Pieņemtie teksti - Kopējā lauksaimniecības politika — atbalsts stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā un kurus finansē no ELGF un ELFLA ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2018/0216(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A8-0200/2019
Iesniegtie teksti : A8-0200/2019		Debates : PV 20/10/2020 - 5 CRE 20/10/2020 - 5 PV 23/11/2021 - 2 CRE 23/11/2021 - 2		Balsojumi : PV 20/10/2020 - 21 PV 21/10/2020 - 9 PV 21/10/2020 - 17 PV 22/10/2020 - 2 PV 22/10/2020 - 12 PV 22/10/2020 - 16 CRE 22/10/2020 - 2 PV 23/10/2020 - 3 PV 23/10/2020 - 11 PV 23/11/2021 - 6		Pieņemtie teksti : P9_TA(2020)0287 P9_TA(2021)0456

Pieņemtie teksti

1186k

470k

Piektdiena, 2020. gada 23. oktobris - Brisele

Kopējā lauksaimniecības politika — atbalsts stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā un kurus finansē no ELGF un ELFLA ***I

P9_TA(2020)0287

A8-0200/2019

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi(1) priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2018)0392 – C8-0248/2018 – 2018/0216(COD))(2)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 776 un 847
Regulas priekšlikums
1. apsvērums

(1) Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem un uz tirgu, jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vides un klimata ziņā, un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Būtu arī jāpanāk, ka jaunā politika ir atbalsta saņēmējiem vienkāršāka un nodrošina viņiem taisnīgus ienākumus. Lai ar KLP minētos mērķus sasniegtu, finansējuma apjomu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt tādā pašā līmenī, kādā tas bija 2014.‑2020. gada periodā.

Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)

(1a) KLP joprojām ir svarīga loma Savienības lauku apvidu attīstībā. Tāpēc jācenšas ierobežot lauksaimnieciskās darbības pakāpenisku pamešanu, saglabājot spēcīgu un pienācīgi finansētu KLP, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un arī turpmāk apmierinātu patērētāju gaidas vidiskā, uzturdrošības un dzīvnieku labturības ziņā. Ņemot vērā problēmas, ar kādām Savienības ražotāji saskaras, reaģējot uz jaunām normatīvām prasībām un vērienīgākiem vidiskiem mērķiem apstākļos, kad vērojama cenu nestabilitāte un Savienības robežas kļūst aizvien atvērtākas importam no trešām valstīm, KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)

(1b) Lai pievērstos KLP globālajai dimensijai un ietekmei, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar citām Savienības ārējām rīcībpolitikām un instrumentiem un jānodrošina to nepārtrauktība, jo īpaši attīstības sadarbības un tirdzniecības jomā. Savienības apņemšanās panākt saskaņotu attīstības politiku prasa, lai, izstrādājot rīcībpolitikas, tiktu ņemti vērā attīstības mērķi un principi.

Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums

(2) KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs — jo īpaši galasaņēmējiem. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālo drošību nozarei. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā. Tomēr, lai šāda subsidiaritāte neizraisītu KLP renacionalizāciju, šajā regulā būtu jāiekļauj stingrs Savienības noteikumu kopums, kura mērķis būtu novērst konkurences izkropļojumus un nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem Savienības lauksaimniekiem visā Savienības teritorijā.

Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums

(3) Pilnībā Savienības līmenī noteiktu kopēju definīciju izmantošana dalībvalstīm ir radījusi zināmas grūtības savu nacionālo, reģionālo un vietējo īpatnību atspoguļošanā. Tāpēc būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās būtiskie pamatelementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

(3) Būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās nepieciešamie kopīgie elementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās.

Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums

(4) Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī vispārīgā lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem.

(4) Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem, ievērojot Savienības pamatdefinīcijas kopīgos elementus.

Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums

(5) Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

(5) Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā kopīgos pamatelementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi starp Savienības lauksaimniekiem, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem un tradicionālajai praksei. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut tikai noganīšanai vai citādi derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas.

Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)

(5a) Nākotnē galvenā uzmanība lauksaimniecībā būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropa ir sevišķi konkurētspējīga. Pēc iespējas būtu jāsaglabā un jāstiprina Savienības standarti un būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem vēl vairāk palielināt pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas un resursu efektīvāku izmantošanu, tādējādi nostiprinot Savienības vadošo lomu pasaulē.

Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
8. apsvērums

(8) Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %.

Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
9. apsvērums

(9) Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja.

(9) Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz aktīviem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus. No atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja. Jebkurā gadījumā minētajai pamatdefinīcijai būtu jāpalīdz saglabāt Savienībā esošo ģimenes lauku saimniecību modeli.

Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)

(9a) Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu iestrādāt KLP. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu līdzdalības veicināšanai lauku apvidu sociālekonomiskajā attīstībā. Sieviešu vadītās saimniecības parasti ir mazākas, un darbs, ko sievietes veic kā lauksaimnieku dzīvesbiedres, ne vienmēr ir atzīts un redzams, kas attiecīgi ietekmē viņu ekonomisko neatkarību. Šai regulai būtu jāpalīdz panākt, ka sieviešu darbs kļūst redzamāks, labāk novērtēts un tiek ņemts vērā konkrētajos mērķos, kas dalībvalstīm jāierosina savos stratēģiskajos plānos. Dzimumu līdztiesības, kā arī nediskriminēšanas principiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no KLP intervenču sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas. Dalībvalstīm jāstiprina arī savas spējas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanā.

Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
10. apsvērums

(10) Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus.

(10) Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, Savienības līmenī būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)

(10a) Lai, tuvinot mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos, nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka jēdziena “iesācējs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietvertu kopīgos šā jēdziena elementus.

Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
11. apsvērums

(11) Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā.

(11) Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm būtu jācenšas tos īstenot savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina ilgtspējīgas attīstības dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jārealizē konkrētākās prioritātēs ekonomikas, vides un sociālajā jomā.

Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
13. apsvērums

(13) Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

(13) Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)

(13a) Īstenojot KLP stratēģiskos plānus, būtu jāievēro horizontālie principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā noteikts LES 5. pantā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) nevajadzētu atbalstīt darbības, kas rada jebkāda veida segregāciju, diskrimināciju vai atstumtību. Šo fondu mērķi būtu jāsasniedz, virzoties uz ilgtspējīgu attīstību un saskaņā ar mērķi, kas ietverts Orhūsas konvencijā un ko atbalsta Savienība, proti, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, piemērojot principu “maksā piesārņotājs”.

Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)

(13b) Īstenošanas modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā pastāv 27 atšķirīgas nacionālās lauksaimniecības rīcībpolitikas, tādējādi apdraudot KLP kopības būtību un radot izkropļojumus. Zināma elastība dalībvalstīm būtu jādod stingrā kopējā regulējuma satvarā.

Grozījums Nr. 17 un 779
Regulas priekšlikums
15. apsvērums

(15) Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

(15) Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, savstarpības klauzulu trūkums tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Nevienlīdzība pārtikas aprites ķēdē, kas galvenokārt kaitē primārajam sektoram kā vājākajam ķēdes posmam, negatīvi ietekmē arī ražotāju ienākumus. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savu saimniekošanas stratēģiju izstrādāšanu un par savu lauku saimniecību noturības uzlabošanu ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
16. apsvērums

(16) Labākai vidrūpei un lielākiem klimata darbiem Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

(16) Vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un ģenētiskās daudzveidības atbalstīšanai un uzlabošanai lauksaimniecības sistēmā, kā arī rīcībai klimata jomā Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu, vienlaikus atbilstīgi atspoguļojot arī lielāko slogu un prasības ražotājiem. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un savienojamības, infrastruktūras un pamatpakalpojumu nepietiekamība, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0. deklarāciju, radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem un InvestEU garantijas izmantošanai var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un nepietiekamas investīcijas platjoslā un savienojamībā, infrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0 deklarāciju, jo īpaši radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, atbalstu jauniešiem, sieviešu lielāku līdzdalību lauku ekonomikā, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Lai stabilizētu un diversificētu lauku ekonomiku, būtu jāatbalsta arī nelauksaimniecisku uzņēmumu attīstība, darījumdarbības sākšana un saglabāšana. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem, vienlaikus saglabājot dabas resursus, sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā.

Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)

(16a) Gādājot par lauku apvidu sociālekonomisko ilgtspēju, Komisijai būtu jāpārbauda, vai dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nodrošina saskaņotību starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/41/ES1a piemērošanu un ilgtermiņa pieeju attiecībā uz lauku attīstības fondu izmantošanu.

____________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 853
Regulas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)

(16b) Lauksaimniecība var būt svarīgs izaugsmes un nabadzības samazināšanas dzinējspēks, taču daudzās valstīs šī nozare darbojas nepilnīgi — daļēji tāpēc, ka sievietes, kuras lielā mērā veicina lauku ekonomiku, saskaras ar ierobežojumiem. Dalībvalstīm ir jāveic efektīvi pasākumi, lai atbalstītu sieviešu galveno lomu lauku apvidu attīstībā un saglabāšanā.

Grozījums Nr. 20 un 781
Regulas priekšlikums
17. apsvērums

(17) KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

(17) KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga, veselīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, augstu ražošanas kvalitāti un kvalitātes diferencēšanu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas ilgtspējīgas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam.

Grozījums Nr. 782
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)

(17a) Ar savu apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu un ņemot vērā secinājumus, ko ietver Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskais novērtējums attīstības jomā, kā arī ieteikumus, kurus sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente par tiesībām uz pārtiku, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpāriet uz ilgtspējīgu Eiropas pārtikas un lauksaimniecības sistēmu. Lai minēto pāreju īstenotu, uzmanība būtu jāvelta tam, ka laukos tiek veicināta dažādota, ilgtspējīga un noturīga saimniekošanas prakse, kas palīdz aizsargāt un vairot dabas resursus, nostiprināt ekosistēmas un kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, tādēļ lopkopību pielāgojot ekoloģiskās veiktspējas raksturlielumiem, līdz minimumam samazinot atkarību no izejvielām, kas nav ilgtspējīgas, tostarp no fosilajiem energoresursiem, un pakāpeniski palielinot bioloģisko daudzveidību un uzlabojot augsnes kvalitāti.

Grozījums Nr. 21 un 783
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)

(17b) Lai arī “Viena veselība” rīcības plānā cīņai ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) norādīts, ka vakcinācija ir rentabla sabiedrības veselības intervence AMR apkarošanai, taču salīdzinājumā ar tradicionālajām antibiotikām relatīvi augstākās diagnosticēšanas, antimikrobiālo alternatīvu un vakcinācijas izmaksas ir šķērslis, kas traucē palielināt dzīvnieku vakcinācijas rādītāju.

Grozījums Nr. 784
Regulas priekšlikums
17.c apsvērums (jauns)

(17c) Lai ne vien sasniegtu vides jomā noteiktos KLP mērķus, bet arī apmierinātu sabiedrības pieprasījumu pēc nekaitīgākas pārtikas, būtu jāpanāk, ka vairāk tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, kuru sastāvā ir ļoti maz smago metālu.

Grozījums Nr. 1100
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)

(19a) Lai nodrošinātu lauksaimnieku un viņu ģimeņu labklājību un paturot prātā, ka stress ir galvenais lauku saimniecībās notiekošo negadījumu cēlonis, dalībvalstis nodrošina lauksaimniecības politikas sociālo ilgtspēju, pēc iespējas samazinot regulatīvo un administratīvo slogu, ļaujot lauksaimniekiem īstenot veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru un garantējot lauksaimniecības dzīvotspēju Savienībā.

Grozījums Nr. 728 un 785
Regulas priekšlikums
21. apsvērums

(21) Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

(21) Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības pamatstandartiem, piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Turklāt ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstis īsteno attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēju piekļuve tiešajiem maksājumiem ir atkarīga no atbilstības piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem un/vai darba devēja saistībām, kas izriet no visiem attiecīgajiem koplīgumiem un sociālajām un darba tiesībām valsts un Savienības līmenī, tostarp saistībā ar informētību par nodarbinātības nosacījumiem, atlīdzību, darba laiku, veselību un drošību, mājokli, dzimumu līdztiesību, darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, vienlīdzīgu attieksmi, darba ņēmēju norīkošanu, trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās nosacījumiem, pagaidu darba aģentūru darbu, sociālo aizsardzību un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu starp dalībvalstīm.

Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Būtu arī jānodrošina, ka par šādu standartu ievērošanu atbalsta saņēmēji saņem atbilstošu kompensāciju. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, darba standartiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā un sociālajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām, sociālajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas.

Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
22. apsvērums

(22) LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem.

Grozījums Nr. 1127
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)

(22a) Lai visā Savienībā apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, visās dalībvalstīs ir būtiski svarīgi nodrošināt ar ražošanu nesaistītu teritoriju un iezīmju minimālo līmeni, izmantojot nosacījumu sistēmu un ekoshēmas. Tādēļ dalībvalstīm savos stratēģiskajos plānos būtu jācenšas vismaz 10 % teritorijas atvēlēt ainavas elementiem, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. To skaitā cita starpā vajadzētu iekļaut buferjoslas, zemi, ko izmanto augsekai, vai papuvi, ko neizmanto augsekai, dzīvžogus, neražojošus kokus, terasveida līdzenumus un dīķus, kas kopumā palīdz piesaistīt oglekli, novērst augsnes eroziju un noplicināšanu, veicina gaisa un ūdens filtrāciju un palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
23. apsvērums

(23) Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK11 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK12 vai Padomes Direktīva 91/676/EEK13. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/201314, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK15 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK16 attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

(23) Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK11 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK12 vai Padomes Direktīva 91/676/EEK13. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/201314, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK15 (Ūdens pamatdirektīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK16 attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts.

____________________

11. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

13. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

16. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
24. apsvērums

(24) Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju.

(24) Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši augstas kvalitātes lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Visas ar konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas sistēmām saistītās Savienības iniciatīvas pēc iespējas būtu jābalsta uz dalībvalstu līmenī jau esošiem pakalpojumiem un sistēmām.

Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
26. apsvērums

(26) Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem īstenajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai turpinātu pakāpeniski attālināties no vēsturiskajām vērtībām, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

(26) Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem, vidiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai pakāpeniski virzītos uz pilnīgas konverģences panākšanu 2026. gadā, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana.

Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)

(26 a) KLP ietvaros piešķirtais ienākumu atbalsts ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina daudzu mazo un ģimenes saimniecību stabilitāti un ilgtspēju visā Eiropā, un, lai gan no lauksaimniekiem sagaida vairāk, monetārie pabalsti nav mainījušies. Savienības budžetā kopējais KLP īpatsvars samazinās, savukārt tirgus krīzes nozarē un aktīvo lauksaimnieku skaita samazināšanās joprojām apdraud nozares izdzīvošanu. Ģimenes saimniecības modelis būtu jāaizsargā kā vispārējs KLP mērķis un jānostiprina dalībvalstu stratēģiskajos plānos, pienācīgu vietu atvēlot šā modeļa būtiskajai lomai lauku dzīves sociālās vides saglabāšanā un dzīves veida nodrošināšanā daudziem lauku iedzīvotājiem. Ģimenes saimniecības sekmē ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu saglabāšanu, diversificēšanas vajadzību apmierināšanu, kā arī nodrošina uzturdrošību. Lauksaimnieki, kas pirmie cietīs no milzīgā globalizācijas spiediena, būs tie, kuri turas pie mazas ģimenes saimniecības modeļa. Šāda situācija būtu nepārprotama neveiksme attiecībā uz KLP mērķu sasniegšanu un vājinātu argumentus par vajadzību turpināt KLP atbalstu nākotnē. Tādēļ KLP stratēģiskie plāni būtu jāīsteno atbilstīgi to konkrētajiem mērķiem, turpinot aizsargāt minēto lauksaimniecības modeli.

Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
28. apsvērums

(28) Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu. Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm sākotnēji atsevišķus lauksaimniekus automātiski iekļaut vienkāršotajā shēmā, piedāvājot iespēju noteiktā termiņā no shēmas izstāties. Saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jādod iespēja dalībvalstīm izveidot nosacījumu izpildes pārbaužu ierobežotu sistēmu, ko piemēro tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā.

Grozījums Nr. 28 un 791
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)

(30a) Daudzās dalībvalstīs attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt sabiedriskos labumus, saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un dabas resursus, samazināt ražošanas izmaksas, piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jo īpaši sievietes, radīt darbvietas, eksperimentēt ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, apmierināt sabiedrības prasības un atdzīvināt lauku apvidus. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni ietver mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes īpatsvaru, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem un attīstītu visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Dalībvalstīm būtu jāspēj finansēt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu un šādas saimniekošanas saglabāšanu, īstenojot vai nu lauku attīstības pasākumus, vai izmantojot ekoshēmas, vai arī apvienojot abas minētās iespējas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķirtais budžets atbilst prognozētajam bioloģiskās ražošanas kāpumam.

Grozījums Nr. 29 un 792
Regulas priekšlikums
31. apsvērums

(31) KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību, vai kā kompensācija par šādas prakses uzsākšanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot tādu lauksaimniecības prakšu ekoshēmas kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība un bioloģiskā lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

(31) KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas izveidotu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniekošanas prakšu sarakstu, būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedrisko labumu radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecisko praksi, cenšoties uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstīm noteikta procentuālā daļa no saviem tiešajiem maksājumiem būtu jāparedz ekoshēmām. Dalībvalstis var izvēlēties veidot ekoshēmas, lai popularizētu videi labvēlīgus ražošanas modeļus, jo īpaši ekstensīvo lopkopību, kā arī veicinātu visu veidu lauksaimniecības prakses, kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un pastāvīgas ainavas iezīmju pārvaldība, un veidot vides sertifikācijas sistēmas, kā, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, integrētā ražošana vai saglabājoša lauksaimniecība. Šajās shēmās var paredzēt arī pasākumus, kas atšķiras no tiem, kuri attiecas uz lauku attīstības vidiskām un klimatiskām saistībām, vai tāda paša veida pasākumus, kas pielīdzināmi sistēmām ar sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā.

Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
33. apsvērums

(33) Būtu jānodrošina saistītā ienākumu atbalsta atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām. Konkrēti tas attiecas uz prasībām, kas noteiktas VTT satvarā noslēgtajā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorandā17 par eļļas augiem, kāds tas ir piemērojams pēc ES atsevišķās eļļas augu bāzes platības izmaiņām sakarā ar ES sastāva izmaiņām. Tālab Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem šajā jomā.

svītrots

_________________

17 VVTT satvarā noslēgtais Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorands par eļļas augiem (OV L 147, 18.6.1993.).

Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
35. apsvērums

(35) Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un vēl nenoteikti citi produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(35) Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un citi 39. pantā noteiktie produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
35.a apsvērums (jauns)

(35a) Ņemot vērā biškopības nozarei paredzētā finansējuma palielinājumu un atzīstot šīs nozares būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pārtikas ražošanā, būtu jāpalielina arī Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms un jāiekļauj jauni atbalsttiesīgi pasākumi, kuru mērķis ir šīs nozares attīstīšana.

Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
37. apsvērums

(37) Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

(37) Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām, augstas dabas vērtības teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu, kolektīvu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu.

Grozījums Nr. 729
Regulas priekšlikums
37.a apsvērums (jauns)

(37a) Lai nodrošinātu Savienības ekosistēmu izturētspēju un veicinātu bioloģisko daudzveidību, dalībvalstīm vajadzētu ļaut piešķirt maksājumus ilgtspējīgai agrovides praksei, klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, kā arī ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai, jo īpaši ar tradicionālām audzēšanas metodēm.

Grozījums Nr. 34, 794 un 856
Regulas priekšlikums
38. apsvērums

(38) Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

(38) Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par pāreju uz bioloģiskās saimniekošanas platību un, iespējams, par tās uzturēšanu; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecību, agroekoloģiju un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; tradicionālo lauksaimniecisko ainavu aizsardzība, dzīvnieku labturība un dzīvnieku veselība; ģenētisko resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas un stiprināt biškopības nozarei raksturīgos agrovides pasākumus, kuri jau ir ieviesti atsevišķos Savienības reģionos, kā arī izstrādāt papildu pasākumus. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas, finansiālos stimulus un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina finansiāli stimuli saņēmējiem, un uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus.

Grozījums Nr. 35 un 795
Regulas priekšlikums
39. apsvērums

(39) Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (“LULUCF regula”) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

(39) Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina agromežsaimniecības sistēmu plašāka izmantošana un Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/8411a, un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencēs par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, ar ko nodrošina efektīvu oglekļa piesaisti no gaisa, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi, novēršot ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai.

_____________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
40. apsvērums

(40) Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

(40) Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, ietverot kalnu apvidus un salu reģionus. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabas ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 (noteikts ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK1a) un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības.

____________________

1a Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
41. apsvērums

(41) Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

(41) Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana nolūkā stiprināt lauku saimniecību izturētspēju. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts.

Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
42. apsvērums

(42) Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina InvestEU garantiju, kā arī dotāciju un finanšu instrumentu apvienojuma izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgas mērķvērtības, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

(42) Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina dotāciju un finanšu instrumentu kombinēta izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgi mērķrādītāji, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi.

Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
43. apsvērums

(43) Gados jaunie lauksaimnieki un nozares jaunpienācēji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības un riska pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas atbilst vismaz 2 % ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā šādu atbalstu.

(43) Gados jaunie lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības, riska novēršanas un pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas pirmajā pīlārā atbilst vismaz 2 % no ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā ar šādu atbalstu.

Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
44. apsvērums

(44) Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem. Lai riska pārvaldības instrumentus pielāgotu lauksaimniekiem risināmajām problēmām, ietverot klimata pārmaiņas, KLP instrumentu klāstā būtu jāietver kompensācijas lauksaimniekiem par izmaksām un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar dzīvnieku slimību un augu kaitīgo organismu apkarošanas pasākumiem, vai par zaudējumiem, kas bioloģiskajiem lauksaimniekiem radušies no viņiem neatkarīga ārējā piesārņojuma dēļ. Tomēr būtu jānodrošina ELFLA finansēto intervenču saderība ar nacionālajām riska pārvaldības sistēmām.

Grozījums Nr. 41 un 796
Regulas priekšlikums
45. apsvērums

(45) Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus.

(45) Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana, sertifikācijas izmaksas, kvalitātes shēmu veicināšana un uzturēšana; kolektīva vides un klimata rīcība; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni, tostarp agromežsaimniecības sistēma; tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība; un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/20121a atzīto ražotāju grupu, dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus. Kā veids, kas veicina paaudžu nomaiņu, būtu jāapsver īpaša atbalsta sniegšana lauksaimniekiem, kuri vēlas pārtraukt lauksaimniecisku darbību pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un plāno savu saimniecību nodot kādam jaunākam lauksaimniekam, ar ko jau notiek sadarbība.

_____________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
47. apsvērums

(47) No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

(47) No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
48. apsvērums

(48) Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

(48) No ELGF nebūtu jāatbalsta darbības, kas var kaitēt videi vai kas nav saderīgas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības pārvaldības principiem. Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu.

Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
49. apsvērums

(49) Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vienota iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, būtu jānosaka piemērota ELFLA iemaksu likme mazāk attīstītajiem reģioniem, LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

(49) Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vispārēja iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/20131a 1. panta 2. punktā minēto Egejas jūras nelielo salu attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, šiem reģioniem būtu jānosaka augstāka ELFLA iemaksu likme.

_____________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
49.a apsvērums (jauns)

(49a) ELFLA atbalsta saņemšanai būtu jānosaka objektīvi kritēriji reģionu un teritoriju iedalīšanai kategorijās Savienības līmenī. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības līmenī vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/20031a. Jaunākās klasifikācijas un dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, jo īpaši atsevišķu reģionu atpalicības novēršanai un reģionu atšķirību mazināšanai dalībvalstu iekšienē.

__________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 46 un 797
Regulas priekšlikums
50. apsvērums

(50) No ELFLA nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem.

(50) No ELFLA prioritāri būtu jāatbalsta investīcijas, kas rada gan ekonomiskus ieguvumus, gan ieguvumus videi, savukārt nebūtu jāatbalsta videi kaitīgas investīcijas vai investīcijas, kas varētu kaitēt videi vai kas neatbilst klimatiskiem, vidiskiem, dzīvnieku labturības un bioloģiskās daudzveidības mērķiem. Būtu jāuzsver investīcijas, kas rada gan ekonomiskus, gan vidiskus ieguvumus. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki konkretizēti izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Turklāt no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgā ūdensobjekta vai ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visās apmežošanas vai meža atjaunošanas darbībās aktīva loma ir iestādēm saistībā ar ekoloģiju un meža ugunsgrēku pārvaldību un ka tiek stiprināta nesaistošu preventīvu pasākumu un zemes izmantošanas pārvaldības loma.

Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
51.a apsvērums (jauns)

(51a) Lai Savienība kļūtu neatkarīga no proteīnaugu importa, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK1a (Atjaunojamo energoresursu direktīva) KLP mērķis ir veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas iegūtas no proteīnaugu eļļas blakusproduktiem.

__________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

Grozījums Nr. 858
Regulas priekšlikums
51.b apsvērums (jauns)

(51b) ELGF un ELFLA nebūtu jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem, kuru darbība ietver buļļu audzēšanu vēršu cīņām. Piešķirot šādu finansējumu, nepārprotami tiek pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

Grozījums Nr. 798
Regulas priekšlikums
52. apsvērums

(52) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī programma palīdzēs klimata darbus integrēt Savienības rīcībpolitikās un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. Sagaidāms, ka ar KLP saistītās rīcības ietekme uz klimatiskajiem mērķiem izpaudīsies 40 % no KLP kopējā finansējuma. Attiecīgā rīcība tiks formulēta programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un pārvērtēta attiecīgo izvērtējuma un izskatīšanas procesu gaitā.

(52) Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs klimatrīcību integrēt Savienības rīcībpolitikās un no tām pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas, kā arī sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. No kopējā KLP finansējuma, kas piešķirts KLP darbībām, vismaz 40 % būtu jānovirza klimata mērķiem. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas attiecīgo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā.

Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
54. apsvērums

(54) Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie ES mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

(54) Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie Savienības mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos.

Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
55. apsvērums

(55) Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns.

Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
55.a apsvērums (jauns)

(55a) Ir būtiski, lai KLP stratēģiskajiem plāniem būtu skaidrs, vienkāršs un nepārprotams satvars, kas ļautu izvairīties no politikas pārmērīgas reglamentēšanas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
55.b apsvērums (jauns)

(55b) Jaunajam īstenošanas modelim nebūtu jārada šaubas par vienotā tirgus integritāti vai KLP vēsturiski raksturīgo Eiropas mērogu, un KLP arī turpmāk vajadzētu būt īsteni kopīgai politikai, nodrošinot Savienības mēroga pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 730
Regulas priekšlikums
55.c apsvērums (jauns)

(55c) LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka visās KLP intervencēs tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī tiek ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas vairāk palīdz savlaikus sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, kā arī īstenot Eiropas zaļā kursa mērķus, Savienības vides un klimata apņemšanos un piemērojamos tiesību aktus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, balstoties uz stratēģiju "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģiju.

Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
56. apsvērums

(56) KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem.

(56) KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji, kuriem jābūt reālistiskiem, un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas nodrošina noteiktību galasaņēmējiem un vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem. Lai dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences būtu atbilstīgas un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot politikas vienotību, KLP stratēģisko plānu pamatā jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, jānodrošina lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju iesaiste.

Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
57. apsvērums

(57) Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu īstenošanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem.

(57) Svarīgi ir arī tas, lai KLP stratēģiskajos plānos pienācīgi atspoguļotu dalībvalstu apstākļu, struktūru (gan iekšēju, gan ārēju) un tirgus stāvokļa pārmaiņas un lai plānus laika gaitā attiecīgi varētu pielāgot, ietverot konkrētās pārmaiņas.

Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
58. apsvērums

(58) Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama ikgadēja uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

(58) Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem.

Grozījums Nr. 800
Regulas priekšlikums
58.a apsvērums (jauns)

(58a) Tagadējā zināšanu bāze šīs Regulas 6. pantā minēto konkrēto mērķu uzraudzības vajadzībām atšķiras gan pieejamās informācijas daudzuma, gan kvalitātes ziņā. Saistībā ar dažiem konkrētiem mērķiem, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības uzraudzību, zināšanu bāze pašlaik ir vāja vai nepietiekami pielāgota, lai varētu definēt stingrus ietekmes rādītājus, piemēram, par apputeksnētājiem un kultūraugu bioloģisko daudzveidību. Attiecīgi 6. pantā un I pielikumā Savienībai kopumā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem būtu jāpamatojas uz kopīgu vai salīdzināmu zināšanu bāzi un metodiku visās dalībvalstīs. Komisijai būtu jānosaka jomas, kurās ir nepilnīgas zināšanas vai kurās zināšanu bāze nav pietiekami pielāgota KLP ietekmes uzraudzībai. Komisijai būtu jāizmanto Savienības budžets, lai sniegtu vienotu risinājumu, kā novērst zināšanu trūkuma radītos un uzraudzības šķēršļus saistībā ar visiem 6. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem. Tai būtu jāsagatavo ziņojums par šo jautājumu un jāpublisko tā konstatējumi.

Grozījums Nr. 801
Regulas priekšlikums
59. apsvērums

(59) Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā vajadzības gadījumā būtu jāuzņem vides un klimata jomas tiesību akti, bet no tiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

(59) Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku, tostarp kohēzijas, savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā būtu jāņem vērā vides un klimata jomas tiesību akti un saistības, ko Savienības uzņēmusies politikas saskaņotības attīstībai ietvaros, bet no attiecīgajiem tiesību aktiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas.

Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
59.a apsvērums (jauns)

(59a) Tā kā ienākumu atbalsta shēmai ir liela nozīme lauku saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas garantēšanā, ir lietderīgi ņemt vērā sociālo ietekmi, kāda KLP ir attiecībā uz darbvietu nodrošināšanu lauku apvidos. Tādēļ dalībvalstīm, izstrādājot stratēģiskos plānus, būtu jāņem vērā arī attiecīgā uzņēmuma ietekme uz nodarbinātību konkrētajā apvidū. Izstrādājot un īstenojot attiecīgos politikas instrumentus, par prioritāriem būtu jānosaka pasākumi un darbības, kas rada lielākas darba iespējas.

Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
60. apsvērums

(60) Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

(60) Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna izstrāde un īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz lauku attīstības intervences programmām saskaņā ar valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai.

Grozījums Nr. 802
Regulas priekšlikums
68.a apsvērums (jauns)

(68a) Ūdens ir būtisks ražošanas faktors lauksaimniecībā. Tāpēc ūdens resursu apsaimniekošana ir ļoti svarīgs jautājums, un ir vajadzīgi labāki ūdens resursu apsaimniekošanas veidi. Turklāt klimata pārmaiņām būs liela ietekme uz ūdens resursiem, un sagaidāmi gan biežāki un intensīvāki sausuma periodi, gan arī ilgstoši nokrišņu periodi. Konstruktīvs risinājums ir ūdens uzkrāšana rudenī un ziemā. Turklāt ūdensobjekti palīdz radīt bagātīgai bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu vidi. Tie arī palīdz saglabāt dzīvību augsnēs un uztur pietiekamu plūsmu ūdenstecēs, tādējādi veicinot dzīvību ūdenī.

Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
69. apsvērums

(69) Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tās pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

(69) Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas vadošās iestādes. To pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajām iestādēm būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula].

Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
70. apsvērums

(70) Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

(70) Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas uzraudzības komitejas. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai.

Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
71. apsvērums

(71) Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Maltu.

Grozījums Nr. 60 un 803
Regulas priekšlikums
74. apsvērums

(74) Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu, kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(74) Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt novērtējumus, kuru pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, piemēram, ūdens kvalitāti un daudzumu, saistītajiem rezultātu un izlaides rādītājiem būtu jāaptver intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
75. apsvērums

(75) Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un katru gadu jāziņo Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

(75) Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā.

Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
76. apsvērums

(76) Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos. Lai veicinātu labu vidisko un klimatisko veikumu, kā daļa no stimulēšanas mehānisma turklāt tiek iedibināta vispārīga veikuma prēmija.

Grozījums Nr. 1144
Regulas priekšlikums
78.a apsvērums (jauns)

(78a) Izvērtējums, kas aprakstīts 106. pantā, būtu jāveic, par pamatu ņemot stratēģijas “No lauka līdz galdam” kvantitatīvos mērķus un biodaudzveidības stratēģiju.

Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
80.a apsvērums (jauns)

(80a) Ar trešām valstīm parakstītos tirdzniecības nolīgumos saistībā ar lauksaimniecības nozari būtu jāiekļauj mehānismi un drošības klauzulas, lai Savienības un ārpussavienības valstu lauksaimniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargātu patērētājus.

Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
81. apsvērums

(81) Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/200119 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

(81) Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/172519 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību.

_________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
83. apsvērums

(83) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām un noteikumus par deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām; sīkākus noteikumus par ekoshēmām; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

(83) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām, izstrādā kritērijus līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai un atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valstu vai reģionālām sertifikācijas shēmām; izveido katalogu ar lauksaimniecības prakšu piemēriem, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
84. apsvērums

(84) Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos, kā arī noteikumus saistībā ar veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pagaidu atkāpšanos no noteikumu izpildes ļoti nelabvēlīgos apstākļos, tādos kā katastrofāli notikumi vai epidēmijas. Komisija būtu arī jāpilnvaro noteikt prakses, kas būtu līdzvērtīgas lauksaimniecības un vides praksēm un valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno. Lai izstrādātu KLP stratēģiskos plānus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus nolūkā izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz partnerības veidošanu starp dalībvalsti un kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī citiem partneriem.

Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
85. apsvērums

(85) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pārvaldības saistībām, investīcijām un sadarbību.

(85) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz to, lai noteiktiem intervenču veidiem papildinātu atbalsta minimālās un maksimālās summas.

Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
86. apsvērums

(86) Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm un noteikumus par KLP stratēģiskā plāna saturu.

Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
87. apsvērums

(87) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi; kādi ir veikuma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt veikuma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, un kādā kārtībā nodrošināma konsekventa pieeja, kas ļauj lemt par veikuma prēmiju piešķiršanu dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201122.

(87) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kāda ir KLP stratēģisko plānu standartizētā forma; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi un kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201122.

_________________

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
92.a apsvērums (jauns)

(92a) Savienības salu reģioni lauksaimnieciskajās darbībās un lauku apvidu attīstīšanā saskaras ar īpašām grūtībām. Būtu jāveic KLP ietekmes novērtējums šajos reģionos un jāapsver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 minēto pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz visiem Savienības salu reģioniem.

Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
93. apsvērums

(93) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot. Horvātijai saskaņā ar Pievienošanās līgumu būs tiesības saņemt līdzekļus 2022. gadā, tostarp papildfinansējumu, lai izveidotu valsts rezervi atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, un šīs tiesības būtu jāiekļauj valsts finansējuma 2022. gadam aprēķinā.

Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b) intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

b) intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību;

Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

c) KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

c) KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, sadarbībā ar to reģioniem un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām, kā arī saskaņā ar iekšējo tirgu nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus;

Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts

2. Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts

2. Atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]26 II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.

2. Lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) un KLP stratēģisko plānu saskaņotību, atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]26 II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu.

__________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [../..] [..] (OV L [..], [..], [..]. lpp.).

Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – a punkts

a) “lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību;

Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

ba) “sabiedriskie labumi” ir preces vai pakalpojumi, par kuriem negūst ieņēmumus no tirgus un kuri nodrošina vidiskus un sabiedriskus rezultātus, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos;

Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)

bb) “Eiropas sabiedriskie labumi” ir sabiedriskas preces vai pakalpojumi, kuru efektīva nodrošināšana iespējama tikai Savienības līmenī ar intervences pasākumiem, lai panāktu koordināciju starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības lauksaimniecības tirgū. Eiropas sabiedriskie labumi jo īpaši ietver ūdens resursu saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes auglības aizsardzību, apputeksnētāju aizsardzību un dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – e punkts

e) “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu, ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus;

e) “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku nodrošināšanos pret riskiem un kompensāciju saņemšanu gadījumā, ja ciesti ekonomiski zaudējumi vai samazinājušies ienākumi;

Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – f punkts – i apakšpunkts

i) projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgo programmu satvarā;

i) projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgā stratēģiskā plāna satvarā;

Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – f punkts – ii apakšpunkts

ii) (finanšu instrumentu kontekstā) programmieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

ii) (finanšu instrumentu kontekstā) stratēģiskā plāna ieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam;

Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – h punkts – i apakšpunkts

i) publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

i) publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, fiziska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu;

Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – h punkts – ii apakšpunkts

ii) (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošā struktūra;

ii) (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošais subjekts;

Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – i punkts

i) “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

i) “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas KLP stratēģiskā plāna laikposma beigās jāsasniedz saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem;

Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – j punkts

j) “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rādītājiem.

j) “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī dalībvalstij jāsasniedz, lai panāktu savlaicīgu progresu saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultatīviem rādītājiem.

Grozījums Nr. 86 un 1148cp1
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, īstens lauksaimnieks un gados jauns lauksaimnieks:

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, aktīvs lauksaimnieks, gados jauns lauksaimnieks un iesācējs lauksaimnieks:

Grozījums Nr. 866 un 1185
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a) “lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai;

a) “lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, un kultūru audzēšanu mitrājos, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, ietverot agromežsaimniecību;

Grozījums Nr. 87 un 1148cp2
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

b) “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

b) “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus, ilggadīgos zālājus un agromežsaimniecības sistēmas. Ainavas iezīmes iekļauj kā lauksaimniecības platības komponentus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi”, “ilggadīgie zālāji” un “agromežsaimniecības sistēmas” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

Grozījums Nr. 1148cp3
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i) punkts

i) “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/199928 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/200529 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

i) "aramzeme" ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un var ietvert kultūru kombinēšanu ar kokiem un/vai krūmiem, lai veidotu meža aramzemes agromežsaimniecības sistēmu, un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/199928 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/200529 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu;

_________________

28 Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

29 Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 1148cp4
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii) punkts

ii) “ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji;

ii) "ilggadīgie stādījumi" ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un (ja dalībvalsts tā nolemj) stādi, ko audzē ar plēvi izklātos konteineros, un īscirtmeta atvasāji;

Grozījums Nr. 1148cp5, 1148cp6, 1148cp7, 89cp2 un 804cp3
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii) punkts

iii) “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kura piecus gadus vai ilgāk vairs nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot). Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt vai izmantot dzīvnieku barības ieguvei;

iii) "ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības" (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, un, ja dalībvalstis tā nolemj, — kura piecus gadus vai ilgāk nav aparta; tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt, un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. Ja dalībvalstis tā nolemj, augsekas sistēmā var iekļaut arī zaļbarības augu maiņu, ja jaunajā sējumā, salīdzinot ar iepriekšējo sējumu, ir citi augu maisījumi. Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma:

i) zeme, kas veido daļu no vispārpieņemtas vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, un/vai

ii) zeme, kuru var izmantot noganīšanai, kurā ganību teritorijās lopbarības zālaugi nav dominējoši vai to vispār nav un kurā var augt krūmi un/vai koki, kā arī citi resursi, ko ēd dzīvnieki (lapas, ziedi, stublāji, augļi);

Grozījums Nr. 90 un 1148cp8
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

iiia) “agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās kokus audzē tajā pašā zemē, kurā piekopj lauksaimniecisku praksi;

Grozījums Nr. 1148cp9
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

iiib) "pagaidu zālāji" ir zāle vai zālaugu sugas, ko audzē aramzemē (t. i., augsekas sistēmā) mazāk nekā piecus gadus pēc kārtas vai ilgāk par pieciem gadiem, ja notiek aršana un atkārtota sēja;

Grozījums Nr. 91 un 1148cp10
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

c) tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības:

c) tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības, tostarp mobilas vai stacionāras pagaidu tehniskās iekārtas, jo īpaši iekšējās saimniecību brauktuves un dzirdinātavas, kā arī skābbarības ruļļu glabātuves un apūdeņotas platības, kas tiek izmantotas kultūru audzēšanai mitrājos, proti, platības:

Grozījums Nr. 1148cp11 un 1148cp12
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts, ia punkts (jauns) un ii punkts

i) kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi divos gados;

i) kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski un ar bioloģisko daudzveidību un klimatu saistīti iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi trijos gados;

ia) kas, ja dalībvalstis tā nolemj, var ietvert ainavas iezīmes un elementus, tostarp tādus biotopus kā koki, krūmi, lauka atvasāji un mitrāji, ja vien tie neaizņem vairāk par vienu trešdaļu no katra lauksaimniecības zemes gabala platības, kā tā definēta Regulas ES .../... [Horizontālās regulas] 63. panta 4. punktā;

ii) par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras:

ii) jebkura no saimniecībā esošām lauksaimniecības platībām, par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras:

– Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultātā vairs neatbilst Regulas (ES) Nr. 1307/2013 a) punktā noteiktajai atbalsttiesīgā hektāra definīcijai;

– nav atbalsttiesīgs hektārs, ko definējušas dalībvalstis, pamatojoties uz šā punkta i) un ia) apakšpunktu;

– Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultātā;

– pēc tādu pasākumu īstenošanas, kuri veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteikto vides un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu. Šādas teritorijas var izmantot kultūru audzēšanai mitrājos;

– individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir apmežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantu, vai saskaņā ar valsts shēmu, kuras nosacījumi izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1., 2. un 3. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantā, vai šīs regulas 65. un 67. pantā. Dalībvalstis var paredzēt attiecīgus nosacījumus, lai iekļautu zemes apmežošanu, kurai izmanto privātā sektora vai valsts finansējumu un kura veicina viena vai vairāku vides, bioloģiskās daudzveidības un klimata konkrēto mērķu sasniegšanu;

– individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atstātas atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu.

Grozījums Nr. 93 un 1148cp13
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 2. daļa

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %;

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %;

Grozījums Nr. 1148cp14
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

d) “īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt, kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem;

d)  “aktīvu lauksaimnieku” definē tā, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir tikai tām fiziskām vai juridiskām personām, vai fizisku vai juridisku personu grupām, kas vismaz minimāli ir iesaistītas lauksaimnieciskā darbībā un sniedz sabiedrisko labumu saskaņā ar KLP Stratēģisko plānu, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus, jo īpaši nepilna darba laika lauksaimniekus, daļēji naturālās saimniecības lauksaimniekus, lauksaimniecību ar augstu dabisko vērtību. Šī definīcija jebkurā gadījumā saglabā Savienības ģimenes lauku saimniecības modeli ar individuālām vai grupas iezīmēm neatkarīgi no saimniecības lieluma, un, ja nepieciešams, var ņemt vērā LESD 349. pantā definētās reģionu īpatnības. Šī definīcija nodrošina, ka atbalstu nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras pārvalda lidostas, hidrotehniskas būves, pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus un sniedz dzelzceļa pakalpojumus un pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā. Dalībvalstis var nolemt šajā sarakstā iekļaut citus līdzīgus nelauksaimnieciskos uzņēmumus vai darbības vai arī neiekļaut šādus papildinājumus, kā arī var izslēgt no šīs definīcijas personas vai uzņēmumus, kas lielā apjomā veic lauksaimniecības produktu pārstrādi, izņemot lauksaimnieku grupas, kas iesaistītas šādā ražošanā. Ja lauku saimniecība, kas saņem KLP maksājumus, ir tādas lielākas struktūras daļa, kuras primārā darbība nav lauksaimniecība, tam ir jābūt pārredzamam. Formulējot definīciju, dalībvalstis:
i)  pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēro vienu vai vairākus tādus elementus kā ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis, minimālas lauksaimnieciskās darbības kritērijs, atbilstīga pieredze, apmācība un/vai prasmes un/vai to lauksaimniecisko darbību atrašanās valsts reģistros;
ii)  ) pamatojoties uz savas valsts vai reģionālajām īpatnībām, nosaka tiešo maksājumu summu, kura nepārsniedz 5000 EUR, kuru ņemot vērā, par aktīviem lauksaimniekiem jebkurā gadījumā uzskata lauksaimniekus, kas iesaistījušies vismaz minimālā līmeņa lauksaimnieciskajā darbībā un nodrošina sabiedriskos labumus”.

Grozījums Nr. 95 un 1148cp15
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa

e) “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

e) “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu 40 gadu vecuma ierobežojumu un to, ka:

Grozījums Nr. 96 un 1148cp16
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts

i) lauksaimnieka vecums nepārsniedz 40 gadus;

svītrots

Grozījums Nr. 97 un 1148cp16
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

iii) lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm.

iii) lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar attiecīgām prasmēm.

Grozījums Nr. 98 un 1148cp16
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)

Novērtējot atbilstību nosacījumiem saistībā ar lauku saimniecības vadītāja statusu, dalībvalstis ņem vērā partnerības īpatnības.

Grozījums Nr. 99 un 1148cp16
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

ea) “iesācēju lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka:

i) lauksaimnieks ir lauku saimniecības vadītājs;

ii) lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm;

iii) lauksaimnieka vecums pārsniedz 40 gadus.

Saskaņā ar šo definīciju “iesācēju lauksaimnieku” neuzskata par “gados jaunu lauksaimnieku”, kā definēts e) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts

(2) Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

(2) Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar noteikumiem, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

Grozījums Nr. 101 un 1149cp1
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – ievaddaļa

ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus:

Saistībā ar LESD 39. pantā noteiktajiem KLP mērķiem ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus ekonomikas, vides un sociālajā jomā:

Grozījums Nr. 102 un 1149cp1
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – a punkts

a) attīstīt gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību;

a) attīstīt modernu, konkurētspējīgu, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē ilgtermiņa uzturdrošību, vienlaikus saglabājot ģimenes lauku saimniecības modeli;

Grozījums Nr. 1149cp2
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – b punkts

b) balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

b) atbalstīt un uzlabot vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un klimatrīcību un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 104 un 1149cp3
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – c punkts

c) stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

c) stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos, lai sekmētu darbvietu radīšanu un saglabāšanu, garantējot lauksaimniekiem dzīvotspējīgus ienākumus, cenšoties panākt pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniecībā iesaistītajiem un risinot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk apdzīvotiem un mazāk attīstītiem reģioniem un līdzsvarotai teritoriālai attīstībai.

Grozījums Nr. 105 un 1149cp4
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. daļa

Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu.

Šos mērķus papildina un savstarpēji saista horizontālais mērķis, proti, modernizēt nozari, nodrošinot lauksaimniekiem piekļuvi pētniecībai, apmācībai, zināšanu kopīgošanai un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un veicinot šo iespēju izmantošanu.

Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a) lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā;

a) lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām nolūkā novērst lauksaimnieku skaita samazināšanos un nodrošināt Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju;

Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b) pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju;

b) pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības un starptautiskajos tirgos, kā arī uzlabot tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un palielināt lauku saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī atvieglinot lauksaimnieku piekļuvi aprites ekonomikas dinamikai;

Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

c) uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē;

c) uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvas sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes un uzlabojot tirgus pārredzamību;

Grozījums Nr. 1150cp1
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

d) dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;

d) dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, cita starpā paplašinot oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus nodrošinot uzturdrošību un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

e) veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu;

e) veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu, vienlaikus samazinot atkarību no ķīmisko vielu lietošanas, lai sasniegtu attiecīgajos likumdošanas instrumentos noteiktos mērķus un atalgotu par tādām lauksaimniecības praksēm un sistēmām, kas sniedz daudzus ieguvumus videi, tostarp aptur pārtuksnešošanos;

Grozījums Nr. 1150cp3
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

f) palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;

f) stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un palīdzēt apturēt un novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu, tostarp aizsargājot labvēlīgu floru, faunu un apputeksnētāju sugas, atbalstot agrobioloģisko daudzveidību, dabas saglabāšanu un agromežsaimniecību, kā arī palīdzēt panākt lielāku dabas noturību, atjaunot un saglabāt augsni, ūdenstilpes, biotopus un ainavas, atbalstīt lauksaimniecības sistēmas ar augstu dabas vērtību (HNV);

Grozījums Nr. 112 un 1150cp4
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

g) piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;

g) piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus, jauniesācējus lauksaimniekus, veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbavietu radīšanu lauku apvidos;

Grozījums Nr. 1150cp5
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

h) veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

h) veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot darbvietas, veicinot izaugsmi un ieguldījumus, sociālo iekļautību, cīnoties pret lauku nabadzību un veicinot vietējo attīstību, tostarp augstas kvalitātes vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp lauku tūrismu, ilgtspējīgu bioekonomiku, aprites ekonomiku, mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīstot sieviešu darba nozīmi lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu nozarē;

Grozījums Nr. 1150cp6
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

i) uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību.

i) uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par zema ražošanas resursu līmeņa lauksaimniecību, organisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī uzlabot sabiedrības izpratni par lauksaimnieku un lauku nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts

2. Konkrēto mērķu īstenošanā dalībvalstis nodrošina KLP atbalsta vienkāršošanu un veikuma faktiskumu.

2. Lai sasniegtu konkrētos mērķus, dalībvalstis un Komisija nodrošina KLP atbalsta veikuma faktiskumu un vienkāršošanu galasaņēmējiem, samazinot administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinot saņēmēju nediskrimināciju.

Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi, un balstoties uz oficiāliem informācijas avotiem. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst:

Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

b) rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

b) rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras sekmē to saistību izpildi, kas uzņemtas saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

c) ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā.

c) ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu kontekstā, ņemot vērā ārējos faktorus ārpus KLP.

Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Dalībvalstis var sīkāk iedalīt I pielikumā noteiktos izlaides rādītājus un rezultāta rādītājus saistībā ar konkrētiem valsts un reģionālajiem aspektiem, kas iekļauti to stratēģiskajos plānos.

Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt I pielikumu grozošus deleģētos aktus, ar kuriem kopējos izlaides, rezultāta un ietekmes rādītājus koriģē, lai ņemtu vērā to piemērošanas pieredzi un vajadzības gadījumā pievienotu jaunus rādītājus.

2. Līdz stratēģisko plānu piemērošanas trešā gada beigām Komisija veic I pielikumā noteikto izlaides, rezultāta un ietekmes rādītāju efektivitātes pilnīgu novērtējumu.

Pēc minētā novērtējuma Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā grozīt I pielikumu, lai vajadzības gadījumā koriģētu kopējos rādītājus, ņemot vērā pieredzi, kas gūta šajā regulā noteiktās politikas īstenošanā.

Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa

Dalībvalstis, kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā to reģioni, kad saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām tiek noteiktas šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus.

Grozījums Nr. 122 un 1117cp1
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. daļa

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem.

Grozījums Nr. 1104
Regulas priekšlikums
9. pants – 1.a daļa (jauna)

Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, dalībvalstis attiecīgā gadījumā sadarbībā ar saviem reģioniem ņem vērā LESD 39. pantā noteiktos īpašos principus, proti, lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības, vajadzību pakāpeniski īstenot attiecīgus pielāgojumus un to, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību.

Grozījums Nr. 123 un 1117cp2
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. daļa

Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci.

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, un neradītu šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai.

Grozījums Nr. 1117cp3
Regulas priekšlikums
9. pants – 2.a daļa (jauna)

Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalsts var pieņemt lēmumu piemērot 15. pantā minēto samazinājumu un 26., 27., 29., 66., 67. un 68. pantā minēto atbalstu, kā definēts to stratēģiskajos plānos, šādu juridisko personu vai grupu locekļu līmenī, ja šīs valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka katram dalībniekam ir jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas ir salīdzināmi ar to atsevišķo faktiski darbojošos lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību īpašnieki, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko, sociālo un fiskālo situāciju, ar nosacījumu, ka tie ir sekmējuši attiecīgo juridisko personu vai grupu agrārās struktūras stiprināšanu.

Grozījums Nr. 124 un 1117cp4
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. daļa

Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām.

Grozījums Nr. 731 un 807
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)

9.a pants

Ilgtspējīga attīstība

KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu un mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā". Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai KLP īpašo mērķu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursefektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskā daudzveidība, katastrofu izturētspēja, kā arī riska mazināšana un novēršana. Intervences plāno un veic saskaņā ar attīstības politikas saskaņotības principu, kā noteikts LESD 208. pantā. Šo stratēģisko konsekvenci Komisija pārbauda saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta V sadaļas III nodaļā.

Grozījums Nr. 808
Regulas priekšlikums
9.b pants (jauns)

9.b pants

Atbilstība Parīzes nolīgumam

KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno atbilstoši Parīzes nolīgumam un nolūkā sasniegt Parīzes nolīgumā izklāstītos vispārējos mērķus un pildīt saistības, ko uzliek Savienības un dalībvalstu nacionāli noteiktais devums.

Komisija pirms KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas pārliecinās, ka visi stratēģiskajos plānos noteiktie mērķi un pasākumi kopā nodrošinās šajā pantā noteikto klimatisko mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
9.c pants (jauns)

9.c pants

Dzimumperspektīvas integrēšana

Dalībvalstis nodrošina dzimumperspektīvas integrēšanu savu KLP stratēģisko plānu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju dzimuma dēļ.

Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
10. pants – -1. punkts (jauns)

-1. Komisija nodrošina, ka dalībvalstu stratēģiskajos plānos tiek ievērotas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistības.

Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1. daļa

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.

Šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu.

Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts

2. Dalībvalstis nodrošina, lai intervences, kuru pamatā ir šīs sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 5. punktu.

svītrots

Grozījums Nr. 809
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)

10.a pants

KLP globālā dimensija

1. LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka visās KLP intervencēs tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī tiek ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas palīdz savlaikus sasniegt mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 2. IAM, 10. IAM, 12. IAM un 13. IAM, kā arī Parīzes nolīguma mērķus. Tādēļ KLP intervences:

i) palīdz gan Savienībā, gan arī partnervalstīs attīstīt dažādotu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un izturētspējīgas agroekoloģiskās prakses;

ii) palīdz saglabāt sēklu, kultūraugu un lauksaimniecības un mājdzīvnieku un saistīto savvaļas sugu ģenētisko daudzveidību gan Savienībā, gan partnervalstīs;

iii) pilnībā integrē klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus;

3. Regulāri tiek izvērtēta KLP atbilstība politikas saskaņotības attīstībai principam, cita starpā izmantojot datus, ko nodrošina 119.a pantā paredzētais uzraudzības mehānisms. Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu par novērtējuma rezultātiem un Savienības politisko risinājumu.

Grozījums Nr. 1151cp1
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

1. Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējiem administratīvo sodu piemēro tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās:

Grozījums Nr. 810cp2, 887 un 1151cp2
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a) klimats un vide;

a) klimats un vide, tostarp ūdens, gaiss, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi;

Grozījums Nr. 1151cp3
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts

2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par administratīvajiem sodiem ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par efektīvu un atturošu administratīvo sodu sistēmu ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
11. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz pagaidu atkāpēm no nosacījumu sistēmas noteikumiem slimību epidēmiju, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, katastrofālu notikumu vai dabas katastrofu laikā.

Grozījums Nr. 732
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)

11.a pants

Sociālās nosacītības princips un tvērums

1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver nosacītības sistēmu, saskaņā ar ko saņēmējiem, kas saņem tiešos maksājumus atbilstīgi šīs sadaļas II un III nodaļai vai ikgadējo piemaksu atbilstīgi 65., 66. un 67. pantam, piemēro administratīvu sodu, ja viņi neievēro piemērojamos darba un nodarbinātības nosacījumus un/vai darba devēja saistības, kas izriet no visiem attiecīgajiem koplīgumiem un sociālajām un darba tiesībām valsts, Savienības un starptautiskā līmenī.

2. KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HzR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

Grozījums Nr. 1128
Regulas priekšlikums
12. pants

12. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli

1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, un ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības – tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru –, valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visās lauksaimniecības platībās, tostarp attiecībā uz zemi, ko vairs neizmanto ražošanai, tiek saglabāts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības — tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru — un apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, valsts vai attiecīgā gadījumā reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem, tādējādi nodrošinot, ka attiecīgā zeme atbilst konkrētajiem mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā.

2. Attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem un ar tiem saistītajiem standartiem dalībvalstis var noteikt savus papildu standartus. Tomēr dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

2. Lai aizsargātu KLP vispārējo raksturu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem dalībvalstis nosacījumu sistēmā nenosaka savus papildu standartus. Turklāt dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, ieinteresētajiem saņēmējiem izplata saimniecību līmenī piemērojamo prasību un standartu sarakstu, kā arī skaidru un precīzu informāciju par šīm prasībām un standartiem.

2.a Uzskata, ka lauksaimnieki, kuri ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/8481a noteiktās prasības organiskās lauksaimniecības jomā, ievēro arī šīs regulas III pielikuma 8. noteikumu par zemes laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartiem.

2.b Savienības tālākiem reģioniem, kas definēti saskaņā ar LESD 349. pantu, un Egejas jūras nelielām salām, kas definētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktu, piemēro atbrīvojumu no šīs regulas III pielikumā noteikto standartu 1., 2., 8. un 9. prasības attiecībā uz zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli.

2.c Uzskata, ka lauksaimnieki, kuri piedalās 28. pantā minētajās brīvprātīgajās klimatiskajās un vidiskajās shēmās, piemērojot lauksaimniecības praksi, kas atbilst LLVS 1., 8., 9. vai 10. standarta prasībām, ir izpildījuši attiecīgo standartu prasības par zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli (LLVS), kā noteikts šīs regulas III pielikumā, ar nosacījumu, ka minētās shēmas attiecībā uz LLVS 1., 8., 9. vai 10. standartu nodrošina lielākus klimata un vidiskos ieguvumus. Šādu lauksaimniecisko praksi novērtē, kā izklāstīts šīs regulas V sadaļā.

3. Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā.

Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem, tostarp noteikt III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) elementus, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju, kā arī noteikt attiecībā uz barības vielām izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par noteikumiem attiecībā uz III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) citiem elementiem, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju.

_________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 1129
Regulas priekšlikums
13. pants

13. pants

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”).

1. Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj kvalitatīvu un neatkarīgu pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu ("lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi"), kas attiecīgā gadījumā balstās uz jau esošām sistēmām dalībvalstu līmenī. Šo pakalpojumu finansēšanai dalībvalstis piešķir atbilstīgu budžetu un valsts KLP stratēģiskajos plānos iekļauj pakalpojumu īsu aprakstu.

Dalībvalstis vismaz 30 % no šajā pantā paredzētā piešķīruma piešķir konsultāciju pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai, kas veicina 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu.

2. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

2. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju, ņemot vērā tradicionālos lauksaimniecības prakses veidus un paņēmienus. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecisko konsultāciju tīkli, konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas, kooperatīvi un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas, pielāgotas ražošanas režīmu un saimniecību daudzveidībai un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta.

3.a Dalībvalstis nodrošina, lai lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi spētu sniegt konsultācijas gan par ražošanu, gan arī par sabiedriskā labuma nodrošināšanu.

4. Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

4. Dalībvalstu izveidotie lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz:

a) visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas paredzētās prasības un standartus, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

a) visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas prasības un standartus, ekoshēmu, vidiskās, klimatiskās un citas 65. pantā paredzētās pārvaldības saistības, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

b) prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK, Direktīvu 2008/50/EK, Direktīvu (ES) 2016/2284, Regulu (ES) 2016/2031, Regulu (ES) 2016/429, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/200930 55. pantu un Direktīvu 2009/128/EK;

c) lauksaimniecisko praksi, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”31;

c) lauksaimniecisko praksi, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta paziņojumā "Eiropas "Viena veselība" rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai"31;

d) 70. pantā minēto riska pārvaldību;

d) riska novēršanu un pārvaldību;

e) atbalstu inovācijai, jo īpaši 114. pantā minētās Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai;

e) atbalstu inovācijai, jo īpaši 114. pantā minētās Eiropas inovācijas partnerības "Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja" darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai;

f) lauksaimniecisko un lauku apvidu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas minēta 102. panta b) punktā.

f) lauksaimniecisko un lauku apvidu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas minēta 102. panta b) punktā;

fa) paņēmienus, kā optimizēt ražošanas sistēmu ekonomisko sniegumu, uzlabot konkurētspēju, orientēties uz tirgu, veidot īsas piegādes ķēdes un veicināt uzņēmējdarbību;

fb) konkrētas konsultācijas tiem lauksaimniekiem, kuri dibina savu pirmo lauku saimniecību;

fc) drošības standartus un psihosociālo aprūpi lauksaimnieku kopienās;

fd) barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību un Lauku saimniecību ilgtspējas rīka attiecībā uz barības vielām izmantošanu;

fe) agroekoloģiskās un agromežsaimniecības prakses un paņēmienu uzlabošanu gan lauksaimniecības, gan meža zemēs;

ff) pievēršanos ražotāju organizācijām un citām lauksaimnieku grupām;

fg) palīdzību lauksaimniekiem, kuri vēlas mainīt ražošanu, jo īpaši saistībā ar patērētāju pieprasījuma izmaiņām, paredzot arī konsultācijas par nepieciešamajām jaunajām prasmēm un aprīkojumu;

fh) zemes mobilitāti un mantošanas plānošanas pakalpojumus;

fi) visu veidu lauksaimniecības praksi, kas dod iespēju samazināt mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, popularizējot dabīgas metodes augsnes auglības un augu aizsardzības uzlabošanai;

fj) noturības uzlabošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; un

fk) dzīvnieku labturības uzlabošanu.

4.a Neskarot valsts tiesību aktus un citus attiecīgus Savienības tiesību aktus, par konsultāciju pakalpojumiem atbildīgās personas un vienības nedrīkst izpaust nevienai citai personai, kas nav konsultētais lauksaimnieks vai saņēmējs, nekādu personisku vai uzņēmējdarbības informāciju vai datus, kas attiecas uz attiecīgo lauksaimnieku vai saņēmēju un ir iegūti konsultēšanas uzdevuma izpildes laikā, izņemot pārkāpumus, par kuriem obligāti jāziņo valsts iestādēm saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.

4.b Ieviešot atbilstīgu valsts procedūru, dalībvalstis arī nodrošina, ka konsultanti, kuri strādā saimniecību konsultatīvajā sistēmā, ir atbilstīgi kvalificēti un sistemātiski apmācīti.

__________________

30. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

31. Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (COM(2017)0339).

31. Eiropas "Viena veselība" rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (COM(2017)033953).

Grozījums Nr. 811
Regulas priekšlikums
III sadaļa - 1. nodaļa - 3.a iedaļa (jauna)

3.a iedaļa

Bioloģiskā lauksaimniecība

13.a pants

Bioloģiskā lauksaimniecība

Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848, bioloģiskā lauksaimniecība ir sertificēta lauksaimniecības sistēma, kas var palīdzēt sasniegt daudzus KLP konkrētos mērķus, kuri izklāstīti šīs regulas 6. panta 1. punktā. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības ieguvumus, kā arī augošo pieprasījumu pēc tās, kas joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu, dalībvalstīm jāizvērtē atbalsta līmenis, kāds nepieciešams lauksaimniecības zemei, ko apsaimnieko bioloģisko produktu sertifikācijas ietvaros. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj analīzi par bioloģiskās nozares ražošanu, paredzamo pieprasījumu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu sasniegt KLP mērķus, un tās izvirzītos mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvaru, kā arī attīstīt visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Balstoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka atbilstošu atbalsta līmeni pārejai uz bioloģisku ražošanu un šādas ražošanas uzturēšanu, izmantojot 65. pantā minētos lauku attīstības pasākumus, un nodrošina, ka paredzētais budžets atbilst paredzētajam bioloģiskās ražošanas pieaugumam.

Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

d) klimatiskās un vidiskās shēmas.

d) klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas; un

Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

da) konkurences veicināšanas shēmas;

Grozījums Nr. 163, 733cp2, 765, 897, 1118cp2 un 1207cp2
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, atskaita:

Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, var atskaitīt:

Grozījums Nr. 164, 733cp3, 766, 1118cp3, 1126cp3 un 1207cp3
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

a) lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, un

a) 50 % no lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas; un

Grozījums Nr. 165, 733cp4, 899, 1118cp4, 1126cp4 un 1207cp4
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

b) tādam regulāram un neapmaksātam darbam atbilstošās izmaksas, kuru saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā saimniecībā strādājošas personas, kas algu nesaņem vai saņem mazāku atalgojumu nekā to, kādu parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kas tiek atalgotas ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimniecisko rezultātu starpniecību.

svītrots

Grozījums Nr. 166, 767, 900, 1118cp5 un 1126cp5
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

ba) 27. un 28. pantā minēto tiešo atbalstu.

Grozījums Nr. 167, 768, 1118cp6 un 1126cp6
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – 2. daļa

Iepriekš a) un b) punktā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku darbību saistītās vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

Iepriekš a) punkta pirmajā daļā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku un ar to saistītu darbību saistītās faktiskās algu izmaksas vai vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu. Dalībvalstis var izmantot rādītājus par standartalgu izmaksām, kas saistītas ar dažādiem lauku saimniecību veidiem, un atsauces datus par darbvietu radīšanu katrā no dažādajiem lauku saimniecību veidiem.

Grozījums Nr. 1096 un 1126cp7
Regulas priekšlikums
15. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Komisija vāc informāciju par visām subsīdijām, kas saņemtas no KLP pirmā un otrā pīlāra un apkopo kopējo summu, ko fiziska persona saņem vai nu tieši no tiešajiem maksājumiem, vai netieši kā tādu juridisko personu faktiskais īpašnieks, kuras ir KLP maksājumu saņēmējas (tiešie maksājumi un maksājumi no lauku attīstības). Komisija reāllaikā seko līdzi un pārtrauc maksājumus, kuru kopsumma pārsniedz:

(a) 500 000 EUR pirmajā pīlārā tiešajiem maksājumiem;

(b) 1 000 000 EUR ieguldījumiem saskaņā ar otro pīlāru; Komisijai tiek ziņots, ja maksimālā summa ir pārsniegta. Komisija izvērtē katru gadījumu atsevišķi, nosakot, vai pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut izņēmumu. Komisija izstrādā skaidri definētus objektīvus kritērijus, kurus bez liekas kavēšanās publicē kā dalībvalstu iestādēm domātas pamatnostādnes.

Maksājumi projektiem, kuri sniedz labumu plašai sabiedrībai un kurus īsteno reģionālās un vietējās iestādes, pašvaldības vai pilsētas, būtu jāizslēdz no šiem maksimālajiem apjomiem.

Komisija izveido reāllaika informācijas un uzraudzības sistēmu, pielāgojot un paplašinot ARACHNE sistēmu vai citus piemērotus IT rīkus. Dalībvalstīm ir pienākums šajā sistēmā reāllaikā ievadīt visus attiecīgos datus (piemēram, projektu, maksājumus, juridisku personu, fizisku personu, faktiskos īpašniekus utt.) kā nosacījumu līdzekļu saņemšanai no šīs regulas. Komisija izmanto šo reāllaika informācijas un uzraudzības sistēmu, lai sniegtu precīzu pārskatu par Savienības līdzekļu sadali un taisnīgu piešķiršanu un lai būtu iespēja izsekot un apkopot sadalītos finanšu līdzekļus.

Grozījums Nr. 168, 733cp7, 769, 1118cp7, 1126cp8 un 1207cp7
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts – 1. daļa

Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas prioritāri izmanto ilgtspēju sekmējoša pārdalošā ienākumu papildatbalsta finansēšanai un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Grozījums Nr. 169, 733cp8, 770, 1118cp8, 1126cp9 un 1207cp8
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts – 2. daļa

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2023. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar 90. pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF un ELFLA.

Grozījums Nr. 170, 733cp9, 771, 1118cp9, 1126cp10 un 1207cp9
Regulas priekšlikums
15. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 1. punktā minēto samazinājumu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 733cp10, 772, 1118cp10 un 1126cp11
Regulas priekšlikums
15. pants – 3.b punkts (jauns)

3.b Ja dalībvalsts saskaņā ar 26. pantu piešķir pārdalošo ienākumu papildatbalstu lauksaimniekiem un šajā nolūkā izmanto vismaz 12 % no sava finansējuma tiešajiem maksājumiem, kas noteikts IV pielikumā, tā var nolemt šo pantu nepiemērot.

Grozījums Nr. 172, 773, 903, 1118cp11 un 1126cp12
Regulas priekšlikums
15. pants – 3.c punkts (jauns)

3.c Netiek piešķirtas nekādas priekšrocības, ar ko ļautu izvairīties no maksājumu samazināšanas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka viņi mākslīgi radījuši nosacījumus, lai izvairītos no šā panta sekām.

Grozījums Nr. 173, 775, 1118cp12 un 1126cp13
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts

4. Lai nodrošinātu līdzekļu pareizu sadali atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu pamatu, ko piemērot 1. punktā noteiktā maksājumu samazinājuma aprēķināšanā.

svītrots

Grozījums Nr. 174, 1208 un 1213cp1
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts

1. Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir aktīviem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – 1. daļa

Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un atsaistītos tiešos maksājumus piešķir tikai īsteniem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atbalsttiesīgā platība, par ko tiek pieprasīti atsaistītie tiešie maksājumi, ir lielāka nekā minētā platības sliekšņvērtība.

Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un/vai tiešo maksājumu minimālo apmēru un tiešos maksājumus piešķir tikai aktīviem lauksaimniekiem, kuru tiešo maksājumu platības un/vai apmēri atbilst šīm sliekšņvērtībām vai tās pārsniedz.

Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību, tās cenšas nodrošināt, lai atsaistītos tiešos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:

Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību vai maksājumu minimālo apmēru, tās cenšas nodrošināt, lai tiešos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja:

Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts

a) attiecīgo maksājumu pārvaldība nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

a) to maksājumu pārvaldība, kuru apmērs atbilst minētajai sliekšņvērtībai vai to pārsniedz, nerada pārmērīgu administratīvo slogu un

Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – 2. daļa – b punkts

b) attiecīgie maksājumi dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

b) saņemtie maksājumi, kuri pārsniedz noteikto sliekšņvērtību, dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti.

Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts

3. Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt 1. punktu nepiemērot tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

3. Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt šo pantu nepiemērot tālākajiem reģioniem, Egejas jūras nelielajām salām un Baleāru salu arhipelāgam.

Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
17. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Īpašās situācijās, kad lauksaimniecības sistēmas īpatnību dēļ lauksaimniekiem nav zemes, taču līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā viņiem tiek piešķirts atbalsts pamata maksājuma veidā, ienākumu pamatatbalstu sniedz, izmaksājot noteiktu summu par katru saimniecību.

Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts

3. Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru īstena lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

3. Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru aktīvā lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

Grozījums Nr. 1119
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts un 2.a punkts(jauns)

2. Attiecībā uz līdzīgos sociālekonomiskos un agronomiskos apstākļos esošām teritoriju grupām dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt.

2. Atbilstoši sociālekonomiskajiem, vides vai agronomiskajiem apstākļiem dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamo summu diferencēt dažādām teritoriju grupām. Dalībvalstis var nolemt palielināt summas reģioniem, kuros ir dabai vai teritorijai specifiski nelabvēlīgie apstākļi, un neapdzīvotām teritorijām, kā arī atbalstam ilggadīgiem zālājiem. Attiecībā uz tradicionālajām plašajām alpīnveida ganībām, ko noteikušas dalībvalstis, ienākuma pamatatbalsta summu par hektāru var samazināt neatkarīgi no lauku saimniecības ienākumu stāvokļa.

2.a Dalībvalstis var izstrādāt mehānismus, kas ierobežo to atbilstīgo hektāru skaitu valstī, par kuriem var saņemt atbalstu, pamatojoties uz atsauces periodu, ko noteikusi dalībvalsts.

Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts

2. Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj maksājumtiesības ienākumu pamatatbalsta piešķiršanā neizmantot, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī. Dalībvalstis, kuras jau ir pabeigušas maksājumtiesību pielāgošanas iekšējo procesu, var nolemt no maksājumtiesībām atteikties agrāk.

Grozījums Nr. 1120
Regulas priekšlikums
20. pants

20. pants

Maksājumtiesību vērtība un konverģence

1. Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2020. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2020. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.

1. Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2023. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2023. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.

2. Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

3. Dalībvalstis vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksājumtiesību vērtības maksimālo līmeni dalībvalstī vai katrā saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktajā teritoriju grupā.

4. Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.

4. Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu pilnībā konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.

5. Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2026. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2026. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

5. Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2024. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2024. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

5.a Piemērojot 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais plānošanas perioda pēdējā pieprasījuma gadā visu maksājumtiesību vērtība ir 100 % no vidējās plānotās vienības summas attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu 2026. pieprasījumu gadā, kā noteikts KLP stratēģiskajā plānā, kas saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtīts dalībvalstij vai teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

6. Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot 3. punkta piemērošanas rezultātā iegūtās varbūtīgās summas un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp maksājumtiesību vienības vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, un to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vienības vērtība noteikta saskaņā ar 1. punktu un pārsniedz to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā.

7. Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 %.

Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts

1. Ienākumu pamatatbalstu īsteniem lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā īsteni lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

1. Ienākumu pamatatbalstu lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā aktīvie lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts

1. Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, pārvalda valsts rezervi.

1. Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, izveido valsts rezervi, kas atbilst ne vairāk kā 3 % no VII pielikumā noteikto piešķīrumu apmēra.

Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
22. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Vajadzības gadījumā dalībvalstis var pārsniegt 1. punktā minēto procentuālo daļu, lai apmierinātu piešķiršanas vajadzības saskaņā ar 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 5. punktu.

Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts

3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

a) gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību;

a) gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību; vai

Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

b) lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem.

b) lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes un zināšanas;

Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

ba) šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajos gadījumos dalībvalstis var piešķirt prioritāti sievietēm, lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto mērķi.

Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
22. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Dalībvalstis atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem var noteikt arī citus gadījumus, kuros lauksaimnieki saskaņā ar 96. pantā izklāstīto vajadzību novērtējumu ir mazāk aizsargāti vai ciešāk saistīti ar 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ietverot lauksaimniekus, kuri tikko sākuši izmantot kolektīvi pārvaldītas platības.

Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
22. pants – 5. punkts

5. Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību īsteniem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie īstenie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

5. Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību aktīviem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie aktīvie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
22. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai visiem palielinātu ienākumu pamatatbalstu vai izpildītu 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, ar nosacījumu, ka pietiekamas summas atliek piešķīrumiem, kas paredzēti šā panta 4. un 5. punktā.

Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
23. pants

23. pants

svītrots

Deleģētās pilnvaras

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

a) rezerves izveidošanu;

b) piekļuvi rezervei;

c) deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām.

Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts

1. Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem.

1. Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi aktīviem lauksaimniekiem.

Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
24. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Maksājumtiesībām nedrīkst piešķirt tirgus vērtību.

Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
25. pants – virsraksts

Fiksētas summas maksājums mazajiem lauksaimniekiem

Vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniekiem

Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. daļa

Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Dalībvalstis ievieš vienkāršotu shēmu tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuru pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz 1250 EUR. Šāda shēma var sastāvēt no vienreizēja maksājuma, aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus, vai arī var izmaksāt maksājumus par hektāru, kurus var diferencēt atkarībā no teritoriju veida, kā definēts 18. panta 2. punktā. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva.

Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
25. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Lauksaimnieki, kuri vēlas piedalīties vienkāršotajā shēmā, iesniedz pieteikumu ne vēlāk kā dalībvalsts noteiktā termiņā, neskarot dalībvalstu spējas nosacījumiem atbilstīgos lauksaimniekus iekļaut automātiski un piedāvāt viņiem iespēju konkrētā termiņā no šīs shēmas izstāties.

Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
25. pants – 1.b punkts (jauns)

1.b Lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā, dalībvalstis var piemērot vienkāršotas nosacījumu sistēmas pārbaudes, kā noteikts Regulas (ES) [HzR] 84. pantā.

Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
25. pants – 1.c punkts (jauns)

1.c Dalībvalstis var izstrādāt noteikumus un pakalpojumus, ar ko samazināt administratīvās izmaksas, atbalstot mazo lauksaimnieku sadarbību.

Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
25. pants – 1.d punkts (jauns)

1.d Dalībvalstis nodrošina, lai nevienu šajā pantā paredzēto priekšrocību nepiešķirtu lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi pēc 2018. gada 1. jūnija mākslīgi radījuši nosacījumus, kas viņiem ļauj saņemt maziem lauksaimniekiem paredzētos maksājumus.

Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts

2. Atbalsta pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

2. Atbalsta taisnīgu pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
26. pants – 3. punkts

3. Dalībvalstis nosaka vienotu atbalsta summu par hektāru vai diferencē atbalsta summu atkarībā no hektāru kopskaita, kā arī nosaka, kāds ir maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimniekam ir iespējams saņemt pārdalošo ienākumu atbalstu.

3. Dalībvalstis nosaka maksājumu, kas līdzvērtīgs atbalsta summai par hektāru, vai diferencē šo summu atkarībā no hektāru kopskaita. Dalībvalstis var diferencēt šīs summas atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 1158cp3 un 211
Regulas priekšlikums
26. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Pārdalošais maksājums par hektāru nepārsniedz 65 % no ienākumu pamatatbalsta ilgtspējai atbilstīgi valsts vai teritorijas vidējam rādītājam, kas reizināts ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
26. pants – 3.b punkts (jauns)

3.b Atbalsttiesīgo hektāru skaits vienam lauksaimniekam nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valstī vai vidējo lielumu atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Dalībvalstis piekļuvi šim maksājumam piešķir, sākot no lauku saimniecības pirmā atbalsttiesīgā hektāra.

Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
26. pants – 3.c punkts (jauns)

3.c Dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzīto mērķi nosaka nediskriminējošus kritērijus, ar ko aprēķināt summu, kas KLP stratēģisko plānu kontekstā jāpiešķir kā pārdalošais papildu ienākums ilgtspējai, un nosaka arī finansējuma maksimālo apjomu, kuru pārsniedzot lauku saimniecībām nav tiesību saņemt pārdalošo maksājumu. Dalībvalstis ņem vērā lauku saimniecību ienākumu vidējo līmeni valsts vai reģionālā līmenī. Nosakot pārdalīšanas kritērijus, ņem vērā arī dabas un īpašos ierobežojumus, ar kādiem lauksaimnieciskās darbības izvēršanā saskaras atsevišķi reģioni, tostarp salu reģioni.

Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
26. pants – 4. punkts

4. Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā.

svītrots

Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
26. pants – 5. punkts

5. Valstī veikto tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru nosaka pēc valsts maksimālā apjoma, kas IV pielikumā tiešajiem maksājumiem noteikts par konkrētu pieprasījumu gadu, un ienākumu pamatatbalsta apjoma, kurš par minēto pieprasījumu gadu pienākas par hektāros izteiktu kopējo plānoto izlaidi.

svītrots

Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
26. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 217, 743, 1158cp5 un 1219
Regulas priekšlikums
26. pants – 5.b punkts (jauns)

5.b Dalībvalstis nodrošina, ka šajā nodaļā noteiktās priekšrocības nepiešķir lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi savu lauku saimniecību sadalījuši vienīgi tādēļ, lai saņemtu pārdalošos maksājumus. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības radušās šādas sadalīšanas rezultātā.

Grozījums Nr. 218 un 1161cp1
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri definēti saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 1159
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts

2. Pildot 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos” un pienākumu vismaz 2 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

2. Pildot pienākumu piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto mērķi un pienākumu vismaz 4 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Grozījums Nr. 1161cp3
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts

3. Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja atsaistīta maksājuma veidā.

3. Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus, sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums maksājuma gados jaunajiem lauksaimniekiem saņemšanai, un to sniedz vai nu kā vienreizēju maksājumu vienam aktīvam lauksaimniekam, vai kā ikgadēju atsaistītu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru. Tādā gadījumā to var aprēķināt saskaņā ar valsts noteikumiem vai atbilstoši 18. panta 2. punktā definētajām teritorijām.

Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
27. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Gados jaunie lauksaimnieki, kuri Regulas (ES) Nr. 1307/2013 piemērošanas pēdējā gadā saņēmuši minētās regulas 50. pantā paredzēto atbalstu, var saņemt šajā pantā paredzēto atbalstu uz laikposmu, kas kopā nepārsniedz šā panta 3. punktā minēto laikposmu.

Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
27. pants – 3.b punkts (jauns)

3.b Maksājumu piešķir par hektāru skaitu, kas nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valsts līmenī, vai atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
27. pants – 3.c punkts (jauns)

3.c Attiecībā uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pieder pie lauksaimnieku grupām, ražotāju organizācijām vai kooperatīviem, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai attiecīgie lauksaimnieki, pievienojoties šādām struktūrām, nezaudētu šajā pantā paredzēto atbalstu.

Grozījums Nr. 1160
Regulas priekšlikums
27. pants – 3.d punkts (jauns)

3.d Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ― ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 1130
Regulas priekšlikums
28. pants

28. pants

Klimatiskās un vidiskās shēmas

Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas

1. Brīvprātīgu klimatisko un vidisko shēmu (“ekoshēmu”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Brīvprātīgu klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu ("ekoshēmas") satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis izveido un paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Ekoshēmām vienā rīcības jomā ir jāatbilst mērķiem, kas noteikti citā rīcības jomā.

Dalībvalstis piedāvā daudzveidīgas ekoshēmas, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki spēj tajās piedalīties un gūt atlīdzību par dažādu mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis izveido dažādas shēmas, kas sniedz papildu ieguvumus, veicina sinerģiju un uzsver integrētu pieeju. Lai atvieglotu saskaņošanu un efektīvu atlīdzināšanu, dalībvalstis izveido vērtēšanas vai punktu sistēmas.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta īstenus lauksaimniekus, kuri apņemas savos atbalsttiesīgajos hektāros piekopt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus vai lauksaimnieku grupas, kas apņemas saglabāt un īstenot labvēlīgu lauksaimniecības praksi un pārkārtoties uz tādu lauksaimniecības praksi un tādiem paņēmieniem, kuri dod lielāku ieguldījumu klimatam, videi un dzīvnieku labturībai un kuri ir izveidoti saskaņā ar 28.a pantu un iekļauti sarakstos, kas minēti 28.b pantā, un ir pielāgoti konkrētu valsts vai reģionālo vajadzību nodrošināšanai.

3. Dalībvalstis izveido klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu.

3. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma un/vai par saimniecību piešķirama maksājuma veidā kā stimulējošu maksājumu, kas pārsniedz kompensāciju par papildu izmaksām un zaudētajiem ienākumiem, un to var izmaksāt kā vienreizēju maksājumu. Katrai ekoshēmai nosaka atšķirīgu maksājumu līmeni atbilstīgi izvirzītajam mērķim, ņemot vērā nediskriminējošus kritērijus.

4. Šos praktiskos paņēmienus izstrādā tā, lai ar tiem sasniegtu vienu vai vairākus no 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem.

5. Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies:

a) pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu;

b) pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

c) pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

6. Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā

a) maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai

b) maksājumus, ar kuriem saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensē 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm.
65. pants

8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus par ekoshēmām.

Grozījums Nr. 238
Regulas priekšlikums
28.a pants (jauns)

28.a pants

Konkurētspējas veicināšanas shēmas

1. Dalībvalstis saskaņā ar šajā pantā un dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos izklāstītajiem nosacījumiem atbalsta brīvprātīgas shēmas konkurētspējas veicināšanai (“veicināšanas shēmas”).

2. Ar šāda veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus, kuri uzņemas izdevumu saistības, lai veicinātu lauksaimnieka konkurētspēju lauksaimniecības jomā.

3. Dalībvalstis izveido sarakstu ar attiecināmo izdevumu kategorijām, kas veicina lauksaimnieka konkurētspēju.

4. Šāda prakse ir izstrādāta tā, lai atbilstu vienam vai vairākiem konkrētiem ekonomikas mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un veicina 5. pantā izvirzītā horizontālā mērķa sasniegšanu.

5. Šāda veida intervencēs dalībvalstis maksājumus piešķir tikai par tādu saistību segšanu, kas attiecībā uz šo regulu nerada dubultu finansēšanu.

6. Veicināšanas shēmām atbalstu piešķir kā ikgadēju maksājumu, un atbalsta veidi ir šādi:

a) maksājumi, kas balstīti uz atbalsttiesīgiem hektāriem un kas papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu; vai

b) maksājumi, kas saņēmējiem kompensē visas radušās izmaksas vai to daļu; vai

c) maksājumi, kas balstīti uz šāda veida intervencei raksturīgu izlaidi.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā paredzētās intervences ir saskanīgas ar tām, kas piešķirtas saskaņā ar 27., 28., 65., 68., 69., 70., 71. un 72. pantu.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar turpmākiem noteikumiem par veicināšanas shēmām.

Grozījums Nr. 1131
Regulas priekšlikums
28.b pants (jauns)

28.b pants

Klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīga lauksaimniecības prakse

1. Ar šā veida intervenci atbalsta lauksaimniecības praksi, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus konkrētos mērķus, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā, vienlaikus saglabājot un stiprinot lauksaimnieku ekonomisko veikumu atbilstīgi konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

2. Šā panta 1. punktā minētā lauksaimniecības prakse aptver vismaz divas no tālāk minētajām klimata un vides darbību jomām:

a) darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, tostarp lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana, kā arī oglekļa piesaistes saglabāšana un/vai uzlabošana;

b) darbības, ar kurām mazina citas emisijas, kas nav siltumnīcefekta gāzu emisijas;

c) ūdens kvalitātes aizsardzība vai uzlabošana lauksaimniecības platībās un ūdens resursu noslogojuma mazināšana;

d) darbības, ar kurām mazina augsnes eroziju, uzlabo augsnes auglību, uzlabo barības vielu pārvaldību, kā arī saglabā vai atjauno augsnes biotu;

e) bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, saglabāšana vai dzīvotņu un sugu atjaunošana, apputeksnētāju sugu aizsardzība un ainavu iezīmju pārvaldība, cita starpā arī jaunu ainavu iezīmju veidošana;

f) darbības, ar kurām nodrošina pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un samazina to lietošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdiem, kas apdraud cilvēku veselību un bioloģisko daudzveidību;

g) tādu teritoriju izveide, kurās ir ražošanā neizmantojamas iezīmes vai kurās nelieto pesticīdus un mēslošanas līdzekļus;

h) darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku labturību un novērš rezistenci pret antimikrobālajiem līdzekļiem;

i) darbības, ar kurām mazina dabas resursu izmantošanu un uzlabo to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, piemēram, precīzā lauksaimniecība;

j) darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku un augu daudzveidību, lai tie kļūtu noturīgāki pret slimībām un klimata pārmaiņām.

3. Šā panta 1. punktā minētā lauksaimniecības prakse:

a) pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu;

b) pārsniedz prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz dzīvnieku labturību un mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

c) pārsniedz nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d) pilda saistības vai papildsaistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu.

4. Komisija līdz ... [divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 138. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, izveidojot neobligātu un orientējošu sarakstu, kurā uzskaitīti lauksaimniecības prakses veidi, kas atbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem.

Grozījums Nr. 1132
Regulas priekšlikums
28.c pants (jauns)

28.c pants

Klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīgas lauksaimniecības prakses valstu saraksti

Dalībvalstis, sadarbojoties ar valstu, reģionālajām un vietējām ieinteresētajām personām, izveido 28. pantā minēto klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīgas lauksaimniecības prakses valstu sarakstus, nodrošinot iespēju izmantot piemērus, kas uzskaitīti 28.b pantā minētajā neobligātajā un orientējošajā sarakstā, vai izveidot citas darbības, kas atbilst 28.b panta nosacījumiem, un ņem vērā attiecīgās valstu un reģionu vajadzības, kā noteikts 96. pantā.

Valstu sarakstos iekļauj dažādu veidu pasākumus, kas nav 65. pantā minētie pasākumi, vai 28. pantam atbilstīgus pasākumus, kuriem ir tāda pati specifika, bet atšķirīgs mērķu līmenis.

Dalībvalstis šajos sarakstos iekļauj vismaz ekoshēmas, lai lauku saimniecībām izveidotu rīku barības vielu ilgtspējīgai pārvaldībai un attiecīgā gadījumā mitrāju un kūdrāju pienācīgai saglabāšanai.

Automātiski uzskata, ka teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai 2009/147/EK, kurās tiek veiktas līdzvērtīgas darbības, ir shēmai atbalsttiesīgas.

Komisija pieņem valstu sarakstus atbilstīgi 106. un 107. pantā minētajai procedūrai.

Izstrādājot valstu sarakstus, Komisija sniedz dalībvalstīm vajadzīgos norādījumus, saskaņojot tos ar 113. pantā paredzētajiem kopējās lauksaimniecības politikas Eiropas un valsts tīkliem, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, uzlabotu zināšanu bāzi un rastu risinājumus.

Novērtējot valstu sarakstus, Komisija jo īpaši ņem vērā shēmu uzbūvi, iespējamo efektivitāti, izmantošanu, iespējamās alternatīvas un shēmu atbilstību konkrētajiem mērķiem, kas minēti 28.a pantā.

Komisija valstu sarakstus novērtē reizi divos gados. Novērtējumus publisko un neatbilstības vai negatīva novērtējuma gadījumā dalībvalstis ierosina grozījumus valstu sarakstos un shēmās saskaņā ar 106. un 107. pantā noteikto procedūru.

Grozījums Nr. 239
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu īsteniem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu aktīviem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 240 un 1162
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts

2. Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, strukturējumu, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības. Atkāpjoties no iepriekšējā teikuma, dalībvalstis var atbalstīt 30. pantā uzskaitīto proteīnaugu un pākšaugu audzēšanu, lai uzlabotu konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti. Turklāt šīm intervencēm jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts

3. Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.

3. Saistītais atbalsts ir ražošanas limitu shēma ikgadēja maksājuma veidā, kas balstīts uz noteiktām platībām un ražas apjomiem vai noteiktu dzīvnieku skaitu un kas atbilst maksimālajam finansējumam, kuru dalībvalstis nosaka katram pasākumam un paziņo Komisijai.

Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Dalībvalstis var nolemt mērķorientēt vai palielināt saistīto atbalstu atkarībā no saņēmēja uzņemtajām saistībām uzlabot konkurētspēju, kvalitāti vai nozares strukturējumu.

Grozījums Nr. 1163
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.b punkts (jauns)

3.b Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ― ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. daļa

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji un citas nepārtikas kultūras, kas nav kokaugi un ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilos materiālus.

Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm un produkcijai vai īpašiem saimniekošanas veidiem: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji.

Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
31. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, saistīto atbalstu var piešķirt arī lauksaimniekiem, kuru rīcībā nav atbalsttiesīgu hektāru.

Piešķirot saistīto atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) pastāv acīmredzama vidiska vai sociālekonomiska vajadzība vai ieguvums;

b) atbalsts nerada lielus izkropļojumus iekšējā tirgū; un

c) atbalsts lopkopībai tiek piešķirts saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

Grozījums Nr. 1229 un 1353
Regulas priekšlikums
31. pants – 1.b punkts (jauns)

1.b Saistītajā ienākuma atbalstā proporcionāli neiekļauj tādu liellopu galvu skaitu, ko paredzēts pārdot ar vēršu cīņām saistītām darbībām gan tiešā tirdzniecībā, gan ar starpniecību.

Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
33. pants

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. daļa

Īsteniem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

Aktīviem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu.

Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
36. pants – 3. punkts – 1. ievilkums

– Bulgārija: 624,11 EUR;

– Bulgārija: X EUR;

Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
36. pants – 3. punkts – 2. ievilkums

– Grieķija: 225,04 EUR;

– Grieķija: X EUR;

Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
36. pants – 3. punkts – 3. ievilkums

– Spānija: 348,03 EUR;

– Spānija: X EUR;

Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
36. pants – 3. punkts – 4. ievilkums

– Portugāle: 219,09 EUR.

– Portugāle: X EUR.

Grozījums Nr. 251 un 1042
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. daļa – a punkts

a) augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

a) augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā, un šādi pārstrādei paredzētie produkti;

Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. daļa – f punkts

f) citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā.

f) citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, kā arī proteīnaugi.

Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
40. pants – 3. punkts

3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs.

3. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs, un pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētās nozares un intervenču veidus.

Grozījums Nr. 254
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. daļa – a punkts

a) pareizu šajā nodaļā paredzēto veidu intervenču darbību;

a) pareizu šajā nodaļā paredzēto intervenču veidu darbību, jo īpaši nolūkā novērst konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū;

Grozījums Nr. 255
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

aa) atbalsta sniegšanu ražotāju organizācijām saistībā ar ražotāju konkrēto uzdevumu izpildi, kā norādīts šajā nodaļā;

Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. daļa – c punkts

c) Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm, kā arī bezmaksas izplatīšanai no tirgus izņemto produktu pakošanas un pārvadāšanas izmaksu fiksētām likmēm un izmaksām, kas saistītas ar produktu pārstrādi pirms to nodošanas bezmaksas izplatīšanai;

Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

ca) darbības fonda izveidošanas un pārvaldīšanas nosacījumiem, kā arī atbalsta un avansa maksājumu pieprasīšanas nosacījumiem.

Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi:

Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – b punkts

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu;

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu un īsas piegādes ķēdes, kā arī veicināt kolektīvās sarunas par līgumiem;

Grozījums Nr. 260
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – c punkts

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – d punkts

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību;

Grozījums Nr. 262
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – f punkts

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot pārstrādei paredzētos produktus un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai citām publiskām vai privātām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr. 263
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – g punkts

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr. 264
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – i punkts

i) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

i) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, ietverot fitosanitāros aspektus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes.

Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

ia) apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus un samazināt to daudzumu;

Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns)

ib) veicināt ģenētisko daudzveidību.

Grozījums Nr. 267 un 819cp2
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu;

a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, ietverot tās, kas vērstas uz ūdens ekonomiju un kvalitāti, enerģijas ražošanu un ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu plūsmu uzraudzību un ražošanas uzraudzību;

Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

aa) augļu un dārzeņu nozares produktu ražošanas plānošana un pielāgošana pieprasījumam, jo īpaši kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā;

Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

ab) rīcība produktu tirgus vērtības palielināšanai;

Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

ac) ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kolektīva uzglabāšana;

Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b) pētniecība un eksperimentālā ražošana, īpaši vērsta uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, kultūru noturību pret kaitēkļiem, pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšanu;

b) pētniecība un eksperimentālā ražošana, kas vērsta uz tādiem pasākumiem kā ūdens ekonomija un kvalitāte, enerģijas ražošana un ekonomija, ekoiepakojums, atkritumu daudzuma samazināšana, izturētspēja pret kaitīgajiem organismiem, integrētā augu aizsardzība (IAA), pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšana, apputeksnētāju saglabāšana, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšana;

Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) rīcība nolūkā uzlabot vidi, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām;

Grozījums Nr. 273
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

d) integrētā ražošana;

d) integrētā ražošana, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot atkarību no pesticīdiem un citiem ražošanas līdzekļiem;

Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

e) augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība;

e) augsnes struktūru saglabājoša un atjaunojoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība, tostarp nolūkā nepieļaut augsnes degradāciju;

Grozījums Nr. 275
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

h) kultūru noturību pret kaitēkļiem uzlabojoša rīcība;

h) rīcība izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošanai un kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma mazināšanai, tostarp veicinot IAA;

Grozījums Nr. 276
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

ha) rīcība, ar ko ievieš ražošanas sistēmas, kas sevišķi palielina bioloģisko un strukturālo daudzveidību;

Grozījums Nr. 277
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

k) augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

k) augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša un īsas piegādes ķēdes veicinoša rīcība;

Grozījums Nr. 279
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

n) noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

n) noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus, meklēt jaunus noieta tirgus, kā arī informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu;

Grozījums Nr. 280
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

o) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

o) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu, IAA, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, agroekoloģisku praksi, produktu kvalitātes un tirgus nosacījumu uzlabošanu, kā arī attiecībā uz vienošanos par fitosanitārajiem eksporta protokoliem un šādu protokolu piemērošanu trešām valstīm;

Grozījums Nr. 281
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

p) apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

p) apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu alternatīvām, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu.

Grozījums Nr. 282
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – pa apakšpunkts (jauns)

pa) rīcība kvalitātes uzlabošanai ar inovāciju;

Grozījums Nr. 283
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – pb apakšpunkts (jauns)

pb) izsekojamības/sertifikācijas sistēmu ieviešana.

Grozījums Nr. 284
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kolektīvā uzglabāšanā;

Grozījums Nr. 285
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

d) produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem;

d) produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas, tostarp sedzot izņemto produktu pārstrādes izmaksas pirms to bezmaksas izplatīšanas, vai citiem mērķiem;

Grozījums Nr. 286
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

g) ražas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

g) ražas apdrošināšana, tostarp uz rādītājiem balstītas apdrošināšanas rīcībpolitikas, kas sedz izmērāmu zaudējumu rašanos, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus;

Grozījums Nr. 287
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

h) padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

h) profesionālas pieredzes apmaiņa un/vai padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem;

Grozījums Nr. 288
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

ha) reaģējot uz tirgus krīzēm — produktu popularizēšana un izpratnes veidošana par augļu un dārzeņu patēriņa labvēlīgo ietekmi uz veselību;

Grozījums Nr. 289
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

i) trešo valstu fitosanitāro protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem;

i) vienošanās par trešo valstu fitosanitārajiem protokoliem, šādu protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai nodrošinātu piekļuvi trešo valstu tirgiem, ietverot tirgus izpēti;

Grozījums Nr. 290
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

ia) fitosanitāro krīžu novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr. 291
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

k) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

k) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, piemēram, IAA, un pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu;

Grozījums Nr. 292
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

ka) apmācības pasākumi un apmaiņa ar paraugpraksi.

Grozījums Nr. 293
Regulas priekšlikums
44. pants – 2. punkts

2. Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta d) un e) punkta mērķus un vēl vismaz divus citus minētā panta mērķus.

2. Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta b), d) un e) punktā minētos mērķus un vēl vismaz divus citus minētajā pantā paredzētos mērķus.

Grozījums Nr. 294
Regulas priekšlikums
44. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas var būt daļējas darbības programmas vai pilnīgas darbības programmas. Pilnīgām darbības programmām jāatbilst tādiem pašiem pārvaldības noteikumiem un nosacījumiem, kādiem atbilst ražotāju organizāciju darbības programmas.

Grozījums Nr. 295
Regulas priekšlikums
44. pants – 6. punkts – 1. daļa

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas intervences, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām.

Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas darbības, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām. Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt daļējas darbības programmas, kas sastāv no pasākumiem, kurus dalībniekorganizācijas iekļāvušas savās darbības programmās, taču vēl nav īstenojušas.

Grozījums Nr. 296
Regulas priekšlikums
44. pants – 6. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

a) ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas intervences tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

a) ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas darbības tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem;

Grozījums Nr. 298
Regulas priekšlikums
44. pants – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

aa) darbības programmas ietvertu trīs vai vairāk darbības, kas saistītas ar 42. panta d) un e) apakšpunktā izvirzītajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 300
Regulas priekšlikums
44. pants – 7.a punkts (jauns)

7.a Darbības programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz to pabeigšanai jāpārvalda saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem tās apstiprinātas, ja vien ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība nenolemj brīvprātīgi pieņemt šo regulu.

Grozījums Nr. 301
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a) finansiālām iemaksām, ko veikuši:

svītrots

i) ražotāju organizācijas biedri un/vai pati ražotāju organizācija vai

ii) ražotāju organizāciju apvienības ar minēto apvienību dalībniekorganizāciju starpniecību;

Grozījums Nr. 302
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

1. Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu, lai finansētu dalībvalstu apstiprinātas darbības programmas. Šo fondu finansē ar ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un/vai to partneru iemaksām, ko papildina 46. pantā paredzētā finansiālā palīdzība.

Grozījums Nr. 303
Regulas priekšlikums
46. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

b) 4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības;

b) 4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības; un

Grozījums Nr. 304
Regulas priekšlikums
46. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

ba) 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības:

— ražotāju organizācijām, kuru tirgū laistās produkcijas vērtība un dalībnieku skaits darbības programmas iesniegšanas gadā ir par 25 % lielāks nekā vidējā tirgū laistās produkcijas vērtība un vidējais dalībnieku skaits, kāds reģistrēts iepriekšējās darbības programmas īstenošanas laikā;

— pirmajai ražotāju organizācijas darbības programmai pēc apvienošanās;

— katrai transnacionālai ražotāju organizācijai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai.

Grozījums Nr. 305
Regulas priekšlikums
46. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

c) 5 % no katras transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības.

svītrots

Grozījums Nr. 306
Regulas priekšlikums
46. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību var palielināt šādi:

Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību, kas paredzēta a), b) un ba) apakšpunktā, var palielināt par 0,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka šo procentuālo daļu izmanto vienīgi vienai vai vairākām intervencēm, kas saistītas ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

a) ražotāju organizācijas gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,1 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm;

b) ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā;

c) transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras transnacionāla ražotāju organizācija vai transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā.

Grozījums Nr. 307
Regulas priekšlikums
46. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

a) dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

a) dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 308
Regulas priekšlikums
46. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

d) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizāciju apvienība pirmo reizi īsteno darbības programmu;

d) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas vienā dalībvalstī, vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, pirmo reizi īsteno darbības programmu;

Grozījums Nr. 309
Regulas priekšlikums
46. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

fa) ražotāju organizācijas darbojas kalnu apgabalos un salu reģionos;

Grozījums Nr. 310
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

1. Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, un salu un nomaļos reģionos, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu.

Grozījums Nr. 311
Regulas priekšlikums
48. pants – 1. daļa

Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vismaz vienu no 6. panta 1. punktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem.

Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot attiecīgos 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 312
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. Attiecībā uz katru 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:

1. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem:

Grozījums Nr. 313
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a) tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām;

a) tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām, tostarp labas prakses, informētības un publicitātes veicināšana, kā arī pamatizglītība, tālākizglītība un tālākapmācība;

Grozījums Nr. 314
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b) bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi apkarojoša rīcība;

b) bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi, apkarojoša un preventīva rīcība, un epidēmiju izturētspēju uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 315
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

ba) bišu veselības valsts tīklu izveide un/vai attīstība;

Grozījums Nr. 316
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

d) biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstoša rīcība;

d) rīcība biškopības produktus analizējošo valsts, reģionālo vai vietējo laboratoriju atbalstam, tostarp attiecībā uz bišu zaudēšanu vai produktivitātes samazināšanos un bitēm potenciāli toksiskām vielām;

Grozījums Nr. 317
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

e) bišu skaita atjaunināšana stropos Savienībā;

e) rīcība nolūkā saglabāt vai palielināt līdzšinējo bišu populāciju skaitu;

Grozījums Nr. 318
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

f) sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

f) sadarbība ar specializētām struktūrām, lai piemērotu pētnieciskās un eksperimentālās programmas biškopības un biškopības produktu jomā;

Grozījums Nr. 319
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

ha) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

Grozījums Nr. 320
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

hb) rīcība ražošanas plānošanai un piedāvājuma pielāgošanai pieprasījumam;

Grozījums Nr. 321
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)

hc) preventīvi pasākumi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu problēmas risināšanai;

Grozījums Nr. 322
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hd apakšpunkts (jauns)

hd) rīcība nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām un nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem;

Grozījums Nr. 323
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – he apakšpunkts (jauns)

he) pasākumi biškopju un lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, jo īpaši nolūkā mazināt pesticīdu lietošanas ietekmi;

Grozījums Nr. 324
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hf apakšpunkts (jauns)

hf) energotaupība, energoefektivitātes palielināšana un ekoiepakojums;

Grozījums Nr. 325
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hg apakšpunkts (jauns)

hg) atkritumu radīšanas samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un apsaimniekošana;

Grozījums Nr. 326
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hh apakšpunkts (jauns)

hh) rīcība medus bišu apputeksnēšanas spēju un līdzāspastāvēšanas savvaļas apputeksnētājiem uzlabošanai, tostarp izveidojot un uzturot labvēlīgas dzīvotnes;

Grozījums Nr. 327
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hi apakšpunkts (jauns)

hi) ģenētisko daudzveidību uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 328
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – hj apakšpunkts (jauns)

hj) pasākumi gados jaunu vai iesācēju biškopju atbalstam.

Grozījums Nr. 329
Regulas priekšlikums
49. pants – 4. punkts

4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

4. Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 75 % no attiecīgajiem izdevumiem, izņemot tālāko reģionu gadījumā, attiecībā uz kuriem palīdzības robežvērtība ir 85 %. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis.

Grozījums Nr. 330
Regulas priekšlikums
49. pants – 5. punkts

5. Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem.

5. Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr. 331
Regulas priekšlikums
49. pants – 6. punkts

6. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā.

6. Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā.

Grozījums Nr. 332
Regulas priekšlikums
49. pants – 6.a punkts (jauns)

6.a Visas valstu programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 333
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības:

Grozījums Nr. 334
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. daļa – a punkts

a) par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā;

a) par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā;

Grozījums Nr. 335
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. daļa – b punkts

b) par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu saimju skaits;

b) par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu stropu un saimju skaits;

Grozījums Nr. 336
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr. 337
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – a punkts

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b)–f) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna ražotāju konkurētspēju, tostarp palīdzēt uzlabot ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi;

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu uzlabot ekonomisko ilgtspēju un Savienības vīna ražotāju konkurētspēju;

Grozījums Nr. 338
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

aa) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, uzlabot ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi, tostarp palīdzot vīnkopjiem samazināt ražošanas līdzekļu izmantojumu un īstenot vidiski ilgtspējīgākas metodes un audzēšanas paņēmienus, kā arī saglabāt tradicionālo Savienības šķirņu daudzveidību;

Grozījums Nr. 339 un 820cp3
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – b punkts

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to ilgtermiņa konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu;

Grozījums Nr. 340
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

ca) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto mērķi uzlabot piedāvājuma koncentrāciju, lai veicinātu ekonomikas sniegumu un nozares strukturēšanu;

Grozījums Nr. 341
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – f punkts

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus un atliekvielas izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vai agronomiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi;

Grozījums Nr. 342
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – h punkts

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs;

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs, ietverot vīna tirgu atvēršanu, diversificēšanu un konsolidēšanu;

Grozījums Nr. 343
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)

ia) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem nodrošināt vīnkopības ekonomisko ilgtspēju un rentabilitāti apvidos ar būtiskiem dabas ierobežojumiem, kalnu nogāzēs un mazāk attīstītos apvidos;

Grozījums Nr. 820cp7
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns)

ib) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

Grozījums Nr. 344 un 1122cp1
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a) vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

a) vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai kad tie izarti brīvprātīgā kārtā, lai apstādītu no jauna saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības uzlabošanu, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu;

Grozījums Nr. 345 un 1122cp2
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

aa) vīnogulāju stādīšana zemē, kuras apstādīšanai atļauja piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 3. nodaļas 1. iedaļā noteikto atļauju sistēmu, tradicionālajos vīndarības apgabalos, kuriem draud izzušana un kurus nosaka dalībvalstis kā vīndarības daudzveidību aizsargājošu pasākumu;

Grozījums Nr. 346 un 1122cp2
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

ab) pētniecība un eksperimentālā ražošana un citi pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā Eiropas vīnogu šķirņu starpšķirņu un iekššķirnes daudzveidības saglabāšana, pētīšana un uzlabošana, kā arī pasākumi šķirņu ekonomiskā pielietojuma veicināšanai;

Grozījums Nr. 347 un 1122cp2
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

ac) rīcība pesticīdu lietošanas samazināšanai;

Grozījums Nr. 348 un 1122cp2
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ad apakšpunkts (jauns)

ad) rīcība nolūkā samazināt risku vīnkopjiem, kuri apņemas fundamentāli mainīt metodes un ražošanas sistēmu, lai ražošanu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp palielinot strukturālo un bioloģisko daudzveidību;

Grozījums Nr. 349 un 1122cp2
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b) materiālas un nemateriālas investīcijas pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos;

b) materiālas un nemateriālas investīcijas vīnkopju saimniecībās, tostarp kalnu nogāžu un terasveida apgabalos (izņemot investīcijas darbībās, kas atbilst a) apakšpunktā izklāstītajam intervences veidam), pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos; šādu investīciju mērķis var būt vīnadārzu aizsargāšana no klimatiskiem apdraudējumiem un saimniecību pielāgošana jaunajām Savienības tiesību aktu prasībām;

Grozījums Nr. 350 un 1122cp2
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

d) ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitēkļu invāzijas nodarītiem postījumiem;

Grozījums Nr. 351 un 1122cp2
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

e) materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un blakusproduktu, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā;

e) materiālas un nemateriālas investīcijas digitalizācijā un inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un tehnoloģisko procesu, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētajiem produktiem vai ar vīndarības blakusproduktiem, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā, un/vai palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr. 353 un 1122cp3
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

g) dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

g) dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi;

Grozījums Nr. 354 un 1122cp4
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

ga) rīcība nolūkā uzlabot zināšanas par tirgiem, piemēram, ekonomiski un regulatīvi pētījumi par tagadējiem tirgiem, kā arī pasākumi vīna tūrisma popularizēšanai, lai vairotu Eiropas vīnadārzu slavu;

Grozījums Nr. 355 un 1122cp5
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – ievaddaļa

h) noieta veicināšana trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

h) noieta veicināšana un saziņa trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākas no šādām darbībām un pasākumiem nolūkā uzlabot vīna nozares konkurētspēju un atvērt, diversificēt un konsolidēt tirgus:

Grozījums Nr. 356 un 1122cp5
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – iv punkts

iv) jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

iv) jaunu vai tagadējo tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai un konsolidēšanai;

Grozījums Nr. 357 un 1122cp5
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – vi punkts

vi) tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir atvieglot piekļuvi trešo valstu tirgiem;

Grozījums Nr. 358 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

ia) ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība;

Grozījums Nr. 359 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

ib) bioloģiskā ražošana;

Grozījums Nr. 360 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

ic) integrētā ražošana;

Grozījums Nr. 361 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – id apakšpunkts (jauns)

id) precīzā vai digitalizētā ražošana;

Grozījums Nr. 362 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ie apakšpunkts (jauns)

ie) augsnes saglabāšana un oglekļa vairošana augsnē;

Grozījums Nr. 363 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – if apakšpunkts (jauns)

if) bioloģiskai daudzveidībai vai ainavas saglabāšanai labvēlīgu dzīvotņu izveidošana vai uzturēšana, tostarp ainavas vēsturiskās vērtības saglabāšana;

Grozījums Nr. 364 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ig apakšpunkts (jauns)

ig) vīnogulāju izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un slimībām uzlabošana;

Grozījums Nr. 365 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – ih apakšpunkts (jauns)

ih) atkritumu radīšanas samazināšana un labāka atkritumu apsaimniekošana.

Grozījums Nr. 366 un 1122cp6
Regulas priekšlikums
52. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Pirmās daļas h) apakšpunktā minētie veicināšanas pasākumi attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni.

Grozījums Nr. 367
Regulas priekšlikums
52. pants – 2. punkts

2. Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētos mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. Dalībvalstis var paredzēt konkrētus noteikumus par informēšanas un veicināšanas rīcību, ko aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldības struktūras īsteno visu attiecīgo uzņēmumu vārdā, jo īpaši noteikumus attiecībā uz šādas rīcības maksimālo ilgumu.

Grozījums Nr. 368
Regulas priekšlikums
53. pants – 1. punkts – 1. daļa

Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos.

Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu brīvprātīgas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu obligātas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām.

Grozījums Nr. 369
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šīs daļas c) un d) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 370
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

c) 75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c) 85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr. 371
Regulas priekšlikums
53. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Savienības finansiālā palīdzība 52. panta 1. punkta aa), ab), ac), fa), ia), ib), ic), id), ie), if), ig), un ih) apakšpunktā minētajiem mērķiem nepārsniedz 50 % no tiešajām vai attiecināmajām izmaksām.

Grozījums Nr. 372
Regulas priekšlikums
53. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos;

a) 50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šīs daļas c) un d) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 373
Regulas priekšlikums
53. pants – 5. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

c) 75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos;

c) 85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. panta pirmajā punktā minētajos tālākajos reģionos;

Grozījums Nr. 374
Regulas priekšlikums
53. pants – 5. punkts – 2. daļa

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas minēts pirmajā daļā, piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Ieteikumā 2003/361/EK; tomēr to var piemērot jebkuram uzņēmumam LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās nelielajās Egejas jūras salās.

svītrots

Grozījums Nr. 375
Regulas priekšlikums
53. pants – 5. punkts – 3. daļa

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā panta pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru samazina uz pusi.

Pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru var samazināt investīcijām, ko veic uzņēmumi, kas nav mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr to var piemērot visiem uzņēmumiem LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās Egejas jūras nelielajās salās.

Grozījums Nr. 376
Regulas priekšlikums
53. pants – 6. punkts

6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.

6. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem. Dalībvalstis palīdzību var diferencēt atkarībā no uzņēmumu lieluma, lai palielinātu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 377
Regulas priekšlikums
54. pants – 4. punkts

4. Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kādu procentuālo minimumu tās sedz no izdevumiem par rīcību, kuras mērķis ir vides aizsardzība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošana, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšana, enerģijas ietaupīšana un vispārējās energoefektivitātes uzlabošana vīna nozarē.

4. Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nodrošina, ka vismaz 5 % no izdevumiem piešķir vai vismaz vienu pasākumu pieņem, lai saskaņā ar 51. panta aa), b) un f) punktā noteiktajiem mērķiem sasniegtu mērķus, kas saistīti ar vides aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošanu, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšanu, enerģijas ietaupīšanu un vispārējās energoefektivitātes uzlabošanu vīna nozarē.

Grozījums Nr. 378
Regulas priekšlikums
54. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Visas programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 379
Regulas priekšlikums
55. pants – 2. punkts

2. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences.

Grozījums Nr. 380
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. daļa – cpunkts

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību strādāt klimata darbus;

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību veicināt rīcību klimata jomā, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

Grozījums Nr. 381
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. daļa – d punkts

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti;

Grozījums Nr. 382
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. daļa – f punkts

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu pretkaitēkļu noturību un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes.

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes, ietverot izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un profilakses uzlabošanu.

Grozījums Nr. 1241
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

fa) aizsargāt un veicināt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, arī augsnes saglabāšanu.

Grozījums Nr. 383
Regulas priekšlikums
57. pants – 1. punkts

1. Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

1. Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus, kas jānosaka dalībvalstu līmenī. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences.

Grozījums Nr. 384
Regulas priekšlikums
57. pants – 2. punkts

2. Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības. Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu.

Grozījums Nr. 385
Regulas priekšlikums
57. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kas minētas 82. panta 4. punktā, var uzticēt darbības programmu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu atzītām starpnozaru organizācijām, ja šādas organizācijas jau īsteno līdzīgu programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Grozījums Nr. 386
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

d) 75 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

d) 85 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts.

Grozījums Nr. 387
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

da) attiecībā uz salu reģioniem a) līdz d) apakšpunktā minēto procentu likmi palielina par 10 %;

Grozījums Nr. 388
Regulas priekšlikums
58. pants – 3. punkts

3. Dalībvalstis nodrošina papildu finansējumu, kura apjoms ir līdz 50 % no izmaksām, kuras netiek segtas ar Savienības finansiālo palīdzību.

svītrots

Grozījums Nr. 824 un 1242
Regulas priekšlikums
3. sadaļa – 3. nodaļa – 6.a iedaļa (jauna)

6.a IEDAĻA
PĀKŠAUGU NOZARE

58.a pants

Pākšaugu audzēšanas nozares mērķi

Neatkarīgi no 5. un 6. pantā minētajiem vispārīgajiem mērķiem dalībvalstis pākšaugu audzēšanas nozarē cenšas īstenot šādus mērķus:

a) shēma palielina ilgtspējīgas pākšaugu ražošanas un patēriņa apjomus visā Savienībā, lai palielinātu pārtikas un dzīvnieku barības pašpietiekamo nodrošinājumu saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem mērķrādītājiem;

b) mazināt atkarību no spēkbarības maisījumiem, kas satur soju, sevišķi importētu soju no nesen atmežotas vai pārveidotas zemes, saskaņā ar 15. IAM, Savienības solījumu nepieļaut atmežošanu un pastāvošajām privātuzņēmumu atmežošanas nepieļaušanas saistībām;

c) noslēgt barības vielu aprites ciklus un mazināt to mērogu līdz vietēju un reģionālu upes baseinu mērogam saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;

d) stiprināt vietējos un reģionālos tirgus, kuros pārdod pārtiku, dzīvnieku barību un vietēji pielāgotas mazprasīgas sēklu šķirnes.

Šajā nozarē finansētie pasākumi ir saskanīgi ar Savienības klimatiskajām un vidiskajām saistībām un tiesību aktiem, un tie neizraisa tiešu vai netiešu zemes izmantojuma maiņu, patiesi pozitīvi ietekmējot globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši GLOBIOM.

58.b pants

Intervences veidi

Attiecībā uz 58.a pantā minētajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

a) investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; pētniecība un eksperimentālā ražošana un cita veida rīcība, tostarp šādās jomās:

i) augsnes saglabāšana, arī reāla un pierādīta augsnes oglekļa krājumu vairošana bez sistemātiskas paļaušanās uz pesticīdiem;

ii) ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, arī ūdens taupīšanas, uzlabošana;

iii) mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu un apsaimniekošanas paņēmienu izmantošanas veicināšana;

iv) apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana ar mērķi palielināt kultūraugu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un samazināt uzņēmību pret kaitīgajiem organismiem;

v) pesticīdu lietošanas un atkarības no pesticīdu lietošanas samazināšana;

vi) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu lauksaimniecības dzīvotņu izveide un uzturēšana bez pesticīdu izmantošanas;

b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, jo īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, arī attiecībā uz piemērotākās augsekas izvēli, kas jāveic lauksaimniekam;

c) apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa;

d) bioloģiskā ražošana un metodes;

e) pasākumi produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspējas un efektivitātes palielināšanai.

Grozījums Nr. 389
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Saskaņā ar 5. un 6. pantu šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

Grozījums Nr. 390
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – a punkts

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes un daudzumu ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

a) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes, daudzumu un daudzveidības ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas;

Grozījums Nr. 391
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – b punkts

b) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū;

b) koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū un veicināt kolektīvas sarunas par līgumiem; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

Grozījums Nr. 392
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – c punkts

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem, inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

c) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c), d), e), f) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem, noturību pret dzīvnieku slimībām, noturību pret klimata pārmaiņām, ģenētisko daudzveidību, augsnes aizsardzību, biodrošības uzlabošanu un antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšanu, kā arī inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ilgtermiņa ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību;

Grozījums Nr. 393
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – d punkts

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, noturību pret kaitēkļiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību;

d) saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt un ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, noturību pret dzīvnieku slimībām, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību, emisiju samazināšanu un energoefektivitātes palielināšanu;

Grozījums Nr. 394
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – e punkts

e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām;

e) saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, tostarp novērst tropiskās un zoonozes slimības un veikt to pārvaldības pasākumus;

Grozījums Nr. 395
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – f punkts

f) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un tirgus segmentāciju un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām;

Grozījums Nr. 396
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – g punkts

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

g) saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību;

Grozījums Nr. 397
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – h punkts

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes.

h) saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes;

Grozījums Nr. 398
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

ha) novērst plēsēju sugu uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem;

Grozījums Nr. 399
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. daļa – hb punkts (jauns)

hb) sekmēt Savienības stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai, jo īpaši attiecībā uz lopbarības kultūrām un pākšaugiem;

Grozījums Nr. 400 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. Attiecībā uz 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

1. Attiecībā uz 56. panta a)–fa) punktā un 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas divus vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr. 401 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

i) augsnes saglabāšana, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošana,

i) augsnes saglabāšana, un augsnes auglības un struktūras atjaunošana tostarp augsnes degradācijas novēršana un augsnes spējas piesaistīt oglekli vairošana un piesārņotāju samazināšana mēslošanas līdzekļos;

Grozījums Nr. 402
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

ii) ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana,

ii) ūdens resursu izmantošanas un pareizas apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana, veicinot laba ūdens baseinu stāvokļa panākšanu,

Grozījums Nr. 403
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

iv) energotaupības un energoefektivitātes palielināšana,

iv) energotaupības un energoefektivitātes palielināšana, tostarp atjaunojamo energoresursu izmantošana, piemēram, lauksaimniecības atlikumu ilgtspējīga izmantošana,

Grozījums Nr. 404
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)

iva) piesārņojošo gāzu un siltumnīcefekta gāzu samazināšana,

Grozījums Nr. 405 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – v punkts

v) ekoiepakojums,

v) ekoiepakojums un iepakojuma atkritumu daudzuma samazināšana,

Grozījums Nr. 406 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts

vi) dzīvnieku veselība un labturība,

vi) biodrošība, dzīvnieku veselības aizsardzība un labturība, tostarp tropisku un zoonozes slimību ilgtspējīga pārvaldīšana un profilakse;

Grozījums Nr. 826
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii punkts

vii) atkritumu daudzuma samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana,

vii) emisiju radīšanas un atkritumu daudzuma samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana,

Grozījums Nr. 407
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viia punkts (jauns)

viia) tropisko un zoonozes slimību novēršana un pārvaldība;

Grozījums Nr. 408 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viii punkts

viii) kultūru pretkaitēkļu noturības uzlabošana,

viii) izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošana, veicot pārvaldības pasākumus, veicinot integrētu augu aizsardzību, tostarp atbilstīgu apsaimniekošanas un audzēšanas praksi, un dzīvnieku slimību apkarošanas,

Grozījums Nr. 409 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix punkts

ix) pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšana,

ix) pesticīdu lietošanas un atkarības no pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana,

Grozījums Nr. 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix a punkts

ixa) dzīvnieku izturētspējas pret slimībām uzlabošana un antiobiotiku lietošanas samazināšana,

Grozījums Nr. 410
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – x punkts

x) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana;

x) bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana un vietējo šķirņu popularizēšana;

Grozījums Nr. 411
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xa punkts (jauns)

xa) antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšana,

Grozījums Nr. 412
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xb punkts (jauns)

xb) audzēšanas, ražas novākšanas un piegādes apstākļu uzlabošana;

Grozījums Nr. 413
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xc punkts (jauns)

xc) tirgus uzraudzības, zinātības veicināšanas un pārraudzības pasākumi;

Grozījums Nr. 414
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xd punkts (jauns)

xd) plēsēju sugu uzbrukumu lauksaimniecības dzīvniekiem novēršana.

Grozījums Nr. 415 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu;

b) konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ražošanas kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un vidi, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, kaitīgo organismu un dzīvnieku slimību apkarošanu un izturētspējas pret tiem uzlabošanu, kā arī produktu kvalitātes uzlabošanu;

Grozījums Nr. 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

c) apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa;

c) apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa, it īpaši attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, permakultūras kursiem un oglekļa rādītāju uzlabojošu praksi;

Grozījums Nr. 416
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

da) integrētā ražošana;

Grozījums Nr. 417
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

e) šīs regulas 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

e) šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība;

Grozījums Nr. 418
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

h) izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību.

h) izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana visos ražošanas ķēdes posmos, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību, tostarp attiecībā uz olīvu un olīveļļas izcelsmes izsekojamību dažādos ražošanas ķēdes posmos, kā arī informāciju par ražošanas metodēm;

Grozījums Nr. 419
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

ha) trešo valstu fitosanitāro un veterināro protokolu īstenošana.

Grozījums Nr. 420
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Attiecībā uz 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

2. Attiecībā uz 56. panta f) punkta un 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

Grozījums Nr. 421
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos;

b) tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, un piedāvājuma labāka pielāgošana pieprasījumam;

Grozījums Nr. 422
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

c) ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana;

c) ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana, kā arī produkcijas pārstrāde, lai atvieglotu tās uzglabāšanu;

Grozījums Nr. 423 un 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

d) vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

d) vajadzības gadījumā augļu dārzu vai olīvu audžu atjaunošana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr. 424
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

da) pasākumi dzīvnieku veselības un labturības veicināšanai;

Grozījums Nr. 425
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

db) ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ;

Grozījums Nr. 426
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

dc) ģenētisko resursu uzlabošana;

Grozījums Nr. 427
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

dd) saimniecību obligātā sanitārā pārtraukuma pagarināšana pēc krīzēm, ko izraisījušas dzīvnieku slimības;

Grozījums Nr. 826cp
Regulas priekšlikums
60. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

h) ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus.

h) ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai visi saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus. Apdrošināšanu sedz vienīgi tad, ja ražotāji aktīvi veic pasākumus savu risku mazināšanai.

Grozījums Nr. 428
Regulas priekšlikums
61. pants – 7. punkts

7. Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu vienu trešdaļu no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu 50 % no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem.

Grozījums Nr. 429
Regulas priekšlikums
62. pants – virsraksts

Darbības fondi

Ražotāju organizāciju darbības fondi

Grozījums Nr. 430
Regulas priekšlikums
63. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % attiecībā uz ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, pirmajos piecos gados pēc atzīšanas gada, un attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas darbojas tikai apvidos, kuros ir dabas ierobežojumi.

Grozījums Nr. 431
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. daļa – a punkts

a) vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības;

a) agrovides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas pārvaldības saistības;

Grozījums Nr. 432
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. daļa – e punkts

e) gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana;

e) gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana;

Grozījums Nr. 433
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

ea) sievietes lauku apvidos;

Grozījums Nr. 434
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. daļa – h punkts

h) zināšanu apmaiņa un informēšana;

h) zināšanu apmaiņa un informēšana, un

Grozījums Nr. 435, 1123cp2 un 1165cp2
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

ha) digitālo tehnoloģiju ierīkošana;

Grozījums Nr. 1133
Regulas priekšlikums
65. pants

65. pants

Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības

Agrovides ilgtspējība, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas videi labvēlīgas pārvaldības saistības

1. Dalībvalstis var piešķirt vidisku, klimatisku un citu pārvaldības saistību maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt maksājumus agrovidiski ilgtspējīgai praksei, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem, tostarp dabas radītu risku pārvaldībai, kā arī citu pārvaldības saistību maksājumus, piemēram, mežsaimniecībai, ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai un dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj agrovides un klimata saistības.

3. Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis var darīt pieejamu visā to teritorijā.

3. Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā. Minētais atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

4. Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.

4. Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto attiecīgo konkrēto mērķu sasniegšanai, tostarp nodrošināt mitrāju un organiskās augsnes pienācīga aizsardzību. Prioritāti var piešķirt shēmām, kas īpaši paredzētas vietējiem vides apstākļiem un vides vajadzību apmierināšanai un attiecīgā gadījumā veicina XI pielikumā minētajos tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanu.

5. Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies:

b) pārsniegt attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanu, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem;

c) pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī;

d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu.

d) pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vai pildīt saistības, kas papildina tās saistības, par kurām tiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vienlaikus nepieļaujot finansējuma dublēšanos.

6. Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā.

6. Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Dalībvalstis sniedz saņēmējiem arī finansiālu stimulu, un vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību — vai nu par platības hektāru, vai citu noteiktu vienību atkarībā no saistību veida. Dalībvalstis var piešķirt ikgadēju atbalstu programmām, kas paredzētas saimniecībai kopumā un vērstas uz lauksaimniecības sistēmu holistisku pārveidi, lai sasniegtu šā punkta mērķus. Maksājumus piešķir reizi gadā.

6.a Maksājumu līmenis atšķiras atkarībā no katras prakses vai prakšu kopuma ilgtspējas mērķu vērienīguma, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, lai efektīvi stimulētu līdzdalību. Dalībvalstis var diferencēt maksājumus, ņemot vērā arī to, kādi ir lauksaimniecisko darbību ietekmējošie ierobežojumi, ko radījusi saistību pildīšana, un atkarībā no dažādām saimniecības sistēmām.

7. Lai stimulētu lauksaimniekus ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas.

7. Lai stimulētu lauksaimniekus un lauksaimnieku grupas ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt brīvprātīgas kolektīvās shēmas un pārvaldības saistību apvienojumu kā vietējā līmenī vadītas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas, tostarp īstenojot teritoriālu pieeju. Dalībvalstis nodrošina visus vajadzīgos līdzekļus attiecībā uz konsultācijām, apmācībām un zināšanu pārnesi, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri maina savas ražošanas sistēmas.

8. Saistības uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

8. Saistības parasti uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, tostarp ņemot vērā mežsaimniecības ilgtermiņa būtību, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu.

9. Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru.

9. Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, tostarp par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu, integrēto augu aizsardzību, agromežsaimniecības sistēmu aizsardzību un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru — vai nu par platības hektāru, vai citu noteiktu vienību atkarībā no saistību veida.

10. Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija.

10. Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās attiecīgās zināšanas un informācija un lai personām, kam tas nepieciešams, būtu pieejama atbilstīga apmācība, kā arī piekļuve īpašām zināšanām ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas.

11. Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 28. panta intervencēm.

Grozījums Nr. 448 un 1166cp1
Regulas priekšlikums
66. pants – 1. punkts

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt dabisku un citu platībatkarīgu ierobežojumu maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par dabas un citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem, tostarp kalnu apgabaliem un salu reģioniem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 449 un 1166cp2
Regulas priekšlikums
66. pants – 2. punkts

2. Šos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.

2. Šos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, kā arī par kara skartiem apgabaliem Horvātijas Republikā.

Grozījums Nr. 450 un 1166cp2
Regulas priekšlikums
66. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Grozījums Nr. 451
Regulas priekšlikums
66. pants – 3. punkts

3. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem. Tās saņēmējiem var sniegt arī finanšu stimulus, lai tie turpinātu lauksaimniecības darbību šajās platībās. Atbalsta summu var koriģēt, lai ņemtu vērā to dabas ierobežojumu nopietnību, kas ietekmē lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības sistēmu. Piešķirot maksājumus, vajadzības gadījumā var ņemt vērā arī sociāli ekonomiskos un vides kritērijus. Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķini ir atbilstīgi, pareizi un noteikti iepriekš, pamatojoties uz taisnīgu aprēķina metodi.

Grozījums Nr. 1166 cp3
Regulas priekšlikums
66. pants – 4. punkts

4. Šā panta 3. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus attiecībā uz dabiskiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem aprēķina, salīdzinot ar platībām, kurās dabisku vai citu platībatkarīgu ierobežojumu nav.Maksājuma summu var koriģēt, lai ņemtu vērā smaguma pakāpi ierobežojumiem, kuri ietekmē dažādu ražošanas sistēmu lauksaimniecisko darbību.
Dalībvalstis var noteikt minimālo maksājuma robežu, zemāk par kuru maksājumus nepiešķir.
Piešķirot maksājumus, attiecīgi var ņemt vērā sociālekonomiskos un vides kritērijus.

Grozījums Nr. 452
Regulas priekšlikums
66. pants – 5. punkts

5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

5. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru, un tos nosaka, ņemot vērā minimālās un maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 1124
Regulas priekšlikums
67. pants

67. pants

Platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā izklāstītos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

2. Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem attiecībā uz platībām, kurās ir 1. punktā minētie platībatkarīgie traucēkļi.

2. Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām, meža tiesiskajiem valdītājiem un meža tiesisko valdītāju grupām, meža īpašniekiem un meža īpašnieku grupām. Pienācīgi pamatotos gadījumos tos var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

2.a Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ― ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

3. Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās drīkst ietvert šādas platības:

a) Natura 2000 lauksaimnieciskās un meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

b) citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas, kuru vidiskie ierobežojumi, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu, attiecas uz lauksaimniecību vai uz mežiem, bet ar noteikumu, ka šādas platības neaizņem vairāk kā 5 % no Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst katra KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā darbības jomā;

c) lauksaimniecības platības, kas iekļautas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādātajos upes baseinu apsaimniekošanas plānos.

4. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības platībatkarīgajiem traucēkļiem.

5. Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina:

a) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgos laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

b) (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 1. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

6. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru.

6. Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru un tos nosaka, ņemot vērā maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 1139
Regulas priekšlikums
68. pants

68. pants
Investīcijas

1. Dalībvalstis var finansiāli atbalstīt investīcijas, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1.a Lai par investīciju darbībām būtu tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu, pirms tām veic novērtējumu par paredzamo ietekmi uz vidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šāda veida investīciju, ja investīcijai varētu būt negatīva ietekme uz vidi.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, tostarp kolektīvām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā izklāstītos attiecīgos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu, kurā iekļauta prasība nodrošināt, lai augu sugas būtu pielāgotas vietējām ekosistēmām, vai līdzvērtīgu instrumentu, ja atbalstu piešķir saimniecībām, kuras pārsniedz konkrētu lielumu, ko noteikušas dalībvalstis.

2.a Dalībvalstis vismaz 30 % no šajā pantā minētā atbalsta piešķir investīcijām ar vidi un klimatu saistītos nolūkos, kas palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos mērķus. Dalībvalstis nosaka šo investīciju prioritātes, izmantojot lielāku atbalstu, augstāku vērtējumu un citus objektīvus kritērijus ar līdzīgu ietekmi.

Dalībvalstis var arī piešķirt prioritāti investīcijām, ko saskaņā ar šo pantu īsteno gados jauni lauksaimnieki.

Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

(a) lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde;

(b) maksājumtiesību iegāde;

(c) zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību;

(d) dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

(d) dzīvnieku iegāde, izņemot dzīvniekus, kurus izmanto mašīnu vietā, lai nodrošinātu ainavu saglabāšanu un aizsardzību pret lielajiem plēsējiem;

(da) viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem;

(e) parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

(f) investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu;

(g) investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas;

(g) investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas; dalībvalstis var arī paredzēt īpašas atkāpes attiecībā uz investīcijām platjoslas infrastruktūrā, ja tiek noteikti skaidri kritēriji, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu no citiem Savienības instrumentiem;

(h) investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu.

(ha) investīcijas, kas nav atbilstīgas tiesību aktiem dzīvnieku veselības un labturības jomā vai Direktīvai 91/676/EEK;

(hb) investīcijas bioenerģijas ražošanā, kas neatbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvas ilgtspējības kritērijiem.

Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b), d) un g) punktu nepiemēro.

Atkāpjoties no pirmās daļas a) līdz h) apakšpunkta, dalībvalstis var noteikt atkāpes attiecībā uz salu reģioniem, tostarp tālākajiem reģioniem, lai novērstu traucēkļus saistībā ar atrašanos uz salām un nošķirtību.

Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Maksimālo atbalsta likmi drīkst palielināt attiecībā uz šādām investīcijām:

(a) ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana un neienesīgās investīcijas;

(a) ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana, agromežsaimniecības sistēmu izveide un neienesīgās investīcijas, tostarp zemes konsolidācija;

(b) lauku apvidos veiktas investīcijas pamatpakalpojumos;

(c) investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi.

(c) investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc ugunsgrēkiem un citām dabas katastrofām vai katastrofāliem notikumiem, tostarp vētrām, plūdiem, kaitēkļiem un slimībām, kā arī mežu atjaunošanā atmīnēšanas laikā, un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi, kā arī mežu veselības saglabāšanā.

(ca) investīcijas novatoriskās ražošanas metodēs un sistēmās, vienlaikus sekmējot 6. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu;

(cb) investīcijas ganāmpulku aizsardzībai pret plēsējiem;

(cc) investīcijas tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos;

(cd) investīcijas, kas saistītas ar dzīvnieku labturību;

Grozījums Nr. 475
Regulas priekšlikums
68.a pants (jauns)

68.a pants

Investīcijas apūdeņošanā

1. Neskarot šīs regulas 68. pantu, attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un pašreizējās apūdeņotās platībās un nosusinātās teritorijās par attiecināmām izmaksām uzskata vienīgi tādas investīcijas, kas atbilst šā panta nosacījumiem.

2. Saskaņā ar Direktīvā 2000/60/EK paredzētajiem noteikumiem Komisijai jābūt paziņotam upes baseina apsaimniekošanas plānam attiecībā uz visu apgabalu, kurā ir plānotas investīcijas, kā arī pārējiem apgabaliem, kuru vidi investīcijas varētu ietekmēt. Attiecīgajā pasākumu programmā jābūt precizētiem pasākumiem, ko veic atbilstīgi upes baseina apsaimniekošanas plānam saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu un kas attiecas uz lauksaimniecības nozari.

3. Jābūt uzstādītiem tādiem ūdens skaitītājiem vai daļa no investīcijas jāvelta tādu ūdens skaitītāju uzstādīšanai, kas ļauj mērīt ūdens patēriņu saistībā ar investīciju, kurai tiek piešķirts atbalsts.

4. Par investīciju, ar ko uzlabo pastāvošās apūdeņošanas iekārtas vai kādu apūdeņošanas infrastruktūras elementu, atbalstu var saņemt tikai tad, ja ex ante novērtējumā tiek atzīts, ka tā ļauj nodrošināt potenciālu ūdens ietaupījumu vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem.

Ja investīcija ietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus, kuru stāvoklis tikai ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts mazāk nekā labs:

a) investīcijai jānodrošina ūdens patēriņa efektīvs samazinājums investīcijas līmenī,, kas sasniedz vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, kuru iespējams panākt ar investīcijas palīdzību;

b) gadījumā, ja investīcija tiek veikta vienā lauku saimniecībā, ar investīciju arī jāsamazina attiecīgās lauku saimniecības kopējais ūdens patēriņš, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt investīcijas līmenī. Kopējais saimniecībā izmantotā ūdens apjoms ietver arī tās pārdoto ūdeni.

Neviens no 4. punktā minētajiem nosacījumiem neattiecas uz investīcijām jau pastāvošās iekārtās, kas skar tikai energoefektivitāti, vai uz investīcijām ūdenskrātuves izveidei, vai uz investīcijām reģenerēta ūdens izmantošanai, kas neietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus.

5. Investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgos gruntsūdeņus vai attiecīgo virszemes ūdensobjektu, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja:

a) ūdensobjekta stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā tikai ūdens kvantitātes dēļ nav noteikts mazāk nekā labs, kā arī

b) ex ante vides faktoru analīze liecina, ka investīcijai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes; šādu ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde, un tā var attiekties arī uz lauku saimniecību grupām.

Programmā noteiktās un pamatotās neapūdeņotās platības, kurās iepriekš ir darbojušās apūdeņošanas iekārtas, var tikt uzskatītas par apūdeņotām platībām nolūkā izvērtēt apūdeņoto platību neto pieaugumu.

6. Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, joprojām var pretendēt uz atbalstu, ja:

a) investīciju apvieno ar investīciju pastāvošā apūdeņošanas iekārtā vai apūdeņošanas infrastruktūras elementā, kas ex ante novērtējumā atzīts par tādu, kurš dod iespēju potenciāli ietaupīt ūdeni vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem, un

b) investīcija nodrošina ūdens patēriņa efektīvu samazinājumu investīcijas kopējā līmenī, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt ar investīciju pastāvošajā apūdeņošanas iekārtā vai infrastruktūras elementā.

7. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta maksimālo likmi var palielināt attiecībā uz investīcijām tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos.

Grozījums Nr. 1168
Regulas priekšlikums
68.b pants (jauns)

68.b pants

Digitālo tehnoloģiju ierīkošana

1. Neskarot šīs regulas 68. pantu, dalībvalstis nolūkā palīdzēt sasniegt 5. pantā noteikto horizontālo mērķi un 6. pantā noteiktos konkrētos mērķus var piešķirt atbalstu digitālo tehnoloģiju ierīkošanai lauku apvidos saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis var piešķirt atbalstu, lai palīdzētu ierīkot digitālās tehnoloģijas un šādi cita starpā veicinātu precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanu, viedo ciemu veidošanu, darījumdarbību laukos, kā arī IKT infrastruktūru veidošanu saimniecību līmenī.

3. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme digitālo tehnoloģiju ierīkošanai nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.

Grozījums Nr. 477
Regulas priekšlikums
69. pants – virsraksts

Gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana

Gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana

Grozījums Nr. 478
Regulas priekšlikums
69. pants – 1. punkts

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt atbalstu gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai vai iekļaušanai pastāvošajās lauku saimniecībās, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, tostarp lauksaimnieciskās darbības dažādošanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts darījumdarbības plāns.

Grozījums Nr. 479
Regulas priekšlikums
69. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

2. Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

Grozījums Nr. 480
Regulas priekšlikums
69. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

aa) iesācējiem lauksaimniekiem uzsākt darījumdarbību;

Grozījums Nr. 481
Regulas priekšlikums
69. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

b) ar lauksamniecību un mežsaimniecību vai lauku saimniecības ienākumu dažādošanu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt darījumdarbību;

b) ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, bioekonomiku, aprites ekonomiku un agrotūrismu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt un attīstīt darījumdarbību vai dažādot ienākumus;

Grozījums Nr. 482
Regulas priekšlikums
69. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

c) jaunuzņēmumiem uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

c) lauksaimniekiem, kuri dažādo savu darbību, kā arī mikrouzņēmumiem un fiziskām personām lauku apvidos uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos.

Grozījums Nr. 483
Regulas priekšlikums
69. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka gados jauni lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki, kuri iesaistās lauksaimnieku grupās, ražotāju organizācijās vai kooperatīvās struktūrās, nezaudē atbalstu darījumdarbības uzsākšanai. Šādi noteikumi atbilst proporcionalitātes principam un paredz gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku dalību struktūrā.

Grozījums Nr. 484
Regulas priekšlikums
69. pants – 4. punkts

4. Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz 100 000 EUR, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.

4. Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā, ko var diferencēt saskaņā ar objektīviem kritērijiem. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz IXaa pielikumā paredzēto summu, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr. 485
Regulas priekšlikums
69. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Šajā pantā paredzēto atbalstu var izmaksāt vairākās daļās.

Grozījums Nr. 486, 1152cp1 un 1063
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis piešķir atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, ņemot vērā savas vajadzības un SVID analīzi, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Dalībvalstis nodrošina, lai šie noteikumi nekaitētu privātiem vai publiskiem valstu mēroga riska pārvaldības instrumentiem.

Grozījums Nr. 487
Regulas priekšlikums
70. pants – 2. punkts

2. Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanu, kuri īsteniem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2. Ar šā veida intervenci atbalstu var piešķirt tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanai, kuri aktīviem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus. Šie instrumenti var ietvert vairāku risku pārvaldības sistēmas.

Turklāt jāveicina riska mazināšanas stratēģijas, lai palielinātu saimniecību izturētspēju pret dabas radītiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem, kā arī lai mazinātu ienākumu nestabilitātes radīto ietekmi.

Grozījums Nr. 488, 1065 un 1152cp3
Regulas priekšlikums
70. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

a) finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām;

a) finansiālas iemaksas apdrošināšanas shēmu prēmijām, sedzot zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumi, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitīgo organismu invāziju;

Grozījums Nr. 489, 1067 un 1152cp4
Regulas priekšlikums
70. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

b) finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu.

b) finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu, ar mērķi izmaksāt lauksaimniekiem finansiālu kompensāciju to zaudējumu segšanai, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību izplatīšanās, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju;

Grozījums Nr. 490, 1068 un 1152cp5
Regulas priekšlikums
70. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

ba) finansiālas iemaksas ienākumu stabilizācijas instrumentā, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai nodrošinātu:

i) kompensāciju visu nozaru lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

ii) kompensāciju konkrētas nozares lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu;

Grozījums Nr. 948 un 1270
Regulas priekšlikums
70. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

bb) finansiāls ieguldījums riska mazināšanai, piemēram, ainavu un augsnes aizsardzībai, kas palīdz samazināt tādus riskus kā sausums, plūdi un ugunsgrēki.

Grozījums Nr. 491 un 1152cp6
Regulas priekšlikums
70. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Dalībvalstis ierobežo 3. punkta b) un ba) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas kopfondos šādiem elementiem:

a) kopfonda izveidošanas administratīvās izmaksas, kas sadalītas maksimāli trim gadiem, pakāpeniski samazinot to apjomu;

b) summas, ko kopfonds izmaksājis lauksaimniekiem kā finanšu kompensāciju; turklāt finansiālās iemaksas var attiekties uz procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem krīzes gadījumā;

c) fondā veikto gada iemaksu papildināšana;

d) kopfonda sākotnējais kapitāls.

Grozījums Nr. 492 un 1152cp7
Regulas priekšlikums
70. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

a) atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu un kopfondu veidi un darbības joma;

a) atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu, kopfondu un ienākumu stabilizācijas instrumentu veidi un darbības joma;

Grozījums Nr. 493, 1071, 1152cp8 un 1272
Regulas priekšlikums
70. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

b) zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori;

b) zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori, tostarp izmantojot bioloģiskos, klimatiskos vai ekonomiskos rādītājus, kas piemēroti saimniecību vai vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

Grozījums Nr. 1152cp9
Regulas priekšlikums
70. pants – 5. punkts

5. Dalībvalstis nodrošina, lai ar atbalstu segtu vienīgi tādus zaudējumus, kuri ir vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai ar atbalstu segtu: vienīgi tādus zaudējumus, kuri ir vismaz 20 % no lauksaimnieka attiecīgā produkta gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Ražošanas zaudējumu gadījumā šo laikposmu var pagarināt līdz četru gadu laikposmam vai par vidējo laikposmu, ņemot vērā iepriekšējo astoņu gadu laikposmu, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi.

Grozījums Nr. 494, 1074 un 1152cp10
Regulas priekšlikums
70. pants – 6. punkts

6. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

6. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 1152vp11 un 1276
Regulas priekšlikums
70. pants – 7. punkts

7. Dalībvalstis nodrošina, lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šā panta intervenci apvieno ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām.

7. Dalībvalstis nodrošina riska mazināšanas stratēģiju īstenošanu, lai stiprinātu lauku saimniecību noturību pret riskiem, kas saistīti ar darbu un klimata pārmaiņām, un mazinātu ienākumu nestabilitātes risku, turklāt tās nodrošina, lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šā panta intervenci apvieno ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām

Grozījums Nr. 495, 1076 un 1152cp12
Regulas priekšlikums
70. pants – 7.a punkts (jauns)

7.a Dalībvalstis, kuras ievieš valsts riska pārvaldības shēmas vai kurās šādas shēmas jau ir ieviestas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], var izmantot šajā pantā noteiktos instrumentus, lai segtu tādus riskus, kas nav ietverti minētajās shēmās.

Grozījums Nr. 496
Regulas priekšlikums
71. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas, tostarp tās, uz kuru produktiem attiecas Regula (ES) Nr. 1151/2012; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 497 un 1170cp2
Regulas priekšlikums
71. pants – 2. punkts

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu tādas sadarbības formas, kura ietver vismaz divus subjektus un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu un turpinātu tādas sadarbības formas, kuras ietver vismaz divus subjektus, no kuriem vismaz viens ir iesaistīts lauksaimnieciskajā ražošanā, un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 498 un 1170cp2
Regulas priekšlikums
71. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt ELFLA atbalstu vietējām rīcības grupām, kas īsteno vietēju attīstības stratēģiju, ar kuru sekmē 6. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 499 un 1170cp2
Regulas priekšlikums
71. pants – 3. punkts

3. Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas.

3. Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem vajadzīgajiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas, tostarp sertifikācijas izmaksas saistībā ar dalību Savienības kvalitātes shēmā.

Grozījums Nr. 500 un 1170cp2
Regulas priekšlikums
71. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Dalībvalstis drīkst piešķirt atbalstu, kura mērķis ir sekmēt kvalitātes shēmas, ražotāju organizācijas, ražotāju grupas vai citus sadarbības veidus, fiksētas summas veidā.

Grozījums Nr. 1170 cp3
Regulas priekšlikums
71. pants – 7. punkts

7. Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā, atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši valsts tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu.

7. Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā un ar mērķi veicināt paaudžu maiņu lauku saimniecību līmenī, atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuriem ir atlikuši ne vairāk kā pieci gadi līdz valsts tiesību aktos noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai.

Grozījums Nr. 501 un 830cp1
Regulas priekšlikums
71. pants – 8. punkts

8. Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvus vidiskos un klimata darbus, kuri palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

8. Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvas darbības vides un klimata jomā, kuru mērķis ir sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus. Dalībvalstis neatbalsta intervences ar negatīvu ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr. 502 un 1170cp4
Regulas priekšlikums
71. pants – 8.a punkts (jauns)

8.a Vietējās rīcības grupas var pieprasīt kompetentajai maksājumu aģentūrai avansa maksājumu, ja šāda iespēja paredzēta stratēģiskajā plānā. Avansa summa nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar darbības un iedzīvināšanas izmaksām.

Grozījums Nr. 503
Regulas priekšlikums
71. pants – 8.b punkts (jauns)

8.b Atbalsta apjoms lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, tostarp informēšanas un noieta veicināšanas darbībām, kā arī ražotāju grupu un organizāciju izveidei ir ierobežots atbilstoši IXaa pielikumā paredzētajai maksimālajai summai.

Grozījums Nr. 830cp2
Regulas priekšlikums
71. pants – 8.c punkts (jauns)

8.c LEADER iniciatīva, kas saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kā izklāstīts 1. punktā, nodrošina lauku saimniecību un/vai mežsaimniecības uzņēmumu aktīvu un būtisku iesaisti.

Grozījums Nr. 504
Regulas priekšlikums
71.a pants (jauns)

71.a pants

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskās apakšprogrammas

Dalībvalstis 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanai var izveidot lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskas apakšprogrammas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012.

Grozījums Nr. 505
Regulas priekšlikums
72. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par lauksaimniecisku, mežsaimniecisku un lauku darījumdarbības zināšanu apmaiņu un informēšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

1. Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par individuālu vai kolektīvu zināšanu apmaiņu un informēšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības, tostarp agromežsaimniecības, vides un klimata aizsardzības, lauku darījumdarbības, viedo ciemu un KLP intervences jomā, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 506
Regulas priekšlikums
72. pants – 2. punkts

2. Šā veida intervencē dalībvalstis drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

2. Šā veida intervencē dalībvalstis un Savienība drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, plānu izstrādi un pētījumu veikšanu, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus.

Grozījums Nr. 507
Regulas priekšlikums
72. pants – 3. punkts – 1. daļa

Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

Dalībvalstu atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 508
Regulas priekšlikums
72. pants – 3. punkts – 2. daļa

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, un šīs summas maksimālais apjoms ir 200 000 EUR.

Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt, nepārsniedzot maksimālo summu, kas noteikta IXaa pielikumā.

Grozījums Nr. 509
Regulas priekšlikums
72. pants – 4. punkts

4. Atkāpjoties no 3. punkta, tālākajos reģionos un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, lai sasniegtu 6. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis drīkst piemērot lielāku atbalsta likmi vai lielāku summu, nekā noteikts minētajā punktā.

svītrots

Grozījums Nr. 510
Regulas priekšlikums
72. pants – 6.a punkts (jauns)

6.a Šajā pantā paredzētais atbalsts neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no standarta izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī.

Grozījums Nr. 511
Regulas priekšlikums
72. pants – 6.b punkts (jauns)

6.b Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, ņemot vērā personāla kvalifikāciju un apmācību.

Grozījums Nr. 512
Regulas priekšlikums
72.a pants (jauns)

72.a pants

Pasākumi lauku sieviešu atbalstam

1. Dalībvalstis, veicot intervenci saskaņā ar šo regulu, pieņem īpašus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu aktīvāku dalību lauku ekonomikā nolūkā sekmēt 6. panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu, lai veicinātu sieviešu iesaisti cita starpā zināšanu pārneses un informēšanas darbībās, konsultatīvos pakalpojumos, investīciju veikšanā materiālajos aktīvos, kā arī saimniecību un lauku uzņēmumu darījumdarbības uzsākšanā un attīstīšanā, digitālo tehnoloģiju ierīkošanā un sadarbībā.

Grozījums Nr. 513
Regulas priekšlikums
72.b pants (jauns)

72.b pants

Viedo ciematu stratēģijas izstrāde

1. Lai veicinātu digitalizāciju un inovāciju un sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, sociālo iekļautību un nodarbinātību lauku apvidos, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos izstrādā un īsteno viedo ciematu stratēģiju, ņemot vērā 64. panta a), b), d), e), g) un h) punktā noteiktos intervences veidus, un 102. pantā izklāstītos elementus, kas nodrošina modernizāciju un stratēģijas.

2. Papildus 1. punktā izklāstītajiem intervenču veidiem dalībvalstīm īpaši jārūpējas par pasākumiem, kas attiecas uz šādiem jautājumiem lauku apvidos:

a) lauku ekonomikas digitalizācija;

b) precīzā lauksaimniecība;

c) digitālo platformu izstrāde;

d) lauku mobilitāte;

e) sociālā inovācija;

f) viedo energosistēmu, tīklu un uzkrātuvju attīstīšana vietējā līmenī, kā arī atbalsts enerģētikas kooperatīvu attīstībai.

3. Dalībvalstis īpaši ņem vērā koordināciju starp ELFLA un citiem Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, kā noteikts 98. panta d) punkta iii) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis var iekļaut savu viedo ciematu stratēģiju Kopienas vadītās vietējās attīstības integrētajās stratēģijās, kā noteikts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 25. panta c) punktā.

Grozījums Nr. 514
Regulas priekšlikums
73. pants – 1. punkts – 1. daļa

KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai cita izraudzīta starpniekstruktūra pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai attiecīgā gadījumā reģionālās vadošās iestādes, vai citas izraudzītas starpniekstruktūras pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana, kā arī īpaši pasākumi lauku sieviešu atbalstam un digitālo tehnoloģiju ierīkošanai. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

Grozījums Nr. 515
Regulas priekšlikums
73. pants – 1. punkts – 2. daļa

Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīciju intervencēm, kuras ir nepārprotami orientētas uz vidiskiem mērķiem vai tiek īstenotas saistībā ar atjaunošanas darbībām.

Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīcijām saistībā ar atjaunošanas darbībām, ko veic pēc katastrofāliem notikumiem.

Grozījums Nr. 516
Regulas priekšlikums
73. pants – 4. punkts

4. Atlases kritērijus drīkst nenoteikt attiecībā uz darbībām, kas ir saņēmušas programmas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” izcilības zīmogu vai ir atlasītas programmā “LIFE+”, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saskanīgas ar KLP stratēģisko plānu.

Svītrots

Grozījums Nr. 1173
Regulas priekšlikums
73. pants – 5. punkts

5. Darbības, kuras ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei iesniedz pieteikumu par finansējuma saņemšanu saskaņā ar KLP stratēģisko plānu, neatkarīgi no tā, vai visi saistītie maksājumi jau ir izdarīti, atbalstam atlasītas netiek.

Atkāpjoties no pirmās daļas, var izvēlēties atbalstīt darbības, kas saistītas ar stādu audžu kopšanu un jaunaudžu kopšanu ekoloģiskos, aizsardzības un atpūtas nolūkos, ja šīs darbības ir fiziski pabeigtas pirms finansēšanas pieteikuma iesniegšanas iestādei.

Šādas darbības nav vajadzīgas vai tiek uzskatītas par stimulējošām, ja:

i) atbalsta shēma nosaka tiesības uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu; atbalsts tiek piešķirts, ja atbalsta shēmai pieejamais budžets nav izsmelts;

ii) atbalsta shēma ir pieņemta un ir spēkā, pirms saņēmējam rodas attiecināmās izmaksas;

iii) atbalsta shēma attiecas tikai uz tām vietām, kurās saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir izveidots jauns mežs, ja par to ir paziņots kompetentajai iestādei; un

iv) atbalsta shēma attiecas tikai uz tādiem pasākumiem, kuru pamatā ir meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs plāns.

Grozījums Nr. 517
Regulas priekšlikums
74. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Ja lauksaimnieku darbību ietekmējuši bargi klimatiskie apstākļi un/vai tirgus krīze, maksājumus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu var garantēt ar apgrozāmo kapitālu.

Grozījums Nr. 518
Regulas priekšlikums
74. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Ja šajā pantā paredzētie līdzekļi no finanšu instrumenta netiek izmantoti vai tiek atmaksāti, tie būtu jāsaglabā izmantošanai KLP stratēģiskā plāna lauku attīstības daļā.

Grozījums Nr. 519
Regulas priekšlikums
75. pants

[...]

svītrots

Grozījums Nr. 520
Regulas priekšlikums
78. pants – 1. punkts

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem šīs nodaļas sakarībā nosaka papildu prasības par nosacījumiem, ar kādiem piešķir atbalstu par šādu veidu lauku attīstības intervencēm:

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt IXa pielikumu par šajā nodaļā noteikto maksājumu minimālo un maksimālo apmēru.

a) 65. pantā minētās pārvaldības saistības;

b) 68. pantā minētās investīcijas;

c) 71. pantā minētā sadarbība.

Grozījums Nr. 521
Regulas priekšlikums
79. pants – virsraksts

ELGF un ELFLA izdevumi

ELGF un ELFLA finanšu piešķīrumi

Grozījums Nr. 522
Regulas priekšlikums
79. pants – 1. punkts – ievaddaļa

1. No ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar:

1. Finansējums ELGF 2021.–2027. gadam ir 286 143 miljoni EUR 2018. gada cenās (322 511 miljoni EUR faktiskajās cenās).

No šā finansējuma neatkarīgi no Regulas (ES) [HzR] II sadaļas I nodaļas noteikumiem ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar:

Grozījums Nr. 523
Regulas priekšlikums
79. pants – 2. punkts

2. No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences.

2. Finansējums Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) 2021.–2027. gadam ir 96 712 miljoni EUR 2018. gada cenās (109 000 miljoni EUR faktiskajās cenās).

No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences, tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes, kā minēts 112. pantā, un tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes, kā minēts 83. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 524
Regulas priekšlikums
80. pants – 1. punkts

1. Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst no nākamā gada 1. janvāra pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu.

1. Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 525
Regulas priekšlikums
80. pants – 2. punkts – 1. daļa

Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai.

Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA un ELGF iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai.

Grozījums Nr. 526
Regulas priekšlikums
80. pants – 2. punkts – 2. daļa

Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ārkārtas pasākumu gadījumā, kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai arī tas, ka ir būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ja veic ārkārtas pasākumus, jo notikušas dabas katastrofas, katastrofāli notikumi, tostarp ugunsgrēks, sausums vai plūdi, radušies nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, izplatījušās epidēmijas vai būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

Grozījums Nr. 527
Regulas priekšlikums
80. pants – 3. punkts

3. Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [2029]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [2029]. gada 31. decembrim.

3. Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [2030]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [2030]. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 528
Regulas priekšlikums
82. pants – 3. punkts

3. Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir 2 188 000 EUR gadā.

3. Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir X EUR gadā.

Grozījums Nr. 529
Regulas priekšlikums
82. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

a) Grieķijai 10 666 000 EUR gadā;

a) Grieķijai X EUR gadā;

Grozījums Nr. 530
Regulas priekšlikums
82. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

b) Francijai 554 000 EUR gadā un

b) Francijai X EUR gadā un

Grozījums Nr. 531
Regulas priekšlikums
82. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

c) Itālijai 34 590 000 EUR gadā.

c) Itālijai X EUR gadā.

Grozījums Nr. 532
Regulas priekšlikums
82. pants – 7. punkts

7. 2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

7. Izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, divus gadus pēc dienas, kad sāk piemērot stratēģiskos plānus, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

Grozījums Nr. 533
Regulas priekšlikums
83. pants – 1. punkts

1. Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam38 kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajām lauku attīstības intervencēm laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 78 811 miljoni EUR faktiskajās cenās.

__________________

38 Priekšlikums – Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – COM(2018)0322.

Grozījums Nr. 534
Regulas priekšlikums
85. pants – 1. punkts

1. KLP stratēģiskajos plānos nosaka visām intervencēm vienu ELFLA iemaksu likmi.

1. KLP stratēģiskajos plānos nosaka vienotu ELFLA iemaksu intervenču atbalstam reģionos, kas atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kura noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

Grozījums Nr. 535
Regulas priekšlikums
85. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a ELFLA līdzekļus sadala starp šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

a) mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“mazāk attīstīti reģioni”);

b) pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“pārejas reģioni”);

c) vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“vairāk attīstīti reģioni”).

Reģionus iekļauj kādā no trim reģionu kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (“PSL”) un aprēķināts, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2014.–2016. gadu, attiecībā pret vidējo IKP ES 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Grozījums Nr. 536
Regulas priekšlikums
85. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

a) 70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

a) 85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē;

Grozījums Nr. 537
Regulas priekšlikums
85. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

b) 70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

b) 85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos;

Grozījums Nr. 538
Regulas priekšlikums
85. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

ba) 65 % pārejas reģionos;

Grozījums Nr. 539
Regulas priekšlikums
85. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

c) 65 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

c) 75 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu;

Grozījums Nr. 540
Regulas priekšlikums
85. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

d) 43 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

d) 53 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

Grozījums Nr. 541
Regulas priekšlikums
85. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

a) 80 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību;

a) 90 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām, kas saistītas ar apmežošanu un ar konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, kuri minēti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, attiecībā uz darbībām, kas minētas 69. panta 2. punkta a) apakšpunktā; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību; par 72. pantā minētajām darbībām; par darbībām, ko atbalsta ar finanšu instrumentiem; par 72.a pantā (jauns) minētajiem pasākumiem un par mazapdzīvotiem apgabaliem;

Grozījums Nr. 542
Regulas priekšlikums
85. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

b) 100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 15. un 90. pantu.

b) 100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 90. pantu, ja minētās darbības palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus.

Grozījums Nr. 1134
Regulas priekšlikums
86. pants

86. pants

Minimālie un maksimālie finanšu piešķīrumi

1. Vismaz 5 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences.

Vismaz 35 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti visu veidu intervencēm, kuras ir par šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem.

Aprēķinot pirmajā daļā minēto kopējo ELFLA iemaksu, var ņemt vērā ne vairāk kā 40 % maksājumu, kas piešķirti saskaņā ar 66. pantu.

Pirmo daļu nepiemēro tālākajiem reģioniem.

2.a Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti 68., 70., 71. un 72. pantā noteiktajām intervencēm, lai veicinātu viedas, noturīgas un diversificētas lauksaimniecības nozares attīstību saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

Ne vairāk kā 4 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var tikt izmantoti, lai finansētu ar to tehnisko palīdzību saistītu rīcību, kuru, kā minēts 112. pantā, īsteno pēc dalībvalsts ierosmes.

Ja Savienības lauku attīstības atbalsta kopapjoms nepārsniedz 90 miljonus EUR, ELFLA iemaksas proporciju KLP stratēģiskajā plānā drīkst palielināt līdz 6 %.

Tehnisko palīdzību atlīdzina ar vienotas likmes finansējumu atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 125. panta 1. punkta e) apakšpunktam un saskaņā ar starpmaksājumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (ES) [HzR] 30. pantā. Minētā vienotā likme atbilst kopējo deklarēto izdevumu procentuālajai daļai, kas KLP stratēģiskajā plānā noteikta attiecībā uz tehnisko palīdzību.

4. Šīs regulas X pielikumā attiecībā uz katru dalībvalsti norādītā minimālā summa tiek rezervēta 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosauktajam konkrētajam mērķim – piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību. Pamatojoties uz stāvokļa analīzi stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izteiksmē (SVID analīze) un uz apzinātajām vajadzībām, minēto summu izmanto šādu veidu intervencei:

4. Dalībvalstis 27. pantā noteiktajam ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem rezervē vismaz X pielikumā noteiktās summas.

a) 27. pantā paredzētais ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem;

b) 69. pantā minētā gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšana.

4.a Dalībvalstis vismaz 60 % no VII pielikumā noteiktajām summām rezervē:

a) ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. apakšiedaļā;

b) pārdalošajam maksājumam, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 3. apakšiedaļā;

c) saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā;

d) intervenču veidiem citās nozarēs, kā minēts III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā.

Atkāpjoties gadījumos, kad dalībvalsts izmanto 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto iespēju, tā no summas, kas rezervēta saskaņā ar pirmo punktu, var samazināt minimālo summu, ko tā noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, par palielināto summu.

4.b Vismaz 6 % no VII pielikumā noteiktajām summām tiek rezervēti 26. pantā minētajam pārdalošā maksājuma atbalstam.

4.c Vismaz 30 % no VII pielikumā noteiktajiem kopējiem piešķīrumiem laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam tiek rezervēti 28. pantā minētajām klimatiskajām, vidiskajām un dzīvnieku labturības shēmām.

Dalībvalstis var rezervēt dažādas summas katram kalendārajam gadam zem vai virs procentuālās daļas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar pirmo teikumu, ar noteikumu, ka visu gada apjomu summa atbilst minētajai procentuālajai daļai.

Atkāpjoties gadījumos, kad dalībvalsts izmanto 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto iespēju, tā no summas, kas rezervēta saskaņā ar 28. pantu, var samazināt minimālo summu, ko tā noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, par palielināto summu.

Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām. Dalībvalstis daļu šo piešķīrumu var pārvietot, lai palielinātu 82. panta 6. punktā noteikto maksimālo piešķīrumu, ja šis piešķīrums ir nepietiekams, lai finansētu III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā noteiktās intervences.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 10 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.

Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 10 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem.

Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas.

6. Neskarot Regulas (ES) [HzR] 15. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā drīkst piešķirt saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļu un pirms tiek piemērots šīs regulas 15. pants, nepārsniedz summas, kas KLP stratēģiskajā plānā noteiktas saskaņā ar 6. punktu.

7. Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku transnacionālo mācībmobilitāti.

7. Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], ja ir iesaistītas lauksaimnieku kopienas, un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku un lauku sieviešu transnacionālo mācībmobilitāti.

Grozījums Nr. 1135
Regulas priekšlikums
87. pants

87. pants

Klimata izdevumu līdzsekošana

1. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu un kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā.

1. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot starptautiski atzītu kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā.

2. Šādu ieguldījumu, kas dots izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, aplēš, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, kādu ieguldījumu – ievērojamu vai mērenu – atbalsts ir devis ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sakarībā. Minētie svērumi ir šādi:
a) 40 % attiecībā uz izdevumiem par ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu un ienākumu papildatbalstu, kas minēts III sadaļas II nodaļas II iedaļas attiecīgi 2. un 3. apakšiedaļā;

b) 100 % attiecībā uz izdevumiem par klimatiskajām un vidiskajām shēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas II iedaļas 4. apakšiedaļā;

c) 100 % attiecībā uz izdevumiem par 86. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajām intervencēm;

d) 40 % attiecībā uz izdevumiem par 66. pantā minētajiem dabiskajiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem.

2.a Komisija izstrādā zinātniski pamatotu un starptautiski atzītu kopēju metodiku precīzākai izdevumu izsekošanai saistībā ar klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem, tostarp bioloģisko daudzveidību, un kā daļu no 139.a pantā minētās vidusposma novērtēšanas izvērtē dažādu intervenču veidu paredzamo ieguldījumu.

Grozījums Nr. 1175
Regulas priekšlikums
88. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Panta 1. punktā minētās plānotās summas par vienību ir vienotās vai vidējās summas, ko noteikušas dalībvalstis.

Grozījums Nr. 554
Regulas priekšlikums
89. pants – 1. punkts – 2. daļa

Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto summu par vienu vienību.

Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto indikatīvo summu par vienu vienību.

Grozījums Nr. 555
Regulas priekšlikums
89. pants – 1. punkts – 3. daļa

Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā.

Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto indikatīvo summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 556
Regulas priekšlikums
89. pants – 1. punkts – 4. daļa

Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē.

Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas indikatīvās summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai indikatīvai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē.

Grozījums Nr. 557
Regulas priekšlikums
89. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis var pārdalīt vienai intervencei paredzēto summu citu veidu intervencēm.

Grozījums Nr. 1136
Regulas priekšlikums
90. pants

90. pants

Tiešo maksājumu piešķīrumu un ELFLA piešķīrumu savstarpējā elastība

1. Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu:

1. Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu pārvietot:

a) līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2021.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu vai

a) līdz 12 % no dalībvalsts kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2023.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā un pārvietoti uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2024.–2027. finanšu gadu, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto 65. pantā minētajām agrovidiskajām intervencēm, kurās saņēmēji ir lauksaimnieki; vai

b) līdz 15 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu pārvietot uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2021.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā.

b) līdz 5 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2024.–2027. finanšu gadu uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2023.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu piešķir 28. pantā noteiktajām darbībām.

Pirmajā daļā minēto pārvietojumu, ko veic no tiešajiem maksājumiem paredzētajiem dalībvalsts piešķīrumiem uz tās pašas dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem, procentuālā izteiksmē drīkst palielināt:

Atkāpjoties no iepriekšējās daļas b) apakšpunkta, dalībvalstis, kuru valsts vidējā summa par hektāru ir mazāka par Savienības vidējo rādītāju, var pārvietot līdz 12 % no ELFLA piešķīrumiem uz to tiešajiem maksājumiem paredzētajiem piešķīrumiem. Tomēr pārvietojums nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai panāktu, ka valsts vidējā summa par hektāru atbilst Savienības vidējam rādītājam. To pilnībā piešķir 28. pantā minētajām intervencēm.

a) nepārsniedzot 15 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto no ELFLA finansētām intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem;

b) nepārsniedzot 2 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto saskaņā ar 86. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

Piešķīrumus tiešajiem maksājumiem, kas pārvietoti saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, var atskaitīt no iemaksu daļas saskaņā ar 86. panta 4. punkta a) apakšpunktu vai 4. punkta c) apakšpunktu, vai abu apvienojumu.

2. Šā panta 1. punktā minētajos lēmumos nosaka 1. punktā aprakstīto procentuālo daudzumu, kurš katrā kalendārajā gadā var būt atšķirīgs.

3. 2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

3. 2024. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim paziņo Komisijai 1. punktā minēto lēmumu, kā arī lēmumu par 15. un 26. panta piemērošanu.

Grozījums Nr. 562
Regulas priekšlikums
91. pants – 1. daļa

Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

Grozījums Nr. 563
Regulas priekšlikums
91. pants – 2. daļa

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā.

Grozījums Nr. 564
Regulas priekšlikums
91. pants – 4. daļa

Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 565
Regulas priekšlikums
91. pants – 4.a daļa (jauna)

KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un to īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī savlaicīgā atbalsta izmaksā atbalsta saņēmējiem.

Grozījums Nr. 832cp1
Regulas priekšlikums
92. pants – virsraksts

Vērienīgāki vidiskie un klimatiskie mērķi

Vērienīgāki vidiskie, klimatiskie un ar dzīvnieku labturību saistītie mērķi

Grozījums Nr. 567
Regulas priekšlikums
92. pants – 1. punkts

1. Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas dod tādu kopējo ieguldījumu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanā, kas ir lielāks par 2014.–2020. gada laikposmā doto kopējo ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

1. Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas nodrošināt tādu kopējo budžeta daļu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķu, kas saistīti ar agrovidi un klimatu, sasniegšanā, kas ir lielāka par 2014.–2020. gada laikposmā nodrošināto kopējo budžeta daļu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

Grozījums Nr. 832cp4
Regulas priekšlikums
92. pants – 2. punkts

2. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu. Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie elementi.

2. Pamatojoties uz jaunāko un uzticamāko informāciju, KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kādu ietekmi uz vidi un klimatu tās tiecas panākt 2021.–2027. gada laikposmā un kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu, tostarp to, kā tās plāno nodrošināt, ka mērķi, kas noteikti, pamatojoties uz I pielikumā izklāstītajiem ietekmes rādītājiem, būs pašreizējā stāvokļa uzlabojums. Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie elementi.

Grozījums Nr. 1177
Regulas priekšlikums
92.a pants (jauns)

92.a pants

Riska pārvaldības pasākumi

Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos uz pieejamās informācijas un SVID analīzes pamata izskaidro, kā tās plāno nodrošināt pietiekamus un relevantus riska pārvaldības risinājumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem stāties pretim klimatiskajiem, sanitārajiem un ekonomiskajiem apdraudējumiem. Šajā pantā minētie riska pārvaldības risinājumi var ietvert riska pārvaldības rīkus, kas uzskaitīti 70. pantā, vai jebkādus pastāvošus valsts riska pārvaldības risinājumus.

Grozījums Nr. 569
Regulas priekšlikums
93. pants – 1. daļa

Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Katra dalībvalsts — attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģioniem — izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai.

Grozījums Nr. 570
Regulas priekšlikums
93. pants – 2. daļa

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido un/vai īsteno reģionālā līmenī, izmantojot reģionālās intervences programmas, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem.

Grozījums Nr. 571 un 734cp2
Regulas priekšlikums
94. pants – 2. punkts

2. Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā faktiski iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās iestādes.

2. Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā pilnvērtīgi iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās publiskā sektora iestādes.

Grozījums Nr. 572 un 734cp3
Regulas priekšlikums
94. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar citiem partneriem. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

Grozījums Nr. 573 un 734cp5
Regulas priekšlikums
94. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

b) nevalstiskās organizācijas;

b) ekonomiskos un sociālos partnerus, jo īpaši lauksaimniecības nozares pārstāvjus, tostarp vietējās rīcības grupas programmas LEADER kontekstā;

Grozījums Nr. 574 un 734cp6
Regulas priekšlikums
94. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

c) attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

c) attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un ir saistītas ar visiem 5. pantā un 6. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem, un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu.

Grozījums Nr. 575 un 734cp7
Regulas priekšlikums
94. pants – 3. punkts – 2. daļa

Dalībvalstis iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā.

Dalībvalstis pilnvērtīgi iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā.

Grozījums Nr. 576 un 734cp9
Regulas priekšlikums
94. pants – 4. punkts

4. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu.

4. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu, kā arī nepieciešamību nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Grozījums Nr. 577, 970 un 1312cp7
Regulas priekšlikums
94. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 138. pantu nolūkā paredzēt rīcības kodeksu, lai palīdzētu dalībvalstīm organizēt 3. punktā minēto partnerību. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, kurai atbilstīgi dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reģionālajām kompetencēm ir jācenšas īstenot partnerības principu.

Grozījums Nr. 578
Regulas priekšlikums
95. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

e) mērķrādītāju un finanšu plāni;

e) mērķrādītāju un finanšu plāni, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālajās intervences programmās minētie mērķrādītāju un finanšu plāni;

Grozījums Nr. 579
Regulas priekšlikums
95. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

c) III pielikums – apspriešanās ar partneriem;

c) III pielikums – apspriešanās ar partneriem – kopsavilkums par komentāriem, ko iesniegušas kompetentās reģionālās un vietējās iestādes un partneri, kuri minēti 94. panta 3. punktā;

Grozījums Nr. 580
Regulas priekšlikums
95. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

d) IV pielikums – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

d) IV pielikums – attiecīgā gadījumā kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu;

Grozījums Nr. 581
Regulas priekšlikums
95. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

e) V pielikums – papildu finansējums, ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā.

e) V pielikums – stratēģiskajam plānam paredzētais valsts atbalsts, kas nav atbrīvots no LESD 107., 108. un 109. panta noteikumu piemērošanas, saskaņā ar 131. panta 4. punktu un papildu finansējums, kas paredzēts visām attīstības intervencēm un ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā.

Grozījums Nr. 582
Regulas priekšlikums
95. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

ea) VI pielikums — klimatiskās un vidiskās shēmas, kā arī dzīvnieku labturības shēmas, kā noteikts 28. pantā;

Grozījums Nr. 583
Regulas priekšlikums
95. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

eb) VII pielikums — reģionālās intervences programmas un

Grozījums Nr. 584
Regulas priekšlikums
95. pants – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

ec) VIII pielikums — stratēģisko plānu elementi, ar ko veicina konkurētspējas uzlabošanu.

Grozījums Nr. 585
Regulas priekšlikums
96. pants – 1. daļa – b punkts

b) identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā;

b) identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, tostarp dzīvnieku labturības jomā, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā;

Grozījums Nr. 586
Regulas priekšlikums
96. pants – 1. daļa – d punkts

d) attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām jutīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos;

d) attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām izolētos vai jutīgos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos, kalnu reģionos un salu reģionos;

Grozījums Nr. 587
Regulas priekšlikums
96. pants – 1. daļa – e punkts

e) nosaka un attiecīgā secībā sarindo prioritātes, tai skaitā ar argumentiem pamato izdarītās izvēles un vajadzības gadījumā paskaidro, kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā.

e) nosaka prioritātes un sarindo vajadzības atbilstīgi izdarītajām izvēlēm un vajadzības gadījumā paskaidro iemeslus, kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā.

Grozījums Nr. 588
Regulas priekšlikums
96. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

ea) iekļauj to jomu kopsavilkumu, kurās trūkst pamatinformācijas vai tā ir nepietiekama, lai nodrošinātu pašreizējās situācijas pilnu aprakstu attiecībā uz 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un uzraudzītu minēto mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr. 589
Regulas priekšlikums
96. pants – 3. daļa

Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus.

Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus, kā arī attiecīgā gadījumā izmanto datus, kas sadalīti pēc dzimuma.

Grozījums Nr. 590
Regulas priekšlikums
97. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

aa) skaidrojums par KLP stratēģiskā plāna sociālo un ekonomisko struktūru, aprakstot papildināmību un pamatnosacījumus attiecībā uz dažādām intervencēm, ar kurām cenšas sasniegt konkrētos ar lauksaimniecības ekonomisko attīstību un lauku apvidiem saistītos mērķus, kas ir noteikti attiecīgi 6. panta 1. punkta a), b), c), g), h) un i) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 591
Regulas priekšlikums
97. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

ba) attiecīgā gadījumā pārskats par to, kā ar KLP stratēģisko plānu nodrošina augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmu vajadzības, tostarp aspektus, kas saistīti ar to sociāli ekonomisko dzīvotspēju;

Grozījums Nr. 592
Regulas priekšlikums
97. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

c) attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” – kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

c) attiecībā uz mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktu ― kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā;

Grozījums Nr. 593
Regulas priekšlikums
97. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

f) valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem.

f) valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem; un

Grozījums Nr. 594
Regulas priekšlikums
97. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

fa) skaidrojums par to, kā ar KLP stratēģisko plānu ir paredzēts sekmēt to, lai tiktu sasniegts mērķis uzlabot dzīvnieku veselību un labturību un mazināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem; dalībvalstis īpaši norāda 28. un 65. pantā paredzēto intervenču veidus;

Grozījums Nr. 1112
Regulas priekšlikums
97. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

(fb) paskaidrojums par to, kā ar katra 6. panta 1. punktā izklāstītā konkrētā mērķa intervencēm ir paredzēts veicināt vienkāršošanu galasaņēmējiem un mazināt administratīvo slogu;

Grozījums Nr. 595
Regulas priekšlikums
98. pants – virsraksts

Vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi

Stratēģiskajos plānos noteiktajām vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi

Grozījums Nr. 1113
Regulas priekšlikums
98. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)

(ii a) vispārējā ieguldījuma vienkāršošanā un galasaņēmēju regulatīvā un administratīvā sloga mazināšanā apraksts.

Grozījums Nr. 835
Regulas priekšlikums
98. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

ba) paskaidrojums par to, kā KLP stratēģiskais plāns atbalstīs bioloģisko lauksaimniecību, lai veicinātu pieaugošajam pieprasījumam pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem atbilstošu ražošanas apjomu, kā noteikts 13.a pantā;

Grozījums Nr. 596
Regulas priekšlikums
98. pants – 1. daļa – c punkts

c) aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā;

c) aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā; un

Grozījums Nr. 597
Regulas priekšlikums
99. pants – 1. daļa – c punkts

c) minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas;

c) minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) attiecīgā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas;

Grozījums Nr. 598
Regulas priekšlikums
99. pants – 1. daļa – d punkts

d) atbalsttiesīguma nosacījumi;

d) atbalsttiesīguma nosacījumi saskaņā ar šo regulu;

Grozījums Nr. 599
Regulas priekšlikums
99. pants – 1. daļa – h punkts

h) attiecīgais gada piešķīrums intervencei, ka minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem;

h) attiecīgais gada piešķīrums intervencei, kā minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem; un

Grozījums Nr. 600
Regulas priekšlikums
99. pants – 1. daļa – i punkts

i) norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums.

i) norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums saskaņā ar Komisijas norādēm pamatnostādnēs par valsts atbalstu.

Grozījums Nr. 601
Regulas priekšlikums
100. pants – 1. punkts

1. Iepriekš 95. panta 1. panta e) apakšpunktā minētā mērķrādītāju plānā ietver kopsavilkuma tabulu, kurā norādīti 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mērķrādītāji un izklāstīts gada starpposma mērķrādītāju sadalījums.

Grozījums Nr. 602
Regulas priekšlikums
100. pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

e) III sadaļas III nodaļas VII iedaļā minētajam nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, noradot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu;

e) III sadaļas III nodaļā minētajām nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, norādot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu;

Grozījums Nr. 603
Regulas priekšlikums
100. pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

f) lauku attīstībai paredzēto dalībvalstu piešķīrumu sadalījumu (kas izdarīts pēc b) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem uz tiešajiem maksājumiem un no tiem) pa intervences veidiem un intervencēm (ar kopsummām par periodu), norādot arī piemērojamo ELFLA iemaksu likmi; attiecīgā gadījumā – piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un reģionu veidiem. Ja līdzekļi pārvietoti no tiešajiem maksājumiem, norāda ar attiecīgo pārvietojumu finansēto(-ās) intervenci(-es) vai intervences daļu. Šajā tabulā norāda arī plānoto izlaidi par katru intervenci, kā arī par vienību izmaksājamās vidējās vai vienotās summas, turklāt attiecīgā gadījumā norāda dotācijām plānoto summu sadalījumu un finanšu instrumentiem plānoto summu sadalījumu. Norāda arī tehniskajai palīdzībai paredzētās summas;

Grozījums Nr. 604
Regulas priekšlikums
100. pants – 2. punkts – 2. daļa

Šajā pantā minētos elementus nosaka katram gadam.

Šajā pantā minētos elementus vajadzības gadījumā nosaka katram gadam, un tie attiecīgā gadījumā var ietvert arī reģionālās tabulas.

Grozījums Nr. 605
Regulas priekšlikums
100.a pants (jauns)

100.a pants

Reģionālās intervences programmas

Katra reģionālās intervences programma lauku attīstībai ietver vismaz šādas sadaļas:

a) SVID analīzes kopsavilkums;

b) vajadzību novērtējuma kopsavilkums;

c) intervences stratēģija;

d) operatīvs to intervenču apraksts, kuras pārvalda un īsteno reģionālā līmenī saskaņā ar valsts stratēģisko plānu, kā noteikts 99. pantā. Precīzāk, katrai intervencei, kas stratēģijā noteikta šā panta c) punktā, ir jāiekļauj šādi elementi:

i) intervences apraksts;

ii) atbalsttiesīguma nosacījumi;

iii) atbalsta likme;

iv) par vienību izmaksājamās atbalsta summas aprēķins;

v) finanšu plāns;

vi) rezultātu rādītāji;

vii) mērķrādītāji;

viii) skaidrojums par mērķrādītāju sasniegšanu;

e) daudzgadu finanšu plāns un

f) pārvaldības un koordinācijas sistēmas apraksts.

Grozījums Nr. 606
Regulas priekšlikums
102. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus; aprakstā jo īpaši ietver:

Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizāciju, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos elementus, ar kuriem atbalsta lauksaimniecības nozares un KLP modernizāciju nolūkā risināt jaunus uzdevumus, tostarp pāreju uz ilgtspējīgākiem modeļiem; aprakstā jo īpaši ietver:

Grozījums Nr. 607
Regulas priekšlikums
102. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa

a) pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu, inovācijas un digitalizēšanas apgūšanu un kopīgošanu un to tālākās nodošanas sekmēšanu; minētajā pārskatā iekļauj:

a) pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu apmaiņu, inovāciju un digitalizāciju lauksaimniecībā un lauku apvidos un to tālākās nodošanas sekmēšanu un popularizēšanu; minētajā pārskatā iekļauj:

Grozījums Nr. 836
Regulas priekšlikums
102. pants – 1. daļa – a punkts– iia apakšpunkts (jauns)

iia) saskaņotību ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un starptautiskiem nolīgumiem klimata jomā.

Grozījums Nr. 608
Regulas priekšlikums
102. pants – 1. daļa – b punkts

b) aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan arī šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

b) aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan viedo ciematu attīstībai, gan arī nosacījumi šo tehnoloģiju izmantošanai, tostarp nosacījumi, kas cita starpā paredz informēt lauksaimniekus par viņu tiesībām saistībā ar viņu personas datu aizsardzību un izmantošanu, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti.

Grozījums Nr. 609
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 3. daļa – e apakšpunkts

e) vajadzības gadījumā – iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences;

e) vajadzības gadījumā ― iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences, tostarp lauksaimniecības zemes ar augstu dabas vērtību;

Grozījums Nr. 610
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 5. daļa

Attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto mērķi piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus SVID analīzē iekļauj īsu analīzi attiecībā uz zemes pieejamību, zemes mobilitāti, zemes pārstrukturēšanu, iespēju saņemt finansējumu un kredītus un iespēju iegūt attiecīgās zināšanas un saņemt padomus.

Grozījums Nr. 611
Regulas priekšlikums
103. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

a) īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru pasākumu un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

a) īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru intervenci un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;

Grozījums Nr. 612
Regulas priekšlikums
103. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a KLP stratēģiskā plāna VI pielikumā iekļauj 28. pantā noteikto klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu aprakstu.

Grozījums Nr. 613
Regulas priekšlikums
103. pants – 5.b punkts (jauns)

5.b KLP stratēģiskā plāna VII pielikumā iekļauj reģionālo intervences programmu aprakstu.

Grozījums Nr. 615
Regulas priekšlikums
104. pants

104. pants

svītrots

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo nodaļu groza attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna un tā pielikumu saturu.

Grozījums Nr. 616
Regulas priekšlikums
105. pants – virsraksts

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna veidu

Grozījums Nr. 617
Regulas priekšlikums
105. pants – 1. daļa

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu veidlapu un 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 139. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 1153cp1
Regulas priekšlikums
106. pants – 1. punkts

1. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija.

1. Katra dalībvalsts līdz ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija. Komisija mudina dalībvalstis, izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, savstarpēji apmainīties ar informāciju un paraugpraksi.

Grozījums Nr. 619
Regulas priekšlikums
106. pants – 2. punkts

2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.

2. Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu 6. panta 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, tostarp izmantotās informācijas kvalitāti, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu.

Grozījums Nr. 1153cp2
Regulas priekšlikums
106. pants – 5. punkts – 1. daļa

Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Grozījums Nr. 620, 1153cp3 un 1331
Regulas priekšlikums
106. pants – 5. punkts – 2. daļa

Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 101. panta c) apakšpunktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumos, par kuriem ir runa 95. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā.

Svītrots

Grozījums Nr. 1153 cp4
Regulas priekšlikums
106. pants – 5. punkts – 3. daļa

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts drīkst Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi vajadzīgie elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 100. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstoši elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 107. pantu termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par trijiem mēnešiem. Tiem ir jābūt saskanīgiem un jāatbilst dalībvalsts iepriekš iesniegtajiem indikatīvajiem mērķrādītājiem un finanšu plāniem, ievērojami nenovirzoties no mērķiem un tos nesamazinot.

Grozījums Nr. 621, 983, 1153cp5 un 1333
Regulas priekšlikums
106. pants – 7.a punkts (jauns)

7.a Komisija sešu mēnešu laikā pēc valstu KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par šiem plāniem un pievieno tam skaidri aprakstītus vērtējumus, sniedzot informāciju par dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem 6. panta 1. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 1153 cp6
Regulas priekšlikums
106. pants – 7.b punkts (jauns)

7.b Komisija KLP stratēģiskos plānus tulko angļu valodā un publicē tiešsaistē, lai nodrošinātu publicitāti un pārredzamību Savienības līmenī.

Grozījums Nr. 623, 985 un 1153cp7
Regulas priekšlikums
106. pants – 7.c punkts (jauns)

7.c KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī kavējumus savlaicīgā atbalsta izmaksā, jo īpaši pirmajā īstenošanas gadā.

Grozījums Nr. 735cp1
Regulas priekšlikums
107. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus.

1. Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus, attiecīgā gadījumā ietverot jebkādus grozījumus reģionālajās intervenču programmās pēc vienošanās ar reģionālajām vadošajām iestādēm.

Grozījums Nr. 625 un 735cp2
Regulas priekšlikums
107. pants – 2. punkts

2. KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumus pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.

2. KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumos iekļauj paskaidrojumu, izklāstot plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus.

Grozījums Nr. 626 un 735cp3
Regulas priekšlikums
107. pants – 7. punkts

7. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.

7. KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien šajā regulā nav noteikti izņēmumi, kā arī, ja Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus.

Grozījums Nr. 627 un 735cp4
Regulas priekšlikums
107. pants – 8. punkts

8. Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru.

8. Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru. Par to pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr. 628 un 735cp5
Regulas priekšlikums
107. pants – 9. punkts

9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija.

9. Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskās sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija, un šos grozījumus publicē.

Grozījums Nr. 1137
Regulas priekšlikums
107.a pants (jauns)

107.a pants

KLP stratēģisko plānu pārskatīšana

Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata savus stratēģiskos plānus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskie plāni ir saskaņoti ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā, un iesniedz Komisijai pieprasījumus attiecīgi grozīt savus stratēģiskos plānus.

Grozījums Nr. 629
Regulas priekšlikums
108. pants – 2. daļa

Minētajā termiņā nav ietverts laikposms, kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savus apsvērumus vai pieprasījumu, kurā dalībvalstij lūgts iesniegt pārskatītus dokumentus, un ilgst līdz dienai, kad dalībvalsts sniedz Komisijai attiecīgo atbildi.

svītrots

Grozījums Nr. 630
Regulas priekšlikums
109. pants – 1. daļa – c punkts

c) attiecībā uz to, cik bieži plānošanas periodā KLP stratēģiskie plāni ir jāiesniedz, tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes.

c) attiecībā uz to, cik bieži KLP stratēģisko plānu piemērošanas periodā ir jāiesniedz KLP stratēģisko plānu grozījumi, tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes.

Grozījums Nr. 631
Regulas priekšlikums
110. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Neskarot 1. punkta pirmās daļas noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar savu stratēģisko plānu var arī izveidot reģionālas iestādes no ELFLA finansēto intervenču īstenošanai un pārvaldībai, ja šīs intervences piemēro reģionālā mērogā. Šādā gadījumā valsts vadošā iestāde ieceļ valsts ELFLA koordinācijas struktūru, kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības noteikumu vienotu piemērošanu, nodrošinot atbilstību valsts līmenī noteiktā stratēģiskā plāna elementiem saskaņā ar 93. panta otro daļu.

Grozījums Nr. 736 cp2
Regulas priekšlikums
110. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību. Tā jo īpaši gādā par to,

2. Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību, kā arī attiecīgā gadījumā un kopā ar reģionālajām vadošajām iestādēm par reģionālajām intervenču programmām. Tās jo īpaši gādā par to,

Grozījums Nr. 632 un 736cp3
Regulas priekšlikums
110. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

g) lai gada veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

g) lai uzraudzības veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai;

Grozījums Nr. 633 un 736cp4
Regulas priekšlikums
110. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

h) lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

h) lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi;

Grozījums Nr. 736 cp5
Regulas priekšlikums
110. pants – 3. punkts

3. Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.

3. Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošā iestāde, vai attiecīgā gadījuma reģionālās vadošās iestādes var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas.

Grozījums Nr. 634 un 736cp6
Regulas priekšlikums
110. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību īstenošanai paredz sīki izstrādātus noteikumus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar sīki izstrādātiem noteikumiem par 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību piemērošanu.

Grozījums Nr. 635 un 736cp7
Regulas priekšlikums
110. pants – 5. punkts – 2. daļa

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr. 636
Regulas priekšlikums
110.a pants (jauns)

110.a pants

Mediācijas struktūra

Neskarot valstu noteikumus par administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā, dalībvalstis izraugās funkcionāli neatkarīgu mediācijas struktūru, kas ir atbildīga par kompetento iestāžu pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Minētās struktūras pēc atbalsta saņēmēju pieprasījuma cenšas rast iesaistītajām personām pieņemamus risinājumus. Tās nodrošina nepieciešamās īpašās zināšanas un iestāžu un ieinteresēto personu pārstāvību.

Grozījums Nr. 637
Regulas priekšlikums
111. pants – 1. punkts – 1. daļa

Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”).

Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts izveido valsts komiteju (“uzraudzības komiteja”) un attiecīgā gadījumā reģionālas uzraudzības komitejas.

Grozījums Nr. 638
Regulas priekšlikums
111. pants – 1. punkts – 2. daļa

Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.

Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu. Valsts uzraudzības komiteja sadarbībā ar reģionālajām uzraudzības komitejām pieņem savus noteikumus.

Grozījums Nr. 639
Regulas priekšlikums
111. pants – 1. punkts – 3. daļa

Uzraudzības komiteja sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.

Uzraudzības komiteja atbilstīgi savai kompetencei sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.

Grozījums Nr. 640
Regulas priekšlikums
111. pants – 1. punkts – 4. daļa

Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu, kā arī visus datus un informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar uzraudzības komiteju tiešsaistē.

Dalībvalsts publicē uzraudzības komiteju reglamentu un atzinumus un iesniedz tos Komisijai.

Grozījums Nr. 641
Regulas priekšlikums
111. pants – 2. punkts – 1. daļa

Dalībvalsts lemj par uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.

Dalībvalsts un attiecīgā gadījumā reģioni lemj par uzraudzības komiteju sastāvu, pienācīgi ņemot vērā interešu konfliktu novēršanu, un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī to partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību, kas ir nozīmīgi visu 6. panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanai.

Grozījums Nr. 642
Regulas priekšlikums
111. pants – 2. punkts – 3. daļa

Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu.

Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu un paziņo to Komisijai.

Grozījums Nr. 643
Regulas priekšlikums
111. pants – 3. punkts – ievaddaļa

3. Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

3. Uzraudzības komitejas jo īpaši pārbauda:

Grozījums Nr. 645
Regulas priekšlikums
111. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

da) attiecīgo informāciju, ko sniedz KLP valsts tīkls;

Grozījums Nr. 646
Regulas priekšlikums
111. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

fa) veikuma ziņojumus;

Grozījums Nr. 647
Regulas priekšlikums
111. pants – 3. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

fb) progresu virzībā uz vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu galasaņēmējiem.

Grozījums Nr. 648
Regulas priekšlikums
111. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

a) KLP stratēģiskā plāna projektu;

svītrots

Grozījums Nr. 649
Regulas priekšlikums
111. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

c) gada veikuma ziņojumiem;

c) veikuma ziņojumiem;

Grozījums Nr. 650
Regulas priekšlikums
111. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Uzraudzības komitejas var pieprasīt no KLP valsts tīkla informāciju un analīzi saistībā ar konkrētām intervencēm.

Grozījums Nr. 651
Regulas priekšlikums
113. pants – 1. punkts

1. Katra dalībvalsts vēlākais 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi tās KLP stratēģisko plānu, izveido kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīklu (KLP valsts tīklu), lai valsts līmenī nodrošinātu tīklošanu starp organizācijām, lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem un iestādēm, konsultantiem, pētniekiem, citām inovāciju sekmējošām personām un citiem dalībniekiem, kas darbojas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. KLP valsts tīkls tiek veidots, pamatojoties uz dalībvalstī jau pastāvošajām tīkla struktūrām.

Grozījums Nr. 652
Regulas priekšlikums
113. pants – 4. punkts – j apakšpunkts

j) KLP valsts tīklu gadījumā – iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes.

j) KLP valsts tīklu gadījumā ― iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes;

Grozījums Nr. 653
Regulas priekšlikums
113. pants – 4. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

ja) attiecībā uz KLP Eiropas tīklu — piedalīties valstu tīklu aktivitātēs un sekmēt tās;

Grozījums Nr. 654
Regulas priekšlikums
113. pants – 4. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

jb) sniegt informāciju, ko pieprasījušas 111. pantā minētās uzraudzības komitejas.

Grozījums Nr. 655
Regulas priekšlikums
114. pants – 2. punkts

2. EIP mērķis ir rosināt inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.

2. EIP mērķis ir rosināt ilgtspējīgu inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām.

Grozījums Nr. 656
Regulas priekšlikums
114. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

c) veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, kā arī

c) veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, tostarp zināšanu apmaiņu lauksaimnieku starpā, un

Grozījums Nr. 657
Regulas priekšlikums
114. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

d) informē zinātnieku aprindas par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu.

d) informē zinātnieku aprindas un lauksaimniekus par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu.

Grozījums Nr. 658
Regulas priekšlikums
114. pants – 4. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

EIP darbības grupas ir EIP daļa. Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi:

EIP darbības grupas veido, lai sasniegtu EIP mērķus, un to izveidi var ierosināt cita starpā ražotāju un starpnozaru organizācijas, un tajās var darboties dažādu dalībvalstu pārstāvji. Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi:

Grozījums Nr. 659
Regulas priekšlikums
114. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

a) izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi;

Grozījums Nr. 660
Regulas priekšlikums
114. pants – 4. punkts – 3. daļa

Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā.

Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo un agroekoloģisko praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā.

Grozījums Nr. 661
Regulas priekšlikums
114. pants – 4. punkts – 4. daļa

Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus.

Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus, un to locekļi ir vairāk nekā vienas dalībvalsts pārstāvji.

Grozījums Nr. 662
Regulas priekšlikums
115. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

a) kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, tai skaita 7. pantā minētie rādītāji, kurus kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un gada veikuma ziņojumu sagatavošanā;

a) kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, kā noteikts 7. pantā, ko kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un veikuma ziņojumu sagatavošanā;

Grozījums Nr. 663
Regulas priekšlikums
115. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

b) mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem;

b) mērķrādītāji un gada vai attiecīgā gadījumā daudzgadu mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem;

Grozījums Nr. 664
Regulas priekšlikums
115. pants – 3. punkts

3. Veikuma satvars attiecas uz:

3. Veikuma satvars attiecas uz KLP stratēģisko plānu saturu, tostarp attiecīgā gadījumā uz reģionālo intervences programmu saturu.

a) KLP stratēģisko plānu saturu;

b) Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem tirgus pasākumiem un citām intervencēm.

Grozījums Nr. 665
Regulas priekšlikums
116. pants – 1. daļa – a punkts

a) lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un pievienoto vērtību;

a) lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību, kā arī atbalsta saņēmējiem nodrošināto vienkāršošanu;

Grozījums Nr. 666
Regulas priekšlikums
116. pants – 1. daļa – e punkts

e) lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu.

e) lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu, ņemot vērā jomas, kurās nav pamatdatu vai tie ir nepietiekami un kurām var izstrādāt atbilstošākus un precīzākus rādītājus.

Grozījums Nr. 667
Regulas priekšlikums
117. pants – 1. daļa

Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu, kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību.

Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu vai izmanto jau pastāvošu sistēmu, kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību.

Grozījums Nr. 668
Regulas priekšlikums
118. pants – 1. daļa

Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu.

Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai reģionālajām vadošajām iestādēm, vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 669
Regulas priekšlikums
118. pants – 2. daļa

Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, pilnīgus, savlaicīgus un ticamus datu avotus, lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā.

Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, savlaicīgus un ticamus datu avotus, tostarp datubāzes, lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 670
Regulas priekšlikums
119. pants – 1. daļa

Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē.

Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģionālajām vadošajām iestādēm un reģionālajām uzraudzības komitejām uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē.

Grozījums Nr. 671
Regulas priekšlikums
120. pants – virsraksts

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru

Deleģētās pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru

Grozījums Nr. 672
Regulas priekšlikums
120. pants – 1. daļa

Komisija pieņem īstenošanas aktus par veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija pieņem deleģētos aktus šīs regulas papildināšanai, nosakot veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 138. pantu.

Grozījums Nr. 673
Regulas priekšlikums
121. pants – virsraksts

Gada veikuma ziņojumi

Veikuma ziņojumi

Grozījums Nr. 674
Regulas priekšlikums
121. pants – 1. punkts

1. Dalībvalsts līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra turpmākā gada 15. februārim (2030. gadu ieskaitot) iesniedz Komisijai gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2021. un 2022. finanšu gadu. Ziņojums par tiešajiem maksājumiem, kas minēti III sadaļas II nodaļā, attiecas tikai uz 2022. finanšu gadu.

1. Dalībvalsts iesniedz Komisijai veikuma ziņojumus par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 8. pantu.

Grozījums Nr. 675
Regulas priekšlikums
121. pants – 2. punkts

2. Pēdējā gada veikuma ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2030. gada 15. februārim, ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu.

2. Pēdējā iesniedzamajā veikuma ziņojumā ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu.

Grozījums Nr. 676
Regulas priekšlikums
121. pants – 3. punkts

3. Lai gada veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no gada veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

3. Lai veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

Grozījums Nr. 677
Regulas priekšlikums
121. pants – 4. punkts – 1. daļa

Gada veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus.

Veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus.

Grozījums Nr. 678
Regulas priekšlikums
121. pants – 4. punkts – 2. daļa

Ja attiecībā uz intervenču veidiem, uz kuriem neattiecas šīs regulas 89. pants, faktiskās izlaides un faktisko izdevumu attiecība no gada plānotās izlaides un izdevumu attiecības atšķiras par 50 %, dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās novirzes pamatojumu.

svītrots

Grozījums Nr. 679
Regulas priekšlikums
121. pants – 5. punkts

5. Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli iepriekšējā finanšu gadā, kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

5. Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli, kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus.

Grozījums Nr. 680
Regulas priekšlikums
121. pants – 7. punkts

7. Pamatojoties uz gada veikuma ziņojumos sniegto informāciju, Komisija veikuma ikgadēju izskatīšanu un veikuma ikgadēju noskaidrošanu, kas minēta Regulas (ES) [HzR] [52]. pantā.

svītrots

Grozījums Nr. 681
Regulas priekšlikums
121. pants – 8. punkts – 1. daļa

Veikuma iekgadējā izskatīšanā Komisija par gada veikuma ziņojumiem var sniegt apsvērumus mēneša laikā pēc to iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

Komisija veic veikuma izskatīšanu, pamatojoties uz veikuma ziņojumos sniegto informāciju, un var sniegt apsvērumus ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc to galīgās iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

Grozījums Nr. 682
Regulas priekšlikums
121. pants – 9. punkts

9. Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā starpposma mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais termiņš.

9. Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, dalībvalstis iesniedz šīs atšķirības pamatojumu. Vajadzības gadījumā Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kuru izstrādā, apspriežoties ar Komisiju, un kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais tā izpildes termiņš.

Grozījums Nr. 683
Regulas priekšlikums
121. pants – 10. punkts

10. Gada veikuma ziņojumus, kā arī to saturu kopsavilkumus, kas paredzēti iedzīvotājiem, dara publiski pieejamus.

10. Sagatavo iedzīvotājiem paredzētu veikuma ziņojumu satura kopsavilkumu un dara to publiski pieejamu.

Grozījums Nr. 684
Regulas priekšlikums
121. pants – 11. punkts

11. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz gada veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 139. panta 2. punktā.

Grozījums Nr. 685
Regulas priekšlikums
122. pants – virsraksts

Ikgadējas izskatīšanas sanāksmes

Izskatīšanas sanāksmes

Grozījums Nr. 686
Regulas priekšlikums
122. pants – 1. punkts

1. Katru gadu dalībvalstis organizē ikgadēju izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc gada veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija.

1. Katru gadu dalībvalstis organizē izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija.

Grozījums Nr. 687
Regulas priekšlikums
122. pants – 2. punkts

2. Gada izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību.

2. Izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību. Minētajās sanāksmēs, ja iespējams, veic arī ietekmes novērtējumu.

Grozījums Nr. 688
Regulas priekšlikums
123. pants

123. pants

svītrots

Veikuma bonuss

1. Lai atalgotu apmierinošu vidisko un klimatisko mērķrādītāju izpildi, dalībvalstīm 2026. gadā var piešķirt veikuma bonusu, ja vien katra attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi 124. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu.

2. Veikuma bonuss ir 5 % no summas, kas 2027. finanšu gadam katrai dalībvalstij ir norādīta IX pielikumā.

Veikuma bonusa aprēķinā neiekļauj tādus līdzekļu pārvietojumus starp ELGF un ELFLA, kas minēti 15. un 90. pantā.

Grozījums Nr. 689
Regulas priekšlikums
124. pants

124. pants

svītrots

Veikuma bonusa piešķiršana

1. Pamatojoties uz 2026. gada veikuma izskatīšanu, veikuma bonusu, kas ieturēts no dalībvalsts piešķīruma atbilstīgi 123. panta otrajai daļai, attiecīgajai dalībvalstij piešķir, ja tās KLP stratēģiskā plāna rezultātu rādītāji, kas piemēroti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, ir sasnieguši vismaz 90 % no dalībvalstu mērķrādītāja vērtības, kas noteikta 2025. gadam.

2. Komisija divos mēnešos pēc tam, kad 2026. gadā saņemts gada veikuma ziņojums, nepiemērojot 139. pantā minēto komiteju procedūru, pieņem īstenošanas aktu, lai par katru dalībvalsti lemtu, vai attiecīgie KLP stratēģiskie plāni ir sasnieguši atbilstību šā panta 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai.

3. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai ir sasniegta, Komisija attiecīgajām dalībvalstīm piešķir veikuma bonusa summu, kas tiek uzskatīta par galīgi piešķirtu 2027. finanšu gadam, pamatojoties uz 2. punktā minēto lēmumu.

4. Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai nav sasniegta, Komisija neizpilda 2027. gadam paredzētās saistības attiecībā uz veikuma bonusa summu, kas rezervēta attiecīgajām dalībvalstīm.

5. Lai piešķirtu veikuma bonusu, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un nopietnu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai dalībvalstīm plānotajai veikuma bonusa piešķiršanai nodrošinātu konsekventu pieeju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 690
Regulas priekšlikums
125. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti.

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti.

Grozījums Nr. 691
Regulas priekšlikums
125. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

g) to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu vākšanu, kas vajadzīgas izvērtējumu sagatavošanai;

g) to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu, tostarp attiecīgā gadījumā pēc dzimuma sadalītu datu, vākšanu, kas vajadzīgi izvērtējumu sagatavošanai;

Grozījums Nr. 692
Regulas priekšlikums
126. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 693
Regulas priekšlikums
126. pants – 2. punkts

2. Dalībvalstis uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

2. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

Grozījums Nr. 694
Regulas priekšlikums
126. pants – 3. punkts

3. Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu.

3. Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu.

Grozījums Nr. 695
Regulas priekšlikums
126. pants – 4. punkts

4. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai.

4. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni ir atbildīgi par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr. 696
Regulas priekšlikums
126. pants – 5. punkts

5. Dalībvalstis izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā.

5. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā.

Grozījums Nr. 697
Regulas priekšlikums
126. pants – 6. punkts

6. Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai.

6. Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai.

Grozījums Nr. 987 un 1335
Regulas priekšlikums
127. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Tiklīdz visi nacionālie KLP stratēģiskie plāni ir apstiprināti, Eiropas Komisija pasūta to apkopotās paredzamās ietekmes neatkarīgu izvērtējumu. Ja šī analīze atklāj, ka kopīgie centieni attiecībā uz Eiropas zaļā kursa vērienīgajiem mērķiem nav pietiekami, Eiropas Komisija veic atbilstošus pasākumus, kas var ietvert prasīšanu dalībvalstīm grozīt savu KLP stratēģisko plānu vai šīs regulas grozījumu iesniegšanu.

Grozījums Nr. 988 un 1336
Regulas priekšlikums
127. pants – 2. punkts

2. Komisija veic starpposma izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu noderīgu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu.

2. Komisija veic un publisko starpposma izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu noderīgu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu. Ja starpposma izvērtēšanā tiek atklāti nepietiekami kopīgie centieni attiecībā uz Eiropas zaļā kursa un Savienības vides un klimata jomas tiesību aktu vērienīgajiem mērķiem, Eiropas Komisija sniedz ieteikumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu Eiropas zaļā kursa un XI pielikumā uzskaitīto tiesību aktu mērķu sasniegšanu. Savos gada veikuma ziņojumos dalībvalstis izklāsta to, kā tās ir ņēmušas vērā minētos ieteikumus, vai arī pamatojumu tam, kāpēc šie ieteikumi vai daļa no tiem nav ņemti vērā.

Grozījums Nr. 698
Regulas priekšlikums
127. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a Komisija savos izvērtēšanas ziņojumos ņem vērā rādītājus, kas minēti šīs regulas I pielikumā, kā arī ar KLP nesaistītus faktorus, kas ietekmējuši veikumu.

Grozījums Nr. 699
Regulas priekšlikums
129. pants – 2. punkts

2. Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, trūkstošos datus cenšas iegūt, izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/200940, tiesisko regulējumu, kas reglamentē Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra.

2. Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, Komisija trūkstošos datus iegūst, izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/200940, tiesisko regulējumu, kas reglamentē lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra.

__________________

40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

Grozījums Nr. 1340
Regulas priekšlikums
129. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis uzlabo datu vākšanas kvalitāti un biežumu attiecībā uz galvenajiem lauksaimniecības mērķrādītājiem, kas paredzēti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un kas atbilst ietekmes un konteksta rādītājiem I.10, I.15, I.18, I.19, I. 20, I.26, I.27 un C.32.Minētos datus publisko un savlaicīgi sniedz Komisijai, lai izvērtētu KLP efektivitāti un lai varētu uzraudzīt virzību uz Savienības mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr. 700
Regulas priekšlikums
129. pants – 3. punkts

3. Esošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus, saglabā. Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.

3. Saglabā atjauninātus pastāvošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus. Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat.

Grozījums Nr. 701
Regulas priekšlikums
129. pants – 4. punkts

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko, ņemot vērā nepieciešamību neradīt lieko administratīvo slogu, paredz noteikumus par informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

svītrots

Grozījums Nr. 702
Regulas priekšlikums
130. pants – 1. daļa

Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādas sadarbības veidiem, kura noris starp uzņēmumiem, šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem sadarbības veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu.

Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādu līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, ko īsteno uzņēmumu vidū, šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu.

Grozījums Nr. 1092, 1146, 1179
Regulas priekšlikums
132.a pants (jauns)

132.a pants

Pārejas posma valsts atbalsts

1. Dalībvalstis 2013. gadā var turpināt piešķirt pārejas posma valsts atbalstu lauksaimniekiem jebkurā nozarē, kurā to piešķirt atļāvusi Komisija saskaņā ar 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 73/2009.

2. Pārejas posma valsts atbalsta kopējais apjoms, ko var piešķirt lauksaimniekiem, nedrīkst pārsniegt 50 % no katrai nozarei paredzētā finansējuma, ko atļāvusi Komisija saskaņā ar 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 73/2009.

3. Balstoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā 2. punktā noteikto ierobežojumu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par piešķiramā pārejas posma valsts atbalsta apjomu.

4. Dalībvalstis var nolemt pielāgot atsaistīto pārejas posma valsts atbalsta shēmu pārskata periodu. Pielāgotais pārskata periods nedrīkst būt vēlāks par 2018. gada 1. jūniju.

Grozījums Nr. 703
Regulas priekšlikums
133. pants – 1. punkts

LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata.

Lai ierobežotu ienākumu mainīguma ietekmi, iedrošinot lauksaimniekus veidot iekrājumus labajos gados ar mērķi kompensēt sliktos gadus, LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata, tostarp pārnesot daļu no nodokļu bāzes, tostarp atliekot daļu no nodokļu bāzes, vai pieļaujot atbrīvojumu attiecībā uz summām, kas noguldītas īpašā lauksaimniecības krājkontā.

Grozījums Nr. 1097, 1125 un 1180
Regulas priekšlikums
134.a pants (jauns)

134.a pants

Mehānisms lauksaimnieku un MVU sūdzību iesniegšanai

1. Komisija izveido mehānismu, ar kura palīdzību lauksaimnieki vai MVU var iesniegt sūdzību tieši Komisijai šādos gadījumos:

— zemes sagrābšana vai nopietni zemes sagrābšanas draudi,

— smagi valsts iestāžu pārkāpumi,

— neatbilstīga vai subjektīva attieksme konkursos vai subsīdiju sadalē,

— noziedzīgu struktūru, organizētās noziedzības vai oligarhisku struktūru izdarīts spiediens vai iebiedēšana;

— pret viņiem vērsts smags pamattiesību pārkāpums.

2. Komisija izveido kontaktpunktu Komisijā šo sūdzību izskatīšanai.

3. Komisija izstrādā un dara pārredzamu sūdzību iesniegšanas procedūru un novērtēšanas kritērijus.

4. Pēc sūdzības iesniegšanas Komisija garantē pienācīgu aizsardzību personām vai uzņēmumiem.

5. Komisijai būtu jānosaka, vai informāciju, kas saņemta ar šā mehānisma starpniecību, izskatīt, veicot pašai savas revīzijas, vai to tiešā veidā nosūtīt Eiropas Prokuratūrai vai OLAF.

Grozījums Nr. 704
Regulas priekšlikums
135. pants – 1. punkts

1. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

1. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 705
Regulas priekšlikums
135. pants – 2. punkts

2. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

2. Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu, 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu.

Grozījums Nr. 706
Regulas priekšlikums
138. pants – 2. punkts

2. Pilnvaras pieņemt 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50.,78., 81., 104. un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

2. Pilnvaras pieņemt 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 707
Regulas priekšlikums
138. pants – 3. punkts

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr. 708
Regulas priekšlikums
138. pants – 6. punkts

6. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr. 1138
Regulas priekšlikums
139.a pants (jauns)

139.a pants

Vidusposma novērtēšana

1. Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam veic KLP vidusposma novērtēšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai izvērtētu jaunā īstenošanas modeļa darbību dalībvalstīs, lai koriģētu svērumus klimata mērķu sasniegšanai saskaņā ar jauno metodiku, kas minēta 87. panta 3. punktā, un vajadzības gadījumā Komisija iesniedz tiesību aktu priekšlikumus.

2. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu stratēģiskie plāni ir saskaņoti ar Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā, 1. punktā minētajā vidusposma novērtēšanā ņem vērā attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus.

Grozījums Nr. 710
Regulas priekšlikums
140. pants – 1. punkts – 1. daļa

Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

Tomēr, neskarot šīs regulas IX un IXa pielikumu, Regulu (ES) Nr. 1305/2013 turpina līdz 2022. gada 31. decembrim piemērot:

a) darbībām, ko īsteno saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, un

b) lauku attīstības programmām, kas pirms 2022. gada 1. janvāra apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 711
Regulas priekšlikums
140. pants – 2. punkts – 1. daļa

Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 712
Regulas priekšlikums
140. pants – 2. punkts – 2. daļa

Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2022. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 713
Regulas priekšlikums
140. pants – 2. punkts – 3. daļa

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2021. gada 31. decembrim.

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2022. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 714
Regulas priekšlikums
141. pants – 1. punkts

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas šo regulu papildina ar pasākumiem, lai jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargātu tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar pasākumiem, kuru mērķis ir jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargāt tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, Regulai (ES) Nr. 1307/2013 un Regulai (ES) Nr. 1308/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem.

Grozījums Nr. 715
Regulas priekšlikums
141.a pants (jauns)

141.a pants

Ziņojumi

Eiropas Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par to, kā KLP ir ietekmējusi salu reģionus, kas nav minēti 135. pantā. Minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumus par stratēģisko plānu grozīšanu, lai ņemtu vērā šo teritoriju īpatnības un uzlabotu gaidāmos rezultātus saskaņā ar 6. panta 1. punktā izklāstītajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 1154
Regulas priekšlikums
I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

I PIELIKUMS

IETEKMES, REZULTĀTU UN IZLAIDES RĀDĪTĀJI SASKAŅĀ AR 7. PANTU

Rīcībpolitikas veikuma novērtējums (daudzgadu) — IETEKME	Veikuma ikgadēja izskatīšana — REZULTĀTI*		Veikuma ikgadēja noskaidrošana — IZLAIDE
Mērķi un tiem atbilstošie ietekmes rādītāji*.			Intervenču veidi un to iznākuma rādītāji*.

ES vispārīgais horizontālais mērķis: Modernizācija	Rādītājs	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)	Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS)	Izlaides rādītāji
Veicināt zināšanas, inovāciju un digitalizēšanu lauksaimniecībā un lauku apvidos un rosināt to izmantošanu	I.1 Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai	R.1 Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti	Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)**	O.1 EIP darbības grupu skaits
	R.2 Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)		O.2 Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās
		R.3 Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju

ES konkrētie mērķi	Ietekmes rādītāji	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)		Intervenču veidi	Izlaides rādītāji (katrai intervencei)
Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un izturētspēju visā Savienībā	I.2 Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā	R.4 Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi		KLP atbalsts	O.3 KLP atbalsta saņēmēju skaits
I.3 Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība	R.5 Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti		Atsaistītais tiešais atbalsts	O.4 Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu
I.4 Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā)	R.6 Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)			O.5 Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits
I.5 Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo)	R.7 Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)			O.6 Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem
					O.7 Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits
Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju	I.6 Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums	R.8 Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu		Riska pārvaldības instrumenti	O.8 Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti
I.7 Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports	R.9 Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā		Saistītais atbalsts	O.9 Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu
Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē	I.8 Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem	R.10 Labāka piegādes ķēdes organizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās			O.10 Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu
	R.11 Piegādes koncentrācija: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars		Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem	O.11 Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas)
Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku	I.9 Saimniecību noturības uzlabošana: indekss	R.12 Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām			O.12 Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu
I.10 Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana I.11 Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana I.12 Ilgtspējīgas enerģijas palielināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā	R.13 Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: liellopu vienības, kurās noteikts atbalsts SEG un/vai amonjaka emisijas samazināšanai, tostarp kūtsmēslu apsaimniekošana R.14 Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.) R.15 Zaļā enerģija no lauksaimniecības un mežsaimniecības: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW) R.16 Energoefektivitātes palielināšana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā R.17 Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un kokaugiem klātas platības veidošanu, tostarp agromežsaimniecību		Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība)	O.13 (Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības

ES konkrētie mērķi	Ietekmes rādītāji	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)	Intervenču veidi	Izlaides rādītāji (katrai intervencei)
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu — ūdens, augsnes un gaisa — efektīvu pārvaldīšanu	I.13 Augsnes erozijas samazināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē	R.18 Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā		O.14 (Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības
I.14 Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana	R.19 Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju		O.15 Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību
I.15 Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē	R.20 Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā		O.16 Tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, attiecībā uz kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturības, veselības vai pastiprinātiem bioloģiskās drošības pasākumiem
	1.16 Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā	R.21 Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību		O.17 Tādu projektu skaits, ar kuriem atbalsta ģenētiskos resursus
	I.17 Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+	R.22 Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru	Investīcijas	O.18 Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās
		R.23 Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu		O.19 Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits
		R.24 Vidiskais/klimatiskais sniegums (izmantojot zināšanas): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu		O.20 Atbalstītu neienesīgo investīciju skaits O.21 Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits

ES konkrētie mērķi	Ietekmes rādītāji	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)		Intervenču veidi	Izlaides rādītāji (katrai intervencei)
Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas	I.18 Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss	R.25 Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā		Darbības sākšanas dotācijas	O.22 Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauksaimnieku skaits
I.19 Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistīti ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm	R.26 Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai			O.23 Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits
I.20 Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādu ILZP īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes	R.27 Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai		Sadarbība	O.24 Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits O.25 Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās
	R.28 Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības			O.26 Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem/citiem lauksaimniekiem)
	R.29 Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus			O.27 Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER)
					O.28 Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā)
Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos	1.21 Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana: jaunu lauksaimnieku skaita attīstība	R.30 Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu		Zināšanu apmaiņa un informēšana	O.29 Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits

ES konkrētie mērķi	Ietekmes rādītāji	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)		Intervenču veidi	Izlaides rādītāji (katrai intervencei)
Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību)	I.22 Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.31 Izaugsme un nodarbinātība lauku apvidos: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos			O.30 Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits
I.23 Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos	R.32 Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits		Horizontālie rādītāji	O.31 Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība)
1.24 Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana	R.33 Lauku ekonomikas digitalizācija: lauku iedzīvotāji, uz kuriem attiecas Viedo ciematu stratēģija			O.32 Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses)
I.25 Lauku iekļautības veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos	R.34 Eiropas lauku apgabalu saistīšana: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam		Nozares programmas	O.33 Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits
	R.35 Lauku iekļautības veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem			O.34 Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība
Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību	I.26 Antibiotiku lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā: pārdošana/izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem	R.36 Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)			O.35 Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai
I.27 Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: pesticīdu radīto risku un ietekmes samazināšana**	R.37 Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi
1.28 Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku)	R.38 Dzīvnieku labturības uzlabošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību
* Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau tiek vākti, izmantojot citus kanālus, (Eiropas statistika, JRC, EVA utt.) un lietoti citu ES tiesību aktu vai IAM ietvaros. Dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu, un ir iespējama kavēšanās 2–3 gadus ** Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu	*Aizstājējdati rezultātiem. Dati, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz KLP plānos noteiktajiem mērķiem.	Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu. Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.

Grozījums Nr.

I PIELIKUMS

IETEKMES, REZULTĀTU UN IZLAIDES RĀDĪTĀJI SASKAŅĀ AR 7. PANTU

Rīcībpolitikas veikuma novērtējums (daudzgadu) — IETEKME	Veikuma ikgadēja izskatīšana — REZULTĀTI*		Veikuma ikgadēja noskaidrošana — IZLAIDE
Mērķi un tiem atbilstošie ietekmes rādītāji*.			Intervenču veidi un to iznākuma rādītāji*.

ES vispārīgais horizontālais mērķis: Modernizācija	Rādītājs	Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)	Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS)	Izlaides rādītāji
Modernizēt nozari, nodrošinot, ka lauksaimniekiem ir piekļuve pētniecībai, apmācībai un zināšanu izplatīšanas un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un rosināt to izmantošanu	I.1 Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai	R.1 Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ilgtspējīgu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti	Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)**	O.1 EIP darbības grupu skaits
	R.2 Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)		O.2 Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās
		R.3 Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās un viedās lauksaimniecības tehnoloģiju, kas var samazināt resursu izmantošanu, veicināt ilgtspēju un vidisko veikumu

ES konkrētie mērķi

Ietekmes rādītāji

Rezultātu rādītāji

(tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)

Intervenču veidi

Izlaides rādītāji (katrai intervencei)

Lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām, lai novērstu lauksaimnieku zaudējumus un nodrošinātu Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspējību

I.2 Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā

R.4 Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi

KLP atbalsts

O.3 KLP atbalsta saņēmēju skaits, tostarp sadalījums pa intervences veidiem

I.3 Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība