Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (JOIN(2020)0011),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 22. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu paplašināšanās un kaimiņreģiona partneriem saistībā ar Covid-19 pandēmijas krīzi (COM(2020)0163),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas — Komisijas devums pirms ES un Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmes 2020. gada 6. maijā” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā deklarāciju par cilvēktiesībām koronavīrusa pandēmijas laikā, ar ko 2020. gada 5. maijā Eiropas Savienības vārdā nāca klajā Augstais pārstāvis Žuzeps Borels,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2532(2020) par karadarbības pārtraukšanu koronavīrusa izraisītās slimības (Covid-19) pandēmijas kontekstā un atbalstu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašlē aicinājumu Covid-19 pandēmijas kontekstā pārskatīt plašu ekonomisko sankciju režīmu ietekmi,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 10. jūnija kopīgo paziņojumu “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem” (JOIN(2020)0008),

–  ņemot vērā EĀDD 2020. gada 1. aprīļa un 2020. gada 20. maija atjaunināto īpašo ziņojumu “Ar Covid-19 pandēmiju saistīto naratīvu un dezinformācijas īss novērtējums”,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2020. gada 16. septembra runu par stāvokli Savienībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. marta pamatnostādnes par kritisku Eiropas aktīvu un tehnoloģiju aizsardzību pašreizējā krīzē,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. jūnija apspriešanās dokumentu “Atjaunota tirdzniecības politika spēcīgākai Eiropai”,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 8. jūnija secinājumus par tā dēvētās Eiropas komandas (Team Europe) globālo atbildes reakciju uz Covid-19,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumus par atveseļošanas plānu un daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija Eiropas Savienības globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 13. jūlija secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā un ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā par tematu “Iestāties par multilaterālismu un stipru un efektīvu ANO, kas kalpo visiem”,

–  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) līdzpriekšsēdētāju 2020. gada 30. marta deklarāciju par Covid-19 pandēmiju,

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(1),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par humanitārajām vīzām(2),

–  ņemot vērā ES 2008. gada 8. decembra pamatnostādnes saistībā ar vardarbību pret sievietēm un meitenēm un jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas Labas prakses kodeksu vēlēšanu jautājumos,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumus Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0204/2020),

A.  tā kā Covid-19 ir izraisījis globālu pandēmiju, kas skar miljoniem cilvēku dzīves, izraisot vēl nepieredzētu globālu veselības, ekonomikas, sociālo un humanitāro krīzi, radot globālās pārvaldības sistēmisku spriedzi ar tālejošām ilgtermiņa sekām starptautiskajās attiecībās, un kas ietekmē galvenos ES ārpolitikas, drošības un aizsardzības aspektus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās; tā kā pret ES tiek vērsta dezinformācija, kiberuzbrukumi un cita veida ļaunprātīga trešo personu iejaukšanās, kuras mērķis ir destabilizēt ES iestādes un dalībvalstis;

B.  tā kā pandēmija nesamērīgi skar visneaizsargātākās valstis un tā kā dažas valstis visā pasaulē nav reaģējušas un nav veikušas ātrus un pienācīgus drošības pasākumus, lai ierobežotu epidēmiju; tā kā Ķīnas valdība sākotnēji mazināja Covid-19 uzliesmojuma nopietnību; tā kā ar Covid-19 saistītie vēstījumi, kuros uzsvars tiek likts uz ģeogrāfiju, nevis medicīnisko terminoloģiju, ir stigmatizējoši; tā kā vīruss ir nogalinājis aptuveni miljonu cilvēku visā pasaulē un ir pierādījis, ka to var kontrolēt un mazināt tikai, valstīm savstarpēji saskaņojot savu rīcību un izrādot solidaritāti;

C.  tā kā ES ir pienākums rīkoties kā globālam dalībniekam un pielāgot savas prioritātes un politiku, tostarp ārpolitiku, mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai pasaulē un globālajai cīņai pret Covid-19, tā kā ES ir paredzami un atbilstīgi savai pozīcijai globālajā ekonomikā jāuzņemas vadība daudzpusēju un starptautisku centienu īstenošanā, ievērojot savas saistības attiecībā uz pamatbrīvībām un tiesiskumu; tā kā Covid-19 krīze ir atkārtoti parādījusi, ka ir nepieciešams stiprināt multilaterālismu un noteikumos balstītu kārtību, lai labāk risinātu globālās problēmas;

D.  tā kā pandēmija un tās ekonomiskā un sociālā ietekme var vēl vairāk padziļināt politiskās pretenzijas, kas rodas no izjustās nevienlīdzības un marginalizācijas; tā kā pasaules ekonomikas lejupslīde ir īpaši smagi ietekmējusi visneaizsargātākās ekonomikas; tā kā Covid-19 uzliesmojums visā pasaulē ir saasinājis pastāvīgo zāļu trūkuma problēmu, radot smagas sekas jaunattīstības valstīs;

E.  tā kā pandēmija ir pasliktinājusi neaizsargātu iedzīvotāju kritisko humanitāro situāciju, jo īpaši konfliktu zonās, bēgļu nometnēs, nestabilās valstīs un pirmiedzīvotāju kopienās; tā kā ES ir atkārtojusi ANO aicinājumu, ņemot vērā pandēmiju, nekavējoties panākt globālu pamieru un atvieglot sankcijas, lai nodrošinātu to, ka tiek piegādāts nepieciešamais aprīkojums un krājumi cīņai pret koronavīrusu; tā kā līdz ar to ir vērojama globālo brīvību un demokrātijas mazināšanās, kas rada papildu spriedzi daudzpusējai kārtībai, kura jau ir nonākusi krīzē;

F.  tā kā vardarbīgās attiecībās esošas sievietes visā pasaulē bija spiestas palikt mājās un tika pakļautas varmāku ietekmei ilgāku laiku; tā kā palīdzības tālruņa līnijas tiem, kuri saskaras ar vardarbību ģimenē, un patversmes visā pasaulē ziņo par arvien pieaugošu skaitu palīdzības lūgumu un vairākās valstīs ziņojumu par vardarbību ģimenē un lūgumu pēc palīdzības skaits kopš sociālās distancēšanās pasākumu ieviešanas ir palielinājies par 25 %,

1.  apliecina, ka Covid-19 pandēmijas globālais uzliesmojums maina starptautisko vidi, palielina riskus un veicina pārmaiņas globālajā kārtībā; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt ES iekšējo noturību, veidot jaunas partnerības un stiprināt tās daudzpusējo redzējumu pasaules mērogā ar pārliecinošiem un koordinētiem ārpolitikas risinājumiem;

2.  atzinīgi vērtē atbalsta iniciatīvas “Eiropas komanda” un “Globāla rīcība koronavīrusa apkarošanai”, kas palīdz partnervalstīm novērst koronavīrusa ietekmi uz pārrobežu koordināciju; atzinīgi vērtē ES koordināciju ar G7, G20, ANO, Pasaules Veselības organizāciju (PVO), Pasaules Pārtikas programmu un citiem starptautiskiem partneriem, kas veicina saskaņotu un iekļaujošu globālu reakciju uz pandēmiju, mazina plašāku ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku un palīdz samazināt destabilizācijas risku;

3.  pauž nožēlu par to, ka Covid-19 krīzes sākumposmā trūka globālas vadības un koordinētas starptautiskas reakcijas; nosoda to, ka netika izpausta kritiski svarīga informācija; noraida centienus rast izolētus risinājumus; stingri iebilst pret autoritārā nacionālisma pieaugumu, valsts sponsorētām dezinformācijas kampaņām un viltus vēstījumu izplatīšanu, kas veicina neuzticēšanos un grauj demokrātisko sabiedrību un starptautisko sadarbību, kā arī izvirza jautājumus par ES lomu pasaulē; uzsver, ka globālai sadarbībai un iekļaujošai globālai pieejai un koordinēšanai ir ļoti būtiska nozīme, lai efektīvi risinātu globālu veselības krīzi un citus globālus apdraudējumus;

4.  uzsver, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, ES partnervalstīm likumdošanas procesā nevajadzētu novirzīties no reformu ceļa, būtu nopietni jācīnās pret korupciju un jāapņemas ievērot un īstenot pamata cilvēktiesības un minoritāšu tiesības atbilstīgi starptautiskajiem pienākumiem un saistībām;

5.  pauž nožēlu par to, ka virkne valdību un politisko līderu visā pasaulē izmanto krīzi kā iespēju iegūt pārmērīgi lielas pilnvaras un īstenot savu politisko programmu, ierobežojot cilvēktiesības, apdraudot demokrātijas standartus, vājinot tiesiskumu, mazinot parlamentu lomu, ierobežojot plašsaziņas līdzekļu brīvību, izvēršot kampaņas, ar kurām tiek vairots naids pret minoritāšu grupām, īstenojot pret ES reformām un vērtībām vērstas dezinformācijas kampaņas un kaitējot starptautiskajai sadarbībai; uzstāj, ka ikvienā gadījumā, kad tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, ir jāiekļauj tā izbeigšanas klauzula; pauž bažas par to, ka demonstrācijās, kas protestē pret koronavīrusa ierobežojumiem dažādās pasaules pilsētās, bieži vien iefiltrējas un ar tām manipulē ekstrēmistu grupas, un demonstranti šo vīrusu dēvē par maldinošu joku;

6.  pauž nožēlu par to, ka Covid-19 pandēmijas sekas ir saasinājušas sociālekonomisko nevienlīdzību pasaulē un nesamērīgi ietekmējušas visnabadzīgākās un visnelabvēlīgākajā situācijā esošās, marginalizētās un neaizsargātās sociālās grupas, tostarp migrantus; nosoda jebkādu ar Covid-19 inficēto personu atstumtību un diskrimināciju un aicina trešās valstis un ES dalībvalstis mazināt pandēmijas sociālās sekas;

7.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) pārskatīt 2016. gada globālo stratēģiju, ņemot vērā krīzes globālo ietekmi un atspoguļojot šīs ģeopolitiskās pārmaiņas, nodrošināt to, ka ES rīkojas stratēģiskāk un sniedz savu ieguldījumu, aizstāvot, veicinot un pilnveidojot daudzpusējo pasaules kārtību, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, un demokrātijas atbalstu un cilvēktiesību aizsardzību noteikt par Eiropas komandas prioritāti, iesaistot šā uzdevuma veikšanā Eiropas Parlamentu un izmantojot tā rīcībā esošos demokrātijas atbalsta instrumentus un mehānismus;

Izmaiņas ģeopolitiskajā līdzsvarā pēc Covid-19 uzliesmojuma

8.  ar bažām norāda uz ģeopolitisko konkurenci un saspīlējuma pieaugumu pēc Covid-19 uzliesmojuma un atzīst, ka Eiropas Savienībai vēl ir jānostiprina sava pozīcija šajā jaunajā ģeopolitiskajā vidē; piekrīt viedoklim, ka pēc Covid-19 pasaulē būs notikušas būtiskas izmaiņas un tam būs tālejošas sekas attiecībā uz ES ārpolitiku, un uzskata, ka Covid-19 ir apliecinājis nepieciešamību pēc spēcīgākas un efektīvākas ES ārpolitikas un drošības politikas;

9.  uzstāj, ka būtu jāatjaunina transatlantiskā partnerība, lai efektīvāk cīnītos pret pandēmiju un citām svarīgām starptautiskām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām; atzīst, ka ir jārod jauns pamats ES un ASV sadarbībai, liekot uzsvaru uz savstarpējo cieņu un kopīgu darba kārtību multilaterālisma, starptautiskā taisnīguma, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībai pret nacionālistiskām, autoritārām un hegemoniskām interesēm;

10.  uzskata, ka šajā mainīgajā kontekstā ES ir jāpastiprina sava vadošā loma un jārāda piemērs, atbalstot daudzpusējus risinājumus, sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ANO un tās aģentūrām, PVO, Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un starptautiskām reģionālām organizācijām, piemēram, NATO, cenšoties panākt ciešāku sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm, tostarp dienvidu puslodē, veicinot sadarbību starp demokrātiskiem režīmiem un stiprinot demokrātiskās vērtības; atgādina, ka pandēmija ir apliecinājusi nepieciešamību sadarboties, lai rastu kopīgus risinājumus problēmām, kas skar visu cilvēci;

Amerikas Savienotās Valstis

11.  pauž bažas par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība nesadarbojas, neizrāda vēlmi uzņemties vadošo lomu cīņā pret Covid-19 un neiesaistās kopīgajās iniciatīvās vakcīnu izstrādes jomā; uzskata, ka pretrunīgie fakti un nepatiesā informācija, ar kuru tiek noraidīta pandēmijas nopietnība, ir ārkārtīgi apgrūtinājuši kopīgo cīņu pret šo vīrusu; aicina gan ES, gan ASV stiprināt sadarbību un solidaritāti, pamatojoties uz zinātniski orientētu pieeju kopīgajā cīņā pret Covid-19 pandēmiju, tostarp savlaicīgu informācijas apmaiņu, vakcīnu un stratēģisko medicīnas iekārtu pētniecību un izstrādi, kā arī kopīgi risināt citas globālas problēmas;

12.  mudina iestādes ņemt vērā paraugpraksi, ko piedāvā Venēcijas komisijas Labas prakses kodekss vēlēšanu jautājumos, kurā iekļautas arī pamatnostādnes par vēlēšanu organizēšanu pandēmijas laikā;

13.  atgādina, ka transatlantiskā sadarbība joprojām ir būtisks ES ārpolitikas pīlārs un ka tā ir ārkārtīgi svarīga ES un ASV savstarpējās drošības un tirdzniecības interesēm; pauž pastāvīgu atbalstu transatlantiskajai aliansei un ciešākai stratēģiskajai transatlantiskajai sadarbībai; pauž nožēlu par vienpusējiem pasākumiem, kas veikti Covid-19 krīzes laikā, piemēram, ceļošanas ierobežojumiem no ES Šengenas zonas uz ASV, iepriekš neapspriežoties ar ES;

14.  pauž nožēlu par ASV iesaistes samazināšanos pasaules mērogā un ASV valdības lēmumu atsaukt PVO paredzēto finansējumu un izstāties no Atvērto debesu līguma, kā arī par pašreizējās ASV administrācijas vispārējo tendenci atkāpties no vairākām daudzpusējām organizācijām, kas tika izveidotas, lai radītu uz noteikumiem balstītu liberālu pasaules kārtību, vai graut tās (piemēram, Starptautiskās Krimināltiesas gadījumā);

15.  uzsver nepieciešamību stiprināt un veicināt ES un ASV sadarbību, kuras pamatā ir savstarpēja cieņa un kopīga darba kārtība multilaterālisma, starptautisko tiesību, kopīgu demokrātisko vērtību, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībai; norāda, ka pasaulē, kurā valda konkurence starp lielvarām, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir kopīgas vērtības, kas saistītas ar pašreizējām starptautiskajām struktūrām, un tās joprojām ir neaizstājami partneri pašreizējā nepastāvīgajā starptautiskajā vidē;

Ķīna

16.  norāda, ka Ķīnas Tautas Republika pēc Covid-19 uzliesmojuma ir visā pasaulē pastiprinājusi savus diplomātiskos centienus, cenšoties aizpildīt politisko vakuumu daudzpusējā sistēmā, ko radījusi aizvien lielāka ASV izolēšanās, un tiecoties sevi pozicionēt kā dominējošu globālo procesu dalībnieku ar alternatīvu pārvaldības modeli; pauž bažas par ĶTR centieniem īstenot lielāku spēka demonstrēšanu reģionā, kuras rezultātā ir radušies robežstrīdi ar daudzām kaimiņvalstīm, un ar daudzpusēju organizāciju starpniecību veicināt savas valsts stratēģiskās intereses; pauž bažas par iespējamo varas centra nobīdi pasaules politikā saistībā ar Ķīnas vadošo pozīciju; iebilst pret to, ka Ķīnas valdība izmantoja pandēmijas uzliesmojuma radīto impulsu, lai uzspiestu valsts drošības likumu un apspiestu demokrātiju atbalstošo kustību Honkongā, palielinātu draudus Taivānai un darbību Tibetā un Dienvidķīnas jūrā, kā arī īstenotu uiguru brutālo vajāšanu Sjiņjanā, un nosoda Ķīnas pārstāvju atkārtotos uzbrukumus un spiedienu uz dalībvalstu valdībām un demokrātiski ievēlētiem politiķiem ES, piemēram, Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētāju un Zviedrijas kultūras ministri;

17.  norāda, ka pēc Covid-19 uzliesmojuma Ķīna sniedza ārkārtas ieguldījumu cīņā pret šo vīrusu, un pauž nožēlu, ka daļa piegādāto preču bija ar defektiem vai zemas kvalitātes; tomēr norāda arī uz ģeopolitiski un ģeoekonomiski motivētiem centieniem, ko pastiprina tā dēvētā “vīrusu diplomātijas” un “vilku karotāja diplomātijas” dezinformācijas kampaņas un agresīva propaganda; nosoda Ķīnas mēģinājumus izmantot minēto “vīrusu diplomātiju” pret ES, lai veidotu Ķīnas kā labvēlīga spēka globālo tēlu; pauž nožēlu par to, ka Ķīna Pasaules Veselības organizācijā izolē Taivānu; aicina dalībvalstis atbalstīt Taivānas dalību PVO/PVA un citās starptautiskās organizācijās novērotājas statusā, ņemot vērā to, ka tā efektīvi ierobežojusi vīrusa izplatību savā teritorijā, taču nevar dalīties ar savām specializētajām zināšanām, lai palīdzētu starptautiskā līmenī reaģēt uz pašreizējo veselības krīzi; atzinīgi vērtē Taivānas iestāžu sniegto atbalstu;

18.  pauž bažas par vairākām kļūdām un pārredzamības trūkumu saistībā ar Ķīnas sākotnējo reakciju uz Covid-19 pandēmijas globālo uzliesmojumu, tostarp slēpjot problēmas apmēru, mēģinot manipulēt ar informāciju un neizpaust to, vāji sazinoties ar PVO, ieviešot cenzūru, apspiežot un vajājot trauksmes cēlējus, cilvēktiesību aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības žurnālistus, draudot viņiem un organizējot viņu piespiedu pazušanu, kā arī radot šaubas par oficiālo no Covid-19 mirušo personu skaitu, un norāda, ka visas šīs darbības negatīvi ietekmēja ES spēju prognozēt Covid-19 radīto krīzi, sagatavoties tai un cīnīties ar to, un tā rezultātā tika zaudētas cilvēku dzīvības; tādēļ mudina Ķīnas valdību pilnībā sadarboties neatkarīgajā starptautiskajā izmeklēšanā par Covid-19 izcelsmi un aicina dalībvalstis izstrādāt visaptverošu pieeju Ķīnas izaugsmei un aizsargāt ES stratēģisko autonomiju;

19.  aicina Eiropu reaģēt uz Ķīnas arvien intensīvāku ekspansiju attiecībā uz neaizsargātākajām ES dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm; norāda, ka pašreizējie centieni apturēt pandēmijas radīto ekonomikas lejupslīdi nodrošinās iespēju Ķīnai veikt stratēģiskus ieguldījumus tādās būtiskās nozarēs kā telekomunikācijas, transports un tehnoloģijas;

20.  pauž bažas par iespējamo “parādu slazdu”, kurā Covid-19 rezultātā varētu nonākt Āfrikas valstis, kā arī par trešo valstu arvien lielāku politisko un ekonomisko atkarību no Ķīnas, jo ekonomikas lejupslīdes dēļ tām būs grūti atmaksāt Ķīnas aizdevumus, kas ir daļa no iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš”; mudina ES un tās dalībvalstis starptautiskajos forumos veicināt dzīvotspējīgu risinājumu meklējumus attiecībā uz trešo valstu parādu atvieglošanu; prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka humanitāru apsvērumu dēļ tiek izdarīti izņēmumi sankciju piemērošanā, jo šādiem izņēmumiem ir tūlītēja un praktiska ietekme uz medicīnisko iekārtu, izstrādājumu un cita veida palīdzības ātru piegādi skartajām valstīm;

21.  aicina PV/AP atzīt šīs bažas, pārskatīt ES un Ķīnas attiecības un vienlaikus radīt dialoga, iesaistīšanās un patiesas sadarbības un konkurences gaisotni, pamatojoties uz jaunu, konsekventu un pārliecinošāku stratēģiju, kas pielāgota mainītajai ģeopolitiskajai un ģeoekonomiskajai ainai un ilgtermiņa stratēģijai attiecībā uz Ķīnu, kurā ES un dalībvalstis, cik vien iespējams, sadarbojas, vajadzības gadījumā sacenšas un cīnās, lai aizstāvētu Eiropas vērtības un intereses; uzskata, ka šīs jaunās stratēģijas ietvaros ES būtu jācenšas ciešāk sadarboties ar līdzīgi domājošām šā reģiona valstīm un citām demokrātijām, tostarp Indiju, Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu un Dienvidkoreju, un izstrādāt Eiropas stratēģiju attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, kurā būtu pilnībā jāizmanto ES savienojamības stratēģija;

Indija

22.  ar bažām norāda, ka līdztekus Covid-19 epidēmijas uzliesmojumam Indijā, kurā līdz šim reģistrēti vairāk nekā 90 000 nāves gadījumu, turpinās politiskas represijas pret cilvēktiesību un individuālo brīvību aizstāvjiem saistībā ar spriedzi starp kopienām, un uzskata, ka ir svarīgi šo jautājumu iekļaut nākamā augsta līmeņa ES un Indijas dialoga darba kārtībā;

23.  uzsver ES un Indijas stratēģiskās partnerības nozīmi, nepieciešamību to uzlabot un kopīgi strādāt stabilitātes un drošības labā, jo īpaši Indijas okeānā un Klusajā okeānā;

Krievija

24.  pauž visdziļākās bažas par Krievijas Federācijas sistemātiskajiem mēģinājumiem graut ES vienotību un tās reakciju uz krīzēm, radīt neuzticēšanos starp ES un Rietumbalkāniem un Austrumu partnerības valstīm, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pastiprinot dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumus pētniecības organizācijām, kā arī politizējot humāno palīdzību; uzteic EĀDD un Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu par centieniem identificēt un apspiest ar Krieviju saistītu plašsaziņas līdzekļu dezinformācijas kampaņas vairākās dalībvalstīs un aicina Komisiju palielināt centienus un finansējumu, kas veltīts Krievijas izplatīto viltus ziņu apkarošanai;

25.  norāda uz Krievijas piedāvājuma nepārprotami ģeopolitisko un ģeoekonomisko dimensiju, ko papildina “vīrusu diplomātija” un naratīvu sadursme; ar bažām norāda, ka Krievija veic uzstājīgas darbības starptautiskajā vidē, lai popularizētu savas ģeopolitiskās ieceres; prasa ES neatstāt šīs darbības bez uzraudzības un saglabāt darba kārtībā to konfliktu risināšanu, kuros Krievijai ir intereses, piemēram, ar Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Krimu, Sīriju un Lībiju;

26.  pauž nopietnas bažas par Krievijas centieniem izmantot pandēmiju, lai vēl vairāk ierobežotu cilvēktiesību nozīmi valstī, atbalstītu autoritārus režīmus un turpinātu savu agresīvo ārpolitiku; uzsver, ka nedrīkst pieļaut to, ka tādas valstis kā Krievija izmanto krīzi, lai novērstu uzmanību no savām būtiskajām iekšējām problēmām; pauž bažas par referendumu saistībā ar konstitūciju un pauž nosodījumu par to, ka Krievijas prezidents ir izmantojis pašreizējo krīzi, lai pieņemtu ļoti svarīgus konstitucionālus grozījumus, kas paildzina un stiprina viņa autoritāro varu Krievijā;

27.  nosoda Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu un aicina nekavējoties veikt Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājuma neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu;

28.  aicina Krieviju jēgpilni, godprātīgi un starptautiskās noteikumos balstītās kārtības ietvaros iesaistīties globālajā reaģēšanā uz krīzi; pauž bažas par šobrīd izmantotās jaunās Krievijas vakcīnas efektivitāti un drošību; atgādina, ka Krievijas piegādāto medicīnisko izstrādājumu kvalitāte dažos gadījumos bija ļoti zema un tādēļ tie bija neefektīvi;

Uzstājīgāka ES ārpolitika nolūkā aizstāvēt Eiropas intereses un vērtības un daudzpusējo pasaules kārtību

29.  atzīst globālos drošības, sociālekonomiskos, vides un politiskos riskus, ko varētu radīt Covid-19 pandēmijas sekas, un pauž bažas par to, ka tādas pasaules lielvaras kā Ķīna un Krievija ir gatavas prasmīgi izmantot šo krīzi, lai izjauktu uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību, kuras pamatā ir daudzpusējas organizācijas;

30.  uzsver, ka uz daudzpusējiem noteikumiem balstītai pasaules kārtībai ir būtiska nozīme pasaules miera, tiesiskuma un demokrātijas nodrošināšanā; uzskata, ka ģeopolitiskai ES kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem ir jāuzņemas spēcīgāka loma šīs kārtības aizsardzībā un atjaunošanā; uzskata, ka ES jāmeklē veidi, kā mazināt spriedzi starp pasaules ietekmīgākajām valstīm, jo īpaši gadījumos, kad šāda spriedze traucē daudzpusējai darbībai; norāda, ka Covid-19 krīze ir akcentējusi nepieciešamību stiprināt daudzpusēju sadarbību, jo īpaši veselības globālajā pārvaldībā, un ka ir nepieciešama starptautisko iestāžu reforma; aicina ES dalībvalstis un PV/AP izstrādāt ES ceļvedi multilaterālisma jomā, lai veicinātu un sāktu daudzpusējo organizāciju strukturālas reformas;

31.  prasa izpētīt iespēju izveidot jaunu daudzpusējās sadarbības forumu starp rietumvalstu sabiedrotajiem, t. i., ES, ASV, Japānu, Kanādu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi, ņemot vērā pieredzi, ko guvusi Daudzpusējā stratēģiskā eksporta kontroles koordinācijas komiteja (Coordinating Committee for Multilateral Strategic Export Controls); prasa, lai jaunas komitejas kompetencē tiktu iekļauta uzraudzība un kontrole tehnoloģiju eksporta, tirdzniecības plūsmu un tādu sensitīvu investīciju jomā, kas tiek veiktas problemātiskās valstīs;

32.  norāda, ka ES ģeopolitiskie mērķi ir jāatbalsta ar atbilstīgiem budžeta piešķīrumiem, izmantojot gaidāmo daudzpusējo finanšu shēmu (DFS), un pauž nožēlu par to, ka Eiropadome ir ierosinājusi samazināt ārpolitikas instrumentiem paredzētās budžeta pozīcijas; prasa stiprināt 2021.–2027. gada DFS satvarā paredzēto ES ārējās darbības budžetu un nodrošināt tā pietiekamību, lai garantētu to, ka ES rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai risinātu problēmas kaimiņvalstīs un Covid-19 pandēmijas ģeopolitiskās sekas un panāktu virzību uz mērķi kļūt par atbildīgu ģeopolitisko procesu dalībnieci;

33.  uzsver, ka tikai spēcīga un vienotāka ES, kurai ir atvērta stratēģiskā autonomija un kuru atbalsta pietiekamas un uzticamas militārās spējas, kā arī instrumenti un mehānismi partneru atbalstam, spēs uzņemties nozīmīgu lomu jaunajā ģeopolitiskajā vidē un īstenot spēcīgu ārpolitiku, un uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāpiešķir PV/AP stingrākas un skaidri definētas pilnvaras rīkoties ES vārdā, piemēram, izveidojot Eiropas biroju daudzpusējās struktūrās; atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela secinājumu par to, ka ir “ārkārtīgi svarīgi stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju”;

34.  uzskata, ka vienprātības noteikuma atcelšana noteiktās ārpolitikas jomās palīdzētu ES īstenot efektīvāku un proaktīvāku ārpolitiku, kas ir labāk piemērota ātrai reaģēšanai ārkārtas situācijās; aicina Padomi vai Eiropadomi ievērot Komisijas un Parlamenta aicinājumu pāriet uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu, vismaz par cilvēktiesību jautājumiem vai sankciju īstenošanu, aktivizējot pārejas klauzulu; uzsver, ka ES ietekme ir vislielākā tad, kad dalībvalstis rīkojas vienoti;

35.  uzsver bruņoto spēku svarīgo nozīmi Covid-19 krīzes laikā; atzinīgi vērtē militāro palīdzību civilajām atbalsta operācijām, jo īpaši lauku hospitāļu izvietošanā, pacientu transportēšanā un aprīkojuma piegādē un izdalē, un uzskata, ka dalībvalstu bruņoto spēku padziļināta kopīga darbība un koordinācija jau esošajās sistēmās, piemēram, pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projekta un Eiropas Medicīnas komandcentra ietvaros, vai jaunās sistēmās, piemēram, militāro slimnīcu vilcienos, varētu palielināt efektivitāti un veicināt ES gatavību cīnīties pret pandēmijām; atzīst to, ka militārajam personālam jābūt pietiekami apmācītam, sagatavotam un aprīkotam, lai veiktu nozīmīgus šāda veida uzdevumus, atbalstot savus līdzcilvēkus;

36.  atzīst, ka ir jāpārskata ES drošības un aizsardzības stratēģijas, lai pilnveidotu stratēģisko autonomiju, tostarp veselības nozarē, uzlabotu sagatavotību un noturību pret jauniem draudiem — arī hibrīddraudiem — un tehnoloģijām, kas karadarbību ir padarījušas mazāk tradicionālu un rada izaicinājumus militāro spēku tradicionālajiem darbības veidiem, kā arī attiecībā uz nākotni, jo Krievija un Ķīna ir sākušas izturēties aizvien pašpārliecinātāk; uzsver to, ka ir nepieciešams stiprināt militāro mobilitāti, lai palīdzētu dalībvalstīm saistībā ar iespējamu konfliktu nākotnē rīkoties ātrāk un efektīvāk; uzsver, ka šīs norises būtu jāatspoguļo nākamajā stratēģiskajā drošības un aizsardzības kompasā, jāņem vērā Covid-19 plašāka ģeopolitiskā ietekme un jāpievēršas visam apdraudējuma spektram, piemēram, jaunām pandēmijām, ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem un ārvalstu iejaukšanās pasākumiem, tostarp dezinformācijai vai kiberuzbrukumiem; uzskata, ka, ņemot vērā jauno politisko līdzsvaru un iespējamo starptautiskās drošības vides pasliktināšanos pēc Covid-19 pandēmijas, ES aizsardzības budžetu kopumā un jo īpaši militārās mobilitātes budžetu samazināt nedrīkst;

37.  atbalsta nepieciešamību turpināt un stiprināt sadarbību un, ja vajadzīgs, stiprināt ES un NATO koordināciju, tostarp sadarbību un koordināciju ar Eiroatlantisko Katastrofas situāciju reaģēšanas centru (EADRCC) vai NATO Militārās medicīnas izcilības centru, kā arī nepieciešamību vērsties pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem, kas saistīti ar Covid-19; prasa nodrošināt ciešu koordināciju ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un tās atbalstu, kā arī sadarbību militāro spēju plānošanā un attīstīšanā;

38.  aicina izstrādāt jaunu institucionālu pieeju stratēģiskajai komunikācijai, lai risinātu problēmas un riskus, ar ko saskaras rietumu liberālās demokrātijas, un paplašināt un modernizēt ES komunikācijas stratēģijas tā, lai ES vērtības un rīcība būtu pietiekami pamanāma gan ES iekšienē, gan ārpus tās, jo īpaši tās kaimiņreģionos; mudina EĀDD vēl vairāk stiprināt savas spējas apkarot ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju, hibrīdkaru, propagandu un spiegošanu, tostarp izveidojot īpašas stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas, kas pievērstos darbībai no a) Ķīnas un b) Tuvajiem Austrumiem, tostarp Irānas, un uzliekot maksas valstīm un nevalstiskiem dalībniekiem, kas apzināti izplata dezinformāciju, lai šķeltu ES un tās dalībvalstis un kaitētu tām; atkārtoti apliecina savu apņemšanos izstrādāt koordinētas leģislatīvas un neleģislatīvas sistēmas un uzlabot koordinācijas centienus un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ES līmenī, lai cīnītos pret dezinformāciju;

39.  atzinīgi vērtē EUvsDisinfo darbu un pilsoniskās sabiedrības, vietējo organizāciju, neatkarīgo žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu organizāciju lomu cīņā pret dezinformāciju; uzsver to, cik svarīga nozīme ir ES principiālai nostājai cīņā pret dezinformāciju saistībā ar Covid-19 izplatību un pret kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru; aicina sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas rīkoties proaktīvi un pieņemt pasākumus, lai novērstu dezinformācijas un naida runas izplatīšanos saistībā ar Covid-19 vīrusu, un norāda, ka tām ir jāsniedz ieguldījums cīņā pret kibernoziedzību un jāpalielina informētība par šo pieaugošo apdraudējumu;

40.  uzsver, ka tās lielākais pasaules patēriņa tirgus, kurā ir gandrīz 500 miljoni cilvēku, nodrošina ievērojamu ES ietekmi pasaules mērogā, un uzskata, ka ģeopolitiski noskaņotai Komisijai būtu jāizmanto šī ietekme, tostarp ar tirdzniecības politikas palīdzību, lai aizstāvētu ES intereses gadījumos, kad citas valstis nav gatavas ievērot cilvēktiesības, tiesiskumu vai starptautiskos līgumus;

41.  norāda, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi nepieciešamību samazināt ES atkarību no trešām valstīm noteiktās stratēģiskās un eksistenciālās nozarēs, piemēram, veselības nozarē, un spēcīgi atbalsta kritiskāko piegādes ķēžu dažādošanu un relokāciju; norāda, ka Covid-19 pandēmija ir atklājusi savstarpējās saistības un atkarības radītu neaizsargātību un novedusi pie aizvien augoša protekcionisma; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi rast pareizo līdzsvaru starp mūsu vērtības ķēžu noturības uzlabošanu, lai panāktu stratēģisko autonomiju, ES globālās konkurētspējas stiprināšanu un pēc iespējas atvērtāku tirdzniecības attiecību saglabāšanu;

42.  atgādina par savu lūgumu steidzami līdz 2020. gada beigām ieviest vispārēju sankciju režīmu, kas būtu ES ekvivalents tā dēvētajam Magņitska aktam, lai tādējādi vērstos pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka tajā kā kritērijs sankciju noteikšanai būtu jāiekļauj augsta līmeņa korupcijas gadījumi; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumu par to, ka Komisija drīzumā nāks klajā ar priekšlikumu, un aicina Eiropadomi pieņemt globālu ES cilvēktiesību sankciju mehānismu kā lēmumu, kas saistīts ar Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem saskaņā ar LES 22. panta 1. punktu;

43.  pauž dziļas bažas par Covid-19 pandēmijas nesamērīgo negatīvo ietekmi uz migrantiem un bēgļiem; mudina valdības, īstenojot ārpolitiku, iesaistīties atbildes pasākumos, kuru pamatā ir cilvēktiesību ievērošana un cieņa, un meklēt risinājumus, lai novērstu migrantu un bēgļu neaizsargātību un vajadzību pēc aizsardzības, ievērojot solidaritātes un partnerības principus un nodrošinot pienācīgus un piekļūstamus likumīgus migrācijas ceļus; uzsver to, ka ir svarīgi visā pasaulē ievērot tiesības uz patvērumu;

44.  aicina ES iesaistīties pasaules mēroga kampaņā, lai popularizētu ANO ieteikumus par cietumnieku skaita samazināšanu, īstenojot zema riska likumpārkāpēju agrīnas, provizoriskas vai pagaidu atbrīvošanas shēmas; jo īpaši mudina atbrīvot visas personas, kas aizturētas par kritisku vai atšķirīgu uzskatu paušanu vai par darbībām cilvēktiesību jomā, un atbalsta to, ka jāsamazina imigrantu aizturēšanas un slēgtu bēgļu nometņu izmantošana;

45.  atzīst sieviešu būtisko nozīmi Covid-19 krīzes seku mazināšanā, kā arī to, ka pandēmija dažādu dzimumu pārstāvjus ietekmē atšķirīgi; pauž nopietnas bažas par Covid-19 krīzes nepieredzēti lielo ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu visā pasaulē aprūpes darba nevienlīdzīgas sadales ziņā gan ģimenē, gan arī valsts aprūpes sistēmā, ņemot vērā to, ka sievietes pasaulē veido aptuveni 70 % no darbaspēka veselības aprūpes jomā, un prasa globālajā atbildes reakcijā uz pandēmiju ņemt vērā sieviešu un marginalizēto grupu vajadzības, jo tās joprojām ir reti pārstāvētas sarunās par iespējamo atbildes reakciju uz krīzi;

46.  pauž pārliecību, ka uz cilvēktiesībām balstīta reakcija uz Covid-19 pandēmiju ir efektīvākā, iekļaujošākā un ilgtspējīgākā pieeja, lai pārvaldītu pašreizējo krīzi; atgādina, ka trešo valstu reakcija uz Covid-19 krīzi nedrīkst būt pretrunā cilvēktiesībām vai starptautiskajām tiesībām, tai jāaprobežojas tikai ar stingri nepieciešamiem un samērīgiem pasākumiem, turklāt šādi pasākumi ir pastāvīgi jākontrolē un attiecībā uz tiem ir jābūt noteiktiem konkrētiem termiņiem; aicina ES delegācijas cieši uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli pasaulē, noteikt tendences un atbalstīt starptautiskās, reģionālās un vietējās organizācijas, iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību to centienos novērst Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām visā pasaulē un aicina Komisiju nodrošināt, ka Covid-19 sekas neapdraud to ES cilvēktiesību vērtību un saistību īstenošanu, kas jau noteiktas ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam;

47.  uzsver to, cik stratēģiski svarīga ir ES vadība un atbalsts tās kaimiņvalstīs gan austrumos, gan dienvidos, gan Arktikas reģionā, palīdzot kaimiņvalstīm cīņā pret Covid-19 pandēmiju; prasa palielināt atbalstu demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesībām un reformām kaimiņvalstīs;

48.  uzsver, ka ES ir jāsniedz Rietumbalkānu valstīm, kas vēl nav ES dalībvalstis, taisnīgas iespējas pievienoties ES un ka ES ir jāstiprina centieni veikt ieguldījumus šajā reģionā; uzsver, ka, neskatoties uz pašreizējo pandēmiju, turpinās ES paplašināšanās process un ES turpina atbalstīt reformu procesus Rietumbalkānos; uzteic Komisijas finansiālās palīdzības iniciatīvu un medicīniskā aprīkojuma iekļaušanu ES kopīgajā iepirkuma procesā, lai palīdzētu Rietumbalkānu valstīm cīnīties ar Covid-19 pandēmiju; aicina iekļaut visas Rietumbalkānu valstis ES Solidaritātes fondā un atkārtoti norāda, ka palīdzība mūsu partneriem ir jāpapildina ar spēcīgu komunikācijas kampaņu;

49.  uzsver, ka Covid-19 krīze varētu destabilizēt Āfrikas valstis, kurās bieži vien ir nestabila veselības infrastruktūra un kurām ir lieli parādi, kas pastiprina konfliktu iespēju; prasa pastiprināt un efektīvāk koordinēt ES un Āfrikas sadarbību, paplašināt privāto investīciju apmērus, sekmēt finanšu palīdzību un atveseļošanas plānus un nodrošināt alternatīvas Ķīnas investīcijām; aicina ES turpināt pastiprinātu dialogu, kura rezultātā tiktu rīkota ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksme, un strādāt pie tā, lai veidotu Āfriku par ilgtermiņa uzticamu un ciešu ES partneri;

50.  uzsver, ka sankcijām nevajadzētu traucēt īstenot visaptverošu atbildes reakciju uz Covid-19 pandēmiju; attiecībā uz Irānas īpašo gadījumu uzsver, ka jāpaplašina tirdzniecības apmaiņu atbalsta instrumenta (INSTEX) tvērums un ka šis mehānisms būtu jāizmanto, lai veicinātu mūsu humānās palīdzības sniegšanu;

51.  uzsver, ka ES partneri Sāhelas un Sahāras apgabalā un Āfrikas raga reģionā saskaras ar nepieredzētām Covid-19 pandēmijas sekām un vienlaikus turpina cīņu pret bruņotiem teroristu grupējumiem, tostarp džihādistiem;

52.  uzskata, ka ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecībām ir stratēģiska un būtiska nozīme; uzsver, ka Latīņamerika ir bijusi viens no reģioniem, ko Covid-19 pandēmija skārusi vissmagāk; aicina Komisiju turpināt sadarbību ar Latīņamerikas valstīm, izveidot ciešāku sadarbību cīņā pret Covid-19 pandēmiju, palīdzēt īstenot atveseļošanas plānus un politiski atbalstīt šīs valstis, lai novērstu to pārmērīgo atkarību no citu ģeopolitisko dalībnieku palīdzības; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis izmantot Programmu 2030. gadam un IAM kā atveseļošanas ceļvedi;

53.  norāda, ka Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi pašreizējās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas, jo īpaši ES apmācības misijas tādās vietās kā Mali, Somālija un Centrālāfrikas Republika; atgādina, ka Eiropas klātbūtnei un uzticamām saistībām ir izšķiroša nozīme, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas humanitārās un sociālekonomiskās sekas; aicina stiprināt KDAP misijas, kuru uzdevums ir konfliktu novēršana vai mazināšana, jo īpaši tās, kas atrodas ES tuvākajās kaimiņvalstīs, lai palīdzētu stabilizēt jau tā nestabilos apstākļus un novērstu konfliktu un vardarbības atkārtošanos Covid-19 izraisītās papildu spriedzes dēļ; aicina dalībvalstis darīt šādām misijām un operācijām pieejamu lielāku civilo un militāro personālu un šajā sakarībā arī prasa ātri pieņemt Eiropas Miera mehānismu; mudina EĀDD stiprināt KDAP misiju un operāciju noturību un ilgtspēju tādu krīžu kā Covid-19 pandēmija laikā; uzstāj, ka šādās situācijās ir svarīgi saglabāt KDAP misiju un operāciju darbības nepārtrauktību; prasa pilnībā pārskatīt Covid-19 ietekmi uz sagatavotību, gatavību, spēku formēšanu, personāla drošību un KDAP operāciju un misiju nepārtrauktību;

54.  aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis ES ārpolitikā un drošības politikā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu un krustenisko perspektīvu, tostarp vienlīdzīgas un daudzveidīgas pārstāvības principu, kā arī atzīt atšķirīgo pieredzi, ko guvušas sievietes un citas marginalizētas grupas, kuras cietušas no šīs pandēmijas negatīvajām sekām;

55.  pauž pārliecību, ka sadarbība klimata pārmaiņu jomā varētu būt pamats plašākas globālās sadarbības veidošanai, reaģējot uz Covid-19, tiecoties atbalstīt daudzpusēju sistēmu un atjaunot ticību noteikumos balstītas sistēmas nepieciešamībai;

56.  uzskata, ka Covid-19 krīze ir atklājusi konkrētas mūsu Savienības nepilnības un ir parādījusi, ka steidzami ir vajadzīga efektīva, lietderīga un autonoma Savienība gan iekšējā, gan pasaules mērogā un mehānismi krīžu novēršanai un apkarošanai, tostarp ar finanšu instrumentiem; uzskata, ka konference par Eiropas nākotni būs laba platforma turpmākai virzībai, veidojot efektīvāku lēmumu pieņemšanu ES ārpolitikā; tādēļ ir apņēmies sākt šo konferenci pēc iespējas ātrāk;

57.  norāda uz Covid-19 ietekmi neaizsargātākajos reģionos, tostarp konfliktu reģionos un vismazāk attīstītajās valstīs; mudina PV/AP censties panākt vietēja un reģionāla mēroga karadarbības pārtraukšanu un vienošanos par pamieru, kā arī atbalstīt ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša centienus apturēt karadarbību visā pasaulē; atgādina, ka atbalsta sniegšanā, tostarp reaģējot uz vajadzībām, kas saistītas ar Covid-19, jāievēro tādi humanitārie principi kā objektivitāte un neitralitāte; prasa ES iestāties par to, ka humānai palīdzībai ir jābūt pieejamai attālās konflikta zonās, veicinot humānās palīdzības piegādes koridorus, un uzsver, ka visām ārējām darbībām konfliktu skartajās valstīs jābūt balstītām uz konfliktu riska un neaizsargātības izvērtējumu, tostarp ietekmes uz sievietēm izvērtējumu, īpaši koncentrējoties uz miera veidošanu;

58.  atzinīgi vērtē to, ka ES noraida tā dēvēto vakcīnu nacionālismu; atkārtoti norāda, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma, veicinot vakcīnu taisnīgu pieejamību ikvienam cilvēkam visā pasaulē; aicina Komisiju sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka, tiklīdz vakcīna ir gatava izplatīšanai, tā ir pieejama visiem;

o
o   o

59.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054. (2) OV C 388, 13.11.2020., 11. lpp.