Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2020/2004(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0020/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0020/2020

Debates :

PV 20/10/2020 - 14
CRE 20/10/2020 - 14

Balsojumi :

PV 20/10/2020 - 21
PV 21/10/2020 - 17

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0281

Pieņemtie teksti
PDF 188kWORD 56k
Trešdiena, 2020. gada 21. oktobris - Brisele
Ieteikums PV/AP un Padomei attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām
P9_TA(2020)0281A9-0020/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 21. oktobra ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām (2020/2004(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2019. gada 14. februāra rezolūciju par INF līguma nākotni un ietekmi uz Eiropas Savienību(1),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 13. aprīļa kopējo nostāju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pušu 2000. gada pārskatīšanas konferenci(2) un Padomes 2005. gada 25. aprīļa kopējo nostāju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2005. gada pārskatīšanas konferenci(3),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 29. marta Lēmumu 2010/212/KĀDP par Eiropas Savienības nostāju Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2010. gada pārskatīšanas konferencē(4),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. aprīļa secinājumus par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu devīto pārskatīšanas konferenci,

–  ņemot vērā 2003. gada 12. decembra ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 4. februāra secinājumus par Irānu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 15. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2019/615 par Savienības atbalstu darbībām pirms Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2020. gada pārskatīšanas konferences(5),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 6. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2019/938, ar ko atbalsta uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem(6),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. jūnijā publicēto Gadskārtējo progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenota Eiropas Savienības Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2018),

–  ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līgumā paredzētās saistības, ar ko visas līgumslēdzējas valstis apņemas godprātīgi īstenot kodolatbruņošanos un izbeigt kodolieroču sacensību,

–  ņemot vērā Līgumu par kodolieroču aizliegšanu (TPNW), kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijā 2017. gada 7. jūlijā un atvērts parakstīšanai 2017. gada 20. septembrī,

–  ņemot vērā 2016. gada NATO Varšavas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2017. gada 20. septembra paziņojumu par Līgumu par kodolieroču aizliegšanu,

–  ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra 2019. gada 2. augusta paziņojumu attiecībā uz Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem,

–  ņemot vērā jauno START līgumu, ko parakstīja Amerikas Savienotās Valstis un Krievijas Federācija un kurš ir spēkā kopš 2011. gada 5. februāra,

–  ņemot vērā 2000. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas konferencē pieņemto noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā 2010. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas konferencē pieņemto noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2018. gada neoficiālo dokumentu „Securing Our Common Future: An Agenda for Disarmament“ („Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana. Atbruņošanās programma“),

–  ņemot vērā darba dokumentu „Unlocking disarmament diplomacy through a „stepping stone“ approach“ („Atbruņošanās diplomātijas atraisīšana, izmantojot „atspēriena punkta“ pieeju“), ko Zviedrija iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai,

–  ņemot vērā darba dokumentu „Operationalising the Creating an Environment for Nuclear Disarmament (CEND) Initiative“ (Iniciatīva īstenot un radīt vidi kodolatbruņošanai (CEND)), ko ASV iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences Sagatavošanas komitejai,

–  ņemot vērā darba dokumentu „The Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons at 50: a brief assessment by the European Union“ („Kodolieroču neizplatīšanas līguma 50. gadadiena. Īss Eiropas Savienības sagatavots novērtējums“), ko Eiropas Savienība iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai,

–  ņemot vērā darba dokumentu „Proposals by the Non-Proliferation and Disarmament Initiative to enhance transparency for strengthening the review process for the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons“ („Kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas priekšlikumi ar mērķi uzlabot pārredzamību, lai stiprinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas procesu“), ko Kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas dalībnieki (Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Čīle, Filipīnas, Japāna, Kanāda, Meksika, Nigērija, Nīderlande, Polija, Turcija un Vācija) iesniedza 10. KNL pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai,

–  ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektora un Irānas Islāma Republikas viceprezidenta un Irānas Atomenerģijas organizācijas (AEOI) vadītāja 2020. gada 26. augusta kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā SAEA 2018. gada 20. augusta, 2019. gada 19. augusta un 2020. gada 3. septembra ziņojumus par drošības pasākumu piemērošanu Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,

–  ņemot vērā ASV 2020. gada 22. maija paziņojumu par lēmumu izstāties no „Atvērto debesu“ līguma,

–  ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0020/2020),

A.  tā kā Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL) neapšaubāmi ir bijis vissvarīgākais starptautiskais instruments, ar kuru pēdējo 50 gadu laikā reglamentē kodolieroču režīmu; tā kā tas ir uzskatāms par globālās stratēģiskās stabilitātes stūrakmeni un par neatsveramu barjeru kodolieroču izplatības riskam; tā kā tas ir ievērojami sekmējis kodolarsenāla samazināšanu un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem; tā kā tas ir ilgs un pragmatisks līgums, kuram ir pievienojušās gandrīz visas valstis un kuru ievēro ļoti daudzi; tā kā 1995. gadā KNL valstis vienojās pagarināt KNL uz nenoteiktu laiku; tā kā 2015. gadā netika panākta vienošanās par nozīmīgu noslēguma dokumentu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai 10.  pārskatīšanas konference būtu sekmīga;

B.  tā kā kopš 1968. gada, pamatojoties uz KNL, vairākas valstis Eiropā, Latīņamerikā, Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā nolēma atteikties no kodolieročiem; tā kā, pateicoties tam, pavērās ceļš kodolenerģijas attīstībai miermīlīgos nolūkos; tā kā tā rezultātā pēc aukstā kara ievērojami mazinājās kodolieroču arsenāls; tā kā tikai dažas dalībvalstis ir izveidojušas arsenālus ārpus KNL;

C.  tā kā trīs KNL pīlāri — kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem — ir savstarpēji papildinoši, savstarpēji pastiprinoši un nesaraujami saistīti; tā kā, lai īstenotu jebkādu turpmāku virzību uz atbruņošanos un pilnībā iznīcinātu kodolieročus, ir jāsaglabā esošās normas pret šādu ieroču izplatīšanu; tā kā KNL ir ļāvis izveidot starptautisku drošības sistēmu;

D.  tā kā KNL periodiskās pārskatīšanas konferenču mērķis ir novērtēt KNL īstenošanu un izstrādāt progresa sasniegšanas ceļvedi, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju; tā kā pārskatīšanas process ir iespēja pusēm reizi piecos gados atbalstīt un stiprināt kodolieroču neizplatīšanas režīmu;

E.  tā kā 2010. gada pārskatīšanas konferencē tika vēlreiz apstiprināts galīgais mērķis — stiprināt pasaules mēroga kodolieroču neizplatīšanas režīmu — , jo KNL līgumslēdzējas valstis atkārtoti apņēmās ievērot KNL pamatnoteikumus un pieņēma 64 punktu rīcības plānu, kurā cita starpā ir iekļauti konkrēti rīcības plāni tādos jautājumos kā kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem, pamatojoties uz konkrētiem un izmērāmiem pasākumiem, ko veiks līgumslēdzējas valstis, lai atbalstītu šos trīs pīlārus;

F.  tā kā sadaļā par kodolatbruņošanos līgumslēdzējas valstis, tostarp atzītas kodolieroču valstis, pirmo reizi apņēmās ātrāk gūt reālu progresu atbruņošanās jomā un galu galā pilnībā likvidēt savu kodolarsenālu — gan izvērsto, gan neizvērsto; tā kā pasākumi, par kuriem ir panākta vienošanās saskaņā ar kodolieroču neizplatīšanas pīlāru, ietver tādu plašu jautājumu loku kā, piemēram, drošības pasākumu pastiprināšana, atbalsts Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (SAEA), kodolmateriālu fiziska aizsardzība, papildprotokolu noslēgšana un stāšanās spēkā, ar kodolenerģiju saistītā eksporta drošības pasākumi, kodoltehnoloģiju nodošana un kodolterorisms;

G.  tā kā pārredzamības princips ir kodolatbruņošanās neatņemama sastāvdaļa, jo palīdz gūt skaidrību par esošo arsenālu un ir pārbaudes procesa pamatā; tā kā pārredzamība palīdz vairot uzticību un paļāvību un izveidot kopīgu pamatu dialogam, kas ir priekšnoteikums kodolieroču samazināšanai un galu galā — to pilnīgai likvidēšanai; tā kā ziņojumi SAEA Valdei ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanas pienākumu izpildi valstīs, kas nav kodolieroču valstis;

H.  tā kā KNL noteikumi atbalsta valstu tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem un piedalīties iekārtu un materiālu, kā arī zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņā par kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, vienlaikus piešķirot preferenciālu režīmu valstīm, kas nav kodolieroču valstis, un pienācīgi ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības;

I.  tā kā norma pret izmēģinājumiem atbalsta gan kodolieroču neizplatīšanas pīlāru, gan atbruņošanās pīlāru, tādējādi arī palīdzot novērst to, ka potenciālās kodolieroču valstis cenšas izstrādāt un iegādāties kodolieročus; tā kā līguma dalībvalstis ir apņēmušās atturēties no jebkāda veida kodolsprādzieniem un jaunu kodolieroču tehnoloģiju izmantošanas, kamēr nav stājies spēkā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT); tā kā visas kodolieroču valstis apņēmās bez kavēšanās ratificēt CTBT; tā kā visas valstis arī vienojās, ka bez turpmākas kavēšanās būtu jāuzsāk sarunas par līgumu, ar ko aizliedz skaldmateriāla ražošanu izmantošanai kodolieročos;

J.  tā kā Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir licis pamatus tam, lai visā pasaulē izveidotu no kodolieročiem brīvas zonas; tā kā no kodolieročiem brīvas zonas izveide Tuvajos Austrumos (MENWFZ) ir viens no ES ilglaicīgajiem mērķiem; tā kā ES nesen piešķīra budžetu darbībām, kuru mērķis ir veicināt ekspertu un politikas veidotāju iekļaujošu dialogu, lai sekmētu apņemšanos Tuvajos Austrumos izveidot no masu iznīcināšanas ieročiem brīvu zonu (WMDFZ);

K.  tā kā politiskajā deklarācijā, kuru, 28 ES dalībvalstīm atturoties, pieņēma pirmajā sanāksmē konferencē, kas bija veltīta tam, lai Tuvos Austrumos izveidotu zonu, kurā nebūtu nedz kodolieroču, nedz kādu citu masu iznīcināšanas ieroču (WMD), un kas 2019. gada novembrī notika Ņujorkā, pārējās iesaistītās dalībvalstis apņēmās izstrādāt juridiski saistošu līgumu, lai Tuvos Austrumos izveidotu zonu, kurā nebūtu kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču;

L.  tā kā kopš KNL stāšanās spēkā 1970. gadā pusē no pārskatīšanas konferencēm nav gūta vienprātība attiecībā uz būtisku noslēguma deklarāciju, un pēdējā noslēguma deklarācija tika pieņemta 2010. gada pārskatīšanas konferencē;

M.  tā kā 10. pārskatīšanas konference notiks īpaši sarežģītos starptautiskās drošības apstākļos, jo nav gūts progress saistībā ar Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem, ASV ir izstājusies no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) ar Irānu, Irāna, iespējams, ir veikusi pārkāpumus un Francija, Apvienotā Karaliste un Vācija, reaģējot uz šiem pārkāpumiem, ir iesniegušas oficiālas sūdzības, kuru rezultātā tiek uzsākts JCPOA strīdu izskatīšanas mehānisms, ir izjucis Līgums par vidējās un tuvās darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kā arī ir nonākušas strupceļā Krievijas un ASV sarunas par START līguma pagarināšanu; tā kā šajās diskusijās vēl lielākas problēmas radīs domstarpību asums un šķelšanās apmērs starp KNL parakstījušo 191 valsti ar kodolieročiem un bez tiem, izraugoties labāko pieeju kodolieroču samazināšanai un iznīcināšanai;

N.  tā kā vairākas valstis, kuru arsenālā ir kodolieroči, plāno modernizēt vai patlaban modernizē savus kodolieročus vai to nesējlīdzekļus un tā kā dažas no tām savās valstu militārajās doktrīnās mazina to izmantošanas slieksni;

O.  tā kā Budapeštas memorandā, kuru 1994. gadā parakstīja Ukraina, Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste, tika noteiktas drošības garantijas pret draudiem vai spēka lietošanu pret Ukrainas teritoriālo integritāti vai tās politisko neatkarību apmaiņā pret to, ka Ukraina atsakās no sava kodolarsenāla un paraksta KNL; tā kā Krievijas pilnīgā nespēja ievērot drošības garantijas, ko tā Ukrainai piešķīra, parakstot Budapeštas memorandu, un starptautisko tiesību pārkāpšana ir kaitējusi kodolatbruņošanās un ieroču neizplatīšanas sarunu videi;

P.  tā kā globālās drošības vides pasliktināšanos vēl vairāk saasina tautu pieaugošā savstarpējā neuzticība, turklāt arsenālu modernizāciju ir veicinājušas jaunas tehnoloģijas, kas palielina globālās drošības riskus, jo īpaši saistībā ar iespējamiem kiberuzbrukumiem kodolieročiem, to vadībai, kontrolei un agrīnās brīdināšanas sistēmām, kā arī kodolieroču pieaugošā nozīme valstu politikā, stratēģijās un doktrīnās, palielinot jaunas globālas kodolieroču sacensības risku; tā kā aizvien vairāk valstu cenšas iegūt kodolieročus, kurus var izmantot kaujās;

Q.  tā kā pastāv būtisks risks, ka lielākās militārās lielvaras vairs netieksies īstenot ieroču kontroli un atbruņošanos, lai mazinātu starptautisko spriedzi un uzlabotu globālo drošības vidi, tādējādi galu galā vēlreiz stratēģiskajos līdzsvara mehānismos galveno nozīmi atvēlot kodolieročiem, kā rezultātā visā pasaulē pieaugs kodolapdraudējums;

R.  tā kā pasaules kodolarsenālā ir gandrīz 14 000 kodolgalviņu un ASV un Krievijai ir vairāk nekā 90 % no šī arsenāla; tā kā pat ierobežota kodolieroču izmantošana izraisītu postošas humanitāras sekas un neviena valsts vai starptautiska organizācija nespētu risināt šāda uzbrukuma tūlītējās sekas un sniegt pienācīgu palīdzību cietušajiem;

S.  tā kā galvenais priekšnoteikums stratēģiskās stabilitātes saglabāšanai un jaunas bruņošanās sacensības ierobežošanai būtu ASV un Krievijas Federācijas divpusējā jaunā START līguma pagarināšana, kā galveno tā mērķi arī turpmāk nosakot aukstā kara bruņošanās sacensības rezultātā radīto ieroču krājumu samazināšanu pārbaudāmā veidā un paredzot, ka līdz tā termiņa beigām 2021. gada februārī izvietoto stratēģisko kodolgalviņu skaits abās pusēs nedrīkst pārsniegt 1550;

T.  tā kā ASV ir paziņojusi par izstāšanos no „Atvērto debesu“ līguma, kam jāstājas spēkā 2020. gada 22. novembrī; tā kā „Atvērto debesu“ līgums ir bijis galvenais ieroču kontroles instruments, kas ir veicinājis uzticības veidošanu;

U.  tā kā NATO ir paudusi stingru atbalstu KNL pilnīgai īstenošanai un ir apņēmusies radīt apstākļus pasaulei bez kodolieročiem pilnīgā saskaņā ar KNL noteikumiem, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju;

V.  tā kā ASV vadītā „Iniciatīva īstenot un radīt vidi kodolatbruņošanai (CEND)“, kurā noteikti uzdevumi, kas jāveic, lai radītu atbruņošanās apstākļus, ir vērsta tālāk par tradicionālo pakāpenisko pieeju pašreizējās drošības vides pasliktināšanās risināšanai;

W.  tā kā Zviedrijas ierosinātā „atspēriena punkta“ pieeja paredz papildu, vieglāk sasniedzamus soļus četrās galvenajās jomās, kuru mērķis ir veidot sadarbības paradumus, samazināt kodolieroču izmantošanas nozīmību, uzlabot pārredzamību un samazināt kodolriskus, kas ļautu īstenot pašreizējos atbruņošanās mērķus;

X.  tā kā tādi kiberuzbrukumu veidi kā datu manipulācija, digitālā bloķēšana un spoofing (izlikšanās) prakse varētu apdraudēt saziņas viengabalainību, kā rezultātā lēmumu pieņemšanas procesā pieaug nenoteiktība; tā kā krīzes laikā šādi kiberuzbrukumi kodolieroču sistēmām varētu novest pie saasinājuma, tostarp nejaušas kodolieroču aktivācijas;

Y.  tā kā daudzpusējais dialogs un diplomātija ir izrādījušies efektīvi instrumenti, lai novērstu ieroču izplatīšanas krīzi un konfliktu saasināšanos, kā to apliecina JCPOA, ko uzskata par vēsturisku sasniegumu un būtisku ieguldījumu pasaules mēroga ieroču neizplatīšanas režīmā;

Z.  tā kā saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem joprojām ir nemainīgs Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR), kura 2003. gadā izstājās no līguma un ieguva spēju izgatavot kodolieročus, neraugoties uz spēcīgām starptautiskām sankcijām, statuss; tā kā saskaņā ar SAEA ikgadējiem ziņojumiem par 2018. un 2019. gadu Phenjana ir turpinājusi savas kodoldarbības; tā kā 2020. gada laikā tika ziņots par KTDR kodolobjektu darbību; tā kā KTDR 2019. gada 7. decembrī esot veikusi liela šķidrās degvielas raķešu dzinēja pārbaudi uz zemes; tā kā 2020. gada 1. janvārī KTDR paziņoja par nodomu pārtraukt moratoriju starpkontinentālo ballistisko raķešu (ICBM) palaišanai un kodolizmēģinājumiem; tā kā īstermiņā pastāv tikai niecīgas cerības, ka tiks veikti konkrēti pasākumi, kas atbrīvos reģionu no kodolieročiem; tā kā Ziemeļkoreja joprojām rada reģionālu un globālu kodolapdaudējumu un ballistisko raķešu apdraudējumu;

AA.  tā kā polārā loka teritorijā pēdējā desmitgadē ir konstatēts ievērojams atomkuģu skaita pieaugums; tā kā radioloģisko materiālu un kodolvielu klātbūtne Arktikas reģionā rada nopietnu atgadījumu vai nejaušu nelaimes gadījumu risku;

AB.  tā kā 2020. gada KNL pārskatīšanas konference, kas sākotnēji bija plānota no 2020. gada 27. aprīļa līdz 22. maijam, bija jāatliek koronavīrusa pandēmijas dēļ,

1.  iesaka Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos:

   a) atkārtoti uzsvērt, ka efektīva daudzpusēja darbība un uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība ir priekšnoteikums kodolieroču izplatīšanas apkarošanai un kodolatbruņošanās veicināšanai; atkārtoti apliecināt, ka KNL ir globālās kodolieroču neizplatīšanas un kodolatbruņošanās režīma stūrakmens, neatsverams šķērslis kodolieroču izplatības riskam un neaizstājams miera un drošības uzturēšanas un stiprināšanas pamats visā pasaulē;
   b) atkārtoti paust pilnīgu ES un tās dalībvalstu atbalstu KNL un tā trīs savstarpēji pastiprinošajiem pīlāriem, kas ir kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem, un apstiprināt, ka ir spēkā tās iepriekšējā pakāpeniskā pieeja, kuras pamatā ir saistības, kas ir uzņemtas iepriekšējo pārskatīšanas procesu laikā, jo īpaši 1995., 2000. un 2010. gadā; uzsvērt, ka ir būtiski nodrošināt līdzsvarotu pieeju starp šiem trim pīlāriem, lai gūtu pozitīvu rezultātu 10. pārskatīšanas konferencē un lai pieņemtu konkrētus, efektīvus un saskaņotus pasākumus, kas ļautu īstenot iepriekšējās saistības; uzsver ES lielo nozīmi uz mieru vērstas politikas nostādņu sekmēšanā un starptautiskās stabilitātes veicināšanā;
   c) nekavējoties pieņemt Padomes lēmumu, ar kuru padara oficiālu ES kopējo nostāju KNL pārskatīšanas konferences jautājumā;
   d) uzsvērt, ka Kodolieroču neizplatīšanas līgums piecus gadu desmitus bija neatņemams miera un drošības priekšnoteikums;
   e) turpināt atbalstīt darbības līdz Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2020. gada pārskatīšanas konferencei, piešķirot finansiālu ieguldījumu 1,3 miljonu EUR apmērā informatīviem pasākumiem, kas ietver trīs tematiskus seminārus par atbruņošanos, kodolieroču neizplatīšanu un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, četras reģionālās sanāksmes un divus blakuspasākumus; turpināt atbalstīt ES darbību galvenos mērķus, jo īpaši saistībā ar uzticēšanos un uzticības veidošanu, informētības par šķēršļiem palielināšanu un potenciālajām konverģences jomām, kā arī informācijas izstrādāšanu ceļvedim, kas paredzēts sekmīgam 10. pārskatīšanas procesa iznākumam;
   f) turpināt uzsvērt, ka atšķirību turpmāka padziļināšanās valstu starpā pakāpeniski liktu šaubīties par KNL kā par uzticamu globālu juridisku instrumentu — turklāt tā mazinātu globālā atbruņošanās režīma efektivitāti, tādējādi palielinot risku, ka turpmāk visā pasaulē izplatīsies kodolieroči; brīdināt valstis, ka, tā kā 2015. gada pārskatīšanas konferencē un sagatavošanas komitejās netika panākta vienprātība, ir jāpanāk līgumslēdzēju valstu skaidra apņemšanās, lai KNL pastāvēšanu nākotnē varētu uzskatīt par nodrošinātu;
   g) atgādināt līgumslēdzējām valstīm, ka KNL 50. gadadiena, kas sakrīt ar 10. pārskatīšanas konferenci, varētu dot stimulu iesaistīties patiesā un uz rezultātiem vērstā dialogā nolūkā atjaunot savstarpēju uzticību un uzticēšanos, kā mērķi nosakot kopīgo interešu jomu paplašināšanu un kopēja pamata noteikšanu, lai panāktu progresu sarunās un, visbeidzot, kā kopīgu mērķi pieņemtu saskaņotu dokumentu, ar ko atzīst kodolatbruņošanos, un pilnībā likvidētu kodolieročus saskaņā ar KNL VI pantu;
   h) aicināt izveidot spēcīgu politisko vadību, kas atbalstītu KNL pārskatīšanas konferenci; paziņot Kodolieroču neizplatīšanas līguma līgumslēdzējām valstīm, ka valstu un valdību vadītāju piedalīšanās pārskatīšanas konferencē parādītu, cik lielu nozīmi valstis piešķir KNL un pārskatīšanas procesam; aicināt pušu pārstāvjus izmantot 10. pārskatīšanas konferences sniegto iespēju vēlreiz apstiprināt, ka kodolkaru nevar uzvarēt, tāpēc to nedrīkst pieļaut;
   i) uzsvērt, ka, dažām līguma dalībvalstīm selektīvi piemērojot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu vai neievērojot šā līguma memorandus, mazinās uzticība visai KNL sistēmai; aicināt visas Kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstītājvalstis nodrošināt to saistību ievērošanu, kuras tās ir uzņēmušās, parakstot šo līgumu;
   j) atzinīgi vērtēt to, ka 72 gadus nav lietoti kodolieroči; brīdināt KNL dalībvalstis, ka jebkāda tādu situāciju skaita palielināšana, kurās varētu izmantot kodolieročus, var nopietni apdraudēt globālo stratēģisko stabilitāti un kodolieroču neizmantošanas praksi;
   k) aicināt visas valstis atzīt, ka kodolieroču un ar tiem saistīto nesējtehnoloģiju kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas režīmi ir ārkārtīgi svarīgi instrumenti, ar kuriem vairo uzticību un kas var būtiski palīdzēt novērst starptautiskās drošības vides pasliktināšanos, tādējādi nepieļaujot lielus starpvalstu karus un saglabājot mieru un drošību;
   l) uzsvērt, ka efektīva kodolatbruņošanās pārbaude ir būtiska, lai nodrošinātu no kodolieročiem brīvu pasauli; turpināt un pastiprināt centienus, tostarp sadarbībā ar starptautiskām un reģionālām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, lai pievērstos ar pārbaudēm saistītām problēmām attiecībā uz drošuma, drošības un kodolieroču neizplatīšanas prasībām; vēlreiz apstiprināt, ka stratēģisko stabilitāti un kopēju mieru var panākt tikai reāli ierobežojot bruņojumu un vairojot uzticību;
   m) mudināt līguma dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai gūtu turpmāku progresu ieroču kontroles un kodolatbruņošanās procesos, jo īpaši kopumā samazinot kodolieroču krājumus pasaulē, un lai nodrošinātu, ka netiek apvērsta tendence samazināt kodolieroču arsenālu, kas aizsākās 1986. gadā, kad bija sasniegts augstākais kodolieroču krājumu līmenis; paziņot, ka KNL ir jāizmanto kā platforma visiem diplomātiskajiem centieniem šajā jomā;
   n) mudināt ASV un Krieviju vairot savstarpēju uzticēšanos un paļāvību nolūkā atsākt dialogu par iespējamiem veidiem, kā veidot jaunas attiecības ieroču kontroles jomā; uzsvērt, ka KNL 10. pārskatīšanas konferences priekšvakarā skaidra Krievijas un ASV apņemšanās pirms 2021. gada februāra pagarināt jauno START līgumu būtu svarīgs ieguldījums pārskatīšanas konferencē; stingri mudināt abas puses risināt sarunas par jaunu instrumentu, kurš attiektos arī uz Ķīnu, ņemot vērā tās raķešu milzīgo uzkrājumu, aptverot gan izvietotos, gan neizvietotos ieročus, kā arī stratēģiskos un nestratēģiskos ieročus; paust bažas par to, ka Krievija nesen Orenburgas reģionā izvietoja virsskaņas planierus Avanagard; atgādināt, ka uz visiem izvietotajiem virsskaņas planieriem Avangard attieksies jaunajā START līgumā noteiktais kopējā 1550 kaujas galviņu skaita ierobežojums un ar to saistītās pārbaudes normas;
   o) atkārtoti uzsvērt ES dziļo nožēlu par INF līguma neseno izjukšanu, jo Krievija uzstādīja SSC-8 raķešu sistēmu, kas ir aprīkojama ar kodolieročiem, ir mobila, grūti atklājama un mazina kodolieroču izmantošanas slieksni bruņota konflikta gadījumā, vienlaikus uzsverot šā notikuma būtisko negatīvo ietekmi uz Eiropas drošību un uz stratēģisko kodolieroču kontroles sistēmu; aicināt abas INF līguma parakstītājas puses atsākt dialogu par iespējamiem veidiem, kā izstrādāt jaunu juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz tuva un vidēja darbības rādiusa raķetēm; atbalstīt centienus nodrošināt šādu instrumentu daudzpusēju izmantošanu, tajos ietverot visas pārējās valstis, kuru arsenālā ir šāda veida ieroči, tostarp Ķīnu;
   p) paust satraukumu par INF līguma neefektivitāti, ņemot vērā arī to, ka Eiropas kontinentā kodolsaspīlējuma risku īpaši var palielināt vidējas darbības rādiusa raķetes;
   q) mudināt risināt sarunas par iespēju noslēgt daudzpusēju ballistisko raķešu līgumu, kura tvērums būtu lielāks par ASV un Krievijas INF līguma tvērumu, iekļaujot arī citas valstis;
   r) aicināt, lai ASV un Krievija visām pārējām KNL dalībvalstīm un visiem ANO Drošības padomes locekļiem dara pieejamu deklarāciju, kurā tās nosaka pasākumus, ko tās veic pēc izstāšanās no INF līguma savu saistību izpildes nodrošināšanai saskaņā ar KNL VI pantu; Savienības vārdā īstenot šim nolūkam vajadzīgos pasākumus;
   s) aicināt Krieviju pildīt Budapeštas memorandā noteiktās saistības un ievērot Ukrainai sniegtās drošības garantijas;
   t) uzskatīt, ka atteikšanās no kodolieroču kontroles režīmiem vai to izjukšana ir bīstams precedents attiecībā uz KNL; paturēt prātā, ka KNL dalībvalstis šādus notikumus varētu uzskatīt par draudiem valsts drošībai un ka to sekas varētu destabilizēt KNL kopumā;
   u) paust šīs bažas Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 10. pārskatīšanas konferencē; veikt vajadzīgos diplomātiskos un politiskos pasākumus, lai novērstu tiešos draudus, ko Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm rada vidējas darbības rādiusa kodolieroči;
   v) uzsvērt NATO valstu ieguldījumu, ko tās ir devušas, pildot KNL paredzētās saistības attiecībā uz kodolieroču krājumu samazināšanu par 95 % kopš Aukstā kara beigām, kodolieroču mērķu noņemšanu, trauksmes statusa samazināšanu un kodolieroču nozīmes aizsardzībā samazināšanu; aicināt NATO un citas KNL dalībvalstis turpināt centienus samazināt kodolieročus pilnīgā saskaņā ar minēto līgumu, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju, kas veicina starptautisko stabilitāti un drošību;
   w) ņemt vērā to, ka 122 valstis pieņēma TPNW, kuru patlaban ir parakstījušas 84 un ratificējušas 47 valstis, un ka tas ir apliecinājums vēlmei panākt mērķi — no kodolieročiem brīvu pasauli; uzsvērt, ka kodolatbruņošanos nevar nošķirt no kolektīvās drošības un to var panākt, tikai ņemot vērā stratēģisko kontekstu, un ka tai ir jābūt daļai no pakāpeniska procesa, kas garantē visu cilvēku neierobežotu drošību, vienlaikus novēršot jebkādu jaunu bruņošanās sacensību; atgādināt, ka Skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līgums kā viens no kodolieroču arsenāla kvantitatīvas izveides novēršanas faktoriem ir ļoti svarīgs un neatsverams solis ceļā uz pasauli, kas ir brīva no kodolieročiem;
   x) apstiprināt KNL līgumslēdzēju valstu tiesības izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem, lai apmierinātu to enerģijas ilgtermiņa vajadzības saskaņā ar šā līguma normām; sadarboties ar valstīm, kuras vēlas attīstīt spējas šajā jomā, lai kodolenerģiju varētu atbildīgi izmantot tikai miermīlīgiem mērķiem, ievērojot visus drošuma, drošības un kodolieroču neizplatīšanas nosacījumus; gadījumos, kad šādas valstis nesadarbojas un neievēro visus drošuma, drošības un neizplatīšanas nosacījumus, apsvērt iespēju piemērot atbilstošus pasākumus; sniegt palīdzību valstīm, kas vēlas attīstīt spējas izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem mērķiem, vienlaikus nosakot tām pienākumu attīstīt spēcīgu kodoldrošības kultūru un atzīt SAEA un tās garantiju sistēmas nozīmi un vērtību KNL īstenošanā un kodoldrošības regulējuma stiprināšanā;
   y) ierobežot ar izplatīšanu saistītu kodoltehnoloģiju nodošanu KNL līgumslēdzējām valstīm, kuras ir parakstījušas un īsteno SAEA pilna apmēra drošības garantijas, tādējādi atbalstot lēmumu, ko pieņēma 1995. gada KNL pārskatīšanas konferencē, ka saskaņā ar jauno piegādes vienošanos jutīgas kodoltehnoloģijas nodošanas nolūkā ir obligāti nepieciešama gatavība ievērot SAEA pilna apmēra drošības garantijas un starptautiski saistošās normas neiegādāties nedz kodolieročus, nedz citas kodolsprādzienierīces;
   z) turpināt centienus izveidot no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas līdzekļiem brīvu zonu Tuvajos Austrumos saskaņā ar 1995. gada rezolūciju; īstenot iniciatīvas ar mērķi veicināt uzticēšanos, veicot darbības, kas ir paredzētas, lai sekmētu iekļaujošu dialogu ekspertu un politikas veidotāju starpā, atbalstot tās ar projektu īstenošanai paredzētu finansējumu 2,86 miljonu EUR apmērā;
   aa) atbalstīt reģionālu pieeju, kas ir uzskatāma par vienu no svarīgākajiem atbruņošanās un neizplatīšanas veicināšanas veidiem; ņemt vērā rezultātus, kas gūti konferences par to, lai izveidotu no kodolieročiem brīvu zonu Tuvajos Austrumos, pirmajā sesijā; mudināt visas iesaistītās valstis darīt visu iespējamo, lai konferences otrajā sesijā gūtu progresu šajā jomā;
   ab) atbalstīt Zviedrijas izvirzīto priekšlikumu par „atspēriena punkta pieeju“, lai veidotu politisku atbalstu pragmatiskām, īstermiņa un sasniedzamām saistībām attiecībā uz globālo atbruņošanās režīmu, kura vispārējais mērķis ir atjaunot uzticēšanos un pārliecību, atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz kodolieroču nozīmes mazināšanu, uzlabot valstu sadarbības ieradumus, mazināt kodolriskus un uzlabot pārredzamību, kas būtu starpposma pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot līgumslēdzēju valstu esošo saistību izpildi;
   ac) aicināt līgumslēdzējas valstis izstrādāt un ieviest pasākumus, kuru mērķis būtu samazināt kodolieroču izmantošanas riskus neatkarīgi no tā, vai to izmantošana notiek tīši, vai arī nejauši; minēto pasākumu starpā varētu būt saziņas kanālu un protokolu, kiberdrošības uzlabošana un tradicionālo un kodolresursu skaidra nodalīšana, kā arī noturības veicināšana pret hibrīduzbrukumiem un kiberuzbrukumiem un lēmumu pieņemšanas laika pagarināšana krīzes situācijā;
   ad) atbalstīt apņemšanos uzlabot kodolvalstu pārredzamību saskaņā ar 13 pasākumiem atbruņošanās jomā, ko pieņēma KNL pušu 2000. gada pārskatīšanas konferencē; atgādināt, ka turpmāka ziņošanas mehānisma uzlabošana, sistematizējot kodolieroču valstu ziņošanas sistēmas, palīdzētu sasniegt vienādu pārredzamības līmeni šo valstu starpā; šajā saistībā pievērst īpašu uzmanību kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas priekšlikumiem, ar kuriem uzlabo pārredzamību nolūkā stiprināt KNL pārskatīšanas procesu;
   ae) ņemt vērā priekšlikumu „Iniciatīva īstenot un radīt vidi kodolatbruņošanai (CEND)“, ko ASV iesniedza 10. pārskatīšanas konferences sagatavošanas komitejai un kura mērķis ir gan apzināt un risināt tos starptautiskās drošības vides faktorus, kas kavē turpmāku progresu atbruņošanās jomā, gan izstrādāt pragmatiskāku pieeju atbruņošanās jautājumam un labvēlīgi veicināt 10. pārskatīšanas konferences sekmīgu iznākumu; iesaistīties turpmākās diskusijās par priekšlikumu saistībā ar 10. pārskatīšanas konferenci un pēc tam;
   af) aicināt visas valstis bez kavēšanās iesaistīties diskusijās par to, lai uzsāktu un pabeigtu vienu no neīstenotajām prioritātēm, proti, līgumu, ar ko aizliegtu kodolieročiem paredzētu skaldmateriālu ražošanu, jo tas ir neatsverams veids, kā nepieļaut kodolieroču bruņošanās sacensības atsākšanās risku, un ir būtisks solis virzībā uz kodolieroču iznīcināšanu;
   ag) nodrošināt, ka ES arī turpmāk stingri atbalsta Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizāciju (CTBTO); tāpat atgādināt, ka ir svarīgi steidzami panākt CTBT stāšanos spēkā, lai novērstu jaunu ieroču izstrādi;
   ah) atkārtoti apstiprināt ES pastāvīgo apņemšanos īstenot JCPOA, jo tas ir labākais iespējamais līdzeklis, kā iegūt garantijas par to, ka Irāna izmantos kodolenerģiju izmantos miermīlīgiem mērķiem, un tas ir būtisks Tuvo Austrumu stabilitātes un drošības garantēšanas instruments; arī turpmāk izcelt ES svarīgo nozīmi risinājumu rašanā attiecībā uz kodolvienienošanās panākšanu; atkārtoti paust ES nožēlu par ASV izstāšanos no JCPOA un par sankciju atjaunošanu; atzinīgi vērtēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros pausto Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes (E3) pausto opozīciju ASV priekšlikumam atkārtoti noteikt sankcijas pret Irānu saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 2231, jo ASV vairs nav KVRP dalībniece; paust atzinību par AEOI un SAEA 2020. gada 26. augusta kopīgo paziņojumu par godprātīgu SAEA precizēto drošības pasākumu īstenošanas problēmjautājumu atrisināšanu, saskaņā ar kuru Irāna nodrošina SAEA piekļuvi divām aģentūras norādītajām vietām un atvieglo SAEA pārbaudes darbības; atgādināt, ka SAEA kā vienīgajai neatkarīgajai starptautiskajai organizācijai, kas atbild par kodolieroču neizplatīšanas saistību uzraudzību un pārbaudi, ir izšķiroša nozīme; aicināt Irānu nodrošināt pilnīgu to saistību ievērošanu, kas kodoljomā tai ir noteiktas JCPOA un KNL;
   ai) paust nožēlu par atbalstu, ko Irāna sniedz nevalstiskajiem rīcībspēkiem, un par tādu ballistisko raķešu spēju radīšanu un izmantošanu, kas Tuvos Austrumus destabilizē plašākā mērogā;
   aj) atkārtoti apliecināt nedalītu ES atbalstu mērķim panākt pilnīgu, pārbaudāmu un neatgriezenisku KTDR denuklearizāciju saskaņā ar visām attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām; mudināt KTDR atteikties no kodolieroču programmas un atgriezties pie Kodolieroču neizplatīšanas līguma un SAEA drošības garantijām; turpināt atbalstīt notiekošo dialoga procesu, vienlaikus cenšoties aktīvāk piedalīties sarunās, izmantojot ES diplomātiskās zināšanas; atgādināt, ka KTDR joprojām rada reģionālu un starptautisku kodolapdaudējumu un ballistisko raķešu apdraudējumu;
   ak) turpināt atbalstīt un aizsargāt KNL kā galveno daudzpusējo instrumentu starptautiskā miera un drošības labā, veicināt tā vispārināšanu un stiprināt tā īstenošanu visos trīs vienlīdz svarīgajos un savstarpēji pastiprinošajos pīlāros; mudināt visas KNL līgumslēdzējas valstis atjaunot savstarpējas sadarbības centienus un atkārtoti apņemties visaptveroši, pilnīgi un līdzsvaroti īstenot KNL;
   al) aicināt visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt KNL kā valstis, kurām nav kodolieroču, un līdz pievienošanās brīdim ievērot tā noteikumus, kā arī apņemties sasniegt savus kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās mērķus, tostarp sniedzot pierādījumus, ka tās neiesaistās kodoltehnoloģiju nodošanā, un stiprinot Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību;
   am) atgādināt, ka kodolatbruņošanos ir jāīsteno pragmātiski un pakāpeniski, ievērojot visu pušu drošības intereses, un ka ar kodolieročiem saistīto stratēģiskā riska faktoru skaita samazināšana balstās uz kodoldoktrīnu pārredzamību, politisko un militāro lēmumu pieņēmēju dialogu, saziņas krīzes situācijās instrumentiem un garantiju pasākumiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0130.
(2) OV L 97, 19.4.2000., 1. lpp.
(3) OV L 106, 27.4.2005., 32. lpp.
(4) OV L 90, 10.4.2010., 8. lpp.
(5) OV L 105, 16.4.2019., 25. lpp.
(6) OV L 149, 7.6.2019., 63. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 22. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika