Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2020/0036(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0162/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0162/2020

Debates :

PV 06/10/2020 - 11
CRE 06/10/2020 - 11
PV 24/06/2021 - 2
PV 24/06/2021 - 4
CRE 24/06/2021 - 2
CRE 24/06/2021 - 4

Balsojumi :

PV 07/10/2020 - 2
PV 07/10/2020 - 11
PV 08/10/2020 - 2
PV 24/06/2021 - 11

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0253
P9_TA(2021)0309

Pieņemtie teksti
PDF 376kWORD 113k
Ceturtdiena, 2020. gada 8. oktobris - Brisele
Eiropas Klimata akts ***I
P9_TA(2020)0253A9-0162/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (COM(2020)0080 – COM(2020)0563 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.anorāde (jauna)
—   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), tostarp 3. IAM „Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem”,
Grozījums Nr. 2
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.bnorāde (jauna)
—   ņemot vērā dramatiskās sekas, ko uz cilvēka veselību atstāj gaisa piesārņojums, kurš — spriežot pēc Eiropas Vides aģentūras datiem, — ir par iemeslu tam, ka katru gadu pāragri nomirst 400 000 cilvēku,
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Klimata pārmaiņas rada eksistenciālu apdraudējumu, tāpēc gan Savienībai, gan dalībvalstīm ar stingrāku vērienu un vairāk ir jārīkojas klimata politikas jomā. Savienība ir apņēmusies rīkoties enerģiskāk, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, un ir apņēmusies panākt, ka tiek īstenots 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”)1a, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā uz līdztiesības un labāko pieejamo zinātnisko datu pamata, un tādējādi godīgi dot savu ieguldījumu pasaules centienos iegrožot planētas vidējās temperatūras pieaugumu tā, lai tas nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
_________________
1a OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.
 (1)  Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību, kas ir veselīgāka, ar mūsdienīgu, ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu un starptautiski konkurētspējīgu ekonomiku un ar ļoti kvalitatīvām darbvietām, kur 2050. gadā būtu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt, atjaunot un stiprināt Savienības dabas kapitālu, jūras un sauszemes ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Šādas pārkārtošanās pamatā ir jābūt jaunākajiem neatkarīgi konstatētiem zinātniskajiem faktiem. Obligāti ir arī jānodrošina, lai pārkārtošanās būtu sociāli taisnīga un iekļaujoša un lai tās pamatā būtu solidaritāte un sadarbības centieni Savienības līmenī, tā nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, un vienlaikus ar to ir jātiecas panākt ekonomisko izaugsmi, radīt ļoti kvalitatīvas darbvietas un prognozējamu vidi investīcijām, kā arī ievērot principu „nenodari kaitējumu”.
_________________
 _________________
19 Komisijas paziņojums „Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640 final, 2019. gada 11. decembris.
 19 Komisijas paziņojums „Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640 final, 2019. gada 11. decembris.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5°C, citādi neizdosies mazināt ekstrēmu laikapstākļu notikumu varbūtīgumu. Globālais novērtējuma ziņojums21, ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība; atzīts, ka klimata pārmaiņas trešais nozīmīgākais biodaudzveidības zuduma cēlonis22.
 (2)  Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globāla mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem ir sniegts spēcīgs zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un ir uzskatāmi norādīts, ka strauji jāizvērš enerģiskāka rīcība klimata jomā un ka ir nepieciešama pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5°C, un tas ir jo īpaši vajadzīgs, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību un kritisko punktu sasniegšanas varbūtību. Globālais novērtējuma ziņojums21, kuru 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās bioloģiskā daudzveidība un ka klimata pārmaiņas ir trešais nozīmīgākais faktors, kas veicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu22.Minētajā ziņojumā arī tiek lēsts, ka dabā rodamu risinājumu ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā laika periodā līdz 2030. gadam varētu sasniegt 37 % īpatsvaru. Klimata pārmaiņas graujoši ietekmē jūras un sauszemes ekosistēmas, kuras darbojas kā ārkārtīgi svarīgi antropogēno oglekļa emisiju piesaistītāji, bruto izteiksmē nodrošinot, ka katru gadu tiek absorbēti aptuveni 60 % no pasaules antropogēno emisiju apjoma.
_________________
 _________________
20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].
 20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].
21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.
 21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services
22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).
 22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.
 (3)  Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams taisnīgi pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, veicināt ļoti kvalitatīvu nodarbinātību, sociālo labklājību, ilgtspējīgu izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un ātri, godīgi, lietderīgi, izmaksu ziņā efektīvi un sociāli taisnīgi — nevienu neatstājot novārtā, — panākt planētas vidējās temperatūras pieauguma iegrožošanu tā, kā ir noteikts 2015. gada Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)   Zinātne ir pierādījusi, ka pastāv saikne starp veselības, vides un klimata krīzi un ka tas ir saistīts tieši ar klimata pārmaiņu un arī ar bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanas sekām. Iespējams, ka nākamajās desmitgadēs Covid-19 pandēmijai līdzīgu veselības un sanitārās krīzes situāciju varbūtība kļūs daudzreiz lielāka, tāpēc Savienībai kā globāla mēroga procesu dalībniecei ir pienākums īstenot vispārēju stratēģiju, kas nepieļautu šādu situāciju veidošanos, novēršot problēmu cēloņus, un veicinātu integrētu pieeju, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
(3b)   PVO dati liecina, ka klimata pārmaiņas ietekmē veselībai noteicošus sociālos un ar vidi saistītus faktorus — tīrs gaiss, nekaitīgs dzeramais ūdens, pietiekams pārtikas nodrošinājums un droša pajumte —, un tiek prognozēts, ka laika periodā no 2030. līdz 2050. gadam katru gadu no nepilnvērtīga uztura, malārijas, akūtas caurejas un pārmērīga karstuma nomirs vēl par 250 000 cilvēku vairāk, un tieši ārkārtīgi augstā gaisa temperatūra veicinās nāves gadījumu skaita pieaugumu, jo īpaši vecāka gadagājuma ļaužu un neaizsargātu riska grupu kategorijās. Plūdi, karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki — tā klimata pārmaiņas būtiski ietekmē cilvēka veselību, un šī ietekme cita starpā izpaužas arī kā nepietiekams uzturs, sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu slimības, kā arī vektoru pārnēsātas infekcijas slimības.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
3.c apsvērums (jauns)
(3c)   Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, ka tiesības uz veselību ir cilvēka pamattiesības. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām visām konvencijas Pusēm būtu jāizmanto piemērotas metodes — piemēram, valsts līmenī formulēti un noteikti ietekmes novērtējumi —, lai nodrošinātu, ka līdz minimumam ir samazināta to projektu un pasākumu nelabvēlīgā ietekme uz ekonomiku, sabiedrības veselību un vides kvalitāti, kurus Puses īsteno, cenšoties mazināt klimata pārmaiņas vai tām pielāgoties.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
3.d apsvērums (jauns)
(3d)   Šī regula palīdz aizsargāt Savienības iedzīvotāju neatņemamās tiesības uz dzīvību un drošu vidi, kuras atzītas gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un regulā ir noteikts, ka attiecīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kas attiecīgi Savienības vai valsts līmenī ir nepieciešami, lai novērstu reālo un nenovēršamo apdraudējumu, ko cilvēku dzīvībai un labklājībai un arī dabas pasaulei, no kuras cilvēki ir atkarīgi, rada pasaules mēroga ārkārtas situācija klimata jomā. Būtu jānodrošina, ka šīs regulas uzmanības centrā ir cilvēki, un ar to būtu jātiecas aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
3.e apsvērums (jauns)
(3e)  Klimata aizsardzībai vajadzētu būt Eiropas ekonomikas iespējai, un tai būtu jāpalīdz nodrošināt Eiropas rūpniecības vadošo vietu pasaulē inovācijas jomā. Ilgtspējīga, inovatīva ražošana var palīdzēt stiprināt Eiropas rūpniecību galvenajos tirgus segmentos un tādējādi aizsargāt un radīt darbvietas. Lai sasniegtu juridiski saistošo 2030. gada mērķi klimata jomā un 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, vēlākais līdz 2050. gadam šīs emisijas samazinot līdz nulles līmenim, Komisijai būtu jāveicina konkrētām nozarēm paredzētas “klimata partnerības” Savienības līmenī, apvienojot galvenās ieinteresētās personas (piemēram, nozares pārstāvjus, NVO, pētniecības institūtus, MVU, arodbiedrības un darba devēju organizācijas). Klimata partnerībām būtu jādarbojas kā nozaru dialogam un jāveicina paraugprakses apmaiņa starp Eiropas “pirmgājējiem dekarbonizācijas jomā” un jādarbojas kā Komisijas galvenajai konsultatīvajai struktūrai, kad tā pieņems savus turpmākos ar klimatu saistītos tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23, un uzsvērts, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24 un finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25.
 (4)  Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis — censties globālo temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23, vairot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24 un panākt, ka finanšu plūsmas ir pieskaņotas izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25. Šī regula ir vispārējs satvars, kas reglamentē Savienības ieguldījumu Parīzes nolīguma īstenošanā, tāpēc ar to būtu jāpanāk, ka šos trīs Parīzes nolīguma mērķus ar pilnu atdevi palīdz sasniegt gan Savienība, gan dalībvalstis.
_________________
 _________________
23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
 23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
 24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
 25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.
 (5)  Klimata jomā Savienība un dalībvalstis rīkojas ar mērķi aizsargāt cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, ekonomiku, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un bioloģisko daudzveidību no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, un tās arī rīkojas ar mērķi vairot pārticību planētas iespēju robežās, palielināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, vadoties pēc piesardzības principa, principa „piesārņotājs maksā”, principa „energoefektivitāte pirmajā vietā” un principa „nenodari kaitējumu”.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Savienības izveidotā tiesiskā regulējuma ietekmē un pateicoties Eiropas rūpniecības nozaru centieniem, Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms laika periodā no 1990. līdz 2018. gadam ir samazinājies par 23 %, savukārt ekonomika tajā pašā periodā ir augusi par 61 %, un tas liecina, ka ekonomisko izaugsmi var nošķirt no siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.
