Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2020/0102(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0196/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0196/2020

Debates :

PV 12/11/2020 - 5
CRE 12/11/2020 - 5
PV 09/03/2021 - 5
CRE 09/03/2021 - 5

Balsojumi :

PV 12/11/2020 - 19
PV 13/11/2020 - 7
PV 09/03/2021 - 17

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0304
P9_TA(2021)0069

Pieņemtie teksti
PDF 396kWORD 111k
Piektdiena, 2020. gada 13. novembris - Brisele
Savienības darbības programma veselības jomā 2021.–2027. gadam (programma “ES Veselība”) ***I
P9_TA(2020)0304A9-0196/2020

Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (programma „ES Veselība”) (COM(2020)0405 – C9-0152/2020 – 2020/0102(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību, nosakot integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai principu.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. un 168. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 35. pantu, nosakot un īstenojot jebkādu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.
(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 114., 168. un 191. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas “Harta”) 35. pantu, nosakot un īstenojot jebkādu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm un jāveicina to programmu koordinācija, pilnībā ievērojot, ka par veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu atbild dalībvalstis.
(3)  LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm, jo īpaši pierobežu reģioniem, un jāveicina valstu programmu koordinācija, pilnībā respektējot katras dalībvalsts atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Šī pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarījusi cilvēkiem ciešanas.
(5)  2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) saslimšanas gadījumu skaita eksponenciāla pieauguma dēļ Covid-19 (jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīta saslimšana) un ar to saistītās elpošanas orgānu slimības uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Covid-19 pandēmija un, konkrētāk, vidēji smagas un smagas saslimšanas gadījumi, kuros nepieciešama vai nu standarta aprūpē slimnīcā, vai arī intensīvā medicīniskā aprūpe, vairāku Savienības dalībvalstu un trešo valstu veselības aprūpes sistēmas pietuvināja kritiskai robežai, un izraisīja nepieredzētu pasaules mēroga krīzi veselības jomā ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un nodarīja cilvēkiem ciešanas, kas īpaši smagi skāra personas ar hroniskām slimībām, izraisot gan priekšlaicīgu nāvi, gan hronisku saslimšanu un vislielāko kaitējumu nodarot neaizsargātākām personām, pacientiem, sievietēm, bērniem, aprūpētājiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Krīzes smagums uzskatāmi parāda arī to, cik svarīga ir Savienības rīcība un pienācīga reaģēšana uz apdraudējumu, ko rada infekcijas slimības, un cik svarīga ir Savienības darbību stiprināšana, lai papildinātu valstu rīcībpolitikas sabiedrības veselības jomā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Veselības aprūpes darbinieki, kuri bija neaizvietojami Covid-19 krīzes laikā, ir galvenokārt sievietes, un krīzes laikā šie darbinieki bija pakļauti lielākam veselības apdraudējumam.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)  Ņemot vērā, ka slimību ietekme uz vīriešiem un sievietēm var būt atšķirīga, piemēram, skaidri redzams, ka no Covid-19 vīriešiem mirstības rādītājs ir augstāks nekā sievietēm, Programmā būtu jāierosina pētīt šādas parādības cēloņus, lai panāktu progresu patoloģijas, ārstēšanas un atveseļošanās jomā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tiek gaidīts, ka tās aizsargās sabiedrības veselību Eiropas solidaritātes garā8. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka noteikta Savienības līmeņa darbība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, lai uzlabotu profilaksi un kontroli attiecībā uz nopietnu cilvēka slimību izplatīšanos pāri robežām, lai apkarotu citus nopietnus pārrobežu draudus veselībai un lai aizsargātu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību.
(6)  Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tiek gaidīts, ka tās aizsargās sabiedrības veselību Eiropas solidaritātes garā8. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka noteikta Savienības līmeņa darbība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, jo īpaši starp kaimiņreģioniem, kā arī starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šādai sadarbībai būtu jāuzlabo sagatavotība, profilakse un kontrole attiecībā uz nopietnu cilvēka infekciju un slimību izplatīšanos pāri robežām, jāizstrādā un jādara pieejami profilakses un ārstēšanas līdzekļi, jāpalīdz apkarot citus nopietnus pārrobežu draudus veselībai un aizsargāt un uzlabot visu Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību. Sagatavotībai ir izšķirīga nozīme, lai uzlabotu noturību pret apdraudējumiem nākotnē, un dalībvalstīm, ņemot vērā atbildību par veselības aprūpes sniegšanu, būtu jāveic savu veselības aprūpes sistēmu stresa testi, lai konstatētu šo sistēmu nepilnības un verificētu, vai tās ir gatavas iespējamām veselības krīzēm nākotnē.
__________________
__________________
8 Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai „Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020)0112, 13.3.2020.
8 Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai un Eurogrupai „Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”, COM(2020)0112, 13.3.2020.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Lai gan Savienības rīcība veselības jomā ir ierobežota, Savienībai būtu jāīsteno saskaņota sabiedrības veselības stratēģija, lai reaģētu uz pašreizējo epidēmiju, ņemot vērā reģionālās un valstu īpatnības, kā arī būtu jānodrošina Savienības spēja reaģēt uz satraucošiem notikumiem un veselības apdraudējumiem nākotnē, tādiem kā pandēmijas un pārrobežu apdraudējumi, ietverot mikrobu rezistenci, vides veselību un klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis centienos samazināt nevienlīdzību veselības jomā un nodrošināt vispārēju veselības apdrošināšanu, kas ietver seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, veselības aprūpē iegūtu infekciju problēmas risināšanu, pievēršanos neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, zīdaiņu un māšu aprūpes, novecojošas sabiedrības, hronisku slimību un slimību profilakses problēmām, veselīga dzīvesveida veicināšanu, profilakses pakalpojumus un veselības aprūpes sistēmu sagatavošanu jaunajām tehnoloģijām, lai pilnībā gūtu labumu no digitālās revolūcijas, vienlaikus cenšoties panākt sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām, tādām kā programma “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vai Savienības kosmosa programma.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gadam izveidot jaunu Savienības darbības programmu veselības jomā “ES Veselība” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un tās kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbību, attiecībā uz kuru Savienības līmeņa sadarbība dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un darbību, kas ietekmē iekšējo tirgu.
(7)  Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gadam izveidot jaunu Savienības darbības programmu sabiedrības veselības jomā “ES Veselība” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un tās kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbību, kurā sastrādāšanās Savienības līmenī, kā arī pārrobežu sadarbība reģionālā līmenī dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un uz darbību, kas ietekmē iekšējo tirgu. Ir vajadzīga holistiska pieeja, lai uzlabotu veselības rezultātus, un ES politikas veidotājiem būtu jānodrošina, lai visu rīcībpolitiku veidošanā tiktu piemērots princips “veselība visās politikas jomās”.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties veselības krīzei, uz to reaģēt un to pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert pirmās nepieciešamības medicīnisko preču krājumu stratēģisku veidošanu vai spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus un pastiprinātas uzraudzības programmas. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieeju “Viena veselība”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.
(10)  Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības un arī kaimiņreģionu līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties jebkādām veselības krīzēm, uz tām reaģēt un tās pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES10 iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi Savienības līmenī iedibināti mehānismi un struktūras. Tas varētu aptvert spēju veidošanu reaģēšanā uz krīzi, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus, pastiprinātas uzraudzības programmas, veselības informāciju un platformas apmaiņai ar paraugpraksi. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieejas “Viena veselība” un “veselība visās politikas jomās”, būtu jāveicina Savienības, valstu, reģionu līmeņa un vietēja līmeņa dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības, krīžu uzraudzības, pārvaldības un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī ārkārtas situāciju plānošanas un gatavības mācību scenārijus. Tai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars, kas darbotos visās jebkuras veselības krīzes fāzēs: profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzē.
__________________
__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Veselības krīzē ātri izstrādāt medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana un klīniskās pārbaudes, tāpēc Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana. Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu.
(11)  Sabiedrības veselības krīzes kontekstā ātri izstrādāt, noteikt un darīt pieejamus medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana (HTA) un klīniskās pārbaudes. Lai atbalstītu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju Savienības līmeņa novērtēšanā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu. Programmai būtu jāatbalsta šādu darbību atvieglināšana.
__________________
__________________
11 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES, COM(2018)0051, 31.1.2018.
11 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES, COM(2018)0051, 31.1.2018.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām vai hroniskām slimībām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem.
(12)  Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no garīgām slimībām, sadzīvo ar pārnēsājamām vai nepārnēsājamām slimībām vai ar grūtībām tās panes, vai arī cieš no hroniskām slimībām, tādām kā aptaukošanās, vēzis, diabēts, sirds un asinsvadu slimības un neiroloģiski traucējumi, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina veselības krīzes netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem. Lai garantētu veselībai būtisku aprūpes pakalpojumu, tostarp profilakses pasākumu, nemainīgi augstus standartus, Programmai, jo īpaši krīzes un pandēmiju laikā, būtu jāveicina pāreja uz piekļūstamu telemedicīnu par pieņemamu cenu, zāļu lietošana mājas apstākļos un pāreja uz profilakses un pašaprūpes plānu īstenošanu, ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi, vienlaikus nodrošinot, ka veselības aprūpes un profilakses pakalpojumi ir pieejami pacientiem ar hroniskām slimībām un riska grupu pacientiem.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā nepieciešamo zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas, nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, sekmē krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu.
(13)  Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, kas radušās Savienībā pandēmijas laikā, tostarp Savienības atkarību no trešām valstīm nepieciešamo ķīmisko izejvielu un citu primāro materiālu, aktīvo farmaceitisko vielu, zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas palielinās zāļu un medicīnisko ierīču ražošanas, iepirkuma, pārvaldības un izplatīšanas drošību Savienībā un mazinās atkarību no trešām valstīm, ko panāktu, mudinot dažādot piegādes ķēdes, sekmējot krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu Savienībā un kopīgu iepirkšanu un pārvaldīšanu, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, lai mazinātu iztrūkuma risku, jo īpaši veselības krīzes periodos.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus.
(14)  Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka Programmas atbalstītas darbības aptver tādu aktivitāšu koordināciju, kas ar tādiem mehānismiem kā salīdzināšana ar etaloniem, sadarbība un apmaiņa ar paraugpraksi, tostarp vairāk veicot kopīgas darbības, stiprina dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēju un saskanību un nodrošina to spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā; reaģēšana aptver arī ārkārtas situāciju plānu izstrādi, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī krīzes laikā vajadzīgo preču un pakalpojumu efektīvas pārraudzības un uz vajadzībām balstītas izplatīšanas vai sadales mehānismus, kas būtu īpaši noderīgi pārrobežu kontekstā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Publiska saziņas portāla izveide ļautu Savienībai dalīties ar validētu informāciju, nosūtīt Eiropas pilsoņiem brīdinājumus un cīnīties pret dezinformāciju. Tajā varētu iekļaut plašu informācijas klāstu, profilaktiskas kampaņas un jauniešu izglītošanas programmas. Šādu portālu varētu arī izmantot, lai sadarbībā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) veicinātu stabilu imunizācijas tvērumu Eiropas līmenī.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes. Eiropas veselības datu telpas izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu.
(15)  Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir liecinājusi, ka kopumā jāatbalsta tāda strukturāla veselības sistēmu pārveide, kas būtu orientēta uz labāku rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, kā arī sistēmiskas reformas visā Savienībā. Šādas pārveides un reformu kontekstā Programmai sinerģijā ar programmu “Digitālā Eiropa” būtu jāsekmē darbības, kas virza veselības pakalpojumu digitālo pārveidi un tos padara sadarbspējīgākus, palīdz vairot veselības sistēmas spēju veicināt pirmreizējo, primāro, sekundāro, terciāro un kvartāro slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, piedāvāt jaunus uz rezultātiem balstītus aprūpes modeļus un, balstoties uz cilvēku vajadzībām, īstenot integrētus pakalpojumus, sākot ar veselības aprūpi kopienā un primāro veselības aprūpi, beidzot ar augsti specializētiem pakalpojumiem, uzlabot iedzīvotāju veselībpratību un digitālo veselībpratību un nodrošina efektīvu publiskās veselības jomas darbaspēku, kam būtu vajadzīgās prasmes, arī digitālās prasmes, kuras regulāri atjaunina, ņemot vērā zinātnes atziņas un tehnikas progresu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK11a. Programmu “ES Veselība” un “Digitālā Eiropa” sinerģijai būtu jāveicina e-veselības īstenošana un paplašināšana, samazinot nevajadzīgu pārvietošanos un nerealizētas medicīniskās vajadzības. Eiropas veselības datu telpas un Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide veselības aprūpes sistēmām, pētniekiem un publiskajām iestādēm sniegtu līdzekļus, ar kuru palīdzību uzlabot veselības aprūpes pieejamību, pieņemamību cenas ziņā un kvalitāti, kas palielinātu pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem pieejamo datu apjomu, un līdz ar to uzlabotos veselības aprūpes kvalitāte un pacientiem būtu lielāka pārvietošanās brīvība Savienībā. Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā nostiprinātās pamattiesības uz piekļuvi profilaktiskai veselības aprūpei un medicīniskai ārstēšanai un ievērojot Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmu kopīgās vērtības un principus, kuri aprakstīti 2006. gada 2. jūnija Eiropadomes secinājumos12, Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina, ka veselības aprūpe ir vispārēja un iekļaujoša, proti, ka piekļuve tai nevienam nav liegta, un darbības, kas gādā par to, ka tiek pienācīgi ievērotas pacientu tiesības, arī attiecībā uz viņu datu privātumu. Programmai būtu jāatbalsta piekļuve personas veselības datiem un apmaiņa ar tiem, neskarot VDAR noteikumus, kā arī jāuzlabo pacientu digitālās prasmes.
__________________
__________________
11a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).
12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).
12 Padomes secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām un principiem (OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Lai labāk izprastu un ārstētu abu dzimumu pacientus, veselības aprūpes speciālistu izglītošanā, pētniecībā, diagnostikā, ārstēšanā, kā arī zāļu un terapijas ietekmes izvērtēšanā ir jāuzlabo dzimtes un dzimumu sensitivitātes izpratne un zināšanas.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
15.b apsvērums (jauns)
(15b)  Saskaņā ar LESD 153. pantu Savienībai ir jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbība tādās jomās kā uzlabojumi darba vidē, darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība un darba apstākļi. Ir būtiski ņemt vērā, ka darbinieki savās darba vietās pavada ļoti daudz laika un var tikt pakļauti iespējamiem veselības apdraudējumiem, tādiem kā veselībai kaitīgu un kancerogēnu vielu iedarbība un atkārtotas kustības, kā rezultātā var veidoties smags slogs darbnespējas un darba dienu zuduma dēļ, kas savukārt ietekmē konkrēto personu, ģimeni un sabiedrību. Programmā būtu jāapsver arī arodveselības nozīmīgums un tās ietekme uz veselības darbiniekiem un sabiedrību. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izstrādātu jaunus tiesību aktus nolūkā uzlabot darba ņēmēju veselību un darba apstākļus, panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru, veicināt labbūtību un labāku garīgo veselību, novērst priekšlaicīgu pensionēšanos sliktas veselības dēļ un sliktu veselības pārvaldību.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
15.c apsvērums (jauns)
(15c)  Ar Programmu būtu jāatvieglina EU-OSHA mandāta pārskatīšana, lai veicinātu veselīgas un drošas darba vietas visā Savienībā un atbalstītu Aģentūras aktivitātes un analītiskos vērtējumus par drošību un veselības aizsardzību darbā. Komisijai būtu jāierosina jauns Savienības stratēģiskais satvars darba aizsardzības jomā 2021.–2027. gadam un jāturpina atjaunināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK12a par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā. Ar Programmu būtu arī jāatbalsta darbības nolūkā veicināt personu atgriešanos darba vietā pēc ilgstošas slimošanas un labāk iekļaut darba vietā personas ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti.
__________
12a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”13. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz šo mērķu sasniegšanu vērstas darbības.
(16)  Veselība ir ieguldījums, un šai koncepcijai ir jābūt Programmas pamatā. Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, uzlabojot viņu veselībpratību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību un nelīdztiesību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu veselības sistēmām un budžetiem radīto spiedienu. Turklāt, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi, Programmai būtu jāatbalsta arī darbība, ar ko mazina nevienlīdzību veselības aprūpes nodrošināšanā lauku un attālos apvidos, tostarp tālākos reģionos. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”13. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz IAM mērķu sasniegšanu vērstas darbības un attiecīgi jāuzlabo veselības sociālās determinantes un jāveicina Savienības pilsoņu veselība.
__________________
__________________
13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739, 22.11.2016.).
13 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739, 22.11.2016.).
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros un rīcībpolitikas jomās pievēršot profilaksei un to kombinējot ar veselības sistēmu stiprināšanas centieniem.
(17)  Nepārnēsājamas slimības ir ģenētisku un veselības determinanšu (fizioloģisku, uzvedības un vides) kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, aptaukošanās, hroniskas elpceļu slimības, diabēts, garīgās veselības saslimšanas un nervu sistēmas traucējumi Savienībā ir nopietni invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi, turklāt 2017. gadā Savienībā nepārnēsājamu slimību īpatsvars invaliditātes koriģētu dzīves gadu (DALY) izteiksmē bija 87 %, kam ir būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķi un jo īpaši, bet ne tikai, 3.4. mērķrādītāju “līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām”, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību visos sektoros, specializācijas jomās un rīcībpolitikās pievēršot profilaksei un ņemot vērā vairuma nepārnēsājamo slimību savstarpējo saistību, un papildus būtu jāveic veselības sistēmu un sabiedrības stiprināšanas centieni, piemērotu zāļu piegāde, kā arī PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli īstenošanas stiprināšana, kam ir izšķirīga nozīme efektīvā un ilgtspējīgā novēršamu nepārnēsājamu slimību īpatsvara samazināšanā. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir integrēt garīgo veselību visās jomās, tostarp darba vidē un skolās, un jāveicina darbības, kuru mērķis ir apkarot depresiju un pašnāvību un īstenot integrētu garīgās veselības aprūpi.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādiem veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā un nelikumīgu narkotisku vielu patēriņš. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, neveselīgi uztura paradumi un fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķi.
(18)  Parasti veselības veicināšana un slimību profilakse gan naudas izteiksmē, gan arī kvalitātes koriģētu dzīves gadu ziņā ir rentablāka nekā ārstēšana, un tāpēc Programmai būtu jāpalīdz īstenot slimību profilaksi visā indivīda dzīves laikā un veselības veicināšanu, pievēršoties tādām veselības determinantēm kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola pārmērīga lietošana un nelikumīgu narkotisku un psihoaktīvu vielu patēriņš. Lai panāktu pēc iespējas labāku veselības stāvokli, Programmai būtu jāpievēršas visām veselības determinantēm. Programmas pamatā vajadzētu būt veselības veicināšanai, veselības aizsardzībai un slimību profilaksei visā cilvēka dzīves laikā, pievēršoties tādiem veselības apdraudējumiem un garīgās veselības riska faktoriem kā tabakas un radniecīgu izstrādājumu lietošana un saskare ar to izplūdēm, alkohola lietošana kaitīgā veidā, narkotisku vielu patēriņš un cita atkarību izraisoša uzvedība. Lai papildinātu dalībvalstu darbību turpmāk minētajās jomās, Programmai būtu arī jāpalīdz mazināt ar narkotikām saistīts kaitējums veselībai, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi, fiziskā mazkustība un saskare ar vides piesārņojumu un jāveicina vide, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc Programmai būtu jāpalīdz sasniegt augsts cilvēka veselības aizsardzības un profilakses līmenis visā cilvēka dzīves laikā, tostarp popularizējot fizisku aktivitāti, pareizu uzturu un veselības mācību. Turklāt Programmai būtu jāstiprina un jāatbalsta ar veselību saistītu Savienības tiesību aktu īstenošana, tostarp vides veselības jomā, un jāveicina pieeja “veselība visās politikas jomās”. Programmai būtu arī jāatbalsta Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijas un Ķimikāliju stratēģijas ilgtspējai mērķi.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
(18a)  Ar Programmu būtu jāturpina atbalstīt darbības, lai samazinātu un novērstu alkohola lietošanas radīto kaitējumu, ņemot vērā pārskatīto ES stratēģiju attiecībā uz alkoholu. Vienai no Programmas prioritātēm vajadzētu būt bērnu aizsargāšanai no alkohola.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
18.b apsvērums (jauns)
(18b)  Hronisku slimību slogs Savienībā joprojām ir pārmērīgs. Hroniskas slimības attīstās lēnām, ir ilgstošas un bieži vien neārstējamas. Daudzos gadījumos hronisku saslimšanu izraisa nevis viena, bet gan vairākas blakusslimības, un līdz ar to nodrošināt hronisku slimību ārstēšanu un pārvaldību kļūst vēl grūtāk. Šīs slimības ir radījušas milzīgas ciešanas cilvēkiem un arī milzīgu slogu veselības sistēmām. Tomēr daudzas hroniskas slimības, tādas kā sirds un asinsvadu slimības un 2. tipa diabēts, varētu novērst, izvēloties veselīgu dzīvesveidu, savukārt citas, piemēram, neiroloģiskas slimības varētu kontrolēt, palēninot slimības attīstību, kas iespējams, ja tā ir laikus atklāta, un varētu palīdzēt pacientiem justies pēc iespējas labāk un ilgāk būt aktīviem. Līdz ar to Savienība un dalībvalstis lielā mērā var mazināt dalībvalstīm radīto slogu, kopīgi strādājot, lai panāktu slimību labāku un efektīvāku kontroli, un Programmai būtu jāatbalsta rīcība šajā jomā. Ar Programmu būtu jāatbalsta Eiropas profilakses un slimību kontroles pamatnostādņu izstrāde gan attiecībā uz pārnēsājamām, gan nepārnēsājamām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, neirodeģeneratīvas slimības, elpošanas orgānu slimības un diabēts.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu visu slimības ciklu, no profilakses un agrīnas diagnosticēšanas līdz ārstēšanai un pacientu un izdzīvotāju dzīves kvalitātei. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta.
(19)  Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Vēzi izraisa daudzi faktori un tādēļ nepieciešama jauna profilakses paradigma, kas pievēršas individuālām veselības determinantēm (ģenētika, dzīvesveids) un plašākām (sabiedrības) determinantēm, kuras saistītas ar profesijas, vides un sociālajiem ietekmes faktoriem. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir ar citām slimībām kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. Nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, tabaka un alkohols ir riska faktori, kas raksturīgi arī citām hroniskām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, un tāpēc vēža profilakses programmas būtu jāīsteno integrētas hronisko slimību profilakses programmas ietvaros. 2020. gadā Komisija izziņoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas aptvertu katru no galvenajiem slimības posmiem: profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu, dzīvi pēc vēža uzveikšanas, reintegrāciju, paliatīvo aprūpi un atsāpinošu terapiju. Programmai būtu jāveicina darbības, kas papildinātu Eiropas Vēža uzveikšanas plānu un līdz ar to uzlabotu vēža pacientu dzīves kvalitāti. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu šie pasākumi jāatbalsta, jo īpaši ar iniciatīvām, kas atbalsta plāna vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus un pievēršas biežākajiem vēža riska faktoriem un sinerģijai ar citām smagām nepārnēsājamām slimībām.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.
(20)  Programma darbosies sinerģiski un papildinoši ar citām tādām ES rīcībpolitikām un fondiem kā darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezerve, Ārkārtas atbalsta instruments, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+, arī attiecībā uz sinerģijām labākā miljoniem ES darba ņēmēju veselības un drošības aizsargāšanā), arī tā Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (EaSI), fonds InvestEU, Vienotā tirgus programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), tostarp Interreg,Atveseļošanas un noturības mehānisms, arī tā reformu īstenošanas instruments, “Erasmus”, Eiropas Solidaritātes korpuss, Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un tādiem ES ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III). Attiecīgā gadījumā tiks iedibināti kopīgi noteikumi, lai starp fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, nepieļaujot finansējuma pārklāšanos vai dublēšanos un vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota šo rīcībpolitiku specifika, un lai pieskaņotos tādām šo rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi.
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20.a)   Programmai būtu jāpalīdz izveidot ar veselības krīzi saistītu produktu rezervi, kas ietvertu būtiskas zāles, vakcīnas un medicīniskās ierīces, nodrošinot sinerģiju un komplementaritāti ar rescEU, Ārkārtas atbalsta instrumentu, izturētspējas instrumentu un citām Savienības rīcībpolitiku jomām, programmām un fondiem.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Saskaņā ar LESD 114. pantu — ar tiesību aktiem, ko Savienība pieņem iekšējā tirgus izveidei un darbībai, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Uz LESD 114. panta un 168. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamata tika izstrādāts vērā ņemams ES tiesību aktu kopums, kas garantē augstos zāļu un medicīnisko ierīču kvalitātes un drošuma standartus. Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, nepieciešams, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami augsti kvalitatīvi veselības aprūpes produkti un lai tie spētu šos produktus visā pilnībā izmantot.
(21)  Saskaņā ar LESD 114. pantu — ar tiesību aktiem, ko Savienība pieņem iekšējā tirgus izveidei un darbībai, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Uz LESD 114. panta un 168. panta 4. punkta c) apakšpunkta pamata tika izstrādāts vērā ņemams ES tiesību aktu kopums, kas garantē augstos zāļu un medicīnisko ierīču kvalitātes un drošuma standartus. Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, nepieciešams, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami ilgtspējīgi, efektīvi, taisnīgi, pieņemamas cenas un augsti kvalitatīvi veselības aprūpes produkti, tostarp pārrobežu kontekstā, un lai tie spētu šos produktus visā pilnībā izmantot, pamatojoties uz pārredzamu, konsekventu un uz pacientu orientētu medicīnisko informāciju.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuras mērķis ir sekot līdzi zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības aprūpes produktu deficītiem un raudzīties, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīniskas pārbaudes, lai paātrinātu inovatīvu un iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu un piekļūstamību, veicinātu stimulus izstrādāt tādas zāles kā antimikrobiālie līdzekļi un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas.
(22)  Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta Eiropas uzraudzības, ziņošanas un paziņošanas sistēmas izveide attiecībā uz zāļu, medicīnisko ierīču, vakcīnu, diagnostikas rīku un citu veselības aprūpes produktu deficītu, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu, lai šie produkti būtu pieejamāki un cenas ziņā pieņemamāki, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Tāpēc Programmai būtu jāmudina zāļu un medicīnisko ierīču ražošana Savienībā. Konkrētāk, lai tiktu apmierinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīnisku un taustāmu pierādījumu vākšana, kas nodrošinātu iedarbīgu zāļu izstrādi, atļaušanu, novērtēšanu un piekļūstamību, ietverot ģenēriskās un biolīdzīgās zāles, medicīniskās ierīces un ārstēšanu, veicinātu pētniecību un jaunu zāļu izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot antimikrobiāliem līdzekļiem un vakcīnām, ar kurām risinātu mikrobu rezistences un ar vakcīnām novēršamām slimību problemātiku, veicinātu stimulus palielināt antimikrobiālo līdzekļu ražošanu, personalizētu ārstēšanu un vakcīnas un sekmētu veselības aprūpes produktu digitālo pārveidi un zālēm veltītas informācijas pārraudzības un vākšanas platformas. Programmai būtu arī jāstiprina lēmumu pieņemšana par zālēm, ļaujot regulatoriem un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas (HTA) struktūrām piekļūt datiem par reālo veselības aprūpi un tos analizēt. Programmai būtu arī jāpalīdz nodrošināt pētniecības rezultātu maksimālu izmantošanu un jāatvieglina ar veselību saistītas inovācijas sākšana, paplašināšana un ieviešana veselības aprūpes sistēmās un klīniskajā praksē.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)   Savienības līmenī būtu jānosaka saskaņota definīcija terminiem “deficīts”, “spriedze”, “piegādes traucējumi”, “krājumi” un “pārpalikums”. Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pacientu organizācijām, būtu jāstrādā, lai saskaņotu šo terminu definīcijas. Turklāt Komisijai jo īpaši būtu jānostiprina termina “deficīts” definīcija, ko 2019. gadā ierosināja Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Zāļu aģentūru vadītāju (HMA) apvienotā darba grupa.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Jo īpaši zāļu un antimikrobiālu līdzekļu optimāla lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana. Ievērojot 2017. gada jūnijā pēc dalībvalstu lūguma pieņemto Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”14 pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai un ņemot vērā pieredzi, kas gūta attiecībā uz sekundārām bakteriālām infekcijām, kuras saistītas ar Covid-19, nepieciešams, lai Programma atbalstītu darbības, kuru mērķis ir antimikrobiālus līdzekļus cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem izmantot piesardzīgi, integrētas pacientu drošības un medicīnisku kļūdu novēršanas politikas satvarā.
(23)  Jo īpaši zāļu un antimikrobiālu līdzekļu optimāla lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana. Ievērojot 2017. gada jūnijā pēc dalībvalstu lūguma pieņemto Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR)14 apkarošanai un ņemot vērā, ka Savienībā pret antibiotikām rezistentu baktēriju izraisītu infekciju un sepses dēļ miruši daudzi cilvēki, nepieciešams, lai Programma integrētas un integrējošas pacientu drošības un medicīnisku kļūdu novēršanas politikas satvarā atbalstītu darbības, kuru mērķis ir antimikrobiālus līdzekļus cilvēkiem, dzīvniekiem un kultūraugiem izmantot piesardzīgi, kā arī atbalstītu darbības, kas ietver integrētu ārstēšanu bez antibiotikām. Ar Programmu būtu jāatbalsta antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas un AMR kontroles un uzraudzības programmas un jāsniedz atbalsts vietējo, reģionālo un nacionālo plānu īstenošanai cīņā pret AMR, kuru pamatā ir uz pierādījumiem balstītas stratēģijas un labas prakses apmaiņa Savienībā.
__________________
__________________
14 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”, COM(2017)0339, 29.6.2017.
14 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”, COM(2017)0339, 29.6.2017.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Jauna vides problēma, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir cilvēkam un dzīvniekiem paredzētu farmaceitisku vielu radītais vides piesārņojums, tāpēc Programmai būtu jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un attiecīgu pārvaldīšanu saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē15.
(24)  Jauna vides problēma, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir cilvēkam un dzīvniekiem paredzētu farmaceitisku vielu radītais piesārņojums, tāpēc Programmai būtu jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un attiecīgu pārvaldīšanu saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē15.
__________________
__________________
15 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē”, COM(2019)0128, 11.03.2019.
15 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē”, COM(2019)0128, 11.03.2019.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību.
(25)  Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību un drošību, iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas (medicīniski ražojumi, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas), kā arī tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un kopīgi ar galvenajiem partneriem, tādiem kā EMA un ECDC, jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, tostarp visā Eiropā lokāli savāktie reālie veselības aprūpes dati, izmantojot stabilu un viendabīgu metodiku, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, noteikt mērķus un izstrādāt rīkus progresa mērīšanai.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm, sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas darītu iespējamu šādu integrētu un koordinētu darbu, kurš kalpo arī tam, lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām populācijām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.
(26)  Pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm vai dzīvo pierobežas reģionos, sadarbība attiecībā uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem un Eiropas references tīkli (ERT) ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam dalībvalstu vidū piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad arī veselību kopumā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas panākt, ka šāds integrēts un koordinēts darbs tiek izstrādāts un īstenots, pilnībā izmantojot tā potenciālu tādās jomās kā veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšana un ERT. Tam būtu jākalpo, lai sekmētu, ka tiek īstenota ļoti ietekmīga prakse, kā nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām sabiedrības grupām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26a)  Solidaritāte un vienotība ir Savienības principi, un Programmai būtu jānodrošina, ka Savienībai ir saskaņota pieeja pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai. Nolūkā reaģēt uz sabiedrības veselības apdraudējumiem saskaņā ar LESD 168. pantu ar Programmu būtu jāatbalsta tāda Eiropas veselības reaģēšanas mehānisma izveide, kuru koordinētu ECDC un vadītu veselības komisārs un krīžu pārvaldības komisārs, darbību pilnība saskaņojot ar citām ES veselības aģentūrām. Šāds mehānisms, kuram būtu savi medicīnas resursi no nostiprinātā Savienības civilās aizsardzības mehānisma, būtu jāsagatavo saskaņā ar pandēmijas reaģēšanas plānu, lai, pamatojoties uz standartizētu informāciju, reaģētu koordinēti un nodrošinātu spējas ātri reaģēt uz nākamajām veselības krīzēm.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  ERT, kas izveidoti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES16 pamata, ir virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To uzdevums ir atvieglināt diskusiju par kompleksu vai retu slimību ārstēšanu un par slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta terapija un koncentrētas zināšanas un resursi. Tā kā tīkli var tuvināt diagnozi un uzlabot augsti kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu pacientiem ar retām slimībām, kā arī var kalpot par medicīniskās izglītības un pētniecības un informācijas izplatīšanas centriem, Programmai būtu jāsekmē, ka tiek izvērsta ERT un citos transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās. Programmā būtu jāapsver, vai bez retām slimībām ERT nebūtu jāattiecina arī uz pārnēsājamām slimībām un tādām nepārnēsājamām slimībāmvēzis.
(27)  ERT, kas izveidoti uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES16 pamata, ir virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To uzdevums ir atvieglināt diskusiju par kompleksu vai retu slimību ārstēšanu un par slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta terapija un koncentrētas zināšanas un resursi. ERT ir revolucionāra platforma, kas piedāvā unikālu iespēju un kas, pamatojoties uz zināšanu un veselības datu inovatīvu izmantošanu un apmaiņu pārrobežu kontekstā, cenšas uzlabot diagnostiku un aprūpi cilvēkiem, kuri sadzīvo ar retām vai kompleksām slimībām. Tāpēc ar Programmu būtu jānodrošina adekvāts finansējums gan pašreizējo, gan turpmāko ERT koordinēšanas un sadarbības aktivitāšu atbalstam, izmantojot dotācijas vai citus šim nolūkam piemērotus instrumentus. Finansējums būtu jāpalielina, lai ERT spētu izpildīt savos uzdevumos izvirzītos mērķus. Tā kā tīkli var tuvināt diagnozi un uzlabot augsti kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu pacientiem ar retām slimībām, kā arī var kalpot par medicīniskās izglītības un pētniecības un informācijas izplatīšanas centriem, Programmai būtu arī jāsekmē, ka tiek izvērsta ERT un citos transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās. Programmā būtu jāapsver iespēja stiprināt ERT un atbalstīt jaunu ERT izveidi, lai aptvertu infekcijas slimības, grūtniecības sarežģījumus, kā arī retas un kompleksas garīgās slimības. ERT stiprināšana var būt viens no galvenajiem faktoriem, lai atbalstītu vienota, jaunizstrādāta Savienības līmeņa skrīninga satvara pieņemšanu, sākot ar slimību atlases kritērijiem un mehānismiem, lai pārvarētu pašreizējo nevienlīdzību saistībā ar skrīninga tvērumu dalībvalstīs. Programmā būtu arī jāapsver izcilības tīklu izveide pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību jomā, ietverot vēzi un pediatrijas vēzi, sirds un asinsvadu slimības, hroniskas elpceļu slimības, diabētu, garīgās veselības traucējumus, neirodeģeneratīvas slimības un citas smagas hroniskas slimības,arī šāds tīkls būtu jāveido veselības krīzes pārvaldības jomā.
__________________
__________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).
16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
(27a)  ERT nākas pārvarēt ievērojamas grūtības, lai nodrošinātu finansiālo ilgtspēju un efektīvu darbību gan valstu veselības aprūpes sistēmās, gan ārpus tām, kā to uzsvērusi Eiropas Revīzijas Palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 07/2019: “ES pasākumi pārrobežu veselības aprūpē”16a.
______________________
16a OV C 192, 7.6.2019., 5. lpp.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas starp Savienības darbības programmu veselības jomā un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība. Lai šīs sinerģijas palielinātu līdz maksimumam, būtu jānodrošina galvenie veicināšanas mehānismi, arī kumulatīvs finansējums rīcībai, kuru aptver Savienības darbības programma veselības jomā un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās rīcības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šai regulai būtu jānosaka attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan Savienības darbības programmā veselības jomā, gan arī vēl citā Savienības programmā.
(30)  Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas starp Savienības darbības programmu veselības jomā un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība, un jo īpaši sinerģija ar Interreg programmu, ar ko jau tiek risināti jautājumi saistībā ar pārrobežu sadarbību veselības jomā un kas palīdz veicināt pacientu un veselības aprūpes speciālistu pārrobežu mobilitāti, kā arī būtu jāveicina augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamība, pārrobežu reģionos izmantojot kopīgu aprīkojumu, kopīgus pakalpojumus un kopīgas telpas. Lai šīs sinerģijas palielinātu līdz maksimumam un izvairītos no dublēšanās, būtu jānodrošina galvenie veicināšanas mehānismi, arī kumulatīvs finansējums rīcībai, kuru aptver Savienības darbības programma veselības jomā un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās rīcības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šai regulai būtu jānosaka attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan Savienības darbības programmā veselības jomā, gan arī vēl citā Savienības programmā, nodrošinot detalizētu un pārredzamu ziņošanu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos saistītās aktivitātes vislabāk spēj īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas pašas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
(31)  Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos saistītās aktivitātes vislabāk spēj īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas pašas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Programmas ieguldījumi būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, jo īpaši jomās, kas ietilpst valstu kompetencē.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Lai nodrošinātu, ka ikviens no šiem mērķiem tiek īstenots Savienības līmenī, Komisijai būtu jāpalielina budžets un jāiesniedz priekšlikums stiprināt ECDC un EMA mandātus, kuri savā līmenī jau īsteno dažus no Programmas “ES Veselība” mērķiem un kuru loma Programmas īstenošanā būtu jāpalielina.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.
(33)  Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, — solidaritāte, kuras nolūks ir pieejams, vienlīdzīgs un vispārējs kvalitatīvu veselības pakalpojumu aptvērums, tostarp pārrobežu kontekstā, un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu risināšanas paātrināšanā19, Programmai būtu jāatbalsta tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, kas uzlabotu veselību, risinātu nevienlīdzības jautājumu un palielinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.
__________________
__________________
19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.
19 Padomes secinājumi par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē, 3011. Ārlietu padomes sanāksme Briselē, 2010. gada 10. maijs.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti un lai īstenotu Programmu, būtu jāattīsta sadarbība ar tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši PVO, Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES20 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(34)  Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti un lai īstenotu Programmu, būtu jāattīsta sadarbība ar dalībvalstīm un tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši PVO, Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES20 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
__________________
__________________
20 Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
20 Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  Programmai būtu jāgarantē pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši pacientu asociāciju, un akadēmiķu, jo īpaši veselības aprūpes speciālistu, aktīva iesaiste, lai nodrošinātu līdzsvarotu pārstāvību un iesaisti sabiedrības veselības mērķu sasniegšanā. Eiropas veselības aizsardzības organizācijām būtu jāveicina Programmas īstenošana un izvērtēšana.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
34.b apsvērums (jauns)
(34b)  Lai panāktu Programmā ietverto darbību saskaņotu īstenošanu, būtu jāizveido Programmas “ES Veselība” vadības grupa.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
39.a apsvērums (jauns)
(39a)  Saskaņā ar PVO datiem klimata pārmaiņas ietekmē veselības, sociālās un vides determinantes, tādas kā tīrs gaiss, drošs dzeramais ūdens, pietiekams pārtikas nodrošinājums un droša pajumte, un tiek prognozēts, ka laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam ik gadu nepilnvērtīga uztura, malārijas, diarejas un pārmērīga karstuma dēļ papildus ies bojā 250 000 cilvēku, un bojāeju tieši izraisīs ārkārtīgi augstā gaisa temperatūra, jo īpaši vecāka gadagājuma un mazāk aizsargātu cilvēku grupās. Klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā plūdi, karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki, būtiski ietekmē cilvēku veselību, tostarp izraisot uztura nepietiekamību, sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimības, kā arī vektoru pārnēsātas slimības.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.
(40)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma palīdzēs Savienības politikas pamatstraumē iekļaut darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 30 % ES budžeta izdevumu klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un Programmas vidusposma izvērtēšanas kontekstā tās tiks pārskatītas.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
40.a apsvērums (jauns)
(40a)  Atzīstot dzimumu līdztiesības sasniegšanas nozīmi, šai Programmai būtu jāveicina dzimumu līdztiesības integrēšana Savienības rīcībpolitikās. Tai būtu jāizmanto instrumenti dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka uz veselības krīzēm reaģē dzimumsensitīvi un transformatīvi un ka veselības krīzē un pēc tās tiek ņemtas vērā sieviešu un meiteņu īpašās veselības vajadzības.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbību var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(43)  Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem cilvēka veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbība būtu jāīsteno arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un citu veselības krīzes sakarā būtisku ražojumu un pakalpojumu pieejamību, ilgtspēju, pieņemamību, piekļūstamību, drošumu un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju un atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu un to reģionu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību un netaisnību visā Eiropas Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī; turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  “veselības krīze” ir jebkura ar kādu veselības aspektu saistīta krīze vai nopietns incidents, kuru rada no cilvēka, dzīvniekiem, augiem, pārtikas vai vides cēlies apdraudējums un kurš prasa iestāžu steidzamu rīcību;
(3)  “veselības krīze” ir jebkura ar kādu veselības aspektu saistīta krīze vai nopietns incidents, kuru rada no cilvēka, dzīvniekiem, augiem, pārtikas, ķimikālijām, bioloģiskām vielām, radioloģiska procesa, kodolprocesa, vides cēlies apdraudējums vai nezināmas izcelsmes apdraudējums un kurš prasa iestāžu steidzamu rīcību;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4. punkts
(4)  “krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas; piemēram, šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;
(4)  “krīzes sakarā būtiski ražojumi” ir izstrādājumi, rīki un vielas, kas veselības krīzes sakarā vajadzīgi, lai novērstu, diagnosticētu vai ārstētu kādu slimību un tās sekas un lai veiktu slimību un infekciju kontroli un epidemioloģisku uzraudzību: piemēram, bet ne tikai, šādi: zāles, arī vakcīnas, un to starpprodukti, aktīvas farmaceitiskās sastāvdaļas un izejmateriāli; medicīniskās ierīces; slimnīcu un medicīniskās iekārtas (piemēram, plaušu ventilatori, aizsargapģērbs un aizsarglīdzekļi, diagnostikas materiāli un instrumenti); individuālie aizsardzības līdzekļi; dezinfekcijas līdzekļi, to starpprodukti un to ražošanai nepieciešamie izejmateriāli;
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5)  “pieeja “Viena veselība”” ir pieeja, kas atzīst, ka cilvēka un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistītas, ka slimības var tikt pārnestas no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi un tādēļ tās jāapkaro abos virzienos, un ka vide ir saikne starp cilvēkiem un dzīvniekiem;
(5)  “pieeja “Viena veselība”” ir pieeja, kas atzīst, kas pastāv sasvstarpēja saikne starp cilvēkiem, dzīvniekiem un vidi, ka slimības var tikt pārnestas no viena pīlāra uz citu un tādēļ pret tām jāvēršas ar holistisku pieeju;
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9)  “nopietns pārrobežu veselības apdraudējums” ir bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes dzīvību apdraudošs vai citādi nopietns veselības apdraudējums, kas izplatās pāri dalībvalstu robežām vai ir saistīts ar būtisku šādas izplatīšanās risku un attiecībā uz ko var būt nepieciešama koordinācija Savienības līmenī ar mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni;
(9)  “nopietns pārrobežu veselības apdraudējums” ir bioloģiskas, ķīmiskas, radioloģiskas, kodolprocesa, vidiskas vai nezināmas izcelsmes dzīvību apdraudošs vai citādi nopietns veselības apdraudējums, kas izplatās pāri dalībvalstu robežām vai ir saistīts ar būtisku šādas izplatīšanās risku un attiecībā uz ko var būt nepieciešama koordinācija Savienības līmenī ar mērķi nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
(9.a)  “veselība visās politikas jomās” ir pieeja valsts rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai un pārskatīšanai neatkarīgi no nozares, kas paredz ņemt vērā lēmumu ietekmi uz veselību un kuras mērķis ir panākt sinerģiju, izvairīties no attiecīgo rīcībpolitiku radītas kaitīgas ietekmes uz veselību un uzlabot iedzīvotāju veselību un vienlīdzību veselības jomā;
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)
(9.b)  “veselības determinantes” ir virkne faktoru, piemēram, ar uzvedību saistīti, bioloģiski, sociālekonomiski un vidiski faktori, kas ietekmē cilvēka veselības stāvokli;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus:
Programma, attiecīgā gadījumā ievērojot principu “veselība visās politikas jomās” un pieeju “Viena veselība”, tiecas sasniegt šādus vispārīgos mērķus:
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts
1)  aizsargāt Savienības iedzīvotājus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;
(1)  uzlabot un veicināt veselību Savienībā, atbalstot veselīga dzīvesveida popularizēšanu un slimību profilaksi, samazinot nevienlīdzību veselības jomā un nodrošinot vienlīdzīgu un pilnīgu piekļuvi veselībai;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)   aizsargāt Savienības iedzīvotājus no jebkādiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem; atbalstīt izstrādi un īstenošanu attiecībā uz labāku sagatavotību ārkārtas situācijām veselības jomā un koordinēšanu dalībvalstīs un starp tām;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  uzlabot zāļu, medicīnisko ierīču un citu krīzes sakarā būtisku ražojumu pieejamību Savienībā, veicināt to cenas pieņemamību un atbalstīt inovāciju;
(2)  atbalstīt spēkā esošos un turpmākos Savienības tiesību aktus un rīcībpolitikas, lai inter alia Savienībā atjaunotu farmācijas nozares neatkarību un novērstu deficītu, uzlabotu veselības aprūpes un pakalpojumu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību un atbalstītu pētniecību un inovāciju, kā arī veselības un veselības aprūpes attīstību, nedublējot citu programmu, tostarp programmas “Apvārsnis Eiropa”, centienus;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, — stiprināt veselības sistēmas un veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, ilgstošu paraugprakses īstenošanu un datu kopīgošanu.
(3)  lai paaugstinātu sabiedrības veselību kopumā, veselībpratību un padarītu veselības sistēmas noturīgākas un reaģētpējīgākas — stiprināt veselības sistēmas un to ilgtspēju, kā arī veselības aprūpes darbaspēku, arī ar digitālo pārveidi un pastiprinātu integrētu un koordinētu darbu starp dalībvalstīm, tostarp valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ar ilgstošu paraugprakses īstenošanu un salīdzināmu un sadarbspējīgu datu kopīgošanu.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Šīs regulas 3. pantā minēto vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību, attiecīgā gadījumā ievērojot pieeju “Viena veselība”:
Šīs regulas 3. pantā minēto vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību, attiecīgā gadījumā ievērojot principu “veselība visās politikas jomās” un pieeju “Viena veselība”:
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 1. punkts
(1)  stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus un īstenojot uzraudzību;
(1)  stiprināt Savienības spēju novērst nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, tiem sagatavoties un strauji uz tiem reaģēt, kā arī pārvaldīt veselības krīzes, arī koordinējot, nodrošinot un izvēršot ārkārtas veselības aprūpes spēju, vācot datus un īstenojot uzraudzību, koordinējot valstu veselības aprūpes sistēmu stresa testēšanu un izstrādājot kvalitatīvas veselības aprūpes standartus;
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  nodrošināt Savienībā krīzes sakarā būtisku ražojumu rezervju vai krājumu pieejamību un krīzes gadījumā mobilizējama medicīnas, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezervi;
(2)  sinerģijā ar citiem Savienības instrumentiem, programmām un fondiem atbalstīt darbības, lai krīzes gadījumā varētu mobilizēt medicīniskos, veselības aprūpes un atbalsta darbiniekus, piemēram, Eiropas Medicīnas korpusa darbiniekus, tostarp uzlabojot darbinieku apmācību un atjauninot viņu zināšanas, un atbalstīt darbības, lai krīzes laikā Savienībā veicinātu ar veselības krīzi saistītu produktu, piemēram, būtisku zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču, pieejamību;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  atbalstīt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt krīzes sakarā būtisku ražojumu un citu nepieciešamu veselības aprūpes preču pienācīgu pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;
(3)  stiprināt Eiropas zāļu tirgu, lai ilgtspējīgā veidā nodrošinātu zāļu, e-veselības risinājumu, medicīnas ierīču un citu nepieciešamo veselības aprūpes preču un ar krīzi saistītā medicīniskā aprīkojuma pieejamību, piekļūstamību un cenas pieņemamību;
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 4. punkts
(4)  stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, digitālo rīku un pakalpojumu ieviešanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu un vispārēju veselības apdrošināšanu, kā arī risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzību veselības jomā;
(4)  stiprināt veselības aprūpes sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un noturību, arī atbalstot digitālo pārveidi, tostarp Eiropas veselības datu telpas izveidi un īstenošanu, sistēmiskas reformas, jaunu aprūpes modeļu īstenošanu, uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem, cenas ziņā pieejamiem un uz cilvēku vērstiem un rezultātiem balstītiem veselības aprūpes un saistītiem aprūpes pakalpojumiem, panākt vispārēju veselības apdrošināšanu, ietverot piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām, un samazināt nevienlīdzību un netaisnību veselības jomā;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
(4a)  stiprināt Savienības inovāciju, lai nodrošinātu nākamās paaudzes zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču izstrādi un ieviešanu nolūkā būt gataviem veselības aprūpē aizvien biežāk konstatētajām problēmām un gaidāmajām prognozēm;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5)  atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pacientu tiesības un pārrobežu veselības aprūpi, kā arī sekmēt medicīnas un veselības aprūpes speciālistu izcilību;
(5)  atbalstīt darbības, kuru mērķis ir stiprināt veselības sistēmas spēju veicināt slimību profilaksi, skrīningu un agrīnu diagnosticēšanu un īstenot veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pievērsties veselības determinantēm, uzlabot veselībpratību, pacientu tiesības un drošību un pārrobežu veselības aprūpi;
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa –6. punkts
(6)  atbalstīt rīcību attiecībā uz nepārnēsājamu slimību (jo īpaši vēža) uzraudzību, profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un aprūpi;
(6)  atbalstīt rīcību attiecībā uz nepārnēsājamu slimību (jo īpaši vēža) uzraudzību, profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un aprūpi un neirodeģeneratīvu traucējumu un citu galvas smadzeņu saslimšanu agrīnu diagnosticēšanu;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
(6a)  stiprināt Savienības cīņu pret vēzi sinerģijā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, tostarp atbalstot darbības vēža, arī pediatriskā vēža, uzraudzībai, profilaksei, agrīnai diagnosticēšanai, ārstēšanai un aprūpei, kā arī atbalstot Eiropas Vēža institūta izveidi;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)
(6b)  stiprināt cīņu pret pārnēsājamām slimībām un veselības apdraudējumiem;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 6.c punkts (jauns)
(6c)  pievērsties vakcīnneizlēmībai un atbalstīt rīcību, lai izskaustu ar vakcīnām novēršamas slimības, kas ietver atsevišķus vēža veidus;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 7. punkts
(7)  veicināt un atbalstīt zāļu, jo īpaši antimikrobiālo līdzekļu, piesardzīgu un efektīvu lietošanu un zāļu un medicīnisko ierīču ražošanu un likvidēšanu videi labvēlīgākā veidā;
(7)  veicināt un atbalstīt zāļu, jo īpaši antimikrobiālo līdzekļu, informētu, piesardzīgu un efektīvu lietošanu, videi mazāk kaitīgu zāļu izstrādi, zāļu un medicīnisko ierīču ražošanu vidi saudzējošā veidā un zāļu un medicīnisko ierīču apglabāšanu videi nekaitīgā veidā;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 8. punkts
(8)  atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi, nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus un uzticamus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, un veicināt, lai tiktu izmantoti novērtējumi par attiecīgo rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;
(8)  atbalstīt Savienības veselības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi un vajadzības gadījumā – pārskatīšanu, nodrošināt augsti kvalitatīvus, salīdzināmus, uzticamus datus, uz kuriem balstīt rīcībpolitiku izstrādi un pārraudzību, atbalstīt aprūpes sniegšanu un reaģēt uz nerealizētām medicīniskām vajadzībām, un veicināt, lai tiktu izmantoti novērtējumi par citu attiecīgo Savienības rīcībpolitiku ietekmi uz veselību;
Grozījums Nr. 246 un 71
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9)  atbalstīt integrētu darbu starp dalībvalstīm un jo īpaši to veselības aprūpes sistēmām, arī sekmēt, ka tiek īstenota augsti iedarbīga profilakses prakse un tiek izvērsta Eiropas references tīklos un citus transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās;
(9)  atbalstīt integrētu darbu starp dalībvalstīm un jo īpaši to veselības aprūpes sistēmām, arī sekmēt, ka tiek īstenota augsti iedarbīga profilakses prakse, atbalstīta Savienības novērtējuma veikšanai vajadzīgo veselības aprūpes tehnoloģiju apzināšana, tiek izvērsta un stiprināta tīklošanās, izmantojot ERT, izstrādāti un īstenoti izcilības tīkli saistībā ar plaši izplatītām pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām un citi transnacionālie tīkli, tostarp Orphanet tīkls, nodrošinot pilnīgu sinerģiju ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un tās struktūrām un partnerībām, un censties paplašināt pacientu tvērumu un uzlabot reaģēšanu uz slimībām un veselības problēmām;
Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 10. punkts
(10)  atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības iniciatīvās.
(10)  atbalstīt Savienības iemaksas starptautiskās un globālās veselības saistībās un iniciatīvās, tostarp tādās, kas atbalsta piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesības uz šādu veselību.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 946 614 000 EUR pašreizējās cenās.
1.  Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 10 398 000 000 EUR pašreizējās cenās (9 370 000 000 EUR — salīdzināmās cenās).
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
2.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Ar netiešajām darbībām saistītie administratīvie izdevumi nepārsniedz 5 % no Programmas kopējā budžeta.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
svītrots
Līdzekļi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta
Regulas [Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments] 2. pantā minētos pasākumus uz Programmas pamata īsteno, izmantojot summu, kas nepārsniedz 8 451 000 000 EUR pašreizējās cenās, kā minēts minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ievērojot tās 5. panta 4. un 8. punktu.
Šīs summas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)  Visu iesaistīto valstu iemaksas iekļauj attiecīgajās Programmas daļās. Komisija ikgadējās budžeta procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot katru asociēto valsti, individuālās iemaksas un to finanšu bilanci.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārklāšanās vai dublēšanās ar citām finansēšanas programmām Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu.
2.  Programma var nodrošināt finansējumu jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumu. Komisija cenšas panākt efektīvu un līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp ar spēju veidošanu atbalstot dalībvalstis, lai tās varētu uzlabot projektu kvalitāti.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
8. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Komisija veicina Programmas konsekventu īstenošanu, vienlaikus cenšoties panākt maksimālu administratīvo vienkāršošanu. Komisija un dalībvalstis atbilstoši saviem attiecīgajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp Programmu un citām Savienības programmām un fondiem.
Šajā nolūkā tās:
(a)  gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;
(b)  pilnveido koordinācijas mehānismus, lai novērstu centienu dublēšanos;
(c)  nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kuri ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai panāktu, ka instrumenta atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
8. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b   Komisija, īstenojot Programmu, attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, tādām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, jo īpaši Pasaules Veselības organizācija (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautiskā līmenī veikto pasākumu rezultativitāti un efektivitāti.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
8. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c   Komisija visos Programmas īstenošanas posmos apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās, kā arī ar ieinteresētajām personām, īpaši profesionālām veselības nozares struktūrām un šajā jomā strādājošām NVO.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Piešķiršanas kritēriji
Piešķiršanas kritērijus nosaka 18. pantā minētajās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā (ja piemērojami) šādus elementus:
(a)  atbilstība konkrētajiem mērķiem, kā noteikts 4. pantā;
(b)  ieguldījums veselības aprūpes sistēmas piekļūstamībā un cenas pieņemamībā;
(c)  pārrobežu dimensija;
(d)  ieguldījums digitālā pārveidē;
(e)  sociālā ietekme (ieguvumi un izmaksas);
(f)  atbilstība 1. pielikuma noteikumiem;
(g)  ieguldījums slimību un jo īpaši vēža profilaksē;
(h)  ieguldījums zāļu pieejamībā;
(i)  projektu izstrādes darbības gatavība;
(j)  ierosinātā īstenošanas plāna stabilitāte.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
12. pants – 3.a daļa (jauna)
Tiek izveidots uzticams un efektīvs mehānisms, lai izvairītos no finansējuma dublēšanās un nodrošinātu sinerģiju starp dažādām Savienības programmām un rīcībpolitikām, kas paredzētas veselības mērķu sasniegšanai. Visus datus par finansēšanas operācijām un darbībām, ko finansē no dažādām Savienības programmām un fondiem, centralizē šā mehānisma ietvaros. Tajā tiek ievēroti pārredzamības un pārskatatbildības principi un nodrošināta iespēja labāk uzraudzīt un novērtēt darbības, ko veic veselības mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti uz Savienības tiesību aktu pamata, vai starptautiska organizācija.
(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti uz Savienības tiesību aktu pamata, vai attiecīga starptautiska organizācija, piemēram, publiskā sektora iestādes, publiskā sektora struktūras, veselības aprūpes iestādes, pētnieciskie institūti, universitātes un augstākās izglītības iestādes, pacientu asociācijas.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas.
3.  Tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav Programmas asociēta trešā valsts, būtu jāsedz savas dalības izmaksas.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
5.  Tiešās dotācijas no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja mērķis ir finansēt tādas darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kam līdzfinansējumu sniedz kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.
5.  Tiešās dotācijas darbību finansēšanai no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja šādas dotācijas ir pienācīgi pamatotas, tām ir skaidra Savienības pievienotā vērtība, tās līdzfinansē vietējās, reģionālās vai valsts kompetentās iestādes, kuras atbild par veselības jomu dalībvalstīs vai Programmas asociētās trešās valstīs, attiecīgas starptautiskas veselības organizācijas vai Interreg programmas, publiskā sektora un nevalstiskas organizācijas, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās
kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
14. pants – 6. punkts
6.  Tiešās dotācijas Eiropas references tīkliem no Programmas var piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Tiešās dotācijas var piešķirt arī citiem transnacionāliem tīkliem, kas paredzēti saskaņā ar ES noteikumiem.
6.  Tiešās dotācijas ERT no Programmas piešķir, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un izmantojot vienkāršotu finanšu un tehnisko ziņošanas sistēmu. Tiešās dotācijas var piešķirt arī citiem transnacionāliem tīkliem, tostarp Interreg programmām, kas paredzēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
14. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Tiek nodrošināts atbilstīgs finansējums, lai konsolidētu un paplašinātu ERT pārrobežu veselības aprūpes modeli, nodrošinot vairāku klīnisko pakalpojumu sniegšanu dažādos kanālos, kas ietver otra viedokļa sniegšanu pacientiem par ārstēšanu un pārvaldību un speciālistu konsultācijas tiešsaistē, kā arī tiešsaistes ambulatorās klīnikas.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. daļa
Par Programmai noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.
Par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un īstenošanu un par iespējamām sinerģijām ar dalībvalstu pašu resursiem nolūkā nodrošināt darbību ilgtermiņa efektivitāti un ilgtspēju Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
16. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisija apspriežas ar Programmas “ES Veselība” vadības grupu par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem un Programmas prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu, kā arī par iespējamām sinerģijām ar Eiropas fondiem, lai nodrošinātu darbību ilgtermiņa efektivitāti un ilgtspēju.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
16. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisija apspriežas arī ar attiecīgajām Savienības decentralizētajām aģentūrām un ieinteresētajām personām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un jo īpaši pacientu organizācijām, par Programmai noteiktajiem gada darba plāniem un Programmas prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
16. pants – 1.c punkts (jauns)
Komisija pieņem gada darba plānus, izmantojot deleģētos aktus. Deleģētos aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 24. pantu.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Programmas “ES Veselība” Vadības grupas izveide
1.  Komisija izveido Programmas “ES Veselība” Vadības grupu (“Vadības grupa”).
2.  Vadības grupa:
(i)  sniedz ieguldījumu visaptverošas stratēģijas un vadības veidā un ieguldījumu Programmas gada darba plānos;
(ii)  izstrādā plānu koordinācijas, sadarbības un sinerģijas vadībai starp Programmu un citām programmām, kurās ir ietverta veselības dimensija;
(iii)  nodrošina uz vērtību orientētas veselības darbības, ilgtspēju, labākus veselības risinājumus, veicina piekļuvi veselības aprūpei un samazina nevienlīdzību veselības jomā, veicina pacientu un sabiedrības iesaistīšanos.
3.  Vadības grupa ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kurā darbojas sabiedrības veselības jomas rīcībspēki, piemēram, Eiropas Parlamenta pārstāvji, neatkarīgi veselības eksperti un pacientu pārstāvji.
4.  Vadības grupu veido 20 augsta līmeņa personas, kas pārstāv dažādas 3. punktā minētās disciplīnas un aktivitātes, ievērojot ģeogrāfiskā un dzimumu līdzsvara principu.
5.  Valdes locekļus pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidātus vai izteikt ieinteresētību ieceļ Komisija, apspriežoties ar Parlamentu.
Locekļus ieceļ uz 1. panta 2. punktā minēto laikposmu. Komisija no savu locekļu vidus ieceļ arī priekšsēdētāju.
6.  Vadības grupa tiekas vismaz trīs reizes gadā, lai varētu regulāri un pārredzami apmainīties ar viedokļiem.
Koordinācijas, sadarbības un sinerģijas vadības plāns veicina visu esošo ar veselību saistīto finanšu mehānismu redzamību un koordināciju un palīdz vadīt koordināciju un sadarbību.
Komisija var apspriesties ar Vadības grupu par citiem jautājumiem, kuri nav minēti 2. punktā.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. daļa
Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minēto darba programmu palīdzību. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā minēto gada darba programmu palīdzību. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
18. pants – 1.a daļa (jauna)
Darba programmās ņem vērā ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. un 4. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ietverot ar programmu un darbību saistītus rādītājus, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. un 4. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
19. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija pastāvīgi uzrauga Programmas pārvaldību un īstenošanu. Pārredzamības uzlabošanas nolūkā datus par pārvaldību un īstenošanu pastāvīgi atjaunina un piekļūstamā veidā dara publiski pieejamus Komisijas tīmekļa vietnē.
Tajā pašā datubāzē jo īpaši iekļauj datus par finansētajiem projektiem. Šie dati ietver:
(a)  informāciju par finansējuma veidiem un saņēmēju veidiem, kas ļauj pārredzami izsekot finanšu piešķīrumus; detalizētu pārskatu par sinerģiju ar citām Savienības programmām, tostarp Savienības aģentūru īstenotajām aktivitātēm, kas ļauj pienācīgi analizēt papildināmību starp dažādajām veicamajām aktivitātēm;
(b)  izdevumu apjomu sadalījumu projektu līmenī, lai varētu veikt specifisku analīzi, tostarp katrā intervences jomā, kā noteikts 13. pantā un I pielikumā.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Lai rādītājus vajadzības gadījumā grozītu un papildinātu, attiecībā uz II pielikuma grozījumiem Komisija ir saskaņā ar 24. pantu pilnvarota pieņemt deleģētos aktus.
2.  Lai rādītājus, tostarp ar programmu un rīcību saistītus rādītājus, vajadzības gadījumā grozītu un papildinātu, attiecībā uz II pielikuma grozījumiem Komisija ir saskaņā ar 24. pantu pilnvarota pieņemt deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
19. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Vāc rādītājus, kas attiecīgā gadījumā ir sadalīti pēc dzimuma.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
3.  Veikuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Veikuma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek ievākti efektīvi, rezultatīvi un savlaicīgi, nepalielinot administratīvo slogu saņēmējiem. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un — attiecīgā gadījumā — dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
20. pants – 4. punkts
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
4.  Komisija publicē un Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo un iesniedz šīs izvērtēšanas vidusposma un galīgos rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
21. pants – 1.a daļa (jauna)
Programmas revīzijas sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši tās, kas rodas atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
21. pants – 1.b daļa (jauna)
Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu izlasē. Minēto reprezentatīvo izlasi papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un attiecīgos tām piemērojamos noteikumus.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
21. pants – 1.c daļa (jauna)
Komisija vai finansēšanas struktūra var balstīties uz apvienotām sistēmas revīzijām saņēmēju līmenī. Šādas apvienotas revīzijas nav obligātas atsevišķiem saņēmēju veidiem, un tās sastāv no sistēmu un procesu revīzijas, ko papildina darījumu revīzija, kuru veic kompetents neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt obligātās grāmatvedības dokumentu revīzijas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK1a.Komisija vai finansēšanas struktūra šīs revīzijas var izmantot, lai pārbaudītu vispārējo pārliecību par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un pārskatītu ex post revīziju apmēru un apliecinājumus par finanšu pārskatiem.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
21. pants – 1.d daļa (jauna)
Revīzijas var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
21. pants – 1.e daļa (jauna)
Komisija publicē revīzijas pamatnostādnes, lai nodrošinātu revīzijas procedūru un noteikumu uzticamu un vienādu piemērošanu un interpretāciju visā Programmas darbības laikā.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.
2.  Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz triju gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
I pielikums – a punkts – ii apakšpunkts
(ii)  kritiskā veselības infrastruktūra, kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti, struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai.
(ii)  koordinēta rīcība, kas ir būtiska veselības krīžu kontekstā, instrumenti, mehānismi, struktūras, procesi, ražošanas un laboratoriju jauda, tai skaitā instrumenti slimību uzliesmojumu uzraudzībai, modelēšanai, prognozēšanai, profilaksei un pārvaldībai.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
I pielikums – b punkts
(b)  Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm, kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētām valstīm vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.
(b)  Tādas paraugprakses un tādu inovatīvu risinājumu tālāknodošana, pielāgošana un izvēršana starp dalībvalstīm vai reģioniem, kuriem ir nostiprinājusies Savienības mēroga pievienotā vērtība, kā arī individuāli pielāgots atbalsts konkrētiem reģioniem vai valstīm, vai reģionu vai valstu grupām, kam ir vislielākās vajadzības, piešķirot tām finansējumu konkrētiem projektiem, tai skaitā mērķsadarbībai, ekspertu konsultācijām un līdzbiedru atbalsta pasākumiem.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
I pielikums – c apakšpunkts – i punkts
(i)  apsekojumi, pētījumi, datu vākšana un statistika, metodiku izstrāde, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītāji, zināšanu aprite un salīdzināšana ar etaloniem;
(i)  apsekojumi, pētījumi, salīdzināmu datu vākšana un statistika, vajadzības gadījumā datus sadalot pēc dzimuma un vecuma grupām, metodiku izstrāde, klasifikācijas, mikrosimulācijas, izmēģinājuma pētījumi, rādītāji, zināšanu aprite un salīdzināšana ar etaloniem;
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
I pielikums – c apakšpunkts – iii punkts
(iii)  ekspertu grupas un paneļi, kas sniedz konsultācijas, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam;
(iii)  ekspertu grupas un paneļi, tostarp vajadzības gadījumā attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji, kas sniedz konsultācijas, novērtējumu, datus un informāciju, kura vajadzīga veselības politikas izstrādes un īstenošanas atbalstam, ietverot veselības rīcībpolitiku īstenošanas pēcpasākumus;
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
I pielikums – c apakšpunkts – iv punkts
(iv)  pētījumi, analīze un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai.
(iv)  pētījumi, analīze, sistemātisks pārējo Savienības politikas darbību ietekmes uz veselību novērtējums un zinātniskās konsultācijas, kas kalpo par pamatu politikas veidošanai, un atbalsts Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai un Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai, kā arī veselības aprūpes sistēmu darbības novērtēšanas ekspertu grupai.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
I pielikums – d apakšpunkts – ievaddaļa
(d)  Savienības veselības tiesību aktu un darbību izstrāde un īstenošana, jo īpaši atbalstot šādas darbības:
(d)  Savienības veselības tiesību aktu un darbību izstrāde, īstenošana un novērtēšana, jo īpaši atbalstot šādas darbības:
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
I pielikums – d apakšpunkts – i punkts
(i)  Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība; tehniskais atbalsts juridisko prasību īstenošanai;
(i)  Savienības veselības tiesību aktu un rīcību īstenošana, izpilde un uzraudzība, ietverot veselīga dzīvesveida popularizēšanu; tehniskais atbalsts juridisko un darbības prasību pilnīgai īstenošanai visās dalībvalstīs;
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
I pielikums – d apakšpunkts – iv punkts
(iv)  datubāzu un digitālo rīku izstrāde, to darbība un savstarpēja sadarbspēja, tai skaitā attiecīgā gadījumā ar citām tālizpētes tehnoloģijām, piem., tādām, kas izmanto satelītdatus;
(iv)  datubāzu un digitālo rīku izstrāde un uzturēšana, to darbība un savstarpēja sadarbspēja, ietverot jau ieviestus projektus, tai skaitā attiecīgā gadījumā ar citām tālizpētes tehnoloģijām, piem., tādām, kas izmanto satelītdatus un mākslīgo intelektu;
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
I pielikums – d apakšpunkts – v punkts
(v)  revīzijas un novērtēšanas darbs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;
(v)  revīzijas, novērtēšanas un inspekcijas darbs saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
I pielikums – d apakšpunkts – x punkts
(x)  nacionālie kontaktpunkti, kas sniedz norādījumus, informāciju un palīdzību saistībā ar Savienības veselības tiesību aktu un Programmas īstenošanu;
(x)  nacionālie kontaktpunkti, kas sniedz norādījumus, informāciju un palīdzību saistībā ar Savienības veselības tiesību aktu un Programmas popularizēšanu un īstenošanu;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
I pielikums – d apakšpunkts – xi punkts
(xi)  atbalsts ieinteresēto personu veiktām darbībām, kuru mērķis ir starpvalstu sadarbība.
(xi)  atbalsts ieinteresēto personu veiktām darbībām, kuru mērķis ir starpvalstu un reģionāla sadarbība.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
I pielikums – e apakšpunkts
(e)  Strukturālie krājumi un gatavība krīzei:
svītrots
(i)  tāda mehānisma izveide, kas palīdzētu apzināt, iepirkt un pārvaldīt krīzes sakarā būtiskus ražojumus, un atbalsts šāda mehānisma darbībai;
(ii)  krīzes sakarā būtisku ražojumu ES rezervju un krājumu izveide un pārvaldība, papildinot citus Savienības instrumentus;
(iii)  tādu mehānismu izveide, kas ļauj efektīvi uzraudzīt un sadalīt pieejamo aprūpes infrastruktūru (piem., gultasvietas slimnīcās un vietas intensīvās terapijas nodaļās), lai sadalītu vai piešķirtu veselības krīzes kontekstā būtiskas preces un pakalpojumus, un kas ļauj nodrošināt zāļu, pētāmu zāļu un medicīnisko ierīču piegādi un drošu izmantošanu, kā arī atbalsts šādu mehānismu darbībai;
(iv)  veselības krīžu novēršanai un pārvarēšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iepirkšana un pasākumi, ar ko nodrošina piekļuvi šīm būtiskajām precēm un pakalpojumiem;
(v)  medicīniskā un veselības aprūpes personāla un ekspertu Savienības rezerves izveide, lai šādu personālu un ekspertus pēc vajadzības varētu izvietot jebkur Savienībā, kur nepieciešams nepieļaut vai pārvarēt veselības krīzi, un atbalsts šādas rezerves darbības nodrošināšanai; tādas Savienības mēroga neatliekamās veselības palīdzības vienības izveide, kas veselības krīzes gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniegtu ekspertu konsultācijas un tehnisko palīdzību, arī atbalsts šādas vienības darbībai.
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – i punkts
(i)  darbības, kas veicina Savienības, valstu, reģionu un vietēja līmeņa iesaistīto personu spēju novērst Savienības mēroga un pārnozaru griezuma veselības krīzes, šo personu sagatavotību šādām krīzēm un to pārvarēšanai, un šo personu reaģēšanas spējas uz tām, atbalsttiesīgās darbības ietver arī ārkārtas situāciju plānošanu un gatavības mācības un medicīniskā, veselības aprūpes un sabiedrības veselības personāla prasmju pilnveidošanu;
(i)  darbības, kas veicina Savienības, valstu, reģionu un vietēja līmeņa iesaistīto personu spēju novērst Savienības mēroga un pārnozaru griezuma veselības krīzes, šo personu sagatavotību šādām krīzēm un to pārvarēšanai, un šo personu reaģēšanas spējas uz tām, atbalsttiesīgās darbības ietver arī stresa testus, ārkārtas situāciju plānošanu un gatavības mācības, kvalitatīvas veselības aprūpes standartu izstrādi un medicīniskā, veselības aprūpes un sabiedrības veselības personāla prasmju pilnveidošanu;
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – ia punkts (jauns)
(ia)  Eiropas veselības reaģēšanas mehānisma (EHRM) izveide, lai reaģētu uz visu veidu veselības apdraudējumiem un krīzēm un stiprinātu darbības koordināciju Eiropas līmenī, ko koordinē ECDC ar attiecīgo aģentūru palīdzību;
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – ib punkts (jauns)
(ib)   palīdzēt izveidot ar veselības krīzi saistītu produktu rezervi, papildinot rescEU, Ārkārtas atbalsta instrumentu, izturētspējas instrumentu un citus Savienības instrumentus, programmas un fondus, un nodrošināt šādu produktu pieejamību krīzes laikā;
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – iii punkts
(iii)  atbalsts medicīnisko pretlīdzekļu (tai skaitā būtisku ķīmisko un aktīvo vielu) ārkārtas ražošanai un/vai šādu pretlīdzekļu iepirkumi, kā arī finansējums sadarbībai, kas vērsta uz ārkārtas kārtībā īstenotas veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un klīniskajiem izmēģinājumiem;
svītrots
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – iv punkts
(iv)  preventīvas darbības neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām;
(iv)  preventīvas darbības visu iedzīvotāju un jo īpaši neaizsargāto grupu aizsardzībai pret veselības apdraudējumiem un darbības, kas reaģēšanu uz krīzēm un to pārvarēšanu pielāgo šo neaizsargāto grupu vajadzībām, piemēram, nodrošinot pamataprūpi pacientiem ar hroniskām slimībām, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe un atsāpinoša terapija;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – iva punkts (jauns)
(iva)  darbības, ar ko atbalsta e-veselību, piemēram, pāreju uz telemedicīnu, zāļu lietošanu mājas apstākļos un profilakses / pašaprūpes plānu īstenošanu, ja vien tas ir iespējams un atbilstīgi;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – ivb punkts (jauns)
(ivb)  darbības, ar ko atbalsta pārrobežu sadarbību, lai visiem pacientiem visā Savienībā, jo īpaši tiem, kuri cieš no retām slimībām, strauji nodrošinātu piekļuvi ārstēšanai;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – v punkts
(v)  darbības, ar ko novērš veselības krīžu netiešās sekas uz veselību, jo īpaši saistībā ar garīgo veselību, pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām, un citām neaizsargātām grupām;
(v)  darbības, ar ko novērš un pārvalda veselības krīžu netiešās sekas uz veselību, jo īpaši saistībā ar garīgo veselību, pacientiem, kas cieš no hroniskām slimībām un nonākuši citās sociāli neaizsargātās situācijās, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir kāda atkarība, HIV/AIDS vai kuri slimo ar tuberkulozi;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – viiia punkts (jauns)
(viiia)  atbalsts darbībām saistībā ar epidemioloģisko uzraudzību, uzmanību koncentrējot uz valstu veselības jomas struktūrām, tādējādi palīdzot novērtēt faktorus, kas ietekmē vai nosaka iedzīvotāju veselību;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
I pielikums – f apakšpunkts – viiib punkts (jauns)
(viiib)  darbības, ar ko nodrošina, lai netiktu traucēta piekļuve zālēm un tiktu nodrošināta aprūpes un ārstēšanas nepārtrauktība, jo īpaši pacientiem, kuri cieš no hroniskām slimībām;
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – ievaddaļa
(g)  Nacionālo veselības sistēmu stiprināšana:
(g)  Nacionālo veselības sistēmu stiprināšana, veselības veicināšana un aizsardzība un slimību profilakse:
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – i punkts
(i)  atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei;
(i)  atbalsts zināšanu tālāknodošanas darbībām un Savienības līmeņa sadarbībai ar mērķi atbalstīt valstu reformu procesus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu rezultativitāti, piekļūstamību, ilgtspēju un izturētspēju, vienlaikus sasaistot pieejamo Savienības finansējumu, un jo īpaši, lai vērstos pret Eiropas pusgada procedūrā un konkrētai valstij adresētos ieteikumos par veselību konstatētajām problēmām un stiprinātu primāro veselības aprūpi, pastiprinātu aprūpes integrāciju un virzītos uz vispārēju veselības apdrošināšanu un panāktu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – ia punkts (jauns)
(ia)  atbalsts īstenošanas rīcībpolitikām un darbībām, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un netaisnību veselības aprūpes jomā;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – ii punkts
(ii)  apmācību programmas medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas;
(ii)  atbalsts sinerģijā ar citām apmācību, izglītības un mobilitātes programmām medicīnas un veselības aprūpes darbiniekiem, ietverot tiešsaistes programmas, un darbinieku īslaicīgas apmaiņas programmas, jo īpaši nolūkā uzlabot viņu mācību programmas un digitālās prasmes;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – iii punkts
(iii)  atbalsts veselības aprūpes darbaspēka ģeogrāfiskā sadalījuma uzlabošanai un “medicīnisku tuksnešu” nepieļaušanai;
(iii)  atbalsts sinerģijā ar citām programmām veselības aprūpes darbaspēka ģeogrāfiskā sadalījuma uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot, ka šāds darbaspēka sadalījums ir samērīgs arī ar attiecīgā apgabala vai reģiona iedzīvotāju skaitu, kas ļautu izvairīties no “medicīniskiem tuksnešiem”, un atbalsts saglabāšanas rīcībpolitiku veicināšanai un īstenošanai;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – iv punkts
(iv)  atbalsts Savienības references laboratoriju, centru un izcilības centru izveidei un koordinēšanai;
(iv)  atbalsts Savienības references laboratoriju, centru, izcilības centru un ES slimību platformu izveidei, koordinēšanai un darba uzsākšanai, lai apmainītos ar paraugpraksi, to salīdzinātu un izvērtētu dalībvalstu starpā;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – v punkts
(v)  dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas pasākumu revīzija (piem., krīžu pārvarēšana, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, vakcinācija);
(v)  dalībvalstu sagatavotības un reaģēšanas pasākumu revīzija (piem., krīžu pārvarēšana, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, vakcinācija) un valsts veselības veicināšanas un slimību profilakses stratēģiju vai programmu īstenošana;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – viiia punkts (jauns)
(viiia)  atbalsts Savienības regulējumam un saistītajiem sadarbspējīgiem digitāliem rīkiem, lai stiprinātu sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas jomā starp dalībvalstīm un tīklu iekšienē, ietverot tīklus, kas vajadzīgi, lai dalībvalstis varētu iesniegt savlaicīgus, uzticamus un augstas kvalitātes kopīgus klīniskos novērtējumus un apmainīties ar tiem, kā arī veikt kopīgas zinātniskas konsultācijas un citas attiecīgas darbības, kas palīdzētu lēmumu pieņēmējiem apmainīties ar sadarbības rezultātiem attiecībā uz HTA;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – ix punkts
(ix)  atbalsts tādu programmu izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām);
(ix)  atbalsts tādu valsts un Eiropas programmu, ietverot digitālas un uz pierādījumiem balstītas programmas, izstrādei un īstenošanai, kas palīdz dalībvalstīm īstenot darbības, ar kurām uzlabo veselības veicināšanas, veselībpratības un slimību profilakses pasākumus (attiecībā uz pārnēsājamām un nepārnēsājamām slimībām) veselības struktūrās un kopienās un mazina galvenos hronisku slimību riska faktorus;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – ixa punkts (jauns)
(ixa)  atbalsts Savienības slimību platformu izveidei un funkcionēšanai nolūkā izcilības tīklu veidā apmainīties ar paraugpraksi, to salīdzināt un salīdzinoši izvērtēt starp dalībvalstīm pārnēsājamu un nepārnēsājamu slimību jomā, jo īpaši hronisku slimību jomā;
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – ixb punkts (jauns)
(ixb)  atbalsts slimību profilakses un kontroles pamatnostādņu izstrādei infekcijas un nepārnēsājamu slimību jomā;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – x punkts
(x)  atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselīgas un drošas pilsētvides, darba vides un skolas vides nodrošināšanu, uz veselīga dzīvesveida izvēļu piedāvāšanu un veselīga uztura popularizēšanu, ņemot vērā neaizsargāto grupu vajadzības;
(x)  atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselīgas un drošas pilsētvides, darba vides un skolas vides nodrošināšanu, garīgās veselības veicināšanu, veselības mācību, uz veselīga dzīvesveida izvēļu piedāvāšanu un regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga uztura popularizēšanu, ņemot vērā cilvēku vajadzības ikvienā dzīves posmā, lai veicinātu veselību visa mūža garumā;
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xa punkts (jauns)
(xa)  atbalsts dalībvalstu darbībām, kas vērstas uz veselības determinantēm, tostarp alkohola radītā kaitējuma un tabakas lietošanas samazināšanu;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xb punkts (jauns)
(xb)  atbalsts dalībvalstu darbībām, ar ko nodrošināt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un saistītām zālēm, un atbalsts integrētām un krusteniskām pieejām profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xc punkts (jauns)
(xc)  darbības no dzimumu vardarbības cietušo aprūpes un atbalsta veicināšanai;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xd punkts (jauns)
(xd)  darbības, ar ko veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un ar tiem saistītam aprīkojumam un aprūpei;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xia punkts (jauns)
(xia)  atbalsts dalībvalstīm reto slimību valsts plānu pārskatīšanā, lai ieviestu nepieciešamos finansiālos un organizatoriskos pasākumus Eiropas references tīklu sistēmas efektīvai integrēšanai valsts veselības aprūpes sistēmās, atbalstot arī tādu rīcībpolitiku, noteikumu un procedūru kopuma izstrādi un īstenošanu, kas vajadzīgi, lai ERT sistēmu nostiprinātu valsts līmenī;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xib punkts (jauns)
(xib)  atbalsts ERT sistēmas īstenošanai, lai to pastāvīgi novērtētu, uzraudzītu, izvērtētu un uzlabotu tās kvalitāti;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xic punkts (jauns)
(xic)  finansējuma piešķiršana, lai izveidotu efektīvus un pastāvīgus ERT sadarbības mehānismus ar mērķi risināt multisistēmiskas vajadzības, ko rada slimības ar zemu izplatību un retas slimības, un atvieglinātu diagonālu tīklu veidošanu starp dažādām specialitātēm un disciplīnām;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xid punkts (jauns)
(xid)  atbalsts dalībvalstu reto slimību ekspertīzes centru stiprināšanā, lai uzlabotu valstu veselības aprūpes sistēmu spējas diagnosticēt, ārstēt un pārvaldīt šādas slimības, starpvalstu sadarbību kodifikācijas jomā, informāciju un zināšanas reto slimību jomā, jo īpaši Orphanet datubāzes veidošanai;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
I pielikums – g apakšpunkts – xiia punkts (jauns)
(xiia)  atbalsts sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm, lai izveidotu Eiropas slimnīcu izcilības tīklu, uzlabotu reto slimību pārrobežu ārstēšanu un palielinātu ārstēšanas pieejamību visiem Savienības pilsoņiem;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – ievaddaļa
(h)  Darbības cīņai pret vēzi:
(h)  Darbības cīņai pret vēzi, tostarp pediatrisko vēzi:
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – i punkts
(i)  atbalsts dalībvalstīm un NVO Eiropas pretvēža rīcības kodeksa ieteikumu popularizēšanā un īstenošanā;
(i)  atbalsts dalībvalstīm, IARC un NVO Eiropas pretvēža rīcības kodeksa ieteikumu popularizēšanā un īstenošanā; atbalsts Eiropas pretvēža kodeksa pašreizējās redakcijas pārskatīšanai un pastāvīgai atjaunināšanai;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – ia punkts (jauns)
(ia)  atbalsts Eiropas Vēža institūta (ECI) izveidei, kas būtu platforma Eiropas vēža references tīklu īstenošanai, klīnisko datu vākšanai no visu dalības valstu centriem visā Savienībā, un akadēmiskās un klīniskās izcilības pētniecības programmu prioritarizēšanai vēža jomā, ietverot pediatrisko vēzi;
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – iii punkts
(iii)  atbalsts galveno vēža riska faktoru profilakses programmām;
(iii)  atbalsts galveno vēža riska faktoru profilakses programmām, kas bijušas rezultatīvas un ko apliecina konkrēti pierādījumi;
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – iva punkts (jauns)
(iva)  atbalsts vēža reģistru īstenošanai visās dalībvalstīs;
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – v punkts
(v)  darbības, kas veicina piekļuvi pretvēža pakalpojumiem un inovatīvām pretvēža zālēm;
(v)  darbības, kas veicina rīcībpolitiku, valstu programmu un pamatnostādņu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, lai samazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu piekļuvi pretvēža pakalpojumiem, atbalstošajai un paliatīvajai aprūpei un inovatīvam, pieejamam un efektīvam vēža skrīningam, ārstēšanai un pretvēža zālēm visās dalībvalstīs pilnīgā sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un tās uzdevumiem un partnerībām;
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – va punkts (jauns)
(va)  darbības, ar ko atbalsta vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi jaunām un inovatīvām zālēm un terapijām, ietverot atbalstošo un paliatīvo aprūpi un bērnu ļaundabīgo slimību ārstniecību visā Eiropā un veicina šo zāļu un ārstēšanas pieejamību bērniem piemērotās devās un preparātos un cenas pieņemamību;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – vb punkts (jauns)
(vb)  darbības, kas pievēršas nerealizētām vajadzībām, kādas ir bērniem un pusaudžiem, kuri slimo ar vēzi, kā arī vēzi uzveikušajiem, īstenojot īpašas programmas un plānus, kas veicina ERT, ietverot darbības, kas attiecas uz pediatrisko vēzi;
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – vii punkts
(vii)  darbības, kas atbalsta kvalitatīvu vēža profilaksi un aprūpi, tai skaitā diagnosticēšanu un ārstēšanu;
(vii)  darbības, kas atbalsta kvalitatīvu vēža profilaksi un aprūpi, tai skaitā diagnosticēšanu, ārstēšanu, pēcpasākumus un atbalstošo un paliatīvo aprūpi;
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – viii punkts
(viii)  darbības, kas atbalsta vēzi uzveikušo pacientu un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti;
(viii)  darbības, kas atbalsta vēzi uzveikušo pacientu un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti, ietverot psiholoģiska atbalsta sniegšanu, atsāpinošu terapiju un reintegrāciju darbā;
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – ix punkts
(ix)  atbalsts Savienības tabakas kontroles politikas un tiesību aktu īstenošanai;
(ix)  atbalsts Savienības tabakas kontroles politikas un tiesību aktu īstenošanai un citu saistīto tiesību aktu īstenošanai profilakses un veselības veicināšanas jomā, ietverot centienus samazināt alkohola nodarīto kaitējumu;
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – x punkts
(x)  atbalsts tādu mehānismu izveidei un darbībai, ar ko veido starpnozaru speciālistu spējas un nodrošina pastāvīgu izglītošanos vēža slimnieku aprūpes jomā.
(x)  atbalsts tādu mehānismu izveidei un darbībai, ar ko veido starpnozaru speciālistu spējas un nodrošina veselības aprūpes speciālistu un informālo aprūpētāju pastāvīgu izglītošanos vēža slimnieku aprūpes jomā, skrīningu un agrīnu diagnostiku, jo īpaši pediatriskā vēža jomā, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti;
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
I pielikums – h apakšpunkts – xa punkts (jauns)
(xa)  darbības, kas atbalsta integrētu, koordinētu, multidisciplīnu un uz pacientu orientētu pieeju vēža pacientiem un vēzi uzveikušajiem;
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – ii punkts
(ii)  atbalsts darbībām, kuras cīnās pret vilcināšanos vakcinēties;
(ii)  atbalsts darbībām, kuras cīnās pret vilcināšanos vakcinēties un dezinformāciju un veicina imunizāciju visā cilvēka mūža garumā;
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – iia punkts (jauns)
(iia)  atbalsts instrumentiem un platformām, ar ko vākt faktiskus pierādījumus par vakcīnu drošumu, efektivitāti un ietekmi, neskarot stabilu pierādījumu nodrošināšanu pirmsapstiprināšanas posmā;
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – iib punkts (jauns)
(iib)  atbalsts darbībai, kas izskauž vakcīnnovēršamas slimības;
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – iii punkts
(iii)  atbalsts klīniskiem izmēģinājumiem, kuri var paātrināt novatorisku, drošu un iedarbīgu zāļu un vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un piekļuvi tām;
(iii)  atbalsts klīniskiem izmēģinājumiem un faktisku datu izmantošanai, ietverot tos, kas saistīti ar pastiprinātu koordināciju Savienības līmenī un ar EMA, kuri var paātrināt novatorisku, drošu un iedarbīgu zāļu un vakcīnu izstrādi, apstiprināšanu un piekļuvi tām;
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
(iiia)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir izveidot un izstrādāt Eiropas digitālo mehānismu labākai ziņošanai, paziņošanai un pārraudzībai par potenciālu deficītu, kas rezultētos Savienības platformā ziņošanai par zāļu, vakcīnu un medicīnisko ierīču deficītu, balstoties uz saskaņotu un sadarbspējīgu datu vākšanas modeli un valstu ziņošanas sistēmām par deficītu, tostarp Savienības telemātikas efektīvas infrastruktūras pilnīgu īstenošanu, ar ko datus par zālēm sasaistīt ar piegādes ķēdēm;
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
(iiib)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir stimulēt svarīgāko AFV un zāļu ražošanas pieaugumu Savienībā, tostarp dažādojot aktīvo vielu un ģenērisko zāļu ražotāju piegādes ķēdes Savienībā, lai mazinātu dalībvalstu atkarību no konkrētām trešām valstīm;
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – iv punkts
(iv)  atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību par pieņemamu cenu;
(iv)  atbalsts darbībām, kas vērstas uz to, lai pacientiem un veselības aprūpes sistēmām Savienībā nodrošinātu ārstniecisko zāļu un medicīnisko ierīču plašāku pieejamību par pieņemamu cenu;
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – v punkts
(v)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu produktu un komerciāli mazāk izdevīgu produktu, piem., antimikrobiālu līdzekļu, izstrādi;
(v)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovatīvu zāļu un vakcīnu atklāšanu un izstrādi, lai risinātu aizvien lielākās veselības aprūpes problēmas un pacientu vajadzības;
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – va punkts (jauns)
(va)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir veicināt inovāciju nepatentētu zāļu pielietojuma maiņā, pārformulēšanā un kombinēšanā, kas nodrošina būtiskus uzlabojumus pacientiem, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes sistēmām;
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – vb punkts (jauns)
(vb)  darbība, ar ko pievērsties tirgus nepilnībām attiecībā uz antibiotikām un mudināt ilgtspējīgus ieguldījumus jaunu antimikrobiālo līdzekļu, zāļu reti sastopamu slimību ārstēšanai un zāļu pret pārnēsājamām slimībām atklāšanai un izstrādei, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi;
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – vi punkts
(vi)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut zāļu un medicīnisko ierīču deficītu slimnīcās un aptiekās, novērst šādu deficītu un palielināt piegāžu drošību;
(vi)  atbalsts darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut, uzraudzīt, pārvaldīt, ziņot un paziņot zāļu un medicīnisko ierīču deficītu slimnīcās un aptiekās, apkopot informāciju par paziņotajiem deficītiem centralizētā datubāzē, kas būtu sadarbspējīga ar datubāzēm, kurās ir regulatīvie dati par zālēm, novērst šādu deficītu un palielināt piegāžu drošību;
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – viii punkts
(viii)  darbības, kas stiprina zāļu izraisīto vides risku novērtēšanu;
(viii)  darbības, kas stiprina zāļu un medicīnisku ierīču izraisīto vides risku novērtēšanu;
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – ix punkts
(ix)  darbības, kas veicina antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu un likvidēšanu;
(ix)  darbības, kas veicina zāļu piesardzīgu lietošanu un likvidēšanu, jo īpaši attiecībā uz antimikrobiāliem līdzekļiem, un samazina zāļu vispārējo lietošanu, darbības, kas atbalsta antimikrobiālo līdzekļu lietošanas uzraudzību un atbalsta cīņu pret mikrobu rezistenci (AMR);
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
I pielikums – i apakšpunkts – x punkts
(x)  atbalsts darbībām, kas veicina konverģenci attiecībā uz starptautisko regulējumu zāļu un medicīnisko ierīču jomā.
(x)  atbalsts darbībām, kas veicina konverģenci attiecībā uz starptautisko regulējumu un uzticēšanos zāļu un medicīnisko ierīču jomā, kā arī uzlabo regulatīvo pārraudzību, ko veic Savienība;
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
I pielikums – j apakšpunkts – i punkts
(i)  atbalsts pietiekamā gatavības pakāpē izstrādātu, sadarbspējīgu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izvēršanai, to darbības nodrošināšanai un uzturēšanai, kā arī datu kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, ko izmanto datu apmaiņas, piekļuves tiem un to lietošanas un atkalizmatošanas kontekstā; atbalsts pārrobežu tīklošanās darbībām, tai skaitā e-veselības pacienta karšu, reģistru un citu datubāzu savstarpējai izmantošanai;
(i)  atbalsts pietiekamā gatavības pakāpē izstrādātu, sadarbspējīgu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izvēršanai, to darbības nodrošināšanai un uzturēšanai, kā arī datu drošības un kvalitātes nodrošināšanas procedūrām, ko izmanto datu apmaiņas, piekļuves tiem un to lietošanas un atkalizmatošanas kontekstā; atbalsts pārrobežu tīklošanās darbībām, tai skaitā e-veselības pacienta karšu, reģistru un citu datubāzu uzlabošanai un labākai savstarpējai izmantošanai;
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
I pielikums – j apakšpunkts – ia punkts (jauns)
(ia)  Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide un atbalsts tās ieviešanai dalībvalstīs, lai palielinātu e-veselības izmantošanu un uzlabotu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un noturību;
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
I pielikums – j apakšpunkts – ib punkts (jauns)
(ib)  atbalsts dalībvalstīm ERT reģistru uzlabošanā, turpmākā izstrādē un īstenošanā;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
I pielikums – j apakšpunkts – ii punkts
(ii)  atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai; veselības aprūpes profesionāļu digitālo prasmju pilnveidošana;
(ii)  atbalsts veselības aprūpes un veselības sistēmu digitālai pārveidei, tai skaitā darbībām, kas ietver salīdzināšanu ar etaloniem un spēju veidošanu inovatīvu rīku un tehnoloģiju ieviešanai, un veselības datu drošas izmantošanas un atkalizmantošanas stiprināšanai saskaņā ar VDAR; atbalsts un īstenošana; veselības aprūpes profesionāļu un iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveidošana, nodrošinot labākus izglītošanas, apmācības un (digitālās) veselībpratības pasākumus;
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
I pielikums – j apakšpunkts – iii punkts
(iii)  atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm un struktūrām; atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, kā arī iedzīvotāju piekļuves saviem veselības datiem un kontroles pār tiem stiprināšana;
(iii)  atbalsts, kas vērsts uz digitālo rīku un infrastruktūru izvēršanu un sadarbspēju dalībvalstīs un starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām; atbilstošu pārvaldības struktūru un ilgtspējīgu, sadarbspējīgu Savienības veselības informācijas sistēmu izveide Eiropas veselības datu telpas ietvaros, lai MI droši un efektīvi ieviestu veselības aprūpē, stiprinot un atvieglinot iedzīvotāju piekļuvi saviem veselības datiem un kontroli pār tiem; atbalsts pašreizējo sekmīgo iniciatīvu un uz cilvēku vērstu digitālās veselības un veselības datu projektu apguvei un plašākai īstenošanai;
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
I pielikums – j apakšpunkts – iv punkts
(iv)  atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības izmantošanai, tai skaitā izmantojot satelītsakarus attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi.
(iv)  atbalsts optimālai tālmedicīnas/tālveselības piekļūstamībai un izmantošanai, tai skaitā izmantojot satelītsakarus attālos reģionos, digitāli orientētas organizatoriskās inovācijas sekmēšana veselības aprūpes iestādēs un tādu digitālo rīku popularizēšana, kas atbalsta iedzīvotāju iespēju stiprināšanu un uz personu vērstu aprūpi; pacientu un aprūpes speciālistu iesaistīšanās veicināšana lietotājdraudzīgu, pieejamu, drošu un efektīvu tālmedicīnas/tālveselības un citu digitālu risinājumu kopīgā izstrādē un kopīgā attīstīšanā;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
I pielikums – k apakšpunkts – iii punkts
(iii)  slimību profilakses un veselīga dzīvesveida veicināšanas kampaņas sadarbībā ar visām iesaistītajām personām gan starptautiskā, gan Savienības, gan valstu līmenī.
(iii)  veselības, veselīga dzīvesveida un slimību profilakses veicināšanas kampaņas sadarbībā ar visām iesaistītajām personām starptautiskā, Savienības, valstu un reģionālā līmenī;
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
I pielikums – k apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
(iiia)  izpratnes veicināšanas kampaņas plašai sabiedrībai, kā arī mērķgrupām, un ieinteresēto personu vadīti projekti, ietverot dezinformācijas novēršanu un apkarošanu;
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
I pielikums – k apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
(iiib)  komunikācijas aktivitātes, kuru mērķis ir cīnīties pret nepatiesu informāciju un dezinformāciju, piemēram, viltus ziņām, attiecībā uz zālēm, vakcīnām, veselīgiem produktiem un slimību cēloņiem un ārstēšanu;
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
I pielikums – k apakšpunkts – iiic punkts (jauns)
(iiic)  pilsoņu informēšana par veselības apdraudējumiem un veselības determinantēm;
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
I pielikums – k apakšpunkts – iiid punkts (jauns)
(iiid)  komunikācijas, informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas par asins komponentu, orgānu, audu un šūnu ziedošanu, lai informētu sabiedrību par šādas ziedošanas nozīmīgumu solidaritātes, veselības politikas un terapeitisku ieguvumu kontekstā.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
II pielikums – A daļa – I punkts
I.  ES un dalībvalstu plāna, kā sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem, kvalitāte un pilnīgums.
I.  ES un dalībvalstu plāna, kā sagatavoties nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēt uz tiem, kvalitāte un pilnīgums, tostarp izturētspējas novērtējuma indikatori visā Savienībā.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
II pielikums – A daļa – II punkts
II.  Piekļuve centralizēti atļautām zālēm, piemēram, bāreņzālēm, jaunieviestās terapijas zālēm, pediatrijā lietojamām zālēm vai vakcīnām, lai apmierinātu neapmierinātas vajadzības.
II.  Piekļuve centralizēti atļautām zālēm un medicīniskām ierīcēm, piemēram, esošām un jaunām bāreņzālēm, jaunieviestās terapijas zālēm, pediatrijā lietojamām zālēm vai vakcīnām, lai apmierinātu neapmierinātas vajadzības.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
II pielikums – A daļa – III punkts
III.  To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina 3. IAM (ilgtspējīgas attīstības mērķa) 4. apakšmērķa sasniegšanu / uz dalībvalsti.
III.  To darbību un tādas paraugprakses piemēru skaits, kas tieši veicina vispārējās veselības apdrošināšanas mērķa sasniegšanu / uz dalībvalsti.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
II pielikums – A  daļa – IV punkts
IV.  Paraugprakses īstenošana ES dalībvalstīs.
IV.  Tādu veselības programmu īstenošana ES dalībvalstīs, kas veicina veselību, slimību profilaksi un pievēršas nevienlīdzībai veselības aprūpes jomā.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
II pielikums – A  daļa – IVa punkts (jauns)
IVa.  Eiropas veselības datu telpas (EHDS) īstenošana.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 1.a punkts (jauns)
1.a  tādu jaunu procedūru skaits, kuru mērķis ir paātrināt zāļu izstrādi un novērtēšanu vispārējām sabiedrības veselības vajadzībām, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jaunās tehnoloģijas;
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 1.b punkts (jauns)
1.b  to dalībvalstu skaits, kurās ir atbilstīga līmeņa digitālā veselības infrastruktūra;
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 1.c punkts (jauns)
1.c  to dalībvalstu skaits, kuras ieviesušas Eiropas elektronisko veselības karti;
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 1.d punkts (jauns)
1.d  to iedzīvotāju proporcionālā attiecība katrā dalībvalstī, kuriem ir piekļuve saviem datiem EHDS;
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 3. punkts
3.  izplatīto vakcīnas devu skaits;
3.  to vakcīnas devu skaits, kuras darītas pieejamas, sadalījumā pēc veidiem un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 3.a punkts (jauns)
3.a  vakcinācijas tvērums sadalījumā pēc vecuma grupām un vakcīnnovēršamām slimībam;
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 6. punkts
6.  dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža standartizētais piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs;
6.  standartizētais piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 6.a punkts (jauns)
6.a  standartizētais pediatriskā vēža piecu gadu neto izdzīvošanas rādītājs sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 6.b punkts (jauns)
6.b  krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmu tvērums sadalījumā pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7. punkts
7.  attiecība starp vēža reģistriem un to dalībvalstu skaitu, kuras ziņo informāciju par dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;
7.  attiecība starp vēža reģistriem un to dalībvalstu skaitu, kuras ziņo informāciju par vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7.a punkts (jauns)
7.a  paliatīvās aprūpes uzņemšanas gadījumu skaita un vēža un pediatriskā vēža ārstēšanas iznākuma attiecība pēc vēža veidiem, vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7.b punkts (jauns)
7.b  attiecība starp pediatriskā vēža reģistriem uz dalībvalsti un to dalībvalstu skaitu, kuras sniedz informāciju par pediatriskā vēža stadiju diagnosticēšanas brīdī;
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7.c punkts (jauns)
7.c  smagu hronisku slimību izplatība katrā dalībvalstī sadalījumā pēc slimību veidiem, dzimuma un vecuma grupām;
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7.d punkts (jauns)
7.d  vecuma standartizētais mirstības no nepārnēsājamām slimībām rādītājs (uz 100 000 cilvēkiem) sadalījumā pēc slimību veidiem;
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7.e punkts (jauns)
7.e  to HIV/AIDS pacientu procentuālā attiecība, kuriem ir piekļuve atbilstīgai ārstēšanai, sadalījumā pēc dalībvalstīm, dzimuma un vecuma grupām;
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 7.f punkts (jauns)
7.f  to tuberkulozes pacientu proporcionālā attiecība, kuriem ir piekļuve atbilstīgai ārstēšanai, sadalījumā pēc dalībvalstīm, dzimuma un vecuma grupām;
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 8. punkts
8.  smēķēšanas izplatība;
8.  vecuma standartizēta tabakas lietošanas izplatība sadalījumā pēc dzimuma;
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 8.a punkts (jauns)
8.a  Vecuma koriģēta izplatība attiecībā uz alkohola pārmērīgu lietošanu sadalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 9. punkts
9.  zāļu deficīta gadījumu skaits vienoto kontaktpunktu tīklā;
9.  zāļu deficīta gadījumu skaits dalībvalstīs;
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 9.a punkts (jauns)
9.a  darbības, kuru mērķis ir stimulēt svarīgāko AFV un zāļu ražošanu ES;
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 12.a punkts (jauns)
12.a  antimikrobiālo līdzekļu lietošana sadalījumā pēc ATC veidiem un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 12.b punkts (jauns)
12.b  mirstība no veselības aprūpē iegūtām infekcijām sadalījumā pēc vecuma grupām, dzimuma un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 12.c punkts (jauns)
12.c  attiecībā uz personām, kuras jaunākas par 75 gadiem – novēršami nāves gadījumi, kam iemesls ir sirds un asinsvadu slimības, vēzis un diabēts, DALY, kas attiecināmi uz nepārnēsājamām slimībām, un QUALI, kas attiecināmi uz hroniskām elpceļu slimībām, sadalījumā pēc dzimuma un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 13. punkts
13.  slimnīcu vienības, kas iesaistītas Eiropas references tīklā (ERT) un to pacientu skaits, kuriem diagnostiku un ārstēšanu veikuši ERT dalībnieki;
13.  veselības aprūpes vienības, kas iesaistītas Eiropas references tīklā (ERT) un to pacientu skaits, kuriem diagnostiku un ārstēšanu veikuši ERT dalībnieki;
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 14.a punkts (jauns)
14.a  Savienības rīcībpolitiku ietekmes uz veselību novērtējumu skaits;
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 14.b punkts (jauns)
14.b  vecuma standartizētā aptaukošanās izplatība sadalījumā pēc dzimuma, vecuma grupām un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 14.c punkts (jauns)
14.c  mātes mirstība sadalījumā pēc vecuma grupām un dalībvalstīm;
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
II pielikums – B daļa – 14.d punkts (jauns)
14.d  zīdaiņu mirstība sadalījumā pēc dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 14.e punkts (jauns)
14.e  Vecuma koriģēti nāves gadījumi, kas attiecināmi uz vides piesārņojumu (uz 100 000 iedzīvotāju) sadalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0196/2020).

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 1. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika