Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0217(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0199/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0199/2019

Debates :

PV 20/10/2020 - 5
CRE 20/10/2020 - 5
PV 23/11/2021 - 2
CRE 23/11/2021 - 2

Balsojumi :

PV 20/10/2020 - 21
PV 23/10/2020 - 3
PV 23/10/2020 - 11
PV 23/11/2021 - 6

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0288
P9_TA(2021)0457

Pieņemtie teksti
PDF 403kWORD 112k
Piektdiena, 2020. gada 23. oktobris - Brisele
Kopējā lauksaimniecības politika: finansēšana, pārvaldība un uzraudzība ***I
P9_TA(2020)0288A8-0199/2019

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes (1)regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (COM(2018)0393 – C8-0247/2018 – 2018/0217(COD))(2)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 284
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pētniecību un inovāciju iznesot ārpus laboratoriju sienām un pārņemot tās laukos un tirgū. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju.
 (1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” secināts, ka kopējai lauksaimniecības politikai (turpmāk “KLP”) būtu jāturpina stiprināt tās spēja nākotnē reaģēt uz grūtībām un iespējām, veicinot nodarbinātību un investīcijas, palielinot darba standartus, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām, kā arī pielāgojot un pārnesot pētniecību un inovāciju no laboratorijām uz praktisko vidi un tirgiem. Turklāt KLP būtu arī jāmazina iedzīvotāju bažas par lauksaimnieciskās ražošanas ilgtspēju un lauku attīstību.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Svarīgi, lai lauksaimniecības nozare neciestu no politisko lēmumu finansiālajām sekām, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vai jaunu Eiropas politikas virzienu finansēšanas. Būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem (2018/2714(RSP)), kurā pausta nožēla par to, ka Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikums par DFS 2021.–2027. gadam paredz 15 % samazinājumu KLP, un norādīts, ka Eiropas Parlaments īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas varētu kaitēt KLP būtībai un mērķiem. Šajā saistībā tajā arī paustas šaubas par priekšlikumu samazināt Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai par vairāk nekā 25 %.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)  Savienībā KLP ir izšķirīga nozīme — ar to nodrošina tiešos maksājumus un otrā pīlāra fondus lauksaimniekiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu ne vien pārtikas nodrošinājuma jomā, bet arī investīcijās un nodarbinātībā lauku rajonos. Būtiskie samazinājumi, kas paredzēti attiecībā uz KLP, nav pieņemami. Šajā nolūkā KLP būtu jāpievērš galvenā uzmanība tās pamatdarbībām un jāsaglabā KLP 2021.–2027. gadam ES-27 valstīs piešķirtais kopējais finansējums vismaz 2014.–2020. gada budžeta līmenī, vienlaikus iekļaujot budžetā sākotnēji paredzēto lauksaimniecības krīzes rezervi.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.c apsvērums (jauns)
(1c)  Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam KLP īstenošanai būtu jānotiek, ievērojot attīstības sadarbības mērķus, tostarp Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām paredzēto Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas pienākumu izpildi.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā un izveidotu un izstrādātu atbilstības un kontroles satvaru saņēmējiem.
 (3)  KLP īstenošanas modelis, kas orientēts uz atbilstību, būtu jākoriģē, lai lielāku uzmanību pievērstu rezultātiem un veikumam. Tāpēc Savienībai būtu jānosaka politikas pamatmērķi, intervences tipi un Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par minēto mērķu sasniegšanu. Lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un vajadzības, ir jānodrošina lielāka subsidiaritāte un elastība. Tātad saskaņā ar jauno īstenošanas modeli dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par savu KLP intervenču pieskaņošanu to īpašajām vajadzībām un Savienības pamatprasībām tā, lai maksimalizētu to ieguldījumu Savienības KLP mērķu sasniegšanā. Dalībvalstīm būtu jāizveido un jāizstrādā arī kontroles satvars saņēmējiem, lai arī turpmāk nodrošinātu KLP stratēģisko plānu intervenču atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem. Savienības pamatprasības, tostarp labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA) un tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības nodrošina kopēju pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Šajā regulā minētajām intervencēm un pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula]12 normas, jo īpaši tās, kas reglamentē ar dalībvalstīm dalītu pārvaldību, akreditēto struktūru funkcijas un budžeta principus.
 (5)  Šajā regulā minētajām intervencēm un pasākumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 [jaunā Finanšu regula]12 normas, jo īpaši tās, kas reglamentē ar dalībvalstīm dalītu pārvaldību, akreditēto struktūru funkcijas un budžeta principus.
__________________
 __________________
12 Regula (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula].Regula (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula].
 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.)
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Daļa no Regulas (ES) .../... [KNR regula1a] noteikumiem būtu jāpiemēro šai regulai.
__________________
1a [KNR Regula]
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtina ELGF un ELFLA izmantošanu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas.
 (9)  Būtu jāparedz, ka dalībvalstis akreditē maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, ka tiek izveidotas pārvaldības deklarāciju, ikgadējās noskaidrošanas ziņojuma un gada veikuma ziņojumu saņemšanas, kā arī pārvaldības un uzraudzības sistēmu sertificēšanas procedūras, ka tiek izveidotas ziņošanas sistēmas un ka gada pārskatus sertificē neatkarīgas struktūras. Turklāt, lai nodrošinātu valsts līmenī veicamo pārbaužu sistēmas pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz atļaušanas, validēšanas un maksāšanas procedūrām, un lai mazinātu administratīvo un revīzijas slogu Komisijai un tām dalībvalstīm, kurās tiek prasīta katras atsevišķas maksājumu aģentūras akreditācija, to iestāžu un struktūru skaits, kurām deleģēti šādi pienākumi, būtu jāierobežo, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts konstitucionālās normas. Maksājumu aģentūrām vajadzētu pilnveidot savu kā lauksaimnieku padomdevēju uzdevumu un censties vienkāršot procedūras saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību Savienības līmeņa standartiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.
 (10)  Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, kas nodrošinātu fondu pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties. Turklāt koordinējošajai struktūrai būtu jāveic un jākoordinē rīcības, kuru mērķis ir novērst jebkādus vispārīgas dabas trūkumus, kas radušies valsts vai reģionālā līmenī, un būtu jāinformē Komisija par jebkādu turpinājumdarbu.
Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Būtisks jaunā īstenošanas modeļa priekšnoteikums ir dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru iesaistīšana, jo tādā veidā iespējams panākt pamatotu pārliecību par to, ka ar intervencēm, kuras finansē no Savienības budžeta, tiks sasniegti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos izvirzītie mērķi un mērķrādītāji. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jāparedz, ka no Savienības budžeta ir atlīdzināmi tikai akreditētu maksājumu aģentūru veiktie izdevumi. Turklāt ar Savienības finansētajiem izdevumiem par KLP stratēģisko plānu regulā minētajām intervencēm būtu jāpanāk atbilstoša izlaide, un šiem izdevumiem būtu jāatbilst Savienības pamatprasībām un pārvaldības sistēmām.
 (11)  Būtisks jaunā īstenošanas modeļa priekšnoteikums ir dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru iesaistīšana, jo tādā veidā iespējams panākt pamatotu pārliecību par to, ka ar intervencēm, kuras finansē no Savienības budžeta, tiks sasniegti attiecīgajos KLP stratēģiskajos plānos izvirzītie mērķi un mērķrādītāji. Tāpēc šajā regulā būtu skaidri jāparedz, ka no Savienības budžeta ir atlīdzināmi tikai akreditētu maksājumu aģentūru veiktie izdevumi. Turklāt ar Savienības finansētajiem izdevumiem par KLP stratēģisko plānu regulā minētajām intervencēm būtu jāatbilst piemērojamām Savienības prasībām un pārvaldības sistēmām, tostarp dalībvalstu pienākumam efektīvi aizsargāt Savienības finanšu intereses un sniegt veikuma ziņojumus.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni. Tomēr sliekšņvērtība 2000 EUR apmērā būtu jāatceļ. Lai atbalstītu lauksaimniecības nozari gadījumos, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē tirgus norises vai smagas krīzes, būtu jāuztur lauksaimniecības rezerve. Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Lai saņēmējiem un valsts pārvaldes iestādēm būtiski vienkāršotu īstenošanu, būtu jāizmanto [finansējuma] pastāvīgas pārcelšanas mehānisms, ar kuru izmanto visas neizlietotās summas no lauksaimniecības nozares krīzēm paredzētās rezerves, kas izveidota 2020. gadā. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados. Turklāt attiecībā uz 2020. finanšu gadu ir vajadzīga otra atkāpe, jo kopējā neizlietotā rezerves summa, kas pieejama 2020. gada beigās, būtu jāpārnes uz 2021. gadu, uz atbilstošo jaunās lauksaimniecības rezerves pozīciju, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz tiešo maksājumu intervences KLP stratēģisko plānu satvarā.
 (14)  Lai nodrošinātu to, ka KLP finansējuma summas atbilst gada maksimālajiem apjomiem, būtu jāsaglabā finanšu disciplīnas mehānisms, ar kuru koriģē tiešā atbalsta līmeni.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Pašreizējā krīzes rezerve būtu jāpārskata un jāpastiprina par labu ES lauksaimniecības krīzes rezerves ieviešanai kā efektīvākam un elastīgākam instrumentam, kas nodrošina papildu atbalstu lauksaimniecības nozarei saistībā ar tirgus norisēm un sniedz Savienībai iespēju labāk reaģēt uz nopietnām krīzēm, kas ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu. Šajā nolūkā un lai varētu izstrādāt stabilu sistēmu, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem atbilstīgi pārvaldīt riskus, ES lauksaimniecības krīzes rezerves apropriācijas vajadzētu izmantot, lai finansētu tirgus stabilizācijas pasākumus un ārkārtas pasākumus, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, kā arī pasākumus, kas ļauj aizstāt dalībvalstu ieviestos ienākumu stabilizācijas instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 70. pantu un kas ir pieejami lauksaimniekiem, ja lauksaimniecības ienākumi strauji samazinās zem Komisijas iepriekš noteiktās nozares sliekšņvērtības, attiecībā uz ko tai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)  KLP budžetā būtu jānosaka ES lauksaimniecības krīzes rezerve, un tās sākotnējā summa būtu jānosaka 2021. gadā kā papildinājums ELGF un ELFLA budžetam. Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 šajā punktā paredzēts, ka apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, drīkst pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu. Šajā nolūkā ir vajadzīga tāda atkāpe no 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kas atļauj lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnest bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajā finanšu gadā vai gados, ļaujot uzkrāt lauksaimniecības rezervei paredzētās apropriācijas gadu pēc gada visā plānošanas periodā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.
 (15)  Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm un lauksaimniekiem, kā arī lai pēc iespējas vairāk vienkāršotu procedūras un mazinātu maksājumu veidlapu sarežģītību, būtu jāparedz, ka summas, kas no iepriekšējā finanšu gada pārnestas saistībā ar piemēroto finanšu disciplīnu, netiek atlīdzinātas, ja finanšu disciplīnu piemēro otro gadu pēc kārtas (N+1. gads) vai ja to apropriāciju kopsumma, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, veido mazāk par 0,2 % no ELGF atvēlētā gada maksimālā apjoma.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Ir ļoti svarīgi izlīdzināt tiešo maksājumu līmeni dalībvalstu starpā, lai iekšējā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ir steidzami jānodrošina tiešo maksājumu taisnīga sadale starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību un uzraudzītu lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.
 (21)  Lai Komisijai sagādātu lauksaimniecības tirgu pārvaldīšanai vajadzīgos instrumentus, atvieglotu lauksaimniecības izdevumu uzraudzību, novērtētu un laikus sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījumā un uzraudzītu ražošanai vajadzīgos lauksaimniecības resursus vidējā un ilgā termiņā, būtu jāparedz, ka tiek izmantota agrometeoroloģiskā sistēma un notiek satelītdatu ieguve un uzlabošana.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)   Būtu jāpaplašina Komisijas veiktā lauksaimniecības tirgu uzraudzība, iekļaujot tajā arī tirdzniecības plūsmas gan uz jaunattīstības valstīm, gan no tām jomās, kuras partnervalstis ir atzinušas par jutīgām, lai tādējādi nodrošinātu, ka ar KLP saistītās agropārtikas nozares tirdzniecības rezultāti atbilst ES saistībām nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai.
Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Saskaņā ar jaunā KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vairs nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tā vietā – attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem – dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem, ja ar tiem ir panākta atbilstoša izlaide un tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības pamatprasībām.
 (25)  Saskaņā ar KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem saņēmējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tomēr ― attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem ― dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem tikai tad, ja tie veikti atbilstoši piemērojamajām Savienības prasībām un ja ir ievēroti noteikumi par piemērojamām pārvaldības sistēmām, tostarp dalībvalstu veikuma ziņojumu pienākumi. Jaunajai KLP orientācijai uz rezultātu sasniegšanas modeli nevajadzētu atcelt prasību dalībvalstīm pārbaudīt izdevumu likumību un pareizību nolūkā nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Grozījums Nr. 267
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Dalībvalstīm līdz N+1.  gada 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati un gada veikuma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību salīdzinājumā ar ziņojumā uzrādīto izlaidi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.
 (28)  Dalībvalstīm līdz katra gada 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati, revīzijas kopsavilkums un pārvaldības deklarācija. Saistībā ar veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu dalībvalstīm būtu savs pirmais veikuma ziņojums jānosūta otrajā kalendārajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas datuma un pēc tam reizi gadā. Lai veiktu gada veikuma uzraudzību un daudzgadu veikuma izskatīšanu, veikuma ziņojumā būtu jāizklāsta īstenotās darbības un virzība uz KLP valsts stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī jāietver informācija par katra gada faktisko izlaidi un izdevumiem, informācija par faktiskajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem reizi divos gados un, ja iespējams, informācija par ietekmi, izmantojot datus, kas minēti Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 129. pantā. Ja šie dokumenti nav nosūtīti un Komisija tāpēc nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu vai pārbaudīt izdevumu attiecināmību, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai uz laiku apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti.
Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Būtu jāievieš jauns maksājumu apturēšanas veids, kas izmantojams nesamērīgi mazas izlaides gadījumā. Ja paziņotā izlaide salīdzinājumā ar deklarētajiem izdevumiem ir nesamērīgi maza un dalībvalstis nespēj labi un saprotami paskaidrot situācijas iemeslus, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ne tikai samazināt izdevumus attiecībā uz N–1. finanšu gadu, bet arī uz laiku apturēt turpmākus izdevumus, kas saistīti ar intervenci, kuras izlaide bijusi nesamērīgi maza. Šādai apturēšanai uz laiku būtu vajadzīgs apstiprinājums lēmumā par ikgadējo veikuma noskaidrošanu.
 (29)  Būtu jāievieš gada veikuma uzraudzība, kas izmantojama nesamērīgi mazas izlaides gadījumā. Ja paziņotā izlaide salīdzinājumā ar deklarētajiem izdevumiem ir nesamērīgi maza un dalībvalstis nespēj labi un saprotami paskaidrot situācijas iemeslus, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt attiecīgajām dalībvalstīm novērtējumu par problēmām, kas skar KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, un nākamajam finanšu gadam izstrādāt un īstenot papildu korektīvas darbības, kas saistītas ar intervenci, kuras izlaide bijusi nesamērīgi maza.
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Komisija būtu jāpilnvaro uz laiku apturēt maksājumus arī saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.
 (30)  Ņemot vērā vajadzīgo pāreju uz rezultātu veikuma modeli, veikuma ziņojums par faktiskajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem pirmo reizi būtu jāiesniedz līdz 15. aprīlim otrajā kalendārajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katru otro gadu un daudzgadu veikuma izskatīšana Komisijai būtu jāveic reizi divos gados. Tātad gadījumos, kad virzība uz valsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama un kad dalībvalsts nespēj sniegt pienācīgi pamatotu iemeslu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai prasīt attiecīgajai dalībvalstij iesniegt rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju. Rīcības plānā būtu jāizklāsta vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamais izpildes termiņš. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja kļūst skaidrs, ka rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar īstenošanas aktu uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus.
Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30a)  Ja situācija netiek izlabota sešu mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma, lai daudzgadu veikuma izskatīšanas kontekstā apturētu maksājumus, Komisijai jābūt pilnvarotai pilnībā samazināt apturēto summu attiecīgajai dalībvalstij. Pilnībā samazinātās summas pārdala dalībvalstīm ar apmierinošu veikumu saistībā ar konkrētajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 6. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Lai izveidotu finansiālu saikni starp akreditētajām maksājumu aģentūrām un Savienības budžetu, Komisijai ikgadējās finansiālās noskaidrošanas satvarā katru gadu būtu jāveic maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana. Lēmumam par grāmatojumu noskaidrošanu būtu jāaprobežojas tikai ar grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, bet tam nebūtu jāattiecas uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
 (39)  Lai izveidotu finansiālu saikni starp akreditētajām maksājumu aģentūrām un Savienības budžetu, Komisijai ikgadējās noskaidrošanas satvarā katru gadu būtu jāveic maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana. Lēmumam par grāmatojumu noskaidrošanu būtu jāaprobežojas tikai ar grāmatojumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, bet tam nebūtu jāattiecas uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Lai izdevumu attiecināmību pārbaudītu attiecībā pret ziņojumā uzrādīto izlaidi, līdz ar jauno īstenošanas modeli būtu jāiedibina ikgadējā veikuma noskaidrošana. Lai rīkotos situācijās, kad ziņojumā nav uzrādīta deklarētajiem izdevumiem atbilstoša izlaide un dalībvalstis nevar pamatot šo novirzi, būtu jāizveido maksājumu samazināšanas mehānisms.
 svītrots
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
(42)  Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu intereses, vienlaikus saglabājot pašreizējo stabilo pareizas finanšu pārvaldības satvaru, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas, ar kuru palīdzību tās var pārliecināties par to, vai fondu finansētās intervences ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201315, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9516, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9617 un Padomes Regulu (ES) 2017/193918 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvu sankciju piemērošanu. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137119 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības fondu apgūšanā. Lai OLAF varētu īstenot savas pilnvaras un nodrošināt pārkāpumu gadījumu efektīvu analīzi, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēmas, kas ļautu tām ziņot Komisijai par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un citiem gadījumiem, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajā plānā, un par dalībvalstu veikto turpinājumdarbu, kā arī par OLAF veiktu izmeklēšanu turpinājumdarbu. Lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu, dalībvalstīm būtu jāizveido vajadzīgā kārtība.
 (42)  Lai aizsargātu Savienības budžeta finanšu intereses, vienlaikus saglabājot pašreizējo stabilo pareizas finanšu pārvaldības satvaru, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas, ar kuru palīdzību tās var pārliecināties par to, vai fondu finansētās intervences ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201315, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9516 un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9617, kā arī Padomes Regulu (ES) 2017/193918, Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvu sankciju piemērošanu. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) drīkst veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137119 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas trešās personas, kas iesaistītas Savienības fondu apgūšanā. Lai OLAF varētu īstenot savas pilnvaras un nodrošināt pārkāpumu gadījumu efektīvu analīzi, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēmas, kas ļautu tām ziņot Komisijai par konstatētiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un citiem gadījumiem, kad pieļauta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas KLP stratēģiskajā plānā, un par dalībvalstu veikto turpinājumdarbu, kā arī par OLAF veiktu izmeklēšanu turpinājumdarbu. Lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu, dalībvalstīm būtu jāizveido vajadzīgā kārtība.
__________________
 __________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
 15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
16 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
 16 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
17 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
 17 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
18 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
 18 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
 19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
46.a apsvērums (jauns)
(46a)   Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī būtu jāievieš daži vispārīgi noteikumi par kontrolēm un sodiem.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
46.b apsvērums (jauns)
(46b)  Lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību un pārredzamību attiecībā uz ELGF un ELFLA atbalstu, dalībvalstīm būtu jāapkopo papildu informācija par īpašumtiesību struktūrām, izmantojot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu. Lai atvieglotu zemes īpašumtiesību koncentrācijas un īpašumtiesību struktūru uzraudzību, kā arī iespējamu interešu konfliktu, korupcijas un krāpnieciskas rīcības izmeklēšanu, saņēmējiem attiecīgā gadījumā būtu jānorāda sava mātesuzņēmuma vai mātesuzņēmumu identitāte. Būtu jāatvieglo pieteikumu iesniegšanas process, lai samazinātu administratīvo slogu, piemēram, nodrošinot iepriekš aizpildītas veidlapas un piekļuvi atbilstīgiem datiem.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Būtu jāsaglabā integrētās sistēmas pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma.
 (47)  Būtu atbilstošā līmenī jāsaglabā integrētās sistēmas, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmas, pašreizējie galvenie elementi un jo īpaši normas, kas attiecas uz lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmu, ģeotelpisko un dzīvniekbāzēto pieteikumu sistēmu, maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, saņēmēju identitātes reģistrēšanas sistēmu un kontroles un sodu sistēmu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu un vajadzību neradīt pārmērīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un administratīvajām struktūrām. Lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā ir pieejami visaptveroši un salīdzināmi dati tādām vajadzībām kā agrovides un klimata politikas uzraudzība un Copernicus Sentinel satelītu un dienestu savākto pilnīgo, bezmaksas un atvērto datu un informācijas pastiprināta izmantošana, dalībvalstīm papildus tādām informācijas tehnoloģijām kā GALILEO un EGNOS būtu jāturpina izmantot dati vai informācijas produkti, kurus nodrošina programma Copernicus. Šajā nolūkā integrētajā sistēmā būtu jāiekļauj arī platību uzraudzības sistēma, kas var ierobežot tādu gadījumu skaitu, kad jāveic pārbaudes saimniecībās uz vietas, un kas mazina administratīvo slogu lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka gada veikuma ziņojumos sniegtie agregētie dati ir ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.
 (48)  Integrētajai sistēmai kā daļai no pārvaldības sistēmām, kam vajadzētu būt ieviestām KLP īstenošanas nolūkā, būtu jānodrošina, ka ziņojumos sniegtie agregētie dati ir ticami un verificējami. Ņemot vērā to, cik svarīga ir integrētās sistēmas pienācīga funkcionēšana, ir jānosaka kvalitātes prasības. Dalībvalstīm katru gadu būtu jānovērtē lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitāte. Dalībvalstīm būtu arī jānovērš visi trūkumi un jāizstrādā rīcības plāns, ja to pieprasījusi Komisija.
Grozījums Nr. 299
Regulas priekšlikums
49. apsvērums
(49)  Komisijas paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” kā viens no turpmākās KLP stratēģiskajiem virzieniem tika minēts uzdevums veicināt vidrūpi un klimata darbu un palīdzēt sasniegt Savienības vidiskos un klimatiskos mērķus. Tāpēc vidiskiem un klimatiskiem nolūkiem valsts un Savienības līmenī ir kļuvusi nepieciešama zemesgabalu identifikācijas sistēmas un citu integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datu koplietošana. Tālab būtu jāparedz, ka integrētajā sistēmā savāktos datus vidiskos un klimatiskos nolūkos koplieto dalībvalstu publiskās iestādes un Savienības iestādes un struktūras. Lai kāpinātu to datu izmantošanas efektivitāti, kas dažādām publiskajām iestādēm pieejami Eiropas statistikas sagatavošanai, būtu jāparedz arī tas, ka integrētās sistēmas dati statistiskām vajadzībām ir jādara pieejami struktūrām, kas ir daļa no Eiropas Statistikas sistēmas.
 (49)  Komisijas paziņojumos “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, “Eiropas zaļais kurss”, “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” un “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” kā viens no turpmākās KLP stratēģiskajiem virzieniem tika minēts uzdevums veicināt vidrūpi un klimata darbu un palīdzēt sasniegt Savienības vidiskos un klimatiskos mērķus un mērķrādītājus. Tāpēc vidiskiem un klimatiskiem nolūkiem valsts un Savienības līmenī ir kļuvusi nepieciešama zemesgabalu identifikācijas sistēmas un citu integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datu koplietošana. Tālab būtu jāparedz, ka integrētajā sistēmā savāktos datus vidiskos un klimatiskos nolūkos koplieto dalībvalstu publiskās iestādes un Savienības iestādes un struktūras. Lai kāpinātu to datu izmantošanas efektivitāti, kas dažādām publiskajām iestādēm pieejami Eiropas statistikas sagatavošanai, būtu jāparedz arī tas, ka integrētās sistēmas dati statistiskām vajadzībām ir jādara pieejami struktūrām, kas ir daļa no Eiropas Statistikas sistēmas.
Grozījums Nr. 209 un 285
Regulas priekšlikums
49.a apsvērums (jauns)
(49a)  Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā" ir norādīts, ka ir svarīgi ievērot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus. Liela nozīme taisnīgu, stipru un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu veidošanā būs apsvērumiem, kas saistīti ar darba ņēmēju sociālo aizsardzību, viņu darba un dzīves apstākļiem, kā arī veselības un drošības aizsardzību. KLP vajadzētu būt vienam no instrumentiem, ar kuru sekmēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ir jāorganizē dalībvalstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus.
 (53)  Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības starptautisko struktūru un gādājot par iekšējā tirgus pienācīgu darbību un saistību ievērošanu attiecībā uz Savienības politikas saskaņotību attīstībai, ir jāorganizē dalībvalstu savstarpējā sadarbība un dalībvalstu un trešo valstu sadarbība. Ir jāizveido arī Savienības līmenī centralizēta dokumentēšanas sistēma, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un saņem vai veic maksājumus. Ar šo sistēmu būtu jāpalīdz atklāt nesaskaņotību starp KLP un Savienības ārējo politikas nostādņu īstenošanu. Tā palīdzētu uzraudzīt KLP mērķu sasniegšanu, kā norādīts Regulā (ES) Nr. .../... [KLP stratēģisko plānu regula], ļaujot novērtēt iepriekš minēto uzņēmumu ietekmi trešās valstīs attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un LESD 208. pantā paredzētajiem Savienības attīstības mērķiem.
Grozījums Nr. 210 un 286
Regulas priekšlikums
55. apsvērums
(55)  Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, jo īpaši attiecībā uz tās vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī ar sabiedrības veselību un dzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumu sistēmas kontrolēm un sodiem būtu jāievieš Savienības līmenī.
 (55)  Nosacījumu sistēma ir svarīgs KLP elements, kas nodrošina, ka maksājumi sekmē augstu ilgtspējas līmeni un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem dalībvalstīs un to starpā, jo īpaši attiecībā uz tās sociālajiem, vidiskajiem un klimatiskajiem elementiem, kā arī saistībā ar sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību. Tas nozīmē, ka būtu jāveic kontroles un vajadzības gadījumā jāpiemēro sodi, lai nodrošinātu nosacījumu sistēmas rezultativitāti. Lai saņēmējiem dažādās dalībvalstīs nodrošinātu šādus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, daži vispārīgi noteikumi par nosacījumiem un kontrolēm un sodiem saistībā ar neatbilstību būtu jāievieš Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
57. apsvērums
(57)  Lai gan būtu jāatļauj sodus detalizēti noteikt dalībvalstīm, minētajiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un tiem nebūtu jāskar citi sodi, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos. Lai nodrošinātu rezultatīvu un saskanīgu pieeju dalībvalstīs, Savienības līmenī ir jāparedz minimālā naudassoda likme par neatbilstību, kas nolaidības dēļ pieļauta pirmo reizi, savukārt atkārtošanai būtu jānoved pie augstākiem procentiem, bet tīšas neatbilstības sekas varētu būt pat pilnīga izslēgšana no maksājuma saņemšanas. Lai nodrošinātu sodu samērīgumu gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga un pieļauta pirmo reizi, būtu jāatļauj dalībvalstīm ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu.
 (57)  Lai gan būtu jāatļauj sodus detalizēti noteikt dalībvalstīm, minētajiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem, iedarbīgiem un atturošiem un tiem nebūtu jāskar citi sodi, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos. Lai nodrošinātu rezultatīvu un saskanīgu pieeju dalībvalstīs, Savienības līmenī ir jāparedz minimālās naudassoda likmes. Minētās likmes būtu jāpiemēro par neatbilstību, kas nolaidības dēļ pieļauta pirmo reizi, savukārt atkārtošanai būtu jānoved pie augstākiem procentiem, bet par tīšu neatbilstību varētu tikt paredzēta pilnīga izslēgšana no maksājuma saņemšanas. Lai nodrošinātu sodu samērīgumu gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga un pieļauta pirmo reizi, dalībvalstīm būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas sistēma, informējot saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un ļaujot tam novērst attiecīgo neatbilstību., informējot saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un ļaujot tam novērst attiecīgo neatbilstību. Administratīvos sodus nepiemēro neatbilstības gadījumiem, kas radušies nepārvaramas varas dēļ, vienkāršas neuzmanības dēļ vai acīmredzamu kļūdu dēļ, ko atzinusi kompetentā iestāde vai cita iestāde.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
66.a apsvērums (jauns)
(66a)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieprasījumiem1a pēc lielākas pārredzamības attiecībā uz lauksaimniecības zemes sadalījumu un zemes īpašumtiesību koncentrāciju, kas ietekmē lauksaimnieku piekļuvi zemei, un ar Eiropas Ombuda atzinumiem1b un Revīzijas palātas atzinumu par nepieciešamību gūt skaidrāku priekšstatu par īpašumtiesību struktūrām, kas saistītas ar KLP saņēmējiem iespējamas krāpšanas un Savienības līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas kontekstā, kā arī ņemot vērā, ka pieejamie statistikas dati1c sniedz ierobežotu priekšstatu par saimniecību īpašumtiesībām un kontroli. Lai publiskajām iestādēm būtu vieglāk uzraudzīt zemes sagrābšanu un zemes īpašumtiesību koncentrāciju un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz ELFLA un ELGF atbalstu, informācija par īpašumtiesību struktūrām būtu arī jāpublisko. KLP līdzekļu saņēmēju sarakstam, ko dalībvalsts publicē ex post, būtu attiecīgā gadījumā jāļauj arī identificēt mātesuzņēmumus. Tas ievērojami palīdzētu uzraudzīt īpašumtiesību struktūras un atvieglotu iespējamu interešu konfliktu, korupcijas un krāpnieciskas rīcības izmeklēšanu.
__________________
1a Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. marta rezolūcija „Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?” (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0197)).
1b Eiropas Ombuda lēmums lietā 1782/2019/EWM.
1c Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
71. apsvērums
(71)  Publiskojot šādu informāciju kopā ar vispārīgo informāciju, kas paredzēta šajā regulā, tiek palielināta pārredzamība pār Savienības fondu līdzekļu izlietojumu KLP un tādējādi uzlabota minētās rīcībpolitikas pamanāmība un izpratne par to. Tas dod iedzīvotājiem iespēju vēl ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un rezultativitāti, un nosaka tai lielāku atbildību iedzīvotāju priekšā. Tas uzskatāmi parāda iedzīvotājiem arī konkrētus piemērus tam, kā lauksaimniecība nodrošina sabiedriskos labumus, tādā veidā stiprinot lauksaimniecībai atvēlētā valsts atbalsta leģitimitāti.
 (71)  Publiskojot šādu informāciju kopā ar vispārīgo informāciju, kas paredzēta šajā regulā, tiek palielināta pārredzamība pār Savienības fondu līdzekļu izlietojumu KLP un tādējādi uzlabota minētās rīcībpolitikas pamanāmība un izpratne par to. Tas dod iedzīvotājiem iespēju vēl ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un rezultativitāti, un nosaka tai lielāku atbildību iedzīvotāju priekšā. Tas uzskatāmi parāda iedzīvotājiem arī konkrētus piemērus tam, kā lauksaimniecība nodrošina sabiedriskos labumus, tādā veidā stiprinot lauksaimniecībai atvēlētā Savienības un valsts atbalsta leģitimitāti.
Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
2. pants
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
 Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a)  “pārkāpums” ir pārkāpums Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē;
 a)  "pārkāpums" ir pārkāpums Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē;
b)  “pārvaldības sistēmas” ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai sniegtu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto gada veikuma ziņojumu;
 b)  "pārvaldības sistēmas" ir pārvaldības struktūras, kas minētas šīs regulas II sadaļas II nodaļā, un Savienības pamatprasības, kas noteiktas šajā regulā, Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], tostarp dalībvalstu pienākumi attiecībā uz Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā norādīts šīs regulas 57. pantā, un ziņošanas sistēma, kas izveidota, lai veiktu šīs regulas 38.a pantā minēto gada veikuma uzraudzību un Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto daudzgadu veikuma izskatīšanu;
c)  “Savienības pamatprasības” ir prasības, kas noteiktas Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] un šajā regulā.
 c)  "Savienības pamatprasības" ir prasības, kas noteiktas Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] un šajā regulā, Regulā (ES) 2018/1046 (Finanšu regula) un Direktīvā 2014/24/ES (Publisko iepirkumu direktīva).
ca)  "Savienības prasības" un Savienības pamatprasības un attiecināmības noteikumi, kas izriet no Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula], kā ietverts dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā;
cb)  "izlaides rādītājs" ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 12. punktā definētais izlaides rādītājs;
cc)  "rezultātu rādītājs" ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 13. punktā definētais rezultātu rādītājs;
cd)  "būtisks trūkums" ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 30. punktā definētais būtiskais trūkums;
ce)  "starpniekstruktūra" ir Regulas (ES) .../... [KNR regula] 2. panta 7. punktā definētā starpniekstruktūra;
cf)  "rīcības plāns" ir rīcības plāns, kā noteikts šīs regulas 39. panta 1. punktā un 40. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – a punkts (jauns)
(-a)  saņēmēja nāve;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  smaga dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību;
 (a)  dabas katastrofa vai meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)
(aa)  saņēmēja ilgstoša darbnespēja;
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – ab punkts (jauns)
(ab)  tirgus apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību;
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  lauksaimniecības dzīvnieku novietņu nejauša nopostīšana saimniecībā;
 (b)  lauksaimniecības dzīvnieku novietņu nopostīšana saimniecībā;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  epizootija vai augu slimība, kas skar, attiecīgi, visus saņēmēja lauksaimniecības dzīvniekus vai lauksaimniecības kultūras vai daļu no tiem;
 (c)  epizootija, augu slimība vai augu kaitēkļu invāzija, kas skar attiecīgi visus saņēmēja lauksaimniecības dzīvniekus vai lauksaimniecības kultūras vai daļu no tiem;
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
Dalībvalstis var piemērot pirmās daļas a) punktu lauku saimniecību grupai, kas cietusi no vienas un tās pašas dabas katastrofas vai tiem pašiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa
ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā.
 ELFLA īsteno dalībvalstu un Savienības dalītā pārvaldībā. Tas finansē Savienības finansiālo iemaksu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 4. nodaļā minētajās lauku attīstības intervencēs, kas ietvertas KLP stratēģiskajā plānā, un pasākumus, ko veic saskaņā ar minētās regulas 112. pantu.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā var finansēt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta aktivitātes un izvērtēšanu, revīziju un inspekciju, kas vajadzīga KLP īstenošanai. Minētais jo īpaši ietver:
 Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā fondi katrs tiešā veidā var finansēt plašākas sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta aktivitātes un izvērtēšanu, revīziju un inspekciju, kas vajadzīga KLP īstenošanai. ELFLA iemaksā, kas minēta Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regulas] 86. panta 3. punktā, ņem vērā administratīvās spējas palielināšanu attiecībā uz jaunajām pārvaldības un kontroles sistēmām dalībvalstīs. Minētais jo īpaši ietver:
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – f punkts
(f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par KLP izmantotajām praksēm, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);
 (f)  pētījumus par KLP un fondu finansēto pasākumu izvērtējumus, tostarp izvērtēšanas metožu uzlabošanu, informācijas apmaiņu par KLP izmantoto paraugpraksi un apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī pētījumus, kas veikti kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB);
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – h punkts
(h)  iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu Savienības līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;
 (h)  iemaksu lauku attīstības intervenču kontekstā veiktos pasākumos, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu, informētības palielināšanu, sadarbības veicināšanu un pieredzes apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Savienības līmenī un ietver attiecīgo pušu tīklošanu;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Kompetentā iestāde
1.  Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:
(a)  9. panta 2. punktā minētās maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;
(b)  10. pantā minētās koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;
(c)  11. pantā minētās sertifikācijas struktūras norīkošanu un atsaukšanu;
(d)  saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu, ņemot vērā proporcionalitātes principu.
2.  Pamatojoties uz to kritēriju pārbaudi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 12. panta 1. punktu, kompetentā iestāde ar oficiālu aktu lemj par:
(a)  maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai — pēc izskatīšanas — atcelšanu;
(b)  sertifikācijas struktūras norīkošanu un atsaukšanu.
Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par maksājumu aģentūru, koordinējošās struktūras un sertifikācijas struktūras akreditēšanu vai norīkošanu un akreditācijas atcelšanu vai atsaukšanu.
Komisija sekmē paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pārvaldības sistēmu darbību.
Grozījums Nr. 273/rev
Regulas priekšlikums
8. pants
Maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras
 Maksājumu aģentūras
1.  Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.
 1.  Maksājumu aģentūras ir dalībvalstu vai attiecīgā gadījumā reģionu dienesti vai struktūras, kas atbild par 5. panta 2. punktā un 6. pantā minēto izdevumu pārvaldību un kontroli.
Minēto uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu veikšanu, drīkst deleģēt.
 Minēto uzdevumu izpildi, izņemot maksājumu veikšanu, drīkst deleģēt.
2.  Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Šajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
 2.  Dalībvalstis par maksājumu aģentūrām akreditē tādus dienestus vai struktūras, kuru administratīvā organizācija un iekšējās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas tam, ka maksājumi ir likumīgi, pareizi un pienācīgi uzskaitīti. Šajā nolūkā maksājumu aģentūras atbilst minimālajiem akreditācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz iekšējo vidi, kontroles aktivitātēm, informāciju un komunikāciju, un uzraudzību un kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 12.a panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Katra dalībvalsts tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu ierobežo šādi:
 Katra dalībvalsts, ņemot vērā savas konstitucionālās normas, tās akreditēto maksājumu aģentūru skaitu ierobežo šādi:
(a)  viena aģentūra valsts līmenī vai attiecīgā gadījumā viena aģentūra katrā reģionā un
 (a)  viena aģentūra valsts līmenī vai attiecīgā gadījumā viena aģentūra katrā reģionā un
(b)  viena aģentūra, kas pārvalda gan ELGF, gan ELFLA izdevumus.
 (b)  viena aģentūra, kas pārvalda gan ELGF, gan ELFLA izdevumus, ja pastāv vienīgi valsts maksājumu aģentūras.
Tomēr, ja maksājumu aģentūras tiek izveidotas reģionālā līmenī, dalībvalstis papildus tām vai nu akreditē maksājumu aģentūru valsts līmenī attiecībā uz tām atbalsta shēmām, kuras to būtības dēļ jāpārvalda valsts līmenī, vai arī uztic šo shēmu pārvaldību reģionālajām maksājumu aģentūrām.
 Tomēr, ja maksājumu aģentūras tiek izveidotas reģionālā līmenī, dalībvalstis papildus tām vai nu akreditē maksājumu aģentūru valsts līmenī attiecībā uz tām atbalsta shēmām, kuras to būtības dēļ jāpārvalda valsts līmenī, vai arī uztic šo shēmu pārvaldību reģionālajām maksājumu aģentūrām.
Laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam akreditēto maksājumu aģentūru akreditāciju pārnes uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir informēta par to atbilstību akreditācijas kritērijiem un ja pārskatīšanā, kas veikta saskaņā ar 7.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, nav apliecināts pretējais.
Tādu maksājumu aģentūru akreditācija, kas vismaz trīs gadus nav pārvaldījušas ELGF vai ELFLA izdevumus, tiek atsaukta.
 Tādu maksājumu aģentūru akreditācija, kas vismaz trīs gadus nav pārvaldījušas ELGF vai ELFLA izdevumus, tiek atsaukta.
Pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis jaunas maksājumu aģentūras vairs nenorīko.
 Dalībvalstis var norīkot jaunas maksājumu aģentūras pēc [šīs regulas spēkā stāšanās diena] ar nosacījumu, ka:
(a)  netiek palielināts akreditēto maksājumu aģentūru skaits attiecībā pret situāciju 2019. gada 31. decembrī un
(b)  jaunas maksājumu aģentūras norīko attiecīgās dalībvalsts administratīvās reorganizācijas gadījumā.
3.  Regulas (ES, Euratom) 2018/... [jaunā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:
 3.  Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 63. panta 5. un 6. punkta piemērošanas vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai:
(a)  kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā – gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot akreditētajai maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga to noskaidrošanai saskaņā ar 51. pantu;
 (a)  kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā – gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot akreditētajai maksājumu aģentūrai uzticētos uzdevumus, kopā ar informāciju, kas vajadzīga to noskaidrošanai saskaņā ar 51. pantu;
(b)  gada veikuma ziņojumu, kas minēts 52. panta 1. punktā un parāda, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar 35. pantu;
 (b)  gada kopsavilkumu par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajām kontrolēm, tostarp to iznākumu, un analīzi par to kļūdu un nepilnību būtību un apmēru, kas sistēmās identificētas revīzijas un kontroļu rezultātā, kā arī par veikto vai plānoto koriģējošo pasākumu, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunktā;
(c)  kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punktā – pārvaldības deklarāciju par:
 (c)  kā paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punktā – pārvaldības deklarāciju par:
i)  faktu, ka minētā informācija ir pienācīgi izklāstīta, pilnīga un pareiza, kā tas noteikts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta a) apakšpunktā,
 i)  faktu, ka minētā informācija ir pienācīgi izklāstīta, pilnīga un pareiza, kā tas noteikts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta a) apakšpunktā,
ii)  izveidoto pārvaldības sistēmu pareizu funkcionēšanu, kas dod vajadzīgās garantijas par gada veikuma ziņojumā uzrādīto izlaidi, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā,
 ii)  atbilstīgi Savienības pamatprasībām izveidoto iekšējās kontroles sistēmu pareizu funkcionēšanu, kas saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktu dod vajadzīgās garantijas par to, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar šīs regulas 35. pantu;
iii)   analīzi par to kļūdu un nepilnību būtību un apmēru, kas sistēmās identificētas revīzijas un kontroļu rezultātā, kā arī par veikto vai plānoto korektīvo rīcību, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 5. punkta b) apakšpunktā.
Pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. martam, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.
 Pirmajā daļā minēto termiņu – 15. februāri – Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma izņēmuma kārtā var pagarināt līdz 1. martam, kā tas paredzēts Finanšu regulas 63. panta 7. punkta otrajā daļā.
3.a  Regulas (ES).../... [KLP stratēģisko plānu regula] 38.a pantā minētās gada veikuma uzraudzības un 121. pantā minētās daudzgadu veikuma uzraudzības vajadzībām persona, kura atbild par akreditēto maksājumu aģentūru, līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, sagatavo un iesniedz Komisijai veikuma ziņojumu.
Ziņojumā atspoguļo veiktās darbības un progresu, kas panākts KLP valsts stratēģiskajā plānā izvirzīto mērķu sasniegšanā, un tajā ietver informāciju par katru gadu realizēto izlaidi un realizētajiem izdevumiem, informāciju par sasniegtajiem rezultātiem un attālumu līdz attiecīgajiem mērķrādītājiem ik pēc diviem gadiem un, ja iespējams, ziņošanu par ietekmi, izmantojot datus, kas minēti Regulas (ES).../... [KLP stratēģisko plānu regula] 129. pantā.
Veikuma ziņojumus pirmo reizi iesniedz līdz [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam katru gadu līdz 2030. gadam, to ieskaitot. Pirmais veikuma ziņojums aptver pirmos divus finanšu gadus pēc ... [viens gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas]. Attiecībā uz Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas II nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem šajā veikuma ziņojumā aptver tikai [nākamais gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas] finanšu gadu.
4.   Ja ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts norīko publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:
(a)  vākt Komisijai sniedzamo informāciju un minēto informāciju nosūtīt Komisijai;
(b)  iesniegt 52. panta 1. punktā minēto gada veikuma ziņojumu;
(c)  veikt vai koordinēt rīcību ar mērķi novērst jebkādus vispārīga rakstura trūkumus un informēt Komisiju par jebkādu turpinājumdarbu;
(d)  veicināt un nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu. Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktā minētās finansiālās informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.
Gada veikuma ziņojums, ko iesniegusi koordinējošā struktūra, ietilpst 11. panta 1. punktā minētā atzinuma tvērumā, un nosūtīšanas brīdī tam pievieno pārvaldības deklarāciju, kas minēto ziņojumu aptver pilnībā.
5.  Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 2. punktā minētajiem akreditācijas kritērijiem, dalībvalsts pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma atsauc akreditāciju, ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgās izmaiņas termiņā, kas kompetentajai iestādei jānosaka atkarībā no problēmas smaguma.
 5.  Ja akreditēta maksājumu aģentūra neatbilst vai vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 2. punktā minētajiem akreditācijas kritērijiem, dalībvalsts pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma atsauc akreditāciju, ja vien maksājumu aģentūra neveic vajadzīgās izmaiņas termiņā, kas kompetentajai iestādei jānosaka atkarībā no problēmas smaguma.
6.  Maksājumu aģentūras pārvalda un kontrolē to atbildībā esošās darbības, kas saistītas ar valsts intervenci, un saglabā vispārējo atbildību minētajā jomā.
 6.  Maksājumu aģentūras pārvalda un kontrolē to atbildībā esošās darbības, kas saistītas ar valsts intervenci, un saglabā vispārējo atbildību minētajā jomā.
Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, maksājumu aģentūra paļaujas uz kontroles ziņojumu, kas pamato pieteikumus uz maksājumu un ko iesniegusi EIB vai cita starptautiska iestāde.
 Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, maksājumu aģentūra paļaujas uz kontroles ziņojumu, kas pamato pieteikumus uz maksājumu un ko iesniegusi EIB vai cita starptautiska iestāde.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
9. pants
Article 9
 svītrots
Kompetentā iestāde
1.  Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:
(a)  8. panta 2. punktā minētās maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atcelšanu;
(b)  8. panta 4. punktā minēto koordinējošās struktūras akreditāciju;
(c)  11. pantā minētās sertifikācijas struktūras norīkošanu;
(d)  saskaņā ar šo nodaļu kompetentajai iestādei uzticēto uzdevumu veikšanu.
2.  Kompetentā iestāde, pamatojoties uz to akreditācijas kritēriju pārbaudīšanu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – akreditācijas atsaukšanu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju par akreditēšanu un akreditāciju atsaukšanu.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Koordinējošās struktūras
1.  Ja dalībvalstī ir akreditēta vairāk nekā viena maksājumu aģentūra, dalībvalsts izraugās publisku koordinējošo struktūru, kurai tā uztic šādus uzdevumus:
a)  vākt Komisijai iesniedzamos dokumentus, datus un informāciju un nosūtīt šo informāciju Komisijai;
b)  veikt vai koordinēt rīcību ar mērķi novērst jebkādus vispārīga rakstura trūkumus un informēt Komisiju par to un jebkādu turpmāku pasākumu;
c)  nodrošināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu.
Saistībā ar 1 punkta a) apakšpunktā minētās finanšu informācijas apstrādi dalībvalstis veic īpašu koordinējošās struktūras akreditāciju.
Regulas 8. panta 3. un 3.a punktā minētie dokumenti, dati un informācija, ko iesniegušas maksājumu aģentūras un kas jānodrošina koordinējošajai struktūrai, ietilpst 11. panta 1. punktā minētā koordinējošās struktūras atzinuma tvērumā, un tos nosūta kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas pilnībā ietver minētos dokumentus.
Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
11. pants
1.  Sertifikācijas struktūra ir publiska vai privāta revīzijas struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusies uz vismaz trim gadiem, neskarot valsts tiesību aktus. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un ja to prasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, dalībvalsts to izvēlas publiskā konkursa procedūrā.
 1.  Sertifikācijas struktūra ir publiska vai privāta revīzijas struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusies uz vismaz trim gadiem, neskarot valsts tiesību aktus. Ja tā ir privāta revīzijas struktūra un ja to prasa piemērojamie Savienības vai valsts tiesību akti, dalībvalsts to izvēlas publiskā konkursa procedūrā.
Tomēr dalībvalsts, kas akreditē vairāk nekā vienu sertifikācijas struktūru, valsts līmenī izraugās arī valsts sertifikācijas struktūru, kas būs atbildīga par koordinēšanu.
Finanšu regulas 63. panta 7. punkta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām sertifikācijas struktūra sniedz atzinumu, kurš sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un kurā konstatē, vai:
 Finanšu regulas 63. panta 7. punkta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām sertifikācijas struktūra sniedz atzinumu, kurš sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un kurā konstatē, vai:
a)  pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu;
 a)  pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu;
b)  dalībvalstu ieviestās pārvaldības sistēmas darbojas pienācīgi;
 b)  dalībvalstu ieviestās pārvaldības sistēmas darbojas pienācīgi;
c)  52. pantā minētajai ikgadējai veikuma noskaidrošanai vajadzīgie veikuma ziņojumi par izlaides rādītājiem un Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. pantā minētajai daudzgadu veikuma uzraudzībai vajadzīgie veikuma ziņojumi par rezultātu rādītājiem, kuri parāda atbilstību šīs regulas 35. pantam, ir pareizi;
 c)  Šīs regulas 38.a pantā minētajai daudzgadu veikuma uzraudzībai un Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minētajai veikuma izskatīšanai vajadzīgie veikuma ziņojumi, kas atspoguļo īstenotās darbības un panākto progresu mērķu sasniegšanā, kā noteikts KLP valsts stratēģiskajā plānā, ir pareizi;
d)  izdevumi, kuri radušies par Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem pasākumiem un kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi. ;
 d)  izdevumi, kuri radušies par Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula], Regulā (ES) Nr. 1308/2013, Regulā (ES) Nr. 228/2013, Regulā (ES) Nr. 229/2013 un Regulā (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem un kuru atlīdzināšana pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi un parāda, ka ir ievērots šīs regulas 35. pants.
Minētajā atzinumā norāda arī to, vai pārbaudīšanā ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas izteikti 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.
 Minētajā atzinumā norāda arī to, vai pārbaudīšanā ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas izteikti 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.
Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, sertifikācijas struktūra paļaujas uz gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši minēto iestāžu ārējie revidenti.
 Ja atbalstu sniedz ar tāda finanšu instrumenta starpniecību, ko īsteno EIB vai cita starptautiska finanšu iestāde, kurā dalībvalsts ir akcionārs, sertifikācijas struktūra paļaujas uz gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši minēto iestāžu ārējie revidenti.
2.  Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.
 2.  Sertifikācijas struktūrai ir vajadzīgās tehniskās zināšanas gan finanšu pārvaldības ziņā, gan arī saistībā ar to plānoto mērķu novērtēšanu un sasniegšanu attiecībā uz intervencēm. Visus datus un informāciju, kurus izmanto, lai sertifikācijas struktūras varētu apliecināt mērķu sasniegšanu, kā arī uz kuriem balstās veiktie pieņēmumi, dara pārredzami pieejamus. Tā darbojas neatkarīgi no attiecīgās maksājumu aģentūras un koordinējošās struktūras, kā arī no iestādes, kas akreditējusi minēto aģentūru, un no struktūrām, kas ir atbildīgas par KLP īstenošanu un uzraudzību.
3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.
Īstenošanas aktos nosaka arī:
a)  revīzijas principus, uz kuriem balstīti sertifikācijas struktūru atzinumi, tostarp riska novērtējumu, iekšējās kontroles un vajadzīgo revīzijas pierādījumu pakāpi;
b)  revīzijas metodes, kas sertifikācijas struktūrām jāizmanto, lai, ņemot vērā starptautiskus revīzijas standartus, sniegtu savus atzinumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.a  Tiklīdz dalībvalstu kompetentās iestādes ir iecēlušas šajā pantā minēto sertifikācijas struktūru un informējušas par to Komisiju, Komisija ne vēlāk kā vienu gadu pēc ... [šīs regulas piemērošanas datums] un otro reizi ne vēlāk kā pēc četriem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam visu šādu struktūru visaptverošu sarakstu.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018)0322].
 1.  ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu veido maksimālās summas, kas tam noteiktas Regulā (ES, Euratom) [COM(2018)0322], ar kuru nosaka individuālus ierobežojumus dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Komisijas pilnvaras
1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:
(a)  9. panta 2. punktā minēto maksājumu aģentūru un 10. panta 4. punktā minēto koordinējošo struktūru minimālajiem akreditācijas nosacījumiem;
(b)  maksājumu aģentūru pienākumiem, kas saistīti ar valsts intervenci, un noteikumiem par to pārvaldības un kontroles pienākumu saturu;
(c)  maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, atsaukšanas un izskatīšanas procedūrām un sertifikācijas struktūras norīkošanas un atsaukšanas procedūrām, kā arī maksājumu aģentūru akreditācijas pārraudzības procedūrām, ņemot vērā proporcionalitātes principu;
(d)  darbu un pārbaudēm, uz kuriem pamatojas 9. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā maksājumu aģentūru pārvaldības deklarācija;
(e)  10. panta 4. punktā minētās koordinējošās struktūras funkcionēšanu un informācijas paziņošanu Komisijai.
2.  Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina, paredzot noteikumus par sertifikācijas struktūru uzdevumiem, tostarp to veicamajām pārbaudēm, un struktūrām, kas pakļautas minētajām pārbaudēm, un par sertifikātiem un ziņojumiem un tos pavadošajiem dokumentiem, kas jāsagatavo minētajām struktūrām.
Minētajos deleģētajos aktos nosaka arī
(a)  revīzijas principus, uz kuriem balstās sertifikācijas struktūru atzinumi, arī riska novērtējumu, iekšējās kontroles un prasīto revīzijas pierādījumu līmeni; un
(b)  revīzijas metodes, kas sertifikācijas struktūrām jāizmanto, lai, ņemot vērā starptautiskus revīzijas standartus, sniegtu savus atzinumus, kuros var paredzēt iespēju uzraudzīt maksājumu aģentūru veiktās pārbaudes uz vietas.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 1. daļa
ELGF katra gada sākumā izveido rezervi, kas iecerēta, lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā vai gadījumā, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē krīzes (“lauksaimniecības rezerve”).
 KLP budžetā izveido ES lauksaimniecības krīzes rezervi (“rezerve”), lai lauksaimniecības nozarei sniegtu papildu atbalstu tirgus pārvaldības vai stabilizācijas nolūkā un lai nekavējoties reaģētu gadījumā, kad lauksaimniecisko ražošanu vai produkcijas izplatīšanu ietekmē krīzes.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2. daļa
Lauksaimniecības rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā.
 Rezervei paredzētās apropriācijas tieši iekļauj Savienības budžetā un izmanto finanšu gadā vai gados, kad vajadzīgs papildu atbalsts, šādu pasākumu finansēšanai:
(a)  lauksaimniecības tirgu stabilizējoši pasākumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 8 līdz 21. pantā;
(b)  ārkārtas pasākumi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 V daļas I nodaļā;
(c)  pasākumi, lai papildinātu ienākumu stabilizēšanas instrumentus, kas minēti Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 70. pantā, ja tirgus krīzes ir biežākas par katrā nozarē iepriekš noteikto sliekšņvērtību.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 100. pantu, lai papildinātu šo pantu nolūkā paredzēt nozaru sliekšņvērtības, kas ļauj sākt pasākumus, lai papildinātu šā punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētos ienākumu stabilizācijas instrumentus.
Grozījums Nr. 79 un 242
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 3. daļa
Lauksaimniecības rezerves līdzekļus dara pieejamus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 8.–21. pantā un 219., 220. un 221. pantā paredzētajiem pasākumiem gadā vai gados, kuros ir vajadzīgs papildu atbalsts.
 svītrots
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – -1. daļa (jauna)
Sākotnējo summu 400 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās nosaka 2021. gadā kā papildinājumu ELGF un ELFLA budžetam.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa
Lauksaimniecības rezerves summa katra gada sākumā 2021.–2027. gada periodā ir vismaz 400 miljoni EUR pašreizējās cenās. Komisija gada gaitā var koriģēt lauksaimniecības rezerves summu, kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises vai perspektīvas kārtējā vai nākamajā gadā un ņemot vērā pieejamās ELGF apropriācijas.
 ES lauksaimniecības krīzes rezerves summa katra gada sākumā 2021.–2027. gada periodā ir vismaz 2021. gadā piešķirtās sākotnējās summas apmērā, ko minētajā periodā var palielināt līdz maksimālajai summai 1 500 000 000 EUR apmērā pašreizējās cenās, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pieņemtos attiecīgos lēmumus.
ES lauksaimniecības krīzes rezerves summu koriģē ikgadējā budžeta procedūrā vai gada gaitā, kad tas ir lietderīgi, ņemot vērā krīzes norises vai perspektīvas kārtējā gadā vai nākamajos gados un ņemot vērā ELGF piešķirtos ieņēmumus vai rezerves, kas pieejamas ELGF maksimālā apakšapjoma ietvaros.
Grozījums Nr. 82 un 244
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja minētās pieejamās apropriācijas nav pietiekamas, ES lauksaimniecības krīzes rezerves finansēšanai var izmantot finanšu disciplīnu pirmajā daļā minētās sākotnējās summas robežās.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 2. daļa
Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, lauksaimniecības rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes bez laika ierobežojuma, lai finansētu lauksaimniecības rezervi nākamajos finanšu gados.
 Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, rezerves apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, pārnes bez laika ierobežojuma, lai finansētu rezervi nākamajos finanšu gados.
Grozījums Nr. 84 un 247
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 3. daļa
Turklāt, atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta, krīzes rezerves kopējo neizlietoto summu, kas pieejama 2020. gada beigās, pārnes uz 2021. gadu, neatgriežot to budžeta pozīcijās, kas sedz 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās rīcības, un dara pieejamu lauksaimniecības rezerves finansēšanai.
 svītrots
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 1. daļa
Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un Savienības finansiālajai iemaksai īpašajos pasākumos, kas minēta šīs regulas 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā un piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.
 Korekcijas likmi, kuru piemēro tiešo maksājumu intervencēm, kas minētas šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā (turpmāk “korekcijas likme”), Komisija nosaka tad, kad prognozes par to intervenču un pasākumu finansējumu, ko finansē saskaņā ar attiecīgo maksimālo apakšapjomu, attiecībā uz konkrētu finanšu gadu liecina, ka piemērojamais gada maksimālais apjoms tiks pārsniegts.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar šo pantu, piemēro tikai tiešajiem maksājumiem, kuri pārsniedz 2000 EUR un kuri jāpiešķir saņēmējiem attiecīgajā kalendārajā gadā.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
19. pants – 6. punkts
6.  Komisija, nepiemērojot 101. pantā minēto procedūru, var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus.
 6.  Komisija, piemērojot 101. pantā minēto procedūru, var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka papildu maksājumus vai atvilkumus, ar kādiem koriģē saskaņā ar 3. punktu veiktos maksājumus.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
22. pants – 2. daļa
Saskaņā ar 7. panta b) punktu Komisija satelītdatus bez maksas piegādā par platību uzraudzības sistēmu kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras ir pilnvarojušas sevi pārstāvēt.
 Saskaņā ar 7. panta b) punktu Komisija satelītdatus bez maksas piegādā par platību uzraudzības un kontroles sistēmu kompetentajām iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus minētās struktūras ir pilnvarojušas sevi pārstāvēt.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. daļa
Uzdevumus, kas attiecas uz paņēmieniem vai darba metodēm, saistībā ar 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības sistēmu Komisija var uzticēt specializētiem subjektiem.
 Uzdevumus, kas attiecas uz paņēmieniem vai darba metodēm, saistībā ar 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto platību uzraudzības un kontroles sistēmu Komisija var uzticēt specializētiem subjektiem.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovidisko uzraudzību un lauksaimniecības kultūru stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ar ārkārtas apstākļiem saistīto ietekmi uz lauksaimniecību;
 (b)  nodrošināt lauksaimniecības zemes izmantojuma un lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņas, tostarp agromežsaimniecības platību, agroekonomisko un agrovides un klimata uzraudzību un augsnes, ūdens, lauksaimniecības kultūru un citu augu stāvokļa uzraudzību tā, lai būtu iespējams sagatavot aplēses, jo īpaši attiecībā uz ražām un lauksaimniecisko ražošanu, un ārkārtas apstākļu radīto ietekmi uz lauksaimniecību, kā arī novērtējumu par lauksaimniecības sistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un progresu virzībā uz attiecīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  veicināt pasaules tirgu pārredzamību;
 (d)  veicināt īpašus pasākumus, ka palielina pasaules tirgu pārredzamību, tostarp tirgus uzraudzību, ņemot vērā Savienības mērķus un saistības, kā arī politikas saskaņotību attīstībai;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
23. pants – 2. daļa
Ievērojot 7. panta c) punktu, Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos.
 Ievērojot 7. pantu, Komisija finansē rīcības, kas attiecas uz KLP un tās ietekmes īstenošanai un uzraudzībai vajadzīgo datu, tostarp satelītdatu, ģeotelpisko datu un meteoroloģisko datu, vākšanu vai iegādi, telpisko datu infrastruktūras un tīmekļa vietnes izveidi, specifisku, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītu pētījumu veikšanu, tālizpēti, ko izmanto, lai palīdzētu uzraudzīt lauksaimniecības zemes izmantojuma maiņu un augsnes veselību, un agrometeoroloģisko un ekonometrisko modeļu atjaunināšanu. Minētās rīcības vajadzības gadījumā veic sadarbībā ar EVA, JRC, Eurostat, valsts laboratorijām un struktūrām vai ar privātā sektora iesaistīšanos, vienlaikus pēc iespējas nodrošinot neatkarību, pārredzamību un informācijas brīvu pieejamību.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  2021. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;
 (a)  2021. gadā: 1,5 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  2022. gadā: 1 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;
 (b)  2022. gadā: 1,5 % no ELFLA atbalsta summas visam KLP stratēģiskā plāna darbības laikam;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
3.  Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz vai no ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 90. pantu, papildu priekšfinansējumu neizmaksā un neatgūst.
 3.  Ja ir notikusi līdzekļu pārvietošana uz vai no ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 90. pantu, var izmaksāt vai atgūt papildu priekšfinansējumu.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts
4.  Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.
 4.  Priekšfinansējuma procentus izmanto attiecīgajam KLP stratēģiskajam plānam vai attiecīgajai reģionālajai intervences programmai un atvelk no galīgajā izdevumu deklarācijā norādītās publisko izdevumu summas.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu. Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto iemaksu likmi, kas minēta Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.
 1.  Starpmaksājumus veic attiecībā uz katru KLP stratēģisko plānu vai attiecīgā gadījumā katru reģionālo intervences programmu. Tos aprēķina, ar plānu saistītajiem publiskajiem izdevumiem piemērojot katram intervences tipam noteikto līdzfinansējuma likmi, kas minēta Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 85. pantā.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
30. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  summa, kas iekļauta pirmajā izdevumu deklarācijā, ir tikusi iepriekš iemaksāta finanšu instrumentā un var veidot līdz 25 % no KLP stratēģiskā plāna iemaksas kopsummas, kas saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu atvēlēta finanšu instrumentiem;
 (a)  summa, kas iekļauta pirmajā izdevumu deklarācijā, ir tikusi iepriekš iemaksāta finanšu instrumentā un var veidot līdz 25 % no KLP stratēģiskā plāna līdzfinansējuma kopsummas, kas saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu atvēlēta finanšu instrumentiem;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts
1.  Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā atkarībā no līdzekļu pieejamības izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.
 1.  Pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pēdējo ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, tā izmaksā atlikumu, pamatojoties uz finanšu plānu, kas ir spēkā ELFLA intervences tipu līmenī, attiecīgā KLP stratēģiskā plāna pēdējā izpildes gada pārskatiem un atbilstošajiem noskaidrošanas lēmumiem. Minētos pārskatus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Regulas (ES) …/... [KLP stratēģisko plānu regula] 80. panta 3. punktā paredzētās izdevumu attiecināmības pēdējās dienas, un tie aptver izdevumus, kas maksājumu aģentūrai radušies līdz pēdējai izdevumu attiecināmības dienai.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
31. pants – 3. punkts
3.  Ja līdz 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo gada veikuma ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par plāna izpildes pēdējo gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 32. pantu.
 3.  Ja līdz 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nav saņēmusi pēdējo ikgadējās noskaidrošanas ziņojumu un dokumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu grāmatojumu noskaidrošanu par plāna izpildes pēdējo gadu, saistības attiecībā uz atlikuma maksājumu automātiski atceļ saskaņā ar 32. pantu.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts
1.  Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.
 1.  Komisija automātiski atceļ ikvienu tādu daļu no KLP stratēģiskajā plānā ietvertām lauku attīstības intervencēm atvēlētām budžeta saistībām, kura nav izmantota priekšfinansējumam vai starpmaksājumiem vai par kuru saistībā ar izdevumiem, kas veikti līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās gada, nav iesniegta neviena izdevumu deklarācija, kas atbilst 30. panta 3. punktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
32. pants – 3. punkts
3.  Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+3. gada 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.
 3.  Ja ir ierosināta tiesvedība vai administratīvā pārsūdzība, kam ir apturošs efekts, 1. vai 2. punktā minētās automātiskas saistību atcelšanas periodu attiecībā uz summu, kura saistīt ar attiecīgajām rīcībām, aptur uz minētās tiesvedības vai administratīvās pārsūdzības laiku ar noteikumu, ka Komisija līdz N+4. gada 31. janvārim saņem pamatotu paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
32. pants – 4. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+2. gada 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;
 (a)  budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atlīdzinājumu Komisija N+3. gada 31. decembrī ir samazinājusi vai uz laiku apturējusi;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. daļa – ievaddaļa
ELFLA satvarā darbība var saņemt dažāda veida atbalstu no KLP stratēģiskā plāna un no citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem vai Savienības instrumentiem tikai tad, ja kumulētā atbalsta kopsumma, kas piešķirta kā dažāda veida atbalsts, nepārsniedz lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kas piemērojama attiecīgajam intervences tipam, kurš minēts Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā. Tādos gadījumos dalībvalstis nedeklarē Komisijai izdevumus attiecībā uz:
 ELFLA satvarā darbība var saņemt dažāda veida atbalstu no KLP stratēģiskā plāna un no citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem vai Savienības instrumentiem tikai tad, ja kumulētā atbalsta kopsumma, kas piešķirta kā dažāda veida atbalsts, nepārsniedz lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kas piemērojama attiecīgajam intervences tipam, kurš minēts Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā. Tādos gadījumos izdevumus nedeklarē attiecībā uz:
Grozījums Nr. 275
Regulas priekšlikums
35. pants
Izdevumus, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:
 Izdevumus, kuri radušies par Regulā (ES) Nr. 1308/2013, Regulā (ES) Nr. 228/2013, Regulā (ES) Nr. 229/2013 un Regulā (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:
a)  tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras;
 a)  tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras; un
b)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem, vai
 b)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem.
c)   attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem:
i)  ziņojumā ir uzrādīta tiem atbilstoša izlaide un
ii)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, kas neaptver attiecināmības nosacījumus, kuri individuāliem saņēmējiem noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos.
Pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktu nepiemēro avansiem, kas saņēmējiem izmaksāti saskaņā ar Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem.
 Izdevumus, kuri radušies par Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] paredzētajiem pasākumiem, Savienība drīkst finansēt tikai tad, ja:
a)  tos veikušas akreditētas maksājumu aģentūras;
b)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajiem Savienības prasībām; un
c)  tie veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, tostarp dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā norādīts šīs regulas 57. pantā, un ziņošanas sistēmu, kas ieviesta, lai sagatavotu Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto veikuma ziņojumu.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts
2.  Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 88. pantā minētās informācijas secina, ka 36. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, dalībvalstij tiek dota iespēja iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija atbildi uzskata par neapmierinošu, Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 19. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai 30. pantā minēto starpmaksājumu satvarā.
 2.  Ja Komisija no izdevumu deklarācijām vai 88. pantā minētās informācijas secina, ka 36. pantā minētie maksājuma termiņi nav ievēroti, dalībvalstij tiek dota iespēja iesniegt savus komentārus laikā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām. Ja dalībvalsts komentārus minētajā laikā neiesniedz vai ja Komisija ir secinājusi, ka sniegtie komentāri ir acīmredzami neapmierinoši, Komisija var mēneša maksājumus vai starpmaksājumus attiecīgajai dalībvalstij samazināt ar 19. panta 3. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, kas attiecas uz mēneša maksājumiem, vai 30. pantā minēto starpmaksājumu satvarā. Komisija nodrošina, ka jebkādi samazinājumi nerada papildu kavēšanos vai problēmas galīgajiem saņēmējiem attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
37. pants – 3. punkts
3.  Saskaņā ar šo pantu veiktie samazinājumi neskar 51. pantu.
 3.  Saskaņā ar šo pantu veiktos samazinājumus piemēro saskaņā ar proporcionalitātes principu un neskarot 51. pantu.
Grozījums Nr. 276
Regulas priekšlikums
38. pants
1.  Ja 8. panta 3. punktā un 11. pana 1. punktā minētos dokumentus dalībvalstis neiesniedz 8. panta 3. punktā paredzētajos termiņos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Uz laiku apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ja saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc termiņa.
 1.  Ja 8. pantā un 11. panta 1. punktā minētos dokumentus un datus dalībvalstis neiesniedz 8. pantā un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 129. panta 1. punktā paredzētajos termiņos, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummu. Uz laiku apturēto maksājumu summas Komisija atlīdzina, kad tā no attiecīgās dalībvalsts ir saņēmusi trūkstošos dokumentus, ja saņemšanas datums nav vēlāks kā seši mēneši pēc termiņa.
Attiecībā uz 30. pantā minētajiem starpmaksājumiem izdevumu deklarāciju par nepieņemamu atzīst saskaņā ar minētā panta 6. punktu.
 Attiecībā uz 30. pantā minētajiem starpmaksājumiem izdevumu deklarāciju par nepieņemamu atzīst saskaņā ar minētā panta 6. punktu.
2.   Ja 52. pantā minētās ikgadējās veikuma noskaidrošanas satvarā Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 50 %, un dalībvalsts nevar norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.
Apturēšanu uz laiku piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kurām piemērots 52. panta 2. punktā minētā samazināšana, un uz laiku apturamā summa nepārsniedz procentus, kas atbilst saskaņā ar 52. panta 2. punktu piemērotajai samazināšanai. Uz laiku apturētās summas Komisija atlīdzina dalībvalstīm vai samazina galīgi, izmantojot 52. pantā minēto īstenošanas aktu.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi.
3.  Šajā pantā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
 3.  Šajā pantā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un dod dalībvalstij iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.
 Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un dod dalībvalstij iespēju iesniegt savus komentārus laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.
Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka mēneša maksājumus, kas minēti 19. panta 3. punktā, vai starpmaksājumus, kas minēti 30. pantā, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņa ar šo punktu.
 Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka mēneša maksājumus, kas minēti 19. panta 3. punktā, vai starpmaksājumus, kas minēti 30. pantā, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņa ar šo punktu.
Grozījums Nr. 277
Regulas priekšlikums
38.a pants (jauns)
38.a pants
Ikgadējā veikuma uzraudzība
1.  Komisija kopš [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam reizi gadā uzrauga darbības, ko īsteno Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minēto intervenču ietvaros, un novērtē atbilstību starp veikuma ziņojumā norādīto faktisko izlaidi un faktiskajiem izdevumiem.
2.  Ja 1. punktā minētās ikgadējās veikuma uzraudzības ietvaros Komisija konstatē, ka starpība starp deklarētajiem izdevumiem un attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei atbilstošo summu ir lielāka par 35 %, dalībvalsts Komisijai pirms 122. pantā minētās pārskatīšanas sanāksmes iesniedz pamatojumus.
Ja attiecīgā dalībvalsts nespēj pienācīgi pamatot starpības iemeslus, Komisija prasa šai dalībvalstij novērtēt problēmas, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, it sevišķi saistībā ar iespējamām turpmākā novirzēm no attiecīgajiem starpposma mērķrādītājiem un paredzamajiem sarežģījumiem rezultātu rādītāju attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanā daudzgadu veikuma izskatīšanas ietvaros, kā minēts Regulas (ES) …/…[KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā, un attiecīgā gadījumā aprakstīt jau īstenotos vai īstenojamos pasākumus.
Komisija vajadzības gadījumā var pārskatīšanas sanāksmes laikā izdot agrīnu brīdinājumu un prasīt dalībvalstij izstrādāt un īstenot papildu korektīvas darbības attiecībā uz nākamo finanšu gadu.
3.  Ne vēlāk kā ... [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] 15. martā un pēc tam reizi gadā Komisija Eiropas Parlamentam nosūta kopsavilkuma ziņojumu par ikgadējo veikuma uzraudzību, kas īstenota iepriekšējā kalendārajā gadā, ietverot izdotos agrīnos brīdinājumus.
Grozījums Nr. 278
Regulas priekšlikums
39. pants
39. pants Maksājumu apturēšana uz laiku, kas saistīta ar daudzgadu veikuma uzraudzību
 39. pants Maksājumu apturēšana uz laiku un samazināšana, kas saistīta ar daudzgadu veikuma izskatīšanu
1.  Ja progress valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. un 116. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā kavējas vai ir nepietiekams, Komisija var lūgt attiecīgajai dalībvalstij īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā ir skaidri progresa rādītāji, kas jānosaka, apspriežoties ar Komisiju.
 1.  Komisija kopš [divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] un pēc tam reizi gadā veic daudzgadu veikuma izskatīšanu, kā minēts Regulas (ES) …/…[KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā, pamatojoties uz veikuma ziņojumos sniegto informāciju.
Ja progress starpposma mērķrādītāju sasniegšanā kavējas vai ir nepietiekams un ja valsts KLP stratēģiskajā plānā noteikto un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 115. un 116. pantu uzraudzīto viena vai vairāku rezultātu rādītāju paziņotā vērtība liecina par starpību vairāk nekā 25 % apmērā attiecīgajā pārskata gadā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz šīs novirzes pamatojumu pirms minētās regulas 122. pantā noteiktās pārskatīšanas sanāksmes.
Ja attiecīgā dalībvalsts nespēj pamatot šīs novirzes, Komisija var pārskatīšanas sanāksmes laikā pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij, apspriežoties ar Komisiju, izstrādāt un sagatavot rīcības plānu un to īstenot.
Attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz Komisijai otrajā daļā minēto rīcības plānu, ietverot vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamo grafiku tā īstenošanai. Šajā rīcības plānā skaidri norāda ar tiem rezultātu rādītājiem saistītās intervences, kam konstatētas novirzes.
Komisija 30 dienu laikā vai nu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti, ka tā pieņem rīcības plānu, vai nosūta attiecīgajai dalībvalsti pieprasījumu grozīt šo plānu. Attiecīgā dalībvalsts ievēro rīcības plānu un paredzēto īstenošanas grafiku, ko pieņēmusi Komisija.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Lai sagatavotu šajā punktā minētos rīcības plānus, Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem, tostarp progresa rādītāju definīciju, un rīcības plānu sagatavošanas procedūru.
2.  Ja dalībvalstis 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.
 2.  Ja attiecīgā dalībvalsts 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja dalībvalsts iesniegtais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti un nodrošinot tai iespēju atbildēt 30 dienu laikā, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.
Ja attiecīgā dalībvalsts ir atbildējusi un iesniegusi savus komentārus, taču Komisija tos uzskata par nepietiekamiem, Komisija pēc vajadzības un ne vēlāk kā pēc īstenošanas akta pieņemšanas, iesniedz pamatojumu, skaidrojot, kādēļ iesniegtie komentāri ir bijuši nepietiekami. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms apturēšanas procedūras ierosināšanas saskaņā ar šo pantu Komisija ņem vērā termiņu, kas norādīts attiecībā uz rīcības plāna izpildi. Komisija ņem vērā nepārvaramas varas un smagas krīzes apstākļus, kas varētu liegt dalībvalstij pienācīgi īstenot tās rīcības plānu, tostarp attiecīgo starpposma mērķrādītāju sasniegšanu.
Apturēšanu uz laiku piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras bija jāaptver minētajam rīcības plānam, saskaņā ar proporcionalitātes principu. Uz laiku apturētās summas Komisija atlīdzina tad, kad, pamatojoties uz Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto veikuma izskatīšanu, ir konstatēts apmierinošs progress mērķrādītāju sasniegšanā. Ja līdz valsts KLP stratēģiskā plāna slēgšanai stāvoklis nav labots, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru uz laiku apturētā summa attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta galīgi.
 Apturēšanu uz laiku piemēro attiecīgajiem izdevumiem, kas saistīti ar intervencēm, kuras bija jāaptver minētajam rīcības plānam, saskaņā ar proporcionalitātes principu. Uz laiku apturētās summas Komisija atlīdzina tad, kad, pamatojoties uz Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. pantā minēto veikuma izskatīšanu, ir konstatēts apmierinošs progress rezultātu rādītāju starpposma mērķrādītāju un rezultātu rādītāju paziņotās vērtības sasniegšanā.
Šajā pantā "apmierinošs progress" nozīmē, ka attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi rīcības plānu un sasniegusi starpposma mērķrādītājus un ka attiecīgo rezultātu rādītāju paziņotā vērtība liecina par starpību mazāk nekā 25 % apmērā attiecīgajos pārskata gados.
Attiecīgā dalībvalsts brīvprātīgi paziņo Komisijai par rīcības plāna īstenošanas progresu budžeta gada laikā, lai Komisija varētu novērtēt virzību uz starpposma mērķu sasniegšanu. Ja dalībvalsts var pierādīt, ka starpība, kuras dēļ ir apturēti maksājumi, ir samazināta līdz mazāk nekā 25 % apmērā budžeta gada laikā, apturētās summas tiek atlīdzinātas.
Ja 6 mēnešu laikā pēc apturēšanas stāvoklis nav labots, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru uz laiku apturētā summa attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta galīgi. Galīgi samazinātās summas pārdala dalībvalstīm ar apmierinošu veikumu, kā minēts 39.a pantā.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu un minēto summu atlīdzināšanas vai samazināšanas nosacījumiem, kas piemērojami saistībā ar daudzgadu veikuma uzraudzību.
 Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par maksājumu apturēšanas likmi un ilgumu un minēto summu atlīdzināšanas vai samazināšanas nosacījumiem, kas piemērojami saistībā ar daudzgadu veikuma izskatīšanu.
3.  Īstenošanas aktus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
 3.  Īstenošanas aktus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.
 Pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.
Grozījums Nr. 279
Regulas priekšlikums
39.a pants (jauns)
39.a pants
No maksājumu samazināšanas izrietošo līdzekļu pārdale, kas saistīta ar daudzgadu veikuma izskatīšanu
1.  Līdzekļus, kas izriet no samazinājumiem saskaņā ar šīs Regulas 39. panta 3. punktu, novirza uz veikuma rezervi un izmanto, lai atlīdzinātu dalībvalstīm, kuru veikums ir bijis apmierinošs saistībā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 6. panta 1. punktā minētajiem un dalībvalstu stratēģiskajos plānos sīkāk izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.
2.  Šādus līdzekļus var piešķirt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu īstenošanas beigās, lai atlīdzinātu apmierinošu veikumu, ja attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šā panta 3. punktā paredzētos nosacījumus.
3.  Pamatojoties uz daudzgadu veikuma izskatīšanu, līdzekļus piešķir tikai tām dalībvalstīm, kas ir sasniegušas vismaz 90 % no savu mērķrādītāju vērtības saistībā ar rezultātu rādītājiem, kurus piemēro Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 6. panta 1. punktā minētajiem un dalībvalstu stratēģiskajos plānos sīkāk izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.
Komisija divu mēnešu laikā pēc pēdējā veikuma ziņojuma saņemšanas no visām dalībvalstīm, kā minēts Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 121. panta 2. punktā, pieņem īstenošanas aktu, nepiemērojot 101. pantā minēto komiteju procedūru, lai attiecībā uz katru no dalībvalstīm izlemtu, vai attiecīgie KLP stratēģiskie plāni ir sasnieguši šā panta 3. punktā minētās mērķrādītāju vērtības.
4.  Ja 3. punktā minētās mērķrādītāju vērtības ir sasniegtas, Komisija aprēķina un piešķir summu attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm), un to uzskata par galīgi piešķirtu finanšu gadā pēc KLP stratēģisko plānu slēgšanas, pamatojoties uz tajā pašā punktā minēto lēmumu. Lai piešķirtu līdzekļus, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un smagu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi.
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
40. pants
1.  Gadījumos, kad pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.
 1.  Ja pārvaldības sistēmu funkcionēšanā tiek konstatēti būtiski trūkumi, kas ir norādīti maksājumu aģentūras pārvaldības deklarācijā, sertifikācijas struktūras atzinumā vai Komisijas pārbaužu laikā saskaņā ar 47. pantu, Komisija prasa attiecīgajai dalībvalstij atbildēt un sniegt komentārus par minētajiem konstatējumiem divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma izteikšanas, lai novērtētu nepieciešamību pēc korektīvām darbībām un vajadzības gadījumā pēc rīcības plāna. Pēc minētā laikposma beigām Komisija vajadzības gadījumā lūdz attiecīgo dalībvalsti īstenot vajadzīgo korektīvo rīcību saskaņā ar rīcības plānu, kurā noteikti skaidri progresa rādītāji, kas nosakāmi, apspriežoties ar Komisiju.
Attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto rīcības plānu, ietverot vajadzīgās korektīvās darbības un paredzamo grafiku tā īstenošanai. Komisija vai nu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti, ka tā pieņem rīcības plānu, vai nosūta attiecīgajai dalībvalsti pieprasījumu grozīt šo plānu. Attiecīgā dalībvalsts ievēro rīcības plānu un paredzēto īstenošanas grafiku, ko pieņēmusi Komisija.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka turpmākus noteikumus par rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Komisija saskaņā ar 100. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un kuros nosaka turpmākus noteikumus par šajā punktā minēto rīcības plānu elementiem un rīcības plānu sagatavošanas procedūru.
2.  Ja dalībvalsts 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus.
 2.  Ja dalībvalsts šā panta 1. punktā minēto rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno vai ja minētais rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai stāvokli labotu, vai ja tas nav piemērots saskaņā ar Komisijas rakstisku pieprasījumu, kā norādīts minētajā punktā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem uz laiku aptur 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.
 Apturēšanu piemēro attiecīgajiem izdevumiem, ko veikusi dalībvalsts, kurā pastāv trūkumi, saskaņā ar proporcionalitātes principu un uz laiku, kas jānosaka pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos un nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja apturēšanas nosacījumi joprojām ir izpildīti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šo periodu pagarina uz turpmākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus. Uz laiku apturētās summas ņem vērā, kad pieņem 53. pantā minētos īstenošanas aktus.
3.  Šajā pantā paredzētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Pirms 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām.
 3.  Pirms 2. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un lūdz šo dalībvalsti atbildēt laikā, kas nav īsāks par 30 dienām. Ja attiecīgā dalībvalsts ir atbildējusi un iesniegusi savus komentārus, taču Komisija tos uzskata par nepietiekamiem, Komisija pēc vajadzības un ne vēlāk kā pēc īstenošanas akta pieņemšanas, iesniedz pamatojumu, skaidrojot, kādēļ iesniegtie komentāri ir bijuši nepietiekami.
Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus, ņem vērā īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.
 Īstenošanas aktos, ar kuriem nosaka 19. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai 30. pantā minētos starpmaksājumus, ņem vērā deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 1.  punkta trešo daļu.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
42. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  tiešo maksājumu intervencēm avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;
 (a)  tiešo maksājumu intervencēm un attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētajiem pasākumiem avansus līdz 50 % apmērā izmaksāt pirms 1. decembra, bet ne agrāk kā 16. oktobrī;
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
42. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 68. un 71. pantā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.
 3.  Dalībvalstis var nolemt Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 68. un 71. pantā un III sadaļas III nodaļā, kā arī Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II nodaļas I sadaļā minētajām intervencēm izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts
2.  Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai.
 2.  Summas, kas minētas 1. punktā, iemaksā Savienības budžetā, un atkārtotas izmantošanas gadījumā tās izmanto tikai attiecīgi ELGF vai ELFLA izdevumu finansēšanai un galvenokārt sedz lauksaimniecības rezervi, kas noteikta saskaņā ar ELGF, ievērojot 14. pantā paredzētos ierobežojumus.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. punkts – 1. daļa
Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, ar informācijas kampaņu palīdzību atjaunot krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.
 Saskaņā ar 7. panta e) punktu finansētās informācijas sniegšanas mērķis ir jo īpaši palīdzēt izskaidrot, īstenot un izstrādāt KLP un uzlabot sabiedrības informētību par tās saturu un mērķiem, tostarp par tās mijiedarbību ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un attīstību. Tās nolūks ir informēt iedzīvotājus par problēmām, ar kādām ir nācies saskarties lauksaimniecības un pārtikas jomā, informēt lauksaimniekus un patērētājus, ar informācijas kampaņu palīdzību atgūt krīžu dēļ zaudēto patērētāju uzticēšanos, informēt lauksaimniekus un citas lauku apvidos aktīvas personas un popularizēt ilgtspējīgāku Savienības lauksaimniecības modeli, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem to izprast.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. punkts – 2. daļa
Mērķis ir sniegt saskanīgu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās.
 Mērķis ir sniegt saskanīgu, neatkarīgu, uz pierādījumiem balstītu, objektīvu un visaptverošu informāciju gan Savienībā, gan ārpus tās, šim nolūkam izstrādājot sabiedrības informēšanas plānu.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.
 Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz izdevumu deklarāciju elementu nosacījumiem, ar kādiem jākompensē konkrētu veidu izdevumi un ieņēmumi no fondiem.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
46. pants – 1. daļa
Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba, ja vien Komisija nav informējusi dalībvalsti, ka attiecībā uz konkrētu finanšu gadu tā nevar paļauties uz sertifikācijas struktūras darbu, un tā ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī.
 Finanšu regulas 127. panta piemērošanas vajadzībām Komisija gūst pārliecību no šīs regulas 11. pantā minēto sertifikācijas struktūru darba un ņem šo faktu vērā uz risku balstītā novērtējumā par vajadzību pēc Komisijas veiktām revīzijām attiecīgajā dalībvalstī, ja vien tā nav informējusi attiecīgo dalībvalsti, ka tā nevar paļauties uz šo darbu.
Grozījums Nr. 282
Regulas priekšlikums
47. pants
1.  Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai Līguma 287. pantu, vai jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar Līguma 322. pantu vai uz Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 pamata, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuru nolūks ir verificēt jo īpaši:
 1.  Neskarot pārbaudes, ko dalībvalstis veic saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai Līguma 287. pantu, vai jebkādas citas pārbaudes, ko organizē saskaņā ar Līguma 322. pantu vai uz Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 vai Finanšu regulas 127. panta pamata, Komisija var organizēt dalībvalstīs pārbaudes, kuru nolūks ir verificēt jo īpaši:
(a)  administratīvās prakses atbilstību Savienības noteikumiem;
 (a)  administratīvās prakses atbilstību Savienības noteikumiem;
(b)  to, vai izdevumiem, kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā un atbilst Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajām intervencēm, ir atbilstoša izlaide, kas uzrādīta gada veikuma ziņojumā;
 (b)  to, vai darbības, kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā un atbilst Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajām intervencēm, ir veiktas saskaņā ar Savienības prasībām un pārbaudītas, lai nodrošinātu atbilstību minētajām prasībām;
(ba)  to, vai citas darbības, kas ietilpst 5. panta 2. punkta un 6. panta darbības jomā, ir veiktas un pārbaudītas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;
(c)  to, vai sertifikācijas struktūras darbs ir veikts saskaņā ar 11. pantu un šīs nodaļas 2. iedaļas nolūkos;
 (c)  to, vai sertifikācijas struktūras darbs ir veikts saskaņā ar 11. pantu un šīs nodaļas 2. iedaļas nolūkos;
(d)  to, vai maksājumu aģentūra atbilst 8. panta 2. punktā noteiktajiem akreditācijas kritērijiem un vai dalībvalsts 8. panta 5. punkta noteikumus piemēro pareizi.
 (d)  to, vai maksājumu aģentūra atbilst 8. panta 2. punktā noteiktajiem akreditācijas kritērijiem un vai dalībvalsts 8. panta 5. punkta noteikumus piemēro pareizi.
(da)  to, vai 39. un 40. pantā minētie rīcības plāni ir pareizi īstenoti.
Ja Komisija nevar paļauties uz 46. pantā minētās sertifikācijas struktūras darbu, jo ir atklāti būtiski trūkumi dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmā, vai nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar šīs regulas 57. pantu, Komisija var veikt paplašinātu uzraudzību, tostarp pārbaudes uz vietas, kamēr vien pastāv būtiski trūkumi pārvaldības sistēmā.
Personām, kuras Komisija ir pilnvarojusi veikt pārbaudes tās vārdā, vai Komisijas pārstāvjiem, kuri darbojas saskaņā ar tiem piešķirtajām pilnvarām, ir piekļuve grāmatvedības grāmatām un visiem citiem dokumentiem, tostarp dokumentiem un metadatiem, kas sagatavoti vai saņemti un reģistrēti elektroniskā datu nesējā un ir saistīti ar ELGF vai ELFLA finansētiem izdevumiem.
 Personām, kuras Komisija ir pilnvarojusi veikt pārbaudes tās vārdā, vai Komisijas pārstāvjiem, kuri darbojas saskaņā ar tiem piešķirtajām pilnvarām, ir piekļuve grāmatvedības grāmatām un visiem citiem dokumentiem, tostarp dokumentiem un metadatiem, kas sagatavoti vai saņemti un reģistrēti elektroniskā datu nesējā un ir saistīti ar ELGF vai ELFLA finansētiem izdevumiem.
Pilnvaras veikt pārbaudes neietekmē to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības drīkst veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 īpašos noteikumus, personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā, nepiedalās inter alia personu mājas apmeklējumos vai oficiālā nopratināšanā, ko veic uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu pamata. Tomēr tām ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.
 Pilnvaras veikt pārbaudes neietekmē to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības drīkst veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Neskarot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 īpašos noteikumus, personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā, nepiedalās inter alia personu mājas apmeklējumos vai oficiālā nopratināšanā, ko veic uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu pamata. Tomēr tām ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.
2.  Ņemot vērā pārbaužu organizēšanas radīto administratīvo ietekmi uz maksājumu aģentūrām, Komisija par pārbaudi laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā pārbaudei jānotiek. Šādās pārbaudēs drīkst piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.
 2.  Ņemot vērā pārbaužu organizēšanas radīto administratīvo ietekmi uz maksājumu aģentūrām, Komisija par pārbaudi laikus informē attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalsti, kuras teritorijā pārbaudei jānotiek. Šādās pārbaudēs drīkst piedalīties attiecīgās dalībvalsts pārstāvji.
Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās struktūras veic papildu pārbaudes vai izziņas darbu attiecībā uz darbībām, ko aptver šī regula. Šajās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas pārstāvji vai personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.
 Pēc Komisijas pieprasījuma un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu minētās dalībvalsts kompetentās struktūras veic papildu pārbaudes vai izziņas darbu attiecībā uz darbībām, ko aptver šī regula. Šajās pārbaudēs drīkst piedalīties Komisijas pārstāvji vai personas, kuras Komisija pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.
Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu vai izziņas darba veikšanā.
 Lai uzlabotu pārbaudes, Komisija ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību konkrētu pārbaužu vai izziņas darba veikšanā.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas stratēģiskajā plānā, un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un informāciju par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus.
 3.  Dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju par konstatētiem pārkāpumiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 nozīmē un citiem gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība nosacījumiem, ko dalībvalstis noteikušas stratēģiskajā plānā, un iespējamas krāpšanas gadījumiem, un informāciju par pasākumiem, kas atbilstīgi šīs nodaļas 3. iedaļai veikti, lai atgūtu minēto pārkāpumu un krāpšanas rezultātā nepamatoti veiktos maksājumus. Komisija apkopo minēto informāciju un publisko daudzgadu ziņojumus, darot tos zināmus Eiropas Parlamentam. 
Grozījums Nr. 280
Regulas priekšlikums
51. pants
1.  Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, Komisija, pamatojoties uz 8. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā minēto informāciju, pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem.
 1.  Pirms tā gada 31. maija, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam, Komisija, pamatojoties uz 8. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, pieņem īstenošanas aktus, kuros ir lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem.
Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 52. un 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.
 Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par 1. punktā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu un to īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro.
 2.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par 1. punktā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanu un to īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
52. pants
52. pants
 svītrots
Ikgadējā veikuma noskaidrošana
1.  Ja izdevumiem, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. pantā un atbilst Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļā minētajām intervencēm, gada veikuma ziņojumā nav uzrādīta atbilstoša izlaide, Komisija pirms tā gada 15. oktobra, kas seko attiecīgajam finanšu gadam, pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka summas, par kādām jāsamazina Savienības finansējums. Minētie īstenošanas akti neskar vēlāk saskaņā ar šīs regulas 53. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2.  Komisija samazināmās summas novērtē, pamatojoties uz starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst ziņojumā uzrādītajai attiecīgajai izlaidei saskaņā ar valsts KLP stratēģisko plānu, un ņemot vērā dalībvalsts sniegto pamatojumu.
3.  Pirms 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt komentārus un pamatot visas atšķirības.
4.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.
5.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un procedūru un termiņiem, kas tajā jāievēro.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 281
Regulas priekšlikums
53. pants
1.  Ja Komisija konstatē, ka 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētie izdevumi nav veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka no Savienības finansējuma izslēdzamās summas.
 1.  Ja Komisija konstatē, ka 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētie izdevumi nav veikti atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka no Savienības finansējuma izslēdzamās summas.
Tomēr attiecībā uz Regulā (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] minētajiem intervences tipiem pirmajā daļā minēto izslēgšanu no Savienības finansējuma piemēro tikai tad, ja dalībvalstu pārvaldības sistēmu funkcionēšanā ir konstatēti nopietni trūkumi.
Pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kuros nav ievēroti attiecināmības nosacījumi, kas jāievēro individuāliem saņēmējiem un noteikti valsts KLP stratēģiskajos plānos un valsts noteikumos.
Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
 Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2.  No finansējuma izslēdzamās summas Komisija novērtē, pamatojoties uz atklāto trūkumu smagumu.
 2.  No finansējuma izslēdzamās summas Komisija novērtē, pamatojoties uz reģistrētās neatbilstības smagumu. Tā pienācīgi ņem vērā pārkāpuma būtību un Savienībai nodarīto finansiālo kaitējumu. Izslēgšanas pamatā ir konstatētās nepareizi iztērētās summas. Ja nav pamatoti iespējams aprēķināt konkrēto summu, proporcionāli izmanto vienotas likmes korekcijas.
3.  Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas tiek rakstiski paziņoti Komisijas konstatējumi un dalībvalsts atbildes, un pēc tam abas puses cenšas vienoties par veicamo rīcību. Pēc tam dalībvalstīm tiek dota iespēja parādīt, ka faktiskais neatbilstības apmērs ir mazāks par Komisijas novērtējumā norādīto.
 3.  Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas tiek rakstiski paziņoti Komisijas konstatējumi un dalībvalsts atbildes, un pēc tam abas puses cenšas vienoties par veicamo rīcību. Pēc tam dalībvalstīm tiek dota iespēja parādīt, ka faktiskais neatbilstības apmērs ir mazāks par Komisijas novērtējumā norādīto.
Ja puses nevar vienoties, dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četru mēnešu laikā saskaņot pušu pozīcijas. Ziņojumu par procedūras iznākumu iesniedz Komisijai. Ziņojumā sniegtos ieteikumus Komisija ņem vērā, pirms tā pieņem lēmumu atteikt finansējumu, un sniedz pamatojumu, ja tā nolemj minētos ieteikumus neievērot.
 Ja puses nevar vienoties, dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četru mēnešu laikā saskaņot pušu pozīcijas. Ziņojumu par procedūras iznākumu iesniedz Komisijai. Ziņojumā sniegtos ieteikumus Komisija ņem vērā, pirms tā pieņem lēmumu atteikt finansējumu, un sniedz pamatojumu, ja tā nolemj minētos ieteikumus neievērot.
4.  Netiek atteikts finansējums attiecībā uz:
 4.  Netiek atteikts finansējums attiecībā uz:
a)  izdevumiem, kas norādīti 5. panta 2. punktā un ir radušies vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;
 a)  izdevumiem, kas norādīti 5. panta 2. punktā un ir radušies vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;
b)  izdevumiem par daudzgadu intervencēm, kas ietilpst 5. panta 2. punkta darbības jomā vai 6. pantā minēto lauku attīstības intervenču darbības jomā, ja pēdējais pienākums saņēmējam ir uzlikts vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;
 b)  izdevumiem par daudzgadu intervencēm, kas ietilpst 5. panta 2. punkta darbības jomā vai 6. pantā minēto lauku attīstības intervenču darbības jomā, ja pēdējais pienākums saņēmējam ir uzlikts vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem;
c)  izdevumiem par 6. pantā minētajām lauku attīstības intervencēm, izņemot šā punkta b) apakšpunktā minētās intervences, par kurām maksājumu aģentūra maksājumu vai attiecīgā gadījumā galīgo maksājumu ir veikusi vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem.
 c)  izdevumiem par 6. pantā minētajām lauku attīstības intervencēm, izņemot šā punkta b) apakšpunktā minētās intervences, par kurām maksājumu aģentūra maksājumu vai attiecīgā gadījumā galīgo maksājumu ir veikusi vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par tās konstatējumiem.
5.  Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
 5.  Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
a)  dalībvalsts piešķirts atbalsts, par kuru Komisija ir ierosinājusi Līguma 108. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, vai pārkāpumi, par kuriem Komisija attiecīgajai dalībvalstij ir nosūtījusi argumentētu atzinumu saskaņā ar Līguma 258. pantu;
 a)  dalībvalsts piešķirts atbalsts, par kuru Komisija ir ierosinājusi Līguma 108. panta 2. punktā izklāstīto procedūru, vai pārkāpumi, par kuriem Komisija attiecīgajai dalībvalstij ir nosūtījusi argumentētu atzinumu saskaņā ar Līguma 258. pantu;
b)  šīs regulas IV sadaļas III nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumi, ko pieļāvušas dalībvalstis, ja Komisija rakstiski paziņo dalībvalstij par saviem konstatējumiem 12 mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts dalībvalsts ziņojums par attiecīgo izdevumu pārbaužu rezultātiem.
 b)  šīs regulas IV sadaļas III nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumi, ko pieļāvušas dalībvalstis, ja Komisija rakstiski paziņo dalībvalstij par saviem konstatējumiem 12 mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts dalībvalsts ziņojums par attiecīgo izdevumu pārbaužu rezultātiem.
6.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju piemērošanas kritērijiem un metodiku.
 6.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par finansiālo korekciju, tostarp 2. punktā minēto vienotas likmes korekciju, piemērošanas kritērijiem un metodiku.
7.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro, un 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, tostarp par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību.
 7.  Komisija saskaņā ar 100. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un nosaka noteikumus par pasākumiem, kas jāveic saistībā ar 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp par informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kas tajā jāievēro, un 3. punktā paredzēto samierināšanas procedūru, tostarp par samierināšanas struktūras izveidi, uzdevumiem, sastāvu un darba kārtību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
53.a pants (jauns)
53.a pants
Atgūšana neatbilstības gadījumā
1.  Dalībvalstis pieprasa, lai saņēmēji atmaksā visus nepamatotos maksājumus, kas saņemti pārkāpumu un citu saņēmēju pieļautu neatbilstību KLP stratēģiskajā plānā minētajiem intervenču nosacījumiem dēļ, un vajadzības gadījumā sāk tiesvedību.
2.  Ja summa nav atgūta četru gadu laikā kopš atgūšanas pieprasījuma vai astoņu gadu laikā kopš atgūšanas prasība ir iesniegta izskatīšanai valsts tiesā, 50 % no neatgūšanas finanšu sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Savienības budžeta, neskarot prasību, ka attiecīgajai dalībvalstij jāturpina atgūšanas procedūras saskaņā ar 57. pantu.
3.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi šādos gadījumos:
(a)  ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau ir radušās un varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu, kuru nosacījumu uzskata par izpildītu, ja:
(i)  no saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu intervencei, neieskaitot procentus, nepārsniedz 100 EUR; vai
(ii)  no atbalsta saņēmēja atgūstamā summa saistībā ar individuālu maksājumu intervencei, neieskaitot procentus, ir starp 100 EUR un 250 EUR un attiecīgā dalībvalsts piemēro sliekšņvērtību, kas ir vienāda ar atgūstamo summu vai lielāka par to, saskaņā ar valsts tiesību aktiem par valsts parāda nepiedzīšanu;
(b)  ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
54. pants – 1. daļa
Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.
 Summas, ko dalībvalstis atguvušas pēc tam, kad saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto intervenču nosacījumiem, un to procentus, kurus aprēķina, sākot no nākamās dienas pēc noteiktā maksājuma datuma, pārskaita maksājumu aģentūrai, kas tos iegrāmato kā ELGF piešķirtos ieņēmumus mēnesī, kurā summas faktiski saņemtas.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
54. pants – 1.a punkts (jauns)
Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis var uzdot maksājuma aģentūrai kā struktūrai, kas ir atbildīga par parādu atgūšanu, atskaitīt jebkādu saņēmēja parādu no turpmākiem maksājumiem šim saņēmējam.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.
 Ja tiek konstatēts, ka saņēmēji pieļāvuši pārkāpumus un citas neatbilstības KLP stratēģiskajā plānā minēto lauku attīstības intervenču nosacījumiem, dalībvalstis veic finansiālas korekcijas, daļēji atceļot vai ārkārtas gadījumos pilnībā anulējot attiecīgo Savienības finansējumu. Dalībvalstis ņem vērā konstatētās neatbilstības būtību un smagumu un ELFLA finansiālā zaudējuma apmēru.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts – 2. daļa
Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus pārdala citām lauku attīstības intervencēm KLP stratēģiskajā plānā. Tomēr anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.
 Anulētās Savienības finansējuma summas no ELFLA un atgūtās summas, un to procentus, ko aprēķina, sākot no nākamās dienas pēc noteiktā maksājuma veikšanas datuma, pārdala citām lauku attīstības intervencēm tajā pašā KLP stratēģiskajā plānā.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Saskaņā ar šā panta noteikumiem dalībvalstis no jebkura turpmāka maksājuma, ko maksājumu aģentūras veic par labu saņēmējam, atskaita summas, kuras nepamatoti izmaksātas nenovērsta saņēmēja pārkāpuma dēļ.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts – 2.b apakšpunkts (jauns)
Tomēr visus anulētos vai atgūtos Savienības līdzekļus dalībvalstis drīkst atkārtoti izmantot tikai lauku attīstības darbībai, kas iekļauta valsts KLP stratēģiskajā plānā, un ar nosacījumu, ka līdzekļus nepārdala lauku attīstības darbībām, kurām tikušas piemērotas finansiālas korekcijas.
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
57. pants
1.  Dalībvalstis KLP satvarā pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus un visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu faktisku aizsardzību. Minētie noteikumi un pasākumi attiecas jo īpaši uz šādiem aspektiem:
 1.  Dalībvalstis KLP satvarā ievēro piemērojamās pārvaldības sistēmas un pieņem visus normatīvos un administratīvos aktus un visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu faktisku aizsardzību, tostarp piemērojot 35. pantā noteiktos izdevumu attiecināmības kritērijus. Minētie noteikumi un pasākumi attiecas jo īpaši uz šādiem aspektiem:
a)  pārbaudīt fondu finansēto darbību likumību un pareizību;
 a)  pārbaudīt fondu finansēto darbību likumību un pareizību, tostarp saņēmēju līmenī;
b)  nodrošināt iedarbīgu krāpšanas novēršanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir augstāks, un iedarbotos atturoši, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, un pasākumu samērīgumu;
 b)  nodrošināt iedarbīgu krāpšanas novēršanu, īpaši jomās, kurās pastāvošais risks ir augstāks, un iedarbotos atturoši, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, un pasākumu samērīgumu;
c)  novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu;
 c)  novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu;
d)  saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai, ja tas nav iespējams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzlikt sodus, kas ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, un vajadzības gadījumā sāktu tiesvedību šajā sakarā;
 d)  saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai, ja tas nav iespējams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzlikt sodus, kas ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, un vajadzības gadījumā sāktu tiesvedību šajā sakarā;
e)  atgūt nepamatoti veiktos maksājumus un procentus par tiem un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību šajā sakarā.
 e)  atgūt nepamatoti veiktos maksājumus un procentus par tiem un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību šajā sakarā.
2.  Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas.
 2.  Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas.
3.  Dalībvalstis ievēro atbilstošu piesardzību, lai nodrošinātu to, ka 1. punkta d) apakšpunktā minētie piemērotie sodi ir samērīgi un noteikti pakāpēs atkarībā no konstatētās neatbilstības smaguma, apmēra, ilguma un atkārtošanās.
 3.  Dalībvalstis ievēro atbilstošu piesardzību, lai nodrošinātu to, ka 1. punkta d) apakšpunktā minētie piemērotie sodi ir samērīgi un noteikti pakāpēs atkarībā no konstatētās neatbilstības smaguma, apmēra, ilguma un atkārtošanās.
Dalībvalstu noteiktā kārtība jo īpaši nodrošina to, ka sodus neuzliek:
 Dalībvalstu noteiktā kārtība jo īpaši nodrošina to, ka sodus neuzliek:
a)  ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;
 a)  ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;
b)  ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja persona, kam uzlikts administratīvais sods, pamatotu iemeslu dēļ kļūdu nevarēja pamanīt;
 b)  ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja persona, kam uzlikts administratīvais sods, pamatotu iemeslu dēļ kļūdu nevarēja pamanīt;
c)  ja attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga 1. punktā minētajā pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.
 c)  ja attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga 1. punktā minētajā pienākumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.
Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem radusies nepārvaramas varas dēļ, saņēmējs saglabā tiesības saņemt atbalstu.
 Ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem radusies nepārvaramas varas dēļ, saņēmējs saglabā tiesības saņemt atbalstu.
4.  Dalībvalstis ievieš kārtību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu un pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kas ietilpst to KLP stratēģiskā plāna darbības jomā. Dalībvalstis informē Komisiju par minēto izskatīšanu rezultātiem.
 4.  Dalībvalstis ievieš kārtību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar fondiem saistīto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu un pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kas ietilpst to KLP stratēģiskā plāna darbības jomā. Dalībvalstis informē Komisiju par minēto izskatīšanu rezultātiem.
Ja dalībvalstī tiek konstatēti trūkumi saistībā ar sūdzību izskatīšanu un risināšanu, Komisija izveido sūdzību izskatīšanas mehānismu, kuru saņēmēji, kas saskārušies ar negodīgu attieksmi vai attieksmi, kura tiem izraisa nelabvēlīgu situāciju saistībā ar tiešas vai dalītas pārvaldības publisko līdzekļu saistībām vai izmaksām, ieskaitot publisko iepirkumu lēmumus, var izmantot, lai iesniegtu tiešas sūdzības Komisijai. Komisija nodrošina, ka fiziskām un juridiskām personām ir garantēta pienācīga aizsardzība pēc sūdzības iesniegšanas.
5.  Dalībvalstis informē Komisiju par pieņemtajiem noteikumiem un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu.
 5.  Dalībvalstis informē Komisiju par pieņemtajiem noteikumiem un veiktajiem pasākumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu.
6.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šā panta vienādu piemērošanu attiecībā uz:
 6.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šā panta vienādu piemērošanu attiecībā uz:
a)  procedūrām, termiņiem un informācijas apmaiņu saistībā ar pienākumiem, kā noteikts 1. un 2. punktā;
 a)  procedūrām, termiņiem un informācijas apmaiņu saistībā ar pienākumiem, kā noteikts 1. un 2. punktā;
b)  paziņojumu, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saistībā ar 3. un 4. punktā noteiktajiem pienākumiem.
 b)  paziņojumu, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saistībā ar 3. un 4. punktā noteiktajiem pienākumiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
57.a pants ( jauns)
57.a pants
Kļūdu labošana
1.  Dalībvalstis var paredzēt KLP stratēģiskajos plānos noteikumus, kas dod iespēju saņēmējiem izmantot tiesības veikt labojumu vai savādāk novērst administratīvās deklarācijas vai atbalsta pieteikuma neatbilstību bez samazinājuma vai soda piemērošanas, ja:
(a)  saņēmējs ir pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu informācijā par situāciju;
(b)  saņēmējs ir pārpratis attiecināmības kritērijus, saistības vai citus pienākumus, kas attiecas uz palīdzības vai atbalsta piešķiršanu tā konkrētajā situācijā.
Minētās tiesības veikt labojumu vai novērst neatbilstību izmanto, ja kļūda vai iztrūkums ir pieļauts labticīgi un nav atzīts par krāpšanas mēģinājumu.
Saņēmēja labticības aspektu novērtē attiecīgās valsts iestādes.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas vajadzīgs rezultatīvai risku pārvaldībai.
 Dalībvalstis nodrošina pārbaužu līmeni, kas vajadzīgs rezultatīvai risku pārvaldībai, un šis līmenis var būt zemāks par sākotnējo līmeni, ja pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un kļūdu īpatsvars saglabājas pieņemamā līmenī. Attiecīgā iestāde sagatavo pārbaudes izlasi, pamatojoties uz visu pieteikumu iesniedzēju kopu, un vajadzības gadījumā daļu izlases veido pēc nejaušības principa, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdas koeficientu, bet daļu — pamatojoties uz riska analīzi, kas aptver jomas, kurās ir lielākais risks Savienības finanšu interesēm.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
58. pants – 4. punkts – 1. daļa – e punkts
(e)  citus noteikumus par pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar pasākumiem, kuri noteikti attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā.
 svītrots
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā;
 (a)  nodrošinot nediskriminējošu attieksmi, taisnīgumu un samērīguma ievērošanu nodrošinājuma iesniegšanā;
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
63. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
(c)  “dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir attiecīgi liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200033, vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 21/200434;
 (c)  “dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir attiecīgi liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200033, vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 21/200434, vai attiecīgā gadījumā cūku identifikācijas vai reģistrācijas sistēma, kas noteikta Padomes Direktīvā 2008/71/EK34a, un citas dalībvalstu ieviestās dzīvnieku datubāzes;
__________________
 __________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.)
 33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.)
34 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).
 34 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).
34a Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
63. pants – 4. punkts – f apakšpunkts
(f)  “bezpieprasījumu sistēma” ir sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts.
 (f)  “bezpieprasījumu sistēma” ir iepriekš aizpildīta vai cita veida sistēma, kurā piesakās uz platībbāzētām vai dzīvniekbāzētām intervencēm un kurā vajadzīgie dati, ko prasa administrācija, vismaz par atsevišķām platībām vai dzīvniekiem, par kuriem pieprasīts atbalsts, ir pieejama oficiālās datorizētās datubāzes, ko pārvalda dalībvalsts.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  platību uzraudzības sistēma;
 (c)  platību uzraudzības un kontroles sistēma;
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
64. pants – 2. punkts
2.  Integrētā sistēma darbojas, pamatojoties uz elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, un padara iespējamu datu apmaiņu un integrēšanu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām.
 2.  Integrētā sistēma darbojas, pamatojoties uz elektroniskām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, un padara iespējamu datu apmaiņu un integrēšanu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām (ĢIS). Šai saistībā ĢIS nodrošina ģeotelpisko datu par lauku saimniecību, kadastrālajiem vai atsauces zemesgabaliem salīdzināšanu ar datiem par aizsargājamām zonām un konkrētām teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] XI pielikumā, piemēram, Natura 2000 teritorijām vai nitrātjūtīgām zonām, kā arī ar ainavas elementiem un ekoloģisko infrastruktūru (kokiem, dzīvžogiem, dīķiem, aizsargjoslām, piekrasti u. c.).
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
64. pants – 3. punkts
3.  Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija var lūgt specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
 3.  Neskarot dalībvalstu atbildību par integrētās sistēmas īstenošanu un piemērošanu, Komisija lūdz specializētu struktūru vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un darbību, jo īpaši lai sniegtu tehniskas konsultācijas dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
65. pants – 1. punkts – 2. daļa
Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs.
 Pirmajā daļā minētie dati un dokumenti, kas attiecas uz kārtējo kalendāro gadu vai tirdzniecības gadu un uz iepriekšējiem desmit kalendārajiem gadiem vai tirdzniecības gadiem, ir pieejami uzziņai dalībvalsts kompetentās iestādes digitālajās datubāzēs. Attiecīgo no datubāzēm izgūto informāciju var iesniegt arī kopsavilkumu veidā.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
65. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji un iespējamie saņēmēji var piekļūt visiem atsauces datiem un izmantot datus par zemi, ko tie izmanto vai plāno izmantot, lai tie varētu iesniegt precīzus pieteikumus.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
67. pants – 1. punkts
1.  Attiecībā uz atbalstu par 63. panta 2. punktā minētajām platībbāzētajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar valstu KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot ģeotelpisko lietotni, ko kompetentā iestāde nodrošinājusi pieteikuma iesniegšanai.
 1.  Attiecībā uz atbalstu par 63. panta 2. punktā minētajām platībbāzētajām intervencēm, ko īsteno saskaņā ar valstu KLP stratēģiskajiem plāniem, dalībvalstis pieprasa iesniegt pieteikumu, izmantojot veidlapu, ko kompetentā iestāde nodrošinājusi savā ģeotelpiskajā pieteikumā.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
67. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja dalībvalsts nolemj izmantot bezpieprasījumu sistēmu, tā nodrošina administrācijai iespēju veikt attiecināmos maksājumus saņēmējiem, pamatojoties uz oficiālajās datorizētās datubāzēs esošo informāciju, ja tajā nav veiktas izmaiņas, un izmaiņu gadījumā to papildina ar papildu informāciju. Minēto informāciju, kā arī visu papildinformāciju apstiprina saņēmējs.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības sistēmu.
 1.  Dalībvalstis izveido un uztur platību uzraudzības un kontroles sistēmu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var piešķirt pārejas periodu attiecībā uz platību uzraudzības un kontroles sistēmu izveidi tām dalībvalstīm, kuras pēdējos gados nav izmantojušas šādu platību uzraudzības un kontroles sistēmu.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
68. pants – 2. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.
 Dalībvalstis katru gadu novērtē platību uzraudzības un kontroles sistēmas kvalitāti saskaņā ar Savienības līmenī izveidotu metodiku.
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
69. pants – 1. daļa
63. panta 2. punktā minētā sistēma, kurā reģistrē katra intervenču un pasākumu atbalsta saņēmēja identitāti, garantē to, ka ir iespējams identificēt visus pieteikumus, kurus iesniedzis viens un tas pats saņēmējs.
 63. panta 2. punktā minētā sistēma, kurā reģistrē katra intervenču un pasākumu atbalsta saņēmēja identitāti, garantē to, ka ir iespējams identificēt visus pieteikumus, kurus iesniedzis viens un tas pats saņēmējs. Tāpat tā nodrošina, ka, ja saņēmēji ietilpst grupā Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 1. punkta 11. apakšpunkta nozīmē, šo grupu identificē.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. daļa
Saistībā ar atbalstu dalībvalstis izveido kontroles un sodu sistēmu, kā minēts 63. pantā.
 Saistībā ar atbalstu dalībvalstis izveido kontroles un sodu sistēmu, kā minēts 63. pantā. Dalībvalstis, izmantojot maksājumu aģentūras vai struktūras, ko tās pilnvarojušas rīkoties to vārdā, veic atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes, lai pārliecinātos par attiecināmības nosacījumu ievērošanu atbalsta saņemšanai. Šīs pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
70. pants – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, ka katras saskaņā ar 63. panta 2. punktu veiktās intervences kontrolizlasē pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, iekļauti vismaz 5 % no visiem saņēmējiem. Šo procentuālo daļu attiecīgi palielina, ja saistībā ar attiecīgo intervenci vai pasākumu tiek konstatēta būtiska neatbilstība. Tomēr dalībvalstis var samazināt minēto procentuālo daļu, ja kļūdu īpatsvars ir pieņemamā līmenī.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
70. pants – 2. daļa
57. panta 1.–5. punktu piemēro mutatis mutandis.
 svītrots
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
73. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa
(a)  to, kādā formā, ar kādu saturu un kādā kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:
 (a)  to, kādā formā un kārtībā Komisijai nosūtīt vai darīt pieejamu šādu informāciju:
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
73. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  pamatiezīmēm un noteikumiem attiecībā uz 67. un 68. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un platību uzraudzības sistēmu.
 (b)  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, paredzot noteikumus par saturu, ko nosūta un dara pieejamu Komisijai attiecībā uz:
i)  lauksaimniecības zemesgabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības un kontroles sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumiem,
ii)  dalībvalstu veicamajām korektīvajām rīcībām, kas minētas 66., 67. un 68. pantā;
iii)  pamatiezīmēm un noteikumiem attiecībā uz 67. un 68. pantā minēto ģeotelpisko pieteikumu sistēmu un platību uzraudzības un kontroles sistēmu.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
73. pants – 2. daļa
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 svītrots
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
78. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī.
 2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuriem attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam minētajā dalībvalstī. Komisija vajadzības gadījumā uzaicina ekspertus no trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, lai iegūtu novērtējumu par KLP īstenošanas ārējo ietekmi dalībvalsts līmenī.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
79. pants
79. pants
 svītrots
Programmas
1.  Dalībvalstis izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas saskaņā ar 75. pantu jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu periodā.
2.  Katru gadu līdz 15. aprīlim (neieskaitot) dalībvalstis nosūta Komisijai savu 1. punktā minēto programmu, kurā norāda:
(a)  rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu skaitu un to sadalījumu pa sektoriem, pamatojoties uz summām, kuras uz tiem attiecas;
(b)  programmas izstrādei pieņemtos kritērijus.
3.  Ja astoņu nedēļu laikā Komisija nav darījusi zināmas savas piezīmes, dalībvalstis īsteno to izstrādātās un Komisijai nosūtītās programmas.
4.  Šā panta 3. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstu izdarītajiem programmu grozījumiem.
5.  Komisija jebkurā posmā var pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas iekļaušanu kādas dalībvalsts programmā.
6.  Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par 40 000 EUR, saskaņā ar šo nodaļu rūpīgi pārbauda tikai tādu īpašu iemeslu dēļ, kuri dalībvalstīm jānorāda savā gada programmā, kas minēta 1. punktā, vai Komisijai jānorāda jebkurā ierosinātā minētās programmas grozījumā.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza pirmajā daļā noteikto sliekšņvērtību.
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
4.virsraksts – 4. nodaļa – virsraksts
Ar nosacījumu sistēmu saistītā kontroles sistēma un sodi
 Ar nosacījumu sistēmu ilgtspējīgai attīstībai saistītā kontroles sistēma un sodi
Grozījums Nr. 183, 211cp1 un 283cp1
Regulas priekšlikums
84. pants - 1. punkts – 1. daļa
Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 11. pantā un attiecīgi Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļā minētie atbalsta saņēmēji pilda Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā minētos pienākumus, dalībvalstis izveido kontroles sistēmu.
 Dalībvalstīm ir kontroles sistēma, lai nodrošinātu, ka minētie atbalsta saņēmēji pilda Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā minētos pienākumus:
(a)  atbalsta saņēmēji, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas II nodaļu;
(b)  atbalsta saņēmēji, kas saņem ikgadējās piemaksas, kuras minētas Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 65., 66. un 67. pantā;
(c)  atbalsta saņēmēji, kas saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu un Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu.
Grozījums Nr. 211cp2
Regulas priekšlikums
84. pants – 1. punkts – 3.a apakšpunkts (jauns)
Lai nodrošinātu atbilstību darba un nodarbinātības nosacījumiem, kas izriet no attiecīgajiem koplīgumiem un valsts, Savienības un starptautiska līmeņa sociālajām un darba tiesībām, dalībvalstis nodrošina sadarbību starp kompetentajām valsts iestādēm, kuras atbild par pirmajā daļā minētajām darba inspekcijām un kontroles sistēmu. Pārrobežu situācijās koordināciju un sadarbību nodrošina arī Eiropas Darba iestāde (EDI), kuras funkcijas reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1149.
Grozījums Nr. 184, 211cp3 un 283cp3
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  “neatbilstības atkārtošanās” ir neatbilstība konkrētai prasībai vai standartam, kas konstatēta vairāk nekā vienu reizi, ar nosacījumu, ka saņēmējs ir ticis informēts par iepriekšējo neatbilstību un viņam attiecīgā gadījumā ir bijusi iespēja veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu iepriekš konstatēto neatbilstību.
Grozījums Nr. 185, 211ad3 un 283ad3
Regulas priekšlikums
84. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Dalībvalstis savā kontroles sistēmā, kas minēta 1. punktā:
 3.  Lai pildītu 1. punktā noteiktos kontroles pienākumus, dalībvalstis:
Grozījums Nr. 186, 211ad3 un 283ad3
Regulas priekšlikums
84. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  lai veiktu a) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas, tās attiecīgā gadījumā var izmantot tālizpēti vai platību uzraudzības sistēmu;
 (c)  lai veiktu a) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas, tās attiecīgā gadījumā, ja tas ir iespējams, var izmantot tālizpēti vai platību uzraudzības un kontroles sistēmu; un
Grozījums Nr. 187, 211ad3 un 283ad3
Regulas priekšlikums
84. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  izveido agrīnās brīdināšanas sistēmu;
Grozījums Nr. 188, 211ad3 un 283ad3
Regulas priekšlikums
84. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 1 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu.
 svītrots
Grozījums Nr. 291
Regulas priekšlikums
84. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Dalībvalstis attiecībā uz šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām pārbaudēm, kas katru gadu jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, kurai tās var piemērot svēruma koeficientus, izveido kontrolizlasi, kurā iekļauj nejaušības komponentu un aptver vismaz 5 % saņēmēju, kas saņem Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzēto atbalstu.
Grozījums Nr. 190, un 211cp6
Regulas priekšlikums
84. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par vienkāršotām pārbaudēm lauksaimniekiem, kuri piedalās Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 25. pantā minētajās shēmās.
Grozījums Nr. 191, un 211ad6
Regulas priekšlikums
84. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus šajā pantā minēto pārbaužu veikšanai, tostarp noteikumus, kuri nodrošina, ka riska analīzē tiek ņemti vērā šādi faktori:
(a)  lauksaimnieku līdzdalība Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 13. pantā paredzētajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā;
(b)  lauksaimnieku līdzdalība Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 12. panta 3.a punktā paredzētajā sertifikācijas sistēmā, ja regula attiecas uz attiecīgajām prasībām un standartiem.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 101. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 212cp1 un 293
Regulas priekšlikums
85. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts – ievaddaļa
Atbilstoši šai sistēmai pirmajā daļā minēto administratīvo sodu piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo saņēmēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens vai abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
 Atbilstoši šai sistēmai pirmajā daļā minēto administratīvo sodu piemēro tikai tad, ja neatbilstība ir tieši uz attiecīgo saņēmēju attiecināmas darbības vai bezdarbības rezultāts un ja ir izpildīts viens, divi vai visi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 212cp2 un 294
Regulas priekšlikums
85. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts – ba punkts (jauns)
ba)  neatbilstība skar saņēmēja nodarbināto darba ņēmēju darba un nodarbinātības nosacījumus.
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
85. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis savā sodu sistēmā, kas minēta 1. punktā:
 2.  Dalībvalstis savā sodu sistēmā, kas minēta 1. punktā:
a)  iekļauj noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad zeme attiecīgā kalendārā gada laikā vai attiecīgo gadu laikā tiek nodota citām personām. Šie noteikumi balstās uz taisnīgu un objektīvu par neatbilstībām piekritīgās atbildības sadali starp personām, kuras nodod zemi, un personām, kuras to pārņem.
 a)  iekļauj noteikumus par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad lauksaimniecības zeme, lauksaimniecības uzņēmums vai tā daļas attiecīgā kalendārā gada laikā vai attiecīgo gadu laikā tiek nodota citām personām. Šie noteikumi balstās uz taisnīgu un objektīvu par neatbilstībām piekritīgās atbildības sadali starp personām, kuras nodod zemi, un personām, kuras to pārņem.
Šajā punktā “nodošana” ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt tās personas rīcībā, kura nodod zemi;
 Šajā punktā "nodošana" ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt tās personas rīcībā, kura nodod zemi;
b)  neatkarīgi no 1. punkta var nolemt nepiemērot sodu katram saņēmējam par katru kalendāro gadu, ja soda summa nepārsniedz 100 EUR. Par konstatējumu un pienākumu veikt korektīvu rīcību paziņo saņēmējam;
 b)  neatkarīgi no 1. punkta var nolemt nepiemērot sodu katram saņēmējam par katru kalendāro gadu, ja soda summa nepārsniedz 100 EUR. Par konstatējumu un pienākumu veikt korektīvu rīcību paziņo saņēmējam;
c)  paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts gadījumos, kad neatbilstību izraisījusi nepārvarama vara.
 c)  paredz, ka administratīvs sods netiek uzlikts šādos gadījumos:
i)  ja neatbilstība ir radusies nepārvaramas varas dēļ;
ii)  ja neatbilstība ir radusies valsts iestādes rīkojuma dēļ vai
iii)  ja neatbilstība ir radusies kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja saņēmējs, kam uzlikts administratīvais sods, kļūdu nav varējis pamanīt pamatotu iemeslu dēļ.
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
86. pants
1.  Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā paredzētos administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma minētās regulas minētajā iedaļā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus tas iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.
 1.  Administratīvos sodus piemēro, samazinot vai izslēdzot no finansējuma 84. panta 1. punktā uzskaitīto maksājumu kopsummu, kas attiecīgajam saņēmējam ir piešķirta vai ir piešķirama saistībā ar atbalsta pieteikumiem, kurus saņēmējs iesniedzis vai iesniegs konstatējuma kalendārajā gadā.
Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos vai tīšumu. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.
 Lai aprēķinātu minētos samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas, ņem vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos vai tīšumu. Uzliktie sodi ir atturoši un samērīgi, un atbilstīgi šā panta 2. un 3. punktā norādītajiem kritērijiem.
2.  Ja neatbilstība radusies nolaidības dēļ, samazinājuma procentuālais apmērs parasti ir 3 % no šā panta 1. punktā minētās maksājumu kopsummas.
 2.  Ja neatbilstība radusies nolaidības dēļ, samazinājuma procentuālais apmērs parasti ir 3 % no šā panta 1. punktā minētās maksājumu kopsummas. Samazinājumu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības nopietnības novērtējumu pēc šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Dalībvalstis var izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku.
 Dalībvalstis izveido un izmanto 84. panta 3. punktā minēto agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas piemērojama atsevišķiem neatbilstības gadījumiem, kuri rodas pirmo reizi un sava maznozīmīgā smaguma, apmēra un pastāvīguma dēļ nenoved pie maksājuma samazināšanas vai izslēgšanas. Attiecīgā iestāde informē saņēmēju par pienākumu veikt koriģējošu darbību un piedāvā korektīvus pasākumus, kas jāveic, lai novērstu neatbilstību. Ja vēlākā pārbaudē trīs secīgu kalendāro gadu laikā tiek konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta, pirmajā daļā paredzēto samazinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku.
Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, vienmēr izraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu.
 Tomēr neatbilstības, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, vienmēr izraisa maksājuma samazinājumu vai nepiešķiršanu.
Dalībvalstis Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā paredzētās lauksaimniecisko konsultācijas sistēmas ietvaros var paredzēt obligātu apmācību saņēmējiem, kuri saņēmuši agrīnu brīdinājumu.
 Dalībvalstis Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] III sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļā paredzētās lauksaimniecisko konsultācijas sistēmas ietvaros paredz īpašu apmācību par nosacījumu sistēmu saņēmējiem, kuri saņēmuši agrīnu brīdinājumu, un šādu apmācību var noteikt par obligātu.
3.  Atkārtošanās gadījumā procentuālais samazinājums ir lielāks par to, ko piemēro par neatbilstību, kas pieļauta nolaidības dēļ un tiek sodīta pirmo reizi.
 3.  Neatbilstības atkārtošanās gadījumā procentuālais samazinājums parasti ir 10 % no 1. punktā minēto maksājumu kopsummas.
Neatbilstības secīgas atkārtošanās gadījumā, un ja saņēmējs nenorāda pamatotu iemeslu, uzskata, ka saņēmēja rīcība ir tīša 4. punkta nozīmē.
4.  Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir lielāks par to, ko atbilstīgi 3. punktam piemēro atkārtošanās gadījumā, tas var būt pat tik bargs kā pilnīga izslēgšana no maksājumiem, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.
 4.  Tīšas neatbilstības gadījumā procentuālais samazinājums ir vismaz 15 % no 1. punktā minēto maksājumu kopsummas, tas var būt pat tik bargs kā pilnīga izslēgšana no maksājumiem un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.
5.  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un sodu sistēmas iedarbīgumu un atturošo efektu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar turpmākiem noteikumiem par sodu piemērošanu un aprēķināšanu.
 5.  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm un sodu sistēmas iedarbīgumu un atturošo efektu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 100. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar turpmākiem noteikumiem par sodu piemērošanu un aprēķināšanu.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
87. pants – 1. daļa
Dalībvalstis drīkst paturēt 20 % no summām, kas izriet no 86. pantā minētās samazināšanas un izslēgšanas piemērošanas.
 Dalībvalstis drīkst paturēt 25 % no summām, kas izriet no 86. pantā minētās samazināšanas un izslēgšanas piemērošanas.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
96. pants – 1. punkts
1.  Saskaņā ar [Regulas (ES) .../... [KNR] 44. panta 3.–5. punktu] un šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis nodrošina fondu saņēmēju saraksta ikgadēju ex post publicēšanu.
 1.  Saskaņā ar [Regulas (ES) .../... [KNR] 44. panta 3.–5. punktu] un šā panta 2., 3. un 4. punktu dalībvalstis nodrošina fondu saņēmēju saraksta ikgadēju ex post publicēšanu. Ja saņēmēji ietilpst grupā Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 1. punkta 11. apakšpunkta nozīmē, publicētā informācija ļauj identificēt šo grupu.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
100.a pants (jauns)
100.a pants
Steidzamības procedūra
1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.
2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 100. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
102. pants – 1. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  Regulas (ES) Nr. 1306/2013 5. pantu, 7. panta 3. punktu, 9. pantu, 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 36., 37., 38., 43., 51., 52., 54., 110. un 111. pantu un attiecīgos īstenošanas un deleģēšanas noteikumus attiecībā uz ELGF turpina piemērot izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti 2020. lauksaimniecības finanšu gadā un pirms tam, un attiecībā uz ELFLA – izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;
 (a)  Regulas (ES) Nr. 1306/2013 5. pantu, 7. panta 3. punktu, 9. pantu, 26. panta 5. punktu, 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 36., 37., 38., 43., 51., 52., 54., 110. un 111. pantu un attiecīgos īstenošanas un deleģēšanas noteikumus attiecībā uz ELGF turpina piemērot izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti 2020. lauksaimniecības finanšu gadā un pirms tam, un attiecībā uz ELFLA – izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013;
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
103. pants
103. pants
 svītrots
Pārejas pasākumi
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 101. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu vajadzības gadījumā papildina ar atkāpēm no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un šo noteikumu papildinājumiem.

(1) Atsauces uz “cp” pieņemto grozījumu virsrakstos ir atsauces uz minēto grozījumu atbilstīgajām daļām.
(2) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0199/2019).

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 22. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika