Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2157(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0154/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0154/2020

Debates :

PV 06/10/2020 - 7
CRE 06/10/2020 - 7

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0257

Pieņemtie teksti
PDF 229kWORD 64k
Ceturtdiena, 2020. gada 8. oktobris - Brisele Pagaidu redakcija
Eiropas mežu stratēģija: turpmākā rīcība
P9_TA-PROV(2020)0257A9-0154/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Eiropas mežu stratēģiju: turpmākā rīcība (2019/2157(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640), Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (COM(2020)0380), kā arī Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(1) un 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)(2),

–  ņemot vērā Ņujorkas deklarāciju par mežiem, ko Eiropas Savienība ratificēja 2014. gada 23. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progress, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”” (COM(2018)0811),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 15. aprīļa secinājumus par progresu ES meža stratēģijas īstenošanā un par jaunu stratēģisko satvaru attiecībā uz mežiem (08609/2019),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību un sekojošās īstenošanas regulas ar invazīvo sugu, tostarp arī koku sugu, saraksta atjauninājumiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 30. oktobra atzinumu par Komisijas 2018. gada 7. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progress, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai””,

–  ņemot vērā globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kuru 2019. gada 31. maijā publicēja Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras ziņojumu „Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020: zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu”, kas publicēts 2019. gada 4. decembrī,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 10. un 11. aprīļa atzinumu par ES meža stratēģijas īstenošanu,

–  ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskatu,

–  ņemot vērā atjaunināto ES bioekonomikas stratēģiju,

–  ņemot vērā klimata stratēģiju 2050,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 29. novembra secinājumus par atjaunināto ES bioekonomikas stratēģiju(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu “ES meža stratēģijas vidusposma pārskatīšana”(6),

–  ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020”, tostarp iniciatīvas “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A9-0154/2020),

–  ņemot vērā ES dalībvalstu saistības, kas izriet no Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBDConvention on Biological Diversity), ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCUnited Nation Framework Convention on Climate Change) un ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCDUnited Nation Convention on Combating Desertification),

A.  tā kā bez ieguvumiem klimata jomā un citiem ekosistēmu pakalpojumiem, ko sniedz meži un uz koksnes resursiem balstīta nozare, nebūs iespējams izpildīt ES iekšējās un starptautiskās saistības attiecībā uz, piemēram, Eiropas zaļo kursu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Kioto protokolu, Parīzes nolīgumu un bezemisiju sabiedrības izveidi;

B.  tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību nav atsauču uz kopēju ES meža politiku un atbildība par mežiem gulstas uz dalībvalstīm; tā kā tomēr Eiropas Savienībai ir jau pieredze ar savu rīcībpolitiku un pamatnostādņu starpniecību, tostarp LESD 4. pantu attiecībā uz enerģētiku, vidi un lauksaimniecību, dot ieguldījumu ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā (sustainable forest management, SFM) un dalībvalstu lēmumu pieņemšanā par mežiem;

C.  tā kā mežiem un visai uz koksnes resursiem balstītajai vērtību ķēdei ir būtiska nozīme turpmākajā aprites bioekonomikas attīstībā, jo tie nodrošina darbvietas, nodrošina ekonomisko labklājību lauku un pilsētu teritorijās, sniedz klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pakalpojumus, sniedz ar veselību saistītus ieguvumus, aizsargā bioloģisko daudzveidību un perspektīvas kalnu, salu un lauku reģionos un nodrošina cīņu pret pārtuksnešošanos;

D.  tā kā pienācīgi finansēta augstas kvalitātes pētniecība, inovācija, informācijas vākšana, datubāzu uzturēšana un izstrāde, paraugprakse un zināšanu apmaiņa ir ārkārtīgi svarīga ES daudzfunkcionālo mežu nākotnei un visai uz mežiem balstītai vērtību ķēdei, ņemot vērā pieaugošās prasības pret tiem un nepieciešamību risināt daudzveidīgās iespējas un problēmas, ar kurām saskaras sabiedrība;

E.  tā kā meži ir daļa no mūsu dabas mantojuma, kas mums ir jāaizsargā un jāsaglabā, un tā kā, lai šis mantojums attīstītos un kļūtu par bioloģiskās daudzveidības avotu un ekonomikas, tūrisma un sociālo resursu, ir svarīgi, lai tas tiktu labi pārvaldīts;

F.  tā kā Lauku attīstības fonds ir KLP ietvaros nodrošinājis instrumentus un resursus mežsaimniecības nozares atbalstam un to vajadzētu turpināt laikposmam pēc 2020. gada paredzētajā KLP, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai;

G.  tā kā Eiropas Savienībā ir 16 miljoni privāto mežu īpašnieku, kuriem pieder aptuveni 60 % ES mežu; tā kā privātīpašumā esošu mežu vidējā platība ir 13 ha un aptuveni divām trešdaļām privāto mežu īpašnieku pieder mazāk nekā 3 ha meža;

H.  tā kā ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem ir ļoti liela nozīme darbvietu nodrošināšanā lauku apvidos, sniedzot labumu cilvēku veselībai, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu vides un bioloģiskās daudzveidības jomā;

I.  tā kā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi mežos ir savstarpēji saistīti, jo ir jālīdzsvaro aspekti un jāveicina sinerģija starp tiem, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu pielāgošanās stratēģijām un plāniem;

J.  tā kā Eiropas meži ir dažādi un dažādā stāvoklī un tāpēc pret tiem jāizturas dažādi, bet vienmēr ņemot vērā to ekonomisko, sociālo un vides funkciju uzlabošanu;

K.  tā kā attālākajos reģionos ir ļoti bagātīgas rezerves bioloģiskajai daudzveidībai un ir būtiski tās saglabāt;

L.  tā kā bioloģiskās daudzveidības izzušanai mežos ir ievērojamas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās sekas;

M.  tā kā augsnes kvalitātei ir būtiska nozīme tādu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanā kā ūdens filtrācija un aizturēšana un līdz ar to aizsardzība pret plūdiem un sausumu, CO2 piesaiste, bioloģiskā daudzveidība un biomasas pieaugums; tā kā augsnes kvalitātes uzlabošana, piemēram, atsevišķos reģionos skujkoku mežus pārveidojot par pastāvīgiem lapu mežiem, ir ekonomiski sarežģīts process, kas aizņem desmitiem gadu;

N.  tā kā Eiropas sabiedrībai, kas arvien vairāk attālinās no mežiem un mežsaimniecības, būtu jāpopularizē ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas izšķirošā nozīme, uzsverot daudzveidīgos ieguvumus, ko sniedz meži, no ekonomiskā, sociālā un vides, kā arī kultūras un vēstures viedokļa;

O.  tā kā meži ne vien piesaista oglekli, bet arī labvēlīgi ietekmē klimatu, atmosfēru, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un upju un ūdensceļu apsaimniekošanu, aizsargā augsni no erozijas, ko izraisa ūdens un vējš, un tiem piemīt arī citas noderīgas dabīgās īpašības;

P.  tā kā gandrīz 23 % Eiropas mežu atrodas „Natura 2000” teritorijās un dažās dalībvalstīs tajās atrodas vairāk nekā 50 % mežu, un tā kā gandrīz puse no „Natura 2000” teritorijās esošajām dabiskajām dzīvotnēm ir meži;

Q.  tā kā meži var būt gan primāro meža produktu, piemēram, koksnes, avots, gan nodrošināt vērtīgus sekundāros produktus, piemēram, sēnes, trifeles, garšaugus, medu un ogas, kas ir ļoti svarīgi saimnieciskajai darbībai dažos Savienības reģionos;

R.  tā kā Eiropas mežiem ir svarīga nozīme vides uzlabošanā, ekonomikas attīstīšanā, dalībvalstu vajadzību pēc koksnes produktiem apmierināšanā un iedzīvotāju labklājības celšanā;

S.  tā kā agromežsaimniecība, ko definē kā zemes izmantošanas sistēmas, kurās vienā un tajā pašā zemes vienībā notiek koku audzēšana un lauksaimnieciskā darbība, ir zemes apsaimniekošanas sistēmu kopums, kas veicina vispārējo produktivitāti, nodrošina vairāk biomasas, uztur un atjauno augsnes un sniedz vairākus vērtīgus ekosistēmas pakalpojumus;

T.  tā kā mežu daudzfunkcionālā nozīme, tas, cik ilgam laikam jāpaiet, pirms tie izveidojas, un tas, cik svarīgi ir nodrošināt labu sugu daudzveidību, padara mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu un pavairošanu par svarīgu Eiropas uzdevumu;

U.  tā kā mežos un reģionos, ko daļēji klāj meži, ir arī svarīga nozīme, lai medības būtu sociāli un ekoloģiski atbildīgas, kontrolējot medījamo dzīvnieku skaitu vai ar tiem saistītu slimību, piemēram, Āfrikas cūku mēra, izplatīšanos;

V.  tā kā mežiem ir būtiska nozīme cīņā pret augsnes eroziju un zemes pārtuksnešošanos; tā kā pētījumi liecina, ka kokiem parkos un pilsētu vidē ir pozitīva ietekme uz zemākas temperatūras saglabāšanu salīdzinājumā ar platībām, kurās nav koku;

W.  tā kā pašreizējā plānošanas periodā (2014.–2020. gads) KLP pasākumi ir vērsti uz to, lai palīdzētu ekonomikas dalībniekiem veidot spējas attiecībā uz mežsaimniecības pārvaldību;

X.  tā kā dažos mežsaimniecības reģionos ir masveidā ieviesušies kaitēkļi un kukaiņi, piemēram, ķirmji un dažādas sēnītes; tā kā kastaņu mežu dabiskajās populācijās ir lielā mērā notikusi Cryphonectria parasitica invāzija, kas nopietni apdraud šo populāciju izdzīvošanu, kā arī ilgtermiņā apdraud ar to saistītu cilvēku darbību, piemēram, kastaņu ražošanu un vākšanu;

Y.  tā kā ES līmenī pieejamie dati par mežiem ir nepilnīgi un atšķirīgas kvalitātes, kas tādējādi kavē koordinēšanu ES līmenī attiecībā uz mežu apsaimniekošanu;

Z.  tā kā nelikumīga mežizstrāde notiek arī ES,

Pagātne – pārskats par nesenajiem panākumiem un problēmām īstenošanā

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ziņojuma “Progress, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”” (COM(2018)0811) publicēšanu;

2.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko dalībvalstis un Komisija veikušas, lai sasniegtu ES meža stratēģijas mērķus, un Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas, Pilsoniskā dialoga grupas mežsaimniecības un korķa jautājumos, Ekspertu grupas meža ugunsgrēku jautājumos, Uz koksnes resursiem balstīto nozaru un ar nozari saistītu jautājumu ekspertu grupas un attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos ES meža stratēģijas daudzgadu īstenošanas plānā (Forest MAP);

3.  atzīst, ka Komisijas 2018. gada ziņojumā par progresu, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju, ir norādīts, ka stratēģija ir bijusi lietderīga kā koordinācijas instruments un ka kopumā stratēģijas prioritārās jomas “astoņas plus viena” ir īstenotas ar salīdzinoši nelieliem šķēršļiem, izņemot galvenās problēmas, kas jārisina ar bioloģiskās daudzveidības politikas palīdzību, un pastāvošās problēmas jomās “Kādi ir mūsu meži un kā tie mainās?”, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības izpratni un informāciju par mežsaimniecības nozari, un “Sekmēt koordināciju un saziņu”, jo īpaši attiecībā uz politiku, kas saistītas ar mežiem, koordinēšanu;

4.  uzsver, ka Eiropas mēroga procesa FOREST EUROPE ietvaros tika panākta starptautiska vienošanās par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas definīciju; norāda, ka šī definīcija ir iekļauta dalībvalstu tiesību aktos un brīvprātīgajās sistēmās, piemēram, mežu sertificēšanā;

5.  uzsver, ka ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšana Eiropas Savienībā kā daļa no ES meža stratēģijas un lauku attīstības pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), ir pozitīvi ietekmējusi mežus un mežu apstākļus un iztikas nodrošināšanu lauku apvidos, kā arī mežu bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā, un ir palielinājusi ieguvumus klimata jomā, ko sniedz uz koksnes resursiem balstītā nozare; tomēr norāda, ka joprojām ir nepieciešams līdzsvaroti stiprināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu mežu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, uzlabotu ekosistēmu veselību un noturību un nodrošinātu, ka tās spēj labāk pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem, samazinātu dabisko traucējumu risku un ietekmi un aizsargātu pašreizējās un nākamās paaudzes mežu apsaimniekošanas iespējas, piemēram, tādā veidā, lai tiktu īstenoti mežu īpašnieku un MVU mērķi, un uzlabotu esošo mežu un meža zemes kvalitāti; uzskata, ka ES meža stratēģijā būtu jāiestrādā šajā ziņā attiecīgi instrumenti; norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums priekšzīmīgi veikt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; uzskata, ka mežu apsaimniekošanas modeļos būtu jāiestrādā vides, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējas kritērijs, proti, meži un meža zeme tiek pārvaldīti un izmantoti tā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un spēju gan tagad, gan nākotnē pildīt būtiskas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām; uzsver, ka īpašumtiesību atzīšana un aizsardzība ir būtiska, lai panāktu ilgtermiņa saistības par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; norāda, ka mūsu mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska mūsu vispārējās labklājības daļa, jo tie ir mājvieta sabiedriskas nozīmes darbībām brīvā laika pavadīšanas un veselības, kā arī izglītības jomā, un atzīst, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana veicina Eiropas mežu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; aicina aizsargāt pirmatnējos mežus — saglabājot struktūru, sugu bagātību un pienācīgu teritoriju, kurā vēl joprojām pastāv šādi meži; norāda, ka jēdzienam “senie meži” nav Eiropas Savienības definīcijas, un aicina Komisiju turpmākās ES meža stratēģijas sagatavošanas procesā ieviest šādu definīciju, kas būtu jāsagatavo Pastāvīgajā mežsaimniecības komitejā; uzsver, ka viedokļi par to, cik lielā mērā dažādi meži spēj piesaistīt CO2, ir atšķirīgi, un tādēļ uzskata, ka jaunajai ES meža stratēģijai būtu jāveicina ilgtspējīga mežu apsaimniekošana; pauž nožēlu par neilgtspējīgu praksi un nelikumīgu mežizstrādi, kas notiek dažās dalībvalstīs, neraugoties uz ES Kokmateriālu regulu, un turklāt aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai to izbeigtu, kā arī vajadzības gadījumā uzlabot vai pastiprināt savus valsts tiesību aktus; mudina Komisiju un dalībvalstis steidzami rīkoties, lai šīs problēmas risinātu, un tādēļ īstenot ciešu uzraudzību un nodrošināt spēkā esošo ES tiesību aktu izpildi un aicina Komisiju gadījumos, kad ir konstatēti pārkāpumi, nevilcinoties ķerties pie pārkāpuma procedūru īstenošanas, kā arī ar visu kompetento iestāžu palīdzību sekot līdzi tam, kā tiek pildīti lēmumi lietās par nelikumīgu mežizstrādi; aicina Komisiju nevilcinoties pabeigt atbilstības pārbaudi, kuru tā veic attiecībā uz ES noteikumiem, kas vērsti pret nelikumīgu mežizstrādi;

6.  secina, ka, apsverot pasākumus ES līmenī, svarīgs faktors bija atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī atšķirības starp dalībvalstu reģioniem;

7.  pauž dziļas bažas par to, ka dažās Savienības daļās netiek īstenoti spēkā esošie ES tiesību akti un rezultātā aizdomas par korupciju ir apstiprinājušās un norāda uz nelikumīgu mežizstrādi un neilgtspējīgām mežsaimniecības darbībām; aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot korupciju un pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus;

Tagadne – ES mežu stāvoklis

8.  uzsver, ka ES meži — arī tie, kas atrodas tās aizjūras teritorijās un tālākajos reģionos, — ir daudzfunkcionāli un tiem ir raksturīga liela daudzveidība, tostarp atšķirības īpašumtiesību modeļu, lieluma, struktūras, bioloģiskās daudzveidības, izturētspējas un problēmu ziņā; norāda, ka meži, jo īpaši jaukti meži, sniedz sabiedrībai plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu, tostarp sugu dzīvotnes, oglekļa piesaisti, izejvielas, atjaunojamo enerģiju, uzlabotu gaisa kvalitāti, tīru ūdeni, gruntsūdeņu papildināšanos, erozijas kontroli un aizsardzību pret sausumu, plūdiem un lavīnām, un nodrošina sastāvdaļas zālēm, kā arī tie ir svarīga vieta kultūras aktivitātēm un atpūtai; tā kā tas viss vairs nešķiet pilnībā nodrošināts, jo klimata pārmaiņu un citu veicinošu faktoru izraisītās grūtās ekonomiskās situācijas rezultātā mežu īpašnieki vairs nevar atkārtoti investēt mežos; norāda, ka saskaņā ar jaunākajām aplēsēm labvēlīgs aizsardzības statuss bija tikai 26 % meža sugu un 15 % meža dzīvotņu; aicina dalībvalstis nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un vajadzības gadījumā izstrādāt un pilnveidot pamatnostādnes attiecībā uz meža produktiem, kas nav koksnes produkti;

9.  ņem vērā panākumus, kas gūti ekosistēmu pakalpojumu vērtības noteikšanā saskaņā ar Ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanas (MAES) iniciatīvu; tomēr uzsver, ka pašlaik nav pienācīgas atlīdzības par ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, CO2 piesaisti, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu vai augsnes uzlabošanu, un ka mežsaimniekiem, kas attiecīgi koncentrējas uz savu mežu pārveidošanu, patlaban mežu apsaimniekošana varētu būt ar zaudējumiem, neraugoties uz būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespējas pienācīgi stimulēt un atlīdzināt klimata, bioloģiskās daudzveidības un citus ekosistēmu pakalpojumus, lai nodrošinātu ekonomiski dzīvotspējīgu meža pārveidošanu;

10.  norāda, ka pēdējās desmitgadēs ES mežu resursi ir palielinājušies meža seguma un apjoma ziņā un ka pašlaik meži un citas meža platības aizņem aptuveni 43 % no ES teritorijas, sasniedzot vismaz 182 miljonus hektāru un veidojot 5 % no visa pasaules mežu kopapjoma, pateicoties apmežošanai un dabiskai atjaunošanai; norāda, ka pusi no Natura 2000 tīkla veido meža teritorijas (t. i., 37,5 miljoni hektāru) un ka Eiropā 23 % no visiem mežiem atrodas Natura 2000 teritorijās, un dažās dalībvalstīs meži klāj vairāk nekā pusi teritorijas un tās ir atkarīgas no mežsaimniecības; norāda, ka ir svarīgi pilnveidot zināšanas par Natura 2000 tās ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, mežu apsaimniekošanu un citiem zemes izmantošanas veidiem visā Eiropas Savienībā; norāda, ka Eiropas Savienībā privātīpašumā ir 60 % mežu, ar augstu mazo mežu saimniecību (mazāk nekā 3 ha) īpatsvaru, un 40 % atrodas valsts īpašumā; norāda, ka vairāk nekā 60 % saimniecisko mežu Eiropas Savienībā un vairāk nekā 20 % visā pasaulē ir sertificēti saskaņā ar brīvprātīgiem SFM standartiem; norāda arī, ka tādu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā izmantotu apaļkoku īpatsvars, kas iegūti sertificētos mežos, pasaulē pārsniedz 20 % un ka Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir pat 50 %; norāda, ka Eiropas Savienībā šajā nozarē ir tieši nodarbināti vismaz 500 000 cilvēku(7) un netieši 2,6 miljoni cilvēku(8) un ka, lai saglabātu šo nodarbinātības līmeni, kā arī nozares ilgtermiņa konkurētspēju, ir pastāvīgi jācenšas piesaistīt nozarei kvalificētu un apmācītu darbaspēku un nodrošināt, ka darba ņēmējiem ir pienācīga piekļuve sociālajai un medicīniskajai palīdzībai; norāda, ka šīs darba iespējas ir atkarīgas no meža ekosistēmu izturīguma un to pareizas pārvaldības ilgtermiņā; uzsver, cik būtiska nozīme ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanā ir mežu īpašniekiem, un to, cik svarīga nozīme videi draudzīgu darbvietu radīšanā un izaugsmē lauku apvidos ir mežiem; turklāt uzsver, ka ES mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir senas tradīcijas un liela pieredze daudzfunkcionālu mežu apsaimniekošanā; aicina Komisiju jaunajā ES meža stratēģijā iekļaut nepieciešamību sniegt mežu īpašniekiem atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu; uzskata, ka šāds atbalsts būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek īstenota ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, lai nodrošinātu, ka pastāvīgi tiek ieguldīts mūsdienu tehnoloģijās un vides un klimata jomā īstenojamos pasākumos, kas stiprina mežu daudzfunkcionālo nozīmi, — ar īpaši finanšu instrumentu tieši Natura 2000 tīkla teritoriju pārvaldībai — un radīti pienācīgi darba apstākļi; uzskata, ka šādam finansiālam atbalstam būtu jāveidojas noturīgas finanšu instrumentu, valsts finansējuma un privātā sektora finansējuma kombinācijas rezultātā; uzsver, ka ir svarīgi novērst iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem, un uzskata, ka ir būtiski ieguldīt ekosistēmās; atzinīgi vērtē apmežošanu un meža atjaunošanu kā piemērotus instrumentus meža seguma uzlabošanai, jo īpaši uz pamestas zemes, kas nav piemērota pārtikas ražošanai, attiecīgi pilsētu nomalēs un piepilsētu teritorijās, kā arī kalnu teritorijās; mudina veikt finansiāli atbalstītus pasākumus attiecībā uz iegūtās koksnes izmantošanu proporcionāli ilgtspējīgam mežsaimniecības krājumam un attiecīgā gadījumā palielināt meža segumu un citas meža zemes platības, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās meža seguma apjoms ir zems, vienlaikus citās dalībvalstīs mudinot saglabāt meža segumu teritorijās, kurās ir pastiprinātas ekoloģiskās funkcijas; norāda, ka meži kā dzīvotne nodrošina iespaidīgu daļu Eiropas sauszemes bioloģiskās daudzveidības;

11.  norāda, ka Savienības meža platība aug, cita starpā apmežošanas rezultātā, un ka apsaimniekoti komerciālie meži ne tikai labāk saista oglekli nekā neapsaimniekoti meži, bet arī samazina emisijas un problēmas, ko izraisījusi mežu stāvokļa pasliktināšanās; norāda, ka komerciālo mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir vislielākā ietekme uz klimatu un ka par to būtu jāatalgo valstis, kuras labi apsaimnieko savus mežus;

12.  atzīst, ka ilgtermiņa publiskie un privātie ieguldījumi pastiprinātā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sistēmā, kurā vienlīdz liela uzmanība pievērsta mežu radītajiem sociālajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem un pienācīgiem finansēšanas un kompensācijas mehānismiem, var palīdzēt nodrošināt mežu izturētspēju un pielāgotiesspēju un palīdzēt mežsaimniecības nozarei palikt ekonomiski dzīvotspējīgai un vidi saudzējošai, bet var arī palīdzēt sasniegt daudzus ES mērķus, tostarp Eiropas zaļā kursa un pārkārtošanās uz aprites bioekonomiku sekmīgu īstenošanu un bioloģiskās daudzveidības veicināšanu; uzsver arī, ka ir vajadzīgi citi viegli pieejami, labi koordinēti un atbilstīgi ES finansēšanas mehānismi, piemēram, finanšu instrumenti vai Eiropas Investīciju bankas atbalsts, lai atbalstītu ieguldījumus mežsaimniecības projektos, kuru mērķis ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežu ugunsgrēku novēršana un mazināšana, kā arī struktūrfondi un līdzekļi no programmām “Apvārsnis”, “Erasmus+” un “LIFE+”, kas varētu sniegt būtisku atbalstu ieguldījumiem un pakalpojumiem saistībā ar oglekļa uzglabāšanu un piesaisti kā daļu no ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, nodrošinot arī saskaņotību ar Zaļo kursu;

13.  atzīst mežu un uz koksnes resursiem balstītās nozares būtiskos ieguvumus klimata jomā; atkārtoti apstiprina, ka vides, ekonomisko un sociālo aspektu attiecībā uz mežiem un mežu apsaimniekošanu veicināšanai jānotiek līdzsvaroti, vienlaikus stiprinot vispārējos ieguvumus klimata jomā, ko sniedz meži un uz koksnes resursiem balstīta vērtību ķēde, proti, veicinot CO2 piesaisti un oglekļa uzglabāšanu koksnes produktos un materiālu aizstāšanu; uzsver, ka ir jāsaglabā, tālāk jāveicina un pēc iespējas jāpalielina CO2 piesaiste mežos līdz tādam līmenim, kas ļauj ilgtspējīgi pārvaldīt visas meža funkcijas, oglekļa uzglabāšanu in situ, tostarp agromežos, atmirušā koksnē un meža augsnē, kā arī koksnes produktos, īstenojot aktīvu SFM; norāda, ka meži absorbē vairāk nekā 10 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju; uzsver, ka ir jāveicina koksnes kā ilgtspējīga būvmateriāla izmantošana, jo tas ļauj mums virzīties uz ilgtspējīgāku ekonomiku; mudina Komisiju izpētīt dažādus uz tirgu balstītus mehānismus, lai stimulētu fosilā kurināmā aizstāšanu ar atjaunojamām izejvielām, kas sniedz ieguvumus klimata jomā; uzsver, ka koksnes materiāliem ir izšķiroša nozīme, aizstājot fosilās alternatīvas un tādas alternatīvas, kurām ir augstāks vides pēdas nospiedums, tādās nozarēs kā būvniecība, tekstilrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība un iepakojuma rūpniecība, un ka ir pilnībā jāņem vērā ieguvumi klimata un vides jomā, ko rada šāda materiālu aizstāšana; turklāt uzsver vēl nepietiekami izmantotās priekšrocības, ko sniedz vienreizlietojamu izstrādājumu, jo īpaši plastmasas izstrādājumu, aizstāšana ar ilgtspējīgiem koksnes izstrādājumiem; uzsver, ka būtu jāpalielina arī koksnes produktu aprites cikla izmantošana, lai uzlabotu mūsu ilgtspējīgo resursu izmantošanu, veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, samazinātu atkritumus un pagarinātu oglekļa aprites ciklu ilgtspējīgas un vietējas aprites bioekonomikas ieviešanai;

14.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz fosilo izejvielu un enerģijas aizstāšanu tiek turpināts darbs, lai veicinātu visefektīvāko koksnes izmantošanu pēc “kaskādes principa”; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt īstenot biomasas ilgtspējas kritērijus saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādāto redakciju un optimāli izmantot aizstāšanas efektu, aizstājot oglekļietilpīgas fosilās izejvielas un enerģiju; tomēr norāda, ka saistībā ar atbalsta shēmām bioenerģijai ir svarīgi novērst nevajadzīgus tirgus traucējumus attiecībā uz koksnes izejvielām; vērš uzmanību uz to, ka paredzams pieprasījuma pieaugums pēc koksnes un biomasas ir jāpapildina ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu pētniecībai par fosilo kurināmo un fosilā kurināmā izejvielu aizstāšanu; norāda, ka koksnes vērtību ķēdes beigās radušos pārpalikumus var izdevīgi izmantot kā biomasu, lai aizstātu fosilo siltumenerģiju, bet, ja iespējams, koksne būtu jāpatur izmantošanas veidiem ar ilgāku aprites ciklu, lai palielinātu globālo oglekļa dioksīda uzglabāšanu;

15.  uzsver meža aizsargjoslu labvēlīgo ietekmi — gan lauksaimniecības zemes aizsardzībā, gan lauksaimniecības produkcijas palielināšanā; stingri atbalsta metodes, lai mudinātu lauksaimniekus attīstīt meža aizsargjoslas;

16.  uzsver, ka dabiskās ekosistēmās ziedošiem kokiem un krūmiem ir būtiska nozīme biškopības nozarē, kā arī palīdzot īstenot dabisku apputeksnēšanas procesu un uzlabojot noplicinātu un/vai neapstrādātu zemju konsolidāciju un aizsardzību; mudina iekļaut šādus kokus un krūmus ES atbalsta programmās, ņemot vērā reģionālās īpatnības;

17.  pauž nožēlu, ka, lai gan meži ES tiek apsaimniekoti saskaņā ar kopīgi pieņemto ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principu un mežu segums ES pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājies, tās regulas kontekstā, par kuru nesen panākta vienošanās, — Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, — ir tikusi izstrādāta atšķirīga pieeja ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai(9);

18.  uzsver, cik liela nozīme ir noturīgām un veselīgām meža ekosistēmām, tostarp faunai un florai, lai saglabātu un veicinātu to daudzveidīgo ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina meži, piemēram, bioloģisko daudzveidību, tīru gaisu, ūdeni, veselīgu augsni un koksnes un nekoksnes izejvielas; uzsver, ka brīvprātīgie instrumenti un spēkā esošie tiesību akti, piemēram, ES Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva, ietekmē lēmumus par zemes apsaimniekošanu un ir pienācīgi jāievēro un jāīsteno;

19.  norāda, ka lauksaimnieki un mežu īpašnieki ir galvenie dalībnieki lauku apvidos; atzinīgi vērtē mežsaimniecības, agromežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītu nozaru lomas atzīšanu 2014.–2020. gada KLP lauku attīstības programmā un uzlabojumus, kas ieviesti ar Omnibus regulu; mudina nodrošināt šādu tās atzīšanu KLP 2021.–2027. gadam, kā arī Eiropas zaļā kursa īstenošanā;

20.  uzsver, cik piemērota un dzīvotspējīga ir divpakāpju pieeja meža biomasas ilgtspējas verificēšanai, par ko panākta vienošanās Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādātajā redakcijā; norāda, ka tas būtu jāpanāk, Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai un Komisijai turpinot uz galapatēriņu nebalstītas ilgtspējas kritēriju izstrādāšanu, kas ir apstājusies;

21.  atzīst mežu nozīmi attiecībā uz to, ka tie nodrošina atpūtas vērtības un piedāvā tādas ar mežu saistītas darbības kā nekoksnes produktu vākšanu, piemēram, sēņošanu un ogošanu; norāda uz tādām iespējām biomasas piesaistījumu uzlabošanā kā meža ugunsgrēku novēršana ar ganību palīdzību, taču arī atzīmē, ka savvaļas dzīvnieku ganīšanās negatīvi ietekmē sējeņus, un tādēļ norāda uz nepieciešamību ilgtspējīgi apsaimniekot ganošos faunu;

Nākotne – ES meža stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada un Eiropas zaļā kursa izšķirošā nozīme Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam izpildē

22.  atzinīgi vērtē neseno Komisijas Eiropas zaļā kursa publicēšanu un gaida plānoto ES meža stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, kurai vajadzētu būt saskaņotai ar Eiropas zaļo kursu un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju; turklāt uzskata, ka aprites bioekonomikas pastiprināšana ir būtiska pieeja, lai, īstenojot zaļo kursu, panāktu mazoglekļa sabiedrības izveidošanos; norāda, ka ir svarīgi vēl vairāk palielināt mežu potenciālu, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, un attīstīt aprites bioekonomiku, vienlaikus garantējot citus ekosistēmu pakalpojumus, tostarp bioloģisko daudzveidību;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada darba programmu un jo īpaši to, ka tiek atzīts jaunās ES meža stratēģijas devums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 26. sesijai (COP26); šajā sakarībā uzsver, ka turpmāk mežus nevajadzētu uzskatīt par vienīgo CO2 piesaistītāju veidu, jo tādējādi citām nozarēm būtu mazāks stimuls samazināt savas emisijas; turklāt uzsver, ka stratēģijās un plānos, kas tiek izstrādāti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir vajadzīga konkrēta un efektīva rīcība, ar ko tiek veidota sinerģija starp klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām, kurai būs izšķiroša nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņu postošo ietekmi uz traucējumiem, piemēram, meža ugunsgrēkiem, un to negatīvo ietekmi uz lauku ekonomiku, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; uzsver, ka ir nepieciešams vairāk resursu un ir jāizstrādā zinātniski pamatota ugunsgrēku kontroles pārvaldība, lai pārvarētu klimata pārmaiņu radītās sekas mežos; norāda, ka, lai saglabātu mežu bioloģisko daudzveidību un funkcionalitāti, kā arī pastāvot nepieciešamībai mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, un kā atzīts arī Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) regulā, atmirusi koksne mežā ir mikrodzīvotnes, no kurām ir atkarīgas liels skaits sugu;

24.  atgādina, ka meži un uz koksnes resursiem balstīta nozare būtiski veicina vietējas uz bioloģiskiem resursiem balstītas aprites ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā; uzsver mežu, uz koksnes resursiem balstītas nozares un uz bioloģiskiem resursiem balstītas ekonomikas būtisko nozīmi Eiropas zaļā kursa mērķu un mērķa panāk klimatneitralitāti līdz 2050. gadam sasniegšanā; uzsver, ka 2015. gadā bioekonomika pārstāvēja tirgu, kura vērtība tika lēsta vairāk nekā EUR 2,3 triljonu apmērā un kas deva darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un šī nozare nodrošināja 8,2 % no kopējās nodarbinātības Eiropas Savienībā; norāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts ar bioekonomiku saistītā pētniecībā un inovācijā, izmantojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, radīs aptuveni EUR 10 lielu pievienoto vērtību; norāda, ka ES mērķu sasniegšana vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā nekad nebūs iespējama bez tādiem daudzfunkcionāliem un veselīgiem mežiem, kas tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti, izmantojot ilgtermiņa perspektīvu, un dzīvotspējīgām uz koksnes resursiem balstītām nozarēm; uzsver, ka zināmos apstākļos ir jārod kompromiss starp klimata aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību bioekonomikas nozarē un jo īpaši mežsaimniecībā, kam ir galvenā nozīme pārejas procesā uz klimatneitrālu ekonomiku; pauž bažas, jo jaunākajās diskusijās par politiku pie šā kompromisa nav pietiekami strādāts; norāda uz nepieciešamību izstrādāt saskaņotu pieeju, kas vienotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un klimata aizsardzību, veidojot plaukstošu uz koksnes resursiem balstītu rūpniecību un bioekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi Eiropas Savienībā attīstīt un nodrošināt uz tirgu balstītu bioekonomiku, piem., stimulējot inovāciju un jaunu bioproduktu izstrādi, efektīvi izmantojot piegādes ķēdē biomasas materiālus; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāveicina koksnes, nocirstas koksnes produktu vai meža biomasas izmantošana, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un nodarbinātību; aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt bioloģiskas izcelsmes materiālu, tostarp koksnes atkritumu, atgriešanos vērtību ķēdē, veicinot ekodizainu, tālāk palielinot reciklēšanu un veicinot koksnes otrreizējo izejvielu izmantošanu produktu ražošanā pirms to iespējamās sadedzināšanas, beidzoties to aprites ciklam;

25.  uzsver, ka ir jāsniedz pilnīgs un reāls politisks atbalsts mežsaimniecības nozarei, un šajā sakarībā uzsver, ka līdztekus citām attiecīgām nozaru stratēģijām ir vajadzīga vērienīga, neatkarīga un autonoma ES meža stratēģija laikposmam pēc 2020. gada; norāda — tā kā agromežsaimniecībai var būt gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības pazīmes, ES meža stratēģija ir jāsaskaņo ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”; aicina izstrādāt tādu jaunu ES meža stratēģiju, kuras pamatā būtu holistiska pieeja ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, ņemot vērā visus uz koksnes resursiem balstītās vērtību ķēdes ekonomiskos, sociālos un vides aspektus un nodrošinot, ka saglabājas mežu daudzfunkcionālā un daudzdimensionālā nozīme; uzsver, ka ir jāizstrādā tāda ES meža stratēģija, kas būtu koordinēta, līdzsvarota, saskaņota un labāk integrēta ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kuri attiecas uz mežiem, uz koksnes resursiem balstītu nozari, tostarp cilvēkiem, kuri tieši vai netieši strādā un dzīvo mežā un mežsaimniecības nozarē, un daudzajiem to sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā, ka arvien vairāk nacionālo un ES rīcībpolitiku tieši vai netieši skar mežus un to apsaimniekošanu Eiropas Savienībā;

26.  aicina Komisiju Reģionālās attīstības fonda īstenošanā darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka jo īpaši tiek veicinātas iniciatīvas, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos mežos, veicināt jauktu un vietējo sugu stādīšanu un uzlabot mežu apsaimniekošanu, un ka tiek īstenoti projekti un tiek mērķtiecīgi piešķirts finansējums;

27.  uzskata, ka ES meža stratēģijai būtu jādarbojas kā saiknei starp valstu meža un agromežsaimniecības politiku un ES mērķiem, kas saistīti ar mežiem un agromežsaimniecību, atzīstot gan nepieciešamību ievērot valstu kompetenci, gan nepieciešamību veicināt plašāku ES mērķu sasniegšanu, saskaņoti pievēršoties gan privāto, gan valsts īpašumā esošo mežu specifikai; aicina rīkoties, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un paredzamību mežsaimniecības nozarē un visā bioekonomikā;

28.  uzsver, cik svarīga ir uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana attiecībā uz ES politiku, kas saistīta ar mežiem, uz koksnes resursiem balstītu nozari un tās vērtību ķēdēm; aicina visu ar mežiem saistīto Eiropas zaļā kursa un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas aspektu vērienu saskaņot ar ES meža stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana pozitīvi ietekmē sabiedrību, tostarp mežu ekosistēmu savienojamību un reprezentativitāti, un nodrošinātu ilgtermiņa un stabilus ieguvumus klimatam un videi, vienlaikus arī veicinot IAM sasniegšanu; uzsver, ka jebkādas ES pamatnostādnes saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu būtu jāizstrādā ES meža stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada ietvaros;

29.  uzsver, ka ir jāņem vērā saiknes starp koksnes apstrādes un pārstrādes nozari un citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, un to koordinācija aprites bioekonomikā, kā arī uzsver, cik svarīga nozīme ir digitalizācijai un ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un inovācijā, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kas var pozitīvi ietekmēt turpmākus risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem un darbvietu radīšanai; norāda, ka meži ir neatņemams ilgtspējīgas attīstības elements;

30.  uzsver, cik lauku sabiedrībai svarīgas ir agromežsaimniecības sistēmas, kurām raksturīgs ļoti mazs blīvums un vāja ekonomiskā dzīvotspēja, ņemot vērā, ka gada ienākumus papildina citas darbības, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, medības un tūrisms, kurām jāsaņem pietiekams finansējums, lai novērstu pārtuksnešošanos un pārmērīgu izmantošanu;

31.  uzsver, ka jau tagad klimata pārmaiņu un cilvēku darbības seku dēļ rodas tādi dabiski traucējumi kā ugunsgrēki, sausums, plūdi, vētras, kaitēkļu invāzijas, slimības un erozija un nākotnē to biežums un intensitāte pieaugs, nodarot kaitējumu ES mežiem, un ka tādēļ būs nepieciešama katram scenārijam pielāgota riska un krīžu pārvaldība; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāizstrādā stabila ES meža stratēģija laikposmam pēc 2020. gada, kā arī riska pārvaldības pasākumi, piemēram, stiprinot Eiropas noturību pret katastrofām un agrīnās brīdināšanas instrumentus, lai labāk sagatavotos šādiem notikumiem un tos labāk novērstu, palielinātu mežu noturību un padarītu tos izturīgākus pret klimata pārmaiņām, piemēram, stiprinot ilgtspējīgas un aktīvas mežu apsaimniekošanas īstenošanu un izmantojot pētniecību un inovāciju, kas ļaus optimizēt mūsu mežu pielāgošanās spēju; atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju starp galvenajiem faktoriem, kas rada spiedienu uz mežiem ES, ir pilsētu teritoriju izplešanās un klimata pārmaiņas; uzsver arī nepieciešamību piedāvāt mežu īpašniekiem labākus atbalsta mehānismus, kā arī finanšu resursus un instrumentus, lai veiktu preventīvus pasākumus, kā arī atjaunotu skartās teritorijas, piemēram, no jauna apmežotu noplicinātu zemi, kas nav piemērota lauksaimniecībai, izmantojot arī īpašus katastrofu fondus, tostarp ārkārtas intervenci, piemēram, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu; aicina nodrošināt saskaņotību starp ES meža stratēģiju un Eiropas civilās aizsardzības mehānismu; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ārkārtas mehānismu un uzskata, ka ir būtiski agromežsaimniecības pasākumos iekļaut atbalstu meža ganībām (ganīšanai mežā) un mudināt dalībvalstis to īstenot nākamajā lauku attīstības programmā; uzsver, ka ir nepieciešams vairāk resursu un ir jāizstrādā zinātniski pamatota ugunsgrēku kontroles pārvaldība un uz informāciju par risku balstīta lēmumu pieņemšana, ņemot vērā meža ugunsgrēku sociālekonomiskos, ar klimatu saistītos un vidiskos cēloņus; aicina ieviest reaģēšanas komponentu — reaģēšanai uz kopīgām ar klimata pārmaiņām saistītām problēmām;

32.  aicina dalībvalstis izstrādāt iniciatīvas, lai saglabātu un vajadzības gadījumā izveidotu mežus ar augstu saglabāšanas vērtību, paredzot nepieciešamos mehānismus un instrumentus, ar kuriem nodrošina stimulus un attiecīgā gadījumā kompensācijas meža īpašniekiem, lai — līdztekus dabisko dzīvotņu saglabāšanai — varētu tālāk attīstīties zinātne un tikt iegūtas zināšanas par šiem mežiem;

33.  atzīst bioloģiskās daudzveidības nozīmi, lai nodrošinātu, ka meža ekosistēmas arī turpmāk ir veselīgas un noturīgas; uzsver, cik svarīga nozīme ir Natura 2000 teritorijām, kuras sniedz iespēju nodrošināt sabiedrību ar daudzveidīgiem ekosistēmu pakalpojumiem, tostarp izejvielām; tomēr norāda, ka šādu teritoriju apsaimniekošanai ir nepieciešamas tehniskas konsultācijas un nepieciešami svaigi finanšu resursi pietiekamā apmērā; uzsver, ka aizsardzības pasākumu radītie ekonomiskie zaudējumi būtu taisnīgi jākompensē; uzsver, ka ir svarīgi, lai dabas aizsardzības integrēšana ilgstpējīgā mežu apsaimniekošanā notiktu pragmatiski, bez obligātas aizsargājamo teritoriju paplašināšanas un izvairoties no papildu administratīvā un finansiālā sloga; atbalsta tādu tīklu izveidi, kas radīti, balstoties uz iniciatīvām, ko šajā nolūkā ierosinājušas dalībvalstis; aicina valsts vai reģionālos dalībniekus risināt sarunas — attiecīgā gadījumā ar speciālistiem no ieinteresētajām pusēm — par upju piekrastes mežu populācijas atjaunošanu, lai radītu bioloģiski daudzveidīgas dzīvotnes, pēc kuru izveides tiks attīstīti ekoloģiskie pakalpojumi, piemēram, pazemes ūdeņos cirkulējošu kaitīgu vielu absorbcija; uzsver KLP ietekmes novērtējuma pētījuma rezultātus, kuros norādīts, kur KLP instrumenti un pasākumi varētu sniegt nozīmīgāku ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā, un mudina izpētīt veidus, kā uzlabot esošos instrumentus; mudina arī turpināt pētījumus par saikni starp bioloģisko daudzveidību un izturētspēju;

34.  atzīmē, ka gandrīz 25 % no kopējās mežu platības Eiropas Savienībā ietilpst Natura 2000 tīklā;

35.  norāda, ka sarunas, ko vadīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija un atbalstīja Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, cieta neveiksmi jautājumā par juridiski saistošu Eiropas mēroga nolīgumu par mežiem, ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija izstājās no sarunu procesa; tomēr turpina atbalstīt stabilus instrumentus ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai Eiropas un globālajā mērogā;

36.  uzsver, ka arvien vairāk ES rīcībpolitiku pievēršas mežiem no dažāda aspekta; mudina pabeigt notiekošo procesu, kas noteikts pašreizējā ES meža stratēģijā, lai izstrādātu tādu ilgtspējas pieeja, kuras pamatā nav galapatēriņš, cieši iesaistot Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju un dalībvalstis, balstoties uz pārstrādātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzēto divpakāpju pieeju; uzskata, ka divpakāpju pieeju varētu izmantot citās politikas jomās, kuru mērķis ir nodrošināt meža biomasas ilgtspējas kritērijus un ES politikas virzienu starpnozaru saskaņotību, kā arī atalgot ar ekosistēmu saistītos sasniegumus, jo īpaši sociāli nozīmīgos mežu sasniegumus saistībā ar klimatu; vienlaikus atzīst, ka Eiropas Savienībā mežsaimniecība jau darbojas saskaņā ar visaugstākajiem ilgtspējas standartiem; norāda, ka ilgtspējas pieejā attiecībā uz meža biomasu ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt koksnes konkurētspēju salīdzinājumā ar citām izejvielām; uzsver, cik svarīga nozīme ir tādiem tirgus izstrādātiem instrumentiem kā, piemēram, pastāvošās mežu sertifikācijas sistēmas, un mudina tos izmantot kā piemērotus pierādījumus meža resursu ilgtspējas verificēšanai;

37.  uzsver, cik būtiski ir mežu un agromežsaimniecības pasākumi saskaņā ar KLP un citi mežsaimniecības pasākumi, kā arī taisnīgu un konkurētspējīgu tirgus apstākļu nodrošināšana Eiropas Savienībā, lai sekmīgi attīstītu ilgtspējīgu aprites bioekonomiku, vienlaikus īstenojot ES meža stratēģiju; atgādina, ka ir nepieciešama nepārtrauktība un nepieciešami skaidri un uzlaboti mežsaimniecības un agromežsaimniecības pasākumi saskaņā ar KLP 2021.–2027. gadam; norāda, ka turpmākiem samazinājumiem KLP budžetā būtu negatīva ietekme uz ieguldījumiem ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā un uz ES mežsaimniecības nozares mērķu sasniegšanu; uzskata, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai būtu jāieņem redzama vieta jaunajos KLP stratēģiskajos plānos; uzsver, ka ir jāsamazina administratīvais slogs ES mežsaimniecības pasākumos un valsts atbalstā kopumā, piemēram, lai veicinātu kokaugu veģetācijas palielināšanu un saglabāšanu saistībā ar ainavas elementiem un politiku, kas saistīta ar maksājumiem no I un II pīlāra, un atļaujot grupu atbrīvojumus, kas ļautu ātri reaģēt uz mežu problēmām; vienlaikus pauž bažas par to, ka horizontālie lauku attīstības programmas (LAP) pasākumi, piemēram, “jaunais lauksaimnieks”, neietver mežsaimniecības darbības (tā tas ir vismaz dažās dalībvalstīs);

38.  uzsver ieguvumus, ko sniedz saikne starp ganībām un mežu apsaimniekošanu, proti, ugunsbīstamības samazināšanos un mežu uzturēšanas izmaksu samazināšanos; uzskata, ka šajā sakarībā izšķiroša nozīme ir pētniecībai un tam, lai zināšanas tiktu tālāk nodotas praktiķiem; uzsver tradicionālo ekstensīvo agromežsaimniecības sistēmu un to sniegto ekosistēmu pakalpojumu vērtību; aicina Komisiju saskaņot ES meža stratēģiju ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, lai sasniegtu šos mērķus, un veicināt specializētas ES mēroga apmācības programmas, lai informētu lauksaimniekus par priekšrocībām, ko sniedz kokaugu veģetācijas integrēšana lauksaimniecībā, un šādu praksi; atzīmē, ka ir maz izmantoti daudzie pasākumi 2014.–2020. gada lauku attīstības regulā, kuru mērķis ir atbalstīt kokaugu veģetācijas apzinātu integrēšanu lauksaimniecībā; atzīst agromežsaimniecības spēju palielināt kopējo biomasas produktivitāti konkrētos apgabalos un uzsver, ka jauktās ekosistēmas rada vairāk biomasas un absorbē vairāk atmosfēras oglekļa;

39.  uzsver, ka Savienībai būtu jāpiešķir pietiekams finansējums uz koksnes resursiem balstītas nozares pasākumiem, kas atbilst šīs nozares jaunajām vēlmēm, tostarp ieguldījumiem meža teritoriju attīstībā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā, meža ceļu tīklu uzturēšanā, mežsaimniecības tehnoloģijā, inovācijā un mežsaimniecības produktu pārstrādē un izmantošanā;

40.  aicina dalībvalstis saskaņot savas dažādās mežsaimniecības pārvaldības stratēģijas un plānus tā, lai varētu sekot līdzi attiecīgajiem uzstādījumiem un savlaicīgi tos attiecīgi koriģēt, nevis radīt sadrumstalotu administratīvo ainu, kas pēc tam apdraudētu dalībvalstu stratēģiskajos dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu;

41.  pauž nožēlu par to, ka KLP priekšlikumā 2021.–2027. gada plānošanas periodam nav ietverta agromežsaimniecība; uzskata, ka ir būtiski, lai nākamajā KLP regulā tiktu atzīti agromežsaimniecības sniegtie ieguvumi un turpināta agromežsaimniecības sistēmu izveides, reģenerācijas, atjaunošanas un uzturēšanas veicināšana un atbalstīšana; turklāt aicina Komisiju sekmēt to, lai dalībvalstis savos stratēģiskajos plānos izmantotu agromežsaimniecības atbalsta pasākumus;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas pieteikto iniciatīvu “Farm Carbon Forest”, kuras mērķis ir atalgot lauksaimniekus, kas uzņemas saistības projektos, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas vai palielināt CO2 uzglabāšanu, lai veicinātu oglekļneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050. gadā, saistībā ar jauno Zaļo kursu;

43.  uzsver augsta līmeņa pētniecības un inovācijas būtisko nozīmi mežu, agromežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītās nozares ieguldījuma veicināšanā mūsdienu problēmu pārvarēšanā; uzsver, cik svarīgas ir ES pētniecības un inovācijas programmas laikposmam pēc 2020. gada, atzīst Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgās komitejas lomu un atzīmē, ka kopš 2013. gada, kad tika ieviesta ES meža stratēģija, ir panākts iespaidīgs progress pētniecības un tehnoloģiju jomā; kā svarīgu akcentē turpmāku pētījumu veicināšanu, cita starpā pievēršoties arī tādiem aspektiem kā meža ekosistēmas, bioloģiskā daudzveidība, no fosiliem resursiem iegūtu izejvielu un energoresursu aizstāšana ar ilgtspējīgām alternatīvām, oglekļa dioksīda uzglabāšana, koksnes izstrādājumi un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas prakse; prasa arī turpmāk finansēt pētījumus par augsni un to, cik lielā mērā tā garantē mežu izturību pret klimata pārmaiņām un mežu spēju tām pielāgoties, nodrošina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un veicina tās pieaugumu, kā arī citu ekosistēmas pakalpojumu un aizstāšanas efekta nodrošināšanu, un vākt datus par inovatīvām metodēm, ar ko var nodrošināt mežu aizsardzību un veicināt mežu izturību; ar bažām norāda, ka dati par pirmatnējiem mežiem vēl joprojām ir nepilnīgi; uzsver, ka vairāk pētījumu un finansējuma palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas, saglabāt meža ekosistēmas un vairot bioloģisko daudzveidību, kā arī veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši lauku apvidos; ņem vērā Komisijas ieteikumu, ka aktīva inovāciju kapitalizācija vērtības veidošanas ķēdē palīdzētu uzlabot uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības konkurētspēju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē EIB jauno vērienīgo ieceri klimata jomā — finansēt projektus, kas var palielināt iespējas uz koksnes resursiem balstītai nozarei, kurai ir svarīga nozīme fosilo izejvielu un enerģijas aizstāšanā; atzinīgi vērtē jau uzsākto ar mežiem saistīto pētniecību un inovāciju, jo īpaši programmu “Apvārsnis 2020” un “LIFE+” ietvaros; pauž atzinību par gadījumiem, kad rezultāti palīdz attīstīt ilgtspējīgu bioekonomiku, cenšoties rast līdzsvaru starp dažādiem ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas aspektiem un uzsverot mežu daudzfunkcionālo nozīmi; aicina Komisiju veikt ieguldījumus un vajadzības gadījumā pastiprināt pētniecību, lai rastu risinājumu problēmai saistībā ar kaitēkļu un slimību izplatību mežos;

44.  aicina Komisiju sadarbībā ar mežsaimniecības tehnikas ražotājiem uzņemties iniciatīvas uzlabot šīs tehnikas ekoloģisko dizainu, lai apvienotu augstu aizsardzības līmeni darba ņēmējiem un minimālu ietekmi uz augsni un ūdeņiem mežos;

45.  pauž bažas par to, ka kopš 1990. gadiem ir ievērojami samazinājusies pasaules mežu kopējā platība; uzsver, ka globālā atmežošana un meža degradācija ir nopietnas problēmas; uzsver, ka ES meža stratēģijai vajadzētu īstenot ietekmi globālajā politiskajā kontekstā un ietvert ES ārējos mērķus un rīcību ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai visā pasaulē — gan divpusēji, gan izmantojot daudzpusējus ar mežiem saistītus procesus, — liekot uzsvaru uz pasākumiem, lai apturētu mežu izciršanu visā pasaulē, tostarp atbalstot tādas likumīgas un ilgtspējīgas ražošanas un piegādes ķēdes, kas nav saistītas ar atmežošanu un neizraisa cilvēktiesību pārkāpumus, un lai nodrošinātu mežu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; norāda, ka būtu jāizstrādā politikas iniciatīvas, lai risinātu jautājumus, kas pastāv ārpus ES, īpašu uzmanību pievēršot tropiem (tajā pat laikā ņemot vērā to, ka dažādās tropu valstīs vides politikas vēriens ir atšķirīgs) un neilgtspējīgas prakses faktoriem mežos ārpus nozares; uzsver, ka ir jāīsteno importa izsekojamības pasākumi, un mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt sadarbību ar trešām valstīm, lai nostiprinātu augstākus ilgtspējas standartus; uzsver, ka ir jāveicina ES Kokmateriālu regulas un FLEGT (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) rīcības plāna īstenošana, lai varētu labāk novērst nelikumīgi cirstas vai nelikumīgas mežistrādes rezultātā iegūtas koksnes iekļūšanu tirgū, kas rada negodīgu konkurenci Eiropas mežsaimniecības nozarē un ES tirgū; atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīgas sertifikācijas sistēmas un tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj īpaši ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas noteikumi; prasa īstenot ESKR (ES Kokmateriālu regulas) likumības pārbaužu sistēmas saskaņotu un sistemātisku interpretāciju;

46.  uzsver, cik svarīga nozīme ir izglītībai un prasmīgam, kvalificētam darbaspēkam, lai praksē sekmīgi īstenotu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt īstenot pasākumus un izmantot tādus pieejamos Eiropas instrumentus kā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET2020), lai atbalstītu paaudžu atjaunošanos un kompensētu kvalificēta darbaspēka nepietiekamību šajā nozarē;

47.  prasa tirdzniecības nolīgumos iekļaut nelikumīgi iegūtu kokmateriālu importu, paredzot pārkāpumu gadījumā piemērot sankcijas;

48.  aicina dalībvalstis un kokrūpniecības industriju sniegt būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka meži tiek atjaunoti tik pat lielā platībā, kāda tiek atmežota;

49.  uzsver, ka, ņemot vērā pastāvošās sistēmas, ir tālāk jāattīsta ES mēroga Eiropas Mežu informācijas sistēma (FISE), par to kopīgu atbildību uzņemoties visiem attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, kas strādā pie dažādiem tematiem, ko aptver FISE; uzskata, ka šā instrumenta koordinācija būtu jāveic ES meža stratēģijai; uzsver, ka ir svarīgi sniegt reāllaika salīdzinošu, zinātniski pamatotu un līdzsvarotu informāciju par Eiropas meža resursiem, vienlaikus uzraugot, vai meži un dabas rezervāti tiek labi apsaimniekoti un vajadzības gadījumā saglabāti, un vienlaikus cenšoties prognozēt klimata pārmaiņu radīto dabisko traucējumu ietekmi un sekas, izmantojot vides un sociālekonomiskos rādītājus jebkādas ar mežiem saistītas ES politikas izstrādei; atzīmē, ka valsts meža inventarizācija ir visaptverošs uzraudzības instruments mežsaimniecības rezervju novērtēšanai un tajā ņem vērā reģionālos apsvērumus; prasa ES izveidot Eiropas mežu monitoringa tīklu — un lai tas būtu sasaistīts ar Copernicus Zemes novērošanas programmām — informācijas vākšanai vietējā līmenī;

50.  atzinīgi vērtē digitalizācijas tendenci šajā nozarē un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES mēroga koksnes digitālās izsekojamības mehānismu, lai vāktu datus, nodrošinātu pastāvīgu pārredzamību, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinātu nekonkurējošu rīcību un apzinātu nelikumīgu rīcību koksnes tirdzniecībā ES un ārpus tās, izmantojot verifikācijas sistēmu; turklāt uzskata, ka šāda verifikācijas sistēma uzlabotu atbilstību, ierobežojot un apkarojot finanšu krāpniecību, kavējot karteļu praksi un likvidējot nelikumīgas mežizstrādes loģistikas operācijas un pārvietošanas; turklāt mudina apmainīties ar paraugpraksi ar dalībvalstīm, kuras jau ir īstenojušas šādas reformas valsts līmenī;

51.  uzsver, ka ES meža stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada sagatavošana un īstenošana ietilpst dalībvalstu kompetences jomā un dalībvalstis ieņem centrālo lomu; aicina Komisijas Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju (SFC) atbalstīt dalībvalstis šā uzdevuma veikšanā; uzsver, ka ir svarīgi apmainīties ar informāciju un vienlaikus iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, mežu īpašniekus un apsaimniekotājus, Pilsoniskā dialoga grupā mežsaimniecības un korķa jautājumos, kā arī turpināt tās regulārās sanāksmes un palielināt koordināciju un sinerģiju ar SFC; mudina Komisiju vismaz reizi gadā iesaistīt Parlamentu ES meža stratēģijas īstenošanā; aicina stiprināt SFC lomu, lai nodrošinātu koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām un politikas virzieniem ES līmenī; turklāt uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, stiprinot mežu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši lauku ekonomiku; uzsver, cik svarīga ir ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai palielinātu ieguvumus no jaunās ES meža stratēģijas; turklāt aicina Komisiju un tās ģenerāldirektorātus, kuru kompetencē ir meži, stratēģiski strādāt, lai nodrošinātu saskaņotību visos ar mežsaimniecību saistītajos darbos un uzlabotu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

52.  mudina dalībvalstis piešķirt prioritāti kvalitatīvas profesionālās izglītības turpināšanai ekobūvniecībā un ar kokmateriāliem saistītajos arodos un nodrošināt nepieciešamos publiskos izdevumus un ieguldījumus šajā jomā, lai atbilstu ES kokrūpniecības nozares turpmākajām vajadzībām;

53.  atgādina par Komisijas solījumu ar vislielāko bardzību vērsties pret pārkāpumiem; uzsver, ka vairākās pārkāpumu procedūrās, kas pašlaik sāktas pret dalībvalstīm, tiek aizstāvētas Eiropas meža ekosistēmu neaizvietojamās vērtības, un mudina Komisiju šīs lietas ātri izskatīt un attiecīgi rīkoties;

54.  mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu darba inspekcijas dienestiem pārbaudīt, vai iekārtas, ko laiž tirgū un izmanto kokrūpniecībā, atbilst Direktīvai 2006/42/EK par mašīnām un vai tās ir aprīkotas ar koksnes putekļu nosūkšanas un savākšanas sistēmu;

55.  ir pārliecināts, ka ES meža stratēģijai būtu jāveicina un jāatbalsta paraugprakses apmaiņa attiecībā uz ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu, meža nozares darbinieku un apsaimniekotāju profesionālo apmācību, rezultātiem meža nozarē un labāku sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā uz pārrobežu darbībām un informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu veselīgu Eiropas mežu izaugsmi; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo komunikācija par mežu teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi, kā arī iespēja paplašināt, īstenot un koordinēt informācijas kampaņas par mežu daudzfunkcionālo raksturu un daudzajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides ieguvumiem, ko nodrošina mežu apsaimniekošana, visos attiecīgajos ES līmeņos, lai visi iedzīvotāji būtu informēti par to, cik bagātīgs ir šis mantojums, un par nepieciešamību pārvaldīt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot mūsu resursus, lai novērstu jebkādus konfliktus sabiedrībā;

56.  aicina dalībvalstis mudināt to attiecīgās mežsaimniecībā ieinteresētās personas uzrunāt plašāku iedzīvotāju grupu, izmantojot izglītojošus instrumentus un programmas — gan studentiem, gan citu vecuma grupu cilvēkiem, uzsverot mežu nozīmi gan cilvēku darbībās, gan bioloģiskās daudzveidības un dažādo ekosistēmu saglabāšanā;

57.  norāda, ka digitalizācijai un ilgtspējīgām tehnoloģijām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pievienoto vērtību uz koksnes resursiem balstītās nozares turpmākajā attīstībā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un paraugprakses apmaiņu, piemēram, par ilgtspējīgu un aktīvu meža apsaimniekošanu;

o
o   o

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisija

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.
(3) OV C 346, 21.9.2016., 17. lpp.
(4) OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.
(5) https://ec.europa.eu/knowledge4policy/publication/council-conclusions-updated-eu-bioeconomy-strategy-29-november-2019_en
(6) OV C 361, 5.10.2018., 5. lpp.
(7) Eurostat datubāze par mežsaimniecību, pieejama tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/eurostat/web/forestry/data/database
(8) Eiropas Parlamenta 2019. gada maija faktu lapa par Eiropas Savienību un mežiem.
(9) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 8. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika