Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2197(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0160/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0160/2020

Debates :

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0252

Pieņemtie teksti
PDF 233kWORD 68k
Trešdiena, 2020. gada 7. oktobris - Brisele Pagaidu redakcija
2018. gada ziņojums par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu
P9_TA-PROV(2020)0252A9-0160/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 7. oktobra rezolūcija par 2018. gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu (2019/2197(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 14. oktobra ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2018. gada 1. janvāris – 2018. gada 31. decembris) (COM(2017)0455),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2019. gada 14. oktobra darba dokumentu (SWD(2019)0370), kas pievienots Komisijas ziņojumam par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2018. gada 1. janvāris – 2018. gada 31. decembris) (COM(2019)0455),

–  ņemot vērā 2015. gada 14. oktobra Komisijas dokumentu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra paziņojumu „Komisijas darba programma 2020. gadam: Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem” (COM(2020)0037),

–  ņemot vērā 2019. gada 16. jūlija Politikas pamatnostādnes Eiropas Komisijai 2019.–2024. gadam,

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (JOIN(2020)0011),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūciju par turpmāku PTO darbību(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. marta paziņojumu „Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku” (JOIN(2020)0004),

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 2019. gada 25. janvāra kopīgo paziņojumu par elektronisko tirdzniecību,

–  ņemot vērā G20 tirdzniecības ministru 2020. gada 30. marta un 14. maija paziņojumus,

–  ņemot vērā ASV un ES 2018. gada 25. jūlija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Japānas, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības tirdzniecības ministru trīspusējās sanāksmes 2020. gada 14. janvāra kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā 2019. gada 20. decembra Komisijas dienestu darba dokumentu “Ziņojums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu trešās valstīs” SWD(2019)0452),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 27. marta ikgadējo ziņojumu par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (COM(2019)0158),

–  ņemot vērā 2019. gada novembrī publicēto Eirobarometra speciālaptauju par eiropiešu attieksmi pret tirdzniecību un ES tirdzniecības politiku,

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2019. gada 12. martā pieņemto kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN/2019/0005),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2018. gada 19. septembrī pieņemto kopīgo paziņojumu “Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi” (JOIN/2018/0031),

–  ņemot vēra Komisijas 2019. gada 26. jūnija ziņojumu par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas Savienības un Korejas Republikas Brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(4),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību(5),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) II sadaļas V nodaļu un 218. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību tirdzniecības nolīgumos(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada marta dzimumu līdztiesības stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2018.–2019. gada laikposmu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. novembra paziņojumu “Vienotais tirgus — unikāls intruments, kam vajadzīgs atjaunotas politiskas saistības” (COM(2018)0772),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0160/2020),

A.  tā kā Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu guva plašu atbalstu tāpēc, ka tajā pausta priekšroka noteikumos un vērtībās balstītai un paredzamai tirdzniecības sistēmai; tā kā notikumu attīstība kopš 2018. gada, it īpaši ES un Kanādas tirdzniecības nolīguma īstenošana un pēdējā laikā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz tirdzniecību, nosaka vajadzību pilnībā pārskatīt iepriekšējo ziņojumu;

B.  tā kā ES ir vadošā tirdzniecības lielvara un lielākais vienotais tirgus pasaulē, kas darbojas kā būtisks ekonomiskās labklājības virzītājspēks; tā kā tā ir arī lielākais rūpniecības preču un pakalpojumu tirgotājs; tā kā jaunākie dati liecina, ka 2019. gadā ES preču eksports pieauga līdz 2132,3 miljardiem EUR, kas ir par 3,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā; tā kā, neraugoties uz pašreizējām problēmām pasaulē, galvenie ES tirdzniecības partneri ir ASV un Ķīna; tā kā laikā no 2007. līdz 2017. gadam pasaules IKP ir palielinājies par vairāk nekā 70 %; tā kā, ja salīdzina ES pieaugumu (17 %) ar rādītājiem tādās valstīs kā ASV (60 %), Indija (80 %) un Ķīna (315 %), ir skaidrs, ka ES globālajā konkurētspējā iepaliek;

C.  tā kā Komisija 2019. gada 14. oktobrī publicēja savu trešo ziņojumu par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) īstenošanu, kurā konstatēts, ka 2018. gadā 33 % no ES eksporta un 29 % no ES importa veidoja tirdzniecība ar BTN partneriem; tā kā 2018. gadā ES tirdzniecības bilances pārpalikums ar BTN partneriem bija 84,6 miljardi EUR salīdzinājumā ar tās kopējo tirdzniecības deficītu 24,6 miljardu EUR apmērā; tā kā saskaņā ar Eiropas Komisijas nesen sagatavotu ziņojumu jaunattīstības valstu eksports uz ES, izmantojot īpašās tirdzniecības preferences (ĪTP) laikā no 2016. līdz 2018. gadam palielinājās par 16,2 %, un eksporta vērtība palielinājās no 158 miljardiem EUR 2016. gadā līdz 183,6 miljardiem EUR 2018. gadā; tā kā tiek lēsts, ka Covid-19 ietekmes dēļ pasaules tirdzniecības apjoms samazināsies par 13–32 %; tā kā tiek prognozēts, ka preču un pakalpojumu eksports no ES-27 valstīm samazināsies par 9,2 % un imports no ES-27 valstīm – par 8,8 %, savukārt SVF prognozē, ka ES IKP samazināsies par 7,5 %;

D.  tā kā kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, to īsteno Komisija, Padome un Parlaments un ir noteikts, ka Savienībai tirdzniecības jautājumos ir jāpauž vienota nostāja ar Komisiju, kas šādās sarunās ir sarunu vedēja; tā kā 2015. gadā Komisija pieņēma paziņojumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”, tā kā Komisija ir uzsākusi tirdzniecības politikas pārskatīšanu, lai pēc Covid-19 krīzes beigām uzlabotu tirdzniecības instrumentu kopumu;

E.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants un Līguma par Eiropas Savienību 21. pants paredz, ka kopējo tirdzniecību politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus, tostarp cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas jomā; tā kā Eiropas Komisija 2019. gada decembrī pieņēma Eiropas zaļo kursu, kas paredz, ka visiem ES pasākumiem un rīcībpolitikām būs jābūt orientētiem uz tā mērķu sasniegšanu;

F.  tā kā arī ES tirdzniecības un investīciju politika piedāvā ieguldītājiem piekļuvi tirgum un ieguldījumu aizsardzību, nodrošinot juridisko noteiktību un stabilu, paredzamu un pienācīgi reglamentētu vidi saimnieciskās darbības veikšanai;

G.  tā kā saskaņā ar jaunākajiem Eirobarometra datiem aptuveni 60 % ES iedzīvotāju uzskata, ka viņi gūst labumu no starptautiskās tirdzniecības; tā kā daļa sabiedrības ir ļoti labi informēta par tirdzniecības politiku un tirdzniecības nolīgumiem; tā kā puse no aptaujātajiem uzskata, ka ES tirdzniecības politikas prioritātēm jābūt radīt darbvietas ES un aizsargāt vides un veselības standartus; tā kā Komisijai un dalībvalstīm jāturpina izstrādāt pienācīgu komunikācijas stratēģiju par tirdzniecības politiku un tirdzniecības nolīgumiem, lai vērstos pret viltus ziņām, kas skar tirdzniecību, un sniegtu pēc iespējas vairāk informācijas, vienlaikus vēršoties pie konkrētām ieinteresētajām personām un palielinot uzņēmēju informētību par tirdzniecības nolīgumiem,

H.  tā kā kopējai tirdzniecības politikai, ko veido tirdzniecības nolīgumi un likumdošanas pasākumi, būtu jākalpo mērķim radīt stabilu, paredzamu un taisnīgu tirdzniecības vidi, kurā ES uzņēmumi var uzplaukt un tiek aizstāvētas ES iedzīvotāju intereses, un būtu jānodrošina, ka ES turpina aizsargāt savu pašreizējo sociālo un regulatīvo modeli, vienlaikus izmantojot tirdzniecības politiku, lai popularizētu savas vērtības visā pasaulē; tā kā ES jāpastiprina centieni, lai veicinātu taisnīgu konkurenci, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un risinātu aktuālās tirdzniecības problēmas; tā kā šie mērķi ir sasniedzami, labi orientējot, kā arī taisnīgāk un pārredzamāk pilnībā un efektīvi īstenojot un pārraugot Savienības tirdzniecības politiku; tā kā ES tirdzniecības nolīgumiem būtu jānodrošina izaugsmes iespējas, veicinot tirgus pieejamību un atceļot tirdzniecības šķēršļus; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai sarunas notiktu savstarpēja labuma garā, tādējādi izskaužot negodīgu tirdzniecības praksi un nodrošinot ES noteikumu un standartu ievērošanu;

I.  tā kā 2020. gada 30. aprīlī ES kopā ar 18 PTO dalībvalstīm 30. aprīlī oficiāli paziņoja par PTO daudzpusējās pagaidu strīdu izšķiršanas kārtības (MPIA) ieviešanu; tā kā šis paziņojums iezīmē MPIA piemērošanas uzsākšanu strīdos, kas rodas starp iesaistītajām PTO dalībvalstīm, jo Apelācijas institūcijas darbība ir paralizēta;

J.  tā kā Covid-19 uzliesmojums ir izraisījis daudzšķautņainu krīzi, kam būs ilgtermiņa sekas, un ir atklājis atsevišķu svarīgu izstrādājumu, , tostarp medicīnas iekārtu un ierīču, globālo vērtību ķēžu noturības trūkumu; tā kā krīze ir parādījusi, ka nepieciešamas stabilākas un noturīgākas ražošanas ķēdes, kā arī investīcijas stratēģiskajās nozarēs, lai mazinātu ES atkarību no importa; tā kā zinātniski pamatoti ziņojumi norāda uz pieaugošu risku pasaules mēroga pandēmiju uzliesmojumiem un ar klimata pārmaiņām saistītām parādībām, kas ietekmēs starptautiskās attiecības; tā kā G20 tirdzniecības ministri ir apņēmušies mazināt Covid-19 ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ieguldījumiem, turpinot sadarboties, lai nodrošinātu brīvu, godīgu, nediskriminējošu, pārredzamu, paredzamu un stabilu tirdzniecības un ieguldījumu vidi, un saglabājot mūsu tirgu atvērtību, lai nodrošinātu būtisku medicīnas preču un aprīkojuma, kritiski svarīgu lauksaimniecības produktu un citu būtisku preču un pakalpojumu nepārtrauktu plūsmu pāri robežām;

K.  tā kā Komisija, īstenojot steidzamības procedūru, 2020. gada 14. martā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2020/402(9), lai uz individuālo aizsardzības līdzekļu eksportu attiecinātu eksporta atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/479, un tas bija pagaidu pasākums, lai palīdzētu ES nodrošināt pieprasījumu un uzlabotu ES operatīvo spēju palīdzēt trešām valstīm;

L.  tā kā ES ir veikusi sarunas par visaptverošiem nolīgumiem, kas reglamentē tirdzniecības attiecības gandrīz ar visām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, izņemot Bolīviju, Kubu un Venecuēlu;

M.  tā kā Parlaments 2015. gadā uzsvēra nepieciešamību ES starptautiskās tirdzniecības politikā ņemt vērā dzimumperspektīvu(10) un 2018. gadā — nepieciešamību tirdzniecības nolīgumos ņemt vērā dzimumu līdztiesības principu(11); tā kā 36 miljoni darbvietu ES, no kurām 13,7 miljonus aizņem sievietes, ir atkarīgas no eksporta uz valstīm ārpus ES; tā kā sievietes lielā mērā nav pietiekami pārstāvētas ES ārējās tirdzniecības jautājumos, kas skar lauksaimniecības un ražošanas nozares; tā kā tikai vienu no pieciem eksporta uzņēmumiem ES vada sieviete (proti, uzņēmuma īpašniece un/vai vadītāja ir sieviete) un sievietes veido 30 % vai mazāk no kopējā darbaspēka;

N.  tā kā daudzas valstis piemēro tarifus medicīnas ierīcēm, tostarp pacientu monitoriem, diagnostikas ierīcēm un plaši izmantotām zālēm, tādām kā antibiotikas, pretsāpju līdzekļi vai insulīns, un gandrīz visas valstis piemēro importa tarifus ziepēm; tā kā situāciju tarifu jomā ir pasliktinājis ASV lēmums piemērot papildu nodevas importam no Ķīnas 370 miljardu EUR apmērā, kas attiecas arī uz atsevišķiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem;

O.  tā kā zinātniski pamatotos ziņojumos norādīts, ka visā pasaulē arvien palielinās pandēmiju uzliesmojumu un ar klimata pārmaiņām saistītu parādību risks, kas ietekmēs starptautiskās attiecības, un secināts, ka mūsu ekonomikas modeļi ir būtiski jāmaina, it īpaši ņemot vērā Parīzes klimata nolīgumu,

Globālais konteksts

1.  norāda, ka būtiski globālā konteksta aspekti ir mainījušies un pēdējo divu gadu laikā pieredzēto dažādu saspīlējumu dēļ ir kļuvuši neprognozējami; atkārtoti pauž atbalstu atvērtai, brīvai, noteikumos balstītai, paredzamai, taisnīgai un daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kas ir jāaizsargā un jāsekmē; norāda, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju pasaulē, 2018. gadā ES reģistrēts preču tirdzniecības bilances ar tirdzniecības nolīgumu partneriem pārpalikums bija 84,6 miljardu EUR apmērā salīdzinājumā ar tās kopējo tirdzniecības deficītu ar pārējām pasaules valstīm aptuveni 24,6 miljardu EUR apmērā; atgādina, ka vairāk nekā 36 miljonus darbvietu nodrošina ES ārējais eksports;

2.  norāda, ka kopš 2015. gada, kad Komisija pieņēma jaunāko tirdzniecības stratēģiju : “Tirdzniecība visiem”, ES ir noslēgusi un sākusi piemērot vairākus jaunus tirdzniecības nolīgumus, piemēram, ES un Kanādas Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), kā arī ES un Singapūras un ES un Vjetnamas BTN;

3.  uzstāj, ka ES tirdzniecības stratēģijai arī turpmāk ir jāizplata Savienības intereses un vērtības, risinot jaunas problēmas visā pasaulē, jāpalielina ES rūpniecības konkurētspēja un jāveicina ekonomikas izaugsme saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem; tāpēc uzskata, ka jāīsteno vērienīga multilaterāla un plurilaterāla programma, jāslēdz godīgi un abpusēji noderīgi nolīgumi, stingri ievērojot savstarpības principu un Eiropas augstās normas un standartus jutīgās nozarēs, cilvēktiesības un to efektīvu aizsardzību, un jālikvidē nepamatoti tirdzniecības šķēršļi, jo tas ir labākais veids, kā globalizētajā pasaulē uzlabot ES konkurētspēju;

4.  uzsver, ka nolūkā aktivizēt ES tirdzniecības politiku būtiskas attiecības ar abām pārējām tirdzniecības lielvarām, proti, Ķīnu un ASV (šis tirdzniecības īpatsvars ir aptuveni 30 % no mūsu tirdzniecības); tomēr uzstāj, ka ES būtu jāpastiprina attiecības ar citām pasaules daļām, jādažādo un jāuzlabo tirdzniecības attiecības ar visiem partneriem, tostarp jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, un jāstrādā pie daudzpolāras pasaules kārtības izveides; uzsver, ka jāizvairās no ES ekonomikas pārmērīgas atkarības no dažu lielu tirdzniecības partneru piegādes ķēdēm;

5.  uzsver nepieciešamību uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm; aicina turpināt paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā, kā arī dalībvalstu un Komisijas starpā, lai panāktu sinerģiju un uzlabotu rezultātus; līdz ar to uzsver arī nepieciešamību uzlabot nolīgumu izpildes novērtēšanas stratēģijas un uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina labāks katra tirdzniecības nolīguma ietekmes novērtējums, kas savlaicīgi jāveic neatkarīgām struktūrām;

6.  atzinīgi vērtē tirdzniecības politikas pārredzamības uzlabojumus; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu 2019. gada 19. decembrī publicēt mandātu sarunām par ekonomiskās partnerības nolīgumiem ar ĀKK valstīm; pauž gandarījumu par jaunās Komisijas nesenajiem centieniem, kas vērsti uz to, lai regulārāk informēti Parlamentu par situāciju saistībā ar notiekošajām sarunām, tādējādi uzlabojot Komisijas darba pārredzamību, piemēram, darot pieejamos sīki izstrādātus ziņojumus par specializētajām komitejām jautājumos par CETA un Dienvidkoreju;

7.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāizstrādā labāka ES tirdzniecības politikas sniegto ieguvumu komunikācijas un izpratnes vairošanas stratēģija, lai efektīvi līdzdarbotos ar sabiedrību un ieinteresētajām personām; atgādina, ka ceļveži sniedz iespēju Komisijai darīt zināmu un skaidrot konkrētas iniciatīvas pamatojumu un tās mērķus, kā arī sadarboties ar sabiedrību un ieinteresētajām personām un saņemt atgriezenisko saiti; uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina ceļvežu un citu apspriešanās pasākumu pilnīga pārredzamība, lai pēc iespējas palielinātu to ietekmi un nodrošinātu ieinteresēto personu iesaisti;

8.  pauž nožēlu par Covid-19 vīrusa smago ietekmi un ekonomiku apturēšanu, kas ietekmēja globālo tirdzniecību — samazinājās gan ES imports, gan eksports un tā rezultātā tika pārtrauktas vai apturētas vērtību ķēdes; uzsver, ka ES ir jāmācās no pašreizējās pandēmijas, lai samazinātu tās neaizsargātību, jo īpaši noteiktās stratēģiskās nozarēs; uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir ātri jārīkojas, lai izmantotu tirdzniecības politiku kā instrumentu pasaules ekonomikas atveseļošanai un recesijas mazināšanai; pauž stingru pārliecību, ka ES ir jāuzlabo sava atvērtā stratēģiskā autonomija, vienlaikus krīzes laikā nodrošinot uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, un jāizvairās no pasākumiem, kas ierobežo un/vai kropļo tirdzniecību, un jāvēršas pret šādiem pasākumiem, ko īsteno trešās valstis, un visiem šiem jautājumiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība tirdzniecības politikas pārskatīšanā;

9.  aicina virzīt uz priekšu pašreizējās sarunas un jo īpaši atjaunot sarunas, lai ātri noslēgtu daudzpusēju nolīgumu par medicīnas iekārtu brīvu apriti; stingri mudina visas valstis pievienoties PTO Nolīgumam par farmaceitisko produktu tarifu atcelšanu (Zero for Zero) un uzskata, ka tā darbības joma ir jāpaplašina, attiecinot to uz visiem farmaceitiskajiem produktiem un zālēm, lai nodrošinātu pārrobežu tirdzniecību visā pasaulē; aicina PTO dalībvalstis šo jautājumu noteikt par prioritāri nākamās PTO ministru sanāksmes darba kārtībā un uztvert tirdzniecības nolīgumus kā iespēju uzņēmumiem diversificēt savus avotus;

10.  uzsver, ka ES jānodrošina atvērtas tirdzniecības plūsmas un stabilas globālās vērtības veidošanas ķēdes, un tādēļ mudina atturēties no eksporta ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz individuālajiem aizsarglīdzekļiem, jo šajā jomā ES ir atkarīga no tirdzniecības partneriem trešās valstīs; aicina dalībvalstis, kuras ierobežo kritisko preču plūsmas iekšējā tirgū, nekavējoties atcelt eksporta ierobežojumus, un aicina Komisiju piemērot pilnīgu neiecietību pret šādiem vienotā tirgus noteikumu pārkāpumiem; uzskata, ka ES rūpīgi jāizvērtē un jānosaka kritiski svarīgās nozares un neaizsargātas sociālās jomas, kurās Savienībai jānodrošina produktu piegādes, un jāmeklē efektīvi un samērīgi tiesību aizsardzības līdzekļi tirdzniecības politikas jomā;

11.  pauž nožēlu par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko izraisīja starptautiskās tirdzniecības un globālo vērtības ķēžu darbības traucējumi Covid-19 pandēmijas rezultātā un kas var īpaši smagi ietekmēt jaunattīstības valstis; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās noteikumi, kas reglamentē tirdzniecību ar jaunattīstības valstīm, atbalsta zāļu un medicīniskā aprīkojuma pieejamību;

12.  uzsver nepieciešamību palīdzēt lauku un piekrastes ražotājiem pielāgoties Covid-19 uzliesmojuma radītājiem krīzes tirgus apstākļiem un izstrādāt ātras pielāgošanās koronavīrusam un noturības pret to stratēģijas, lai saglabātu iztikas līdzekļu minimuma nodrošināšanai nepieciešamo ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot lauksaimniecības, mežsaimniecības, jūras un bioloģiskās daudzveidības ziņā bagātu ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību;

PTO un plurilaterālā sadarbība

13.  uzsver, ka šis ir izšķirošs brīdis veicināt atvērtu, taisnīgu, līdzsvarotu, ilgtspējīgu un uz vērtībām balstītu multilaterālismu un globālu tirdzniecības sistēmu; pauž dziļu nožēlu par strupceļu, kurā nonākusi PTO un kas prasa visu PTO dalībvalstu aktīvu rīcību un saistības; atkārtoti pauž apņemšanos aizsargāt uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu;

14.  uzsver daudzpusējās sistēmas primāro politisko un ekonomisko nozīmi un aicina starptautiskos tirdzniecības partnerus strādāt pie tā, lai PTO izveidotu labi funkcionējošu strīdu izšķiršanas sistēmu, un turpināt vērienīgu ES vadītu reformu; šai sakarā mudina Komisiju virzīt sarunas par jauniem noteikumiem, lai cīnītos pret tirdzniecību kropļojošām parādībām, tostarp ārpustirgus politiku un praksi, valstij piederošu uzņēmumu veidošanu un rūpniecības subsīdijām, kas rada kapacitātes pārpalikumu, kā arī piespiedu tehnoloģiju pārvietošanas politiku un praksi; mudina PTO dalībvalstis ministru konferencē 2021. gadā panākt vērienīgu un līdzsvarotu vienošanos par sasāpējušo zivsaimniecības subsīdiju problēmu un raidīt skaidru signālu, ka PTO joprojām spēj pildīt sarunvešanas funkciju;

15.  atzinīgi vērtē daudzpusējo pagaidu pārsūdzības šķīrējtiesas mehānismu (MPIA), kas ir jauna sistēma, kura ļaus ES kopā ar citām iesaistītajām PTO dalībvalstīm pārvarēt PTO Apelācijas institūcijas pašreizējo paralīzi un ļaus iesaistītajām dalībvalstīm saglabāt funkcionējošu divpakāpju strīdu izšķiršanas sistēmu PTO, ja starp tām radīsies strīdi;

16.  norāda uz panākumiem, kas gūti notiekošajās nozaru un daudzpusējās sarunās, jo īpaši par pakalpojumu iekšzemes regulējumu, e-komerciju un investīciju atvieglināšanu; uzsver, ka šīs sektorālās sarunas ir uz kopīgo paziņojumu balstītas daudzpusējas sarunas, kas būtu jāveic, panākot transversālu risinājumu, kas pieņemams visām pusēm;

17.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts sarunās par daudzpusējo ieguldījumu tiesu (MIC); norāda, ka starptautiskā tiesu sistēma (ICS) iecerēta kā stūrakmens ceļā uz daudzpusējās ieguldījumu tiesas izveidi; pauž nožēlu par ārkārtīgi lēno dalībvalstu progresu, atceļot ES iekšējos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, un mudina Komisiju attiecīgi rīkoties;

18.  stingri atbalsta pašreizējo ES, ASV un Japānas trīspusējo sadarbību, lai pasaules mērogā ierobežotu tirgu izkropļojošu praksi; šajā sakarā atzinīgi vērtē 2020. gada 14. janvāra kopīgo paziņojumu par rūpniecības subsīdijām;

Amerikas Savienotās Valstis

19.  pauž dziļu nožēlu par pēdējo trīs gadu laikā notikušās būtiskās izmaiņas ASV tirdzniecības politikas virzībā un pauž bažas par vienpusēju tirdzniecības pasākumu un protekcionistisku pasākumu arvien biežāku īstenošanu, tostarp ASV Tirdzniecības ministrijas nesenajiem lēmumiem uzsākt vēl citas izmeklēšanas saskaņā ar 232. pantu; pauž nožēlu par ASV 2019. gada 4. novembra formālo paziņojumu par izstāšanos no Parīzes nolīguma un atgādina, ka ES kopējai tirdzniecības politikai būtu jāpalīdz veicināt šī nolīguma īstenošanu; uzsver, ka ir būtiski atsākt ES un ASV sarunas, lai risinātu neatrisinātos jautājumus, tostarp strīdus; uzsver, ka ir būtiski lauksaimniecību neiekļaut sarunu tvērumā, kā arī nodrošināt zivsaimniecības nozares pienācīgu uzraudzību un aizsardzību;

20.  uzsver, ka ES būtu jāturpina sadarboties ar ASV kā partneri un jāatrisina kopīgu interešu tirdzniecības problēmas, draudi un tirdzniecības saspīlējumi, piemēram, problēmu, kas saistīta ar ASV pieņemto tiesību aktu, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, eksteritoriālu piemērošanu; uzsver, ka ES būtu jāturpina iesaistīties centienos atjaunot savstarpēju uzticēšanos un ciešas tirdzniecības attiecības, vienlaikus nodrošinot Eiropas standartu ievērošanu; uzskata, ka ierobežotu tirdzniecības nolīgumu ar ASV varētu uzskatīt par svarīgu atspēriena punktu;

21.  aicina Komisiju iesaistīt ASV kolēģus, lai rastu veidus, kā mazināt spriedzi transatlantiskajā tirdzniecībā, tostarp rast ar ASV saskaņotus risinājumus jautājumā par subsīdijām civilās aviācijas gaisa kuģiem, jo īpaši attiecībā uz notiekošo strīdu starp Airbus un Boeing, un panākt vienošanos, lai izbeigtu ASV nelikumīgo tērauda un alumīnija tarifu piemērošanu un nelikumīgos pretsubsīdiju un antidempinga pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības pārtikas produktiem, tostarp gatavām olīvēm; mudina Komisiju pastiprināt centienus, lai panāktu saskaņotu un vienotu ES reakciju; atzinīgi vērtē sarunas starp ES un ASV par atbilstības novērtējumu rezultātu savstarpējo atzīšanu; aicina Komisiju paātrināt sadarbību arī citās kopīgu interešu jomās, tādās kā standarti un citi ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, lai atvieglotu tirdzniecību, kā arī mazinātu birokrātiskos šķēršļus un izmaksas;

22.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējā administrācija apsver iespēju izstāties no vispārējā iepirkuma nolīguma; aicina administrāciju arī turpmāk būt minētā nolīguma pusei;

Ķīna

23.  atzīmē, ka Ķīna — ES otrais lielākais tirdzniecības partneris — sava lieluma un izaugsmes dēļ ir pievilcīgs tirgus, taču pastāv daudzi šķēršļi ES uzņēmumiem, kuri vēlas iekļūt un veikt darbību šajā tirgū, ko rada valsts noteikta un finansēta ekonomika Ķīnā, kuras dēļ valsts uzņēmumi gūst labumu no ekskluzīvas vai dominējošas piekļuves tirgum; nosoda visu veidu diskriminējošus pasākumus, ar kādiem saskaras ES uzņēmumi Ķīnā; uzskata, ka godīga konkurence starp ES un Ķīnas uzņēmumiem pavērtu vairāk iespēju un uzlabotu inovāciju, un aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt iesakņojušos diskriminējošo praksi un sadarboties ar Ķīnas varas iestādēm, lai šādu praksi izbeigtu un šķēršļus likvidētu; konstatē, ka 2019. gada maijā Ķīna atsauca savu sūdzību PTO pret ES attiecībā uz ārpustirgus ekonomikas režīmu antidempinga jomā; atzinīgi vērtē ES un Ķīnas strīdu izšķiršanas lietas iznākumu, kas saskaņā ar Parlamenta 2016. gada maija nostāju iezīmē Ķīnas tirgus ekonomikas statusa beigas(12);

24.  atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada 6. novembrī tika noslēgtas sarunas par ES un Ķīnas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, jo tas ir pozitīvs solis, lai uzlabotu ES produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm aizsardzību Ķīnā, un prasa šos nolīgumus strauji ratificēt un aktualizēt un stingrāk īstenot tiesību aktus; uzstāj, ka šo ES un Ķīnas nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm nedrīkst pārkāpt, īstenojot ASV un Ķīnas tirdzniecības nolīguma 1. kārtu; aicina Komisiju uzraudzīt situāciju saistībā ar Eiropas produktu piekļuvi tirgum šā nolīguma īstenošanas laikā; norāda, ka saskaņā ar jaunāko ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzību un piemērošanu vairāk nekā 80 % konfiscēto viltoto un pirātisko preču izcelsme ir Ķīnā un ka tieši tāpat bija arī 2018. un 2019. gadā; aicina Komisiju izvērtēt mehānismus, lai risinātu šīs problēmas un nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību pilnvērtīgu aizsardzību;

25.  mudina Komisiju pabeigt sarunas par vērienīgu ieguldījumu nolīgumu ar Ķīnu ar efektīvu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļu, kas likvidētu visus šķēršļus Ķīnas tirgus atvērtībai; sagaida, ka sarunas tiks pabeigtas līdz 2020. gada beigām, par ko tika panākta vienošanās ES un Ķīnas augstākā samitā 2019. gadā; tomēr stingri uzskata, ka prioritārai vajadzētu būt nolīguma būtībai, nevis noslēgšanas ātrumam;

26.  pauž sašutumu par Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta ziņojumu, kurš publicēts 2020. gada februārī un kurā sniegti pierādījumi par uiguru ekspluatēšanu Ķīnas rūpnīcās, tostarp rūpnīcās, kuras ir daļa no ES uzņēmumu vērtības veidošanas ķēdēm; pauž nopietnas bažas par iniciatīvas "Viena josla, viens ceļš" ziņoto ietekmi uz cilvēktiesībām Ķīnā un Pakistānā; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai izbeigtu uiguru ekspluatēšanu; aicina Eiropas uzņēmumus pārtraukt jebkāda veida līdzdalību Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumos; uzstāj, ka ir jāizskauž uiguru piespiedu darbs tādu produktu piegādes ķēdēs, ko importē vienotajā tirgū;

Jauna partnerība ar Āfriku

27.  atzinīgi vērtē kopīgā paziņojuma "Ceļā uz visaptverošu stratēģiju par Āfriku" publicēšanu; aicina ES vairāk sadarboties ar Āfrikas valstīm, lai izveidotu efektīvu un stabilu partnerību saskaņā ar Āfrikas attīstības stratēģijas “Agenda 2063” tirdzniecības aspektiem, kas veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, izaugsmi un nodrošinātību ar pārtiku Āfrikas kontinentā; uzsver, ka skaitļi, kas iekļauti nesenajā 2020. gada 10. februāra ziņojumā par vispārējo preferenču shēmu (VPS) un attiecas uz laiku no 2018. līdz 2019. gadam, augstāku preferenču izmantošanas līmeni uzrāda valstīs, kas no šīs shēmas gūst labumu; aicina Komisiju palielināt tehnisko un ekonomisko atbalstu, sniedzot atbalstu tirdzniecības pasākumiem starp ES un Āfrikas valstīm, kā arī Āfrikas valstu starpā; šai sakarā norāda, ka tirdzniecības atbalstam jābūt svarīgam elementam tirdzniecības attiecības ar Āfriku pēc Covid-19 krīzes;

28.  atzinīgi vērtē progresu, kāds panākts Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas (ACFTA) īstenošanā, kuras mērķis ir izveidot preču un pakalpojumu vienotu kontinentālo tirgu, kā arī personu un ieguldījumu brīvu apriti; atzinīgi vērtē ES sniegto atbalstu jaunā Āfrikas Savienības Tirdzniecības novērošanas centra izveidei; prasa ES arī turpmāk atbalstīt ACFTA saskaņā ar Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi; aicina pienācīgi īstenot un padziļināt spēkā esošos ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN), lai veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus; atzinīgi vērtē ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar austrumu un dienvidu Āfrikas reģionu un Dienvidāfrikas attīstības kopienu, kā arī pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Ganu un Kotdivuāru un pauž nožēlu par progresa trūkumu pārējo reģionālo EPN ratifikācijā; pauž atbalstu redzējumam, kas izklāstīts 2018. gada runā par stāvokli Savienībā attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu starp kontinentiem, kuram vajadzētu būt ekonomiskai partnerībai starp vienlīdzīgiem dalībniekiem, kas radītu savstarpējus ieguvumus un kalpotu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai un atbalstītu konkurētspējīgu vietējo un reģionālo vērtības ķēžu un noturīgu fiskālo sistēmu attīstību;

29.  turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai EPN uzraudzība notiktu ar vietējo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu; aicina Komisiju veikt pašreizējo EPN padziļinātu analīzi tādos jautājumos kā vietējā ekonomika, darba tirgus, bioloģiskās daudzveidības zudums, atmežošana un zemes sagrābšana, lai noteiktu, vai ir nepieciešamas izmaiņas;

Jaunattīstības valstis

30.  uzsver, ka tirdzniecība var būt svarīgs instruments IAM sasniegšanai, proti, tā var palīdzēt samazināt nabadzību; šajā nolūkā uzsver nepieciešamību koncentrēties uz savstarpēji izdevīgiem BTN, eksporta diversifikāciju, pievienotās vērtības radīšanu un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU); norāda, ka ES ir apņēmusies īstenot stingru, efektīvu un uzticamu tirdzniecības politiku, kura kalpos par pamatu taisnīgai, atvērtai, uz noteikumiem balstītai un iekļaujošai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, kas ir būtiski turpmākai jaunattīstības valstu integrācijai globālajās vērtības ķēdēs; atgādina, ka ES tirdzniecības un attīstības politikai būtu jāveicina reģionālā integrācija un jaunattīstības valstu iekļaušana un uzplaukums globālās vērtības ķēdēs;

31.  uzsver, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas — kas katru gadu valstīm liedz iespēju gūt miljardiem euro publisko ieņēmumu — visvairāk skar jaunattīstības valstis; prasa tirdzniecības nolīgumos ar jaunattīstības valstīm iekļaut noteikumus, kas palīdzētu apkarot nelikumīgas finanšu plūsmas un korporāciju un starptautisku uzņēmumu īstenotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek radīta peļņa un reāla ekonomiskā vērtība, un novērstu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu;

Japāna, Singapūra un Vjetnama

32.  atzinīgi vērtē ES un Japānas BTN stāšanos spēkā 2019. gada 1. februārī un atzīmē, ka saskaņā ar pirmajiem rezultātiem, kādi reģistrēti pēc pirmā īstenošanas gada(13), ES eksports uz Japānu ir pieaudzis par 6,6 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā;

33.  atzinīgi vērtē ES un Singapūras tirdzniecības nolīguma stāšanos spēkā 2019. gada 21. novembrī; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, īstenojot ES un Vjetnamas nolīgumu, un aicina turpināt strauju progresu, jo īpaši kopīgu iestāžu izveidē un atlikušo SDO pamatkonvenciju un saistību cilvēktiesību jomā ratifikācijā, mudinot Komisiju sadarbībā ar EĀDD nodrošināt, ka minētie dokumenti tiešām tiek pildīti; aicina dalībvalstis turpināt ratificēt ES un Vjetnamas ieguldījumu aizsardzības nolīgumu (EVIPA), lai tas kopā ar ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumu (EVFTA) varētu stāties spēkā pēc iespējas ātrāk; norāda, ka 2018. gadā ES eksportēja uz Vjetnamu preces aptuveni 13,8 miljardu EUR vērtībā, kā arī norāda, ka uz noteikumiem balstīti BTN un ieguldījumu aizsardzības nolīgumi (IAN) nodrošinās paredzamību un tiesiskumu ieguldītājiem, kā arī palielinās eksportu abos virzienos un nodrošinās stabilitāti MVU un to uzticību; uzskata, ka šie nolīgumi ir solis ceļā uz BTN noslēgšanu ar visu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) reģionu;

34.  uzsver, ka šie trīs nolīgumi stiprina Eiropas Savienības stratēģisko dinamiku nozīmīgā pasaules reģionā, kam raksturīgs iedzīvotāju skaita un ienākumu straujš pieaugums, kas sniedz būtiskas iespējas mūsu ekonomikas dalībniekiem; uzsver, ka ES, stiprinot savu klātbūtni, varētu radīt alternatīvu Ķīnas dominējošajam stāvoklim šajā reģionā;

Latīņamerika un Karību jūras reģions

35.  uzsver, cik svarīgi ir stiprināt savstarpēji izdevīgas tirdzniecības un politiskās attiecības ar Latīņameriku; atgādina, ka Eiropas Savienībai ir cieša sadarbība ar Latīņameriku, kas balstās uz abu pušu vēsturiskajām, kultūras un ekonomikas saitēm, un ka Latīņamerika kopā ar Karību jūras reģionu ir piektais lielākais ES tirdzniecības partneris; uzskata, ka ES klātbūtnei reģionā ir ļoti būtiska nozīme, gan lai veicinātu sadarbību, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, gan arī lai īstenotu ES ārējās darbības politiku un it īpaši lai stiprinātu daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu; aicina Komisiju attiecībā uz turpmākajiem tirdzniecības un asociācijas nolīgumiem skaidri paust savus nodomus par teksta sadalīšanu;

36.  uzsver, cik svarīga ir nesen noslēgtā ES un Meksikas asociācijas nolīguma modernizācija un Mercosur asociācijas nolīguma noslēgšana, kas var padziļināt mūsu stratēģisko partnerību ar Latīņameriku, radīt papildu iespējas mūsu tirdzniecības attiecībās ar šīm valstīm un palīdzēt dažādot piegādes ķēdes Eiropas ekonomikai; uzskata, ka asociācijas nolīgums starp ES un Mercosur ir lielākais šāda veida “no viena bloka uz otru bloku” darījums un tam ir potenciāls izveidot savstarpēji izdevīgu atvērta tirgus zonu, kas aptver aptuveni 800 miljonus iedzīvotāju; atgādina, ka šim nolīgumam, tāpat kā visiem ES tirdzniecības nolīgumiem, ir jānodrošina godīgas konkurences apstākļi un jāgarantē atbilstība Eiropas standartiem un ražošanas metodēm; norāda, ka nolīgumā ir juridiski saistoša nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, kas jāpiemēro, jāīsteno un pilnībā jānovērtē un ir paredzētas īpašas saistības attiecībā uz darba tiesībām un vides aizsardzību, tostarp Parīzes nolīguma par klimatu un ar to saistīto piemērošanas noteikumu īstenošanu; uzsver, ka ES un Mercosur nolīgumu nevar ratificēt tā pašreizējā veidā;

37.  pauž pārliecību, ka asociācijas nolīguma ar Čīli modernizācija sekmēs ES klātbūtni plašākā reģionā un palīdzēs veicināt starptautiskās tirdzniecības programmas īstenošanu, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību, vides un nodarbinātības standartu stingrāku aizsardzību un cilvēktiesību ievērošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka notiekošajās sarunās šie principi tiek ievēroti un ka savlaicīgi iespējams panākt vienošanos;

Procesā esošās BTN sarunas

38.  aicina īstenot vērienīgu programmu sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, jo īpaši ar Austrāliju un Jaunzēlandi, Tunisiju, Maroku un Indonēziju, kas būtu saskaņā ar zaļo kursu, taču paturēt prātā atsevišķu lauksaimniecības produktu, piemēram, liellopu gaļas, aitas gaļas, piena produktu un augļu, sensitīvo raksturu; atkārtoti aicina ātri sākt sarunas par ieguldījumiem ar Taivānu un aicina Komisiju sākt darbības jomas izpēti;

39.  ieņem pragmatisku pieeju jautājumam par tirdzniecības attiecībām ar Apvienoto Karalisti, kam vajadzētu būt visaptverošām un vērienīgām, ar mērķi panākt nulles tarifus un nulles kvotas, un tām būtu jābalstās uz tirdzniecības, ieguldījumu un konkurētspējas principiem, kas izklāstīti tās 2020. gada 18. jūnija ieteikumā par sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti(14); atzīmē, ka 2019. gada 17. oktobra politiskajā deklarācijā, ko atbalstīja Apvienotā Karaliste, ir teikts, ka tālākās ekonomiskās partnerības pamatā būs noteikumi, ar ko nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus atklātai un godīgai konkurencei, it īpaši, ja līdz 2020. gada beigām netiek panākta vienošanās; norāda, ka ES dalībvalstis ir neto eksportētājas uz Apvienoto Karalisti un ka atrast tādu risinājumu, kas ir pieņemams abām pusēm, ir prioritāte, lai nodrošinātu ES eksportētāju un ieguldītāju interešu ievērošanu un aizsardzību; aicina Komisiju veicināt ES uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju;

40.  mudina Komisiju Apvienotās Karalistes izstāšanos izmantot kā izdevību, lai saskaņotu ES rīcībpolitikas, samazinātu birokrātiju un palielinātu ES uzņēmumu un MVU konkurētspēju; uzsver, ka ar BTN ar Apvienoto Karalisti būtu jācenšas panākt pēc iespējas ciešāku piekļuvi tirgum un jāatvieglina tirdzniecība, lai maksimāli samazinātu tirdzniecības traucējumus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

BTN īstenošana

41.  novērtē iznākumu, kas izklāstīts Komisijas ziņojumā par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz Dienvidkoreju, Centrālameriku un Latīņameriku, Kanādu un austrumu partneriem; uzsver, ka ES tirdzniecības nolīgumi vairumā gadījumu nepārprotami ir sasnieguši savu galveno mērķi, proti, radīt ievērojamas iespējas ES eksportētājiem iekļūt trešo valstu tirdzniecības tirgos; tomēr uzsver, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm protekcionisma tendenču dēļ palielināsies tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļu negatīvā ietekme uz ekonomiku; aicina Komisiju turpināt veikt ex post ietekmes novērtējumu, tostarp attiecībā uz ilgtspēju, par tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz mūsu ekonomiku;

42.  mudina Komisiju pastāvīgi meklēt veidus, kā uzlabot tirdzniecības attiecības un turpināt padziļināt ekonomisko integrāciju ar Austrumu partnerības valstīm un it īpaši ar trīs asociētajām valstīm;

43.  atgādina par pozitīvajām tendencēm, ko iezīmē ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums (CETA); atzīmē, ka nolīguma īstenošanas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā divpusējā preču, tostarp lauksaimniecības un pārtikas produktu, tirdzniecība pieauga par 10,3 %, salīdzinot ar vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados; atgādina, ka ES tirdzniecības bilances pārpalikums ar Kanādu palielinājās līdz 60 % un radīja papildu iespējas mūsu eksportētājiem; atgādina, ka pēc nolīguma provizoriskās stāšanās spēkā abas puses ir izveidojušas stabilu partnerību, un sākotnējais teksts ir papildināts ar būtiskiem ieteikumiem attiecībā uz tirdzniecību, klimatrīcību un Parīzes nolīgumu, dzimumu līdztiesību un MVU, kas liecina par tirdzniecības nolīguma īstenošanas dinamiku; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam jaunākos datus par ES MVU eksportu un nolīguma vispārējo ilgtspēju; atgādina, ka ir svarīgi stiprināt TIA sadaļas īstenošanu un paveiktā darba pēctecību;

44.  atkārtoti pauž bažas par zemo preferenču izmantošanas līmeni ES eksportam, par ko ziņojuši daži ES preferenciālie partneri, kas norāda uz ierobežotajām priekšrocībām, ko tirdzniecības divpusējās sadarbības stratēģija sniedz mazākiem ekonomikas dalībniekiem; jo īpaši norāda, ka ļoti atšķiras tas, kā Savienības eksporta preferences tiek izmantotas attiecībā uz dažādiem tirdzniecības partneriem, un pavisam maz — kā preferences izmanto ES importam no dažādām tirdzniecības partnervalstīm; aicina Komisiju padziļināti analizēt preferenču izmantošanu un ierosināt jaunus inovatīvus mehānismus un praktiskus risinājumus; uzsver, cik būtiski šajā ziņā ir elastīgi, saskaņoti un nesarežģīti izcelsmes noteikumi; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm racionalizēt darbu virzībā uz efektīvākas tirdzniecības veicināšanu un komunikācijas stratēģiju īstenošanu, kā arī pilnībā izmantot ES delegāciju potenciālu visā pasaulē;

45.  norāda, ka lielais ar tirdzniecību saistīto šķēršļu skaits un tādu šķēršļu skaits, kas nav saistīti ar tirdzniecību, atšķirības kontroles līmenī un kvalitātē, kā arī atšķirības muitas procedūrās un sankciju politikā ES ievešanas punktos muitas savienībā bieži rada tirdzniecības plūsmu izkropļojumus un apdraud Eiropas vienotā tirgus integritāti; tādēļ aicina Komisiju risināt šo jautājumu, nodrošinot, ka uzņēmumi var godīgi konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos;

46.  uzsver, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ir viens no Savienībai būtiskākajiem jautājumiem sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, un uzsver arī, ka ir svarīgi, lai ES partneri ievērotu šos noteikumus; aicina Komisiju nodrošināt lielāku atbilstību šiem noteikumiem spēkā esošajos un turpmākajos tirdzniecības nolīgumos;

47.  aicina Komisiju pievērst īpašu vērību ES brīvās tirdzniecības nolīgumu kopējai ietekmei uz novirzēm tirdzniecības plūsmās, kas rodas gan ES, gan arī partnervalstīm, un salīdzināt rezultātus ar atsevišķiem ietekmes novērtējumiem un faktiskajiem rādītājiem;

48.  uzsver, ka tirdzniecības sarunās ir ļoti svarīgi iesaistīt it īpaši visu pušu valstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru; prasa tirdzniecības nolīgumu apspriešanā un īstenošanā vairāk iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību un apspriesties ar tiem, it īpaši iekšzemes padomdevēju grupu kompetences jomā, kuru uzraudzības lomu varētu paplašināt, attiecinot to uz visām tirdzniecības nolīgumu daļām, nevis tikai uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām;

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

49.  atgādina par savu nostāju, kas pausta iepriekšējā ziņojumā par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu; uzsver, ka Komisijas dienestu 2018. gada 27. februārī izstrādātais 15 punktu rīcības plāns ir labs pamats pārdomām, kā uzlabot mehānismus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļās; atgādina, ka jaunās paaudzes nolīgumos ir iekļautas klauzulas par cilvēktiesībām un sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, kuru pilnīga īstenošana ir vērsta uz to, lai garantētu un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, Savienības vērtības un augsta līmeņa darba, sociālos un vides standartus; ņem vērā Komisijas ziņojumā par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu iekļauto ilgtspējīgas attīstības sadaļu novērtējumu un aicina savlaicīgi īstenot spēkā esošos TIA noteikumus; prasa Komisijai izstrādāt skaidru un konkrētu metodiku šo sadaļu īstenošanas uzraudzībai un novērtēšanai, ņemot vērā to, ka nav iespējams veikt šo novērtēšanu, tikai pamatojoties uz kvantitatīviem datiem; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par to, kā stiprināt tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības sadaļas īstenošanu;

50.  ņem vērā Komisijas JUST ĢD iniciatīvu par uzņēmumu obligātu uzticamības pārbaudi, kas būtu jāņem vērā arī ES tirdzniecības nolīgumos, paredzot arī mehānismu, kas nodrošina efektīvu īstenošanu; norāda, ka priekšlikumam par obligātu uzticamības pārbaudi būtu jānodrošina, lai šie pasākumi neradītu papildu slogu Eiropas MVU un nemazinātu to konkurētspēju;

51.  atgādina par savu aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm konstruktīvi iesaistīties sarunās par juridiski saistošu ANO nolīgumu par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem attiecībā uz cilvēktiesībām, lai no cilvēktiesību pārkāpumiem cietušām personām nodrošinātu tiesu iestāžu pieejamību un iespēju pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu;

52.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par Eiropas zaļo kursu un uzsver, ka tā būtu aktīvi jāatbalsta ar ekoloģiski, ekonomiski un sociāli līdzsvarotu ES tirdzniecības stratēģiju; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos padarīt Parīzes klimata nolīguma ievērošanu par būtisku klauzulu tirdzniecības nolīgumos;

53.  norāda, ka pašreizējā pieeja jau palīdz risināt jautājumus, kas saistīti ar pienākumu neizpildi; tomēr aicina Komisiju būt uzmanīgākai un mācīties no iepriekšējās pieredzes, kas gūta, pēc ES pieprasījuma veidojot darba grupu ES un Korejas BTN satvarā, pēc tam, kad Dienvidkoreja neratificēja Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas par darba ņēmēju tiesībām, jo īpaši tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu;

54.  atgādina, ka Komisijas un Parlamenta agrīnie centieni tirdzniecības sarunās ar Meksiku un Vjetnamu ar panākumiem sekmēja SDO Konvencijas Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu ratifikāciju abās valstīs attiecīgi 2018. gada novembrī un 2019. gada jūnijā; pauž atzinību abām valstīm par šādu nozīmīgu soli; aicina Komisiju uzraudzīt progresu, kas panākts citu SDO konvenciju īstenošanā, un nekavējoties izveidot starpparlamentāro komiteju, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar EVFTA, īpašu uzmanību pievēršot bērnu darba aizliegumam; pauž nožēlu par to, ka Vjetnama nav ratificējusi SDO konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību; aicina Komisiju stingri uzraudzīt situāciju un pieprasīt apspriedes ar Vjetnamas valdību, ja tā pastāvīgi neīsteno neatlaidīgus centienus, lai to ratificētu, kā to paredz nolīgums;

55.  atgādina, ka nepieciešams efektīvs rīcības plāns, lai sasniegtu mērķi panākt pilnīgu neiecietību pret bērnu darbu BTN, veidojot ciešas partnerības ar NVO un valstu iestādēm, lai rastu efektīvas sociālās un ekonomiskās alternatīvas ģimenēm un strādājošajiem atbilstīgi darbībām, kas veiktas saskaņā ar ES attīstības politiku;

56.  uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos iekļautajām tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām vajadzētu būt vienam no Eiropas zaļā kursa ārējās dimensijas virzītājspēkiem; uzsver, ka jebkādam jaunam ar oglekli saistītam pielāgošanas mehānismam vajadzētu būt saderīgam ar PTO noteikumiem, kā arī ES BTN; uzsver, ka ES uzņēmumus nevajadzētu nostādīt neizdevīgos konkurences apstākļos;

57.  atzīme, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politika būtu jāizmanto kā līdzeklis atbildīgai piegādes ķēžu pārvaldībai, tostarp nodrošinot, lai uzņēmumi ievērotu cilvēktiesības, darba tiesības un vides standartus, kā arī to, ka ir piekļuve tiesu sistēmai; pieņem zināšanai Komisijas uzņemtās saistības līdz 2021. gadam nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu;

58.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenota un uzraudzīta vienpusējām tirdzniecības preferencēm, tādām kā VPS un VPS+, par nosacījumu izvirzītā cilvēktiesību ievērošana; uzsver, ka ES tirdzniecības politikai būtu jāpalīdz apkarot nelikumīgu tirdzniecību, mežu platību samazināšanos un mežu degradāciju;

59.  uzskata, ka pilnībā jāņem vērā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijas tirdzniecības dimensija; atgādina, ka 2020. gada 16. janvāra rezolūcijā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)(15) pausts aicinājums Komisijai un dalībvalstīm aktīvi sadarboties, jo īpaši izmantojot savus ārējos instrumentus, piemēram, kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus un pārvaldību un izvirzītu tiem mērķus, sevišķi daudzpusējos un tirdzniecības nolīgumos, kā arī pasākumos pret neizpildi; līdz ar to aicina Komisiju visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut īstenojamas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas;

60.  prasa, lai papildus parastajām SDO pamata konvencijām ES mudinātu savus ekonomiskos partnerus ratificēt un īstenot arī Konvenciju Nr. 189 par mājsaimniecībā nodarbinātām personām, Nr. 156 par darbiniekiem ar ģimenes pienākumiem un Nr. 190 par vardarbību un aizskaršanu;

ES tirdzniecības interešu aizsardzība

61.  atgādina, ka centieniem saglabāt uz noteikumiem balstītu tirdzniecību jābūt izšķirīgiem mūsu tirdzniecības stratēģijā, un šajā sakarā atzinīgi vērtē tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju, ko pieņēma 2018. gadā, un jauno ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu; uzsver, ka šī ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas mehānisma mērķis ir sadarboties un, iespējams, ierobežot ārvalstu ieguldījumus stratēģiskajās nozarēs, lai aizsargātu Savienību un tās dalībvalstis; aicina Komisiju nodrošināt tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) efektīvu piemērošanu, lai aizsargātu Eiropas rūpniecību no negodīgas tirgus prakses, un novērtēt un stiprināt aizsardzības instrumentus, lai ar tiem varētu labāk reaģēt uz ārkārtējiem apstākļiem un lai tie būtu labāk pielāgoti Eiropas rūpniecības stiprināšanai, efektīvi prognozējot tirdzniecības plūsmu radītos tirgus traucējumus; uzsver, ka nepieciešama stingra izvērtēšana un sadarbība apstākļos pēc Covid-19, kad dažas ES stratēģiskās nozares var būt pakļautas spiedienam; tomēr uzsver, ka jauno ĀTI izvērtēšanas mehānismu nekad nedrīkstētu izmantot kā protekcionisma pasākumu; atzinīgi vērtē Balto grāmatu par ārvalstu subsīdijām un aicina Komisiju vajadzības gadījumā nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ja pašreizējie instrumenti izrādītos nepietiekami;

62.  norāda, ka patlaban ievērojami palielinās tērauda imports no Ķīnas un citām trešām valstīm un ka tas būtiski ietekmē Eiropas rūpniecību un apdraud lielu skaitu darbvietu; uzsver, ka pašreizējo tērauda izstrādājumu importa aizsardzības pasākumu pārskatīšanas procesā jāsamazina pašreizējās kvotas atbilstīgi importa jaudas pārpalikumam un jāatceļ iespēja nodot neizmantotās kvotas;

63.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par galvenā tirdzniecības izpildamatpersonas (CTEO) iecelšanu amatā 2020. gada sākumā, lai tiktu uzraudzīta un uzlabota atbilstība ES tirdzniecības nolīgumiem; norāda, ka pienācīgi jāīsteno ES tirdzniecības nolīgumu noteikumi, lai nodrošinātu šādu nolīgumu efektivitāti un novērstu tirgus izkropļojumus; uzsver, ka šajā jaunizveidotajā postenī galvenā uzmanība jāpievērš mūsu tirdzniecības nolīgumu īstenošanai un izpildei, kā arī tirgus piekļuves un tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību pārkāpumiem; uzskata, ka galvenajam uzraugam tirdzniecības nolīgumu izpildes jautājumos būtu ne tikai jāuzrauga un jāpanāk ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm noteikto pienākumu vides un darba tiesību aizsardzības jomā izpilde, bet jāpievēršas tirdzniecības nolīgumu visu sadaļu īstenošanai, lai nodrošinātu šādu līgumu pilnvērtīgu izmantošanu; aicina Komisiju precizēt šīs jaunās amatpersonas funkcijas;

64.  aicina Padomi nodrošināt, ka ātri tiek panākta vienošanās par starptautiskā iepirkuma instrumentu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, savstarpīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmējiem; aicina izveidot ārkārtas veselības aprūpes pamatproduktu globālu katalogu, lai nākotnē izvairītos no trešo valstu piegādātāju ļaunprātīgas rīcības starptautiskajā tirdzniecībā globālas pandēmijas laikā; norāda, ka Savienības publiskā iepirkuma tirgi ir atvērtākie šāda veida tirgi pasaulē un ka vairākas trešās valstis piedāvā ļoti ierobežotu piekļuvi šiem tirgiem; uzsver, ka ir svarīgi veicināt savstarpīgumu un abpusēju labumu tirgu pieejamības un publiskā iepirkuma jomā, ņemot vērā ES uzņēmumu intereses;

65.  uzsver, ka visās dalībvalstīs ir jāievieš atbilstoši ieguldījumu izvērtēšanas mehānismi, lai aizsargātos pret riskiem, kas saistīti ar drošību un sabiedrisko kārtību; mudina dalībvalstis, kurām vēl nav šādu izvērtēšanas mehānismu, ieviest pagaidu risinājumus, un aicina Komisiju aktīvi atbalstīt šādus centienus;

66.  uzsver, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi ES un ārvalstu ieguldītāju veikta veselības aprūpes un citas būtiskas infrastruktūras iegāde var negatīvi ietekmēt ES centienus risināt Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas Eiropā; šai sakarā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par norādījumiem dalībvalstīm pirms ĀTI izvērtēšanas regulas piemērošanas; aicina tās dalībvalstis, kuras vēl nav izveidojušas izvērtēšanas mehānismu, to steidzami izdarīt; aicina visas dalībvalstis izmantot visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu efektīvu mehānismu ieviešanu nolūkā izvērtēt potenciālo ieguldījumu un uzņēmumu iegādes radītos apdraudējumus kritiskai veselības aprūpes infrastruktūrai ES un nepieciešamības gadījumā veikt preventīvus un bloķēšanas pasākumus;

67.  atkārtoti norāda, ka jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi tām Eiropas nozarēm, kuras īsteno augstus klimata, vides, ekoloģiskos un sociālos standartus, un tirdzniecības partneriem, kuri šādus augstus standartus neievēro; uzskata, ka tādēļ steidzami nepieciešams ar PTO noteikumiem saderīgs oglekļa pielāgošanas mehānisms, kas visā pasaulē veicina klimatrīcību un aizsargā Eiropas nozares pret negodīgu konkurenci;

68.  aicina ES vadītājus un Komisiju pieņemt drosmīgus lēmumus par ES pašu resursu sistēmas reformu, tostarp jaunu pašu resursu groza ieviešanu; atkārtoti apstiprina savu nostāju, kas izklāstīta starpposma ziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), attiecībā uz jauno pašu resursu potenciālo kandidātu sarakstu: Kopēja konsolidēta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, digitālo pakalpojumu nodokļi, finanšu darījumu nodoklis, ienākumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, plastmasas ieguldījums un PTO prasībām atbilstošs oglekļa dioksīda emisiju pielāgošanas mehānisms uz robežas(16);

69.  pauž bažas par ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanas mehānismu pastāvīgu paplašināšanu, slēdzot ieguldījumu nolīgumus; atgādina, ka šādas paralēlas tiesību sistēmas tiek veidotas, lai efektīvāk īstenotu uzņēmumu intereses un tiesības, nevis to pienākumus un atbildību, un ka tās var apdraudēt valstu politikas veidošanas telpu un leģitīmās reglamentēšanas tiesības; nosoda to, ka juridiskās firmas jau ir sākušas reklamēt konsultācijas par to, kā ārvalstu ieguldītāji var uzsākt tiesvedību par valdību pasākumiem, ko tās pieņēmušas Covid-19 dēļ; aicina noteikt moratoriju visām strīdu izšķiršanas prasībām par pasākumiem saistībā ar pandēmijas veselības aizsardzības, ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem un tās ietekmi;

70.  aicina atsākt sarunas par Vides preču nolīgumu, kā arī aicina Komisiju ierosināt vides precēm piemēroto tarifu vienpusējus grozījumus, ja tās tiek atzītas par tādām, kas veicina Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu;

71.  aicina ES ārējās attiecībās ar trešām valstīm pievērst lielāku vērību aprites ekonomikas iniciatīvu(17) ārējai dimensijai, īstenojot sadarbību un dialogu regulējuma jomā;

Pakalpojumu tirdzniecība un digitālā tirdzniecība

72.  atzinīgi vērtē pašreizējās plurilaterālās sarunas par galvenajām pakalpojumu tirdzniecības jomām, īpaši par pakalpojumu iekšzemes regulējumu un ieguldījumu veicināšanu; atzīmē, ka komerciāla klātbūtne trešā valstī ir dominējošais tirdzniecības pakalpojumu un e-komercijas nodrošināšanas veids;

73.  uzsver, ka ES ir pasaulē lielākā pakalpojumu eksportētāja un ka pakalpojumu īpatsvars tās IKP ir aptuveni 70 %; īpaši uzsver pakalpojumu tirdzniecības relatīvo noturību Covid-19 krīzes laikā, kā arī uzsver tās nozīmi Eiropas ekonomikas atveseļošanā;

74.  uzsver, ka ir jāveicina starptautiski atveseļošanās centieni, īstenojot atvērtu un godīgu tirdzniecību, tostarp digitālo tirdzniecību, kas nosaka nepieciešamību pieņemt moratoriju muitas nodevām elektroniskiem darījumiem; atbalsta PTO kopīgo paziņojumu par elektronisko tirdzniecību, kurā pausts atbalsts globāliem noteikumiem šajā jomā; aicina būt atvērtiem, lai panāktu jēgpilnu rezultātu un atvieglinātu datu plūsmu pāri robežām, kā arī novērstu nepamatotus šķēršļus elektroniskai tirdzniecībai, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus par privātumu un datu aizsardzību, tostarp Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR), un aicina izmantot sarunu vadlīnijās paredzēto elastību; atzinīgi vērtē to, ka šīs sarunas vieno ļoti lielu skaitu PTO dalībvalstu, un aicina šajās sarunās nodrošināt pēc iespējas lielāku atvērtību un iekļautību;

MVU

75.  norāda, ka MVU veido aptuveni 30 % no ES preču eksporta vērtības un vairāk nekā 80 % no visiem ES uzņēmumiem, kas eksportē preces, taču tikai 5 % MVU darbojas starptautiskā mērogā, kas nozīmē, ka lielākā daļa ir atkarīga no iekšējā tirgus dinamikas; atbalsta priekšlikumu, ka visos ierosinātajos BTN būtu jāiekļauj īpaša sadaļa par MVU, kā tas paredzēts ES un Japānas un ES un Meksikas nolīgumā, un ka šādas sadaļas būtu jāiekļauj, kad tiek pārskatīti spēkā esošie BTN; norāda, ka tirdzniecības šķēršļi un birokrātija ir sevišķi apgrūtinoši MVU; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt MMVU, īpaši pievēršoties un paredzot pasākumus sieviešu vadītiem MMVU; aicina ES un tās dalībvalstis, izveidojot eksporta palīdzības dienestus, sevišķu uzmanību pievērst sieviešu vadītu MMVU īpašajiem apstākļiem, izmantot BTN radītās iespējas un pastiprināt pakalpojumus, tehnoloģijas un infrastruktūru (piemēram, piekļuvi internetam), kas ir īpaši svarīgi sieviešu un viņu vadīto MMVU ekonomiskajām iespējām;

76.  prasa Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un uzņēmumiem attiecībā uz MVU atvieglot izcelsmes noteikumu izmantošanu un izpratni par tiem; atgādina Komisijai par tās mērķi 2020. gada sākumā Access2Market platformas ietvaros ieviest izcelsmes noteikumu pašnovērtējuma rīku attiecībā uz MVU, lai palīdzētu uzņēmumiem izvērtēt, vai attiecīgais produkts var pretendēt uz preferencēm, ko paredz konkrētais ES tirdzniecības nolīgums, lai veicinātu to, ka MVU aktīvāk izmanto preferences saskaņā ar ES tirdzniecības nolīgumiem un lai MVU beidzot varētu izmantot visas priekšrocības, ko sniedz tirdzniecības nolīgumi, nodrošinot lietotājiem draudzīgu, aktuālu un praktisku informāciju par tirdzniecības politiku un konkrētiem BTN; atkārtoti aicina Komisiju uzraudzīt savas tirdzniecības politikas ietekmi uz MVU, jo tiem ir būtiska nozīme starptautiskajā tirdzniecībā, un atgādina, ka to lieluma un ierobežoto resursu dēļ administratīvās izmaksas un birokrātija MVU ietekmē nesamērīgi;

Dzimums un tirdzniecība

77.  uzsver, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumi paver iespēju veicināt dzimumu līdztiesību un uzlabot sieviešu ekonomisko stāvokli trešās valstīs, un aicina Komisiju cīnīties pret sieviešu ekspluatāciju; aicina Komisiju un Padomi ierosināt apspriest īpašas dzimumu līdztiesībai veltītas sadaļas iekļaušanu ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos; atbalsta ieteikumus par dzimumu aspektu un tirdzniecību, ko sniegusi ES un Kanādas Apvienotā komiteja, kas veido platformu izpratnes vairošanai par to, kā tirdzniecības nolīgums var veicināt dzimumu līdztiesību;

78.  konstatē, ka 26 ilgtspējas ietekmes novērtējumos, kas veikti kopš 2017. gada jūnija, nebija iekļauta konkrēta statistika par tirdzniecību un dzimumu aspektu un ka arī 2018. gada īstenošanas ziņojumā šādi dati nav sniegti; uzstāj, ka ir jāsāk vākt pa dzimumiem sadalītus datus, un sagaida, ka nākamajā ziņojumā tiks iekļauti visaptveroši dati par BTN ietekmi saskaņā ar Komisijas apņemšanos; šai sakarā atsaucas uz Kanādas veikto uz dzimumu pamatoto novērtējumu kā paraugpraksi, ko ieteicams īstenot;

79.  aicina Komisiju nodrošināt, lai valsts konsultatīvās grupas (VKG) būtu dzimumu ziņā līdzsvarotas, lai tiktu izveidota Tirdzniecības un dzimumu jautājumu komiteja, kas norādītu uz trūkumiem, un lai, tāpat kā Kanādas un Izraēlas BTN gadījumā, strīdu izšķiršanas mehānisms tiktu piemērots arī dzimumu jautājumiem;

o
o   o

80.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0230.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0477.
(3) OV C 307, 30.8.2018., 109. lpp.
(4) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.
(5) OV C 101, 16.3.2018., 19. lpp.
(6) OV C 407, 4.11.2016., 2. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0066.
(8) https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2020/february/tradoc_158619.pdf
(9) OV L 771, 15.4.202., 1. lpp.
(10) Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūnija rezolūcija par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada.
(11) Eiropas Parlamenta 2018  gada 13. marta rezolūcija par dzimumu līdztiesību ES tirdzniecības nolīgumos.
(12) Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūcija par Ķīnas kā tirgus ekonomikas statusu (OV C 76, 28.2.2018., 43. lpp.).
(13) https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_20_161
(14) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0152.
(15) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.
(16) Sk. Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. maija rezolūcija par jauno daudzgadu finanšu shēmu, pašu resursiem un atveseļošanas plānu (Pieņemtie teksti P9_TA(2020)0124).
(17) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0098&from=EN?

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 8. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika