Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0218(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0198/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0198/2019

Debates :

PV 20/10/2020 - 5
CRE 20/10/2020 - 5
PV 23/11/2021 - 2
CRE 23/11/2021 - 2

Balsojumi :

PV 23/10/2020 - 7
PV 23/10/2020 - 11
PV 23/11/2021 - 6

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0289
P9_TA(2021)0458

Pieņemtie teksti
PDF 677kWORD 189k
Piektdiena, 2020. gada 23. oktobris - Brisele
Kopējā lauksaimniecības politika — grozījumi TKO regulā un citās regulās ***I
P9_TA(2020)0289A8-0198/2019

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi(1) priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (COM(2018)0394 – C8-0246/2018 – 2018/0218(COD))(2)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīts, ar kādām problēmām saskarsies turpmākā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) laikposmā pēc 2020. gada, kādi būs tās mērķi un orientācija. Šie mērķi cita starpā ir padarīt KLP vairāk orientētu uz rezultātiem, veicināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizāciju un ilgtspēju, kas aptver ekonomisko, sociālo, vidisko un klimatisko ilgtspēju, un palīdzēt samazināt saņēmēju slogu, kas ir saistīts ar Savienības tiesību aktiem.
 (1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīts, ar kādām problēmām saskarsies turpmākā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) laikposmā pēc 2020. gada, kādi būs tās mērķi un orientācija. Šie mērķi cita starpā ir padarīt KLP vairāk orientētu uz rezultātiem, saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgumu veicināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizāciju un ilgtspēju, kas aptver ekonomisko, sociālo, vidisko un klimatisko ilgtspēju (tostarp pievēršot lielāku uzmanību lauksaimniecībai un mežsaimniecībai), lai mazinātu pārtikas izšķērdēšanu un veicinātu izglītošanu par veselīgas ēšanas ieradumiem, ražot veselīgu pārtiku un palīdzēt samazināt saņēmēju slogu, kas ir saistīts ar Savienības tiesību aktiem. Paziņojumā ir uzsvērta arī KLP globālā dimensija un izklāstīta Savienības apņemšanās uzlabot ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību (PCSD).
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Tirdzniecības nolīgumu slēgšana gan palielina starptautisko konkurenci lauksaimniekiem, gan paver tiem jaunas perspektīvas. Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības savstarpību, Savienībai būtu jāpanāk, ka tiek ievēroti tādi ražošanas standarti, kas atbilst vietējiem ražotājiem piemērojamajiem standartiem, it īpaši vides un veselības jomā, ievērojot savstarpīgumu.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Tā kā KLP ir asāk jāreaģē uz problēmām un iespējām, kas rodas Savienības, starptautiskā, valstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo tās rezultāti Savienības mērķu sasniegšanā, un ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. Uz veikuma konkrētību vērstā (uz “īstenošanas modeli” balstītā) kopējā lauksaimniecības politikā Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri, piemēram, KLP mērķi un pamatprasības, bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte dod iespēju labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, pielāgojot atbalstu tā, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku devumu Savienības mērķu sasniegšanā.
 (2)  Tā kā KLP ir asāk jāreaģē uz problēmām un iespējām, kas rodas Savienības, starptautiskā, valstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo tās rezultāti Savienības mērķu sasniegšanā, un ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. Uz veikuma konkrētību vērstā (uz “īstenošanas modeli” balstītā) kopējā lauksaimniecības politikā un paturot prātā, ka galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgus ienākumus ražotājiem, Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri, piemēram, KLP mērķi un pamatprasības, bet dalībvalstis uzņemas lielāku atbildību par izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte dod iespēju labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, pielāgojot atbalstu tā, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku devumu Savienības mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Tomēr aizvien lielākās cenu svārstības un lauksaimnieku ienākumu samazināšanās, ko saasina pastiprināta KLP pievēršanās tirgiem, liek izstrādāt jaunus publiskos instrumentus piedāvājuma regulēšanai, kas nodrošina taisnīgu produkcijas sadali starp valstīm un lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Lai nodrošinātu KLP saskaņotību, visām turpmākām KLP intervencēm vajadzētu būt ietvertām stratēģiskā atbalsta plānā, kurā būtu iekļautas dažas nozariskas intervences, kas bija noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/201310.
 (3)  Lai nodrošinātu KLP saskaņotību, visām turpmākām KLP intervencēm vajadzētu atbilst ilgtspējīgas attīstības, dzimumu līdztiesības un pamattiesību principiem un būt ietvertām stratēģiskā atbalsta plānā, kurā būtu iekļautas dažas nozariskas intervences, kas bija noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/201310.
_________________
 _________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
 10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu Komisijas paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Neskarot konkrētos mērķus, kas izvirzīti KLP stratēģiskajos plānos, būtu arī jānosaka virkne papildu mērķu, kuri konkrēti attiektos uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikumā ir iekļautas dažas definīcijas, kas attiecas uz minētās regulas darbības jomā ietilpstošām nozarēm. Minētā pielikuma II daļas B iedaļā izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari, būtu jāsvītro, jo tās vairs nepiemēro. Lai, ņemot vērā jaunas zinātniskās atziņas vai tirgus attīstību, atjauninātu minētajā pielikumā iekļautās definīcijas, kas attiecas uz citām nozarēm, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus minēto definīciju grozīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc būtu jāsvītro minētā pielikuma II daļas A iedaļas 4. punktā Komisijai deleģētās individuālās pilnvaras grozīt inulīna sīrupa definīciju.
 (4)  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikumā ir iekļautas dažas definīcijas, kas attiecas uz minētās regulas darbības jomā ietilpstošām nozarēm. Minētā pielikuma II daļas B iedaļā izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari, būtu jāsvītro, jo tās vairs nepiemēro. Lai, ņemot vērā jaunas zinātniskās atziņas vai tirgus attīstību, atjauninātu minētajā pielikumā iekļautās definīcijas, kas attiecas uz citām nozarēm, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus minēto definīciju atjaunināšanai, tomēr ne jaunu definīciju pievienošanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc būtu jāsvītro minētā pielikuma II daļas A iedaļas 4. punktā Komisijai deleģētās individuālās pilnvaras grozīt inulīna sīrupa definīciju.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Ņemot vērā, ka vairākās dalībvalstīs 2014.–2017. gadā samazinājās faktiski apstādītā vīnogulāju platība un tā rezultātā var samazināties ražošanas apjoms, dalībvalstīm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktu nosakot platību, par kuru izdodamas jaunas stādīšanas atļaujas, vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp pastāvošo bāzi un procentuālo daļu no faktiski apstādītās vīnogulāju kopējās platības, kāda to teritorijā bija 2015. gada 31. jūlijā un kam pieskaitīta platība, kura atbilst saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 piešķirtajām stādīšanas tiesībām, ko attiecīgā dalībvalsts, sākot no 2016. gada 1. janvāra, var pārveidot par atļaujām.
 (8)  Neatkāpjoties no secinājuma, ka pārlieku straujš jaunu vīnogulāju stādīšanas pieaugums, reaģējot uz paredzēto pieprasījuma pieaugumu starptautiskajā mērogā, var atkal novest pie tā, ka veidojas piegādes spēju pārpalikums vidējā termiņā, būtu jāņem vērā, ka vairākās dalībvalstīs 2014.–2017. gadā samazinājās faktiski apstādītā vīnogulāju platība un tā rezultātā var samazināties ražošanas apjoms, un tādēļ dalībvalstīm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 1. punktu nosakot platību, par kuru izdodamas jaunas stādīšanas atļaujas, vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp pastāvošo bāzi un procentuālo daļu no faktiski apstādītās vīnogulāju kopējās platības, kāda to teritorijā bija 2015. gada 31. jūlijā un kam pieskaitīta platība, kura atbilst saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 piešķirtajām stādīšanas tiesībām, ko attiecīgā dalībvalsts, sākot no 2016. gada 1. janvāra, var pārveidot par atļaujām.
Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Lai panāktu labāku augsnes apsaimniekošanu vīnkopībā, būtu jāatļauj pagarināt atkārtotas stādīšanas atļaujas no trim līdz sešiem gadiem, kā tas bija iepriekšējā regulā par atkārtotās stādīšanas tiesībām. Atkārtotas stādīšanas atļaujas izmantošanas atlikšanai varētu būt pozitīva ietekme uz vidi, jo augsne varētu atpūsties un tā vietā, lai izmantotu ķimikālijas, dabiskie procesi varētu iznīcināt baktērijas un vīrusus.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)  Lai cīnītos pret šajā regulā neparedzētas apiešanas gadījumiem, dalībvalstīm būtu jādod tiesības pieņemt pasākumus, kas novērstu to, ka atbilstības un prioritātes kritērijus apiet tādi pieteikumu iesniedzēji, uz kuru darbībām neattiecas īpašie pretapiešanas pasākumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz konkrētiem atbilstības un prioritātes kritērijiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Lai iekļautu vīna vīnogu šķirnes ‘Noah’, ‘Othello’, ‘Isabelle’, ‘Jacquez’, ‘Clinton’ un ‘Herbemont’, kuras iepriekš bija izslēgtas, būtu jāmaina noteikumi par to, kā dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes. Lai nodrošinātu, ka palielinās Savienībā vīna ražošanā izmantoto vīnogulāju izturība pret slimībām un ka ražošanā izmanto tādas vīnogulāju šķirnes, kas ir labāk pielāgojušās mainīgiem klimata apstākļiem, būtu jānosaka, ka vīna ražošanai Savienībā drīkst stādīt Vitis labrusca sugas šķirnes un šķirnes, kas iegūtas no krustojumiem starp Vitis vinifera sugu, Vitis labrusca sugu un citām Vitis ģints sugām.
 svītrots
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Noteikumi, kas attiecas uz vīna importam vajadzīgajiem atbilstības sertifikātiem un analīzes protokoliem, būtu jāpiemēro, ņemot vērā starptautiskos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD).
 (11)  Noteikumi, kas attiecas uz vīna importam vajadzīgajiem atbilstības sertifikātiem un analīzes protokoliem, būtu jāpiemēro, ņemot vērā starptautiskos nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar LESD, nodrošinot izsekojamības un kvalitātes standartu atbilstību Eiropas standartiem.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Cilmes vietas nosaukuma definīcija būtu jāsaskaņo ar definīciju, kas sniegta Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem12 (“TRIPS līgums”), kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK13, jo īpaši ar līguma 22. panta 1. punktu, proti, būtu jānosaka, ka nosaukumā ir jāatspoguļo, ka produkta izcelsme ir konkrēts reģions vai konkrēta vieta.
 svītrots
__________________
12 Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārta (1986–1994), 1. pielikums, 1.C pielikums, Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (PTO) (OV L 336, 23.12.1994., 214. lpp.).
13 Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai nodrošinātu, ka lēmumi par aizsardzības pieteikumiem un iebildumiem, kas iesniegti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. pantā paredzētās iepriekšējās valsts procedūras ietvaros, tiek pieņemti konsekventi, Komisijai būtu laikus un regulāri jāsaņem informācija gadījumos, kad valstu tiesās vai citās struktūrās ir sākta procedūra par aizsardzības pieteikumu, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 5. punktu ir pārsūtījusi Komisijai. Būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai šādos apstākļos un attiecīgā gadījumā apturētu pieteikuma izskatīšanu, līdz valsts tiesa vai cita valsts struktūra ir pasludinājusi spriedumu lietā, kurā apstrīdēts pieteikuma novērtējums, ko dalībvalsts sagatavojusi iepriekšējā valsts procedūrā.
 (13)  Lai nodrošinātu, ka lēmumi par aizsardzības pieteikumiem un iebildumiem, kas iesniegti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. pantā paredzētās iepriekšējās valsts procedūras ietvaros, tiek pieņemti konsekventi, Komisijai būtu laikus un regulāri jāsaņem informācija gadījumos, kad valstu tiesās vai citās struktūrās ir sākta procedūra par aizsardzības pieteikumu, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 96. panta 5. punktu ir pārsūtījusi Komisijai.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija būtu jāvienkāršo un jāpaātrina, nošķirot intelektuālā īpašuma noteikumu ievērošanas novērtējumu no novērtējuma par produkta specifikāciju atbilstību tirdzniecības standartos un marķēšanas noteikumos noteiktajām prasībām.
 svītrots
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Dalībvalstis, kuras pievienojās Savienībai kopš 2004. gada, būtu jāmudina sākt procedūras šeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, atvieglojot apmaiņu ar labu praksi dalībvalstu starpā.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)   Līdz ar to būtu jāpalīdz partneriem jaunattīstības valstīs izstrādāt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un marķējumu sistēmu. Šīs norādes un marķējumi būtu arī jāatzīst Savienībai un tās dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Dalībvalstu kompetento iestāžu veiktais novērtējums ir svarīgs procedūras solis. Dalībvalstīm ir zināšanas, kompetence un piekļuve datiem un faktiem, kas dod tām vislabākās iespējas pārliecināties par to, vai pieteikumā sniegtā informācija ir pareiza un patiesa. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka minētā novērtējuma rezultāts, kas ir precīzi jādokumentē vienotajā dokumentā, kurā ir rezumēti produkta specifikācijas attiecīgie elementi, ir uzticams un pareizs. Ievērojot subsidiaritātes principu, pēc tam pieteikumi būtu jāizskata Komisijai, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka tiek ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums.
 (15)  Dalībvalstu kompetento iestāžu veiktais novērtējums ir svarīgs procedūras solis. Dalībvalstīm ir zināšanas, kompetence un piekļuve datiem un faktiem, kas dod tām vislabākās iespējas pārliecināties par to, vai pieteikumā sniegtā informācija ir pareiza un patiesa. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka minētā novērtējuma rezultāts, kas ir precīzi jādokumentē vienotajā dokumentā, kurā ir rezumēti produkta specifikācijas attiecīgie elementi, ir uzticams un pareizs. Ievērojot subsidiaritātes principu, pēc tam pieteikumi būtu jāizskata Komisijai, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka tiek ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, un ārpus Savienības.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Vīna nozares cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībā gūtā pieredze ir apliecinājusi, ka pašreizējās procedūras Savienības vai trešo valstu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai, grozīšanai un anulēšanai var būt sarežģītas, apgrūtinošas un laikietilpīgas. Regula (ES) Nr. 1308/2013 ir radījusi juridisko vakuumu, jo īpaši attiecībā uz procedūru, kas jāievēro produkta specifikācijas grozījumu pieteikumos. Reglaments attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīna nozarē neatbilst noteikumiem, kas piemērojami pārtikas produktu, stipro alkoholisko dzērienu un aromatizētā vīna nozaru kvalitātes shēmām Savienības tiesību aktos. Tas izraisa nekonsekvenci attiecībā uz to, kā tiek piemērotas šīs kategorijas intelektuālā īpašuma tiesības. Šāda nekonsekvence būtu jārisina, ņemot vērā tiesības uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktā. Tāpēc ar šo regulu būtu jāvienkāršo, jāprecizē, jāpilnīgo un jāsaskaņo attiecīgās procedūras. Procedūras, cik vien iespējams, būtu jāveido pēc to efektīvo un labi pārbaudīto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības procedūru parauga, kas attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem un ir noteiktas Regulā (ES) Nr. 1151/2012 un tās īstenošanas regulās, un jāpielāgo tā, lai tiktu ņemtas vērā vīna nozares īpašās iezīmes.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)  Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir neatraujami saistītas ar dalībvalstu teritoriju. Nacionālajām un vietējām iestādēm ir vislabākā izpratne un speciālas zināšanas par attiecīgajiem faktiem. Tas būtu jāatspoguļo attiecīgajos procesuālajos noteikumos, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
17.c apsvērums (jauns)
(17c)  Dalībvalstu kompetento iestāžu veiktais novērtējums ir svarīgs procedūras solis. Dalībvalstīm ir vispārīgas un speciālas zināšanas un piekļuve datiem un faktiem, kas tām sniedz vislabākās iespējas novērtēt, vai pieteikums par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi atbilst aizsardzības prasībām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šā novērtējuma rezultāts, kas būtu jāreģistrē vienotā dokumentā, kurā apkopoti attiecīgie produkta specifikācijas elementi, ir uzticams un pareizs. Ievērojot subsidiaritātes principu, pēc tam pieteikumi būtu jāizskata Komisijai, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka tiek ņemti vērā Savienības tiesību akti un to ieinteresēto personu intereses, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17.d apsvērums (jauns)
(17d)  Vīnkopības produktu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražotāji saskaras ar mainīgu un problemātisku tirgu. Viņiem ir vajadzīgas procedūras, kas ļauj strauji pielāgoties tirgus prasībām, taču faktiski viņi tiek sodīti ar pašreizējo ilgo un sarežģīto grozījumu procedūru, kas ietekmē viņu spēju strauji reaģēt uz tirgus situāciju. Vīnkopības produktu, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražotājiem arī būtu jāļauj ņemt vērā jaunas zinātniskās un tehniskās zināšanas un vides izmaiņas. Lai samazinātu šādu procedūru posmu skaitu un šajā jomā īstenotu subsidiaritātes principu, lēmumi par grozījumiem, kas neattiecas uz būtiski svarīgiem produkta specifikācijas elementiem, būtu jāapstiprina dalībvalsts līmenī. Būtu jāļauj ražotājiem šādus grozījumus piemērot uzreiz pēc nacionālās procedūras noslēgšanas. Nevajadzētu būt prasībai atkārtoti pārbaudīt pieteikumu apstiprinājumam Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
17.e apsvērums (jauns)
(17e)  Taču, lai aizsargātu tādu trešo pušu intereses, kuras veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, kas nav šo vīnkopības produktu ražošanas valstis, Komisijai būtu jāsaglabā atbildība par tādu grozījumu apstiprināšanu, kuriem nepieciešama iebilduma procedūra Savienības līmenī. Tāpēc būtu jāievieš jauna grozījumu klasifikācija: standarta grozījumi, kas ir piemērojami uzreiz pēc dalībvalsts veiktas apstiprināšanas, jo tiem nav nepieciešama iebilduma procedūra Savienības līmenī, un Savienības grozījumi, kas ir piemērojami tikai pēc apstiprināšanas, ko Komisija veic, kad ir pabeigta iebilduma procedūra Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
17.f apsvērums (jauns)
(17f)  Būtu jāievieš pagaidu grozījumi, lai vīnkopības produktus, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, joprojām varētu tirgot ar aizsargātajiem nosaukumiem dabas katastrofu vai nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumos, kā arī tad, ja tiek noteikti sanitārie vai fitosanitārie pasākumi, kas uzņēmējiem īslaicīgi liedz nodrošināt atbilstību produkta specifikācijai. Tā kā tie ir saistīti ar ārkārtas situācijām, pagaidu grozījumi būtu jāpiemēro uzreiz pēc dalībvalsts sniegta apstiprinājuma. Pagaidu grozījumu izņēmuma rakstura dēļ to ārkārtas pamatojuma saraksts ir izsmeļošs.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
17.g apsvērums (jauns)
(17g)  Lai nodrošinātu tādu pašu efektivitāti un garantijas, attiecībā uz Savienības grozījumiem būtu jāievēro aizsardzības pieteikumu procedūra. Tā būtu jāpiemēro mutatis mutandis, izslēdzot atsevišķus posmus, kas nebūtu jāpiemēro, lai samazinātu administratīvo slogu. Būtu jānosaka procedūra standarta grozījumiem un pagaidu grozījumiem, lai ļautu dalībvalstīm pienācīgi novērtēt pieteikumus un nodrošinātu saskaņotu pieeju visās dalībvalstīs. Dalībvalstu novērtējumam vajadzētu būt tikpat stingram un izsmeļošam, kā noteikts attiecībā uz novērtējuma procesu aizsardzības pieteikumu pārvaldības procedūrā.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
17.h apsvērums (jauns)
(17h)  Attiecībā uz standarta un pagaidu grozījumiem saistībā ar aizsargātiem trešo valstu cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāievēro dalībvalstīm paredzētā pieeja un apstiprinājuma lēmums jāpieņem saskaņā ar sistēmu, kas ir spēkā attiecīgajā trešā valstī.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
17.i apsvērums (jauns)
(17i)  Būtu jāpieņem noteikumi par vīnkopības produktu, attiecībā uz kuru nosaukumu ir iesniegts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības pieteikums, pagaidu marķējumu un noformējumu, lai nodrošinātu uzņēmēju likumīgo interešu aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā godīgas konkurences principu un pienākumu nodrošināt, ka patērētājiem tiek sniegta piemērota informācija.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Ar deleģēto aktu īstenojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta gb) apakšpunktu par obligāto vīna sastāvdaļu saraksta norādīšanu marķējumā, nevajadzētu šo sarakstu attiecināt uz konkrēto partiju.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību Eiropas Savienības piena ražošanas noturīgai attīstībai un lai ņemtu vērā, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vienotais tirgus kļūs mazāks, būtu jāatjaunina Savienībā noteiktie kvantitatīvie limiti, kuri nosaka piena lopkopju veidoto ražotāju organizāciju vai to apvienību iespējas kolektīvi risināt sarunas ar piena pārstrādes uzņēmumu par līguma noteikumiem, tostarp par cenu dažu vai visu tās biedru svaigpiena produkcijai.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
23.b apsvērums (jauns)
(23b)  Lai ņemtu vērā nesenās tiesiskā regulējuma izmaiņas, kas ieviestas ar Regulu (ES) 2017/2393, un likvidētu dažus īpašos noteikumus, kas ir kļuvuši ierobežojoši salīdzinājumā ar vispārējo regulējumu, būtu jānosaka, ka piena lopkopju veidotās ražotāju organizācijas vai to apvienības var atzīt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. un 161. pantu, un jāsvītro īpašie noteikumi, kas attiecas uz atzītām starpnozaru organizācijām piena un piena produktu nozarē un reglamentē to atzīšanu un atzīšanas atsaukšanu.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
23.c apsvērums (jauns)
(23c)  Ir nepieciešams kodificēt noteikumus par starptautisko ražotāju organizāciju, starptautisko ražotāju organizāciju apvienību un starptautisko starpnozaru organizāciju atzīšanu, kā arī noteikumus, kas precizē iesaistīto dalībvalstu atbildību. Ievērojot brīvību veikt uzņēmējdarbību, tomēr ņemot vērā šo organizāciju grūtības tikt atzītām dalībvalstī, kurā organizācijai vai apvienībai ir ievērojams skaits dalībnieku vai ievērojams pārdodamās produkcijas apjoms vai vērtība, un starpnozaru organizāciju grūtības saņemt lēmumu par atzīšanu dalībvalstī, kurā ir attiecīgās organizācijas galvenā mītne, atbildība par šādu organizāciju un apvienību atzīšanu būtu jāpiešķir Komisijai un turklāt būtu jāparedz noteikumi par administratīvo palīdzību, ko nepieciešamības gadījumā dalībvalstis sniedz cita citai un Komisijai, lai tā varētu izvērtēt, vai organizācija vai apvienība atbilst atzīšanas nosacījumiem, un reaģēt uz neatbilstības gadījumiem.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
23.d apsvērums (jauns)
(23d)  Lai lauksaimnieki varētu reaģēt uz pieaugošo koncentrāciju citos augšupējos un lejupējos lauksaimniecības produkcijas vērtības ķēdes posmos, būtu jānodrošina, ka ražotāju organizāciju apvienības var piedalīties ražotāju organizāciju apvienību veidošanā. Turklāt tādā pašā nolūkā būtu arī jāļauj starpnozaru organizācijām veidot starpnozaru organizāciju apvienības.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
23.e apsvērums (jauns)
(23e)  Ņemot vērā aizsargāto cilmes vietu nosaukumu (ACVN) un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) nozīmību Savienības lauksaimnieciskajā ražošanā un tā kā veiksmīgi darbojas ieviestie noteikumi par tāda siera un žāvēta šķiņķa piegādes regulēšanu, kam piešķirta kvalitātes zīme, ar mērķi garantēt pievienoto vērtību un saglabāt šo produktu kvalitāti, šie noteikumi būtu jāattiecina uz visiem lauksaimniecības produktiem, kam piešķirtas kvalitātes zīmes. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāvar piemērot noteikumus, lai regulētu visu to lauksaimniecības produktu piegādi, kuriem piešķirta kvalitātes zīme un kuri ražoti noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, pēc starpnozaru organizācijas, ražotāju organizācijas vai grupas pieprasījuma, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, ja vien šādus noteikumus atbalsta vairākums attiecīgā produkta ražotāju un — attiecīgā gadījumā — vairākums lauksaimnieku konkrētajā ģeogrāfiskā teritorijā.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
23.f apsvērums (jauns)
(23f)  Lai atvieglotu labāku tirgus signālu nosūtīšanu un stiprinātu saiknes starp ražotāja cenām un pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē, lauksaimniekiem, tostarp lauksaimnieku apvienībām, pieejamie vērtības sadales mehānismi, kas ļauj vienoties ar savu pirmo pircēju, būtu jāattiecina arī uz pārējo kategoriju produktiem, kuriem ir piešķirta kvalitātes zīme, kas atzīta saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Lauksaimniekiem un lauksaimnieku apvienībām būtu jādod iespēja vienoties ar dažādu ražošanas, pārstrādes un pārdošanas posmu dalībniekiem par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
23.g apsvērums (jauns)
(23g)  Lai nodrošinātu visu veidu vērtības sadales klauzulu efektīvu izmantošanu, būtu jānorāda, ka šo klauzulu pamatā var būt ekonomiski rādītāji, kas saistīti ar attiecīgajām ražošanas un pārdošanas izmaksām un to izmaiņām, ar attiecīgajā tirgū vai tirgos pastāvošajām lauksaimniecības un pārtikas produktu cenām un to izmaiņām vai ar apjomu, sastāvu, kvalitāti, izsekojamību, vai attiecīgā gadījumā ar atbilstību specifikācijām.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
(27a)  Lai sasniegtu mērķi, kas attiecas uz iesaisti lauksaimniecības tirgu stabilitātes nodrošināšanā, būtu jāstiprina instrumenti, kuri nodrošina lauksaimniecības tirgu pārredzamību. Tā kā dažādu lauksaimniecības nozaru tirgu novērošanas centru pieredze ir pozitīva, lai palīdzētu uzņēmējiem un visām publiskajām pārvaldes iestādēm izdarīt izvēles un lai atvieglotu tirgus izmaiņu konstatēšanu un reģistrēšanu, būtu jāizveido Eiropas lauksaimniecības produktu tirgu novērošanas centrs un jāievieš centra darbībai nepieciešamās informācijas sniegšanas sistēma.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
27.b apsvērums (jauns)
(27b)  Lai informētu par izvēlēm visās Savienības struktūrās un iestādēs un lai uzlabotu tirgu traucējumu novēršanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, būtu jāparedz agrīnās brīdināšanas mehānisms, ko Eiropas lauksaimniecības tirgu novērošanas centrs izmantotu, lai paziņotu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai par draudošiem tirgu traucējumiem un attiecīgā gadījumā ieteiktu veicamos pasākumus. Komisijai, kam vienīgajai ir iniciatīvas pilnvaras šajā jomā, 30 dienu laikā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi pasākumi, ar kuriem vērsties pret tirgus traucējumiem, vai arī jāpamato pasākumu neveikšana.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Tā kā ar Regulu (ES) .../... (KLP stratēģisko plānu regula) tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/201317, noteikumi par pārbaudēm un sankcijām, kas saistītas ar tirdzniecības standartiem un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāliem apzīmējumiem, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013.
 (29)  Tā kā ar Regulu (ES) .../... (horizontālā regula) tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/201317, noteikumi par pārbaudēm un sankcijām, kas saistītas ar tirdzniecības standartiem un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāliem apzīmējumiem, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 1308/2013, tomēr efektivitātes nolūkā norādot, ka šīs pārbaudes var būt dokumentu pārbaudes vai pārbaudes uz vietas, turklāt pārbaude uz vietas ir nepieciešama tikai gadījumos, kad specifikācijās ir ietvertas tādas prasības, par kuru izpildi nav iespējams droši pārliecināties dokumentārā pārbaudē.
__________________
 __________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
 17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30a)  Lai turpinātu atbalstīt cukura nozares attīstību pārejas posmā pēc kvotu sistēmas atcelšanas, būtu jānosaka, ka ziņojumi par cenām tirgū ietver arī informāciju par etanola cenām, kā arī jāatļauj kā arbitrāžas alternatīvu izmantot samierināšanas vai mediācijas procedūras, un šajā regulā būtu jāiekļauj vērtības sadales klauzula.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)  Būtu jāparedz juridiski mehānismi, kas nodrošina, ka produkti, kuriem ir fakultatīvs kvalitātes apzīmējums “kalnu produkts”, atrodas citas valsts tirgū tikai tad, ja attiecībā uz tiem nav pārkāptas prasības par minētā kvalitātes apzīmējuma izmantošanu attiecīgajā valstī, ja šādas prasības ir noteiktas.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  To produktu saraksts, kurus var aizsargāt kā ACN vai AĢN, būtu jāpapildina ar produktiem, pēc kuriem ir aizvien lielāks Savienības patērētāju pieprasījums, piemēram, bišu vasks, ko aizvien plašāk izmanto pārtikas un kosmētikas nozarē.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Būtu jāatjaunina finanšu resursu summas, kas ir pieejamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 228/201320 un (ES) Nr. 229/201321 īstenotu pasākumu finansēšanai.
 (35)  Būtu jāsaglabā finanšu resursu summas, kas ir pieejamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 228/201320 un (ES) Nr. 229/201321 īstenotu pasākumu finansēšanai.
__________________
 __________________
20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).
 20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).
 21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
35.a apsvērums (jauns)
(35a)  Starpnozaru organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 157. pantu Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ir būtiskas tālāko reģionu lauksaimniecības nozaru dažādošanai, jo īpaši attiecībā uz lopkopības nozarēm. To ļoti mazā izmēra un izolētības dēļ vietējie tirgi tālākajos reģionos ir īpaši pakļauti cenu svārstībām, kas saistītas ar importa plūsmām no pārējās Savienības teritorijas vai no trešām valstīm. Šīs starpnozaru organizācijas apvieno visus dalībniekus, kas darbojas tirgū ikvienā tā posmā, un tāpēc veic kolektīvas darbības, kas ļauj vietējai produkcijai palikt savā tirgū, proti, vāc datus vai izplata informāciju. Tādēļ neatkarīgi no LESD 28., 29. un 110. panta un neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. un 165. pantu, būtu jāatļauj paplašinātu nozares nolīgumu gadījumā attiecīgajai dalībvalstij pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kas nav organizācijas biedri, bet darbojas vietējā tirgū, neatkarīgi no to izcelsmes maksā organizācijai iemaksas, tostarp gadījumos, kad ieņēmumi no šīm iemaksām paredzēti vietējās ražošanas saglabāšanai vai kad iemaksas tiek iekasētas dažādos tirdzniecības procesa posmos.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
25.a apsvērums (jauns)
(-1)  iekļauj šādu apsvērumu:
“(25a) Palīdzībai saskaņā ar skolu shēmu, kas piešķirta produktu sadalei, kad vien iespējams, būtu jāveicina īsās piegādes ķēdes produkti.”
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
127.a apsvērums (jauns)
(-1a)  iekļauj šādu apsvērumu:
“(127a) Rakstiskos līgumos piena un piena produktu nozarē, kuri var būt obligāti dažās dalībvalstīs vai kurus ražotājiem, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām jebkurā gadījumā ir tiesības pieprasīt, citu elementu vidū būtu jānosaka par piegādi maksājamā cena, kam ideālajā gadījumā būtu jāsedz ražošanas izmaksas un ko varētu aprēķināt, pamatojoties uz viegli pieejamiem un vispusīgiem ražošanas indikatoriem un tirgus izmaksām, kuras dalībvalstis var noteikt saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kā arī pamatojoties uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas ķēdi.”
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
139.a apsvērums (jauns)
(-1b)  iekļauj šādu apsvērumu:
“(139a) Rakstiskos līgumos, kuri var būt obligāti dažās dalībvalstīs vai kurus ražotājiem, ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju asociācijām jebkurā gadījumā ir tiesības pieprasīt, citu elementu vidū būtu jānosaka par piegādi maksājamā cena, kam ideālajā gadījumā būtu jāsedz ražošanas izmaksas un ko varētu aprēķināt, pamatojoties uz viegli pieejamiem un vispusīgiem ražošanas indikatoriem un tirgus izmaksām, kuras dalībvalstis var noteikt saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kā arī pamatojoties uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas ķēdi.”
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
1. pants
(-1c)  regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:
1. pants
 “1. pants
Darbības joma
 Darbības joma
1.  Ar šo regulu izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, kas aptver visus produktus, kuri minēti Līgumu I pielikumā, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kā tie definēti Savienības tiesību aktos par kopīgo tirgus organizāciju zvejas un akvakultūras produktu jomā.
 1.  Ar šo regulu izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, kas aptver visus produktus, kuri minēti Līgumu I pielikumā, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kā tie definēti Savienības tiesību aktos par kopīgo tirgus organizāciju zvejas un akvakultūras produktu jomā. Šī regula nosaka publiskos standartus, tirgus pārredzamības noteikumus un krīzes pārvaldības instrumentus, kas ļaus valsts iestādēm, jo īpaši Komisijai, nodrošināt lauksaimniecības tirgu uzraudzību, pārvaldību un regulēšanu.
2.  Lauksaimniecības produktus, kas definēti 1. punktā, iedala šādās nozarēs, kuras uzskaitītas attiecīgās I pielikuma daļās:
 2.  Lauksaimniecības produktus, kas definēti 1. punktā, iedala šādās nozarēs, kuras uzskaitītas attiecīgās I pielikuma daļās:
a)  labība, I daļa;
 a)  labība, I daļa;
b)  rīsi, II daļa;
 b)  rīsi, II daļa;
c)  cukurs, III daļa;
 c)  cukurs, cukurbietes un cukurniedres, III daļa;
d)  sausā lopbarība, IV daļa;
 d)  sausā lopbarība, IV daļa;
e)  sēklas, V daļa;
 e)  sēklas, V daļa;
f)  apiņi, VI daļa;
 f)  apiņi, VI daļa;
g)  olīveļļa un galda olīvas, VII daļa;
 g)  olīveļļa un galda olīvas, VII daļa;
h)  lini un kaņepes, VIII daļa;
 h)  lini un kaņepes, VIII daļa;
i)  augļi un dārzeņi, IX daļa;
 i)  augļi un dārzeņi, IX daļa;
j)  pārstrādāti augļi un dārzeņi, X daļa;
 j)  pārstrādāti augļi un dārzeņi, X daļa;
k)  banāni, XI daļa;
 k)  banāni, XI daļa;
l)  vīns, XII daļa;
 l)  vīns, XII daļa;
m)  dzīvi koki un citi augi, puķu sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi, XIII daļa;
 m)  dzīvi koki un citi augi, puķu sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi, XIII daļa;
n)  tabaka XIV daļa;
 n)  tabaka XIV daļa;
o)  liellopu un teļa gaļa, XV daļa;
 o)  liellopu un teļa gaļa, XV daļa;
p)  piens un piena produkti, XVI daļa;
 p)  piens un piena produkti, XVI daļa;
q)  cūkgaļa, XVII daļa;
 q)  cūkgaļa, XVII daļa;
r)  aitas un kazas gaļa, XVIII daļa;
 r)  aitas un kazas gaļa, XVIII daļa;
s)  olas, XIX daļa;
 s)  olas, XIX daļa;
t)  mājputnu gaļa, XX daļa;
 t)  mājputnu gaļa, XX daļa;
u)  lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, XXI daļa;
 u)  lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, XXI daļa;
v)  biškopības produkti, XXII daļa;
 v)  biškopības produkti, XXII daļa;
w)  zīdtārpiņi, XXIII daļa;
 w)  zīdtārpiņi, XXIII daļa;
x)  citi produkti, XXIV daļa.
 x)  citi produkti, XXIV daļa.”
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
1.a pants (jauns)
(-1d)  Iekļauj šādu pantu:
“1.a pants
Konkrētie mērķi
Neskarot Regulas (ES) .../... (KLP stratēģisko plānu regula) 5. un 6. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu piemērošanu un saskaņā ar LESD 39. pantu lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija, kas minēta 1. pantā, veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:
a)  iesaistīties lauksaimniecības tirgu stabilitātes nodrošināšanā un uzlabot to pārredzamību;
b)  veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdes sekmīgu darbību un nodrošināt lauksaimniekiem taisnīgus ienākumus;
c)  uzlabot ražotāju pozīciju vērtības ķēdē un sekmēt lauksaimniecības produktu piedāvājuma koncentrēšanu;
d)  veicināt lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzlabot Eiropas lauksaimniecības produkcijas kvalitāti.”
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
2. pants
(-1e)  regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:
2. pants
 “2. pants
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi
 Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi
Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Regulu (ES) Nr. 1306/2013 un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.
 Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Regulu (ES) .../... (horizontālā regula) un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.”
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
3. pants – 4. punkts
Lai grozītu definīcijas, kas attiecas uz II pielikumā minētajām nozarēm, ciktāl nepieciešams definīcijas atjaunināt, ņemot vērā tirgus attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu.
 Lai atbilstoši tirgus attīstībai atjauninātu definīcijas, kas attiecas uz II pielikumā minētajām nozarēm, neradot jaunas definīcijas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
6. pants
(3)  regulas 6. pantu svītro;
 svītrots
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
6. pants
(3a)  regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:
6. pants
 “6. pants
Tirdzniecības gadi
 Tirdzniecības gadi
Nosaka šādus tirdzniecības gadus:
 Nosaka šādus tirdzniecības gadus:
a)  no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu nozarei;
 a)  no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu nozarei;
b)  no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam sausās lopbarības nozarei un zīdtārpiņu nozarei;
 b)  no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam sausās lopbarības nozarei un zīdtārpiņu nozarei;
c)  no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:
 c)  no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:
i)  labības nozarei,
 i)  labības nozarei,
ii)  sēklu nozarei,
 ii)  sēklu nozarei,
iii)  olīveļļas un galda olīvu nozarei,
 iii)  linu un kaņepju nozarei,
iv)  linu un kaņepju nozarei,
 iv)   piena un piena produktu nozarei;
v)   piena un piena produktu nozarei;
d)  no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam – vīna nozarei;
 d)  no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam — vīna nozarei;
e)  no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei;
 e)  no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam — rīsu un galda olīvu nozarei;
f)  no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei.
 f)  no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim — cukura un olīveļļas nozarei.”
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
11. pants
(3b)  regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:
11. pants
 “11. pants
Valsts intervencei atbilstīgi produkti
 Valsts intervencei atbilstīgi produkti
Saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā iedaļā, un jebkādām papildu prasībām un nosacījumiem, ko Komisija var noteikt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 19. pantu un īstenošanas aktiem saskaņā ar 20. pantu, valsts intervenci piemēro šādiem produktiem:
 Saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā iedaļā, un jebkādām papildu prasībām un nosacījumiem, ko Komisija var noteikt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 19. pantu un īstenošanas aktiem saskaņā ar 20. pantu, valsts intervenci piemēro šādiem produktiem:
a)  parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai;
 a)  parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai;
b)  nelobītiem rīsiem;
 b)  nelobītiem rīsiem;
c)  svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00  un kodi no 0201 20 20 līdz 0201 20 50;
 c)  svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00  un kodi no 0201 20 20 līdz 0201 20 50;
d)  sviestam, kurš ražots tieši un tikai no pasterizēta krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena, apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais ūdens saturs ir 16 % no svara;
 d)  sviestam, kurš ražots tieši un tikai no pasterizēta krējuma, kas iegūts tieši un tikai no govs piena, apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais ūdens saturs ir 16 % no svara;
e)  visaugstākās kvalitātes vājpiena pulverim, kurš ražots no govs piena ar izsmidzināšanas metodi apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kura minimālais olbaltumvielu saturs beztauku sausnā ir 34,0 % no svara.
 e)  visaugstākās kvalitātes vājpiena pulverim, kurš ražots no govs piena ar izsmidzināšanas metodi apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kura minimālais olbaltumvielu saturs beztauku sausnā ir 34,0 % no svara.
ea)  baltajam cukuram;
(eb)  aitas gaļai, uz kuru attiecas KN kods 0104 10 30 vai 0204;
ec)  svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai ar KN kodu 0203;
ed)  svaigai, atdzesētai vai saldētai vistas gaļai ar KN kodu 0207. ”
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
12. pants
(3c)  regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:
12. pants
 “12. pants
Valsts intervences laikposmi
 Valsts intervences laikposmi
Valsts intervence ir pieejama:
 Valsts intervence visu gadu ir pieejama 11. pantā uzskaitītajiem produktiem. ”
a)  parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai no 1. novembra līdz 31. maijam;
b)  nelobītiem rīsiem no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam;
c)  liellopu un teļa gaļai visu gadu;
d)  sviestam un vājpiena pulverim no 1. marta līdz 30. septembrim.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
13. pants
(3d)  regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:
13. pants
 “13. pants
Valsts intervences uzsākšana un slēgšana
 Valsts intervences uzsākšana un slēgšana
1.  Laikposmos, kas minēti 12. pantā:
 1.  Laikposmos, kas minēti 12. pantā:
a)  tiek uzsākta parasto kviešu, sviesta un vājpiena pulvera valsts intervence;
 a)  tiek uzsākta sviesta un vājpiena pulvera valsts intervence;
b)  Komisija ar īstenošanas aktiem var uzsākt cieto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu (tostarp dažādu šķirņu vai veidu nelobīto rīsu) valsts intervenci, ja tas vajadzīgs attiecīgajā tirgus situācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;
 b)  Komisija ar īstenošanas aktiem var uzsākt parasto kviešu, cieto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu (tostarp dažādu šķirņu vai veidu nelobīto rīsu), baltā cukura, aitas gaļas, cūkgaļas vai vistas gaļas valsts intervenci, ja tas vajadzīgs attiecīgajā tirgus situācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;
c)  Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var uzsākt valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz IV pielikuma A punktā minēto Savienības skalu vīriešu kārtas liellopu liemeņu klasifikācijai, ir zemāka nekā 85 % no 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā salīdzināmā robežlieluma.
 c)  Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var uzsākt valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz IV pielikuma A punktā minēto Savienības skalu vīriešu kārtas liellopu liemeņu klasifikācijai, ir zemāka nekā 85 % no 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktā salīdzināmā robežlieluma.
2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem slēdz valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, vairs nav izpildīti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie nosacījumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot procedūru, kas minēta 229. panta 2. vai 3. punktā.
 2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem slēdz valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktam, vairs nav izpildīti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie nosacījumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot procedūru, kas minēta 229. panta 2. vai 3. punktā. ”
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
14. pants
(3e)  regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:
14. pants
 14. pants
Iepirkšana par fiksētu cenu vai konkursa kārtībā
 Iepirkšana par fiksētu cenu vai konkursa kārtībā
Ja valsts intervence ir uzsākta saskaņā ar 13. panta 1. punktu, Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu veic pasākumus, lai noteiktu iepirkšanas cenas produktiem, kas minēti 11. pantā, kā arī attiecīgā gadījumā pasākumus par kvantitatīviem ierobežojumiem, veicot iepirkšanu par fiksētām cenām.
 Ja valsts intervence ir uzsākta saskaņā ar 13. panta 1. punktu, Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu pieņem kārtību, lai noteiktu iepirkšanas cenas produktiem, kas minēti 11. pantā. ”
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.f punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
15. pants – 1. punkts
(3f)  regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Valsts intervences cena ir:
 “1. Valsts intervences cena ir maksimālā cena, par kuru valsts intervencei atbilstīgos produktus var iepirkt konkursa kārtībā. ”
(a)  cena, par kuru produktus iepērk valsts intervencē, ja to dara par fiksētu cenu, vai
(b)   maksimālā cena, par kuru valsts intervencei atbilstīgos produktus var iepirkt konkursa kārtībā.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.g punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
15. pants – 2. punkts
(3g)  regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.   Padome atbilstīgi LESD 43. panta 3. punktam veic pasākumus, lai noteiktu valsts intervences cenu līmeni, tostarp palielinājumu un samazinājumu apmēru.
 “2. Padome atbilstīgi LESD 43. panta 3. punktam pieņem kārtību, lai noteiktu valsts intervences cenu līmeni, tostarp palielinājumu un samazinājumu apmēru. ”
Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.h punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
15. pants – 2. punkts
(3h)   regulas 15. pantā pievieno šādu punktu:
“2.a Padome, nosakot valsts intervences cenu līmeni, izmanto objektīvus un pārredzamus kritērijus, kas atbilst mērķim nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, saskaņā ar LESD 39. pantu.
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.i punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
16. pants
(3i)  regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:
16. pants
 “16. pants
Valsts intervencē iepirktu produktu realizācijas vispārējie principi
 Valsts intervencē iepirktu produktu realizācijas vispārējie principi
1.  Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic tā, lai:
 1.  Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic tā, lai:
(a)  neizraisītu tirgus traucējumus;
 (a)  neizraisītu tirgus traucējumus;
(b)  nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem un
 (b)  nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem un
(c)  ievērotu saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD.
 (c)  ievērotu saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD.
2.  Produktus, kas iepirkti valsts intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus pārtikas izplatīšanas shēmā vistrūcīgākajām personām Savienībā, kā tas izklāstīts attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Šādos gadījumos šādu produktu uzskaites vērtība ir attiecīgā fiksētā valsts intervences cena, kas minēta šīs regulas 14. panta 2. punktā.
 2.  Produktus, kas iepirkti valsts intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus pārtikas izplatīšanas shēmā vistrūcīgākajām personām Savienībā, kā tas izklāstīts attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Šādos gadījumos šādu produktu uzskaites vērtība ir attiecīgā fiksētā valsts intervences cena, kas minēta šīs regulas 14. panta 2. punktā.
2.a  Dalībvalstis paziņo Komisijai to uzņēmumu identitāti, kuri ir izmantojuši valsts intervenci, kā arī valsts intervences krājumu pircēju identitāti.
3.  Komisija katru gadu publicē sīki izklāstītu informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem iepriekšējos gados ir pārdoti produkti, kas iepirkti saskaņā ar valsts intervenci.
 3.   Komisija katru gadu publicē sīki izklāstītu informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem iepriekšējā gadā ir iepirkti, attiecīgā gadījumā, un pārdoti produkti, kas iepirkti saskaņā ar valsts intervenci. Šī informācija ietver uzņēmumu identitāti, attiecīgos apjomus un iepirkuma un pārdošanas cenas.”
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.j punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
17. pants – 1. daļa – b punkts
(3j)  regulas 17. panta pirmās daļas b) aizstāj ar šādu:
b)  olīveļļa;
 “b) olīveļļa un galda olīvas; ”
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.k punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
17. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns)
(3k)  Regulas 17. panta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:
“ia) rīsi. ”
Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
23. pants – 3. punkts
(b a)   regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties atbalsta shēmā, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu (“skolu apgādes programma”), un kuras pieprasa attiecīgo Savienības atbalstu, ņemot vērā valsts apstākļus, prioritāti piešķir vienas vai abu turpmāk minēto grupu produktu izplatīšanai:
 "3. Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties atbalsta shēmā, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu (“skolu apgādes programma”), un kuras pieprasa attiecīgo Savienības atbalstu, ņemot vērā valsts apstākļus, paredz vienas vai abu turpmāk minēto grupu produktu izplatīšanu:
(a)  augļi un dārzeņi un svaigi banānu nozares produkti;
 (a)  attiecībā uz augļiem un dārzeņiem:
(b)   dzeramais piens un tā bezlaktozes varianti.
 (i)  prioritārā kārtā augļi un dārzeņi un svaigi banānu nozares produkti;
(ii)  pārstrādātu augļu un dārzeņu produkti;
(b)  attiecībā uz pienu un piena produktiem:
(i)   dzeramais piens un tā bezlaktozes varianti.
(ii)  siers, biezpiens, jogurts un citi fermentēti vai paskābināti piena produkti bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao."
Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
23. pants – 4. punkts
(b b)   regulas 23. panta 4. punktu svītro.
4.  Neatkarīgi no 3. punkta, lai veicinātu specifisku produktu patēriņu un/vai reaģētu uz īpašām bērnu uztura vajadzībām to teritorijā, dalībvalstis var paredzēt, ka tiek izplatīti vienas vai abu tālāk norādīto grupu produkti:
 “
(a)  pārstrādātu augļu un dārzeņu produkti – papildus produktiem, kas noteikti 3. punkta a) apakšpunktā;
(b)  siers, biezpiens, jogurts un citi fermentēti vai paskābināti piena produkti bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao – papildus produktiem, kas noteikti 3. punkta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
23. pants – 8.a punkts (jauns)
(b c)   regulas 23. pantā iekļauj šādu punktu:
“8.a Ja to pamato kompetentās valsts iestādes, kas atbildīgas par veselības un uztura jomu, dalībvalstis savā valsts stratēģijā var paredzēt, ka vienlaikus ar parastajām skolas maltītēm skolās izdala šā panta 3. un 5. punktā minētos produktus.“
Grozījums Nr. 260/rev
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – bd apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
23. pants – 11. punkts
(bd)   regulas 23. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:
11.  Produktus, kurus paredzēts izplatīt vai iekļaut papildu izglītojošos pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ietver vienu vai vairākus no šādiem aspektiem: ar veselību un vidi saistītus apsvērumus, sezonalitāti, produktu dažādību un to vietējo vai reģionālo pieejamību, praktisko iespēju robežās priekšroku dodot Savienības izcelsmes produktiem. Dalībvalstis jo īpaši var sekmēt vietējo vai reģionālo iepirkumu, bioloģiskās lauksaimniecības produktus, īsas piegādes ķēdes vai ieguvumus vides jomā un — attiecīgā gadījumā — produktus, kas atzīti saskaņā ar kvalitātes shēmām, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.
 "11. Produktus, kurus paredzēts izplatīt vai iekļaut papildu izglītojošos pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ietver vienu vai vairākus no šādiem aspektiem: ar veselību un vidi saistītus apsvērumus, sezonalitāti, produktu dažādību un to vietējo vai reģionālo pieejamību, praktisko iespēju robežās priekšroku dodot Savienības izcelsmes produktiem. Dalībvalstis jo īpaši var sekmēt vietējo vai reģionālo iepirkumu, bioloģiskās lauksaimniecības produktus, īsas piegādes ķēdes vai ieguvumus vides jomā, tostarp ilgtspējīgu iepakojumu, un — attiecīgā gadījumā — produktus, kas atzīti saskaņā ar kvalitātes shēmām, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.
Dalībvalstis savās stratēģijās var apsvērt iespēju piešķirt prioritāti ilgtspējai un taisnīgas tirdzniecības apsvērumiem.
 Dalībvalstis savās stratēģijās var apsvērt iespēju piešķirt prioritāti ilgtspējai un taisnīgas tirdzniecības apsvērumiem.”
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
23.a pants – 2. punkts – 3. daļa – pēdējais teikums
ii)  panta 2. punkta trešās daļas pēdējo teikumu svītro;
 svītrots
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts – iii punkts – ievaddaļa
Regula (ES) Nr. 1308/2013
23.a pants – 4. punkts
iii)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
 iii)  panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
61. pants
(4a)  regulas 61. pantu aizstāj ar šādu:
61. pants
 “61. pants
Darbības ilgums
 Darbības ilgums
Šajā nodaļā izveidoto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, Komisijai veicot starpposma pārskatu, lai izvērtētu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar priekšlikumiem.
 Šajā nodaļā izveidoto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2050. gada 31. decembrim, Komisijai veicot pārbaudi ik pēc desmit gadiem un pirmo reizi 2023. gada 1. janvārī, lai izvērtētu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar priekšlikumiem, lai uzlabotu tās efektivitāti. ”
Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
62. pants – 3. punkts
(4 b)   regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Šā panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas trīs gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas. Ražotājam, kas nav izmantojis piešķirto atļauju tās derīguma termiņā, piemēro administratīvus sodus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 4. punktā.
 "3. Šā panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas trīs gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas. Ražotājam, kas nav izmantojis piešķirto atļauju tās derīguma termiņā, piemēro administratīvus sodus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 4. punktā. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka šīs regulas 66. panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas sešus gadus, sākot no dienas, kad tās ir piešķirtas.”
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
62. pants – 4. punkts
(4c)  regulas 62. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
4.  Šo nodaļu nepiemēro stādīšanai vai pārstādīšanai tādās platībās, kuras ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, tādās platībās, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, vai tādām platībām, kas no jauna ir jāapstāda tādēļ, ka tika veikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņemts obligāts iepirkums sabiedrības interesēs.
 “4. Šo nodaļu nepiemēro stādīšanai vai pārstādīšanai tādās platībās, kuras ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām, tādu platību stādīšanai vai pārstādīšanai, kuru vīna produkti ir paredzēti tikai vīnogu sulas ražošanai, tādās platībās, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, vai tādām platībām, kas no jauna ir jāapstāda tādēļ, ka tika veikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņemts obligāts iepirkums sabiedrības interesēs. ”
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
63. pants – 1. punkts
(5)  regulas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
 svītrots
“1. Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido vai nu:
a)  1 % no faktiski apstādītajām kopējām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā; vai
b)  1 % no platības, kas ietver 2015. gada 31. jūlijā noteikto faktiski apstādīto vīnogulāju platību to teritorijā un platību, uz kuru attiecas stādīšanas tiesības, kas to teritorijā piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu un ko 2016. gada 1. janvārī var pārveidot par atļaujām, kā minēts šīs regulas 68. pantā.”;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.apunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
63. pants
(5a)  regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:
63. pants
 “63. pants
Aizsardzības pasākumi attiecībā uz jauniem stādījumiem
 Aizsardzības pasākumi attiecībā uz jauniem stādījumiem
1.  Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido 1 % no faktiski apstādītajām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā.
 1.  Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido vai nu:
a)  1 % no faktiski apstādītajām kopējām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā; vai arī
b)  1 % no platības, kas ietver 2015. gada 31. jūlijā noteikto faktiski apstādīto vīnogulāju platību to teritorijā un platību, uz kuru attiecas stādīšanas tiesības, kas to teritorijā piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu un ko 2016. gada 1. janvārī var pārveidot par atļaujām, kā minēts šīs regulas 68. pantā.
2.  Dalībvalstis var:
 2.  Dalībvalstis var:
a)  valsts mērogā piemērot zemāku procentuālo vērtību nekā procentuālā vērtība, kas noteikta 1. pantā;
 a)  valsts mērogā piemērot zemāku procentuālo vērtību nekā procentuālā vērtība, kas noteikta 1. pantā;
b)  ierobežot atļauju izdošanu reģionālā mērogā attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
 b)  ierobežot atļauju izdošanu reģionālā mērogā attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; šie apstiprinājumi būtu jāizmanto attiecīgajos reģionos.
3.  Visi 2. punktā minētie ierobežojumi ir ieguldījums sakārtotā vīnogulāju stādījumu audzēšanā, tie tiek noteikti lielāki par 0 %, un tos pamato ar vienu vai vairākiem no šādiem konkrētiem pamatojumiem:
 3.  Visi 2. punktā minētie ierobežojumi ir ieguldījums sakārtotā vīnogulāju stādījumu audzēšanā, tie tiek noteikti lielāki par 0 %, un tos pamato ar vienu vai vairākiem no šādiem konkrētiem pamatojumiem:
a)  vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka vīna produkcijas piedāvājums varētu būt pārāk liels salīdzinājumā ar tirgus izredzēm attiecībā uz minēto produkciju, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams šīs vajadzības apmierināšanai;
 a)  vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka vīna produkcijas piedāvājums varētu būt pārāk liels salīdzinājumā ar tirgus izredzēm attiecībā uz minēto produkciju, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams šīs vajadzības apmierināšanai;
b)  vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka būtiski mazināsies kāda noteikta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai kādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība.
 b)  vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka mazināsies kāda noteikta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai kādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība;
ba)  vēlme sekmēt attiecīgo produktu attīstību, vienlaikus saglabājot to kvalitāti.
3.a  Dalībvalstis var veikt visus reglamentējošos pasākumus, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki apiet ierobežojošos pasākumus, kas veikti, piemērojot 2. un 3. punktu.
4.  Dalībvalstis publisko jebkādus lēmumus, kas ir pieņemti saskaņā ar 2. punktu, un tos attiecīgi pamato. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par minētajiem lēmumiem un to pamatojumu.
 4.  Dalībvalstis publisko jebkādus lēmumus, kas ir pieņemti saskaņā ar 2. punktu, un tos attiecīgi pamato. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par minētajiem lēmumiem un to pamatojumu.
4.a  Dalībvalstis stādīšanai, kas paredzēta vīnogulāju ģenētiskā materiāla saglabāšanai, var piešķirt atļaujas, kas pārsniedz šajā pantā paredzētos ierobežojumus. ”
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
64. pants
(5b)  regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:
64. pants
 “64. pants
Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana
 Jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršana
1.  Ja kopējā platība, uz kuru attiecas atbilstīgi pieteikumi attiecīgajā gadā, nepārsniedz platību, kuru dalībvalsts ir darījusi pieejamu, tiek pieņemti visi šādi pieteikumi.
 1.  Ja kopējā platība, uz kuru attiecas atbilstīgi pieteikumi attiecīgajā gadā, nepārsniedz platību, kuru dalībvalsts ir darījusi pieejamu, tiek pieņemti visi šādi pieteikumi.
Dalībvalstis šā panta nolūkos var piemērot vienu vai vairākus šādus objektīvus un nediskriminējošus atbilstības kritērijus:
 Dalībvalstis šā panta nolūkos var valsts vai reģionālā līmenī piemērot vienu vai vairākus šādus objektīvus un nediskriminējošus atbilstības kritērijus:
a)  pieteikuma iesniedzējam ir lauksaimniecības platība, kas nav mazāka par to platību, par kuru viņš lūdz atļauju;
 a)  pieteikuma iesniedzējam ir lauksaimniecības platība, kas nav mazāka par to platību, par kuru viņš lūdz atļauju;
b)  pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas profesionālās iemaņas un kompetence;
 b)  pieteikuma iesniedzējam ir piemērotas profesionālās iemaņas un kompetence;
c)  pieteikuma iesniedzējs nerada nekādu nozīmīgu risku, ka tiks ļaunprātīgi izmantota kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reputācija, ko pieņem kā faktu, ja vien valsts iestādes nepierāda šāda riska pastāvēšanu;
 c)  pieteikuma iesniedzējs nerada nekādu nozīmīgu risku, ka tiks ļaunprātīgi izmantota kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma reputācija, ko pieņem kā faktu, ja vien valsts iestādes nepierāda šāda riska pastāvēšanu;
ca)  pieteikuma iesniedzējs nav bez atļaujas izveidojis vīnogulāju stādījumus, kā minēts šīs regulas, vai nav izveidojis vīnogulāju stādījumus bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā;
 ca)  pieteikuma iesniedzējs nav bez atļaujas izveidojis vīnogulāju stādījumus, kā minēts šīs regulas, vai nav izveidojis vīnogulāju stādījumus bez stādīšanas tiesībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.a un 85.b pantā;
d)  pienācīgi pamatotos gadījumos – vienu vai vairākus 2. punktā minētos kritērijus ar noteikumu, ka tos piemēro objektīvi un nediskriminējoši.
 d)  pienācīgi pamatotos gadījumos – vienu vai vairākus 2. punktā minētos kritērijus ar noteikumu, ka tos piemēro objektīvi un nediskriminējoši.
2.  Ja 1. punktā minētajos atbilstīgajos pieteikumos norādītā kopējā platība kādā konkrētā gadā pārsniedz platību, ko dalībvalsts ir darījusi pieejamu, atļaujas piešķir visiem pieteikuma iesniedzējiem proporcionāli pēc hektāru skaita, pamatojoties uz to platību, kurai tie ir lūguši piemērot atļauju. Ar šādu piešķiršanu var noteikt minimālo un/vai maksimālo platību katram pieteikuma iesniedzējam, un tā var būt arī daļēja vai pilnīga saskaņā ar vienu vai vairākiem šādiem objektīviem un nediskriminējošiem prioritāriem kritērijiem:
 2.  Ja 1. punktā minētajos atbilstīgajos pieteikumos norādītā kopējā platība kādā konkrētā gadā pārsniedz platību, ko dalībvalsts ir darījusi pieejamu, atļaujas piešķir visiem pieteikuma iesniedzējiem proporcionāli pēc hektāru skaita, pamatojoties uz to platību, kurai tie ir lūguši piemērot atļauju. Ar šādu piešķiršanu var noteikt minimālo un/vai maksimālo platību katram pieteikuma iesniedzējam, un tā var būt arī daļēja vai pilnīga saskaņā ar vienu vai vairākiem šādiem objektīviem un nediskriminējošiem prioritāriem kritērijiem:
a)  ražotāji, kuri veic vīnogulāju stādīšanu pirmo reizi un kuri veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītāji (jauni dalībnieki);
 a)  ražotāji, kuri veic vīnogulāju stādīšanu pirmo reizi un kuri veic uzņēmējdarbību kā šīs saimniecības vadītāji (jauni dalībnieki);
b)  platības, kur vīna dārzi veicina vides saglabāšanu;
 b)  platības, kur vīna dārzi veicina vides saglabāšanu vai vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu;
c)  no jauna apstādāmās platības saistībā ar zemes apvienošanas projektiem;
 c)  no jauna apstādāmās platības saistībā ar zemes apvienošanas projektiem;
d)  platības, kuras skar dabas vai kādi citi specifiski ierobežojumi,
 d)  platības, kuras skar dabas vai kādi citi specifiski ierobežojumi,
e)  attīstības vai vēlreizējas apstādīšanas projektu ilgtspēja, pamatojoties uz ekonomisku izvērtējumu;
 e)  attīstības vai vēlreizējas apstādīšanas projektu ilgtspēja, pamatojoties uz ekonomisku izvērtējumu;
f)  no jauna apstādāmas platības, kuras dod ieguldījumu lauku saimniecības un reģiona konkurētspējas uzlabošanā;
 f)  no jauna apstādāmas platības, kuras dod ieguldījumu saimniecības konkurētspējas uzlabošanā reģiona, valsts un starptautiskajā līmenī;
g)  projekti, kas var potenciāli uzlabot to produktu kvalitāti, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
 g)  projekti, kas var potenciāli uzlabot to produktu kvalitāti, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
h)  no jauna apstādāmas platības saistībā ar mazu un vidēju saimniecību paplašināšanu.
 h)  no jauna apstādāmas platības saistībā ar mazu un vidēju saimniecību paplašināšanu.
2.a  Ja dalībvalsts nolemj piemērot vienu vai vairākus no šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, minētā dalībvalsts var pievienot papildu nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējam jābūt fiziskai personai, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav vecāka par 40 gadiem.
 2.a  Ja dalībvalsts nolemj piemērot vienu vai vairākus no šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, minētā dalībvalsts var pievienot papildu nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējam jābūt fiziskai personai, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav vecāka par 40 gadiem.
2.b  Dalībvalstis var veikt visus reglamentējošos pasākumus, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki apiet kritērijus, kurus tās piemēro saskaņā ar 1., 2. un 2.a punktu.
3.  Dalībvalstis publisko 1., 2. un 2.a punktā minētos kritērijus, kurus tās piemēro, un nekavējoties dara tos zināmus Komisijai.
 3.  Dalībvalstis publisko 1., 2. un 2.a punktā minētos kritērijus, kurus tās piemēro, un nekavējoties dara tos zināmus Komisijai.
3.a  Ja reģionālā līmenī tiek piemērots ierobežojums saskaņā ar 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgajā līmenī var piemērot 64. pantā minētos prioritāros un atbilstības kritērijus. ”
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
65. pants – 1.a daļa (jauna)
(5c)  regulas 65. pantā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“Ja tiek piemērots 63. panta 2. punkts, dalībvalsts ievieš oficiālu iepriekšēju procedūru, kas tai ļauj ņemt vērā reģionālā līmenī atzītu pārstāvošo arodasociāciju atzinumus saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.”
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
68. pants
(5d)  regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:
68. pants
 “68. pants
Pārejas noteikumi
 Pārejas noteikumi
1.  Stādīšanas tiesības, kuras līdz 2015. gada 31. decembrim ir piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu, kuras attiecīgie ražotāji nav izmantojuši un kuras minētajā datumā joprojām ir spēkā, no 2016. gada 1. janvāra var tikt pārveidotas par šajā nodaļā minētajām atļaujām.
 1.  Stādīšanas tiesības, kuras līdz 2015. gada 31. decembrim ir piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu, kuras attiecīgie ražotāji nav izmantojuši un kuras minētajā datumā joprojām ir spēkā, no 2016. gada 1. janvāra var tikt pārveidotas par šajā nodaļā minētajām atļaujām.
Šāda pārveidošana tiek veikta pēc pieteikuma, ko līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz minētie ražotāji. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2020. gada 31. decembrim ļaut ražotājiem iesniegt šādu pieteikumu tiesības pārvērst atļaujās.
 Šāda pārveidošana tiek veikta pēc pieteikuma, ko līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz minētie ražotāji. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2020. gada 31. decembrim ļaut ražotājiem iesniegt šādu pieteikumu tiesības pārvērst atļaujās.
1.a  Pēc 2020. gada 31. decembra platības, uz kurām attiecas stādīšanas tiesības, kas nav pārveidotas par atļaujām, paliek dalībvalstu rīcībā, kuras, piemērojot šīs regulas 66. pantu, var tās pārdalīt, vēlākais, līdz 2025. gada 31. decembrim.
2.  Saskaņā ar 1. punktu piešķirtajām atļaujām ir tāds pats derīguma termiņš kā 1. punktā minētajām stādīšanas tiesībām. Ja minētās atļaujas netiek izmantotas, to termiņš beidzas vēlākais 2018. gada 31. decembrī vai vēlākais 2023. gada 31. decembrī, ja dalībvalstis ir pieņēmušas 1. punkta otrajā daļā minēto lēmumu.
 2.  Saskaņā ar 1. un 1.a punktu piešķirtajām atļaujām ir tāds pats derīguma termiņš kā 1. punktā minētajām stādīšanas tiesībām. Ja minētās atļaujas netiek izmantotas, to termiņš beidzas vēlākais 2018. gada 31. decembrī vai vēlākais 2028. gada 31. decembrī, ja dalībvalstis ir pieņēmušas 1. punkta otrajā daļā minēto lēmumu.
3.  Platības, uz kurām attiecas saskaņā ar 1. punktu piešķirtās atļaujas, netiek skaitītas 63. panta izpratnē.
 3.  Platības, uz kurām attiecas saskaņā ar 1. punktu piešķirtās atļaujas, netiek skaitītas 63. panta izpratnē.”
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
69. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)
(5e)  regulas 69. pantam pievieno šādu punktu:
ea)  kritēriji attiecībā uz vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.f punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
73. pants
(5f)  regulas 73. pantu aizstāj ar šādu:
73. pants
 “73. pants
Darbības joma
 Darbības joma
Neskarot citus noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kā arī noteikumus, kas pieņemti veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku, augu un cilvēku veselību, šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem.
 Neskarot citus noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kā arī noteikumus, kas pieņemti veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku, augu un cilvēku veselību, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci starp Savienības ražotājiem un trešo valstu ražotājiem, šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības standartiem.”
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.g punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
75. pants
(5g)  regulas 75. pantu aizstāj ar šādu:
75. pants
 “75. pants
Noteikšana un saturs
 Noteikšana un saturs
1.  Tirdzniecības standartus var piemērot vienai vai vairākām no turpmāk norādītajām nozarēm un produktiem:
 1.  Tirdzniecības standartus var piemērot vienai vai vairākām no turpmāk norādītajām nozarēm un produktiem:
(a)  olīveļļai un galda olīvām;
 (a)  olīveļļai un galda olīvām;
(b)  augļi un dārzeņi;
 (b)  augļi un dārzeņi;
(c)  augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem;
 (c)  augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem;
(d)  banāni;
 (d)  banāni;
(e)  dzīvi augi;
 (e)  dzīvi augi;
(f)  olas;
 (f)  olas;
(g)  mājputnu gaļa;
 (g)  mājputnu gaļa;
(h)  ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
 (h)  ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
(i)  apiņi.
 (i)  apiņi;
(ia)  rīsi;
(ib)  piens un piena produkti;
(ic)  medum un biškopības produktiem;
(id)  liellopu un teļa gaļa;
(ie)  aitas gaļa;
(if)  cūkgaļa;
(ig)  kaņepes.
2.  Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un uzlabotu šā panta 1. un 4. punktā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī to kvalitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu par minēto nozaru un produktu tirdzniecības standartiem visos tirdzniecības posmos, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no šādiem standartiem, lai pielāgotos vienmēr mainīgajiem tirgus apstākļiem, patērētāju jaunajām prasībām, attiecīgo starptautisko standartu attīstībai, un lai neradītu šķēršļus produktu inovācijai.
 2.  Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un uzlabotu šā panta 1. un 4. punktā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī to kvalitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu par minēto nozaru un produktu tirdzniecības standartiem visos tirdzniecības posmos, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no šādiem standartiem, lai pielāgotos vienmēr mainīgajiem tirgus apstākļiem, patērētāju jaunajām prasībām, attiecīgo starptautisko standartu attīstībai, un lai neradītu šķēršļus produktu inovācijai.
3.  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 26. pantu27, šā panta 1. punktā minētie tirdzniecības standarti var attiekties uz vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem, kas nosakāmi attiecībā uz nozari vai produktu un kas balstīti uz katras nozares specifiku, nepieciešamību regulēt laišanu tirgū un šā panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem:
 3.  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 26. pantu27, šā panta 1. punktā minētie tirdzniecības standarti var attiekties uz vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem, kas nosakāmi attiecībā uz nozari vai produktu un kas balstīti uz katras nozares specifiku, nepieciešamību regulēt laišanu tirgū un šā panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem:
(a)  tehniskajām definīcijām, apzīmējumu un tirdzniecības nosaukumiem attiecībā uz nozarēm, kuras nav 78. pantā minētās nozares;
 (a)  tehniskajām definīcijām, apzīmējumu un tirdzniecības nosaukumiem attiecībā uz nozarēm, kuras nav 78. pantā minētās nozares;
(b)  klasifikācijas kritērijiem, piemēram, šķirošanu, svaru, izmēriem, vecumu un kategoriju;
 (b)  klasifikācijas kritērijiem, piemēram, šķirošanu, svaru, izmēriem, vecumu un kategoriju;
(c)  sugu, augu šķirni vai dzīvnieku sugu, vai tirdzniecības tipu;
 (c)  sugu, augu šķirni vai dzīvnieku sugu, vai tirdzniecības tipu;
(d)  noformējumu, marķējumu, kas saistīts ar obligātajiem tirdzniecības standartiem, iepakojumu, noteikumiem, kas piemērojami iepakošanas centriem, marķēšanu, ražas gadu un īpašu apzīmējumu izmantošanu, neskarot 92. līdz 123. pantu;
 (d)  noformējumu, marķējumu, kas saistīts ar obligātajiem tirdzniecības standartiem, iepakojumu, noteikumiem, kas piemērojami iepakošanas centriem, marķēšanu, ražas gadu un īpašu apzīmējumu izmantošanu, neskarot 92. līdz 123. pantu;
(e)  tādiem kritērijiem kā izskats, konsistence, uzbūve, produkta īpašības un ūdens saturs procentos;
 (e)  tādiem kritērijiem kā izskats, konsistence, uzbūve, produkta īpašības un ūdens saturs procentos;
(f)  ražošanā izmantotajām konkrētajām vielām, komponentiem vai sastāvdaļām, tostarp to kvantitatīvo saturu, tīrību un identifikāciju;
 (f)  ražošanā izmantotajām konkrētajām vielām, komponentiem vai sastāvdaļām, tostarp to kvantitatīvo saturu, tīrību un identifikāciju;
(g)  audzēšanas veidu un ražošanas metodi, tostarp vīndarības metodēm, un progresīvām ilgtspējīgas ražošanas sistēmām;
 (g)  audzēšanas veidu un ražošanas metodi, tostarp vīndarības metodēm, dzīvnieku barošanas metodēm, un progresīvām ilgtspējīgas ražošanas sistēmām;
(h)  misas un vīna kupāžu, tostarp uz attiecīgajām definīcijām, sajaukšanu un tās ierobežojumiem;
 (h)  misas un vīna kupāžu, tostarp uz attiecīgajām definīcijām, sajaukšanu un tās ierobežojumiem;
(i)  savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežumu, konservācijas metodi un temperatūru, uzglabāšanu un transportu;
 (i)  savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežumu, konservācijas metodi un temperatūru, uzglabāšanu un transportu;
(j)  audzēšanas un/vai izcelsmes vietu, izņemot attiecībā uz mājputnu gaļu un ziežamajiem taukiem;
 (j)  audzēšanas un/vai izcelsmes vietu;
(k)  noteiktu vielu un metožu izmantošanas ierobežojumiem;
 (k)  noteiktu vielu un metožu izmantošanas ierobežojumiem;
(l)  īpašu izmantojumu;
 (l)  īpašu izmantojumu;
(m)  nosacījumiem par tādu produktu realizāciju, turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, vai definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti 78. pantā, kā arī par blakusproduktu realizāciju.
 (m)  nosacījumiem par tādu produktu realizāciju, turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, vai definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti 78. pantā, kā arī par blakusproduktu realizāciju;
(ma)  dzīvnieku labturību.
4.  Papildus 1. punktam, tirdzniecības standartus var piemērot vīna nozarei. Panta 3. punkta f), g), h), k) un m) apakšpunktu piemēro minētajai nozarei.
 4.  Papildus 1. punktam, tirdzniecības standartus var piemērot vīna nozarei. Panta 3. punkta f), g), h), k) un m) apakšpunktu piemēro minētajai nozarei.
5.  Nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka, neskarot 84. līdz 88. pantu un IX pielikumu, un tajos ņem vērā:
 5.  Nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka, neskarot 84. līdz 88. pantu un IX pielikumu, un tajos ņem vērā:
(a)  attiecīgā produkta specifiskās iezīmes;
 (a)  attiecīgā produkta specifiskās iezīmes;
(b)  vajadzību nodrošināt apstākļus, lai veicinātu šo produktu laišanu tirgū;
 (b)  vajadzību nodrošināt apstākļus, lai veicinātu šo produktu laišanu tirgū;
(c)  ražotāju ieinteresētību paziņot informāciju par produktu un audzēšanas specifiku un patērētāju ieinteresētību saņemt atbilstīgu un pārredzamu informāciju par produktu, tostarp par audzēšanas vietu, kas jānosaka katram atsevišķam gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī, pirms tam veicot izvērtējumu jo īpaši par to, kādas ir tirgus dalībnieku izmaksas un administratīvais slogs, un par to, kādu labumu tas dod ražotājiem un gala patērētājam;
 (c)  ražotāju ieinteresētību paziņot informāciju par produktu un audzēšanas specifiku un patērētāju ieinteresētību saņemt atbilstīgu un pārredzamu informāciju par produktu, tostarp par audzēšanas vietu, kas jānosaka katram atsevišķam gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī, pirms tam veicot izvērtējumu jo īpaši par to, kādas ir tirgus dalībnieku izmaksas un administratīvais slogs, un par to, kādu labumu tas dod ražotājiem un gala patērētājam;
(d)  metodes, kas pieejamas produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai;
 (d)  metodes, kas pieejamas produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai;
(e)  starptautisko organizāciju pieņemtos standarta ieteikumus.
 (e)  starptautisko organizāciju pieņemtos standarta ieteikumus.
(f)  nepieciešamību saglabāt produktu dabiskās un pamata īpašības un neradīt būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā.
 (f)  nepieciešamību saglabāt produktu dabiskās un pamata īpašības un neradīt būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā.
6.  Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un vajadzību uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un to ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. punktā doto nozaru sarakstu. Šie deleģētie akti attiecas tikai un vienīgi uz pierādītām vajadzībām, kuras izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produkta inovācijas un par kurām Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, īpaši izvērtējot patērētāju vajadzības, izmaksas un administratīvo slogu, kas gulstas uz tirgus dalībniekiem, tostarp ietekmi uz iekšējo tirgu un starptautisko tirdzniecību, un ieguvumus ražotājiem un tiešajiem patērētājiem.
 6.  Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un vajadzību uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un to ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 1. punktā doto nozaru sarakstu. Šie deleģētie akti attiecas tikai un vienīgi uz pierādītām vajadzībām, kuras izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produkta inovācijas un par kurām Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, īpaši izvērtējot patērētāju vajadzības, izmaksas un administratīvo slogu, kas gulstas uz tirgus dalībniekiem, tostarp ietekmi uz iekšējo tirgu un starptautisko tirdzniecību, un ieguvumus ražotājiem un tiešajiem patērētājiem.”
____________________
 ____________________
27. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).
 27. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.h punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
78. pants
(5h)  regulas 78. pantu aizstāj ar šādu:
78. pants
 “78. pants
Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi attiecībā uz konkrētām nozarēm un produktiem
 Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi attiecībā uz konkrētām nozarēm un produktiem
1.  Attiecīgā gadījumā papildus piemērojamiem tirdzniecības standartiem VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus piemēro šādām nozarēm vai produktiem:
 1.  Attiecīgā gadījumā papildus piemērojamiem tirdzniecības standartiem VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus piemēro šādām nozarēm vai produktiem:
a)  liellopu un teļa gaļa;
 a)  liellopu un teļa gaļa;
aa)  aitas un jēra gaļa;
b)  vīns;
 b)  vīns;
c)  piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
 c)  piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;
d)  mājputnu gaļa;
 d)  mājputnu gaļa;
e)  olas;
 e)  olas;
f)  ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā; un
 f)  ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā; un
g)  olīveļļa un galda olīvas.
 g)  olīveļļa un galda olīvas.
2.  VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus vai tirdzniecības nosaukumus Savienībā var lietot tikai tāda produkta tirdzniecībai, kas atbilst attiecīgajām prasībām, kuras izklāstītas minētajā pielikumā.
 2.  VII pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus vai tirdzniecības nosaukumus Savienībā var lietot tikai tāda produkta tirdzniecībai un noieta veicināšanai, kas atbilst attiecīgajām prasībām, kuras izklāstītas minētajā pielikumā. VII pielikumā var paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādi apzīmējumi vai tirdzniecības nosaukumi tirdzniecībā un noieta veicināšanā tiek aizsargāti pret viltošanu, imitāciju vai nelikumīgu izmantošanu.
3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem, atkāpēm vai izņēmumiem VII pielikumā noteiktajās definīcijās un tirdzniecības nosaukumos. Minētie deleģētie akti stingri attiecas tikai uz pierādītām vajadzībām, kas izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produktu inovācijas.
 3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz grozījumiem, atkāpēm vai izņēmumiem VII pielikumā noteiktajās definīcijās un tirdzniecības nosaukumos. Minētie deleģētie akti stingri attiecas tikai uz pierādītām vajadzībām, kas izriet no jauna patērētāju pieprasījuma, tehniskā progresa vai nepieciešamības pēc produktu inovācijas.
4.  Lai nodrošinātu to, ka tirgus dalībniekiem un dalībvalstīm ir skaidra un pareiza izpratne par definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem, kas paredzēti VII pielikumā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz noteikumiem to precizē­ šanai un piemērošanai.
 4.  Lai nodrošinātu to, ka tirgus dalībniekiem un dalībvalstīm ir skaidra un pareiza izpratne par definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem, kas paredzēti VII pielikumā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz noteikumiem to precizēšanai un piemērošanai.
5.  Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un piena produktu tirgus attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai precizētu piena produktus, attiecībā uz kuriem jānorāda, no kādām dzīvnieku sugām piens ir iegūts, ja tas nav govs piens, un lai paredzētu nepieciešamos noteikumus.
 5.  Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un piena produktu tirgus attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai precizētu piena produktus, attiecībā uz kuriem jānorāda, no kādām dzīvnieku sugām piens ir iegūts, ja tas nav govs piens, un lai paredzētu nepieciešamos noteikumus. ”
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.i punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
79.a pants (jauns)
(5i)  Iekļauj šādu pantu:
“79.a pants
Olīveļļas maisīšana ar citu augu eļļu
1.  Olīveļļas maisīšana ar citu augu eļļu ir aizliegta.
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot sankcijas ekonomikas dalībniekiem, kuri neievēro šā panta 1. punktu.”
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.j punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
79.b pants (jauns)
(5j)  Iekļauj šādu pantu:
“79.b pants
Tirdzniecības noteikumi attiecībā uz olīvu un olīveļļas nozari
Lai ņemtu vērā olīvu un olīveļļas nozares specifiskās īpašības, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot galda olīvu un olīveļļas tirdzniecības noteikumu saskaņošanu.”
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
81. pants – 2. punkts
(6)  regulas 81. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
 svītrots
“2. Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes, kuras vīna ražošanai dalībvalstu teritorijā var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt.
Dalībvalstis var klasificēt vīna vīnogu šķirnes, ja:
a)  attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera vai Vitis labrusca sugas; vai
b)  attiecīgā šķirne ir iegūta no krustojumiem starp Vitis vinifera sugu, Vitis labrusca sugu un citām Vitis ģints sugām.
Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.;”
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
81. pants – 2. punkts
(6a)  regulas 81. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes, kuras vīna ražošanai dalībvalstu teritorijā var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt.
 “2. Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes, kuras vīndarībai dalībvalstu teritorijā var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt.
Dalībvalstis var klasificēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
 Dalībvalstis var klasificēt vīna vīnogu šķirnes, ja:
a)  attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai ir iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām;
 a)  attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai attiecīgā šķirne ir iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām.
b)  attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.
 b)  attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: Noah, Othello, Isabelle, Jacquez, Clinton un Herbemont.
Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis var atļaut Vitis Labrusca vai otrās daļas b) apakšpunktā minēto šķirņu pārstādīšanu esošajos vēsturiskajos vīna dārzos, ja vien nav palielināta vīnkoka Vitis Labrusca pašreizējā platība.
Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas.
 Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc svītrošanas. ”
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
90.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  tādas analītiskas datubāzes izveidi, kas satur izotopu datus un palīdzēs atklāt krāpšanu un kas jāveido, balstoties uz dalībvalstu ievāktiem paraugiem;
 a)  tādas analītiskas datubāzes izveidi vai uzturēšanu, kas satur izotopu datus un palīdzēs atklāt krāpšanu un kas jāveido, balstoties uz dalībvalstu ievāktiem paraugiem;
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
92. pants – 1. punkts
(8a)  regulas 92. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem piemēro produktiem, kas minēti VII pielikuma II daļas 1., 3.līdz 6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.
 “1. Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem piemēro tikai produktiem, kas minēti VII pielikuma II daļas 1., 3. līdz 6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.“
Grozījums Nr. 235/rev
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
93. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa
(a)  “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē 92. panta 1. punktā minētu produktu:
 (a)  “cilmes vietas nosaukums” ir reģiona, īpašas vietas vai — ārkārtējos un pienācīgi pamatojamos gadījumos — valsts nosaukums, ko izmanto, lai aprakstītu 92. panta 1. punktā minētu produktu:
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
93. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
i)  kura kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgajiem dabas un – attiecīgā gadījumā – cilvēka faktoriem;
 i)  kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tās dabas un cilvēka faktoriem;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
93. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
ii)  kā cēlušos konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;
 svītrots
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
93. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – va punkts (jauns)
va)  tas nav “ar samazinātu spirta saturu” vai “bezalkoholisks”, kā noteikts VII pielikuma II daļas 18. un 19. punktā;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
94. pants – 1. punkts – ievaddaļa
(10)  regulas 94. panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:
 svītrots
“Pieteikumos nosaukumu kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai ietver:”
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
94. pants
(10a)  regulas 94. pantu aizstāj ar šādu:
94. pants
 “94. pants
Aizsardzības pieteikumi
 Aizsardzības pieteikumi
1.  Pieteikumos uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver tehnisko dokumentāciju, kurā norādīts:
 1.  Pieteikumos uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver šādus elementus:
(a)  aizsargājamais nosaukums;
 (a)  aizsargājamais nosaukums;
(b)  pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukumu un adrese;
 (b)  pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukumu un adrese;
(c)  produkta specifikācija saskaņā ar 2. punktu un
 (c)  produkta specifikācija saskaņā ar 2. punktu un
(d)  vienots dokuments, kurā sniegts 2. punktā minētās produkta specifikācijas kopsavilkums.
 (d)  vienots dokuments, kurā sniegts 2. punktā minētās produkta specifikācijas kopsavilkums.
2.  Produkta specifikācija dod ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt produkcijas nosacījumus, kas saistīti ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Produkta specifikācijā ir vismaz šāda informācija:
 2.  Produkta specifikācija dod ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt produkcijas nosacījumus, kas saistīti ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Produkta specifikācijā ir vismaz šāda informācija:
(a)  aizsargājamais nosaukums;
 (a)  aizsargājamais nosaukums;
(b)  vīna vai vīnu apraksts:
 (b)  vīna vai vīnu apraksts:
(i)  attiecībā uz vīniem, kuriem norādīts cilmes vietas nosaukums, to galveno analītisko un organoleptisko īpašību apraksts,
 (i)  attiecībā uz vīniem, kuriem norādīts cilmes vietas nosaukums, to galveno analītisko un organoleptisko īpašību apraksts,
(ii)  attiecībā uz vīniem, kuriem norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, to galveno analītisko īpašību apraksts, kā arī organoleptisko īpašību novērtējums vai norāde;
 (ii)  attiecībā uz vīniem, kuriem norādīta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, to galveno analītisko īpašību apraksts, kā arī organoleptisko īpašību novērtējums vai norāde;
(c)  vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi to ražošanā;
 (c)  vajadzības gadījumā īpašās vīndarības metodes, kas izmantotas vīna vai vīnu ražošanā, kā arī attiecīgi ierobežojumi to ražošanā;
(d)  
attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;
 (d)  attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala robežas;
(e)  maksimālā ražība no hektāra;
 (e)  maksimālā ražība no hektāra;
(f)  norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns vai vīni;
 (f)  norāde uz vīna vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns vai vīni;
(g)  sīka raksturojoša informācija, kas apstiprina 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto saikni;
 (g)  sīka raksturojoša informācija, kas apstiprina šādas saiknes:
(i)  attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu — saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi un informāciju par minētās ģeogrāfiskās vides dabas un cilvēka faktoriem, kas minēta 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā;
(ii)  attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi — saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā;
(ga)  attiecīgā gadījumā — tās devums ilgtspējīgā attīstībā;
(h)  piemērojamās prasības, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīm prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem;
 (h)  piemērojamās prasības, kas paredzētas Savienības vai valsts tiesību aktos vai, ja dalībvalsts tā paredzējusi, tās organizācijas noteikumos, kuras pārziņā ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ņemot vērā, ka šīm prasībām jābūt objektīvām, nediskriminējošām un saderīgām ar Savienības tiesību aktiem;
(i)  to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu, un to konkrētie pienākumi.
 (i)  to iestāžu vai struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu, un to konkrētie pienākumi.
3.  Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, tajā papildus 1. un 2. punktā norādītajiem elementiem iekļauj pierādījumu tam, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.
 3.  Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, tajā papildus 1. un 2. punktā norādītajiem elementiem iekļauj pierādījumu tam, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.”
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
96. pants – 5. punkts – 1.a un 1.b daļas (jaunas)
(10b)  regulas 96. panta 5. punktam pievieno šādas daļas:
“Iesniedzot aizsardzības pieprasījumu Komisijā saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalsts iekļauj paziņojumu, ka tā uzskata, ka iesniegtais pieprasījums atbilst šajā regulas iedaļā ietvertajām prasībām un ka tā apstiprina, ka vienīgais 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītais vienotais dokuments ir patiess šā produkta specifikācijas kopsavilkums.
Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem valsts procedūras ietvaros saņemtiem iebildumiem.”
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
96. pants – 7. punkts
7.  Attiecīgā gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai apturētu 97. panta 2. punktā minēto pieteikuma pārbaudi, līdz valsts tiesa vai cita valsts struktūra ir pasludinājusi spriedumu lietā, kurā apstrīdēts aizsardzības pieteikums, attiecībā uz ko dalībvalsts iepriekšējā valsts procedūrā saskaņā ar 5. punktu ir atzinusi, ka tas atbilst prasībām.
 svītrots
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.”;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
97. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisija pārbauda aizsardzības pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 94. pantu un 96. panta 5. punktu. Tā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās iepriekšējās valsts procedūras iznākumu, pārbauda, vai tajos nav acīmredzamu kļūdu.
 Komisija pārbauda aizsardzības pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 94. pantu un 96. panta 5. punktu. Tā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās iepriekšējās valsts procedūras iznākumu, pārbauda, vai tajos nav acīmredzamu kļūdu. Šī pārbaude īpaši pievērš uzmanību 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam vienotajam dokumentam.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
103. pants – 4. punkts
(14)  regulas 103. pantā pievieno šādu 4. punktu:
 svītrots
“4. Aizsardzību, kas minēta 2. punktā, piemēro arī precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā, un precēm, kas tiek pārdotas Savienībā ar elektroniskās tirdzniecības līdzekļiem.”;
Grozījums Nr. 263/rev
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
103. pants
(14a)   regulas 103. pantu aizstāj ar šādu:
103. pants
 “103. pants
Aizsardzība
 Aizsardzība
1.  Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var lietot ikviens tirgus dalībnieks, kas tirgo vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgo produkta specifikāciju.
 1.  Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var lietot ikviens tirgus dalībnieks, kas tirgo vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgo produkta specifikāciju.
2.  Aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā arī vīns, kuram izmanto šo aizsargāto nosaukumu saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:
 2.  Aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā arī vīns, kuram izmanto šo aizsargāto nosaukumu saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:
(a)  jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:
 (a)  jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:
(i)  attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai
 (i)  attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai
(ii)  ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;
 (ii)  ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija, tostarp, ja reģistrētais nosaukums tiek izmantots kā sastāvdaļa;
(b)  ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi "veids", "tips", "metode", "ražots kā", "atdarinājums", "buķete", "līdzīgs" vai tamlīdzīgi vārdi;
 (b)  ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz to, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, tostarp, ja minētie reģistrētie nosaukumi tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
(c)  jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem, kā arī tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;
 (c)  jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem, kā arī tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;
(d)  jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
 (d)  jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi;
(da)   jebkādas negodprātīgas norādes uz domēna nosaukumu, kas ir līdzīgs vai kas pilnīgi vai daļēji var radīt tā noturēšanu par aizsargātu nosaukumu.
3.  Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nevar Savienībā kļūt par sugasvārdiem 101. panta 1. punkta nozīmē.
 3.  Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nevar Savienībā kļūt par sugasvārdiem 101. panta 1. punkta nozīmē.
3.a   Aizsardzību, kas minēta 2. punktā, piemēro arī precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā, un precēm, kas tiek pārdotas Savienībā ar elektroniskās tirdzniecības līdzekļiem.
3.b   Ja uz vīna, kam piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ģeogrāfisko apgabalu attiecas cits aizsargāts cilmes vietas nosaukums, kura ģeogrāfiskais apgabals ir lielāks, dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar kādiem attiecīgajiem vīniem var piešķirt šo citu aizsargāto cilmes vietas nosaukumu. Šiem nosacījumiem jābūt iekļautiem attiecīgo vīnu produkta specifikācijās.”
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
105. pants
(14b)  regulas 105. pantu aizstāj ar šādu:
105. pants
 “105. pants
Produkta specifikācijas grozījumi
 Produkta specifikācijas grozījumi
Pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanu, jo īpaši lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai grozītu 94. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētā ģeogrāfiskā apgabala robežas. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.
 1.  Pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanu, jo īpaši lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai grozītu 94. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētā ģeogrāfiskā apgabala robežas. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.
1.a  Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma: grozījumi, kuriem vajadzīga iebildumu procedūra Savienības līmenī (“Savienības nozīmes grozījumi”), un grozījumi, kuri risināmi dalībvalsts vai trešās valsts līmenī (“standarta grozījumi”).
Grozījumu uzskata par Savienības nozīmes grozījumu, ja:
(a)  tas ietver izmaiņas aizsargātā cilmes vietas nosaukumā vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē;
(b)  tas sastāv no izmaiņām VII pielikuma II daļā minēto vīnkopības produktu kategorijās, vīnkopības produktu kategorijas pievienošanas vai dzēšanas;
(c)  tas potenciāli varētu atcelt 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un b) apakšpunkta i) punktā minēto saiti;
(d)  tas nosaka turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
Savienības grozījumu pieteikumos, ko iesniedz trešās valstis vai trešo valstu ražotāji, ietver pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajās trešās valstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.
Visi citi grozījumi tiek uzskatīti par standarta grozījumiem.
1.b  Pagaidu grozījums ir standarta grozījums, kas attiecas uz produkta specifikācijā veicamām pagaidu izmaiņām, ja publiskās iestādes ir noteikušas obligātus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ko oficiāli par tādiem atzinušas kompetentās iestādes.
1.c  Ja mainās ražošanas nosacījumi attiecībā uz vīnogulājiem, kas paredzēti produkcijas ražošanai ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, attiecībā uz esošajiem vīnogulājiem turpinās tiesības ražot produkciju ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu uz laiku, kas noteikts produkta specifikācijā, un vēlākais līdz to izaršanai.”
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
105.a pants (jauns)
(14c)  Iekļauj šādu pantu:
“105.a pants
Grozījumi Savienības līmenī
1.  Pieteikums Savienības grozījumu apstiprināšanai produktu specifikācijās mutatis mutandis ievēro 94. un 96. līdz 99. pantā noteikto procedūru. Pieteikumi Savienības grozījumu apstiprināšanai produktu specifikācijās tiek uzskatīti par pieņemamiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar 105. pantu un ja tie ir pilnīgi, izsmeļoši un pienācīgi aizpildīti. Komisijas apstiprinājums pieteikumiem par Savienības grozījuma apstiprināšanu produkta specifikācijās attiecas tikai uz grozījumiem, kas iesniegti pašā pieteikumā.
2.  Ja, pamatojoties uz 97. panta 2. punktā noteikto pārbaudi, Komisija uzskata, ka ir izpildīti visi 97. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, tā pieprasījumu Savienības grozījumam publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Galīgo lēmumu par grozījuma apstiprināšanu pieņem bez 229. panta 2. punktā noteiktās pārbaudes procedūras piemērošanas, izņemot gadījumus, kad ir ticis iesniegts pieņemams iebildums, vai gadījumā, ja pieprasījums ir ticis noraidīts, un šādā gadījumā ir attiecināma 99. panta otrā daļa.
3.  Ja pieteikumu uzskata par nepieņemamu, dalībvalsts vai trešās valsts kompetentās iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura darbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, tiek informēts par iemesliem, uz kuru pamata pieteikums atzīts par nepieņemamu.
4.  Pieteikumos Savienības grozījumu apstiprināšanai ietver vienīgi Savienības grozījumus. Ja pieteikums Savienības grozījumam ietver arī standarta vai pagaidu grozījumus, Savienības grozījumu procedūru piemēro tikai Savienības grozījumiem. Standarta vai pagaidu grozījumus uzskata par neiesniegtiem.
5.  Pārbaudot grozījumu pieteikumu, Komisija galveno uzmanību vērš uz ierosinātajiem grozījumiem.”
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
105.b pants (jauns)
(14d)  Iekļauj šādu pantu:
“105.b pants
Standarta grozījumi
1.  Standarta grozījumus apstiprina un publisko dalībvalstis, kurās atrodas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals.
Pieteikumu produkta specifikācijas standarta grozījumu apstiprināšanai iesniedz tās dalībvalsts iestādēm, ar kuru ir saistīts cilmes vietas vai norādes ģeogrāfiskais apgabals. Pieteikumu iesniedzēji izpilda 95. pantā izklāstītās prasības. Ja produkta specifikācijas standarta grozījuma apstiprināšanas pieteikumu neiesniedz tas pieteikuma iesniedzējs, kurš iesniedza produkta specifikācijā norādītā nosaukuma vai nosaukumu aizsardzības pieteikumu, dalībvalsts attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam dod iespēju sniegt piebildes par konkrēto pieteikumu, ja attiecīgais pieteikuma iesniedzējs vēl pastāv.
Pieteikumā standarta grozījumiem norāda standarta grozījumu aprakstu, sniedz kopsavilkumu par iemesliem, kuru dēļ grozījumi ir vajadzīgi, un apliecina, ka ierosinātie grozījumi ir kvalificējami kā standarta grozījumi saskaņā ar 105. pantu.
2.  Ja dalībvalsts uzskata, ka vajadzīgās prasības ir izpildītas, tā var apstiprināt standarta grozījumu un to publiskot. Apstiprināšanas lēmums attiecīgā gadījumā ietver grozīto konsolidēto vienoto dokumentu un grozīto konsolidēto produkta specifikāciju.
Standarta grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots. Dalībvalsts paziņo standarta grozījumus Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu.
3.  Standarta izmaiņu apstiprināšanas lēmumus par vīnkopības produktiem, kas nāk no trešām valstīm, pieņem saskaņā ar šajā valstī spēkā esošo sistēmu, un Komisiju par to informē ražotājs vai ražotāju grupa, kam ir likumiskas intereses, vai nu nosūtot tieši Komisijai, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc grozījumu publiskošanas datuma.
4.  Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, attiecīgās dalībvalstis piemēro standarta grozījumu procedūru atsevišķi tai apgabala daļai, kas atrodas to teritorijā. Standarta grozījums ir piemērojams pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kas pēdējā apstiprinājusi standarta grozījumu, to nosūta Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās standarta grozījumu apstiprināšanas lēmuma publiskošanas.
Ja viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis nepieņem pirmajā daļā minēto valsts lēmumu par apstiprināšanu, jebkura attiecīgā dalībvalsts var iesniegt pieteikumu saskaņā ar Savienības grozījumu procedūru. Šādu noteikumu arī piemēro mutatis mutandis, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.”
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
105.c pants (jauns)
(14e)  Iekļauj šādu pantu:
“105.c pants
Pagaidu grozījumi
1.  Pagaidu grozījumus apstiprina un publisko dalībvalsts, ar kuru ir saistīts cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfiskais apgabals. Tos kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots valsts lēmums par apstiprināšanu. Pagaidu grozījums ir piemērojams dalībvalstī, tiklīdz tas ir publiskots.
2.  Ja ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, pagaidu grozījumu procedūru attiecīgajās dalībvalstīs piemēro atsevišķi attiecībā uz to apgabala daļu, kas atrodas to teritorijā. Pagaidu grozījumi ir piemērojami tikai pēc tam, kad kļūst piemērojams pēdējais valsts lēmums par apstiprināšanu. Dalībvalsts, kura pēdējā apstiprina pagaidu grozījumu, to paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc datuma, kurā publiskots tās lēmums par apstiprināšanu. Šo noteikumu mutatis mutandis piemēro arī tad, ja viena vai vairākas attiecīgās valstis ir trešās valstis.
3.  Pagaidu grozījumus attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīnkopības produktiem kopā ar pagaidu grozījumus pamatojošajiem iemesliem individuālais ražotājs vai ražotāju grupa, kam ir likumīgas intereses, vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to apstiprināšanas datuma.
4.  Komisija šādus grozījumus publisko trīs mēnešu laikā no datuma, kurā paziņojums saņemts no dalībvalsts, trešās valsts vai trešās valsts individuālā ražotāja vai ražotāju grupas. Pagaidu grozījums ir piemērojams Savienības teritorijā, tiklīdz Komisija to ir publiskojusi.”
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
106. pants
(15)  regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:
 svītrots
“106. pants
Anulēšana
Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem anulē cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja ir spēkā viens vai vairāki šādi apstākļi:
a)  ja vairs netiek garantēta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai;
b)  ja vismaz septiņus secīgus gadus tirgū nav laists neviens produkts ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
c)  ja pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, paziņo, ka vairs nevēlas saglabāt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
106. pants
(15a)  regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:
106. pants
 “106. pants
Anulēšana
 Anulēšana
Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, anulējot cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 1.   Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, anulējot cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja ir spēkā viens vai vairāki šādi apstākļi:
a)   ja vairs netiek garantēta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai;
b)   ja vismaz septiņus secīgus gadus tirgū nav laists neviens produkts ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;
c)   ja pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, paziņo, ka vairs nevēlas saglabāt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību..
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1.a  Ja Komisija uzskata, ka anulēšanas pieprasījums nav pieņemams, tā informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kas iesniedza pieprasījumu, par iemesliem, uz kuru pamata pieprasījums atzīts par nepieņemamu.
1.b  Pamatoti iebilduma paziņojumi saistībā ar anulēšanu ir pieņemami tikai tad, ja tie liecina, ka ieinteresētā persona komerciālā ziņā ir atkarīga no reģistrētā nosaukuma. ”
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
106.a pants (jauns)
(15b)  Iekļauj šādu pantu:
“106.a pants
Pagaidu marķējums un noformējums
Kad pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību ir pārsūtīts Komisijai, ražotāji to var norādīt marķējumā un noformējumā un izmantot valsts logotipus un norādes atbilstoši Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) Nr. 1169/2011.
Savienības simbolus, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Savienības norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un Savienības saīsinājumus “ACVN” vai “AĢIN” marķējumā var norādīt tikai pēc tam, kad ir publicēts lēmums par aizsardzības piešķiršanu attiecīgajam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
Ja pieteikumu noraida, jebkādus vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var tirgot, līdz izbeidzas krājumi.”
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
107.a pants (jauns)
(15c)  pievieno šādu pantu:
“107.a pants
Produktu specifikācijas piemērošana apgabaliem, kuros ražo vīna dzērienus
Dalībvalstis var piemērot produktu specifikācijas 94. panta 2. punkta izpratnē tiem apgabaliem, kuros ražo vīnu, kas ir piemērots vīna dzērienu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanai, kuri ir reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumu.”
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
116.a pants – 3. punkts
3.  Savienībā kompetentā iestāde, kas minēta 2. punktā, vai viena vai vairākas deleģētās struktūras Regulas (ES) 2017/625 3. panta 5. punkta nozīmē, kuras pilda produktu sertifikācijas struktūras pienākumus saskaņā ar minētās regulas II sadaļas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem, pārliecinās, kā katru gadu vīna ražošanā un iepakošanā vai pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija.
 3.  Savienībā kompetentā iestāde, kas minēta 2. punktā, vai viena vai vairākas deleģētās struktūras Regulas (ES) 2017/625 3. panta 5. punkta nozīmē, kuras pilda produktu sertifikācijas struktūras pienākumus saskaņā ar minētās regulas II sadaļas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem, pārliecinās, kā katru gadu vīna ražošanā un iepakošanā vai pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, tostarp dalībvalstī, kurā vīns tiek ražots.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
116.a pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Panta 3. punktā uzskaitītās pārbaudes sastāv no administratīvām pārbaudēm un no pārbaudēm ražošanas vietā. Šīs pārbaudes drīkst tikt ierobežotas līdz administratīvām pārbaudēm tikai tad, ja tās ir drošas un ļauj pārliecināties par pilnīgu atbilstību produktu specifikācijā noteiktajām prasībām un nosacījumiem.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
116.a pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Lai pārbaudītu produkta specifikāciju ievērošanu, 3. punktā minētās kompetentās iestādes vai kontroles struktūras var kontrolēt tirgus dalībniekus, kas veic darbību citā dalībvalstī, ja tie piedalās tāda produkta iepakošanā, kam ir to teritorijā reģistrēts ACVN. Ņemot vērā uzticību, ko tās attiecībā uz iepriekšējo pārbaužu rezultātiem var sniegt tirgus dalībniekiem un to produktiem, 3. punktā minētās kontroles struktūras var vērst savas darbības uz galvenajiem aspektiem, kas jāpārbauda iepriekš noteiktās specifikācijās un par ko attiecīgie tirgus dalībnieki ir informēti.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
119. pants – 1. un 4. punkts
(18)  regulas 119. pantu groza šādi:
 svītrots
(a)  panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:
“To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15., 16., 18. un 19. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:”;
(b)  pievieno šādu 4. punktu:
“4. Dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka 1. punktā minētie produkti, kuri nav marķēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek no tā izņemti.”
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
119. pants
(18a)  regulas 119. pantu aizstāj ar šādu:
119. pants
 “119. pants
Obligātas ziņas
 Obligātas ziņas
1.  To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:
 1.  To VII pielikuma II daļas 1. līdz 11., 13., 15.,16., 18. un 19. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:
a)  vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu;
 a)  vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu;
b)  vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
 b)  vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
i)  termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, un
 i)  termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”,
ii)  aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
 un ii) aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;
c)  faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;
 c)  faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;
d)  norāde uz izcelsmi;
 d)  norāde uz izcelsmi;
e)  norāde uz pudeļu pildītāju vai – dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā – ražotāja vai pārdevēja nosaukums;
 e)  norāde uz pudeļu pildītāju vai — dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā — ražotāja vai pārdevēja nosaukums;
f)  norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti; un
 f)  norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti;
g)  dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā – norāde uz cukura saturu.
 g)  dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā — norāde uz cukura saturu;
ga)  uzturvērtības norāde, kuras saturs var tikt ierobežots līdz produkta enerģētiskajai vērtībai, un
gb)  sastāvdaļu saraksts.
2.  Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, norādi uz vīnkopības produkta kategoriju var neminēt vīniem, uz kuru etiķetes ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
 2.  Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, norādi uz vīnkopības produkta kategoriju var neminēt vīniem, uz kuru etiķetes ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
3.  Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:
 3.  Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:
a)  ja uz etiķetes saskaņā ar 94. panta 2. punktā minēto produkta specifikāciju ir norādīts tradicionāls apzīmējums saskaņā ar 112. panta a) apakšpunktu;
 a)  ja uz etiķetes saskaņā ar 94. panta 2. punktā minēto produkta specifikāciju ir norādīts tradicionāls apzīmējums saskaņā ar 112. panta a) apakšpunktu;
b)  ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 227. pantu, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējai marķēšanas praksei.
 b)  ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 227. pantu, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējai marķēšanas praksei.
3.a  Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta ga) apakšpunkta piemērošanu, enerģētiskā vērtība tiek:
a)  izteikta ar skaitļiem un vārdiem vai simboliem, un jo īpaši simbolu (E), kas apzīmē enerģētisko vērtību;
b)  aprēķināta, izmantojot pārrēķina koeficientu, kas uzskaitīts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIV pielikumā;
c)  izteikta kā vidējā vērtība kilokalorijās, kuras pamatā ir:
i)  vīna ražotāja veiktā vīna analīze; vai
ii)  aprēķins, ko veic, pamatojoties uz vispārnoteiktiem un pieņemtiem datiem, kuru pamatā ir tipisko un raksturīgo vīnu vidējās vērtības;
d)  izteikta uz 100 ml. Papildus tam to var izteikt patēriņa vienībā, ko patērētājs var viegli atpazīt, ar nosacījumu, ka izmantotā vienība ir kvantificēta uz etiķetes un ka ir norādīts vienību skaits iepakojumā.
3.b  Atkāpjoties no 1. punkta gb) apakšpunkta, sastāvdaļu sarakstu var arī norādīt citā veidā, ne tikai uz pudeles (vai cita veida taras) etiķetes ar nosacījumu, ka uz etiķetes ir norādīta skaidra un tieša saikne. Tas nav jānorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta komerciāliem vai tirgvedības nolūkiem.
3.c  Dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka 1. punktā minētie produkti, kuri nav marķēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek no tā izņemti.
3.d  Tirgus dalībnieki, kas brīvprātīgi vēlas darīt zināmu patērētājiem vīna produktu kaloriju daudzumu no pārdošanas gada sākuma pirms šīs regulas stāšanās spēkā, piemēro 119. pantu visā pilnībā. ”
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
120. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(19a)  iekļauj šādu punktu:
fa)  norādījumi par vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 20. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
122. pants – 1. punkts –b, c, un d pakšpunkts
(20)  regulas 122. panta 1. punktu groza šādi:
 svītrots
(a)  punkta b) apakšpunkta ii) punktu svītro;
(b)  punkta c) apakšpunktā pievieno šādu iii) punktu:
“iii) terminiem, kas norāda uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem;”
(c)  punkta d) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:
“i) nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu un aizkorķējumu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu;”
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 20.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
122. pants
(20a)  regulas 122. pantu aizstāj ar šādu:
122. pants
 “122. pants
Deleģētās pilnvaras
 Deleģētās pilnvaras
1.  Lai ņemtu vērā v īna nozares specifiskas iezīmes, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem un ierobežojumiem attiecībā uz:
 1.  Lai ņemtu vērā v īna nozares specifiskas iezīmes, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem un ierobežojumiem attiecībā uz:
a)  tādu ziņu norādīšanu un izmantošanu marķējumā, kas nav paredzētas šajā iedaļā;
 a)  tādu ziņu norādīšanu un izmantošanu marķējumā, kas nav paredzētas šajā iedaļā;
b)  obligātajām ziņām, proti:
 b)  obligātajām ziņām, proti:
i)  terminiem, kas jāizmanto obligāto ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,
 i)  terminiem, kas jāizmanto obligāto ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,
ii)   terminiem, kas attiecas uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem,
iii)  noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar obligātajām ziņām,
 iii)  noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar obligātajām ziņām,
iv)  noteikumiem, kuri papildus 119. panta 2. punktā minētajām atkāpēm ļauj noteikt citas atkāpes, ar ko paredz, ka var nenorādīt vīnkopības produkta kategoriju, un
 iv)  noteikumiem, kuri papildus 119. panta 2. punktā minētajām atkāpēm ļauj noteikt citas atkāpes, ar ko paredz, ka var nenorādīt vīnkopības produkta kategoriju,
v)  noteikumiem par valodu lietojumu;
 v)  noteikumiem par valodu lietojumu; un
va)  noteikumiem attiecībā uz 119. panta 1. punkta gb) apakšpunktu;
c)  fakultatīvajām ziņām, proti:
 c)  fakultatīvajām ziņām, proti:
i)  terminiem, kas jāizmanto fakultatīvo ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,
 i)  terminiem, kas jāizmanto fakultatīvo ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,
ii)  noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar fakultatīvajām ziņām;
 ii)  noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar fakultatīvajām ziņām;
iia)  terminiem, kas attiecas uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem;
d)  noformējumu, proti:
 d)  noformējumu, proti:
i)  nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu,
 i)  nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu un aizkorķējumu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu;
ii)  nosacījumiem par “dzirkstošā vīna” tipa pudeļu un aizkorķējuma izmantošanu,
 ii)  nosacījumiem par “dzirkstošā vīna” tipa pudeļu un aizkorķējuma izmantošanu,
iii)  noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar noformējumu,
 iii)  noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar noformējumu,
iv)  noteikumiem par valodu lietojumu.
 iv)  noteikumiem par valodu lietojumu.
Komisija pieņem b) apakšpunkta va) punktā minētos deleģētos aktus ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc... [ šīs grozošās regulas piemērošanas datuma].
2.  Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku likumīgo interešu aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tādu vīnu pagaidu marķējumā un noformējumā, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst vajadzīgajām prasībām.
 2.  Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku likumīgo interešu aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tādu vīnu pagaidu marķējumā un noformējumā, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst vajadzīgajām prasībām.
3.  Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekiem netiek nodarīts kaitējums, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt dele­ ģētos aktus attiecībā uz pārejas noteikumiem par vīnu, kas laists tirgū un marķēts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri tika piemēroti pirms 2009. gada 1. augusta.
 3.  Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībniekiem netiek nodarīts kaitējums, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pārejas noteikumiem par vīnu, kas laists tirgū un marķēts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri tika piemēroti pirms 2009. gada 1. augusta.
4.  Lai ņemtu vērā specifiskās iezīmes, kas raksturīgas tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no šīs iedaļas attiecībā uz eksportējamiem produktiem, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.
 4.  Lai ņemtu vērā specifiskās iezīmes, kas raksturīgas tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus par atkāpēm no šīs iedaļas attiecībā uz eksportējamiem produktiem, ja tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem. ”
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
125. pants – virsraksts
(ba)  regulas 125. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
Cukura nozares nolīgumi
 “Cukurbiešu un cukurniedru nozaru nolīgumi”
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
125. pants – virsraksts
(bb)  regulas 126. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
Ziņojumi par cenām cukura tirgū
 “Ziņojumi par cenām tirgos”
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
126. pants – 1. daļa
(bc)  regulas 126. panta pirmo punktu aizstāj ar šādu:
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko tiek ieviesta sistēma ziņošanai par cenām cukura tirgū, tostarp par kārtību, kādā tiek publicēts šā tirgus cenu līmenis. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmajā daļā minētā sistēma balstās uz informāciju, kuru iesnieguši uzņēmumi, kas ražo balto cukuru, vai citi cukura tirdzniecībā iesaistīti tirgus dalībnieki. Pret šo informāciju izturas kā pret konfidenciālu informāciju.
 “Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko tiek ieviesta sistēma ziņošanai gan par cenām cukurbiešu cukura un cukurniedru cukura tirgos, gan par cenām etanola un cukura tirgos, tostarp par kārtību, kādā tiek publicēts šā tirgus cenu līmenis. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmajā daļā minētā sistēma balstās uz informāciju, kuru iesnieguši uzņēmumi, kas ražo cukuru vai etanolu, vai citi cukura vai etanola tirdzniecībā iesaistīti tirgus dalībnieki. Pret šo informāciju izturas kā pret konfidenciālu informāciju.”
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
148. pants
(22a)   regulas 148. pantu aizstāj ar šādu:
148. pants
 „148. pants
Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē
 Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē
1.  Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka tās teritorijā lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, un/vai nolemj, ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai par lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi, šāds līgums un/vai šāds piedāvājums noslēgt līgumu atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
 1.  Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka tās teritorijā lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, un/vai nolemj, ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai par lauksaimnieka veiktu svaigpiena piegādi, šāds līgums un/vai šāds piedāvājums noslēgt līgumu atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi ir aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja svaigpiena piegādi veic ar viena vai vairāku piena savācēju starpniecību.
 Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi ir aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja svaigpiena piegādi veic ar viena vai vairāku piena savācēju starpniecību.
Šajā pantā "savācējs" ir uzņēmums, kas no lauksaimnieka vai cita savācēja saņemto svaigpienu transportē svaigpiena pārstrādātājam vai nākamajam savācējam, un katrā no šiem gadījumiem īpašumtiesības uz svaigpienu tiek nodotas tālāk.
 Šajā pantā "savācējs" ir uzņēmums, kas no lauksaimnieka vai cita savācēja saņemto svaigpienu transportē svaigpiena pārstrādātājam vai nākamajam savācējam, un katrā no šiem gadījumiem īpašumtiesības uz svaigpienu tiek nodotas tālāk.
1.a  Ja dalībvalstis neizmanto šā panta 1. punktā paredzētās iespējas, ražotājs, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienības var pieprasīt, lai attiecībā uz jebkuru svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam starp pusēm tiktu slēgts rakstisks līgums un/vai lai attiecībā uz jebkuru šādu piegādi pirmais pircējs iesniegtu rakstisku piedāvājumu līguma noslēgšanai saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta pirmajā daļā.
 1.a  Ja dalībvalstis neizmanto šā panta 1. punktā paredzētās iespējas, ražotājs, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienības var pieprasīt, lai attiecībā uz jebkuru svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam starp pusēm tiktu slēgts rakstisks līgums un/vai lai attiecībā uz jebkuru šādu piegādi pirmais pircējs iesniegtu rakstisku piedāvājumu līguma noslēgšanai saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta pirmajā daļā.
Ja pirmais pircējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē, līgums un/vai līguma piedāvājums nav obligāts, neskarot pušu iespēju izmantot standarta līgumu, ko izstrādājusi starpnozaru organizācija.
 Ja pirmais pircējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē, līgums un/vai līguma piedāvājums nav obligāts, neskarot pušu iespēju izmantot standarta līgumu, ko izstrādājusi starpnozaru organizācija.
2.  Līgums un/vai līguma piedāvājums, kas minēts 1. un 1.a punktā:
 2.  Līgums un/vai līguma piedāvājums, kas minēts 1. un 1.a punktā:
(a)  tiek iesniegts pirms piegādes,
 (a)  tiek iesniegts pirms piegādes,
(b)  ir sagatavots rakstiski un
 (b)  ir sagatavots rakstiski un
(c)  satur šādus elementus:
 (c)  satur šādus elementus:
(i)  cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura:
 (i)  cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura:
—  ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai
 —  ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai
—  tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos dažādos faktorus, kas var ietvert tirgus rādītājus, kuri atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādātā svaigpiena kvalitāti vai sastāvu;
 —  tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos dažādos faktorus, kas ietver attiecīgus un viegli saprotamus rādītājus un ekonomiskos rādītājus, un galīgās cenas aprēķināšanas metodi, balstoties un atsaucoties uz attiecīgiem ražošanas un tirgus izmaksu rādītājiem, kuri ir viegli pieejami un saprotamā veidā atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādātā svaigpiena kvalitāti vai sastāvu.
Šajā nolūkā dalībvalstis, kuras nolēmušas piemērot 1. punktu, saskaņā ar objektīviem kritērijiem un pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem par ražošanu un pārtikas apriti, var paredzēt minētos rādītājus jebkurā laikā,
ii)  svaigpiena apjomu, ko var piegādāt un/vai kas ir jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku;
 (ii)   svaigpiena apjomu, ko var piegādāt vai kas ir jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku. Nedrīkst noteikt soda klauzulas par ikmēneša pārkāpumiem;
iii)  līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām;
 (iii)  līguma darbības ilgumu, kas var būt noteikts ilgums vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,(iv) informāciju par apmaksas termiņiem un procedūrām,
iv)  informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,
 iv)  informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,
v)  pasākumus svaigpiena savākšanai vai piegādei; un
 (v)  pasākumus svaigpiena savākšanai vai piegādei, un
vi)  noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.
 (vi)  noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.
3.  Atkāpjoties no 1. punkta, līgums un/vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja lauksaimnieks svaigpienu piegādā kooperatīvam, kura dalībnieks ir arī lauksaimnieks, ja minētā kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme ir kā tiem noteikumiem, kas paredzēti 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
 3.  Atkāpjoties no 1. un 1.a punkta, līgums un/vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja kooperatīva biedrs svaigpienu piegādā tam kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ja minētā kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme kā tiem noteikumiem, kas paredzēti 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
4.  Puses brīvi pārrunā visus lauksaimnieku, savācēju vai svaigpiena pārstrādātāju par svaigpiena piegādi noslēgto līgumu elementus, tostarp tos elementus, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.
 4.  Puses brīvi pārrunā visus lauksaimnieku, savācēju vai svaigpiena pārstrādātāju par svaigpiena piegādi noslēgto līgumu elementus, tostarp tos elementus, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.
Neatkarīgi no pirmās daļas, piemēro vienu vai abus no turpmāk minētajiem noteikumiem:
 Neatkarīgi no pirmās daļas, piemēro vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem noteikumiem:
a)  ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu par svaigpiena piegādi ir jābūt rakstiskam līgumam, tā var noteikt minimālo ilgumu, kas attieksies tikai uz rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju; šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
 (a)  ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu rakstisks līgums par svaigpiena piegādi ir obligāts, tā var noteikt:
i)  pienākumu pusēm vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi,
 (i)  pienākumu pusēm vienoties par sakarību starp konkrētu piegādāto daudzumu un cenu, kas maksājama par minēto piegādi,
ii)  minimālo ilgumu, kas piemērojams tikai rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju; Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
 (ii)  minimālo ilgumu, kas piemērojams tikai rakstiskiem līgumiem starp lauksaimnieku un pirmo svaigpiena pircēju; Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
b)  ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajam svaigpiena pircējam saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā līguma darbības ilgums, kā to šajā nolūkā nosaka valsts tiesību akti; šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību
 (b)  ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajam svaigpiena pircējam saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz lauksaimniekam rakstisks piedāvājums līguma noslēgšanai, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā līguma darbības ilgums, kā to šajā nolūkā nosaka valsts tiesību akti; Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
Otrā daļa neskar lauksaimnieka tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka tas par noraidījumu paziņo rakstiski. Šādā gadījumā puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.
 Otrā daļa neskar lauksaimnieka tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka tas par noraidījumu paziņo rakstiski. Šādā gadījumā puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 2. punkta c) apakšpunktā.
5.  Dalībvalstis, kuras izmanto šajā pantā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai kā tās tiek piemērotas.
 5.  Dalībvalstis, kuras izmanto šajā pantā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai par to, kā tās tiek piemērotas.
6.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta vienādu piemērošanu, un pasākumus saistībā ar paziņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 6.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta vienādu piemērošanu, un pasākumus saistībā ar paziņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
149. pants
(22b)  regulas 149. pantu aizstāj ar šādu:
149. pants
 “149. pants
Līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē
 Līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē
1.  Saskaņā ar 161. panta 1. punktu atzīta piena un piena produktu nozares ražotāju organizācija to lauksaimnieku vārdā, kas ir tās dalībnieki, attiecībā uz visu vai daļu no to kopējā ražošanas apjoma var risināt sarunas par līgumiem par lauksaimnieka svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai savācējam 148. panta 1. punkta trešās daļas nozīmē.
 1.  Saskaņā ar 161. panta 1. punktu atzīta piena un piena produktu nozares ražotāju organizācija to lauksaimnieku vārdā, kas ir tās dalībnieki, attiecībā uz visu vai daļu no to kopējā ražošanas apjoma var risināt sarunas par līgumiem par lauksaimnieka svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai savācējam 148. panta 1. punkta trešās daļas nozīmē.
2.  Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:
 2.  Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:
a)  neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai;
 a)  neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai;
b)  neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas apjomu;
 b)  neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas apjomu;
c)  ar noteikumu, ka konkrētai ražotāju organizācijai ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
 c)  ar noteikumu, ka konkrētai ražotāju organizācijai ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
i)  svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 3,5 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma,
 i)  svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 4,5 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma,
ii)  svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma, un
 ii)  svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma, un
iii)  svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma;
 iii)  svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma;
d)  ar noteikumu, ka attiecīgie lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma;
 d)  ar noteikumu, ka attiecīgie lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma;
e)  ar noteikumu, ka uz svaigpienu neattiecas pienākums piegādāt, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības kooperatīvā, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem; un
 e)  ar noteikumu, ka uz svaigpienu neattiecas pienākums piegādāt, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības kooperatīvā, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem; un
f)  ja ražotāju organizācija informē t ās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tā darbojas, par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas šādas sarunas.
 f)  ja ražotāju organizācija informē t ās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tā darbojas, par svaigpiena apjomu, par kuru tiek risinātas šādas sarunas.
3.  Neatkarīgi no 2. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem ražotāju organizācija var risināt sarunas, ievērojot 1. punktu, ar noteikumu, ka minētajai ražotāju organizācijai svaigpiena apjoms, par ko tiek risinātas minētās sarunas un kas tiek saražots vai piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, kuras svaigpiena ražošanas kopējais apjoms gadā ir mazāks par 500 000 tonnu, nepārsniedz 45 % no šīs dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma.
 3.  Neatkarīgi no 2. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem ražotāju organizācija var risināt sarunas, ievērojot 1. punktu, ar noteikumu, ka minētajai ražotāju organizācijai svaigpiena apjoms, par ko tiek risinātas minētās sarunas un kas tiek saražots vai piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, kuras svaigpiena ražošanas kopējais apjoms gadā ir mazāks par 500 000 tonnu, nepārsniedz 45 % no šīs dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma.
4.  Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver šādu ražotāju organizāciju apvienības.
 4.  Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver šādu ražotāju organizāciju apvienības.
5.  Lai piemērotu 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, Komisija ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem, publisko svaigpiena ražo­ šanas apjomus Savienībā un dalībvalstīs, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju.
 5.  Lai piemērotu 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, Komisija ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem, publisko svaigpiena ražošanas apjomus Savienībā un dalībvalstīs, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju.
6.  Atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, pat ja nav pārsniegtas tajos noteiktās robežvērtības, šā punkta otrajā daļā minētā konkurences iestāde var atsevišķā gadījumā nolemt, ka ražotāju organizācijai konkrētās sarunas vai nu būtu jāatsāk, vai tām vispār nebūtu jānotiek, ja konkurences iestāde uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu vai izvairītos nopietni kaitēt svaigpiena pārstrādes MVU, kas darbojas tās teritorijā.
 6.  Atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, pat ja nav pārsniegtas tajos noteiktās robežvērtības, šā punkta otrajā daļā minētā konkurences iestāde var atsevišķā gadījumā nolemt, ka ražotāju organizācijai konkrētās sarunas vai nu būtu jāatsāk, vai tām vispār nebūtu jānotiek, ja konkurences iestāde uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu vai izvairītos nopietni kaitēt svaigpiena pārstrādes MVU, kas darbojas tās teritorijā.
Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru. Citos gadījumos minēto lēmumu pieņem tās dalībvalsts valsts konkurences iestāde, uz kuru sarunas attiecas.
 Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru. Citos gadījumos minēto lēmumu pieņem tās dalībvalsts valsts konkurences iestāde, uz kuru sarunas attiecas.
Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms datuma, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
 Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
7.  Šajā pantā:
 7.  Šajā pantā:
a)  “valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1/200322 5. pantā;
 a)  “valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1/200322 5. pantā;
b)  “MVU” ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.
 b)  “MVU” ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.
8.  Dalībvalstis, kurās notiek sarunas saskaņā ar šo pantu, paziņo Komisijai par 2. punkta f) apakšpunkta un 6. punkta piemērošanu.
 8.  Dalībvalstis, kurās notiek sarunas saskaņā ar šo pantu, paziņo Komisijai par 2. punkta f) apakšpunkta un 6. punkta piemērošanu.
__________________
 __________________
22 Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
 22 Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.). ”
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
150. pants
(22c)  regulas 150. pantu aizstāj ar šādu:
150. pants
 “150. pants
Siera šķirņu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādes regulēšana
 Siera šķirņu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādes regulēšana
1.  Pēc ražotāju organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 152. panta 3. punktu, starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 157. panta 3. punktu, vai uzņēmumu grupas, kas minēta 3. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1151/2012, pieprasījuma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus par tādu siera šķirņu piegādes regulēšanu, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 1. un 2. punktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
 1.  Pēc ražotāju organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 152. panta 1. punktu vai 161. panta 1. punktu, starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar 157. panta 1. punktu, vai uzņēmumu grupas, kas minēta 3. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1151/2012, pieprasījuma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus par tādu siera šķirņu piegādes regulēšanu, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 1. un 2. punktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
2.  Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos noslēdz starp vismaz divām trešdaļām piena ražotāju vai viņu pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no šā panta 1. punktā minētā siera šķirnes ražošanai nepieciešamā svaigpiena, un attiecīgā gadījumā vismaz divām trešdaļām šīs siera šķirnes ražotāju, kas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, saražo vismaz divas trešdaļas minētās siera šķirnes.
 2.  Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos noslēdz starp vismaz divām trešdaļām piena ražotāju vai viņu pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no šā panta 1. punktā minētā siera šķirnes ražošanai nepieciešamā svaigpiena, un attiecīgā gadījumā vismaz divām trešdaļām šīs siera šķirnes ražotāju vai viņu pārstāvju, kas ģeogrāfiskajā apgabalā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, saražo vismaz divas trešdaļas minētās siera šķirnes.
3.  Piemērojot 1. punktu, attiecībā uz siera šķirnēm, kurām ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde svaigpienam, kā tas noteikts šīs siera šķirnes produkta specifikācijā, saistībā ar šo siera šķirni ir tāda pati kā ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
 3.  Piemērojot 1. punktu, attiecībā uz siera šķirnēm, kurām ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde svaigpienam, kā tas noteikts šīs siera šķirnes produkta specifikācijā, saistībā ar šo siera šķirni ir tāda pati kā ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
4.  Noteikumi, kas minēti 1. punktā:
 4.  Noteikumi, kas minēti 1. punktā:
a)  attiecas tikai uz attiecīgo produktu piedāvājuma regulējumu, un to mērķis ir saskaņot šīs siera šķirnes piedāvājumu ar pieprasījumu;
 a)  attiecas tikai uz attiecīgo produktu piedāvājuma regulējumu, un to mērķis ir saskaņot šīs siera šķirnes piedāvājumu ar pieprasījumu;
b)  ietekmē tikai attiecīgo produktu;
 b)  ietekmē tikai attiecīgo produktu;
c)  var būt saistoši ne vairāk kā trīs gadus, un šā laikposma beigās tos var atjaunot, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;
 c)  var būt saistoši ne vairāk kā piecus gadus, un šā laikposma beigās tos var atjaunot, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;
d)  nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;
 d)  nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;
e)  tie neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgās siera šķirnes pirmā tirdzniecības posma;
 e)  tie neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgās siera šķirnes pirmā tirdzniecības posma;
f)  nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp cenu orientējošu noteikšanu vai ieteikuma veidā;
 f)  nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp cenu orientējošu noteikšanu vai ieteikuma veidā;
g)  nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;
 g)  nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;
h)  nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;
 h)  nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;
i)  palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti un/vai pilnveidot attiecīgo produktu;
 i)  palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti un/vai pilnveidot attiecīgo produktu;
j)  neskar 149. pantu.
 j)  neskar 149. pantu.
5.  Šā panta 1. punktā minētos noteikumus publisko, izmantojot attiecīgās dalībvalsts oficiālu publikāciju.
 5.  Šā panta 1. punktā minētos noteikumus publisko, izmantojot attiecīgās dalībvalsts oficiālu publikāciju.
6.  Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi, un gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes ir atklājušas, ka šie nosacījumi nav ievēroti, atceļ 1. punktā minētos noteikumus.
 6.  Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi, un gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes ir atklājušas, ka šie nosacījumi nav ievēroti, atceļ 1. punktā minētos noteikumus.
7.  Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētos noteikumus, ko tās pieņēmušas. Komisija informē citas dalībvalstis par jebkādu paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu pieņemšanu.
 7.  Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētos noteikumus, ko tās pieņēmušas. Komisija informē citas dalībvalstis par jebkādu paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu pieņemšanu.
8.  Komisija jebkurā laikā var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot, lai dalībvalsts atceļ tās noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka minētie noteikumi neatbilst šā panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
 8.  Komisija jebkurā laikā var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot, lai dalībvalsts atceļ tās noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka minētie noteikumi neatbilst šā panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru. ”
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
151. pants
(22d)  regulas 151. pantu aizstāj ar šādu:
151. pants
 “151. pants
Obligātie paziņojumi piena un piena produktu nozarē
 Obligātie paziņojumi piena un piena produktu nozarē
Sākot ar 2015. gada 1. aprīli, svaigpiena pirmie pircēji valsts kompetentajai iestādei paziņo svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi.
 Sākot no 2015. gada 1. aprīļa, svaigpiena pirmie pircēji valsts kompetentajai iestādei paziņo svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi, un vidējo piemēroto cenu. Bioloģiskās lauksaimniecības izcelsmes produkciju nošķir no citas produkcijas. Ja pirmais pircējs ir kooperatīvs, vidējo cenu paziņo tirdzniecības gada beigās, kā minēts 6. panta c) punkta v) apakšpunktā.
Informācija par vidējo cenu ir konfidenciāla, un kompetentā iestāde nodrošina, lai netiktu publiskotas konkrētas vidējās cenas vai atsevišķu ekonomikas dalībnieku vārdi un uzvārdi.
Piemērojot šo pantu un 148. pantu, “pirmais pircējs” ir uzņēmums vai grupa, kas iepērk pienu no ražotājiem, lai:
 Piemērojot šo pantu un 148. pantu, “pirmais pircējs” ir uzņēmums vai grupa, kas iepērk pienu no ražotājiem, lai:
a)  to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp saskaņā ar līgumu;
 a)  to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp saskaņā ar līgumu;
b)  to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.
 b)  to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.
Dalībvalstis informē Komisiju par pirmajā daļā minēto svaigpiena apjomu.
 Dalībvalstis informē Komisiju par pirmajā daļā minēto svaigpiena apjomu un vidējo cenu.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot noteikumus par šādu paziņojumu saturu, veidu un grafiku un pasākumiem saistībā ar informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot noteikumus par šādu paziņojumu saturu, veidu un grafiku un pasākumiem saistībā ar informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ”
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
152. pants
(22e)  regulas 152. pantu aizstāj ar šādu:
152. pants
 “152. pants
Ražotāju organizācijas
 Ražotāju organizācijas
1.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizācijas, kas:
 1.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizācijas, kas:
a)  sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kura minēta 1. panta 2. punktā, un kas ir minēto ražotāju kontrolē saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
 a)  sastāv no ražotājiem konkrētā nozarē, kura minēta 1. panta 2. punktā, un kas ir minēto ražotāju kontrolē saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
b)  ir izveidotas pēc ražotāju ierosmes un veic vismaz vienu no šādām darbībām:
 b)  ir izveidotas pēc ražotāju ierosmes un veic vismaz vienu no šādām darbībām:
i)  kopīga pārstrāde;
 i)  kopīga pārstrāde;
ii)  kopīga izplatīšana, tostarp kopīga pārdošanas platforma vai kopīga transportēšana;
 ii)  kopīga izplatīšana, tostarp kopīga pārdošanas platforma vai kopīga transportēšana;
iii)  kopīgs iepakojums, marķējums vai noieta veicināšana;
 iii)  kopīgs iepakojums, marķējums vai noieta veicināšana;
iv)  kopīga kvalitātes kontroles organizēšana;
 iv)  kopīga kvalitātes kontroles organizēšana;
v)  kopīga aprīkojuma vai uzglabāšanas iekārtu izmantošana;
 v)  kopīga aprīkojuma vai uzglabāšanas iekārtu izmantošana;
vi)  kopīga ar ražošanu tieši saistītu atkritumu apsaimniekošana;
 vi)  kopīga ar ražošanu tieši saistītu atkritumu apsaimniekošana;
vii)  kopīgs resursu iepirkums;
 vii)  kopīgs resursu iepirkums;
viii)  jebkuras citas kopīgas pakalpojumu darbības, kas ir vērstas uz kāda šā punkta c) apakšpunktā uzskaitītā mērķa īstenošanu;
 viii)  jebkuras citas kopīgas pakalpojumu darbības, kas ir vērstas uz kāda šā punkta c) apakšpunktā uzskaitītā mērķa īstenošanu;
c)  tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var ietvert vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:
 c)  tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var ietvert vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:
i)  nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā,
 i)  nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā,
ii)  koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū organizācijas biedru sara­ žotos produktus, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu,
 ii)  koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū organizācijas biedru sara­ žotos produktus, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu,
iii)  optimizēt ražošanas izmaksas un atdevi no ieguldījumiem, reaģējot uz vides un dzīvnieku labturības standartiem, un stabilizēt ražotāju cenas,
 iii)  optimizēt ražošanas izmaksas un atdevi no ieguldījumiem, reaģējot uz vides un dzīvnieku labturības standartiem, un stabilizēt ražotāju cenas,
iv)  pētīt ilgtspējīgas ražošanas metodes, inovatīvu praksi, ekonomikas konkurētspēju un tirgus norises un izstrādāt ierosmes šajā sakarā,
 iv)  pētīt ilgtspējīgas ražošanas metodes, inovatīvu praksi, ekonomikas konkurētspēju un tirgus norises un izstrādāt ierosmes šajā sakarā,
v)  veicināt videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus un ražošanas metodes, kā arī atbilstīgus dzīvnieku labturības paņēmienus un metodes un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai,
 v)  veicināt videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus un ražošanas metodes, kā arī atbilstīgus dzīvnieku labturības paņēmienus un metodes un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai,
vi)  veicināt ražošanas standartus un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai, uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt produktus ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valsts kvalitātes marķējumu,
 vi)  veicināt ražošanas standartus un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai, uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt produktus ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valsts kvalitātes marķējumu,
vii)  apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu un saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību,
 vii)  apsaimniekot un valorizēt blakusproduktus, atliekvielu plūsmas un atkritumus, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu un saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī sekmētu apriti,
viii)  veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu;
 viii)  veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu;
ix)  izstrādāt iniciatīvas noieta veicināšanas un tirdzniecības jomā,
 ix)  izstrādāt iniciatīvas noieta veicināšanas un tirdzniecības jomā,
x)  pārvaldīt kopējos fondus, kas minēti saistībā ar darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē, kā minēts šīs regulas 33. panta 3. punkta d) apakšpunktā un saskaņā ar 36. pantu Regulā (ES) Nr. 1305/2013,
 x)  pārvaldīt kopējos fondus,
xi)  sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību nākotnes līgumu vai darījumu tirgu un apdrošināšanas shēmu izmantošanai.
 xi)  sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību nākotnes līgumu vai darījumu tirgu un apdrošināšanas shēmu izmantošanai.
1.a  Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, ražotāju organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumu slēgšanu savu biedru vārdā attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu.
 1.a  Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, ražotāju organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumu slēgšanu savu biedru vārdā attiecībā uz visu to produkciju vai tās daļu.
Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:
 Šā punkta pirmajā daļā minētās darbības var notikt:
a)  ar noteikumu, ka viena vai vairākas no darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i–vii) punktā, ir patiesi īstenotas, tādējādi palīdzot sasniegt LESD 39. pantā noteiktos mērķus;
 a)  ar noteikumu, ka viena vai vairākas no darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta i–vii) punktā, ir patiesi īstenotas, tādējādi palīdzot sasniegt LESD 39. pantā noteiktos mērķus;
b)  ar noteikumu, ka ražotāju organizācija koncentrē piegādi un laiž savu biedru produktus tirgū neatkarīgi no tā, vai ražotāji īpašumtiesības uz lauksaimniecības produktiem nodod ražotāju organizācijai;
 b)  ar noteikumu, ka ražotāju organizācija koncentrē piegādi un laiž savu biedru produktus tirgū neatkarīgi no tā, vai ražotāji īpašumtiesības uz lauksaimniecības produktiem nodod ražotāju organizācijai;
c)  neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz dažu vai visu tās biedru kopējo ražošanas apjomu;
 c)  neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz dažu vai visu tās biedru kopējo ražošanas apjomu;
d)  ar noteikumu, ka attiecīgie ražotāji nav nevienas citas ražotāju organizācijas biedri, ciktāl tas attiecas uz produktiem, ar kuriem ir saistītas šā punkta pirmajā daļā minētās darbības;
 d)  ar noteikumu, ka attiecīgie ražotāji nav nevienas citas ražotāju organizācijas biedri, ciktāl tas attiecas uz produktiem, ar kuriem ir saistītas šā punkta pirmajā daļā minētās darbības;
e)  ar noteikumu, ka uz attiecīgo lauksaimniecības produktu neattiecas piegādes pienākums, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības tādā kooperatīvā, kas pats nav attiecīgās ražotāju organizācijas biedrs, saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti minētajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi tiem.
 e)  ar noteikumu, ka uz attiecīgo lauksaimniecības produktu neattiecas piegādes pienākums, kas izriet no lauksaimnieka līdzdalības tādā kooperatīvā, kas pats nav attiecīgās ražotāju organizācijas biedrs, saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti minētajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi tiem.
Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no otrās daļas d) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos.
 Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no otrās daļas d) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos.
1.b  Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver arī ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar 156. panta 1. punktu, ja šādas apvienības atbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām.
 1.b  Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver arī ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar 156. panta 1. punktu, ja šādas apvienības atbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām.
1.c  Valsts konkurences iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1/2003 5. pantā, atsevišķos gadījumos var nolemt, ka nākotnē viena vai vairākas no darbībām, kuras minētas 1.a punkta pirmajā daļā, ir jāmaina, jāpārtrauc vai ka tām vispār nav jānotiek, ja tā uzskata, ka tas nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu, vai ja tā uzskata, ka ir apdraudēti LESD 39. pantā paredzētie mērķi.
 1.c  Valsts konkurences iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1/2003 5. pantā, atsevišķos gadījumos var nolemt, ka nākotnē viena vai vairākas no darbībām, kuras minētas 1.a punkta pirmajā daļā, ir jāmaina, jāpārtrauc vai ka tām vispār nav jānotiek, ja tā uzskata, ka tas nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu, vai ja tā uzskata, ka ir apdraudēti LESD 39. pantā paredzētie mērķi.
Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
 Attiecībā uz sarunām, kas skar vairākas dalībvalstis, šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
Rīkojoties saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, valsts konkurences iestāde iepriekš vai nekavējoties pēc pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas par to rakstiski informē Komisiju un paziņo Komisijai par lēmumiem uzreiz pēc to pieņemšanas.
 Rīkojoties saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, valsts konkurences iestāde iepriekš vai nekavējoties pēc pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas par to rakstiski informē Komisiju un paziņo Komisijai par lēmumiem uzreiz pēc to pieņemšanas.
Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
 Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.
2.  Saskaņā ar 1. punktu atzīta ražotāju organizācija var turpināt tikt atzīta, ja tā iesaistās tādu produktu tirdzniecībā, uz kuriem attiecas KN kods ex 2208, izņemot tos, kuri minēti Līgumu I pielikumā, ar noteikumu, ka šādu produktu proporcija nepārsniedz 49 % no ražotāju organizācijas tirgotās produkcijas kopējās vērtības un ka šādi produkti nesaņem Savienības atbalstu. Ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē minētos produktus neietver tirgotās produkcijas vērtību aprēķinos 34. panta 2. punkta nolūkos.
 2.  Saskaņā ar šā panta 1. punktu atzīta ražotāju organizācija var turpināt tikt atzīta, ja tā iesaistās tādu produktu tirdzniecībā, uz kuriem attiecas KN kods ex 2208, izņemot tos, kuri minēti Līgumu I pielikumā, ar noteikumu, ka šādu produktu proporcija nepārsniedz 49 % no ražotāju organizācijas tirgotās produkcijas kopējās vērtības un ka šādi produkti nesaņem Savienības atbalstu. Ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē minētos produktus neietver tirgotās produkcijas vērtību aprēķinos 34. panta 2. punkta nolūkos. ”
Grozījums Nr. 238
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.f punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
153. pants
(22f)  regulas 153. pantu aizstāj ar šādu:
153. pants
 “153. pants
Ražotāju organizāciju statūti
 Ražotāju organizāciju statūti
1.  Ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem – ražotājiem jo īpaši noteiktas šādas prasības:
 1.  Ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem – ražotājiem jo īpaši noteiktas šādas prasības:
(a)  ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
 (a)  ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;
(b)  
attiecībā uz konkrētajā saimniecībā ražotajiem produktiem būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedram; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma, ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos;
 (b)  attiecībā uz kādu konkrētajā saimniecībā ražotu produktu būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedram;
(c)  sniegt informāciju, ko ražotāju organizācija pieprasa statistikas nolūkos.
 (c)  sniegt informāciju, ko ražotāju organizācija pieprasa statistikas nolūkos.
Tomēr dalībvalstis var atkāpties no pirmā apakšpunkta b) punkta pienācīgi pamatotos gadījumos:
(i)  ja biedriem ražotājiem pieder divas atšķirīgas ražotnes, kas izvietotas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos, vai
(ii)  ja saskaņā ar 152. pantu atzītā ražotāju organizācija, pie kuras ražotāji jau pieder, ir saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu demokrātiski nolēmusi ļaut saviem biedriem ražotājiem būt par kādas otras atzītās ražotāju organizācijas biedriem, ievērojot šādus nosacījumus:
–  biedriem ražotājiem ir konkrēts produkts, kas paredzēts dažādiem lietojumiem, un primārā ražotāju organizācija, pie kuras ražotāji jau pieder, nepiedāvā noieta tirgu otrajam lietojumam, ko ražotāji paredzējuši savam produktam; vai
–  ražotāju organizācijas biedri ražotāji vēsturiski ir uzņēmušies saistības, noslēdzot līgumus vai iesaistoties kooperatīvos, piegādāt daļu no saviem produktiem vairākiem citiem pircējiem un vismaz viens no šiem pircējiem kļūst par atzītu ražotāju organizāciju.
2.  Ražotāju organizācijas statūtos paredz arī:
 2.  Ražotāju organizācijas statūtos paredz arī:
(a)  procedūras 1. punkta a) apakšpunktā minēto noteikumu noteikšanai, pieņemšanai un grozīšanai;
 (a)  procedūras 1. punkta a) apakšpunktā minēto noteikumu noteikšanai, pieņemšanai un grozīšanai;
(b)  finansiālo iemaksu noteikšanu organizācijas biedriem, kuri vajadzīgi ražotāju organizācijas finansēšanai;
 (b)  finansiālo iemaksu noteikšanu organizācijas biedriem, kuri vajadzīgi ražotāju organizācijas finansēšanai;
(c)  noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus;
 (c)  noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu;
(d)  sankcijas par statūtos noteikto pienākumu neizpildi, jo īpaši par finansiālo iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas paredzēto noteikumu neievērošanu;
 (d)  sankcijas par statūtos noteikto pienākumu neizpildi, jo īpaši par finansiālo iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas paredzēto noteikumu neievērošanu;
(e)  noteikumus par jaunu biedru uzņemšanu, jo īpaši par minimālo dalības laiku, kas nedrīkst būt īsāks kā viens gads;
 (e)  noteikumus par jaunu biedru uzņemšanu, jo īpaši par minimālo dalības laiku, kas nedrīkst būt īsāks kā viens gads;
(f)  
grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.
 (f)  grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.
2.a  Ja ražotāju organizācija ir atbildīga par dažu vai visu tās biedru ražotāju produktu pārdošanu un ja biedri ražotāji nenodod produktu īpašumtiesības ražotāju organizācijai, ražotāju organizācijas statūtos var arī paredzēt, ka minētie biedri ražotāji sazinās ar pircējiem, izņemot jautājumus, kas attiecas uz šo produktu pārdošanas cenu vai apjomu.
3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro ražotāju organizācijām piena un piena produktu nozarē.
 3.   Šā panta 1., 2. un 2.a punktu nepiemēro ražotāju organizācijām piena un piena produktu nozarē.”
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.g punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
154. pants
(22g)  regulas 154. pantu aizstāj ar šādu:
154. pants
 “154. pants
Ražotāju organizāciju atzīšana
 Ražotāju organizāciju atzīšana
1.  Lai dalībvalsts to atzīstu, ražotāju organizācija, kura iesniegusi pieteikumu šādai atzīšanai, ir tiesību subjekts vai skaidri definēta tiesību subjekta daļa:
 1.  Lai dalībvalsts to atzītu, ražotāju organizācija, kura iesniegusi pieteikumu šādai atzīšanai, ir tiesību subjekts vai skaidri definēta tiesību subjekta daļa:
a)  kas atbilst 152. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;
 a)  kas atbilst 152. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām;
b)  kurā ir minimālais biedru skaits un/vai kura aptver tās darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts;
 b)  kurā ir minimālais biedru skaits un/vai kura aptver tās darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šie noteikumi nedrīkst kavēt maznozīmīgu produktu ražotāju organizāciju atzīšanu;
c)  kas nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka tā pienācīgi veic savas darbības gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz efektivitāti, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu nodrošinājumu un vajadzības gadījumā- piedāvājuma koncentrēšanu;
 c)  kas nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka tā pienācīgi veic savas darbības gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz efektivitāti, cilvēku, materiālo un tehnisko resursu nodrošinājumu un vajadzības gadījumā — piedāvājuma koncentrēšanu;
d)  kurai ir statūti, kas atbilst šā punkta a), b) un c) apakšpunktam.
 d)  kurai ir statūti, kas atbilst šā punkta a), b) un c) apakšpunktam.
1.a  Dalībvalstis var pēc pieprasījuma nolemt ražotāju organizācijai, kas darbojas vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs, piešķirt vairāk nekā vienu atzīšanu, ar noteikumu, ka ražotāju organizācija atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem katrai nozarei, attiecībā uz kuru tā lūdz atzīšanu.
 1.a  Dalībvalstis var pēc pieprasījuma nolemt ražotāju organizācijai, kas darbojas vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs, piešķirt vairāk nekā vienu atzīšanu, ar noteikumu, ka ražotāju organizācija atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem katrai nozarei, attiecībā uz kuru tā lūdz atzīšanu.
2.  Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2018. gada 1. janvāra un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tiek uzskatītas par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar 152. pantu.
 2.  Dalībvalstis var nolemt, ka ražotāju organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2018. gada 1. janvāra un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tiek uzskatītas par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar 152. pantu.
3.  Attiecībā uz ražotāju organizācijām, kuras ir atzītas pirms 2018. gada 1. janvāra, taču neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis atsauc atzīšanu ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī.
 3.  Attiecībā uz ražotāju organizācijām, kuras ir atzītas pirms 2018. gada 1. janvāra, taču neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis atsauc atzīšanu ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī.
4.  Dalībvalstis:
 4.  Dalībvalstis:
a)  četros mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu par ražotāju organizācijas atzīšanu; minētais pieteikums iesniedzams dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
 a)  četros mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas pieņem lēmumu par ražotāju organizācijas atzīšanu; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
b)  to noteiktos regulāros starplaikos veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas ražotāju organizācijas ievēro šajā nodaļā paredzēto;
 b)  to noteiktos regulāros starplaikos veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītas ražotāju organizācijas ievēro šajā nodaļā paredzēto;
c)  gadījumā, ja šajā nodaļā paredzētie pasākumi netiek piemēroti vai to piemērošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām un apvienībām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
 c)  gadījumā, ja šajā nodaļā paredzētie pasākumi netiek piemēroti vai to piemērošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām un apvienībām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
d)  katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
 d)  katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu. ”
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.h punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
156. pants
(22h)  regulas 156. pantu aizstāj ar šādu:
156. pants
 “156. pants
Ražotāju organizāciju apvienības
 Ražotāju organizāciju apvienības
1.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizāciju apvienības konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās izveidotas pēc atzītu ražotāju organizāciju ierosmes. Ievērojot saskaņā ar 173. pantu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras ražotāju organizāciju darbības vai funkcijas.
 1.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt ražotāju organizāciju apvienības konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās izveidotas pēc atzītu ražotāju organizāciju un/vai ražotāju organizāciju apvienību ierosmes. Ievērojot saskaņā ar 173. pantu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras ražotāju organizāciju darbības vai funkcijas.
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt atzītu piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju apvienību, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka apvienība ir spējīga efektīvi veikt visas darbības, kas jāveic atzītai ražotāju organizācijai, un atbilst 161 panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
 2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt atzītu piena un piena produktu nozares ražotāju organizāciju apvienību, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka apvienība ir spējīga efektīvi veikt visas darbības, kas jāveic atzītai ražotāju organizācijai, un atbilst 161. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. ”
Grozījums Nr. 239
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.i punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
157. pants
(22i)  regulas 157. pantu aizstāj ar šādu:
157. pants
 “157. pants
Starpnozaru organizācijas
 Starpnozaru organizācijas
1.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt starpnozaru organizācijas konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās:
 1.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt starpnozaru organizācijas konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās:
(a)  veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar ražošanu un vismaz vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu, vienā vai vairākās nozarēs;
 (a)  veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar ražošanu un vismaz vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu, vienā vai vairākās nozarēs;
(b)  ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību ierosmes, kas ir to dalībnieki;
 (b)  ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību ierosmes, kas ir to dalībnieki;
(c)  ņemot vērā savu biedru un patērētāju intereses, tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas jo īpaši var ietvert vienu no šādiem uzdevumiem:
 (c)  ņemot vērā visu savu biedru un patērētāju intereses, tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas jo īpaši var ietvert vienu no šādiem uzdevumiem:
(i)  pilnveidot zināšanas un uzlabot ražošanas un tirgus pārredzamību, tostarp publicējot apkopotus statistikas datus par ražošanas izmaksām, cenām, tostarp vajadzības gadījumā arī cenu rādītājiem, apjomiem un iepriekš noslēgto līgumu termiņu un sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģiona, valsts vai starptautiskā līmenī;
 (i)  pilnveidot zināšanas un uzlabot ražošanas un tirgus pārredzamību:
–   publicējot un/vai kopīgojot apkopotus statistikas datus par ražošanas izmaksām, cenām, tostarp vajadzības gadījumā arī cenu rādītājiem, apjomiem un iepriekš noslēgto līgumu termiņu, kā arī datus par piegādes ķēdes dažādajos posmos piešķirtajām rezervēm;
–   sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģiona, valsts vai starptautiskā līmenī;
(ii)  prognozēt ražošanas potenciālu un reģistrēt publiskās tirgus cenas,
 (ii)  prognozēt ražošanas potenciālu un reģistrēt publiskās tirgus cenas,
(iii)  palīdzēt labāk koordinēt produktu laišanu tirgū, jo īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,
 (iii)  palīdzēt labāk koordinēt produktu laišanu tirgū, jo īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,
(iv)  pētīt iespējamos eksporta tirgus,
 (iv)  pētīt iespējamos eksporta tirgus,
(v)  neskarot 148. un 168. pantu, izstrādāt standartlīgumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, lai pārdotu lauksaimniecības produktus pircējiem un/vai piegādātu pārstrādātos produktus izplatītājiem un mazumtirgotājiem, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un nepieļaut tirgus traucējumus,
 (v)  neskarot 148. un 168. pantu, izstrādāt standartlīgumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, lai pārdotu lauksaimniecības produktus pircējiem un/vai piegādātu pārstrādātos produktus izplatītājiem un mazumtirgotājiem, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un nepieļaut tirgus traucējumus. Šie standartlīgumi var ietvert divus vai vairāk uzņēmumus, no kuriem katrs darbojas atšķirīgā ražošanas, apstrādes vai izplatīšanas ķēdes līmenī, un tajos ir norādīti atbilstīgi un viegli saprotami indikatori un ekonomiskie indeksi un galīgās cenas aprēķināšanas metode, pamatojoties un atsaucoties uz attiecīgām ražošanas izmaksām un to izmaiņām, taču tiek ņemtas vērā arī produktu kategorijas un to dažādās tirgus iespējas, produktu novērtējuma rādītāji, tirgū novērotās lauksaimniecības un pārtikas produktu cenas un to izmaiņas, kā arī kritēriji saistībā ar specifikāciju struktūru, kvalitāti, izsekojamību un saturu,
(vi)  pilnīgāk izmantot produktu potenciālu, tostarp noieta tirgus līmenī, un izstrādāt iniciatīvas, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un inovāciju,
 (vi)  pilnīgāk izmantot produktu potenciālu, tostarp noieta tirgus līmenī, un izstrādāt iniciatīvas, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un inovāciju,
(vii)  sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai ražošanā un vajadzības gadījumā arī pārstrādē un/vai tirdzniecībā ieviestu jauninājumus, to racionalizētu, uzlabotu, virzoties uz produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un priekšstatiem, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti, tostarp specifiskām iezīmēm, kas piemīt produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un vides aizsardzību,
 (vii)  sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai ražošanā un vajadzības gadījumā arī pārstrādē un/vai tirdzniecībā ieviestu jauninājumus, to racionalizētu, uzlabotu, virzoties uz produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un priekšstatiem, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti, tostarp specifiskām iezīmēm, kas piemīt produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un vides, klimata, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzību,
(viii)  meklēt veidus, kā ierobežot veterināro produktu vai augu aizsardzības līdzekļu izmantojumu, labāk pārvaldīt citu vielu izmantošanu, nodrošināt produktu kvalitāti un augsnes un ūdens aizsardzību, stiprināt pārtikas produktu nekaitīgumu, jo īpaši ar produktu izsekojamību, un uzlabot dzīvnieku veselību un labturību,
 (viii)  meklēt veidus, kā ierobežot veterināro produktu vai augu aizsardzības līdzekļu izmantojumu, labāk pārvaldīt citu vielu izmantošanu, nodrošināt produktu kvalitāti un augsnes un ūdens aizsardzību, stiprināt pārtikas produktu nekaitīgumu, jo īpaši ar produktu izsekojamību, un uzlabot dzīvnieku veselību un labturību,
(ix)  izstrādāt metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un – attiecīgā gadījumā pārstrādes un tirdzniecības posmos,
 (ix)  izstrādāt metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un – attiecīgā gadījumā pārstrādes un tirdzniecības posmos,
(x)  darīt visu iespējamo, lai atbalstītu, aizsargātu un veicinātu bioloģisko lauksaimniecību, cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,
 (x)  darīt visu iespējamo, lai atbalstītu, aizsargātu un veicinātu bioloģisko lauksaimniecību, cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,
(xi)  veicināt un veikt pētījumus par integrētu ilgtspējīgu ražošanu vai citām videi nekaitīgām ražošanas metodēm,
 (xi)  veicināt un veikt pētījumus par integrētu ilgtspējīgu ražošanu vai citām videi nekaitīgām ražošanas metodēm,
(xii)  rosināt veselīgu un atbildīgu produktu patēriņu iekšējā tirgū, un/vai informēt par kaitējumu, kas saistīts ar kaitīgiem patēriņa modeļiem;
 (xii)  rosināt veselīgu un atbildīgu produktu patēriņu iekšējā tirgū, un/vai informēt par kaitējumu, kas saistīts ar kaitīgiem patēriņa modeļiem;
(xiii)  veicināt patēriņu un/vai sniegt informāciju par produktiem iekšējā tirgū un ārējos tirgos,
 (xiii)  veicināt patēriņu un/vai sniegt informāciju par produktiem iekšējā tirgū un ārējos tirgos,
(xiv)  dot ieguldījumu blakusproduktu apsaimniekošanā un atkritumu samazināšanā un apsaimniekošanā.
 (xiv)  dot ieguldījumu blakusproduktu apsaimniekošanā un valorizācijas iniciatīvu izstrādē un atkritumu samazināšanā un apsaimniekošanā,
(xv)  noteikt standarta vērtības sadales klauzulas 172.a panta nozīmē, tostarp tirgus guvumus un zaudējumus, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā;
 (xv)  noteikt noteikumus par vērtības sadali piegādes ķēdes dalībnieku starpā, tostarp tirgus guvumus un zaudējumus, nosakot, kā ir sadalāmas jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos, Šie noteikumi var būt standarta vērtības sadales klauzulas 172.a panta nozīmē vai ietvert vai atsaukties uz tādiem ekonomiskiem rādītājiem kā attiecīgās ražošanas un tirdzniecības izmaksas un to attīstība, attiecīgajos tirgos reģistrētās lauksaimniecības un pārtikas produktu cenas un to attīstība, kā arī attiecīgo produktu daudzumi, sastāvs, kvalitāte, izsekojamība vai cieņa, un tajos ņem vērā ražošanas izmaksas;
(xva)  izstrādāt to izmaksu taisnīgas sadales standartklauzulas, kuras lauksaimniekiem radušās, izpildot papildu juridiskās prasības attiecībā uz vidi, klimatu, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, ieskaitot metodes šo izmaksu aprēķināšanai,
(xvi)  īstenot pasākumus ar mērķi novērst un pārvaldīt dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un vides riskus.
 (xvi)  veicināt un īstenot pasākumus ar mērķi novērst, kontrolēt un pārvaldīt dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un vides riskus, tostarp izveidojot un pārvaldot kopfondus vai veicot iemaksas šādos fondos, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem par izmaksām un ekonomiskajiem zaudējumiem, kas rodas, veicinot un īstenojot šādus pasākumus;
(xvia)  sekmēt tirdzniecības attiecību labāku pārredzamību starp dažādiem ķēdes posmiem, jo īpaši izstrādājot un īstenojot tehniskos standartus un kontrolējot, kā nozares dalībnieki tos ievēro.
1.a  Dalībvalstis var pēc pieprasījuma nolemt starpnozaru organizācijai, kas darbojas vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs, piešķirt vairāk nekā vienu atzīšanu, ar noteikumu, ka starpnozaru organizācija atbilst šā panta 1. punktā un, attiecīgā gadījumā, 3. punktā minētajiem nosacījumiem katrai nozarei, attiecībā uz kuru tā lūdz atzīšanu.
 1.a  Dalībvalstis var pēc pieprasījuma nolemt starpnozaru organizācijai, kas darbojas vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs, piešķirt vairāk nekā vienu atzīšanu, ar noteikumu, ka starpnozaru organizācija atbilst šā panta 1. punktā un, attiecīgā gadījumā, 3. punktā minētajiem nosacījumiem katrai nozarei, attiecībā uz kuru tā lūdz atzīšanu.
2.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt, ka 158. panta 1. punkta c) apakšpunktā ietvertais nosacījums ir izpildīts, ierobežojot starpnozaru organizāciju skaitu reģionālā vai valsts līmenī, ja tas paredzēts valsts noteikumos, kuri ir spēkā pirms 2014. gada 1. janvāra un ja tas nekaitē pienācīgai iekšējā tirgus darbībai.
 2.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt, ka 158. panta 1. punkta c) apakšpunktā ietvertais nosacījums ir izpildīts, ierobežojot starpnozaru organizāciju skaitu reģionālā vai valsts līmenī, ja tas paredzēts valsts noteikumos, kuri ir spēkā pirms 2014. gada 1. janvāra un ja tas nekaitē pienācīgai iekšējā tirgus darbībai.”
3.  Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz piena un piena produktu nozari dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas, kuras:
(a)  ir oficiāli pieprasījušas atzīšanu un sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar svaigpiena ražošanu, un ir saistītas vismaz ar vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: piena un piena produktu nozares produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu;
(b)  ir izveidotas pēc visu vai dažu a) apakšpunktā minēto pārstāvju ierosmes;
(c)  veic vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām vienā vai vairākos Savienības reģionos, ņemot vērā minēto starpnozaru organizāciju dalībnieku un patērētāju intereses:
(i)  uzlabo ražošanas un tirgus zināšanas un pārredzamību, tostarp publicējot statistikas datus par cenām, apjomiem un darbības ilgumu līgumiem, kuri noslēgti par svaigpiena piegādi, un sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī,
(ii)  palīdz labāk koordinēt to, kā piena un piena produktu nozares produkti tiek laisti tirgū, īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,
(iii)  veicina piena un piena produktu patēriņu un sniedz informāciju par tiem gan iekšējos, gan ārējos tirgos,
(iv)  pētīt iespējamos eksporta tirgus,
(v)  izstrādā standartlīgumus, kas atbilst Savienības noteikumiem par svaigpiena pārdošanu pircējiem un/vai par pārstrādātā piena produktu piegādi izplatītājiem un mazumtirgotājiem, ņemot vērā nepieciešamību panākt taisnīgus konkurences nosacījumus un nepieļaut tirgus kropļojumus,
(vi)  sniedz informāciju un veic izpēti, kas vajadzīga, lai ražošanu pielāgotu par labu produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un cerībām, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti un vides aizsardzību,
(vii)  saglabā un attīsta piena nozares ražošanas potenciālu, tostarp veicinot jauninājumus un atbalstot programmas lietišķajai pētniecībai un izstrādei, lai pilnībā izmantotu piena un piena produktu potenciālu, jo īpaši, lai radītu produktus ar pievienoto vērtību, kas patērētājam ir pievilcīgāki,
(viii)  meklē paņēmienus veterināro produktu izmantošanas ierobežošanai, sekmējot citu vielu izmantošanu un uzlabojot pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku veselību,
(ix)  izstrādā metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un tirdzniecības posmos,
(x)  izmanto bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu un aizsargā un veicina šādu lauksaimniecību, kā arī produktu ar cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanu, un
(xi)  veicina integrētu ražošanu vai citas videi nekaitīgas ražošanas metodes.
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
1. pants − 1. daļa – 22.j punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
158. pants
(22j)  regulas 158. pantu aizstāj ar šādu:
158. pants
 “158. pants
Starpnozaru organizāciju atzīšana
 Starpnozaru organizāciju atzīšana
1.  Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas, kuras pieprasa atzīšanu, ar noteikumu, ka tās:
 1.  Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas, kuras pieprasa atzīšanu, ar noteikumu, ka tās:
(a)  atbilst 157. pantā noteiktajām prasībām;
 (a)  atbilst 157. pantā noteiktajām prasībām;
(b)  darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
 (b)  darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
(c)  atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
 (c)  atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
(ca)  nodrošina piegādes ķēdes posmu līdzsvarotu pārstāvību, kuri minēti 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
(d)  pašas neiesaistās produktu ražošanā, pārstrādē un/vai tirdzniecībā, izņemot 162. pantā noteiktos gadījumus.
 (d)  pašas neiesaistās produktu ražošanā, pārstrādē un/vai tirdzniecībā, izņemot 162. pantā noteiktos gadījumus.
2.  Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. pantu.
 2.  Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. pantu.
3.  Starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras neatbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, var turpināt savu darbību atbilstīgi valsts tiesību aktiem līdz 2015. gada 1. janvārim.
 3.  Starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras neatbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, var turpināt savu darbību atbilstīgi valsts tiesību aktiem līdz 2015. gada 1. janvārim.
4.  Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas visās nozarēs, kas pastāvēja pirms 2013. gada 1. janvāra, neatkarīgi no tā, vai tās bija atzītas pēc pieprasījuma vai noteiktas ar likumu, lai arī tās neatbilst 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 157. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
 4.  Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas visās nozarēs, kas pastāvēja pirms 2014. gada 1. janvāra, neatkarīgi no tā, vai tās bija atzītas pēc pieprasījuma vai noteiktas ar likumu, lai arī tās neatbilst 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 157. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
5.  Ja dalībvalstis atzīst starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tās:
 5.  Ja dalībvalstis atzīst starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tās:
(a)  četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie dokumenti, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
 (a)  četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie dokumenti, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
(b)  ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;
 (b)  ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;
(c)  gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
 (c)  gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
(d)  atsauc atzīšanu, ja vairs nav ievērotas šajā pantā noteiktās atzīšanas prasības un nosacījumi;
 (d)  atsauc atzīšanu, ja vairs nav ievērotas šajā pantā noteiktās atzīšanas prasības un nosacījumi;
(e)  katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.
 (e)  katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu.”
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.k punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
158.a pants (jauns)
(22k)  regulas III nodaļas 1. iedaļā iekļauj šādu pantu:
“158.a pants
Starpnozaru organizāciju apvienības
Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt starpnozaru organizāciju apvienības konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, ja tās izveidotas pēc atzītu starpnozaru organizāciju ierosmes.
Ievērojot saskaņā ar 173. pantu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras starpnozaru organizāciju darbības vai funkcijas.”;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.l punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
158.b pants (jauns)
(22l)  regulas III nodaļas 1. iedaļā iekļauj šādu pantu:
“158.b pants
Starptautiskas ražotāju organizācijas un to starptautiskas apvienības un starptautiskas starpnozaru organizācijas
1.  Šīs regulas nolūkos atsauces uz ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un starpnozaru organizācijām iekļauj arī starptautiskas ražotāju organizācijas, starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības un starptautiskas starpnozaru organizācijas, kas tiek atzītas šajā pantā.
2.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a)  “starptautiska ražotāju organizācija” ir jebkura ražotāju organizācija, kuras dalībnieku–ražotāju saimniecības atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī;
b)  “starptautiska ražotāju organizāciju apvienība” ir jebkura ražotāju organizāciju apvienība, kuras dalīborganizācijas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī;
c)  “starptautiska starpnozaru organizācija” ir jebkura starpnozaru organizācija, kuras biedri veic attiecīgo produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību vairāk nekā vienā dalībvalstī.
3.  Komisija lemj par starptautisku ražotāju organizāciju, starptautisku ražotāju organizāciju apvienību un par starptautisku starpnozaru organizāciju atzīšanu.
Vispārīgie atzīšanas noteikumi, kas izklāstīti šīs regulas 154., 156. un 158. pantā, kā arī īpašie atzīšanas noteikumi, kas izklāstīti regulas 161. un 163. pantā, tiek piemēroti mutatis mutandis veidā.
4.  Dalībvalsts, kurā atrodas nozīmīgs skaits starptautiskas ražotāju organizācijas vai starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības biedru vai tajās esošo organizāciju vai kurai ir tirgojamā produkta nozīmīgs apjoms vai vērtība, vai dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas starpnozaru organizācijas galvenais birojs, kā arī citas dalībvalstis, kurās atrodas šīs organizācijas vai apvienības biedri, iesniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pārbaudīt saskaņu ar atzīšanas noteikumiem, kā arī nodrošina visu Komisijai nepieciešamo administratīvo atbalstu.
5.  Komisija un šā panta 4. punktā minētā dalībvalsts pēc citas dalībvalsts pieprasījuma, kurā atrodas šādas organizācijas vai apvienības dalībnieki, dara pieejamu visu attiecīgo informāciju.”
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.m punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
160. pants
(22m)  regulas 160. pantu aizstāj ar šādu:
160. pants
 “160. pants
Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē
 Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē
Augļu un dārzeņu nozarē ražotāju organizācijas cenšas īstenot vismaz vienu no 152. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem uzdevumiem.
 1.   Augļu un dārzeņu nozarē ražotāju organizācijas cenšas īstenot vismaz vienu no 152. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem uzdevumiem.
Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem nosaka par pienākumu visu savu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību.
 1.a   Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas statūtos tās biedriem ražotājiem nosaka par pienākumu visu savu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību.
Atkāpjoties no pirmās daļas, ja ražotāju organizācija to ir atļāvusi savos statūtos, ražotāja dalībnieki var:
a)   pārdot produktus patērētājiem viņu personīgajām vajadzībām tiešā veidā vai ārpus saimniecībām;
b)   paši vai ar tādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija, tirgot produktu daudzumus, kas apjoma vai vērtības ziņā ir maznozīmīgi salīdzinājumā ar viņu pašu organizācijas attiecīgā produkta tirgojamās produkcijas apjomu vai vērtību;
c)   paši vai ar tādas citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru izraudzījusies viņu pašu ražotāju organizācija, tirgot produktus, uz kuriem to īpašību vai ražotāja dalībnieku ierobežotās produkcijas (apjoma vai vērtības izteiksmē) dēļ parasti neattiecas ražotāju organizācijas komercdarbības.
2.  Katra ražotāja dalībnieka ražošanas procentuālā attiecība apjoma vai tirgojamās produkcijas vērtības ziņā, kuru ražotāja dalībnieki tirgo ārpus ražotāja organizācijas, nepārsniedz to procentuālo attiecību, kas noteikta šīs regulas 173. pantā minētajā deleģētajā aktā.
Tomēr dalībvalstis var noteikt produkcijas, ko ražotāja dalībnieki var tirgot ārpus ražotāja organizācijas, procentuālo attiecību, kas ir zemāka par to, kura noteikta pirmajā daļā minētajā deleģētajā aktā, taču ne mazāka par 10 %.
3.  To produktu gadījumā, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007, vai ja ražotāja dalībnieki tirgo savu produkciju ar citas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru nozīmējusi viņu pašu ražotāju organizācija, tās produkcijas procentuālā attiecība, kuru ražotāja dalībnieki tirgo ārpus ražotāju organizācijas, kā minēts 1.a punktā, apjoma vai tirgojamās produkcijas katram ražotāja dalībniekam ziņā nepārsniedz procentuālo attiecību, kas noteikta šīs regulas 173. pantā minētajā deleģētajā aktā.
Tomēr dalībvalstis var noteikt produkcijas, ko šie ražotāja dalībnieki var tirgot ārpus ražotāja organizācijas, procentuālo attiecību, kas ir zemāka par to, kura noteikta pirmajā daļā minētajā deleģētajā aktā, taču ne mazāka par 10 %.
Uzskata, ka saimnieciskos jautājumos augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības darbojas savu biedru vārdā un uzdevumā, saskaņā ar tām paredzētajiem darba uzdevumiem.
 Uzskata, ka saimnieciskos jautājumos augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības darbojas savu biedru vārdā un uzdevumā, saskaņā ar tām paredzētajiem darba uzdevumiem. ”
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.n punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
163. pants
(22n)  regulas 163. pantu aizstāj ar šādu:
163. pants
 “163. pants
Starpnozaru organizāciju atzīšana piena un piena produktu nozarē
 Starpnozaru organizāciju atzīšana piena un piena produktu nozarē
1.  Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē ar noteikumu, ka šādas organizācijas:
 1.  Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē ar noteikumu, ka šādas organizācijas:
a)  atbilst 157. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;
 a)  atbilst 157. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;
b)  darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
 b)  darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;
c)  atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 3. punkta a) apakšpunktā;
 c)  atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 3. punkta a) apakšpunktā;
d)  pašas neiesaistās piena un piena produktu nozares produktu ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā.
 d)  pašas neiesaistās piena un piena produktu nozares produktu ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā.
2.  Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2012. gada 2. aprīļa, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. panta 3. punktu.
 2.  Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2012. gada 2. aprīļa, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. panta 3. punktu.
3.  Ja dalībvalstis izmanto izvēles iespēju atzīt starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. un/vai 2. punktu, tās:
 3.  Ja dalībvalstis izmanto izvēles iespēju atzīt starpnozaru organizāciju saskaņā ar 1. un/vai 2. punktu, tās:
a)  četros mēnešos pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu starpnozaru organizācijai; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
 a)  četros mēnešos pēc tam, kad ir saņemts pieteikums, kuram ir pievienoti visi atbilstīgie apliecinošie pierādījumi, pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atzīšanu starpnozaru organizācijai; šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne;
b)  ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;
 b)  ik pēc noteikta laika, ko tās pašas nosaka, veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka atzītās starpnozaru organizācijas atbilst nosacījumiem, kas reglamentē to atzīšanu;
c)  gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
 c)  gadījumā, ja šajā regulā paredzētie pasākumi netiek īstenoti vai to īstenošanā tiek pieļauti pārkāpumi, uzliek šīm organizācijām piemērojamās sankcijas, ko tās paredzējušas, un vajadzības gadījumā lemj, vai atzīšana nebūtu jāatsauc;
d)  atsauc atzīšanu, ja:
 d)  atsauc atzīšanu, ja vairs netiek ievērotas ar atzīšanu saistītās prasības un nosacījumi, kas paredzēti šajā pantā,
i)   vairs netiek ievērotas ar atzīšanu saistītās prasības un nosacījumi, kas paredzēti šajā pantā,
ii)   starpnozaru organizācija piedalās kādā no 210. panta 4. punktā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām; šāda atzīšanas atsaukšana neskar citas sankcijas, kas tai piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem,
iii)   starpnozaru organizācija neievēro 210. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās paziņošanas saistības;
e)  katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzī­ šanu.
 e)  katru gadu līdz 31. martam informē Komisiju par katru iepriekšējā kalendārajā gadā pieņemto lēmumu piešķirt, atteikt vai atsaukt atzīšanu. ”
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.o punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
163.a pants (jauns)
(22o)  regulā iekļauj šādu pantu:
“163.a pants
Starpnozaru organizāciju atzīšana vīna nozarē
1.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt starpnozaru organizācijas valsts līmenī vai ražošanas apgabala līmenī vai ražošanas apgabala līmenī attiecībā uz produktiem vīna nozarē, ja šādas organizācijas:
(a)  veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar ražošanu un vismaz vienu no šādiem piegādes ķēdes posmiem: produktu pārstrādi vai tirdzniecību, tostarp izplatīšanu;
(b)  tās atbilst 157. panta b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām.
Attiecībā uz produktiem ar Savienības tiesību aktos atzītu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pirmās daļas a) apakšpunktā minēto saimniecisko darbību pārstāvji var ietvert pieteikuma iesniedzējus, kā minēts 95. pantā.
2.  Ja dalībvalstis izmanto izvēles iespēju atzīt starpnozaru organizācijas vīna nozarē saskaņā ar šā panta 1. punktu, 1. un/vai 2. punktu, mutatis mutandis piemēro 158. pantu.”
Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.p punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
164. pants
22p)  regulas 164. pantu aizstāj ar šādu:
164. pants
 "164. pants
Noteikumu piemērošanas paplašināšana
 Noteikumu piemērošanas paplašināšana
1.  Gadījumos, kad uzskata, ka atzīta ražotāju organizācija, atzīta ražotāju organizāciju apvienība vai atzīta starpnozaru organizācija, kas darbojas noteiktā dalībvalsts ekonomiskajā zonā vai zonās, reprezentatīvi pārstāv konkrēta produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc minētās organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko ir vienošanās šajā organizācijā, var uz ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem pie organizācijas vai apvienības nepiederošiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās un var būt personas vai grupas.
 1.  Gadījumos, kad uzskata, ka atzīta ražotāju organizācija, atzīta ražotāju organizāciju apvienība vai atzīta starpnozaru organizācija, kas darbojas noteiktā dalībvalsts ekonomiskajā zonā vai zonās, reprezentatīvi pārstāv konkrēta produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc minētās organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko ir vienošanās šajā organizācijā, var uz ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem pie organizācijas vai apvienības nepiederošiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās un var būt personas vai grupas.
2.  Piemērojot šo iedaļu, "ekonomiskā zona" ir ģeogrāfiska zona, ko veido piegulošie vai kaimiņos esošie ražošanas reģioni, kuros ir vienādi ražošanas un tirdzniecības apstākļi.
 2.  Piemērojot šo iedaļu, "ekonomiskā zona" ir ģeogrāfiska zona, ko veido piegulošie vai kaimiņos esošie ražošanas reģioni, kuros ir vienādi ražošanas un tirdzniecības apstākļi, vai — attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas atzīta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem,— produkta specifikācijā noteiktā ģeogrāfiskā zona.
3.  Organizāciju vai apvienību uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tā dalībvalsts attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās nodrošina:
 3.  Organizāciju vai apvienību uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tā dalībvalsts attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās nodrošina:
a)  šādu attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu:
 a)  šādu attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu:
i)  ražotāju organizācija, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, – vismaz 60 %, vai
 i)  ražotāju organizācija, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, — vismaz 60 %, vai
ii)  citos gadījumos – vismaz divas trešdaļas, un
 ii)  citos gadījumos — vismaz divas trešdaļas, un
b)  ražotāju organizācijas gadījumā – ka tā pārstāv vairāk nekā 50 % attiecīgo ražotāju.
 b)  ražotāju organizācijas gadījumā — ka tā pārstāv vairāk nekā 50 % attiecīgo ražotāju.
Ja starpnozaru organizāciju gadījumā tomēr rodas praktiskas problēmas, nosakot attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu, dalībvalsts var paredzēt valsts noteikumus, lai noteiktu pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunktā minēto reprezentatīvās pārstāvības rādītāju.
 Ja starpnozaru organizāciju gadījumā tomēr rodas praktiskas problēmas, nosakot attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu, dalībvalsts var paredzēt valsts noteikumus, lai noteiktu pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunktā minēto reprezentatīvās pārstāvības rādītāju.
Ja pieprasījums attiecināt noteikumu piemērošanu uz citiem tirgus dalībniekiem aptver vairākas ekonomiskās zonas, organizācija vai apvienība pierāda, ka tai ir pirmajā daļā noteiktais minimālais reprezentatīvās pārstāvības rādītājs katrā attiecīgajā nozarē, ko tā apvieno katrā attiecīgajā ekonomiskajā zonā.
 Ja pieprasījums attiecināt noteikumu piemērošanu uz citiem tirgus dalībniekiem aptver vairākas ekonomiskās zonas, organizācija vai apvienība pierāda, ka tai ir pirmajā daļā noteiktais minimālais reprezentatīvās pārstāvības rādītājs katrā attiecīgajā nozarē, ko tā apvieno katrā attiecīgajā ekonomiskajā zonā.
4.  Noteikumiem, kuru attiecināšanu uz citiem tirgus dalībniekiem var pieprasīt saskaņā ar 1. punktu, ir viens no šiem mērķiem:
 4.  Noteikumiem, kuru attiecināšanu uz citiem tirgus dalībniekiem var pieprasīt saskaņā ar 1. punktu, ir viens no šiem mērķiem:
a)  ražošanas un tirgus pārskati;
 a)  ražošanas un tirgus pārskati;
b)  ražošanas noteikumi, kas ir stingrāki par Savienības vai valsts noteikumiem;
 b)  ražošanas noteikumi, kas ir stingrāki par Savienības vai valsts noteikumiem;
c)  Savienības tiesību aktiem atbilstīgu standartlīgumu izstrāde;
 c)  Savienības tiesību aktiem atbilstīgu standartlīgumu un vērtības sadales un taisnīgas kompensācijas klauzulu izstrāde;
ca)  tādu standartlīgumu vai klauzulu izstrāde vīna nozarē, kas ir saderīgi ar Savienības noteikumiem un kas var ietvert maksājumu periodus, kuri ir garāki par 60 dienām, atkāpjoties no Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta noteikumiem, attiecībā uz nefasēta vīna iegādi kā daļu no rakstiskiem daudzgadu līgumiem vai līgumiem, kas kļūst par daudzgadu līgumiem, starp vīna ražotāju vai tālākpārdevēju un tā tiešo pircēju, ja uz klauzulām saistībā ar šiem termiņiem attiecas pagarinājums līdz 2021. gada 31. oktobrim;
d)  tirdzniecība;
 d)  tirdzniecība;
e)  vides aizsardzība;
 e)  vides aizsardzība;
f)  pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;
 f)  pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;
g)  bioloģiskās lauksaimniecības, kā arī cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;
 g)  bioloģiskās lauksaimniecības, kā arī cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;
h)  pētījumi, lai palielinātu produktu vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;
 h)  pētījumi, lai palielinātu produktu vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;
i)  pētījumi par produktu kvalitātes uzlabošanu;
 i)  pētījumi par produktu kvalitātes uzlabošanu;
j)  pētījumi, jo īpaši par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu vai veterināro produktu izmantošanu un garantē augsnes aizsardzību un vides saglabāšanu vai uzlabošanu;
 j)  pētījumi, jo īpaši par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu vai veterināro produktu izmantošanu un garantē augsnes aizsardzību un vides saglabāšanu vai uzlabošanu;
k)  obligāto īpašību un iepakojuma un noformējuma obligāto standartu noteikšana;
 k)  obligāto iepakojuma un noformējuma standartu noteikšana;
l)  sertificēta sēklas materiāla izmantošana un produktu kvalitātes uzraudzība;
 l)  sertificēta sēklas materiāla izmantošana produktiem, uz kuriem neattiecas Regula (ES) 2018/848, un produktu kvalitātes uzraudzība;
m)  dzīvnieku veselība, augu veselība un pārtikas nekaitīgums;
 m)  fitosanitāro, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma vai vides risku novēršana un pārvaldība, jo īpaši izveidojot kopfondus vai veicot iemaksas šādos fondos;
n)  blakusproduktu apsaimniekošana.
 n)  blakusproduktu apsaimniekošana un valorizācija;
na)  tehnisko standartu, kas ļauj precīzi novērtēt produkta īpašības, izstrāde, īstenošana un kontrole.
Minētie noteikumi nerada kaitējumu citiem attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tirgus dalībniekiem, tiem nav 210. panta 4. punktā norādītās sekas un tie nevienā citā veidā nav pretrunā spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem vai valsts noteikumiem.
 Šie noteikumi attiecīgā gadījumā neskar Regulu (ES) 2018/848. Tie nerada kaitējumu citiem attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tirgus dalībniekiem un neliek šķēršļus jaunpienācējiem, tiem nav 210. panta 4. punktā norādīto seku, un tie nevienā citā veidā nav pretrunā spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem vai valsts noteikumiem.
4.a  Kad Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar šīs regulas 222. pantu, atļaujot nepiemērot LESD 101. panta 1. punktu nolīgumiem un lēmumiem, kas atrunāti šīs regulas 222. panta 1. punktā, šie nolīgumi un lēmumi var tikt paplašināti saskaņā ar šā panta nosacījumiem.
4.b  Kad dalībvalsts piemēro 1. punktā izklāstītos noteikumus, attiecīgajai organizācijai jānodrošina arī piemēroti un samērīgi pasākumi, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana, kas kļūst obligāta, pieņemot šos noteikumus.
5.  Par 1. punktā minēto noteikumu piemērošanas paplašināšanu pilnīgi informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.
 5.  Par 1. punktā minēto noteikumu piemērošanas paplašināšanu pilnīgi informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.
6.  Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.
 6.  Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.";
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.q punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
165. pants
(22q)  regulas 165. pantu aizstāj ar šādu:
165. pants
 “165. pants
To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav biedri
 To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav biedri
Ja atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību vai atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 164. pantu un darbības, uz kurām attiecas šie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kuras nav organizācijas biedri, bet gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu attiecīgo darbību veikšanas izmaksas.
 Ja atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību vai atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 164. pantu un darbības, uz kurām attiecas šie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kuras nav organizācijas biedri, bet praktiski gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu vienas vai vairāku 164. panta 4. punktā minēto darbību veikšanas rezultātā radušās izmaksas. Pārredzami dara pieejamu detalizētu budžetu saistībā ar minēto darbību īstenošanu, lai visi iesaistītie tirgus dalībnieki vai grupas neatkarīgi no tā, vai tās ir organizācijas dalībnieces, var to izpētīt. ”
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.r punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
166.a pants (jauns)
(22r)  Iekļauj šādu pantu:
“166.a pants
Lauksaimniecības produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piegādes regulēšana, izņemot sieru, vīnu un šķiņķi
1.  Neskarot 150., 167. un 172. pantu, pēc ražotāju organizācijas, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 152. panta 1. punktu, starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 157. panta 1. punktu, vai uzņēmumu grupas, kas minēta 3. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1151/2012, pieprasījuma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus par tādu lauksaimniecības produktu piegādes regulēšanu, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 1. un 2. punktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, izņemot sieru, vīnu un šķiņķi.
2.  Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Šo vienošanos noslēdz starp:
a)   vismaz divām trešdaļām no šā produkta vai šā produkta izejvielu ražotājiem vai to pārstāvjiem ģeogrāfiskajā apgabalā, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un
b)   kur attiecināms, vismaz divām trešdaļām no šā lauksaimniecības produkta pārstrādātājiem, veidojot vismaz divas trešdaļas no šā produkta ražotājiem vai to pārstāvjiem iepriekš minētajā punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Pienācīgi pamatotos gadījumos, kur sīs daļas a) un/vai b) apakšpunktā minētos pārstāvniecības līmeņus nav iespējams sasniegt noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai gadījumos, kur minētais radītu praktiskas problēmas, dalībvalstis var paredzēt valsts noteikumus, lai noteiktu piemērotus pārstāvniecības līmeņus un apspriešanās pasākumus, ņemot vērā iepriekšējo vienošanos iesaistīto pušu starpā.
3.  Noteikumi, kas minēti 1. punktā:
a)   attiecas tikai uz attiecīgā produkta piedāvājuma regulējumu, un to mērķis ir saskaņot attiecīgā produkta piedāvājumu ar pieprasījumu;
b)   ietekmē tikai attiecīgo produktu;
c)   var būt saistoši ne vairāk kā trīs gadus, un šā laikposma beigās tos var atjaunot, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;
d)   nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;
e)   neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgā produkta pirmā tirdzniecības posma;
f)   nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp cenu orientējošu noteikšanu vai ieteikuma veidā;
g)   nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;
h)   nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;
i)   palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti (tostarp veselības ziņā) un/vai izstrādi.
4.  Šā panta 1. punktā minētos noteikumus publisko, izmantojot attiecīgās dalībvalsts oficiālu publikāciju.
5.  Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 3. punktā paredzētie nosacījumi, un gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes ir atklājušas, ka šie nosacījumi nav ievēroti, atceļ 1. punktā minētos noteikumus.
6.  Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētos noteikumus, ko tās pieņēmušas. Komisija informē citas dalībvalstis par jebkādu paziņojumu attiecībā uz šādu noteikumu pieņemšanu.
7.  Komisija jebkurā laikā var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot, lai dalībvalsts atceļ savus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka minētie noteikumi neatbilst šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.”
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.s punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
167. pants
22s)  regulas 167. pantu aizstāj ar šādu:
167. pants
 "167. pants
Tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai
 Tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai
1.  Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, jo īpaši ar lēmumiem, ko pieņēmušas saskaņā ar 157. un 158. pantu atzītas starpnozaru organizācijas.
 1.  Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, jo īpaši ar lēmumiem, ko pieņēmušas saskaņā ar 163.a un 158. pantu atzītas starpnozaru organizācijas.
Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:
 Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:
a)  būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;
 a)  būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;
b)  atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;
 b)  atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;
c)  padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās vīnogu ražas;
 c)  padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās vīnogu ražas;
d)  radīt iespēju atteikties izdot valsts un Savienības sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apgrozībai un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība notiek saskaņā ar minētajiem noteikumiem.
 d)  radīt iespēju atteikties izdot valsts un Savienības sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apgrozībai un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība notiek saskaņā ar minētajiem noteikumiem.
2.  Par 1. punktā minētajiem noteikumiem informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.
 2.  Par 1. punktā minētajiem noteikumiem informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.
3.  Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.
 3.  Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.";
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.t punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
167.a pants (jauns)
(22t)  regulas II sadaļas III nodaļas 4. iedaļai pievieno jaunu pantu:
“167.a pants
Tirdzniecības noteikumi olīveļļas kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai
1.  Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz olīveļļu, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu.
Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:
a)  būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;
b)  atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;
c)  padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās olīvu ražas.
2.  Par 1. punktā minētajiem noteikumiem informē tirgus dalībniekus, publicējot šos noteikumus pilnā apjomā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.
3.  Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu.”
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.u punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
168. pants
(22u)  regulas 168. pantu aizstāj ar šādu:
168. pants
 “168. pants
Līgumattiecības
 Līgumattiecības
1.  Neskarot 148. panta nosacījumus attiecībā uz piena un piena produktu nozari un 125. panta nosacījumus attiecībā uz cukura nozari, ja dalībvalsts attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas ietilpst 1. panta 2. punktā uzskaitītājās nozarēs, izņemot piena un piena produktu nozari un cukura nozari, izlemj:
 1.  Neskarot 148. panta nosacījumus attiecībā uz piena un piena produktu nozari un 125. panta nosacījumus attiecībā uz cukura nozari, ja dalībvalsts attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas ietilpst 1. panta 2. punktā uzskaitītājās nozarēs, izņemot piena un piena produktu nozari un cukura nozari, izlemj:
a)  ka par katru tās teritorijā veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam vai izplatītājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam; un/vai
 a)  ka par katru tās teritorijā veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam vai izplatītājam ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam; un/vai
b)  ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai par ražotāja veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi tā teritorijā,
 b)  ka pirmajam pircējam jāiesniedz rakstisks priekšlikums līguma noslēgšanai par ražotāja veiktu minēto lauksaimniecības produktu piegādi tā teritorijā,
1.a  Ja dalībvalstis neizmanto šā panta 1. punktā paredzētās iespējas, ražotājs, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienības attiecībā uz lauksaimniecības produktiem nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, izņemot piena, piena produktu un cukura nozari, var pieprasīt, lai attiecībā uz jebkuru tā produktu piegādi pārstrādātājam vai izplatītājam starp pusēm tiktu slēgts rakstisks līgums un/vai lai attiecībā uz jebkuru šādu piegādi pirmais pircējs iesniegtu rakstisku līguma piedāvājumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punktā un 6. punkta pirmajā daļā.
 1.a  Ja dalībvalstis neizmanto šā panta 1. punktā paredzētās iespējas, ražotājs, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienības attiecībā uz lauksaimniecības produktiem nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, izņemot piena, piena produktu un cukura nozari, var pieprasīt, lai attiecībā uz jebkuru tā produktu piegādi pārstrādātājam vai izplatītājam starp pusēm tiktu slēgts rakstisks līgums un/vai lai attiecībā uz jebkuru šādu piegādi pirmais pircējs iesniegtu rakstisku līguma piedāvājumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punktā un 6. punkta pirmajā daļā.
Ja pirmais pircējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē, līgums un/vai līguma piedāvājums nav obligāts, neskarot pušu iespēju izmantot standarta līgumu, ko izstrādājusi starpnozaru organizācija.
 Ja pirmais pircējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK izpratnē, līgums un/vai līguma piedāvājums nav obligāts, neskarot pušu iespēju izmantot standarta līgumu, ko izstrādājusi starpnozaru organizācija.
2.  Ja dalībvalsts nolemj, ka par tādu produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam, uz kuriem attiecas šis pants, ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja attiecīgo produktu piegādi veic ar viena vai vairāku pušu starpniecību.
 2.  Ja dalībvalsts nolemj, ka par tādu produktu piegādi no ražotāja pārstrādātājam, uz kuriem attiecas šis pants, ir jābūt starp abām pusēm noslēgtam rakstiskam līgumam, tā lemj arī par to, kurš piegādes posms vai posmi aptverts vai aptverti ar šādu līgumu, ja attiecīgo produktu piegādi veic ar viena vai vairāku pušu starpniecību.
Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi, kurus tās pieņem saskaņā ar šo pantu, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.
 Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi, kurus tās pieņem saskaņā ar šo pantu, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.
3.  Šā panta 2. punktā aprakstītajā gadījumā dalībvalsts var izveidot starpniecības mehānismu, ko izmanto gadījumā, ja nav savstarpējas vienošanās noslēgt šādu līgumu, tādējādi nodrošinot taisnīgas līgumattiecības.
 3.  Šā panta 2. punktā aprakstītajā gadījumā dalībvalsts var izveidot starpniecības mehānismu, ko izmanto gadījumā, ja nav savstarpējas vienošanās noslēgt šādu līgumu, tādējādi nodrošinot taisnīgas līgumattiecības.
4.  Jebkurš 1. un 1.a punktā minēts līgums vai līguma piedāvājums:
 4.  Jebkurš 1. un 1.a punktā minēts līgums vai līguma piedāvājums:
a)  tiek iesniegts pirms piegādes,
 a)  tiek iesniegts pirms piegādes,
b)  ir sagatavots rakstiski, un
 b)  ir sagatavots rakstiski, un
c)  satur šādus elementus:
 c)  satur šādus elementus:
i)  cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura: — ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai — tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos faktorus, kas var ietvert tirgus rādītājus, kuri atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu,
 i)  cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura: — ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai — tiek aprēķināta, apvienojot līgumā noteiktos faktorus, kas var ietvert objektīvus ražošanas un tirgus izmaksu rādītājus, kuri ir viegli pieejami un saprotami atspoguļo izmaiņas tirgus nosacījumos, piegādāto apjomu un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu. Šajā nolūkā dalībvalstis, kuras nolēmušas piemērot 1. punktu, saskaņā ar objektīviem kritērijiem un pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem par ražošanu un pārtikas apriti, var paredzēt minētos rādītājus jebkurā laikā,
ii)  attiecīgo produktu apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku,
 ii)  attiecīgo produktu apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt vai kas jāpiegādā, un šādu piegāžu grafiku,
iii)  līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,
 iii)  līguma darbības ilgumu, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulām,
iv)  informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,
 iv)  informāciju par samaksas termiņiem un procedūrām,
v)  pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei,
 v)  pasākumus lauksaimniecības produktu savākšanai vai piegādei,
vi)  noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.
 vi)  noteikumus, ko piemēro nepārvaramas varas gadījumos.
5.  Atkāpjoties no 1. un 1.a punkta, līgums vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja kooperatīva biedrs attiecīgos produktus piegādā tam kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ja minētā kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme kā tiem noteikumiem, kas paredzēti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
 5.  Atkāpjoties no 1. un 1.a punkta, līgums vai līguma piedāvājums nav vajadzīgs, ja kooperatīva biedrs attiecīgos produktus piegādā tam kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ja minētā kooperatīva statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti šajos statūtos vai pieņemti atbilstīgi šiem statūtiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme kā tiem noteikumiem, kas paredzēti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
6.  Puses brīvi pārrunā visus ražotāju, savācēju, pārstrādātāju vai izplatītāju par lauksaimniecības produktu piegādi noslēgto līgumu elementus, tostarp tos, kas norādīti 4. punkta c) apakšpunktā. Neskarot pirmo daļu, piemēro vienu vai abus no minētajiem noteikumiem:
 6.  Puses brīvi pārrunā visus ražotāju, savācēju, pārstrādātāju vai izplatītāju par lauksaimniecības produktu piegādi noslēgto līgumu elementus, tostarp tos, kas norādīti 4. punkta c) apakšpunktā. Neskarot pirmo daļu, piemēro vienu vai abus no minētajiem noteikumiem:
a)  ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu par katru lauksaimniecības produktu piegādi ir jābūt rakstiskam līgumam, tā var noteikt minimālo ilgumu, kas attieksies tikai uz rakstiskiem līgumiem starp ražotāju un lauksaimniecības produktu pirmo pircēju. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
 a)  ja dalībvalsts nolemj, ka saskaņā ar 1. punktu par katru lauksaimniecības produktu piegādi ir jābūt rakstiskam līgumam, tā var noteikt minimālo ilgumu, kas attieksies tikai uz rakstiskiem līgumiem starp ražotāju un lauksaimniecības produktu pirmo pircēju. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību;
b)  ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajiem lauksaimniecības produktu pircējiem saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz ražotājam rakstisks līguma priekšlikums, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā l īguma darbības ilgums, kā tas šajā nolūkā noteikts valsts tiesību aktos. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
 b)  ja dalībvalsts nolemj, ka pirmajiem lauksaimniecības produktu pircējiem saskaņā ar 1. punkta prasībām ir jāiesniedz ražotājam rakstisks līguma priekšlikums, tā var paredzēt, ka piedāvājumā jānorāda minimālais šā l īguma darbības ilgums, kā tas šajā nolūkā noteikts valsts tiesību aktos. Šāds minimālais ilgums ir vismaz seši mēneši, un tas neatstāj kaitīgu ietekmi uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
Šā punkta otrā daļa neskar ražotāja tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka par noraidījumu paziņo rakstiski. Tādā gadījumā abas puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 4. punkta c) apakšpunktā.
 Šā punkta otrā daļa neskar ražotāja tiesības noraidīt šādu minimālo darbības ilgumu ar noteikumu, ka par noraidījumu paziņo rakstiski. Tādā gadījumā abas puses var brīvi apspriest visus līguma elementus, tostarp tos, kas norādīti 4. punkta c) apakšpunktā.
7.  Dalībvalstis, kas izmanto šajā pantā minētās iespējas, nodrošina, ka noteikumi, kurus tās paredz, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Dalībvalstis paziņo Komisijai, kā t ās piemēro saskaņā ar šo pantu ieviestos pasākumus.
 7.  Dalībvalstis, kas izmanto šajā pantā minētās iespējas, nodrošina, ka noteikumi, kurus tās paredz, nekaitē iekšējā tirgus pienācīgai darbībai. Dalībvalstis paziņo Komisijai, kā tās piemēro saskaņā ar šo pantu ieviestos pasākumus.
8.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šā panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta un 5. punkta vienādu piemērošanu, un pasākumus saistībā ar pazi­ ņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta prasībām.
 8.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz nepieciešamos pasākumus attiecībā uz šā panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta un 5. punkta vienādu piemērošanu, un pasākumus saistībā ar pazi­ ņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar šā panta prasībām.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ”
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.v punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
172. pants – 2. punkts
(22v)  regulas 172. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos pēc konsultēšanās ar cūku audzētājiem ģeogrāfiskajā apgabalā noslēdz starp vismaz divām trešdaļām attiecīgās šķiņķa šķirnes ražotāju, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas attiecīgās šķiņķa šķirnes produkcijas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un, ja dalībvalsts to uzskata par piemērotu, vismaz divas trešdaļas cūku audzētāju ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
 “2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ievēro to, ka nepieciešams, lai iepriekš būtu noslēgta vienošanās starp pusēm, kas darbojas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādu vienošanos pēc konsultēšanās ar cūku audzētājiem ģeogrāfiskajā apgabalā noslēdz starp vismaz divām trešdaļām attiecīgās šķiņķa šķirnes ražotāju vai to pārstāvju, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas attiecīgās šķiņķa šķirnes produkcijas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un, ja dalībvalsts to uzskata par piemērotu, vismaz divas trešdaļas cūku audzētāju ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts šajā punktā.”
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.w punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
172.a pants (jauns)
22w)  iekļauj šādu pantu:
"172.a pants
Starpnozaru organizāciju vērtības sadale
Neskarot nevienu konkrētu vērtības sadales klauzulu cukura nozarē, lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības un viņu pirmais pircējs, kā arī viens vai vairāki uzņēmumi, kas darbojas atšķirīgā ražošanas, apstrādes un sadales ķēdes līmenī, var vienoties par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus piemaksām un zaudējumiem, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā, ņemot vērā ražošanas izmaksas.";
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.x punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
172.b pants (jauns)
22x)  iekļauj šādu pantu:
"172.b pants
Vērtības sadale produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas atzīta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, starpnozaru organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar 157. pantu, var pieņemt noteikumus par vērtības sadali starp tirgus dalībniekiem dažādos ražošanas posmos un, attiecīgā gadījumā, pārstrādes un tirdzniecības posmos, kuriem viņi, atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta noteikumiem, var lūgt pagarinājumu, pamatojoties uz šīs regulas 164. panta 1. punktu.
Šādi pagarinātie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotas darbības ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nevar:
a)  ietvert patērētājiem pārdoto galaproduktu cenu noteikšanu;
b)  mazināt konkurenci attiecībā uz minēto produktu būtisku proporcionālo daudzumu;
c)  radīt pārmērīgu nelīdzsvarotību starp attiecīgās nozares vērtību ķēdes dažādajiem posmiem."
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.y punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
173. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(22y)  regulas 173. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
b)  noteikumi par šādām organizācijām un apvienībām, organizāciju, kas nav ražotāju organizācijas, statūtiem, īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami ražotāju organizāciju statūtiem atsevišķās nozarēs, tostarp atkāpes no pienākuma tirgot visu produkciju ar 160. panta otrajā daļā minētās ražotāju organizācijas starpniecību, šādu organizāciju un apvienību struktūru, dalības laikposmu, lielumu, pārskatatbildību un pasākumiem, no atzīšanas izrietošajām sekām, atzīšanas atsaukšanu un to apvienošanos;
 “b) noteikumi par šādām organizācijām un apvienībām, organizācijām, kas nav ražotāju organizācijas, statūtiem, īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami ražotāju organizāciju statūtiem atsevišķās nozarēs, tostarp atkāpes no pienākuma tirgot visu produkciju ar 160. panta 1.a punkta otrajā daļā minētās ražotāju organizācijas starpniecību, nosakot procentuālo attiecību, kas minēta panta 2. un 3. punktā, kā arī tās 1.a punktā minētās produktu kategorijas, uz kurām šīs procentuālās attiecības attiecas, šādu organizāciju un apvienību struktūru, dalības laikposmu, lielumu, pārskatatbildību un pasākumiem, no atzīšanas izrietošajām sekām, atzīšanas atsaukšanu un to apvienošanos;”
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.z punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
176. pants – 3. punkts
(22z)  regulas 176. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Licences ir derīgas visā Savienībā.
 “3. Licences ir derīgas visā Savienībā. Komisijai katru mēnesi paziņo visu informāciju par pieteikumu iesniedzējiem, ko dalībvalstis ievāc licenču piešķiršanā.”
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.aa punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
182. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(22aa)  regulas 182. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:
“ba) importa apjoms noteiktā gadā par preferenciālām likmēm, kas noteiktas brīvās tirdzniecības nolīgumos starp ES un trešām valstīm, pārsniedz konkrētu līmeni (turpmāk tekstā — “komerciālo riska darījumu apmērs”);”
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.ab punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
182. pants – 1. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)
(22ab)  Regulas 182. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:
“bb) trešo valstu nenodrošināta atbilstība Savienības standartiem augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jautājumos;”
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.ac punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
182. pants – 1. punkts – 2. daļa
(22ac)  regulas 182. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:
Sprūda apjomu nosaka, pamatojoties uz tirgus piekļuves iespējām, kuras izteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados.
 Sprūda apjomu nosaka, pamatojoties uz tirgus piekļuves iespējām, kuras izteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados. To regulāri definē no jauna, lai ņemtu vērā Savienības tirgus lieluma izmaiņas. “Stop” rīkojuma izpildes cenu regulāri definē no jauna, lai ņemtu vērā izmaiņas pasaules tirgos un ražošanas izmaksas.”
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.ad punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
182. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)
(22ad)  regulas 182. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
“Komerciālo riska darījumu apmēru nosaka, pamatojoties uz importu par preferenciālām likmēm, ko izsaka kā procentuālo daļu no kopējā pieņemamā komerciālo riska darījumu līmeņa attiecīgajām nozarēm.”
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.ae punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
184. pants – 2. punkts
(22ae)  regulas 184. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Tarifa kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:
 “2. Tarifa kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:
a)  metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);
 a)  metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);
b)  metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);
 b)  metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);
c)  metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (metode “tradicionāls/jaunpienācējs”).
 c)  metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (metode “tradicionāls/jaunpienācējs”);
d)  metode, kas nodrošina sadali atbilstīgi dalībnieku daudzveidībai, tostarp ņemot vērā attiecīgos sociālos un vides standartus, piemēram, SDO pamatkonvencijas un Savienības noslēgtos daudzpusējos nolīgumus vides jomā.”;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.af punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
188.a pants (jauns)
(22af)  regulas III nodaļai pievieno šādu pantu:
“188.a pants
Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no trešām valstīm
Lauksaimniecības un pārtikas produkti var tikt importēti no trešām valstīm tikai gadījumos, ja tie ir saskaņā ar pieņemtajiem ražošanas standartiem un pienākumiem, jo īpaši vides un veselības aizsardzības jomās, kas attiecas uz tādiem pašiem produktiem, kas ir audzēti Savienības teritorijā vai no šādiem produktiem ražotu pārtiku. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas izklāsta atbilstības noteikumus ražotājiem attiecībā uz importu, ņemot vērā savstarpējības nolīgumus ar trešām valstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
189. pants
(23)  regulas 189. pantu svītro;
 svītrots
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
206. pants
(26 a)  regulas 206. pantu aizstāj ar šādu:
206. pants
 “206. pants
Komisijas pamatnostādnes par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei
 Komisijas pamatnostādnes par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei
Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, saskaņā ar LESD 42. pantu LESD 101.līdz 106. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 207. līdz 210. pantu, piemēro visiem LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību.
 Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, saskaņā ar LESD 42. pantu LESD 101.līdz 106. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 207. līdz 210. pantu, piemēro visiem LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību.
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un Savienības konkurences noteikumu vienādu piemērošanu, Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes, cieši sadarbojoties, piemēro Savienības konkurences noteikumus.
 Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un Savienības konkurences noteikumu vienādu interpretāciju un piemērošanu, Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes cieši sadarbojas un, ciktāl iespējams, koordinē savu rīcību Savienības konkurences noteikumu piemērošanā.
Papildus minētajam Komisija vajadzības gadījumā publicē pamatnostādnes, lai palīdzētu valsts konkurences iestādēm, kā arī uzņēmumiem.
 Papildus minētajam Komisija vajadzības gadījumā publicē pamatnostādnes, lai palīdzētu valsts konkurences iestādēm, kā arī uzņēmumiem. ”
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
IV daļa – I nodaļa – 206.a pants (jauns)
26b)  iekļauj šādu pantu:
"206.a pants
Tālākpārdošana ar zaudējumiem
1.  Lauksaimniecības produktus no nozares, kas uzskaitīta 1. panta 2. punktā, nepārdod tālāk ar zaudējumiem.
2.  Šā panta 1. punktu neattiecina uz gadījumiem, kad pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var atļaut lauksaimniecības produktu tālākpārdošanu ar zaudējumiem, lai novērstu pārtikas izšķiešanu.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu un papildināt šo regulu, nosakot pirmajā daļā minētos izņēmumu kritērijus attiecībā uz pārtikas atkritumiem.
3.  Šajā pantā:
a)  "tālākpārdošana ar zaudējumiem" ir lauksaimniecības produktu pārdošana par cenu, kas ir zemāka par neto pirkuma cenu, ar neto pirkuma cenu saprotot pirkuma cenu rēķinā, pieskaitot transporta izmaksas un nodokļus, kas iekasēti par darījumu, atskaitot visu finansiālo labumu proporcionālo daļu, ko piegādātājs piešķir pircējam;
b)  "pārtikas atkritumi" ir visu veidu pārtika, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā, kas kļuvusi par atkritumiem.";
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
207. pants
(26c)  regulas 207. pantu aizstāj ar šādu:
207. pants
 “207. pants
Konkrētais tirgus
 Konkrētais tirgus
Konkrētā tirgus definīcija ir līdzeklis uzņēmumu konkurences robežu identificēšanai un noteikšanai, un to izsaka divos savstarpēji saistītos līmeņos:
 Konkrētā tirgus definīcija ir līdzeklis uzņēmumu konkurences robežu identificēšanai un noteikšanai, un to izsaka divos savstarpēji saistītos līmeņos:
a)  konkrēto produktu tirgus: šīs nodaļas kontekstā “produktu tirgus” ietver visus tos produktus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa uzskatāmi par apmaināmiem vai aizstājamiem;
 a)  konkrēto produktu tirgus: šīs nodaļas kontekstā “produktu tirgus” ietver visus tos produktus, kas produktu īpašību, cenu vai paredzētā pielietojuma dēļ no klienta un no patērētāja viedokļa uzskatāmi par patērētājam apmaināmiem vai aizstājamiem;
b)  konkrētais ģeogrāfiskais tirgus: šīs nodaļas kontekstā “ģeogrāfisko tirgu” veido teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistījušies konkrēto produktu piedāvājumā un kuru no blakus esošajām ģeogrāfiskajām teritorijām var nodalīt tādēļ, ka minētajās teritorijās pastāv diezgan atšķirīgi konkurences apstākļi.
 b)  konkrētais ģeogrāfiskais tirgus: šīs nodaļas kontekstā “ģeogrāfisko tirgu” veido teritorija, kurā konkurences apstākļi ir pietiekami viendabīgi, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistījušies konkrēto produktu piedāvājumā un kuru no blakus esošajām ģeogrāfiskajām teritorijām var nodalīt tādēļ, ka minētajās teritorijās pastāv diezgan atšķirīgi konkurences apstākļi. ”
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
208. pants
(26d)  regulas 208. pantu aizstāj ar šādu:
208. pants
 “208. pants
Dominējošais stāvoklis
 Dominējošais stāvoklis
Šīs nodaļas kontekstā “dominējošs stāvoklis” ir situācija, kurā vienam uzņēmumam ir ekonomiskā vara, kas ļauj tam radīt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai konkrētajā tirgū, radot šim uzņēmumam iespēju rīkoties īpaši neatkarīgi attiecībā pret saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem.
 Šīs nodaļas kontekstā “dominējošs stāvoklis” ir situācija, kurā vienam uzņēmumam ir ekonomiskā vara, kas ļauj tam radīt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai konkrētajā tirgū, radot šim uzņēmumam iespēju rīkoties īpaši neatkarīgi attiecībā pret saviem konkurentiem, piegādātājiem, klientiem un patērētājiem. ”
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
210. pants
(26e)  regulas 210. pantu aizstāj ar šādu:
210. pants
 “210. pants
Atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumi un saskaņotās darbības
 Atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumi un saskaņotās darbības
1.  LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un kuru mērķis ir veikt pasākumus, kas minēti šīs regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā un piena un piena produktu nozarē - 157. panta 3. punkta c) apakšpunktā, un – olīveļļas un galda olīvu nozares un tabakas nozares gadījumā – šīs regulas 162. pantā.
 1.  LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un kuras ir jāveic, lai sasniegtu mērķus, kuri minēti šīs regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un olīveļļas un galda olīvu nozares un tabakas nozares gadījumā — šīs regulas 162. pantā.
Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, kas atbilst šā 1. punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, piemēro, neprasot iepriekšēju lēmumu šajā sakarā. Tomēr starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu, var lūgt Komisijai sniegt atzinumu par minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar LESD 39. pantā minētajiem mērķiem. Komisija pieprasījumus sniegt atzinumu izskata nekavējoties un nosūta pieprasījuma iesniedzējam savu atzinumu četru mēnešu laikā pēc pilnīga pieprasījuma saņemšanas. Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojis sniegto atzinumu.
2.  Šā panta 1. punktu piemēro ar noteikumu, ka:
 2.  LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu, kas attiecas uz darbībām, kas nav regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie mērķi, un olīveļļas un galda olīvu nozares un tabakas nozares gadījumā — šīs regulas 162. pantā, ar noteikumu, ka:
a)  nolīgumi, lēmumi un tajos minētās saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai; un
 a)  nolīgumi, lēmumi un tajos minētās saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai; un
b)  divu mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi.
 b)  divu mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi.
Ja Komisija konstatē, ka 1. punktā minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi, tā izklāsta savus konstatējumus, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
 Ja Komisija konstatē, ka 2. punktā minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi, tā izklāsta savus konstatējumus, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.
3.  Šā panta 1. punktā minētos nolīgumus, lēmumus un saskaņotās darbības nevar ieviest, pirms nav beidzies 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītais divu mēnešu laikposms.
 3.  Šā panta 2. punktā minētie nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības tiek ieviestas, kad ir beidzies 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītais divu mēnešu laikposms.
4.  Par Savienības noteikumiem neatbilstīgiem jebkurā gadījumā deklarē šādus nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, ja tie:
 4.  Savienības noteikumiem neatbilstīgi jebkurā gadījumā ir šādi nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas:
a)  Savienībā var izraisīt tirgu sadalīšanu jebkādā veidā;
 a)  Savienībā var izraisīt tirgu sadalīšanu jebkādā veidā;
b)  var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;
 b)  var apdraudēt tirgus organizācijas netraucētu darbību;
c)  var radīt konkurences kropļojumus, kas nav būtiski to KLP mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;
 c)  var radīt konkurences kropļojumus, kas nav būtiski to KLP mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;
d)  ietver cenu vai kvotu noteikšanu;
 d)  ietver pienākumu piemērot noteiktu cenu vai noteiktu apjomu;
e)  var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.
 e)  var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz konkrēto produktu ievērojamu daudzumu.
5.  Ja pēc 2. punkta pirmās daļās b) apakšpunktā minētā divu mēnešu laikposma beigām Komisija konstatē, ka 1. punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti, tā, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu, kurā paziņo, ka uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas LESD 101. panta 1. punkts.
 5.  Ja Komisija konstatē, ka nav izpildīti vai vairs netiek izpildīti 1. punkta piemērošanas nosacījumi vai pēc 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā divu mēnešu laikposma beigām — 2. punktā minētie piemērošanas nosacījumi, tā, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu, kurā paziņo, ka turpmāk uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas LESD 101. panta 1. punkts.
Minēto Komisijas lēmumu nepiemēro agrāk kā dienā, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto atbrīvojumu.
 Minēto Komisijas lēmumu nepiemēro agrāk kā dienā, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. vai 2. punktā minēto atbrīvojumu.
6.  Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem nolīguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas ierosmes vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.
 6.  Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem nolīguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas ierosmes vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.
7.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka nepieciešamos pasākumus, lai vienoti piemērotu šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 7.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka nepieciešamos pasākumus, lai vienoti piemērotu šo pantu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ”
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.f punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
210.a pants (jauns)
(26f)  Iekļauj šādu pantu:
“210.a pants
Ilgtspējas vertikālās iniciatīvas
1.  LESD 101. panta 1. punkts neattiecas uz vertikālajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas attiecas uz 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem un kuru mērķis ir piemērot vides, dzīvnieku veselības vai dzīvnieku labturības standartus, kas ir augstāki par Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktajiem obligātajiem standartiem, ar nosacījumu, ka to radītie ieguvumi sabiedrības interesēs ir lielāki par to negatīvo ietekmi uz patērētājiem, un ar nosacījumu, ka tie rada tikai tādus ierobežojumus, kas ir nenovēršami attiecīgo mērķu sasniegšanai.
2.  LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro 1. punktā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām ar nosacījumu, ka:
a)  nolīgumi, lēmumi un tajos minētās saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai; un
b)  divu mēnešu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi.
Ja Komisija konstatē, ka 1. punktā minētie nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Savienības noteikumiem neatbilstīgi, tā izklāsta savus konstatējumus, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.”
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.g punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
214.a pants
(26g)  regulas 214.a pantu aizstāj ar šādu:
214.a pants
 “214.a pants
Valsts atbalsta maksājumi konkrētām nozarēm Somijā
 Valsts atbalsta maksājumi konkrētām nozarēm Somijā
Saņemot Komisijas atļauju, Somija laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam var turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2013. gadā, pamatojoties uz 1994. gada Pievienošanās akta 141. pantu, ar noteikumu, ka:
 Saņemot Komisijas atļauju, Somija laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam drīkst turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2020. gadā, ar noteikumu, ka:
a)  ienākumu atbalsta summa visā laikposmā samazinās un 2020. gadā nepārsniedz 30 % no 2013. gadā piešķirtās summas, un
 a)  kopējā ienākumu atbalsta summa visā laikposmā samazinās un
b)  pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.
 b)  pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.
Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā.
 Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta šīs regulas 229. pantā. ”
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.h punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
IV daļa – IIa nodaļa (jauna) – 218.a pants (jauns)
(26h)  regulas IVdaļā iekļauj šādu nodaļu un pantu:
“IIa nodaļa
Lauksaimniecības produktu tirgu pārredzamība
218.a pants
Lauksaimniecības produktu tirgu ES novērošanas centrs
1.  Lai uzlabotu pārredzamību lauksaimniecības pārtikas piegādes ķēdē, izgaismotu ekonomikas dalībnieku un visu valsts iestāžu izvēles, kā arī sekmētu tirgus attīstības identifikāciju un reģistrāciju, Komisija izveido lauksaimniecības produktu tirgu ES novērošanas centru (“Novērošanas centrs”).
2.  Novērošanas centrs aptver vismaz šādas lauksaimniecības nozares, kā noteikts 1. panta 1. punktā:
a)  graudaugi;
b)  cukurs, cukurbietes un cukurniedres;
c)  olīveļļa;
d)  augļi un dārzeņi;
e)  vīns;
f)  piens un piena produkti;
g)  liellopu un teļa gaļa;
h)  cūkgaļa;
i)  aitas un kazas gaļa;
j)  mājputnu gaļa.
3.  Novērošanas centrs vāc statistikas datus un informāciju, kas ir vajadzīga, lai sagatavotu analīzi un pētījumus par:
a)  ražošanu un piegādi;
b)  cenu un, cik iespējams, peļņas normu noteikšanas mehānismiem attiecībā uz visu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdi Savienībā un dalībvalstīs;
c)  cenu attīstību un, cik iespējams, peļņas normām visos pārtikas piegādes ķēdes līmeņos Savienībā un dalībvalstīs, kā arī visās lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu nozarēs;
d)  tirgus attīstības prognozēšanu īsā un vidējā termiņā;
e)  lauksaimniecības produktu importa un eksporta tendencēm, īpaši tarifa kvotu izpildi attiecībā uz lauksaimniecības produktu ievešanu Savienības teritorijā.
Novērošanas centrs sagatavo gada ziņojumus par šā punkta pirmajā daļā minētajiem elementiem un nosūta tos Eiropas Parlamentam un Padomei.
4.  Dalībvalstis vāc 3. punktā minēto informāciju no uzņēmumiem, kuri apstrādā lauksaimniecības produktus, un citiem uzņēmējiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, un nosūta minēto informāciju novērošanas centram.
Minēto informāciju uzskata par konfidenciālu, un novērošanas centrs nodrošina, lai netiktu publiskotas konkrētas cenas vai atsevišķu uzņēmēju vārdi un uzvārdi.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai ieviestu paziņošanas un ziņošanas sistēmu šā panta piemērošanas nolūkos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.i punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
218.b pants (jauns)
(26i)  Iekļauj šādu pantu:
“218.b pants
Agrīnās brīdināšanas mehānisms tirgus traucējumiem un trauksmes robežvērtības
1.  Novērošanas centrs izveido agrīnās brīdināšanas mehānismu un nosaka trauksmes robežvērtības, un — ja attiecīgā trauksmes robežvērtība tiek pārsniegta — informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tirgus traucējumu draudiem, ko īpaši radījuši būtiski cenu kāpumi vai kritumi iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi vai apstākļi ar līdzīgu ietekmi.
Trauksmes robežvērtības nosaka:
a)  ja svērtā vidējā tirgus vērtība ir mazāka par [XX%] no vidējās vērtības [X] secīgās nedēļās pēc nedēļas cenu augstākās un zemākās atsauces likvidēšanas vai [X] secīgus mēnešus attiecībā uz mēneša cenu;
b)  ja svērtā vidējā tirgus vērtība ir lielāka par [XX%] no vidējās vērtības [X] secīgās nedēļās pēc nedēļas cenu augstākās un zemākās atsauces likvidēšanas vai [X] secīgus mēnešus attiecībā uz mēneša cenu.
Komisija ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc novērošanas centra paziņojuma informē Parlamentu un Padomi par attiecīgā produkta tirgus situāciju, tirgus traucējumu iemesliem un attiecīgā gadījumā par iespējamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic, jo īpaši tiem, kas paredzēti šīs regulas II daļas I sadaļas I nodaļā un/vai 219., 219.a, 220., 221. un 222. pantā, vai norāda iemeslus, kādēļ šādi pasākumi nebūtu jāveic.”
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.j punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
219. pants
(26j)  regulas 219. pantu aizstāj ar šādu:
219. pants
 “219. pants
Pasākumi tirgus traucējumu novēršanai
 Pasākumi tirgus traucējumu novēršanai un pārvaldībai
1.  Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, un ar noteikumu, ka visi citi šajā regulā paredzētie pasākumi izrādās nepietiekami.
 1.  Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD.
Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.
 Ja ir radušies šā punkta pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs būtisku, steidzamu iemeslu dēļ, 228. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā punkta pirmo daļu.
Minētie būtiskie, steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai tirgus traucējumu risinātu vai novērstu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga nekavējoša rīcība, lai situāciju atrisinātu efektīvi un iedarbīgi, vai arī ja ar nekavējošu rīcību novērstu, ka šādi tirgus traucējumu draudi realizējas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās īstenot nekavējošu rīcību radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus, vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būs vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.
 Minētie būtiskie, steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai tirgus traucējumu risinātu vai novērstu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga nekavējoša rīcība, lai situāciju atrisinātu efektīvi un iedarbīgi, vai arī ja ar nekavējošu rīcību novērstu, ka šādi tirgus traucējumu draudi realizējas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās īstenot nekavējošu rīcību radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus, vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būs vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.
Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus vai paredzēt eksporta kompensācijas, vai pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu.
 Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus un citus pasākumus, kuri minēti KLP stratēģisko plānu regulas III nodaļas 39.–63. pantā, vai pastiprināt kontroles, vai pilnībā vai daļēji apturēt vai pielāgot ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu. Tie var arī attiekties uz ievešanas režīma pielāgošanu augļiem un dārzeņiem, rīkojoties saskaņoti ar trešām valstīm, kuras veic eksportu uz Savienību.
2.  Šā panta 1. punktā minētos pasākumus nepiemēro I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.
 2.  Šā panta 1. punktā minētos pasākumus nepiemēro I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.
Tomēr Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, var nolemt, ka 1. punktā minētos pasākumus piemēro vienam vai vairākiem no I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.
 Tomēr Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, var nolemt, ka 1. punktā minētos pasākumus piemēro vienam vai vairākiem no I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.
3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot šā panta 1. punktā minēto pasākumu piemērošanai vajadzīgos procedūras noteikumus un tehniskos kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot šā panta 1. punktā minēto pasākumu piemērošanai vajadzīgos procedūras noteikumus un tehniskos kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ”
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.k punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
219.a pants (jauns)
(26k)  Iekļauj šādu pantu:
“219. pants
Apjoma samazināšanas shēma
1.  Tirgus līdzsvara smaga trūkuma gadījumā un tad, ja ražošanas metodes to ļauj, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuri papildina šo regulu, sniedzot atbalstu ražotājiem konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, noteiktā periodā samazinot to piegādes salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.
Lai nodrošinātu, ka šī shēma tiek īstenota efektīvi un atbilstīgi, šajos deleģētajos aktos nosaka:
a)  maksimālo kopējo piegāžu apjomu vai daudzumu, kas samazināšanas shēmas ietvaros tiks samazināts Savienības līmenī;
b)  samazināšanas perioda ilgumu un, ja nepieciešams, tā pagarinājumu;
c)  atbalsta apmēru atbilstīgi samazinātajam apjomam vai daudzumam un tā finansēšanas kārtību;
d)  kritērijus pieprasījumu iesniedzējiem, lai tie būtu tiesīgi saņemt atbalstu, un pieņemamības kritērijus atbalsta pieprasījumiem;
e)  īpašus nosacījumus šīs shēmas īstenošanai.
2.  Atbalstu piešķir, pamatojoties uz ražotāju pieteikumu, kas iesniegts dalībvalstī, kurā ražotāji veic uzņēmējdarbību, izmantojot metodi, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.
Dalībvalstis var nolemt, ka pieteikumus ražošanas apjoma samazināšanas atbalstam ražotāju vārdā iesniedz atzītas organizācijas vai kooperatīvi, kas izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un/vai atsevišķi ražotāji. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu pilnā mērā saņem ražotāji, kuri efektīvi samazinājuši savas piegādes.”
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.l punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
219.b pants (jauns)
(26l)  Iekļauj šādu pantu:
“219.b pants
Pasākumi ražošanas stabilizācijai ievērojamu tirgus traucējumu gadījumos
1.  Ja Komisija ir pieņēmusi deleģētos aktus saskaņā ar 219.a pantu, gadījumā, kad šķiet, ka ievērojama tirgus nelīdzsvarotība turpināsies vai pasliktināsies, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuri papildina šo regulu, lai papildinātu 219.a pantā paredzētos pasākumus, piemērojot nodevu visiem ražotājiem 1. panta 2. punktā minētajā nozarē, kuri palielina savas piegādes salīdzinājumā ar to pašu iepriekšējā gada periodu:
a)  tajā pašā periodā, kas noteikts saskaņā ar 219.a pantu par pienācīgi pamatotu nenovēršamību;
b)  jaunā samazināšanas periodā, ja ražotāju līdzdalība saskaņā ar 219.a pantu nav bijusi pietiekama, lai atjaunotu līdzsvaru tirgū.
2.  Īstenojot 1. punktā minēto pasākumu, Komisija ņem vērā ražošanas izmaksu izmaiņas, jo īpaši ieguldījumu izmaksas.
3.  Lai nodrošinātu šīs shēmas efektīvu un pienācīgu īstenošanu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 227. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot:
a)  apmēru un nosacījumus, kas regulē nodevu, ko piemēro ražotājiem, kuri palielina apjomu vai daudzumu samazināšanas periodā;
b)  īpašus nosacījumus šīs shēmas īstenošanai un papildināšanai ar 219.a pantā noteikto ražošanas apjoma samazināšanas shēmu.
4.  Minētos pasākumus vajadzības gadījumā var papildināt ar citiem pasākumiem saskaņā ar šo regulu — jo īpaši tiem, kas paredzēti 222. pantā.";
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.m punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
220. pants
26m)  regulas 220. pantu aizstāj ar šādu:
220. pants
 "220. pants
Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ
 Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku un augu slimībām un augu kaitēkļiem un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ
1.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot ārkārtas atbalsta pasākumus skartajam tirgum, lai ņemtu vērā:
 1.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot ārkārtas atbalsta pasākumus skartajam tirgum, lai ņemtu vērā:
a)  ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai, un
 a)  ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku vai augu slimību vai augu kaitēkļu izplatības apkarošanai, un
b)  būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības un slimību risku dēļ.
 b)  būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības un slimību risku dēļ.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.  Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus piemēro jebkurā no šīm nozarēm:
 2.  Šā panta 1. punktā minētos pasākumus piemēro visiem citiem lauksaimniecības produktiem, izņemot I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā minētos produktus.
a)  liellopu un teļa gaļa,
b)  piens un piena produkti,
c)  cūkgaļa,
d)  aitas un kazas gaļa;
e)  olas;
f)  mājputnu gaļa.
Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un kas saistīti ar patērētāju uzticēšanās zudumu saistībā ar sabiedrības vai augu veselības riskiem, piemēro arī visiem citiem lauksaimniecības produktiem, izņemot I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā minētos produktus.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, papildinot šā punkta pirmajās divās daļās minēto produktu sarakstu.
 Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 228. pantā minēto steidzamības procedūru, papildinot šā punkta pirmajā daļā minēto produktu sarakstu.
3.  Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.
 3.  Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.
4.  Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi sanitāros un veterināros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību, un vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.
 4.  Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi sanitāros, veterināros un fitosanitāros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību un uzraudzītu, kontrolētu vai iznīcinātu kaitēkļus, un vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.
5.  Savienība 1. punktā paredzētajiem pasākumiem piešķir daļēju finansējumu 50 % apmērā no dalībvalstu segtajiem izdevumiem.
 5.  Savienība 1. punktā paredzētajiem pasākumiem piešķir daļēju finansējumu 50 % apmērā no dalībvalstu segtajiem izdevumiem.
Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitas un kazas gaļas nozarē Savienība piešķir daļēju finansējumu 60 % apmērā no šādiem izdevumiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.
 Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitas un kazas gaļas nozarē Savienība piešķir daļēju finansējumu 60 % apmērā no šādiem izdevumiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.
6.  Dalībvalstis nodrošina to, lai ražotāju ieguldījums dalībvalstīm radušos izdevumu segšanā nekropļotu konkurenci starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.
 6.  Dalībvalstis nodrošina to, lai ražotāju ieguldījums dalībvalstīm radušos izdevumu segšanā nekropļotu konkurenci starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.";
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.n punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
V daļa – I nodaļa – 4. iedaļa – virsraksts
(26n)  nodaļas 4. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:
Nolīgumi un lēmumi laikposmos, kad ir ievērojams līdzsvara trūkums tirgos
 “Nolīgumi un lēmumi tirgus traucējumu novēršanai un ievērojama līdzsvara trūkuma tirgos risināšanai”
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.o punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
222. pants
(26o)  regulas 222. pantu aizstāj ar šādu:
222. pants
 “222. pants
LESD 101. panta 1. punkta piemērošana
 LESD 101. panta 1. punkta piemērošana
1.  Laikposmos, kuros ir ievērojams līdzsvara trūkums tirgos, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka LESD 101. panta 1. punkts nav jāpiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību un atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un lēmumiem nevienā nozarē, kas minēta šīs regulas 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka šie nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību, to mērķis ir vienīgi censties stabilizēt skarto nozari un tie ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām:
 1.  Lai novērstu tirgus traucējumus un risinātu ievērojamu līdzsvara trūkumu tirgos saskaņā ar 219. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot, ka LESD 101. panta 1. punkts nav jāpiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību un atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un lēmumiem nevienā nozarē, kas minēta šīs regulas 1. panta 2. punktā, ar noteikumu, ja šie nolīgumi un lēmumi neapdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību, to mērķis ir vienīgi censties stabilizēt skarto nozari un tie ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām:
a)  savu produktu izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana;
 a)  savu produktu izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana;
b)  pārveidošana un pārstrāde;
 b)  pārveidošana un pārstrāde;
c)  privātu tirgus dalībnieku veikta uzglabāšana;
 c)  privātu tirgus dalībnieku veikta uzglabāšana;
d)  kopīgi veicināšanas pasākumi;
 d)  kopīgi veicināšanas pasākumi;
e)  nolīgumi par kvalitātes prasībām;
 e)  nolīgumi par kvalitātes prasībām;
f)  kopīgs tādu resursu iepirkums, kuri vajadzīgi, lai apkarotu dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību izplatīšanos Savienībā, vai tādu resursu iepirkums, kas vajadzīgi, lai novērstu dabas katastrofu sekas Savienībā;
 f)  kopīgs tādu resursu iepirkums, kuri vajadzīgi, lai apkarotu dzīvnieku un augu kaitēkļu un slimību izplatīšanos Savienībā, vai tādu resursu iepirkums, kas vajadzīgi, lai novērstu dabas katastrofu sekas Savienībā;
g)  ražošanas pagaidu plānošana, ņemot vērā ražošanas cikla īpašās iezīmes.
 g)  ražošanas pagaidu plānošana, ņemot vērā ražošanas cikla īpašās iezīmes.
Komisija īstenošanas aktos precizē šīs atkāpes saturisko un ģeogrāfisko piemērošanas jomu un, ievērojot 3. punktu, laikposmu, kurā atkāpi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Komisija īstenošanas aktos precizē šīs atkāpes saturisko un ģeogrāfisko piemērošanas jomu un, ievērojot 3. punktu, laikposmu, kurā atkāpi piemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1.a  Nolīgumus un lēmumus, ko saskaņā ar 1. punkta noteikumiem pieņēmušas atzītas ražotāju organizācijas, atzītu ražotāju organizāciju apvienības vai atzītas starpnozaru organizācijas, var pagarināt saskaņā ar 164. panta noteikumiem un saskaņā ar dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem. Noteikumu paplašināšana nepārsniedz 3. punktā minēto termiņu.
3.  Šā panta 1. punktā minētie nolīgumi un lēmumi ir piemērojami tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
 3.  Šā panta 1. punktā minētie nolīgumi un lēmumi ir piemērojami tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
Tomēr Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šos nolīgumus un lēmumus vēl uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Tomēr Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šos nolīgumus un lēmumus vēl uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ”
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
1. pants − 1. daļa – 26.p punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
222.a pants (jauns)
26p)  iekļauj šādu pantu:
"222.a pants
Tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plāni
1.  Lai sasniegtu LESD 39. pantā noteiktos KLP mērķus, jo īpaši konkrēto tirgus stabilizācijas mērķi, kas minēts šīs regulas 1.a panta b) punktā, Komisija izstrādā tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plānus, nosakot savu intervences stratēģiju katram šīs regulas 1. pantā minētajam lauksaimniecības produktam.
2.  Komisija savu intervences stratēģiju balsta uz 218.a pantā minētās ES lauksaimniecības produktu tirgu novērošanas centra darbu, tostarp uz 218.b pantā paredzēto agrīnās brīdināšanas mehānismu.
3.  Tirgus traucējumu gadījumā Komisija savlaicīgi un efektīvi mobilizē ārkārtas pasākumus, kas paredzēti V daļas I nodaļā, vajadzības gadījumā papildus tirgus intervences pasākumiem, kas paredzēti II daļas I sadaļā, ņemot vērā mērķi ātri atjaunot līdzsvaru attiecīgajā tirgū, vienlaikus nodrošinot vispiemērotāko reakciju katrai skartajai nozarei.
4.  Komisija izveido veikuma satvaru, kurš tā īstenošanas laikā ļauj uzraudzīt un novērtēt tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plānus un ziņot par tiem.
5.  Katru gadu līdz 30. novembrim Komisija publicē gada ziņojumu par tirgus traucējumu uzraudzības un pārvaldības plānu īstenošanu un intervences stratēģijas uzlabojumiem.
Gada ziņojumu katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tā mērķis ir novērtēt plāna izpildi attiecībā uz šajā regulā paredzēto instrumentu ietekmi, lietderību, efektivitāti un saskaņotību, kā arī novērtēt, kā Komisija izmanto savas prerogatīvas un budžetu attiecībā uz tirgus traucējumu uzraudzību, novēršanu un pārvaldību.";
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26.q punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013.
223. pants
(26q)  Article 223 is replaced by the following:
223. pants
 “223. pants
Paziņošanas prasības
 Paziņošanas prasības
1.  Lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, lauksaimniecības produktu tirgus uzraudzību, analīzi un pārvaldību, tirgus pārredzamību, KLP pasākumu pienācīgu darbību, KLP pasākumu pārbaudi, kontroli, uzraudzību, novērtēšanu un revīziju un saskaņā ar LESD noslēgtos starptautiskos nolīgumos ietvertu prasību ievērošanu, tostarp šajos nolīgumos paredzēto paziņošanas prasību ievērošanu, Komisija saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru var pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz paziņojumiem, kuri ir jāiesniedz uzņēmumiem, dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādi rīkojoties, tā ņem vērā vajadzību pēc datiem un potenciālo datu avotu sinerģiju.
 1.  Lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, lauksaimniecības produktu tirgus uzraudzību, analīzi un pārvaldību, tirgus pārredzamību, KLP pasākumu pienācīgu darbību, KLP pasākumu pārbaudi, kontroli, uzraudzību, novērtēšanu un revīziju un saskaņā ar LESD noslēgtos starptautiskos nolīgumos ietvertu prasību ievērošanu, tostarp šajos nolīgumos paredzēto paziņošanas prasību ievērošanu, Komisija saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru var pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz paziņojumiem, kuri ir jāiesniedz uzņēmumiem, dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādi rīkojoties, tā ņem vērā vajadzību pēc datiem un potenciālo datu avotu sinerģiju.
Iegūto informāciju var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām un trešo valstu kompetentajām iestādēm un darīt zināmu atklātībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.
 Iegūto informāciju var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām, Eiropas un valstu finanšu tirgus iestādēm, trešo valstu kompetentajām iestādēm un var darīt zināmu atklātībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.
Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību lauksaimniecības produktu tirgos un jo īpaši lauksaimniecības izejvielu atvasināto instrumentu tirgos, Komisija, izmantojot TKO, sadarbojas ar valstu finanšu tirgus iestādēm, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 (Regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) un Direktīvu 2014/57/ES (Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) ir atbildīgas par lauksaimniecības izejvielu atvasināto finanšu instrumentu uzraudzību un kontroli, lai tās varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.
2.  Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un salasāmību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros nosaka:
 2.  Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un salasāmību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros nosaka:
(a)  paziņojamās informācijas būtību un veidu;
 (a)  paziņojamās informācijas būtību un veidu;
(b)  apstrādājamo datu kategorijas, maksimālos saglabāšanas termiņus un apstrādes mērķi, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm;
 (b)  apstrādājamo datu kategorijas, maksimālos saglabāšanas termiņus un apstrādes mērķi, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm;
(c)  tiesības piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;
 (c)  tiesības piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;
(d)  informācijas publiskošanas nosacījumus.
 (d)  informācijas publiskošanas nosacījumus.
2.a  Lai nodrošinātu pienācīgu tirgus pārredzamības līmeni un ievērojot komercnoslēpumu, Komisija var saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru pieņemt pasākumus, kas liek īpaši nepārredzamiem tirgus dalībniekiem veikt savus darījumus, izmantojot elektronisku tirdzniecības platformu.
3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot šā panta piemērošanai vajadzīgos noteikumus, tostarp:
 3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot šā panta piemērošanai vajadzīgos noteikumus, tostarp:
(a)  paziņošanas metodes;
 (a)  paziņošanas metodes;
(b)  noteikumus par paziņojamo informāciju;
 (b)  noteikumus par paziņojamo informāciju;
(c)  paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu, un termiņiem;
 (c)  paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu, un termiņiem;
(d)  kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.
 (d)  kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu aizsargāšanā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 27. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
225. pants – a līdz d punkts
(27)  regulas 225. panta a)–d) punktu svītro;
 svītrots
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 27.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
225. pants
(27a)  regulas 225. pantu aizstāj ar šādu:
225. pants
 “225. pants
Komisijas pienākums sniegt ziņojumus
 Komisijas pienākums sniegt ziņojumus
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu:
 Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu:
a)   reizi trīs gados un pirmo reizi 2016. gada 21. decembrim par 55., 56. un 57. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu biškopības nozarē, tostarp par jaunākajiem pavērsieniem saistībā ar stropu identifikācijas sistēmām;
b)  līdz 2014. gada 30. jūnijam un arī līdz 2018. gada 31. decembrim par tirgus situācijas attīstību piena un piena produktu nozarē un jo īpaši par 148. līdz 151. panta, 152. panta 3. punkta un 157. panta 3. punkta darbību, īpaši izvērtējot to ietekmi uz piena ražotājiem un piena ražošanu mazāk attīstītos reģionos saistībā ar vispārējo mērķi saglabāt ražošanu šajos reģionos, un aplūkojot potenciālos stimulus, lai rosinātu lauksaimniekus slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pievieno attiecīgus priekšlikumus;
 b)  reizi četros gados un pirmo reizi līdz 2022. gada 30. jūnijam par tirgus situācijas attīstību piena un piena produktu nozarē un jo īpaši par 148. līdz 151. panta, 161. panta un 157. panta darbību, īpaši izvērtējot to ietekmi uz piena ražotājiem un piena ražošanu mazāk attīstītos reģionos saistībā ar vispārējo mērķi saglabāt ražošanu šajos reģionos, un aplūkojot potenciālos stimulus, lai rosinātu lauksaimniekus slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pievieno attiecīgus priekšlikumus;
c)  līdz 2014. gada 31. decembrim par iespēju paplašināt skolu apgādes programmas, iekļaujot olīveļļu un galda olīvas;
d)  līdz 2017. gada 31. decembrim par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei visās dalībvalstīs, jo īpaši par 209. un 210. panta darbību un par 169., 170. un 171. panta darbību attiecīgajās nozarēs;
 d)  līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem par konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarei visās dalībvalstīs, jo īpaši par 209. un 210. panta darbību un par 152. panta darbību;
da)  līdz 2021. gada 30. jūnijam par Komisijas stratēģiju pēc iespējas labākai regulā iekļauto noteikumu izmantošanai, lai novērstu un pārvaldītu iekšējo lauksaimniecības tirgu krīzes, kas varētu rasties pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības;
db)  līdz 2021. gada 31. decembrim par tirgus novērošanas centriem, kas izveidoti saskaņā ar 218.a pantu, un par Komisijas atbildēm uz to ziņojumiem un krīzes pārvaldības instrumenta izmantošanu, jo īpaši saskaņā ar 219., 219.a, 219.b, 220., 221. un 222. pantu;
dc)  līdz 2021. gada 31. decembrim par jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējām, lai modernizētu Komisijas attiecības ar valstu iestādēm un uzņēmumiem ar mērķi jo īpaši nodrošināt tirgu labāku pārredzamību;
e)  līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 2. punktā minēto piešķiršanas kritēriju piemērošanu;
 e)  līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 2. punktā minēto piešķiršanas kritēriju piemērošanu;
f)  līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 4. punktā minēto pārdalījumu ietekmi uz skolu apgādes programmas efektivitāti saistībā ar skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena izplatīšanu.
 f)  līdz 2023. gada 31. jūlijam par 23.a panta 4. punktā minēto pārdalījumu ietekmi uz skolu apgādes programmas efektivitāti saistībā ar skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena izplatīšanu. ”
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
I pielikums – IX daļa – 1. tabula – 9.a rinda (jauna)
(28a)  regulas I pielikuma IX daļā tabulā pēc rindas “ex 07 09” iekļauj šādu jaunu rindu:
“0709 60 99
Citi pipari (čili pipari — veģetārie pipari)”
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013.
I Pielikums – XXXIIIa Daļa (jauna)
(28b)  Regulas I pielikumā iekļauj šādu daļu:
“XXIIIa DAĻA
Dzīvnieku ģenētiskie produkti
01012100 — Tīršķirnes vaislas zirgi
010221 — Tīršķirnes vaislas mājlopu sugas liellopi
01022110 — Tīršķirnes vaislas mājlopu sugas liellopi (teles)
01022190 — Tīršķirnes vaislas mājlopu sugas liellopi (kas nav 01012110 vai 01012130)
01023100 — Tīršķirnes vaislas bifeļi
01029020 — Dzīvi tīršķirnes vaislas liellopi, kas nav 010221 vai 01023100
01031000 — Dzīvas tīršķirnes vaislas cūkas
01041010 — Dzīvas tīršķirnes vaislas aitas
01051111 — Gallus domesticus sugas mājputni: cilts vistu un vaislas vistu cāļi, dējējvistas
01051119 — Gallus domesticus sugas mājputni: cilts vistu un vaislas vistu cāļi, kas nav 01051111
010641 – Dzīvas tīršķirnes Apis mellifera tīršķirnes medus bišu mātes
04071100 — Apaugļotas olas inkubācijai, Gallus domesticus sugas mājputni
040719 — Apaugļotas olas inkubācijai, kas nav 04071100
04071911 — Apaugļotas olas inkubācijai, tītari un zosis
04071919 — Apaugļotas olas inkubācijai, mājputni, kas nav Gallus domesticus sugas putni un nav tītari vai zosis
04071990 — Apaugļotas olas inkubācijai, kas nav mājputni
05111000 — Liellopu sperma
05119985 — Dzīvnieku produkti, kas nav precizēti vai iekļauti citur un kas nav 05111000 (tostarp zīdītāju sperma, kas nav liellopu sperma, zīdītāju olšūnas un zīdītāju embriji).”
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 29.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
II pielikums – IX daļa
(29a)  regulas II pielikuma IX daļu aizstāj ar šādu:
IX daļa
 IX daļa
Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari
 Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari
1.   Ar medu saprot medu Padomes Direktīvas 2001/110 EK nozīmē, tostarp attiecībā uz galvenajiem medus veidiem.
 “1. Ar medu saprot medu Padomes Direktīvas 2001/110/EK nozīmē, tostarp attiecībā uz galvenajiem medus veidiem.
2.   “Biškopības produkti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi.
 2.   “Biškopības produkti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi.
“2.a “Bišu vasks” ir viela, ko veido tikai Apis Mellifera sugas darba bišu vaska dziedzeru sekrēts un ko izmanto bišu ligzdas veidošanā.
2.b  “Peru pieniņš” ir darba bišu rīkles apakšējās daļas un apakšžokļa dziedzeru sekrēta maisījums bez jebkādām piedevām. Šī viela ir kūniņu un bišu māšu barība. Tas ir svaigs, tīrs, dabisks un neapstrādāts produkts. Tā ir svaiga un dabiska barība, kas nav apstrādāta (izņemot tiek filtrēta) un ir brīva no piedevām. Peru pieniņa krāsu, garšu un ķīmisko sastāvu nosaka tas, kā to absorbē un pārveido bites, kuras peru pieniņa ražošanas periodā baro ar šādu divu veidu pārtiku:
1. veids: pieniņš no bitēm, kuras baro tikai ar medu, nektāru un ziedputekšņiem;
2. veids: pieniņš no bitēm, kuras baro ar medu, nektāru un ziedputekšņiem, kā arī citu barību (proteīniem, ogļhidrātiem).
2.c  “Propoliss” ir tikai dabīgas un augu izcelsmes sveķi, ko no atsevišķiem augu resursiem ievāc Apis Mellifera sugas darba bites, tam pievienojot savus sekrētus (galvenokārt vasku un siekalu sekrētu). Šādus sveķus galvenokārt izmanto stropa aizsardzībai.
2.d  “Ziedputekšņu granulas” ir Apis Meliffera sugas darba bišu savāktie ziedputekšņu graudi, kas saspiesti ar to pakaļkājām, izmantojot medu un/vai nektāru, kā arī bišu sekrētus. Saimes olbaltumvielu avots; tas ir dabisks produkts bez piedevām, kas tiek novākts pie ieejas stropā;
2.e  “Bišu ziedputekšņi” jeb “bišu maize” ir ziedputekšņu graudi, ko bites apvalko bišu ligzdas šūnās un kas tiek pakļauti dabīgai apstrādei, kuras rezultātā rodas enzīmi un konmensālā mikroflora. Bišu mātes to izmanto izdēto oliņu barošanai. Tajā nevar būt nekādu papildvielu, izņemot vasku no medus kārēm;
2.f  “Bišu inde” ir bišu indes dziedzeru sekrēts, ko bites izmanto, lai aizstāvētos pret uzbrucējiem stropam. ”
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 30. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
III pielikums – B daļa – 1. iedaļa
(b)  B daļas I iedaļu svītro;
 svītrots
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– I daļa – virsraksts
(31a)  regulas VII pielikuma I daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:
Tādu liellopu gaļa, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus
 “Tāda liellopu un aitas gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus"
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– I daļa – II iedaļa
(31b)  regulas VII pielikuma I daļas II iedaļu aizstāj ar šādu:
II.  Tādu liellopu klasificēšana kautuvē, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus
 “II. Tādu liellopu un aitu klasificēšana kautuvē, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus
Kaušanas laikā visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, tirgus dalībnieki kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām:
 Kaušanas laikā visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, tirgus dalībnieki kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām:
A)  V kategorija: liellopi vecumā līdz astoņiem mēnešiem,
 A)  V kategorija: liellopi vecumā līdz astoņiem mēnešiem,
Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V;
 Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V;
B)  Z kategorija: liellopi vecumā no 8 mēnešiem līdz 12 mēnešiem.
 B)  Z kategorija: liellopi vecumā no 8 mēnešiem līdz 12 mēnešiem.
Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z.
 Šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z.
Kaušanas laikā visas aitas, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, tirgus dalībnieki kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām: A kategorija: tādu aitu liemeņi, kas vēl nav sasniegušas 12 mēnešu vecumu;
A kategorijas identifikācijas burts.
Šo klasificēšanu veic, pamatojoties uz “liellopu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta elektroniskajā datubāzē, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200032.
 Šo klasificēšanu veic, pamatojoties uz “liellopu un aitu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta elektroniskajā datubāzē, kura paredzēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/200032.
Šajā punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru pirms 2007. gada 29. jūnija ir reģistrēts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.
__________________
 __________________
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).
 32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.). ”
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– I daļa – III iedaļa – 1.a punkts (jauns)
(31c)  regulas VII pielikuma I daļas III iedaļā iekļauj šādu punktu:
“1.a Tādu aitu gaļu, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus, dalībvalstīs var tirgot vienīgi ar šādiem tirdzniecības nosaukumiem, kas noteikti katrai dalībvalstij:
Tirdzniecības valsts;
Lietojamie jēra gaļas tirdzniecības nosaukumi.”
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– I daļa – III iedaļa – 3. punkts
(31d)  regulas VII pielikuma I daļas III iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Šīs iedaļas 1. punktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos V kategorijas tirdzniecības nosaukumus un jebkuru jaunu nosaukumu, kas no tiem atvasināts, drīkst izmantot vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības.
 “3. Šīs iedaļas 1. punktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos liellopu V kategorijas un aitu A kategorijas tirdzniecības nosaukumus un jebkuru jaunu nosaukumu, kas no tiem atvasināts, drīkst izmantot vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības.
Konkrēti, apzīmējumus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι”, “ternera”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nedrīkst lietot par 12 mēnešiem vecāku liellopu gaļas tirdzniecības nosaukumā vai norādīt uz šādas gaļas marķējuma.
 Konkrēti, apzīmējumus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι”, “ternera”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nedrīkst lietot par 12 mēnešiem vecāku liellopu gaļas tirdzniecības nosaukumā vai norādīt uz šādas gaļas marķējuma.
Tāpat apzīmējumu “jērs” neizmanto tirdzniecības nosaukumā vai nenorāda par 12 mēnešiem vecākas aitas gaļas marķējumā. ”
Grozījums Nr. 278
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 33.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums – II daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
(33a)  regulas VII pielikuma II daļas 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
a)  faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %;
 „a) faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %. Izņēmuma kārtā vīniem, kas paredzēti ilgstošākai izturēšanai, šie ierobežojumi var atšķirties noteiktos desertvīnos, kuru cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir sarakstā, ko Komisija izveidojusi, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 75. panta 2. punktu, ja vien attiecīgajā gadījumā ir izpildīti šādi nosacījumi:
–  vīni, kas ir izturēšanas procesā, atbilst desertvīnu definīcijai; un
–  izturēta vīna faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14 %;”
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– II daļa – 18. punkts – ievaddaļa
18)  Terminu “bezalkoholisks” var lietot kopā ar 1. un 4.–9. punktā minēto vīnkopības produktu nosaukumu, ja:
 18)  “Bezalkoholisks vīns” vai “bezalkoholisks (kam seko vīnkopības produktu kategorijas nosaukums, ko izmanto tā ražošanai)” ir produkts, kas:
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– II daļa – 18. punkts – b apakšpunkts
b)  produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem procesiem; un
 b)  produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem nosacījumiem; un
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– II daļa – 19. punkts – ievaddaļa
19)  Terminu “ar samazinātu spirta saturu” var lietot kopā ar 1. un 4.–9. punktā minēto vīnkopības produktu nosaukumu, ja:
 19)  ”Vīns ar samazinātu spirta saturu” vai “ar samazinātu spirta saturu” (lieto kopā ar vīnkopības produktu kategorijas nosaukumu, ko izmanto tā ražošanai)” ir produkts, kas:
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– II daļa – 19. punkts – b apakšpunkts
b)  produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem procesiem; un
 b)  produktam ir ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem nosacījumiem; un
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32. punkts
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– II daļa – 19. punkts – c apakšpunkts
c)  produkta kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 0,5 %, un pēc VIII pielikuma I daļas E iedaļā minētajiem procesiem tā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir samazinājusies par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar tā sākotnējo kopējo spirta tilpumkoncentrāciju.;
 c)  produkta kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 8,5 % un lielāka par 0,5 %, un pēc VIII pielikuma I daļas E iedaļā minētajiem procesiem tā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir samazinājusies par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar tā sākotnējo kopējo spirta tilpumkoncentrāciju.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums– III daļa – 5. punkts
(32a)  regulas VII pielikuma III daļas 5. punktu aizstāj ar šādu:
5.  Apzīmējumus, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, nevar izmantot produktiem, kas nav norādīti attiecīgajos punktos.
 “5. Apzīmējumus, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, nevar izmantot produktiem, kas nav norādīti attiecīgajos punktos.
Minētos apzīmējumus aizsargā arī pret turpmāk minēto:
a)  jebkādu aizsargāta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu:
i)  attiecībā uz salīdzināmiem produktiem vai produktiem, kurus norāda kā aizstājamus, kas neatbilst attiecīgajai definīcijai;
ii)  ciktāl šāda izmantošana ekspluatē ar nosaukumu saistīto reputāciju;
b)  jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat ja ir norādīta produkta vai pakalpojuma izcelsme vai patiesā būtība vai ja tam pievienoti vārdi "veids", "tips", "metode", "ražots kā", "atdarinājums", "aromāts", "aizstājējs", "līdzīgs" vai tamlīdzīgi vārdi;
c)  jebkādu citu komerciālu norādi vai praksi, kas patērētāju var maldināt par attiecīgā produkta patieso būtību vai sastāvu.
Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību.
 Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību. ”
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums – I papildinājums – 1 daļa – 2. punkts – g apakšpunkts
(32 b)  regulas VII pielikuma I papildinājuma pirmās daļas 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
g)  Rumānijā – Podișul Transilvaniei reģions;
 “g) Rumānijā – Podișul Transilvaniei vīnogulāju audzēšanas reģions;”
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
VII pielikums – I papildinājums – 1 daļa – 4. punkts – f apakšpunkts
(32c)  regulas VII pielikuma I papildinājuma pirmās daļas 4. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
f)   Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:
 “f) Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:
Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni;
 Dealurile Buzăului, Munteniei un Olteniei, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, smiltaines reģions un citas labvēlīgas teritorijas valsts dienvidos; ”
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 33.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
X pielikums – XI punkts – 1 apakšpunkts
(33a)  regulas X pielikuma XI punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
1.  Nozares nolīgumi, kas minēti šīs regulas II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā, ietver arbitrāžas klauzulas.
 “1. Nozares nolīgumi, kas minēti šīs regulas II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā, ietver samierināšanas un/vai mediācijas mehānismus un arbitrāžas klauzulas. ”
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 33.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
X pielikums – XI punkts – 4.a apakšpunkts (jauns)
(33b)  regulas X pielikuma XI punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
“4.a Attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums un cukurbiešu pārdevēji var vienoties par vērtības — tostarp tirgus guvumu un zaudējumu — sadales klauzulām, ar kurām nosaka, kādā veidā starp tiem tiks sadalītas attiecīgās cukura vai citu preču tirgus cenu izmaiņas.”
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 33.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
XI pielikums
(33c)  Regulas XI pielikumu svītro
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 33.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
XII pielikums
(33d)  Regulas XII pielikumu svītro.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 33.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1308/2013
XIII pielikums
(33e)  Regulas XIII pielikumu svītro.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – -1. punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(-1)  regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
b)  pievienoto vērtību paaugstinošas pazīmes, pateicoties to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm vai arī to ražošanas vai tirdzniecības vietai.
 “b) pievienoto vērtību paaugstinošas pazīmes, pateicoties to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm vai arī to ražošanas vai tirdzniecības vietai, un attiecīgā gadījumā to devumam ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. ”
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012.
5. pants
(2)  Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:
5. pants
 “5. pants
Prasības attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
 Prasības attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
1.  Šajā regulā “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:
 1.  Šajā regulā “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:
(a)  izcelsme ir reģionā vai izņēmuma gadījumos – valstī, vai konkrētā vietā;
 (a)  izcelsme ir reģionā vai izņēmuma gadījumos – valstī, vai konkrētā vietā vai nosaukums, ko tradicionāli lieto konkrētā vietā;
(b)  kura kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgajiem dabas un cilvēka faktoriem; un
 (b)  kvalitāti vai īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tās dabas faktoriem un cilvēka faktoriem;
(c)  visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
 (c)  visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
2.  Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:
 2.  Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:
(a)  izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā;
 (a)  izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā vai nosaukums, ko tradicionāli lieto konkrētā vietā;
(b)  kura konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un
 (b)  konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un
(c)  vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
 (c)  vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.  Neatkarīgi no 1. punkta dažus nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, pat ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par definēto ģeogrāfisko apgabalu vai atšķiras no tā, ar noteikumu, ka:
 3.  Neatkarīgi no 1. punkta dažus nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, pat ja attiecīgo produktu izejvielas ir no ģeogrāfiskā apgabala, kas ir plašāks par definēto ģeogrāfisko apgabalu vai atšķiras no tā, ar noteikumu, ka:
(a)  ir definēts izejvielu ražošanas apgabals;
 (a)  ir definēts izejvielu ražošanas apgabals;
(b)  pastāv īpaši izejvielu ražošanas nosacījumi;
 (b)  pastāv īpaši izejvielu ražošanas nosacījumi;
(c)  pastāv kontroles pasākumi, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu; un
 (c)  pastāv kontroles pasākumi, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu; un
(d)  attiecīgie cilmes vietas nosaukumi ir atzīti kā cilmes vietas nosaukumi izcelsmes valstī līdz 2004. gada 1. maijam.
 (d)  attiecīgie cilmes vietas nosaukumi ir atzīti kā cilmes vietas nosaukumi izcelsmes valstī līdz 2004. gada 1. maijam.
Šajā punktā par izejvielām var uzskatīt tikai dzīvus dzīvniekus, gaļu un pienu.
 Šajā punktā par izejvielām var uzskatīt tikai dzīvus dzīvniekus, gaļu un pienu.
4.  Lai ņemtu vērā dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā.
 4.  Lai ņemtu vērā dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz barības iegūšanas avotu cilmes vietas nosaukuma gadījumā.
Turklāt, lai ņemtu vērā dažu produktu vai apgabalu specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu.
 Turklāt, lai ņemtu vērā dažu produktu vai apgabalu specifiskās iezīmes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu par ierobežojumiem un atkāpēm attiecībā uz dzīvnieku kaušanu vai izejvielu iegūšanas avotu.
Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas faktorus.
 Šajos ierobežojumos un atkāpēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņem vērā kvalitāti vai lietošanu un atzītu zinātību vai dabas faktorus.”
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
6. pants – 2. punkts
(2a)  regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso izcelsmi.
 “2. Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso izcelsmi vai radīt apjukumu attiecībā uz produktiem ar reģistrētajiem nosaukumiem un attiecīgo šķirni vai sugu.
Ņem vērā:
a)  augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukuma faktisko lietojumu tirdzniecības nosaukumā;
b)  jebkādu nosaukumu dublēšanu, kas var rasties saistībā ar reģistrāciju;
c)  augu šķirnes vai dzīvnieku sugas lietojuma paplašinājumu ārpus izcelsmes apgabala.”
Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
7. pants
(3)  Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:
7. pants
 “7. pants
Produkta specifikācija
 Produkta specifikācija
1.  Aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz:
 1.  Aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz:
(a)  nosaukums, kurš jāaizsargā kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, un tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā;
 (a)  nosaukums, kurš jāaizsargā kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, un tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā;
(b)  produkta apraksts, tostarp vajadzības gadījumā izejvielu apraksts, kā arī produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;
 (b)  produkta apraksts, tostarp vajadzības gadījumā izejvielu apraksts, kā arī produkta galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības;
(c)  ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta saistībā ar šā punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā minēto saikni, un vajadzības gadījumā ziņas, kas liecina par atbilstību 5. panta 3. punkta prasībām;
 (c)  ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta saistībā ar šā punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā minēto saikni, un vajadzības gadījumā ziņas, kas liecina par atbilstību 5. panta 3. punkta prasībām;
(d)  pierādījumi, ka produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 5. panta 1. vai 2. punktā;
 (d)  izsekojamības pierādījumi, kas apliecina, ka produkta izcelsme ir noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 5. panta 1. un 2. punktā;
(e)  apraksts par produkta iegūšanas metodi un vajadzības gadījumā par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;
 (e)  apraksts par produkta iegūšanas metodi un vajadzības gadījumā par tā ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;
(f)  sīka informācija, kas nosaka:
 (f)  sīka informācija, kas nosaka:
(i)  saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 5. panta 1. punktā; vai
 (i)  attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu – saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 5. panta 1. punktā; vai
(ii)  attiecīgā gadījumā saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 5. panta 2. punktā;
 (ii)  attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 5. panta 2. punktā;
(g)  to iestāžu nosaukums un adrese vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 37. pantu, un to konkrētie pienākumi;
 (g)  to iestāžu nosaukums un adrese vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 37. pantu, un to konkrētie pienākumi;
(h)  jebkādi attiecīgā produkta īpašie marķēšanas noteikumi.
 (h)  jebkādi attiecīgā produkta īpašie marķēšanas noteikumi.
2.  Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku liela reģistrācijas pieteikumu skaita.
 2.  Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo šā panta 1. punktā minētajā specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku liela reģistrācijas pieteikumu skaita.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus par specifikācijas formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 4.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
11. pants – 2. punkts
(4a)  regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Ja vien minētajā nolīgumā tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi saskaņā ar šo regulu, šādus nosaukumus ieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
 “2. Ja nolīgumā tā paredzēts, reģistrā var ierakstīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras attiecas uz trešo valstu produktiem, kas tiek aizsargāti Savienībā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība. Ja vien minētajā nolīgumā tie nav īpaši norādīti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi saskaņā ar šo regulu, šādus nosaukumus ieraksta reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. ”
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 4.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
12. pants
(4b)  regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:
12. pants
 “12. pants
Nosaukumi, simboli un norādes
 Nosaukumi, simboli un norādes
1.  Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu.
 1.  Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu.
2.  Izveido Savienības simbolus, kas domāti aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes publiskošanai.
 2.  Izveido Savienības simbolus, kas domāti aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes publiskošanai.
3.  Tādu Savienības izcelsmes produktu gadījumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šajā regulā noteiktajām procedūrām reģistrētu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā ir ar tiem saistītie Savienības simboli. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta reģistrētajam nosaukumam. Marķējumā var parādīties norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai attiecīgie saīsinājumi “ACVN” vai “AĢIN”.
 3.  Tādu Savienības izcelsmes produktu gadījumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šajā regulā noteiktajām procedūrām reģistrētu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā, reklāmas materiālos un dokumentācijā, kas attiecas uz konkrēto produktu, ir ar tiem saistītie Savienības simboli. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta reģistrētajam nosaukumam, tam jābūt labi redzamā vietā, lai tas būtu viegli pamanāms, skaidri salasāms un, ja nepieciešams, neizdzēšams. Tas nekādā gadījumā nedrīkst būt apslēpts, maskēts vai pārtraukts ar citām rakstiskām norādēm vai attēliem, vai citu starpdokumentāciju. Marķējumā var parādīties norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai attiecīgie saīsinājumi “ACVN” vai “AĢIN”.
4.  Turklāt marķējumā var būt arī ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala attēlojumi, kā minēts 5. pantā, un teksts, grafisks attēlojums vai simboli, kas norāda uz dalībvalsti un/vai reģionu, kurā atrodas minētais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.
 4.  Turklāt marķējumā var būt arī ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala attēlojumi, kā minēts 5. pantā, un teksts, grafisks attēlojums vai simboli, kas norāda uz dalībvalsti un/vai reģionu, kurā atrodas minētais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.
5.  Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, marķējumā kopā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot Direktīvas 2008/95/EK 15. pantā minētās kolektīvās ģeogrāfiskās zīmes.
 5.  Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, marķējumā kopā ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot Direktīvas 2008/95/EK 15. pantā minētās kolektīvās ģeogrāfiskās zīmes.
6.  Ja trešo valstu izcelsmes produktus tirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā var būt 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītie Savienības simboli.
 6.  Ja trešo valstu izcelsmes produktus tirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā var būt 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītie Savienības simboli. Ja trešo valstu produktus aizsargā saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, un ja tos netirgo ar reģistrā ierakstītu nosaukumu, marķējumā neiekļauj 3. punktā minētās norādes vai ar tām saistītos Savienības simbolus.
7.  Lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek nodota atbilstoša informācija, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem izveido Savienības simbolus.
 7.  Lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek nodota atbilstoša informācija, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem izveido Savienības simbolus.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem definē Savienības simbolu un norāžu tehniskos parametrus, kā arī noteikumus par to izmantošanu tādiem produktiem, kurus tirgo ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem definē Savienības simbolu un norāžu tehniskos parametrus, kā arī noteikumus par to izmantošanu tādiem produktiem, kurus tirgo ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp noteikumus par lietojamo atbilstīgo valodas versiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ”
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
13. pants
(5)  Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:
13. pants
 “13. pants
Aizsardzība
 Aizsardzība
1.  Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:
 1.  Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:
(a)  jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota aizsargātā nosaukuma reputācija, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
 (a)  jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
(b)  jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
 (b)  jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
(c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
 (c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
(d)  jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
 (d)  jebkuru citu praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi;
(da)  jebkura līdzīga domēna vārda ļaunprātīgu reģistrāciju, kas pilnīgi vai daļēji var radīt tā noturēšanu par aizsargātu nosaukumu.
Ja aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ietver produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad minētā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu neuzskata par tādu, kas ir pretrunā pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.
 Ja aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ietver produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad minētā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu neuzskata par tādu, kas ir pretrunā pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.
2.  Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nekļūst par sugas vārdiem.
 2.  Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nekļūst par sugas vārdiem.
3.  Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus un tiesību aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai apturētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu, kā minēts 1. punktā, kas ir ražoti vai laisti tirgū minētajā dalībvalstī.
 3.  Dalībvalstis veic atbilstošus administratīvus un tiesību aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai apturētu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu lietošanu, kā minēts 1. punktā, kas ir ražoti vai laisti tirgū minētajā dalībvalstī.
3.a  Aizsardzību, kas minēta 1. punktā, piemēro arī tām tranzītprecēm Regulas (ES) 2017/625 3. panta 44. punkta nozīmē, kuras tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā, un precēm, kas tiek pārdotas, izmantojot distances saziņas līdzekļus.
Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par šo pasākumu īstenošanu saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.
 Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par šo pasākumu īstenošanu saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.
Šīs iestādes sniedz piemērotas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to pienākumu veikšanai.
 Šīs iestādes sniedz piemērotas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to pienākumu veikšanai.”
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 6. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
15. pants – 1. un 2. punkts
(6)  regulas 15. pantu groza šādi:
 svītrots
(a)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;
(b)  panta 2. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:
“Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku pamatotos gadījumos pagarina, kad ir parādīts, ka:”;
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 6.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
15. pants
(6a)  regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:
15. pants
 “15. pants
Pārejas laiks aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai
 Pārejas laiks aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai
1.  Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 13. panta 1. punktam, atļautu turpināt lietot nosaukumu, ar kuru attiecīgais produkts tika tirgots, ar nosacījumu, ka pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 49. panta 3. punktu vai 51. pantu liecina, ka:
 1.  Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru apzīmējums ietver vai satur nosaukumu, kas ir pretrunā 13. panta 1. punktam, atļautu turpināt lietot nosaukumu, ar kuru attiecīgais produkts tika tirgots, ar nosacījumu, ka pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 49. panta 3. punktu vai 51. pantu liecina, ka:
a)  nosaukuma reģistrēšana apdraudētu pilnībā vai daļēji identiska nosaukuma esību; vai
 a)  nosaukuma reģistrēšana apdraudētu pilnībā vai daļēji identiska nosaukuma esību; vai
b)  šādi produkti ir likumīgi tirgoti ar minēto nosaukumu attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publikācijas dienas.Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 b)  šādi produkti ir likumīgi tirgoti ar minēto nosaukumu attiecīgajā teritorijā vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās publikācijas dienas.
2.  Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku līdz 15 gadiem pietiekami pamatotos gadījumos, kad ir parādīts, ka:
 2.  Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku līdz 15 gadiem pietiekami pamatotos gadījumos, kad ir parādīts, ka:
a)  šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Komisijai;
 a)  šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms reģistrācijas pieteikums tika iesniegts Komisijai;
b)  šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav un nevarēja būt maldināti par produkta patieso izcelsmi.
 b)  šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav un nevarēja būt maldināti par produkta patieso izcelsmi.
Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.  Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.
 3.  Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.
4.  Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, lai visi ražotāji attiecīgajā apgabalā ievērotu specifikācijas, dalībvalsts var paredzēt pārejas laiku līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas dalībvalsts iestādēs, un šo faktu ir precizējuši valsts iebildumu procedūrā, kas minēta 49. panta 3. punktā.
 4.  Lai pārvarētu īslaicīgas grūtības saistībā ar mērķi ilgtermiņā nodrošināt, lai visi ražotāji attiecīgajā apgabalā ievērotu specifikācijas, dalībvalsts var paredzēt pārejas laiku līdz desmit gadiem, kas stājas spēkā no dienas, kurā pieteikums iesniegts Komisijā, ar nosacījumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir likumīgi tirgojuši attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus bez pārtraukuma vismaz piecus gadus pirms 49. panta 3. punktā minētās valsts iebildumu procedūras sākšanas, un šo faktu ir precizējuši minētajā procedūrā.
Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebildumu procedūru.
 Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai aizsargātam cilmes vietas nosaukumam, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, izņemot iebildumu procedūru.
Šādu pārejas laiku norāda 8. panta 2. punktā minētajā pieteikuma dokumentācijā.
 Šādu pārejas laiku norāda 8. panta 2. punktā minētajā pieteikuma dokumentācijā. ”
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 7.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
18. pants – 3. punkts
(7a)  regulas 18. panta 3. punktu svītro;
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 8.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
23. pants – 3. punkts
(8a)  regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Neskarot 4. punkta noteikumus, 2. punktā minētais simbols ir tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā, kurus tirgo kā atbilstīgi šai regulai reģistrētu garantētu tradicionālo īpatnību. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta nosaukumam. Marķējumā var būt arī norāde “garantēta tradicionālā īpatnība” vai atbilstīgais saīsinājums “GTĪ”.
 “3. Neskarot 4. punkta noteikumus, 2. punktā minētais simbols ir tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā, reklāmas materiālos un dokumentācijā attiecībā uz iesaistīto produktu, kurus tirgo kā atbilstīgi šai regulai reģistrētu garantētu tradicionālo īpatnību. Turklāt tajā pašā redzeslaukā būtu jāatrodas produkta nosaukumam, tam jābūt labi redzamā vietā, lai tas būtu viegli pamanāms, skaidri salasāms un, ja nepieciešams, neizdzēšams. Tas nekādā gadījumā nedrīkst būt apslēpts, maskēts vai pārtraukts ar citām rakstiskām norādēm vai attēliem, vai citu starpdokumentāciju. Marķējumā var būt arī norāde “garantēta tradicionālā īpatnība” vai atbilstīgais saīsinājums “GTĪ”.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 9. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
24.a pants – 2. daļa
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;
 Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 9.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
33.a pants (jauns)
(9 a)  Iekļauj šādu pantu:
“33.a pants
Papildu noteikumi attiecībā uz neobligāta kvalitātes termina "kalnu produkts" izmantošanu
Dalībvalstis var apstiprināt produkta laišanu tirgū, izmantojot neobligāto kvalitātes terminu "kalnu produkts", ja tā ražošanas noteikumi nepārkāpj kalnu produkta ražošanas un marķēšanas prasības attiecīgajā valstī, ja tādas prasības pastāv.";
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 10. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
49. pants – 8. punkts
8.  Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja valsts tiesā vai citā valsts struktūrā ir sākta procedūra attiecībā uz pieteikumu, kas iesniegts Komisijai saskaņā ar 4. punktu.
 8.  Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja valsts tiesā vai citā valsts struktūrā ir sākta procedūra attiecībā uz valsts kompetentās iestādes galīgo lēmumu par pieteikumu, kas iesniegts Komisijai saskaņā ar 4. punktu.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 10. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
49. pants – 9. punkts
9.  Attiecīgā gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai apturētu 50. pantā minēto reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu, līdz valsts tiesa vai cita valsts struktūra ir pasludinājusi spriedumu lietā, kurā apstrīdēts reģistrācijas pieteikums, par ko dalībvalsts valsts procedūrā saskaņā ar 4. punktu ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu.
 svītrots
Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 11. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
50. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Komisija izskata reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 49. panta 4. un 5. punktu. Komisija, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās izskatīšanas un iebildumu procedūras iznākumu, pārbauda, vai pieteikumos nav acīmredzamu kļūdu.
 1.  Komisija izskata reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 49. panta 4. un 5. punktu. Komisija pārbauda pēc attiecīgās dalībvalsts veiktās izskatīšanas un iebildumu procedūras saņemtos pieteikumus, lai noskaidrotu, vai tajos nav acīmredzamu kļūdu.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 14. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
53. pants – 2. un3. punkts
[...]
 svītrots
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 14.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 1151/2012
53. pants
(14a)  regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:
53. pants
 “53. pants
Produkta specifikācijas grozījums
 Produkta specifikācijas grozījums
1.  Grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai.
 1.  Grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai.
Pieteikumā raksturo un pamato pieprasītos grozījumus.
 Pieteikumā raksturo un pamato pieprasītos grozījumus.
2.   Ja grozījums ietver vienu vai vairākus tādus grozījumus specifikācijā, kas nav maznozīmīgi, uz grozījuma pieteikumu attiecas 49. līdz 52. pantā noteiktā procedūra.
 2.  Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma: Savienības nozīmes grozījumos, par kuriem iebildumu procedūra norisinās Savienības līmenī, un standarta grozījumus, kurus izskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī.
Grozījumu uzskata par Savienības nozīmes grozījumu, ja:
a)  tas ietver izmaiņas aizsargātā cilmes vietas nosaukumā, aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē vai garantētas tradicionālās īpatnības nosaukumā;
b)  tas var kropļot saiknes, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā – attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem — vai 5. panta 2. punktā – attiecībā uz aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
c)  tas vieš tādas izmaiņas ražošanas metodē vai izejvielu un sastāvdaļu izmantojumā, kas neatbilst tradicionālajai praksei un izmantojumiem – attiecībā uz garantētajām tradicionālajām īpatnībām;
d)  tas paredz jaunus produkta tirdzniecības ierobežojumus.
Visi citi grozījumi produktu specifikācijās tiek uzskatīti par standarta grozījumiem. Arī pagaidu grozījumi, kas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām produkta specifikācijā, kuras izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, un pagaidu grozījumi, kas ir jāizdara kompetento iestāžu oficiāli atzītas dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, ir uzskatāmi par standarta grozījumiem.
Savienības nozīmes grozījumus apstiprina Komisija. Apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis ir saskaņā ar 49.–52. pantā izklāstīto procedūru.
Tomēr, ja ierosinātie grozījumi ir maznozīmīgi, Komisija apstiprina vai noraida pieteikumu. Gadījumā, ja tiek apstiprināti grozījumi, kas izraisa 50. panta 2. punktā minēto elementu grozīšanu, Komisija minētos elementus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
 Standarta grozījumus apstiprina dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai. Trešās valstis standarta grozījumus apstiprina saskaņā ar attiecīgajā trešā valstī piemērojamajiem tiesību aktiem un paziņo par tiem Komisijai.
Attiecībā uz II sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu – lai grozījumu uzskatītu par maznozīmīgu, tas:
a)  nav saistīts ar produkta būtiskajām īpašībām;
b)  nemaina saikni, kas minēta 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) vai ii) punktā;
c)  neietver izmaiņas produkta nosaukumā vai jebkurā produkta nosaukuma daļā;
d)  neietekmē definēto ģeogrāfisko apgabalu; vai
e)  nepalielina produkta vai tā izejvielu tirdzniecības ierobežojumus.
Attiecībā uz III sadaļā aprakstīto kvalitātes shēmu – lai grozījumu uzskatītu par maznozīmīgu, tas:
a)  nav saistīts ar produkta būtiskajām īpašībām;
b)  neizraisa būtiskas izmaiņas ražošanas metodē; vai
c)  neietver izmaiņas produkta nosaukumā vai jebkurā produkta nosaukuma daļā.
Pieteikumu izskata, balstoties uz ierosināto grozījumu.
 Pieteikumu izskata, balstoties uz ierosināto grozījumu.
2.a  Regulas 15. pantu piemēro arī Savienības grozījuma pieprasījumiem un standarta grozījumiem specifikācijā.
3.  Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums neietver nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā un ja tas attiecas uz tādām pagaidu izmaiņām specifikācijā, kuras izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, papildinot grozījumu pieteikuma procesa noteikumus.
 3.  Lai atvieglotu produkta specifikācijas Savienības un standarta grozījumu administratīvo procesu, arī gadījumos, kad grozījums neietver nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem papildina grozījumu pieteikuma procesa noteikumus.
3.a  Komisija pieņem pamatnostādnes, nosakot kritērijus un kopēju metodiku, lai piemērotu un izpildītu gan Savienības, gan parasto specifikāciju izmaiņu administratīvo apstrādi, tādējādi nodrošinot parasto izmaiņu saskaņotu piemērošanu valsts līmenī. Līdz ...[trīs gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] Komisija veic sākotnējo novērtējumu par Savienības un parasto specifikāciju izmaiņu administratīvās apstrādes efektivitāti, lai novērtētu reformas īstenošanas ietekmi un saskaņotību valsts līmenī. Pēc novērtējuma pabeigšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem secinājumiem.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
 Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par grozījumu pieteikuma procedūrām, formu un noformējumu un par standarta grozījumu paziņošanu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. ”
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
2. pants – 1 daļa – 15. punkts
Regula (ES) Nr. 1151/2012
I pielikums – I daļa – 22.a ievilkums (jauns)
–   bišu vasks.
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
3. pants – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
3. pants
(3a)  regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:
3. pants
 “3. pants
Aromatizētu vīna produktu definīcija un klasifikācija
 Aromatizētu vīna produktu definīcija un klasifikācija
1.  Aromatizēti vīna produkti ir produkti, kas iegūti no vīna nozares produktiem, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un kas ir aromatizēti. Tos iedala šādās kategorijās:
 1.  Aromatizēti vīna produkti ir produkti, kas iegūti no vīna nozares produktiem, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, un kas ir aromatizēti. Tos iedala šādās kategorijās:
a)  aromatizēti vīni;
 a)  aromatizēti vīni;
b)  aromatizēti vīna dzērieni;
 b)  aromatizēti vīna dzērieni;
c)  aromatizēti vīna kokteiļi.
 c)  aromatizēti vīna kokteiļi.
ca)  aromatizēta vīna ar samazinātu spirta saturu produkti:
2.  Aromatizēts vīns ir dzēriens:
 2.  Aromatizēts vīns ir dzēriens:
a)  kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IV daļas 5. punktā un VII pielikuma II daļas 1. punktā un no 3. līdz 9. punktā, izņemot “Retsina” vīnu;
 a)  kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II pielikuma IV daļas 5. punktā un VII pielikuma II daļas 1. punktā un no 3. līdz 9. punktā, izņemot “Retsina” vīnu;
b)  kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 75 % no kopējā tilpuma;
 b)  kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 75 % no kopējā tilpuma;
c)  kam var būt pievienots spirts,
 c)  kam var būt pievienots spirts,
d)  kam var būt pievienotas krāsvielas,
 d)  kam var būt pievienotas krāsvielas,
e)  kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;
 e)  kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;
f)  kas var būt saldināts;
 f)  kas var būt saldināts;
g)  kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14,5 tilp. % un nav lielāka par 22 tilp. %, bet kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 tilp. %.
 g)  kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14,5 tilp. % un nav lielāka par 22 tilp. %, bet kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 tilp. %.
3.  Aromatizēts vīna dzēriens ir dzēriens:
 3.  Aromatizēts vīna dzēriens ir dzēriens:
a)kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un no 4. līdz 9. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;
 a)  kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un no 4. līdz 9. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;
b)  kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;
 b)  kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;
c)  kam nav pievienots spirts, ja vien II pielikumā nav noteikts citādi;
 c)  kam nav pievienots spirts, ja vien II pielikumā nav noteikts citādi;
d)  kam var būt pievienotas krāsvielas,
 d)  kam var būt pievienotas krāsvielas,
e)  kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;
 e)  kam var būt pievienota vīnogu misa, daļēji norūgusi vīnogu misa vai abu veidu misa;
f)  kas var būt saldināts;
 f)  kas var būt saldināts;
g)  kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 % tilp. un nav lielāka par 14,5 % tilp.;
 g)  kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 % tilp. un nav lielāka par 14,5 % tilp.;
4.  Aromatizēts vīna kokteilis ir dzēriens:
 4.  Aromatizēts vīna kokteilis ir dzēriens:
a)  kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un 4. līdz 11. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;
 a)  kas iegūts no viena vai vairākiem vīnkopības produktiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļas 1., 2. un 4. līdz 11. punktā, izņemot vīnus, kuru ražošanā pievienots spirts, un “Retsina” vīnu;
b)  kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;
 b)  kurā a) apakšpunktā minēto vīnkopības produktu saturs ir vismaz 50 % no kopējā tilpuma;
c)  kam nav pievienots spirts;
 c)  kam nav pievienots spirts;
d)  kam var būt pievienotas krāsvielas,
 d)  kam var būt pievienotas krāsvielas,
e)  kas var būt saldināts;
 e)  kas var būt saldināts;
f)  kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 1,2 % tilp. un mazāka par 10 %;
 f)  kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 1,2 % tilp. un mazāka par 10 %;
4.a  Šīs regulas nolūkos par “aromatizēta vīna ar samazinātu spirta saturu produktu“ uzskata dzērienu:
a)  kas iegūts 2., 3. vai 4. punktā noteiktajos apstākļos;
b)  kam ticis samazināts spirta saturs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas E iedaļā norādītajiem nosacījumiem;
c)  kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 0,5 %.
4.b  Vīndarības prakse, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 606/2009, kura grozīta ar Komisijas 2017. gada 2. augusta Deleģēto regulu (ES) 2017/1961, attiecas uz aromatizētiem vīna produktiem. ”
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
3. pants – 4. punkts
Regula (ES) Nr. 251/2014
5. pants – 4. punkts
(4)  regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
 svītrots
“4. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar aromatizēta vīna produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.”;
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
5. pants
(4a)  regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:
5. pants
 “5. pants
Tirdzniecības nosaukumi
 Tirdzniecības nosaukumi
1.  Aromatizētajiem vīna produktiem, ko laiž tirgū Savienībā, izmanto II pielikumā uzskaitītos tirdzniecības nosaukumus ar noteikumu, ka tie atbilst minētajā pielikumā iekļautajām attiecīgo tirdzniecības nosaukumu prasībām. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar pieņemto nosaukumu, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā.
 1.  Aromatizētajiem vīna produktiem, ko laiž tirgū Savienībā, izmanto II pielikumā uzskaitītos tirdzniecības nosaukumus ar noteikumu, ka tie atbilst minētajā pielikumā iekļautajām attiecīgo tirdzniecības nosaukumu prasībām. Tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar pieņemto nosaukumu, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā.
2.  Ja vien II pielikumā nav noteikts citādi, aromatizētajiem vīna produktiem, kas atbilst prasībām attiecībā uz vairāk nekā vienu tirdzniecības nosaukumu, var izmantot tikai vienu no minētajiem tirdzniecības nosaukumiem.
 2.  Ja vien II pielikumā nav noteikts citādi, aromatizētajiem vīna produktiem, kas atbilst prasībām attiecībā uz vairāk nekā vienu tirdzniecības nosaukumu, var izmantot tikai vienu no minētajiem tirdzniecības nosaukumiem.
3.  Alkoholisku dzērienu, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, nedrīkst raksturot, noformēt vai marķēt, izmantojot tādus vārdus vai frāzes kā, piemēram, “kā”, “tips”, “veids”, “ražots”, “aromāts” vai citus terminus, kas līdzīgi tirdzniecības nosaukumiem.
 3.  Alkoholisku dzērienu, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, nedrīkst raksturot, noformēt vai marķēt, izmantojot tādus vārdus vai frāzes kā, piemēram, “kā”, “tips”, “veids”, “ražots”, “aromāts” vai citus terminus, kas līdzīgi tirdzniecības nosaukumiem.
4.  Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar šo regulu.
 4.  Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar aromatizēta vīna produkta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.
5.  Neskarot 26. pantu, tirdzniecības nosaukumus nepapildina aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
 5.  Neskarot 26. pantu, tirdzniecības nosaukumus nepapildina aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
5.a  Ja aromatizētā vīna produktus ir paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, dalībvalstis var atļaut izmantot tirdzniecības nosaukumus, kas nav II pielikumā minētie tirdzniecības nosaukumi, gadījumos, kad šādi tirdzniecības nosaukumi ir pieprasīti attiecīgās trešās valsts tiesību aktos. Šos tirdzniecības nosaukumus var norādīt valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas.
5.b  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu nolūkā papildināt šīs regulas II pielikumu, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību, zinātnes un tirgus tendences, patērētāju veselību vai patērētāju vajadzību pēc informācijas.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
6. pants – 3.a punkts (jauns)
(4b)  regulas 6. pantam pievieno šādu punktu:
“3.a Vīnogu ražas gads var tikt norādīts uz produktu etiķetēm ar nosacījumu, ka vīnkopības produkts veido vismaz 75 % no kopējā tilpuma un ka vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas šo produktu izgatavošanai, ir ievāktas attiecīgajā gadā."
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
7.a pants (jauns)
(4c)  Iekļauj šādu pantu:
“7.a pants
Uzturvērtības paziņojums
1.  Uz etiķetes tiek norādīts aromatizētā vīna produktu uzturvērtības paziņojums, kas var aprobežoties tikai ar enerģētisko vērtību.
2.  Enerģētiskā vērtība ir:
a)  izteikta ar skaitļiem un vārdiem vai simboliem, un jo īpaši simbolu (E), kas apzīmē enerģētisko vērtību;
b)  aprēķināta, izmantojot korekcijas pakāpes, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIV pielikumā;
c)  izteikta kā vidējā vērtība kilokalorijās, kuru pamatā ir:
i)  aromatizētā vīna produkta ražotāja veiktā analīze, vai
ii)  aprēķins, izmantojot vispārēji noteiktus un pieņemtus datus,
d)  izteikta uz 100 ml. Papildus tam to var izteikt patēriņa vienībā, ko patērētājs var viegli atpazīt, ar nosacījumu, ka izmantotā vienība ir kvantificēta uz etiķetes un ka ir norādīts vienību skaits iepakojumā. ”
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
3. pants – 4.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
7.b pants (jauns)
(4d)  Iekļauj šādu pantu:
“7.b pants
Sastāvdaļu saraksts
1.  Aromatizēto vīna produktu sastāvdaļu sarakstu norāda uz etiķetes vai citā veidā, ne tikai uz pudeles (vai cita veida taras) piestiprinātas etiķetes ar nosacījumu, ka uz tās ir norādīta skaidra un tieša saikne ar produktu. Tas nav jānorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta komerciāliem vai tirgvedības nolūkiem.
2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 33. pantu pieņemt deleģētos aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz aromatizētā vīna produktu sastāvdaļu saraksta norādi. Komisija pieņem deleģētos aktus ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc...[šīs regulas spēkā stāšanās dienas].
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
3. pants – 7.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
(7a)  I pielikuma a) daļas 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
“iiia) stiprie alkoholiskie dzērieni (ne vairāk kā 1 % no kopējā tilpuma).”
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
3. pants – 7.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
I pielikums – 2. punkts – f apakšpunkts
(7b)  regulas I pielikuma 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
f)  citas dabīgas ogļhidrātus saturošas vielas, kuru iedarbība ir līdzīga iepriekš minēto produktu iedarbībai.
 “f) citas dabīgas vielas, kuru iedarbība ir līdzīga iepriekš minēto produktu iedarbībai.”
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
3. pants – 7.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
II pielikums – A daļa – 3 punkts – 1. ievilkums
(7c)  II pielikuma A daļas 3 panta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu punktu:
—  kam pievienots spirts, un
 “ — kuram var būt pievienots spirts, un”
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
3. pants – 7.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
II pielikums – B daļa – 8 punkts – 1. ievilkums
(7d)  II pielikuma B daļas 8. punktā pirmo ievilkumu aizstāj šādi:
—  kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna,
 “— kas iegūts tikai no sarkanvīna un/vai baltvīna, “
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
3. pants – 7.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 251/2014
II pielikums – Ca daļa (jauna)
(7e)  II pielikumā iekļauj šādu daļu:
“Ca daļa
“AROMATIZĒTĀ VĪNA PRODUKTI AR SAMAZINĀTU SPIRTA SATURU
1)  aromatizētā vīna produkti ar samazinātu spirta saturu" vai "ar samazinātu spirta saturu (lieto kopā ar aromatizētā vīna produkta nosaukumu, ko izmanto tā ražošanai)
Produkti, kas atbilst 3. panta 4.a punktā izklāstītajai definīcijai."
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
4. pants – -1. daļa (jauna)
Regula (ES) Nr. 228/2013
22.a pants (jauns)
Regulas V nodaļā iekļauj šādu pantu:
“22.a pants
Starpnozaru nolīgumi
1.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. un 165. panta, ja starpnozaru organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu, darbojas tālākajā reģionā un tiek uzskatīta par tādu, kas pārstāv viena vai vairāku konkrēto produktu ražošanu vai tirdzniecību, vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc minētās organizācijas lūguma nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko ir vienošanās šajā organizācijā, var uz vienu gadu, paredzot iespēju atjaunot šo periodu, padarīt saistošus citiem tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav fiziskas personas, kuras darbojas attiecīgajā tālākajā reģionā, un nav minētās organizācijas biedri.
2.  Ja atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 1. punktu un darbības, uz kurām attiecas minētie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar produktiem, kurus paredzēts tirgot tikai tā paša tālākā reģiona vietējā tirgū, dalībvalsts pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem vai grupām, kuras nav organizācijas biedri, bet darbojas attiecīgajā tirgū, jāmaksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļa no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu attiecīgo darbību veikšanas tiešās izmaksas.
3.  Attiecīgās dalībvalsts informē Komisiju par jebkādu nolīgumu, kura darbības joma ir paplašināta saskaņā ar šo pantu.”
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 228/2013
30. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Attiecībā uz katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādas maksimālās ikgadējās summas:
 2.  Attiecībā uz katru finanšu gadu Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, līdz pat ikgadējai kopējai summai, kas vienāda ar:
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 228/2013
30. pants – 2. punkts – 1. ievilkums
–  Francijas Aizjūras departamentos: EUR 267 580 000,
 –  Francijas Aizjūras departamentos: 278,41 miljoni EUR
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 228/2013
30. pants – 2. punkts – 2. ievilkums
–  Azoru salās un Madeirā: EUR 102 080 000,
 –  Azoru salās un Madeirā: 106,21 miljoni EUR
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 228/2013
30. pants – 2. punkts – 3. ievilkums
–  Kanāriju salās: EUR 257 970 000.
 –  Kanāriju salās: 268,42 miljoni EUR
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 228/2013
30. pants – 3. punkts – 1. ievilkums
–  Francijas Aizjūras departamentos: EUR 25 900 000,
 –  Francijas Aizjūras departamentos: EUR 26 900 000,
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 228/2013
30. pants – 3. punkts – 2. ievilkums
–  Azoru salās un Madeirā: EUR 20 400 000,
 –  Azoru salās un Madeirā: EUR 21 200 000,
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 228/2013
30. pants – 3. punkts – 3. ievilkums
–  Kanāriju salās: EUR 69 900 000.
 –  Kanāriju salās: EUR 72 700 000.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a daļa (jauna)
Regula (ES) Nr. 228/2013
32. pants – 4. punkts
Regulas 32. panta 4. punktu aiztāj ar šādu:
4.  Analīzēs, pētījumos un novērtējumos, ko Komisija veic saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem un kopējo lauksaimniecības politiku, tā iekļauj īpašu sadaļu par visiem tiem jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi tālākajiem reģioniem.
 “4. Pirms jebkādu tirdzniecības sarunu sākšanas, kas varētu ietekmēt lauksaimniecību tālākajos reģionos, Savienība veic pētījumus, analīzes un ietekmes novērtējumus par šādu sarunu iespējamām sekām un pielāgo savas sarunu pilnvaras, lai ņemtu vērā tālāko reģionu īpašos ierobežojumus un izvairītos no jebkādas negatīvas ietekmes šajos reģionos. Šajos pētījumos vai ietekmes novērtējumos Komisija par kritērijiem izmanto ANO šajā jomā noteiktos kritērijus."
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 229/2013
18. pants – 2. punkts
2.  Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 23 000 000.
 2.  Savienība finansē III un IV nodaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot maksimālo summu 23,93 miljonus EUR.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa
Regula (ES) Nr. 229/2013
18. pants – 3. punkts
3.  Summa, ko piešķir, lai finansētu III nodaļā minēto īpašo piegādes režīmu, nepārsniedz EUR 6 830 000.
 3.  Summa, ko gadā piešķir, lai finansētu III nodaļā minēto īpašo piegādes režīmu, nepārsniedz 7,11 miljonus EUR.
Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Vīnu, kas laists tirgū vai marķēts pirms attiecīgo noteikumu piemērošanas un kas neatbilst šajā regulā noteiktajām specifikācijām, var tirgot, līdz beidzas krājumi.
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
7. pants – 2.a daļa (jauna)
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta ga) apakšpunktu un 119. panta 3.a punktu piemēro no... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
7. pants – 2.b daļa (jauna)
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta 1. punkta gb) apakšpunktu un 119. panta 3b punktu, kā tie minēti šajā regulā, piemēro no otrā pilnā tirdzniecības gada sākuma pēc dienas, kad stājies spēkā deleģētais akts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 122. panta va) apakšpunktā, kā tas minēts šajā regulā.
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
7. pants – 2.c daļa (jauna)
Regulas (ES) Nr. 251/2014 7.a pantu, kā tas minēts šajā regulā, piemēro no... [18 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
7. pants – 2.d daļa (jauna)
Regulas (ES) Nr. 251/2014 7.b pantu, kā tas minēts šajā regulā, piemēro no otrā pilnā tirdzniecības gada sākuma pēc dienas, kad stājies spēkā deleģētais akts, kas minēts šajā pantā.
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, paplašinot noteikumus par sastāvdaļu sarakstu un uzturvērtības norādēm vīna produktiem salīdzinājumā ar citiem alkoholiskajiem dzērieniem.

(1) Atsauces uz “cp” pieņemto grozījumu virsrakstos ir atsauces uz minēto grozījumu atbilstīgajām daļām.
(2) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0198/2019).

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 3. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika