Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 114. pantu,

—  ņemot vērā LESD 169., 191., 192. un 193. pantu,

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem(1),,

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris ) par patērētāju tiesībām(2),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem(3),

—  ņemot vērā 2018. gada 7. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Vienotā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas un Eiropas statistikas programmu (COM(2018)0441),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību(4),

—  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

—  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu "Eiropas Datu stratēģija" (COM(2020)0066),

—  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" (COM(2020)0098),

—  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(5),

—  ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par aprites ekonomikas paketes īstenošanu: iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas(6),

—  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(7),

—  ņemot vērā Komisijas 2018. gada oktobra publikāciju "Behavioural Study on Consumers’ Engagement in the Circular Economy" ("Uzvedības pētījums par patērētāju iesaistīšanos aprites ekonomikā"),

—  ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra 2019. gada ziņojumu "Analysis and development of a scoring system for repair and upgrade of products" ("Analīze un punktu sistēmas izstrāde produktu remontēšanai un uzlabošanai"),

—  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2019. gada 4. decembra ziņojumu "Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020",

—  ņemot vērā pēc Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieprasījuma 2020. gada martā izstrādāto pētījumu "Promoting product longevity" ("Ilgas produktu kalpošanas veicināšana"),

—  ņemot vērā pēc Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieprasījuma 2020. gada aprīlī sagatavoto padziļināto analīzi "Sustainable Consumption and Consumer Protection Legislation" ("Ilgtspējīgs patēriņš un patērētāju aizsardzības tiesību akti"),

—  ņemot vērā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) 2015. gada 18. augusta ziņojumu "Durable goods: More sustainable products, better consumer rights — Consumer expectations from the EU’s ressource efficiency and circular economy agenda" ("Ilgi kalpojošas preces: ilgtspējīgāki produkti, labākas patērētāju tiesības — ko patērētāji sagaida no ES resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas programmas"),

—  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

—  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0209/2020),

A.  tā kā, saskaroties ar dabas resursu nepietiekamību un atkritumu apjoma palielināšanos, ir obligāti jāievieš tādi ilgtspējīgi ražošanas un patēriņa modeļi, kuros tiek ņemtas vērā planētas iespēju robežas, šajā nolūkā par prioritāti nosakot efektīvāku un ilgtspējīgāku resursu izmantošanu;

B.  tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir parādījusi, ka ir jāveido jauni un noturīgāki uzņēmējdarbības modeļi un jāatbalsta Eiropas uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), mikrouzņēmumi un pašnodarbinātas personas;

C.  tā kā ilgtspējīgam vienotajam tirgum ir jāatspoguļo Parlamenta aicinājums(8) pieņemt vērienīgu Eiropas zaļo kursu; tā kā tāpēc ir svarīgi izstrādāt pētniecībā balstītu stratēģiju, lai uzlabotu produktu ilglietojamību, atkalizmantojamību, modernizējamību un remontējamību; tā kā šai stratēģijai būtu jārada darbvietas, izaugsmes un inovācijas iespējas Eiropas uzņēmumiem, jāveicina to konkurētspēja pasaules mērogā un jānodrošina augsts patērētāju aizsardzības līmenis;

D.  tā kā kopēja un aptveroša stratēģija nenozīmē universālu pieeju; tā kā piemērotāka būtu diferencēta pieeja, kuras pamatā būtu katras produktu kategorijas un nozares īpatnības, kā arī tirgus un tehnoloģiju attīstība; tā kā esošo noteikumu efektīva īstenošana un izpilde ir būtiska labi funkcionējošam un ilgtspējīgam vienotajam tirgum;

E.  tā kā, veicot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un aprites ekonomiku, ir svarīgi mobilizēt pietiekamu finansējumu, izmantojot tādas finansēšanas programmas kā Vienotā tirgus programma, lai finansētu pētniecību un izstrādi ilgtspējīgu produktu jomā, kā arī uzņēmējiem un patērētājiem paredzētas informēšanas kampaņas;

F.  tā kā patērētāji ir gatavi iesaistīties aprites ekonomikas procesā un saskaņā ar Komisijas 2018. gadā veikto patērētāju uzvedības pētījumu pastāv trīsreiz lielāka iespēja, ka patērētāji iegādāsies produktus, kas marķēti kā izturīgāki un viegli remontējami, tomēr joprojām pastāv šķēršļi, tostarp informācijas asimetrija; tā kā patērētāju informētības un uzņēmumu godīgas konkurences nodrošināšanai ir vajadzīga skaidra, uzticama un pārredzama informācija par produktu īpašībām, tostarp par paredzamo kalpošanas laiku un remontējamību; tā kā tāpēc ir jāuzlabo esošā informācija, vienlaikus izvairoties no informācijas pārslodzes;

G.  tā kā produktu kalpošanas laiku un nolietošanās veidu nosaka dažādi dabīgi un mākslīgi faktori, piemēram, sastāvs, funkcionalitāte, remontēšanas izmaksas, patēriņa modeļi un lietošana; tā kā produkta paredzamais kalpošanas laiks jānosaka, pamatojoties uz objektīviem testiem un kritērijiem, kas atspoguļo reālos lietošanas apstākļus, un tas jānosaka pirms produkta laišanas tirgū;

H.  tā kā līdz 2024. gadam ir jāpārskata Direktīva (ES) 2019/771; tā kā, gatavojoties šai pārskatīšanai, būtu jāizvērtē vairāki pasākumi ar mērķi radīt piemērotus apstākļus, lai palielinātu produkta ilglietojamību un nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi; tā kā divu gadu juridiskās garantijas laiks varētu nebūt piemērots visām produktu kategorijām ar garāku paredzamo kalpošanas laiku;

I.  tā kā vienā iepriekšējām rezolūcijām(9) Eiropas Parlaments ir aicinājis veikt pasākumus preču un programmatūras ieprogrammētā nolietojuma problēmas risināšanai, tostarp izstrādāt kopīgu definīciju, lai varētu testēt produktus un konstatēt problemātisku praksi; tā kā ir jāizstrādā kopīga stratēģija vienotajam tirgum un jānodrošina juridiskā noteiktība un uzticēšanās gan uzņēmumu, gan patērētāju vidū;

J.  tā kā programmatūras kalpošanas ilgums nosaka arī elektronisko ierīču kalpošanas ilgumu; tā kā, ņemot vērā, ka programmatūra noveco aizvien straujāk, elektroniskām ierīcēm ir jābūt pielāgojamām, lai tās tirgū saglabātu konkurētspēju(10);

K.  tā kā 79 % ES iedzīvotāju uzskata, ka ražotājiem būtu jāuzliek pienākums nodrošināt, lai ir vieglāk remontēt digitālas ierīces vai aizstāt atsevišķas to daļas(11); tā kā augstas kvalitātes produkti palielina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

L.  tā kā 2015. gada decembrī veiktā pētījumā(12) ir atklājies, ka 59 % patērētāju nezina, ka juridiskās garantijas laiks ES ir vismaz divi gadi; tā kā patērētāju zināšanas par pastāvošajām augsta līmeņa tiesībām saistībā ar juridisko garantiju varētu uzlabot un tā kā šādi uzlabojumi veicinātu preču ilgtspējīgāku lietošanu;

M.  tā kā e-komercijas pieaugums ir radījis vajadzību labāk kontrolēt no trešām valstīm nākošu preču un pakalpojumu atbilstību ES vides un drošības standartiem un patērētāju tiesībām;

N.  tā kā ilgtspējīgam vienotajam tirgum ir vajadzīga efektīva tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu šo noteikumu pienācīgu izpildi, un tajā būtiska nozīme ir tirgus uzraudzības un muitas iestādēm;

O.  tā kā preču labošanas un atkalizmantošanas un uzticēšanās lietotu preču tirgum veicināšana varētu būt jaunu ekonomisku un sociālu iespēju un darbvietu avots, un konkrētos apstākļos sekmēt rūpniecības konkurētspēju; tā kā dažos gadījumos tādi šķēršļi kā piekļuves trūkums rezerves daļām, standartizācijas un savstarpējas izmantojamības trūkums un remonta pakalpojumu nepieejamība liedz patērētājiem izvēlēties remontu; tā kā tam ir negatīva ietekme uz remonta nozari;

P.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra ziņojumu(13) 77 % ES iedzīvotāju labprātāk salabotu savas ierīces, nevis iegādātos jaunas; tā kā remontuzņēmumi Eiropā varētu būt vietējo darbvietu un īpašas zinātības avots;

Q.  tā kā tādu produktu veidu kalpošanas laika paildzināšana, kuri ir ekoloģiskās efektivitātes būtiskas uzlabošanas procesā, būtu jālīdzsvaro ar šo uzlaboto produktu apguvi un tāpēc tai nevajadzētu aizkavēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, kas varētu radīt būtiskus ieguvumus vides jomā;

R.  tā kā arvien pieaugošā digitalizācija nodrošina sabiedrībai jaunus informācijas apmaiņas kanālus un palīdz veidot ilgtspējīgu tirgu, kura pamatā ir atbildība, pārredzamība, informācijas apmaiņa un efektīvāka resursu izmantošana;

S.  tā kā tiešsaistes platformas varētu kļūt vēl atbildīgākas un sniegt patērētajiem uzticamu informāciju par produktiem un pakalpojumiem, ko tās piedāvā;

T.  tā kā digitālā nozare sniedz ieguldījumu inovācijā un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšanā; tā kā būtu jāpievēršas tās infrastruktūras ietekmei uz vidi enerģijas un resursu patēriņa ziņā; tā kā ilgtspējīgākiem iepakojuma un piegādes veidiem ir izšķiroša nozīme aprites ekonomikas izveidē;

U.  tā kā zaļš un ilgtspējīgs publiskais iepirkums ir stratēģisks instruments, ko var izmantot, lai kopā ar citām svarīgām rīcībpolitikām sekmētu Eiropas rūpniecības pārkārtošanos un stiprinātu ES noturību un atvērtu stratēģisko autonomiju; tā kā ilgtspējīga iepirkuma stratēģiska izmantošana var dot labumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgām precēm un to piedāvājumu un padarot šīs preces izmaksu ziņā efektīvas un pievilcīgas patērētājiem;

V.  tā kā ir jāizskauž maldinoši apgalvojumi attiecībā uz vidi un jāapkaro zaļmaldināšanas prakse, izmantojot efektīvas metodes, tostarp attiecībā uz šādu apgalvojumu pamatošanu;

W.  tā kā reklāma ietekmē patēriņa līmeni un modeļus; tā kā reklāma varētu palīdzēt uzņēmumiem un patērētājiem izdarīt apzinātu ilgtspējīgu izvēli;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas jauno aprites ekonomikas rīcības plānu un pausto nodomu veicināt ilglietojuma preces, kuras ir vieglāk remontēt, atkalizmantot un reciklēt, vienlaikus veicot pasākumus, lai šajā pārejā atbalstītu patērētājus;

2.  uzsver, ka jebkurai ilgtspējīga vienotā tirgus stratēģijai ir taisnīgi, līdzsvaroti un samērīgi jāapvieno ilgtspējības, patērētāju aizsardzības un augsti konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas principi; uzsver, ka visiem potenciālajiem regulatīvajiem pasākumiem būtu jābūt balstītiem uz šiem principiem, jābūt vidisko izmaksu ziņā efektīviem un jādod labums gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, lai tie pieņemtu zaļo pārkārtošanos iekšējā tirgū; uzsver, ka regulatīvajiem pasākumiem būtu jārada konkurences priekšrocības Eiropas uzņēmumiem, nebūtu jāuzliek tiem nesamērīgs finansiāls slogs un būtu jāveicina inovācija un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās, jāstiprina Eiropas konkurētspēja un gala rezultātā — patērētāju aizsardzība; norāda, ka būtu jāveic visu paredzēto regulatīvo pasākumu ietekmes novērtējums un šajos pasākumos vienmēr būtu jāņem vērā tirgū notiekošie procesi un patērētāju vajadzības;

3.  aicina Komisiju izvirzīt vērienīgus politiskus mērķus, izstrādājot, pieņemot un īstenojot attiecīgos gaidāmos priekšlikumus, piemēram, par patērētāju ietekmes palielināšanu pārejā uz zaļo ekonomiku un ilgtspējīgu produktu politikas iniciatīvu, kuri būtu pilnīgi jāsaskaņo ar ES klimata mērķrādītājiem un citiem vidiskajiem mērķiem, lai palielinātu vērtības ķēžu apritīgumu, resursu efektīvu izmantošanu un otrreizējo izejvielu izmantošanu, līdz minimumam samazinātu atkritumu radīšanu un sasniegtu aprites ekonomiku bez toksiskām vielām; uzsver, cik svarīgi ir laicīgi īstenot un ievērot pastāvošos pienākumus un standartus; mudina Komisiju ilgāk tos neatlikt;

4.  uzsver, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir spēcīgs ES zaļās un digitālās pārkārtošanās instruments, tostarp ņemot vērā tā nozīmi globalizētā ekonomikā; uzsver, ka vienotā tirgus izveide un padziļināšana, tostarp efektīvi piemērojot spēkā esošos tiesību aktus un likvidējot atlikušos nepamatotos un nesamērīgos šķēršļus, ir priekšnoteikums, lai Eiropas Savienībā panāktu ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu; aicina nodrošināt iekšējā tirgus pārredzamu pārvaldību, kā arī efektīvāku un uzlabotu uzraudzību; uzskata, ka ilgtspējīgāka vienotā tirgus tiesiskajam regulējumam būtu jāveicina inovācija un ilgtspējīgu tehnoloģiju attīstība, jāstimulē uzņēmumi pāriet uz ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības modeļiem un tādējādi jāsekmē ilgtspējīga ekonomikas atveseļošana;

5.  norāda, ka ilgtspējīgs patēriņš ir cieši saistīts ar ilgtspējīgu ražošanu un ka ekonomikas dalībniekus būtu jāmudina ņemt vērā produktu un pakalpojumu ilglietojamību, sākot ar izstrādes posmu un beidzot ar laišanu vai piedāvāšanu iekšējā tirgū, lai nodrošinātu patērētājiem drošu, ilgtspējīgu, izmaksu ziņā efektīvu un pievilcīgu izvēli; aicina Komisiju ierosināt pasākumus (diferencējot produktu kategorijas un ņemot vērā nozares ar būtisku ietekmi uz vidi), kas uzlabos produktu ilglietojamību, tostarp to paredzamo kalpošanas laiku, atkalizmantojamību, modernizējamību, remontējamību un reciklējamību;

Patērētāju tiesības un ieprogrammētā nolietojuma apkarošana

6.  aicina Komisiju, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, izstrādāt plašu stratēģiju, lai ar pasākumiem, kuri būtu diferencēti atkarībā no produktu kategorijām un kuros būtu ņemta vērā tirgus un tehnoloģiju attīstība, atbalstītu uzņēmumus un patērētājus un veidotu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus; norāda, ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pasākumi, lai:

7.  uzsver, ka precēm ar digitāliem elementiem jāpievērš īpaša uzmanība un ka Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanā, kas jāveic līdz 2024. gadam, būtu jāņem vērā šādi elementi:

8.  uzsver, ka ir vajadzīgi vienkārši, efektīvi un piemērojami veidi, kā uzņēmumiem un patērētājiem saņemt tiesisko aizsardzību; uzsver, ka patērētāji visā ES būtu jāinformē par viņu tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; aicina saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) Vienotā tirgus programmu finansēt pasākumus, lai novērstu informācijas trūkumu un nodrošinātu atbalstu patērētāju, uzņēmēju un vides apvienību iniciatīvām; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāīsteno informācijas kampaņas, lai palielinātu patērētāju aizsardzību un uzticēšanos, jo īpaši neaizsargātās grupās, un aicina Komisiju sniegt patērētājiem pietiekamu informāciju par viņu tiesībām, izmantojot vienoto digitālo vārteju; uzsver, ka MVU, mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām ir vajadzīgs īpašs atbalsts, tostarp finansiāls atbalsts, lai izprastu un izpildītu juridiskās saistības patērētāju aizsardzības jomā;

9.  norāda, ka daudzas preces, ko laiž vienotajā tirgū, jo īpaši preces, ko pārdod tiešsaistes tirdzniecības vietās un importē no valstīm ārpus ES, neatbilst ES tiesību aktiem par produktu drošību un ilgtspējības prasībām; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami rīkoties, lai ES uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar starptautiskiem konkurentiem, kā arī nodrošinātu patērētājiem drošus un ilgtspējīgus produktus, uzlabojot tirgus uzraudzību un piemērojot vienādus muitas kontroles standartus visā ES gan tradicionālajiem, gan tiešsaistes uzņēmumiem; norāda, ka šā uzdevuma sekmīgai izpildei tirgus uzraudzības iestādēm jāpiešķir pietiekami finanšu, tehniskie, informācijas un cilvēkresursi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020, aicina dalībvalstis tos piešķirt un Komisiju nodrošināt regulas pienācīgu īstenošanu; uzsver, ka būtu ievērojami jāuzlabo mijiedarbība starp ES ātrās brīdināšanas sistēmu bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) un tiešsaistes tirdzniecības vietām un platformām;

Remontēšanas stratēģija

10.  prasa, lai pirkuma izdarīšanas brīdī skaidri un viegli salasāmi tiktu sniegta šāda informācija par rezerves daļu un programmatūras atjauninājumu pieejamību un produkta remontējamību: paredzamais pieejamības ilgums, sākot no pirkuma izdarīšanas dienas, rezerves daļu vidējā cena pirkuma izdarīšanas brīdī, ieteicamais aptuvenais piegādes un remontēšanas termiņš un attiecīgos gadījumos informācija par remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem; turklāt prasa, lai šī informācija tiktu sniegta produkta dokumentācijā kopā ar kopsavilkumu par biežāk sastopamajiem bojājumiem un to novēršanu;

11.  aicina Komisiju noteikt patērētāju tiesības uz remontēšanu, lai šādas iespējas izmantošanu padarītu likumsakarīgu un pievilcīgu, turklāt par pieejamu cenu, ņemot vērā dažādu produktu kategoriju īpatnības līdzīgi pasākumiem, kas jau veikti attiecībā uz vairākām mājsaimniecības ierīcēm saskaņā ar Ekodizaina direktīvu:

Vispārēja stratēģija virzībai uz atkalizmantošanas kultūru

12.  atzinīgi vērtē Komisijas apsvērumus par saistošiem pasākumiem ar mērķi novērst nepārdotu vai nebojātu lietošanas kārtībā esošu preču iznīcināšanu, lai tās tiktu novirzītas uz atkalizmantošanas tirgu, kā arī par kvantitatīviem atkalizmantošanas mērķiem, tostarp ieviešot depozītu sistēmas saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu un Direktīvu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu; uzsver, ka piekļuvē atkritumu poligoniem prioritāte būtu jāpiešķir jauniem ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stimulēt atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; uzsver vajadzību pēc stratēģijas to juridisko šķēršļu novērtēšanai un novēršanai, kas kavē remontēšanu, tālākpārdošanu, atkalizmantošanu un ziedošanu, lai sekmētu resursu efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu, un vajadzību stiprināt otrreizējo izejvielu iekšējo tirgu, tostarp ar standartizācijas paplašināšanu, neskarot Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem noteikumus;

13.  uzsver, ka ir svarīgi sekmēt aprites ekonomiku un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, lai mazinātu preču iznīcināšanu un veicinātu labošanu un atkalizmantošanu; aicina Komisiju veicināt šādu modeļu izmantošanu, vienlaikus saglabājot to izmaksu efektivitāti un pievilcību un garantējot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, un mudināt dalībvalstis palielināt informētību par šiem modeļiem, izmantojot gan patērētājiem, gan uzņēmumiem paredzētas izglītojošas kampaņas un apmācību; uzsver pētniecības un izstrādes ieguldījumu nozīmi šajā jomā;

14.  norāda, ka uzņēmumi piekopj demotivējošu praksi, kas ierobežo patērētāju tiesības uz remontu un ietekmē iespējas izvēlēties remontu kā risinājumu; aicina izstrādāt pieeju, kas aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un nodrošinātu efektīvu atbalstu neatkarīgiem remontētājiem, lai veicinātu patērētāju izvēli un panāktu kopumā ilgtspējīgu vienoto tirgu;

15.  uzsver, ka ir jāparedz stimuli, lai mudinātu patērētājus iegādāties lietotas preces; uzsver, ka garantijas nodošana tādas preces tālākpārdošanas gadījumā, kuras garantija vēl ir derīga, varētu palielināt patērētāju uzticēšanos šim tirgum; šajā sakarā aicina Komisiju analizēt, kādā mērā tālākpārdošanas gadījumā pirmreizējā pircēja garantiju varētu nodot papildu pircējiem, jo īpaši saistībā ar digitālo produkta pasi; Direktīvas (ES) 2019/771 pārskatīšanas kontekstā turklāt aicina izvērtēt vajadzību pārskatīt šajā direktīvā ietverto izņēmuma klauzulu, kas attiecas uz juridisko garantiju režīmu lietotu preču gadījumā, iepriekš veicot ietekmes novērtējumu par iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbības modeļiem, kas ir saistīti ar lietotām precēm un atkalizmantošanu;

16.  aicina noteikt saremontētu un atjaunotu preču precīzas definīcijas un atbalstīt plaša mēroga brīvprātīgas pagarinātu komerciālu garantiju sistēmas ieviešanu šādām precēm, kas papildinātu sākotnējās juridiskās garantijas un palīdzētu novērst negodīgu praksi attiecībā pret patērētājiem;

17.  uzsver, ka iekšējā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšana izšķiroši sekmēs pāreju uz ilgtspējīgāku vienoto tirgu; aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai izveidotu labi funkcionējošu iekšējo tirgu pakalpojumu jomā, un praksē palielināt centienus stiprināt pastāvošo tiesību aktu izpildi;

18.  uzsver pakalpojumu nozares nozīmi remonta un citu jaunu uzņēmējdarbības modeļu pieejamības uzlabošanā; atzinīgi vērtē tādu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, kuri patēriņu nošķir no materiālā īpašuma, kuros tiek pārdota produkta funkcija, un prasa pamatīgi izvērtēt lietošanas ekonomikas ietekmi un tās iespējamo atsitiena efektu, kā arī šādu modeļu ietekmi ne vien uz patērētājiem un viņu finansiālajām interesēm, bet arī uz vidi; uzsver, ka interneta pakalpojumu attīstība, jauni tirdzniecības veidi (noma, līzings, pakalpojums kā produkts utt.) un remontdarbnīcu pieejamība var palīdzēt pagarināt produktu kalpošanas laiku un vairot patērētāju informētību par šādiem produktiem un uzticēšanos tiem; aicina Komisiju veicināt šo jauno uzņēmējdarbības modeļu attīstību, izmantojot mērķorientētu finansiālu atbalstu saskaņā ar Vienotā tirgus programmu un citām attiecīgām DFS programmām;

19.  aicina izstrādāt valsts mēroga kampaņas un attiecīgus mehānismus, lai mudinātu patērētājus pagarināt produktu kalpošanas laiku, remontējot un izmantojot lietotas preces, un vairotu informētību par ilgtspējīgu inovatīvu tehnoloģiju pievienoto vērtību; aicina Komisiju un valstu iestādes palīdzēt valsts un vietējā līmeņa kompetentajām iestādēm, kā arī uzņēmumiem un apvienībām, kas īsteno šīs informēšanas kampaņas, atbalstot tās gan tehniski, gan finansiāli saskaņā ar DFS Vienotā tirgus programmu;

20.  aicina visus uzņēmumus un organizācijas reģistrēties ES vides vadības un audita sistēmā (EMAS), lai uzlabotu vidisko sniegumu; ar nepacietību gaida drīzumā plānoto Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvas pārskatīšanu, kam būtu ievērojami jāuzlabo informācijas par uzņēmumu vidisko sniegumu pieejamība;

Digitāla stratēģija ilgtspējīga tirgus atbalstam

21.  atzinīgi vērtē paziņojumu par vienotas Eiropas datu telpas izveidi viedām apritīgām lietojumprogrammām un Komisijas mērķi izstrādāt digitālas produktu pases, lai uzlabotu izsekojamību un piekļuvi informācijai par produktu ražošanas apstākļiem, ilglietojamību, sastāvu, atkalizmantošanu, remontu, demontāžas iespējām un rīcību pēc aprites cikla beigām, ņemot vērā proporcionalitātes principu un uzņēmumu izmaksas un pievēršot īpašu uzmanību MVU, mikrouzņēmumu un pašnodarbinātu personu vajadzībām; aicina šos instrumentus attīstīt ciešā sadarbībā ar rūpniecības aprindām un attiecīgām ieinteresētajām personām;

22.  konstatē digitālo tehnoloģiju ieguldījumu inovācijā un aprites ekonomikas attīstības veicināšanā; prasa Komisijai izstrādāt standartus un protokolus piekļuvei savstarpēji izmantojamiem datiem un to izmantošanai, lai efektīvi kopīgotu datus starp uzņēmumiem, ieguldītājiem un iestādēm un pavērtu jaunas datu virzītas aprites uzņēmējdarbības iespējas; prasa Komisijai un dalībvalstīm jaunajā DFS palielināt finansējumu pētniecībai un inovācijai ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

23.  norāda uz digitālās nozares un tiešsaistes patēriņa vidisko pēdu gan saistībā ar tehnoloģiju ražošanu, gan pakalpojumu sniegšanu un aicina Komisiju izvērtēt, kā ES digitālās ilgtspējas indeksā, kas balstītos uz produktu aprites ciklu analīzi, tiktu integrēta digitālo tehnoloģiju ilgtspējīga ražošana un patēriņš; norāda, ka praksei, kas mazina ietekmi uz vidi, piemēram, iepakojuma samazināšanai un ilgtspējīgāka iepakojuma izstrādei, būtu jābūt daļai no stratēģijas virzībā uz ilgtspējīgu vienoto tirgu;

24.  piebilst, ka būtu jāvairo izpratne par nevajadzīgu datu, piemēram, neizmantotu lietotņu, datņu, video, fotoattēlu un mēstuļu, potenciālo vidisko pēdu; aicina Komisiju novērtēt digitālās prakses un infrastruktūras ietekmi to oglekļa un vidiskās pēdas ziņā, kā arī to ietekmi uz patērētāju rīcību un apsvērt piemērotus pasākumus tās mazināšanai;

25.  prasa Komisijai ņemt vērā Parlamenta lēmumus par vienotas lādētāju sistēmas ieviešanu ar mērķi mazināt ražošanas apjomu un elektronisko iekārtu atkritumus;

Nepieciešamā publisko iestāžu pieejas maiņa

26.  uzskata, ka atbilstoši Eiropas zaļajam kursam Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā svarīga loma būtu jāatvēl publiskajam iepirkumam, kas būtu jāizmanto, lai atbalstītu privātā sektora inovācijas centienus un publiskā iepirkuma procedūru digitalizācijas procesus un radītu vajadzīgos stimulus ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa veicināšanai; prasa piešķirt prioritāti pieprasījuma pēc ekoloģiskām precēm un pakalpojumiem ar mazāku vidisko pēdu palielināšanai un sociālo un vidisko kritēriju veicināšanai;

27.  uzsver, ka pārejā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku publiskajā iepirkumā ir jāiekļauj vides, sociālie un inovācijas aspekti, publiskā iepirkuma procedūrās paredzot ilgtspējības kritērijus un mērķus; šajā saistībā atgādina Komisijas apņemšanos ierosināt nozarspecifiskus pasākumus un vadlīnijas par zaļo publisko iepirkumu, saglabājot publiskā iepirkuma pašreizējo tiesisko regulējumu, un aicina Komisiju rīkoties vērienīgi, lai ilgtspējības kritērijus publiskā iepirkuma jomā padarītu par automātisku izvēli; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt lietotus, atkalizmantotus, reciklētus un atjaunotus produktus un maza enerģijas patēriņa datorprogrammatūru, nosakot attiecīgus publiskā iepirkuma mērķus; uzsver, ka lieti varētu noderēt instruments, ar ko būtu iespējams pārbaudīt publiskā iepirkuma procedūru ilgtspējības kritērijus, lai nodrošinātu to atbilstību ES klimata saistībām un izskaustu zaļmaldināšanu;

28.  uzsver, ka zaļam un sociāli atbildīgam iepirkumam varētu būt liela nozīme piegādes ķēžu saīsināšanā, atkarības no trešām valstīm mazināšanā un ilgtspējības veicināšanā tādās izšķiroši svarīgās nozarēs kā zāļu, enerģijas un pārtikas ražošana; prasa publiskajā iepirkumā nodrošināt efektīvu savstarpību ar trešām valstīm un garantēt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem atbilstošu piekļuvi publiskajam iepirkumam, cita starpā ieviešot piešķiršanas priekšrocību klauzulas;

29.  aicina dalībvalstis izmantot pašreizējās ES shēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu iepirkumu, un šajā saistībā aicina Komisiju pilnveidot vadlīnijas un rādīt piemēru, publicējot mērķrādītājus un statistiku, kas attiecas uz veiktā iepirkuma ietekmi uz vidi; turklāt aicina noteikt obligātus ziņošanas pienākumus ES iestādēm un dalībvalstīm attiecībā uz to veiktu ilgtspējīgu publisko iepirkumu, neradot nepamatotu administratīvo slogu un ievērojot subsidiaritātes principu;

Atbildīgs mārketings un reklāma

30.  norāda, ka gan tiešsaistē, gan bezsaistē patērētājiem nākas saskarties ar maldinošiem apgalvojumiem par preču un pakalpojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem; tāpēc iesaka efektīvi uzraudzīt ražotāju un izplatītāju apgalvojumus attiecībā uz vidi pirms preču un pakalpojumu laišanas tirgū un piemērot nesen grozīto Direktīvu 2005/29/EK, veicot aktīvus pasākumus, lai apkarotu maldinošu praksi; aicina Komisiju izstrādāt atjauninātas vadlīnijas, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu īstenošanu saistībā ar apgalvojumiem attiecībā uz vidi, un sniegt norādījumus par tirgus uzraudzības pasākumiem;

31.  ierosina izstrādāt skaidras vadlīnijas un standartus apgalvojumiem attiecībā uz vidi un saistībām, kas praksē tiktu īstenoti ar pastiprinātu ekomarķējuma sertifikāciju, un atzinīgi vērtē izziņoto tiesību akta priekšlikumu par apgalvojumu attiecībā uz vidi pamatošanu; iesaka izvērtēt potenciālo vajadzību izveidot publisku Eiropas reģistru, kurā būtu uzskaitīti atļautie un aizliegtie apgalvojumi attiecībā uz vidi, kā arī norādīti nosacījumi un soļi, kas jāveic, lai varētu izmantot apgalvojumu; piebilst, ka pārredzamas, pārskatatbildīgas un precīzas informācijas sniegšana palielinās patērētāju uzticēšanos produktiem un tirgiem un ka tas galu galā novedīs pie ilgtspējīga patēriņa;

32.  uzsver, ka reklāma ietekmē patēriņa līmeni un modeļus un tai būtu jāmudina uzņēmumi un patērētāji izdarīt ilgtspējīgas izvēles; uzsver, ka ir svarīgi, lai reklāma būtu atbildīga un tajā tiktu ievēroti publiskie vides un patērētāju aizsardzības standarti; uzsver, ka pašreizējais tiesiskais regulējums, kas ir vērsts pret maldinošu reklāmu, varētu stiprināt patērētāju, jo īpaši noteiktu patērētāju kategoriju, kuras tiek uzskatītas par neaizsargātām, aizsardzību un veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp. (2) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp. (3) OV L 136, 22.5.2019., 28. lpp. (4) OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp. (5) OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp. (6) OV C 433, 23.12.2019., 146. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (9) OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp. (10) OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp., S. apsvērums. (11) Eirobarometra speciālaptaujas Nr. 503 ziņojums "Attitudes towards the impact of digitalisation on daily lives" ("Iedzīvotāju attieksme pret digitalizācijas ietekmi uz ikdienas dzīvi"), 2019. gada decembris. (12) Komisijas vārdā 2015. gada decembrī veikts apsekojums "Consumer market study on the functioning of legal and commercial guarantees for consumers in the EU" ("Patēriņa tirgus pētījums par to, kā ES patērētāju labā darbojas juridiskās un komerciālās garantijas"). (13) Eirobarometra zibensaptaujas Nr. 388 ziņojums "Attitudes of Europeans towards waste management and resource efficiency" ("Eiropas iedzīvotāju attieksme pret atkritumu apsaimniekošanu un resursu efektīvu izmantošanu"), 2014. gada jūnijs.