Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2020/1998(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0206/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0206/2020

Debates :

PV 11/11/2020 - 25
PV 11/11/2020 - 27
CRE 11/11/2020 - 25
CRE 11/11/2020 - 27

Balsojumi :

PV 12/11/2020 - 11
PV 12/11/2020 - 19

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0302

Pieņemtie teksti
PDF 205kWORD 62k
Ceturtdiena, 2020. gada 12. novembris - Brisele
Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
P9_TA(2020)0302A9-0206/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 12. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11072/1/2020 – C9-0314/2020 – 2020/1998(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2020)0443),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(5) un tā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem,

–  ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par 2021. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 14. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2021. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 27. jūlijā (COM(2020)0300) (“BP”),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2020. gada 28. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2020. gada 1. oktobrī (11072/1/2020 – C9-0314/2020),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

–  ņemot vērā attiecīgo komiteju atzinumus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0206/2020),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  atgādina, ka 2021. gadam vajadzētu būt pirmajam jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) gadam; pauž nožēlu par to, ka gan tādēļ, ka aizkavējās sarunas par DFS / pašu resursiem (DFS/PR), kurām Parlaments bija gatavs kopš 2018. gada novembra un kuras nevarēja sākties pirms Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumiem, gan Covid-19 pandēmijas dēļ 2021. gada budžeta procedūra līdz šim nevarēja tikt veidota uz stabilas un vērienīgas vienošanās par DFS pamata;

2.  norāda, ka Komisija iesniedza 2021. gada budžeta projektu (BP), pamatojoties uz saviem DFS priekšlikumiem, kas tika atjaunināti 2020. gada maijā, savukārt Padome savā lasījumā aprobežojās tikai ar Eiropadomes secinājumu izteikšanu skaitļos (izņemot 7. izdevumu kategoriju), gaidot grozījumu vēstuli, ko Komisija pēc politiskas vienošanās par DFS/PR izmantos, lai atjauninātu savu priekšlikumu;

3.  pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz BP, tostarp nozīmīgumu, ko tā piešķir grozījumu vēstulei; piekrīt Padomei attiecībā uz grozījumu vēstuli, vienlaikus vēloties nākt klajā ar lasījumu, kas koordinētā veidā atbilst tā prioritātēm attiecībā uz DFS/PR un 2021. gada budžetu; norāda, ka šādu pieeju pamato arī ierobežotais laiks, kas būs atlicis pēc grozījumu vēstules iesniegšanas;

4.  atgādina, ka savā iepriekš minētajā 2020. gada 19. jūnija rezolūcijā par 2021. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm Parlaments uzsvēra, ka galvenā uzmanība 2021. gada budžetā būtu jāpievērš Covid-19 uzliesmojuma seku mazināšanai un atveseļošanās atbalstam, pamatojoties uz Eiropas zaļo kursu un digitālo pārveidi, lai veicinātu taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, augstas kvalitātes darbvietu radīšanu un ilgtermiņa mērķa panākt sociālekonomisku konverģenci sasniegšanu;

5.  atzinīgi vērtē ES atveseļošanas plānu; tomēr uzsver, ka ikgadējā budžeta procedūrā ir skaidri jānosaka budžeta lēmējinstitūcijas loma ārējo piešķirto ieņēmumu apstiprināšanā, jo īpaši no atveseļošanas instrumenta Next Generation EU (NGEU);

6.  atgādina savu nostāju, proti, ka mērķiem, kas DFS 2021.–2027. gadam noteikti klimata un bioloģiskās daudzveidības aspekta integrēšanas jomā, ir jāpārsniedz starpposma ziņojumā noteiktais konkrētiem mērķiem paredzēto izdevumu līmenis; tādēļ vēlas panākt, lai 2021. gadā ar bioloģisko daudzveidību saistītie izdevumi veidotu vismaz 10 % un ar klimata politikas integrēšanu saistītie izdevumi veidotu vismaz 30 %; atkārto savu prasību pēc integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai koncepcijas, kurā apkopota dzimumspecifiska informācija par mērķiem, ieguldījumu, iznākumiem un rezultātiem, tostarp finansēšanas saistībām dzimumu līdztiesības jomā, un metodika dzimumu līdztiesības izdevumu izsekošanai un ziņošanai par tiem;

7.  atkārtoti aicina Komisiju ar pamatregulām noteikt skaidrus atbilstības kritērijus jaunai stingrai un visaptverošai metodikai attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti gan ar klimatu, gan bioloģisko daudzveidību, nodrošinot, ka, sniedzot ieguldījumu minēto izdevumu mērķu sasniegšanā, tiek ņemti vērā tikai tie projekti, kas atbilst attiecīgajiem saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852(9) izstrādātajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, attiecīgā gadījumā kopā ar atbilstošiem korektīviem pasākumiem, un pilnībā tiek īstenots Regulas (ES) 2020/852 17. pantā minētais “nenodari būtisku kaitējumu” princips, lai nodrošinātu, ka Savienība izpilda savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un savu prasību pakāpeniski likvidēt netiešas fosilā kurināmā subsīdijas un aizliegt tiešās šāda kurināmā subsīdijas visā Savienības budžetā;

8.  nolemj palielināt līdzekļu apmēru piecpadsmit pamatprogrammām, kas minētas Parlamenta 2020. gada 23. jūlija rezolūcijā par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem(10) (“Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Erasmus+, Garantija bērniem, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, LIFE+, “ES veselība”, Integrētās robežu pārvaldības fonds, “Radošā Eiropa”, programma “Tiesības un vērtības”, Eiropas Aizsardzības fonds, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) un humānā palīdzība, kā arī attiecīgās ES aģentūras un Eiropas Prokuratūra), līdz 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumā par DFS noteiktajiem līmeņiem; turklāt nolemj savu lasījumu balstīt uz DFS maksimālajiem apjomiem, ko Komisija ierosinājusi budžeta projektā; uzskata, ka jebkādi palielinājumi pamatprogrammām būtu jāpapildina ar atbilstošu maksimālā apjoma palielinājumu attiecīgajā DFS izdevumu kategorijā; nolemj palielināt finansējumu Parlamenta prioritātēm cita starpā tādās jomās kā klimata pārmaiņas, enerģētika, digitālā un transporta savstarpējā savienojamība, kosmoss, MVU, tūrisms, drošība, migrācija, pamattiesības un ārējā darbība;

9.  pieņem Padomes ierosinātos palielinājumus 1., 2.a un 3. izdevumu kategorijā, izņemot budžeta pozīcijas, kurās Parlaments nolemj iekļaut lielākas apropriācijas; piekrīt arī kopas “Noturība” pārvietošanai no 5. izdevumu kategorijas uz 2.b izdevumu kategoriju;

10.  atkārtoti apstiprina savu iepriekšējo apņemšanos pilnībā izmantot iespēju atceltās saistību apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas pētniecībai, kā paredzēts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā;

11.  uzsver, ka ir vajadzīga detalizētāka budžeta nomenklatūra, kas ļautu budžeta lēmējinstitūcijai pilnībā īstenot savas lēmumu pieņemšanas funkcijas ikgadējā budžeta procedūrā un veikt rūpīgu pārbaudi par budžeta izpildi 2.b, 4. un 6. izdevumu kategorijā;

12.  principā nolemj atjaunot BP norādīto apmēru visās budžeta pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi un kuru finansējums Parlamenta lasījumā nav palielināts, izņemot 7. izdevumu kategoriju;

13.  norāda — ir svarīgi nodrošināt, lai Savienības aģentūrām tiktu piešķirti pietiekami finanšu resursi un atbilstīgas cilvēkresursu spējas, lai tās varētu īstenot savas pilnvaras, veikt savus uzdevumus un optimāli reaģēt uz Covid-19 uzliesmojuma sekām; uzsver, ka ir vajadzīga pienācīga koordinācija un sinerģijas starp aģentūrām, lai palielinātu to darba efektivitāti, jo īpaši gadījumos, kad pastāv konverģence attiecībā uz konkrētiem politikas mērķiem, tādējādi dodot iespēju taisnīgi un efektīvi izmantot publiskos līdzekļus; uzstāj, ka Komisijai ir jānodrošina optimāla personāla sadale starp ģenerāldirektorātiem, atspoguļojot steidzamās vajadzības un ilgtermiņa prioritātes saistībā ar reaģēšanu uz Covid-19 krīzi un jo īpaši Eiropas zaļo kursu;

14.  norāda, ka atjauninātais budžeta procedūras pragmatiskais grafiks nedod iespēju savlaicīgi vienoties par iespējamu otro BP priekšlikumu; tāpēc uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi pilnībā izmantot visu budžeta samierināšanas procedūras laiku, lai panāktu vērienīgu vienošanos;

15.  kopējās apropriācijas 2021. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 181 762 377 716 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 15 016 195 740 EUR vairāk, nekā ierosināts BP; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamu vēl 1 631 420 001 EUR saistību apropriācijās; tomēr atgādina, ka šis apmērs būtu jāpielāgo pēc grozījumu vēstules publicēšanas un ņemot vērā sarunu un samierināšanas procedūras virzību;

16.  atgādina, ka, kā minēts iepriekš minētajā 2020. gada 16. septembra normatīvajā rezolūcijā, 2021. gada budžeta finansēšanas nolūkā jaunās pašu resursu kategorijas būtu jāievieš no 2021. gada un jebkādām jaunu pašu resursu radītām summām, kas pārsniedz NGEU atmaksas saistību segšanai nepieciešamo apmēru noteiktā gadā, būtu jāpaliek ES budžetā kā vispārējiem ieņēmumiem, jo īpaši tāpēc, lai no 2021. gada palielinātu 15 ES pamatprogrammu finansējumu, vienlaikus attiecīgi palielinot DFS maksimālos apjomus;

1.izdevumu kategorija

17.  uzsver, ka “Apvārsnis Eiropa” nodrošina ļoti izteiktu Eiropas pievienoto vērtību, un izceļ šīs programmas svarīgumu nozīmīgās Eiropas pētniecības jomās, kuras ir būtiskas Eiropas zaļā kursa panākumu nodrošināšanā, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku un sabiedrību līdz 2050. gadam sekmēšanā un digitālās pārveides atbalstīšanā, kas ir ļoti svarīgi Savienības turpmākajai labklājībai; uzsver arī to, ka Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi vajadzību ieguldīt pētniecībā veselības jomā; tāpēc ierosina ievērojami palielināt “Apvārsnis Eiropa” budžetu, saskaņā ar savu izsenis pausto nostāju prasot nodrošināt kopējo budžetu 120 miljardu EUR apmērā DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā; turklāt uzskata, ka visu pašreizējās DFS darbības laikā atcelto saistību summa būtu jādara pieejama saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu, lai atbalstītu klimatisko un digitālo pārkārtošanos un pētniecību veselības jomā;

18.  ir pārliecināts, ka cīņai pret vēzi jābūt Savienības prioritātei un ka šajā virzienā ir jāiegulda daudz lielāks darbs; uzsver, ka vēža pētniecība ir svarīgs šīs cīņas pamatelements; uzsver, ka nekavējoties ir jāpanāk intensīvāka pētniecība šajā jomā;

19.  prasa, lai Savienības 2021. gada budžetā tiktu nodrošināts, ka programma InvestEU ir pietiekami finansēta un sasniedz gan savus ilgtermiņa mērķus un piedalās Eiropas ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanā, nodrošinot lielāku investīciju spēju ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūru, pētniecību, inovāciju, digitalizāciju, MVU un sociālos ieguldījumus, gan savu jauno īstermiņa mērķi atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, izmantojot stratēģiskas, ilgtspējīgas investīcijas; ar dziļu nožēlu norāda, ka Eiropadome ir noraidījusi Komisijas priekšlikumu par Maksātspējas atbalsta instrumentu (SSI); atbalsta Parlamenta sagatavošanas darbos par SSI iekļauto pozīciju, kas paredz pārvietot SSI paredzētās apropriācijas programmai InvestEU par labu uzņēmumiem, kuri iedibināti dalībvalstīs un darbojas Savienībā;

20.  uzsver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izšķirošo nozīmi augstas veiktspējas Eiropas tīkla attīstības un savienojamības veicināšanā dalībvalstīs, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuras atbalsta ilgtspējīgu un pārrobežu mobilitāti, kā arī pāreju uz citiem transporta veidiem, lai līdz 2030. gadam par 60 % samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, atbalstot enerģētikas un transporta projektus pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku ar piegādes drošību, ņemot vērā Eiropas salu un perifēro reģionu īpašo situāciju un uzsverot digitālās pārkārtošanās nepieciešamību, tostarp darba ņēmēju kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju Savienībā; tāpēc ierosina ievērojamus palielinājumus;

21.  uzsver, ka Covid-19 krīze ir apliecinājusi digitalizācijas aizvien lielāko nozīmi ekonomikas ikdienas darbībā; atzīst programmas “Digitālā Eiropa” nozīmīgumu digitālās pārkārtošanās veidošanā un atbalstīšanā; ierosina palielinājumus, kas pārsniedz Parlamenta starpposma nostāju attiecībā uz DFS, lai ņemtu vērā pandēmijas atklātās vajadzības;

22.  atgādina par Eiropas kosmosa programmas fundamentālo vērtību, jo īpaši Copernicus un Galileo ieguldījumu Eiropas zaļā kursa īstenošanā, un tādēļ prasa mērķtiecīgus palielinājumus, lai nodrošinātu, ka šīs programmas var atbalstīt Savienības mērķus vides jomā; uzsver Eiropas kosmosa nozares neatkarības nozīmi globālajā konkurencē un izceļ pievienoto vērtību, ko šīs programmas nodrošina darbvietu izaugsmei, konkurētspējai un MVU attīstībai;

23.  uzskata, ka šajā izdevumu kategorijā ir vairāk jāatbalsta vēl arī citas svarīgas prioritātes; cita starpā aicina būtiski palielināt MVU mērķiem paredzēto summu, jo MVU ir Savienības ekonomikas stūrakmens un tiem ir izšķiroša nozīme izcilas kvalitātes ieguldījumu nodrošināšanā un darbvietu radīšanā visās dalībvalstīs, arī nolūkā atbalstīt un palielināt sieviešu līdzdalību MVU un viņu piekļuvi tirgiem, un palielina līdzekļus arī kopas “Kosmoss” galvenajām programmām; atgādina par Savienības aģentūru nozīmīgo lomu Savienības politikas mērķu sasniegšanas veicināšanā; tāpēc prasa nodrošināt pietiekamu finansējumu un darbinieku skaitu ES Kiberdrošības aģentūrai (ENISA), Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (ERA), Eiropas Banku iestādei (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Savienības kosmosa programmai un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādei (BEREC) atbilstoši to uzdevumiem un pienākumiem;

24.  atkārtoti prasa sniegt atbalstu MVU, jo īpaši tūrisma nozarē, radošajā industrijā un transporta nozarē, lai palielinātu to spēju atgūties no Covid-19 uzliesmojuma sekām; turklāt atkārtoti uzsver Parlamenta prasību, kas izriet no 2018. gada starpposma ziņojuma par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(11), izveidot jaunu īpašu budžeta pozīciju, lai ņemtu vērā tūrisma nozari, kas ir ārkārtīgi svarīga visai Savienības ekonomikai, konkurētspējai, nodarbinātībai (tā nodrošina 23 miljonus tiešu un netiešu darbvietu Savienībā, jo īpaši jauniešiem) un sociālajai attīstībai, ir īpaši smagi cietusi Covid-19 krīzē, piedzīvo strauju un krasu pieprasījuma kritumu un zaudē aizvien vairāk darbvietu, tādējādi apdraudot daudzus Eiropas MVU;

25.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi izveidot īpašu tūrismam paredzētu pozīciju pašreizējās situācijas dēļ; prasa ātri sniegt tiešu un netiešu atbalstu šai nozarei, īpaši MVU;

26.  tāpēc palielina saistību apropriāciju apmēru 1. izdevumu kategorijā, par 6 313 980 774 EUR pārsniedzot BP (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 5 996 664 225 EUR paredzot pamatprogrammām; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu dara šai izdevumu kategorijai pieejamu 1 631 420 001 EUR saistību apropriācijās;

2.aizdevumu kategorija

27.  nolemj pārņemt Padomes lasījumu attiecībā uz 2.a izdevumu kategoriju;

2.bizdevumu kategorija

28.  uzsver, ka nekavējoties ir jāpiešķir papildu resursi programmai “ES veselība”, kas īpaši palīdz reaģēt uz Covid-19 krīzes laikā konstatētajām ievērojamajām strukturālajām vajadzībām, nosakot galvenās darbības jomas, tādas kā valsts veselības sistēmu uzlabošana un nevienlīdzības mazināšana veselības jomā, kā arī zāļu un citu ar krīzi saistītu ražojumu pieejamība un pieņemama cena, lai nodrošinātu piekļūstamu un drošu ar seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām (SRHR) saistītu pakalpojumu pastāvīgu un savlaicīgu sniegšanu un cita starpā stiprinātu Savienības cīņu pret vēzi;

29.  uzsver programmas Erasmus+ nozīmīgumu, jo tā ir svarīga pamatprogramma un viena no visveiksmīgākajām Savienības programmām ar stratēģisku ieguldījumu Savienības un tās iedzīvotāju nākotnē; atgādina — ja programmai Erasmus+ nebūs pietiekama finansējuma, tiks apdraudēta turpmāka jaunu iespēju veidošana jauniešiem un viņu piemērotības darba tirgum uzlabošana, kā arī šīs programmas spēja sasniegt jaunos mērķus un risināt problēmjautājumus, kas saistīti ar centieniem padarīt programmu iekļaujošāku un ekoloģiskāku; tāpēc nolemj būtiski palielināt Erasmus+ finansējumu atbilstoši savai nostājai trīskāršot tās budžetu;

30.  atgādina, ka kultūras un radošā industrija ir to nozaru vidū, kuras Covid-19 uzliesmojums ir skāris visvairāk, un prasa rast atbilstīgus risinājumus un finansējumu, lai samazinātu turpmākus būtiskus zaudējumus, ko šai nozarei rada neparedzama pasākumu norises vietu slēgšana Covid-19 krīzes laikā; tāpēc ierosina ievērojami palielināt attiecīgās programmas “Radošā Eiropa” finansējumu, lai atbalstītu krīzes skartās nozares;

31.  uzsver, ka ir jānodrošina lielāka pārredzamība līdzekļu piešķiršanā dažādās Erasmus+ programmas daļās un apakšprogrammās, atjaunojot šīs programmas iepriekšējo nomenklatūru, un programmā “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, izveidojot jaunu budžeta pozīciju Savienības vērtību sadaļai; atkārtoti aicina Komisiju palielināt pārredzamību attiecībā uz budžeta izmantošanu darbībām multivides jomā, jo īpaši izveidojot virkni jaunu budžeta pozīciju saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem;

32.  nolemj izveidot jaunu budžeta pozīciju 07 06 04 “Aizsargāt un veicināt Savienības vērtības”, lai pastiprinātu finansējuma koncentrēšanu uz demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību un veicināšanu, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības šajā jomā;

33.  piekrīt Komisijas prognozēm, ka, atveseļojoties no Covid-19 uzliesmojuma, cīņa pret galēju nabadzību un jo īpaši bērnu nabadzības problēmas risināšana turpmākajos gados kļūs vēl svarīgāka; tāpēc uzsver, ka ESF+ ietvaros ir jāizveido atsevišķa pozīcija Eiropas Garantijai bērniem, piešķirot tai 1 miljardu EUR 2021. gadam; atgādina, ka ir svarīgi pietiekami finansēt Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD), jo īpaši saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu;

34.  atgādina, ka Covid-19 krīze nesamērīgi ietekmē sievietes un cilvēku grupas, kas sistemātiski piedzīvo dzimumbalstītu diskrimināciju, kā arī citas neaizsargātas grupas, un prasa pastiprināt Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu, lai atbalstītu programmas un apmācības nolūkā veicināt šo personu līdzdalību un mazināt viņu nestabilo situāciju darba tirgū;

35.  uzsver programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” izšķirošo nozīmi Līgumos un ES Pamattiesību hartā noteikto tiesību un vērtību aizsardzībā un veicināšanā un uzsver, ka ir vajadzīgas papildu apropriācijas katrai sadaļai, jo īpaši sadaļai Daphne, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, kā arī sadaļai, ar kuru tiek veicināta pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalība Savienības demokrātiskajā dzīvē;

36.  uzsver programmas “Tiesiskums” nozīmību, jo tā palīdz pilnveidot Eiropas tiesiskuma telpu, kas balstīta uz tiesiskumu, savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos, un nolemj palielināt minētās programmas finansējumu;

37.  prasa palielināt apropriācijas kopā “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”, lai labāk integrētu dzimumperspektīvu katrā no programmām, kā arī atbalstītu un veicinātu pētījumus un pētniecību dzimumu līdztiesības jomā Savienībā;

38.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgumu;

39.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija joprojām nav reaģējusi uz Parlamenta prasību visaptveroši pārbaudīt budžeta pozīciju “Darbības multivides jomā”, jo īpaši attiecībā uz pamatlīgumu ar Euronews; nolemj paturēt savu budžeta piešķīrumu rezervē, kamēr Komisija nebūs atbildējusi uz Revīzijas palātas minētajām problēmām; tomēr norāda, ka Revīzijas palāta nenorāda uz Euronews trūkumiem līgumisko ziņošanas pienākumu īstenošanā saskaņā ar pašreizējo regulējumu;

40.  atgādina par to decentralizēto aģentūru svarīgo lomu, kuru darbība ir saistīta ar šo izdevumu kategoriju; prasa nodrošināt ES Pamattiesību aģentūrai (FRA) pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus tās uzdevumu veikšanai, ņemot vērā papildu projektus, kas apzināti, aģentūrai apspriežoties ar ieinteresētajām personām; prasa nodrošināt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam (EIGE) un Eiropas Darba iestādei (EDI) pienācīgus budžeta resursus, ņemot vērā to uzdevumu nozīmību, kā arī paredzamo EDI lomu taisnīgas darbaspēka mobilitātes nodrošināšanā saistībā ar Covid-19 krīzi; turklāt prasa, lai Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) tiktu piešķirts pietiekams finansējums un personāls;

41.  pieņem lēmumu mērķtiecīgi stiprināt Eiropas Prokuratūru (EPPO), lai tā varētu sākt darboties nekavējoties un saskaņā ar tās pilnvaru izpildei izvirzītajām prasībām; uzskata, ka EPPO raksturs liek stingrāk garantēt neatkarību, tāpēc tās budžets būtu jāiekļauj 7. izdevumu kategorijā, uzskatot to par neatkarīgu struktūru, kas nav pielīdzināma aģentūrai; uzsver, ka EPPO izveide nedrīkst pasliktināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) spēju pienācīgi darboties;

42.  noraida Komisijas priekšlikumu apvienot dažādas budžeta pozīcijas, kas saistītas ar sociālās politikas mērķiem; uzskata, ka atsevišķas budžeta pozīcijas, kā tas bija agrāk, garantētu nepieciešamo pārredzamību un resursus katrai no minētajām būtiskajām jomām;

43.  nolemj pārnest budžeta 06 04 01. pozīciju (“ES Atveseļošanas instruments — periodiska kupona izmaksa un izpirkšana termiņa beigās”) uz 17. nodaļu, jo visas ar NGEU saistīto izdevumu finansēšanas izmaksas būtu jāuzskaita papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

44.  palielina 2.b izdevumu kategorijas kopējo finansējumu, par 5 894 270 074 EUR pārsniedzot BP saistību apropriācijās (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 6 041 509 293 EUR paredzot pamatprogrammām;

3.izdevumu kategorija

45.  atgādina, ka Eiropadome savā nostājā par Eiropas Atveseļošanas instrumentu nesaglabāja Komisijas priekšlikumā paredzēto atbalsta apmēru Taisnīgas pārkārtošanās fondam; pauž bažas par to, ka šie samazinājumi nopietni apdraudēs ekonomikas atveseļošanas centienus; atkārtoti norāda, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir ļoti svarīgs un neatņemams Eiropas zaļā kursa struktūras elements; tāpēc ierosina par 500 miljoniem EUR palielināt šīs pamatprogrammas saistību apropriācijas 2021. gadā;

46.  ņemot vērā vispārējo prioritāti cīnīties pret klimata pārmaiņām un nepieļaut bioloģiskās daudzveidības zudumu, ievērojami — par 237 miljoniem EUR — palielina saistību apropriācijas ar programmu LIFE saistītajās budžeta pozīcijās; norāda, ka minētais palielinājums ir paredzēts, lai sekmētu galveno mērķu sasniegšanu, tādu kā dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, aprites ekonomika un dzīves kvalitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī pārkārtošanās uz tīru enerģiju; sagaida, ka Komisija nodrošinās nepieciešamo apguves spēju, lai šie papildu līdzekļi tiktu efektīvi izmantoti;

47.  atgādina, ka vairākas lauksaimniecības nozares ir smagi skāris Covid-19 uzliesmojums, un tāpēc atbalsta īpašus palielinājumus budžeta pozīcijās, kas paredzētas tirgus atbalsta pasākumiem saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), lai mazinātu slimības uzliesmojuma izraisītās krīzes ietekmi, īpaši uz bioloģiskajām saimniecībām un mazajiem lauksaimniekiem; sagaida, ka grozījumu vēstulē tiks vēl vairāk pielāgots ELGF apropriāciju apmērs, ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, kuriem vajadzētu būt pieejamiem 2021. gadā, un citus parametrus, piemēram, Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz lauksaimniecības nozarēm;

48.  uzskata, ka apropriācijas, jo īpaši no kopējās lauksaimniecības politikas, nedrīkst izmantot, lai atbalstītu tādu buļļu selekciju vai audzēšanu, kurus izmanto letālās vēršu cīņās;

49.  uzsver īpaši sarežģītos sociālekonomiskos apstākļus Savienības tālākajos reģionos, ko pastiprina Covid-19 krīzes ietekme; šajā kontekstā ierosina papildināt budžeta pozīciju, kura attiecas uz POSEI programmu lauksaimnieciskās darbības saglabāšanai un pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādei tālākajos reģionos un kurai ir jāsaņem pietiekami resursi; turklāt uzsver, ka, izstrādājot Savienības programmas un fondus daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam un NGEU, ir svarīgi ņemt vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un ierobežojumus;

50.  palielina Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus par 19,6 miljoniem EUR; atzīst, ka 2021. gads būs izšķirošs zivsaimniecības nozarei, kurai vienlaikus būs jāpārvar ar pielāgošanos Eiropas zaļā kursa mērķiem saistītās problēmas, ar Covid-19 krīzi saistītie riski un Brexit;

51.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus finanšu resursus datu vākšanai, pārvaldībai, izmantošanai un apmaiņai zivsaimniecības nozarē;

52.  gatavojas atbalstīt Eiropas Vides aģentūru (EVA) ar papildu finansējumu un cilvēkresursiem, jo šai aģentūrai ir paredzama ļoti nozīmīga loma ar zaļo kursu saistītu darbību atbalstīšanā, veicot monitoringu un ziņojot par Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un nulles piesārņojuma iniciatīvām;

53.  kopumā palielina 3. izdevumu kategorijas finansējumu, par 867 937 490 EUR pārsniedzot BP saistību apropriācijās (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 739 100 000 EUR paredzot pamatprogrammām;

4.izdevumu kategorija

54.  palielina finansējumu Parlamenta prioritātēm migrācijas un robežu pārvaldības jomās, jo īpaši Integrētās robežu pārvaldības fondam un Patvēruma un migrācijas fondam; tajā pašā laikā tiecas uzlabot budžeta pārredzamību, budžeta struktūrā atspoguļojot abu fondu īpašos mērķus, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu precīzāk izsekot izdevumiem;

55.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu un darbinieku skaitu visām aģentūrām, kas darbojas migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā; prasa piešķirt papildu darbiniekus Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), kas šai aģentūrai būs vajadzīgi, lai pienācīgi īstenotu savas darbības uz vietas, attīstītu apmācību un īstenotu analītiskās darbības un pārvaldības sistēmu, kā arī Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-Lisa); prasa papildu finansējumu un cilvēkresursus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex);

56.  pauž dziļas bažas par to, ka Vidusjūrā joprojām iet bojā cilvēki; uzskata, ka ir vajadzīga ilgtermiņa pieeja meklēšanas un glābšanas (SAR) operācijām, jo tās nevar atstāt tikai nevalstisko dalībnieku ziņā; uzskata, ka Komisijai būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par Meklēšanas un glābšanas fonda izveidi SAR misiju atbalstam Vidusjūrā; tādēļ ierosina izveidot jaunu šim fondam paredzētu budžeta pozīciju, lai rosinātu glābt dzīvības un izrādītu solidaritāti starp dalībvalstīm SAR operāciju īstenošanā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamattiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un neizraidīšanas principu;

57.  kopumā palielina 4. izdevumu kategorijas finansējumu, par 710 251 000 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot BP, no tiem 500 251 000 EUR paredzot pamatprogrammām;

5.izdevumu kategorija

58.  uzsver Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas pakāpeniskas izstrādes nozīmību; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt Eiropas sadarbību aizsardzības jautājumos, jo tā ne tikai padara drošāku Eiropu un tās iedzīvotājus, bet arī samazina izmaksas; prasa palielināt finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, lai pilnībā veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko pamatu, kas sekmēs tik ļoti nepieciešamo Savienības stratēģisko autonomiju;

59.  prasa palielināt finansējumu militārajai mobilitātei, lai palīdzētu dalībvalstīm rīkoties ātrāk un efektīvāk; norāda, ka ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai atbalstītu misijas un operācijas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, tostarp ar tādiem pasākumiem kā divējāda lietojuma transporta infrastruktūras finansēšana un diplomātisko atļauju un muitas noteikumu vienkāršošana;

60.  atgādina, ka decentralizētajām aģentūrām, kas darbojas drošības un tiesībaizsardzības jomā, jo īpaši Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA) un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu svarīgo darbību terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jomā, un ierosina mērķtiecīgus palielinājumus, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus;

61.  palielina 5. izdevumu kategorijas kopējo finansējumu, par 372 320 760 EUR pārsniedzot BP (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 312 829 132 EUR paredzot pamatprogrammām;

6.izdevumu kategorija

62.  uzsver, ka laikā, kad ārējās problēmas un starptautisko attiecību jautājumi kļūst arvien svarīgāki un dominē starptautiskajā politikā, ir pienācīgi jāfinansē Savienības budžeta ārējā dimensija, nodrošinot gatavību nekavējoties reaģēt uz aktuālām, jaunām, kā arī turpmākām problēmām; norāda, ka lielākā daļa ārējās darbības izdevumu ir koncentrēti jaunajā NDICI, par kuru joprojām notiek iestāžu likumdošanas sarunas;

63.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātā jaunā nomenklatūra ārējai darbībai ne tuvu nav tik detalizēta kā iepriekšējā nomenklatūra un tādējādi samazina pārredzamību, prognozējamību, pārskatatbildību un kontroli un ierobežo budžeta lēmējinstitūcijas spēju izdarīt izvēles, kas atspoguļo politiskās prioritātes; tādēļ uzstāj, ka ir vajadzīga diferencētāka budžeta struktūra ar īpašām budžeta pozīcijām svarīgākajiem saņēmējiem, politikas jomām un apakšreģioniem, lai uzlabotu budžeta skaidrību un uztveramību; tāpēc ierosina pārskatītu, jaunajiem instrumentiem pielāgotu nomenklatūru NDICI, vienlaikus ieviešot augstāku detalizācijas līmeni;

64.  prasa palielināt finansējuma apmēru visām NDICI iekļautajām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām atbilstīgi Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā attiecībā uz NDICI; atkārtoti pauž savu nostāju, ka NDICI tematiskās programmas būtu jāstiprina, lai Savienība varētu saglabāt savu nozīmīgo lomu šajās prioritārajās jomās; uzsver, ka Parlamenta nostāja attiecībā uz piešķīrumiem NDICI ir pilnībā saskaņota ar summām, kas izklāstītas Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā par NDICI;

65.  ierosina izveidot īpašu budžeta pozīciju politiskā procesa atbalstam Lībijā ar mērķi sekmēt mierīgu Lībijas konflikta atrisinājumu;

66.  norāda uz pastāvīgajām problēmām Savienības austrumu un dienvidu kaimiņreģionā, kuram paredzētajam budžetam tādēļ vajadzētu tikt palielinātam, kā arī uz to, cik svarīgi ir nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos, lai tā varētu pildīt savas pilnvaras, ņemot vērā palestīniešu bēgļu pieaugošās vajadzības un uzskatot to par ieguldījumu reģiona stabilitātē un attīstībā; atgādina, ka ir svarīgi veidot stabilas attiecības un spēcīgu sadarbību starp Savienību un Āfriku, un uzskata par lietderīgu veltīt pietiekamus finanšu resursus šī kontinenta attīstībai, kas cita starpā palīdzētu mazināt iedzīvotāju piespiedu migrācijas pamatcēloņus;

67.  uzsver, ka ir steidzami jāpastiprina attīstības sadarbība tādās jomās kā veselība, attālinātas un iekļaujošas augstas kvalitātes mācību programmas, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, kā arī bioloģiskā daudzveidība, uzturs, ilgtspējīga lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums, jo Covid-19 krīzes dēļ bads pasaulē pieaug vēl vairāk; norāda, ka šajā nolūkā ļoti svarīgi ir atbalstīt iestāžu veidošanu un nostiprināšanu, kā arī izglītību, lai vairotu kvalificētu darbaspēku; apstiprina, ka cilvēkiem, planētai, pārticībai un partnerībai paredzētajām pozīcijām nepieciešamā summa ir daudz lielāka nekā summa, kas BP paredzēta pozīcijā “Globālās problēmas”;

68.  uzsver, ka Rietumbalkānu valstis ir jāfinansē jēgpilni, ņemot vērā pievienošanās procesu, kā arī daudzās problēmas, kuras Savienībai un kandidātvalstīm ir jārisina; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunā nomenklatūra Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA III) ietvertu atsevišķas budžeta pozīcijas Rietumbalkāniem un Turcijai, ņemot vērā Turcijai paredzētā Savienības finansējuma izteikti sensitīvo raksturu;

69.  nosoda Turcijas pastāvīgos starptautisko un Savienības tiesību, kā arī Savienības principu un vērtību pārkāpumus; prasa, lai politiskajām reformām Turcijā paredzētais finansējums tiktu piešķirts vienīgi tam, lai veicinātu dialogu un sniegtu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, nevalstiskajiem dalībniekiem un tiešiem personiskiem kontaktiem, kamēr šī valsts neuzrāda nekādu progresu demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā; stingri nosoda Turcijas atkārtotās provokācijas un Grieķijas un Kipras suverenitātes pārkāpumus;

70.  uzsver, ka ir jāpalielina humānās palīdzības nodaļa un jānodrošina aizsardzība pret rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos iekšējas vai ārējas izmantošanas izspiešanu, vēl jo vairāk pašreizējā ar Covid-19 saistītajā situācijā un pēc Eiropadomes negatīvi vērtējamā lēmuma atteikties no NGEU ārējā pīlāra; uzsver, ka ir jānodrošina ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas finansēšanas turpināšana gadījumā, ja pašreizējās sarunas par Eiropas Solidaritātes korpusa programmu nonāktu strupceļā;

71.  ņemot vērā nesenos satraucošos notikumus Baltkrievijā, aicina Savienību sniegt atbalstu ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) starpniecību, kā arī izveidojot jaunu īpašā pārstāvja Baltkrievijā amatu, lai atbalstītu miermīlīgas varas pārejas procesu saskaņā ar ANO vai arī EDSO vadītu dialogu, kura pamatā ir Baltkrievijas tautas cilvēktiesību un gribas aizsardzība;

72.  ņemot vērā ar kiberdrošību saistītos apdraudējumus, kā arī viltus ziņu izplatīšanos, uzsver, ka ar Savienības budžeta palīdzību ir jāuzlabo šo problēmu risināšana un reaģēšana uz tām horizontālā līmenī gan galvenajā centrā, gan Savienības delegācijās visā pasaulē; tādēļ uzskata, ka ir jāstiprina budžeta pozīcijas, kas paredzētas stratēģiskajai komunikācijai ārējās darbības jomā;

73.  palielina 5. izdevumu kategorijas kopējo finansējumu, par 698 781 256 EUR pārsniedzot BP (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), no tiem 583 041 792 EUR paredzot pamatprogrammām;

7.izdevumu kategorija

74.  nolemj šajā posmā neatjaunot summas, ko Padome samazinājusi 7. izdevumu kategorijā;

75.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija joprojām nav reaģējusi uz Parlamenta prasību nodrošināt pilnīgu piekļuvi līgumiem un informācijai saistībā ar līgumu, kurš attiecas uz Covid-19 vakcīnām un uz kuru attiecas budžeta grozījuma Nr. 8/2020 projekts; prasa Komisijai nodrošināt budžeta lēmējinstitūcijai piekļuvi ar Covid-19 vakcīnām saistītajam līgumam līdz 2020. gada beigām;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

76.  atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; pēc rūpīgas analīzes veikšanas par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem pieņem līdzsvarotu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju strauji īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta deputātiem un nodrošināt atgriezenisko saiti par to sniegumu un faktiski gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

77.  uzsver, ka 2021. gada budžetā ir jānodrošina pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, ņemot vērā neizpildīto saistību apjomu 2020. gada beigās, lai izvairītos no tādu neapmaksātu pieprasījumu uzkrāšanās, kas saistīti ar DFS 2014.–2020. gadam, un finansētu ar Covid-19 krīzi saistīto izdevumu agrāku īstenošanu; norāda, ka saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda īstenošanas aizkavēšanos lielākā daļa attiecīgo maksājumu tiks nokārtota 2021. un 2022. gadā; uzsver dalībvalstu prognožu precizitātes uzlabošanos, kas pilnībā jāņem vērā 2021. gada budžetā; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs uzticams maksājumu plāns visai DFS 2021.–2027. gadam, paredzot pietiekamus maksājumus tās pirmajos gados ar iespēju pārnest neizlietotos maksājumus uz nākamajiem gadiem, izmantojot īpašus instrumentus, kas netiek ierēķināti DFS maksājumu maksimālajos apjomos;

78.  atgādina, ka 2020. gada laikā ir pieņemti vairāki leģislatīvie pasākumi ar mērķi atvieglot apguvi, samazināt birokrātismu un paātrināt līdzekļu faktisko izmaksu vairākās programmās, lai nodrošinātu naudas plūsmu un likviditāti smagas ekonomiskās depresijas apstākļos; uzskata, ka šāda pieeja tiktu nopietni un nepamatoti apdraudēta, ja tā netiktu atbalstīta ar pietiekamu maksājumu apropriāciju apmēru 2021. gadā; tāpēc prasa no 2021. gada budžeta pieņemšanas brīža darīt pieejamus atbilstošus līdzekļus; apņemas veikt jebkādas darbības, kas nepieciešamas, lai koriģētu maksājumu apropriācijas izpildes laikā 2021. gadā;

79.  atkārtoti pauž Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs(12); uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu izveidots mehānisms Savienības budžeta aizsardzībai, ja pastāv sistēmisks apdraudējums Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktajām vērtībām un ja tiek apdraudētas Savienības finanšu intereses; uzsver, ka Parlaments nepieņems vienošanos par mehānismu, kas neaizsargā Savienības budžetu pret vispārējiem trūkumiem tiesiskuma jomā;

Citas iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

80.  pauž pārsteigumu un dziļas bažas par to, ka Komisija ir ierosinājusi samazināt Parlamenta budžetu, tādējādi vēlreiz laužot abu iestāžu labas sadarbības tradīciju; atjauno apropriācijas, kas iekļautas tāmē, pamatojoties uz rūpīgu un atbildīgu Parlamenta 2021. gada vajadzību analīzi, un apstiprinātas plenārsēdē, ar lielu balsu vairākumu pieņemot iepriekš minēto 2020. gada 14. maija rezolūciju, un koriģē tās, lai, atjaunojot apropriācijas, ņemtu vērā piecu jaunu Parlamenta komiteju izveidi; uzsver, ka 2021. gadā var nākties koriģēt 2021. gada budžetu, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzes attīstību;

81.  norāda uz notiekošajām sarunām par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un nenoteiktību attiecībā uz finansējuma apmēru jaunajai 7. izdevumu kategorijai “Eiropas publiskā administrācija”; uzsver, ka Parlaments ir sasniedzis mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 % un faktiski kopumā ir panācis samazinājumu par 6 %; uzsver, ka kopš Lisabonas līguma pieņemšanas Parlamentam ir bijis jāveic vairāk uzdevumu; norāda, ka pēdējā sasaukuma laikā tika panākta sinerģija un pārskatītas prioritātes; uzsver, ka Parlamenta darbība ir atkarīga no tā politisko, likumdošanas un administratīvo uzdevumu izpildes, kam nepieciešams atbilstošs darbinieku skaits; pauž dziļas bažas par ievērojamo un strukturālo darbinieku trūkumu daudzu komiteju sekretariātos, kas neatbilst to darba slodzes ievērojamam pieaugumam, un aicina Prezidiju un ģenerālsekretāru steidzami nodrošināt risinājumus pienācīga darbinieku skaita nodrošināšanai komiteju sekretariātos;

82.  atkārtoti pauž Parlamenta prioritātes nākamajam finanšu gadam, proti, Parlamenta budžetā koncentrēties uz tā galvenajām funkcijām, tādām kā pieņemt tiesību aktus, darboties kā vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, pārstāvēt iedzīvotājus un veikt citu iestāžu darba pārbaudi, kā arī nodrošināt resursus prioritārajiem projektiem, kuri saistīti ar iedzīvotāju iesaistīšanu, zaļu Parlamentu, kas atbalsta resursu taupīšanu, piekļūstamu Parlamentu, dzimumu līdztiesības pilnīgu ievērošanu, ēku drošību, kiberdrošību un IT attīstību, kā arī daudzgadu būvniecības projektiem;

83.  saskaņā ar Parlamenta pieņemto tāmi:

   a) atzinīgi vērtē pasākumus, ko Parlaments veicis saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, tostarp jaunas pagaidu darba metodes un Covid-19 testēšanas centra nodrošināšanu deputātiem un darbiniekiem; atkārtoti pauž prasību ģenerālsekretāram novērtēt minēto pasākumu finansiālo ietekmi uz Parlamenta 2020. un 2021. gada budžetu un 2020. gada novembrī iesniegt šo novērtējumu Parlamenta Budžeta komitejai; aicina ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētas pamatnostādnes nolūkā uzlabot gatavību iespējamiem turpmākiem nepārvaramas varas gadījumiem, lai būtu iespējams turpināt Parlamenta likumdošanas funkciju pildīšanu gadījumā, kad pienācīgu darbību nodrošināt nav iespējams;
   b) atkārtoti aicina Prezidiju sagatavot detalizētu ceļvedi vērienīgo vides mērķu sasniegšanai un oglekļa pēdas samazināšanai, kā noteikts Prezidija 2019. gada 16. decembra lēmumā, un iesniegt Parlamenta Budžeta komitejai gada pārskatu par rezultātiem;
   c) atgādina par savu prasību saskaņot reģistrēto deputātu palīgu komandējuma naudu par komandējumiem, ko viņi veic starp trijām Parlamenta darba vietām, ar to piemaksu apmēru, ko saņem civildienesta ierēdņi un citi darbinieki; vēlreiz aicina pārskatīt īstenošanas noteikumus, ar kuriem nosaka delegāciju un misiju darbu ārpus Savienības, lai izskatītu iespēju ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pievienoties deputātiem oficiālās Parlamenta delegācijās un misijās;
   d) atkārtoti pauž prasību Prezidijam noteikt deputātiem pilnīgu klātbūtnes elastību zaļo nedēļu laikā;
   e) uzsver, ka Parlamenta Budžeta komitejai, lai tā varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, ir laikus un saprotamā veidā jāsaņem visa attiecīgā informācija saistībā ar Parlamenta budžetu; atkārtoti stingri pieprasa turpmāk minēto:
   detalizētu analīzi un pamatojumu attiecībā uz izmaksām un ietaupījumiem saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un precīzu skaitļu paziņošanu Parlamenta Budžeta komitejai 2020. gada novembrī;
   detalizētu izdevumu sadalījumu par jauno Europa Experience centru izveidi 2021. gadā, vienlaikus ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma iespējamo ietekmi uz vietējā tirgus izpēti un Europa Experience telpu atvēršanu;
   detalizētu izdevumu sadalījumu jaunajai apmeklētāju stratēģijai un četru gadu informācijas kampaņai, kā arī pirms 2019. gada Eiropas vēlēšanām un to laikā veiktās komunikācijas kampaņas rūpīgu novērtējumu; uzskata, ka visu turpmāko komunikācijas pasākumu pamatā vajadzētu būt objektīvai un uz faktiem balstītai šā novērtējuma analīzei;
   detalizētu un rūpīgu analīzi par diplomātisko dienestu reprezentācijas izmaksām ārpus Savienības, proti, Indonēzijā (Džakarta), Etiopijā (Adisabeba) un ASV (Ņujorka);
   sīkāku informāciju par izdevumiem saistībā ar Konrad Adenauer ēkas rietumu spārna būvniecības projekta pārvaldību;
   pārskatu par visām pārējām trijās darba vietās patlaban īrētajām Parlamenta ēkām, kuras tiks izmantotas arī 2021. gadā, kā arī detalizētas aplēses par enerģijas izmaksām; šajā sakarībā aicina panākt ar zaļo enerģiju saistītus ietaupījumus;
   analīzi par to, kā Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta projekts ietekmētu cilvēkresursus, īpaši tulkotājus un tulkus, ja tiktu ieviests rīks, kas spēj reāllaikā automātiski transkribēt un tulkot daudzās valodās notiekošās Parlamenta debates;
   pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu ēku politikas jomā;
   f) aicina Prezidiju paziņot par savu lēmumu attiecībā uz Spaak ēkas Briselē nākotni un sniegt detalizētu izmaksu sadalījumu, kad būs noslēdzies arhitektūras konkurss par šīs ēkas renovāciju un/vai aizstāšanu, ko Parlaments uzsāka 2020. gadā; atgādina, ka 2021. gada budžetā ir iekļauti posteņi, kas paredzēti darbu uzsākšanas sagatavošanai Spaak ēkā;
   g) atgādina ieteikumus, kas sniegti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra(13), 2018. gada 11. septembra(14) un 2019. gada 15. janvāra(15) rezolūcijās par cīņu pret seksuālu uzmākšanos un izmantošanu Savienībā un pasākumiem, ar kuriem paredzēts novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos; atzīst ģenerālsekretāra veiktos pasākumus šādu gadījumu novēršanai un apkarošanai; prasa, lai ģenerālsekretārs sniegtu visu informāciju par programmu tuvākajai nākotnei; prasa ģenerālsekretāram pirms 2022. gada tāmes iesniegšanas Prezidijam sniegt jauno aizskarošas izturēšanās gadījumos piemērojamo procedūru izvērtējumu; uzskata, ka gan darbinieki, gan deputāti būtu jāmudina piedalīties apmācībās, lai samazinātu šādu gadījumu skaitu Parlamentā;
   h) atgādina, ka Prezidijs ir pieprasījis ģenerālsekretāram izskatīt veidus, kā nodrošināt Brīvprātīgā pensiju fonda ilgtspējīgu finansēšanu, cik drīz vien juridiski iespējams;
   i) atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis ģenerālsekretāram pārbaudīt, vai ārēji līgumslēdzēji ievēro augstākos darba tiesību standartus attiecībā uz uzkopšanas darbu veicējiem Parlamentā, kā arī pašapkalpošanās restorānu darbiniekiem, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 krīzes izraisīto psiholoģisko spiedienu un darba apstākļus;

Pārējās iedaļas (IV–X iedaļa)

84.  norāda, ka budžeta projekts lielā mērā atspoguļo to dažādo iestāžu tāmes, uz kurām attiecas pārējās budžeta iedaļas, un tādēļ — ar dažiem izņēmumiem — atbilst to finansiālajām prasībām; uzskata, ka Padomes ierosinātie horizontālie un sistemātiskie samazinājumiem tādējādi negatīvi ietekmētu attiecīgo iestāžu darbību un līdz ar to arī būtisko ieguldījumu, ko tās sniedz Savienības darbības nodrošināšanā; šajā sakarībā ierosina gandrīz visos gadījumos atjaunot BP norādītos apmērus, tostarp attiecībā uz ES Tiesas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, Ombuda un Eiropas Ārējās darbības dienesta štatu sarakstiem; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

85.  uzskata, ka atsevišķos gadījumos, kā arī ņemot vērā iestāžu tāmes, budžeta pozīcijas ir jāpalielina, pārsniedzot BP norādīto apmēru; tāpēc ierosina:

   a) attiecībā uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju — dažās pozīcijās palielināt apropriācijas, pārsniedzot BP norādīto apmēru, lai saglabātu tādu apropriāciju apmēru, kas līdzvērtīgs to tāmēs iekļautajam;
   b) attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu — palielināt budžeta 2 2 1 4. pozīcijas “Stratēģiskās komunikācijas spēja” un budžeta 3 0 0 1. pozīcijas “Ārštata darbinieki un ārējie pakalpojumi” apropriācijas, pārsniedzot BP norādīto apmēru;

o
o   o

86.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0166.
(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0123.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.
(12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0349.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0331.
(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0010.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 1. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika