Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši tās, ko pieņēma 2018. gada 31. maijā(1), 2019. gada 14. martā(2) un 2019. gada 19. decembrī(3),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. jūnija Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(4),

–  ņemot vērā ES stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu 2014.–2020. gadam attiecībā uz Nikaragvu,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par Nikaragvu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 14. oktobra Regulu (ES) 2019/1716(5), ar ko izveido sistēmu mērķtiecīgām sankcijām Nikaragvā, un Padomes 2020. gada 4. maija Īstenošanas regulu (ES) 2020/606(6), ar ko sešas Nikaragvas amatpersonas iekļauj mērķtiecīgo sankciju, tostarp aktīvu iesaldēšanas un ceļošanas aizlieguma, sarakstā,

–  ņemot vērā paziņojumus, ko par Nikaragvu Eiropas Savienības vārdā sniedzis Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un jo īpaši viņa 2019. gada 20. novembra un 2020. gada 4. maija paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašlē 2020. gada 14. septembra paziņojumu Cilvēktiesību padomes 45. sesijā un ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 19. jūnija ziņojumu par Nikaragvu,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas izveidotā Īpašā Nikaragvas uzraudzības mehānisma (MESENI) informatīvos biļetenus,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā Nikaragvas Konstitūciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2020. gada 22. septembrī Nikaragvas Nacionālās asamblejas locekļi no Sandinistu Nacionālās atbrīvošanās frontes (Alianza Frente Sandinista de Liberación Nacional) iepazīstināja ar priekšlikumu likumam par ārvalstu aģentu regulējumu, kurš izstrādāts pēc Krievijas 2012. gada likuma par ārvalstu aģentiem parauga un kura pieņemšanas gadījumā ikvienai personai, organizācijai vai institūcijai, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un nevalstiskajām organizācijām, kas saņem līdzekļus no ārvalstīm, būs jāreģistrējas Iekšlietu ministrijā (Migob) un jāpakļaujas Finanšu analīzes vienības (UAF) finanšu uzraudzībai;

B.  tā kā jebkura persona vai struktūra, kas reģistrēta Iekšlietu ministrijā kā ārvalstu aģents, tiktu stingri uzraudzīta un tai būtu “jāatturas no iesaistīšanās iekšpolitikas lietās vai jautājumos”, kā noteikts 12. pantā, tādējādi ierobežojot tās pilsoniskās un politiskās tiesības un ļaujot tās vajāt, aizskart un saukt pie kriminālatbildības; tā kā, pieņemot šo likumu, tas negatīvi ietekmētu tiesības uz vienlīdzīgu politisko un sabiedrības līdzdalību, tostarp opozīcijas tiesības, tādējādi vēl vairāk kropļojot politisko sistēmu Nikaragvā; tā kā tas var novest pie smagām situācijām, kurās pilsoniskās sabiedrības organizācijām, aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem tiek nelikumīgi noteikta kriminālatbildība;

C.  tā kā likums par ārvalstu aģentu regulējumu, ja to apstiprinās, tiktu izmantots kā represiju instruments pret cilvēkiem un cilvēktiesību organizācijām, kas saņem līdzekļus no starptautiskās sadarbības Nikaragvā; tā kā šā likuma pieņemšana varētu tieši ietekmēt ES sadarbību valstī un personas, kas saistītas ar Eiropas interesēm;

D.  tā kā vairāki valdošās partijas Nacionālajā Asamblejā locekļi ir iesnieguši arī īpašu priekšlikumu likumam par kibernoziedzību, kura mērķis ir cenzēt digitālos plašsaziņas līdzekļus, kā arī jaunu priekšlikumu likumam pret naida noziegumiem, ar kuru tiktu reformēts kriminālkodekss, lai ļautu piespriest mūža ieslodzījumu par politisko opozīciju, skaidri nedefinējot rīcību, uz ko šāds bargs sods attiektos, un kuru varētu izmantot, lai sodītu tos, kas vēršas pret valdības represīvo politiku;

E.  tā kā šo ierosināto likumu mērķis nepārprotami ir ierobežot pamatbrīvības, piemēram, vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, biedrošanās un reliģijas brīvību, vēl vairāk ierobežot pilsonisko telpu Nikaragvas pilsoņiem un īstenot totalitāru kontroli gan pār viņiem, gan plašsaziņas līdzekļiem, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību organizācijām bez jebkādas līdzsvara un atsvara sistēmas un ar lielu rīcības brīvību īstenošanā, uzraugot visas viņu darbības un īpašu uzmanību pievēršot politiskajai, darba un ekonomiskajai jomai; tā kā, pieņemot šos likumus, tiktu pārkāptas virkne tiesības un pamatbrīvības, kas iekļautas Nikaragvas Konstitūcijā un kas visas ir atzītas starptautiskajos nolīgumos, paktos un līgumos, kuros Nikaragva ir līgumslēdzēja puse;

F.  tā kā šīs iniciatīvas ir jaunākie šādu pārkāpumu piemēri un liecina par plašāku represiju un cilvēktiesību un pamatbrīvību apspiešanas modeli; tā kā pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vides aktīvistiem, žurnālistiem, politisko opozīciju, reliģisko kopienu locekļiem, jo īpaši katoļu baznīcas pārstāvjiem, studentiem, bijušajiem politieslodzītajiem un viņu ģimenēm joprojām vēršas drošības spēki un valdību atbalstoši bruņoti grupējumi ar arestiem, kriminalizāciju, pārmērīgu spēku, reidiem mājās, policijas veiktu aizskaršanu, seksuālu vardarbību un aizvien pieaugošo vardarbību un iebiedēšanu, ar ko saskaras sievietes aktīvistes, nāves draudiem, vandālismu, publisku neslavas celšanu un nomelnošanas kampaņām tiešsaistē;

G.  tā kā saskaņā ar ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Mišelas Bešlē teikto nav panākts progress cilvēktiesību situācijā un nav pazīmju, ka valdība konstruktīvi risina saspīlējumu un strukturālās problēmas, kas izraisīja sociālo un politisko krīzi 2018. gada aprīlī; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ziņo, ka 94 personas, kuras tiek uzskatītas par oponējošām valdībai, joprojām tiek patvaļīgi aizturētas, galvenokārt pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām par nesaistītiem nodarījumiem,

1.  nosoda mēģinājumus pieņemt nekonstitucionālu likumu par ārvalstu aģentu regulējumu, īpašo likumu par kibernoziedzību un likumu pret naida noziegumiem un aicina Nacionālo Asambleju noraidīt šos likumus, kā arī jebkurus citus likumus, kas ierobežotu Nikaragvas iedzīvotāju pamatbrīvības; uzsver — ja šie likumi tiks pieņemti, Daniela Ortegas valdībai tiks nodrošināts jauns represīvs instruments, lai apklusinātu ne tikai kritiķus, bet jebkuru personu vai organizāciju, kas saņem ārvalstu finansējumu, un tas palielinās šīs represiju upuru skaitu un vēl vairāk saasinās plašākā nozīmē iebiedēšanas un draudu gaisotni, izraisot nepieņemamus cilvēktiesību pārkāpumus Nikaragvā;

2.  pauž solidaritāti ar Nikaragvas tautu un nosoda visas Nikaragvas valdības represīvās darbības, jo īpaši tās, kuru rezultātā ir gājuši bojā cilvēki; nosoda represijas pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, politiskās opozīcijas pārstāvjiem, studentiem, žurnālistiem, pirmiedzīvotāju grupām, reliģisko kopienu, jo īpaši katoļu baznīcas, locekļiem un cilvēktiesību aizstāvjiem; prasa nekavējoties atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos politieslodzītos, atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības un ievērot viņu pamata tiesiskās aizsardzības garantijas;

3.  mudina Nikaragvas valdību pārtraukt neatkarīgo personu kriminalizēšanu un atteikties no jebkāda mērķa kontrolēt un ierobežot darbu, ko veic pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību organizācijas, politiskās opozīcijas pārstāvji, plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti; mudina Nikaragvas valdību atgriezt konfiscētos īpašumus ziņu kanāliem, atjaunot to licences, lai tie varētu darboties, un atjaunot nevalstisko organizāciju juridiskās personas statusu; aicina pilnībā sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, tostarp Amerikas Cilvēktiesību komisiju, ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroju, MESENI un Amerikas valstu organizācijas (OAS) Neatkarīgo ekspertu starptautisko grupu, un nodrošināt tām iespēju atgriezties valstī; atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada jūnija rezolūciju, ar kuru augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ir pilnvarots veikt pastiprinātu uzraudzību pār situāciju Nikaragvā, un atzinīgi vērtē ES atbalstu tās pieņemšanai;

4.  uzsver, ka jebkādi ierobežojumi attiecībā uz tiesībām uz uzskatu un vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību un tiesībām aizstāvēt cilvēktiesības nav saderīgi ar Nikaragvas Konstitūciju un tās starptautiskajām saistībām saskaņā ar cilvēktiesību nolīgumiem;

5.  vēršas pret to, ka Nikaragvas autoritārā valdība nepareizi izmanto iestādes un tiesību aktus nolūkā politisku un nelikumīgu mērķu vārdā kriminalizēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un politisko opozīciju; šajā sakarā aicina Nikaragvas valdību — lai demokrātiski, miermīlīgi un sarunu ceļā atrisinātu politiskajai krīzi Nikaragvā — pilnībā ievērot saistības, ko tā uzņēmās 2019. gada marta nolīgumos ar opozīcijas grupām un Pilsonisko aliansi, kas tagad ir iekļauta Nacionālajā koalīcijā;

6.  atgādina Nikaragvas valdībai, ka brīvas, ticamas, iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas var notikt tikai tad, ja nenotiek represijas un tiek atjaunots tiesiskums un tiek īstenotas visu Nikaragvas iedzīvotāju konstitucionālās tiesības, tostarp vārda, pulcēšanās, ticības un miermīlīgu protestu brīvība; aicina Nikaragvas valdību, izmantojot demokrātiskus, miermīlīgus un sarunu ceļā pieņemtus līdzekļus, panākt vienošanos ar opozīcijas grupām, tostarp Nacionālo koalīciju, par vēlēšanu un institucionālajām reformām, kas nepieciešamas, lai garantētu ticamas, iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas, kuras pašlaik ir paredzētas 2021. gada novembrī, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, īstenojot arī 2011. gada ES vēlēšanu novērošanas misijas un Amerikas valstu organizācijas ieteikumus; šajā sakarā uzskata, ka vēlēšanas ir jānovēro pienācīgi akreditētiem valsts un starptautiskajiem novērotājiem;

7.  pauž nopietnas bažas par nesenajiem Nikaragvas organizāciju ziņojumiem, ka varas iestādes ir likušas valsts policijai veikt cilvēktiesību pārkāpumus un ka šajās represijās tām palīdz valdību atbalstošas civilās grupas un valdošās partijas teritoriālās organizācijas, no kurām dažas ir bruņotas un organizētas pēc paramilitāro grupu parauga; prasa valdībai atbruņot šos paramilitāros grupējumus un saukt pie atbildības vainīgos par cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas un tiesiskuma graušanu, kā arī prasa pārskatīt pretrunīgo amnestijas likumu, kas varētu liegt vainīgo saukšanu pie atbildības par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

8.  prasa Padomei — ņemot vērā to, ka turpinās smagi pārkāpumi un cilvēktiesību pārkāpumi, ja tiks pieņemts ierosinātais likums par ārvalstu aģentu regulējumu, īpašais kibernoziedzības likums un likums pret naida noziegumiem, ja Nikaragvas valdība joprojām nevēlēsies sākt valsts mēroga dialogu par pienācīgu vēlēšanu reformu un turpinās represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju Nikaragvā — savā sankciju sarakstā nekavējoties iekļaut struktūras un personas, tostarp prezidentu un ministru prezidentu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nekaitētu Nikaragvas iedzīvotājiem; atkārtoti prasa steidzami izveidot globālu ES cilvēktiesību mehānismu; aicina Padomi pieņemt šo mehānismu ar lēmumu par Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 22. panta 1. punktu;

9.  prasa pēc iespējas drīz nosūtīt uz Nikaragvu Parlamenta delegāciju, lai atsāktu situācijas uzraudzību šajā valstī, un mudina Nikaragvas iestādes atļaut tai netraucēti iebraukt un piekļūt visiem sarunu biedriem un objektiem;

10.  atgādina par savu 2019. gada 14. marta rezolūcijā pausto aicinājumu nekavējoties Itālijai izdot Alessio Casimirri, kurš Nikaragvas valdības aizsardzībā turpina dzīvot Managvā, kamēr Itālijā viņam jāizcieš seši galīgi piespriesti mūža ieslodzījumi par pierādītu iesaistīšanos bijušā premjerministra un Kristīgo demokrātu partijas vadītāja Aldo Moro nolaupīšanā un nogalināšanā un viņa apsargu nogalināšanā 1978. gada 16. martā Romā;

11.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu kopā ar ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos turpināt un pastiprināt materiālo un tehnisko atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem Nikaragvā; aicina Eiropas Savienības delegāciju Nikaragvā un dalībvalstis, kurām šajā valstī ir diplomātiskā pārstāvniecība, pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem;

12.  atgādina, ka saskaņā ar ES un Centrālamerikas Asociācijas nolīgumu Nikaragvai ir jāievēro un jānostiprina tādi principi kā tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības, un atkārtoti prasa, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, piemērot Asociācijas nolīgumā iekļauto demokrātijas klauzulu;

13.  uzsver, ka ES palīdzība pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāsaglabā un jāpastiprina, lai mazinātu Covid-19 ietekmi;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 76, 9.3.2020., 164. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0219. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0111. (4) OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp. (5) OV L 262, 15.10.2019., 1. lpp. (6) OV L 139 I, 4.5.2020., 1. lpp.