Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2020/2072(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0170/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0170/2020

Debates :

PV 05/10/2020 - 15
CRE 05/10/2020 - 15

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0251

Pieņemtie teksti
PDF 206kWORD 62k
Trešdiena, 2020. gada 7. oktobris - Brisele
ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveide
P9_TA(2020)0251A9-0170/2020
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2020. gada 7. oktobra rezolūcija par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (2020/2072(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu,

–  ņemot vērā jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 3. panta 3. punkta otro daļu, 4. panta 3. punktu un 5., 6., 7. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību pantus, kuri attiecas uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu Savienībā, tostarp tā 70., 258., 259., 260., 263. un 265. pantu,

–  ņemot vērā 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā un 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kuri ir pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Kopenhāgenas kritērijus un Savienības noteikumu kopumu, kas kandidātvalstij jāizpilda, ja tā vēlas iestāties Savienībā (acquis),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas instrumentus par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un ANO vispārējā regulārā pārskata ieteikumus un ziņojumus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumu struktūru judikatūru un Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1999. gada 8. marta Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja, augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos un citu struktūru ieteikumus un ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Sociālo tiesību komiteju, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra, Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, Nediskriminācijas, daudzveidības un iekļaušanas koordinācijas komitejas, Venēcijas komisijas un citu struktūru konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas un ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības 2007. gada 23. maija Saprašanās memorandu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nācijas Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju,

–  ņemot vērā nolīgumu, ar ko izveido Pretkorupcijas starpvalstu grupu,

–  ņemot vērā tiesiskuma kontrolsarakstu, ko Venēcijas komisija pieņēma savā 106. plenārsesijā 2016. gada 18. martā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2020. gada 7. aprīļa instrumentu kopumu dalībvalstīm “Demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana saistībā ar Covid-19 sanitāro krīzi”,

–  ņemot vērā partnerorganizāciju 2020. gada ziņojumu Eiropas Padomes platformai žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. jūlija paziņojumu “Tiesiskuma stiprināšana Savienībā. Rīcības plāns” (COM(2019)0343),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. janvāra paziņojumu, kurā iekļauta Komisijas 2020. gada darba programma (COM(2020)0037), un pielāgoto 2020. gada 27. maija darba programmu (COM(2020)0440),

–  ņemot vērā 2020. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 19. jūnija atzinumu “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi”, kurā ierosināts izveidot ikgadēju forumu par pamattiesībām un tiesiskumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Pamattiesību un tiesiskuma grupas 2020. gada jūnija ziņojumu “Nacionālās norises no pilsoniskās sabiedrības perspektīvas 2018.–2019. gadā”,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. gada 17. janvārī publicēto ziņojumu “Problēmas, ar kurām saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas cilvēktiesību jomā ES”, un citus tās ziņojumus un datus,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2020. gada 5. martā publicēto ziņojumu “Pekina + 25: piektais pārskats par Pekinas Rīcības platformas īstenošanu ES dalībvalstīs”,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu 2014. gada 16. decembra secinājumus par tiesiskuma ievērošanas nodrošināšanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par nepieciešamību ieviest Eiropas vērtību instrumentu, ar kuru tiek atbalstītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamatvērtības Eiropas Savienībā vietējā un valsts līmenī(2),

–  ņemot vērā 2019. gada 17. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par visaptveroša ES mehānisma nepieciešamību demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzībai(4),

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pretreakciju pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā(6),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā ES, jo īpaši Maltā un Slovākijā(7),

–  ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par publisku diskrimināciju un naida runu, kas vērstas pret LGBTI personām, tostarp no LGBTI brīvas zonas(8),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par 2018. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(9),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju(10),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(11),

–  ņemot vērā kopīgos pilsoniskās sabiedrības organizācijas 2020. gada aprīļa ieteikumus “From blueprint to footprint: Safeguarding media freedom and pluralism through the European Rule of Law Mechanism” (“No plāna līdz taustāmam rezultātam: plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma aizsardzība, izmantojot Eiropas tiesiskuma mehānismu”),

–  ņemot vērā valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas tīkla 2020. gada 11. maija ziņojumu “Tiesiskums Eiropas Savienībā”,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un demokrātijas tīkla darba grupas ES iekšējās cilvēktiesību politikas jautājumos Eiropas Komisijai iesniegto 2020. gada 4. maija dokumentu saistībā ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām par tiesiskuma ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas pievienotās vērtības 2016. gada oktobra novērtējumu, ar ko papildina likumdošanas iniciatīvas ziņojumu par ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām,

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada aprīļa provizorisko ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām sniegto Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 46., 54. un 148. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0170/2020),

A.  tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā; tā kā šīs ir vērtības, kas ir kopīgas dalībvalstīm un ko visas dalībvalstis ir brīvprātīgi apņēmušās ievērot; tā kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības ir savstarpēji pastiprinošas vērtības;

B.  tā kā savos pievienošanās kritērijos Savienība ir kodificējusi to, ka kandidātvalstij dalībai Savienībā ir nepieciešama to iestāžu stabilitāte, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, minoritāšu respektēšanu un aizsardzību; tomēr norāda, ka Savienībai trūkst efektīvu instrumentu, lai īstenotu šos kritērijus pēc tam, kad kāda valsts ir kļuvusi par Savienības daļu;

C.  tā kā iepriekšējās desmitgades laikā vairākās dalībvalstīs ir notikuši nekaunīgi uzbrukumi Savienības vērtībām; tā kā Parlaments kopš 2011. gada rezolūcijās ir atkārtoti pievērsies šiem satraucošajiem notikumiem, tostarp LES 7. panta aktivizēšanai 2018. gadā; tā kā Parlaments kopš 2016. gada ir aicinājis šajā jomā veikt visaptverošu, preventīvu un uz pierādījumiem balstītu uzraudzību, izmantojot ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām;

D.  tā kā joprojām pilnībā netiek ievērotas neaizsargāto grupu, piemēram, sieviešu, personu ar invaliditāti, romu, LGBTI un vecāka gadagājuma cilvēku, tiesības dažās dalībvalstīs un šīs grupas nav pilnībā aizsargātas pret naidu un diskrimināciju, tādējādi pārkāpjot Savienības vērtības, kas paredzētas LES 2. pantā, un tiesības uz nediskrimināciju, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 21. pantā; tā kā ārkārtas pasākumi, kas veikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir vēl vairāk apgrūtinājuši pamattiesības un demokrātisko kontroli un līdzsvaru;

E.  tā kā aptuveni 10 % Savienības iedzīvotāju pieder pie nacionālās minoritātess; tā kā minoritāšu tiesību ievērošana ir neatņemama Savienības vērtību daļa, kā noteikts LES 2. pantā; tā kā minoritātes papildina Savienības kultūras un valodu daudzveidību; tā kā Savienībai pašreiz nav juridiskā satvara, kas garantētu un uzraudzītu minoritāšu tiesības;

F.  tā kā LES 2. pantā minēto vērtību pārkāpumi, ja Savienības līmenī nav pienācīgas reakcijas un seku, vājina Eiropas projekta kohēziju, visu Savienības iedzīvotāju tiesības un dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos;

G.  tā kā korupcija ir nopietns drauds demokrātijai, tiesiskumam un vienlīdzīgai attieksmei pret visiem iedzīvotājiem;

H.  tā kā neatkarīga žurnālistika un piekļuve plurālistiskai informācijai ir galvenie demokrātijas pīlāri; tā kā jautājums par satraucošo stāvokli plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jomā Savienībā nav risināts pietiekami enerģiski; tā kā pilsoniskās sabiedrības nozīme ir būtiska jebkuras demokrātijas uzplaukumā; tā kā pilsoniskās sabiedrības sarūkošā telpa veicina demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpšanu; tā kā Savienības iestādes uztur atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību visos līmeņos;

I.  tā kā valstu tiesu sistēmu neatkarībai, kvalitātei un efektivitātei ir izšķiroša nozīme, lai panāktu efektīvu tiesiskumu; tā kā juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu apmērs var būtiski ietekmēt tiesu iestāžu pieejamību; tā kā Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem; tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas norādījumiem Hartu dalībvalstu tiesu iestādes piemēro tikai tad, kad tiek īstenoti Savienības tiesību akti, tomēr, lai veicinātu kopēju tiesību, tiesu un tiesiskuma kultūru, ir svarīgi, lai Hartā nostiprinātās tiesības vienmēr tiktu ņemtas vērā;

J.  tā kā Komisija 2020. gada 30. septembrī publicēja savu 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu (COM(2020)0580), kam sekoja atjaunotā Pamattiesību hartas īstenošanas stratēģija un Eiropas demokrātijas rīcības plāns;

K.  tā kā, tiklīdz tiks pieņemta regula par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, tā kļūs par neaizstājamu instrumentu tiesiskuma aizsardzībai Savienībā;

L.  tā kā jebkurā uzraudzības mehānismā ir cieši jāiesaista ieinteresētās personas, kas aktīvi darbojas demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības un veicināšanas jomā, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, Eiropas Padome, ANO struktūras, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, valstu cilvēktiesību iestādes, attiecīgās iestādes un profesionālās asociācijas, kas atbalsta tiesu iestādes neatkarīgā tiesiskuma nodrošināšanā; tā kā tādēļ pilsoniskajai sabiedrībai ir nepieciešams pienācīgs Savienības finansējums, jo īpaši izmantojot programmu “Tiesiskums” un programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;

M.  tā kā jāpārskata un jāintegrē pašreizējie mehānismi un jāizveido efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu, ka Līgumos ietvertie principi un vērtības tiek ievēroti visā Savienībā;

N.  tā kā Parlamentam, Komisijai un Padomei (“trim iestādēm”) savu pilnvaru ietvaros, kas tām piešķirtas saskaņā ar Līgumiem, ir kopīga politiskā atbildība par Savienības vērtību ievērošanu; tā kā iestāžu nolīgums, kas noslēgts pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu, nodrošinātu vajadzīgos pasākumus triju iestāžu sadarbības sekmēšanai šajā jomā; tā kā saskaņā ar LESD 295. pantu jebkura no trim iestādēm var ierosināt šādu nolīgumu,

1.  uzsver, ka Savienībai steidzami jāizstrādā stabila, visaptveroša un konstruktīva darba programma efektīvai demokrātijas, tiesiskuma un visu iedzīvotāju pamattiesību aizsardzībai un stiprināšanai; uzstāj, ka Savienībai arī turpmāk jābūt brīvības un taisnīguma līderei Eiropā un pasaulē;

2.  brīdina, ka Savienība saskaras ar līdz šim nepieredzētu un pieaugošu pamatvērtību krīzi, kas apdraud tās kā demokrātiska miera projekta ilgtermiņa izdzīvošanu; pauž nopietnas bažas par to, ka vairākās dalībvalstīs pieaug un nostiprinās autokrātiskas un neliberālas tendences, ko vēl vairāk pastiprina Covid-19 pandēmija un ekonomikas lejupslīde, kā arī korupcija, dezinformācija un valsts varas izmantošana privātās interesēs; uzsver apdraudējumu, ko šī tendence rada Savienības tiesiskās kārtības kohēzijai, visu iedzīvotāju pamattiesību aizsardzībai, vienotā tirgus darbībai, kopējās politikas efektivitātei un starptautiskajai uzticamībai;

3.  atzīst, ka strukturālā ziņā Savienībai joprojām trūkst instrumentu, lai risinātu demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumus un regresa problēmu dalībvalstīs; pauž nožēlu par to, ka Padome nav spējusi panākt nozīmīgu progresu Savienības vērtību īstenošanā notiekošajās LES 7. panta procedūrās; norāda, ka tas, ka Padome nav efektīvi piemērojusi LES 7. pantu, faktiski ļauj turpināt novirzīties no LES 2. pantā noteiktajām vērtībām; ar bažām norāda uz Savienības instrumentu kopuma nošķirtību šajā jomā un prasa šo kopumu racionalizēt un pienācīgi īstenot;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu tās gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanā; atzinīgi vērtē to, ka ikgadējā novērtējumā ir iekļauts jautājums par korupciju un plašsaziņas līdzekļu brīvību; tomēr norāda, ka tajā nav iekļautas demokrātijas un pamattiesību jomas; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka ikgadējā novērtējumā nav iekļauts jautājums par biedrošanās brīvību un pilsoniskās sabiedrības darbības sarūkošo telpu; ar bažām uzsver, ka joprojām pilnībā netiek ievērotas neaizsargāto grupu, piemēram, sieviešu, personu ar invaliditāti, romu, LGBTI un vecāka gadagājuma cilvēku, tiesības dažās dalībvalstīs un šīs grupas nav pilnībā aizsargātas pret naidu un diskrimināciju, tādējādi pārkāpjot Savienības vērtības, kas paredzētas LES 2. pantā; atgādina, ka Parlaments ir atkārtoti aicinājis izveidot tādu uzraudzības mehānismu, kas aptvertu visu LES 2. panta darbības jomu; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīgs objektīvs un uz pierādījumiem balstīts uzraudzības mehānisms, kas paredzēts tiesību aktā, kurš trim iestādēm uzliek saistības īstenot pārredzamu un sakārtotu procesu ar skaidri noteiktiem pienākumiem, lai visu Savienības vērtību aizsardzība un veicināšana kļūtu par pastāvīgu un pamanāmu Savienības darba kārtības daļu;

5.  pamatojoties uz Parlamenta 2016. gada priekšlikumu un Komisijas gada ziņojumu par tiesiskumu, ierosina izveidot ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām (“mehānismu”), kas tiktu pārvaldīts ar iestāžu nolīgumu starp trim iestādēm, ietverot ikgadēju Savienības vērtību uzraudzības ciklu, visus LES 2. panta aspektus un vienādi, objektīvi un taisnīgi to attiecinot uz visām dalībvalstīm, vienlaikus respektējot subsidiaritātes un samērīguma principus;

6.  uzsver, ka ikgadējā uzraudzības ciklā ir jāiekļauj konkrētām valstīm paredzēti skaidri ieteikumi, norādot īstenošanas termiņus un mērķus, kas jāņem vērā turpmākajos gada vai steidzamos ziņojumos; uzsver, ka ieteikumu neīstenošana ir jāsaista ar konkrētiem Savienības pasākumiem, tostarp LES 7. pantā paredzētajām procedūrām, pārkāpumu procedūrām un budžeta nosacījumiem, tiklīdz tie būs stājušies spēkā; norāda, ka ieteikumu mērķim vajadzētu būt ne tikai pārkāpumu novēršanai, bet arī tādu politikas virzienu veicināšanai, kas ļauj pilsoņiem gūt labumu no Savienības tiesībām un vērtībām;

7.  norāda, ka, lai nepieļautu dublēšanos, ar mehānisma palīdzību būtu jākonsolidē un jāaizstāj esošie instrumenti, jo īpaši Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu, Komisijas tiesiskuma sistēma, Komisijas gada ziņojums par Hartas piemērošanu, Padomes dialogs par tiesiskumu un sadarbības un pārbaudes mehānisms (CVM), vienlaikus palielinot papildināmību un saskaņotību ar citiem pieejamiem instrumentiem, tostarp procedūrām saskaņā ar LES 7. pantu, pārkāpumu procedūrām un budžeta nosacījumiem, tiklīdz tie būs spēkā, un Eiropas pusgadu; uzskata, ka trim iestādēm, novērtējot LES 7. pantā paredzētās procedūras uzsākšanu un budžeta nosacījumiem, tiklīdz tie būs spēkā; uzsver, ka jārespektē visu trīs iestāžu nozīme un prerogatīvas;

8.  uzsver, ka tiesu neatkarība ir tiesu lēmumu pieņemšanas neatņemama sastāvdaļa un prasība, kas izriet no LES 19. pantā noteiktā efektīvas tiesiskās aizsardzības principa; pauž bažas par to, ka nesenie uzbrukumi tiesiskumam ir bijuši mēģinājumi apdraudēt tiesu neatkarību, un uzsver, ka ikviena valsts tiesa ir arī Eiropas tiesa; mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu jebkādus dalībvalstu valdību mēģinājumus apdraudēt valsts tiesu neatkarību, un savlaicīgi informēt Parlamentu par šādu situāciju;

9.  atgādina, ka Savienības pievienošanās Eiropas Konvencijai par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību ir juridisks pienākums, kas paredzēts LES 6. panta 2. punktā; atkārtoti uzsver nepieciešamību ātri pabeigt pievienošanās procesu, lai nodrošinātu konsekventu cilvēktiesību aizsardzības sistēmu visā Eiropā un vēl vairāk stiprinātu pamattiesības un pamatbrīvības Savienībā; tādēļ aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai pilnībā īstenotu Līgumus un bez liekas kavēšanās pabeigtu pievienošanās procesu;

10.  atgādina, ka visos ikgadējā uzraudzības cikla posmos būtiska nozīme ir pilsoniskajai sabiedrībai, valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm, līdztiesības aizsardzības iestādēm un citiem attiecīgiem dalībniekiem – no ieguldījuma sniegšanas līdz īstenošanas un uzraudzības veicināšanai; uzsver, ka cilvēktiesību aizstāvjiem un ziņojošajiem dalībniekiem ir jānodrošina aizsardzība gan valsts, gan Savienības līmenī, tostarp vajadzības gadījumā pret tiesu darbību ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī pienācīgs finansējums visos līmeņos; šajā sakarībā aicina pēc rūpīga ietekmes novērtējuma izveidot statūtus Eiropas pārrobežu apvienībām un bezpeļņas organizācijām; uzsver trauksmes cēlēju ieguldījumu tiesiskuma aizsardzībā un cīņā pret korupciju; aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā tiek transponēta un piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem(12); norāda, ka valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu akreditācijas statuss un pilsoniskās sabiedrības iespējas pašas par sevi var noderēt kā novērtēšanas rādītāji; mudina valstu parlamentus rīkot publiskas debates un pieņemt nostājas par uzraudzības cikla rezultātiem; akcentē, ka būtiska nozīme ir tieslietu speciālistu apmācībai nolūkā pareizi īstenot un piemērot Savienības tiesības un tādējādi stiprināt kopējo juridisko kultūru visā Savienībā; uzskata, ka gaidāmajā Eiropas tiesiskās apmācības stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš tiesiskuma un tiesu iestāžu neatkarības veicināšanai un jāiekļauj apmācība par prasmēm un ar tieslietām nesaistītiem jautājumiem, lai tiesnešus labāk sagatavotu pretoties nepamatotam spiedienam; mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt un atvieglot dialogu starp tiesām un praktizējošiem juristiem, sekmējot regulāru informācijas un paraugprakses apmaiņu, lai stiprinātu un attīstītu Savienības tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums un pamattiesības; uzsver nepieciešamību gaidāmajā daudzgadu finanšu shēmā nodrošināt adekvātu finansējumu sektorālajai programmai “Tiesiskums” un programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, jo minēto programmu mērķis ir aizsargāt un veicināt Savienības vērtības un izveidot Savienības tiesisko telpu, kuras pamatā būtu tiesiskums;

11.  norāda uz papildināmību, kāda būtu jānodrošina starp ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kas ļauj salīdzināt dalībvalstu tiesu sistēmas, un mehānismu; norāda, ka saskaņā ar 2020. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā starp dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz neizskatīto lietu skaitu un ka dažās dalībvalstīs ir palielinājies neizskatīto lietu skaits, ka ne visas dalībvalstis piedāvā apmācību par IKT prasmēm, lai pielāgotos digitalizācijai un atvieglotu tiesu iestāžu pieejamību, ka juridiskā palīdzība dažās dalībvalstīs gadu gaitā ir kļuvusi mazāk pieejama un ka lielākajā daļā dalībvalstu tiesu sistēmās vēl nav nodrošināta dzimumu līdztiesība;

12.  atkārtoti apstiprina Parlamenta lomu Savienības vērtību ievērošanas uzraudzībā saskaņā ar LES 7. pantu; atkārtoti prasa, lai Parlaments varētu iesniegt Padomei pamatotu priekšlikumu un piedalīties 7. panta uzklausīšanās, kad Parlaments ir uzsācis procedūru, ievērojot katras no trim iestādēm prerogatīvas un lojālas sadarbības principu; aicina Padomi regulāri informēt Parlamentu un cieši iesaistīt to, kā arī strādāt pārredzamā veidā; uzskata, ka mehānisms, kura pamatā ir iestāžu nolīgums, nodrošinās vajadzīgo satvaru labākai koordinācijai;

13.  uzskata, ka ilgtermiņā, lai stiprinātu Savienības spēju veicināt un aizsargāt tās konstitucionālo pamatu, varētu būt vajadzīgas izmaiņas Līgumā; ar nepacietību gaida šajā sakarā notikušās konferences par Eiropas nākotni apsvērumus un secinājumus; uzsver, ka LES 7. panta procedūras efektivitāte būtu jāuzlabo, pārskatot vairākumu, kas nepieciešams rīcībai, un pastiprinot sankciju mehānismu; aicina konferenci par Eiropas nākotni apsvērt iespēju stiprināt Eiropas Savienības Tiesas lomu Savienības pamatvērtību aizsardzībā; prasa pēc rūpīga ietekmes novērtējuma pārskatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(13), lai stiprinātu un paplašinātu tās pilnvaras, aptverot visas LES 2. pantā minētās vērtības;

14.  stingri uzskata, ka Savienības vērtību krīzes risināšana, tostarp izmantojot ierosināto mehānismu, ir priekšnoteikums, lai atjaunotu savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm, tādējādi ļaujot Savienībai kopumā saglabāt un turpināt visas kopējās politikas jomas;

15.  pauž nožēlu, ka Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos vājināja Komisijas ierosināto budžeta nosacījumu mehānismu; atkārtoti aicina nodrošināt, ka sistēmiski LES 2. pantā minēto vērtību pārkāpumi nav savienojami ar Savienības finansējumu; uzsver nepieciešamību Savienības budžeta aizsardzībai izmantot apvērstu kvalificētu balsu vairākumu, bez kura jaunā budžeta nosacījumu mehānisma efektivitāte būtu apdraudēta; prasa budžeta nosacījumu piemērošanu papildināt ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt jebkādu iespējamo ietekmi uz atsevišķiem Savienības finansējuma saņēmējiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka budžeta nosacījumu mehānismu nevar aizstāt tikai ar ierosināto ikgadējo uzraudzības ciklu; mudina Eiropadomi pildīt 2019. gada 9. maija Sibiu deklarācijā doto solījumu aizsargāt demokrātiju un tiesiskumu;

16.  aicina Komisiju un Padomi nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu saskaņā ar LESD 295. pantu; uzskata, ka šā dokumenta pielikumā pievienotais priekšlikums ir piemērots pamats šādām sarunām;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tai pievienoto priekšlikumu Komisijai un Padomei.

(1) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.
(2) OV C 390, 18.11.2019., 117. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0407.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0456.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0111.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0328.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0101.
(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0007.
(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0014.
(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(12) OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.
(13) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.


REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Priekšlikums – Iestāžu nolīgums par Savienības vērtību stiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 295. pantu,

tā kā:

(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības (“Savienības vērtības”).

(2)  Saskaņā ar LES 49. pantu Savienības vērtību ievērošana un apņemšanās tās veicināt ir būtisks priekšnoteikums dalībai Savienībā. Saskaņā ar LES 7. pantu, ja dalībvalsts nopietni un atkārtoti neievēro Savienības vērtības, var apturēt minēto dalībvalsti pārstāvošās valdības balsstiesības Padomē. Savienības vērtību ievērošana ir pamats augstam uzticēšanās līmenim un savstarpējai uzticībai starp dalībvalstīm.

(3)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (“trīs iestādes”) atzīst Savienības vērtību ievērošanas svarīgo nozīmi. Savienības vērtības ir jāievēro, lai nodrošinātu labu Savienības darbību un sasniegtu LES 3. pantā noteiktos mērķus. Trīs iestādes ir apņēmušās savstarpēji un patiesi sadarboties ar mērķi veicināt un nodrošināt Savienības vērtību ievērošanu.

(4)  Minētās trīs iestādes atzīst, ka ir jāracionalizē un jāstiprina to esošo instrumentu efektivitāte, kas izstrādāti, lai veicinātu atbilstību Savienības vērtībām. Tādēļ, lai uzlabotu koordināciju starp trim iestādēm un konsolidētu iepriekš pieņemtās iniciatīvas, būtu jāizveido visaptverošs un uz pierādījumiem balstīts iestāžu mehānisms, ar kuru tiek ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Saskaņā ar Tieslietu un iekšlietu padomes 2013. gada 6. un 7. jūnija secinājumiem šādam mehānismam būtu jādarbojas “pārredzamā veidā, pamatojoties uz pierādījumiem, kas objektīvi apkopoti, salīdzināti un analizēti, un pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm”.

(5)  Trīs iestādes vienojas, ka ir nepieciešams ikgadējs Savienības vērtību uzraudzības cikls, lai pastiprinātu Savienības vērtību veicināšanu un ievērošanu. Ikgadējam uzraudzības ciklam vajadzētu būt visaptverošam, objektīvam, taisnīgam, balstītam uz pierādījumiem un tādam, ko visās dalībvalstīs piemēro vienādi un taisnīgi. Ikgadējā uzraudzības cikla galvenajam mērķim vajadzētu būt pārkāpumu un neatbilstības novēršanai attiecībā uz Savienības vērtībām un pozitīvo tendenču un paraugprakses apmaiņas izgaismošanai, vienlaikus nodrošinot kopīgu pamatu citām triju iestāžu darbībām. Trīs iestādes arī vienojas izmantot šo iestāžu nolīgumu, lai integrētu esošos instrumentus un iniciatīvas, kas attiecas uz Savienības vērtību veicināšanu un ievērošanu, jo īpaši Komisijas ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu, Padomes ikgadējo dialogu par tiesiskumu un Komisijas tiesiskuma sistēmu, lai izvairītos no dublēšanās un stiprinātu vispārējo efektivitāti.

(6)  Ikgadējam uzraudzības ciklam būtu jāsastāv no sagatavošanas posma, ikgadējā uzraudzības ziņojuma publicēšanas par atbilstību Savienības vērtībām, tostarp konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, un turpmāku pasākumu īstenošanas posma, tostarp ieteikumu īstenošanas. Ikgadējais uzraudzības cikls būtu jāveic pārredzamības un atklātības gaisotnē, iesaistot pilsoņus un pilsonisko sabiedrību, un tam vajadzētu būt aizsargātam pret dezinformāciju.

(7)  Trīs iestādes ir vienisprātis, ka ar ikgadējo uzraudzības ciklu būtu jāaizstāj Komisijas Lēmumi 2006/928/EK(1) un 2006/929/EK(2) un, inter alia, jāizpilda minēto lēmumu mērķi. Šis iestāžu nolīgums neskar 2005. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 37. un 38. pantu.

(8)  Ikgadējam uzraudzības ciklam būtu arī jāpapildina citi instrumenti, kas saistīti ar Savienības vērtību veicināšanu un stiprināšanu, un tam jābūt saskaņotam ar tiem. Trīs iestādes savā novērtējumā par to, vai pastāv dalībvalsts izdarīta nopietna pārkāpuma vai nopietna un atkārtota pārkāpuma nepārprotams risks attiecībā uz Savienības vērtībām saskaņā ar LES 7. pantu, jo īpaši apņemas izmantot ikgadējo uzraudzības ziņojumu konstatējumus. Tāpat Komisija ir apņēmusies izmantot ikgadējā uzraudzības ziņojuma konstatējumus kā daļu savā novērtējumā par to, vai būtu jāsāk pienākumu neizpildes procedūra un vai attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs ir vispārēji trūkumi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/xxxx 5. pantu(3). Trīs iestādes vienojas, ka ikgadējiem uzraudzības ziņojumiem būtu vispārīgi jāvirza to rīcība attiecībā uz Savienības vērtību ievērošanu.

(9)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu ar šo iestāžu nolīgumu ir noteikta tikai kārtība, kas atvieglina sadarbību tikai starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu minētajām iestādēm ir jādarbojas to pilnvaru ietvaros, kas tām ir saskaņā ar Līgumiem, un jāievēro tām noteiktās procedūras, darbības nosacījumus un mērķus. Šis iestāžu nolīgums neskar Eiropas Savienības Tiesas prerogatīvas uz autentisku Savienības tiesību interpretēšanu,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO

I.  MĒRĶI

1.  Trīs iestādes vienojas, saskaņojot savas darbības un sadarbojoties, veicināt un stiprināt Savienības vērtību ievērošanu saskaņā ar LES 2. pantu.

II.  IKGADĒJAIS UZRAUDZĪBAS CIKLS

2.  Trīs iestādes vienojas patiesā un savstarpējā sadarbībā organizēt Savienības vērtību ikgadējo uzraudzības ciklu, aptverot jautājumus un paraugpraksi visās Savienības vērtību jomās. Ikgadējais uzraudzības cikls sastāv no sagatavošanas posma, ikgadējā uzraudzības ziņojuma par Savienības vērtībām publicēšanas (“ikgadējais ziņojums”), ietverot ieteikumus, un turpmāku pasākumu īstenošanas posma.

3.  Trīs iestādes vienojas izveidot pastāvīgu iestāžu darba grupu Savienības vērtību jautājumos (“darba grupa”). Darba grupa ikgadējā uzraudzības ciklā veicina koordināciju un sadarbību starp trim iestādēm. Darba grupa periodiski informē sabiedrību par savu darbu.

4.  Darba grupu un trīs iestādes konsultē neatkarīgu ekspertu grupa. Sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru neatkarīgo ekspertu grupa objektīvi apzina galvenās pozitīvās un negatīvās norises katrā dalībvalstī un sniedz ieguldījumu gada ziņojuma metodikas izstrādē. Trīs iestādes var apspriesties ar darba grupu jebkurā gada uzraudzības cikla posmā.

Sagatavošanas posms

5.  Komisija katru gadu organizē mērķtiecīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai savāktu informāciju ikgadējam ziņojumam. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notiek katra gada pirmajā ceturksnī. Apspriešanās ir pārredzama un pamatojas uz skaidru un stingru metodiku, ko pieņēmusi darba grupa. Jebkurā gadījumā metodika pienācīgā formā ietver tādus salīdzinošos kritērijus kā Komisijas Lēmumu 2006/928/EK un 2006/929/EK pielikumos uzskaitītie salīdzinošie kritēriji.

6.  Apspriešanās ar ieinteresētajām personām dod iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valstu cilvēktiesību iestādēm un līdztiesības iestādēm, profesionālajām apvienībām un tīkliem, Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju struktūrām, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm, tostarp attiecīgajām valstu iestādēm, sniegt ieguldījumu ikgadējā ziņojumā. Komisija ietver ieinteresēto personu sniegto informāciju ikgadējā ziņojumā. Pirms gada ziņojuma publicēšanas Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apspriešanās laikā saņemto informāciju.

7.  Sagatavojot ikgadējo ziņojumu, Komisija izmanto visu tās rīcībā esošo informāciju, pamatojoties uz metodiku, par ko vienojusies darba grupa. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir ziņojumi un dati no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, Eiropas Padomes, tostarp Venēcijas komisijas un Pretkorupcijas starpvalstu grupas, un citām starptautiskām organizācijām, kas sagatavo attiecīgus pētījumus un novērtējumus. Ja Komisijas sagatavotais ikgadējais ziņojums atšķiras no neatkarīgo ekspertu grupas konstatējumiem, Eiropas Parlaments un Padome var lūgt, lai Komisiju izskaidro darba grupai savus apsvērumus.

8.  Izraudzītajiem pārstāvjiem no jebkuras no trim iestādēm ir iespēja — pēc koordinēšanas darba grupā — veikt faktu vākšanas braucienus uz dalībvalstīm, lai iegūtu papildu informāciju un skaidrojumus par Savienības vērtību stāvokli attiecīgajās dalībvalstīs. Komisija ietver šo informāciju ikgadējā ziņojumā.

9.  Komisija regulāri informē darba grupu par visā sagatavošanas posmā gūtajiem panākumiem.

Ikgadējais ziņojums un ieteikumi

10.  Komisija sagatavo ikgadējo ziņojumu, pamatojoties uz sagatavošanas posmā apkopoto informāciju. Ikgadējā ziņojumā būtu jāietver gan pozitīvās, gan negatīvās norises saistībā ar Savienības vērtībām dalībvalstīs. Ikgadējais ziņojums ir objektīvs un pamatojas uz objektīvi apkopotiem pierādījumiem, un tajā pret visām dalībvalstīm tiek ievērota vienlīdzīga attieksme. Ja konkrētā situācija ir nopietna, ziņojums būtu jāsagatavo detalizēti. Ikgadējā ziņojumā iekļauj sadaļu par pienākumu neizpildes procedūrām attiecībā uz Savienības vērtībām.

11.  Ikgadējā ziņojumā iekļauj katrai dalībvalstij adresētus ieteikumus ar mērķi stiprināt Savienības vērtību aizsardzību un veicināšanu. Ieteikumos norāda konkrētus mērķus un īstenošanas termiņus un pienācīgi ņem vērā jebkuras bažas, kas paustas atbilstoši LES 7. panta 1. punktam pieņemtajos pamatotajos priekšlikumos. Ieteikumos ņem vērā dalībvalstu politisko un tiesību sistēmu dažādību. Ieteikumu īstenošanu izvērtē attiecīgi turpmākajos ikgadējos ziņojumos vai steidzamos ziņojumos.

12.  Ikgadējo ziņojumu ar ieteikumiem publicē katru gadu septembrī. Publicēšanas datumu starp trim iestādēm saskaņo darba grupā. Pirms publicēšanas Komisija gada ziņojuma projektu iesniedz darba grupai.

Turpmāki pasākumi

13.  Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā publicēšanas Eiropas Parlaments un Padome apspriež ikgadējā ziņojuma saturu. Apspriedes ir publiskas. Parlaments un Padome ar rezolūciju un secinājumu starpniecību pieņem nostājas par ikgadējo ziņojumu. Veicot turpmākos pasākumus, Eiropas Parlaments un Padome izvērtē un apsver, cik lielā mērā dalībvalstis ir īstenojušas iepriekšējos ieteikumus, ieskaitot attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu īstenošanu. Trīs iestādes izmanto savas attiecīgās pilnvaras saskaņā ar Līgumiem, lai veicinātu efektīvus turpmākos pasākumus. Trīs iestādes cenšas savlaicīgi veicināt debates par ikgadējo ziņojumu dalībvalstīs, jo īpaši valstu parlamentos.

14.  Pamatojoties uz ikgadējā ziņojuma konstatējumiem, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma uzsāk dialogu ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, tostarp ar attiecīgajām iestādēm, lai atvieglotu ieteikumu īstenošanu. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par dialoga gaitu. Komisija var jebkurā laikā, tostarp pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma, sniegt tehnisko palīdzību dalībvalstīm, izmantojot dažādus pasākumus. Sadarbībā ar valstu parlamentiem Eiropas Parlaments organizē starpparlamentārās debates par ikgadējā ziņojuma konstatējumiem.

15.  Trijām iestādēm, nosakot finansēšanas prioritātes, būtu jāņem vērā ikgadējā ziņojuma konstatējumi. Izstrādājot attiecīgas gada darba programmas Savienības līdzekļu izmaksai gan dalītā, gan tiešā pārvaldībā, Komisijai jo īpaši būtu jāietver mērķtiecīgs atbalsts valstu dalībniekiem, kas sniedz ieguldījumu Savienības vērtību aizsardzībā un veicināšanā, piemēram, pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļu organizācijām.

16.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras un Regulas (ES) 2020/xxxx 5. pantu un trešdaļas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un Komisijas tiesības iesniegt Padomei pamatotu priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, trīs iestādes vienojas, ka tām savās darbībās attiecībā uz Savienības vērtībām būtu jāvadās pēc ikgadējiem ziņojumiem.

17.  Eiropas Parlaments un Padome var lūgt Komisiju izstrādāt papildu pamatnostādnes un rādītājus, lai risinātu attiecīgos horizontālos jautājumus, kas izriet no ikgadējā uzraudzības cikla.

Steidzams ziņojums

18.  Ja situācija vienā vai vairākās dalībvalstīs nav stabila un Savienības vērtībām var tikt nodarīts kaitējums, Komisija var — vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma — sagatavot steidzamu ziņojumu par situāciju. Komisija sagatavo ziņojumu, apspriežoties ar darba grupu. Komisija nekavējoties sagatavo steidzamo ziņojumu un to publisko ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma. Steidzamā ziņojuma konstatējumus iekļauj nākamajā ikgadējā ziņojumā. Steidzamajā ziņojumā var iekļaut ieteikumus, kuru mērķis ir novērst tiešos draudus Savienības vērtībām.

III.  PAPILDINĀMĪBA AR CITIEM INSTRUMENTIEM

19.  Trīs iestādes atzīst ikgadējā uzraudzības cikla un citu Savienības vērtības aizsargājošo un veicinošo mehānismu, jo īpaši LES 7. pantā noteiktās procedūras, pārkāpumu procedūras un Regulā (ES) 2020/xxxx noteikto procedūru, papildināmību. Trīs iestādes apņemas Savienības politikā ņemt vērā šā iestāžu nolīguma mērķus.

20.  Ja ikgadējā ziņojumā tiek konstatēti sistēmiski trūkumi attiecībā uz vienu vai vairākām Savienības vērtībām, trīs iestādes apņemas nekavējoties atbilstīgi rīkoties savu attiecīgo pilnvaru ietvaros, kas tām piešķirtas ar Līgumiem. Trīs iestādes vienojas, ka ikgadējā ziņojuma konstatējumi kalpo par pamatu lēmumam par to, vai aktivizēt LES 7. pantā paredzēto procedūru un sākt pienākumu neizpildes procedūras saistībā ar Savienības vērtību aizsardzību. Trīs iestādes cita starpā apsver, vai, ņemot vērā ikgadējā ziņojumā konstatētos sistēmiskos trūkumus, var saglabāt Savienības politiku, kas prasa augsta līmeņa savstarpēju uzticēšanos.

21.  Uz šīs vienošanās pamata izveidotais ikgadējais uzraudzības cikls aizstāj mehānismu, ar ko nodrošina sadarbību un verificē Rumānijā sasniegto, pievēršoties īpašiem kritērijiem tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/928/EK, kā arī aizstāj mehānismu, ar ko nodrošina sadarbību un verificē Bulgārijā sasniegto, pievēršoties īpašiem kritērijiem tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/929/EK, un cita starpā tas ļauj sasniegt minētajos lēmumos izvirzītos mērķus. Tāpēc Komisija apņemas savlaicīgi atcelt minētos lēmumus.

Vienota kārtība attiecībā uz LES 7. pantu

22.  Trīs iestādes savā novērtējumā par to, vai pastāv dalībvalsts izdarīta nopietna pārkāpuma vai nopietna un atkārtota pārkāpuma nepārprotams risks attiecībā uz Savienības vērtībām saskaņā ar LES 7. pantu, jo īpaši apņemas izmantot ikgadējā uzraudzības ziņojuma konstatējumus.

23.  Lai stiprinātu LES 7. pantā paredzētās procedūras pārskatāmību un efektivitāti, trīs iestādes vienojas nodrošināt, ka iestāde, kas ierosina priekšlikumu saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu, var iepazīstināt ar minēto priekšlikumu Padomē un tikt pilnībā informēta un iesaistīta visos procedūras posmos. Trīs iestādes vienojas regulāri apspriesties darba grupā par esošajām un iespējamām procedūrām, kas sāktas saskaņā ar LES 7. pantu.

24.  Trīs iestādes vienojas izstrādāt kārtību, kuras mērķis ir uzlabot LES 7. pantā noteiktās procedūras efektivitāti. Šāda jauna kārtība var ietvert sakārtotu uzklausīšanu un pašreizējā stāvokļa izskatīšanas sesiju grafiku, ieteikumus, kuru mērķis ir kliedēt pamatotajā priekšlikumā paustās bažas, un īstenošanas grafikus.

Vienota kārtība attiecībā uz budžeta nosacījumiem

25.  Trīs iestādes apņemas izmantot ikgadējā ziņojuma konstatējumus novērtējumā par to, vai attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs ir vispārēji trūkumi, saskaņā ar Regulas (ES) 2020/xxxx 5. pantu, kā arī jebkurā citā attiecīgā novērtējumā esošu un turpmāku budžeta instrumentu vajadzībām. Ja ikgadējā ziņojumā konstatēts, ka kādā no dalībvalstīm vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu, ietekmē vai var ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principus vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija minētajai dalībvalstij nosūta rakstisku paziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2020/xxxx 5. panta 1. punktu.

IV.  NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26.  Trīs iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām ir pieejami līdzekļi un resursi, kas vajadzīgi pienācīgai šā iestāžu nolīguma īstenošanai.

27.  Trīs iestādes kopīgi un regulāri uzrauga šā iestāžu nolīguma īstenošanu gan politiskajā līmenī ar regulāru diskusiju palīdzību, gan tehniskajā līmenī darba grupā.

28.  Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

(1) Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmums, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju (OV L 354, 14.12.2006., 56. lpp.).
(2) Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmums, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Bulgārijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību (OV L 354, 14.12.2006., 58. lpp.).
(3) [Tekstā un kājenē xxxx (kā arī 16., 19. un 25. punktā) jāaizstāj ar procedūras 2018/136(COD) galīgo numuru un kājenē jānorāda pareiza atsauce uz OV.] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../… par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, OV C ..., …, … lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 13. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika