Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., un 8. pantu un V sadaļu, it īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. februāra secinājumus par Baltkrieviju,

–  ņemot vērā to, ka 2009. gada 7. maijā Prāgā tika aizsākta Austrumu partnerība kā ES un sešu tās Austrumeiropas partnervalstu — Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas — kopīgs pasākums,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības kopīgās deklarācijas, kas pieņemtas 2009. gada samitā Prāgā, 2011. gada samitā Varšavā, 2013. gada samitā Viļņā, 2015. gada samitā Rīgā, 2017. gada samitā Briselē un 2020. gadā rīkotajā Austrumu partnerības vadītāju videokonferencē,

–  ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas neatļauti, kurš stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā(1),

–  ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Baltkrievijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu(2), kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā ES un Baltkrievijas divpusējā cilvēktiesību dialoga 6. kārtu, kas norisinājās 2019. gada 18. jūnijā Briselē,

–  ņemot vērā Augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka Žuzepa Borela un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra Olivēra Vārheji 2020. gada 10. augusta kopīgo paziņojumu un ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2020. gada 11. augusta deklarāciju par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2020. gada 19. jūnija paziņojumu par nesenajiem notikumiem Baltkrievijā un Augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka Žuzepa Borela 2020. gada 14. jūlija, 2020. gada 7. augusta un 2020. gada 17. augusta paziņojumu par vēlēšanām Baltkrievijā,

–  ņemot vērā EĀDD runaspersonas paziņojumus par nāvessoda piemērošanu Baltkrievijā, jo īpaši 2019. gada 30. jūlija, 2019. gada 28. oktobra, 2019. gada 20. decembra, 2020. gada 11. janvāra un 2020. gada 7. marta paziņojumu par šo jautājumu,

–  ņemot vērā ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā 2020. gada 10. jūlija ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO paziņojumus par stāvokli Baltkrievijā, jo īpaši ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2020. gada 12. augusta paziņojumu, ANO īpašo referentu cilvēktiesību jautājumos 2020. gada 13. augusta paziņojumu un ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2020. gada 21. augusta paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2020. gada 13. augusta paziņojumu, kurā viņš aicināja izbeigt vardarbību Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta PPE (Eiropas Tautas partijas grupa), S&D (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa), grupas “Renew Europe”, Verts/ALE (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) un ECR (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) politisko līderu 2020. gada 17. augusta kopīgo paziņojumu par Baltkrieviju,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2020. gada 14. augusta ārkārtas sanāksmes galvenos iznākumus, Eiropadomes 2020. gada 19. augusta secinājumus par stāvokli Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, un Eiropadomes 2020. gada 1. oktobra un Ārlietu padomes 2020. gada 12. oktobra secinājumus par ierobežojošu pasākumu noteikšanu personām, kuras ir identificētas kā atbildīgas par represijām un iebiedēšanu, kas vērsta pret miermīlīgiem demonstrantiem, opozīcijas locekļiem un žurnālistiem pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kā arī par vēlēšanu pārkāpumiem,

–  ņemot vērā atklāto vēstuli par diplomātiskās novērošanas darbībām 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās (Minska, 2020. gada 13. augusts),

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ES globālo stratēģiju un pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku,

–  ņemot vērā rezolūcijas par Baltkrieviju, jo īpaši 2016. gada 24. novembra rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā(3), 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā(4), 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Baltkrieviju(5) un 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokļa pasliktināšanos Baltkrievijā, jo īpaši “Charter 97” lietu(6), un 2020. gada 17. septembra rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā(7);

–  ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0167/2020),

A.  tā kā Lukašenko režīma īstenotās darbības ir krimināli sodāmas un pretrunā Eiropas vērtībām, demokrātijas principiem un Baltkrievijas tautas gribai; tā kā, neraugoties uz Baltkrievijā joprojām esošajiem būtiskajiem pamattiesību un cilvēktiesību ierobežojumiem, ES kritiskas iesaistīšanās politika attiecībā uz Baltkrieviju ir sniegusi zināmus rezultātus parakstītu nolīgumu un lielākas sadarbības veidā tādās jomās kā vide un savienojamība, pārrobežu sadarbība un robežu pārvaldība, tomēr nav panākti pietiekami rezultāti attiecībā uz Austrumu partnerības pamatvērtību ievērošanu; tā kā Baltkrievijas režīma nelikumīgās darbības apdraud šos rezultātus un ir rūpīgi jāizvērtē turpmākās ES un Baltkrievijas attiecības, ņemot vērā to, ka režīms neievēro savas starptautiskajos tiesību aktos un ar ES noslēgtajos nolīgumos paredzētās saistības; tā kā turpmākās ES un Baltkrievijas attiecības tiks noteiktas partnerības prioritātēs, par kurām ir jāvienojas ES un jaunajām demokrātiski ievēlētajām Baltkrievijas varas iestādēm un kuras būtu jābalsta uz ES pamatā esošajām kopīgajām vērtībām, proti, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

B.  tā kā Baltkrievijas un ES iedzīvotājiem ir kopējs Eiropas mantojums un kultūra un šī valsts tieši robežojas ar trim ES dalībvalstīm; tā kā stāvoklis Baltkrievijā var tieši ietekmēt ES;

C.  tā kā nevienas no Baltkrievijā kopš 1994. gada rīkotajām prezidenta vēlēšanām nav bijušas brīvas un taisnīgas, tomēr, neraugoties uz smagajiem nedemokrātiskajiem apstākļiem, Baltkrievijas iedzīvotāji pēc vairāk nekā divdesmit gadu apspiešanas ir nobalsojuši par pārmaiņām; tā kā pēdējās prezidenta vēlēšanas nebija ne brīvas, ne taisnīgas, tajās vēl vairāk nekā iepriekšējās netika ievērotas pulcēšanās, biedrošanās un vārda pamatbrīvības, tās notika pēc minimālas priekšvēlēšanu kampaņas, ierobežojošā vidē un ar represijām un kopumā nenodrošināja jēgpilnu vai konkurētspējīgu politisko sacensību;

D.  tā kā Baltkrievijas varas iestādes neievēroja minimālos starptautiskos standartus ticama, pārredzama, brīva un taisnīga prezidenta vēlēšanu procesa nodrošināšanai;

E.  tā kā prezidenta vēlēšanu kampaņu izkropļoja plaši izplatīta valsts pārvaldes iestāžu iejaukšanās par labu amatā esošajam prezidentam, pārējo kandidātu, viņu ģimenes locekļu un atbalstītāju iebiedēšana un represēšana, atteikšanās reģistrēt kandidātus, kas bija savākuši pietiekamu parakstu skaitu, daudzi aresti, centieni apklusināt neatkarīgos žurnālistus un blogerus un dzēst disidentu tīmekļa vietnes;

F.  tā kā ierobežojošais un patvaļīgais reģistrācijas process neļāva piedalīties lielākai daļai kandidātu, tostarp tika arestēts galvenais prezidenta sāncensis Viktors Babariko un citas svarīgas kandidātes Svetlanas Tihanovskas vīrs Sergejs Tihanovskis un Centrālā vēlēšanu komisija liedza reģistrēties galvenajam opozīcijas kandidātam Valērijam Cepkalo, pamatojoties uz nepietiekamu savākto derīgo balotēšanās parakstu skaitu, bez iespējas iesniegt apelāciju, lai izvērtētu noraidījuma pamatotību; tā kā tas akcentē nesamērīgos un nepamatotos šķēršļus kandidatūras reģistrācijai, kas ir pretrunā EDSO saistībām un citiem starptautiskajiem standartiem; tā kā šāda kandidātu izslēgšana ierobežoja Baltkrievijas iedzīvotāju iespējas izvēlēties kandidātus;

G.  tā kā pēc organizācijas “Cilvēktiesību aizstāvji par brīvām vēlēšanām” sniegtās informācijas tika īstenoti papildu pasākumi, kuri traucēja opozīcijas kandidātiem, proti, ierobežojumi attiecībā uz vietām, kurās likumīgi var rīkot priekšvēlēšanu pasākumus, kandidātu kampaņas grupu locekļu aizturēšana un gandrīz visu opozīcijas kandidātu bloķēšana vēlēšanu iecirkņu komisijās, un ar kuriem tika panākts, ka no opozīcijas partijām izvirzītie kandidāti saņēma 1,1 % balsu un valdību atbalstošo partiju kandidāti — 96,7 % balsu;

H.  tā kā Baltkrievijas valdība savlaicīgi neuzaicināja EDSO/ODIHR novērot 2020. gada 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas un līdz ar to šajās vēlēšanās nebija neatkarīgu starptautisko novērotāju;

I.  tā kā Centrālās vēlēšanu komisijas noteikto koronavīrusa pandēmijas ierobežojumu dēļ vietējiem vēlēšanu novērotājiem tika liegta iespēja pilnībā izpildīt savus pienākumus visās balsošanas fāzēs, proti, agrīnajā balsošanā, balsošanā vēlēšanu dienā un balsošanā no mājām; tā kā Baltkrievijas režīms izmantoja agrīno balsošanu, lai vairākkārtīgi palielinātu balsotāju aktivitātes rādītāju, turklāt tika dokumentēti daudzi gadījumi, kad piespiedu kārtā balsoja noteiktas vēlētāju grupas, piemēram, militārais personāls, ierēdņi, valstij piederošu uzņēmumu darbinieki un valsts mājokļu iedzīvotāji; tā kā vēlēšanu dienā vietējie vēlēšanu novērotāji nedrīkstēja uzraudzīt balsu skaitīšanu un vēlēšanu iecirkņu komisiju un Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie vēlēšanu rezultāti būtiski atšķīrās no viņu novērojumiem;

J.  tā kā Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveidotās platformas (tāda kā Golos-Belarus2020.org) veica neatkarīgas aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem un analizēja vairāk nekā 200 iecirkņu vēlēšanu komisiju protokolus, tādējādi nonākot pie reālajiem rezultātiem, kuri skaidri liecināja par to, ka Svetlana Tihanovska bija saņēmusi absolūtu balsu vairākumu (kas svārstījās 71,1–97,6 % robežās);

K.  tā kā Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka vēlēšanās ir uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, kas esot ieguvis 80,10 % balsu, savukārt viņa galvenā oponente Svetlana Tihanovska esot saņēmusi 10,12 % balsu; tā kā vēlēšanu dienās tika pastāvīgi ziņots par pārkāpumiem, cilvēkiem bieži tika liegtas tiesības balsot un tika viltoti vēlēšanu iecirkņu komisiju protokoli;

L.  tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis neatzina prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo tām bija pamatotas šaubas par to taisnīgumu, pauda nosodījumu par nesamērīgo un nepieņemamo spēka pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem un atbalstīja Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības noteikt savu nākotni;

M.  tā kā Baltkrievijas tautas ievēlētā prezidente Svetlana Tihanovska tika iebiedēta un divas dienas pēc prezidenta vēlēšanām bija spiesta pamest Baltkrieviju; tā kā pēc draudu saņemšanas bailēs par savu vai savu ģimenes locekļu drošību Baltkrieviju pameta arī citi pilsoniskie un politiskie aktīvisti un darba ņēmēju līderi;

N.  tā kā Baltkrievijas režīms atsakās uzsākt nacionālo dialogu ar iedzīvotājiem un neatzīst Koordinācijas padomi, kuru izveidoja pēc Svetlanas Tihanovskas ierosmes ar vienīgo mērķi dialoga ceļā sekmēt mierīgu un sakārtotu varas pāreju, kā arī cenšas to iebiedēt un izklīdināt, vēršoties pret tās locekļiem un izvirzot viņiem kriminālapsūdzības; tā kā Baltkrievijas varas iestādes nav apcietinājušas vai no valsts izraidījušas tikai vienu Koordinācijas padomes prezidija locekli — Svetlanu Aleksejeviču;

O.  tā kā Baltkrievijā pēc 2020. gada 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām un falsificētu rezultātu, proti, esošā prezidenta uzvaras, paziņošanas, valsts mērogā ir notikuši līdz šim nepieredzēti miermīlīgi protesti, kuros tiek prasīts rīkot jaunas brīvas un taisnīgas vēlēšanas; tā kā šie protesti tika vardarbīgi apspiesti un tā rezultātā tika arestēti tūkstošiem Baltkrievijas iedzīvotāju, slimnīcās nonāca simtiem cilvēku, seši ir apstiprināti par mirušiem un desmitiem cilvēku joprojām ir pazuduši bez vēsts;

P.  tā kā Eiropas Parlaments atbalsta Baltkrievijas iedzīvotāju prasības rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas un būt spējīgiem brīvi pieņemt lēmumus par savas valsts nākotni;

Q.  tā kā Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē valsts mēroga protestu pastāvīgi miermīlīgo raksturu un mudina arī turpmāk to nemainīt, kā arī apbrīno Baltkrievijas sieviešu lomu un spēcīgo līderību;

R.  tā kā Baltkrievijas protestētāji ziņo par necilvēcīgajiem apstākļiem un apiešanos nelikumīgas aizturēšanas laikā, tostarp pastāvīgu sišanu, izvarošanu, pazemojošu izturēšanos un necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem pārpildītās cietuma kamerās bez piekļuves dzeramajam ūdenim, ēdienam, sanitārajām telpām un medicīniskajai palīdzībai; tā kā Baltkrievijas opozīcijas vadītājs un politieslodzītais Pāvels Sevjariņecs pārgrieza vēnas, protestējot pret spīdzināšanu un necilvēcīgajiem ieslodzījuma apstākļiem; tā kā daudzi cilvēki pēc atbrīvošanas nokļuva slimnīcā, daži intensīvās terapijas nodaļās, ar tādiem ievainojumiem kā lauzti locekļi, lauzti galvaskausi, bojāta redze un dzirde, no kuriem daži kopā ar psiholoģiskajām traumām radīs ilgtermiņa sekas, tostarp neauglību;

S.  tā kā Baltkrievijā pēdējo mēnešu laikā par ierastu praksi ir kļuvušas represālijas pret režīma oponentiem, vēlēšanu novērotājiem, žurnālistiem, blogeriem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp izmantojot fizisku vardarbību, cilvēku nolaupīšanu, ko veic nezināmas personas bez identifikācijas zīmēm, administratīvos sodus, draudus atņemt bērnu aprūpes tiesības, kriminālapsūdzības, kā arī fizisku un psihisku spīdzināšanu;

T.  tā kā Baltkrievijas iedzīvotājiem steidzami ir nepieciešama starptautiskās sabiedrības palīdzība un atbalsts;

U.  tā kā attiecībā uz stāvokli Baltkrievijā ir steidzami jāveic starptautiska izmeklēšana par Baltkrievijas režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret miermīlīgajiem protestētājiem un pārmērīgu varas lietošanu;

V.  tā kā cilvēktiesību aizstāvju, opozīcijas pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu darba apstākļi ir pastāvīgi pasliktinājušies, viņi tiek sistemātiski iebiedēti un aizskarti un tiek ierobežotas viņu pamatbrīvības; tā kā cilvēktiesību organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām sistemātiski tiek liegta reģistrācija un par dalību nereģistrētās grupās un ārvalstu finansējuma saņemšanu ir paredzēta kriminālatbildība; tā kā cilvēktiesību advokātiem tiek liegts aizstāvēt ieslodzītos pilsoniskos un politiskos aktīvistus, kuri nevar paļauties uz to, ka saņems taisnīgu tiesu;

W.  tā kā plaši izplatītā tiesībaizsardzības amatpersonu nesodāmība vēl vairāk veicina cilvēktiesību pārkāpumus un represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem un nevainīgiem cilvēkiem;

X.  tā kā īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā 2020. gada jūlija ziņojumā netika konstatēts, ka Baltkrievijā būtu veikti būtiski uzlabojumi cilvēktiesību juridiskajā un regulatīvajā aizsardzībā, un papildus iepriekšminētajām problēmām tika vērsta uzmanība uz pastāvīgu nāvessoda piemērošanu, neaizsargātu grupu, tostarp sieviešu, personu ar invaliditāti, etnisku un reliģisku minoritāšu un LGBTIK personu, biežu diskrimināciju, pastāvīgu piespiedu darba izmantošanu, ieslodzīto spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kā arī baltkrievu valodā runājošo diskrimināciju;

Y.  tā kā saskaņā ar Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijām Baltkrievijā politisku iemeslu dēļ šobrīd ieslodzījumā atrodas aptuveni 100 personu; tā kā starp ieslodzītajiem Baltkrievijas opozīcijas locekļiem ir 2010. gada prezidenta vēlēšanu kandidāts Mikols Statkevičs, kurš no 2011. līdz 2017. gadam bija ieslodzītais pārliecības dēļ , un vēl viens bijušais ieslodzītais pārliecības dēļ Anatolijs Ļebedko, Baltkrievijas Koordinācijas padomes prezidija locekļi Marija Koļesņikova, Lilija Vlasova un Maksims Znaks, prezidenta sāncensis Viktors Babariko un videoblogeris Sergejs Tihanovskis;

Z.  tā kā Eiropas Parlaments pauž visdziļāko līdzjūtību Aleksandra Taraikovska, Aleksandra Vihora, Artjoma Parukova, Genādija Šutova un Konstantīna Šišmakova ģimenēm un visai Baltkrievijas tautai;

AA.  tā kā 2020. gada 14. augustā Baltkrievijas režīms liedza Baltkrievijā iebraukt diviem Eiropas Parlamenta deputātiem — Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju vadītājam Robert Biedroń un Eiropas Parlamenta pastāvīgajam referentam Baltkrievijas jautājumos Petras Auštrevičius, kuri uz Baltkrieviju devās pēc Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības ielūguma;

AB.  tā kā kopš 2014. gada 18 000 Baltkrievijas nepilngadīgo ir piespriests nesamērīgi ilgs cietumsods, proti, 8 līdz 15 gadi, par nevardarbīgiem ar narkotikām saistītiem nodarījumiem, pamatojoties uz kriminālkodeksa 328. pantu; tā kā aizturēšanā un ieslodzījumā Baltkrievijas nepilngadīgie saskaras ar daudziem tiesību pārkāpumiem, tostarp fizisku vardarbību un spīdzināšanu, un tiek pakļauti veselībai bīstamiem darba apstākļiem;

AC.  tā kā 2016. gadā ES atcēla lielāko daļu Baltkrievijai noteikto sankciju, izņemot ieroču embargo un četrām personām noteiktās sankcijas, tomēr tas tika izdarīts nevis tādēļ, ka Baltkrievija bija izpildījusi visus nosacījumus, bet gan ar cerību, ka tā turpinās virzību uz politiskās un pilsoniskās līdzdalības vides uzlabošanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; tā kā šī valsts nav panākusi progresu demokrātiskās pārvaldības un cilvēktiesību jomā un īsteno aizvien lielākas administratīvās, finansiālās un fiziskās represijas pret demokrātisko opozīciju, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, žurnālistiem, blogeriem un pat vienkāršajiem iedzīvotājiem;

AD.  tā kā Eiropadome 2020. gadā nolēma noteikt sankcijas ievērojamam skaitam personu, kas ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā, aizliedzot šīm personām iebraukt ES un iesaldējot viņu ES esošos finanšu aktīvus;

AE.  tā kā nav pieņemams, ka dalībvalsts skaidri nenosoda vēlēšanu viltošanu, vardarbību un represijas un uzskata Lukašenko režīma Baltkrieviju par partnervalsti, jo stāvoklis Baltkrievijā liek ieņemt skaidru un principiālu nostāju un vienoties par kopīgu ES rīcību;

AF.  tā kā Baltkrievijas varas iestādes noliedza faktu par Covid-19 izplatību, izniekojot laiku, ko būtu varēts izmantot, lai sagatavotu un aizsargātu valsts iedzīvotājus un jo īpaši medicīnisko personālu, neatcēla masu pasākumus, galvenokārt 2020. gada 9. maija militāro parādi, kurā piedalījies tūkstošiem cilvēku, un gadskārtējo talku, kurā piedalījās ceturtā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju, un tā vietā nodarbojās ar to žurnālistu, blogeru, demokrātiskās opozīcijas pārstāvju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vienkāršo iedzīvotāju iebiedēšanu, kas dalījās ar svarīgu informāciju par pandēmiju un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, līdz ar to Baltkrievijā ir vieni no Eiropā augstākajiem Covid-19 saslimstības rādītājiem uz vienu iedzīvotāju un tā rada veselības draudus visam reģionam; tā kā Baltkrievijas valdība un prezidents nesniedza faktus par pandēmiju un laicīgi nereaģēja uz to, tā vietā aktīvi izplatot viltus informāciju, kas apdraudēja valsts iedzīvotāju veselību;

AG.  tā kā ES kopš Covid-19 pandēmijas pirmsākumiem ir solidarizējusies ar Baltkrievijas iedzīvotājiem un piešķīrusi šai valstij 60 miljonus EUR Covid-19 uzliesmojuma tūlītējo un tiešu seku mazināšanai, turklāt, reaģējot uz pēcvēlēšanu situāciju Baltkrievijā, tā ir piešķīrusi vēl 53 miljonus EUR Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam; tā kā Baltkrievija apsver iespēju prasīt ES makrofinansiālo palīdzību;

AH.  tā kā Covid-19 pandēmija parādīja Baltkrievijas sabiedrības izturētspēju, stipro gribu un bezprecedenta pašorganizācijas spējas, jo īpaši ņemot vērā iestāžu letarģisko reakciju un pat pandēmijas un tās ietekmes noliegšanu;

AI.  tā kā Baltkrievijā nav reģistrēta neviena neatkarīga Baltkrievijas ziņu aģentūra un kopš 2015. gada Baltkrievijā ir būtiski pasliktinājusies preses brīvība, ko katru gadu apstiprina preses brīvības indekss, un kopš 2020. gada augusta stāvoklis ir kļuvis vēl nopietnāks; tā kā daži valstī vēl darboties spējīgie neatkarīgie žurnālisti, blogeri, fotogrāfi vai mediju elementi, kas ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem, tiek sistemātiski vajāti un sodīti, piemēram, piemērojot arestu vai sākot kriminālizmeklēšanu, tostarp par apsūdzībām nelikumīgā informācijas sagatavošanā un izplatīšanā, ekstrēmismā, neslavas celšanā un prezidenta apvainošanā vai huligānismā, un ir palielinājusies tiesvedība par internetā izteiktiem paziņojumiem; tā kā 2000. un 2016. gadā divi cilvēktiesību žurnālisti tika nogalināti pēc aktīvas ziņošanas par cilvēktiesību pārkāpumiem un Baltkrievijas autoritārās valdības represīvās politikas kritizēšanu;

AJ.  tā kā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijas režīms vēl vairāk ierobežoja plašsaziņas līdzekļu brīvību un iedzīvotāju tiesības iegūt un izplatīt informāciju un ar šādu mērķi bloķēja piekļuvi internetam, traucēja avīžu izdošanu, arestēja un pakļāva spīdzināšanai un necilvēcīgai attieksmei vietējos un ārvalstu korespondentus, kas novēroja demonstrācijas un gatavoja reportāžas par tām, un personas, kas kritizēja valsts vides politiku vai komentēja par Covid-19 pandēmijas situāciju Baltkrievijā; tā kā notika konkrēta vēršanās pret žurnālistiem, un daži žurnālisti tika ievainoti, sniedzot reportāžas par Baltkrievijas režīma sankcionētajiem uzbrukumiem miermīlīgajiem protestētājiem; tā kā valstij piederošās televīzijas stacijas neziņo par notiekošajiem protestiem vai Lukašenko režīma zvērībām un tiek izmantotas, lai izplatītu dezinformāciju, uzbruktu un celtu neslavu Svetlanai Tihanovskai, politiskajiem aktīvistiem un miermīlīgajiem protestētājiem; tā kā pēc valstij piederošajās televīzijas stacijās strādājošo žurnālistu aiziešanas no darba viņus aizstāja ar propagandas ekspertiem no Krievijas;

AK.  tā kā neatkarīgi žurnālisti, kas sadarbojas ar ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un strādā tajos, ir sodāmi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.9. pantu, kas aizliedz saņemt finansiālu atlīdzību no plašsaziņas līdzekļa, kas Baltkrievijā nav pienācīgi reģistrēts un akreditēts; tā kā Polijā oficiāli reģistrētais televīzijas kanāls “Belsat” nav reģistrēts Baltkrievijā un tas savā darbībā pastāvīgi saskaras ar spiedienu un uzbrukumiem, tostarp tā žurnālisti tiek brutāli aizturēti un līdzstrādniekiem piespriestas sodanaudas, kuru apjoms 2020. gada 18. jūnijā sasniedza 101 791 USD;

AL.  tā kā Baltkrievija saskaras ar vēl nepieredzētu spiedienu no Krievijas paplašināt integrāciju savienotās valsts kontekstā, kas kaitēs Baltkrievijas suverenitātei, un tas cita starpā ir radījis pašreizējo saspīlējumu attiecībā uz naftas un gāzes importu no Krievijas;

AM.  tā kā A. Lukašenko 26 gadus ilgo atrašanos pie varas iezīmē politika, kas grauj valsts suverenitāti un neatkarību, kā arī vājina Baltkrievijas identitāti, mantojumu un kultūru;

AN.  tā kā drošības ziņā Baltkrievija ir cieši saistīta ar Krieviju un atkarīga no tās un iesaistās tādās darbībās, kas apdraud ES dalībvalstis, piemēram, nepārredzamajās 2017. gada kopīgajās militārajās mācībās “Zapad”, plānotajās 2021. gada kopīgajās militārajās mācības “Zapad” un nedrošu kodoliekārtu būvniecībā;

AO.  tā kā pēc vērienīgu protestu izcelšanās Aleksandrs Lukašenko lūdza palīdzību Krievijai, lai nodrošinātu Baltkrievijas režīma pastāvēšanu, un cenšas glābt savu tēlu un atgūt sabiedrības atbalstu, radot viltus ziņas par rietumvalstu dalībnieku radītajiem ārējiem draudiem Baltkrievijas drošībai un tās izmantojot, lai pamatotu Baltkrievijas militāro spēku darbības un kustības pastiprināšanu Grodņas reģionā pie robežas ar Poliju un Lietuvu, tādējādi radot tiešus draudus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm;

AP.  tā kā Baltkrievija partnerībā ar Krievijas korporāciju “ROSATOM” būvē Astravjecas kodolelektrostaciju, kas atradīsies nepiemērotā vietā, tikai 20 km no ES ārējās robežas un 45 km no Lietuvas galvaspilsētas; tā kā Astravjecas kodolelektrostacijas būvniecībā nav tikuši ievēroti starptautiskie kodoldrošības standarti, ir bijuši būtiski drošības pārkāpumi un nopietni negadījumi, tostarp tas, ka būvniecība turpinājās, neraugoties uz Covid-19 uzliesmojumu būvniecības vietā; tā kā Astravjecas kodolelektrostacijas pirmā reaktora palaišana bija plānota pirms prezidenta vēlēšanām 2020. gada augustā, kad vēl pilnībā nebija īstenoti ES kodoldrošības iestāžu ieteikumi, kurus tās sniedza pēc noturības testu veikšanas;

AQ.  tā kā smagā ekonomiskā situācija, kas tikai pasliktināsies, ņemot vērā valsts mēroga streikus un Baltkrievijas režīma atteikšanos iesaistīties nacionālajā dialogā ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, norāda uz to, ka Baltkrievijas ekonomiskais modelis ir sevi izsmēlis un ka valstī varētu sākties pārejas periods, kurā ES var ieņemt svarīgu līdzsvarojošu lomu;

AR.  tā kā ir ievērojami palielinājusies sadarbība ar Baltkrievijas pilsonisko sadarbību, tostarp īstenojot ES atbalstītas darbības un pastiprinot tiešus personiskus kontaktus,

1.  sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV L 181, 9.6.2020., 3. lpp. (2) OV L 180, 9.6.2020., 3. lpp. (3) OV C 224, 27.6.2018., 135. lpp. (4) OV C 298, 23.8.2018., 60. lpp. (5) OV C 390, 18.11.2019., 100. lpp. (6) OV C 11, 13.1.2020., 18. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0231. (8) OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.