tam, kāds ir IKT un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem; tā kā 2019. gadā visā ES-27 kultūras jomā bija nodarbināti 7,4 miljoni cilvēku, šim rādītājam veidojot 3,7 % no kopējās nodarbinātības visā ES-27; tā kā 2019. gadā visā ES-27 to cilvēku procentuālais īpatsvars, kuri kultūras jomā bija pašnodarbinātie, vairāk nekā divkārt pārsniedza vidējo rādītāju, kāds vērojams visā tautsaimniecībā(5);

J.  tā kā saskaņā ar Komisijas aplēsēm Covid-19 krīzes un izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ kultūras un radošās nozares, kuru pievienotā vērtība IKP ir 509 miljardi EUR, 2020. gada otrajā ceturksnī, iespējams, ir zaudējušas 80 % no apgrozījuma;

K.  tā kā vairāk nekā 300 000 cilvēku Eiropā ir nodarbināti kultūras mantojuma nozarē, bet 7,8 miljoni darbvietu Eiropā ir ar to netieši saistītas; tā kā Eiropas radošais darbaspēks kultūras un radošajos sektoros un nozarēs pašlaik nav pietiekami pārstāvēts statistikas sistēmās;

L.  tā kā kultūras un radošās nozares ir cieši saistītas savā starpā un ir pierādīts, ka tās dod labumu citām nozarēm, piemēram, tūrismam un transportam; tā kā saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas datiem četri no desmit tūristiem izvēlas savu galamērķi, pamatojoties uz piedāvājumu kultūras jomā, un divas trešdaļas eiropiešu uzskata, ka kultūras mantojuma klātesamība ietekmē viņu brīvdienu galamērķa izvēli; tā kā Eiropa joprojām ir populārākais kultūrtūrisma galamērķis pasaulē;

M.  tā kā Eiropas daudzveidīgā kultūras ainava smagi cieš no Covid-19 pandēmijas un daudzi kultūras un radošo sektoru un nozaru dalībnieki, nesaņemot publiskos ieguldījumus, saskaras ar iznīcību; tā kā šī sektora slēgšana ir attiecīgi ietekmējusi citas nozares, piemēram, transportu un tūrismu, un izglītību;

N.  tā kā kultūras un radošie sektori un nozares ir netipisks sektors, kura pamatā ir to īpašais ekonomikas modelis, vajadzības un lielums, bet to galvenokārt veido mazas struktūras (MVU, mikroorganizācijas un pašnodarbinātie), kurām nav piekļuves finanšu tirgiem vai ir ierobežota piekļuve tiem, un bieži vien neregulāri un jaukti ienākumi no dažādiem avotiem, piemēram, valsts subsīdijas, privāta sponsorēšana, uz auditoriju balstīti ieņēmumi vai autortiesības;

O.  tā kā Covid-19 pandēmijas krīze ir arī padarījusi acīmredzamu kultūras un radošo sektoru un nozaru jau esošo neaizsargātību, tostarp mākslinieku un kultūras darbinieku ļoti nestabilos iztikas līdzekļus, kā arī daudzu kultūras iestāžu ierobežoto budžetu;

P.  tā kā patlaban kļūst acīmredzams, kādas būs visas Covid-19 pandēmijas sekas kultūras un radošajās nozarēs un industrijās, taču pandēmijas kopējā ietekme vidējā termiņā un ilgtermiņā joprojām nav zināma; tā kā tas ietekmē to mākslinieku un kultūras darbinieku sociālās tiesības, kuriem ir tiesības saņemt taisnīgu finansiālu kompensāciju par savu darbu, un kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību;

Q.  tā kā Covid-19 krīze jau ir radījusi un turpinās radīt ilgstošu negatīvu ietekmi uz kultūras un radošā satura ražošanu, izplatīšanu un līdz ar to uz ienākumiem un tādējādi tā negatīvi ietekmēs Eiropas kultūras daudzveidību;

R.  tā kā teātri, opernami, kinoteātri, koncertzāles, muzeji un kultūras mantojuma objekti un citas ar mākslu saistītas vietas bija vienas no pirmajām, kas tika slēgtas vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, un tika atkal atvērtas kā vienas no pēdējām; tā kā daudzi kultūras un mākslas pasākumi, piemēram, gadatirgi, festivāli, koncerti un uzstāšanās, ir atcelti vai atlikti uz ilgu laiku; tā kā veselības un drošības pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu jaunu uzliesmojumu, neļaus šiem pasākumiem noritēt ar pilnu jaudu pārskatāmā nākotnē;

S.  tā kā pandēmijas laikā, ņemot vērā to, ka daudziem eiropiešiem bija jāievēro pārvietošanās ierobežojumi, kultūras un radošā satura apmaiņa kļuva par atbalstu daudziem iedzīvotājiem; tā kā iespējas piekļūt kultūras saturam tiešsaistē ir palielinājušās un kultūras satura pieejamība ir uzlabojusies un bieži tas ir pieejams bez maksas, pateicoties autoriem, māksliniekiem, izpildītājiem un citiem radītājiem; tā kā tas vēl vairāk samazina radītāju ienākumus; tā kā kultūras satura pieejamība tiešsaistē neradīja tiesību īpašnieku un izpildītāju ienākumu pieaugumu;

T.  tā kā nevienlīdzība piekļuvē digitālajai infrastruktūrai ir ierobežojusi pamattiesības uz kultūras pieejamību, tiesības piedalīties kultūras dzīvē un tiesības uz māksliniecisku izpausmi;

U.  tā kā turpmākie priekšlikumi saistībā ar budžetu programmai “Radošā Eiropa” nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), tostarp pat pirms Covid-19 krīzes, neatbilst nedz nozares, nedz Parlamenta prasībām, un Parlaments ir aicinājis divkāršot tās finansējumu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada DFS piešķirto apjomu;

V.  tā kā Komisijas pārskatītajā DFS priekšlikumā ir paredzēts 20 % samazinājums Eiropas Solidaritātes korpusam, 13 % samazinājums programmai “Radošā Eiropa” un 7 % samazinājums programmai “Erasmus+” salīdzinājumā ar 2018. gada DFS priekšlikumu; tā kā Eiropadomes 2020. gada 17. jūlijā formulētā nostāja atbilst tikai Komisijas 2018. gada priekšlikumam; tā kā “Radošā Eiropa” ir vienīgā ES programma, kas sniedz tiešu atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām visā Eiropā; tā kā ne iniciatīvas, kuras būtu jāīsteno saskaņā ar programmu “Radošā Eiropa”, ne arī programmai piešķirtais budžets nesniedz to atbalstu, ko ir jāsniedz šai jau pārlieku noslogotajai un nepietiekami finansētajai programmai;

W.  tā kā pandēmija ir iespēja pārdomāt kultūras nākotni un tā kā, lai izveidotu noturīgāku kultūras ekosistēmu, ir plašāk jāpārdomā planētas nākotne un nepieciešamība steidzami reaģēt uz klimata krīzi;

X.  tā kā kultūras un radošās nozares un industrijas ir būtiskas, lai panāktu vides ilgtspēju; tā kā arī turpmāk tās būs pienācīgi jāfinansē un jāuzskata par drošiem ieguldījumiem, lai sasniegtu gatavību pārejai uz oglekļneitrālu ekonomiku atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem,

1.  pauž patiesu solidaritāti ar izpildītājiem, māksliniekiem, radītājiem, autoriem, izdevējiem, to uzņēmumiem un visiem citiem Eiropas kultūras darbiniekiem un dalībniekiem, tostarp amatieriem, kurus visus smagi skārusi globālā Covid-19 pandēmija, un slavē viņu rīcību un solidaritāti grūtajos laikos, ko piedzīvo miljoniem eiropiešu;

2.  uzsver, ka atlabšana pēc pandēmijas un Eiropas kultūras politikas atdzīvināšana ir cieši saistīta ar citiem problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība un pasaule, sākot ar klimata krīzi; pauž pārliecību, ka turpmākajai kultūras politikai ir jābūt cieši saistītai ar sociālajiem problēmjautājumiem, kā arī ar zaļo un digitālo pārkārtošanos;

3.  uzskata, ka ir būtiski kultūras un radošajām nozarēm un industrijām atvēlēt ievērojamu daļu no Eiropas iestāžu plānotajiem ekonomikas atveseļošanas pasākumiem un apvienot tos ar visaptverošām un straujām darbībām, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošos spēkus, dodot tiem iespēju turpināt darbu nākamajos mēnešos un izdzīvot šajos krīzes laikos, kā arī veidot izturētspēju šajā nozarē; aicina dalībvalstis un Komisiju koordinēt savus pasākumus, atbalstot kultūras un radošās nozares un industrijas;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropadomes centienus, izstrādājot Eiropas Atveseļošanas instrumentu, tomēr pauž satraukumu par to, ka nav skaidri paredzēta konkrēta summa, lai tieši sniegtu labumu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām; šajā sakarībā uzsver, ka ar dalībvalstu mērķtiecīgām darbībām ir jāpievērš skaidra uzmanība kultūras un radošajiem dalībniekiem un tiem vajadzētu būt iespējai plaši un ātri izmantot visus atveseļošanai paredzētos līdzekļus;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis kultūras un radošajām nozarēm un industrijām atbilstoši to īpašajām vajadzībām piešķirt vismaz 2 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, kas paredzēti atveseļošanai; uzsver, ka šai procentuālajai daļai būtu jāatspoguļo kultūras un radošo nozaru un industriju nozīme ES IKP, ņemot vērā, ka tās nodrošina 7,8 miljonus darbvietu un 4 % no IKP; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga precīza plānošana un finanšu plāni, kas izstrādāti, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību kultūras un radošajās nozarēs un industrijās un lai piedāvātu paredzamību šajā jomā aktīvajiem cilvēkiem;

6.  atzinīgi vērtē REACT-EU izveidi, kas ir tiešas rīcības plāns, kas paredz nodrošināt papildu finansējumu smagi skartajiem reģioniem un ekonomikas nozarēm; atzinīgi vērtē to, ka kultūra ir atzīta par svarīgu un skartu nozari; tomēr pauž bažas par to, ka nav veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošās nozares un industrijas gūtu labumu no šīs iniciatīvas; mudina dalībvalstis uzskatīt kultūras un radošās nozares un nozares par stratēģiskiem sektoriem un prioritāti saskaņā ar ES atveseļošanas plānu un noteikt skaidru budžetu, kas saistīts ar ātriem un konkrētiem pasākumiem, kuri paredzēti šo dalībnieku atlabšanai un no kuriem labumu gūtu visas ieinteresētās personas, tostarp neatkarīgi mākslinieki, un kuru mērķis būtu ne tikai to ekonomiska atveseļošana, bet arī to cilvēku darba apstākļu uzlabošana, kuri strādā kultūras un radošajās nozarēs un industrijās;

7.  kritizē to, ka programma “Radošā Eiropa” nesaņēma nekādu papildu finansējumu no Eiropas Atveseļošanas instrumenta, un aicina programmas “Radošā Eiropa” kopējo budžetu palielināt līdz 2,8 miljardiem EUR;

8.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka krīzes laikā un pēc tās ir iespēja paplašināt īpašos vietējos sociālos, fiskālos un ekonomikas noteikumus, ko parasti piemēro kultūras un radošajiem dalībniekiem; prasa, lai dalībvalstis iekļautu kultūras un radošo nozaru un industriju MVU savos konkrētajos MVU atveseļošanas plānos, kurus tās jau ir īstenojušas; prasa dalībvalstīm apsvērt iespēju piedāvāt finansiālu atbalstu kultūras pasākumu norises vietām un pasākumiem, tiem īstenojot jaunus veselības aizsardzības un drošības pasākumus;

9.  aicina panākt lielāku koordināciju, lai apzinātu paraugpraksi un konkrētus risinājumus, kas var atbalstīt kultūras un radošās nozares un industrijas pašreizējā situācijā un jebkādā turpmākā darbības atsākšanā; atzinīgi vērtē nozares #saveEUculture un #double4culture kampaņas, kā arī Komisijas centienus popularizēt kultūras un radošās nozares un industrijas ar kampaņu #CreativeEuropeAtHome;

10.  ar bažām norāda, ka sociālās drošības tīkli bieži vien nebija pieejami radošajiem profesionāļiem, kuri ir iesaistīti nestandarta nodarbinātības veidos; aicina dalībvalstis nodrošināt sociālo pabalstu pieejamību visiem radošajiem profesionāļiem, tostarp tiem, kuri iesaistīti nestandarta nodarbinātības veidos;

11.  aicina Komisiju ES līmenī ieviest tādu Eiropas sistēmu darba apstākļiem kultūras un radošajās nozarēs un industrijās, kurā būtu atspoguļotas šī sektora īpatnības un ar kuru tiktu ieviestas pamatnostādnes un principi, lai uzlabotu darba apstākļus, īpašu uzmanību pievēršot transnacionālai nodarbinātībai;

12.  norāda, ka ceļošanas ierobežojumi joprojām kavē Eiropas sadarbību kultūras jomā un ir nopietni ietekmējuši starptautisko mobilitāti un turnejas, kas kultūras darbiniekiem ir nozīmīgs ienākumu avots; norāda, ka finansējums starptautiskajai sadarbībai, turnejām un kopražojumiem bieži vien tiek samazināts un tiek novirzīts ar pandēmiju saistīto grūtību apkarošanai; pauž bažas par šo pasākumu negatīvo ietekmi uz Eiropas sadarbību kultūras jomā; aicina dalībvalstis ierobežot nepamatotus Šengenas ierobežojumus un aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes dalībvalstīm par drošām pārrobežu turnejām, kultūras pasākumiem ar publikas dalību un kultūras norisēm;

13.  aicina Komisiju atbalstīt mākslinieku mobilitāti, lai viņi varētu apmainīties ar praksi un tehnikām, un būtiski veicināt viņu integrāciju darba tirgū; stingri atbalsta māksliniecisko kompetenču vienlaicīgu savstarpēju atzīšanu;

14.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstu ieviestos īstermiņa darba pasākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz MVU un pašnodarbinātām personām; uzskata, ka šis instruments, kas aptver pēc iespējas vairāk kultūras dalībnieku, tostarp ārštata autorus, izpildītājus, māksliniekus un citus radītājus, varētu dot iespēju kultūras un radošajiem dalībniekiem palikt savā darbības jomā, vienlaikus kompensējot viņu ienākumu zudumu un nodrošinot, ka netiek zaudētas speciālās zināšanas; šajā sakarībā aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgas garantijas, lai SURE strauji kļūtu darbspējīgs un pieejams visām juridiskajām personām, tostarp neformālajām struktūrām kultūras un radošajās nozarēs un industrijās;

15.  uzskata, ka pašreizējo pandēmiju un tās ietekmi uz mūsu ekonomiku nevajadzētu izmantot kā argumentu, lai vēl vairāk samazinātu valstu vai Eiropas publiskos izdevumus kultūrai; uzsver programmas “Radošā Eiropa” un tās apakšprogrammas “MEDIA”, kultūras un starpnozaru virzienu izšķirošo nozīmi Eiropas sadarbības un pienācīga stabilitātes līmeņa nodrošināšanā šajā sektorā, nodrošinot ES finansējuma pieejamību, kas ļautu īstenot projektus ilgtermiņa partnerību izveidei; aicina Komisiju kultūras un radošās nozares un industrijas integrēt visā DFS; šajā sakarībā atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis nākamajā DFS divkāršot programmai “Radošā Eiropa” piešķirto budžetu, un stingri no jauna apstiprina savu nostāju attiecībā uz atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām un to darbiniekiem; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk pabeigt un pieņemt programmas, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no šo programmu priekšgājējām; uzsver — ja jaunā finansēšanas perioda sākums tiks aizkavēts, Komisijai ir jānodrošina pāreja, lai pārvarētu plaisu starp pašreizējo programmu “Radošā Eiropa” un tās jauno versiju;

16.  aicina Komisiju apzināt plašu jaukto finansējuma avotu klāstu, kas varētu sniegt labumu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām, un nodrošināt par tiem skaidru informāciju; uzstāj, ka turpmākajai zināšanu un inovāciju kopienai, kas Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā būs veltīta kultūras un radošajām industrijām, šajā ziņā būtu jāuzņemas viena no vadošajām lomām; aicina Komisiju iekļaut pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” finansējumu kultūras un radošajiem dalībniekiem, kas nodarbojas ar kultūras eksperimentiem, inovāciju un māksliniecisko izpēti; atkārtoti uzsver, ka ir jāpalielina sinerģija Eiropas līmenī, vienlaikus veicinot jaunus inovatīvus un digitālus risinājumus, kas var palīdzēt nozarei gan pašreizējā laikā, gan pēc tam;

17.  atzīst digitalizācijas nozīmi kultūras un radošo darbu radīšanā, producēšanā, izplatīšanā un pieejamībā un aicina Komisiju turpināt noteikt finansējumu Eiropas kultūras darbu digitalizācijai un atvieglot MVU un organizāciju piekļuvi digitālajām prasmēm un infrastruktūrai;

18.  norāda, ka lielākā daļa līdz šim izstrādāto atbalsta pasākumu ir balstīti uz parādsaistībām, kas ir alternatīva, kura ne visām ieinteresētajām personām kultūras ekosistēmās var būt ilgtspējīga; aicina sniegt apjomīgu un galvenokārt uz dotācijām balstītu atbalstu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām, lai nodrošinātu iztikas līdzekļus vietējām kopienām;

19.  atzinīgi vērtē jaunos atbalsta pasākumus saistībā ar Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu (CCS GF), kuru mērķis ir uzlabot MVU piekļuvi cenu ziņā pieejamam aizņēmuma finansējumam kultūras un radošajās nozarēs un industrijās; uzsver, ka tam ir jābūt plašāk pieejamam, lai aptvertu visas dalībvalstis un reģionus, kā arī MVU neatkarīgi no to lieluma; prasa noteikt pienākumu īstenot Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu saistībā ar InvestEU, nodrošināt lielāku elastību kultūras un radošajām nozarēm un industrijām;

20.  aicina Komisiju nodrošināt to, lai kultūras un radošo nozaru MVU saņemtu lielāku atbalstu aizņēmuma finansējuma ziņā, izmantojot turpmākos garantiju mehānisma instrumentus saskaņā ar 2021.–2027. gada programmu InvestEU;

21.  pauž nožēlu, ka nav notikusi turpmāka attīstība, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību NVO un mazākām organizācijām; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju pārskatīt pašreizējos kritērijus un politiku attiecībā uz garantiju, jo īpaši attiecībā uz tiem MVU, kuriem ir augstāks riska profils ar zemu vai nulles piekļuvi finanšu tirgiem un kuri rada nemateriālus aktīvus;

22.  aicina Komisiju rīkoties, lai mazinātu krīzes aizvien pieaugošo ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm un industrijām laikā, kad festivālu un kultūras pasākumu pastāvīga atcelšana rada katastrofālas finansiālas sekas, jo īpaši mūzikas un izpildītājmākslas nozarē un neatkarīgajiem māksliniekiem; uzskata, ka būtu jāizveido izpildītājmākslai paredzētas Eiropas digitālās platformas, lai pēc iespējas plašāk izplatītu Eiropas kultūras saturu un radošos produktus; prasa veidot šādas platformas, paturot prātā, ka māksliniekiem, radītājiem un uzņēmumiem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība; prasa ciešāk iesaistīties, lai kopā ar attiecīgajiem dalībniekiem apzinātu risinājumus, kas ļautu sniegt atbalstu pasākumiem, un jo īpaši māksliniekiem un radītājiem, kurus skārusi lielu festivālu un kultūras pasākumu atcelšana;

23.  aicina Komisiju noteikt, vai valsts finanšu sadales metodes kultūras finansējumam ir pieejamas visiem radītājiem un vai tas tiek piešķirts neatkarīgā, brīvā un taisnīgā veidā; aicina Komisiju izstrādāt labākus kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, lai nodrošinātu uzticamu un stabilu datu plūsmu saistībā ar kultūras un radošajām nozarēm un industrijām;

24.  atgādina dalībvalstīm — lai palīdzētu kultūras un radošajām nozarēm un industrijām atgūties no krīzes, var izmantot vēl citus pasākumus, piemēram, samazināt PVN likmes visām kultūras precēm un pakalpojumiem, uzlabot nemateriālo aktīvu novērtēšanu un paredzēt nodokļu kredītus kultūras produkcijai;

25.  norāda, ka tūrisms veido 10,3 % no Eiropas Savienības IKP, no kuriem vēl 40 % ir saistīti ar kultūras piedāvājumu; uzskata, ka pakāpeniska tūrisma atjaunošana sniedz iespēju aktīvi popularizēt Eiropas kultūru un mantojumu, vienlaikus veidojot pamatu ilgtspējīgam tūrismam Eiropā; šajā sakarībā prasa ieviest ikgadēju Eiropas kultūras un mantojuma vērtības radīšanas programmu, kas atspoguļotu Eiropas kultūras daudzveidību; aicina struktūrfondu atbalstītajos projektos pēc iespējas vairāk iekļaut kultūras saglabāšanu un māksliniecisko jaunradi; uzsver vēsturiskā tūrisma un kultūrtūrisma nozīmīgo pievienoto vērtību; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot integrētu politiku, lai atbalstītu šīs nozares atdzīvināšanu;

26.  uzskata, ka mums būtu jāizmanto šī iespēja, lai popularizētu Eiropas kultūras saturu visā pasaulē, veicinot Eiropas produkciju un attīstot Eiropas apraides tīklus; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas netraucēti varētu transponēt attiecīgos tiesību aktus, piemēram, pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu(6), Direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū(7) un Satelītu apraides un kabeļu retranslācijas direktīvu(8); uzsver kino un video nozares potenciālu un aicina izveidot Eiropas mēroga partnerību, lai atbalstītu Eiropas radītājus šajā jomā; uzsver, ka, īstenojot šīs direktīvas un gaidāmos tiesību aktus, ir jāsaglabā un jāveicina kolektīvi mehānismi, lai nodrošinātu pienācīgu individuālo radītāju aizsardzību;

27.  atzīst plašsaziņas līdzekļu ekosistēmas novājināto stāvokli un vietējo un reģionālo ziņu plašsaziņas līdzekļu, kā arī to, kas darbojas mazākos tirgos, bēdīgo stāvokli; uzskata, ka, tā kā brīvi, neatkarīgi un pietiekami finansēti plašsaziņas līdzekļi ir arī pretlīdzeklis dezinformācijas izplatīšanai un efektivitātei, Komisijai šajā saistībā būtu jāiesniedz vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas, tostarp īpašas iniciatīvas, lai atbalstītu vietējos un reģionālos plašsaziņas līdzekļus un tos, kas darbojas mazos tirgos; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja izveidot ziņu plašsaziņas līdzekļu fondu, pamatojoties uz nesaistītu pušu darījuma principu; atbalsta Komisijas gaidāmos priekšlikumus par Digitālo pakalpojumu tiesību akta paketi, jo īpaši tās jaunos un pārskatītos noteikumus par tiešsaistes platformām un tiešsaistes reklāmu; uzskata, ka būtu jāpievērš uzmanība plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrācijai, kas bieži vien samazina ziņu plurālismu un daudzveidību un var arī negatīvi ietekmēt informācijas tirgu; atbalsta plānoto Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plānu un tajā noteiktos mērķus palielināt konkurētspēju un atbalstīt nozares digitālo pārveidi;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt mākslinieciskās izpausmes brīvību, kas ir būtiska demokrātijas veidošanai un sabiedrības veselīgai atlabšanai no bezprecedenta krīzes; uzsver Eiropas finansējuma nozīmi kultūras un plašsaziņas līdzekļu brīvības un daudzveidības veicināšanā un saglabāšanā; uzskata, ka kultūras un radošās nozares un industrijas ir viens no dinamiskākajiem ekonomikas sektoriem, ka tām būtu būtiski jāveicina dzimumu līdztiesība un ka tās varētu būt spēcīgs ilgtspējīgas attīstības un taisnīgas pārkārtošanās katalizators;

29.  uzsver Eiropas kultūras un radošo nozaru un industriju globālā tvēruma potenciālu kultūras daudzveidības jomā un aicina īstenot līdzsvarotu pieeju, integrējot plašu dažāda lieluma dalībnieku loku no dažādiem reģioniem; šajā sakarībā aicina Komisiju pienācīgi novērtēt pašreizējās programmas un ES darbības, piemēram, Eiropas mantojuma zīmi, un integrēt finanšu novērtējumu nolūkā nodrošināt labāku saziņu par mantojumu un kultūras maršrutiem, lai iedzīvotāji varētu labāk izprast ES darbības; tāpat aicina Komisiju ierosināt vērienīgu un iekļaujošu komunikācijas un veicināšanas politiku attiecībā uz kultūru Eiropā, kas ļautu Eiropas kultūras saturam, pasākumiem un to norises vietām iegūt patiesu Eiropas un globālu dimensiju;

30.  uzskata, ka ar pasākumiem, ko veic dalībvalstis un Komisija, lai palīdzētu kultūras un radošo pakalpojumu dalībniekiem Eiropā, būtu jāatbalsta dalībnieki un iniciatīvas, kas atspoguļo Eiropas kultūras un valodu daudzveidību, tostarp minoritāšu un mazas valodas;

31.  aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas kultūras galvaspilsētām praktisku risinājumu atrašanā, lai, izmantojot padziļinātu dialogu ar organizatoriem, palīdzētu tām pēc iespējas ierobežot pandēmijas izraisītos traucējumus, jo īpaši — ar pilsētām, kurām šis tituls ir 2020. un 2021. gadā; uzsver, cik svarīgi ir tiem nodrošināt piekļuvi lielākam skaitam atbalsta mehānismu un finanšu risinājumu; atkārtoti norāda, ka pašreizējo apstākļu dēļ ir veiktas izmaiņas Eiropas kultūras galvaspilsētu kalendārā, un aicina lēmumu pieņēmējus izvērtēt iespēju pagarināt laikposmu nākamajām rīkotājpilsētām;

32.  aicina pastiprināt centienus balstīties uz Eiropas Kultūras mantojuma gadu, lai tas kļūtu par noturīgu politikas mantojumu; mudina Komisiju pieņemt integrētāku pieeju attiecībā uz kultūras mantojumu, uzskatot materiālo, nemateriālo, dabas un digitālo mantojumu par savstarpēji saistītu un neatdalāmu; uzsver nepieciešamību izveidot tādu pastāvīgu platformu sadarbībai un koordinācijai kultūras mantojuma politikas jomā ES līmenī, kuras centrā būtu organizēta pilsoniskā sabiedrība; aicina arī izveidot visaptverošu digitālā kultūras mantojuma sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot pašreizējā mantojuma digitalizācijas centieniem un digitalizētu kultūras materiālu plašai pieejamībai; šajā sakarībā norāda, cik svarīga ir sadarbspēja un standarti; aicina rūpīgi pārskatīt Komisijas 2011. gada 27. oktobra Ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu(9);

33.  uzsver, ka pārvietošanās ierobežojumu laikā daudzi kultūras mantojuma objekti tika atstāti bez uzraudzības un bez pienācīgas apkopes, kā rezultātā tika nodarīts kaitējums šiem objektiem, kuri jau tāpat ir neaizsargāti pret vides degradāciju, dabas katastrofām un klimata pārmaiņām, kā arī pret nelikumīgu izrakšanu vai to artefaktu nelikumīgu tirdzniecību; uzsver nepieciešamību aizsargāt nodarbinātību kultūras mantojuma nozarē, atbalstīt restaurācijas speciālistus un kultūras mantojuma ekspertus un nodrošināt viņiem nepieciešamos līdzekļus, kuri ir viņiem nepieciešami Eiropas kultūras mantojuma objektu aizsardzībai;

34.  uzskata, ka kultūras dimensijai jābūt dialoga ar pilsoņiem daļai, jo īpaši nākamajā konferencē par Eiropas nākotni;

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 238, 6.7.2018., 28. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0169. (4) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp. (5) https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Culture_statistics_-_cultural_employment#Self-employment (6) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp. (7) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp. (8) OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp. (9) OV L 283, 29.10.2011., 39. lpp.