 (6)  Lai sasniegtu klimatneitralitāti, visiem ekonomikas sektoriem, tostarp aviācijas un jūras transporta nozarēm, ir ātri jāpanāk savu emisiju apjoma samazināšanās gandrīz līdz nullei. Šajā ziņā viens no galvenajiem faktoriem ir princips „piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā to, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz energosistēmu, kura ir ļoti energoefektīva un balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, kura ir ilgtspējīga, cenas ziņā pieejama un droša un kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus, turklāt nodrošinot, ka tiek mazināta enerģētiskā nabadzība. Klimatneitralitāte būtu jāsasniedz ar lielāku aprites ekonomikas ieguldījumu, un tādēļ jāpanāk, ka efektīvāk tiek izmantoti resursi un tiek izmantots vairāk mazoglekļa materiālu, turklāt nodrošinot, ka lielākā apjomā tiek novērsta atkritumu rašanās un veicināta reciklēšana. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde, un tiem būs nepieciešams papildu finansējums. Savienībai un dalībvalstīm būs jāpieņem vērienīgs un saskaņots tiesiskais regulējums, kas nodrošina visu ekonomikas sektoru ieguldījumu Savienības klimata mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Klimata sistēmai un temperatūras kāpumam sevišķi nozīmīgs ir kumulatīvais antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējais apjoms noteiktā laika periodā un siltumnīcefekta gāzu attiecīgā koncentrācija atmosfērā. IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5°C un attiecīgā scenārija datubāzē, kas ir ziņojuma pamatā, ir izklāstīti labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti par to, cik liela daļa no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta [jeb maksimuma] vēl ir pieejama, lai planētas vidējās temperatūras kāpums 21. gadsimtā nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai nodrošinātu konsekvenci ar Savienības apņemšanos censties iegrožot temperatūras kāpumu tā, lai tas nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ir jānosaka taisnīga daļa, kas Savienībai pienākas no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, kurš vēl ir pieejams. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets ir svarīgs instruments, ar ko vairot pārredzamību un pārskatatbildību Savienības klimata politikas nostādņu kontekstā. Veicot padziļinātu analīzi, kas pamato Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu „Tīru planētu -- visiem! – Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, Komisija ir norādījusi, ka 1,5°C iegrožošanas mērķim atbilstošais 28 ES dalībvalstu oglekļa budžets 2018.–2050. gadam būtu 48 Gt CO2. Balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem aprēķiniem, kurus izmantojusi IPCC, Komisijai būtu jānosaka 27 ES dalībvalstu neto siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets CO2 ekvivalenta izteiksmē, kas atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem būtu taisnīga daļa, kura Savienībai pienākas no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, kas vēl ir pieejams. Vadoties pēc Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, būtu jānosaka Savienības trajektorija pārejas procesam, kura rezultātā līdz 2050. gadam tiek panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un jo īpaši tiek sasniegti nākamie mērķrādītāji, ko attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienība ir noteikusi 2030. un 2040. gadam.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Pie tiesību aktiem, ar ko šo mērķrādītāju īsteno dzīvē, cita starpā pieder Direktīva 2003/87/EK26, ar kuru izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Regula (ES) 2018/84227, ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/84128, kas nosaka, ka dalībvalstīm jāsabalansē zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi.
 (7)  Savienība ir ieviesusi tiesisko regulējumu, lai sasniegtu 2030. gadam patlaban noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kas pieņemts pirms Parīzes nolīguma stāšanās spēkā. Pie tiesību aktiem, ar ko šo mērķrādītāju īsteno dzīvē, cita starpā pieder Direktīva 2003/87/EK26, ar ko ir izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Regula (ES) 2018/84227, ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/84128, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu līdzsvarot ar to piesaistes apjomu.
__________________
 __________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
 26 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
 27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).
 28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir Savienības klimata politikas stūrakmens un galvenais šīs politikas instruments, ar ko izmaksu ziņā efektīvi panākt emisiju samazināšanos.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Vērienīgu dekarbonizācijas politiku Savienība aizsāka jau ar paketi „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/200131) un padarīti stingrāki relevantie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES32.
 (9)  Dekarbonizācijas politiku Savienība sāka īstenot jau ar paketi „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/200131) un stingrāki ir padarīti attiecīgie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES32.
__________________
 __________________
29 COM(2016)0860 final, 2016. gada 30. novembris.
 29 COM(2016)0860 final, 2016. gada 30. novembris.
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
 30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
 31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
 32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Enerģētikas sektorā Komisija ir sagatavojusi un pieņēmusi vairākas likumdošanas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un uz energoefektivitāti, cita starpā arī attiecībā uz ēku energoefektivitāti. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras vispārējais vadmotīvs ir princips „energoefektivitāte pirmajā vietā” un Savienības līderpozīcijas pasaules mērogā atjaunojamo energoresursu jomā. Ar šīm iniciatīvām valstīm būtu jārēķinās, lai panāktu progresu ilgtermiņa perspektīvā, strādājot pie 2050. gadam noteiktā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanas, un tādējādi nodrošinātu, ka Savienībā veidojas ļoti energoefektīva un uz atjaunojamiem energoresursiem balstīta energosistēma un notiek atjaunojamo energoresursu attīstība.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)   Pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, veidosies energosistēma, kurā enerģija primāri tiks iegūta galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem, un tas būtiski veicinās drošāku energoapgādi, mazinās energoatkarību un sekmēs vietējo darbvietu radīšanu.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
9.c apsvērums (jauns)
(9c)   Enerģētikas pārkārtošanas rezultātā palielinās energoefektivitāte un samazinās Savienības un dalībvalstu energoatkarība. Šādas strukturālas pārmaiņas pārejas procesā uz lietderīgāku ekonomiku, kas visos sektoros balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, ne vien labvēlīgi ietekmēs tirdzniecības bilanci, bet arī pamatīgāk garantēs drošu energoapgādi un ļaus cīnīties pret enerģētisko nabadzību.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
9.d apsvērums (jauns)
(9d)   Lai nodrošinātu solidaritāti un lai enerģētikas pārkārtošana būtu efektīva, ar Eiropas klimata politiku ir skaidri jānosaka, kā līdz 2050. gadam tiek panākta klimatneitralitāte. Savienībai arī turpmāk būtu reāli jāraugās uz to, cik efektīvas ir izmaksas un kādas ir tehniskās grūtības, un tai arī būtu jānodrošina, ka par pieņemamu cenu ir pieejami energoresursi — piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas —, ko var dispečēt augstākā un zemākā pieprasījuma līdzsvarošanai energosistēmā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
9.e apsvērums (jauns)
(9e)  Klimata aizsardzība dod Savienības ekonomikai iespēju strādāt intensīvāk un gūt labumu no iniciatora priekšrocībām, ko nodrošina līderpozīcijas tīro tehnoloģiju jomā. Tas, iespējams, palīdzētu Savienības rūpniecībai iegūt līderpozīcijas pasaules mēroga inovācijas jomā. Pateicoties ilgtspējīgu ražojumu inovācijām, Savienības rūpniecība var pamatīgāk nostiprināt savas pozīcijas galvenajos tirgus segmentos un tādējādi nosargāt un radīt darbvietas.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
9.f apsvērums (jauns)
(9f)  Ir jāatbalsta investīcijas ilgtspējīgās tehnoloģijās, kas ir būtiski svarīgas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai. Šajā ziņā ir svarīgi nodrošināt tehnoloģisko neitralitāti, tomēr nepieļaujot iesīkstēšanu. Kā norādīts Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumā „Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”, arī ūdeņradis var būt nozīmīgs elements, kas palīdz Savienībai īstenot apņemšanos ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt oglekļa neto nulles emisiju līmeni, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
9.g apsvērums (jauns)
(9g)  Komisijai būtu jāpastiprina centieni veidot Eiropas alianses, jo īpaši akumulatoru un ūdeņraža tehnoloģiju nozarē, jo tās ir ārkārtīgi svarīgas. Koordinētas Eiropas līmenī, tās piedāvā lieliskas iespējas reģioniem atlabt pēc Covid-19 pandēmijas un veiksmīgi īstenot strukturālas pārmaiņas. Tiesību aktos noteiktajām prasībām būtu jārada pamats inovācijām klimatam draudzīgā mobilitātē un enerģijas ražošanā. Minētajām aliansēm būtu jāsaņem atbilstošs atbalsts un finansējums, un tām vajadzētu būt iesaistītām arī nākotnes ārpolitikas un kaimiņattiecību politikā, kā arī tirdzniecības nolīgumos.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.
 (10)  Savienībai ir gan pienākums, gan vajadzīgie līdzekļi, lai tā arī turpmāk pasaules mērogā saglabātu savas līderpozīcijas saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un Savienība ir apņēmusies to panākt taisnīgi, sociāli godīgā un iekļaujošā veidā, un tā ir arī apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju un tirdzniecības, investīciju un rūpniecības politiku, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām. Atbilstoši Parīzes nolīgumam Savienībai vajadzētu spēcīgāk īstenot savu vides diplomātiju visos starptautiskajos forumos, kas nozīmīgi starptautisku klimata mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
 (11)  Eiropas Parlaments ir paziņojis par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā33 un ir aicinājis Komisiju un dalībvalstis klimata jomā rīkoties vērienīgāk, lai būtu vieglāk īstenot nepieciešamo pārkārtošanos uz klimatneitrālu sabiedrību un lai to varētu izdarīt pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, un lai tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu34. Turklāt Parlaments ir atkārtoti aicinājis Savienību noteikt vērienīgāku klimata mērķrādītāju 2030. gadam un šo vērienīgāko mērķrādītāju iestrādāt Eiropas Klimata aktā34a. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un to izdarīt, balstoties uz godīgumu, taisnīgu pārkārtošanos un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās starta pozīcijas, turklāt Eiropadome atzina, ka ir jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome aicināja Komisiju pēc iespējas ātrāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par Savienības ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
_________________
 _________________
33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).
 33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2956(RSP)).
34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).
 34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2930(RSP)).
34a Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā) (2019/2712(RSP)).
35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.
 35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.
 (12)  Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas ne vēlāk kā līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka Savienībā un arī katrā dalībvalstī antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms ir līdzsvarots ar to piesaistes apjomu. Visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz mērķis līdz 2050. gadam visā Savienībā panākt klimatneitralitāti, un tām kopā ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai minēto mērķi būtu iespējams sasniegt. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem. Pēc 2050. gada Savienībai un visām dalībvalstīm emisiju apjoms būtu jāturpina samazināt, lai panāktu, ka siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms pārsniedz to emisijas apjomu.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Katrai dalībvalstij ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt valsts klimatneitralitāti. Taisnības un solidaritātes nolūkā un lai ar enerģētikas pārkārtošanu palīdzētu dalībvalstīm ar atšķirīgām starta pozīcijām, ir nepieciešami atbilstoši atbalsta mehānismi un pietiekams finansējums, kuru piedāvātu Savienība — piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...1a, — un citi nozīmīgi finansēšanas mehānismi.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... (...), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L ...).
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12b)   Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt visu ekosistēmu un tostarp arī okeānu integritāti. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām ir uzsvērts, ka konvencijas Pusēm jāveicina ilgtspējīga attīstība, kā arī jāsaglabā un jāpalielina visu siltumnīcefekta gāzu piesaistītāji un krātuves, tostarp biomasa, meži un okeāni, un arī citas sauszemes, piekrastes un jūras ekosistēmas. Ja Parīzes nolīguma mērķus neizdosies sasniegt, temperatūras kāpums varētu pārsniegt kritisko punktu, un tas nozīmētu, ka turpmāk okeāns vairs nespētu piesaistīt tikpat daudz oglekļa un palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
12.c apsvērums (jauns)
(12c)  Dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem ir svarīga nozīme, lai īstenotu pārkārtošanos un klimatneitrālu sabiedrību. Komisija apsver iespējas izstrādāt tiesisko regulējumu oglekļa piesaistītāju sertifikācijai saskaņā ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un stratēģiju „no lauka līdz galdam”. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam un tajā izklāstītās iniciatīvas ir svarīgas, lai būtu iespējams atjaunot degradētas ekosistēmas, jo īpaši ekosistēmas ar vislielāko oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas potenciālu, un nepieļaut dabas katastrofas, kā arī mazināt to ietekmi. Ekosistēmu atjaunošana palīdzētu uzturēt, apsaimniekot un palielināt dabiskos oglekļa piesaistītājus un veicināt bioloģisko daudzveidību, un vienlaikus arī cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
12.d apsvērums (jauns)
(12d)  Komisijai vajadzētu izpētīt iespējas ieviest oglekļa kreditēšanas shēmas, tostarp sertificēt siltumnīcefekta gāzu piesaisti, lauksaimniecībā izmantojot oglekļa piesaisti zemes izmantošanā, augsnē un biomasā, lai sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī iespējas veidot atsevišķu oglekļa piesaistes tirgu siltumnīcefekta gāzu piesaistei uz zemes. Šādas sistēmas pamatā vajadzētu būt labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un Komisijas novērtēšanas un apstiprināšanas sistēmai, vienlaikus nepieļaujot negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši bioloģisko daudzveidību, sabiedrības veselību vai sociālo vai ekonomisko mērķi. Komisijai būtu jānāk klajā ar minētā novērtējuma rezultātiem līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
12.e apsvērums (jauns)
(12e)   Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Komisijai būtu jāsniedz gan dabisko, gan citu oglekļa piesaistītāju definīcija.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
12.f apsvērums (jauns)
(12f)  Īstenojot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, Savienībai būtu jāsaglabā savas rūpniecības un jo īpaši energoietilpīgās rūpniecības konkurētspēja, un tādēļ tai cita starpā ir jāizstrādā efektīvi pasākumi, ar ko atbilstoši PTO noteikumiem risināt oglekļa emisiju pārvirzes problēmu un panākt vienlīdzīgus apstākļus Savienības un trešo valstu konkurencei, tā nepieļaujot negodīgu konkurenci, kura veidojas, ja netiek īstenota Parīzes nolīgumam atbilstoša klimata politika.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus par maksimālo temperatūras kāpumu un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada.
 (13)  Tiecoties sasniegt mērķus, kas attiecībā uz temperatūras kāpumu ir noteikti Parīzes nolīgumā, un ievērojot zinātniskos ieteikumus, kurus sniedz IPCC, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP), IPBES un Eiropas Klimata pārmaiņu padome (EKPP), Savienībai klimata jomā būtu jāturpina attiecīgi rīkoties un jāsaglabā šajā jomā savas starptautiskās līderpozīcijas arī pēc 2050. gada, un tādēļ ar ārējās darbības pasākumiem un attīstības politiku jo īpaši jāpalīdz vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Ja steidzami neizdosies mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai pielāgoties klimata pārmaiņām, tās ļoti pamatīgi ietekmēs ekosistēmas, cilvēkus un valstu tautsaimniecību. Pielāgojoties klimata pārmaiņām, izmaksu ziņā efektīvi varētu vēl vairāk mazināt nenovēršamās sekas, līdztekus gūstot vērā ņemamu labumu no dabā rodamu risinājumu izmantošanas.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)   Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme varētu pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu kopīgiem spēkiem jāstrādā pie tā, lai nepieļautu, līdz minimumam samazinātu un novērstu zaudējumus un kaitējumu, kā tas ir noteikts Parīzes nolīguma 8. pantā, un tādēļ cita starpā jāizmanto arī Varšavas Starptautiskais kompensēšanas mehānisms.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.
 (14)  Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgošanās spēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas vides politikas nostādnes un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni, savukārt Komisijai būtu jāpalīdz nodrošināt uzraudzību pār to, kā notiek pielāgošanās, un tādēļ jāizstrādā attiecīgi rādītāji.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)   Savas pielāgošanās stratēģijas un plānus dalībvalstīm būtu jāpieņem, īpašu uzmanību pievēršot visvairāk skartajām teritorijām. Turklāt ir ļoti svarīgi veicināt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, lai izmantotu visas iespējas, ko tā piedāvā saistībā ar klimata regulēšanu un pielāgošanos. Tāpēc ar pielāgošanās stratēģijām un plāniem būtu jāveicina dabā rodamu risinājumu izmantošana un ekosistēmās balstīta pielāgošanās, jo tas palīdz atjaunot un nosargāt bioloģisko daudzveidību, un attiecīgās stratēģijas un plāni būtu jāveido, pienācīgi ņemot vērā konkrētās teritorijas specifiku un vietējās zināšanas, un tajos būtu jāiekļauj arī konkrēti pasākumi jūras un piekrastes ekosistēmu aizsardzībai. Turklāt būtu jāsvītro pasākumi, kuru dēļ ekosistēma nespēj pielāgoties klimata pārmaiņām, un tādējādi jāgarantē noturīga bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)   Ar pielāgošanās stratēģijām būtu arī jāveicina modeļu maiņa skartajās teritorijās, kas īstenojama, balstoties uz videi draudzīgiem un dabā rodamiem risinājumiem. Ar šādām stratēģijām būtu jādod iespēja ilgtspējīgi iegūt iztiku, tā nodrošinot labākus dzīves apstākļus — cita starpā arī ar ilgtspējīgu vietējo lauksaimniecību, ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atjaunojamiem energoresursiem atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem —, lai attiecīgās teritorijas kļūtu noturīgākas un lai labāk būtu aizsargātas to ekosistēmas.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.
 (15)  Savienības un valstu līmenī veicot attiecīgus pasākumus, kas ļauj sasniegt klimatneitralitātes mērķi, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāņem vērā šādi aspekti: kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti palīdz uzlabot iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un labklājību, sociālo taisnīgumu, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, un cita starpā arī godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā. Dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu arī jāņem vērā tas, cik liela ir birokrātija un vai ir citi normatīvi šķēršļi, kas varētu apgrūtināt iespējas ekonomikas dalībniekiem vai sektoriem sasniegt klimata mērķus; izmaksas, kas sabiedrībai, ekonomikai un videi rodas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā; fakts, ka klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē sievietes, un nepieciešamība stiprināt dzimumu līdztiesību; nepieciešamība veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu; iespējas panākt maksimālu energoefektivitāti un resursu maksimāli efektīvu izmantošanu, kā arī nodrošinājumu ar enerģiju un pārtiku par pieņemamu cenu, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību izskaust enerģētisko nabadzību; taisnīgums, solidaritāte un vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās spējas, vietējos apstākļus un atšķirīgās starta pozīcijas, kā arī nepieciešamību ar laiku panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga, vadoties pēc Starptautiskās Darba organizācijas 2015. gada pamatnostādnēm par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem; labākie pieejamie zinātniskie fakti, jo īpaši IPCC un IPBES konstatētie; nepieciešamība investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanas procesā iekļaut ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un izvērtēt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un iespējas tām pielāgoties, tomēr nodrošinot, ka Savienības politikas nostādnes ir klimatnoturīgas; iespējas izmaksu ziņā efektīvi un tehnoloģiski neitrāli panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un piesaistīšanu, kā arī palielināt noturību, pamatojoties uz taisnīguma principu; nepieciešamība apsaimniekot, saglabāt un atjaunot jūras un sauszemes ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību; kādā stāvoklī patlaban ir infrastruktūra un vai Savienības infrastruktūru, iespējams, nāksies modernizēt vai tajā investēt; ekoloģiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā; dažādu ekonomikas dalībnieku spēja sociāli dzīvotspējīgā veidā investēt pārkārtošanās procesā; un iespējamais oglekļa emisiju pārvirzes risks un pasākumi, lai to nepieļautu.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.
 (16)  Lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, ir nepieciešamas transformatīvas pārmaiņas visā politikas spektrā un ir vajadzīga arī vērienīga un ilgtspējīga finansēšana un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgi pūliņi, kā Komisija to ir norādījusi savā paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka ir jāpanāk, lai visi attiecīgie Savienības tiesību akti un politikas nostādnes būtu saskaņā ar klimatneitralitātes mērķa īstenošanu un lai tie šo mērķi palīdzētu sasniegt, vienlaikus nodrošinot, ka ir ievēroti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un Eiropadome arī aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Klimatneitralitāte kopīgiem spēkiem būtu jāpanāk visiem galvenajiem ekonomikas sektoriem — enerģētikas, rūpniecības, transporta, siltumapgādes un aukstumapgādes, būvniecības, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarēm. Visiem sektoriem — neatkarīgi no tā, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) uz konkrēto sektoru attiecas vai ne, — atbilstoši saviem spēkiem būtu jācenšas sasniegt Savienības noteikto klimatneitralitātes mērķi. Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem, nodrošinātu skaidrību par nākotni, viestu paļāvību un panāktu viņu iesaistīšanos, Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi tiem ekonomikas sektoriem, kas varētu dot vislielāko ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Norādījumos būtu jāietver indikatīvas trajektorijas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai šajās nozarēs Savienības līmenī. Tas ļautu šim nozarēm droši veikt attiecīgos pasākumus un plānot nepieciešamās investīcijas un tādējādi palīdzētu tām turpināt pārkārtošanās procesu. Vienlaikus tas kalpotu arī kā sektoru iesaistes mehānisms centienos ieviest klimatneitrālus risinājumus.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)   Lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, savs ieguldījums ir jāsniedz visiem sektoriem. Savienībai arī turpmāk būtu jācenšas stiprināt un veicināt aprites ekonomiku un vēl vairāk atbalstīt risinājumus un alternatīvas, kuru pamatā ir atjaunojamie resursi, ar ko var aizstāt no fosilā kurināmā iegūtus produktus un materiālus. Turpmāk izmantojot no atjaunojamiem resursiem iegūtus produktus un materiālus, ļoti lielā mērā varēs mazināt klimata pārmaiņas, turklāt tas ir izdevīgi daudzām un dažādām nozarēm.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)
(16c)   Ņemot vērā oglekļa emisiju pārvirzes risku, būtu jānodrošina, ka tas ir reāls zaļās pārkārtošanās process un pastāvīgs darbs pie klimatneitralitātes uzturēšanas un ka tādējādi emisiju apjoms patiešām samazinās, nevis rodas fiktīvs Savienībā bāzēts rezultāts gadījumā, ja ir notikusi ražošanas un emisiju pārvirze uz valstīm aiz Savienības robežām. Lai to panāktu, Savienības politikas nostādnes būtu jāizstrādā ar mērķi līdz minimumam samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku un pētīt tehnoloģiskos risinājumus.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
16.d apsvērums (jauns)
(16d)   Pārkārtošanos uz klimatneitralitāti nedrīkst īstenot bez lauksaimniecības sektora iesaistes, jo tā ir vienīgā ražošanas nozare, kas var nodrošināt oglekļa dioksīda uzglabāšanu. Ilgtermiņa uzglabāšanu garantē jo īpaši mežsaimniecība, ilglaicīgi izmantojamas ganības un parasti arī daudzgadīgie kultūraugi.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
16.e apsvērums (jauns)
(16e)   Lai panāktu klimatneitralitāti, ir jāņem vērā, ka īpaša nozīme ir lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, jo tikai dzīvotspējīga un produktīva lauksaimniecība un mežsaimniecība var nodrošināt iedzīvotājus ar ļoti kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku pietiekamā daudzumā un par pieņemamu cenu un nodrošināt arī no atjaunojamiem resursiem iegūtas izejvielas visām bioekonomikas vajadzībām.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
16.f apsvērums (jauns)
(16f)   Mežiem ir izšķiroša nozīme, lai īstenotu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Ilgtspējīga un dabai tuva mežu apsaimniekošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu nepārtrauktu absorbēšanu no atmosfēras, un šāda apsaimniekošana arī nodrošina no atjaunojamiem resursiem iegūtas un klimatam saudzīgas izejvielas koksnes produktiem, kas uzglabā oglekli un ar ko var aizstāt no fosilajiem resursiem iegūtus materiālus un fosilo kurināmo. Mežu „trīskāršā funkcija” (piesaistīšana, uzglabāšana un aizstāšana) palīdz samazināt oglekļa emisijas atmosfērā, vienlaikus nodrošinot, ka meži turpina augt un sniedz daudzus citus pakalpojumus.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
16.g apsvērums (jauns)
(16g)   Ar Savienības tiesību aktiem būtu jāveicina mežu ieaudzēšana un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana tajās dalībvalstīs, kurām nav vērā ņemamu meža resursu, un tas būtu jādara, apmainoties ar labāko praksi un rūpniecisko zinātību.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Kā izziņots paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, Komisija, balstoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā to integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu analīzi, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/19999, paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana: investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā”10 ir novērtējusi Savienības 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Ņemot vērā mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam būtu jāsamazina un piesaistījumi jāpalielina tā, lai siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (proti, emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) tautsaimniecības mērogā Savienībā līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni saruktu par vismaz 55 %. Šis jaunais Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs ir “cits šāds mērķrādītājs” Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punkta izpratnē, tāpēc tas aizstāj minētajā punktā norādīto 2030. gadam izvirzīto Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītāju. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā relevantie Savienības tiesību akti, ar ko 2030. gada klimata mērķrādītājs tiek īstenots, būtu jāgroza, lai šādus neto emisiju samazinājumus panāktu.
 (17)  Komisija paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” pavēstīja, ka plāno izvērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un ka tā plāno arī sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka klimatneitralitātes mērķi būtu jāpalīdz sasniegt ar visām Savienības politikas nostādnēm un ka savs ieguldījums ir jādod katram sektoram. Tā kā Savienība ir nospraudusi mērķi — panākt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, ir ļoti svarīgi vēl spēcīgāk rīkoties klimata jomā un, konkrēti, paaugstināt mērķrādītāju, ko Savienība klimata jomā apņemas sasniegt līdz 2030. gadam, proti, ir svarīgi noteikt, ka emisiju apjoms ir jāsamazina par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Līdz ar to Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāizvērtē, kā vajadzētu attiecīgi grozīt Savienības tiesību aktus, kas nodrošina augstāka mērķrādītāja īstenošanu, un arī citus attiecīgos Savienības tiesību aktus, ar kuru palīdzību var panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos un veicināt aprites ekonomikas veidošanos.
__________________
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
10 COM(2020)0562.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Lai nodrošinātu, ka Savienība un visas dalībvalstis spēj sasniegt klimatneitralitātes mērķi saskaņā ar plānoto, un lai attiecīgais process būtu prognozējams un tam uzticētos visi ekonomikas dalībnieki, tostarp uzņēmumi, strādājošie un arodbiedrības, investori un patērētāji, Komisijai būtu jāizvērtē iespējas noteikt mērķrādītāju, ko Savienība klimata jomā apņemas sasniegt līdz 2040. gadam, un attiecīgā gadījumā jāsagatavo tiesību aktu priekšlikumi Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)   Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpiedāvā pārstrādāt visas politikas nostādnes un instrumentus, kas ir svarīgi, lai klimata jomā sasniegtu 2030. gadam noteikto Savienības mērķrādītāju un lai sasniegtu 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi. Šajā sakarībā ir jānodrošina, lai ES ETS būtu piemērots instruments šādu augstāku Savienības mērķrādītāju sasniegšanai. Tāpēc Komisijai būtu nevilcinoties jāpārskata Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK un jānostiprina ar to izveidotais Inovāciju fonds, lai radītu papildu finansiālos stimulus jaunām tehnoloģijām, straujākai izaugsmei, konkurētspējai, tīro tehnoloģiju atbalstam, tomēr garantējot, ka spēcīgāks Inovāciju fonds veicina taisnīgas pārkārtošanās procesu.
_____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
17.c apsvērums (jauns)
(17c)   Lai norādītu uz to, cik klimata politika ir svarīga un ietekmīga, un lai likumdošanas procesā sniegtu politisko procesu dalībniekiem vajadzīgo informāciju, Komisijai visi tiesību akti turpmāk būtu jāvērtē caur jaunu prizmu, kuras elementi ir arī klimats un ietekme uz klimatu, un Komisijai būtu jānoskaidro, kā katrs piedāvātais tiesību akts ietekmēs klimatu un vidi, to vērtējot tikpat nopietni, kā tiek vērtēts juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
17.d apsvērums (jauns)
(17d)   Turklāt Komisijai būtu jāraugās, lai rūpniecībai būtu pietiekama spēja īstenot nozīmīgo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un sasniegt ļoti vērienīgos mērķrādītājus, kas noteikti 2030. un 2040. gadam, un tādēļ jānodrošina pamatīgs tiesiskais regulējums un problemātisku jautājumu risināšanai atbilstoši finanšu resursi. Šis tiesiskais regulējums un finanšu shēma būtu regulāri jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, rūpnīcu slēgšanu, darbvietu zaudēšanu un negodīgu konkurenci starptautiskā mērogā.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
17.e apsvērums (jauns)
(17e)   Komisijai būtu jāizvērtē, kādas ir vajadzības nodarbinātības jomā, cita starpā arī izglītības un apmācības prasības, kā attīstās ekonomika un kā īstenojama godīga un taisnīga pārkārtošanās.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
17.f apsvērums (jauns)
(17f)  Lai Savienība ne vēlāk kā līdz 2050. gadam varētu sasniegt klimatneitralitātes mērķi un arī attiecīgos starpposma mērķrādītājus, kas klimata jomā noteikti 2030. un 2040. gadam, Savienības iestādēm un visām dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gadam, tiek pakāpeniski atceltas visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas. Šo subsīdiju pakāpeniskai atcelšanai nebūtu jāietekmē centieni apkarot enerģētisko nabadzību, un tajā būtu jāņem vērā dabasgāzes pārejas loma pārkārtošanās procesā uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.
 (18)  Lai nodrošinātu, ka Savienība un visas dalībvalstis sekmīgi virzās uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai attiecīgais progress būtu regulāri jāizvērtē. Ja katras dalībvalsts individuāli vai visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress ceļā uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja kāds no Savienības pasākumiem nav saskaņā ar Savienības klimata mērķiem vai ar attiecīgo pasākumu nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai attiecīgie nacionālie pasākumi būtu regulāri jāizvērtē un jāsniedz ieteikumi gadījumā, ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts pasākumi nav saskaņā ar Savienības klimata mērķiem vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Komisijai būtu jānodrošina, ka novērtējums un tā rezultāti ir publiski pieejami, tiklīdz novērtējums ir pieņemts.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
(18a)   Klimatneitralitāti var panākt tikai tad, ja šo grūto uzdevumu visas dalībvalstis pilda kopīgiem spēkiem un pilnībā apņemas pārkārtoties uz klimatneitralitāti. Katrai dalībvalstij ir pienākums sasniegt starpposma un galīgos mērķrādītājus, un, ja Komisija uzskata, ka šis pienākums nav izpildīts, tā būtu jāpilnvaro ar konkrētu rīcību vērsties pret attiecīgajām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina, ka attiecīgie pasākumi ir samērīgi, atbilstoši un ir saskaņā ar Līgumiem.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
18.b apsvērums (jauns)
(18b)   Obligāti ir vajadzīgi zinātnieku atzinumi, kā arī labākie un jaunākie pieejamie fakti līdz ar objektīvu un pārredzamu informāciju par klimata pārmaiņām, un uz visu šo elementu pamata Savienībai ir jārīkojas klimata jomā un jācenšas ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Dalībvalstīs, kurās ir izveidotas neatkarīgas nacionālās klimata padomdevējas struktūras, šādu struktūru darbība ir svarīga, lai informētu sabiedrību un veicinātu politikas debates jautājumos, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām. Tāpēc dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ir aicinātas izveidot nacionālās klimata padomdevējas struktūras, kuru sastāvā ir zinātnieki, kas atlases procesā tajā ir iekļauti, pamatojoties uz attiecīgo personu profesionālo kompetenci klimata pārmaiņu jomā un arī citās disciplīnās, kuras ir svarīgas šīs regulas mērķu sasniegšanai. Sadarbībā ar šīm nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām Komisijai būtu jāizveido neatkarīga zinātniskā padomdevēja grupa klimata pārmaiņu jautājumos — Eiropas Klimata pārmaiņu padome (EKPP) —, kas dotu papildu ieguldījumu darbā, kuru veic Eiropas Vides aģentūra (EVA), kā arī jau izveidotās Savienības pētniecības iestādes un aģentūras. Minētās grupas uzdevumi būtu jānosaka tā, lai tie nepārklātos ar uzdevumu, ko starptautiskā līmenī pilda IPCC. EKPP struktūra būtu jāveido šādi: zinātniskā komiteja augsta līmeņa ekspertu izlases sastāvā, kurai darboties palīdz valde, kas divreiz gadā rīko sanāksmes. EKPP katru gadu ir jāsniedz Savienības iestādēm novērtējums par to, vai pasākumi, kurus Savienība īsteno, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir saskaņā ar Savienības klimata mērķiem un ar saistībām, ko klimata jomā Savienība ir apņēmusies īstenot starptautiskā mērogā. EKPP būtu arī jāizvērtē tas, tieši ar kādiem pasākumiem un kādā veidā tiek mazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un jānoskaidro oglekļa sekvestrēšanas potenciāls.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.
 (19)  Lai novērtējums būtu pamatīgs un objektīvs un lai tas balstītos uz pašiem jaunākajiem zinātniskajiem, tehniskajiem un sociālekonomiskajiem datiem un atspoguļotu plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šī novērtējuma pamatā būtu jāliek attiecīga informācija, cita starpā arī dalībvalstu iesniegtā un paziņotā informācija, Eiropas Vides aģentūras ziņojumi un labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp IPCC, UNEP, IPBES, EKPP ziņojumi un, ja iespējams, arī ziņojumi, ko sagatavojušas dalībvalstu neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras. Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, tāpēc novērtējumā būtu jāiekļauj informācija par Savienības un dalībvalstu vides ziņā ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tiklīdz šāda informācija būs pieejama. Komisijai būtu jāizmanto Eiropas statistika un dati, ja tādi ir pieejami, un jāvēršas pie ekspertiem, lai tie īstenotu rūpīgu pārbaudi. Eiropas Vides aģentūrai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar savu gada darba programmu būtu Komisijai jāpalīdz.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.
 (20)  Patērētāju, kopienu un reģionu līdzdalība ir spēcīgs faktors, kas veicina pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, tāpēc vietējā, reģionālā un valsts līmenī būtu jāmudina uz enerģisku sabiedrības un sociālo iesaisti pasākumos, kas īstenojami klimata jomā, un jānodrošina iespēja tajos vieglāk piedalīties. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas pilnīgi pārredzamā veidā varētu un tām būtu iespējas īstenot savas tiesības rīkoties, veidojot sociāli taisnīgu, dzimumiem līdztiesīgu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību, un tādēļ cita starpā būtu jāsāk īstenot Eiropas klimata paktu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu37. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
 (21)  Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, MVU, strādājošajiem un arodbiedrībām, investoriem un patērētājiem, dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību un lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un arī lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kādu progresu ir izdevies panākt saistībā ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, Komisijai būtu jāapsver iespējas noteikt trajektoriju, pēc kuras vadoties līdz 2050. gadam Savienībā ir jāpanāk siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis, un attiecīgā gadījumā jāsagatavo atbilstoši tiesību aktu priekšlikumi Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēmai, ar kuru vērtē progresu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un to, cik saskanīgi ir šā mērķa sasniegšanai domātie pasākumi, būtu jābalstās uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības satvaru un jābūt saskanīgai ar to. Konkrētāk, sistēma, kas paredz, ka regulāri jāsniedz ziņojumi un ka Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāsalāgo ar Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, lai dalībvalstis sniegtu informāciju un ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.
 (22)  Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēma, pēc kuras tiek vērtēts progress, kas panākts saistībā ar Savienības klimata mērķu sasniegšanu, un arī tas, cik konsekventi ir šā mērķa sasniegšanai īstenotie pasākumi, būtu jāveido, pamatojoties uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības sistēmu un nodrošinot sistēmas atbilstību regulā noteiktajai pamatsistēmai. Konkrētāk, sistēma, saskaņā ar kuru regulāri ir jāsniedz ziņojumi un Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāveido atbilstoši Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu sniegt informāciju un iesniegt ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas papildinātu un pastiprinātu dalībvalstu rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
 (23)  Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas efektīvi papildinātu un stiprinātu dalībvalstu politikas nostādnes. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā un visās dalībvalstīs panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)   Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas īpatsvars patlaban ir 10 % no pasaules SEG emisiju apjoma. Klimatneitralitātes mērķis attiecas tikai uz Savienības ražojošo sektoru radītajām emisijām. Saskaņota klimata politika nozīmē to, ka tiek kontrolētas arī emisijas, kas rodas patēriņa un arī enerģijas un resursu importa rezultātā.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
23.b apsvērums (jauns)
(23b)   Savienības patēriņa klimatiskā pēda ir ļoti svarīgs instruments, pie kura ir jāturpina strādāt, lai Savienības klimata mērķi kopumā būtu konsekventāki.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
23.c apsvērums (jauns)
(23c)   Ar pilnībā efektīvu Savienības klimata politiku būtu jāpievēršas oglekļa emisiju pārvirzei un jāizstrādā attiecīgi instrumenti — piemēram, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms —, lai minēto problēmu risinātu un nosargātu Savienības standartus un progresīvākās Savienības ražošanas nozares.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
23.d apsvērums (jauns)
(23d)   Lauksaimniecības produktu un pārtikas imports no trešām valstīm aizvadītajos gados ir nemitīgi palielinājies. Šīs tendences dēļ ir obligāti jāizvērtē, tieši kuriem no trešām valstīm importētiem produktiem būtu jāpiemēro prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras jāpilda Savienības lauksaimniekiem, un kas pamatā izriet no Savienības politikas nostādnēm, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgs ziņojums un tematiskais paziņojums.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
23.e apsvērums (jauns)
(23e)  Paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” Komisija uzsvēra, ka ir jāpanāk ātrāka pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, norādot, ka tā ir politiska prioritāte ceļā uz klimatneitralitāti. Lai panāktu, ka tiek īstenota pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, Komisija ir norādījusi, ka 2020. gadā pieņems vispusīgu ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju ar vērienīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir būtiski samazināt visu transporta veidu radīto CO2 un piesārņojošu vielu emisijas, tādēļ cita starpā veicinot „tīro” transportlīdzekļu un alternatīvu degvielas veidu izmantošanu autotransporta, jūras transporta un aviācijas nozarēs, palielinot ilgtspējīgāku transporta veidu — piemēram, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu, — izmantošanas īpatsvaru un padarot efektīvāku visu transporta sistēmu kopumā, stimulējot patērētājus izvēlēties ilgtspējīgāk un stimulējot mazemisiju praksi, kā arī investējot mazemisiju un bezemisiju risinājumos, tostarp infrastruktūrā.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
23.f apsvērums (jauns)
(23f)  Transporta infrastruktūrai varētu būt ļoti svarīga nozīme, lai panāktu ātrāku pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, ja vien transporta infrastruktūra nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, jo īpaši attiecībā uz kravu pārvadājumiem. Tajā pašā laikā klimata pārmaiņu izraisītas norises, piemēram, ūdens līmeņa celšanās, ekstremāli laikapstākļi, sausums un temperatūras paaugstināšanās, var radīt infrastruktūras bojājumus, darbības traucējumus, spriedzi piegāžu ķēžu kapacitātei un efektivitātei un līdz ar to negatīvi ietekmēt mobilitāti Eiropā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklu izveidot līdz 2030. gadam un TEN-T papildinošo tīklu — līdz 2040. gadam, tomēr ņemot vērā, ka ir jāpilda Savienības tiesību aktos noteiktie pienākumi risināt problēmu, kas saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras projektos rodas visā to aprites ciklā. Turklāt Komisijai būtu jāapsver iespēja piedāvāt tiesisko regulējumu, kas stiprinātu transporta infrastruktūras riska pārvaldību, noturību un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
23.g apsvērums (jauns)
(23g)   Savienības likumdošanas darbības pamatā būtu jāliek Eiropas dzelzceļa tīkla savienojamība, jo īpaši starptautiskie savienojumi, lai panāktu, ka pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu kļūst pievilcīgāki vidējas un tālas satiksmes braucieniem, un lai pilnveidotu dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu spēju nodrošināt kravu pārvadājumus.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
23.h apsvērums (jauns)
(23h)   Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas investīcijas atbilstošas infrastruktūras attīstībā, kas vajadzīga bezemisiju mobilitātei, cita starpā arī investīcijas kombinētās satiksmes platformās, un ir svarīgi panākt, lai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) spēcīgāk atbalstītu pārkārtošanos uz viedu, ilgtspējīgu un drošu mobilitāti Savienībā.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
23.i apsvērums (jauns)
(23i)   Atbilstoši Savienības centieniem panākt pāreju no autotransporta uz dzelzceļa pārvadājumiem, tā nodrošinot līderpozīcijas CO2 emisiju ziņā visefektīvākajam transporta veidam, un turklāt rēķinoties ar iespēju nākamo — 2021. gadu — pasludināt par Eiropas Dzelzceļa gadu, īpašs uzsvars likumdošanas kontekstā būtu jāliek uz patiesi vienotas Eiropas dzelzceļa telpas veidošanu, līdz 2024. gadam likvidējot jebkādu administratīvo slogu un nodrošinot protekcionistisku valsts tiesību aktu atcelšanu.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
23.j apsvērums (jauns)
(23j)   Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, Komisijai būtu arī jāstiprina konkrēti tiesību akti, ar kuriem nosaka CO2 emisiju standartus vieglajiem automobiļiem, furgoniem un kravas automobiļiem, un Komisijai būtu jāpiedāvā konkrēti pasākumi, kas paver ceļu autotransporta elektrifikācijai, un jāķeras pie iniciatīvām, ar kurām var palielināt ilgtspējīgu alternatīvo degvielas veidu ražošanu un ieviešanu.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
23.k apsvērums (jauns)
(23k)  Savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā) Eiropas Parlaments norādīja, ka ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas patlaban noteiktajiem starptautiskajiem mērķiem un pasākumiem, pat ja tie tiks pilnībā īstenoti, nevar panākt nepieciešamo emisiju samazinājumu un ka ir jāturpina enerģiski strādāt gan Eiropas, gan pasaules līmenī, konsekventi cenšoties īstenot visai ekonomikai noteikto mērķi — panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
23.l apsvērums (jauns)
(23l)  Komisijai būtu jāpastiprina centieni izveidot labi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu, kas ir svarīga enerģētikas pārkārtošanas sastāvdaļa un kas palīdzēs nodrošināt tā ekonomisko dzīvotspēju. Tāpēc daudzgadu finanšu shēmā DFS galvenā prioritāte būtu jāpiešķir viedo un digitālo elektrības un gāzes tīklu izveidei. Covid-19 atveseļošanās programmām būtu arī jāatbalsta starpvalstu energotīklu attīstība. Ir vajadzīgas efektīvas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras, lai atbalstītu starpvalstu tīkla attīstību, jo īpaši uz nākotni orientētā un ar ūdeņradi saderīgā gāzes infrastruktūrā.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
1. pants
1. pants
 1. pants
Priekšmets un darbības joma
 Priekšmets un darbības joma
Ar šo regulu izveido satvaru, kā Savienībā neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.
 Ar šo regulu izveido satvaru, kas nodrošina, ka atbilstoši Savienības klimata un vides mērķiem Savienībā neatgriezeniski, prognozējami un ātri samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinās to piesaiste dabiskos vai citos piesaistītājos.
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā. Tā turklāt nosaka saistošu Savienības siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam
 Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt Savienībā klimatneitralitāti, tā tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūras kāpumu, un ir piedāvāts satvars, kas ļauj panākt progresu, īstenojot Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.
Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.
 Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.
Grozījums Nr. 75 un 159
Regulas priekšlikums
2. pants
2. pants
 2. pants
Klimatneitralitātes mērķis
 Klimatneitralitātes mērķis
1.  Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.
 1.  Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā tiek līdzsvarots Savienības tiesību aktos reglamentētais Savienības mēroga antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjoms attiecīgi no katra emisijas avota un katram piesaistītājam, un tas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam tiek panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam katra dalībvalsts sasniedz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni.
2.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.
 2.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis, balstoties uz vislabākajiem un jaunākajiem zinātniskajiem faktiem, kādi ir pieejami, attiecīgi Savienības un valsts, reģiona vai vietējā līmenī veic vajadzīgos pasākumus un sniedz atbalstu, kas nodrošina, ka Savienībā un visās dalībvalstīs var sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, turklāt paturot prātā, ka ir svarīgi sekmēt starp dalībvalstīm taisnīgumu un solidaritāti, un taisnīgu pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko kohēziju un neaizsargātu Savienības iedzīvotāju aizsardzību un ka ir svarīgi apsaimniekot, atjaunot, aizsargāt un palielināt jūras un sauszemes bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un oglekļa piesaistītājus.
2.a  No 2051. gada 1. janvāra Savienībā un visās dalībvalstīs siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms piesaistītājos pārsniedz emisijas apjomu.
2.b  Līdz 2023. gada 31. maijam Komisija — pēc detalizēta ietekmes novērtējuma un ņemot vērā 3. panta 2.a punktā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu, — apsver iespējas noteikt Savienības mērķrādītāju 2040. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus.
Apsverot iespējas klimata jomā noteikt mērķrādītāju 2040. gadam, Komisija apspriežas ar EKPP un ņem vērā 3. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.
2.c  Ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc tam, kad klimata jomā ir pieņemts mērķis 2040. gadam, Komisija izvērtē, kā būtu jāgroza visi ar attiecīgā mērķrādītāja sasniegšanu saistītie Savienības tiesību akti, un apsver iespējas veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, cita starpā arī pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.
2.d  Līdz 2020. gada decembrim Komisija sagatavo plānu, kurā izklāstīti Savienības līmenī veicamie pasākumi, lai mobilizētu atbilstīgus resursus, kas ļautu veikt nepieciešamos ieguldījumus nolūkā panākt, ka Savienības ekonomika kļūst klimatneitrāla. Plānā pārskata pašreizējos kompensācijas mehānismus dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem, ņemot vērā palielināto slogu, kas saistīts ar augstākiem mērķiem klimata jomā, un atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, InvestEU programmām un Taisnīgas pārkārtošanās fonda.
Grozījums Nr. 100, 148 un 150
Regulas priekšlikums
2.a pants
2.a pants
 2.a pants
2030. gada klimata mērķrādītājs
 2030. gada klimata mērķrādītājs
1.  Lai būtu iespējams sasniegt 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi, Savienības saistošais 2030. gada klimata mērķrādītājs ir siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) samazinājums par vismaz 55 % līdz 2030. gadam (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni).
 1.  Savienības mērķrādītājs 2030. gadam klimata jomā ir noteikts šādi — salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt emisijas apjomu par 60 %.
2.  Komisija līdz 2021. gada 30. jūnijam izskata relevantos Savienības tiesību aktus ar mērķi panākt, lai būtu iespējams sasniegt šā panta 1. punktā noteikto mērķrādītāju un 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi, un apsver iespēju saskaņā ar Līgumiem veikt vajadzīgos pasākumus, arī pieņemt leģislatīvo aktu priekšlikumus.
 2.  Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija izvērtē, kā būtu jāgroza visi ar Savienības 2030. gadam klimata jomā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu saistītie Savienības tiesību akti un citi attiecīgie Savienības tiesību akti, ar kuru palīdzību var veicināt aprites ekonomikas veidošanos un palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai varētu sasniegt šā panta 1. punktā minēto emisiju samazināšanas mērķrādītāju un lai sasniegtu 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un Komisija veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem un cita starpā arī pieņem leģislatīvo aktu priekšlikumus. Konkrēti, Komisija izvērtē iespējas visu sektoru — tostarp aviācijas un jūras transporta nozaru, — emisijas apjomu pielāgot mērķrādītājam, kas klimata jomā ir noteikts 2030. gadam, un attiecīgo apjomu pielāgot arī 2050. gada klimatneitralitātes mērķim, lai to ne vēlāk kā līdz 2050. gadam samazinātu līdz neto nulles līmenim, un attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. Komisija mobilizē atbilstošus resursus visām investīcijām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu šajā punktā minētos mērķrādītājus.
2.a  Komisija 2. punktā minētos priekšlikumus balsta uz visaptverošu novērtējumu par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību, atspoguļojot ekonomisko situāciju pēc Covid-19 krīzes un īpašu uzmanību pievēršot samazinājumu un atcelšanas iespējām konkrētās nozarēs, kā arī Brexit ietekmei uz Savienības emisijām. Komisija novērtē Savienības tiesību aktu grozījumu, ar kuriem īsteno 1. punktā noteikto Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kumulatīvo ietekmi uz dažādām rūpniecības nozarēm.
2.b  Komisija, sagatavojot 2. punktā minētos priekšlikumus par attiecīgo 2030. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu pārskatīšanu, nodrošina izmaksu ziņā efektīvu un taisnīgu līdzsvaru starp ETS un kopīgo centienu sektoru, kā arī starp valstu mērķrādītājiem kopīgo centienu sektorā un jebkurā gadījumā ne tikai pievieno papildu centienus katrai dalībvalstij, kas reaģē uz mērķu palielinājumu par 15 %. Komisija novērtē ietekmi, ko radīs tādu Eiropas mēroga pasākumu ieviešana, kuri varētu papildināt esošos pasākumus, piemēram, uz tirgu balstītus pasākumu, kas ietver spēcīgu solidaritātes mehānismu, ieviešana.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
2.b pants (jauns)
2.b pants
Dalībvalstu klimata padomdevējas struktūras un Eiropas Klimata pārmaiņu padome
1.   Līdz 2021. gada 30. jūnijam visas dalībvalstis dara Komisijai zināmas savas neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras, kuru uzdevums — bet ne vienīgais, — ir sniegt zinātnes ekspertu viedokli par valsts klimata politiku. Ja šādu struktūru dalībvalstīm nav, tās ir aicinātas šādas struktūras izveidot.
Neatkarīgo nacionālo klimata padomdevēju struktūru neatkarīga zinātniskā darba un autonomijas atbalstam dalībvalstis ir aicinātas veikt attiecīgus pasākumus, kas ļauj struktūrai darboties pilnīgi pārredzami un nodrošina, ka struktūras secinājumi ir publiski pieejami, un šos pasākumus dalībvalstis dara zināmus Komisijai.
2.   Līdz 2022. gada 30. jūnijam Komisija sadarbībā ar šīm nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām izveido Eiropas Klimata pārmaiņu padomi (EKPP), kas ir pastāvīga, neatkarīga, starpdisciplināra zinātniskā padomdevēja struktūra klimata pārmaiņu jautājumos un kas strādā, vadoties pēc jaunākajiem zinātniskajiem datiem, kurus konstatējusi IPCC. EKPP dod papildu ieguldījumu darbā, kuru veic Eiropas Vides aģentūra (EVA), kā arī jau izveidotās Savienības pētniecības iestādes un aģentūras. Lai nepieļautu darba dublēšanos, EVA nodrošina EKPP sekretariāta funkciju, tomēr EKPP saglabā savu budžeta un administratīvo autonomiju.
3.   EKPP locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot. EKPP struktūrā ir zinātniskā komiteja ne vairāk kā 15 augsta līmeņa ekspertu sastāvā, kas pilnībā nodrošina profesionālās kvalifikācijas spektru, kas vajadzīgs 4. punktā uzskaitīto darbību īstenošanai. Zinātniskā komiteja kā neatkarīga struktūra pati ir atbildīga par EKPP zinātnisko ieteikumu sagatavošanu.
4.   Zinātniskā komiteja veic šādus uzdevumus:
a)   izvērtē, vai pašreizējās un piedāvātās Savienības trajektorijas, siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets un klimata mērķi ir saskaņā ar Savienības un starptautiskajām saistībām, kas jāpilda klimata jomā;
b)  izvērtē, cik reāla ir iespēja ar pašreizējiem un plānotajiem pasākumiem nepārsniegt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu un panākt klimatneitralitāti;
c)   izvērtē, vai Savienības pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ir saskaņā ar 2. pantā nospraustajiem mērķiem;
d)   nosaka, tieši ar kādiem pasākumiem un kādā veidā var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt oglekļa sekvestrēšanas potenciālu; un
e)   noskaidro, kādas sekas ir iespējamas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā.
5.   Veicot 4. punkta minētos uzdevumus, EKPP nodrošina pienācīgu apspriešanos ar neatkarīgām nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām.
6.   Zinātniskajai komitejai palīdz darboties valde. Valdes sastāvā ir pa vienam loceklim no katras neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras, par kuru ir paziņots Komisijai, kā norādīts 1. punktā, valdē ir divi pārstāvji, ko izraudzījusies Komisija, divi pārstāvji, kurus izraudzījies Eiropas Parlaments, un sekretariāta vadītājs, ko ieceļ EVA.
Valde rīko sanāksmes divreiz gadā, un tai ir pienākums noteikt EKPP darba uzdevumus un uzraudzīt to īstenošanu. Pēc Komisijas priekšlikuma valdi ieceļ Eiropas Parlaments un Padome, savstarpēji vienojoties. Valdes priekšsēdētāju locekļi ievēl paši.
Valdes pienākumi:
a)   pēc zinātniskās komitejas priekšlikuma pielāgot gada darba programmu un nodrošināt, ka programma ir saskaņā ar EKPP pilnvarojumu;
b)   iecelt zinātniskās komitejas locekļus, nodrošinot, ka zinātniskās komitejas sastāvs piedāvā darba programmas uzdevumu izpildei vajadzīgo profesionālās kvalifikācijas spektru;
c)   pieņemt EKPP budžetu; un
d)   īstenot koordināciju ar nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām.
7.   Katru zinātniskās komitejas locekli valde izraugās individuāli. Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju locekļi ievēl paši. Ar divu trešdaļu balsu vairākumu zinātniskā komiteja pieņem savu reglamentu, kas garantē komitejas neatkarīgu zinātnisko darbu un autonomiju.
Kandidāti uz zinātniskās komitejas locekļa amatu tiek noskaidroti atklātā izvērtēšanas procesā. Profesionālā pieredze personām, kuras pieteikušās uz zinātniskās komitejas locekļa amatu un ir izpildījušas uzaicinājumā noteiktās atbilstības prasības, tiek salīdzinoši vērtēta pēc šādiem atlases kritērijiem:
a)   izcilība zinātnē;
b)   pieredze, kas gūta, sagatavojot zinātniskus novērtējumus un/vai sniedzot zinātniskas konsultācijas profesionālās kompetences jomā;
c)   plaša profesionālā kompetence klimata un vides zinātnēs vai citās zinātnes jomās, kas ir nozīmīgas Savienības klimata mērķu sasniegšanai;
d)   pieredze, kas gūta saistībā ar zinātnisko recenzēšanas darbu;
e)   profesionālā pieredze, kas gūta starpdisciplinārā vidē starptautiskā kontekstā.
Zinātniskās komitejas sastāvs ir veidots, nodrošinot gan dzimumu, gan disciplīnu un sektoru profesionālās kompetences līdzsvarotu pārstāvību, kā arī līdzsvarotu sadalījumu pa reģioniem.
8.   Par secinājumiem, pie kuriem EKPP ir nonākusi saistībā ar šā panta 4. punktu, tā katru gadu ziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā EKPP sagatavo ieteikumus Komisijai, lai būtu nodrošināta iespēja sasniegt šīs regulas mērķus. EKPP nodrošina, lai tās darbība būtu pilnībā pārredzama un lai tās ziņojumi būtu publiski pieejami. Komisija ziņojumus un visus ieteikumus izvērtē un sniedz EPKK oficiālu atbildi ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas. Atbilde uz šādiem ziņojumiem un ieteikumiem ir publiski pieejama.
Grozījums Nr. 77, 123 un 145
Regulas priekšlikums
3. pants
3. pants
 3. pants
Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija
 Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija
1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.
 1.  Līdz 2023. gada 31. maijam Komisija apsver iespējas Savienības līmenī noteikt indikatīvu trajektoriju, pēc kuras sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto mērķi, par sākumpunktu izvēloties klimata jomā 2030. gadam noteikto Savienības mērķrādītāju, kas minēts 2.a panta 1. punktā, un ņemot vērā klimata jomā 2040. gadam noteikto saistošo starpposma mērķrādītāju, kas minēts 2. panta 2.b punktā, un attiecīgā gadījumā Komisija sagatavo atbilstošu tiesību akta priekšlikumu.
1.a  Tiklīdz šā panta 1. punktā minētā trajektorija ir noteikta, Komisija ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas — sākot ar globālo izsvēršanu, kas paredzēta 2028. gadā, — šo trajektoriju pārskata. Ja pārskatīšanas rezultātā Komisija secina, ka trajektorija ir jāpielāgo, tā sagatavo attiecīgu tiesību akta priekšlikumu.
2.   Trajektorijas sākumpunkts ir 2.a panta 1. punktā noteiktais Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs.
 2.   Sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus trajektorijas noteikšanai saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija ņem vērā Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu un norāda, kāds CO2 ekvivalenta izteiksmē ir atlikušais siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējais apjoms, ko ne vēlāk kā līdz 2050. gadam vēl varētu emitēt, nemazinot Savienības spēju pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
2.a   Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu Komisija izklāsta ziņojumā, kuru līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Parlamentam un Padomei. Komisija nodrošina, lai publiski pieejams būtu gan ziņojums, gan metodika, kas ir ziņojuma pamatā.
3.  Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
 3.  Sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus attiecīgi trajektorijas noteikšanai saskaņā ar šā panta 1. punktu vai pielāgošanai saskaņā ar šā panta 1.a punktu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
-a)  labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti, tostarp jaunākie ziņojumi, ko sagatavojusi IPCC, IPBES, EKPP un attiecīgā gadījumā dalībvalstu neatkarīgās klimata padomdevējas struktūras;
-aa)  izmaksas, kas sabiedrībai, ekonomikai un videi rodas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā;
-ab)  nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga visiem;
a)  izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte;
b)  Savienības ekonomikas konkurētspēja;
 b)  Savienības ekonomikas konkurētspēja, jo īpaši MVU un to sektoru konkurētspēja, kur ir vislielākais oglekļa emisiju pārvirzes risks;
ba)   gatavo izstrādājumu un patēriņa oglekļa pēda Savienībā;
c)  labākās pieejamās tehnoloģijas;
 c)  labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmaksu ziņā efektīvas, drošas un mērogojamas un nodrošina, ka ir ievērota tehnoloģiskās neitralitātes koncepcija, un kas nepieļauj iespējas iesīkstēt;
d)  energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;
 d)  energoefektivitāte un princips „energoefektivitāte pirmajā vietā”, cenas ziņā pieejama enerģija, enerģētiskās nabadzības mazināšana un droša energoapgāde;
da)  nepieciešamība pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā un garantēt tā aizstāšanu ar enerģiju, materiāliem un produktiem, kas tiek ražoti ilgtspējīgi no atjaunojamiem resursiem;
e)  taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;
 e)  taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un reģioniem un pašās dalībvalstīs un reģionos;
f)  nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā;
 f)  nepieciešamība ar laiku nodrošināt iedarbību uz vidi un progresiju;
fa)  nepieciešamība garantēt vides ilgtspēju, cita starpā arī nepieciešamība novērst krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, attiecīgajā procesā atjaunojot degradētās ekosistēmas, un nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām, lai tādējādi varētu sasniegt bioloģiskajai daudzveidībai noteiktos Savienības mērķrādītājus;
fb)   nepieciešamība ar laiku nodrošināt stabilus, ilgstošus un klimata ziņā efektīvus dabiskos piesaistītājus;
g)  investīciju vajadzības un izdevības;
 g)  nepieciešamība pēc investīcijām un iespējas investēt inovācijā, ievērojot Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tomēr rēķinoties ar balasta aktīvu veidošanās risku.
h)  nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;
i)  starptautiskās norises un centieni, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi;
j)  labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi.
3.a  Līdz.. [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija pēc padziļināta dialoga ar visām attiecīgo nozaru attiecīgajām ieinteresētajām personām vēlākais līdz 2050. gadam izstrādā nozares dekarbonizācijas ceļvedi ar panākt šīs nozares klimatneitralitāti.
Grozījums Nr. 78 un 146
Regulas priekšlikums
4. pants
4. pants
 4. pants
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
 Pielāgošanās klimata pārmaiņām
-1.a   Līdz 2021. gada 31. janvārim un pēc tam reizi 5 gados Komisija attiecīgi pieņem un atjaunina ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ar atjaunināto ES stratēģiju ir jācenšas panākt, ka priekšroka tiek dota pielāgošanās politikai un ka šī politika tiek konsekventi integrēta un īstenota visās Savienības politikas nostādnēs, starptautiskajās saistībās, tirdzniecības nolīgumos un starptautiskajās partnerattiecībās.
1.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.
 1.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis cenšas sasniegt mērķus, kas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām valstu un Savienības līmenī ir noteikti ar ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tās nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgošanās spēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība — cita starpā gan jūras, gan sauszemes ekosistēmu neaizsargātība, — pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, un ka pielāgošanās ir integrēta attiecīgajās sociālekonomiskās un vides politikas nostādnēs un darbībās. Īpašu uzmanību minētās iestādes un dalībvalstis pievērš neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un ekonomikas sektoriem, kur ietekme ir vislielākā, un, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, tās noskaidro, kādi šajā ziņā ir trūkumi, un tos novērš.
2.  Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.
 2.  Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam reizi 5 gados dalībvalstis pieņem un īsteno valsts un reģionālā līmeņa pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver vispusīgas vietējās riska pārvaldības sistēmas, kuras veidotas, ņemot vērā vietējās vajadzības un specifiku, un balstās uz pamatīgiem klimatiskajiem un neaizsargātības atsauces scenārijiem un rādītājiem, kā arī progresa novērtējumiem, un dalībvalstis vadās pēc labākajiem un jaunākajiem zinātniskajiem faktiem, kādi ir pieejami. Šādās stratēģijās un plānos ir pasākumi, kas atbilstoši valsts un Savienības mērķiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šādās stratēģijās ir ņemta vērā jo īpaši neaizsargātu un ietekmētu grupu, kopienu un ekosistēmu situācija, un tajās ir pasākumi jūras un sauszemes ekosistēmu apsaimniekošanai, atjaunošanai un aizsardzībai, lai palielinātu attiecīgo ekosistēmu noturību. Savas stratēģijas dalībvalstis veido, ņemot vērā, ka īpaši neaizsargāta ir lauksaimniecība un pārtikas sistēmas, un nodrošinājums ar pārtiku, un tās veicina dabā rodamu risinājumu izmantošanu un ekosistēmās balstītu pielāgošanos.
2.a  Komisija aicina Savienības finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Investīciju bankas atbalstītu projektu, atbalsta saņēmējus veikt stresa testu par pielāgošanos klimata pārmaiņām attiecībā uz projektiem, kurus uzskata par īpaši neaizsargātiem pret klimata pārmaiņu ietekmi. Līdz.. [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, un ar tiem nosaka sīki izstrādātus kritērijus stresa testam, kā arī attiecīgo nozaru, projektu un reģionu sarakstu un atbalsta saņēmēju apgrozījuma robežvērtību, vienlaikus nodrošinot, ka netiek radīts pārmērīgs administratīvais slogs. Komisija sniedz norādījumus atbalsta saņēmējiem, pamatojoties uz ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un Eiropas Vides aģentūras datiem par to, kā ieguldījumu projektu saskaņot ar prasībām par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
4.a pants (jauns)
4.a pants
Virzībai uz klimatneitrālu un noturīgu sabiedrību atbilstošas finansējuma plūsmas
1.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis pastāvīgi strādā pie tā, lai panāktu, ka publiskā un privātā sektora piedāvātā finansējuma plūsmas ir saskaņā ar virzību uz klimatneitrālu un noturīgu sabiedrību, kā noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 1. punktā, ņemot vērā šīs regulas 2. pantā noteiktos Savienības mērķus klimata jomā.
2.  Līdz 2021. gada 1. jūnijam un pēc tam regulāri noteiktā laika periodā Komisija saistībā ar 5. pantā minēto novērtēšanas procesu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē, kā būtu jāgroza visi attiecīgie Savienības tiesību akti — cita starpā arī Savienības daudzgadu finanšu shēmas un visi tiesību akti, kas attiecas tieši uz Savienības budžeta līdzekļiem un instrumentiem —, lai tajos iestrādātu saistošas un obligāti izpildāmus noteikumus, kuri nodrošina, ka publiskā un privātā sektora piedāvātā finansējuma plūsmas ir saskaņā ar šīs regulas 2. pantā noteiktajiem Savienības mērķiem klimata jomā. Attiecīgā gadījumā minētajam novērtējumam tiek pievienoti tiesību aktu priekšlikumi.
3.  Komisija katru gadu publisko informāciju par to, kura Savienības izdevumu daļa atbilst taksonomijas kategorijām, kā noteikts Regulā (ES) 2020/... [Taksonomijas regula].
4.  Lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos Savienības mērķus klimata jomā, Savienības iestādes un visas pakāpeniski pārtrauc visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas un attiecīgi mobilizē ilgtspējīgus ieguldījumus. Šo subsīdiju pakāpeniska pārtraukšana neietekmē centienus apkarot enerģētisko nabadzību.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
 5. pants
Savienības progresa un pasākumu novērtējums
 Savienības progresa un pasākumu novērtējums
1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:
 1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:
a)  visu dalībvalstu kopējais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;
 a)  katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress virzībā uz 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b)  visu dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
 b)  katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.
 Komisija šos novērtējumus un tajos izklāstītos secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un nodrošina, lai attiecīgie novērtējumi un secinājumi būtu publiski pieejami.
2.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē:
 2.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija izvērtē:
a)  cik saskanīgi Savienības pasākumi ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;
 a)  vai Savienības pasākumi un politikas nostādnes, cita starpā arī nozaru tiesību akti, Savienības ārējā darbība un Savienības budžets, ir saskaņā ar 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b)  cik piemēroti Savienības pasākumi ir tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
 b)  vai Savienības pasākumi un politikas nostādnes, cita starpā arī nozaru tiesību akti, Savienības ārējā darbība un Savienības budžets, ir atbilstoši, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
3.  Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.
 3.  Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi un politikas nostādnes nav saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem Savienības klimata mērķiem vai ka ar attiecīgajiem pasākumiem un politikas nostādnēm nepietiek, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu vai attiecībā uz 4. pantā minēto pielāgošanos nav pietiekams, Komisija pēc iespējas ātrāk veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, lai šo konsekvences trūkumu novērstu, vai arī Komisija šādus pasākumus veic ne vēlāk kā tad, kad tiek pārskatīta 3. panta 1. punktā minētā trajektorija.
4.  Komisija visus iecerētos pasākumus vai likumdošanas priekšlikumus vēl pirms to pieņemšanas novērtē, ņemot vērā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šā novērtējuma rezultātus.
 4.  Komisija visus iecerētos pasākumus — tostarp (bet ne tikai) visus tiesību aktu un budžeta priekšlikumus, — izvērtē, lai noteiktu, vai tie ir saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem Savienības klimata mērķiem, un attiecīgos pasākumus, kas ir piedāvāti, pirms pieņemšanas saskaņo ar minētajiem mērķiem. Šāda analīze ir iekļauta visos ietekmes novērtējumos, kas tiek pievienoti šādiem pasākumiem vai priekšlikumiem. Tiklīdz ir noteikta 3. panta 1. punktā minētā trajektorija un 3. panta 2.a punktā minētais siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets, tie kļūst par šo novērtējumu pamatelementiem. Komisija nodrošina, lai novērtējums un tā rezultāti būtu tieši publiski pieejami, tiklīdz novērtējums ir pabeigts un jebkurā gadījumā pirms attiecīgā pasākuma vai priekšlikuma pieņemšanas.
4.a   Komisija šā panta 4. punktā minēto novērtējumu izmanto, lai sekmētu labākās prakses apmaiņu un noskaidrotu, kādas darbības ir jāveic, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
 6. pants
Nacionālo pasākumu novērtējums
 Nacionālo pasākumu novērtējums
1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē:
 1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija novērtē:
a)  vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vai divgadu progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir identificēti kā tādi, kas ir relevanti 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;
 a)  vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, valstu ilgtermiņa stratēģijām vai progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir norādīti kā svarīgi 2. pantā minēto Savienības klimata mērķu sasniegšanai, ir saskaņā ar minēto mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b)  vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
 b)  vai attiecīgie nacionālie pasākumi ir atbilstoši un vai ar tiem var efektīvi panākt progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.
 Komisija šos novērtējumus un tajos izklāstītos secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un nodrošina, lai attiecīgie novērtējumi un secinājumi būtu publiski pieejami.
2.  Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.
 2.  Ja, pienācīgi apsverot katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panākto progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, Komisija konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskaņā ar Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, tiklīdz tā ir noteikta, vai ka ar attiecīgajiem pasākumiem nepietiek, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, Komisija sniedz šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija nodrošina, lai šādi ieteikumi būtu publiski pieejami.
2.b   Šā panta 2. punktā minētajos ieteikumos Komisija iekļauj priekšlikumus par to, kā panākt progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā. Attiecīgā gadījumā šādos priekšlikumos cita starpā var piedāvāt iespējas saņemt papildu atbalstu saistībā ar tehnisko nodrošinājumu, inovāciju, zinātību, finansiālu atbalstu vai citu nepieciešamo atbalstu.
3.  Ja saskaņā ar 2. punktu tiek izdots ieteikums, piemēro šādus principus:
 3.  Ja saskaņā ar 2. punktu ir sniegts ieteikums, ir spēkā šādi principi:
a)  attiecīgā dalībvalsts ieteikumu pienācīgi ņem vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;
 a)  attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas ziņo Komisijai, kādus pasākumus tā plāno īstenot, lai ieteikumu pienācīgi ņemtu vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm, kā arī nodrošinot, ka ir ievērots lojālas sadarbības princips;
b)  attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz savu pamatojumu;
 b)  attiecīgā dalībvalsts 18 mēnešu laikā pēc ieteikuma saņemšanas izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā un kādus atbildes pasākumus tā ir īstenojusi; šī informācija ir iekļauta progresa ziņojumā, kas attiecīgajā gadā ir iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu;
c)  ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas izdoti Eiropas pusgada kontekstā.
 c)  ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie ieteikumi, kas konkrētai valstij ir sniegti Eiropas pusgada kontekstā.
3.a   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir iesniegts šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais progresa ziņojums, Komisija izvērtē, vai ar attiecīgās dalībvalsts pieņemtajiem pasākumiem ir pienācīgi kliedētas ieteikumā paustās bažas. Ir nodrošināts, ka minētais novērtējums un tā rezultāti ir publiski pieejami novērtējuma pieņemšanas brīdī.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
 7. pants
Vienoti noteikumi par Komisijas novērtējumu
 Vienoti noteikumi par Komisijas novērtējumu
1.  Komisijas 5. un 6. pantā minēto novērtējumu pamatā ir ne tikai 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nacionālie pasākumi, bet arī vismaz šāda informācija:
 1.  Komisijas 5. un 6. pantā minēto novērtējumu pamatā ir ne vien 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nacionālie pasākumi, bet arī vismaz šāda informācija:
a)  informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2018/1999;
 a)  informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;
b)  Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumi;
 b)  Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojumi;
c)  Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un
 c)  Eiropas un pasaules statistika un dati, tostarp dati par konstatētajiem un prognozētajiem zaudējumiem, kurus rada klimata pārmaiņu negatīvā ietekme, un to izmaksu aplēse, kas rastos bezdarbības vai novēlotas rīcības rezultātā, ja šādi dati ir pieejami, un
d)  labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, un
 d)  labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti, tostarp jaunākie ziņojumi, ko sagatavojusi IPCC, UNEP, IPBES, EKPP un attiecīgā gadījumā dalībvalstu neatkarīgās klimata padomdevējas struktūras; un
e)  jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.
 e)  jebkāda papildu informācija par vides ziņā ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām saskaņā ar Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tiklīdz šāda informācija ir pieejama.
2.  Sagatavot 5. un 6. pantā minēto novērtējumu Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu.
 2.  Sagatavot 5. un 6. pantā minēto novērtējumu Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
8. pants
8. pants
 8. pants
Sabiedrības līdzdalība
 Sabiedrības līdzdalība un pārredzamība
Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.
 1.  Komisija un dalībvalstis rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas — cita starpā arī vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes, — varētu un tām būtu iespējas īstenot savas tiesības rīkoties, veidojot sociāli taisnīgu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību, un tādēļ cita starpā sāk īstenot šā panta 2. punktā minēto Eiropas klimata paktu. Komisija un dalībvalstis visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu, pieejamu un pārredzamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, akadēmiskās aprindas, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar labāko praksi un tiek noskaidrotas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.
2.   Komisija sagatavo Eiropas klimata paktu, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji, sociālie partneri un ieinteresētās personas iesaistās Savienības līmeņa klimata politikas nostādņu izstrādāšanas procesā, un lai veicinātu dialogu un zinātniski pamatotas informācijas izplatīšanu par klimata pārmaiņām un par šādu pārmaiņu sociālajiem un dzimumu līdztiesības aspektiem, un arī lai īstenotu labākās prakses apmaiņu saistībā ar iniciatīvām klimata jomā.
3.   Veicot pasākumus 2. panta 1. punktā noteiktā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstis nodrošina, lai visā likumdošanas procesā par to būtu informēti iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri un lai ar tiem notiktu apspriešanās. Tādēļ dalībvalstis rīkojas pārredzami.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
8.a pants (jauns)
8.a pants
Savienība beidz aizsargāt investīcijas fosilā kurināmā veidos Enerģētikas hartas nolīguma modernizācijas kontekstā.
Grozījums Nr. 84 un 175/rev
Regulas priekšlikums
9. pants
9. pants
 svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Pārskatīšana
Sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas Komisija visus šīs regulas elementus pārskata, ņemot vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos faktus — cita starpā arī jaunākos IPCC un EKPP secinājumus un ieteikumus, — starptautiskās norises un centienus iegrožot temperatūras kāpumu tā, ka tas nepārsniedz 1,5°C, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram attiecīgā gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/1999
1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;
 a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti, lai sasniegtu enerģētikas savienības mērķus un mērķrādītājus un saskaņā ar Parīzes nolīgumu īstenotu Savienības ilgtermiņa saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši Savienības klimata mērķus, kā noteikts Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā, un lai pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — sasniegtu tieši 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
2. panta – 11. punkts
(2a)   regulas 2. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:
11)  „2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 32 %, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam vismaz par 32,5 % uzlabot energoefektivitāti, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, par kuriem Eiropadome vai Eiropas Parlaments un Padome varētu vienoties attiecībā uz 2030. gadu;
 “11) „2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar Regulas (ES) .../... [Klimata akts] 2. panta 3. punktu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvaru Savienībā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 1. punktu, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam uzlabot energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktu, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs;”;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
2. panta – 62.a punkts (jauns)
(2b)   regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:
62a)  „attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procedūras, kas minētas 2. un 3. nodaļā, vai kura šajos jautājumos ir ieinteresēta. Piemērojot šo definīciju, tiek uzskatīts, ka nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas;”;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/1999
3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
f)  novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;
 f)  novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustajiem Savienības klimata mērķiem, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
4. pants – 1. daļa – a punkts – 1. apakšpunkts – ievaddaļa
(3a)  regulas 4. panta pirmās daļas a) punkta 1. apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
1)  saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti un nolūkā sasniegt Savienības tautsaimniecības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju:
 „1) saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti un nolūkā sasniegt Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā noteiktos Savienības klimata mērķus:”;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (ES) 2018/1999
8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  veids, kā esošās rīcībpolitikas un pasākumi un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.;
 „e) veids, kā esošās rīcībpolitikas un pasākumi un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu sasniegšanu.”;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
11.a pants (jauns)
(5a)  regulā iekļauj šādu pantu:
“11.a pants
Iespēja vērsties tiesā
1.  Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri ir pietiekami ieinteresēti vai kuri apgalvo, ka ir aizskartas viņu tiesības — ja attiecīgās dalībvalsts administratīvi procesuālo tiesību aktos šādu tiesību esamība ir paredzēts kā priekšnoteikums —, ir iespēja vērsties tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar likumu, ar prasību pārskatīt lietu un tādējādi apstrīdēt lēmumus, darbības vai bezdarbību pēc būtības vai apstrīdēt to procesuālo likumību, piemērojot Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu.
2.  Dalībvalstis nosaka, kurā posmā attiecīgus lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.
3.  Dalībvalstis nosaka, ko nozīmē pietiekama ieinteresētība un ko nozīmē tiesību aizskārums, un to dara atbilstoši mērķim garantēt attiecīgajai sabiedrības daļai plašas iespējas vērsties tiesā. Tāpēc šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā tiek uzskatīts, ka nevalstiskās organizācijas, uz kurām attiecas 2. panta 62.a punktā norādītā definīcija, ir pietiekami ieinteresētas vai ka tām ir tiesības, ko ir iespējams aizskart.
4.  Ar šo pantu nav liegta iespēja lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un tas neietekmē prasību pirms tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas izmantot visas iespējas administratīvās pārskatīšanas kārtībā, ja valsts tiesību aktos šāda prasība ir noteikta. Visas šīs procedūras ir godīgas, taisnīgas, savlaicīgas un nav pārmērīgi dārgas.
5.  Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama praktiska informācija par iespējām izmantot administratīvās pārskatīšanas un tiesvedības procedūras.”;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
15. pants – 1. punkts
(5b)  regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.   Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju vismaz 30 gadu perspektīvā. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.
 „1. Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju perspektīvai līdz 2050. gadam un 30 gadu perspektīvai. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.”;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (ES) 2018/1999
15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielāku piesaisti piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi;
 c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus visos ekonomikas sektoros un lielāku piesaisti piesaistītājos nepieciešamā samazinājuma kontekstā, kā noteikusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), lai izmaksu ziņā efektīvi panāktu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un lielāku piesaisti piesaistītājos, tā tiecoties sasniegt mērķus, kas attiecībā uz temperatūras kāpumu ir noteikti Parīzes nolīgumā, un lai tādējādi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā līdzsvarotu antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjomu attiecīgi no katra emisijas avota un katram piesaistītājam un pēc tam panāktu, ka emisijas apjoms ir negatīvs, kā norādīts Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) 2018/1999
I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3.1.1. punkts – i apakšpunkts
i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visus galvenos emisijas radošos sektorus un sektorus piesaistes veicināšanai, Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa perspektīvā;
 i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visus galvenos emisiju rašanās sektorus un sektorus piesaistes veicināšanai, Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu perspektīvā;
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) 2018/1999
I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5.5. punkts
5.5.  Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu;
 5.5.  Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu sasniegšanu;
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
IV pielikums – 2.1.1. punkts
(7a)   regulas IV pielikuma 1.2.1. punktu aizstāj ar šādu:
2.1.1.  Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā
 „2.1.1. Prognozētais kumulatīvais emisiju apjoms laikposmā no 2021. līdz 2050. gadam, kas palīdzētu izpildīt Regulas .../... [Klimata akts] 3. panta 2.a punktā minēto Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu”;
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 8. punkts
Regula (ES) 2018/1999
VI pielikums – c punkts – viii apakšpunkts
viii)  novērtējums par rīcībpolitikas vai pasākuma devumu Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un 15. pantā minētās ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā;
 viii)  novērtējums tam, kā rīcībpolitika vai pasākums palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus, kas noteikti Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā, un īstenot 15. pantā minēto ilgtermiņa stratēģiju;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Grozījumi Regulā (ES) 2018/842
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/8421a 5. pantā iekļauj šādus punktus:
„5.a Ja darījums notiek atbilstoši 5. panta 5. punkta nosacījumiem, ikgadējā emisiju sadales apjoma minimālā cena ir 100 EUR par katru tonnu CO2 ekvivalenta.
5.b   Dalībvalstis informē Komisiju par visām darbībām, kas notikušas saskaņā ar šo punktu, un līdz 2025. gada 31. martam paziņo par savu nodomu izmantot 5. panta 5. punkta nosacījumus.
5.c   Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam Komisija visām dalībvalstīm izvērtē attiecīgos nodomus izmantot 5. panta 5. punkta nosacījumus un publisko informāciju par to, kā šo nosacījumu izmantošana ietekmē budžetu.”.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 56, 19.6.2018., 26. lpp.).

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0162/2020).

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 13. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika