Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D068778/01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2020. gada 15. septembra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019. gada 3. jūlijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 8. augustā(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā 2016. gada 28. oktobrī Monsanto Europe S.A./N.V. Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Monsanto uzņēmuma (ASV) vārdā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 (saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza), sastāv vai ir ražota no tās;

B.  tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

C.  tā kā pieteikums turklāt attiecās uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās, un šāda ĢM kukurūza iegūta no viena transformācijas notikuma 25 apakškombinācijām;

D.  tā kā saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas 11 apakškombinācijas jau ir atļautas; tā kā projekts Komisijas īstenošanas lēmumam attiecas uz atlikušajām 14 apakškombinācijām;

E.  tā kā ĢM kukurūza iegūta saliktā transformācijā, krustojot piecus ĢM kukurūzas transformācijas notikumus (MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603), un piešķir trīskāršu panesamību pret glifozātu saturošiem herbicīdiem un izstrādā trīs insekticīdus proteīnus (Cry1A.105, Cry2Ab2 un Vip3Aa20, kas pazīstami kā Bt vai Cry proteīni), kuri ir toksiski dažiem lepidopterānu (tauriņu) kāpuriem(5);

F.  tā kā turklāt saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza veido Bacillus subtilis modificēto CspB gēnu, kura klātbūtne samazina sausuma dēļ radušos ražas zudumus; tā kā nptII gēns, kas piešķir rezistenci pret antibiotikām kanamicīnu un neomicīnu, ģenētiskās modifikācijas procesā izmantots kā selekcijas marķieris(6);

G.  tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA 2019. gada 3. jūlijā pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2019. gada 8. augustā;

H.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

Dalībvalstu piezīmes un eksperimentālo datu trūkums attiecībā uz apakškombinācijām

I.  tā kā dalībvalstis triju mēnešu apspriešanās periodā iesniedza EFSA daudz kritisku piezīmju(7); tā kā šīs kritiskās piezīmes ietver piebildi, ka nav ņemta vērā iespējamā mijiedarbība ar vides apstākļiem, kas var ietekmēt transgēno olbaltumvielu saturu augā, ka joprojām nav atrisināti jautājumi attiecībā uz drošumu un iespējamo toksiskumu, ka novērtējumā nav ņemtas vērā glifozātu saturošu herbicīdu atliekas un metabolīti, kā arī bažas par pretmikrobu rezistences gēna NPTII izmantošanu;

J.  tā kā pieteikuma iesniedzējs neiesniedza nekādus eksperimentu datus par pašlaik neatļautajām saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas 14 apakškombinācijām(8);

Herbicīdu atlieku un noārdīšanās produktu novērtējuma trūkums

K.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles(9); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glifozāta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā; tā kā saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza veido trīs glifozātizturīgus proteīnus, padarot to vēl izturīgāku pret augstākām devām un atkārtotu apsmidzināšanu;

L.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā gluži pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

M.  tā kā savā 2019. gada 3. jūlija zinātniskajā atzinumā EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jautājumos (EFSA ĢMO ekspertu grupa) norāda, ka “EFSA Pesticīdu nodaļa ir veikusi herbicīdu atlieku novērtējumu attiecībā uz šo pieteikumu”(10); tā kā saskaņā ar EFSA Pesticīdu nodaļas atzinumu dati par glifozāta atliekām ĢM kukurūzā ar EPSPS izmaiņām(11) tomēr nav pietiekami, lai noteiktu maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus un vērtības riska novērtējuma veikšanai(12);

N.  tā kā EFSA Pesticīdu nodaļa uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu(13), lai varētu veikt patērētāju apdraudējuma novērtējumu attiecībā uz vairākiem glifozāta noārdīšanās produktiem, kas saistīti ar glifozātizturīgiem ĢM kultūraugiem;

O.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un herbicīdu noārdīšanās produktiem, kā arī to iespējamo mijiedarbību ar Bt proteīniem, ir ārpus EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tā ir problēma, jo veidu, kādā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija(14);

P.  tā kā līdz ar to nav iespējams secināt, ka saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas vai tās apakškombināciju lietošana ir nekaitīga cilvēku un dzīvnieku veselībai;

Bt proteīni

Q.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt proteīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt proteīni var iedarboties kā palīgvielas(15), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, var palielināties šo proteīnu alergēniskums;

R.  tā kā citas saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas un tās apakškombināciju novērtēšanas procesā EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis, paužot mazākuma viedokli, konstatējis, ka, lai gan nevienā Bt proteīnu lietojumā nekad nav konstatēta neparedzēta ietekme uz imūnsistēmu, šos proteīnus nav iespējams novērot toksikoloģiskos pētījumos [...], ko EFSA pašreiz iesaka un veic ĢM augu nekaitīguma novērtēšanas mērķiem, jo šajos pētījumos nav paredzētas šim nolūkam veiktas atbilstīgas pārbaudes(16);

S.  tā kā nesenā pētījumā konstatēts, ka ASV paralēli tam, ka strauji pieaug sēklu apstrāde ar neonikotinoīdiem, vienlaikus aizvien biežāk tiek audzēta ĢM Bt kukurūza(17); tā kā Savienība ir aizliegusi brīvā dabā izmantot trīs neonikotinoīdus, tostarp kā sēklapvalkus, jo tie atstāj ietekmi uz medus bitēm un citiem apputeksnētājiem(18);

Antibiotiku rezistences marķiergēna iekļaušana

T.  tā kā saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza izstrādā proteīnu NPTII, kas piešķir rezistenci pret vairākām antibiotikām, tostarp neomicīnu un kanamicīnu, kurus PVO ir klasificējusi kā “ārkārtīgi svarīgus medicīnā un veterinārinārajā aprūpē”(19); tā kā NPTII izmantoja kā marķieri, lai atvieglotu transformētu šūnu atlases procesu;

U.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK(20) 4. panta 2. punkts paredz, ka, veicot vides riska novērtējumu, īpaši ņem vērā ĢMO, kuri satur gēnus, kuriem ir raksturīga rezistence pret medicīnā vai veterinārinārajā aprūpē lietotām antibiotikām, un ka vispārējais mērķis ir identificēt un pakāpeniski pārtraukt lietot ĢMO pretantibiotiku rezistences marķiergēnus, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību un vidi;

V.  tā kā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 503/2013(21) 17. apsvērumā ir noteikts, ka “šobrīd ir iespējams izstrādāt ĢMO, neizmantojot antibiotiku rezistences marķiergēnus [...], [tāpēc] pieteikuma iesniedzējam būtu jācenšas izstrādāt ĢMO, neizmantojot antibiotiku rezistences marķiergēnus”;

W.  tā kā Austrija ir oficiāli iebildusi pret saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas laišanu tirgū sakarā ar NPTII klātbūtni tajā, “kas var veicināt mikrobu rezistences izplatīšanos augsnes un zarnu baktērijās”, un, “ņemot vērā pašreizējo krīzi antibiotiku rezistences ziņā”, Austrija “nevar atbalstīt vidē atrodamā antibiotiku rezistences gēnu kopuma apzinātu papildināšanu, atļaujot šī produkta izmantošanu”; tā kā Austrija apgalvo, ka, “neizslēdzot šo rezistences gēnu no komerciāliem produktiem, lai gan tehniski tas ir iespējams [...], pieteikuma iesniedzējs pārkāpj Komisijas Īstenošanas regulu [(ES) Nr. 503/2013] attiecībā uz “tādu marķiergēnu un citu nukleīnskābes(-ju) sekvenču inserciju, kuri būtiski neietekmē vēlamās pazīmes panākšanu” un Direktīvu 2001/18/EK attiecībā uz “pakāpenisku pretantibiotiku rezistences gēnu klātbūtnes pārtraukšanu”(22);

Sausumizturība

X.  tā kā saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza veido Bacillus subtilis modificēto CspB gēnu, kas palīdz samazināt sausuma periodu radīto ražas zudumu; tā kā tomēr ūdens nepietiekamības apstākļos izmēģinājumi ar saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu nav veikti; tā kā ekstremāli apstākļi, piemēram, sausums, tomēr var ietekmēt augu sastāvu un bioloģiskās īpašības, kas ir būtiski svarīgas pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma novērtēšanai;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

Y.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2020. gada 15. septembra balsojuma rezultātā atzinumu nesniedza, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

Z.  tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

AA.  tā kā astotajā sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā līdz šim devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis astoņus iebildumus; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

AB.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 Komisija var pieņemt lēmumu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta(23); tā kā šajā saistībā nav nepieciešami tiesību aktu grozījumi,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(24) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2020. gada 11. septembra vēstulē komitejas locekļiem beidzot atzina, ka ĢMO atļauju piešķiršanas lēmumos ir jāņem vērā ilgtspēja(25); tomēr pauž dziļu vilšanos par to, ka Komisija 2020. gada 28. septembrī atļāva citu ģenētiski modificētu sojas pupu importu(26), neraugoties uz Parlamenta iebildumiem un dalībvalstu balsu vairākumu pret šo lēmumu;

5.  aicina Komisiju steidzami rīkoties saistībā ar ilgtspējas kritēriju noteikšanu, pilnībā iesaistot tajā Parlamentu; aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kā un kādā termiņā tiks īstenots šis process;

6.  vēlreiz mudina Komisiju ņemt vērā Eiropas Savienības saistības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes klimata nolīgumu, ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus;

7.  atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt ĢMO ne audzēšanai, ne izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā, ja dalībvalstis nav pārsūdzības komitejā sniegušas atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu;

8.  atkārtoti aicina Komisiju neapstiprināt herbicīdizturīgus ĢM kultūraugus, kamēr visaptveroši nav izanalizēti ar atliekām saistītie veselības apdraudējumi, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līdz ar to pilnībā jāizvērtē atliekas, ko rada tādu ĢM kultūraugu apsmidzināšana ar papildu herbicīdiem, jāizvērtē herbicīdu noārdīšanās produkti, kā arī jebkāda kombinētā ietekme;

9.  atkārtoti aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai importēt izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā;

10.  aicina Komisiju neapstiprināt nekādas saliktos ĢM transformācijas notikumos iegūtas apakškombinācijas, kamēr EFSA tās nav vispusīgi novērtējusi, pamatojoties uz pilnīgiem datiem, kurus iesniedzis pieteikuma iesniedzējs;

11.  jo īpaši uzskata, ka tādu ĢM kultūru šķirņu apstiprināšana, par kurām nav sniegti nekaitīguma dati un kuras nav nedz pārbaudītas, nedz pat vēl izveidotas, ir pretrunā vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002;

12.  aicina EFSA padziļināti izstrādāt un sistemātiski izmantot metodes, kas ļautu konstatēt saliktos transformācijas notikumos iegūtu ĢM neparedzēto ietekmi, piemēram, saistībā ar Bt toksīniem raksturīgajām palīgvielu īpašībām;

13.  atkārtoti aicina Komisiju neatļaut laist tirgū tādus ĢM augus, kuros ir gēni, kas piešķir rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem; norāda, ka tāda atļauja pārkāptu Direktīvas 2001/18/EK 4. panta 2 punktu, kurā aicināts pakāpeniski pārtraukt tādu ĢMO pretantibiotiku rezistences marķiergēnu klātbūtni, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību un vidi;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) Scientific Opinion of the EFSA Panel on Genetically Modified Organisms on the assessment of genetically modified maize MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 and subcombinations, for food and feed uses, under Regulation (EC) No 1829/2003 (EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un tās apakškombināciju, izmantošanai pārtikā vai barībā, novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2016-134)), EFSA biļetens, 2019. gads, 17(8):5774, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5774 (4) –––––––– Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069). (5) EFSA atzinums, 12. lpp. (6) EFSA atzinums, 12. lpp. (7) Dalībvalstu piezīmes: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2016-00686 (8) EFSA atzinums, 4. lpp. (9) Sk., piemēram, Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Reinsurance and Impact” (Ģenētiski modificēti herbicīdizturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi — papildu piesardzība un ietekme), Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1), 31.–48. lpp, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738, kā arī Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years” (Ar gēnu inženierijas metodēm iegūtu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantošanu ASV — pirmie sešpadsmit gadi), Environmental Sciences Europe, 2012. gads, 24, 24, https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24, kā arī Schütte, G., Eckerstorfer, M., Rastelli, V. et al., “Herbicide resistance and biodiversity: agronomic and environmental aspects of genetically modified herbicide-resistant plants” (Herbicīdu rezistence un biodaudzveidība — ģenētiski modificētu herbicīdrezistentu augu agronomiskie un vides aspekti), Environmental Sciences Europe, 2017. gads, 29, 5, https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/s12302-016-0100-y (10) EFSA atzinums, 9. lpp. (11) Saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza satur EPSPS izmaiņas. (12) EFSA pārskats par maksimāli pieļaujamo glifozāta atlieku daudzumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu — pārskatīta versija, kurā ņemti vērā iepriekš neaplūkoti dati, EFSA biļetens, 2019. gads, 17(10):5862, 4. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2019.5862 (13) EFSA slēdziens par aktīvās vielas glifozāta pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo analīzi, EFSA biļetens, 2015. gads, 13(11):4302, 3. lpp., https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302 (14) Tas tā patiešām ir attiecībā uz glifozātu, kā norādīts EFSA pārskatā par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, EFSA biļetens, 2018. gads, 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263 (15) Informācijai sk. Rubio-Infante, N., & Moreno-Fierros, L., “An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals” (Pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu nekaitīgumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem), Journal of Applied Toxicology, 2016. gada maijs, 36(5), 630.–648. lpp, http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/jat.3252/full (16) Pieteikums EFSA-GMO-DE-2010-86 (Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 kukurūza un trīs apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes), EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa Wal, J.M. mazākuma viedoklis, EFSA biļetens, 2018. gads, 16(7):5309, 34. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2018.5309 (17) Douglas, M.R., Tooker,  .F., “Large-Scale Deployment of Seed Treatments Has Driven Rapid Increase in Use of Neonicotinoid Insecticides and Preemptive Pest Management in U.S. Field Crops” (Plaša sēklu apstrāde ir izraisījusi strauju neonikotinoīdu insekticīdu lietošanas palielinājumu un preventīvu augu aizsardzību brīvdabas kultūrās ASV), Environmental Science and Technology, 2015. gads, 49, 8, 5088–5097, https://pubs.acs.org/doi/10.1021/es506141g (18) Neonikotinoīdihttps://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/approval_active_substances/approval_renewal/neonicotinoids_en (19) http://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/255027/9789241512220-eng.pdf;jsessionid=11933F77EEEE4D6E7BD574889996C4E6?sequence=1, 21. lpp. (20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp). (21) Komisijas 2013. gada 3. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp.). (22) Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas apakškomitejas “Ģenētiski modificēta pārtika un dzīvnieku barība” kopsavilkuma ziņojums, 2020. gada 15. septembris,, https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/plant/docs/sc_modif-genet_20200915_sum.pdf (23) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums. (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (25) https://tillymetz.lu/wp-content/uploads/2020/09/Co-signed-letter-MEP-Metz.pdf (26) MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, https://webgate.ec.europa.eu/dyna/gm_register/gm_register_auth.cfm?pr_id=100