Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, kurš ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu un pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā bezvīzu režīma izveidi attiecībā uz Moldovas Republikas pilsoņiem 2014. gada martā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes izdarītajiem grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001(1),

–  ņemot vērā to, ka 2017. gada novembrī tika parakstīts saprašanās memorands, aizdevumu mehānisma nolīgums un dotācijas nolīgums par makrofinansiālo palīdzību 100 miljonu EUR apmērā 2017. un 2018. gada laikposmam,

–  ņemot vērā Moldovas valsts rīcības plānu attiecībā uz Moldovas Republikas un Eiropas Savienības asociācijas nolīguma īstenošanu 2017.–2019. gadā,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovas Republiku, jo īpaši iepriekšējo 2018. gada 14. novembra rezolūciju par ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu(2), 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par politisko krīzi Moldovā pēc Kišiņevas mēra vēlēšanu rezultātu anulēšanas(3), 2017. gada 15. novembra ieteikumu par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(4), 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par makrofinansiālo palīdzību Moldovas Republikai(5) un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(6),

–  ņemot vērā ES 2018. gada jūlija lēmumu iesaldēt makrofinansiālās palīdzības pirmās daļas izmaksu saistībā ar Augstākās tiesas nolēmumu par Kišiņevas mēra vēlēšanām un tās 2018. gada novembra lēmumu samazināt finansiālo palīdzību saistībā ar bažām par tiesiskuma un demokrātijas samazināšanos valstī,

–  ņemot vērā pēc tam pieņemto ES 2019. gada jūlija lēmumu atsākt budžeta atbalsta maksājumus, ievērojot Moldovas Republikas apņemšanos reformēt tiesu sistēmu,

–  ņemot vērā ES 2019. gada oktobra lēmumu izmaksāt pirmo makrofinansiālās palīdzības daļu 30 miljonu EUR apmērā pēc svarīgu reformu īstenošanas nolūkā uzlabot demokrātijas standartus un aizsargāt tiesiskumu,

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2019. gada 11. septembra kopīgo dienestu darba dokumentu attiecībā uz ziņojumu par ES un Moldovas Republikas asociācijas nolīguma īstenošanu,

–  ņemot vērā 2019. gada 30. septembrī notikušās ES un Moldovas Republikas Asociācijas padomes piektās sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, no kurām pēdējā ir pieņemta 2017. gada 24. novembrī Briselē,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Moldovas Republiku,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 3. oktobrī pieņemto rezolūciju Nr. 2308 par demokrātisku iestāžu darbību Moldovas Republikā,

–  ņemot vērā organizācijas “Transparency International” 2019. gada korupcijas uztveres sarakstu, kurā Moldovas Republika ieņem 120. vietu no 180 novērtētajām valstīm un teritorijām (pirmā vieta ir vislabākā), savukārt “Transparency International” 2018. gada korupcijas uztveres sarakstā Moldovas Republika ieņēma 117. vietu,

–  ņemot vērā “The Economist Intelligence Unit” 2019. gada demokrātijas indeksu, kurā Moldovas Republika klasificēta kā hibrīdrežīms,

–  ņemot vērā organizācijas “Freedom House” 2020. gada ziņojumu “Freedom in the World” (Brīvība pasaulē), kurā Moldovas Republika saņēmusi novērtējumu “daļēji brīva”, un tās 2020. gada ziņojumu “Nations in Transit” (Nācijas pārejas posmā), kurā Moldovas Republika novērtēta kā pārejas vai hibrīdrežīms,

–  ņemot vērā Moldovas valsts rīcības plānu attiecībā uz ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošanu, valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā 2018.–2022. gadam un valsts stratēģiju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 2018.–2023. gadam, kurā ir skaidri minēta Stambulas konvencijas ratifikācija,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sniegto analīzi un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 8. marta dokumentu “Young Moldova: Problems, Values and Aspirations” (Jaunā Moldova: problēmas, vērtības un vēlmes) un 2018. gada 20. aprīļa dokumentu “Youth Well-being Policy Review of Moldova” (Moldovas jauniešu labklājības politikas pārskats),

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumus un ieteikumus, jo īpaši 2018. gada 15. marta dokumentu par vēlēšanu reformu Moldovā, 2019. gada 24. jūnija dokumentu par konstitucionālo situāciju, jo īpaši attiecībā uz parlamenta atlaišanas iespēju un 2019. gada 14. oktobra dokumentu par likumprojektu attiecībā uz Augstākās tiesas un prokuratūras reformu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 18. marta kopīgo paziņojumu “Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada: noturības stiprināšana — Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem”,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 11. maija secinājumus par Austrumu partnerības politiku pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Lēmumu (ES) 2020/701 par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu paplašināšanās un kaimiņreģiona partneriem saistībā ar Covid-19 pandēmiju,(7)

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Trešais ziņojums saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu” un tam pievienoto dienestu darba dokumentu, kas publicēti 2020. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam,

–  ņemot vērā ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas, Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma, ES un Moldovas pilsoniskās sabiedrības foruma un citu Moldovas Republikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un darbības,

–  ņemot vērā paziņojumu un ieteikumus, kas pieņemti ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas septītajā sanāksmē, kura notika 2019. gada 18. un 19. decembrī Strasbūrā,

–  ņemot vērā secinājumus, ko Moldovas Republikas parlamenta vēlēšanās 2019. gada 24. februārī guva EDSO/ODIHR vadītajā starptautiskajā vēlēšanu novērošanas misijā iekļautā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misija,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. martā pieņemto ekonomiskās palīdzības paketi, lai palīdzētu Moldovas Republikai kā vienai no vairākām valstīm cīņā pret Covid-19 pandēmiju, un kura ietvēra pašreizējo instrumentu novirzīšanu krīzes sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0166/2020),

A.  tā kā atbilstoši asociācijas nolīgumam / padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai ES un Moldovas Republika apņēmās veicināt politisko asociāciju un panākt ekonomisko integrāciju un Moldovas Republika apņēmās iekļaut ES acquis savos tiesību aktos un praksē daudzās jomās; tā kā, lai atbalstītu šos centienus, Savienība apņēmās sniegt Moldovas Republikai nozīmīgu finansiālu un budžeta palīdzību ar nosacījumu, ka tiek ievērotas tādas Eiropas pamatvērtības un pamatprincipi kā tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātiskās tiesības un ka tiek garantēta cīņa pret korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, oligarhiskām struktūrām un nepotismu; tā kā, situācijai nopietni regresējot, sadarbība var mazināties;

B.  tā kā Parlaments un Padome 2017. gada 13. septembrī pieņēma lēmumu sniegt makrofinansiālu palīdzību Moldovas Republikai 100 miljonu EUR apmērā saistībā ar SVF programmu valsts ekonomikas un finanšu reformu atbalstam;

C.  tā kā ES ir atkārtoti paudusi bažas par tiesiskumu, progresa trūkumu attiecībā uz to personu saukšanu pie atbildības, kuras ir atbildīgas par 2014. gadā atklāto krāpšanu banku nozarē, un pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

D.  tā kā “Transparency International” 2018. gada korupcijas uztveres saraksts un “Freedom House” 2020. gada ziņojumi rāda, ka Moldovas Republikā pēdējo gadu laikā ir panākts neliels progress, savukārt minēto indeksu, kā arī demokrātijas indeksa, vispārējā tendence liecina, ka Moldovas Republikā pasliktinās situācija ilgtermiņā saistībā ar demokrātiju, korupciju, politiskajām tiesībām un pilsoniskajām brīvībām;

E.  tā kā, neraugoties uz izmaiņām valdībā, Moldovas Republikas valsts iestādes joprojām ir vājas un Moldovas Republika turpina cīnīties ar valsts nozagšanas problēmu, jo varas un visu svarīgāko nozaru un institūciju kontroles koncentrācija visaugstākajā valdības līmenī nav būtiski mazinājusies;

F.  tā kā nopietnu tiesiskuma un demokrātisko procesu pārkāpumu dēļ ES 2018. gadā apturēja pēdējo divu daļu izmaksu no budžeta atbalsta programmas tiesu sektora reformām;

G.  tā kā 2019. gada 11. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lietā Ozdil un citi pret Moldovas Republiku) konstatēja, ka Moldovas Izlūkošanas un drošības dienestam 2018. gada septembrī aizturot piecus Turcijas pilsoņus, kas meklēja patvērumu, un ar varu liekot viņiem atgriezties Turcijā, Moldovas Republika ir pārkāpusi tiesības uz brīvību, drošību, privātumu un ģimenes dzīvi; tā kā šī maskētā izraidīšana ir tikai viens piemērs sistemātiskajam rīcības modelim neskaitāmās valstīs visā pasaulē attiecībā uz Turcijas valstspiederīgo piespiedu pazušanu, nelikumīgu aizturēšanu un deportēšanu uz Turciju;

H.  tā kā pēc tam, kad 2019. gada jūnijā tika izveidota valdība, kas apņēmās veikt vērienīgas reformas, īstenojot uz tiesu iestāžu reformu vērstu programmu, Komisija izmaksāja pirmo daļu makrofinansiālās palīdzības un atsāka maksājumus nozaru budžeta atbalsta programmām, vienlaikus paziņojot, ka turpinās piemērot stingrus nosacījumus; tā kā 2020. gada 10. jūlijā Komisija apstiprināja otrā un pēdējā maksājuma izmaksu 30 miljonu euro apmērā no savas makrofinansiālās palīdzības programmas;

I.  tā kā Moldovas Republika tomēr nevarēja piekļūt pārējiem līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar šo programmu, kuras darbības laiks beidzās 2020. gada jūlijā; tā kā šī palīdzība joprojām ir atkarīga no iepriekš apstiprinātu reformu īstenošanas, jo īpaši reformu, kuru mērķis ir stiprināt tiesiskumu un demokrātiskos standartus un sniegt konkrētus rezultātus iedzīvotājiem;

J.  tā kā 2019. gada novembrī Moldovas parlaments izteica neuzticību 2019. gada jūnijā izveidotajai valdībai, izveidoja mazākuma valdību un pēc tam — jaunu koalīcijas valdību, tā kā Savienības iestāžu pārstāvji ir pauduši bažas par veidu, kā nomainīta iepriekšējā valdība, un par reformu procesu, ko Moldovas Republikas valdība īsteno saskaņā ar asociācijas nolīgumu / padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu;

K.  tā kā jaunās koalīcijas valdības vairākums Moldovas Republikas parlamentā pastāvīgi sarūk, deputātiem pametot valdošo aliansi; tā kā Moldovas Republika rudenī rīkos prezidenta vēlēšanas un patlaban pieredz akūtas politiskās nestabilitātes periodu; tā kā prezidents Igor Dodon ir uzsvēris, ka parlaments ir jāatlaiž un pēc iespējas drīz jārīko pirmstermiņa vēlēšanas; tā kā 2020. gada 7. jūlijā Moldovas Republikas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka pirmstermiņa vēlēšanas var rīkot tikai pēc prezidenta vēlēšanām;

L.  tā kā 2020. gada 17. aprīlī Krievijas un Moldovas valdības parakstīja nolīgumu par Krievijas Federācijas aizdevumu Moldovas Republikai 200 miljonu EUR apmērā ar izdevīgu procentu likmi — 2 %, par kuru sarunas risināja abu valstu prezidenti; tā kā šis nolīgums tika ratificēts 23. aprīlī un tajā pašā dienā saistībā ar parlamenta opozīcijas deputātu iesniegtu pārsūdzību Moldovas Republikas Konstitucionālā tiesa apturēja aizdevuma nolīguma ratifikācijas likuma piemērošanu, līdz tā pabeigs pārbaudīt nolīguma saderību ar konstitūciju; tā kā 6. maijā Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs paziņoja par Moldovas iestāžu izdarītu spiedienu uz Konstitucionālo tiesu, kā arī par mēģinājumiem diskreditēt tās tiesnešus; tā kā 2020. gada 7. maijā Konstitucionālā tiesa atzina aizdevuma nolīgumu par antikonstitucionālu; tā kā šobrīd ar Krievijas Federāciju tiek apspriests jauns aizdevuma nolīgums;

M.  tā kā Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, ka kopīgu draudu novēršanā aizvien vairāk ir vajadzīga Savienības un kaimiņvalstu koordinācija; tā kā Savienība uz minēto vajadzību ir reaģējusi, līdz ar citiem instrumentiem nodrošinot finansiālās palīdzības paketi, kas paredzēta tās kaimiņvalstīm;

N.  tā kā Covid-19 krīzes laikā solidaritātei ar Austrumu partnerības valstīm ir ārkārtīgi liela nozīme un Savienība ir sniegusi nozīmīgu atbalstu uzliesmojuma ietekmes novēršanai reģionā; tā kā šajā saistībā Moldovas Republika saņems 87 miljonus euro no pārvirzīta divpusējā finansējuma;

O.  tā kā Savienība Moldovas Republikai arī dara pieejamus papildu makrofinansiālās palīdzības aizdevumus 100 miljonu euro apmērā atbilstoši lēmumam sniegt makrofinansiālo palīdzību desmit partnervalstīm kaimiņreģionā, lai tām palīdzētu ierobežot koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās sekas; tā kā pirmā daļa no ārkārtas makrofinansiālās palīdzības paketes tiks izmaksāta cik ātri iespējams, ņemot vērā, ka ir ratificēts saprašanās memorands ar Moldovas Republiku; tā kā, lai saņemtu otro daļu, kas jāizmaksā gada laikā pēc saprašanās memoranda parakstīšanas, valstij būs jāievēro konkrēti nosacījumi; tā kā svarīgs priekšnoteikums makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai ir tāds, ka valsts ievēro efektīvus demokrātiskos mehānismus, tajā skaitā daudzpartiju parlamentāro sistēmu un tiesiskumu, un garantē cilvēktiesību ievērošanu; tā kā būtu vēlams noslēgt saprašanās memorandu un būtu jāgarantē uzņemto saistību īstenošana;

P.  tā kā Moldovas Republika ir uzņēmusies starptautiskas un valsts līmeņa saistības veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; tā kā valsts ir pieņēmusi pasākumus nolūkā sekmēt sieviešu politisko pārstāvību, tostarp pieņemot obligātu 40 % dzimumu kvotu attiecībā uz politisko partiju vēlēšanu sarakstiem; tā kā ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai tuvinātos 2017.–2021. gada valsts dzimumu līdztiesības stratēģijas mērķu sasniegšanai, arī atbilstīgs finansējums un spēcīgāki īstenošanas mehānismi;

Q.  tā kā, neraugoties uz visu ekonomisko attīstību, finansiālās palīdzības un reformu centienu sociālā ietekme ir bijusi diezgan niecīga; tā kā Moldovas Republika joprojām ir viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropā un saskaras ar nelabvēlīgu sociālo situāciju, ko raksturo pamesti ciemati un galēja nabadzība; tā kā 2018. gadā 38,5 % darba ņēmēju Moldovas Republikā bija neoficiāli nodarbināti bez piekļuves jebkādai sociālajai aizsardzībai;

R.  tā kā kopš 1989. gada Moldovas Republikas iedzīvotāju skaits ir sarucis par teju trešdaļu; tā kā demogrāfiskā ziņā tie ir vissliktākie rādītāji visā Eiropā; tā kā Moldovas iedzīvotāji atstāj valsti augstāka atalgojuma un labākas izglītības un infrastruktūras labad; tā kā šādai situācijas attīstībai ir pamatīgas un ilgstošas politiskās, ekonomiskās un sociālās sekas; tā kā Moldovas Republika saskaras ar darbaspēka trūkumu un tai nepietiek speciālistu, piemēram, medmāsu un ārstu; tā kā vecāka gadagājuma cilvēki, no kuriem liela daļa ir atkarīgi no naudas pārvedumiem, ir visneaizsargātākās un nabadzības riskam pakļautākās personas Moldovas Republikā;

S.  tā kā Moldovas Republikas problēmu atrisinājums nevar nākt no ārpuses un ir jāpalielina Moldovas iedzīvotāju atbildība par valsts problēmjautājumu atrisināšanu; tā kā joprojām ir svarīgi pievērsties galvenajiem problēmjautājumiem, piemēram, cīņai pret korupciju un oligarhiskām struktūrām, demokrātisko standartu stingrai ievērošanai un nepieciešamībai rast risinājumus daudzdimensionālām sociālajām problēmām, nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un novērst nabadzību un emigrāciju,

Kopīgas vērtības un vispārīgi principi

1.  atgādina, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas Savienība, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī Savienības un Moldovas Republikas politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai; atkārtoti apstiprina Savienības apņemšanos atbalstīt Moldovas Republikas virzību uz Eiropu ar politiskās asociācijas, ekonomiskās integrācijas un attiecīgo reformu palīdzību; norāda, ka asociācijas nolīgumam / padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai joprojām ir ļoti liela nozīme Moldovas Republikas attīstībā, jo īpaši pašreizējos ārkārtējos apstākļos, un uzteic Moldovas sabiedrības un iestāžu ilgstošo iesaisti šajā procesā; tomēr atgādina, ka to īstenošanā ir jāpanāk turpmāks progress, lai pilnībā izmantotu sniegtās iespējas un ieguvumus, jo īpaši pievēršoties valsts iestāžu neatkarībai, to noturībai pret oligarhu ietekmi, cīņai pret korupciju, tieslietu sistēmai, tiesiskuma stiprināšanai un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai; uzsver, ka asociācijas nolīgums / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona ir bijuši galvenie virzītāji strukturālo reformu procesa, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā un atbalstīšanā;

2.  atzinīgi vērtē visas ieceres attiecībā uz ciešāku politisko, humanitāro un ekonomisko integrāciju ar Savienību saskaņā ar diferenciācijas principu un pamatojoties uz Moldovas Republikas iestāžu un sabiedrības sniegumu, rezultātiem un centieniem;

3.  atzīmē saskaņā ar IV pantu rīkotās SVF 2020. gada marta apspriešanās secinājumus un SVF valdes sesto un galīgo pārskatu par Moldovas Republikas ekonomikas sniegumu saskaņā ar paplašinātās kreditēšanas mehānisma un paplašinātās finansēšanas mehānisma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Moldovas banku sistēmas atjaunošanu un finanšu sektora pārvaldības stiprināšanu;

4.  atzinīgi vērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības otrās daļas izmaksāšanu; atzīst Moldovas Republikas reformu centienus jomās, kas ietver cīņu pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas satvara stiprināšanu un jauna tiesību akta par NVO darbībām pieņemšanu, un norāda, ka Moldovas Republika ir pievienojusies ESAO korupcijas apkarošanas salīdzinošās izvērtēšanas programmai (Stambulas rīcības plānam);

5.  uzskata, ka pēc ES makrofinansiālās palīdzības programmas 2017.–2020. gadam otrās daļas izmaksāšanas Moldovas iestādēm būtu jāpieliek pūles, lai izpildītu attiecīgos nosacījumus jomās, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas satvara stiprināšanu — un šajā saistībā valstij būtu jāgūst reāli un ilgstoši rezultāti —, kā arī ar valsts bankas neatkarības stiprināšanu;

6.  aicina Moldovas valdību un ES sadarboties, lai pārvarētu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz sociālo un ekonomisko attīstību;

7.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas gūti sarunās par saprašanās memorandu attiecībā uz jauno ES ārkārtas makrofinansiālās palīdzības programmu, kuras mērķis ir novērst Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku;

Asociācijas nolīguma īstenošanas nozīme pašreizējās politiskajās norisēs un gatavojoties prezidenta vēlēšanām 1. novembrī

8.  norāda, ka Moldovas Republikas valdības 2019. gada novembra darbības programma nav tik vērienīga kā iepriekšējās valdības 2030. gada vispārējā programma, un pauž bažas par to, ka politiskā nestabilitāte un biežā valdības maiņa ietekmē asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas noteikumu īstenošanu un ierobežo reformu tempu; atbalsta nākamās asociācijas programmas sasaistīšanu ar jauno rīcības plānu Moldovas un Eiropas Savienības asociācijas nolīguma īstenošanai un uzsver, cik svarīgi ir ātri pieņemt jauno programmu kā instrumentu, ar ko paātrināt asociācijas nolīguma īstenošanu un atjaunināt tā prioritātes ar aktīvu parlamenta līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto personu ES un Moldovas Republikā ieguldījumu; uzstāj, ka ES politiskā un finansiālā atbalsta turpināšana joprojām ir atkarīga no reālu reformu īstenošanas, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu un tiesu sistēmu; šajā sakarībā atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir īstenot visas prioritārās reformas, par kurām panākta vienošanās asociācijas programmā, un izpildīt nosacījumus, kas pieņemti attiecībā uz makrofinansiālās palīdzības otrās un trešās daļas izmaksu;

9.  atzinīgi vērtē Moldovas Republikas konstruktīvo ieguldījumu sadarbībā Austrumu partnerības ietvaros un mudina uz pastāvīgu un pastiprinātu politisko apmaiņu starp valstīm, ar kurām tiek īstenoti asociācijas nolīgumi / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, un Komisiju par reformām saistībā ar asociāciju; aicina Komisiju pienācīgi izmantot pašreizējos mehānismus, lai turpinātu konkrētas reformu īstenošanas uzraudzību, un izstrādāt nosacījumu mehānismu, cita starpā skaidrus kritērijus, jēgpilni iesaistot pilsonisko sabiedrību, jo īpaši vietējā līmenī; uzskata, ka šajā saistībā ir svarīgi palielināt finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir izšķirīga nozīme, veicinot līdzdalību publiskajās debatēs un uzraugot gan Moldovas iestāžu rīcību, gan to, cik efektīva ir Savienības politika attiecībā uz šo valsti; turklāt ierosina izmantot Ukrainas atbalsta grupas pieredzi, lai izveidotu līdzīgu struktūru Moldovas Republikai un tādējādi palielinātu Savienības atbalsta efektivitāti un pamanāmību;

10.  uzsver, ka saskaņā ar parasto EDSO/ODIHR praksi un standartiem stāvoklis Moldovas Republikā būtu cieši jāuzrauga ilgtermiņā, arī priekšvēlēšanu periodā, it īpaši pašreizējā krīzes laikā, jo gaidāmās prezidenta vēlēšanas būs valsts demokrātijas un tiesiskuma pārbaude;

11.  šajā sakarībā aicina Moldovas iestādes nodrošināt brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas, kas plānotas 2020. gada 1. novembrī, un mudina Moldovas iestādes vēl vairāk uzlabot vēlēšanu tiesību aktus, lai nodrošinātu tiesību balsot efektivitāti, vēlēšanu kampaņu godīgumu, likumdošanas procesa pārredzamību un demokrātisko pārraudzību, tādējādi dodot iespēju īstenot atbilstošu valdības un parlamenta darba publisko kontroli; prasa, lai Moldovas iestādes atturētos no normatīvo aktu grozīšanas nolūkā gūt politisku labumu, kas vienmēr beigsies ar politiskiem nemieriem un nestabilitāti, ietekmējot apņēmību veikt strukturālās reformas; ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzsver, cik svarīga ir valdības demokrātiskā leģitimitāte, koalīcijas izveides pārredzamība, vēlētāju gribas ievērošana, un ka ir svarīgi, lai vairākuma valdība atspoguļotu iedzīvotāju balsojumu;

12.  aicina Moldovas iestādes stiprināt demokrātiskos mehānismus, tostarp daudzpartiju parlamentāro sistēmu, un nodrošināt brīvus, neatkarīgus un plurālistiskus plašsaziņas līdzekļus, kā arī taisnīgu piekļuvi finansējumam un plašsaziņas līdzekļiem; šajā saistībā prasa, lai Moldovas iestādes stiprinātu noturību pret dezinformāciju un informācijas manipulācijām, ko gan tiešsaistē, gan bezsaistē īsteno vietējie un ārvalstu dalībnieki, un īstenotu pasākumus nolūkā reaģēt uz vēl steidzamāko vajadzību apkarot balsu pirkšanu, vēlēšanu novērotāju iebiedēšanu, ar vēlēšanām saistītu kukuļošanu un citas koruptīvas darbības, kā arī valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, jo minētā prakse kaitē visiem Moldovas Republikas politisko dalībnieku demokrātijas centieniem un tos sagrauj;

13.  uzsver, ka ir vajadzīga spēcīga un godīga politiskā sāncensība starp prezidenta amata kandidātiem, kura nebūs iespējama bez veselīgas un pārredzamas partiju finansēšanas un prezidenta vēlēšanu kampaņas finansēšanas sistēmas;

14.  mudina Moldovas valdību īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Moldovas Republikas pilsoņi, kas dzīvo Piedņestras reģionā vai arī ārpus Moldovas Republikas, var iekļaujošā, pārredzamā un taisnīgā veidā piedalīties vēlēšanās bez ārvalstu iejaukšanās;

Reformas un iestāžu sistēma

15.  atzinīgi vērtē reformas, kuru rezultātā tika ieviests bezvīzu režīms ar Savienību; Moldovas Republikas iedzīvotāji ir plaši izmantojuši šo programmu, un tā ir ļoti labs piemērs tam, kā asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas īstenošana ietekmē iedzīvotāju dzīvi, veicinot tiešus personiskus kontaktus ar citiem eiropiešiem; aicina Savienību un Moldovas Republiku turpināt cilvēku personisko kontaktu un apmaiņu uzlabošanu, lai veidotu abpusēji pozitīvu priekšstatu vienai par otru iedzīvotāju vidū;

16.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2014. gada vairāk nekā 2,3 miljoni Moldovas iedzīvotāju ir izmantojuši bezvīzu režīmu, un norāda, ka saskaņā ar jaunāko Komisijas ziņojumu Moldovas Republika joprojām atbilst vīzu režīma liberalizācijas prasībām un ka bezvīzu pārvietošanās turpina nodrošināt pozitīvus ekonomiskos, sociālos un ar kultūru saistītos ieguvumus gan Savienībai, gan Moldovas Republikai; mudina abas puses atbalstīt cilvēku brīvu pārvietošanos arī krīzes laikā;

17.  atzīst Moldovas iestāžu centienus īstenot ieteikumus, kas izklāstīti gada ziņojumos par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu; iesaka turpināt ar vīzu režīma liberalizācijas politiku saistīto kritēriju īstenošanu un aicina iestādes turpināt minētos centienus izpildīt vīzu režīma liberalizācijas kritērijus, jo īpaši korupcijas apkarošanas jomā, stiprināt tiesu iestādes, piemērot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesību aktus un īstenot konkrētas darbības, lai risinātu nepamatotu patvēruma pieteikumu skaita pieaugumu; šajā sakarībā pauž bažas par to Moldovas valstspiederīgo skaita pieaugumu, kuri nelikumīgi uzturas Šengenas+ zonā (+ 47 %), un par patvēruma pieteikumu skaita pieaugumu (+ 48 %); mudina Moldovas iestādes turpināt īstenot saistības, ko valsts uzņēmusies efektīvas migrācijas pārvaldības jomā saistībā ar liberalizēto vīzu režīmu ar Šengenas zonu, un nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem no trešām valstīm tiesības uz patvērumu Moldovas Republikā;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Moldovas Republikas parlaments ir pieņēmis daudzus tiesību aktus atbilstoši valsts saistībām, kas noteiktas asociācijas nolīgumā, proti, saistībā ar valsts pārvaldi, valsts finanšu pārvaldību un tiesu sistēmas reformām; uzsver, ka ir svarīgi šos aktus pilnībā īstenot, arī pieņemot sekundāros tiesību aktus;

19.  atzinīgi vērtē panākto progresu valsts finanšu pārvaldības jomā un aicina Moldovas iestādes paātrināt citu ar asociācijas nolīgumu / padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu saistīto reformu īstenošanu, kuru pamatā ir tiesiskuma uzlabošana;

20.  atzīst Moldovas Republikas būtiskos pasākumus nolūkā uzlabot valsts pārvaldes sniegumu; šajā nolūkā aicina Moldovas valdību nodrošināt valsts pārvaldes reformas 2016.–2020. gadam pilnīgu īstenošanu saskaņā ar ESAO/SIGMA valsts pārvaldes principiem; turklāt mudina Moldovas iestādes palielināt pārredzamību un apkarot valsts pārvaldē plaši izplatīto korupciju, kā arī nodibināt nacionālo valsts pārvaldes skolu;

21.  uzsver, ka efektīvāka un ilgtspējīgāka asociācijas nolīguma īstenošana izriet no valsts iestāžu un aģentūru objektīvas un profesionālas pārvaldības; šajā sakarībā atkārtoti pauž bažas par nemainīgas apņemšanās trūkumu attiecībā uz uzlabojumiem publiskajā sektorā, kas attur kompetentas personas no karjeras valsts pārvaldē, un uzsver, ka ir jāattīsta profesionāla valsts pārvalde un jāmudina jaunieši uz karjeras veidošanu publiskajā sektorā, lai panāktu pārredzamāku pārvaldi, kurā nepotisms un favorītisms neved pie hroniskas politizācijas;

22.  aicina pēc iespējas drīz sākt visaptverošāku decentralizācijas reformu, kas ietvertu Moldovas Republikas administratīvi teritoriālās sistēmas reformu, reģionālo attīstību un administratīvo decentralizāciju ar iespēju radīt vietējos nodokļus; šajā saistībā uzsver, ka ir vajadzīgs padziļināt un paplašināt vietējo pašvaldību sadarbību, samazināt vietējās pārvaldes iestāžu skaitu un īstenot papildu pasākumu, lai tām nodrošinātu lielāku neatkarību un samazinātu to darbības izmaksas; aicina Moldovas iestādes ievērot vietējās demokrātijas un vietējās autonomijas principus saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, nodrošinot vietējām pašvaldībām pienācīgu kompetenci un pietiekamu finansējumu un garantējot to efektīvu darbību;

23.  pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu un reklāmas nozares augsto koncentrācijas un politizācijas līmeni, kura dēļ sabiedrība maz uzticas plašsaziņas līdzekļiem; aicina Moldovas iestādes turpināt plašsaziņas līdzekļu nozares reformu, jo īpaši vairāk šajā procesā iesaistot pilsonisko sabiedrību, un aicina Moldovas Republiku pārskatīt audiovizuālo kodeksu un liberalizēt reklāmas tirgu atbilstoši Eiropas standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā ir ieteikusi Komisija un Venēcijas komisija, lai nodrošinātu pilnīgu īpašumtiesību pārredzamību plašsaziņas līdzekļu un reklāmas tirgū;

24.  uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisma un neatkarības stiprināšanai vajadzētu būt Savienības un Moldovas Republikas prioritātei to partnerattiecībās un ka tas būtu pienācīgi jāatspoguļo arī finanšu piešķīrumos; aicina Komisiju palielināt atbalstu neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, arī reģionos; mudina Moldovas iestādes atturēties no Covid-19 pandēmijas izmantošanas, lai pieņemtu pasākumus, ar kuriem tiek samazināta vārda brīvība un ierobežota plašsaziņas līdzekļu spēja neatkarīgi un objektīvi ziņot par koronavīrusa krīzes ietekmi uz sabiedrību visā apmērā; pauž bažas par viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanos Moldovas Republikā koronavīrusa krīzes laikā un norāda, ka gan vietējām iestādēm, gan Savienībai ir jāizstrādā īpašas programmas, ar ko veicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, apkaro dezinformāciju un atbalsta kvalitatīvu un uz pārbaudītiem faktiem balstītu plašsaziņas līdzekļu saturu;

25.  mudina Moldovas iestādes veicināt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un, cita starpā veicot neatkarīgu revīziju, nodrošināt Audiovizuālās padomes kā neatkarīgas regulējošās iestādes efektivitāti, lai cīnītos ar pašreiz notiekošo žurnālistu iebiedēšanu, valsts un regulējošo iestāžu politizāciju un pārredzamības trūkumu, nepietiekamo sabiedrības piekļuvi informācijai un kvalitatīvam plašsaziņas līdzekļu saturam, kā arī lai nodrošinātu īpašumtiesību pārredzamību plašsaziņas līdzekļu jomā;

26.  uzsver, ka Savienība ir lielākā palīdzības sniedzēja Moldovas Republikai; ar bažām vēro pastāvīgo propagandu, dezinformācijas kampaņas un nomelnojošos vēstījumus, ar ko valdošie politiķi vēršas pret Savienību un kas sniedz izkropļotu un nereālistisku atainojumu sabiedriskajā televīzijā un plašsaziņas līdzekļos; pauž nožēlu par šādiem publiskiem uzbrukumiem Savienības palīdzībai un tēlam, jo tie apdraud asociācijas nolīguma īstenošanu un ES un Moldovas Republikas attiecības; aicina Moldovas iestādes izbeigt dezinformācijas un pret ES vērstas propagandas kampaņas, kurām ir pakļauti Moldovas Republikas iedzīvotāji kopumā, un palielināt atbalstu cīņai pret viltus ziņām, hibrīdkaru komunikācijā, mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām un plašsaziņas līdzekļu programmu degradāciju; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu politiskā iesaiste strukturāli apdraud pamatbrīvības un piekļuvi informācijai;

27.  pauž nožēlu par pašreizējās Moldovas valdības pakāpenisko attālināšanos no virzības uz Eiropu, kaitējot valsts demokrātiskajiem centieniem, un mudina visas proeiropeiskās politiskās partijas rast risinājumus ar dialoga palīdzību, lai nodrošinātu Moldovas Republikas Eiropas integrācijas procesa nepārtrauktību un pilnībā izmantotu visas asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas sniegtās priekšrocības;

28.  aicina Moldovas iestādes pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka asociācijas nolīguma / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas sniegtās iespējas un ES palīdzība un programmas sasniedz vietējos iedzīvotājus, tostarp valsts attālākajos reģionos un jo īpaši lauku apvidos, lai iedzīvotājiem būtu iespēja panākt pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, īpaši tajās, kas ir neaizsargātākas pret pēcpadomju sentimentu un Krievijas manipulācijām;

29.  uzskata, ka iestādēm būtu jāsniedz pārredzama informācija par ārējo palīdzību, ko tās plāno lūgt, un ka Krievijas Federācijas finansējums būtu atklāti jāapspriež parlamentā un ar ekspertiem un pilsonisko sabiedrību, tostarp attiecībā uz ģeostratēģiskajiem nosacījumiem un ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku, kas izriet no šāda finansējuma veida; uzskata, ka iestādēm būtu sabiedrībai jāsniedz vajadzīgie paskaidrojumi arī attiecībā uz nosacījumiem, ar ko tiek sniegta ES finansiālā palīdzība; uzsver, ka ES nosacījumi ir jāuzskata par iespēju veikt nepieciešamās reformas;

30.  uzsver, ka ir jācīnās pret Krievijas dezinformāciju, izmantojot uz faktiem balstītu un pieejamu kvalitatīvu informāciju, kā arī publiskas kampaņas, kuru mērķis ir palielināt sabiedrības informētību; mudina Moldovas Republikas iestādes censties izveidot padziļinātāku sadarbību ar Savienību un tās dalībvalstīm, lai uzlabotu paraugprakses un risinājumu īstenošanu cīņā pret dezinformāciju, propagandu, manipulācijām un naidīgu ietekmēšanu, ko veic ārēji spēki, lai šķeltu un destabilizētu, un apdraudētu iekšējo politisko procesu integritāti un attiecības ar Savienību;

31.  atzinīgi vērtē panākto progresu saistībā ar jaunā tiesību akta par nekomerciālām organizācijām pieņemšanu Moldovas parlamentā, kas ir daļa no nosacījumu sistēmas prasībām ES makrofinansiālās palīdzības saņemšanai; sagaida, ka tā ātra un efektīva īstenošana veicinās pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju tiesību un brīvību, kā arī biedrošanās brīvības pilnīgu ievērošanu, un prasa, lai Moldovas valdība vairāk atbalstītu pilsoniskās sabiedrības attīstību; norāda uz NVO būtisko nozīmi ikvienā demokrātiskā sabiedrībā un pauž cerību, ka jaunais tiesību akts uzlabos publisku lēmumu pieņemšanas pārredzamību un nodrošinās mūsdienīgotu satvaru pilsoniskās sabiedrības funkcionēšanai valstī; mudina Moldovas iestādes neizdarīt spiedienu uz NVO un citiem pilsoniskajiem dalībniekiem; pauž nožēlu par neuzticēšanos un naidīgumu, ar ko politiskās amatpersonas kopumā vēršas pret pilsonisko sabiedrību; mudina panākt jēgpilnāku un aktīvāku pilsoniskās sabiedrības iesaisti politikas izstrādes un īstenošanas procesos, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, attiecībā uz kurām NVO varētu darboties kā uzraugs un prasīt atbildību no attiecīgajām valsts iestādēm; paturot to prātā, aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un mudina ES iestādes pieņemt skaidrus noteikumus, kas palīdzētu nepieļaut dotāciju piešķiršanu “GONGO” (NVO, ko izveidojušas un finansē valdības, izmantojot neoficiālus kanālus);

32.  aicina Moldovas iestādes veicināt publisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību un nodrošināt ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības pienācīgu iesaisti un apspriešanos ar tiem visos posmos; tas arī uzlabos publisko kontroli un īstenoto reformu pieņemamību sabiedrībai;

33.  atzinīgi vērtē 2019. gada augustā pieņemtos grozījumus vēlēšanu tiesību aktos un Moldovas Konstitucionālās tiesas 2020. gada februāra nolēmumu par teritoriālajām prasībām politisko partiju dibināšanai;

34.  norāda, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Moldovas Republikas veselības aprūpes sistēma nav pietiekami attīstīta un tai ir grūtības tikt galā ar saslimušo skaita neseno straujo pieaugumu; mudina Komisiju, dalībvalstis un Moldovas Republiku pastiprināt sadarbību sabiedrības veselības noturības jomā, apmainīties ar paraugpraksi un strādāt kopā ar pilsonisko sabiedrību, uzņēmējdarbības aprindām un MVU, lai izveidotu epidēmijas stratēģijas, kurās galvenā uzmanība pievērsta visneaizsargātākajām sabiedrības grupām; aicina Moldovas valdību stiprināt veselības aprūpes sistēmu, uzlabot sanitārijas standartus, jo īpaši slimnīcās, kā arī pārredzamā un iekļaujošā veidā sniegt saviem iedzīvotājiem visu attiecīgo informāciju par pandēmiju;

Sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā un progress Piedņestras konflikta atrisināšanā

35.  atzinīgi vērtē Moldovas Republikas dalību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās kiberdrošības un kibernoziedzības izmeklēšanā, kā arī Moldovas Republikas sadarbību ar NATO un tās pievienošanos ES KĀDP deklarācijām; aicina ES iestādes iekļaut Moldovas Republiku jaunu veidu sadarbībā saistībā ar kiberdrošību, hibrīddraudiem un kibernoziegumu izmeklēšanu;

36.  atzīst Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas (EUBAM) Moldovā un Ukrainā nozīmi robežu pārvaldības un muitas režīma saskaņošanā ar Savienības robežu pārvaldību un muitas režīmu, arī saistībā ar Piedņestras jautājuma atrisināšanu;

37.  atzīst Moldovas Republikas unikālo pieredzi, īpašās zināšanas un ieguldījumu, ko tā var sniegt Savienības kolektīvās drošības un aizsardzības politikā, un mudina uz padziļinātāku sadarbību ar ES saistītās aizsardzības politikas jomās, tostarp uz līdzdalību pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO), tiklīdz būs atrisināts jautājums par trešo valstu iesaisti;

38.  atkārtoti pauž ES atbalstu Moldovas Republikas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un centieniem 5+2 sarunu procesā panākt Piedņestras konflikta miermīlīgu, ilgstošu un visaptverošu politisku atrisinājumu, kas balstītos uz Moldovas Republikas suverenitātes un teritoriālās integritātes tās starptautiski atzītajās robežās ievērošanu, paredzot īpašu statusu Piedņestrai, un kas nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību arī konstitucionālo iestāžu pašlaik nekontrolētajās teritorijās; norāda, ka ANO Ģenerālā asambleja 2018. gada 22. jūnijā pieņēma rezolūciju, kurā mudināja Krievijas Federāciju bez nosacījumiem izvest savu karaspēku un bruņojumu no Moldovas Republikas teritorijas un atkārtoti apstiprināt savu atbalstu minētās rezolūcijas tūlītējai īstenošanai;

39.  mudina Moldovas valdību arī turpmāk veicināt tādas vides izveidošanu, kurā ir iespējama konfliktu atrisināšana, un atbalstīt darbības, kas veicina uzticēšanos un cilvēku saskarsmi konfliktu sašķeltajās kopienās;

40.  atzīst aizvien lielāko Moldovas Republikas un Piedņestras reģiona savstarpējo atkarību drošības jomā un to, ka abu stabilitāte ir galvenais faktors tādu drošības problēmu novēršanā un atrisināšanā kā hibrīddraudi, kiberuzbrukumi, kiberiejaukšanās vēlēšanu procesos, dezinformācijas un propagandas kampaņas un trešo personu iejaukšanās politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos;

41.  atzinīgi vērtē Moldovas valdības centienus padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas un bezvīzu režīma priekšrocības attiecināt arī uz Piedņestras reģionu, kas ļāvis panākt ievērojamu mobilitātes un tirdzniecības izaugsmi reģionā, kā arī visas darbības, kas uzlabo ekonomisko sadarbību un palielina Moldovas Republikas un Piedņestras savstarpējās preču un pakalpojumu apmaiņas apjomu;

42.  uzskata, ka, garantējot Dņestras rietumu krastā reģistrētajiem un Moldovas ierēdņu veiktai muitas pārbaudei pakļautajiem Piedņestras uzņēmumiem beztarifu piekļuvi ES tirgiem, padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona sekmēja ievērojamas izmaiņas tirdzniecības orientācijā no Eirāzijas Ekonomikas savienības uz Savienību; mudina Moldovas iestādes turpināt virzību uz tirdzniecību ar ES tirgiem un iesaisti tajos, lai uzlabotu piekļuvi tirgum, pārredzamību un labu uzņēmējdarbības praksi un lai samazinātu oligarhu iespējas attiecībā uz tirgus manipulāciju un monopolizāciju;

43.  uzsver, ka jebkādā Piedņestras jautājuma atrisinājumā ir jābūt ievērotām Moldovas Republikas suverēnajām tiesībām izvēlēties savu aizsardzības un ārpolitikas virzienu;

44.  mudina Moldovas Republikas iestādes apsvērt tiesību aktu paketes sagatavošanu un īstenošanu konfliktu novēršanas un krīzes pārvarēšanas jomā, kas bija daļa no rīcības plāna Moldovas un ES asociācijas nolīguma īstenošanai 2017.–2019. gadā;

Tiesiskums un laba pārvaldība

45.  pauž bažas par tiesiskuma un demokrātijas institūciju jomas reformu lēno gaitu; mudina Moldovas Republikas valdību nekavējoties pabeigt tiesu sistēmas reformas, lai nodrošinātu tiesu iestāžu un specializēto pretkorupcijas iestāžu neatkarību, objektivitāti un efektivitāti; šajā nolūkā aicina Moldovas valdību nodrošināt, ka ar Tiesnešu augstāko padomi saistītie Moldovas konstitūcijas grozījumi tiek sagatavoti un pēc tam pieņemti pārredzamā procesā, izmantojot starptautiskus precedentus un paraugpraksi, saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem un apspriežoties ar Eiropas Padomi un ES ekspertiem, pilsonisko sabiedrību un citiem ieinteresētajiem dalībniekiem; pauž nožēlu par to, ka grozījumus attiecībā uz Tiesnešu augstākās padomes locekļu iecelšanu Parlaments ir pieņēmis lielā steigā; uzsver, ka ir jānodrošina Tiesnešu augstākās padomes neatkarība, un aicina Moldovas iestādes nodrošināt, ka tiesnešu atlase un paaugstināšana amatā ir balstīta uz nopelniem;

46.  aicina iestādes turpināt efektīvas apspriešanās, lai pieņemtu koncepciju un rīcības plānu tiesu sistēmas reformai, kas balstīta uz visaptverošu diagnostiku, nodrošinot plašu vienprātību starp ieinteresētajām personām un stingri ievērojot Moldovas konstitūciju un Eiropas standartus;

47.  pauž bažas par zemo uzticēšanās līmeni attiecībā uz tiesu iestāžu integritāti un efektivitāti un tiesu varas neaizsargātību pret politisku spiedienu, kas kavē tās neatkarību; aicina Moldovas Republikas iestādes nodrošināt tiesnešu iecelšanas procesa pārredzamību un to, lai ģenerālprokurors, viņa personāls un prokurori kopumā strādātu neatkarīgi un ievērotu visaugstākos profesionalitātes un integritātes standartus;

48.  šajā sakarībā norāda, ka plaši trūkst resursu un zināšanu par labu pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesībām un tas negatīvi ietekmē Moldovas pārvaldes darbības efektivitāti, un aicina Komisiju palielināt finansējumu, izmantojot pieejamos budžeta atbalsta un tehniskās palīdzības instrumentus, kuru mērķis ir stiprināt tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu spēju un efektivitāti, ņemot vērā panākto reformu īstenošanā;

49.  mudina Moldovas Republikas iestādes stiprināt Konstitucionālās tiesas pilnīgu neatkarību un nodrošināt, ka tā nesaskaras ar jebkādu politisku iejaukšanos; stingri noraida jebkādus mēģinājumus iebiedēt Konstitucionālās tiesas tiesnešus vai izdarīt uz viņiem spiedienu un nosoda milzīgo spiedienu, šantažēšanu un vajāšanu, ko pieredzēja tiesas tiesneši pirms nolēmuma par Krievijas aizdevuma paziņošanas; pauž dziļu nožēlu par mēģinājumiem politizēt Konstitucionālo tiesu un prokuroru un korupcijas apkarošanas centra bezdarbību, neaizstāvot Konstitucionālās tiesas neatkarību;

50.  pauž bažas par to, ka Moldovas Republikā pastāvīgi un ilgi trūkst progresa saistībā ar korupciju, tāpēc mudina valdību pastiprināt cīņu pret korupciju un valsts nozagšanu, kā arī pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kontrabandu un organizēto noziedzību, arī cilvēku tirdzniecību; aicina Moldovas Republikas valdību pieņemt konkrētus pasākumus, lai pastiprinātu Nacionālā korupcijas apkarošanas centra biroja un Korupcijas apkarošanas prokuratūras biroja neatkarību, integritāti un efektivitāti, kā arī nodrošināt valsts korupcijas apkarošanas iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu depolitizāciju; norāda, ka ir jāpieliek ilgstoši un konsekventi pūliņi, lai novērstu augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību un sauktu par to pie atbildības; uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā atjaunot Moldovas iedzīvotāju uzticēšanos un nodrošināt noturīgu reformu īstenošanu Moldovas Republikā; aicina Komisiju sniegt daudz konsekventāku atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas uzrauga krāpšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības;

51.  mudina iestādes pielikt lielākas pūles cīņā pret organizēto noziedzību un izjaukt noziedzīgas shēmas;

52.  atzinīgi vērtē tiesību akta par sankcijām pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pieņemšanu 2020. gada 21. maijā un prasa ātri izstrādāt jaunā tiesību akta piemērošanas pamatnostādnes, kā arī īpaši apmācīt attiecīgās iestādes; aicina visas ieinteresētās personas turpināt konsekventus centienus apkarot kontrabandu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, likvidēt noziedzīgos tīklus un mazināt oligarhu ietekmi; prasa pastiprināt sadarbību ar Eiropolu, Interpolu un muitas organizācijām, piemēram, PMO un ESAO korupcijas apkarošanas tīkliem;

53.  ar bažām norāda uz Komisijas un EĀDD 2019. gada ziņojuma “ES un Moldovas asociācijas nolīguma īstenošana” secinājumiem, saskaņā ar kuriem krāpšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai paredzētu instrumentu un struktūru izveide ir bijusi lēna; sagaida, ka jaunā valdība izmantos par pamatu iepriekšējās valdības nesen veiktos pasākumus attiecībā uz korupcijas apkarošanu un noziedzīgu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmu izjaukšanu;

54.  atzīmē darbību nolūkā veikt kriminālvajāšanu par milzīgo krāpšanu banku jomā, kas nāca gaismā 2014. gadā, un citiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumiem; tomēr atkārtoti pauž bažas par pastāvīgo nespēju pārredzami saukt pie atbildības visas personas, kas ir atbildīgas par 2014. gadā atklāto krāpšanu banku nozarē, kā arī par nozagto līdzekļu lēno atgūšanu; atkārtoti pauž bažas par to, ka līdz šim nav panākta nozīmīga aktīvu atgūšana, un uzsver, ka jāveic turpmāki pasākumi šajā virzienā; aicina Moldovas iestādes paātrināt tiesiskās vajāšanas procesu, bez turpmākas kavēšanās nodot tiesai visas atbildīgās personas un atgūt nelikumīgi piesavinātos līdzekļus; aicina dalībvalstis sniegt būtisku atbalstu Moldovas Republikas iestādēm lietas izmeklēšanā, ja tāds tiktu lūgts;

55.  atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada 18. jūnijā tika pieņemts jaunais tiesību akts, ar ko no 2020. gada 1. septembra, kas ir pašreizējā moratorija beigas, atceļ programmu pilsonības piešķiršanai apmaiņā pret investīcijām; uzskata, ka tas ir ļoti svarīgs solis, lai samazinātu korupcijas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku Moldovas Republikā; norāda, ka līdz programmas atcelšanai tiks apstrādāti tikai jau iesniegtie pieteikumi, un aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šo procesu;

56.  mudina Moldovas Republikas iestādes palielināt politisko partiju finansēšanas pārredzamību un taisnīgi un objektīvi izmeklēt visus pārkāpumus; uzsver, ka ir jāapkaro korupcija Moldovas politiskajās aprindās; pauž dziļas bažas saistībā ar nesenajiem apgalvojumiem par parlamenta deputātu “nopirkšanu”, lai mainītu politisko piederību, kā arī apgalvojumiem par ievēlēto pārstāvju nolaupīšanu, iebiedēšanu un pakļaušanu spiedienam; norāda, ka šie apgalvojumi ir jāizmeklē un ka šāda rīcība nav savienojama ar vērtībām, kas ir pamatā asociācijas nolīgumam ar Moldovas Republiku; vērš uzmanību arī uz politisko partiju atbildību par korupcijas apkarošanu savās rindās; turklāt aicina iestādes nodrošināt, ka vēlēšanu kampaņās netiek izmantoti labdarības organizāciju līdzekļi; mudina iestādes aizliegt administratīvo līdzekļu izmantošanu par labu valdošajām politiskajām aprindām vēlēšanu kampaņu laikā;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

57.  atzīst tiesību aktu uzlabojumus cilvēktiesību aizsardzības jomā, īpaši kā rezultātu jaunajam rīcības plānam cilvēktiesību jomā 2018.–2022. gadam; aicina Moldovas iestādes nozīmīgi palielināt centienus un pieņemt īstenošanas pasākumus un sekundāros tiesību aktus nolūkā aizstāvēt minētās tiesības un pamatbrīvības, jo īpaši attiecībā uz minoritātēm un neaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem, ko ļaunprātīgi izmanto cilvēku tirgotāji, lingvistiskajām minoritātēm, cilvēkiem ar invaliditāti, romiem un LGBT+ personām, tādējādi atzīstot cilvēktiesību ievērošanu par izšķirīgu kritēriju un būtisku nosacījumu demokrātiskai sabiedrībai; pauž bažas par to, ka joprojām nav atrisinātas un ir palikušas nesodītas nozīmīgas cilvēktiesību problēmas, piemēram, spiediens un politiski motivēta kriminālvajāšana un apcietināšana, spīdzināšana, patvaļīga aizturēšana, skarbi un dzīvību apdraudoši apstākļi cietumā, patvaļīga vai nelikumīga iejaukšanās privātajā dzīvā, spaidu vai obligāta bērnu darba izmantošana;

58.  pauž dziļas bažas par situāciju, kādā atrodas moldāvi, kas Covid-19 krīzes dēļ ir iestrēguši ES dalībvalstīs un nesaņem sociālo aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar Covid-19 nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu sezonas darbiniekiem un ES valstspiederīgajiem, kā noteikts Direktīvā 2014/36/ES(8), atgādinot, ka šādiem darbiniekiem ir tādas pašas darba un sociālās tiesības kā ES pilsoņiem; aicina dalībvalstis nodrošināt pārrobežu un sezonas darba ņēmējiem kvalitatīvus, ar atalgojumu nesaistītus mājokļus, kā arī pienācīgas telpas, īrnieku privātumu un rakstiskus īres līgumus, ko pārbauda darba inspekcija, un šajā sakarā noteikt standartus;

59.  ar bažām norāda, ka no asociācijas nolīguma izrietošo saistību īstenošana sociālajā jomā ir ierobežota, jo īpaši attiecībā uz darba inspekciju, korupcijas apkarošanas pasākumiem un sociālo dialogu; pauž bažas par to, ka makrofinansiālās neaizsargātības novēršanā panāktais progress joprojām nav pietiekams, lai nozīmīgi paaugstinātu dzīves līmeni, un tagad to apdraud Covid-19 krīzes sekas; uzstāj, ka asociācijas nolīguma īstenošanā ir obligāti jāiesaista arodbiedrības, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

60.  uzsver, ka Savienībai ir jāpieprasa, lai Moldovas Republika uzņemtos atbildību par savām saistībām attiecībā uz asociācijas nolīguma sociālo aspektu; aicina Komisiju sniegt sīki izstrādātu gada progresa ziņojumu par asociācijas nolīguma sociālo un ar darbu saistīto aspektu īstenošanu, tajā ne vien analizējot attiecīgo Savienības direktīvu un normu transponēšanu, bet arī to faktisko īstenošanu; aicina Komisiju izmantot darba ekspertu priekšlikumus, lai ieviestu mehānismu sodīšanai par apstiprināto standartu pārkāpumiem; ierosina izmantot makrofinansiālās palīdzības izmaksu kā sviru vai nosacījumu, lai liktu Moldovas Republikai uzlabot sava darbaspēka darba apstākļus;

61.  pauž bažas par cilvēktiesību ievērošanu Piedņestras reģionā, jo īpaši Covid-19 pandēmijas apstākļos;

62.  aicina Komisiju atjaunināt novārtā atstātās asociācijas nolīgumu jomas, kas ietver tādas svarīgas politikas jomas kā dzimumu līdztiesība, Eiropas zaļais kurss un veselības krīžu novēršana;

63.  uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir svarīgs ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības priekšnoteikums; mudina Moldovas valdību un iestādes īstenot pasākumus, kuru mērķis ir turpināt uzlabot sieviešu pārstāvību un vienlīdzīgu attieksmi visos politiskās un sabiedriskās dzīves līmeņos; prasa, lai Komisija integrētu dzimumu līdztiesības aspektu visās rīcībpolitikās, programmās un darbībās attiecībā uz Moldovas Republiku, un mudina Moldovas Republikas iestādes veicināt programmas, kas ietver konsekventu dzimumu līdztiesības aspektu, nodrošināt vairāk atbalsta visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām un neaizsargātākajām sabiedrības grupām un īstenot tiesību aktus, kuru mērķis ir apkarot naida runu un fizisku vardarbību pret neaizsargātākām grupām;

64.  mudina Moldovas iestādes ratificēt Stambulas konvenciju, kuru Moldovas Republika parakstīja 2017. gada 6. februārī, bet kuras ratifikācija kavējas, neraugoties uz to, ka tā ir minēta kā skaidrs mērķis valsts rīcības plānā cilvēktiesību jomā 2018.–2022. gadam un valsts stratēģijā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 2018.–2023. gadam; atgādina, ka Moldovas Republikā ir izplatīta vardarbība pret sievietēm un meitenēm un divas no katrām piecām sievietēm no 15 gadu vecuma ir pieredzējušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību no partnera vai citas personas puses;

65.  mudina veikt turpmākus pasākumus, lai īstenotu valsts tiesību aktus cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas jomā, un būtiski uzlabot cietušajiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt lielāku aizsardzību, palīdzību un atbalstu noziegumu upuriem, īpaši bērniem, izmeklēšanas laikā un pēc tiesas procesa; turklāt prasa sniegt lielāku atbalstu cietušo sociālās reintegrācijas laikā; prasa pastiprināt Moldovas Republikas un dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lai samazinātu pārrobežu noziedzību, jo īpaši cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu narkotisko vielu tirgošanu;

66.  mudina iestādes nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un cilvēktiesību ievērošanu aizturēšanas un soda izciešanas telpās, tostarp novēršot veselības aprūpes pakalpojumu nepilnības; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina droši apstākļi ieslodzītajiem; turklāt prasa pieņemt pasākumus ar mērķi nepieļaut selektīvu un politiski motivētu tiesu;

67.  atkārtoti aicina Moldovas iestādes nodrošināt, ka visi izdošanas pieprasījumi no trešām valstīm tiek apstrādāti pārredzamā veidā, vienlaikus ievērojot tiesu procedūras pilnīgā saskaņā ar Eiropas principiem un standartiem;

68.  pieprasa konkrētākus pasākumus ar mērķi uzlabot ieslodzījuma apstākļus un novērst cilvēku ar invaliditāti turēšanu psihiatriskajās slimnīcās pret viņu gribu; prasa pilnībā novērst spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos cietumos kā metodi spiediena izdarīšanai uz ieslodzītajiem vai aizturētajiem politiskajiem oponentiem;

69.  atzīst valsts līmenī pieņemtos pasākumus ar mērķi novērst un apkarot spīdzināšanu, bet uzsver, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā Moldovas Republika joprojām bieži tiek atzīta par vainīgu saistībā ar spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos; tāpēc mudina izveidot pilnībā neatkarīgu aģentūru ar īpašu uzdevumu izmeklēt apgalvojumus par policijas darbinieku un citu tiesībaizsardzības amatpersonu veiktu spīdzināšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

70.  pauž bažas par to, ka publiskajās debatēs joprojām vērojami naida runas gadījumi, arī no politiķu un reliģisko un kopienu pārstāvju puses; šajā saistībā uzsver, ka jo īpaši notikusi vēršanās pret sievietēm un LGBTI+; aicina valsts amatpersonas neiesaistīties naida runā un publiski vērsties pret naida runu, kad tā tiek pausta, un aicina iestādes pielāgot juridisko un institucionālo satvaru naida runas apkarošanai, lai cīnītos ar šo parādību, izmantojot visus pieejamos mehānismus;

71.  atgādina, ka Moldovas parlamentā jau ir iesniegts likumprojekts, ar ko izveido Magņicka veida tiesību aktu; mudina likumdošanas iestādi virzīt uz priekšu tiesību akta izskatīšanu, kurš, ja to pieņemtu, veicinātu cilvēktiesību pārkāpumu, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

72.  uzskata, ka ES palīdzībā Moldovas Republikai būtu jāturpina piešķirt prioritāti iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, pievēršoties tādām jomām kā MVU attīstības veicināšana, palīdzība jauniešiem, kā arī izglītības un veselības nozaru vispārēja reforma;

73.  atzinīgi vērtē uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt Moldovas jaunuzņēmumus; tomēr atzīst, ka ir vajadzīgas turpmākas publiskā sektora reformas un finansiālā palīdzība, lai radītu papildu nodarbinātības iespējas, kas jauniešiem un kvalificētiem darbiniekiem izraisītu vēlmi atgriezties savā izcelsmes valstī;

74.  aicina Komisiju veicināt Moldovas Republikas jauniešu ekonomisko problēmu risināšanu, ieguldot programmās, ar kurām atbalsta jaunatni un sociālo uzņēmējdarbību, un stiprināt saikni starp izglītības sistēmas reformu un darba tirgus prasībām; uzsver, ka ir vajadzīgs ieguldīt programmās, kas orientētas uz jauniešiem no lauku apvidiem, jo šī kategorija ir viena no visneaizsargātākajām un tai trūkst sociālekonomisko iespēju salīdzinājumā ar jauniešiem no pilsētu teritorijām;

75.  atzīst, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija, ko bieži izraisa neuzticēšanās tiesu varai, nepotisms un pienācīgu reformu trūkums valstī, ir nopietns drauds Moldovas nākotnei, un pauž bažas par Moldovas iedzīvotāju masveida emigrāciju, kas pastiprina negatīvās demogrāfiskās tendences; mudina Moldovas valdību īstenot turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu šādu parādību, jo īpaši radot iespējas un uzlabojot apstākļus un atalgojumu gados jauniem darba ņēmējiem viņu izcelsmes valstī, lai viņi pēc studijām vai darba ārvalstīs varētu atgriezties mājās, un atbalstot jauniešu uzņēmējdarbību; aicina Komisiju pievērsties šim jautājumam savās programmās;

76.  atzinīgi vērtē Moldovas ekonomikas diversifikāciju un Moldovas Republikas un Savienības savstarpējās tirdzniecības apjoma ievērojamo pieaugumu, kā arī to, ka Savienība ir lielākā investore valstī; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā eksports uz Savienību veidoja 70 % no kopējā Moldovas Republikas eksporta un tirdzniecība ar Savienību — 56 % no tās kopējā tirdzniecības apjoma; mudina panākt turpmāku progresu tādās jomās kā muitas kodekss, intelektuālā īpašuma tiesību — tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu — aizsardzība, sanitāro un fitosanitāro standartu uzlabošana, tirgus apstākļu uzlabošana enerģētikas jomā, publiskais iepirkums un MVU piekļuve finansējumam;

77.  mudina pilnībā īstenot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, lai vēl vairāk intensificētu ES un Moldovas Republikas divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, cita starpā likvidējot ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus, atvieglinot piekļuvi vienotajam tirgum un virzoties uz integrāciju tajā; atgādina, ka padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai ar Moldovas Republiku ir jāatbilst nodaļās par ilgtspējīgu attīstību paredzētajiem noteikumiem saskaņā ar starptautiskajām saistībām, jo īpaši Parīzes nolīgumu, un PTO noteikumiem;

78.  atzinīgi vērtē to, ka Moldovas parlaments par pamatu savai valsts lauku politikai ir pieņēmis Eiropas Leader pieeju; tomēr mudina Moldovas Republiku pilnībā izmantot preferenciālās iespējas eksportam uz Savienību — tostarp paredzot īpašus pasākumus nākamajā valsts stratēģijā lauksaimniecības un lauku attīstības jomā —, efektīvāk un ilgtspējīgāk apstrādājot lauksaimniecības zemi un nodrošinot demokrātiskāku piekļuvi zemei un tās izmantošanu, tādējādi ražojot lauksaimniecības produktus, kas palielina Moldovas Republikas salīdzinošās priekšrocības lauksaimniecības jomā;

79.  atzinīgi vērtē tiesību aktu tuvināšanu ES acquis un mudina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību Moldovas iestādēm un valsts pārvaldei šajā darbā un tam sekojošajā īstenošanā; uzsver, ka šāda palīdzība būtu jāizmanto, lai uzlabotu zināšanas par cilvēktiesībām un tiesiskumu, un aicina Moldovas iestādes straujāk virzīties uz priekšu tiesību aktu tuvināšanā asociācijas nolīgumam / padziļinātai un visaptverošai brīvās tirdzniecības zonai, tostarp dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma jomā;

80.  atzinīgi vērtē valsts stratēģiju “Digitālā Moldova 2020”, tomēr nolūkā nodrošināt atbilstību pašreizējam digitālajam laikmetam un uzlabot nozaru sadarbību digitālajā ekonomikā prasa Komisijai atbalstīt programmas un reformas attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmi un sniegt ieguldījumu šajās programmās un reformās; aicina Moldovas Republiku izveidot uzticamu digitālo tirgus ekonomiku, pastiprinot vajadzību panākt progresu atvērto datu jomā, paplašinot digitālo sistēmu pieejamību un palielinot iedzīvotāju piekļuvi elektroniski sniegtiem pakalpojumiem un dažādiem sakaru risinājumiem;

81.  aicina Komisiju atbalstīt ieguldījumus nozarēs, kurām ir attīstības, izaugsmes un konkurētspējas potenciāls Eiropas Savienībā, jo īpaši trijās stratēģiski nozīmīgās nozarēs (t. i., ilgtspējīga enerģija un klimats, digitālais vienotais tirgus un kiberdrošība, kā arī transports);

82.  aicina Moldovas valdību pievērst uzmanību arī tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sociālajam aspektam, ievērojot darba standartus un panākot to izpildi, ratificējot un pilnībā īstenojot visas SDO konvencijas un novēršot atlikušos darba inspekcijas sistēmas trūkumus, kā arī novēršot darba inspekcijas sistēmas ierobežojumus un nepilnības un tiesu sistēmas problēmas, kas negatīvi ietekmē darba standartu izpildes panākšanu;

83.  aicina Moldovas iestādes pieņemt un īstenot politikas pasākumus, kuru mērķis ir reglamentēt komerciālās attiecības (publiskais iepirkums, privatizācija, koncesija un publiskā un privātā sektora partnerība), ko ar valsts sektora iestādēm īsteno vienības, kuras nodibinātas jurisdikcijās, kas nepiemēro starptautiskos pārredzamības standartus (ārzonas jurisdikcijas), vai uzņēmumi, ko tieši vai netieši kontrolē šādas sabiedrības;

84.  aicina ES apsvērt iespēju, ka valstis, kuras ar ES ir noslēgušas asociācijas nolīgumu (kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu), varētu pievienoties vienotajai euro maksājumu telpai (SEPA), jo tas nāktu par labu iedzīvotājiem un sniegtu jaunas iespējas MVU attīstībai;

Enerģētika, vide un klimata pārmaiņas

85.  aicina Moldovas valdību turpināt enerģētikas nozares reformu, lai palielinātu nozares noturību un izmaksu un līgumu pārredzamību, kā arī uzlabotu neatkarību enerģētikas jomā un energoefektivitāti, jo īpaši vairojot energotīklu starpsavienojumus ar Savienību, diversificējot energoavotus, arī atjaunojamos energoresursus, un samazinot atkarību no fosilā kurināmā; uzsver, ka visi šie aspekti ir ārkārtīgi svarīgi valsts energoapgādes drošības uzlabošanai;

86.  atzinīgi vērtē darbības nolūkā stiprināt energoregulatora institucionālās spējas un neatkarību un mudina īstenot darbības, kas steidzami vajadzīgas trešās enerģētikas paketes īstenošanai, jo īpaši dabasgāzes jomā, un nodrošināt pilnīgu atbilstību Enerģētikas kopienas acquis; jo īpaši aicina Moldovas Republikas valsts enerģētikas regulēšanas aģentūru apstiprināt enerģijas tirgus noteikumus, kas balstīti uz godīgu konkurenci, un nodrošināt, ka tos ievēro visi tirgus dalībnieki, to skaitā valstij piederošie tirgotāji;

87.  uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt reģionālo sadarbību infrastruktūras jomā, tostarp nolūkā diversificēt Moldovas Republikas energoapgādi, un uzlabot Moldovas Republikas enerģētikas nozares savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju;

88.  uzsver, cik svarīga ir Moldovas Republikas elektroenerģijas sistēmas diversificēšana; mudina Moldovas iestādes nodrošināt Moldovas Republikas un Rumānijas elektroenerģijas sistēmu starpsavienojuma projekta savlaicīgu īstenošanu, sniedzot vajadzīgo atbalstu un resursus;

89.  mudina Moldovas iestādes turpināt centienus nostiprināt valsts energoapgādes drošību un uzteic Ungeni–Kišiņevas gāzes cauruļvada izveides pabeigšanu līdz 2020. gada beigām; turklāt aicina Komisiju iekļaut Moldovas Republiku stresa testos, ko veic iekšējam enerģijas tirgum;

90.  uzteic pasākumus, par kuriem 2019. gada decembrī vienojās Moldovas Republika, Ukraina un Rumānija, lai darītu iespējamu gāzes pārvadi uz Ukrainu un Moldovas Republiku pa Balkānu cauruļvadu, un 2020. gada februāra rīcības plānu pārvades sistēmas operatora Moldovatransgaz neatkarības nodrošināšanai;

91.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai asinhroni starpsavienotu Moldovas Republikas un ES elektroenerģijas sistēmas caur Rumāniju, jo tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts Moldovas Republikas enerģētikas infrastruktūras nostiprināšanā un diversificēšanā; aicina visas iestādes sasniegt mērķi līdz 2024. gadam savienot Moldovas Republiku ar Rumānijas energotīklu, izmantojot ES atbalstu;

92.  atzinīgi vērtē Moldovas Republikas 2019. gada februāra paketi klimata un vides jomā un valsts reakciju, kas nozīmē, ka tā ir ceturtā valsts pasaulē, kura ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam ir iesniegusi atjauninātu nacionāli noteikto devumu (NDC2), kas ietver vērienīgāku mērķi SEG emisiju samazināšanas jomā; prasa pielikt lielākas pūles, lai izpildītu valsts saistības 2015. gada Parīzes nolīguma sakarā, kā arī integrēt klimata politikas aspektus visās politikas izstrādes jomās;

93.  aicina Moldovas Republiku vēl vairāk pastiprināt savu iesaisti cīņā pret klimata pārmaiņām, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas un Dņestras upes ūdens apsaimniekošanas jomā, un aicina Komisiju veicināt Moldovas Republikas dalību Eiropas zaļajā kursā un nodrošināt, ka padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības zona nav pretrunā tajā izklāstītajiem vides mērķiem un iniciatīvām;

94.  atzīst Moldovas Republikas izglītības sistēmas turpmākas modernizēšanas nozīmi, kā arī to, ka jaunatnei ir aizvien lielāka loma visās dzīves sfērās, un aicina ES sniegt papildu atbalstu, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai panāktu atbilstību darba tirgus vajadzībām; uzsver, ka ir jāveicina jauniešu brīvprātīgā darba un pilsoniskās iesaistes iespējas un vairāk jāiegulda jauniešos, palielinot finansējumu pašreizējām mobilitātes programmām, piemēram, Erasmus+, “Radošā Eiropa” un “Apvārsnis 2020”, un palielinot Moldovas pārstāvju līdzdalību;

95.  mudina Komisiju īstenot apspriešanos un sagatavot un izveidot iedzīvotājiem pielāgotas programmas, kas ietver tiešu kontaktu ar saņēmējiem, izmantojot tiešsaistes platformu pieteikumu iesniegšanai un ziņošanai par minēto programmu satvarā pieejamo līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā aicina apsvērt zaļā kursa mērķus, kā arī Moldovas Republikas iedzīvotāju ikdienas vajadzības;

Institucionālie noteikumi

96.  uzsver, ka bez politisko aprindu patiesas apņēmības reformēt valsti un patiešām īstenot ar Savienību noslēgto asociācijas nolīgumu, nekādu īstu un ilgstošu attīstību panākt nevarēs; šajā saistībā mudina visus valsts politiskos dalībniekus un politiskos spēkus veicināt un ieviest daudzpartiju formātus un labticīgu sadarbību Moldovas Republikas stratēģisko mērķu īstenošanā, tādējādi veicinot demokrātijas kvalitāti un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu; paturot to prātā, mudina Moldovas iestādes izmantot Žana Monē dialogu partiju dialoga un parlamenta spēju veidošanas atbalstam;

97.  prasa, lai visas ES iestādes un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Moldovas Republikas iestādēm labāk informētu Moldovas Republikas iedzīvotājus par ieguvumiem, ko nodrošina asociācijas nolīgums / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona, un par ES palīdzību;

98.  aicina Komisiju stiprināt Eiropas Savienības delegāciju Moldovas Republikā, pastiprināt uzraudzību un stiprināt projekta grupu Kišiņevā, lai palīdzētu Moldovas Republikai efektīvi informēt par tuvināšanos ES tiesību aktiem, cīnīties pret dezinformāciju un veicināt pozitīvus priekšstatus par ES un Moldovas Republiku visām iesaistītajām personām;

o
o   o

99.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Moldovas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (ES OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.). (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0458. (3) OV C 118, 8.4.2020., 109. lpp. (4) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp. (5) OV C 334, 19.9.2018., 199. lpp. (6) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp. (7) OV L 165, 27.5.2020., 31. lpp. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/36/ES (2014. gada 26. februāris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā (OV L 94, 28.3.2014., 375. lpp.).