Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13484/2019),

–  ņemot vērā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku, kas stājās spēkā 2014. gada 20. novembrī,

–  ņemot vērā IZPN protokola, ko parakstījusi Eiropas Savienība un Senegāla, retrospektīvo un provizorisko novērtējumu,

–  ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku (13483/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu un 7. punktu (C9-0178/2019),

–  ņemot vērā 2020. gada 2020. gada 11. novembra normatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas 31. panta 4. punktu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem(3),

–  ņemot vērā Senegālas valsts stratēģisko plānu (2019-2023),

–  ņemot vērā Senegālas valsts stratēģiju zaļo darbvietu veicināšanai (2015-2020),

–  ņemot vērā Āzijas valstu flotes darbību pieaugumu Senegālas ūdeņos,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0182/2020),

A.  tā kā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku stājās spēkā 2014. gada 20. novembrī; tā kā spēkā esošais protokols, ar kuru īsteno nolīgumu, zaudēja spēku 2019. gada 19. novembrī un tā kā 2019. gada 19. jūlijā tika parafēts jauns protokols;

B.  tā kā jaunākā protokola (2014–2019) uz nākotni vērstā novērtējumā secināts, ka tas kopumā ir bijis efektīvs, palīdzot nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu Senegālas zvejas zonā, un iesaka atjaunot protokolu atbilstoši abu pušu vajadzībām;

C.  tā kā iepriekšējais protokols ir bijis pietiekami efektīvs tunzivju zvejas jomā un tā kā Kopienas kuģi tomēr nav izmantojuši daļu zvejas iespēju dziļūdens demersālo sugu zvejai; tā kā melnā heka nozveja Senegālas ūdeņos veido mazāk nekā 10 % no Kopienas nozvejas šajā apakšreģionā;

D.  tā kā tādas dziļūdens demersālās zvejniecības izvēršana, kurā zvejo melno heku, kā arī melnā heka papildu nozvejas Senegālas zvejas zonā un kaimiņvalstu zvejas zonās, ir veicinājusi zvejas noslodzi uz šiem krājumiem;

E.  tā kā Savienības zvejas kuģi zvejo tikai atkrastes zvejas apgabalos, tādēļ tie gandrīz nenonāk saskarē ar Senegālas nerūpnieciskās zvejas kuģiem un tikai minimāli ietekmē to iztikas līdzekļus;

F.  tā kā jaunais protokols aptver piecu gadu laikposmu un paredz zvejas iespējas Savienības kuģiem (28 tunzivju saldētājseineri, 10 kuģi zvejai ar makšķerrīkiem, pieci kuģi zvejai ar āķu jedām un divi traleri) ar atsauces daudzumu 10 000 tonnu tunzivju un 1750 tonnu melnā heka atļauto nozveju gadā;

G.  tā kā finanšu atlīdzība ir 3 050 750 EUR gadā, kas sadalīta šādi: 800 000 EUR gadā — piekļuve resursiem, 900 000 EUR gadā — nozares politikas īstenošana un 1 350 750 EUR gadā — aplēstās maksas summa, kas jāizmaksā kuģu īpašniekiem;

H.  tā kā jaunais protokols paredz Savienības kuģiem zvejas iespējas Senegālas ūdeņos, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus;

I.  tā kā kopējās zivsaimniecības politikas reforma ietver nodaļu par ārējo dimensiju, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības principus; tā kā divpusējie nolīgumi veido stabilu tiesisko, ekonomisko un vides sistēmu ES flotes piekļuvei trešo valstu ūdeņiem un paredz nozarisku atbalstu, lai stiprinātu vietējās administratīvās spējas un uzlabotu ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības standartus partnervalstī;

J.  tā kā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku Eiropas flote zvejos tikai pārpalikumu no atļautās nozvejas, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 62. pantu;

K.  tā kā Senegāla ir ratificējusi lielāko daļu starptautisko instrumentu par starptautisko zivsaimniecības pārvaldību un darbojas attiecīgajās reģionālajās zvejniecības pārvaldības struktūrās, kuru kompetencē ir Senegālas kuģu veiktā zvejniecība;

L.  tā kā jaunais protokols, ar kuru īsteno ar Senegālu noslēgto zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ir daļa no ES ārējās darbības attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un tajā īpaši ņem vērā Savienības mērķus demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas jomā;

M.  tā kā ar šo nolīgumu būtu jāatbalsta arī saistības, ko ES uzņēmusies ar starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un konkrēti 14. IAM, un visām tādām ES darbībām kā šis IZPN ir jāveicina minēto mērķu sasniegšana;

N.  tā kā Eiropas Savienība un Senegāla turpina sadarbību Kotonū nolīguma vispārējā satvarā un tā kā finanšu atbalsta pasākumi zivsaimniecības jomā tiek veikti, izmantojot PESCAO programmu, kuras mērķis ir uzlabot zivsaimniecības nozares pārvaldību un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un kuras budžets 2018.–2024. gadā ir 15 miljoni EUR;

O.  tā kā NNN zveja ne tikai noplicina dabas resursu pamatus un samazina dabisko produktivitāti, bet arī negatīvi ietekmē zvejnieku iztiku un valstu ieņēmumus;

P.  tā kā Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos ar protokolu vai tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos,

Q.  tā kā mazo pelaģisko sugu krājumus kopīgi izmanto vairākas kaimiņvalstis Ziemeļāfrikas reģionā, ar kurām ES ir noslēgusi zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, kas dod piekļuvi šiem krājumiem; tā kā Komisijai būtu jāmudina Senegālas iestādes sākt apspriešanos ar kaimiņvalstīm par kopīgiem un saistošiem pārvaldības noteikumiem, kuru pamatā ir zinātniski ieteikumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zveju, jo īpaši attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem, kaut arī nolīgums starp ES un Senegālu tiem piekļuvi nenodrošina;

R.  tā kā Senegālas valsts stratēģiskajā plānā (2019–2023) noteiktie stratēģiskie mērķi ietver zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību un produktivitātes uzlabošanu, kā arī vispārēju tirgus pieejamības un zivsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu;

S.  tā kā zivsaimniecības nozare nodrošina nodarbinātību vairāk nekā 600 000 Senegālas iedzīvotāju, kas ir aptuveni 17 % no nodarbinātajām personām,

1.  norāda, ka protokols ļaus turpināt ciešu sadarbību starp Eiropas Savienību un Senegālu, lai nodrošinātu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Senegālas ūdeņos un atbalstītu Senegālas centienus attīstīt ilgtspējīgu resursu pārvaldību un jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

2.  atbalsta Savienības stratēģiju, lai reģionā varētu uzturēt tādu nolīgumu tīklu, ar kuriem papildina pasākumus, ko veic zivju krājumu ilgtspējības popularizēšanai reģionālajās zivsaimniecības organizācijās (RZO);

3.  norāda, ka saskaņā ar novērtējuma ziņojuma secinājumiem jaunajā protokolā ir paredzēts samazināt melnā heka nozvejas daudzumu (no 2000 līdz 1750 tonnām gadā) un palielināt finansiālo ieguldījumu nozares atbalstam (150 000 EUR) un aplēsto nodevu summu, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā;

4.  norāda, ka tiek samazinātas (melnā heka) zvejas iespējas dziļūdens traleriem saskaņā ar Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) zinātnisko atzinumu, lai samazinātu sugas mirstību;

5.  atzinīgi vērtē to, ka protokolā ir ņemtas vērā jutīgās sugas, kas nozvejotas piezvejā; uzsver, ka ir vēl vairāk jāuzlabo jūras ekosistēmas aizsardzības pasākumi; uzsver apmācītu zinātnisko novērotāju galveno lomu piezvejas uzraudzībā;

6.  uzsver, ka nolīgumā ir iekļauta nodaļa par zinātnisko sadarbību, lai nodrošinātu labāku jūras bioloģisko resursu stāvokļa uzraudzību Senegālas ūdeņos; ņem vērā pašreizējās grūtības saistībā ar dziļūdens demersālo zivju resursu izmantošanas zinātnisko uzraudzību un mudina novērtējumā ņemt vērā arī trešo valstu flotes zvejas radīto slodzi citu piekrastes valstu (Mauritānijas, Marokas, Gvinejas-Bisavas un Gambijas) ūdeņos un to, ka Senegālas ūdeņos ES kuģiem pieejamās zvejas iespējas ir salīdzinoši ierobežotas;

7.  uzskata — lai nodrošinātu piekļuvi Senegālas ūdeņos esošajiem krājumu pārpalikumiem, ir nepieciešamas zināšanas par kopējo, tostarp Senegālas un trešo valstu flotu, zvejas piepūli, un aicina Komisiju nodrošināt panta par pārredzamību piemērošanu pašreizējā protokola kontekstā, kā arī kompetento reģionālo zivsaimniecības organizāciju apspriedēs;

8.  norāda uz iespēju pārskatīt zvejas iespējas un vienoties par izpētes zvejas reisiem Senegālas zvejas zonās; atzinīgi vērtē protokolā izklāstītos nosacījumus attiecībā uz ilgtspēju un zinātnisko ieteikumu ievērošanu un aicina Komisiju informēt Parlamentu gadījumā, ja Apvienotajai komitejai šādi grozījumi būtu jāapstiprina; atzinīgi vērtē nozvejas uzraudzības iekļaušanu elektroniskajā ziņošanas sistēmā (EZS); aicina Komisiju nodrošināt, ka sistēma sāk darboties pēc iespējas drīz;

9.  atzinīgi vērtē jaunu tehnisko pasākumu pieņemšanu, lai samazinātu aizsargājamo sugu (jūras putnu, bruņurupuču, haizivju un jūras zīdītāju) nejaušu nozveju, un mudina Komisiju uzraudzīt nepieciešamo pasākumu pieņemšanu, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem un tiesību aktiem, kas izriet no RZO;

10.  uzsver, ka ar nolīgumu izveido tiesisko regulējumu sadarbībai uzraudzības un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) apkarošanas jomā, un atzinīgi vērtē to, ka Senegāla 2017. gadā ratificēja FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, kas bija pozitīvs solis, ņemot vērā Dakāras ostas nozīmi to zvejas produktu izkraušanā, kurus vairākos apakšreģiona apgabalos nozvejojuši kuģi, kas peld ar dažādu trešo valstu karogiem;

11.  atzinīgi vērtē Senegālas jūrnieku pieņemšanu darbā uz Eiropas Savienības kuģiem un uzsver labos rezultātus, kas sasniegti, īstenojot iepriekšējo protokolu; atzinīgi vērtē to, ka Senegāla ir ratificējusi SDO Konvenciju Nr. 188 par darbu zvejniecībā, un aicina Senegālas iestādes īstenot tās noteikumus; aicina Komisiju apvienotās komitejas sanāksmēs regulāri izvērtēt tās efektīvu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz darba apstākļiem un atalgojumu (arī minēti protokolā);

12.  uzskata, ka šo mērķu sasniegšanā svarīga loma var būt dalībvalstīm, kas var aktīvi piedalīties spēju veidošanas un apmācības pasākumu nodrošināšanā;

13.  nolūkā nodrošināt atbilstību 5. pantā noteiktajiem nozares atbalsta mērķiem un neskarot citas darbības, iesaka šādas prioritāras un stratēģiskas darbības:

14.  aicina Komisiju veikt pasaules mēroga pētījumu par ES divpusējo zivsaimniecības nolīgumu ietekmi un jo īpaši par ieguvumiem vietējai ekonomikai, ko sniedz nozariskais atbalsts un Eiropas flotes darbības trešo valstu ūdeņos (ilgtspējīgas zvejas attīstība, vietējā nodarbinātība, infrastruktūra, uzlabojumi sociālajā jomā utt.), pieņemot vienotu un saskaņotu pieeju visām Rietumāfrikas valstīm;

15.  pauž bažas par to, ka Rietumāfrikas piekrastē pieaug tādu zivju miltu un zivju eļļas rūpnīcu skaits, kurām piegādā mazo pelaģisko sugu krājumus no Senegālas ūdeņiem, kā arī no kaimiņvalstīm, ko nozvejojušas ārvalstu (nevis ES) flotes; šajā sakarībā kritizē neatbilstību ilgtspējas principam par vērtīgu proteīna resursu nodrošināšanu vietējiem iedzīvotājiem;

16.  uzskata, ka, ņemot vērā iespējamo zvejas liegumu vai zvejas ierobežojumu noteikšanu, lai nodrošinātu resursu ilgtspēju, vispirms būtu jāapmierina vietējās zvejas vajadzības, balstoties uz pamatotiem zinātniskiem ieteikumiem;

17.  atzinīgi vērtē ES līmenī īstenotos centienus attiecībā uz protokolu un pašreiz pieejamo apvienoto zinātnisko komiteju tekstu pārredzamību; uzsver nepieciešamību palielināt pārredzamību un piekrastes kopienu asociāciju līdzdalību nozares atbalsta pārvaldībā; aicina Komisiju regulāri sniegt publiskus ziņojumus par nozares atbalsta izmantošanu un nosūtīt Parlamentam Apvienotās komitejas sanāksmju secinājumus un gada novērtējumu rezultātus; aicina Komisiju veicināt Parlamenta pārstāvju piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotājiem un uzlabot Senegālas zvejniecības asociāciju un kopienu līdzdalību; uzsver, ka Senegālas valdībai ir jānodrošina pārredzamība attiecībā uz zivsaimniecības partnerībām ar citām valstīm;

18.  iesaka ieinteresētajām personām piedalīties darbības programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, iesaistot vietējās zvejnieku kopienas un apspriežoties ar tām saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem;

19.  prasa panākt lielāku skaidrību un saskaņotību attiecībā uz ziņošanu par aizsargājamām jūras teritorijām (MPA) un pieņemt vienotu pārvaldības plānu, kurā būtu noteiktas lomas un struktūra, kas ir atbildīga par pārvaldības darbību vispārējo koordināciju;

20.  norāda, ka valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, piemēram, Mali, ir atkarīgas no zvejniecības eksporta no Senegālas, kas veido vairāk nekā 40 % no to zivsaimniecības produktu importa; norāda, ka Senegālas eksports dod ieguldījumu to valstu nodrošināšanā ar uzturu, kurām ir tikai sauszemes robežas;

21.  norāda, ka vairāk nekā viena piektdaļa Senegālas eksporta tiek nosūtīta uz valstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas, jo īpaši uz Mali, Burkinafaso un Nigēru, un veicina Āfrikas kontinenta ekonomisko integrāciju;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Senegālas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0294. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.. (3) OV C 58, 15.2.2018., 93. lpp.