Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2020. gada 14. maijs - BriseleGalīgā redakcija
Iebildumu izteikšana saskaņā ar Reglamenta 112. pantu: ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis 2"
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums Clean Sky 2
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — biorūpniecības kopuzņēmums
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums ECSEL
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “Shift2Rail”
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesa
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Padome un Eiropadome
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA)
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eurojust
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais kopuzņēmums
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — BEREC atbalsta aģentūra (BEREC birojs)
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — astotais, devītais, desmitais un vienpadsmitais Eiropas Attīstības fonds
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Banku iestāde
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķimikāliju aģentūra
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Komisija un izpildaģentūras
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra
 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra
 ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru finanšu pārvaldība un kontrole
 Pagaidu pasākumi attiecībā uz Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE) un Eiropas kooperatīvo sabiedrību (SCE) pilnsapulcēm ***
 Parlamenta 2021. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme

Iebildumu izteikšana saskaņā ar Reglamenta 112. pantu: ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127
PDF 199kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (D065067/03 ‒ 2020/2535(RSP))
P9_TA(2020)0069B9-0121/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (D065067/03),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 9. decembra balsojumu, nesniedzot atzinumu, un pārsūdzības komitejas 2020. gada 23. janvāra balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019. gada 22. maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 5. jūlijā(3),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (turpmāk “ĢMO”)(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā 2016. gada 28. oktobrī Monsanto Europe N.V., rīkojoties Monsanto Company vārdā, iesniedza Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu (turpmāk tekstā “pieteikums”); tā kā pieteikums attiecās uz tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētas (ĢM) sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražota no tām, kā arī tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ĢM sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 vai sastāv no tām, izmantošanai veidos, kuri nav pārtika vai barība, izņemot kultivēšanu;

B.  tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA 2019. gada 22. maijā pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2019. gada 5. jūlijā;

C.  tā kā ĢM sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 tika attīstītas ar mērķi piešķirt noturību pret dikambu, glufozinātamoniju un glifozātu saturošiem herbicīdiem(5);

Komplementārie herbicīdi

D.  tā kā ir pierādījies, ka pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie plašākas herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek dēļ tā, ka rodas pret herbicīdiem noturīgas nezāles(6); tā kā tā rezultātā ir sagaidāms, ka ĢM sojas pupu kultūraugi MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām komplementāro herbicīdu (glufozināta, dikambas and glifozāta) devām, kas, iespējams, radīs lielāku atlieku daudzumu ražas novākšanā;

E.  tā kā zinātniski recenzētā pētījumā tika konstatēts, ka glifozāts uzkrājas ĢM sojas pupās(7); tā kā izmēģinājuma projektā, kas tika veikts Argentīnā, tika konstatēts pārsteidzoši augsts glifozāta atlieku līmenis uz Ģ‎M sojas pupām(8);

F.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā gluži pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina glifozāta kancerogēno potenciālu(9);

G.  tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji(10); tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(11);

H.  tā kā ĢM augos veidu, kādā tiek noārdīti komplementārie herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var noteikt pati ģenētiskā modifikācija(12);

I.  tā kā, neraugoties uz to, tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu novērtēšana uz ĢM augiem neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē;

J.  tā kā, lai gan EFSA savā atzinumā norāda, ka “EFSA Pesticīdu nodaļa ir izmeklējusi herbicīdu atlieku novērtējumu, kas attiecas uz šo pieteikumu”, ar to vien vēl nav pietiekami, jo nav ņemts vērā komplementāro herbicīdu un metabolītu kombinatoriskais toksiskums, kā arī to iespējamā mijiedarbība ar pašu ĢM augu, šajā gadījumā ĢM sojas pupām MON 87708 × MON 89788 × A5547-127;

K.  turklāt, tā kā saskaņā ar EFSA Pesticīdu nodaļas datiem trūkst toksikoloģisko datu, kas ļautu veikt patērētāju riska novērtējumu attiecībā uz vairākiem glifozāta metabolītiem attiecībā uz ĢM pret glifozātu noturīgiem kultūraugiem,(13) un nav pietiekamu datu, lai noteiktu maksimālos atlieku līmeņus (MAL) glifozātam uz ĢM sojas pupām(14);

L.  tā kā vairākas dalībvalstu kompetentās iestādes ir paudušas bažas par analīzes trūkumu attiecībā uz herbicīdu atliekām ĢM kultūrās un iespējamo risku patērētāju veselībai(15);

M.  tā kā starptautiskā pētniecības projekta “Ģenētiski modificētu organismu riska novērtējums ES un Šveicē” secinājumos, ar kuriem iepazīstināja 2020. janvārī, tika konstatēts, ka Savienības ĢMO riska novērtējumā nav pietiekami ņemti vērā riski sabiedrības veselībai un videi, tostarp veselības riski, kas saistīti ar tādu produktu patēriņu, kurus iegūst no ĢM augiem, kas ir noturīgi pret herbicīdiem(16);

MAL un to kontrole

N.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005(17), kuras mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni attiecībā uz maksimālajiem atlieku līmeņiem (MAL), būtu rūpīgi jākontrolē un jāuzrauga importēto kultūraugu tādu aktīvo vielu atliekas pārtikā un barībā, kuras nav atļauts izmantot Savienībā(18);

O.  tā kā, gluži pretēji, atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta atlieku daudzumu jebkādos produktos, tostarp sojas pupās(19); tā kā nevar izslēgt, ka glufozināta atliekās uz ĢM sojas pupām MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 vai no tām atvasinātos produktos, kas paredzēti izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, tiks pārsniegti MAL, kas tika noteikti, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzības augstu līmeni;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

P.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 9. decembra balsojumā atzinumu nesniedza, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2020. gada 23. janvāra balsojumā atzinums netika sniegts;

Q.  tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai(20);

R.  tā kā astotajā sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā līdz šim devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis septiņus iebildumus; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

S.  tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums(21);

Savienības starptautisko saistību ievērošana

T.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai, sagatavojot lēmuma projektu, jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šiem leģitīmajiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (“UN CBD”);

U.  tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku nesen sagatavotajā ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību(22); tā kā IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju(23);

V.  tā kā EFSA konstatēja, ka lēstā operatora saskare ar glufozinātu, ko izmanto nezāļu apkarošanai ĢM kukurūzā, pārsniedz operatora pieļaujamo eksponētības līmeni (AOEL) pat gadījumos, kad tika izmantoti individuālie aizsardzības līdzekļi(24); tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par operatora lielāku eksponētību saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

W.  tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas(25); tā kā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus(26); tā kā IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu(27); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu IAM(28);

X.  tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja(29);

Y.  tā kā Savienība ir pasaulē otrā lielākā sojas importētāja, kuras lielāko daļu veido imports, kas paredzēts dzīvnieku barībai; tā kā Komisijas analīzē tika konstatēts, ka soja vēsturiski ir bijusi lielākais Savienības veicinātās globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju izraisītājs, esot par iemeslu gandrīz pusei no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa(30),

1.  uzskata, ka īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(31) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju neatļaut tādu izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā paredzētu ĢM augu importu, kas ir pārveidoti tā, lai būtu noturīgi pret herbicīdu, kura izmantošana Savienībā ir aizliegta, šajā gadījumā — glufozinātu;

5.  aicina Komisiju gaidāmajā MAL tiesību aktu REFIT, kā arī stratēģijā “no lauka līdz galdam” apņemties neatļaut nekādu toksisku pesticīdu, piemēram, glufozināta, atlieku klātbūtni Savienībā importētā pārtikā un barībā; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt no trešām valstīm importētu lauksaimniecības produktu efektīvu kontroli, lai panāktu augstu veselības aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas pārtikas ražošanas nozarei(32);

6.  aicina Komisiju riska novērtējumu par komplementāru herbicīdu atliekām un to metabolītiem, tostarp kombinētu ietekmi, pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā — neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu paredzēts audzēt Savienībā vai importēt Savienībā izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

7.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par ĢMO atļaujām audzēšanai vai izmantošanai pārtikā un barībā, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu;

8.  ņem vērā un atzinīgi vērtē visiem komisāra amata kandidātiem nosūtītajā uzdevumu apraksta vēstulē teikto, ka “katrs komisārs nodrošinās Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu savā politikas jomā. Atbildība par IAM vispārējo īstenošanu ES līmenī tiks uzticēta visai komisāru kolēģijai kopumā.”(33);

9.  atzinīgi vērtē Eiropas zaļā kursa, Komisijas pamatprojekta, izvirzīšanu par neatņemamu daļu Komisijas stratēģijā, ar kuru īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un IAM;

10.  atgādina, ka IAM var sasniegt tikai tad, ja piegādes ķēdes kļūst ilgtspējīgas un tiek radīta politikas pasākumu sinerģija(34);

11.  atkārtoti pauž satraukumu par to, ka Savienības lielā atkarība no importētas dzīvnieku barības sojas pupu veidā izraisa atmežošanu trešās valstīs(35);

12.  aicina Komisiju neatļaut ĢM sojas pupu importu, ja vien nav iespējams pierādīt, ka to audzēšana neveicina atmežošanu;

13.  mudina Komisiju pārskatīt visas spēkā esošās atļaujas attiecībā uz ĢM sojas pupām, ņemot vērā Savienības starptautiskās saistības, tostarp tās, ko paredz Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību un IAM;

14.  atkārtoti aicina īstenot Eiropas augu proteīna ražošanas un apgādes stratēģiju(36), kas ļautu mazināt Savienības atkarību no ĢM sojas pupu importa un radīt īsākas pārtikas ķēdes un reģionālos tirgus; uzstāj, ka tas ir jāiestrādā gaidāmajā stratēģijā “no lauka līdz galdam”;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) Scientific Opinion of the EFSA Panel on Genetically Modified Organisms on the assessment of genetically modified soybean MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, for food and feed uses, under Regulation (EC) No 1829/2003 (application EFSA-GMO-NL-2016-135) (EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu sojas pupu MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, izmantošanai pārtikā vai barībā, novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2016-135)), EFSA Journal 2019;17(7):5733, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5733
(4)––––––– Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).
(5) EFSA atzinums, 3. lpp.
(6) Sk., piemēram, Bonny, S. “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” (“Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme”), Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1), 31.-48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years” (“Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”), Environmental Sciences Europe, 24, 24 (2012), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24
(7) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24491722
(8) https://www.testbiotech.org/sites/default/files/TBT_Background_Glyphosate_Argentina_0.pdf
(9) Sk. piemēram, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610, un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(11) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436
(12) Tas tā patiešām ir attiecībā uz glifozātu, kā norādīts EFSA pārskatā par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, EFSA Journal 2018; 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263
(13) EFSA secinājums par aktīvās vielas glifozāta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA Journal 2015;13(11):4302, 3. lpp., https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302
(14) EFSA Pārskats par spēkā esošajiem maksimāli pieļaujamajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu — pārskatītā versija, lai ņemtu vērā iztrūkstošos datus, EFSA Journal 2019;17(10):5862, 4. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5862
(15) Dalībvalstu komentāriem par ĢM sojas pupām MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/login?
(16) https://www.testbiotech.org/sites/default/files/RAGES_%20Factsheet_Overview_0.pdf
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
(18) Sk. Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. apsvērumu.
(19) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/533 (2019. gada 28. marts) par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, (OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.).
(20) Sk., piemēram, Komisijas paskaidrojuma rakstu 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un dzīvnieku barības lietošanu savā teritorijā, kā arī Komisijas paskaidrojuma rakstu 2017. gada 14. februārī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(21) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.
(22) https://www.ohchr.org/EN/Issues/Environment/ToxicWastes/Pages/Pesticidesrighttofood.aspx
(23) https://www.un.org/sustainabledevelopment/health/
(24) EFSA secinājums par aktīvās vielas glufozināta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA zinātniskais ziņojums (2005) 27, 1-81, 3. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/pdf/10.2903/j.efsa.2005.27r
(25) Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, COM(2019)0352, 1. lpp.
(26) Turpat, 2. lpp.
(27) Sk. 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://www.un.org/sustainabledevelopment/biodiversity/
(28) Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, COM(2019)0352, 2. lpp.
(29) Agrobioloģisko lietojumu iegādes starptautiskais dienests, “Global status of commercialized biotech/GM crops in 2017: Biotech Crop Adoption Surges as Economic Benefits Accumulate in 22 Years” (“Tirgū laistu biotehnoloģisko/ĢM kultūru globālais statuss 2017. gadā: biotehnoloģisko kultūru pieņemšana pieaug, 22 gados akumulējoties ekonomiskajiem ieguvumiem“), ISAAA Brief Nr. 53 (2017), 16. un 21. lpp., http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf
(30) Komisijas tehniskais ziņojums 2013-063 “The impact of EU consumption on deforestation: Comprehensive analysis of the impact of EU consumption on deforestation” (“ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”), pētījums, ko finansēja Eiropas Komisija, ENV ĢD, un veica VITO, IIASA, HIVA un IUCN NL, http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf, 23. un 24. lpp.: laikā no 1990. līdz 2008. gadam Savienība importēja kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produktus tādā daudzumā, kas izraisīja 90 000 km2 atmežošanu. Kultūraugu produktu radītā atmežošana sasniedza 74 000 km² (82 %), kur lielākā daļa (52 000 km²) bija eļļas kultūraugu radītā atmežošana. Sojas pupas un sojas rauši veido 82 % no kopējā atmežošanas apjoma (42 600 km²), kas atbilst 47 % no Savienības kopējā importa, kurš izraisījis materializēto atmežošanu.
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūcija par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0023), 32. punkts.
(33) Sk., piemēram, https://ec.europa.eu/commission/commissioners/sites/comm-cwt2019/files/commissioner_mission_letters/mission-letter-frans-timmermans-2019_en.pdf, 2. lpp.
(34) Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (OV C 433, 23.12.2019., 50. lpp.), 67. punkts.
(35) Turpat.
(36) Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005), http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0005_LV.html, 64. punkts.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis 2"
PDF 170kWORD 53k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2104(DEC))
P9_TA(2020)0070A9-0030/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0070/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 559/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0030/2020),

1.  sniedz kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2104(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0070/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 559/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0030/2020),

1.  apstiprina kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2104(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0030/2020),

A.  tā kā kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH) ar Padomes Regulu (EK) Nr. 521/2008(15) tika izveidots 2008. gada maijā uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim kā publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi pievērsties tirgū izmantojamu lietojumu izstrādei un atvieglot nozares centienus nodrošināt kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju strauju ieviešanu; tā kā Regula (EK) Nr. 521/2008 ir atcelta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 559/2014(16);

B.  tā kā 2014. gada maijā ar Regulu (ES) Nr. 559/2014 tika izveidots kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH 2), lai tas aizstātu FCH un turpinātu tā darbību līdz 2024. gada 31. decembrim;

C.  tā kā FCH dalībnieki bija Savienība, kuru pārstāvēja Komisija, Fuel Cell and Hydrogen Joint Technology Initiative Industry Grouping un pētniecības grupa N.ERGHY;

D.  tā kā FCH 2 dalībnieki ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, New Energy World Industry Grouping AISBL (“Nozares grupa”), kas 2016. gadā pārsaukta par Hydrogen Europe, un New European Research Grouping on Fuel Cells and Hydrogen AISBL (“Pētniecības grupa”);

E.  tā kā maksimālais Savienības ieguldījums FCH 2 darbības pirmajā posmā ir 470 000 000 EUR no Septītās pamatprogrammas budžeta; tā kā citu dalībnieku ieguldījumam jābūt vismaz tikpat lielam, cik Savienības ieguldījums;

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  atzīmē, ka Revīzijas palātas pārskatā par FCH 2 gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir konstatēts, ka 2018. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo FCH 2 finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā saskaņā ar tā finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem; turklāt atzīmē, ka FCH 2 grāmatvedības noteikumi balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem;

2.  atzīmē, ka FCH 2 2018. finanšu gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 85 504 157 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 126 526 307 EUR apmērā;

3.  norāda, ka vispārējā saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju budžeta izpilde 2018. gadā bija attiecīgi 93 % un 83 %;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu

4.  norāda, ka attiecībā uz FCH 2 Savienības ieguldījums no Septītās pamatprogrammas ir 421 300 000 EUR, tostarp ieguldījumi natūrā 19 100 000 EUR apmērā, un nozares un pētniecības grupu locekļu ieguldījums ir 442 500 000 EUR, ko veido ieguldījumi natūrā 420 000 000 EUR apmērā kopuzņēmuma FCH 2 finansētos Septītās pamatprogrammas projektos un 17 900 000 EUR lieli naudas ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

5.  attiecībā uz Septītās pamatprogrammas projektiem pieejamo FCH 2 2018. gada budžetu norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 79,6 %, jo tika novēloti iesniegtas sākto Septītās pamatprogrammas projektu izmaksu deklarācijas;

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

6.  norāda, ka FCH 2 gadījumā Savienības ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ir 318 800 000 EUR un nozares un pētniecības grupu locekļiem paredzēts ieguldīt 649 400 000 EUR, ko veido ieguldījumi natūrā 1 800 000 EUR apmērā FCH 2 finansētos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos, ieguldījumi natūrā 7 700 000 EUR apmērā papildu pasākumiem un 3 600 000 EUR lieli naudas ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

7.  norāda, ka nozari pārstāvošo locekļu ieguldījumi natūrā pamatdarbības izmaksu segšanai ir tik mazi tādēļ, ka FCH 2 tos apliecina kopā ar galīgajām izmaksu deklarācijām; tādēļ lielākā daļa ieguldījumu natūrā, par kuriem bija uzņemtas saistības, tiks apliecināti vēlākā programmas “Apvārsnis 2020” posmā, kad tiks veikti galīgie maksājumi par projektiem un būs jāiesniedz apliecinājumi par finanšu pārskatiem;

8.  norāda, ka saistību apropriāciju izlietojums bija 95,8 %, bet maksājumu apropriāciju izlietojums bija 84,4 %; atzīmē, ka attiecībā uz Septīto pamatprogrammu 2018. gada beigās par starpposma un pārsvarā galīgajiem periodiskajiem ziņojumiem bija veikti 29 maksājumi kopā par 21 400 000 EUR; atzīmē, ka budžeta izpildes līmenis (maksājumu apropriāciju ziņā) bija 79,6 % (2017. gadā tas bija 73,8 %);

9.  atzīmē, ka attiecībā uz “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju aspektā tika veikti 19 priekšfinansējuma maksājumi par projektiem, kas atlasīti 2017. un 2018. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, 11 maksājumi par pētījumiem un 2 maksājumi Kopīgajam pētniecības centram; turklāt atzīmē, ka budžeta izpildes līmenis (maksājumu ziņā) sasniedza 83,4 % (2017. gadā tas bija 93,3 %); norāda, ka budžeta izpildes līmenis (saistību apropriāciju ziņā) sasniedza 95,8 % (2017. gadā tas bija 98,3 %) uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus iznākuma dēļ, jo netika nodrošināta viena tēma, un iepirkuma novēlotas plānošanas dēļ;

10.  norāda, ka FCH 2 ir sagatavojis rīcības plānu, kuru 2018. gada marta apstiprināja FCH 2 valde, kurš paredz FCH 2 īstenot daudzveidīgus pasākumus un saistībā ar kuru vairāki pasākumi jau ir uzsākti; norāda, ka lielākā daļa pasākumu būtu jāīsteno 2018. un 2019. gadā, tomēr tiks apsvērta dažu pasākumu īstenošana nākamajā plānošanas periodā;

Sniegums

11.  norāda, ka FCH 2 atsevišķus pasākumus izmanto kā galvenos snieguma rādītājus, lai izvērtētu savu darbību sniegto pievienoto vērtību, piemēram, atjaunojamās enerģijas, galapatēriņa energoefektivitātes, viedtīklu un uzglabāšanas jomā; turklāt norāda, ka FCH 2 izmanto arī citus pasākumus, piemēram, demonstrējuma projektu īstenošanu dalībvalstīs un reģionos, kas saņem Savienības līdzekļus; norāda, ka 2018. gadā FCH 2 atbalstīja galveno snieguma rādītāju pārskatīšanu, ņemot vērā pēdējos gados notikušo ievērojamo tehnikas progresu un jaunu lietotņu parādīšanos;

12.  konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais un darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu FCH 2 organizatorisko struktūru;

13.  norāda, ka 2018. gadā sviras efekta vērtība bija 1,36 salīdzinājumā ar prasīto 0,56; turklāt norāda, ka, ņemot vērā visu privāto partneru ieguldījumus natūrā attiecīgajos projektos, sviras efekta vērtība sasniedza 1,96;

14.  atzinīgi vērtē to, ka visi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tika publicēti un slēgti saskaņā ar attiecīgajiem darba plāniem un 2018. gada darba programmu un ietvēra 20 tēmas;

15.  atzīmē, ka 2018. gada beigās FCH 2 štatu sarakstā bija 27 darbinieki no 10 dalībvalstīm un ar gandarījumu norāda, ka darbinieku vidū ir dzimumu līdzsvars (51 % vīriešu un 49 % sieviešu); arī norāda, ka 2018. gadā 31 % “Apvārsnis 2020” projektu dalībnieku bija sievietes, 26 % programmu koordinatoru bija sievietes, 22 % FCH 2 dalībvalstu pārstāvju grupu locekļu bija sievietes un 33 % zinātniskās komitejas locekļu bija sievietes;

16.  norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt FCH sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par tā pievienoto vērtību; aicina FCH 2 īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot šo rezultātu nonākšanai tirgū;

17.  konstatē, ka transporta jomā FCH 2 atbalstīja demonstrējumu pasākumus attiecībā uz vairāk nekā 1900 vieglajiem transportlīdzekļiem, no kuriem vairāk nekā 630 jau atradās ekspluatācijā 2018. gadā; arī norāda, ka FCH 2 ir demonstrējis 45 autobusus, kuri 2018. gadā atradās ekspluatācijā 10 Savienības pilsētās; ar gandarījumu norāda, ka ar kurināmā elementiem aprīkotu elektronisko autobusu ieviešana var tikt uzskatīta par pasaules mēroga tehnoloģisko sasniegumu, kas ir ievērojami attīstīts FCH 2 projektos;

Iekšējā revīzija

18.  norāda, ka 2018. gadā FCH 2 pabeidza īstenot visus rīcības plānus, kuru mērķis bija izpildīt ieteikumus par iekšējās revīzijas dienesta (IAS) 2016. gadā veiktajām revīzijām par snieguma pārvaldību, tostarp ieteikumu par daudzgadu darba programmas un stratēģisko un darbības mērķu pārskatīšanu; norāda, ka 2018. gada janvārī FCH 2 iesniedza IAS rīcības plānu attiecībā uz trijiem IAS sniegtajiem ieteikumiem par koordināciju ar centrālo atbalsta dienestu (CSC) un CSC rīku un pakalpojumu īstenošanu; norāda, ka saskaņā ar šo rīcības plānu FCH 2 rīkoja pirmo darbsemināru ar CSC; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada decembrī FCH 2 iesniedza IAS izskatīšanai visus rīcības plānus par 2017. gada revīzijas ziņojumā pausto ieteikumu izpildi; turklāt ar gandarījumu norāda, ka 2019. gadā IAS nosūtīja kopuzņēmuma valdei vēstuli, kurā tas apstiprināja visu ieteikumu un rīcības plānu veiksmīgu īstenošanu;

19.  norāda, ka turpinās ex post revīzijas centieni — attiecībā uz Septītās pamatprogrammas dotācijām tika sākta 141 revīzija, no kurām 132 ir pabeigtas un pārējās tiks pabeigtas 2019. gada pirmajā pusē un kuras veido kumulatīvo revīzijas apjomu 23 % apmērā no validēto izmaksu deklarācijas vērtības; atzīmē, ka atlikušo kļūdu īpatsvars bija zemāks par 2 %; konstatē, ka 2018. gadā tika sāktas 14 jaunas revīzijas attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

20.  konstatē, ka Komisija ir veikusi FCH galīgo novērtējumu par laikposmu no 2008. līdz 2016. gadam, kā arī saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” strādājošā FCH 2 starpposma novērtējumu par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ka valde ir apstiprinājusi rīcības plānu, saistībā ar ko vairāki pasākumi jau ir uzsākti, un sagaidāms, ka lielākā daļa programmas tiks pabeigta laikā starp 2018. un 2019. gadu, tomēr ņemot vērā, ka ir sagaidāms, ka daži pasākumi tiks īstenoti nākamajā plānošanas periodā;

Iekšējā kontrole

21.  atzinīgi vērtē to, ka FCH 2 ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kas pamatojas uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm un dotāciju saņēmēju ex post revīzijām, attiecībā uz Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem un “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarācijām, norādot, ka par ex post revīzijām atbildīga ir Komisija; atzinīgi vērtē to, ka ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars 2018. gada beigās bija 1,10 % Septītajā pamatprogrammā un 0,46 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumu ir zem būtiskuma sliekšņa;

22.  norāda, ka 2017. gadā FCH 2 kopā ar Komisijas Pētniecības un inovācijas ĢD Kopējo revīzijas dienestu sāka pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izmaksu deklarāciju nejaušas izlases ex post revīziju; norāda, ka kopuzņēmums ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kas pamatojas uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm; norāda, ka saistībā ar Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem ex post revīzijas saņēmēju līmenī veic FCH 2, savukārt par programmas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarāciju ex post revīzijām atbild Kopējais revīzijas dienests; tomēr ar bažām norāda, ka 2018. gada beigās vēl nebija pabeigtas divas 2017. gadā sāktas revīzijas, kuras FCH 2 vēl nebija noslēdzis, jo turpinājās pārrunas ar saņēmējiem, kurās tam arī bija jāsadarbojas ar citiem RTG DĢ dienestiem, lai nodrošinātu saskanīgus revīzijas rezultātus attiecībā uz dažādām ieinteresētajām personām;

23.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību un lūdz šajā izvērtējumā izskatīt, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmēt ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu.

(1) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 426, 18.12.2019., 42. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.
(6) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 426, 18.12.2019., 42. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.
(13) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15) Padomes Regula (EK) Nr. 521/2008 (2008. gada 30. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (OV L 153, 12.6.2008., 1. lpp.).
(16) Padomes Regula (ES) Nr. 559/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu „Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.).


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums Clean Sky 2
PDF 175kWORD 57k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2101(DEC))
P9_TA(2020)0071A9-0032/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar Kopuzņēmumu atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0067/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0032/2020),

1.  sniedz kopuzņēmuma Clean Sky 2 izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma Clean Sky 2 izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu(2019/2101(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(7),

–  ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0067/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(9) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(10), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2(11), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0032/2020),

1.  apstiprina kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma Clean Sky 2 izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(2019/2101(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0032/2020),

A.  tā kā 2009. gada 16. novembrī Kopuzņēmums sāka darboties patstāvīgi;

B.  tā kā kopuzņēmums Clean Sky 2 (“Kopuzņēmums”), kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 558/2014(13), pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aizstāja kopuzņēmumu Clean Sky, sākot ar 2014. gada 27. jūniju;

C.  tā kā galvenie Kopuzņēmuma mērķi ir būtiski uzlabot aeroinženierijas tehnoloģiju ietekmi uz vidi un veicināt Eiropas aviācijas konkurētspēju; tā kā Kopuzņēmuma darbības laiks ir pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim;

D.  tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, integrētu tehnoloģiju demonstrācijas projektu (ITD), inovatīvo gaisa kuģu demonstrējumu platformu (IGDP) un transversālu pasākumu vadītāji, kā arī ITD asociētie locekļi;

E.  tā kā Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma otrajā darbības posmā ir 1 755 000 000 EUR un tas jāsedz no “Apvārsnis 2020” budžeta,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2018. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2.  pieņem zināšanai to, ka Revīzijas palāta pārskatā par kopuzņēmumu Clean Sky 2 (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3.  norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 371 100 000 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 343 786 573 EUR apmērā; norāda, ka 98,7 % saistību apropriāciju un 98,6 % maksājumu apropriāciju veido Komisijas subsīdijas un pārnesumi no iepriekšējiem gadiem;

4.  norāda, ka saistību apropriāciju izlietojuma līmenis bija 99,2 % (2017. gadā — 99,6 %) un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija 97,3 % (2017. gadā — 98,5 %); norāda, ka administratīvo izdevumu maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir samazinājies līdz 79,23 % (no 93,13 % 2017. gadā);

5.  ar gandarījumu norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis dažādus instrumentus, lai uzraudzītu programmas izpildi produktivitātes, sasniegumu, plānošanas un operacionālo risku ziņā;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu

6.  norāda, ka Savienības ieguldījums no Septītās pamatprogrammas ir 800 000 000 EUR un nozares un pētniecības grupu locekļi iegulda 608 300 000 EUR, ko veido ieguldījumi natūrā 594 100 000 EUR apmērā kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH 2) finansētos Septītās pamatprogrammas projektos un 14 900 000 EUR lieli naudas ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

7.  norāda, ka Septītā pamatprogramma tika oficiāli slēgta 2017. gadā un tās īstenošanas līmenis bija aptuveni 100 %; konstatē, ka 2018. gadā Kopuzņēmums joprojām atguva summas aptuveni 850 000 EUR apmērā saistībā ar atlikušajiem priekšfinansējuma maksājumiem un ex post revīziju rezultātiem;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

8.  norāda, ka līdz 2018. gada beigām no kopējās summas, proti, 2 064 000 000 EUR, kas paredzēta darbībām, kuras jāfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, Savienības naudas ieguldījums bija 816 700 000 EUR un privāto locekļu naudas ieguldījums bija 14 100 000 EUR; norāda, ka līdz 2018. gada beigām valde bija validējusi ieguldījumus natūrā 273 900 000 EUR apmērā un vēl par 157 600 000 EUR bija paziņots, bet tie vēl nebija validēti, tāpat kā papildu pasākumiem paredzētie nozares locekļu ieguldījumi natūrā 801 700 000 EUR apmērā;

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

9.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, saņēma 417 atbalsttiesīgus priekšlikumus (no pavisam 420) un atlasīja 131 priekšlikumu finansēšanai;

10.  norāda, ka 2017. gadā tika sekmīgi slēgti četri galveno partneru atlasei paredzēti uzaicinājumi; pieņem zināšanai, ka 2018. gadā tika veiktas darbības, lai jaunajā locekļiem paredzētajā dotācijas nolīgumā iekļautu visus atlasītos galvenos partnerus, no kuriem daži par aktīviem locekļiem kļuva 2018. gadā; konstatē — ņemot vērā visu četru uzaicinājumu rezultātus un uzvarējušo vienību pievienošanos locekļa statusā, galveno partneru skaits sasniedz 183, no kuriem 49 ir saistītas vienības vai saistītas trešās personas;

11.  norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika izsludināti deviņi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, no kuriem astoņi ir izvērtēti un pilnībā īstenoti vai ir pēdējā posmā, un norāda, ka šajos astoņos uzaicinājumos ir iesaistīti vairāk nekā 560 partneri no 27 dažādām valstīm; konstatē, ka septītais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika īstenots 2018. gada oktobrī un tajā piedalījās 198 dalībnieki; turklāt 2018. gada novembrī sāka darboties astotais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kurā piedalījās 182 dalībnieki; papildus tam 2018. gada novembrī tika izsludināts devītais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kura novērtējums tika veikts 2019. gada martā;

Sniegums

12.  norāda, ka projektu rakstura dēļ vēl nav pieejama informācija par atsevišķiem galvenajiem snieguma rādītājiem; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa konkrēto galveno snieguma rādītāju ir sasniegti vai tiks sasniegti; pieņem zināšanai to, ka eksperti prasa veikt turpmāku uzraudzību un analīzi, skaidri nodalot katra gada beigās faktiski sasniegtos galvenos snieguma rādītājus un plānotos galvenos snieguma rādītājus;

13.  konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

14.  norāda, ka 2017. un 2018. gadā Kopuzņēmuma pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku mainība bija augsta; norāda, ka pagaidu darbinieku mainība palielinājās gandrīz līdz 17 %; turklāt no darba aģentūras piesaistīto darbinieku pakalpojumu izmantošana 2018. gadā gandrīz divkāršojās;

15.  norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatā iekļautie galvenie snieguma rādītāji attiecībā uz dzimumu līdzsvaru 2017. un 2018. gadā liecina, ka sieviešu līdzdalības līmenis, lai gan ir stabils, tomēr ir diezgan zems: sievietes veido 22 % no programmā iesaistītajām personām, 13 % no programmu koordinatoriem un 18–25 % no padomdevējiem un ekspertiem, kas veic novērtēšanu un analīzi, kā arī strādā zinātniskajā komitejā; iesaka pastāvīgi censties palielināt sieviešu līdzdalību programmā;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums iesaista izcilākos talantus un resursus Eiropā; norāda, ka tas izmanto vadošo Eiropas aeroinženierijas pētniecības iestāžu un akadēmisko fakultāšu pamatprasmes un zināšanas;

Galvenie kontroles mehānismi un pārraudzības sistēmas

17.  norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kuru pamatā ir finanšu un pamatdarbības dokumentu pārbaudes, un veic to dotāciju saņēmēju ex post revīzijas, kas ir saņēmuši Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgos maksājumus, savukārt attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarācijām par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests;

18.  norāda, ka Kopuzņēmuma norādītais ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars bija 1,21 % Septītās pamatprogrammas projektos un 1,11 % — “Apvārsnis 2020” projektos un ka abos gadījumos tas ir zem būtiskuma sliekšņa, proti, 2 %;

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

19.  konstatē, ka Kopuzņēmums īpašu uzmanību pievērš krāpšanas novēršanai un atklāšanai; tā rezultātā DG RTD kopā ar ieinteresētajām personām īsteno 2020. gada krāpšanas apkarošanas stratēģiju, lai atklātu un novērstu divkāršu finansējumu; tomēr ar bažām norāda, ka 2018. gadā saistībā ar Kopuzņēmuma līdzekļu saņemšanu tika atklāti trīs iespējamas krāpšanas gadījumi un par tiem tika paziņots Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF);

Iekšējā revīzija

20.  norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīziju par koordināciju ar Kopējo atbalsta centru (CSC), lai novērtētu Kopuzņēmuma pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējo procesu struktūras atbilstību; ar gandarījumu norāda, ka IAS kā stipro pusi ir novērtējis Kopuzņēmuma aktīvo lomu informācijas apmaiņā ar CSC; turklāt norāda, ka revidenti ņēma vērā kopīgās pieejas, ko direktori izmanto, izklāstot savas vajadzības būtiskos jautājumos, piemēram, konfidencialitātes jomā; turklāt IAS ir saņēmis vairākus ieteikumus, kā turpmāk pielāgot Komisijas IT sistēmas, lai novērstu atlikušās datu pārsūtīšanas problēmas; aicina Kopuzņēmumu pabeigt kritēriju un procedūru izstrādi attiecībā uz Kopuzņēmuma līdzekļu saņēmēju konfidenciālo datu apstrādi;

Citi komentāri

21.  norāda, ka ir paplašinājušies Kopuzņēmuma divpusējie kontakti ar vairākām dalībvalstīm un reģioniem, pamatojoties uz Kopuzņēmuma izstrādāto pētniecības un inovācijas stratēģiju pārdomātai specializācijai (RIS3) prioritāšu kartēšanu, kura liecina, ka vairāk nekā 60 reģioni savās pētniecības un inovācijas prioritātēs ir norādījuši aeroinženieriju vai ar to saistītas jomas; turklāt ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā tika parakstīts vēl viens saprašanās memorands ar kādu Vācijas reģionu, kā rezultātā 2018. gada 31. decembrī spēkā esošo saprašanās memorandu skaits sasniedza 17; norāda, ka pēc tam 2019. gada jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands ar Francijas Jaunakvitānijas reģionu;

22.  norāda, ka veiksmīgu ES finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot plašu sabiedrību par pētījumu rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot šo rezultātu nonākšanai tirgū;

23.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; šajā izvērtējumā būtu jāizskata, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, tādējādi sekmējot ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

Transports un tūrisms

24.  uzsver, ka vajadzētu koriģēt Kopuzņēmuma mērķus, lai ņemtu vērā pakāpeniskas dekarbonizācijas nepieciešamību, un ka būtu automātiski jānodrošina nepieciešamie finanšu resursi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu, ka Kopuzņēmuma kapacitāte atbilst jebkādām veiktajām korekcijām;

25.  norāda, ka Kopuzņēmums ir publiskā un privātā sektora partnerība starp Savienību un aeroinženierijas nozari, kuras mērķis ir izstrādāt revolucionāras tehnoloģijas, lai būtiski uzlabotu lidmašīnu un gaisa transporta ekoloģiskos raksturlielumus; norāda, ka 2007. gadā tas tika izveidots kā kopuzņēmums Clean Sky saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (“Septītā pamatprogramma”) un 2014. gadā tas kļuva par kopuzņēmumu Clean Sky 2 saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

26.  norāda, ka Kopuzņēmuma programmas tiek kopīgi finansētas no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam), izmantojot Savienības subsīdijas līdz 1755 miljonu EUR apmērā un privāto locekļu ieguldījumus natūrā vismaz 2193,75 miljonu EUR apmērā; norāda, ka Savienība un privātie locekļi vienādās daļās dala administratīvās izmaksas, kas minētajā laikposmā nedrīkst pārsniegt 78 miljonus EUR;

27.  atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma nozīmīgo ieguldījumu lielākas efektivitātes panākšanā aviācijas nozarē; uzsver Kopuzņēmuma ļoti labos rezultātus un būtisko lomu Eiropā saistībā ar neto progresu ekotehnoloģiju jomā ar mērķi samazināt gaisa kuģu radīto CO2 un gāzu emisiju, kā arī trokšņa līmeni; uzsver, ka šim Kopuzņēmumam vajadzētu būt stratēģiski nozīmīgam nākamajā programmā “Apvārsnis Eiropa”, dodot ieguldījumu jauno 2050. gadam izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un plānotajā CO2 samazināšanā tehnoloģiskā progresa rezultātā;

28.  norāda, ka globāla Kopuzņēmuma radīto un veicināto tehnoloģiju izmantošana ļautu likvidēt izmešu apjomu, kas līdzvērtīgs Nīderlandes kopējam CO2 izmešu apjomam;

29.  uzsver, ka Clean Sky I tehnoloģijas ir samazinājušas CO2 izmešus uz vienu pasažieri par 19 % tālos lidojumos un par 40 % vidēja attāluma lidojumos; prasa nodrošināt Kopuzņēmumam visus cilvēkresursus un finanšu resursus, kas tam nepieciešami šīs veiksmīgās pieejas turpmākai izmantošanai;

30.  norāda, ka līdz 40 % no Kopuzņēmuma finansējuma tiek piešķirti tā 16 vadītājiem un ar tiem saistītajām vienībām, t. i., rūpniecības uzņēmumiem, kas ir apņēmušies īstenot programmu Clean Sky 2 visā tās darbības laikā; norāda, ka 30 % no Kopuzņēmuma finansējuma ir jāpiešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas paredzēti tā galvenajiem partneriem (kuri izraudzīti ilgtermiņa saistību īstenošanai saskaņā ar programmu); norāda arī to, ka atlikušie 30 % no finansējuma ir jāpiešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas paredzēti citiem partneriem (kuri piedalās konkrētās jomās un projektos saskaņā ar skaidri definētām un ierobežotām saistībām);

31.  norāda, ka kopš 2018. gada provizorisko pārskatu iesniegšanas termiņa beigām (2019. gada februāra beigas) Kopuzņēmuma privātie locekļi ir ziņojuši, ka darbībai paredzēto ieguldījumu natūrā kumulatīvā summa ir 399 miljoni EUR un ka Kopuzņēmums ir validējis apliecinātos ieguldījumus 279,9 miljonu EUR vērtībā; norāda arī to, ka privātie locekļi ir ziņojuši, ka papildu pasākumiem paredzēto ieguldījumu natūrā kumulatīvā summa ir 827,9 miljoni EUR, no kuriem 620 miljonus EUR Kopuzņēmums ir validējis;

32.  norāda, ka Kopuzņēmumu tagad veido 16 vadītāji un 193 galvenie partneri (tostarp 50 MVU) un ka ir izsludināti deviņi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus (lai piešķirtu atlikušos līdzekļus citiem partneriem); norāda, ka astoņi no šiem uzaicinājumiem ir tikuši izvērtēti, atlasot 560 partnerus (no tiem 31 % MVU, kam paredzēti 25 % finansējuma) no 27 valstīm;

33.  norāda, ka Kopuzņēmums plāno pārskatīt savus finanšu noteikumus, lai saskaņotu tos ar jaunajiem finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046(14);

34.  norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests ir sniedzis Kopuzņēmumam ļoti svarīgu ieteikumu, prasot izstrādāt konsolidētu riska reģistru, kam būtu jāietver risks, kurš skar programmu un Kopuzņēmumu kā atsevišķu vienību; norāda, ka iekšējais revidents ir ziņojis Kopuzņēmuma vadībai par objektivitātes trūkumu, ko izraisa gan tās vairākkārtējā iesaistīšanās pārvaldības uzdevumu veikšanā, gan kvalitātes vadības procesi; mudina Kopuzņēmumu nekavējoties atrisināt šo jautājumu un pilnībā īstenot iekšējā revidenta ieteikumu;

35.  ar bažām norāda, ka iekšējais revidents ir konstatējis vairākas riska jomas, kurās ir nepieciešama uzņēmuma vadības rīcība; sagaida, ka Kopuzņēmuma vadība veiks visus šo risku mazināšanai nepieciešamos pasākumus;

36.  norāda, ka 2018. gadā saistībā ar Kopuzņēmuma līdzekļu saņēmējiem tika atklāti trīs iespējamas krāpšanas gadījumi un par tiem tika paziņots OLAF; aicina Kopuzņēmumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai turpmāk nepieļautu krāpšanas gadījumus.

(1) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 426, 18.12.2019., 32. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.
(6) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(8) OV C 426, 18.12.2019., 32. lpp.
(9) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(11) OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.
(12) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(13) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2 (OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — biorūpniecības kopuzņēmums
PDF 163kWORD 52k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2102(DEC))
P9_TA(2020)0072A9-0034/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0068/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0034/2020),

1.  sniedz biorūpniecības kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt biorūpniecības kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2102(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0068/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0034/2020),

1.  apstiprina biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt biorūpniecības kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2102(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0034/2020),

A.  tā kā biorūpniecības kopuzņēmums (turpmāk „Kopuzņēmums”) ir izveidots uz 10 gadiem ar Regulu (ES) Nr. 560/2014 kā publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi veidot visu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību un palīdzēt Savienībai iegūt vadošu lomu moderno bioproduktu un biodegvielu pētniecībā, demonstrējumos un ieviešanā;

B.  tā kā saskaņā ar 38. un 43. pantu Kopuzņēmuma finanšu noteikumos, kas ar tā valdes lēmumu pieņemti 2014. gada 14. oktobrī, grāmatvedis ir sagatavojis Kopuzņēmuma 2018. gada pārskatus;

C.  tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, un nozares partneri, kurus pārstāv Biorūpniecības konsorcijs (“BIC”),

Vispārīga informācija

1.  norāda, ka Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās ir EUR 975 000 000 un tas jāsedz no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta; tā kā nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu ieguldījumam Kopuzņēmuma darbības laikā jābūt vismaz 2 730 000 000 EUR, no šīs summas vismaz 182 500 000 EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma pamatdarbības izmaksu segšanai un vismaz 1 755 000 000 EUR — ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu darbībām, kas nav ietvertas Kopuzņēmuma darba plānā;

2.  atzīmē, ka no 101 priekšlikuma, kas bija paturēts no 2018. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, 2018. gada beigās 19 bija dotācijas nolīguma sagatavošanas posmā; turklāt atzīmē, ka 2018. gada sākumā Kopuzņēmuma programmā ietilpa 101 sākts projekts, kuros piedalījās kopā 1 169 dalībnieki no 35 valstīm un kuru dotāciju kopsumma bija 499 000 000 EUR;

3.  norāda, ka Kopuzņēmuma mērķus nevarētu sasniegt ar tradicionālajiem Savienības instrumentiem; konstatē, ka Kopuzņēmumam ir bijusi strukturējoša ietekme, apvienojot nozares un dalībniekus darbā pie jaunu vērtības ķēžu ieviešanas, un tas ir arī piesaistījis lielākus ieguldījumus biorūpniecības nozarei paredzētu inovāciju izstrādē; turklāt norāda, ka Kopuzņēmuma uzdevums ir īstenot BIC izstrādāto un Komisijas apstiprināto stratēģiskās inovācijas un pētniecības programmu (SIRA);

4.  norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs elements ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

5.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; prasa, lai minētajā izvērtējumā izvērtē, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmētu ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

6.  atzīmē, ka Revīzijas palātas ziņojumā par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir secināts, ka Kopuzņēmuma gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī un tā darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā paredz Kopuzņēmuma finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi;

7.  atzīmē, ka saskaņā ar Kopuzņēmuma gada pārskatiem galīgo 2018. gada budžetu, kurš bija pieejams izpildei, veidoja saistību apropriācijas 121 231 820 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 118 126 520 EUR apmērā un ka saistību un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis attiecīgi bija 99 % un 71 %;

8.  konstatē, ka maksājumu apropriācijas galvenokārt tika izlietotas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu dotācijas nolīgumiem, kuri tika parakstīti saskaņā ar 2017. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, un starpposma maksājumus projektiem, kurus finansē no iepriekšējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus; norāda arī to, ka zemāks maksājumu apropriāciju izlietojums bija saistīts ar dažu periodisko ziņojumu novēlotu iesniegšanu un to, ka deklarētās izmaksas bija ievērojami zemākas par dotācijas nolīgumos apstiprināto budžetu;

9.  norāda, ka no Savienības maksimālā naudas ieguldījuma 975 000 000 EUR apmērā, kas piešķirams Kopuzņēmumam tā darbības laikā, līdz 2018. gada beigām Savienība bija ieguldījusi kopumā 264 600 000 EUR;

10.  pauž bažas par to, ka no ieguldījuma 757 900 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, nozari pārstāvošie locekļi bija paziņojuši par tikai 36 800 000 EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai un valde bija apstiprinājusi nozari pārstāvošo locekļu 21 200 000 EUR lielu ieguldījumu (12 100 000 EUR natūrā un 9 100 000 EUR naudā) Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai;

11.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2018. gadā Kopuzņēmums veica caurskatīšanu, lai atjauninātu tā sastāvā esošo vienību locekļu statusu; šai caurskatīšanai jākļūst par galveno pamatu, kad tiek apstiprinātas un atzītas nozares dalībnieku iemaksas natūrā Kopuzņēmuma pamatdarbībās; ar atzinību konstatē, ka tā uzskatāma par labu praksi un būtu jāveic regulāri;

12.  pauž nožēlu par to, ka no minimālā ieguldījuma naudā 182 500 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai, līdz 2018. gada beigām bija iemaksāti tikai 800 000 EUR, un ka tādēļ Komisija 2018. gada beigās nolēma samazināt Kopuzņēmuma 2020. gada budžetu no 205 000 000 EUR līdz 140 000 000 EUR; ar bažām konstatē, ka pastāv liels risks, ka līdz Kopuzņēmuma darbības beigām netiks nodrošināts minimālais apmērs ieguldījumiem naudā;

Sniegums

13.  norāda, ka pieejamie Kopuzņēmuma konkrētie galvenie snieguma rādītāji ir atzīti par atbilstīgiem; atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir darbojies efektīvi un ka 2018. gadā tā vidējais sniegums pēc trim galvenajiem “Apvārsnis 2020” snieguma rādītājiem pārsniedz noteiktos mērķrādītājus;

14.  ar bažām norāda, ka piesaistes koeficienta vērtība 2018. gada beigās bija 1,88, kas ir mazāk par gaidīto; ar bažām konstatē, ka kopš 2015. gada krītas panāktais sviras efekts; aicina Kopuzņēmumu veikt pasākumus, lai sasniegtu visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto 2,86 piesaistes koeficienta mērķrādītāju;

15.  norāda, ka Kopuzņēmuma uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir pilnībā atvērti jebkurai ieinteresētajai personai; atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma lielos centienus tās pasākumos, sanāksmēs un tīmekļa vietnē informēt Savienības ieinteresētās personas par saviem mērķiem un sasniegumiem, kā arī par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

16.  norāda uz ekspertu apstiprinājumu, ka Kopuzņēmums ir apmierinošā līmenī piesaistījis labākos Savienības speciālistus attiecīgo vērtību ķēžu jomā; konstatē, ka ir panākts labs rūpniecības nozares līdzdalības līdzsvars — rūpniecības nozares pārstāvji veido 61 % no visiem dalībniekiem; uzsver, ka 54 % no privātajiem peļņas uzņēmumiem ir mazi un vidēji uzņēmumi un 27 % — lieli uzņēmumi;

17.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma darbībās ietilpa 17 dotācijas nolīgumu noslēgšana saskaņā ar 2017. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas nozīmē, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmuma programmā ietilpa 82 projekti; turklāt norāda, ka Kopuzņēmums ir veiksmīgi īstenojis 2018. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus; norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika uzsākta procedūra attiecībā uz 19 paturētajiem priekšlikumiem;

18.  konstatē, ka 2018. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus specifikas un priekšlikumu klasifikācijas sistēmas pārvaldības dēļ netika finansēta viena no divām galvenajām uzaicinājuma jomām, neraugoties uz to, ka abās jomās tika saņemti atbilstīgi un augsti novērtēti priekšlikumi;

19.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums panāca saprātīgu dzimumu līdzsvaru dažādās struktūrās (zinātniskā komiteja: 60 % sieviešu un 40 % vīriešu, valstu pārstāvju grupa: 59 % sieviešu un 41 % vīriešu, programmas birojs: 61% sieviešu un 39 % vīriešu, vērtēšanas eksperti (2018. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus): 48 % sieviešu un 52 % vīriešu, projekta koordinatori: 45 % sieviešu un 55 % vīriešu), izņemot valdi, kurā bija 20 % sieviešu un 80 % vīriešu; norāda, ka Kopuzņēmuma konstatējums nevar ietekmēt valdes sastāvu; ar gandarījumu norāda uz Kopuzņēmuma projektos iesaistītā personāla dzimuma līdzsvaru (46 % sieviešu un 54 % vīriešu);

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

20.  norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmumam bija 23 darbinieku un ka ir sasniegts pilns štatu saraksts; konstatē, ka 2018. gadā tika sāktas divas darbā pieņemšanas procedūras, viena līgumdarbiniekam un otra — pagaidu darbiniekam; tomēr norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma štatu saraksts tika papildināts ar trīs līgumdarbiniekiem; turklāt norāda, ka 2018. gada beigās viens kandidāts tika izraudzīts pagaidu darbinieka amatam un sāka darbu 2019. gada pirmajā ceturksnī;

Iekšējā revīzija

21.  norāda, ka 2017. gada novembrī iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīzijas darbu uz vietas revīzijā “Ierobežota pārbaude par iekšējās kontroles standartu (IKS) īstenošanu kopuzņēmumā BBI”; konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu stāvoklis 2018. gada beigās liecināja, ka Kopuzņēmums šos IKS ir lielā mērā īstenojis;

22.  konstatē, ka programmas birojs veica IKS pašnovērtējumu, lai noteiktu IKS pašreizējo īstenošanas līmeni un izpētītu nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai pilnveidotu organizācijas iekšējo kontroles sistēmu; norāda, ka IAS ir sniedzis trīs ieteikumus, lai atbalstītu un papildinātu pašreizējos Kopuzņēmuma centienus šajā jomā; konstatē, ka programmas birojs ierosināja attiecīgus rīcības plānus un IAS uzskatīja tos par atbilstošiem konkrēto jautājumu risināšanai; tomēr ar bažām norāda, ka trīs standarti 2018. gada sākumā vēl netika uzskatīti par pilnībā īstenotiem;

23.  norāda, ka saskaņā ar gada darbības pārskatu gandrīz visi IKS tiek uzskatīti par īstenotiem vai lielā mērā īstenotiem, un ka pilnībā vēl nav īstenoti tikai daži standarti, proti, IKS Nr. 8 (procesi un procedūras), IKS Nr. 10 (darbības nepārtrauktība) un IKS Nr. 11 (dokumentu pārvaldība);

24.  norāda, ka 2017. gadā Kopuzņēmums kopā ar Komisijas Pētniecības un inovācijas Ģenerāldirektorāts Kopējo revīzijas dienestu sāka pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izmaksu deklarāciju nejaušas izlases ex post revīziju; norāda, ka otrā revīzijas kārta sākās 2018. gadā, tomēr vēl nav iespējams izdarīt secinājumus dalībnieku revīziju nepietiekamā skaita dēļ;

25.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka atlikušo kļūdu īpatsvars pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” bija 0,01 %, kas ir zem būtiskuma sliekšņa;

26.  norāda, ka Komisija veica starpposma novērtējumu par Kopuzņēmuma 2014.–2016. gada darbībām un ka tika izstrādāts rīcības plāns sniegto ieteikumu īstenošanai; norāda, ka saskaņā ar rīcības plānu lielākā daļa ieteikumu īstenošanas pasākumu ir jāveic 2018. un 2019. gadā, un ka vairāki pasākumi jau ir veikti;

Tiesiskais satvars

27.  ar bažām norāda, ka Kopuzņēmuma starpposma novērtējums tika veikts pēc tā tiesiskajā satvarā norādītā precīzā grafika, tomēr tas nespēja nodrošināt labāko pievienoto vērtību Kopuzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesam tik agrīnā darbības posmā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

28.  norāda, ka Kopuzņēmums kopā ar sešiem citiem kopuzņēmumiem izsludināja kopīgu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai atlasītu ne vairāk kā septiņus konfidenciālos konsultantus, kuri veidos konfidenciālo konsultantu tīklu; norāda, ka līdz ar to izpilddirektori 2018. gada novembrī iecēla divus konfidenciālos konsultantus.

(1) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.
(6) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.
(13) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde
PDF 161kWORD 52k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2091(DEC))
P9_TA(2020)0073A9-0042/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (005761/2020 – C9-0058/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(5), un jo īpaši tās 64. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0042/2020),

1.  sniedz Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu par Iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2091(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (005761/2020 – C9-0058/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(12), un jo īpaši tās 64. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0042/2020),

1.  apstiprina Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2091(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0042/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (“Iestāde”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 25 207 008 EUR, kas ir par 5,03 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Iestādi finansē ar Savienības iemaksu (9 365 000 EUR jeb 37,15 %) un dalībvalstu uzraudzības iestāžu iemaksām (15 742 008 EUR jeb 62,45 %)(16);

B.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, kas ir par 0,21 % augstāks nekā 2017. gadā; turklāt norāda to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 85,48 %, kas ir par 2,61 % zemāks nekā 2017. gadā;

2.  norāda, ka Iestādes darba apjoms pastāvīgi mainās un ietver gan regulatīvus uzdevumus, gan Savienības tiesību aktu izpildi un piemērošanu;

Sniegums

3.  norāda, ka katram no trijiem Iestādes uz darbību virzītajiem stratēģiskajiem mērķiem papildus citiem iekšēji izmantotiem rādītājiem ir galvenie snieguma rādītāji (KPI), ar kuriem novērtē tās darbību pievienoto vērtību un budžeta pārvaldības uzlabošanu;

4.  konstatē, ka Iestāde ir sasniegusi savu mērķi attiecībā uz vienpadsmit KPI; atzīst, ka tā bija tuvu tam, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz atlikušajiem diviem KPI, kuru sasniegšanai pietrūka pavisam nedaudz;

5.  norāda, ka lielākā daļa Iestādes plānoto darbu (218 produkti un pakalpojumi) tika paveikti sekmīgi un ka 25 produkti un pakalpojumi nedaudz aizkavējās resursu nepietiekamības, kā arī prasību un prioritāšu izmaiņu dēļ; turklāt norāda, ka tikai trīs darba virzieni netika īstenoti, kā plānots, vai tika īstenoti ar pieļaujamu kavēšanos;

6.  norāda, ka Iestāde pašlaik aizstāj pašreizējo cilvēkresursu e-pārvaldības sistēmu ar sistēmu Sysper, ko nodrošina Komisija; ar bažām norāda uz kavēšanos Sysper 2 īstenošanā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

7.  ar gandarījumu konstatē, ka Iestāde, izmantojot Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju un kopīgus iepirkumus, proaktīvi nosaka efektivitātes un sinerģijas iespējas ar citām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI); atzinīgi vērtē Iestādes prioritāti sadarbībā ar EBI un EVTI izstrādāt kopīgus norādījumus par to, kā prudenciālajā uzraudzībā integrēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskus; stingri mudina Iestādi aktīvi censties panākt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; turklāt aicina Iestādi izpētīt iespējamos veidus, kā tās nespeciālistu pakalpojumus, piemēram, IKT, apvienot ar citām Savienības aģentūrām;

8.  uzsver, ka Iestādei ir ļoti svarīga loma vienota uzraudzības režīma veicināšanā Eiropas finanšu sistēmā, lai Savienībā nodrošinātu finanšu stabilitāti, labāk integrētu, efektīvāku un drošāku finanšu tirgu, kā arī augstu patērētāju aizsardzības līmeni, veicinot taisnīgumu un pārredzamību preču un finanšu pakalpojumu tirgū;

9.  uzsver, ka Iestādes galvenā loma ir veicināt augstas kvalitātes kopējus regulatīvus un uzraudzības standartus un praksi, juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm, uzraudzīt un izvērtēt tās kompetences jomā esošās tirgus norises un sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību;

10.  uzsver, ka atsevišķās dalībvalstīs ir jāveic ciešāka uzraudzība, lai risinātu attiecīgo dalībvalstu apdrošināšanas tirgu ievainojamību un aizsargātu patērētājus no daudznacionālu apdrošināšanas uzņēmumu negodīgas prakses;

11.  uzsver, ka Iestādei būtu jānodrošina, lai visi uzdevumi tiktu īstenoti pilnībā un ievērojot termiņus, vienlaikus ievērojot un pilnībā izmantojot tikai tos uzdevumus un pilnvaras, ko tai uzticējis Parlaments un Padome, un ka Iestāde nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt pārsniegt savas pilnvaras; norāda, ka koncentrēšanās uz Parlamenta un Padomes uzticētajām pilnvarām ļaus resursus izmantot efektīvāk un lietderīgāk;

12.  piekrīt Revīzijas palātas paustajām bažām, ka, izmantojot salīdzinošo izvērtēšanu, valstu uzraudzības iestādēm ir izšķiroša loma Iestādes galvenajā pārvaldes struktūrā, proti, tās var lemt par Iestādes darbības jomu attiecībā uz pašu valsts uzraudzības iestāžu efektivitātes pārbaudi;

Personāla politika

13.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95,54 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 107 no Savienības budžetā apstiprinātajām 112 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 101 apstiprinātu vietu 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Iestādē strādāja arī 33 līgumdarbinieki un 18 norīkotie valstu eksperti;

14.  pauž nožēlu par to, ka vīriešu (seši valdes locekļi) un sieviešu (viens valdes loceklis) pārstāvība valdē nav līdzsvarota; norāda, ka Iestāde ir ziņojusi par salīdzinoši labu dzimumu līdzsvaru 2018. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (pieci vīrieši un trīs sievietes);

15.  norāda, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Iestāde vēl nav pabeigusi pāreju no regulēšanas uz uzraudzību un ka tai būtu jālielina uzraudzības uzdevumiem piešķirtie cilvēkresursi;

Iepirkums

16.  ar bažām norāda, ka Iestāde vienā iepirkuma procedūrā piemēroja piešķiršanas kritērijus, kas ietvēra ārpus konkurences esošus cenu elementus; aicina Iestādi izmantot piešķiršanas kritērijus, kuros galvenokārt ņem vērā konkurētspēju nodrošinošus cenu elementus;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17.  pieņem zināšanai Iestādes jau ieviestos pasākumus un pašreizējos centienus nodrošināt pārredzamību, novērst un pārvaldīt interešu konfliktus un aizsargāt trauksmes cēlējus; pieņem zināšanai to, ka Iestāde savā tīmekļa vietnē publicē reģistru, kurā tiek apkopotas sanāksmes ar ārējām ieinteresētajām personām;

18.  uzsver, ka ir svarīgi, lai visām Savienības aģentūrām un Savienībai kopumā būtu atvērta, efektīva un neatkarīga administrācija; atgādina par interešu konfliktu saistībā ar “virpuļdurvju efekta” situācijām un uzsver, ka šādu jautājumu risināšanai ir vajadzīgs vienots tiesiskais regulējums;

Iekšējā kontrole

19.  norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu par stresa testiem EAAPI, kura rezultātā tika sniegti pieci ieteikumi rīcības plāna uzlabošanai un īstenošanai;

20.  norāda, ka 2018. gadā Iestāde, slēdzot līgumus ar pagaidu darba aģentūrām, nodarbināja 29 pagaidu darbiniekus; atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu 2008/104/EK(17) minētajiem darbiniekiem būtu jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā Iestādes tieši nodarbinātajam personālam; ar bažām norāda, ka līgumos nebija prasības pagaidu darba aģentūrām ievērot minētos darba apstākļus, radot tiesāšanās risku un reputācijas apdraudējumu; tādēļ aicina Iestādi analizēt pagaidu darbinieku darba apstākļus un nodrošināt, ka tie atbilst Savienības un valsts darba tiesībām;

Citi komentāri

21.  norāda, ka sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības Iestādes ieņēmumi, iespējams, vēl vairāk samazināsies; norāda, ka Iestāde ir sniegusi divus atzinumus apdrošinātājiem un valstu uzraudzības iestādēm par pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu pakalpojumu pārtraukumus un līdz minimumam samazinātu risku;

22.  uzsver, ka finanšu sistēmas pienākums ir reaģēt uz ilgtspējas izaicinājumiem un nodrošināt, ka Savienība īsteno saistības, ko tā ir uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā; uzsver Iestādes nozīmīgo lomu attiecībā uz vidisko, sociālo un ar pārvaldību saistīto faktoru iestrādi regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un privāto kapitāla plūsmu izmantošanu un novirzīšanu ilgtspējīgām investīcijām; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai uzraudzītu to, kā finanšu iestāde un kompetentās valsts iestādes minēto sistēmu īsteno;

23.  aicina Iestādi koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

24.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(18).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 108, 22.3.2018., 147. lpp.
(16) OV C 108, 22.3.2018., 149. lpp.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(18) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums ECSEL
PDF 165kWORD 54k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2106(DEC))
P9_TA(2020)0074A9-0045/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0072/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 561/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(7) 71. pantā,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0045/2020),

1.  sniedz kopuzņēmuma ECSEL izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma ECSEL izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2106(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0072/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 561/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(14) 71. pantā,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0045/2020),

1.  apstiprina kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma ECSEL izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2106(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0045/2020),

A.  tā kā 2014. gada 7. jūnijā uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim elektronisko komponentu un sistēmu Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai jomā tika izveidots kopuzņēmums ECSEL (“Kopuzņēmums”) kā kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. panta nozīmē, lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL);

B.  tā kā Kopuzņēmums tika izveidots 2014. gada jūnijā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 561/2014(15), lai aizstātu ARTEMIS kopuzņēmumu un ENIAC kopuzņēmumu un turpinātu to darbu;

C.  tā kā Kopuzņēmuma locekļi ir Savienība, dalībvalstis un — pamatojoties uz brīvprātības principu — asociētās valstis (iesaistītās valstis), kā arī asociācijas kā privāti locekļi (privāti locekļi), kuras pārstāv tās veidojošos uzņēmumus, un citas organizācijas, kas aktīvi darbojas elektronisko komponentu un sistēmu nozarē Savienībā;

D.  tā kā ieguldījumi Kopuzņēmumā, kuri plānoti visam pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības periodam, ir 1 184 874 000 EUR no Savienības, 1 170 000 000 EUR — no iesaistītajām valstīm un 1 657 500 000 EUR — no privātajiem locekļiem,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir konstatēts, ka gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kas atbilst Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2.  norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 194 100 000 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 310 554 000 EUR apmērā; norāda, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 98 % un 65 %;

3.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

4.  norāda, ka 2018. gada beigās Savienība no Septītās pamatprogrammas līdzekļiem bija ieguldījusi 637 600 000 EUR, lai līdzfinansētu kopīgās darbības, un vēl 17 900 000 EUR, lai līdzfinansētu saistītās administratīvās izmaksas; norāda, ka kopējās saistības Septītās pamatprogrammas pamatdarbībām sasniedza 606 000 000 EUR un ar tām saistītie kopējie maksājumi — 529 000 000 EUR; norāda, ka 2018. gadā Septītās pamatprogrammas projektiem pieejamo maksājumu apropriāciju, proti, 98 000 000 EUR, izlietojuma līmenis bija zems — 42 %, kas galvenokārt bija saistīts ar to, ka valstu finansēšanas iestādes novēloti iesniedza projektu beigu sertifikātus attiecībā uz vēl notiekošajām Septītās pamatprogrammas darbībām;

5.  konstatē, ka to maksājumu apmērs, kurus Kopuzņēmuma veicis Septītās pamatprogrammas projektiem, bija 41 000 000 EUR, kas ir 22 % no kopējiem 2018. gadā veiktajiem darbības maksājumiem; turklāt norāda, ka atlikušo kļūdu īpatsvars gada beigās bija 3,36 %;

6.  norāda, ka attiecībā uz Septītās pamatprogrammas darbības maksājumiem Kopuzņēmums joprojām ir atkarīgs no ECSEL iesaistīto valstu finansēšanas iestādēm un tādējādi palielinās ar galīgo maksājumu savlaicīgu veikšanu saistītais risks;

7.  ar satraukumu norāda, ka 2018. gadā iesaistītās valstis, kurām ir jāiegulda vismaz 1 170 000 000 EUR ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītajā Kopuzņēmuma pamatdarbībā, uzņēmās saistības 564 000 000 EUR apmērā un veica maksājumus 178 000 000 EUR apmērā, kas ir 15 % no kopējiem nepieciešamajiem ieguldījumiem; norāda, ka iesaistīto valstu ieguldījuma zemais apmērs ir saistīts ar to, ka dažas iesaistītās valstis savas izmaksas atzīst un ziņo par tām Kopuzņēmumam tikai tad, kad beidzas to atbalstītie “Apvārsnis 2020” projekti; norāda, ka pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” pieejamā budžeta izpildes līmenis bija 100 % saistību apropriācijām un 72 % maksājumu apropriācijām un ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis samazinājās tādēļ, ka 2018. gada decembrī tika saņemts papildu ieguldījums 20 000 000 EUR apmērā;

8.  norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmums lēsa, ka no 1 657 500 000 EUR, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem bija jāiegulda Kopuzņēmuma darbībās, šie locekļi bija veikuši ieguldījumus natūrā 705 400 000 EUR apmērā salīdzinājumā ar Savienības ieguldījumu naudā 512 000 000 EUR apmērā; turklāt norāda, ka nozari pārstāvošo locekļu naudas ieguldījums bija 11 300 000 EUR un ka to ieguldījumi natūrā, par kuriem bija paziņots, bet kuri nebija validēti, bija 694 100 000 EUR;

Sniegums

9.  norāda uz galveno snieguma rādītāju (GSR) izmantošanu pamatdarbības un programmu snieguma mērīšanai un to, ka Kopuzņēmums sadarbojas ar citiem kopuzņēmumiem un savām ieinteresētajām personām, lai noteiktu kopīgus ietekmes GSR un metodiku minēto GSR novērtēšanai;

10.  konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmuma programmai 2018. gadā sasniegtais kopējais piesaistes koeficients, kas aprēķināts, no “Apvārsnis 2020” izmaksām atņemot Savienības finansējumu un izdalot ar Savienības finansējumu, ir 3 un pārsniedz visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto piesaistes koeficienta mērķrādītāju; turklāt norāda, ka kopējais sasniegtais piesaistes koeficients ir 3,3, ja par pamatu ņem valstu izmaksas;

12.  norāda, ka Kopuzņēmums ir centies konsolidēt un attīstīt savas darbības, lai nodrošinātu Kopuzņēmuma veiksmīgu un efektīvu darbību; konstatē, ka 2018. gadā tika izsludināti četri uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kā rezultātā tika atlasīti 13 kopdarbības projekti un divas koordinācijas un atbalsta darbības;

13.  norāda, ka Kopuzņēmums izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus; lai gan priekšlikumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas samazinājās, atlasīto priekšlikumu skaits ir tāds pats kā 2017. gadā;

14.  norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

Personāls

15.  norāda, ka no 31 štatu sarakstā apstiprinātās štata vietas 2018. gadā bija aizpildītas 30: 14 pagaidu darbinieki un 16 līgumdarbinieki; norāda arī to, ka 2018. gadā tika aizpildītas divu administrācijas vadītāju vietas, proti, viena galvenā finanšu speciālista un viena programmu vadītāja vieta;

16.  ņem vērā Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatā iekļauto informāciju par dzimumu līdzsvaru ECSEL projektos, kas liecināja, ka kopējais to sieviešu skaits, kuras iesaistītas 2018. gadā notiekošajos ECSEL projektos un projektos, par kuriem tika ziņots minētajā gadā (īstenošanā kopš 2014., 2015. un 2016. gada), bija 3336 (jeb 18 %) salīdzinājumā ar 14 820 vīriešiem (jeb 82 %); norāda, ka ne visi saņēmējuzņēmumu darbinieki, kas iesaistīti ECSEL projektos, veic pētniecības darbības un ka tikai 16 % pētniecības darbinieku ir sievietes;

Iepirkums

17.  ar dziļu nožēlu norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi ievērojamas nepilnības veidā, kādā ir pārvaldītas administratīvo pakalpojumu iepirkuma procedūras; pēc iepazīšanās ar Kopuzņēmuma atbildēm norāda, ka šīs problēmas risināšanai ir iecelts asistents budžeta, iepirkumu un līgumu jomā;

Iekšējā kontrole

18.  atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir veicis pasākumus ar mērķi novērtēt valstu finansēšanas iestāžu ex post revīziju veikšanu un ir saņēmis valstu finansēšanas iestāžu rakstiskus apstiprinājumus, kuros deklarēts, ka attiecīgās valsts procedūru piemērošana ir sniegusi pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību; atzīmē, ka Revīzijas palātas pārskats norāda uz to, ka attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumiem par ex post revīzijām atbildīgs ir Komisijas Kopējais revīzijas dienests un ka Kopuzņēmuma aprēķinātais atlikušo kļūdu īpatsvars 2018. gada beigās bija 1,15 %;

19.  norāda, ka problēma, ko rada valstu finansēšanas iestāžu izmantoto metožu un procedūru atšķirības, vairs neskar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošanu, jo ex post revīzijas veic vai nu Kopuzņēmums, vai Komisija; norāda, ka saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopējā ex post revīziju plāna noteikumiem Kopuzņēmums no valstu finansēšanas iestādēm ir saņēmis 22 no 27 apstiprinājumiem, un atzīst, ka tie nodrošina pienācīgu tā locekļu finanšu interešu aizsardzību;

20.  konstatē, ka Komisija ir veikusi ARTEMIS kopuzņēmuma un ENIAC kopuzņēmuma galīgo novērtējumu par laikposmu no 2008. līdz 2013. gadam, kā arī saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” strādājošā Kopuzņēmuma starpposma novērtējumu par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam; norāda, ka Kopuzņēmums ir izstrādājis un pieņēmis rīcības plānu, lai īstenotu šajos novērtējumos sniegtos ieteikumus, un ka dažas darbības jau ir sāktas; tomēr lielākā daļa darbību vēl ir jāīsteno 2019. gadā, bet dažas no tām tiek uzskatītas par tādām, kas neietilpst Kopuzņēmuma darbības jomā;

21.  norāda, ka galīgais maksājums par tās pakalpojumu līmeņa vienošanās īstenošanu, kura noslēgta ar vienu no nozari pārstāvošajiem locekļiem par komunikācijas pakalpojumu sniegšanu un pasākumu organizēšanu, tika veikts bez nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem;

22.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību un ierosina šajā izvērtējumā izskatīt, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmēt ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

23.  ar bažām norāda, ka Kopuzņēmums ir konstatējis, ka pirms Kopuzņēmuma izveides ENIAC nebija izrakstījis nozari pārstāvošajam loceklim AENEAS adresētus rēķinus par naudas ieguldījumiem administratīvo izmaksu segšanai vairāk nekā 1 000 000 EUR apmērā; lai atrisinātu šo problēmu, Kopuzņēmums no saviem locekļiem saņēma 1 000 000 EUR kā “nākamo periodu naudas ieguldījumu”; aicina Kopuzņēmumu nekavējoties izdot debetnotu;

Iekšējā revīzija

24.  ņem vērā, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica riska novērtējumu; norāda, ka IAS veica pēcpārbaudi saistībā ar saviem revīzijas ieteikumiem par “Apvārsnis 2020” dotāciju piešķiršanas procesu un ar to saistīto Kopuzņēmuma sniegumu; pieņem zināšanai, ka IAS ir secinājis, ka visi ieteikumi ir pienācīgi īstenoti;

Cilvēkresursu pārvaldība

25.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī Kopuzņēmumam bija 30 darbinieku; norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums aizpildīja divas vakances, proti, vienu administrācijas un finanšu vadītāja vakanci un vienu programmu vadītāja vakanci, kā arī izsludināja vienu norīkota valsts eksperta vakanci;

26.  norāda, ka 2018. gada 6. augustā tika atjaunināta Kopuzņēmuma struktūrshēma, lai pielāgotu organizācijas struktūru prioritātēm un nepieciešamajām speciālajām zināšanām; norāda, ka saistībā ar Civildienesta noteikumiem valde 2018. gada janvārī apstiprināja piecu jaunu īstenošanas noteikumu kopumu.

(1) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.
(6) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.
(13) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15) OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”
PDF 167kWORD 55k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2103(DEC))
P9_TA(2020)0075A9-0046/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2020 – C9-0069/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 557/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0046/2020),

1.  sniedz kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2103(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2020 – C9-0069/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 557/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0046/2020),

1.  apstiprina kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2103(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0046/2020),

A.  tā kā Kopuzņēmums inovatīvu zāļu jomā uzsāktās kopīgās tehnoloģiskās ierosmes īstenošanai (“Kopuzņēmums IMI”) tika izveidots 2007. gada decembrī uz 10 gadu laikposmu, lai būtiski uzlabotu zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu un lai tādējādi ilgtermiņā farmācijas nozarē ražotu iedarbīgākas un drošākas inovatīvas zāles;

B.  tā kā pēc Padomes Regulas (ES) Nr. 557/2014(15) pieņemšanas 2014. gada maijā tika izveidots kopuzņēmums „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (“Kopuzņēmums IMI 2”) ar darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim; tā kā 2014. gada jūnijā tas aizstāja Kopuzņēmumu IMI un turpināja tā darbu, lai pabeigtu Septītās pamatprogrammas pētniecības darbības un uzsāktu jaunu projektu “Apvārsnis 2020” ietvaros;

C.  tā kā Kopuzņēmuma IMI un Kopuzņēmuma IMI 2 dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, un Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija;

D.  tā kā Savienības maksimālais ieguldījums 10 gadu laikā Kopuzņēmumā IMI ir 1 000 000 000 EUR un to nodrošina no Septītās pamatprogrammas budžeta, bet katrs no dibinātājiem veic vienlīdzīgas iemaksas saimniecisko izdevumu segšanai, nepārsniedzot 4 % no Savienības kopējiem ieguldījumiem;

E.  tā kā Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmumā IMI 2 10 gadu laikā ir 1 638 000 000 EUR un to nodrošina no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta, bet locekļiem, izņemot Komisiju, jāsedz 50 % no saimnieciskajiem izdevumiem un būtu jāpiedalās darbības izdevumu segšanā ar skaidru naudu vai natūrā, vai abējādi apmērā, kas līdzvērtīgs Savienības finansiālajam ieguldījumam;

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  atzīmē, ka Revīzijas palāta pārskatā par Kopuzņēmuma IMI 2 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir konstatēts, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma IMI 2 finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2.  ņem vērā Revīzijas palātas atzinumu par Kopuzņēmuma IMI 2 pārskatiem par 2018. gadu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kas norāda, ka tie visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3.  norāda, ka galīgais 2018. gada budžets ietvēra maksājumu apropriācijas 275 600 000 EUR apmērā (2017. gadā — 187 900 000 EUR) un saistību apropriācijas 235 900 000 EUR apmērā (2017. gadā — 206 400 000 EUR); ierēķinot iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas un piešķirtos ieņēmums, kopējais pieejamais saistību budžets bija 485 596 000 EUR (2017. gadā — 322 400 000 EUR) un kopējais pieejamais maksājumu apropriāciju budžets bija 235 963 021 EUR (2017. gadā — 206 400 000 EUR);

4.  atzīmē, ka no ieguldījumiem 1 000 000 000 EUR apmērā, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma IMI darbībās, līdz 2018. gada beigām Kopuzņēmums IMI 2 bija apstiprinājis ieguldījumus natūrā un naudā 655 200 000 EUR apmērā (633 300 000 EUR natūrā un 21 900 000 EUR naudā); norāda, ka Kopuzņēmuma IMI locekļi ir ziņojuši par vēl neapstiprinātiem ieguldījumiem natūrā 80 600 000 EUR apmērā; uzsver, ka attiecīgi 2018. gada beigās nozari pārstāvošo locekļu ieguldījumi natūrā un naudā kopsummā bija 735 800 000 EUR, savukārt Savienības naudas ieguldījumi Kopuzņēmuma IMI 2 darbībās Septītajā pamatprogrammā bija 916 000 000 EUR;

5.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis Septītās pamatprogrammas projektos bija 88 %, kas ir labāk nekā pagājušajā periodā, kad izlietojuma līmenis četrus gadus pēc kārtas bija zemāks par 75 %; turklāt norāda, ka “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija 86 % un ka 2018. gadā administratīvo un pamatdarbības izdevumu segšanai paredzēto saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums bija lielāks nekā 2017. gadā;

6.  norāda, ka no 1 425 000 000 EUR ieguldījumiem natūrā un naudā, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem un asociētajiem partneriem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma IMI 2 darbībās, līdz 2018. gada beigām izpilddirektors bija apstiprinājis 130 500 000 EUR un bija paziņots par vēl 83 900 000 EUR; arī atzīmē, ka izpilddirektors bija apstiprinājis nozari pārstāvošo locekļu naudas ieguldījumus 13 500 000 EUR apmērā; turklāt atzīmē, ka 2018. gada beigās kopējais nozari pārstāvošo locekļu ieguldījums Kopuzņēmuma IMI 2 darbībās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” bija 227 700 000 EUR, savukārt ES naudas ieguldījumi bija 241 900 000 EUR;

7.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI 2 valde pieņēma trīs budžeta grozījumus: 

   a) 2018. gada 12. jūnijā tā nolēma iekļaut no iepriekšējā gada pārnestās summas (209 698 405 EUR saistību apropriācijās un 56 133 212 EUR maksājumu apropriācijās);
   b) 2018. gada 13. jūlijā tā nolēma iekļaut no iepriekšējā gada papildus pārnestās apropriācijas (25 669 EUR saistību apropriācijās un 25 669 EUR maksājumu apropriācijās), kas konkrēti ir Kopuzņēmuma IMI 2 no saņēmējiem 2017. gadā atgūtās summas, kas tika pārnestas uz 2018. gada budžetu; un
   c) 2018. gada 5. decembrī tā nolēma samazināt pamatdarbības maksājumu apropriācijas par 36 332 261 EUR, jo tika samazināts Savienības ieguldījums pamatdarbības izmaksās (34 978 261 EUR) un uz 2019. gadu atlikts Kopuzņēmuma IMI 2 partnera (Bila un Melindas Geitsu fonds) ieguldījums pamatdarbības izmaksās (1 354 000 EUR), kas tika pārnestas uz nākamo gadu;

8.  norāda, ka 2018. gada beigās aplēstās neizmantotās maksājumu apropriācijas pamatdarbības un administratīvo izdevumu segšanai, kuras Kopuzņēmuma IMI 2 direktoru padome apstiprināja pārnešanai uz 2019. gadu, veidoja 30 943 429 EUR; ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka, neraugoties uz stāvokļa uzlabošanos pēc tam, kad Kopuzņēmums IMI 2 veica korektīvus pasākumus, joprojām vērojamas nepilnības attiecībā uz jaunu maksājumu apropriāciju vajadzību plānošanu un uzraudzību;

Sniegums

9.  norāda, ka 2018. gads bija pirmais gads, kad Kopuzņēmums IMI 2 gada darbības pārskatā ziņoja par pārskatītajiem galvenajiem snieguma rādītājiem; atzinīgi vērtē to, ka šis solis ir izrādījies efektīvs uzraudzības līdzeklis, kas ir palielinājis Kopuzņēmuma IMI 2 sasniegumu pārredzamību un tādējādi piesaistījis pilsoniskās sabiedrības locekļu interesi;

10.  norāda, ka saskaņā ar šo darbības pārskatu līdz 2018. gada 31. decembrim ievākto datu analīze liecina, ka Kopuzņēmuma IMI 2 projekti ir aptvēruši gandrīz visas Kopuzņēmuma IMI 2 stratēģiskās pētniecības programmā iekļautās prioritārās jomas (11 no 12);

11.  atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums IMI 2 2018. gadā parakstīja 20 jaunus dotācijas nolīgumus, palielinot kopējo projektu portfeli līdz 119 projektiem (59 Kopuzņēmuma IMI projekti + 60 Kopuzņēmuma IMI 2 projekti);

12.  konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais/ darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma IMI 2 organizatorisko struktūru;

13.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI 2 sviras efekta vērtība bija 0,99;

14.  norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma IMI 2 sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par tā pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi ar īpašu uzsvaru uz to nonākšanu tirgū;

15.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika veiksmīgi uzsākts projekts EBOVAC3, kas paredz veikt klīniskos izmēģinājumus bērniem Sjerraleonē un Gvinejā; turklāt norāda, ka projektā tiek veikts klīnisks pētījums par Kongo Demokrātiskās Republikas veselības aprūpes sniedzējiem, kas palīdz apkarot minētos slimību; ar gandarījumu norāda, ka Kopuzņēmuma IMI 2 Ebola+ projektos gūtās atziņas var piemērot arī attiecībā uz citām jaunām infekcijas slimībām;

16.  aicina Kopuzņēmumu IMI 2 apsvērt iespēju turpmāk pārskatīt finansēto projektu skaitu; turklāt norāda, ka mazāks skaits projektu, kas savukārt būtu lielāki un labi finansēti, būtiski precizētu Kopuzņēmuma IMI 2 darbības jomu un palīdzētu plašākai sabiedrībai gūt labāku priekšstatu par to sniegto labumu;

Personāls un pieņemšana darbā

17.  norāda, ka 2018. gada decembrī Kopuzņēmumā IMI 2 kopumā bija aizpildītas 48 štata vietas (2017. gadā°— 49);

18.  norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmumā IMI 2 bija darbinieki no 15 dalībvalstīm un septiņām dalībvalstīm bija pa vienam darbiniekam; norāda, ka 73 % no 48 darbiniekiem bija sievietes un tikai 27 % — vīrieši;

19.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2018. gadā Kopuzņēmumā IMI 2 bija augsta kadru mainība — vidēji 21 %, kas bija īpaši augsta attiecībā uz līgumdarbiniekiem — 60 %, un ka stāvokli pasliktināja astoņu cilvēku atrašanās ilgstošā slimības atvaļinājumā (2018. gadā bija četri jauni gadījumi), līdz ar to 2018. gadā strādāja tikai puse no Kopuzņēmuma IMI 2 darbiniekiem, kas paaugstināja risku, ka var netikt sasniegti plānotie Kopuzņēmuma IMI 2 darbības mērķi; norādīja, ka personāla trūkumu Kopuzņēmums IMI 2 risināja, nodarbinot pagaidu darba aģentūras darbiniekus, kas 2018. gadā veidoja 9,8 % no visiem darbiniekiem, un ieguldīja resursus, lai, no vienas puses, noturētu labākos darbiniekus, nodrošinot apmācības iespējas un labjutības pasākumus, un, no otras puses, pilnībā nokomplektētu personālu; pauž bažas par to, ka daudzi darbinieki atrodas ilgtermiņa slimības atvaļinājumā un ka daži no šiem gadījumiem var būt saistīti ar izsīkumu un nepietiekamu darba un privātās dzīves līdzsvaru; aicina Kopuzņēmumu IMI 2 būt proaktīvam attiecībā uz minētajiem darbiniekiem, rūpīgi izvērtēt darbinieku darba slodzi un nodrošināt uzdevumu līdzsvarotu sadalījumu;

Iekšējā revīzija

20.  norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) 2018. gada martā izdotajā galīgajā revīzijas ziņojumā par koordināciju ar Kopējo atbalsta centru (CSC) un CSC instrumentu un pakalpojumu īstenošanu Kopuzņēmumā IMI 2 tika secināts, ka Kopuzņēmums IMI 2 ir īstenojis pienācīgas pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras, kas efektīvi un lietderīgi atbalsta koordinācijas darbības ar CSC un CSC instrumentu un pakalpojumu īstenošanu;

21.  norāda, ka IAS revīzijā netika konstatēti būtiski vai ļoti svarīgi risināmi jautājumi un tika sniegti trīs svarīgi ieteikumi; norāda, ka Kopuzņēmums IMI 2 sagatavoja rīcības plānu, kas minēto trīs ieteikumu īstenošanai paredzēja piecus pasākumus, un četri no šiem pasākumiem, kas attiecās uz diviem ieteikumiem, tika īstenoti līdz 2018. gada beigām;

Iekšējās kontroles sistēmas

22.  norāda, ka Kopuzņēmums IMI 2 ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, kas pamatojas uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, jo īpaši attiecībā uz Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem; konstatē, ka Kopuzņēmums IMI 2 veic ex post revīzijas saņēmēju telpās, savukārt par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarāciju ex post revīzijām atbild IAS; norāda, ka ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, par kuru Kopuzņēmums IMI 2 ziņoja 2018. gada beigās, bija 0,87 % Septītajā pamatprogrammā un 0,67 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

23.  norāda, ka 2017. gada decembrī Kopuzņēmuma IMI 2 valde pieņēma Kopuzņēmuma IMI 2 iekšējās kontroles sistēmu, kas ir pielāgota Komisijas kontroles sistēmai; norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI 2 iekšējās kontroles rīcības plāns koncentrējās uz iekšējās kontroles sistēmas jauno principu īstenošanu un pārskatīšanu un iekšējās kontroles vides struktūras attīstību; norāda, ka tika pieņemtas jaunas darbības norādes par kontroles sistēmas efektivitātes nodrošināšanu un mērīšanu;

24.  norāda, ka Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts (BUDG ĢD) veica Kopuzņēmumā IMI 2 izveidoto vietējo finanšu sistēmu ikgadējo novērtēšanu un pārskatīja informāciju par izmaiņām vietējās sistēmās un kontroles vidē, izvērtēja revīzijās un uzraudzības kontrolēs konstatētos iekšējās kontroles trūkumus un pārbaudīja operāciju darījumu izlasi; norāda, ka 2018. gada 13. decembrī BUDG ĢD secināja, ka Kopuzņēmuma IMI 2 iekšējās kontroles sistēmas darbojās kā paredzēts; norāda, ka Kopuzņēmums IMI 2 pabeidza grāmatveža 2018. gada 5. februārī apstiprinātā rīcības plāna īstenošanu, ka BUDG ĢD izvērtēja situāciju attiecībā uz rīcības plāna īstenošanu un ka visi pieci ieteikumi tika slēgti 2019. gada 28. janvārī;

25.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību un lūdz šajā izvērtējumā izskatīt, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmēt ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu.

(1) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.
(6) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.
(13) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15) Padomes Regula (ES) Nr. 557/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.).


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “Shift2Rail
PDF 176kWORD 53k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2105(DEC))
P9_TA(2020)0076A9-0055/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0071/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. jūnija Regulu (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(7) 71. pantā,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0055/2020),

1.  sniedz kopuzņēmuma Shift2Rail izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma Shift2Rail izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2105(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0071/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 209. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 71. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. jūnija Regulu (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(14) 71. pantā,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0055/2020),

1.  apstiprina kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma Shift2Rail izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2105(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0055/2020),

A.  tā kā kopuzņēmums Shift2Rail (“Kopuzņēmums”) ar Regulu (ES) Nr. 642/2014(15) tika izveidots 2014. gada jūnijā uz 10 gadiem;

B.  tā kā dibinātāji ir Eiropas Savienība, ko pārstāv Komisija, un dzelzceļa nozari pārstāvoši partneri (galvenās ieinteresētās personas, tostarp dzelzceļa aprīkojuma ražotāji, dzelzceļa uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un pētniecības centri) un ir saglabāta iespēja citiem tiesību subjektiem piedalīties Kopuzņēmumā kā asociētajiem locekļiem;

C.  tā kā Kopuzņēmuma mērķi ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, padarīt Eiropas dzelzceļa sistēmu pievilcīgāku un konkurētspējīgāku, nodrošināt pāreju no autotransporta uz dzelzceļa transportu un saglabāt Eiropas dzelzceļa nozares vadošo stāvokli pasaules tirgū;

D.  tā kā Kopuzņēmums 2016. gada maijā sāka darboties patstāvīgi,

Vispārīga informācija

1.  norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir konstatēts, ka gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kas atbilst Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3.  norāda, ka Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās ir 450 000 000 EUR un tas jāsedz no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”; norāda, ka nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu resursu ieguldījumam jābūt vismaz 470 000 000 EUR un no šīs summas vismaz 350 000 000 EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma pamatdarbības un administratīvo izmaksu segšanai, bet vismaz 120 000 000 EUR — ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu darbībām;

4.  norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, piemēram, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

5.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; šajā izvērtējumā ir jāizskata, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, tādējādi sekmējot ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

6.  norāda, ka izpildei pieejamais 2018. gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 84 756 000 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 71 890 204 EUR apmērā; uzsver, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 100 % un 82,3 %, kas vērtējams kā zems, īpaši maksājumu apropriāciju gadījumā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija zemāks par plānoto, jo vēl nav pieņemts juridisks lēmums par dalību Kopuzņēmumā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 2. sadaļā (administratīvie izdevumi, kas veido 3 % no Kopuzņēmuma budžeta) bija zems (63,4 %), jo piegādātāji kavējās ar rēķinu sagatavošanu saskaņā ar daudzgadu pamatlīgumiem; norāda arī to, ka lielākā daļa Kopuzņēmuma veikto maksājumu 2018. gadā bija starpposma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kas tika atlasīti 2015. un 2016. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kā arī priekšfinansējuma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kuri atlasīti 2018. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

7.  konstatē, ka no 411 200 000 EUR (kas ietvēra 158 900 000 EUR kā maksimālo Savienības naudas ieguldījumu un nozari pārstāvošo locekļu naudas ieguldījumu Kopuzņēmuma administratīvajos izdevumos 6 500 000 EUR apmērā) līdz 2018. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības 84 756 000 EUR apmērā un veicis maksājumus 59 155 000 EUR apmērā projektu pirmā viļņa īstenošanai; tas liecina, ka saskaņā ar savu daudzgadu darba programmu Kopuzņēmums patlaban ir parakstījis savstarpēji atkarīgus daudzgadu dotāciju nolīgumus un iepirkuma līgumus, kas attiecas uz tā pētniecības un inovāciju programmas īstenošanu 39 % apmērā;

8.  atzinīgi vērtē to, ka no ieguldījuma 350 000 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma pamatdarbības un administratīvo izmaksu segšanai, līdz 2018. gada beigām, t. i., četrus mēnešus pēc tam, kad Kopuzņēmums bija sācis īstenot pirmos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus, nozari pārstāvošie locekļi bija ziņojuši par pamatdarbībai paredzētiem 63 700 000 EUR lieliem ieguldījumiem natūrā un 21 700 000 EUR no šīs summas bija apliecināti; norāda arī to, ka no 120 000 000 EUR, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem bija jāiegulda Kopuzņēmuma papildu darbībās, šie locekļi bija ziņojuši par naudas ieguldījumiem 6 500 000 EUR apmērā citām darbībām, kas nav ietvertas Kopuzņēmuma darba plānā;

9.  konstatē, ka līdz 2018. gada beigām kopējais nozari pārstāvošo locekļu ieguldījums sasniedza 252 300 000 EUR salīdzinājumā ar Savienības naudas ieguldījumu 158 900 000 EUR apmērā;

10.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums parakstīja 17 dotāciju nolīgumus, kuri izrietēja no 2018. gadā izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, un ka minētajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus bija ietvertas pētniecības un inovācijas darbības 152 600 000 EUR vērtībā, paredzot Kopuzņēmuma nodrošinātu līdzfinansējumu ne vairāk kā 77 300 000 EUR apmērā; norāda, ka pārējie locekļi ir piekrituši ierobežot savu pieprasījumu pēc līdzfinansējuma līdz 44,44 % no kopējām projektu izmaksām, kas kopumā ir viszemākais līmenis pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”; ar nožēlu norāda, ka tikai 76 mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) piedalījās 2018. gada uzaicinājumā (2017. gadā — 120) un finansējumam tika atlasīti 40 MVU (2017. gadā — 50 MVU) (21,6 % no visiem finansējumam atlasītajiem dalībniekiem);

Sniegums

11.  norāda, ka projektu rakstura dēļ trešais galveno snieguma rādītāju kopums tiks izstrādāts, pamatojoties uz pirmajiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātiem; turklāt ņem vērā, ka Kopuzņēmums turpināja izstrādāt galveno snieguma rādītāju modeli, lai novērtētu pētniecības un inovācijas darbību ieguldījumu tā regulas īstenošanā; norāda, ka šis darbs joprojām turpinās un pirmie rezultāti valdei tika iesniegti 2018. gada decembrī;

12.  konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

13.  pieņem zināšanai, ka Kopuzņēmums ir palīdzējis nodrošināt nepārtrauktību un radīt dzelzceļa nozares dalībniekiem kopīgu redzējumu par dzelzceļa pētniecību; norāda, ka Kopuzņēmums ir arī palīdzējis veidot uzticēšanos starp dalībniekiem, kuriem citādi nebūtu iespējams apspriest idejas un kopīgas intereses nekomerciālos apstākļos; konstatē, ka dzelzceļa uzņēmumu klātbūtne Kopuzņēmumā laika gaitā būtu jāpalielina;

14.  norāda, ka Kopuzņēmumam būtu jāpalīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras dzelzceļa nozare, galveno uzmanību pievēršot dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju vajadzībām, tostarp dalībvalstīs, kuru teritorijā nav dzelzceļa sistēmas; konstatē, ka šajā nolūkā Kopuzņēmums īsteno programmu Shift2Rail un pētniecības un inovācijas pasākumus Eiropas dzelzceļa nozarē, sadarbojoties ieinteresētajām personām un dalībvalstīm; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādu konkrētu pasākumu veicināšanai, kuri paredzēti, lai novērstu atlikušos tehniskos šķēršļus, kas traucē uzlabot sadarbspēju, un darbībām, ar kurām tiek atbalstīts integrētāks, efektīvāks un drošāks Savienības dzelzceļa tirgus, kā galīgo mērķi izvirzot vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu;

15.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums izsludināja tikai tā locekļiem paredzētu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai, kura finansējuma shēma paredzēja fiksētas summas izmaksu; tomēr dotāciju novērtēšanas posmā iesaistītie finanšu eksperti finanšu priekšlikumos atklāja vairākas būtiskas novirzes; Kopuzņēmums izmantoja dotāciju sagatavošanas posmu, lai analizētu saņēmēju paskaidrojumus par šīm novirzēm un pamatotos gadījumos koriģētu fiksēto summu; aicina Kopuzņēmumu turpināt uzlabot finanšu datus tā līdzekļu saņēmēju datubāzē un novērtējuma kopsavilkuma ziņojumā izklāstīt finanšu ekspertu svarīgākos komentārus; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka visu Komisijas Lēmuma C(2017)7151(16) juridisko un finansiālo aspektu ievērošana ir rūpīgi pārbaudīta un ka kredītrīkotājs ir nodrošinājis, ka visi tehniskie un finansiālie ekspertu komentāri ir pienācīgi ņemti vērā; turklāt, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, process kopumā tiks vēl vairāk uzlabots 2019. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

16.  norāda, ka saskaņā ar Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatu galvenie darbības rādītāji attiecībā uz dzimumu līdzsvaru minētajā gadā liecina par ļoti zemu sieviešu īpatsvaru valdē — tikai 15 %, savukārt sieviešu īpatsvars Kopuzņēmuma pārstāvju vidū bija 34 %, bet Zinātniskajā komitejā — 40 %;

Darbinieku atlase un pieņemšana darbā

17.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums pieņēma darbā divus norīkotus valsts ekspertus saskaņā ar štatu sarakstu un ar budžeta lēmējinstitūciju piekrišanu pieņēma darbā vēl trešo uz vienu gadu norīkotu ekspertu, lai aizstātu vienu programmas vadītāju;

18.  norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmumam bija 22 no štatu sarakstā paredzētajiem 23 darbiniekiem;

Iekšējā kontrole

19.  norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, kuru pamatā ir finanšu un pamatdarbības dokumentu pārbaudes, un ka Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta Kopējais revīzijas dienests (“Kopējais revīzijas dienests”) ir atbildīgs par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarāciju ex post revīziju; turklāt norāda, ka situācija 2018. gada beigās liecināja, ka vissvarīgākie iekšējās kontroles standarti lielā mērā ir īstenoti un tikai daži pasākumi vēl jāpabeidz 2019. gadā, jo īpaši galveno snieguma rādītāju modeļa pārskatīšana;

20.  pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju atlikušo kļūdu īpatsvars pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” bija 0,97 %, kas ir zem būtiskuma sliekšņa; ņem vērā, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmums varēja balstīt kļūdu īpatsvara aprēķinu uz četriem ex post revīzijas ziņojumiem, no kuriem viens attiecās uz riskā balstītu revīziju un trīs — uz Kopuzņēmuma reprezentatīvo izlasi;

21.  pieņem zināšanai, ka Iekšējās revīzijas dienests pilda Kopuzņēmuma iekšējā revidenta funkcijas un šajā sakarībā netieši atskaitās valdei un izpilddirektoram; norāda, ka saskaņā ar pirmās revīzijas uzdevumu tika noteikts Kopuzņēmuma riska profils ar mērķi izstrādāt iekšējās revīzijas darba plānu trim gadiem; konstatē, ka Iekšējās revīzijas dienesta stratēģiskais iekšējās revīzijas plāns 2017.–2019. gadam tika iesniegts 2017. gada jūnijā; turklāt saskaņā ar šo revīzijas plānu Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā veica ierobežotu pārbaudi par iekšējās kontroles standartu ievērošanu; ar gandarījumu konstatē, ka no pieciem vadībai adresētajiem ieteikumiem attiecībā uz konstatēto trūkumu novēršanu, kuri vēl nebija pilnībā īstenoti, tikai vienam 2019. gadā vēl bija jāveic īstenošanas darbības;

22.  ar nožēlu norāda, ka 2017. gada beigās Komisijas kopējiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem vēl nebija pabeigti specifiski atjauninājumi, kas nepieciešami, lai apstrādātu Kopuzņēmumam piešķirtos ieguldījumus natūrā; tomēr norāda, ka ieguldījumus natūrā 2018. gadā bija validējis izpilddirektors;

23.  konstatē, ka Komisija ir veikusi Kopuzņēmuma saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īstenotās pamatdarbības starpposma novērtējumu par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam; norāda, ka ir ticis sagatavots rīcības plāns, ko valde ir pieņēmusi 2018. gada jūnijā; ņem vērā, ka ne visi starpposma novērtējumā izteiktie ieteikumi tiks īstenoti pašreizējās finanšu shēmas programmas ietvaros; tomēr norāda, ka dažas rīcības plānā iekļautās darbības jau ir sāktas, bet citas paredzēts īstenot līdz 2020. gadam;

Citi jautājumi

24.  uzsver Kopuzņēmuma un Savienības Dzelzceļu aģentūras (ERA) sadarbības nozīmību; pieņem zināšanai ERA iesaistīšanu Kopuzņēmuma valdes sanāksmēs un grupās, kuras izstrādāja daudzgadu rīcības plānu; norāda, ka Kopuzņēmums izvērtēja ERA iesniegtos pētniecības un inovācijas pieprasījumus, lai izvairītos no darbību pārklāšanās un maksimāli palielinātu publiskā finansējuma izmantošanas efektivitāti;

25.  norāda, ka 2018. gadā viens asociētais loceklis kļuva par dibinātājam pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, kā rezultātā palielinājās dibinātāja pārstāvība valdē; konstatē, ka Kopuzņēmuma pašreizējā tiesiskā regulējuma noteikumi nepietiekami reglamentē uzņēmumu pārņemšanu starp nozari pārstāvošajiem Kopuzņēmuma locekļiem un ietekmi, ko tas varētu atstāt uz locekļu līdzsvarotu pārstāvību valdē; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, proti, to, ka Kopuzņēmumā ieviestais tiesiskais regulējums neļauj palielināt dibinātāja ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu un vispārējo pārvaldību; norāda, ka regulējuma grozīšanas gadījumā Revīzijas palātas konstatējums tiks ņemts vērā;

26.  norāda, ka Kopuzņēmuma starpposma novērtējums tika pabeigts tā tiesiskajā regulējumā noteiktajā termiņā; ar nožēlu norāda, ka tas nespēja panākt labāko pievienoto vērtību Kopuzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tik agrīnā tā darbības posmā; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka novērtēšana ir notikusi Kopuzņēmuma pastāvēšanas sākumā, bet tās veikšana bija prasīta Kopuzņēmuma regulā un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

27.  konstatē, ka darbinieku mainības rādītājus pēdējos divos gados pilnībā ir noteikusi līgumdarbinieku mainība; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Kopuzņēmums veicis šīs situācijas risināšanas nolūkā; norāda, ka Kopuzņēmums izmantoja no darba aģentūrām piesaistītu darbinieku pakalpojumus un šie darbinieki veidoja aptuveni 17 % no tā kopējā darbinieku skaita; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka galvenie šīs situācijas cēloņi izriet no štatu saraksta pašreizējās struktūras, kas Kopuzņēmumam neļauj piedāvāt tikpat izdevīgus līguma nosacījumus, kādus piedāvā citas struktūras un iestādes; norāda, ka ir ieviesti nesaistoši pasākumi augstās darbinieku mainības mazināšanai; aicina Komisiju sekot līdzi šī jautājuma risināšanai;

Transports un tūrisms

28.  uzsver, ka Kopuzņēmuma mērķi ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu un palielināt Savienības dzelzceļa sistēmas pievilcību un konkurētspēju; norāda, ka dzelzceļa transportam būs svarīga nozīme turpmākajās Savienības darbībās ar mērķi veicināt pāreju uz mazemisiju mobilitāti un novērst negatīvo ārējo ietekmi; uzsver, ka ir jāpiešķir Kopuzņēmumam finansējums, materiālie resursi un cilvēkresursi, kas tam vajadzīgi, lai sasniegtu šos pamatmērķus un sniegtu ieguldījumu reālā modālā pārejā;

29.  norāda, ka Kopuzņēmums ir publiskā un privātā sektora partnerība, kas izveidota 2014. gadā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros; norāda, ka programmu Shift2Rail kopīgi finansē no Savienības ieguldījumiem (izmantojot Kopuzņēmuma darbības budžetu) un pārējo locekļu, t. i., astoņu dibinātāju (neskaitot ES) un deviņpadsmit asociēto locekļu, ieguldījumiem natūrā;

30.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums ir pavirzījies uz priekšu savu mērķu sasniegšanā, īstenojot programmu Shift2Rail un nodrošinot efektīvu un lietderīgu pareizu finanšu pārvaldību; norāda, ka 2018. gadā tika īstenotas iepriekšējos gados uzsāktas pētniecības un inovācijas darbības, kuras tagad labi virzās uz priekšu un lielākoties tiek īstenotas strauji; norāda, ka jauns pētniecības un inovācijas darbību vilnis (2018. gada uzaicinājums) sākās gada beigās; norāda, ka tiek lēsts, ka 2018. gadā īstenoto darbību kopējās projektu izmaksas būs 83 400 000 EUR;

31.  uzsver, ka ir jāpalielina dzelzceļa pievilcība pārvadātājiem un pasažieriem, lai panāktu ilgtspējīgu pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu, un norāda, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši svarīgi dzelzceļa nozares panākumiem un ka Kopuzņēmumam ir būtiska loma, padarot dzelzceļu lētāku, efektīvāku un pievilcīgāku;

32.  uzsver, ka pārmijas, tostarp bojātas pārmijas, vien izmaksā 25–30 % no visas dzelzceļa tīkla uzturēšanas summas un veido ievērojamu daļu no infrastruktūras izmaksām; atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma centienus palielināt sistēmas uzticamību un samazināt izmaksas;

33.  atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma mērķus uz pusi samazināt dzelzceļa sistēmas dzīves cikla izmaksas, divkāršot jaudu un uzlabot uzticamību un punktualitāti par 50 %; prasa nodrošināt, lai Kopuzņēmums varētu neierobežoti rīkoties ar šo mērķu sasniegšanai vajadzīgajiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem;

34.  atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma centienus ieviest automātisko vilciena vadības sistēmu (ATO); brīdina, ka autotransporta nozarē automatizācija ir vairāk attīstīta;

35.  atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma lēmumu ierosināt valdei 2018. gada darba programmas ietvaros pieņemt fiksētas summas dotāciju, kas vēlāk tika īstenots ar šim mērķim paredzēta izmēģinājuma projekta palīdzību tajā 2018. gada uzaicinājuma daļā, kas paredzēta locekļiem;

36.  uzskata — lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa un Kopuzņēmuma vispārējās pārvaldības juridisko skaidrību, ir ārkārtīgi svarīgi precizēt Kopuzņēmuma tiesisko regulējumu attiecībā uz uzņēmumu pārņemšanu starp tā nozari pārstāvošajiem locekļiem un šādu pārņemšanu ietekmi uz dalību valdē; tādēļ aicina Padomi risināt šo jautājumu, iespējams, grozot Padomes Regulu (ES) Nr. 642/20141;

37.  norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums uzsāka 14 reprezentatīvas revīzijas attiecībā uz datu kopu un vienu uz risku balstītu revīziju (papildus 15 reprezentatīvajām revīzijām un vienai uz risku balstītai revīzijai, kas tika sāktas 2017. gadā), tādējādi nodrošinot, ka Kopuzņēmumā veiktās revīzijas tieši aptver 4 660 000 EUR; norāda, ka kopējais atklāto kļūdu īpatsvars trijās reprezentatīvajās revīzijās un uz risku balstītajā revīzijā, kas tika pabeigtas līdz 2018. gada 31. decembrim, ir 0,94 % vidējā aritmētiskā rādītāja izteiksmē un 1,19 % — vidējā svērtā rādītāja izteiksmē; norāda, ka visi citi kļūdu īpatsvari (reprezentatīvais un atlikušais), lai gan to tvērums ir ierobežots, arī ir zem noteiktā 2 % sliekšņa;

38.  atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināta Kopuzņēmuma krāpšanas apkarošanas stratēģijas 2017.–2020. gadam īstenošana un ka, ievērojot šo stratēģiju, nav bijis nepieciešams veikt ciešu uzraudzību saistībā ar augsta krāpšanas riska iespējamību un nevienu lietu nav nācies nosūtīt OLAF izmeklēšanai.

(1) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 426, 18.12.2019., 57. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.
(6) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 426, 18.12.2019., 57. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.
(13) OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14) OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15) Padomes 2014. gada 16. jūnija Regula (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail (OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.).
(16) Komisijas 2017. gada 27. oktobra Lēmums C(2017)7151 par atļauju izmantot atlīdzinājumu, pamatojoties uz fiksētu summu attiecināmām izmaksām par darbībām atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas daļai un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai 2014.–2018. gadam.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra
PDF 159kWORD 52k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2070(DEC))
P9_TA(2020)0077A9-0064/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0037/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu(5), un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(7) 70. pantā, un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0064/2020),

1.  sniedz Eiropas Vides aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2070(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0037/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu(12), un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(14) 70. pantā, un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0064/2020),

1.  apstiprina Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2070(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0064/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 65 800 176,52 EUR, t. i., par 6,57 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta (65,45 %) un iemaksām saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, proti, ar Copernicus un Eiropas cilvēku biomonitoringa programmām (34,55 %)(16);

B.  tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,96 %, kas ir nedaudz — par 0,01 % — zemāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 91,06 %, t. i., par 2,03 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju ir panākts ievērojams progress, koplietojot resursus attiecībā uz uzdevumiem, kas pārklājas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības; norāda arī, ka Aģentūra kopā ar citām ar zinātni saistītām aģentūrām, tostarp Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, ir strādājusi ar jautājumiem, kas saistīti ar cilvēka veselību; atzinīgi vērtē to, ka pieaug interese par Aģentūras sniegto informāciju un datiem; uzskata, ka vides informācijas izplatīšana ir ļoti svarīga, ņemot vērā Komisijas jauno politiku un klimata pārmaiņu radītos draudus;

3.  norāda, ka Aģentūra ir sasniegusi savus 2018. gada mērķus, kas minēti Aģentūras gada darba programmā, un ir nodrošinājusi Eiropas lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem piekļuvi savlaicīgai un būtiskai informācijai: aģentūras tīmekļvietnes lietotāju skaits 2018. gadā palielinājās par 500 000 (+17 %), kopumā sasniedzot 3,45 miljonus lietotāju un reģistrējot 10,7 miljonus lapu skatījumu (+15 %);

4.  mudina Aģentūru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

5.  atgādina, ka Aģentūra sniedz pamatotu un neatkarīgu informāciju par vidi; atzinīgi vērtē Aģentūras 2018. gadā darba rezultātu kvalitāti, piemēram, ziņojumus par gaisa kvalitāti Eiropā, par dzīvsudrabu Eiropas vidē un par aprites ekonomiku; uzsver, ka joprojām ir grūti iegūt skaidru un uzticamu informāciju par dažām Savienības ekonomikas nozarēm un tas liedz Aģentūrai veikt pilnīgu analīzi par Savienības vides stāvokli;

6.  norāda uz Aģentūras svarīgo lomu kvalitatīvu datu sniegšanā par mūsu vides stāvokli, kas kļūst arvien svarīgāk, ņemot vērā milzīgo izaicinājumu, ar ko Savienība saskaras, risinot klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, un tās lomu atbilžu rašanā ar Eiropas zaļā kursa starpniecību; atzinīgi vērtē to, ka iestādes uzklausa Aģentūras viedokli, un iesaka Aģentūras zinātniskajai komitejai uzņemties galveno lomu Komisijas konsultēšanā;

7.  mudina Aģentūru sadarboties ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai labāk novērtētu cilvēka darbības ietekmi uz vidi;

8.  atgādina, ka Aģentūra 2018. gadā sāka darbu pie enerģētikas savienības pārvaldības un vides ziņošanas racionalizēšanas;

9.  pauž nožēlu, ka vairāki apstākļi, tostarp ierobežoti IT un personāla resursi, 2018. gadā liedza pilnībā īstenot dažas darbības; ar bažām norāda uz valdes paziņojumu, ka Aģentūras spēja pienācīgi reaģēt uz politikas attīstību būs atkarīga no tā, vai tiks piešķirtie lielāki pamatresursi, vai arī Aģentūrai nāksies samazināt pašreizējo galveno uzdevumu skaitu vai arī dažus no tiem pārtraukt;

10.  ņem vērā secinājumus, pie kādiem nonāca Komisija, vērtējot Aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla (Eionet) darbu;

11.  uzsver, ka Aģentūras mērķi ir Eiropas mēroga mērķi, un tādēļ tai ir cieši jāsadarbojas ar trešām valstīm, kas atrodas Eiropā.

12.  norāda, ka 2018. gadā veiktās valdes un biroja darbības iekšējās pārskatīšanas rezultāti tiks īstenoti 2019. gadā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Personāla politika

13.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,39 % no Iestādes štata vietām un ka bija aizpildītas 3 ierēdņu un 119 pagaidu darbinieku vietas no 124 vietām, kas bija apstiprinātas saskaņā ar Savienības budžetu (salīdzinājumam — 2017. gadā bija apstiprinātas 127 vietas); norāda, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 63 līgumdarbinieki un 19 norīkotie valstu eksperti;

14.  norāda uz dzimumu nelīdzsvarotību, par ko ziņots 2018. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (septiņi vīrieši un divas sievietes), un labo līdzsvaru, kas panākts valdē (15 vīrieši un 17 sievietes);

15.  ar bažām konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūrai nav mūsdienīgas politikas attiecībā uz sensitīvām amata vietām; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka Aģentūra pēc 2009. gada ir veikusi sensitīvo štata vietu inventarizāciju, kas pašlaik tiek pārskatīta, lai atspoguļotu izmaiņas pēc Aģentūras reorganizācijas 2018. gada septembrī; aicina Aģentūru bez kavēšanās pieņemt un īstenot sensitīvo amatu politiku;

16.  atbalsta Revīzijas palātas ierosinājumu publicēt paziņojumus par vakancēm arī Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļvietnē, lai palielinātu publicitāti; ar izpratni pieņem Aģentūras atbildē minēto problēmu saistībā ar tulkošanas izmaksām, ko radītu šāda publicēšana; norāda, ka Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm ES aģentūru tīkla tīmekļvietnē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai palielinātu publicitāti;

Iepirkums

17.  pauž nožēlu par to, ka pēc 1,4 miljonu EUR līguma izbeigšanas darbuzņēmēja neapmierinoša snieguma dēļ Aģentūra dažus mēnešus vēlāk parakstīja jaunu “kaskādes” līgumu par 2 miljoniem EUR ar to pašu darbuzņēmēju par tāda paša veida pakalpojumiem, neiekļaujot tehniskajās specifikācijās elementus, kas neitralizētu līdzīgu problēmu atkārtošanās risku saistībā ar jauno līgumu; uzskata, ka līgumu slēgšana šādā veidā rada nopietnas bažas par aģentūras pareizu finanšu pārvaldību; aicina Aģentūru piešķirt līgumslēgšanas tiesības tikai tad, ja ir sagaidāma apmierinoša līguma izpilde; aicina Aģentūru ziņot Revīzijas palātai un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šī darbuzņēmēja sniegumu;

18.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ar bažām konstatē, ka attiecībā uz Copernicus vietējās zemes novērošanas pakalpojumu sniegšanu Aģentūra noslēdza pakalpojumu līgumu par summu, kas pārsniedz pamatlīguma maksimālo apjomu, bet nenoformēja to oficiāli ar līguma grozījumu; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka tā uzskata, ka budžeta maksimālais apjoms tika palielināts saskaņā ar Komisijas norādēm; tomēr aicina Aģentūru oficiāli noformēt līguma izmaiņas tikai saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

19.  pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un centienus, kas pašlaik tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību; pauž bažas par to, ka Aģentūra nav ieviesusi interešu konflikta deklarāciju sistēmu attiecībā uz iekšējiem ekspertiem;

20.  uzsver, ka valdes locekļu CV un interešu deklarāciju publicēšanai vajadzētu būt obligātai;

Citi komentāri

21.  norāda uz Aģentūras centieniem nodrošināt rentablu un videi draudzīgu darba vietu un samazināt un kompensēt CO2 emisijas telpu un pārvietošanās jomā;

22.  aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

23.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 416, 15.11.2018., 1. lpp.
(16) OV C 416, 15.11.2018., 3. lpp.
(17) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra
PDF 169kWORD 56k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2081(DEC))
P9_TA(2020)0078A9-0061/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0048/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004(5), un jo īpaši tās 65. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0061/2020),

1.  sniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2081(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0048/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004(12), un jo īpaši tās 65. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0061/2020),

1.  apstiprina Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2081(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0061/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 28 793 243 EUR, t. i., par 6,31 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,98 %, kas ir nedaudz — par 0,02 % — zemāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 88,96 %, t. i., par 1,66 % augstāks nekā 2017. gadā;

2.  norāda uz Aģentūras lomu Eiropas dzelzceļa sistēmas drošības un savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā un dzelzceļa konkurētspējas ar citiem transporta veidiem uzlabošanā, mazinot administratīvos un tehniskos šķēršļus, stimulējot ienākšanu tirgū, nodrošinot nediskriminēšanu, efektīvāk izlietojot publiskos līdzekļus sabiedriskiem dzelzceļa transporta pakalpojumiem un labāk pārvaldot infrastruktūru; atbalsta Komisijas redzējumu, ar kuru saskaņā Eiropas dzelzceļa sistēmai ir pasaulē augstākie drošības rādītāji;

3.  atzinīgi vērtē Aģentūras lomu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izstrādes, testēšanas un īstenošanas pēcpārbaudē, kā arī konkrēto ERTMS projektu vērtēšanā; turklāt atzīmē, ka ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete ietver tehnisku pīlāru, kas pastiprina Aģentūras lomu, ieviešot jaunus uzdevumus, lai nodrošinātu ES satvara vienotu īstenošanu; uzsver — tā kā paplašinās Aģentūras pienākumi, tai jāpiešķir nepieciešamie finanšu un materiālie resursi, kā arī cilvēkresursi jauno un papildu uzdevumu efektīvai un rezultatīvai veikšanai;

4.  atgādina, ka ERTMS ir izšķiroša nozīme vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē; tādēļ uzsver, ka ERTMS izstrādes un ieviešanas optimizēta koordinēšana, kas visā Eiropā nodrošina vienotu, pārredzamu, stabilu, cenu ziņā pieejamu un savstarpēji izmantojamu ERTMS, ir ārkārtīgi svarīga prioritāte;

5.  norāda, ka saskaņā ar paplašinātajām pilnvarām, kas paredzētas Aģentūras jaunajā regulā, tā 2019. gadā sāks iekasēt nodevas un maksas par darbībām, kas saistītas ar sertifikāciju, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašās vajadzības; norāda, ka saskaņā ar jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/796 nodevas un maksas ir Aģentūras piešķirtie ieņēmumi; norāda, ka ir nepieciešami daži grozījumi Aģentūras Finanšu noteikumu īstenošanas noteikumos, un atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi tā šajā nolūkā ir iesniegusi Komisijai atkāpes pieprasījumu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs jaunās sistēmas īstenošanu;

6.  aicina Aģentūru sertifikācijas procesā ņemt vērā MVU īpašās vajadzības, jo īpaši samazinot to administratīvo un finansiālo slogu;

Sniegums

7.  atzīmē, ka Aģentūra savās pamatdarbības jomās kā galvenos snieguma rādītājus (KPI) izmanto dzelzceļa rādītāju kopumu, lai novērtētu savu darbību pievienoto vērtību, un citus rādītājus, lai uzlabotu savu budžeta pārvaldību;

8.  mudina Aģentūru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

9.  atzīst, ka Aģentūra ir pietiekamā mērā sasniegusi savus galvenos snieguma rādītājus un mērķus attiecībā uz rezultātiem, pilnībā pabeidzot sākotnējās darbības pēc ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes stāšanās spēkā; norāda, ka Aģentūra ir sasniegusi savu mērķi panākt to, lai savlaicīgi tiktu izdoti 95 % ziņojumu, ieteikumu un atzinumu; norāda, ka Aģentūra nav sasniegusi mērķi panākt 90 % no visiem rezultātiem, izmantojot finanšu un cilvēkresursu plānošanu, un tikai 79,75 % ir klasificēti kā pilnībā sasniegti;

10.  atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgo sadarbību ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi grāmatvedības pakalpojumu koplietošanas jomā; prasa Aģentūrai izvērtēt iespējas, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības; mudina Aģentūru aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; mudina Aģentūru izvērtēt iespēju dažās ar ekspertiem nesaistītās, tehniskās un administratīvās jomās kopīgi izmantot personālu, īpašu uzmanību pievēršot sadarbības attīstīšanai ar Parīzes Drošības izpētes institūtu;

11.  mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

12.   norāda, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noteiktais mērķis — vienota Eiropas dzelzceļa tirgus izveide — nav sasniegts; aicina Aģentūru koncentrēt savus centienus un publikācijas šajā jomā;

13.  norāda, ka satiksmes novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu varēs panākt tikai tad, ja būs izveidota konkurētspējīga Eiropas dzelzceļa telpa; aicina Aģentūru izstrādāt pasākumu kopumu, ar ko tiktu nodrošināts, ka dzelzceļa transportu nākotnē ir iespējams integrēt modernās loģistikas ķēdēs;

14.  norāda, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši svarīgi dzelzceļa nozares nākotnei un ka ir jānodrošina Aģentūrai nepieciešamie finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tā spētu tikt galā ar sagaidāmajiem izaicinājumiem;

15.  norāda, ka Revīzijas palātas izmantotās indikatīvās robežvērtības budžeta izpildes novērtēšanai pārnesto apropriāciju līmenī ir sasniegtas attiecībā uz 1. sadaļu (personāls — 10 %) un 2. sadaļu (administratīvie izdevumi — 20 %); ar nožēlu norāda, ka attiecībā uz 3. sadaļu minētā indikatīvā robežvērtība (darbības izdevumi — 30 %) nav sasniegta;

16.  norāda, ka ikgadējās salīdzinošās novērtēšanas rezultāti attiecībā uz personālu ir līdzīgi 2017. gada rezultātiem, proti, administratīvos uzdevumus veic 18,4 % darbinieku (2017. gadā — 18,18 %), pamatdarbības uzdevumus — 69,7 % darbinieku (70,16 %) un kontroles un finanšu pienākumus — 11,90 % darbinieku (11,67 %);

17.  atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpinājusi centienus sagatavoties saviem jaunajiem uzdevumiem, kas noteikti ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē, un ka 2019. gada jūnijā tā kļuva par ES iestādi, kas ir atbildīga par atļauju izsniegšanu dzelzceļa ritošā sastāva laišanai tirgū, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem izsniedzamajiem vienotajiem drošības sertifikātiem un ERTMS stacionāro lauka iekārtu apstiprināšanu; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir savlaicīgi pieņemti visi juridiskie teksti un valdes lēmumi un ka Aģentūra ir publicējusi rokasgrāmatu par pieteikšanos dzelzceļa transportlīdzekļu atļauju saņemšanai; atzinīgi vērtē pārējos pasākumus, ko Aģentūra veikusi, lai sagatavotos jaunajiem uzdevumiem (aktīva mijiedarbība ar ieinteresētajām personām, pieredzes gūšanai veiktie izmēģinājumi un “ēnas darbības režīma” ieviešana, valstu drošības iestāžu pārraudzības izmēģinājumi); atzinīgi vērtē “vienas pieturas aģentūras” izveidi;

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir sākusi saskaņot vairāk nekā 14 000 noteikumus, kas valstīs ir spēkā dzelzceļa nozarē;

   a) pauž nožēlu par to, ka atšķirībā no aviācijas un autotransporta nozarēm dzelzceļa nozare vēl ne tuvu nav saskaņota;
   b) aicina Aģentūru darīt daudz vairāk, lai izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu;

18.  norāda, ka Aģentūrai ir būtiska loma birokrātisko šķēršļu samazināšanā pārrobežu dzelzceļa transporta jomā;

19.  norāda, ka gan attiecībā uz infrastruktūru, gan ritošo sastāvu ir panākts pārāk mazs progress, Eiropā ieviešot ERTMS nepieciešamo aprīkojumu, un aicina Aģentūru ierosināt pasākumus, lai padarītu šo procesu ātrāku;

20.  pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā tikušas reģistrētas 37 neatbilstības, tostarp 18 neatbilstības, kurām bija finansiāla ietekme (4 no tām — virs 15 000 EUR); prasa Aģentūrai turpināt centienus uzlabot pārvaldību, kā arī iepirkuma procedūras;

21.  norāda, ka Aģentūra ir ierosinājusi pārskatīt labas administratīvās prakses regulējumu; prasa Aģentūrai nākamajā gada pārskatā ziņot par šī regulējuma turpmāko attīstību; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpināja apmācību ētikas un krāpšanas apkarošanas jautājumos; atzinīgi vērtē to, ka OLAF nav ziņots par gadījumiem, kuros pastāvētu aizdomas par krāpšanu; norāda, ka attiecībā uz gadījumu, par kuru tika ziņots 2017. gadā, joprojām notiek izmeklēšana;

22.  atzinīgi vērtē to, ka sekmīgi pabeigta ISO 9001 atbilstības revīzija;

Personāla politika

23.  atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 89,19 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 132 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 148 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 139 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); pieņem zināšanai, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 31 līgumdarbinieks un 2 norīkotie valstu eksperti;

24.  ar bažām norāda uz nevienlīdzīgo dzimumu līdzsvaru, par ko 2018. gadā ziņots attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (5 vīrieši un 1 sieviete) un valdi (40 vīrieši un 15 sievietes);

25.  norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un aizskarošas izturēšanās novēršanu, tiek veicināta konfidenciālu konsultantu darbība un darbinieki tiek mudināti ar viņiem apspriest problemātiskos jautājumus; norāda, ka tika ziņots par vienu iespējamu aizskarošas izturēšanās gadījumu, taču neviens gadījums nav ticis izmeklēts vai nodots tiesai;

Iepirkums

26.  ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto informāciju par to, ka Aģentūra nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus, sistemātiski salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatdarbuzņēmējam par programmatūras licenču iegādi; pieņem zināšanai, ka Aģentūra piemēroja Komisijas pamatlīgumu, un gaida jauno pamatlīgumu, kurā būs paredzēta konkursa atsākšana; aicina Aģentūru pielāgot ex ante pārbaudes, ko piemēro atbilstoši šādiem līgumiem veiktiem maksājumiem, un nodrošināt, ka visos iepirkumos piemēro konkursa procedūru;

27.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Aģentūra, grozot tiešo līgumu par konferences organizēšanu, nolēma slēgt līgumus un maksāt atsevišķi par visiem saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi mākslīgi sadalot līgumu un līdz ar to padarot līgumu un visus saistītos maksājumus par nelikumīgiem; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka tā plāno sagatavot darba uzdevumus, lai parakstītu pamatlīgumu par pasākumu organizēšanu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

28.  norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē ir publicējusi valdes locekļu un darbinieku interešu konfliktu deklarācijas un valdes locekļu un daļas vadošo darbinieku CV; atzinīgi vērtē to, ka kopš 2019. gada jūnija visiem Aģentūras augstākā līmeņa vadītājiem un darbiniekiem katru gadu ir jāparaksta interešu konflikta deklarācija;

29.  norāda, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju ieviestā labas administratīvās prakses sistēma ietver stingrus pasākumus interešu konfliktu pārvaldībai attiecībā uz personām, kas iesaistītas ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē paredzēto jauno uzdevumu izpildē; turklāt norāda, ka minētās sistēmas sakarā ir nācies saskarties ar praktiskām grūtībām un tādēļ par to ir iesniegts pārskatīts priekšlikums; norāda, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai joprojām izmeklē 2017. gadā iesniegto lietu par aizdomām par krāpšanu; norāda, ka kopš tā laika nav ziņots par citiem gadījumiem, kad būtu aizdomas par krāpšanu; mudina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs izmeklēšanas rezultātiem;

30.  norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi pamatnostādnes par trauksmes celšanu, kas tika publicētas 2018. gada 21. novembrī;

Iekšējā kontrole

31.  norāda, ka pēc Aģentūras reorganizācijas grāmatvedis ir administratīvi tieši saistīts ar izpilddirektoru un vairs nav atbildīgs par finanšu un iepirkumu darbinieku komandu;

32.  norāda, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests nāca klajā ar revīzijas ziņojumu „Programmu, projektu un pakalpojumu pārvaldība Aģentūrā” un ka Aģentūra sagatavoja rīcības plānu, lai pievērstos visām iespējamām jomām, kurās vajadzīgi uzlabojumi; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Citi komentāri

33.  atzīmē, ka līdz pārejas perioda beigām (2019. gada 16. jūnijam) Aģentūra, kam pašlaik ir tikai politikas izstrādāšanas un izplatīšanas iestādes loma, būs sevi pārveidojusi par struktūru, kas tieši strādā nozares labā attiecībā uz atļauju izsniegšanu drošības sertifikācijai un ritošajam sastāvam; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūras reorganizācija ir ļāvusi veikt nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu jauno pieteikumu pārvaldību, piesaistot ekspertus, un gan apmācības programmas, gan uzraudzības sistēmas izstrādi;

34.  norāda, ka 2019. gada 15. aprīlī Aģentūra parakstīja mītnes nolīgumu ar Francijas iestādēm; pieņem zināšanai, ka lēmums par dubulto mītnes vietu ir Padomes lēmums, kas Aģentūrai ir jāpiemēro;

35.  aicina Aģentūru koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

36.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)[1] OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)[1] OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 108, 22.03.2018., 79. lpp.
(16) OV C 108, 22.03.2018., 77. lpp., Komisijas subsīdija (28 135 398 EUR), trešo valstu ieguldījums (657 845 EUR — mazāks nekā iepriekšējā gadā).
(17) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra
PDF 166kWORD 55k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2076(DEC))
P9_TA(2020)0079A9-0066/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0043/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu(5), un jo īpaši tās 19. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0066/2020),

1.  sniedz Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2076(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0043/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu(12), un jo īpaši tās 19. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0066/2020),

1.  apstiprina Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(2019/2076(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0066/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 106 777 232,65 EUR, t. i., par 23,76 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā šis budžeta palielinājums galvenokārt bija saistīts ar Aģentūras pilnvaru paplašināšanos; tā kā Aģentūras budžets tiek pilnībā finansēts no Savienības budžeta(16);

B.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu ņem vērā, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,02 %, t. i., nedaudz — par 0,98 % — augstāks nekā 2017. gadā, un ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 92,84 %, t. i., par 3,41 % zemāks nekā 2016. gadā;

Sniegums

2.  ņem vērā, ka Aģentūra izmanto vairākus konkrētus galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai novērtētu gada darba programmas īstenošanu, un ka Aģentūras veiktā novērtēšana ir galvenais instruments, ar ko tiek noteikta tās darbību pievienotā vērtība; pieņem zināšanai to, ka Aģentūrai ir snieguma pārvaldības sistēma, kas nosaka gan daudzgadu mērķus, gan ceturkšņa GSR, periodiski uzraugot gada darba programmu īstenošanu; ņem vērā, ka budžeta pārvaldības uzlabošanas nolūkā Aģentūra kā svarīgāko GSR izmanto tikai budžeta izpildes līmeni;

3.  norāda, ka Aģentūras GSR ārējo pakalpojumu nepārtrauktības un kvalitātes jomā kopumā ir sasnieguši attiecīgos mērķus un ka ir paplašināta tās apmeklējumu un pārbaužu kvalitātes sistēma;

4.  mudina Aģentūru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

5.  ņem vērā to, ka Eiropas krasta apsardzes jautājumos Aģentūra cieši sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru; turklāt stingri mudina Aģentūru meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

6.  ņem vērā, ka pēc tam, kad 2017. gadā tika apstiprināts neatkarīgs ārējais novērtējums par Aģentūras dibināšanas regulas īstenošanu, Aģentūra 2018. gada martā iesniedza savu rīcības plānu; ar gandarījumu ņem vērā to, ka tika apzinātas darbības, iespējamie riski un riska mazināšanas pasākumi, kā arī īstenošanas grafiks un reālistiska ietekme uz budžetu;

7.  mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

8.  norāda, ka kavējumi tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS) darbībās saistībā ar Eiropas līmeņa sadarbību krasta apsardzes funkciju izpildē radās tādēļ, ka bija tehniskas problēmas un pastāvīgas grūtības no valsts iestādēm saņemt lidošanas atļaujas, līdz ar to tika pieņemts budžeta grozījums, kas paredzēja samazināt ES subsīdijas un atmaksāt Komisijai maksājumu apropriācijas 6 000 000 EUR apmērā; norāda, ka ar šo samazinājumu bija par maz, jo tehniskas problēmas un slikti laikapstākļi radīja papildu kavējumus, kuru dēļ maksājumu apropriāciju izlietojums samazinājās vēl vairāk; atbalsta valdes ieteikumu attiecībā uz to, ka Aģentūrai būtu jānovērš risks, ka lidošanas atļauju izdošanas problēma var apdraudēt pilnīgu budžeta izpildi;

9.  atzinīgi vērtē Aģentūras sniegto tiešo atbalstu dalībvalstīm to centienos panākt vides prasību izpildi, īstenojot vides tiesību aktus, kā arī EMSA RPAS dienestiem, kas palīdz tādās jūras novērošanas operācijās kā jūras piesārņojuma un emisiju monitorings; uzskata, ka, piešķirot papildu resursus, varētu panākt to, ka Aģentūrai ir nozīmīga loma, atbalstot dalībvalstis ar kuģošanu saistīto vides risku mazināšanā un jūrniecības nozares ilgtspējas uzlabošanā;

10.  pieņem zināšanai to, ka Aģentūra darbojas tikai otro pilno gadu pēc tam, kad 2016. gada beigās tika pagarinātas tās pilnvaras, un ka 2018. gada budžeta izstrādes laikā nebija zināmi daži no faktoriem, kas radīja nepieciešamību pēc budžeta grozījumiem; norāda, ka Aģentūrai bija jāveic minētie budžeta grozījumi, lai segtu algu palielinājumu saistībā ar Portugālei paredzētā korekcijas koeficienta piemērošanu;

11.  ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra testē liela augstuma pseidosatelītus (HAPS), un atzinīgi vērtē to, ka tādējādi tiek aizpildīts trūkstošais posms starp satelītiem un bezpilota lidaparātiem;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra cenšas operatīvos pakalpojumus, analīzes, speciālistu zināšanas un labāko iespējamo tehnisko atbalstu darīt pieejamu Komisijas un dalībvalstu projektu vajadzībām un jūras transporta nozares lietotājiem;

13.  aicina Aģentūru pilnībā izmantot un vajadzības gadījumā pielāgot bezpilota lidaparātu, HAPS un satelītu ekspluatācijas iespējas; uzsver šo sistēmu daudzfunkcionalitāti, ņemot vērā to darbības plašo amplitūdu no glābšanas darbiem jūrā līdz jūras piesārņojuma agrīnai konstatēšanai un uzraudzībai, kā arī svarīgos centienus apkarot nelikumīgas darbības, piemēram, narkotiku tirdzniecību, cilvēku kontrabandu un zvejošanu bez atļaujas;

14.  norāda, ka Aģentūras valde 2018. gada novembrī pieņēma jaunu iekšējās kontroles sistēmu, kas pamatojās uz Komisijas 2017. gada sistēmu;

15.  norādīja, ka 2018. gada sākumā Aģentūra paplašināja apmeklējumu un inspekciju kvalitātes pārvaldības sistēmas tvērumu, tajā iekļaujot arī jūras drošības inspekcijas un horizontālās analīzes procesu; atzinīgi vērtē to, ka TUV Rheinland Portugal veiksmīgi veica minētās paplašinātās kvalitātes pārvaldības sistēmas pārbaudes revīziju, kurā netika konstatētas neatbilstības;

16.  norāda, ka 2018. gada netika ziņots par interešu konfliktu gadījumiem; norāda, ka saskaņā ar riska pārvaldības politiku 2018. gadā tika atjaunināts riska reģistrs, tomēr atjaunināšanā neatklājās būtiski riski, kas varētu paredzēt oficiālu atrunu iekļaušanu atbildīgā kredītrīkotāja ikgadējā ticamības deklarācijā; turklāt norāda, ka 2018. gadā neīstenojās neviens no iepriekš norādītajiem riskiem;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir ieviesusi pienācīgus kontroles mehānismus attiecībā uz Aģentūras līgumos paredzētajiem maksājumiem;

18.  norāda, ka piektās salīdzinošās novērtēšanas rezultāti attiecībā uz darbiniekiem ir līdzīgi 2017. gada rezultātiem, proti, 20,20 % (2017. gadā — 20,42 %) darbinieku veic administratīvo atbalstu un koordināciju, 71,65 % (72,08 %) — pamatdarbības uzdevumus, savukārt neitrālu uzdevumu veikšanai norīkotie darbinieki veido 8,15 % (7,50 %);

Personāla politika

19.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,58 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 209 ierēdņi un pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 212 ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem (2017. gadā — 212 apstiprinātās štata vietas); pieņem zināšanai to, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 30 līgumdarbinieki un 17 norīkotie valstu eksperti; mudina Aģentūru veikt pētījumu par personāla sadali starp citām Savienības aģentūrām, īpašu uzsvaru liekot uz iespējām vēl vairāk apvienot administratīvo personālu ar citām aģentūrām, kas atrodas Lisabonā, proti, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru;

20.  ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem ir panākts dzimumu līdzsvars (2 vīrieši un 2 sievietes); tomēr pauž bažas par to, ka valdes līmenī dzimumu līdzsvars nav panākts (44 vīrieši un 12 sievietes);

21.  pauž nožēlu, ka trūkst informācijas un sīkākas informācijas par EMSA Dzimumu līdzsvara rīcības plānu;

Iepirkums

22.  ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto informāciju par to, ka Aģentūra līdz 2018. gada beigām nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus, sistemātiski salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatdarbuzņēmējam par programmatūras licenču iegādi; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka šā pamatlīguma īstenošanas mehānismā nebija iekļauts fiksētu cenu saraksts, bet tā vietā Komisija nolēma izvēlēties cenu paaugstināšanas sistēmu, un ka līgumslēdzējs ir izmantojis savas tiesības izbeigt līgumu no 2019. gada 12. oktobra;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

23.  pieņem zināšanai to, ka Aģentūra izmanto un publicē interešu konfliktu deklarācijas valdes locekļiem un augstākajai vadībai un ka Aģentūra ir izdevusi pamatnostādnes par interešu konfliktiem un ir īstenojusi trauksmes celšanas kārtību, kas ir svarīgs instruments krāpšanas, korupcijas un nopietnu pārkāpumu atklāšanai;

Iekšējā kontrole

24.  ņem vērā to, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) iesniedza revīzijas ziņojumu par Aģentūras apmeklējumiem un inspekcijām, kurā tika secināts, ka šim mērķim izmantotās pārvaldības un kontroles sistēmas ir pienācīgi izstrādātas un efektīvi un lietderīgi īstenotas; norāda, ka IAS sniedza četrus ieteikumus, kurus Aģentūra pieņēma un apņēmās īstenot;

25.  ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūra īstenoja visus rīcības plānus saistībā ar IAS revīziju par EMSA cilvēkresursu pārvaldību, kas notika 2017. gadā;

Citi komentāri

26.  ņem vērā Aģentūras centienus nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu un videi nekaitīgu darba vietu; tomēr norāda, ka Aģentūra nav ieviesusi nekādus papildu pasākumus, lai samazinātu vai kompensētu CO2 emisijas;

27.  aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

28.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17)

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 120, 29.3.2019., 201. lpp.
(16) OV C 120, 29.3.2019., 202. lpp.
(17) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra
PDF 161kWORD 51k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2084(DEC))
P9_TA(2020)0080A9-0067/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0051/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(5), un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0067/2020),

1.  sniedz Eiropas GNSS aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas GNSS aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2084(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0051/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(12), un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0067/2020),

1.  apstiprina Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas GNSS aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2084(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0067/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas GNSS aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 32 230 582 EUR, t. i., par 13,22 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā palielinājums bija saistīts ar 2. un 3. sadaļu; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B.  tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, proti, tāds pats kā 2017. gadā; turklāt norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 83,72 %, kas ir par 2,48 % mazāk nekā 2017. gadā;

2.  norāda, ka papildus pamatbudžetam Aģentūra 2018. gadā turpināja pārvaldīt lielu deleģētā budžeta apjomu, lai nodrošinātu Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), Galileo deleģēšanas nolīgumu, deleģēšanas nolīgumu par valsts regulētiem pakalpojumiem un “Apvārsnis 2020” deleģēšanas nolīgumu; norāda, ka 2018. gadā deleģētā budžeta saistību apjoms bija kopumā 1 173 219 279 EUR, bet maksājumu apjoms bija 796 500 300,84 EUR;,

Pārnesto apropriāciju atcelšana

3.  atzinīgi vērtē to, ka pārnestās apropriācijas no 2017. gada uz 2018. gadu veido 3,25 % no kopējā pārnesto apropriāciju apmēra, pēc 2,05 % samazinājuma, salīdzinot ar 2017. gadu;

Sniegums

4.  norāda, ka Aģentūra izmanto dažus galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu tās darbību sniegto pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību;

5.  norāda, ka Aģentūras Galileo un EGNOS programmas tagad pilnībā atrodas operatīvajā fāzē un ka jo īpaši attiecībā uz Galileo, papildus veiksmīgai četru pēdējo satelītu palaišanai 2018. gadā pirms 3. partijas, Aģentūra pabeidza līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas darbības;

6.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2015. gada Aģentūra grāmatvedības pakalpojumu veikšanu uzticēja ārpakalpojumu sniedzējam, t. i., Komisijai un ka tā kopīgi ar citām aģentūrām izmanto pakalpojumus, kas saistīti ar darbības nepārtrauktības pārvaldību un iekšējās revīzijas spēju;

7.  norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pagājušā gada komentārus un konstatējumus, Komisija pabeidza Galileo un EGNOS programmu un Aģentūras darbības vidusposma novērtējumu un 2017. gada oktobrī to iesniedza Parlamentam un Padomei;

8.  mudina Aģentūru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

Personāla politika

9.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 90,63 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 116 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 128 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 116 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 51 līgumdarbinieks un 3 norīkotie valstu eksperti; norāda, ka papildus divām jau paredzētajām štata vietām Aģentūrai 2018. gada štatu sarakstā tika piešķirtas desmit papildu štata vietas;

10.  ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu 2018. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (10 vīrieši un 2 sievietes) un valdi (44 vīrieši un 7 sievietes);

11.  atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra pieņēma Revīzijas palātas ieteikumu un, galu galā, publicēja paziņojumus par vakancēm EPSO tīmekļa vietnē, lai palielinātu publicitāti; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka tā plāno publicēt visus paziņojumus par vakancēm aģentūru portālā, kas aģentūru skatījumā ir līdzvērtīgs EPSO, un ka turklāt Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm specializētās kosmosa nozares publikācijās;

Iepirkums

12.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Aģentūra 2016. gada 15. decembrī parakstīja pamatlīgumu par Galileo satelītsistēmas izmantošanu laikposmā no 2017. līdz 2027. gadam par kopumā 1 500 000 000 EUR; turklāt norāda, ka šo līgumu piešķīra atbilstoši publiskā iepirkuma procedūrai; norāda, ka viens no iesaistītajiem pretendentiem ir uzsācis tiesvedību, apstrīdot procedūras iznākumu; konstatē, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) nolēmumu tiks noteikta pamatlīguma iepirkuma procedūras likumība un pareizība, kas attieksies arī uz visiem saistītajiem specifiskajiem līgumiem un nākotnes maksājumiem; norāda, ka tiesvedības rakstveida daļa tika pabeigta 2019. gada pirmajā ceturksnī un mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana bija ieplānota 2019. gada otrajā vai trešajā ceturksnī, savukārt, bija gaidāms, ka Tiesas nolēmums tiks pieņemts 2019. gada pēdējā ceturksnī, taču pēc tam, proti, 2019. gada 3. decembrī Tiesa pārtrauca tiesvedību (lieta T-99/17)(17); pēc iepazīšanās ar Aģentūras juridisko analīzi par piešķiršanas lēmuma iespējamās atcelšanas sekām norāda, ka Aģentūrai, visticamāk, nevajadzēs izbeigt līgumu, bet tai drīzāk būs jāsedz prasītāja juridiskās izmaksas aptuveni 300 000 EUR apmērā, kā arī iespējamie zaudējumi, kas minēti Aģentūras gada pārskatos; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

13.  norāda, ka pēc iekšēja novērtējuma, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus par e-iepirkuma procedūru izmantošanu, tika secināts, ka e-iesniegšanas modulis tā pašreizējā izstrādes posmā neatbilda Aģentūras sarežģītajām iepirkuma vajadzībām un ka pagaidām tika nolemts, ka piedāvājumi netiks īstenoti elektroniskā veidā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

14.  norāda, ka kāds bijušais ierēdnis veic padomdevēja funkcijas saskaņā ar aktīvas vecākās paaudzes iniciatīvu, negūstot finansiālu atalgojumu;

15.  ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus attiecībā uz Aģentūras augstākā līmeņa vadītāju interešu deklarācijām un CV publicēšanu, norāda, ka Aģentūras tīmekļa vietnē tiek publicētas tikai Aģentūras valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka interešu deklarācijas; norāda, ka Aģentūra plāno publicēt valdes locekļu CV savā tīmekļa vietnē pēc tam, kad tā būs pienācīgi ņēmusi vērā piemērojamos noteikumus par personas datu aizsardzību;

16.  pauž nožēlu, ka valdes locekļu CV joprojām nav publicēti Aģentūras tīmekļa vietnē; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā ziņā veiktajiem pasākumiem;

17.  norāda, ka Aģentūra 2018. gada jūnijā pieņēma iekšēju politiku trauksmes cēlējiem;

18.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu “IT pārvaldība GSA” un ka Aģentūra sagatavoja rīcības plānu par jomām, kurās iespējami uzlabojumi; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

Citi komentāri

19.  ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar Aģentūras apņemšanos līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, norāda, ka Aģentūra nosūtīja vēstules visiem attiecīgajiem līgumslēdzējiem un līgumu un dotāciju saņēmējiem, pieprasot līdz 2019. gada oktobra beigām īstenot ietekmes mazināšanas pasākumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka galvenie līgumslēdzēji un apakšuzņēmēji nav Apvienotajā Karalistē reģistrētas struktūras, un ka rezerves Galileo drošības uzraudzības centrs ir pārcelts no Apvienotās Karalistes uz Spāniju; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par minēto pasākumu rezultātiem;

20.  aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

21.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(18)

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 116, 28.3.2018., 21. lpp.
(16) OV C 116, 28.3.2018., 22. lpp.
(17) ECLI:EU:T:2019:847.
(18) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs
PDF 164kWORD 53k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2069(DEC))
P9_TA(2020)0081A9-0073/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Uzraudzības centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0036/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru(5), un jo īpaši tās 15. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2020),

1.  sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2069(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Uzraudzības centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0036/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru(12), un jo īpaši tās 15. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2020),

1.  apstiprina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2069(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 16 174 200,21 EUR, t. i., par 2,18 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Centra budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B.  tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 % — tāds pats kā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,02 %, t. i., par 3,31 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Darbības rezultāti

2.  norāda, ka Centrs savu 66 gada mērķu sasniegšanu izvērtē, izmantojot 50 galvenos darbības rādītājus (GDR), kas ir sadalīti astoņās stratēģiskās mērķjomās, lai noteiktu, cik lielu pievienoto vērtību sniegušas tā darbības, un uzlabotu budžeta pārvaldību; norāda, ka, sākot ar 2019. gadu, Centrs ir ieviesis jaunu darbības modeli, kura pamatā ir 10 GDR, kurus izmantos, lai novērtētu Centra efektivitāti vēlamo rezultātu sasniegšanā un šim nolūkam piešķirto līdzekļu izmantošanā;

3.  norāda, ka Centrs ir sasniedzis 85 % no piemērojamajiem iznākumiem un rezultātiem, kas bija plānoti 2018. gada darba programmā, un ka tas ir sekmīgi īstenojis savas 2025. gadam paredzētās stratēģijas pirmo gadu;

4.  mudina Centru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

5.  ar gandarījumu atzīmē, ka Centrs turpina īstenot sinerģiju ar Eiropas Jūras drošības aģentūru korporatīvo un atbalsta pakalpojumu jomā un kopīgo telpu pārvaldībā Lisabonā un ka šī sinerģija attiecas arī uz IKT, telekomunikācijām un interneta infrastruktūru un pakalpojumiem; norāda, ka ir radīta operatīvā sinerģija ar citām Savienības aģentūrām tieslietu un iekšlietu, kā arī veselības jomā; uzteic aģentūras par šāda veida kopdzīvi un uzskata, ka to ir vērts izmantot kā piemēru;

6.  uzsver Centra svarīgo lomu, sniedzot politikas veidotājiem un praktiķiem analīzi un informāciju par narkotikām un narkomāniju, kā arī jaunām tendencēm, lai efektīvi apkarotu nelegālu narkotiku lietošanu un tirdzniecību, un atgādina, ka nelegāla narkotiku tirdzniecība ir atzīta par vienu no galvenajiem peļņas avotiem un līdzekli jaunu cilvēku iesaistīšanai organizētajā noziedzībā un terorismā; atgādina, ka Centra pilnvaras 2018. gadā tika paplašinātas, cita starpā nolūkā iekļaut jaunus pienākumus un oficiālas partnerattiecības ar citām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropolu;

7.  uzskata, ka Centra 2019.–2021. gada plānošanas dokumenta pieņemšana, kas pilnībā balstās uz EMCDDA stratēģiju laikposmam līdz 2025. gadam(17), ir svarīgs solis Centra stratēģiskās un operatīvās plānošanas sistēmā;

Personāla politika

8.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,05 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 9 ierēdņi un 64 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 10 ierēdņiem un 66 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 77 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Centrā papildus strādāja arī 29 līgumdarbinieki un viens norīkotais valsts eksperts;

9.  norāda, ka Centrs ir ziņojis par labu dzimumu līdzsvaru tā valdē 2018. gadā, proti, 15 tās locekļi bija vīrieši, bet — 14 sievietes;

10.  ar gandarījumu norāda, ka nolūkā nepieļaut aizskarošu izturēšanos un cīnīties pret to Centrs ir pieņēmis vispārējus noteikumus par tādas darba kultūras izveidi un uzturēšanu, kas ir balstīta uz cieņu; konstatē, ka tādējādi tiek radītas konfidenciālu konsultāciju iespējas;

Iepirkums

11.  atzinīgi vērtē to, ka Centrs atbilstīgi savam pārvaldības plānam ir ieviesis jaunu iepirkuma plānu, kas tika veiksmīgi izpildīts, cieši sadarbojoties visām struktūrvienībām;

12.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Centrs nepiesaistīja pietiekamu skaitu pretendentu mazas vērtības iepirkuma procedūrās un ka piecās no šīm procedūrām piedāvājumu iesniedza tikai viens kandidāts un vienā procedūrā tika iesniegti divi piedāvājumi; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi tas aicināja iesniegt piedāvājumu tādam skaitam pretendentu, kāds prasīts piemērojamajos finanšu noteikumos, lai nodrošinātu nepieciešamo konkurences līmeni; aicina Centru turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka visas publiskā iepirkuma procedūras atbilst godīgas konkurences principam, un veicināt piedalīšanos tā iepirkuma procedūrās attiecībā uz neliela apjoma līgumiem;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

13.  pieņem zināšanai pašreizējos Centra pasākumus un īstenotos centienus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu norāda, ka direktora un zinātniskās komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas ir publicēti tā tīmekļa vietnē;

14.  uzsver, ka nesenā pētījumā, ko pasūtīja Parlamenta Lūgumrakstu komiteja(18), tika konstatēts, ka, ņemot vērā faktu, ka Centrs izmanto ekspertus, bet jo īpaši to, ka zinātniskā komiteja pati pieņem lēmumus, pastāv potenciāls interešu konflikta risks;

Iekšējā kontrole

15.  norāda, ka pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojuma, kurā analizēts, kāds atbalsts ir nepieciešams datu vākšanas, validācijas un kvalitātes nodrošināšanas procesiem, un pēc tam, kad Centrs bija pārskatīji savu datu kvalitātes pārvaldības sistēmu un saskaņojis to ar savu stratēģiju 2025. gadam, visi pieņemtajā rīcības plānā iekļautie nepieciešamie ieteikumi tika īstenoti 2018. gadā;

16.  ar bažām norāda, ka saskaņā ar Centra sniegto informāciju vairāki ieteikumi, kas iekļauti IRD 2015. gada revīzijā par IT projektu pārvaldību, ir īstenoti tikai daļēji un ka 2018. gada beigās divi ieteikumi vēl nebija izpildīti; tomēr norāda, ka šos divus ieteikumus bija paredzēts īstenot līdz 2019. gada vidum; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu līdz 2020. gada jūnijam;

17.  norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā teikts, ka saskaņā ar Direktīvu 2008/104/EK(19) un Portugāles Darba likumu pagaidu darbiniekiem jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā lietotājuzņēmuma tieši nodarbinātajam personālam; tomēr norāda, ka attiecīgajos līgumos nebija nepārprotami formulēta prasība pagaidu darba aģentūrām ievērot šos noteikumus un nav pierādījumu, ka pats Centrs būtu salīdzinājis savu darbinieku un pagaidu darbinieku darba apstākļus, kas darbiniekiem pasliktina darba apstākļu drošumu un paredzamību un rada tiesvedības risku un apdraud Centra reputāciju; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi Centra un pagaidu darba aģentūras noslēgtais līgums attiecas uz Centra pienākumu ievērot visus piemērojamo tiesību aktu aspektus un ka saskaņā ar šo līgumu pagaidu darba aģentūra ir daļēji pakļauta tiesvedības riskam; tomēr uzsver, ka šāda veida situācija Centram joprojām rada augstu reputācijas apdraudējumu; atzinīgi vērtē to, ka Centrs atkārtoti izvērtē savu politiku attiecībā uz pagaidu darbinieku izmantošanu, lai šo politiku vairāk balstītu uz tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā Centrs atrodas, saskaņā ar tā darbības vajadzībām un tiesisko regulējumu; aicina Centru analizēt tā pagaidu darbinieku darba apstākļus un nodrošināt, ka šie apstākļi atbilst Savienības un valstu darba tiesību aktiem; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu līdz 2020. gada jūnijam;

18.  norāda, ka Savienība 2006. gadā parakstīja nolīgumu ar Norvēģiju, kurā ir noteikta formula Norvēģijas finansiālā ieguldījuma Centrā aprēķināšanai, kā arī minimālais iemaksu slieksnis, kam būtu jāpiemēro ikgadēja korekcija, pamatojoties uz cenu tendencēm un nacionālo kopienākumu Savienībā; ar bažām norāda, ka — lai gan ES budžeta subsīdija laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam palielinājās par 24 % — Norvēģijas ieguldījums palika gandrīz nemainīgs; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi nepastāv lineāra korelācija starp Savienības subsīdijas palielinājumu un Norvēģijas iemaksu un ka Centram nav nepieciešamās tiesībspējas, lai pieprasītu citu formulu/metodi Norvēģijas minimālās iemaksas koriģēšanai; aicina Centru kopā ar attiecīgajām pusēm pielāgot Norvēģijas minimālo iemaksu saskaņā ar noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās;

19.  aicina Centru koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

20.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 29, 23.1.2019., 1. lpp.
(16) OV C 29, 23.1.2019., 2. lpp.
(17) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, “EMCDDA stratēģija laikposmam līdz 2025. gadam”, Lisabona, 2017. gada marts; http://www.emcdda.europa.eu/publications/work-programmes-and-strategies/strategy-2025_lv.
(18) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/621934/IPOL_STU(2020)621934_EN.pdf
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra
PDF 171kWORD 56k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (līdz 2018. gada 11. septembrim Eiropas Aviācijas drošības aģentūra) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2077(DEC))
P9_TA(2020)0082A9-0074/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0044/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK(5), un jo īpaši tās 60. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91(6), un jo īpaši tās 121. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(7), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(8), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0074/2020),

1.  sniedz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (līdz 2018. gada 11. septembrim Eiropas Aviācijas drošības aģentūra) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2077(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

–  ņemot vērā deklarāciju(10) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0044/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(11) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(12), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK(13), un jo īpaši tās 60. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91(14), un jo īpaši tās 121. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(15), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(16), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0074/2020),

1.  apstiprina Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (līdz 2018. gada 11. septembrim Eiropas Aviācijas drošības aģentūra) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2077(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0074/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 197 871 000 EUR, t. i., par 3,27 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetā 36 915 000 EUR tiek iegūti no Savienības budžeta(18) un 102 992 000 EUR ir ieņēmumi no maksām un nodevām;

B.  tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Aģentūras gada pārskatiem par 2018. finanšu gadu („Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,31 %, t. i., par 1,02 % zemāks nekā 2017. gadā; turklāt konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 90,26 %, kas ir par 3,49 % zemāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2.  norāda, ka pēc Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 2017. gadā veiktās Aģentūras revīzijas ICAO 2018. gada jūnijā publicēja rezultātus, kas apstiprināja ļoti augsto īstenošanas līmeni, kā rezultātā Aģentūra ir viens no trijiem augstākā līmeņa aviācijas regulatoriem pasaulē;

3.  atzīst, ka Aģentūra stiprina drošības izlūkošanas un drošības snieguma funkcijas un ka jo īpaši tā izstrādā programmu Data4Safety, kas nodrošinās lielo datu platformu un uzlabotas analīzes spējas Eiropas līmenī;

4.  mudina Aģentūru turpināt īstenot digitalizācijas politiku;

5.  ar gandarījumu norāda, ka Aģentūrai ir kopīgi resursi uzdevumu pārklāšanās jomā ar citām aģentūrām, tostarp īpaši ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Izglītības fondu un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, apsekojumu, e-mācību, mākoņdatošanas un LinkedIn pakalpojumu un vides izpratnes veidošanas apmācības jomā; stingri mudina Aģentūru aktīvi iesaistīties turpmākā un plašākā sadarbībā ar visām Savienības aģentūrām;

6.  norāda, ka 2018. gadā tika veikts ārējs novērtējums par procesu, kas rosināja Aģentūras vienotā programmdokumenta izstrādi, un par veidiem, kā šī dokumenta sagatavošanā notika apspriešanās ar Aģentūras galvenajām ieinteresētajām personām; norāda, ka Aģentūra gatavo rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai;

7.  uzsver Aģentūras būtisko lomu, nodrošinot augstāko iespējamo aviācijas drošības un vides aizsardzības līmeni strauji augošajā aviācijas tirgū; uzsver to, ka 2018. gads Aģentūrai bija nozīmīgs, jo stājās spēkā Regula (ES) 2018/1139 (19); atzīst, ka pieauga Aģentūras atbildība un darba slodze, taču resursi netika palielināti proporcionāli šim slodzes un atbildības pieaugumam, kas 2018. gadā radīja būtiskas problēmas uzdevumu un mērķu izpildē un noveda pie tā, ka atsevišķas darbības tika atliktas vai tika pazemināta to prioritātes pakāpe; atkārtoti norāda, ka Aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgi finanšu resursi un personāls, kas 2018. gada 31. decembrī bija samazinājies un bija 767 darbinieki (salīdzinājumā ar 771 darbinieku 2017. gadā), lai tā varētu veikt tai uzticētos svarīgos uzdevumus;

8.  atgādina par Aģentūras ieguldījumu viedo standartu izstrādē attiecībā uz troksni un CO2 emisijām un to, ka tās pienākumos ietilpst aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču sertifikācija par atbilstību vides aizsardzības prasībām; uzskata, ka ar papildu resursiem Aģentūra varēs uzņemties vadošo lomu tādu pasākumu izstrādē un īstenošanā, kuru mērķis ir uzlabot ilgtspējību aviācijas nozarē;

9.  atzinīgi vērtē Aģentūras ievērojamos centienus izveidot vienotu Eiropas dronu telpu;

10.  pauž bažas par to, ka gaisa transports ir pievilcīgs kiberuzbrukumu mērķis un ka programmatūras darbības traucējumiem var būt smagas sekas; aicina Aģentūru kopā ar Eiropas Aviācijas kiberdrošības centru turpināt stiprināt Eiropas aviācijas digitālo noturību;

11.  pauž bažas par to, ka gaidāmā tālvadības gaisa kuģa sistēmu iekļaušana sabiedrībā radīs satraukumu par drošību; aicina Aģentūru vairāk ņemt vērā vispārējās bažas par drošību un iestāžu bažas par likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības;

12.  aicina Aģentūru nodrošināt, ka Savienība pēc iespējas ātrāk, bet neriskējot ar drošību, pieņem vienotus un viegli piemērojamus noteikumus par dronu komerciālo izmantošanu; pauž bažas par to, ka Aģentūrai nav jaunā uzdevuma veikšanai pietiekamu finanšu resursu un cilvēkresursu;

13.  norāda, ka Aģentūra šo gadu beidza ar kopējo deficītu 2 000 000 EUR apmērā (700 000 EUR pārpalikums saistībā ar subsīdiju darbībām un 2 700 000 EUR deficīts saistībā ar nodevu un maksājumu darbībām); norāda, ka no uzkrātā pārpalikuma atskaita nodevu un maksājumu deficītu, tādējādi tas samazinās no 54 900 000 EUR līdz 52 200 000 EUR; konstatē, ka ienākumi saistībā ar nodevām un maksājumiem palielinājās par 1 800 000 EUR salīdzinājumā ar 2017. gadu, taču personāla izmaksas palielinājās par 3 700 000 EUR, administratīvās izmaksas — par 900 000 EUR un darbības izmaksas — par 2 600 000 EUR; norāda, ka ar subsīdijām saistītajām darbībām subsīdijas palielinājums par 2 000 000 EUR bija pietiekams, lai segtu administratīvo izmaksu pieaugumu par 100 000 EUR un darbības izdevumu pieaugumu par 1 400 000 EUR;

14.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai palielinātu Aģentūras efektivitāti, piemēram, programmas “Lean Efficiency Agility” un citu efektivitātes iniciatīvu ieviešana, kuru rezultātā kopumā samazinājās darba apjoms, kas līdzvērtīgs 16 pilnas slodzes darbiniekiem, un tas deva iespēju Aģentūrai pārcelt štata vietas un tikt galā ar palielināto darba slodzi un pārskatītajām kvalitātes vajadzībām, kas saistītas ar darbībām ar ilgtermiņa ietekmi; atzinīgi vērtē arī arvien lielāko finanšu procesu digitalizāciju, automatizāciju un vienkāršošanu, kā rezultātā 86 % finanšu darījumu tiek apstrādāti elektroniski;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir īstenojusi Revīzijas palātas ieteikumu nodrošināt grāmatveža neatkarību, kurš tagad ir funkcionāli pakļauts Aģentūras valdei un administratīvi — Aģentūras izpilddirektoram;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras valde ir pieņēmusi pamatnostādnes par trauksmes celšanu, un aicina Aģentūru nodrošināt to īstenošanu; norāda, ka iekšējās revīzijas dienesti 2018. gadā veica ētikas jautājumu pārbaudi, kas attiecās uz Rīcības kodeksu, ētiku un krāpšanu, un revīzijas ziņojuma projektu bija paredzēts sagatavot 2019. gada sākumā; šajā sakarā atkārtoti uzsver nepieciešamību ieviest aizsargpasākumus pret interešu konfliktiem;

Personāla politika

17.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95,74 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 651 no Savienības budžetā apstiprinātajām 680 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 678 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 83 līgumdarbinieki un 19 norīkotie valstu eksperti;

18.  ar bažām norāda uz nevienlīdzīgo dzimumu līdzsvaru, par ko 2018. gadā ziņots attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (4 vīrieši un 1 sieviete) un valdes locekļiem (26 vīrieši un 3 sievietes);

19.  norāda, ka Aģentūra pievienojās Komisijas iniciatīvai “Sievietes transporta nozarē”, kuras mērķis ir stiprināt sieviešu nodarbinātības iespējas visos līmeņos; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izveidojusi dzimumu līdzsvara darba grupu, lai sniegtu ieteikumus par esošās ievērojamās nelīdzsvarotības novēršanu;

20.  mudina Aģentūru izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā personāla darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, nediskriminācija, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

Iepirkums

21.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu norāda, ka Aģentūra uzņēmās finanšu saistības līgumam ar Komisiju par arhivēšanas pakalpojumiem aptuveni astoņus mēnešus pēc līguma atjaunošanas; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem finansiālu saistību uzņemšanās ir jāiereģistrē pirms juridisko saistību uzņemšanās; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka saistības tika parakstītas pirms rēķina saņemšanas, bet pēc pakalpojuma uzsākšanas, un tādēļ uz to a posteriori attiecās izņēmums; aicina Aģentūru reģistrēt budžeta saistības pirms juridisko saistību uzņemšanās;

22.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu ar bažām konstatē, ka saistībā ar datu analīzes pakalpojumu iepirkumu par summu līdz 5 000 000 EUR Aģentūra Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētas atklātas procedūras rezultātā izvēlējās izmantot pamatlīgumu ar vienu pakalpojumu sniedzēju; tomēr norāda, ka pamatlīgumā izmantotie nosacījumi nebija pietiekami specifiski godīgas konkurences nodrošināšanai, jo iepirkuma procedūras laikā vēl nebija zināmas prasības; atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulu šādos apstākļos līgumslēdzējas iestādes pienākums ir piešķirt pamatlīguma slēgšanas tiesības vairākiem pakalpojuma sniedzējiem un konkrētiem iepirkumiem ir jāizmanto konkursa procedūra starp atlasītajiem līgumslēdzējiem; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka tā izvēlējās vienu pamatlīgumu, nevis vairākus pamatlīgumus, jo to īstenošanas laikā būtu notikusi darbuzņēmēja maiņa, un tam būtu nopietnas sekas attiecībā uz līguma izpildi ne tikai no saskaņotības, bet arī savlaicīgas pabeigšanas viedokļa; aicina Aģentūru izstrādāt tādus pamatlīgumus, kas nodrošina godīgu konkurenci un līdzekļu atdevi;

23.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu konstatē, ka citā Aģentūras pamatdarbības iepirkuma procedūrā, proti, par sertifikācijas pienākumu uzticēšanu ārējam pakalpojuma sniedzējam, Aģentūra piešķīra līgumslēgšanas tiesības, balstoties vienīgi uz pakalpojumu kvalitāti, bet neizvērtēja to cenu; tomēr norāda, ka Aģentūra parakstīja līgumu ar vienu pakalpojumu sniedzēju, nesaņēmusi pierādījumus, ka līgumslēdzējs neatrodas izslēgšanas situācijā; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka šī Aģentūras specifiskā darbība nav atspoguļota Finanšu regulā; turklāt norāda, ka nepastāvēja risks, ka Aģentūra varētu lūgt pakalpojumus no nepiemērota pakalpojumu sniedzēja, jo pierādījumi par izslēgšanas kritērijiem tika iesniegti pirms akreditācijas piešķiršanas; aicina Aģentūru nodrošināt, lai līgumu noslēdz tikai pēc tam, kad ir pārbaudīti izslēgšanas kritēriji;

24.  norāda, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar dažu Komisijas ieviesto instrumentu izmantošanu, ko tā ir izstrādājusi nolūkā izveidot vienotu risinājumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kuras piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkumā), ka kopš 2018. gada janvāra Aģentūra visiem piegādātājiem nodrošina iespēju iesniegt rēķinus elektroniski; turklāt norāda, ka līdz 2018. gada beigām vairāk nekā 80 % rēķinu ir saņemti elektroniskā formātā; tomēr norāda, ka elektroniski saņemto rēķinu apstrāde un rēķinu datu kodēšana tiek veikta manuāli, jo tas tiek uzskatīts par saprātīgāko risinājumu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

25.  norāda, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar Aģentūras dokumenta “Objektivitātes un neatkarības politika: interešu konfliktu novēršana un mazināšana” pārskatīšanu un visu tās darbinieku interešu deklarāciju aizpildīšanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas pagarināšanu, ka Aģentūra 2019. gada maija beigās saņēma Iekšējā revīzijas dienesta galīgo revīzijas ziņojumu par ētiku, krāpšanas novēršanu un interešu konfliktiem, kurā ietverts kopumā pozitīvs secinājums par pārvaldības un kontroles sistēmām; turklāt norāda, ka Aģentūra ir izstrādājusi rīcības plānu attiecībā uz Iekšējā revīzijas dienesta ieteikumiem un ka Aģentūra plāno līdz 2020. gada marta beigām pārskatīt spēkā esošo rīcības kodeksu attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem un Apelācijas padomes locekļiem, kā arī pārskatīt valdes locekļu publiskās interešu deklarācijas procesu;

26.  norāda, ka 62 % Aģentūras ienākumu veido maksas; pieņem zināšanai Aģentūras viedokli, ka tas, ka pieteikuma iesniedzēji maksā maksu, ne vienmēr rada interešu konfliktu;

Iekšējā kontrole

27.  norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas dienests pārskatīja un apstiprināja visu nepabeigto darbību īstenošanu tādās jomās kā darbības nepārtrauktība, informācijas drošības pārvaldība un Eiropas aviācijas drošības plāns;

28.  konstatē, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu “Stratēģisko risku, tostarp IT risku, novērtējums Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā”; turklāt norāda, ka Aģentūra sagatavoja rīcības plānu dažu iespējamo uzlabojumu īstenošanai;

29.  norāda, ka iekšējās revīzijas struktūra 2018. gadā veica četrus revīzijas ticamības apliecināšanas uzdevumus, lai novērtētu, vai ir ievēroti attiecīgie noteikumi, ir sasniegti procesa mērķi un pienācīgi mazināti galvenie riski; norāda, ka katrā pārskatīšanā tika sasniegts apliecinājuma līmenis un tika sniegti ieteikumi, lai vēl vairāk uzlabotu vai nu kontroles vidi, vai arī procesu vispārējo efektivitāti; turklāt atzīst, ka 2018. gadā veikto revīziju četrās pēckontrolēs atlikušie riski tika ievērojami samazināti, līdz tie sasniedza pieņemamu līmeni, un visas nepabeigtās darbības tika īstenotas, paredzot pēdējo darbību pabeigt līdz 2019. gada trešajam ceturksnim;

30.  aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

31.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(6) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(7) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(10) OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(11) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(14) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(15) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17) OV C 279, 8.8.2018., 4. lpp.
(18) OV C 279, 8.8.2018., 5. lpp.
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).
(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs
PDF 179kWORD 58k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2096(DEC))
P9_TA(2020)0083A9-0077/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0063/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(5), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0077/2020),

1.  sniedz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektorei apstiprinājumu par Biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2096(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0063/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(12), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0077/2020),

1.  apstiprina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2096(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0077/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (“Birojs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 97 665 322 EUR, t. i., par 12,52 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā palielinājums bija saistīts ar operatīvo darbību pastiprināšanu; tā kā Biroja budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B.  tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja gada pārskatiem par 2018. finanšu gadu (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Biroja gada pārskati ir ticami, un ka tai ir izdevies iegūt pietiekamus revīzijas pierādījumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību; tā kā Revīzijas palāta tomēr sniedza pamatojumu atzinumam ar iebildēm attiecībā uz Revīzijas palātas konstatējumiem par 2016. un 2017. finanšu gadu par maksājumu likumību un pareizību; tā kā, izņemot 2016. un 2017. finanšu gada ietekmi, Revīzijas palāta uzskata, ka 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

Saistībā ar ziņojumu par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

1.  ņem vērā Biroja valdes 2018. gada 6. jūnija lēmumu nekavējoties atbrīvot iepriekšējo izpilddirektoru no pienākumu pildīšanas; ņem vērā pagaidu izpilddirektora iecelšanu 2018. gada 6. jūnijā un jauna izpilddirektora iecelšanu 2019. gada 16. jūnijā; atzinīgi vērtē Biroja ziņojumu par veiktajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta konstatējumiem attiecībā uz 2017. finanšu gadu, jo īpaši Biroja valdes, pagaidu izpilddirektora un jaunā izpilddirektora veiktajiem korektīvajiem pasākumiem nolūkā uzlabot Biroja pārvaldības struktūru un efektivitāti, atjaunot pārredzamību un veidot uzticēšanos; atbalsta 2019. gada EASO pārvaldības rīcības plānā izklāstītos pasākumus un vērtē tos atzinīgi; ņem vērā pozitīvo vēstījumu un nodomu turpmāk īstenot ciešu sadarbību, ko jaunais izpilddirektors pauda atklātajā uzklausīšanā 2019. gada 4. septembrī un aģentūras uzklausīšanā Parlamenta Budžeta kontroles komitejā 2019. gada 4. decembrī;

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktās izmeklēšanas rezultāts

2.  pauž nožēlu par OLAF konstatējumiem attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar iepirkuma procedūru pārkāpšanu, Savienības līdzekļu izšķērdēšanu, nepareizu pārvaldību, stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu cilvēkresursu jautājumos, datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, darbinieku aizskaršanu un nepiedienīgu izturēšanos pret darbiniekiem 2017. gadā; atkārtoti aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajām darbībām saistībā ar OLAF ierosinātajiem pasākumiem; ar izpratni attiecas pret Biroja lūgumu atļaut plašāku informāciju sniegt piemērotā veidā, ņemot vērā konfidencialitātes un datu aizsardzības jautājumus;

3.  ņem vērā Biroja valdes 2018. gada 6. jūnija lēmumu nekavējoties atbrīvot izpilddirektoru no pienākumu pildīšanas; tomēr uzsver, ka 2017. finanšu gada budžets tika īstenots Biroja iepriekšējās vadības uzraudzībā; uzsver, ka šis ziņojums attiecas uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; atzīst jaunā izpilddirektora apņemšanos veikt nozīmīgas reformas, lai nodrošinātu stabilu pārvaldību;

Pamatojums negatīvam atzinumam par 2017. finanšu gada pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

4.  ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus par Biroja lielo atkarību no pietiekamiem resursiem, galvenokārt no dalībvalstu nodrošinātajiem ekspertiem, norāda, ka par ekspertu trūkumu tiek ziņots dalībvalstīm un Komisijai dažādos līmeņos; turklāt norāda, ka, lai kompensētu dalībvalstu izvirzīto un norīkoto darbinieku trūkumu, Birojs ir palielinājis uz vietas darbā pieņemto pagaidu darbinieku norīkošanu un ka 2018. gadā tikai 26 % gadījumu norīkošanas operatīvajām vajadzībām tika izmantoti dalībvalstu eksperti; norāda, ka Birojs nespētu sniegt kritiski svarīgu atbalstu dalībvalstu patvēruma sistēmām, ja netiktu izmantoti pagaidu darbinieki; pieņem zināšanai Biroja priekšlikumu izveidot patvēruma reakcijas rezerves sarakstu, kurā būtu 500 dalībvalstu eksperti; aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami izvērtēt šo priekšlikumu un attiecīgi rīkoties;

Budžeta un finanšu pārvaldība

5.  pauž nožēlu par to, ka, tā kā gada budžeti ir ierobežoti un Biroja budžetā daļēji trūkst rezerves līdzekļu, ar ko finansēt neparedzētas steidzamas pamatdarbības vajadzības, pastāv budžeta nenoteiktība un ir apgrūtināta ārkārtas plānošana; norāda, ka Birojs uztur pastāvīgu dialogu ar Komisiju un budžeta iestādēm attiecībā uz operatīvo plānošanu un resursu piešķiršanu; pieņem zināšanai, ka Birojs asociēto valstu iemaksas daļēji izmanto kā rezervi neparedzētiem darbības izdevumiem, jo īpaši, lai reaģētu uz neplānotiem atbalsta pieprasījumiem no dalībvalstīm; aicina Biroju, cieši apspriežoties ar Komisiju un budžeta lēmējiestādēm, turpināt risināt budžeta ierobežojumus;

6.  uzsver, ka ierosinātie budžeta samazinājumi var radīt šķēršļus Biroja spējai turpināt pienācīgi pildīt savas funkcijas — sniegt nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm, kā tas tam uzticēts saskaņā ar tā pilnvarām; atgādina, ka Biroja pilnvaru stiprināšana un darba slodzes palielināšana būtu jāpapildina ar pienācīgiem budžeta piešķīrumiem;

7.  atzinīgi vērtē EASO-Frontex kopīgās valdes atjaunoto sadarbības stratēģiju; turklāt ar gandarījumu norāda, ka Birojam ir aktīva loma aģentūru tīklā, racionalizējot kopīgās darbības, piemēram, aicinājumu pieņemt darbā konfidenciālus konsultantus, dalību kopīgās iepirkuma procedūrās saistībā ar pamatlīgumiem un personāla mobilitātes programmas; stingri mudina Biroju aktīvi censties veidot dziļāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; norāda uz Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par migrācijas pārvaldību iekļauto ieteikumu nodrošināt papildināmību un labāku koordināciju starp Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Biroju; mudina Biroju strādāt pie koncepcijas, kas paredzētu kopīgi izmantot resursus gadījumā, ja uzdevumi pārklājas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības;

Sniegums

8.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 68,22 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 146 no Savienības budžetā apstiprinātajām 214 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 155 apstiprinātām vietām 2017. gadā); norāda, ka papildus tam 2018. gadā Birojā strādāja arī 61 līgumdarbinieks un 3 norīkotie valstu eksperti; ar gandarījumu norāda, ka Biroja darbā pieņemšanas plānā līdz 2020. gadam ir paredzēti 500 darbinieki;

9.  norāda uz vadītāju trūkumu administratīvajā departamentā, kur četras no piecām vadošajām amatvietām bija vai nu vakantas, vai arī amatā esošās personas tika atstādinātas no pienākumu pildīšanas, taču pieņem zināšanai Biroja sniegto atbildi, ka paziņojums par Cilvēkresursu un drošības nodaļas vadītāja vakanci tiks publicēts 2020. gada pirmajā ceturksnī; norāda arī, ka sakarā ar to, ka Biroja darbu ietekmēja reorganizācija, pašlaik vēl turpinās Finanšu un iepirkumu nodaļas vadītāja pieņemšana darbā un IKT nodaļas vadītāja amata vieta tika aizpildīta 2019. gadā; aicina Biroju sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm pielikt papildu pūles, lai aizpildītu brīvās amatvietas, un pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti šī riska mazināšanai;

10.  ar nožēlu norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu kopš 2017. gada beigām cilvēkresursu situācija Birojā ir ļoti ievērojami pasliktinājusies; norāda, ka 2018. gada beigās Birojā bija 216 darbinieki un bija nosūtītas 89 piedāvājuma vēstules un parakstīti 60 līgumi; tomēr konstatē, ka līdz 2018. gada beigām vēl bija jāaizpilda 78 vakances; pauž dziļas bažas par to, ka kopumā šī situācija rada ievērojamu risku Biroja darbības turpināšanai pašreizējā apmērā; norāda uz izpildvadītāju pausto apņemšanos pārredzami un efektīvi izpildīt Biroja darbā pieņemšanas plānu;

11.  ar bažām norāda, ka 2018. gadā augstākā līmeņa vadībā (deviņi vadītāji) bija tikai vīrieši, bet negatīvais dzimumu līdzsvars tika mainīts, 2019. gadā izpilddirektora amatā ieceļot sievieti; ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz valdes locekļiem ir panākts labs dzimumu līdzsvars (16 vīrieši un 15 sievietes);

12.  norāda, ka 2019. gada 26. novembrī izpilddirektors iepazīstināja valdi ar jaunu struktūrshēmu; uzskata, ka personāla reorganizācijai būtu jāveicina spēcīgāka iekšējā kontrole, kvalitātes nodrošināšana un riska pārvaldība, kā arī jānodrošina atbilstība Revīzijas palātas un Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta pieprasītajām darbībām;

Personāla politika

13.  ar bažām norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 68,22 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 146 no Savienības budžetā apstiprinātajām 214 pagaidu darbinieku vietām (2017. gadā bija 155 apstiprinātas vietas); norāda, ka papildus tam 2018. gadā Birojā strādāja arī 61 līgumdarbinieks un 3 norīkotie valstu eksperti;

14.  ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz izmitināšanas pasākumiem, kas saistīti ar patvēruma atbalsta grupu un citu Biroja darbinieku izmitināšanu dalībvalstīs (piemēram, attiecībā uz Biroja paša personāla, dalībvalstu ekspertu un nolīgto ekspertu privilēģijām un imunitāti), Birojs 2019. gada jūlijā parakstīja uzņemšanas pasākumu ar Kipru, tam 2020. gada janvārī bija paredzēts parakstīt uzņemšanas līgumu ar Grieķiju un tas gatavojas noslēgt jaunu nolīgumu ar Itāliju, lai pilnībā ievērotu Regulu (ES) Nr. 439/2010(17) un saskaņā ar citiem Biroja mitināšanas pasākumiem; aicina Biroju kopā ar Komisiju turpināt apspriest ar dalībvalstīm efektīvu kārtību, kādā izvietot patvēruma atbalsta vienības un citus Biroja resursus;

15.  pieņem zināšanai Biroja atbildes uz Revīzijas palātas apsvērumiem un centienus risināt šīs problēmas jaunā izpilddirektora vadībā, cita starpā 2019. gada gaitā prioritāri pievēršoties tam, lai noslēgtu vienošanās par uzņemšanas kārtību ar Itāliju, Grieķiju un Kipru attiecībā uz patvēruma atbalsta komandu un citu Biroja spēku izmitināšanu dalībvalstīs, palielinot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību un nostiprinot Biroja juridisko dienestu;

16.  norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi aģentūrām raksturīgu horizontālu tendenci IT konsultantu amatos izmantot ārējus darbiniekus; prasa pēc iespējas vairāk samazināt atkarību no ārējiem darbiniekiem šajā tik svarīgajā un sensitīvajā jomā, lai ierobežotu iespējamos riskus;

17.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka 2018. gadā Birojs bija uzsācis atklātu publiskā iepirkuma procedūru, lai izveidotu pamatlīgumus par pagaidu darbinieku pakalpojumu sniegšanu Itālijā; norāda, ka Birojs procedūru pārtrauca, jo tika saņemts tikai viens piedāvājums, un Birojs uzskatīja šo piedāvājumu par nepieņemamu, jo finansiālais piedāvājums pārsniedza aplēsto maksimālo budžetu; norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja, ka konkursa specifikācijās bija svarīga kļūda 25 000 000 EUR apmērā; tomēr norāda, ka Birojs ir pieņēmis šos konstatējumus un ir pieņēmis un īstenojis korektīvus pasākumus, kas ietver šādas darbības: izbeigt pamatlīgumu par pagaidu darba aģentūru darbinieku pakalpojumiem Itālijā; uzsākt jaunu iepirkuma procedūru attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbinieku pakalpojumiem Itālijā; izsludināt papildu uzaicinājumu dalībvalstu ekspertiem un, ja iespējams, izmantot alternatīvus pasākumus ekspertu izvietošanai, lai aptvertu laikposmu līdz brīdim, kad stājas spēkā jauns pamatlīgums; uz laiku ievērojami samazināt Itālijā izvietoto Biroja pagaidu darba aģentūru darbinieku skaitu un kopā ar Itālijas iestādēm saglabāt darbības nepārtrauktības līmeni attiecībā uz būtiskiem atbalsta pasākumiem; norāda arī, ka jaunā iepirkuma procedūra tika pabeigta un jaunais pamatlīgums tika piešķirts 2019. gada decembrī, tādējādi nodrošinot darbības nepārtrauktību visas procedūras laikā; aicina Biroju stingi ievērot Savienības publiskā iepirkuma noteikumus;

18.  norāda, ka Birojs ar IT uzņēmumiem izmanto pakalpojumu līgumus, kuri formulēti tā, it kā pagaidu aģentūras darbinieki tiktu norīkoti darbā, nevis tiktu piegādāti skaidri definēti IT pakalpojumi vai produkti; atgādina, ka uz pagaidu darba aģentūru darbinieku nodrošināšanu precīzu uzdevumu veikšanai konkrētā laikposmā attiecas Direktīva 2008/104/EK(18) un īpaši noteikumi, ko pieņēmušas dalībvalstis; norāda, ka IT pakalpojumu līgumu izmantošana darbaspēka nodrošināšanai neatbilst Savienības Civildienesta noteikumiem vai Savienības sociālajiem un nodarbinātības noteikumiem; ar gandarījumu norāda, ka Birojs pārskatīja savu veidni līgumiem par laiku un līdzekļiem, lai katrā līgumā iekļautu saskaņā ar līgumu izpildāmo nodevumu sarakstu; aicina Biroju turpināt rīkoties rūpīgi un nodrošināt, ka līgumu formulējums nepieļauj neskaidrības starp IT pakalpojumu iepirkumu un pārejas posma darbinieku nodarbināšanu;

Iepirkums

19.  pēc iepazīšanās ar Biroja sniegto informāciju konstatē, ka 2018. gadā tas sāka īstenot Komisijas lēmumu par trauksmes celšanu un izstrādāja praktisku rokasgrāmatu par interešu konfliktu pārvaldību un novēršanu, kas valdei būtu jāpieņem līdz 2019. gada trešajam ceturksnim, kā arī noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu norāda, ka Birojs ir organizējis vairākas darbiniekiem paredzētas apmācības par ētiku, īpašu uzsvaru liekot uz interešu konfliktu novēršanu un paredzot īpaši vadītājiem pielāgotu moduli; ar gandarījumu norāda, ka attiecīgie noteikumi par interešu konfliktiem ir transponēti arī attiecīgajās standarta darbības procedūrās un politikas nostādnēs; aicina Biroju arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst interešu konfliktu novēršanai un trauksmes celšanas noteikumu un procedūru pienācīgai īstenošanai;

20.  ar bažām norāda, ka, lai gan Birojs savu valdes locekļu interešu deklarācijas un CV publicē savā tīmekļvietnē, tas joprojām nepublicē augstākā līmeņa vadītāju interešu deklarācijas, un šajā sakarā aicina Biroju nekavējoties rīkoties;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

21.  ņem vērā, ka 2018. gada beigās Birojam nebija iekšējās revīzijas struktūras un ka kopš 2018. gada janvāra netika sagatavoti visaptveroši iekšējās revīzijas dienesta revīzijas ziņojumi; turklāt norāda, ka darījumu likumības un pareizības ex post pārbaudes bija tikko kā ieviestas; atzinīgi vērtē Biroja atbildi, ka tas ir piekritis un dokumentējis koriģējošus pasākumus attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, tostarp revīzijas spēju izveidi līdz 2019. gada ceturtajam ceturksnim un ex post iekšējās kontroles spēju izveidi līdz 2019. gada trešajam ceturksnim; ar gandarījumu norāda, ka Birojs veido savas ex post kontroles spējas, 2019. gada ceturtajā ceturksnī pieņemot darbā pirmo ex post kontroles darbinieku un paredzot 2020. gada pirmajā pusē pieņemt darbā papildu darbiniekus; ar gandarījumu norāda, ka Birojs ir uzsācis iekšējās revīzijas struktūras izveides procesu un, lai noteiktu Birojam piemērotāko modeli, pašlaik risina sarunas ar citu Savienības aģentūru, kurai ir plaša pieredze šajā jomā; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Iekšējā kontrole

22.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2018. finanšu gada pārskatu par Savienības aģentūrām Birojs ir veicis konkrētus un pozitīvus pasākumus, lai uzlabotu organizatorisko pārvaldību; norāda, ka no 61 pasākuma, kas paredzēts rīcības plānā, Revīzijas palātas revīzijas laikā 48 bija ieviesti, bet 13 pasākumu ieviešana vēl turpinājās;

23.  atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada septembrī tika pieņemta Biroja jaunā sensitīvo amatu politika, kas vadības komandai sniedz vadlīnijas un kritērijus par to, kā īstenot riska novērtējumus, identificēt un dokumentēt Biroja sensitīvās funkcijas kopā ar saskaņotajām riska mazināšanas kontrolēm un turklāt līdz 2020. gada pirmajam ceturksnim novērtēt sensitīvo funkciju un dokumentēt riska mazināšanas kontroli;

24.  atgādina, ka 2017. gada beigās Birojam nebija iekšēja juridiskā dienesta un ka iepriekšējā izpilddirektora uzraudzībā tika piesaistīti daudzi juridiskie biroji; tomēr konstatē, ka 2018. gadā Birojs izveidoja sarakstu ar visiem juridisko konsultāciju līgumiem un ka 2019. gadā darbu Birojā sāka jauna vecākā juridiskā konsultante un tika parakstīts jauns juridisko konsultāciju pamatlīgums, kas aizstāj iepriekšējos līgumus, turklāt 2020. gadā paredzēts pieņemt darbā vairākus citus juridiskos konsultantus; norāda, ka tomēr vēl nebija ieviesta sistemātiska juridisko dokumentu iekšējā pārskatīšana, un 2018. gadā tika novērotas vairākas nekonsekvences publiskā iepirkuma procedūru juridiskajos aspektos; aicina Biroju nodrošināt spēcīgu juridisko dienestu un efektīvu juridisko procedūru pārvaldību; ar gandarījumu norāda uz Biroja mērķi izveidot pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu, cita starpā izveidojot juridisko un datu aizsardzības sektoru, kā arī iekšējās kontroles un riska pārvaldības sektoru, lai turpmāk nodrošinātu juridisko dokumentu, tostarp iepirkuma dokumentu, sistemātisku pārskatīšanu; atzinīgi vērtē arī Biroja iniciatīvu izveidot Biroja iekšējās revīzijas struktūru, vienlaikus veidojot kopīgas revīzijas spējas ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

25.  pauž nožēlu par to, ka joprojām trūkst politikas attiecībā uz sensitīviem amatiem Birojā, kas neatbilst Biroja iekšējās kontroles standartiem, saskaņā ar kuriem sensitīvas funkcijas ir skaidri jādefinē, jāreģistrē un jāatjaunina; pieņem zināšanai Biroja atbildi, ka tika pabeigta sensitīvu amatu politikas izstrāde un bija paredzams, ka to apstiprinās līdz 2019. gada trešajam ceturksnim un īstenos līdz 2019. gada ceturtajam ceturksnim; prasa Birojam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par izmaiņām šajā jautājumā;

26.  atzīst gūtos panākumus iekšējās kontroles sistēmu īstenošanā, arī attiecībā uz iepirkuma un izdevumu operāciju kontroli; atbalsta lēmumu samazināt un ātri izbeigt juridisko konsultāciju ārpakalpojumu uzmantošanu, izveidojot iekšēju juridisko dienestu; atbalsta Revīzijas palātas konstatējumus par nepieciešamību ieviest turpmākus korektīvus pasākumus;

27.  ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes piezīmes un konstatējumus par to, ka Birojs ir viena no nedaudzajām vairākās vietās izvietotajām Savienības aģentūrām un ka Birojs ir noslēdzis nomas līgumus vairākās vietās, neveicot pienācīgu vietējā tirgus analīzi, konstatē, ka attiecībā uz biroju Romā drīzumā tiks izsludināts jauns konkurss, pirms kura tiks veikta pienācīga tirgus analīze biroja nomai, lai noregulētu pašreizējo situāciju; turklāt konstatē, ka attiecībā uz biroju Atēnās pašreizējais nomas līgums beidzās 2020. gada janvārī un ka pašlaik tiek gatavota jauna iepirkuma procedūra, kas ietver pienācīgu tirgus analīzi; turklāt norāda, ka apstrādes struktūra Pagani (Lesbā) karstajos punktos izvietotās operatīvās darba vietas pārvietoja ārpus centriem; norāda, ka attiecībā uz Kipras biroju 2018. gada vidū ar ēkas īpašnieku tika parakstīts jauns līgums pēc konkursa, kura mērķis bija reglamentēt sākotnējo nolīgumu un paredzēt iespēju to paplašināt, ja rastos turpmākas vajadzības; atzinīgi vērtē 2019. gada 15. februārī pieņemtās jaunās standarta iepirkuma darbības procedūras, kurās sniegti norādījumi par iepirkuma un līgumu pārvaldības procedūras sensitīviem aspektiem, tostarp detalizēti noteikumi par tirgus izpēti; pieņem zināšanai Biroja centienus saskaņot iepirkuma procedūras ar “metodiku, kas jāievēro Komisijas dienestiem ēku izpētes un sarunu jomā”, un publicēt paziņojumus par tirgus perspektīvām attiecībā uz visiem plānotajiem ēku līgumiem, lai palielinātu pārredzamību un konkurenci;

28.  ar bažām norāda, ka nav skaidras atbildības un tās sadalījuma attiecībā uz nomāto telpu un saistīto pakalpojumu un darbu pārvaldību, un tas var kavēt ar telpām saistīto risku efektīvu mazināšanu; aicina Biroju izveidot efektīvu politiku īrēto telpu un saistīto pakalpojumu pārvaldībai;

Citi komentāri

29.  ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus saistībā ar jaunā pagaidu izpilddirektora, kas stājās amatā 2018. gada 6. jūnijā, iecelšanu amatā, atzinīgi vērtē to, ka kopš šīm izmaiņām vadībā pārredzamībai kā pārvaldības rīcības plāna pamatprincipam ir piešķirta visaugstākā prioritāte un šo procesu vada jaunais izpilddirektors, kurš ir apņēmies arī turpmāk izmantot šo pieeju;

30.  aicina Biroju koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

31.  ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un novērojumus saistībā ar to, ka Birojs paplašināja savas biroja telpas Maltā, iekļaujot papildu ēkas bloku, kurā atrodas tā telpas, norāda, ka Birojs 2018. gada oktobrī pabeidza sagatavot nomas līgumu, kura izmaksas pilnībā sedz no Biroja budžeta un kura mērķis ir aizņemt visu kompleksu;

o
o   o

32.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020.gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(19).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 306, 30.8.2018., 4. lpp.
(16) OV C 306, 30.8.2018., 6. lpp.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regula (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(19) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
PDF 365kWORD 104k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2019/2056(DEC))
P9_TA(2020)0084A9-0021/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0051/2019)(2),

–  ņemot vērā 2018. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2018. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(7), un jo īpaši tās 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu par Iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi, un jo īpaši tā 34. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0021/2020),

A.  tā kā priekšsēdētājs 2019. gada 27. jūnijā pieņēma Parlamenta 2018. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2019. gada 25. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.  tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka, veicot 2018. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 pārbaudītajos iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos nav konstatējusi nopietnus trūkumus;

D.  tā kā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 262. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments(2019/2056(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0021/2020),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīti 126 jautājumi un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.  tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un rezultativitāti, pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība

1.  norāda, ka Parlamenta 2018. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 1 950 687 373 EUR jeb 18,9 % no daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas(8), kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2018. gada administratīvajiem izdevumiem, un kopumā par 2,2 % pārsniedza 2017. gada budžetu (1 909 590 000 EUR);

2.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2018. gada 31. decembrī bija 193 998 910 EUR (2017. gadā — 206 991 865 EUR), no kuriem 30 783 590 EUR bija piešķirtie ieņēmumi (2017. gadā — 50 052 674 EUR);

3.  uzsver, ka 67,6 % no kopējām saistībām veidoja četras nodaļas: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”), kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga;

4.  norāda, ka Parlamenta 2018. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

a)  Pieejamās apropriācijas (EUR)

2018. gada apropriācijas

1 950 687 373

Neautomātiskie pārnesumi no 2017. finanšu gada

2 564 000

Automātiskie pārnesumi no 2017. finanšu gada

289 785 291

2018. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

30 783 590

Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2017. gada

47 369 977

Kopā

2 318 626 231

b)  Apropriāciju izlietojums 2018. finanšu gadā (EUR)

Saistības

2 283 150 877

Veiktie maksājumi

1 933 089 380

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

348 106 015

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

---

Atceltās apropriācijas

39 994 836

c)  Budžeta ieņēmumi (EUR)

2018. gadā saņemts

193 998 910

d)  Kopējā bilance 2018. gada 31. decembrī (EUR)

1 671 682 153

5.  norāda, ka saistības tika uzņemtas par 99,2 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par 1 934 477 627 EUR, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,8 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija 1 636 858 018 EUR, kas nozīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 84,6 %;

6.  uzsver, ka 2018. gadā atceltās apropriācijas, proti, 16 209 746 EUR, galvenokārt bija saistītas ar atalgojumu un citām tiesībām un izdevumiem, kas saistīti ar ēkām;

7.  norāda, ka 2018. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 31. un 49. pantu tika apstiprināti vienpadsmit pārvietojumi par kopumā 53 533 500 EUR jeb 2,7 % no galīgajām apropriācijām; konstatē, ka lielākā daļa pārvietojumu bija saistīti ar Parlamenta ēku politiku un jo īpaši bija paredzēti tam, lai palīdzētu finansēt ikgadējos maksājumus par Konrad Adenauer ēkas projektu;

Revīzijas palātas atzinumi par 2018. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

8.  atgādina, ka Revīzijas palāta visām Eiropas iestādēm veic administratīvo un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; norāda, ka administratīvie un saistītie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 60 % no kopējās summas, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

9.  pieņem zināšanai, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; norāda arī to, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 13 skaitļos izteiktām kļūdām, administrācijai paredzētajā daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā nav uzskatāms par būtisku;

10.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā par Parlamenta 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) iekļauto īpašo konstatējumu attiecībā uz Parlamentu; norāda — tā kā pēdējos gados ir notikuši teroristu uzbrukumi, iestādes, tostarp Parlaments, ir uzskatījušas par nepieciešamu steidzami pastiprināt cilvēku un telpu aizsardzību; ar bažām konstatē, ka Revīzijas palāta ir atklājusi nepilnības Parlamenta un Komisijas organizētajās procedūrās; norāda, ka, lai veiktu īpašus ar drošību saistītus būvdarbus, Parlaments izmantoja jau noslēgtos pamatlīgumus un ka šo pamatlīgumu struktūra ļāva Parlamentam pasūtīt sākotnējā cenrādī neiekļautus būtiskus ar drošību saistītus būvdarbus, pamatojoties uz vienu cenas piedāvājumu no būvuzņēmēja; norāda, ka Parlaments ir izmantojis šo metodi divās no četrām Revīzijas palātas pārbaudītajām procedūrām;

11.  ar bažām norāda uz Parlamenta sniegto atbildi pretrunu procedūrā ar Revīzijas palātu, kurā tas atzīst, ka, ņemot vērā īpašo kontekstu (laika spiediens un tirgus struktūra), konkurence, iespējams, nav bijusi optimāla; ar gandarījumu norāda, ka jaunie šīs nozares pamatlīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas pieciem būvuzņēmējiem, ir balstīti uz konkursa procedūras atsākšanu, lai nodrošinātu pienācīgu cenu konkurenci;

Iekšējā revidenta gada pārskats

12.  norāda, ka 2019. gada 18. novembrī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada pārskatu un informēja par veiktajām ticamības revīzijām un konsultāciju uzdevumiem, par kuriem viņš bija ziņojis un kuri 2018. gadā attiecās uz šādiem tematiem:

   ēku uzturēšana, atjaunošana un ekspluatācija (Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO));
   provizoriska iestādes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošības pārbaude;
   individuālās tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;
   darbinieku veikals Luksemburgā (DG INLO);
   saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem vēl veicamo darbību pēcpārbaude — 2018. gads, I un II posms;
   iekšējās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas izveide Drošības un drošuma ģenerāldirektorātā (DG SAFE);
   neatkarīgas konsultācijas par projektu “No galddatora līdz hibrīdam” (Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC));
   ES ārpolitikas ģenerāldirektorāta (DG EXPO) ziņojumu veidlapu sistēmas aspekti;
   turpmākie pasākumi saistībā ar IT darbības pārtraukumu un IT darbības nepārtrauktības stiprināšanu;
   ziņojums par iepirkumu un līgumu īstenošanu ēdināšanas pakalpojumu nozarē (DG INLO) vēl nav publicēts, provizoriskie konstatējumi tiek apspriesti ar vadību;

13.  atzinīgi vērtē un atbalsta pasākumus, par kuriem iekšējais revidents ir vienojies ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, pamatojoties uz ticamības revīziju uzdevumiem un ieteikumiem, ko viņš sniedzis pēc konsultācijām;

Darbības, par kurām panākta vienošanās:

   saistībā ar ēku uzturēšanas, atjaunošanas un ekspluatācijas (DG INLO) revīziju — uzlabot stratēģisko satvaru ēku uzturēšanai un turpināt uzlabot Parlamenta ēku uzturēšanas darbības, pieņemot visaptverošu politiku un strukturētu, saskaņotu daudzgadu plānu; palielināt pārliecību, ka ar ēkām saistītie Parlamenta procesi un darbības ir efektīvas un rentablas; atbalstīt lēmumu pieņemšanu par uzturēšanas darbībām, sniedzot ticamu informāciju un analīzi;
   saistībā ar informācijas sistēmu revīziju — veikt provizorisku iestādes IKT drošības pārbaudi, stiprināt informācijas sistēmu drošības pārvaldību (kas ietver politikas virzienus, standartus un pamatnostādnes), jo īpaši pieņemot iestādes informācijas drošības politiku; uzlabot IT aktīvu (aparatūras, saistītās programmatūras un tīkla) identifikāciju, aizsardzību un uzraudzību; labāk atklāt kiberdrošības incidentus un reaģēt uz tiem, kā arī uzlabot atjaunošanas spējas;
   saistībā ar darbinieku individuālo tiesību revīziju — stiprināt vispārējo kontroles vidi šajā jomā un risināt konkrētus jautājumus saistībā ar ģimenes pabalstiem;
   saistībā ar Luksemburgā izvietotā darbinieku veikala revīziju — īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu kontroles vidi un kontroles darbības, kā arī iekšējās pārvaldības atbilstību; nodrošināt veikala darbības, tostarp avansa konta, atbilstību Finanšu regulai, grāmatvedības principiem un nodokļu tiesību aktiem;

Ieteikumi:

   attiecībā uz DG EXPO ziņojumu veidlapu sistēmu — īstenot sešus ieteikumus, lai uzlabotu tā ziņojumu sniegšanas sistēmu un labāk strukturētu sadarbību starp delegācijām, komitejām un citām ieinteresētajām pusēm;
   attiecībā uz iekšējās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas izveidi DG SAFE — īstenot šajā nolūkā sniegtos sešus ieteikumus, tostarp jo īpaši izstrādājot kvalitātes politiku;
   attiecībā uz izmēģinājuma projektu “No galddatora līdz hibrīdam” — nostiprināt šī projekta ekonomisko pamatojumu; izmantot hibrīdu vairāku pašreizējo ierīču aizstāšanai; pirms jaunu instrumentu ieviešanas uzlabot koncepcijas pamatojumu un izmēģinājuma projektu finanšu pārvaldību;
   attiecībā uz IT darbības pārtraukumu un IT darbības nepārtrauktības stiprināšanu — nodrošināt IKT infrastruktūras papildu aizsardzību; izmēģināt negadījuma seku novēršanas plānu; uzskaitīt kritiski svarīgās informācijas sistēmas un to atkarības un uzlabot plānošanu attiecībā uz Parlamenta IKT infrastruktūras izvietošanu ārpus tā telpām;

14.  norāda, ka 2018. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 28 no 76 nepabeigtām darbībām un laikā nenoslēgto darbību riska profils 2018. gadā turpināja pakāpeniski mazināties; īpaši norāda, ka to nepabeigto darbību skaits, ar kurām jānovērš ievērojami riski, samazinājās no 22 līdz 7 un ka augstākā riska (“kritiski”) nebija nevienas nepabeigtas darbības; norāda, ka papildus šīm apstiprinātajām darbībām kopumā bija 117 nepabeigtas darbības, tostarp tās, kuru īstenošanas termiņš vēl nebija pienācis, un no tām 47 attiecās uz ievērojama riska novēršanu; sagaida, ka tās tiks īstenotas apstiprinātajos termiņos;

15.  īpaši atzinīgi vērtē ģenerāldirektorātiem doto iespēju uzaicināt iekšējo revidentu sniegt konsultācijas un iesaka visiem ģenerāldirektorātiem vajadzības gadījumā izmantot šo iespēju;

16.  norāda, ka divas revīzijas, viena attiecībā uz apmeklētāju grupām un otra attiecībā uz parlamentārās palīdzības piemaksām, ir daļa no 2019. gada pasākumiem un par tām tiks ziņots 2020. gada sākumā; aicina iekšējo revidentu informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par abiem rezultātiem, tiklīdz tie būs pieejami;

17.   pauž dziļu nožēlu par to, ka iekšējā revidenta ziņojums nav publiski pieejams; uzstāj, ka šis ziņojums katru gadu ir jāpublisko un jānosūta deputātiem vienlaikus ar tā nosūtīšanu Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram; pauž nožēlu, ka attiecībā uz 2018. gada ziņojumu 2020. gada janvārī tika pieņemts lēmums, ka deputāti ar šo ziņojumu var iepazīties tikai pēc pieprasījuma, piemērojot drošas lasītavas procedūru; pauž stingru pārliecību, ka, ierobežojot piekļuvi šim dokumentam, kurš attiecas uz publisko līdzekļu izmantošanu, tiek radīts nožēlu izraisošs iespaids, ka ir kaut kas slēpjams;

Saistībā ar rezolūciju par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

18.  pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju, kas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2019. gada 17. septembrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas Parlamenta 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

19.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz vairākiem Parlamenta 2017. gada rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu sniegtajiem ieteikumiem nav veikti nekādi pasākumi un ka dokumentā par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājumu, tam nav sniegts nekāds pamatojums; uzsver, ka ir svarīgi Budžeta kontroles komitejā biežāk diskutēt ar ģenerālsekretāru par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

Parlamenta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

20.  pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas deputātu 2019. gada 18. novembrī iekšējā revidenta klātbūtnē notikušo viedokļu apmaiņu saistībā ar Parlamenta 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

21.  atkārtoti aicina Prezidiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visiem budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumiem, kā izriet no Reglamenta 25. panta un V pielikuma un Finanšu regulas 6. un 166. panta; aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt turpmākus pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem, un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Parlamenta Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu; atkārtoti norāda, ka Prezidijam pēc savas iniciatīvas ir ievērojami jāuzlabo savas lēmumu pieņemšanas procedūras pārredzamība;

22.  pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā iekšējā pārbaudē parlamentārās palīdzības jomā tika konstatēti četri gadījumi, kas deva iespēju atgūt 146 814 EUR (2017. gadā tika konstatēti 47 gadījumi un atgūti 903 741,00 EUR), un ka deputātu ceļa izdevumu un dienas naudas jomā sešu pārbaužu rezultātā tika atgūti 173 546 EUR (2017. gadā — 68 589,05 EUR);

23.  norāda, ka 2018. gadā aktivitāte likumdošanas jomā ievērojami palielinājās, jo Parlamentā tuvojās 2014.–2019. gada sasaukuma beigas;

24.  norāda, ka divas pagaidu komitejas, Īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR) un Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašā komiteja (PEST), gada laikā ir veiksmīgi pabeigušas savu darbu un ir izveidota trešā komiteja — Īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3);

25.  uzsver, ka tika veiksmīgi sākta ar 2019. gada Eiropas vēlēšanām saistītā komunikācijas kampaņa; norāda, ka ir palielinājusies pilsoņu līdzdalība 2019. gada Eiropas vēlēšanās, lai gan atsevišķās valstīs vēlētāju aktivitāte joprojām bija pārāk zema; uzskata, ka šāda veida kampaņa būtu jāturpina, īpašu uzmanību pievēršot minētajām valstīm;

26.  atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Iestāde veica drošības uzlabošanas nolūkā, jo īpaši fiziskās un ēku drošības, bet arī kiberdrošības un komunikācijas drošības jomā;

27.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan Parlamenta Budžeta komiteja noraidīja mākslīgā intelekta novērošanas centra izveidei pieprasīto budžetu, šī iniciatīva, šķiet, joprojām tiek īstenota darba grupas formātā; pauž nopietnas bažas par acīmredzamo deputātu pieņemtā demokrātiskā lēmuma apiešanu, kas ir neveiksmīgs precedents; iesaka nekavējoties pārtraukt šīs darba grupas darbību, līdz budžeta lēmējinstitūcija būs nolēmusi tai piešķirt budžetu;

28.  apzinās, cik svarīga ir ēku politika, jo īpaši Martens ēkas projekts un Montoyer 63 ēkas rekonstrukcija Briselē, kas tika pabeigti 2018. gadā, un Konrad Adenauer projekts Luksemburgā, ko plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnija beigām; pieņem zināšanai, ka 2018. gadā Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja apkopojošu pārvietojumu 29 miljonu EUR apmērā šī projekta priekšfinansēšanai, kā rezultātā saskaņā ar aplēsēm tika ietaupīti 4,7 miljoni EUR procentu maksājumos; pauž bažas par to, ka ir aizkavējusies Konrad Adenauer ēkas celtniecība Luksemburgā, kuras nodošana bija plānota 2018. gadā, bet tagad nav gaidāma pirms 2023. gada;

29.  atbalsta vides vadības un audita sistēmu (EMAS), kas ir Eiropas Savienības pārvaldības instruments ar mērķi panākt, lai privātas un publiskas organizācijas novērtētu un uzlabotu savus ekoloģiskos raksturlielumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009(9); atbalsta pasākumus, kas veikti, lai samazinātu Parlamenta oglekļa pēdu;

30.  aicina administrāciju pievērst uzmanību deputātu rīcības kodeksam, kurā noteikts, ka deputātiem jārīkojas tikai atbilstoši vispārējām interesēm un darbā jāievēro neitralitāte, integritāte, atklātība, rūpība, godīgums un atbildība, kā arī jāņem vērā Parlamenta reputācija; uzsver, ka rīcības kodeksā ir definēti interešu konflikti un tas, kā deputātiem tie būtu jārisina, un tajā ir iekļauti noteikumi par bijušo deputātu profesionālo darbību;

31.  ar bažām norāda, ka laikā no 2012. līdz 2018. gadam ir notikuši vismaz 24 rīcības kodeksa pārkāpumi, par kuriem nav piemērotas sankcijas; uzsver, ka gadījumā, ja par pārkāpumiem netiek piemērotas pienācīgas sankcijas, deputāti ir mazāk motivēti ievērot rīcības kodeksu; aicina priekšsēdētāju rūpīgi izvērtēt visus iespējamos rīcības kodeksa pārkāpumus un vajadzības gadījumā piemērot attiecīgajiem deputātiem pienācīgas sankcijas;

32.  pieņem zināšanai Noteikumus par deputātu nodrošinājumu ar transportu Eiropas Parlamenta darba vietās (“Noteikumi”); uzskata, ka noteikumi, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks un katras politiskās grupas priekšsēdētājs pastāvīgi lieto dienesta automašīnas, ir pārāk neskaidri; aicina Prezidiju pārskatīt Noteikumus, lai ieviestu stingrākus nosacījumus šādu automobiļu izmantošanai;

33.  uzskata, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa un tai ir izšķiroša nozīme nelikumīgu darbību un pārkāpumu nepieļaušanā un atturēšanā no tiem; atgādina, ka cita starpā reģistrētie deputātu palīgi darba līguma dēļ ir neaizsargātā situācijā; ar bažām norāda uz ģenerālsekretāra konstatējumu, ka “noteikumi par trauksmes celšanu ir piemērojami reģistrētiem deputātu palīgiem, bet Parlaments nevar nodrošināt nodarbinātības aizsardzību”, jo šie palīgi ir atkarīgi no konkrētā deputāta; aicina ģenerālsekretāru ņemt vērā šo specifiku gadījumos, kad reģistrēti deputātu palīgi darbojas kā trauksmes cēlēji, un meklēt un paplašināt līgumiskās aizsardzības iespējas, ko Parlaments piešķir reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri cietuši no aizskarošas izturēšanās, attiecinot tās arī uz reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri darbojas kā trauksmes cēlēji;

34.  uzsver, ka pašreizējie noteikumi par reģistrētu deputātu palīgu līguma izbeigšanu neparedz iespēju lauzt līgumu ar “savstarpēju piekrišanu”, kas būtu veids, kā atzīt deputātu un palīgu īpašās attiecības, kurās abas puses var atzīt, ka savstarpējā uzticēšanās vairs nepastāv, un gūt labumu no kopīga risinājuma, nemazinot reģistrētu deputātu palīgu sociālās tiesības; aicina ģenerālsekretāru rast risinājumu tam, ka reģistrētu deputātu palīgu algas var pārskaitīt tikai uz Beļģijas banku kontiem, kas ir pretrunā vienotas monetārās un maksājumu savienības būtībai;

35.   atkārtoti pauž bažas par deputātu vidū it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ļaunprātīgas rīcības iespējas: ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas — uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; atkārtoti aicina ģenerālsekretāru veikt izmeklēšanu par iespējamo šādu praksi un līdz gada beigām ziņot par to;

36.  atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri vēl jānosaka, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot šādu darba braucienu ietekmi uz budžetu, kā arī ar tiem saistīto organizāciju un loģistiku;

37.  aicina Parlamentu pilnībā pielāgot savus Civildienesta noteikumos iekļautos iekšējos noteikumus, ņemot vērā nesen pieņemto Direktīvu (ES) 2019/1937(10) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, cita starpā izveidojot drošus kanālus ziņošanai; turklāt prasa, lai Parlaments garantētu trauksmes cēlējiem tādu pašu aizsardzības līmeni kā tiem, kas cietuši no aizskaršanas; prasa ģenerālsekretāram ieviest obligātu apmācību tiešajiem vadītājiem, lai palielinātu Parlamenta darbinieku informētību par trauksmes cēlēju aizsardzību un pienākumu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem ziņot par nelikumīgām darbībām vai administratīvām kļūmēm;

38.  norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir ievērojami ietekmējis dažādus Parlamenta dienestus, īpaši komitejas, izpētes nodaļas un horizontālos dienestus;

39.  atzinīgi vērtē Prezidija 2018. gada 2. maija lēmumu attiecībā uz darbiniekiem, kuri ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, proti, to, ka neviens ierēdnis netiks atlaists no darba Apvienotās Karalistes valstspiederības dēļ; pieņem zināšanai, ka pēc individuālu gadījumu izvērtējumiem, kas līdz sākotnēji plānotajam Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības datumam tika veikti attiecībā uz līgumdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem, kuriem ir Apvienotās Karalistes valstspiederība, neviens līgums netika lauzts; pieņem zināšanai, ka politiskās grupas attiecībā uz saviem darbiniekiem pašas individuāli izvērtē katru gadījumu;

40.  pieņem zināšanai, ka ir veiksmīgi sasniegts mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 %, saskaņā ar kuru Parlamentam administrācijas štatu sarakstā 2018. gadā nācās likvidēt 60 štata vietas; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt Parlamentā augstu snieguma līmeni gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot arī atbildīgu budžeta pārvaldību un attiecīgā gadījumā veicot ietaupījumus; uzskata, ka varētu plānot turpmākus ietaupījumus; pauž stingru pārliecību par to, ka ir būtiski īstenot uz Padomi, dalībvalstīm un Eiropas pilsoņiem orientētu komunikācijas stratēģiju, lai reaģētu uz netaisnīgo un plaši izplatīto kritiku, kas gadiem ilgi tiek vērsta pret Eiropas Savienības civildienestu;

41.  ir norūpējies par ilgtermiņa slimības atvaļinājumā esošo darbinieku skaitu un kraso izdegšanas gadījumu skaita pieaugumu un pauž bažas par to, ka daži no šiem gadījumiem var būt saistīti ar izsīkumu un darba un privātās dzīves līdzsvara traucējumiem; ir īpaši nobažījies par darbinieku trūkumu un vienlaikus uzskata, ka ir grūti pamatot augstākā līmeņa vadītāju štata vietu skaita palielināšanu, kas noved pie nesamērīgas vadības struktūras ar lielu augsta līmeņa amatu īpatsvaru; aicina administrāciju būt proaktīvai attiecībā uz attiecīgajiem darbiniekiem, rūpīgi izvērtēt darbinieku darba slodzi un nodrošināt uzdevumu līdzsvarotu sadalījumu; aicina līdz 2020. gada 30. jūnijam sagatavot ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz ilgtermiņa slimības atvaļinājumiem un izdegšanu;

42.  ņemot vērā to, ka no darbiniekiem tiek sagaidīts aizvien vairāk, uzstāj, ka ir svarīgi veidot regulāru un konstruktīvu dialogu ar Personāla komiteju, arodbiedrībām un politisko grupu gadījumā — to darbinieku pārstāvjiem; sagaida, ka tiks turpināts konstruktīvs dialogs ar šīm struktūrām, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar personāla politiku un darba apstākļiem, piemēram, mobilitāti, darba vidi un elastīgu darba laiku;

43.   uzskata, ka šajā nolūkā ir būtiski, lai darbinieku pārstāvji tiktu uzklausīti, kad Prezidijs apspriež vispārējus jautājumus, kuri skar personāla politiku, un lūdz ģenerālsekretāru veikt atbilstošus pasākumus, lai šī tik nepieciešamā iespēja tiktu nodrošināta;

44.   norāda, ka Civildienesta noteikumi ir pilnībā jāievēro un jāpiemēro atbilstīgi to burtam un garam, lai saglabātu izcilu, neatkarīgu, lojālu un motivētu Eiropas Savienības civildienestu; šajā sakarībā aicina arī izbeigt praksi iecelt amatos vēlamos cilvēkus, jo tas var graut procedūras un līdz ar to arī uzticēšanos, jo īpaši, iestādei un Savienībai kopumā;

45.   atgādina par Eiropas Ombuda konstatējumiem un ieteikumiem apvienotajās lietās 488/2018/KR un 514/2018/K, kā arī Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju, konkrētāk, to, ka ierēdņi no darbinieku pārstāvības struktūrām darbojas Parlamenta augstākās vadības locekļu atlases komitejās, un aicina ģenerālsekretāru turpināt uzlabot augsta ranga ierēdņu iecelšanas procedūras, lai panāktu lielāku pārredzamību un vienlīdzību; turklāt prasa nodrošināt konsekvenci, publicējot augstākā līmeņa vadītāju amata vakances, kā arī rūpību saistībā ar šo vietu publicēšanu, tiklīdz tās atbrīvojas; aicina Parlamenta administrāciju katru gadu sniegt pārskatu par augsta ranga ierēdņu iecelšanu amatos;

46.   pauž dziļu nožēlu par līgumdarbinieku karjeras iespēju trūkumu; aicina ģenerālsekretāru izvērtēt riskus, kas saistīti ar aizvien lielāka līgumdarbinieku skaita nodarbināšanu, tostarp risku, ka Parlamentā varētu tikt izveidota divu līmeņu personāla struktūra; uzstāj, ka galvenie pastāvīgie amati būtu jāieņem un galvenie pastāvīgie uzdevumi būtu jāveic pastāvīgajiem darbiniekiem;

47.  ir pārliecināts, ka Parlamenta kā darba vietas pievilcība ir būtisks tā panākumu elements; vērš uzmanību uz grūtībām, ar kurām nācies saskarties, pieņemot darbā atsevišķu valstu valstspiederīgos; aicina ģenerālsekretāru uzstāt, ka ir vajadzīgs reāls ģeogrāfiskais līdzsvars visu dalībvalstu proporcionālā pārstāvībā visos līmeņos, tostarp augstākās vadības līmeņos; atzinīgi vērtē ļoti pozitīvos pasākumus, kas veikti dzimumu līdzsvara nodrošināšanas nolūkā; prasa steidzami veikt pasākumus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru visos līmeņos, tostarp ģenerāldirektoru līmenī;

48.   pauž nožēlu par to, ka valstis, kas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada, joprojām nav pietiekami pārstāvētas, jo īpaši vadošākos amatos, jo, lai gan jauno dalībvalstu pilsoņi tiek pieņemti darbā, vairāk tiek paaugstināti veco dalībvalstu pilsoņi un tas rada aizvien lielāku plaisu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm; prasa labot šo situāciju;

49.   norāda, ka iekšējos konkursos no 2014. līdz 2019. gadam 30 darbinieki tika iecelti augstākajā atalgojuma pakāpē (AD9) un 16 no tiem bija no divām lielām vecajām dalībvalstīm, tādējādi visā likumdošanas ciklā amatos tika iecelts pārsteidzoši liels skaits darbinieku no šīm divām valstīm, un aicina ģenerālsekretāru paskaidrot šīs nesamērības iemeslu;

50.   pauž nožēlu par grūtībām Luksemburgā pieņemt darbā darbiniekus zemākajās pakāpēs, jo īpaši asistentu un sekretāru kategorijā; uzsver — lai atrisinātu šo strukturālo problēmu, ir jāievieš korekcijas koeficients, kas atspoguļotu lielāko dzīves dārdzību šajā darba vietā, kā arī būtu jāpieņem darbā augstākās pakāpēs; aicina reformēt ar Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) starpniecību īstenotās darbā pieņemšanas procedūras, lai tās vairāk atbilstu iestāžu vajadzībām, tostarp būtu īsākas;

51.  atgādina, ka ar Reglamenta 11. pantu referentiem, ēnu referentiem un komiteju priekšsēdētājiem ir noteikts pienākums saistībā ar viņu ziņojumiem publicēt informāciju par sanāksmēm, kas rīkotas ar interešu pārstāvjiem; ar gandarījumu norāda, ka kopš jaunā sasaukuma sākuma Parlamenta tīmekļa vietnē ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra, lai deputāti varētu publicēt plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem; aicina sekretariātu izplatīt detalizētu informāciju un organizēt apmācību, lai palīdzētu deputātu birojiem pilnībā ievērot šo pienākumu; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā infrastruktūrā nav paredzēta procedūra, lai deputāti un reģistrēti deputātu palīgi varētu sniegt ieteikumus un atgriezenisko saiti par uzlabojumiem, pamatojoties uz lietotāju pieredzi; aicina Parlamenta dienestus katru gadu izstrādāt aptaujas anketu atsauksmēm un rezultātus iekļaut ziņojumā par šā instrumenta izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs ir devis norādījumus Parlamenta dienestiem sasaistīt šo instrumentu ar Pārredzamības reģistru un Likumdošanas observatoriju, un atbalsta visus centienus vēl vairāk uzlabot šo instrumentu, tostarp nodrošinot deputātiem piekļuvi to datu apstrādei, kurus deputāti Parlamenta tīmekļa vietnes infrastruktūrā mašīnlasāmā formātā sniedz par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, paredzot iespēju sasaistīt attiecīgo sanāksmi ar dalību delegācijā, norādīt, ka sanāksme ir notikusi personāla līmenī, sasaistīt Parlamenta tīmekļa vietnes ierakstus ar paša deputāta tīmekļa vietni un darīt šo infrastruktūru pieejamu visās oficiālajās Savienības valodās; turklāt aicina Parlamentu uzlabot saziņu ar deputātiem par referentu, ēnu referentu un komiteju priekšsēdētāju pienākumu publicēt informāciju par šādām sanāksmēm;

52.   atzinīgi vērtē šo pozitīvo soli virzībā uz lielāku pārredzamību un iespēju visiem deputātiem, kuri to vēlas, publicēt šo informāciju, izmantojot Parlamenta tīmekļa vietnes infrastruktūru, pat ja deputāts nav referents, ēnu referents vai komitejas priekšsēdētājs; uzskata, ka šī lielākā pārredzamība palīdz Eiropas pilsoņiem labāk izprast savu deputātu darbu; tādēļ pauž nožēlu, ka šī sanāksmju deklarāciju infrastruktūra pastāv tikai angļu valodā, nevis visās Savienības oficiālajās valodās;

53.  aicina Parlamentu papildus Parlamenta un Komisijas kopīgajam ziņojumam par Pārredzamības reģistra darbību katru gadu izstrādāt ziņojumu, kurā būtu sniegts izsmeļošs pārskats par interešu pārstāvjiem un citām organizācijām, kurām bijis ļauts iekļūt Parlamenta telpās;

54.   atzīst, ka publisko datu sagatavošana atvērtā, mašīnlasāmā, viegli pieejamā un atkārtoti izmantojamā formātā sniedz lielas iespējas gan attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu sabiedrībai, gan inovāciju; atzinīgi vērtē pašreizējās iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot un pārveidot daļu no sabiedrību interesējošajiem datiem šajā formātā; uzsver, ka ir vajadzīga lietotājdraudzīgāka, sistemātiskāka un koordinētāka pieeja šādām iniciatīvām saskaņā ar skaidri definētu Parlamenta atvērto datu politiku;

55.   atzīst pievienoto vērtību, ko bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūra var sniegt Parlamentam; jo īpaši uzsver, ka tā ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu iestādei izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

56.   norāda, ka plenārsēdē notikušās balsošanas pēc saraksta rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem atvērtā, mašīnlasāmā formātā un viegli pamanāmiem Parlamenta tīmekļa vietnē; tādēļ aicina Parlamentu plenārsēžu protokolu tīmekļa vietnē blakus versijām, kas nav mašīnlasāmas, publicēt balsošanas pēc saraksta rezultātu mašīnlasāmo versiju;

57.   norāda, ka pārskatītie noteikumi, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām, stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī; aicina ģenerālsekretāru nekavējoties darīt pieejamu šo noteikumu novērtējumu; uzskata, ka pašreizējā sistēmā netiek ņemtas vērā mainīgās izmitināšanas un transporta izmaksas un netiek pietiekami ātri ņemta vērā inflācija, un stingri prasa pēc iespējas drīzāk pārskatīt apmeklētāju grupām paredzētā finansiālā ieguldījuma aprēķināšanas sistēmu, lai cita starpā izvairītos no tā, ka deputāti varētu gūt materiālu labumu; aicina Prezidiju vienādot atmaksas sistēmu, pamatojoties uz iesniegtajiem rēķiniem par apmeklētāju grupām; atkārtoti prasa svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem;

Videi saudzīgs Parlaments un oglekļneitralitāte līdz 2030. gadam

58.  atzinīgi vērtē Parlamenta pozitīvo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, izmantojot savu politisko lomu un lomu likumdošanas procedūrās; uzsver, ka Parlamentam ir jārāda piemērs un ar savu darbību jāveicina ilgtspējīga attīstība;

59.  pauž atzinību par Parlamenta apņemšanos īstenot zaļu publisko iepirkumu; norāda, ka Parlamenta mērķis ir palielināt līgumu svērtās vērtības noteikto procentuālo īpatsvaru tādu konkrētu prioritāru produktu kategorijās, kas klasificēti kā “zaļi”, “ļoti zaļi” vai “zaļi pēc būtības”; norāda, ka 2018. gadā 44,9 % līgumu pēc vērtības prioritāro produktu kategorijās tika klasificēti kā “zaļi”, “ļoti zaļi” vai “zaļi pēc būtības”; norāda, ka, ierēķinot visus līgumus, kas klasificēti kā “zaļi pēc būtības” neatkarīgi no produktu kategorijas, Parlamenta līgumu zaļums 2018. gadā palielinās līdz 55,8 %, kas ir tuvu starpposma mērķim — 60 %; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt zaļu publisko iepirkumu, nosakot vērienīgus vidēja termiņa mērķus attiecībā uz līgumu zaļināšanu;

60.  atzinīgi vērtē 2018. gada vides vadības pārskata un vides deklarācijas pieņemšanu, 2018. gada rīcības plāna īstenošanu un tā regulāru uzraudzību;

61.  atbalsta Parlamenta mērķi pēc iespējas samazināt savas oglekļa dioksīda emisijas; atkārtoti pauž bažas par to, ka Parlamenta ģeogrāfiskā izkliedētība rada 78 % no visiem Parlamenta darbinieku komandējumiem un ka ietekme uz vidi ir no 11 000 līdz 19 000 tonnām CO2 emisiju;

62.   uzskata, ka pēc tam, kad Parlaments ir izsludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā, tam jārāda piemērs un jāapņemas līdz 2030. gadam panākt oglekļneitrālu pēdu; prasa Parlamentam izstrādāt stratēģiju, lai tas līdz 2030. gadam kļūtu oglekļneitrāls, un iesniegt šo stratēģiju budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; uzdod Prezidija EMAS darba grupai grozīt galvenos snieguma rādītājus un pašreizējo CO2 samazināšanas plānu, lai līdz 2030. gadam panāktu oglekļneitralitāti; turklāt aicina steidzami ziņot par Parlamenta veikto CO2 emisiju kompensēšanu un veikt tās uzskaiti;

63.   uzsver, ka aptuveni 67 % no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadāšana; atgādina, ka Prezidijs ar 2017. gada 15. maija lēmumu apstiprināja priekšlikumu nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu transporta veidu deputātiem, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi, Parlamenta autoparkā pakāpeniski pārejot uz elektriskajiem transportlīdzekļiem un veicinot tādu videi draudzīgu visu veidu transportlīdzekļu izmantošanu, kuri pilsētvidē darbojas bez emisijām, un no 2024. gada pāriet uz pilnībā elektrisku autoparku; atzinīgi vērtē dažādos pasākumus un instrumentus, ko šajā sakarā ir ieviesis DG INLO; sagaida, ka Prezidijs izstrādās ceļa izdevumu atmaksas sistēmu, kas ietvers CO2 emisiju kompensāciju ceļojuma cenā un stimulēs videi draudzīga transporta izmantošanu;

64.  atbalsta Parlamenta mērķi kompensēt nenovēršamās emisijas; ierosina nenovēršamās emisijas kompensēt kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām;

65.   uzsver, ka Parlamentam ir jāpilda savas saistības cīņā pret klimata pārmaiņām un tādēļ jāveic atbilstoši pasākumi visās ēkās, lai visiem darbiniekiem darītu pieejamas velosipēdu novietnes, kurās velosipēdi ir aizsargāti pret zādzībām, vandālismu un laika apstākļiem, un vismaz piedāvātu tādus pašus apstākļus, kādi pašlaik ir darbinieku autostāvvietās; atzīmē, ka šajā ziņā ļoti noderīga varētu būt arī sistēma, ar kuru vinjetes izmanto kā identifikācijas līdzekli;

66.   atzinīgi vērtē Parlamenta centienus palielināt bez papīra izdrukām notiekošo sanāksmju skaitu; prasa nodrošināt visiem deputātiem, darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem vairāk apmācības par bezpapīra instrumentiem, kas izveidoti, lai varētu drukāt mazāk dokumentu, un prasa vēl vairāk komunikācijas kampaņu;

67.  aicina Parlamentu uzlabot komunikāciju ar deputātiem, informējot viņus par iespēju izmantot tiešo vilcienu starp Parlamentu un Briseles lidostu, kas aizņem 20 minūtes “no durvīm līdz durvīm” un ko deputāti var izmantot bez maksas, un izmantot tā ietekmi, lai nodrošinātu to, ka vilcieni kursē regulāri un biežāk, lai šī iespēja būtu pēc iespējas pievilcīgāka;

68.  uzteic darbiniekus par to, ka tie pilnībā izmanto čartervilcienus uz Strasbūru; mudina augstākā līmeņa vadītājus neizmantot dienesta automašīnas saviem komandējumiem uz Strasbūru;

69.  atbalsta to, ka Parlamenta CO2 emisijas, tostarp emisijas, ko rada deputātu lidojumi starp viņu izcelsmes valsti un Briseli vai Strasbūru, katru gadu tiek kompensētas 100 % apmērā, izmantojot oglekļa dioksīda kredītus; atgādina, ka 2018. gada 19. jūlijā tika parakstīts kompensācijas līgums attiecībā uz Parlamenta 2017. gada emisijām par kopējo summu 184 095,80 EUR;

70.  pauž bažas par CO2 emisiju kompensācijas cenu svārstīgumu emisiju sertifikātu tirgū, jo tas neļauj aprēķināt precīzu finanšu līdzekļu apmēru, kas nepieciešams kopējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma kompensēšanai; vērš uzmanību uz to, ka budžeta 2390. pozīcijā pieejamie finanšu līdzekļi (patlaban 249 000 EUR) var nebūt pietiekami, lai turpmākajos gados kompensētu kopējo oglekļa dioksīda emisiju apjomu;

71.  atzinīgi vērtē Kvestoru un Prezidija 2018. gada jūnija un aprīļa lēmumus par plastmasas atkritumu samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas darbības; aicina Parlamentu ātri veikt turpmākus vērienīgus pasākumus, lai panāktu, ka Parlamentā netiek izmantota plastmasa;

72.  atzinīgi vērtē 2018. gada maijā un jūnijā veiktās ārējās revīzijas pozitīvos rezultātus, kas apstiprina Parlamenta vides vadības sistēmas labo stāvokli un briedumu;

Parlamenta ģeogrāfiskā izkliedētība — viena darba vieta

73.  uzsver, ka Savienība ir izvēlējusies būt pārstāvēta vairākās dalībvalstīs ar savu iestāžu un aģentūru starpniecību, kas garantē ciešu saikni ar iedzīvotājiem un nodrošina Savienības pievienotās vērtības pamanāmību (“Eiropas pamanāmību”), ņemot vērā atbildīgu publisko līdzekļu pārvaldību;

74.  norāda, ka izmaksas, kas saistītas ar Parlamenta deputātu 12 braucieniem uz Strasbūru, ir 21 266 689 EUR gadā; norāda, ka ikgadējās ceļa izmaksas saistībā ar Parlamenta darbiniekiem ir 3 631 082 EUR, bet saistībā ar reģistrētiem deputātu palīgiem — 2 097 250 EUR;

75.  norāda, ka Thalys čartervilciena izmaksas 2018. gadā bija 3 741 900 EUR (2017. gadā — 3 668 532 EUR);

76.  uzsver, ka Parlamenta oficiālo transportlīdzekļu pārbraucieni uz Strasbūru un atpakaļ tukši, tikai ar attiecīgo šoferi vēl vairāk palielina 12 ikgadējo darba braucienu uz Strasbūru finansiālo ietekmi un ietekmi uz vidi; atzinīgi vērtē to, ka reģistrētiem deputātu palīgiem ir iespēja pievienoties braucienam uz Strasbūru un atpakaļ, taču pauž nožēlu, ka šī iespēja netiek pilnībā izmantota; aicina Parlamentu ļaut arī visiem Parlamenta un politisko grupu darbiniekiem izmantot šo iespēju braucienam uz Strasbūru un labāk informēt par šo iespēju;

77.  norāda, ka šie papildu izdevumi saistībā ar to, ka nepastāv viena darba vieta, ir pretrunā pareizas finanšu pārvaldības principam un budžeta disciplīnas principam; atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu vairākās rezolūcijās ir pauduši atbalstu vienai darba vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu; norāda uz Revīzijas palātas aplēsēm, ka ar pārcelšanos no Strasbūras uz Briseli gadā varētu ietaupīt 114 miljonus EUR, ko papildinātu vienreizējs ietaupījums 616 miljonu EUR apmērā, ja ēkas Strasbūrā tiktu veiksmīgi pārdotas, vai arī vienreizējas izmaksas 40 miljonu EUR apmērā, ja minētās ēkas neizdotos pārdot; norāda, ka vienu darba vietu iespējams noteikt tikai tad, ja tiek vienprātīgi grozīts Līgums; mudina Padomi ņemt vērā Parlamenta nostāju, uzņemties atbildību un attiecīgi rīkoties; uzsver, ka Parlamenta oficiālo transportlīdzekļu pārvietošanās uz Strasbūru varētu būt efektīvāka, ja tajos varētu braukt deputāti, reģistrēti deputātu palīgi un darbinieki ar komandējuma rīkojumiem; uzskata, ka vismaz situācijā, kad čartervilcieni starp Briseli un Strasbūru ir pilni, pirms čartera autobusu organizēšanas būtu jāaizpilda Parlamenta oficiālie transportlīdzekļi;

78.  uzsver, ka Savienība kā viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma parakstītājām ir apņēmusies noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, un ar bažām norāda, ka ikgadējie 12 braucieni uz Strasbūru nevajadzīgi palielina Parlamenta radītās oglekļa dioksīda emisijas;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (DG COMM)

79.  atgādina, ka 2018. gadā Komunikācijas ģenerāldirektorātam (DG COMM) bija 805 darbinieki; aicina DG COMM turpmākajos gados no Parlamenta kopējā budžeta izmantot vairāk nekā 6,1 %, ko tas izmantoja 2018. gadā;

80.  atzinīgi vērtē budžeta pilnīgu izpildi 2018. gadā kā apliecinājumu centieniem pilnībā izmantot visus DG COMM pieejamos resursus, lai uzrunātu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, kas šajā pirmsvēlēšanu gadā bija īpaši svarīgi; ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā tas aktīvi piedalījās Eiropas vēlēšanu kampaņas stratēģijas izstrādē un izveidē;

81.  norāda, ka attiecībā uz DG COMM vadošais rādītājs kopš 2017. gada ir stundas, kurās Parlamentam pievērsta uzmanība visos komunikācijas kanālos; ar gandarījumu norāda, ka DG COMM koncentrējas ne tikai uz veltītās uzmanības apmēru, bet arī uz metodiku, ar kuru izmērīt visos komunikācijas kanālos īstenoto pasākumu saimnieciskumu, efektivitāti un rezultativitāti; atzinīgi vērtē uzmanību, kas pievērsta Parlamenta atpazīstamībai;

82.  aicina DG COMM turpmākajos budžeta izpildes apstiprināšanas ciklos informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par attiecīgajā gadā noteiktajiem mērķiem, lai tā varētu novērtēt ģenerāldirektorāta darbības efektivitāti;

83.  aicina DG COMM turpināt centienus uzlabot Parlamenta publisko tīmekļa vietni, jo īpaši attiecībā uz meklētājprogrammu optimizāciju, un palielināt tās atpazīstamību; mudina DG COMM izveidot viegli pārlūkojamu tīmekļa vietni, kas būtu viegli pieejama no visām ierīcēm, t. i., viedtālruņiem, planšetdatoriem un galddatoriem, īpašu uzmanību pievēršot vienkāršotai tīmekļa vietnes mobilajai versijai;

84.  norāda, ka plašsaziņas līdzekļu jomā 2018. gadā tika īstenoti daudzi projekti un Parlamenta klātbūtne tīmeklī tika vēl vairāk nostiprināta, izmantojot Webstreaming 3.0, kas uzlabo Parlamenta straumēšanas spēju;

85.  turklāt atzīst, ka Parlaments ir ievērojami uzlabojis sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, un mudina arī izmantot bezmaksas atklātā pirmkoda pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai; atzīst arī centienus, kas veltīti informētības par Savienības darbībām veicināšanai, un turklāt mudina Parlamentu pastiprināt savu darbību sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai izplatītu Parlamenta darba rezultātus Savienības iedzīvotāju vidū; norāda arī to, ka tika ieguldītas ievērojamas pūles visaptverošā apmeklētāju stratēģijā un Vēstnieku skolas programmas īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem;

86.  norāda, ka 2018. gadā dalībvalstīs tika sarīkoti 285 preses semināri, kuros piedalījās vairāk nekā 3629 žurnālisti; atzinīgi vērtē arī to, ka 1905 žurnālisti tika uzaicināti piedalīties plenārsēdēs un 1191 žurnālists tika uzaicināts piedalīties centralizēti organizētos preses semināros; uzteic DG COMM par to, ka tas ir izmantojis visus iespējamos plašsaziņas līdzekļu kanālus informēšanai par Parlamenta darbu un sasniegumiem; aicina ģenerāldirektorātu pievērst pietiekamu uzmanību sociālo plašsaziņas līdzekļu nozīmībai un to ievērojamajam un aizvien pieaugošajam potenciālam iedzīvotāju uzrunāšanā;

87.  atbalsta pasākumus, kas tiek īstenoti Parlamentarium, kura apmeklētāju skaits 2018. gada 11. jūlijā pārsniedza 2 miljonu slieksni, kā arī Europa experience izmēģinājuma projektu panākumus Berlīnē, Ļubļanā, Strasbūrā un Helsinkos; izsaka pateicību Apmeklējumu un semināru nodaļai, kas 2018. gadā uzņēma rekordlielu apmeklētāju skaitu;

88.  atgādina, ka 2018. gads bija pirmais pilnais Eiropas vēstures nama darbības gads; norāda, ka Eiropas vēstures nams uzņēma 164 158 apmeklētājus; atzinīgi vērtē līdzfinansējuma nolīgumu ar Komisiju, kas nodrošina ikgadēju ieguldījumu darbības izmaksu segšanā; joprojām pauž dziļas bažas saistībā ar ziņojumiem par darba apstākļiem, ko Eiropas vēstures namā nodrošinājis iepriekšējais darbuzņēmējs, un prasa ģenerālsekretāram nekavējoties informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par Eiropas vēstures nama darbinieku situāciju jaunā darbuzņēmēja pakļautībā; turklāt prasa ģenerālsekretāram publicēt datus par darbuzņēmēja kopējām izmaksām un summu, kas iztērēta Eiropas vēstures nama darbinieku algām;

Eiropas Parlamenta vietējie biroji

89.  atgādina par dalībvalstīs izvietoto Eiropas Parlamenta vietējo biroju (EPLO) reformu, kuras laikā pārskatītais pamatuzdevums paredz sadarboties ar iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem, izmantojot spēcīgākas preses grupas un ieinteresētās personas, kā arī informācijas izplatītājus, lai uzrunātu iedzīvotājus;

90.  pieņem zināšanai dažādus 2018. gada izdevumu posteņus, kuri sadalās šādi:

Izdevumu postenis

2018. gada izdevumi

Personāla izmaksas

EUR 22 814 372

Ēku izmaksas

EUR 11 170 082

Drošības izmaksas

EUR 1 843 339

Komunikācijas izmaksas

EUR 11 639 088

Kopā

EUR 45 886 152

91.  uzstāj, ka ir svarīgi nodrošināt efektīvu komunikāciju dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot izmaksu lietderību; aicina visas lēmumu pieņemšanā iesaistītās puses censties panākt pievienoto vērtību, īpaši saistībā ar darbības izmaksām;

92.  vēršas pie Parlamenta un dalībvalstīm ar lūgumu pastiprināt sadarbību ar to attiecīgajiem EPLO; prasa EPLO palielināt savu atpazīstamību, izmantojot pasākumus un intensīvas darbības sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai veidotu saikni ar iedzīvotājiem; aicina EPLO pastiprināt individuālu sadarbību un komunikāciju ar Eiropas iestādēm, lai pilnveidotu EPLO darbību;

93.   norāda, ka EP vietējais birojs, kas atrodas Atēnās, 2018. gadā ir iztērējis 38 400 EUR stāvvietu īrei; uzskata, ka šīs izmaksas ir nesamērīgi augstas, ņemot vērā to, ka pašlaik šajā birojā strādā seši darbinieki; aicina Parlamentu noskaidrot šo izmaksu iemeslus un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus, lai situāciju labotu;

94.  norāda, ka 2019. gada 30. janvārī Prezidijs nolēma saglabāt Parlamenta biroju Londonā un ka Edinburgas filiāle turpinās darboties vismaz līdz 2020. gada beigām; norāda, ka lēmums par Parlamenta klātbūtni Edinburgā pēc 2020. gada tiks pieņemts vēlāk;

95.  ar bažām pieņem zināšanai Prezidija 2019. gada 11. februāra lēmumu par parlamentāro atbalstu ES misijai ASEAN Džakartā, ES delegācijai Āfrikas Savienībā Adisabebā un ES delegācijai ANO Ņujorkā; uzskata, ka, ņemot vērā šī parlamentārā atbalsta īpašo raksturu, Parlamenta Budžeta kontroles komitejai katru gadu saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu būtu jāsaņem detalizēta informācija par resursiem un darba rezultātiem; aicina ģenerālsekretāru līdz 2020. gada beigām un pirms plānotas plašākas piemērošanas citos pasaules reģionos veikt šī parlamentārās diplomātijas atbalsta izmaksu un ieguvumu analīzi;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

96.  atgādina, ka 2018. gadā Personāla ģenerāldirektorātam (DG PERS) bija 456 darbinieki un tas pārvaldīja 47,5 % no Parlamenta kopējā budžeta;

97.  atzinīgi vērtē to, ka ar reģistrētiem deputātu palīgiem saistītie uzdevumi no Finanšu ģenerāldirektorāta (DG FINS) ir nodoti DG PERS, un ievērojamās pūles, kas bija jāiegulda, organizējot pienākumu nodošanu;

98.  ar gandarījumu norāda uz reģistrēto deputātu palīgu front office izveidi, lai pārvaldītu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā no procedūras sākuma līdz beigām, kā arī viņu līgumu grozīšanu un izbeigšanu un viņiem sniegto administratīvo atbalstu; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāstiprina front office spēja reaģēt uz reģistrēto deputātu palīgu vajadzībām; atzinīgi vērtē vienkāršotas un ātrākas procedūras ieviešanu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanai darbā un progresu virzībā uz bezpapīra lietvedību; prasa pirms katra jaunā pilnvaru termiņa sākuma pastiprināt tās Parlamenta administrācijas darbinieku grupas, kas ir atbildīgas par reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā, un darīt to uz laiku, kas nepieciešams, lai nodrošinātu visaptverošu iepriekšēju apmācību, un līdz brīdim, kad lielā darba slodze ir beigusies;

99.   atkārtoti aicina administrāciju nākamā Parlamenta sasaukuma laikā pēc iespējas ātrāk nodrošināt apmācību kursus vai publikācijas jo īpaši jauniem reģistrētajiem deputātu palīgiem, tostarp attiecībā uz praktiskiem un administratīviem jautājumiem (komandējuma rīkojumi, medicīniskās pārbaudes, akreditācija, stāvvietu uzlīmes, apmeklētāju grupas, izstādes utt.), lai izvairītos no sistēmiskām kļūdām, kas kavē to administratīvo procedūru netraucētu norisi, kuras attiecas uz jaunajiem deputātu palīgiem;

100.   atkārtoti prasa, lai reģistrēti deputātu palīgi par komandējumiem uz sesijām Strasbūrā saņemtu tādu pašu dienas naudu kā štata darbinieki;

101.  pauž atbalstu to seku pārvaldībai, ko attiecībā uz Parlamenta administrāciju rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz cilvēkresursiem un budžetu;

102.  norāda, ka attiecībā uz DG PERS galvenais rādītājs 2018. gadā bija uzdevumu izpildes laiks; ar gandarījumu norāda, ka mērķrādītāji un datu vākšanas metodes tika atjaunināti, kopumā pozitīvi novērtējot rezultātus;

103.  norāda, ka kopējo Parlamenta darbinieku skaitu 2018. gada decembrī veidoja 9883 aktīvā dienestā esoši darbinieki, tostarp pastāvīgie un pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un reģistrēti deputātu palīgi (salīdzinājumā ar 9682 darbiniekiem 2017. gadā);

104.  vērš uzmanību uz Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”; ar bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus, kas attiecas uz citām Savienības iestādēm, tostarp Parlamentu, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas gatavību pieņemt Revīzijas palātas ieteikumus; atbalsta nostāju, ko šajā jautājumā paudusi Parlamenta Budžeta kontroles komiteja(11); uzsver, ka ir svarīgi, lai Savienība nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar privāto sektoru dzīvesvietas valstī, un pauž bažas, ka mazāk labvēlīgi nodarbinātības nosacījumi varētu būt mazinājuši Savienības kā darba devēja pievilcību, īpaši ņemot vērā to, ka nav viegli piesaistīt pietiekamu skaitu darbinieku no vairākām dalībvalstīm; brīdina par nopietnajām sekām, ko nākotnē Eiropas Savienības civildienestā un Savienības politikas īstenošanā var radīt jebkāds administratīvā budžeta vai darbinieku skaita samazinājums; pauž arī nopietnas bažas par līgumdarbinieku īpatsvara pieaugumu 2014. gada civildienesta reformas rezultātā, kas nodarbinātības nosacījumus Savienības iestādēs padara aizvien nestabilākus un veido paralēlu ES zemo izmaksu darbinieku kategoriju; aicina Savienības iestādes veikt visaptverošu novērtējumu par to, kā turpmāka Civildienesta noteikumu reforma vai pārskatīšana ietekmētu cilvēkresursu pārvaldību un darbinieku labjutību;

105.  atgādina, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana ir Parlamenta cilvēkresursu pārvaldības politikas svarīgs elements; pieņem zināšanai, ka dzimumu līdztiesības ceļvedis joprojām tiek īstenots, veicot konkrētas darbības: tika noteikts, ka līdz 2019. gada beigām sieviešu īpatsvaram nodaļu vadītāju vidū jābūt 40 %, direktoru vidū — 35 % un ģenerāldirektoru vidū — 30 %; tomēr pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības ceļvedis nav pilnībā īstenots, jo īpaši attiecībā uz mērķa par sieviešu pārstāvību augstākā līmeņa vadītāju amatos (40 %) līdz 2020. gadam sasniegšanu; prasa steidzami noteikt vērienīgākus mērķus un sasniegt tos īsā laikposmā;

106.  turklāt ierosina lielāku uzmanību pievērst iespēju vienlīdzībai visiem, piemēram, palielinot Parlamenta administrācijā strādājošo personu ar invaliditāti skaitu; norāda, ka Prezidijā jau ir izveidota Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, un prasa, lai tā veiktu pētījumu par pasākumiem, tostarp likumdošanas pasākumiem, dalībvalstīs un starptautiskā mērogā, kuri ir bijuši efektīvi palielinot personu ar invaliditāti līdzdalību darba vietā; prasa, lai šī augsta līmeņa grupa pēc pētījuma veikšanas un rezultātu analīzes ziņotu Prezidijam, sniedzot konkrētus ierosinājumus; prasa steidzami noteikt vērienīgus mērķus, tostarp attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara nepieciešamību, un sasniegt tos īsā laikposmā;

107.  ar gandarījumu norāda, ka Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos 2018. gadā uzdeva DG PERS izstrādāt ziņojumu ar ceļvedi, kas ietvertu pasākumu sarakstu jebkādas diskriminācijas novēršanai Parlamenta sekretariātā — piemēram, tādas, kuras pamatā ir etniskā izcelsme, invaliditāte, seksuālā orientācija un dzimtiskā identitāte; pieņem zināšanai, ka Prezidijs šo ziņojumu pieņēma 2019. gada aprīlī un tas jau tiek īstenots; aicina Augsta līmeņa grupu arī turpmāk stiprināt un uzlabot šāda veida pasākumus, lai Parlamentā veicinātu iekļaujošu darba vidi;

108.  pauž nožēlu par to, ka nepastāv sistēma, lai uz laiku aizstātu deputātes, kuras ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, ar aizstājējiem; uzskata, ka šādas iespējas trūkums pašos pamatos ir pretrunā Savienības pamatvērtībām, jo tas raida signālu, ka balsošana par sieviešu kārtas kandidāti var nozīmēt pārstāvības neesamību uz kādu laiku; uzskata, ka sistēmas uz laiku aizstāt deputātus vecāku atvaļinājuma laikā, kā arī deputātus, kas atrodas ilgstošā slimības atvaļinājumā, ar aizstājējiem neesamība ir neatrisināta problēma, jo viņi nevar arī pilnvarot balsot citu personu un tas uz laiku rada nelīdzsvarotību Savienības pilsoņu pārstāvībā; aicina Padomi grozīt 6. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(12), lai labotu šo situāciju;

109.  pauž nožēlu par to, ka laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam ģenerāldirektora līmeņa amatu ieņemošo sieviešu skaits absolūtos skaitļos saglabājās stabils, proti, 2 sievietes, kas ir daudz mazāk par izvirzīto mērķi; ar gandarījumu norāda, ka direktora līmeņa amatos sieviešu īpatsvars 2018. gada beigās sasniedza 34 % un 2019. gadā — 37 %, savukārt sieviešu īpatsvars nodaļu vadītāju līmenī tas 2018. gada beigās bija palielinājies līdz 38 % un 2019. gada beigās — līdz 39 %; atzīst, ka ir nepieciešama pakāpeniska pieeja, bet uzsver, ka situācija būs uzskatāma par apmierinošu tikai tad, kad dzimumu līdzsvars vadības līmenī atspoguļos dzimumu līdzsvaru to personu vidū, kuras ir tiesīgas kandidēt uz šiem amatiem;

110.  norāda, ka ir dalībvalstis, kurām nav neviena pārstāvja direktora un/vai ģenerāldirektora amatā, un, lai gan kopš 2004., 2007. un 2013. gada paplašināšanās ir pagājuši daudzi gadi, jauno dalībvalstu pārstāvība nav attiecīgi palielinājusies vadības līmenī, kur joprojām ir izteikts atsevišķu valstu valstspiederīgo pārsvars; iesaka risināt šo situāciju; atgādina, ka ir svarīgi, lai visa pieņemšana darbā būtu balstīta uz kompetenci, vienlaikus ņemot vērā, ka ir svarīgi panākt ģeogrāfisko līdzsvaru starp Parlamenta darbiniekiem; šajā sakarībā aicina Parlamentu nodrošināt, ka visu līmeņu darbinieki, tostarp direktori un ģenerāldirektori, tiek pieņemti darbā un paaugstināti amatā bez diskriminācijas valstspiederības dēļ un ka nodarbinātība Parlamentā ir vienlīdz pievilcīga visu dalībvalstu valstspiederīgajiem;

111.  pieņem zināšanai risinājumus, kas rasti attiecībā uz reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri bez pārtraukuma ir nostrādājuši divus secīgus Parlamenta sasaukumus, bet kuriem pietrūkst ne vairāk kā divu mēnešu līdz desmit gadu darba stāžam, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz pensiju saskaņā ar Savienības iestāžu pensiju tiesību shēmu; kritizē to, ka risinājums tika rasts pārāk vēlu, neraugoties uz daudzajiem atkārtoti paustajiem brīdinājumiem iepriekšējā sasaukuma laikā; turklāt kritizē to, ka vienīgais risinājums, ko izdevās rast, bija atkarīgs tikai no to dažu deputātu labās gribas, kuri apzinājās situāciju un solidarizējās ar šiem reģistrētajiem deputātu palīgiem šajā situācijā; kritizē arī to, ka administrācija nav informējusi jaunajā Parlamenta sasaukumā ievēlētos deputātus par šo jautājumu un par to, ka šajos gadījumos viņi varēja noslēgt līgumus uz laiku, kas īsāks par sešiem mēnešiem, kā rezultātā daudziem no attiecīgajiem reģistrētajiem deputātu palīgiem bija ļoti grūti atrast deputātu, kurš būtu gatavs tos īslaicīgi nodarbināt uz nepārtraukta līguma pamata, un dažiem deputātu palīgiem pat neizdevās to izdarīt (saskaņā ar administrācijas sniegto informāciju tādi bija vismaz trīs no 170 attiecīgajiem reģistrētajiem deputātu palīgiem);

112.  atzinīgi vērtē tāldarba iespēju paplašināšanu un pilnveidošanu Parlamenta Ģenerālsekretariātā, bet aicina paplašināt iespēju strādāt tāldarbu saskaņā ar noteiktu grafiku, kā tas ir Komisijā un citās iestādēs; atbalsta aptaujas veikšanu par tāldarbā gūto pieredzi un aicina novērtējuma rezultātus izsūtīt deputātiem un visiem Parlamenta dienestiem;

113.   atkārtoti aicina plašāk izmantot videokonferences un citas tehnoloģijas, lai aizsargātu vidi un taupītu resursus un, jo īpaši, samazināt darbinieku darba braucienus starp trijām darba vietām, veicot savus pienākumus;

114.  atzīst Parlamenta pilnīgas neiecietības politiku pret aizskarošu izturēšanos jebkurā līmenī, tostarp deputātu, darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu vidū, un pasākumus, kas ieviesti, lai novērstu aizskarošu izturēšanos darba vietā, jo īpaši Prezidija 2018. gada 12. martā pieņemto atjaunināto ceļvedi tādu preventīvu un agrīnā atbalsta pasākumu pielāgošanai, kas paredzēti, lai risinātu konfliktus un aizskaršanas gadījumus starp deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem, praktikantiem vai citiem darbiniekiem, Parlamenta iekšējās prakses un procedūru ārējo revīziju, konfidenciālo konsultantu tīkla un mediatora funkcijas izveidi un atklātas uzklausīšanas rīkošanu, piesaistot ekspertus, kuri strādā ar aizskarošas izturēšanās darba vietā jautājumiem; norāda, ka ārējās revīzijas rezultāti tika gaidīti 2018. gada novembra sākumā, un prasa tos nekavējoties paziņot, tiklīdz tie būs pieejami; aicina paskaidrot šādu kavēšanos, atzinīgi vērtē to, ka dažas grupas ir stingri mudinājušas savus deputātus piedalīties apmācībās par cieņpilnu izturēšanos darbā, lai rādītu piemēru, un prasa nodrošināt apmācību deputātiem un darbiniekiem; sagaida, ka ceļvedis tiks pilnībā un pārredzami īstenots; pieņem zināšanai, ka Padomdevēja komiteja par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanu darbavietā laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam katru gadu ir saņēmusi aptuveni 20 sūdzības, bet 2018. gadā — 7 sūdzības par psiholoģisku aizskaršanu vai seksuālu uzmākšanos darbā, ko nedrīkst ignorēt situācijā, kurā ikviens gadījums jau ir uzskatāms par nepieļaujamu;

115.  aicina pilnībā īstenot Parlamenta pasākumus, kuri ieteikti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcijā par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā, proti, rīkot visiem darbiniekiem un deputātiem obligātas mācības par aizkarošas izturēšanās novēršanu, kā arī pārveidot abas pastāvošās komitejas par vienu neatkarīgu komiteju; prasa no aizskarošas izturēšanās cietušo personu tiesvedības izdevumus un medicīniskās izmaksas segt saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu;

116.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz pirmajām trim darbinieku kategorijām (proti, šādām: vientuļais vecāks, kas strādā Parlamentā, un EP deputāti; divi vecāki, kas Parlamentā strādā pilnu slodzi; divi vecāki, kas strādā Parlamentā, no kuriem viens strādā pilnu slodzi, bet otrs — vismaz pusslodzi) netika izmantots pieraksts rindā, lai noteiktu prioritāti vietu piešķiršanai Parlamenta bērnudārzā un privātajās bērnudārzos Briselē, ar kuriem Parlamentam ir līgums; norāda, ka 2018. gadā tika piedāvātas 197 vietas un darbinieki pieņēma 116 vietas; ar gandarījumu norāda, ka Wayenberg bērnudārzs tiek paplašināts un tajā būs vietas 320 bērniem (pašlaik ir 230 vietas);

117.  norāda, ka no 2020. gada 1. februāra uzņēmums “Esedra” ir pārņēmis Parlamenta silītes un bērnudārzus kā jaunais pakalpojumu sniedzējs; pieņem zināšanai satraukumu, ko izraisīja tas, ka attiecīgie Parlamenta dienesti (DG PERS) pirms pakalpojumu sniedzēja maiņas sniedza ierobežotu informāciju par šī jaunā līguma radītajām izmaiņām; uzsver, ka Parlamentam, veicot vērtēšanu uzaicinājumā uz konkursu, par vienu no galvenajiem kritērijiem vienmēr ir jāizvirza bērnu labjutība bērnudārzā, kā arī pakalpojumu sniedzēja nodarbināto darbinieku darba apstākļi;

118.  uzsver skaidru noteikumu par silītēm un bērnudārziem nozīmību; prasa Parlamenta silīšu un bērnudārzu nodaļu pārvaldības komitejai pieņemt pietiekamas specifikācijas, lai tā noteikumus padarītu skaidrus un pārredzamus un ietvertu tajos jebkādus neikdienišķus un īpašus apstākļus, piemēram, individuālas ģimenes situācijas vai bērnus ar īpašām vajadzībām; ierosina tīmekļa vietnēs glabāt aktualizētu informāciju par silītēm un bērnudārziem, tostarp informāciju par iemaksām un pašreizējo kapacitāti; turklāt iesaka grozīt noteikumu par silītēm un bērnudārziem, kas darbojas Eiropas Parlamenta uzraudzībā, 4. pantu, skaidri nosakot maksimālo ieguldījumu, lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamību un novērstu jebkādas iespējamas neatbilstības;

119.  atgādina, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem ir pilnībā jāievēro Beļģijas tiesību akti un jānodrošina, ka apakšuzņēmējs darbojas saskaņā ar Parlamenta politiku attiecībā uz cieņpilnu izturēšanos darbā; aicina atbildīgos Parlamenta dienestus nodrošināt gludu pāreju un to, ka neviena no iespējamām izmaiņām silīšu un bērnudārzu darbībā, ko ievieš jaunā vadība, nepazemina pakalpojumu kvalitāti un nepasliktina darba apstākļus salīdzinājumā ar iepriekšējo pakalpojumu sniedzēju;

120.  norāda, ka DG PERS darbinieku lielā darba slodze rada elastības trūkumu reģistrēto deputātu palīgu algu grozīšanā, ja to pieprasa deputāts un ja to pamato reģistrēto deputātu palīgu pienākumu palielināšana;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)

121.  atgādina, ka 2018. gadā DG INLO bija 607 darbinieki un tas pārvaldīja 12,6 % no Parlamenta kopējā budžeta;

122.  norāda, ka to apropriāciju apmērs, par kurām uzņemtas saistības, bija 239 547 603 EUR, kas atbilst samazinājumam par 11 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (265 839 576 EUR);

123.  uzsver, ka Parlamenta ēku politikā ir pēc iespējas jāievēro izmaksu lietderības princips gan attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar esošajām ēkām, gan jauniem projektiem; uzsver, ka Parlamenta galvenajam uzdevumam ir jābūt efektīvai finanšu pārvaldībai ar mērķi pabeigt darbu ar viszemākajām iespējamām izmaksām;

124.  norāda, ka Prezidijs 2018. gada aprīlī pieņēma jaunu vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju ēku jomā; norāda, ka Prezidija ēku stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas paredzēti, lai apmierinātu turpmākās vajadzības laikposmā pēc 2019. gada, tostarp ēku atjaunošanai, kas joprojām ir viena no galvenajām risināmajām problēmām; atgādina, ka Parlaments ir koncentrējies uz īpašumu iegādi, kas nozīmē, ka tam tagad pieder 80 % no ēkām, kurās tas izvietots;

125.  pieņem zināšanai, ka Briselē tika pabeigta Martens ēkas būvniecība un Montoyer 63 ēka tika pārbūvēta;

126.  norāda, ka Parlamenta lielākais būvniecības projekts — Konrad Adenauer ēkas paplašināšana Luksemburgā — ir tā pirmā posma, proti, austrumu daļas, kas veido aptuveni 70 % no visa projekta, pabeigšanas fāzē; atgādina, ka patlaban Parlamenta darbinieki Luksemburgā ir izvietoti četrās ēkās; pieņem zināšanai, ka Konrad Adenauer ēkā visi pakalpojumi tiks apvienoti zem viena jumta un tādējādi ļaus gūt apjomradītus ietaupījumus energoapgādes, ūdens, drošības un ēkas apsaimniekošanas jomā; ar bažām norāda, ka, lai gan dažas ar būvniecības kavējumiem saistītās izmaksas ir bijušas augstākas, nekā sākotnēji paredzēts, ievērojami zemākie izdevumi par kredītu finansiālajām izmaksām ir ļāvuši Parlamentam kompensēt papildu finansiālās vajadzības; pieņem zināšanai, ka šajā posmā Konrad Adenauer projekta kopējās izmaksas joprojām ir par 32,5 miljoniem EUR zemākas nekā apstiprinātais kopējais budžets, kas neietver projekta pārvaldības izmaksas, finanšu izmaksas, sertificētas struktūras u. c.; pauž nožēlu par to, ka būvniecības kavēšanās dēļ ir palielinājušās izmaksas, un norāda, ka pārskaitījumi būvniecības uzņēmumiem (saistībā ar projekta kavēšanos) ir bijuši nepieciešami, lai izvairītos no turpmākas kavēšanās un izmaksām (no 5 % līdz 15 % no līguma summas);

127.  ar bažām norāda, ka — līdzīgi kā iepriekšējos gados — tika apstiprināts jauns apkopojošs pārvietojums Konrad Adenauer ēkas projekta priekšfinansēšanai 29 miljonu EUR apmērā; uzsver, ka apkopojošs pārvietojums nozīmē specifikācijas principa brīvāku piemērošanu un apzināti ir pretrunā budžeta precizitātes principam; nepiekrīt pašreizējai praksei gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu aktuālo ēku projektu īstenošanā; prasa labāk pārvaldīt budžetu, lai šādus pārvietojumus samazinātu līdz absolūtam minimumam, un padarīt skaidrākas un pārredzamākas attiecīgās budžeta pozīcijas;

128.  uzteic deputātu darba vides uzlabošanu Briselē (1 personīgais birojs + 2 biroji katra deputāta darbiniekiem) un Strasbūrā (1 + 1 birojs); turklāt atbalsta deputātu darba apstākļu uzlabošanu saskaņā ar zemāk izklāstīto147. punktu;

129.  atbalsta DG INLO centienus pastiprināt drošības pasākumus, veicot strukturālus un organizatoriskus uzlabojumus, tostarp nodrošinot drošību ap visiem fiziskajiem objektiem; uzstāj, ka atvērtība iedzīvotājiem ir jāsaskaņo ar drošības prasībām;

130.  ar nožēlu norāda, ka vairāki būtiski pakalpojumu sniedzēji (bankas un pārtikas veikali) nesen ir nolēmuši nepagarināt ar Parlamentu parakstītos ilgtermiņa līgumus, un aicina dienestu izmeklēt iemeslus, kāpēc samazinās Parlamentā pieejamo pakalpojumu apjoms;

131.  pieņem zināšanai, ka 2018. gadā ir sākti Wayenberg bērnudārza paplašināšanas darbi; tomēr pauž bažas par nedrošo piekļuvi telpām šo būvdarbu laikā un ierosina DG INLO un DG SAFE pievērst lielāku uzmanību lietotāju drošības nodrošināšanai šādu būvdarbu laikā nākotnē;

132.  pieņem zināšanai Parlamenta ievērojamo infrastruktūru, kuru var iedalīt šādi:

Briseles ēkas

Luksemburgas ēkas

Strasbūras ēkas

13 īpašumā

1 īpašumā

5 īpašumā

7 nomātas

6 nomātas

1 stāvvieta nomāta

671 285 m2

176 283 m2

344 283 m2

EP vietējie biroji un filiāle

 

Kopā

37

īpašumā

12

nomāti

25

platība

28 383 m2

133.  pieņem zināšanai, ka Prezidijs uzdeva ģenerālsekretāram pilnvarot DG INLO izsludināt arhitektūras konkursu Paul-Henri Spaak ēkas pārbūvei, apsverot tikai divas iespējas, proti, ēkas atjaunošanu vai pārstrukturēšanu; prasa sagatavot šo ēku turpmākai Parlamenta darbību attīstībai nākamajās desmitgadēs saskaņā ar Līgumiem; atgādina, ka arhitektūras konkurss tika izsludināts, lai saņemtu konkrētus arhitektu priekšlikumus, un ka galīgais lēmums par šo projektu būtu jāpieņem politiskajām un budžeta lēmējiestādēm; uzsver, ka šāds lēmums būtu jāpieņem pēc ēkas drošības novērtējuma publicēšanas un ka ģenerālsekretāram pirms lēmuma pieņemšanas šis plāns būtu jāiekļauj budžetā;

134.  norāda, ka Prezidijs ir apstiprinājis Europa Experience iekārtošanu vairākos vietējos birojos un tā tiks veikta tuvāko gadu laikā;

135.  atbalsta šoferu dienesta internalizāciju un norāda uz ļoti augsto apmierinātību (99,9 %) ar dienesta automašīnu izmantošanas pakalpojumiem 2018. gadā; ierosina, ka, braucot no Briseles uz Strasbūru un atpakaļ, dienesta automašīnas nebūtu jābrauc tukšām un tās būtu jāizmanto, lai pārvadātu deputātus, darbiniekus un reģistrētus deputātu palīgus, kuriem ir komandējuma rīkojumi; pieņem zināšanai jauno noteikumu, saskaņā ar kuru šoferiem iekāpšanas vietā ir jāgaida ne vairāk kā piecas minūtes, un saprot šāda noteikuma nepieciešamību, tomēr pauž bažas par to, ka šis laiks ir pārāk īss; norāda uz deputātu ilgo gaidīšanas laiku lidostā, pirms automašīnas dodas uz Parlamentu, un ierosina rast efektīvāku veidu, kā rīkoties saistībā ar šo kavēšanos;

136.  pauž nopietnas bažas par darba apstākļiem, kas uz divu Parlamenta noslēgtu ārēju koncesijas līgumu pamata tiek nodrošināti Parlamenta uzkopšanas un ēdināšanas jomas darbiniekiem, un stingri iesaka DG INLO organizēt neatkarīgu aptauju par viņu apmierinātību ar darba apstākļiem, lai nodrošinātu cieņpilnu izturēšanos darbā; prasa izvērtēt Parlamenta publiskā iepirkuma politiku, lai uzlabotu darba apstākļu pārredzamību un paredzamību saistībā ar visiem līgumā iekļautajiem pakalpojumiem; aicina Parlamentu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šāda novērtējuma rezultātiem; konstatē, ka Parlaments ievēro attiecīgos tiesību aktus;

137.   pauž bažas par to, ka dienests joprojām nav spējis atrisināt Parlamenta karstā ūdens sistēmas problēmu, un aicina atbildīgo komiteju turpmāk sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai apkarotu legionelozes infekciju Parlamentā;

138.  atzinīgi vērtē ēdiena piedāvājuma lielāko dažādību Parlamenta pašapkalpošanās ēdnīcā; tomēr pauž bažas par to, ka, neraugoties uz atklātu konkursu saistībā ar izmaksu un ieguvumu analīzi, tika konstatēts, ka ēdiena piedāvājuma cena un kvalitāte nav samērīga; aicina atkārtoti novērtēt kvalitāti un cenu, kā arī iespējamo pakalpojumu sniedzēju tirgū; prasa veikt nepieciešamās izmaiņas saistībā ar nesamērīgo kvalitātes un cenas attiecību, kas izriet no apsekojuma rezultātiem; pauž nopietnas bažas par ēdiena un dzērienu cenu un kvalitāti;

139.  pauž solidaritāti ar uzņēmuma “COMPASS Group” darbiniekiem, kuru skaits tiek samazināts un darba apstākļi pasliktinās; pauž bažas par to, ka ārējais ēdināšanas uzņēmums aizvien vairāk izmanto pagaidu darbiniekus un pagaidu darba aģentūru darbiniekus, kas ietekmē pakalpojumu kvalitāti un pastāvīgo darbinieku priekšrocības un darba apstākļu kvalitāti;

140.  atzinīgi vērtē Ex ante kontroles un publisko iepirkumu koordinācijas nodaļas izveidi 2017. gadā, lai stiprinātu Ex ante pārbaudes dienesta centrālo lomu un sniegtu atbalstu, ar mērķi nodrošināt iepirkuma procedūru vienādu piemērošanu un uzraudzību DG INLO;

141.  pauž gandarījumu par to, ka visu 2018. gadu tika veikta revīzija par ēku pieejamību personām ar invaliditāti, kas bija daļa no universāla dizaina (Design for all) politikas, kā arī par DG INLO pieejamības tīkla izveidi;

142.  atzinīgi vērtē DG INLO lomu Parlamenta vides politikā, jo īpaši mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti un samazināt ūdens patēriņu;

Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG LINC)

143.  atgādina, ka 2018. gadā Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam (DG LINC) bija 534 darbinieki un tas pārvaldīja 3,1 % no Parlamenta kopējā budžeta;

144.  uzstāj, ka ir jāievēro Rīcības kodekss attiecībā uz daudzvalodību, kas ļauj ikvienam deputātam izteikties savā valodā; uzsver, ka detalizētāki valodu profili, kas ieviesti, pārskatot Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību, ir izmantojami tikai izņēmuma gadījumos; to mērķis nav ierobežot valodu piedāvājumu, bet sniegt deputātiem mērķtiecīgākus pakalpojumus tirgus ierobežojumu un loģistikas ierobežojumu gadījumā;

145.  atzinīgi vērtē ģenerāldirektorāta pārveidi 2018. gadā, lai uzlabotu Parlamenta spējas konferenču organizēšanā un pabeigtu jaunu tulkiem piemērojamo darba nosacījumu izstrādes procesu;

146.  pieņem zināšanai konferenču pārvaldības modernizācijas stratēģiju, kas galvenokārt vērsta uz pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu un pielāgošanu Parlamentā, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, un organizatoriem paredzētas vienotas saskarnes izstrādi;

147.  atzinīgi vērtē 2018. gada 8. septembra vienošanos par tulku darba nosacījumiem; mudina kopīgo pārraudzības grupu, kuras sastāvā ir administrācijas un tulku pārstāvji, turpināt auglīgo sadarbību, lai raiti atrisinātu iespējamās problēmas;

148.  norāda, ka vispārējais vidējais stundu skaits nedēļā, ko tulki pavada, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus kabīnē, ir palielinājies no 11 stundām 54 minūtēm 2014. gadā līdz 13 stundām 47 minūtēm 2018. gadā, cita starpā parlamentārā darba apjoma pieauguma dēļ;

149.  aicina pievērst uzmanību tam, ka izmaksas par tulkošanu no konkrētām valodām ir ļoti atšķirīgas, un lūdz dienestu izpētīt šo būtisko atšķirību iemeslus;

Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG TRAD)

150.  atgādina, ka 2018. gadā Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam (DG TRAD) bija 1145 darbinieki un tas pārvaldīja 0,9 % no Parlamenta kopējā budžeta;

151.  pieņem zināšanai, ka 2018. gadā DG TRAD salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 10 % palielinājās veiktā darba apjoms un to noteica pieprasījuma pēc tulkojumiem cikliskais raksturs, kas ir cieši saistīts ar parlamentārā darba intensitāti; ar bažām norāda, ka iekšējo tulkotāju veiktā tulkošanas darba apjoma attiecība pret kapacitāti sasniedza 119,4 % (mērķrādītājs: 100 %) un ārpakalpojumu īpatsvars bija 32,8 % (2017. gadā — 31,4 %); aicina DG TRAD apsvērt iespēju vairāk izmantot ārpakalpojumus, nepārkāpjot 100 % mērķrādītāju un galveno uzmanību pievēršot dokumentu kvalitātei un nevainojamam tulkojumam; aicina DG TRAD turpināt darbu, lai vairāk pārbaudītu ārējo tulkotāju veikto tulkojumu atbilstību un kvalitāti;

152.  norāda uz pakāpenisku pāreju uz eTranslation, kas nodrošinās mašīntulkošanu visām valodu kombinācijām; stingri norāda, ka cilvēku kā tulkotāju loma un pievienotā vērtība ir neaizstājama;

153.  konstatē, ka 2018. gadā tulkotājiem tika ieviesti jauni uzdevumi un tulkošana tika pārveidota par starpkultūru lingvistisko mediāciju, cita starpā izveidojot Audiokapacitātes dienestu, kas nozīmē, ka vairāki tulkotāji katru dienu tulko ziņas īsumā 24 valodās un aplādes 6 valodās; norāda, ka DG TRAD piesaistīja balss treneri, kas apmācīja gandrīz 180 darbinieku; pauž bažas par to, ka DG TRAD darbinieki saskārās ne tikai ar ārkārtīgi lielu darba slodzi sasaukuma beigu dēļ, bet arī ar neskaidrību saistībā ar gaidāmajiem jaunajiem un nezināmajiem uzdevumiem; aicina DG TRAD augstākā līmeņa vadību un darbiniekus turpināt diskusijas par cikliskās darba slodzes ietekmi uz personāla labjutību; mudina izveidot kopīgu pārraudzības grupu, kurā būtu administrācijas un tulkotāju pārstāvji līdzīgi kā DG LINC izveidotajā grupā;

Finanšu ģenerāldirektorāts (DG FINS)

154.  atgādina, ka 2018. gadā Finanšu ģenerāldirektorātam (DG FINS) bija 222 darbinieki un tas pārvaldīja 20,8 % no Parlamenta kopējā budžeta;

155.  apzinās, ka DG FINS tiesiskais regulējums kopš Deputātu nolikuma stāšanās spēkā 2009. gadā ir ievērojami mainījies; turklāt norāda uz jaunās Finanšu regulas stāšanos spēkā 2018. gada 2. augustā un no tā izrietošajām izmaiņām Iekšējos noteikumos par Parlamenta budžeta izpildi, kas ietekmē DG FINS darbu;

156.  pauž bažas par cilvēkresursu trūkumu un mobilitāti, proti, par to, ka par prioritāti bija jāuzskata pamatpakalpojumi deputātiem un Parlamentam un tādēļ radās problēmas ar veikto pārbaužu apjomu, termiņiem, maksājumu veikšanas ātrumu un izdevumu operāciju bilances gatavošanu; pauž bažas par šo tendenci un tās nelabvēlīgo ietekmi, jo īpaši par labjutības mazināšanos darba vietā un ilgstoši slimojošu darbinieku skaita pieaugumu, kas gada laikā kļuva aizvien izteiktāks;

157.  pauž nopietnas bažas par ģenerāldirektorāta IT lietojumprogrammu straujo novecošanu un IT atteices risku, kas tiek uzskatīts par augstu; aicina DG FINS un DG ITEC pastiprināt savu konstruktīvo sadarbību, lai īstenotu atbilstīgus ietekmes mazināšanas pasākumus, tostarp jaunās finanšu pārvaldības un grāmatvedības sistēmas netraucētu ieviešanu;

158.  atzinīgi vērtē ievērojamos centienus turpināt ieguldījumus finanšu procesu digitalizācijā, piemēram, deputātu elektroniskā paraksta izveidē, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, administratīvo efektivitāti un pārbaužu līmeni, jo īpaši ieviešot deputātu medicīnisko izdevumu atmaksāšanu tiešsaistē un centralizētā apmeklējumu reģistra automatizāciju, lai paātrinātu saistīto tiesību maksājumus un paplašinātu e-portāla funkcijas, kas darbojas kā vienots kontaktpunkts, caur kuru deputāti var pārvaldīt savas finansiālās un sociālās tiesības; pauž nožēlu par laikietilpīgo neefektivitāti datu ievadē un pārbaudē, jo īpaši par to, ka dati par deputātu ceļa izdevumiem sistēmā tiek ievadīti divreiz, proti, vispirms to dara deputāti un pēc tam vēlreiz — administrācija;

159.  norāda, ka Parlamenta jaunā ceļojumu aģentūra sāka darboties 2019. gada 1. janvārī pēc atklāta konkursa procedūras; pieņem zināšanai, ka ceļojumu aģentūras zvanu centrs, kas ir pieejams nedēļas nogalēs, bet neaptver visus ceļojumu aģentūras izmantotos uzņēmumus, ir ticis izmantots nelielā apmērā; pauž nožēlu par to, ka deputātiem bija grūtības sazvanīt ceļojumu dienesta zvanu centru darba laikā un ārpus tā; pauž nožēlu par aģentūras ierobežoto darba laiku, jo īpaši par to, ka tā ir slēgta piektdienas pēcpusdienās, izņemot piektdienas pēcpusdienas pirms Strasbūras sesijas, jo šis darba laiks būtiski ierobežo deputātu darbinieku spēju strādāt efektīvi; prasa uzlabot pieejamību; uzstāj, ka ir obligāti jāievieš vienkāršs un lietotājiem ērts sūdzību mehānisms, kas ļautu ātri atrisināt jebkādas problēmas; pauž nožēlu par aģentūras lēno reakciju uz biļešu pieprasījumiem; uzskata par absolūti nepieņemamu to, ka aģentūras piedāvātās biļetes ne vienmēr ir visrentablākās (bieži vien to cena pārsniedz tiešsaistē pieejamo cenu) un ka ievērojami aizkavējas deputātu ceļa izdevumu atmaksāšana; aicina DG FINS sākt klientu apmierinātības aptauju par ceļojumu aģentūras pakalpojumiem, iepazīstināt ar rezultātiem ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam un informēt klientus par DG FINS un Parlamenta ceļojumu aģentūras organizāciju un pienākumiem; mudina jauno ceļojumu aģentūru apsvērt rezultātus, kas iegūti klientu apmierinātības aptaujā, un attiecīgi veikt uzlabojumus;

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

160.  atzinīgi vērtē Prezidija veiktos pasākumus lielākas pārredzamības un finansiālās pārskatatbildības nodrošināšanai;

161.  atgādina, ka ir obligāti jāizveido atsevišķs bankas konts piemaksas par vispārējiem izdevumiem saņemšanai; aicina Parlamentu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu pilda šo pienākumu;

162.  vērš uzmanību uz to, ka Prezidijs 2018. gada 2. jūlija sanāksmē pieņēma jaunu neizsmeļošu to izdevumu sarakstu, kurus drīkst segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, šajā sarakstā iekļaujot visizplatītāko attiecināmo izdevumu piemērus; norāda, ka deputātiem, kuri to vēlas, izmaksas, kas saistītas ar brīvprātīgu pārbaudes revīziju par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; atgādina, ka visi deputāti var brīvi dokumentēt, kā viņi izmanto piemaksu par vispārējiem izdevumiem, un pieprasīt šīs informācijas publicēšanu savās tīmekļa vietnēs; aicina Parlamentu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu ievēro šos ieteikumus;

163.  atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados ir uzlabota izdevumu atmaksas verifikācijas un pārbaudes efektivitāte un pārredzamība, piemēram, attiecībā uz deputātu ceļa izdevumu atmaksu un parlamentārās palīdzības piemaksu, saistībā ar ko ir jāiesniedz faktiskās izmaksas pamatojoši dokumenti; prasa stingri izskatīt gadījumus, kuros ir atklāti pārkāpumi; mudina Prezidiju izdarīt secinājumus saistībā ar iepriekšējiem krāpšanas gadījumiem un krāpšanas gadījumos piemērot bargus soda pasākumus; stingri mudina deputātus piemaksu par vispārējiem izdevumiem izmantot tikai tiem nolūkiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos; mudina Prezidiju sākt pamatnostādņu novērtēšanu, kā paredzēts jaunākajā Prezidija lēmumā; vēlas, lai iedzīvotāju interesēs un Parlamenta un tā deputātu reputācijas labā tiktu panākts smalki izsvērts līdzsvars starp pilnvaru īstenošanas brīvību un cīņu pret ļaunprātīgas izmantošanas un krāpšanas risku; uzskata, ka ir lietderīgi regulāri ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties pilnvaru termiņa vidum, izvērtēt attiecīgos noteikumus;

164.  atgādina 62. panta 1. punktu grozītajā Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumā (jaunākie grozījumi izdarīti 2019. gada 1. jūlijā) attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem, kas paredz, ka “[l]īdzekļi, kas izmaksāti”, cita starpā piemaksa par vispārējiem izdevumiem, “ir paredzēti vienīgi ar deputāta pilnvaru īstenošanu saistītas darbības finansēšanai, un tos nevar izmantot personisku izdevumu segšanai vai politiska rakstura subsīdiju vai dāvinājumu finansēšanai” un “[d]eputāti atmaksā Parlamentam neizmantotos līdzekļus, izņemot gadījumu, kad tie ir izmaksāti kā vienreizējs maksājums”; aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju nodrošināt, ka minētie noteikumi tiek pilnībā īstenoti un ievēroti, un regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu ir atmaksājuši neizmantotās summas;

165.  atgādina, ka iepriekšējā sasaukuma laikā ad hoc darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt un publicēt noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, ieteica Prezidijam atsākt diskusijas par piemaksu par vispārējiem izdevumiem un panākt vienošanos, kurā deputātiem būtu uzlikts par pienākumu glabāt visas ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem saistītās kvītis, ļaut neatkarīgam revidentam veikt pārskatu ikgadējo pārbaudi un publicēt revidenta atzinumu un pilnvaru termiņa beigās atmaksāt piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietoto daļu;

166.  atgādina arī to, ka papildus ad hoc darba grupas jau ierosinātajām izmaiņām plenārsēdē ir pieņemtas vēl citas izmaiņas attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, kas uzliek par pienākumu Parlamenta iekšējās revīzijas dienestam veikt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem segto izdevumu izlases (5 %) pārbaudi, tās galīgos rezultātus un konstatējumus iekļaut ikgadējā iekšējās revīzijas ziņojumā, ko publicē Parlaments, un deputātiem katru gadu publicēt pārskatu par saviem izdevumiem pa kategorijām (komunikācijas izmaksas, biroja īre, biroja piederumi u. c.);

167.  mudina Prezidiju pēc iespējas drīzāk īstenot plenārsēdē pausto demokrātisko gribu attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem;

168.   atzinīgi vērtē to, ka iepriekšējā sasaukuma Prezidijs deputātu tiešsaistes lapā Parlamenta tīmekļa vietnē ir izveidojis nepieciešamo infrastruktūru tiem deputātiem, kuri vēlas publicēt brīvprātīgo revīziju vai apstiprinājumu par to, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošana atbilst Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamiem noteikumiem; aicina Parlamentu uzlabot komunikāciju ar deputātiem par šo iespēju un tās izmantošanu praksē;

Brīvprātīgais pensiju fonds

169.  norāda, ka 2018. gada beigās brīvprātīgajā pensiju shēmā aplēstais aktuārais deficīts ir 286,1 miljons EUR; norāda arī to, ka 2018. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi 112,3 miljoni EUR un 398,4 miljoni EUR;

170.  atgādina, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2018. gadā izmaksātā kopējā summa ir 17,8 miljoni EUR;

171.  norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, un atgādina, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

172.  stingri atbalsta 2018. gada 10. decembra sanāksmes rezultātus, proti, Prezidija lēmumu grozīt pensiju shēmai piemērojamos noteikumus, palielinot pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un ieviešot 5 % nodevu pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem, lai uzlabotu pensiju shēmas ilgtspēju; atbalsta Prezidija lēmumu, uzskatot to par soli pareizajā virzienā; tomēr norāda, ka Parlaments arī turpmāk būs atbildīgs par ļoti ievērojamu summu; atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 27. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “[i]egūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”;

173.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju, pilnībā ievērojot Deputātu nolikuma noteikumus, proti, 27. panta 1. un 2. punktu, darīt visu iespējamo, lai rastu taisnīgu problēmas risinājumu, vienlaikus līdz minimumam samazinot Parlamenta atbildību, jo ir runa par nodokļu maksātāju līdzekļiem, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC)

174.  atgādina, ka 2018. gadā DG ITEC bija 484 darbinieki un tas pārvaldīja 6,4 % no Parlamenta kopējā budžeta;

175.  norāda, ka attiecībā uz DG ITEC galvenais rādītājs 2018. gadā ir savlaicīga un efektīva reaģēšana uz lietotāju un partneru pieprasījumiem visās darbības jomās; uzstāj, ka DG ITEC būtu jāturpina ieguldīt mūsdienīgās, gludi funkcionējošās, efektīvās un uz lietotājiem orientētās IT saskarnēs;

176.  atbalsta pašreizējo e-Parlamenta lietojumprogrammu izstrādi, IT inovācijas darbību pastiprināšanu un Parlamenta kiberdrošības spēju stiprināšanu; atzinīgi vērtē lēmumu divkāršot resursus, kas piešķirti ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienībai (CERT-EU); atzinīgi vērtē Savienības iestāžu spēju stiprināšanu, lai nodrošinātu optimālu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem;

177.  atzīst, ka DG ITEC ir ļoti grūti pieņemt darbā pietiekami daudz augsti kvalificētu ekspertu ar ļoti specifisku specializāciju, zināšanām un pieredzi; aicina Parlamentu nodrošināt, ka šis pieprasījums tiek pienācīgi nosūtīts Eiropas Personāla atlases birojam, lai labāk tiktu reaģēts uz šādām Savienības iestāžu īpašajām vajadzībām;

178.  uzstāj, ka DG ITEC ir jāiegulda vairāk pūļu, lai garantētu Parlamenta IKT infrastruktūru darbību nepārtrauktību un noturību, kas panākta kopš IT darbības pārtraukuma 2017. gada oktobrī; prasa pastiprināt centienus un spēju nodrošināt pārliecību par Parlamenta IKT stabilitāti; prasa turpināt darbu un progresu, kas panākts tādās jomās kā darbības nepārtrauktība, riska pārvaldība, incidentu pārvaldība un atkopšanas spējas; uzsver, ka ir vērojami trūkumi interneta tīkla darbībā Parlamentā;

179.  uzsver aizvien lielākos riskus saistībā ar datiem un privātumu; ar bažām norāda uz nesenajiem ziņojumiem par lietotāju datu glabāšanu un apstrādi, reģistrējoties Parlamenta wi-fi tīklā; stingri apšauba nepieciešamību saglabāt datus līdz pat sešiem mēnešiem(13); aicina Parlamentu izstrādāt informācijas drošības politiku un stratēģiju; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai DG ITEC un DG SAFE cieši sadarbotos; mudina šos ģenerāldirektorātus plānot kopīgas darbības vidējā termiņā un ilgtermiņā;

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts (DG SAFE)

180.  atgādina, ka 2018. gadā DG SAFE bija 756 darbinieki un tas pārvaldīja 1,5 % no Parlamenta kopējā budžeta;

181.  pauž bažas par nesen veiktās DG SAFE darbinieku aptaujas rezultātiem un cer, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams rast risinājumu saistībā ar darbinieku norādītajām problēmām;

182.  atgādina, ka atvērtība sabiedrībai ir Parlamentam raksturīga iezīme un ir jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp to un nepieciešamo drošības līmeni;

183.  atzinīgi vērtē svarīgākos ar drošību saistītos lēmumus, ko Prezidijs pieņēmis 8. sasaukuma laikā, jo īpaši a) pasākumus attiecībā uz attiecībām ar uzņēmējvalstu iestādēm un citām iestādēm, jo īpaši Briseles Eiropas kvartāla drošībai paredzētos pasākumus, ārējo pakalpojumu sniedzēju personāla drošības pārbaudi, draudu novērtēšanu un trauksmes līmeņa maiņu, b) Parlamenta ēku modernizācijai paredzētos pasākumus un c) iekšējos pasākumus; atgādina, ka minētie lēmumi paredzēja ieguldījumus infrastruktūrā;

184.  atzinīgi vērtē Parlamenta 2018. gadā noslēgto nolīgumu ar Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju par savstarpēju atbrīvojumu no drošības pārbaudēm; taču pauž nožēlu par to, ka vēl nav parakstīts šāds nolīgums ar Padomi, un cer, ka drīz būs iespējams rast risinājumu šajā jomā;

185.  atzinīgi vērtē deputātu un viņu darbinieku caurlaižu aizstāšanu; ar nepacietību gaida plānoto Parlamenta darbinieku caurlaižu aizstāšanu;

186.  atzinīgi vērtē labo sadarbību starp DG SAFE un DG INLO ar mērķi pastiprināt visu Parlamenta ēku drošību un uzlabot piekļuvi, tostarp piekļuvi autostāvvietām, kā to prasījis Prezidijs;

187.  pieņem zināšanai Aizsardzības nodaļas izveidi, jo īpaši Parlamenta priekšsēdētāja stingro aizsardzību un Parlamenta stratēģisko atrašanās vietu drošības pastiprināšanu;

188.  atbalsta SMS drošības trauksmes sistēmas paplašināšanu, attiecinot to uz visiem dienesta tālruņu lietotājiem un turpmāk izmantojot to attiecībā uz visiem deputātiem un darbiniekiem;

Juridiskais dienests

189.  atzinīgi vērtē Juridiskā dienesta stratēģiju, saskaņā ar kuru advokāti kļūst vieglāk pieejami Parlamenta komitejām; aicina palielināt ar parlamentāro darbību saistīto darbinieku skaitu;

190.  ar gandarījumu norāda, ka Juridiskais dienests nodrošina dzimumu līdzsvaru administratoru, nodaļu vadītāju un direktoru līmenī;

191.  uzsver, ka Juridiskais dienests ir uzvarējis 95 % lietu, kas 8. sasaukuma laikā iesniegtas Tiesā; pauž pārliecību, ka Juridiskais dienests pilda savu lomu Parlamenta un Savienības pilsoņu finanšu interešu aizsardzībā, atgūstot publiskos līdzekļus ar tiesvedības palīdzību;

192.  pauž bažas par grūtībām atrast kvalificētas personas no konkrētām valstīm atsevišķu štata vietu aizpildīšanai, pildot pienākumu aptvert visas dalībvalstu tiesību sistēmas un visas valodas;

Gada pārskats par piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām

193.  atgādina, ka abās secīgajās Finanšu regulās(14) un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumos(15) ir noteikts, kāda informācija par iestādes piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām ir jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un kāda jāsniedz sabiedrībai; norāda, ka Finanšu regulā ir prasīts publiskot piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko konkurss;

194.  norāda, ka no pavisam 251 līguma, kura slēgšanas tiesības tika piešķirts 2018. gadā, 94 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija 569,5 miljoni EUR, savukārt 155 līguma pamatā bija sarunu procedūra un to kopējā vērtība bija 35,9 miljoni EUR; norāda, ka kopējais to līgumu skaits, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā, vērtības izteiksmē samazinājās no 12 % no kopējās piešķirto līgumu vērtības 2017. gadā līdz 6 % 2018. gadā, kā arī apjoma ziņā no 70,5 miljoniem EUR 2017. gadā līdz 35,86 miljoniem EUR 2018. gadā;

195.  norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2018. un 2017. gadā, tostarp līgumi par ēkām, pēc to veida sadalās šādi:

Līguma veids

2018

2017

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Pakalpojumi

Piegādes

Būvdarbi

Ēkas

199

37

12

3

79 %

15 %

5 %

1 %

177

36

11

0

79 %

16 %

5 %

0 %

Kopā

251

100 %

224

100 %

Līguma veids

2018

2017

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Pakalpojumi

256 374 627

42 %

446 313 270

76 %

Piegādes

210 526 209

35 %

133 863 942

23 %

Būvdarbi

133 431 628

22 %

6 892 972

1 %

Ēkas

5 039 824

1 %

0

0 %

Kopā

605 372 288

100 %

587 070 184

100 %

(2018. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, 6. lpp.)

196.  norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2018. un 2017. gadā, pēc izmantotās procedūras veida, skaita un īpatsvara sadalās šādi:

Procedūras veids

2018

2017

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

89

5

155

1

1

35,46 %

1,99 %

61,75 %

0,40 %

0,40 %

78

1

145

-

-

35 %

1 %

64 %

-

-

Kopā

251

100 %

224

100 %

Procedūras veids

2018

2017

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

486 039 380

83 433 046

35 859 040

24 221

16 600

80

14

6

-

-

488 368 460

28 200 000 70 501 724

-

-

83 %

5 %

12 %

-

-

Kopā

605 372 288

100 %

587 070 184

100 %

(2018. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, 8. lpp.)

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

197.  norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds(16):

Grupa

2018

2017

Gada apropr.

Pašu resursi un pārnestās apropr.

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropr.

Pašu resursi un pārnestās apropr.

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Eiropas Tautas partija (PPE)

18 282

6 690

20 820

113,88

4 152

17 790

8 150

19 330

108,66

6 610

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)

15 792

5 863

16 888

106,94

4 767

15 610

5 469

15 268

97,81

5 812

Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR)

6 182

2 962

7 200

116,47

1 944

6 200

2 810

6 051

97,60

2 959

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)

5 823

1 824

6 033

103,61

1 614

5 711

1 694

5 596

97,99

1 809

Zaļie un Eiropas Brīvā apvienība (Verts/ALE)

4 478

1 579

4 669

104,27

1 388

4 333

1 826

4 583

105,77

1 578

Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (GUE/NGL)

4 443

1 257

4 590

103,31

1 110

4 421

1 407

4 571

103,39

1 257

Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD)

3 829

1 828

2 725

71,17

1 915

3 654

1 917

3 523

96,41

1 827

Nāciju un brīvības Eiropa (ENF)

3 238

1 094

3 612

111,55

720

2 719

846

2 474

90,99

1 091

Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

1 153

314

537

46,57

442

929

257

494

53,18

318

Kopā

63 220

23 412

67 073

106,09

18 052

61 365

24 377

61 889

100,85

23 258

198.  atzinīgi vērtē to, ka visi atzinumi par 2018. finanšu gadu, kurus neatkarīgi ārējie revidenti sniedza politiskajām grupām, bija bez iebildēm;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

199.  norāda, ka 2016. gadā tika izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (APPF), kuras uzdevums ir izvērtēt reģistrācijas pieprasījumus, reģistrēt jaunas Savienības partijas un fondus, uzraudzīt to finansējumu un piemērot sankcijas pienākumu neizpildes gadījumos; norāda, ka 2017. gadā šī iestāde sāka darboties pilnā apmērā;

200.  norāda, ka Komisija, Padome un Parlaments vienojās nodrošināt APPF papildu finanšu resursus un cilvēkresursus 2019. finanšu gada budžetā;

201.  norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(17) 6. panta 10. punktu APPF direktoram katru gadu ir jāiesniedz Parlamentam, Padomei un Komisijai pārskats par šīs iestādes darbību; norāda, ka šis gada pārskats tika nosūtīts Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram 2019. gada 21. novembrī; pauž nožēlu, ka 2018. gada pārskats Parlamenta Budžeta kontroles komitejai tika iesniegts tikai 2020. gada janvārī; pauž bažas par lēmumu pēc APPF īpaša pieprasījuma uzskatīt šo pārskatu par konfidenciālu, darot to pieejamu tikai ierobežotam personu skaitam un ar ierobežojošiem nosacījumiem; uzskata, ka, ierobežojot piekļuvi šim dokumentam, kurš attiecas uz publisko līdzekļu izmantošanu, tiek radīts nožēlu izraisošs iespaids, ka ir kaut kas slēpjams; prasa katru gadu publiskot APPF pārskatu un nosūtīt to deputātiem vienlaikus ar tā nosūtīšanu Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram;

202.  aicina Parlamenta Budžeta kontroles komiteju aicināt APPF direktoru — līdzīgi kā citu aģentūru un iestāžu vadītājus — uz ikgadējo uzklausīšanu saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu;

203.  uzsver, ka ir svarīgi, ka APPF, īstenojot pārskatatbildību, publiski informē par savām darbībām, jo tam ir būtiska nozīme, turpinot veidot uzticēšanos un pārliecību, kā arī novērtējot, vai APPF ir pienācīgi nodrošināta ar personālu, resursiem un kompetencēm, lai efektīvi novērstu to, ka politiskās partijas un fondi ļaunprātīgi izmanto līdzekļus;

204.  norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Partija

Saīsinājums

Pašu resursi

EP galīgā iemaksa — pirmā daļa

Kopējie ieņēmumi (18)

EP iemaksa, % no atmaksājamiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)

Eiropas Tautas partija

PPE

1 427 466

7 356 802

11 340 157

85 %

64 271

Eiropas Sociālistu partija

PSE

1 153 831

6 309 079

7 462 911

85 %

-

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

759 642

2 674 543

3 935 648

85 %

157 524

Eiropas Zaļo partija

PVE

544 072

2 244 342

2 961 972

85 %

- 26 538

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

301 456

1 513 876

1 875 332

85 %

- 6 798

Eiropas Demokrātu partija

PDE

125 374

532 075

754 587

85 %

18 913

Eiropas Brīvā apvienība

ALE

156 351

628 696

910 047

85 %

32 110

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

ACRE

- 286 814

1 253 918

1 245 829

71 %

- 729 991

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

MPCE

125 110

624 532

749 641

85 %

5 995

Kustība “Nāciju un brīvības Eiropa”

MENL

211 768

1 045 592

1 257 360

85 %

- 28 579

KOPĀ

 

4 518 257

24 183 454

32 493 485

 

-513 092

205.  norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Fonds

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi

EP galīgā dotācija

Kopā ieņēmumi

EP dotācija, % no attaisnotajām izmaksām (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

1 097 171

5 816 345

6 913 516

85 %

31 397

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

1 050 548

4 895 825

5 946 373

85 %

-

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

292 141

1 650 538

1 942 680

85 %

-

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

185 182

1 038 822

1 224 004

85 %

1 368

Pārveido Eiropu

TE

EL

244 655

1 193 712

1 438 367

85 %

16 375

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

45 755

255 000

300 755

85 %

-

Coppieters fonds

CF

ALE

115 193

388 702

503 895

85 %

38 617

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

ACRE

279 636

1 215 011

1 494 647

85 %

- 156 378

Sallux

SALLUX

MPCE

77 416

418 444

495 860

85 %

2 159

Fonds “Nāciju un brīvības Eiropa”

FENL

MENL

53 600

329 251

382 851

85 %

- 4 503

KOPĀ

 

 

3 441 296

17 201 651

20 642 947

 

-70 965

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(5) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(8) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(11) Darba dokuments par 2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošanu Komisijā: lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam.
(12) Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (Eiropas Vēlēšanu akts) (OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.).
(13) https://euobserver.com/institutional/146270
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(15) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
(16) Visas summas tūkstošos EUR.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).
(18) Kopējie ieņēmumi ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas (attiecīgajā finanšu gadā spēkā esošās versijas) 125. panta 6. punktu.


ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesa
PDF 170kWORD 59k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa (2019/2058(DEC))
P9_TA(2020)0085A9-0027/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0053/2019)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0027/2020),

1.  sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Eiropas Savienības Tiesas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Tiesai, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa (2019/2058(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0027/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi panākt vēl spēcīgāku Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tādēļ nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un īstenot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi nopietnus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Tiesas administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3.  kopumā pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai „Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, pat ja daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4.  atzīmē, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas „Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; atzīmē — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz „pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5.  atzīmē, ka 2018. gadā Tiesas budžets bija 410 025 089 EUR un ka tas ir par 2,67 % vairāk nekā 2017. gadā, kad budžets bija 399 344 000 EUR; atzīmē, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 99,18 % (salīdzinot ar 98,69 % 2017. gadā);

6.  atzinīgi vērtē Tiesas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; atzīmē, ka saistību izpildes līmenis 1. sadaļā (iestādē strādājošie — 75 % no budžeta izpildes) un 2. sadaļā (ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi — pārējā budžeta izpildes daļa) ir augsts: tie ir attiecīgi 99,0 % un 99,8 % (salīdzinot ar attiecīgi 98,6 % un 99,1 % 2017. gadā);

7.  kopumā atzinīgi vērtē Tiesas centienus nepieļaut nopietnas neatbilstības starp saistībām (99,18 %) un maksājumiem (94,04 %); atzinīgi vērtē to, ka Tiesa visu gadu ļoti cieši seko līdzi tās budžeta izpildei, katru mēnesi sagatavojot attiecīgu infopaneli, lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izmantošanu;

8.  uzsver, ka uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus Tiesa piemēro visiem saviem administratīvajiem dienestiem; atzīmē, ka ir noteikti konkrēti mērķi līdz ar vienu vai vairākiem mērāmiem rādītājiem, kas ir būtiski gada budžeta izstrādei; atzinīgi vērtē to, ka tiek rīkoti semināri ar visu dienestu līdzdalību, lai saskaņotu pieeju budžetam un apmainītos ar labāko praksi;

9.  tomēr pauž nožēlu, ka no 2017. līdz 2018. gadam par 11,8 % ir palielinājušies izdevumi 2022. budžeta pozīcijā „Telpu uzkopšanas un uzturēšanas izdevumi”, jo ir noslēgts jauns ēku apsaimniekošanas līgums un bija vēl citi faktori, attiecībā uz kuriem nebija izstrādāta tāme un kā rezultātā 2018. gadā līdzekļu apjoms šajā budžeta pozīcijā palielinājās; aicina Tiesu arī turpmāk censties sagatavot precīzas budžeta tāmes;

10.  atzinīgi vērtē to, ka sanāksmēm un konferencēm paredzēto galīgo apropriāciju izpildes līmenis 2018. gadā pieauga līdz 98,83 % (salīdzinot ar 81,40 % 2017. gadā); apliecina, ka daļa no šīs budžeta pozīcijas ir paredzēta, lai finansētu oficiālas vizītes un svinīgus pasākumus, kuriem budžeta plānošana ir mazāk prognozējama neparedzamu notikumu dēļ;

11.  atzinīgi vērtē Tiesas centienus savu gada darbības pārskatu publicēt 29. aprīlī; atzīmē, ka Tiesa sadarbībā ar citām iestādēm turpina izvērtēt iespēju termiņus savā grafikā saīsināt vēl vairāk, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestādei būtu vairāk laika sīkākai analīzei un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras īstenošanai;

12.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos strādāt pie Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas, jo īpaši attiecībā uz lietu aktīvu pārvaldību pēc pašas iniciatīvas, dažādi pielāgojot grafikus atkarībā no tā, kāda pēc būtības ir konkrētā lieta un cik tā ir sarežģīta; atzīst, ka Tiesa rūpīgi veic plānošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu raitu un nepārtrauktu tiesvedības darba norisi; atzīmē, ka 2018. gadā tiesvedības ilgums Tiesā bija vidēji 15,7 mēneši (salīdzinot ar 16,4 mēnešiem 2017. gadā) un ka Vispārējā tiesā tie bija 20 mēneši (salīdzinot ar 20,6 mēnešiem 2015. gadā un 16 mēnešiem 2017. gadā); mudina Tiesu arī turpmāk censties saīsināt tiesvedības ilgumu gadījumos, kad tas ir iespējams;

13.  atzīst, ka Tiesas galvenās prioritātes ir — nodrošināt abās Tiesas instancēs iesniegto lietu saprātīgu izskatīšanas termiņu un nemainīgu saglabāt spriedumu kvalitāti; atzīmē, ka, pateicoties stingrai kontroles sistēmai un augstam modrības līmenim, pēdējos gados ir izdevies panākt, lai tiesvedības ilgums samazinātos; tomēr atzīmē, ka tam pastāvīgi ir jāpievērš uzmanība, sevišķi saistībā ar darba apjoma pieaugumu;

14.  atzinīgi vērtē to, ka lietotāji ir pauduši gandarījumu par e-Curia lietojumprogrammu (kas no 2018. gada 1. decembra ir obligāti jāizmanto procesuālo dokumentu apmaiņai starp juristiem un Vispārējo tiesu); atzīmē, ka Tiesa nav pieprasījusi obligāti izmantot e‑Curia; aicina Tiesu sekot Vispārējās tiesas labajam piemēram un apsvērt obligātu e‑Curia ieviešanu; šo pavērsienu vērtē atzinīgi, jo tādējādi attiecīgie apmaiņas procesi ir kļuvuši ne vien drošāki, bet arī ātrāki, turklāt ir uzlabojusies vide (tiek izmantots mazāk papīra) un ir samazinājušās izmaksas par pasta pakalpojumiem; mudina Tiesu arī turpmāk cītīgi strādāt pie tā, ka tiek panākta visu tiesvedības procesa posmu plaša mēroga digitalizācija;

15.  ņem vērā, ka ir jāveic vēl citi organizatoriski un procesuāli pasākumi, lai Tiesa spētu ne vien tikt galā ar darba apjomu, kas nemitīgi pieaug, bet arī sasniegt savus mērķus; atzīmē, ka 2018. gada 26. martā Tiesa, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 281. panta otro daļu, pieprasīja grozīt 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem un ka šī likumdošanas procedūra ir noslēgusies ar Regulas (ES, Euratom) 2019/629(7) pieņemšanu un stāšanos spēkā;

16.  atzīmē, ka 2018. gadā Tiesai bija 2217 štata vietas: 1413 ierēdņu vietas (jeb 64 %), 650 pagaidu darbinieku vietas (jeb 29 %) un 154 līgumdarbinieku vietas (jeb 7 %) (salīdzinot ar 2180 štata vietām 2017. gadā);

17.  norāda, ka personāla sadalījums pa darbības jomām joprojām ir līdzīgs tam, kāds tas bija iepriekšējos gados, proti, vismaz 85 % štata vietu ir darbinieki, kas pilda ar jurisprudenci un valodniecību saistītus pienākumus; konstatē, ka aizpildīto štata vietu īpatsvars 2018. gadā joprojām bija ļoti augsts (97 %), jo tiesvedības darba apjoms ir nemainīgs, tāpēc ir ātri un optimāli jāaizpilda visas brīvās štata vietas;

18.  saistībā ar lietu skaita nemitīgu pieaugumu atkārtoti norāda, ka Tiesas darbs varētu kļūt efektīvāks, ja elastīgāk tiktu sadalīti resursi, un tas jo īpaši attiecas uz Tiesas tā dēvētajiem palīgiem (référendaires); aicina Tiesu ziņot par to, tieši kādi pasākumi ir īstenoti;

19.  ir nobažījies, jo 2018. gadā Tiesā strādāja pavisam 274 praktikanti, bet tikai 87 praktikantiem bija tiesības saņemt ikmēneša stipendiju 1120 EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Tiesa pieņēma jaunus noteikumus attiecībā uz praktikantiem un pieprasīja papildu apropriācijas, lai varētu finansēt praktikantu stažēšanos tiesnešu kabinetos, sākot ar 2019. gadu; tomēr atzīmē, ka vēl arvien ne visām prakses iespējām, kas ir piedāvātas, būs nodrošināta taisnīga atlīdzība; uzdod Tiesai (ņemot vērā nediskriminēšanas praksi un taisnīgu atlīdzību) nevilcinoties pieņemt lēmumu sākt apmaksāt visas piedāvātās prakses iespējas; aicina Tiesu nodrošināt, lai visi tās darbinieki saņemtu taisnīgu atlīdzību;

20.  atzinīgi vērtē Vispārējās tiesas reformu, kuras rezultātā situācija uzlabojās — samazinājās lietu uzkrāšanās apjoms un samazinājās arī tiesvedības procesa vidējais ilgums; konstatē, ka 2018. gadā tiesvedība Vispārējā tiesā bija pabeigta par 13 % vairāk lietu nekā 2017. gadā un ka par 12 % samazinājās to lietu skaits, kuru izskatīšana turpinās;

21.  atzinīgi vērtē to, ka kopumā abās Tiesas instancēs tiesvedība 2018. gadā bija pabeigta 1769 lietās, kas ir rekordliels skaits produktivitātes ziņā un apstiprina vispārējo tendenci, proti, laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam Tiesas darbs abās instancēs ir kļuvis krietni intensīvāks;

22.  norāda, ka 2018. gadā izskatīšanai Tiesā ir iesniegts rekordliels skaits jaunu lietu (pavisam 849 lietas, kas ir par 15 % vairāk nekā 2017. gadā); atzinīgi vērtē to, ka ir rekordliels skaits lietu, kurās tiesvedība ir pabeigta (pavisam 760 lietas, kas ir par 10 % vairāk nekā2017. gadā gadā);

23.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā Vispārējā tiesa pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē pārsniedza pabeigtas tiesvedības lietu pirmā tūkstoša atzīmi (pavisam 1009 lietas); turklāt uzsver, ka ievērojami samazinājās to lietu skaits, kuru izskatīšana turpinās, proti, par 12 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (2018. gada 31. decembrī tiesvedība vēl turpinājās 1333 lietās, salīdzinot ar 1505 lietām iepriekšējā gadā);

24.  atzīmē, ka stabili palielinās sieviešu skaits vadošos amatos un ka 2018. gadā attiecīgais īpatsvars bija 37,7 %, salīdzinot ar 35 % 2016. gadā un 30 % 2013. gadā; atzīmē, ka saskaņā ar 2018. gada datiem ir 27 vadītājas sievietes (21 štata vieta vidējā līmeņa vadībā un 6 štata vietas augstāka līmeņa vadībā) pretstatā 45 vadītājiem vīriešiem; atzinīgi vērtē Tiesas centienus stiprināt savu politiku attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un daudzveidību, tādēļ izveidojot īpašu vienību, kas piedāvā konkrētas programmas, pasākumus un izpratnes veicināšanas sanāksmes un īsteno ar tām saistītus turpmākus pasākumus; aicina Tiesu tā rīkoties arī turpmāk;

25.  tomēr konstatē, ka sieviešu tiesnešu skaita ziņā līdzsvara joprojām nav nedz Tiesā, nedz Vispārējā tiesā; vēlreiz mudina Padomes locekļus šo jautājumu risināt un tādēļ aktīvi veicināt dzimumu paritāti tiesnešu iecelšanas procesā atbilstoši principiem, kas iedibināti ar LESD 8. pantu un ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu, un atbilstīgi saistībām, kuras jāpilda saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2015/2422(8) un (ES, Euratom) 2019/629;

26.  atkārtoti norāda, ka būtu cieši jāseko līdzi tam, cik ģeogrāfiski līdzsvarota ir pārstāvība personāla komplektēšanas ziņā, jo īpaši vadošos amatos; norāda, ka tikai 15 no 57 Tiesas nodaļu vadītājiem un 2 no 13 direktoriem ir no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada maija; vēlreiz mudina Tiesu izstrādāt tādu politiku, ar ko iespējams panākt ģeogrāfiski līdzsvarotāku pārstāvību, un par to ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

27.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos veicināt pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, piemēram, pieņemto lēmumu, ar ko tiek atļauts epizodisks tāldarbs papildus strukturālā tāldarba iespējām; turklāt atzīmē sasniegumus IT jomā, kuri nodrošina, ka darba lietojumprogrammas attālināti ir labāk pieejamas; ar gandarījumu atzīmē arī to, ka Tiesa ir centusies nodrošināt savu darbinieku psiholoģiskās veselības aizsardzību, piedāvājot psihologa atbalstu, kas strādā nepilnu darba laiku;

28.  ir noraizējies par izdegšanas sindroma gadījumu skaitu Tiesā — 2017. un 2018. gadā kopā tie bija pavisam 12 gadījumi; tāpēc prasa, lai Tiesa izvērtētu, vai darba slodze starp dažādām komandām un darbiniekiem ir sadalīta proporcionāli;

29.  aicina Tiesu reizi gadā publicēt tabulu ar izsmeļošiem datiem par saviem iestāžu sadarbības nolīgumiem attiecībā uz maksu, pakalpojumiem un citiem ar to saistītiem jautājumiem; atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir iestāžu sadarbība, īstenojot pakalpojumu līmeņa vienošanās dažādās jomās, piemēram, cilvēkresursu, drošības un IT jomās; piekrīt iekšējā revīzijas dienesta ieteikumiem plašāk izvērst labas prakses apmaiņu ar citām iestādēm un izvērtēt iespējas ciešāk sadarboties līgumu sagatavošanas un līgumu pārvaldības nolūkā, piemēram, IT jautājumos; pauž nožēlu, ka ir sniegts par maz informācijas, atbildot uz Parlamenta jautājumu par Tiesas sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai; mudina Tiesu rast iespējas vairāk sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai;

30.  konstatē, ka pēc Regulas (ES) 2018/1725(9) stāšanās spēkā Tiesa ir atjauninājusi savas datu apstrādes darbības; ar gandarījumu atzīmē, ka ir ieviesta īpaša kārtība, kādā jāziņo par datu aizsardzības pārkāpumiem;

31.  atzinīgi vērtē Tiesas centienus uzlabot iestādes kiberdrošību; konstatē, ka attiecīgās darbības ir īstenotas, tās saskaņojot ar ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU) un ar Iestāžu IT komitejas (informācijas kritiskā infrastruktūra) Drošības apakšgrupu;

32.  atzinīgi vērtē iekšējo revīziju par personāla atlases un darbā pieņemšanas procedūru pienācīgu darbību, kas ir veikta ar mērķi noteikt sinerģijas un racionalizācijas iespējas, lai padarītu šīs procedūras efektīvākas; atzīmē, ka 2016. gadā sākās un 2018. gadā noslēdzās rīcības plāna izstrāde, iekļaujot tajā tādus pasākumus kā jauna darbā pieņemšanas rokasgrāmata, pavisam jauni un arī atjaunināti cilvēkresursu pārvaldības informatīvās sistēmas moduļi, administratīvās aprites vienkāršošana un vakances paziņojumu izstrādes racionalizācija; atzīmē, ka ir īstenoti pasākumi, lai Tiesu un tās atrašanās vietu Luksemburgā padarītu pievilcīgāku iestāžu savstarpējo attiecību kontekstā;

33.  uzsver, ka iekšējais revidents ir veicis turpmākus pasākumus, lai noskaidrotu, vai revidētās struktūrvienības ir rīkojušās atbilstoši, efektīvi un laicīgi, un lai konstatētu un reģistrētu panāktos uzlabojumus; ar gandarījumu atzīmē, ka visas revīzijas, kuras veiktas, ir noslēgušās bez jebkādām papildu pārbaudēm;

34.  atzīmē Tiesas stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas paredz cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Savienības interesēm; atzīmē, ka šīs stratēģijas pamatā ir attiecīgās Finanšu regulas un Civildienesta noteikumu normas, ko papildina vairāki iekšējie lēmumi un noteikumi; konstatē, ka minētā stratēģija ir Tiesas riska pārvaldības politikas neatņemams elements iekšējās kontroles sistēmas struktūrā;

35.  atzinīgi vērtē Tiesas vides vadības sistēmu, kuras pamatā ir Regula (EK) Nr. 1221/2009(10); atzīmē, ka savas darbības ekoloģiskos raksturlielumus Tiesa 2018. gadā — salīdzinot ar 2015. pārskata gadu, — uzlaboja šādi: papīra patēriņš samazinājies par 15,5 %, elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 8,3 % un par 52,9 % palielinājies videokonferenču skaits; atzinīgi vērtē dažādus papildu projektus, piemēram, par vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu samazināšanu, par individuālo printeru skaita samazināšanu un par līdzdalību — kopā ar citām Savienības iestādēm, kuras atrodas Luksemburgā, — pašapkalpošanās velosipēdu nomas sistēmā „vel’OH”;

36.  atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos pilnībā ievērot grafiku un budžetu darbam pie Tiesas ēku piektās būves (trešais torņa celtniecība, kas nodrošinās vēl 50 000 m2), kā rezultātā Tiesa varēs visu savu personālu nodarbināt vienā atrašanās vietā; atzīmē, ka tiek strādāts pie drošības pasākumu modernizēšanas, un atzinīgi vērtē to, ka Tiesas ēkas ir projektētas, nodrošinot, lai tās būtu viegli pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti;

37.  atzinīgi vērtē to, ka piektās būves 25 gadu amortizācijas periodā tiks ietaupīti aptuveni 100 miljoni EUR pretstatā tam, kādi būtu izdevumi, ja turpinātos nomas politikas īstenošana, un tas skaidri apliecina, ka bija vērts izvēlēties ēku iegādes politiku; akcentē Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 34/2018 par ES iestāžu biroju telpām konstatēto, proti, ziņojumā bija ļoti pozitīvi secinājumi par Tiesas ēku politikas lietderību;

38.  ar interesi atzīmē, ka 2017. gadā Tiesas Personāla komiteja rīkoja aptauju par atvērta biroja telpas koncepciju un rezultātus 2018. gada 30. janvārī iesniedza ģenerāldirektoriem; pauž gandarījumu un atzinīgi vērtē to, ka Tiesa pēc pašas iniciatīvas ir izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā ir par ēkām un drošību atbildīgais direktors, Personāla komitejas priekšsēdētājs un darbinieki, kas strādā atvērta biroja telpās; atzīmē, ka Informācijas tehnoloģiju direktorāts, ņemot vērā minētās darba grupas ieteikumus, daļu biroja telpu pārveidoja par atsevišķiem kabinetiem; aicina Tiesu ar šo pieredzi dalīties ar citām iestādēm un jo īpaši ar Komisiju;

39.  pauž atzinību Tiesai par to, ka Eiropas Ombuds to ir iekļāvis trīs finālistu sarakstā, kuri pretendē uz Labas pārvaldības balvu (kategorijā „Izcilība caur sadarbību”), jo Tiesa ir izveidojusi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas ietver dalībvalstu konstitucionālās tiesas un augstākās tiesas; piekrīt, ka pārredzamības un sadarbības ziņā tas, ka 2018. gada janvārī sāka darboties droša platforma, kurā tīkla dalībniecēm tiesām patlaban ir pieejami iepriekš nepubliskoti dokumenti, ir svarīgs solis pareizajā virzienā;

40.  atzīmē, ka 2018. gada jūnijā sāka darboties Tiesa pārstrādātā tīmekļa vietne un ka tā ir spērusi nopietnus soļus un izdarījusi svarīgu darbu, lai nostiprinātu, precizētu un vienkāršotu informāciju, kas tiek sniegta sabiedrībai; atzinīgi vērtē jauno produktu, kas ir pieejams tīmekļa vietnē rubrikā „Tematiskās informācijas lapas” un kas izstrādāts, lai visās oficiālajās valodās sniegtu pārskatu par atsauces judikatūru konkrētā Savienības tiesību aktu jomā; atzīmē, ka nesenās aptaujas dati liecina — lietotāji ar to ir ļoti apmierināti (80 % lietotāju to ir novērtējuši ar 4 vai 5 no 5);

41.  atzinīgi vērtē Tiesas komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt Tiesu tuvāku iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka aug Tiesas komunikācijai atvēlētais budžets — 2018. gadā tie bija pavisam 429 000 EUR (salīdzinot ar 330 500 EUR 2013. gadā); atzīmē, ka Tiesas YouTube kanālā 23 oficiālajās valodās ir pieejamas animācijas īsfilmas (kuru skatītāju skaits 2018. gadā bija 82 800), ka Tiesai ir Twitter konts ar vairāk nekā 74 000 sekotāju (salīdzinot ar 42 000 sekotāju 2017. gadā), ka Tiesa rīko informatīvus pasākumus plašākai sabiedrībai, tostarp seminārus žurnālistiem, un ka tā rīko atvērto durvju dienas;

42.  mudina Tiesu translēt savas atklātās sēdes un nodrošināt, lai to ieraksti būtu pieejami tiešsaistē; uzskata, ka šāda lielāka pārredzamība būtu saskaņā ar LESD 15. pantu un noderētu visiem, kas Savienībā strādā tieslietu jomā vai studē tieslietas;

43.  norāda, ka Tiesa ir izveidojusi Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīklu (kas ietver dalībvalstu konstitucionālās un augstākās tiesas) un koordinē tā darbību;

44.  atzinīgi vērtē to, ka tiesnešu oficiālo braucienu saraksts (lai pārstāvētu Tiesu kādā ceremonijā vai oficiālā pasākumā) — saskaņā ar pārskatīto Tiesas rīcības kodeksu — ir publicēts Tiesas tīmekļa vietnē un ka tajā ir norādīta attiecīga informācija, piemēram, tiesneša vārds un pasākuma mērķis, vieta un rīkotājs; aicina Tiesu publicēt arī attiecīgās izmaksas, kā to dara citas Savienības iestādes; atkārtoti aicina Tiesu publicēt izsmeļošāku informāciju par savu tiesnešu ārējo darbību, cita starpā norādot arī to, kāds ir bijis katra uzskaitītā pasākuma mērķis, kad un kur tas ir noticis, kādi bijuši ceļa un uzturēšanās izdevumi un vai tos ir segusi Tiesa vai kāda cita trešā persona;

45.  atzinīgi vērtē prasību Tiesas tiesnešiem ievērot rīcības kodeksu, kurš reglamentē tiesnešu neatkarību, objektivitāti, profesionālo godprātību, saistības, koleģialitāti, atbildību un pienākumus; atzīmē, ka savu tiesnešu finanšu interešu deklarācijas Tiesa uzskata par iekšēju instrumentu, ar ko garantēt objektivitāti un neatkarību; aicina Tiesu apsvērt iespēju minētās deklarācijas publicēt, lai sabiedrība tās varētu izvērtēt;

46.  atzīmē, ka finanšu interešu deklarācijas noteikti ir pašdeklaratīva rakstura dokumenti un ka, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, Tiesai nav pārbaudes pilnvaru, kas ļautu tai noskaidrot, vai deklarētie dati ir patiesi un izsmeļoši; aicina Tiesu sadarbībā ar citām Savienības iestādēm sistēmu uzlabot;

47.  atkārtoti aicina Tiesu savā tīmekļa vietnē publicēt visu savu tiesnešu CV un interešu deklarācijas; norāda, ka tīmekļa vietnē ir publicēta katra tiesneša īsa biogrāfija (tomēr tajā nav informācijas par attiecīgā tiesneša dalību citās organizācijās); atzīmē, ka saskaņā ar jauno tiesnešiem paredzēto rīcības kodeksu viņiem, stājoties amatā, ir jāiesniedz savu finanšu interešu deklarācija Tiesas priekšsēdētājam, kuras sastāvā tiesneši pildīs savus pienākumus; aicina Tiesu šīs deklarācijas publicēt savā tīmekļa vietnē;

48.  atzinīgi vērtē iekšējās procedūras, kas īstenojamas, lai uz interešu deklarācijas pamata pirms lietas iedalīšanas tiesnesim pārliecinātos, ka attiecīgajam tiesnesim konkrētajā lietā nav finansiālas ieinteresētības; atzīmē, ka tiesneši vēršas pie tiesas, kuras locekļi tie ir, Tiesas priekšsēdētāja ikreiz, kad rodas jautājums par rīcības kodeksa interpretāciju, un ka konsultatīvā komiteja tiek sasaukta tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, tad, ja pret tiesnesi ir iesniegta sūdzība; prasa, lai Tiesa informētu Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par to, cik šis mehānisms ir noturīgs;

49.  pauž nožēlu, ka nav saņēmis informāciju par darbu, kas padarīts, īstenojot iekšējās procedūras attiecībā uz tā dēvēto virpuļdurvju efektu, kas piemērojamas augstākas amata pakāpes darbiniekiem; atgādina Tiesai, ka 2018. gadā Eiropas Ombuds realizēja stratēģisko iniciatīvu par to, kā īstenot Civildienesta noteikumu normas, kuras attiecas uz augstākas amata pakāpes darbinieku „pārvietošanos ar virpuļdurvju efektu”; aicina Tiesu nekavējoties pieņemt un publicēt šajā ziņā stingrus pienākumus;

50.  atzīmē, ka tiek īstenota procedūra, saskaņā ar kuru jaunajiem darbiniekiem pirms pieņemšanas darbā ir jāiesniedz deklarācija, kas apliecina, ka viņiem nav interešu konfliktu; turklāt atzīmē, ka darbā pieņemšanas process ir mainīts, lai nodrošinātu, ka šādas deklarācijas tiek izvērtētas, un lai vajadzības gadījumā ieteiktu iecēlējinstitūcijai, kā tieši rīkoties; atzīmē arī to, ka Tiesa strādā pie noteikumiem, kas reglamentē kārtību, kādā personāls var veikt ārēju darbību; aicina Tiesu par rezultātiem ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai;

51.  atzinīgi vērtē Tiesas procedūras un iekšējos noteikumus, kas izstrādāti, lai nepieļautu nekādu aizskarošu izturēšanos darbavietā, un kas ir publicēti Tiesas tīmekļa vietnē; atzinīgi vērtē sniegto informāciju par to, kā oficiālā vai neoficiālā kārtībā rīkoties nepiedienīgas uzvedības gadījumā;

52.  atzinīgi vērtē iestāžu konsultantu sadarbības tīklu, kurā piedalās visas Savienības iestādes, kas atrodas Luksemburgā, un kurš ir izveidots, lai apmainītos ar labāko praksi jautājumos par to, kā nepieļaut aizskarošu izturēšanos un kā sniegt konsultācijas; atzinīgi vērtē intensīvās apmācības kursus, kas piedāvāti Tiesas konsultantiem;

53.  pauž nožēlu, ka Tiesa to nav informējusi par saviem plāniem pastiprināt kontroles sistēmu attiecībā uz dienesta automobiļu izmantošanu; uzsver prasību, ka tiesneši uz viņu dzīvesvietas valstīm šoferiem būtu jāved tikai pamatotos izņēmuma gadījumos; mudina Tiesu nevilcinoties rīkoties, lai nepieļautu, ka šoferis dodas uz tiesneša dzīvesvietas valsti automašīnā bez paša tiesneša; uzsver, ka šāda prakse var radīt nopietnu risku Tiesas reputācijai un ētikas principiem; aicina Tiesu līdz 2020. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā ziņā panākto progresu;

54.  atzīmē, ka vairāk nekā 40 % no rakstiskās tulkošanas darba apjoma ir veikuši ārpakalpojumu sniedzēji un ka maksa par ārpakalpojumu sniedzēja tulkotu lappusi 2018. gadā bija 103,10 EUR (salīdzinot ar 111,30 EUR 2017. gadā); atzīmē, ka maksa par iekšējā dienesta tulkotu lappusi 2018. gadā bija 128,07 EUR (salīdzinot ar 136,70 EUR 2017. gadā); atzīmē, ka iekšējās izmaksas ietver visas nepieciešamās pakārtotās izmaksas, piemēram, IT, biroja telpu un līdzīgas izmaksas; atzīmē — pašreizējos apstākļos Tiesa neuzskata, ka būtu ieteicams vēl vairāk palielināt ārpakalpojumu izmantošanas īpatsvaru un ka daļai rakstiskās tulkošanas darba nemainīgi ir jāpaliek pašas iestādes attiecīgā dienesta pārziņā, jo iestādē tiek apstrādāta pēc būtības sensitīva informācija; prasa, lai Tiesa izklāstītu Parlamenta Budžeta kontroles komitejai šāda viedokļa pamatojumu;

55.  konstatē — personāls no Apvienotās Karalistes ir informēts, ka iecēlējinstitūcija neplāno pieprasīt piespiedu atkāpšanos no amata ierēdņiem, kas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības vairs nebūs dalībvalsts valstspiederīgie; atzīmē — arī pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki no Apvienotās Karalistes ir informēti, ka dienesta interesēs notiks vērtēšana un katrs gadījums tiks skatīts atsevišķi;

56.  akcentē pēdējos gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu labākai pārredzamībai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu iespaidīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina apsvērt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar labāko praksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2019/629 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 111, 25.4.2019., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725(2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).


ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
PDF 151kWORD 54k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds (2019/2062(DEC))
P9_TA(2020)0086A9-0028/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0057/2019)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tas iesniedzis budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0028/2020),

1.  sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par Eiropas Ombuda 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds (2019/2062(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0028/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā pārskatā par Eiropas Ombuda (“Ombuds”) 2018. finašu gada pārskatiem konstatēja, ka nav atklāti nopietni trūkumi attiecībā uz revidētajiem Ombuda cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  ņem vērā to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Ombuda administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3.  vispārēji vērtējot, pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4.  norāda, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; ņem vērā, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; ņem vērā to, ka Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi — administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz pārējām iestādēm ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir noteicis kā paraugpraksi to, ka gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc tam, kad ir noslēdzies finanšu gads, un šo paraugpraksi ievēro; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Ombuds gada darbības pārskatu pieņēma līdz 28. martam, kas budžeta izpildes apstiprinātājiestādei dod vairāk laika padziļināti iepazīties ar pārskatu un labāk īstenot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

6.  uzsver, ka Ombuda budžets tiek izmantots tikai administratīvām vajadzībām un 2018. gadā tas bija 10 837 545 EUR (2017. gadā — 10 905 441 EUR), proti, par 67 896 EUR (0,62 %) mazāks; atzinīgi vērtē Ombuda kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; norāda, ka saistības tika uzņemtas par 95,33 % no kopējām apropriācijām (salīdzinājumā ar 93,91 % 2017. gadā) un tika apmaksāti 91,33 % apropriāciju (salīdzinājumā ar 86,20 % 2017. gadā);

7.  norāda, ka situācija ir uzlabojusies pārnesto apropriāciju jomā, proti, no 2018. gada uz 2019. gadu tika pārnesti 433 865,17 EUR (4 % no 2018. gada budžeta) salīdzinājumā ar 841 340,68 EUR (7,71 % no 2017. gada budžeta), kas tika pārnesti no 2017. gada uz 2018. gadu;

8.  tomēr konstatē, ka vairākās budžeta pozīcijās apropriācijas nav izlietotas, piemēram, ārējām sanāksmēm paredzētajā budžeta pozīcijā (B3–030. budžeta pozīcija) neizlietoto apropriāciju apmērs sasniedza 13 514,61 EUR no 45 000 EUR un publikācijām paredzētajā budžeta pozīcijā (B3–210. budžeta pozīcija) — 47 530,48 EUR no 161 100 EUR u. c.; atgādina, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārāk lielas budžeta aplēses;

9.  ņem vērā to, ka Ombudam ir ierobežoti resursi, lai risinātu aizvien pieaugošās darba slodzes problēmu; atbalsta Ombuda prasību pielāgot štatu sarakstu faktiskajām vajadzībām un darba slodzei, nosakot pastāvīgas funkcijas, kas būtu jāveic pastāvīgajiem darbiniekiem; pieņem zināšanai štatu sarakstu, kurā 2018. gadā bija 82 štata vietas (salīdzinājumā ar 77 štata vietām 2013. gadā); aicina Ombudu ziņot par iespējamu efektivitātes pieaugumu, kas varētu rasties tikai reorganizācijas un uzdevumu pārdales rezultātā;

10.  mudina Ombuda biroju sadarboties ar citām Savienības iestādēm, lai ierobežotu izdevumus; konstatē, ka Ombudam nav iekšējo tulkotāju un tādēļ tas izmanto Parlamentu un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru šo pakalpojumu saņemšanai; tomēr ņem vērā to, ka tulkošanas izmaksas 2018. gadā palielinājās, jo Ombuds tulkošanai iztērēja 343 771 EUR (salīdzinājumā ar 262 631 EUR 2017. gadā);

11.  atzinīgi vērtē priekšzīmīgo dzimumu līdzsvaru vadošos amatos — 4 sievietes un 4 vīrieši; tomēr norāda, ka kopumā 65 % darbinieku ir sievietes, bet tikai 35 % — vīrieši; mudina Ombuda birojā nodrošināt dzimumu pārstāvības ziņā līdzvērtīgāku darba vidi;

12.  saistībā ar ģeogrāfisko līdzsvaru vadošos amatos konstatē, ka Ombuda birojā 2018. gadā tika pārstāvētas sešas dažādas valstspiederības (Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Polijas un Zviedrijas valstspiederība), salīdzinot ar astoņām valstspiederībām 2013. gadā (Austrijas, Vācijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas, Polijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes valstspiederība); ņem vērā, ka kopējais vadītāju skaits laikposmā no 2013. gada līdz 2018. gadam tika samazināts no vienpadsmit uz astoņām personām; aicina Ombudu turpināt centienus panākt ģeogrāfisko līdzsvaru; tomēr ņem vērā, ka Ombuda birojs ir neliels un tā pamatdarbības ir specifiskas;

13.  atzinīgi vērtē Ombuda centienus saistībā ar jauno dzimumpolitiku, bet pauž nožēlu par atšķirību starp katram dzimumam atvēlēto vidējo mācību dienu skaitu: 6,80 dienas vīriešiem salīdzinājumā ar 5,90 dienām sievietēm;

14.  ņem vērā to, ka, pieņemot jaunus noteikumus par pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā, lēmumu par nepilna darba laika darbu un kredītstundām un diskriminācijas novēršanas un vienlīdzīgas attieksmes politiku, pašlaik tiek ieviesta 2017. gada Cilvēkresursu politikas sistēma; ņem vērā turpmākas iniciatīvas, ar kurām tiek uzlabotas darbā pieņemšanas procedūras un pasākumi, piemēram, personāla mācību braucieni un personāla apmaiņas programmas;

15.  mudina Ombudu turpināt izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā uzmanība tiek pievērsta darba un privātās dzīves līdzsvaram, mūžilgai orientācijai un karjeras attīstībai, dzimumu līdzsvaram, diskriminācijas aizliegumam, tāldarbam, ģeogrāfiskajam līdzsvaram un personāla pieņemšanai darbā, kā arī personu ar invaliditāti integrācijai tā personālā;

16.  ar interesi norāda, ka Ombuds saistībā ar savām iekšējām darbībām ir aicinājis Eiropas Invaliditātes forumu izplatīt Ombuda aicinājumu par stažēšanos, izmantojot foruma saziņas kanālus, lai mudinātu pieteikties personas ar invaliditāti; pieņem zināšanai to, ka pieteikuma veidlapas ir pārskatītas, lai iekļautu tajās jautājumu par saprātīgiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi atlases procedūrās;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuda iekšējās kontroles standartu ietvaros tika veikti pasākumi, lai īstenotu lēmumu par aizskarošas izturēšanās novēršanu, tostarp ētikas amatpersonu (vienas Briselē un vienas Strasbūrā) un Samierināšanas komitejas locekļu iecelšanu; pieņem zināšanai to, ka visi darbinieki 2018. gada septembrī piedalījās obligātās apmācībās par ētisku rīcību (tostarp aizskarošas izturēšanās novēršanu) un 2018. gada novembrī notika īpaša sesija nodaļu vadītājiem;

18.  atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenota 2017. gadā pieņemtā rokasgrāmata Ombuda personālam par ētiku un labu rīcību, saskaņā ar kuru jaunajiem darbiniekiem ir jāaizpilda interešu deklarācijas veidlapa un darbiniekiem, kas beidz pildīt amata pienākumus, tiek sniegta informācija par viņu pienākumiem;

19.  pauž nožēlu par to, ka Ombuda veiktie pasākumi saistībā ar rezolūciju par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietver tikai Parlamenta piezīmju pieņemšanu zināšanai lielākajā daļā minēto jautājumu, nesniedzot sīkāku informāciju; uzsver, ka Parlamenta Budžeta kontroles komitejai ir svarīgi saņemt ziņojumu par pēcpasākumu izpildi, un aicina Ombudu savā nākamajā ziņojumā par pēcpasākumu izpildi iekļaut nepieciešamās atbildes un paskaidrojumus attiecībā uz izvirzītajiem jautājumiem;

20.  ņem vērā, ka 2018. gadā nebija iespējams sasniegt Ombuda galveno snieguma rādītāju attiecībā uz vispārējo atbilstību vērienīgajam 90 % mērķim; norāda, ka šis rādītājs bija 81 % (2017. gadā — 85 %), savukārt atbilstības līmenis attiecībā uz izmeklēšanu sabiedrības interesēs sasniedza 85 % (2017. gadā — 79 %); atzīst, ka pēdējais minētais rādītājs ir nozīmīgs, ņemot vērā to, ka atbilstības ietekme, visticamāk, nāks par labu plašākai auditorijai;

21.  atbalsta Ombuda nodomu vēl ciešāk sadarboties ar Parlamentu, lai nodrošinātu, ka tas tiek informēts par noteikumu neievērošanu (jo īpaši attiecībā uz izmeklēšanās konstatētajām administratīvajām kļūmēm un negatīvajām atbildēm, ko iestādes sniedz saistībā ar Ombuda ieteikumiem); uzskata, ka šāda informācija, kas sniegta apkopotā un organizētā veidā, būtu ļoti vērtīga Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; tomēr ņem vērā, ka Ombuds ir apstiprinājis — kopumā iestādēm ir tendence konstruktīvi sadarboties ar Ombudu;

22.  uzsver to, ka rezultāti attiecībā uz 7. galvenā snieguma rādītāja (efektivitāte: kombinēts rādītājs sūdzību izskatīšanai un izmeklēšanu veikšanai) visiem trim komponentiem liecina par to, ka mērķis ir sasniegts vai pat pārsniegts; norāda, ka sešu un astoņpadsmit mēnešu laikā pabeigto izmeklēšanu īpatsvars ir attiecīgi 57 % un 88 % (mērķi bija attiecīgi 50 % un 80 %) un ka rezultāti attiecībā uz trešo komponentu, proti, lēmumu par pieņemamību pieņemšanu viena mēneša laikā, ir ievērojami palielinājušies no 69 % 2016. gadā līdz 86 % 2017. gadā un 2018. gadā sasniedza 90 % mērķi;

23.  norāda, ka vidējais visu kategoriju sūdzību izskatīšanas laiks 2018. gadā palielinājās līdz 79 dienām (2017. gadā — 64 dienas), bet vidējais izmeklēšanas laiks 2018. gadā samazinājās līdz 255 dienām (2017. gadā — 266 dienas un 2013. gadā — 369 dienas); tomēr norāda, ka to pabeigto izmeklēšanu skaits, kas tika veiktas, pamatojoties uz sūdzībām, ir palielinājies par 53 %, un tas izskaidro vidējā laika pieaugumu visu kategoriju sūdzību izskatīšanā;

24.  norāda, 2018. gadā turpināja ievērojami pieaugt (+ 17 %) sūdzību skaits pilnvaru satvarā (880 sūdzības salīdzinājumā ar 751 sūdzību 2017. gadā); 2017. gadā tas bija palielinājies par 5,5 %; ņem vērā, ka uz sūdzību pamata tika sāktas 482 izmeklēšanas salīdzinājumā ar 433 izmeklēšanām 2017. gadā (+ 11 %), un tika pabeigtas 534 uz sūdzību pamata sāktās izmeklēšanas salīdzinājumā ar 348 izmeklēšanām 2017. gadā (+ 53 %); norāda, ka sākto un pabeigto izmeklēšanu skaita pieaugums daļēji atspoguļo to, ka pārklasificēšanas dēļ vairākas lietas, kas iepriekš būtu bijušas klasificētas kā tādas, attiecībā uz kurām nav pamata veikt izmeklēšanu, tagad ir pabeigtas kā tādas, kurās nav konstatētas administratīvas kļūmes;

25.  pieņem zināšanai Ombuda 2018. gadā pabeigto izmeklēšanu rezultātus, piemēram, to, ka: a) nav konstatētas administratīvas kļūmes 254 lietās (46,6 %), b) attiecīgā iestāde ir atrisinājusi jautājumu, ierosinājumi ir pieņemti, risinājumi ir panākti 221 lietā (40,6 %), c) turpmākas pamatotas izmeklēšanas nav veiktas 56 lietās (10,3 %), d) administratīvas kļūmes konstatētas 29 lietās (5,3 %) un e) citas lietas (1,8 %); pieņem zināšanai to, ka Ombuda pamatuzdevums ir nodrošināt to, lai Savienības administrācija kalpotu sabiedrības interesēm, un palīdzēt visiem, kam radušās problēmas saistībā ar Savienības iestādēm;

26.  ņem vērā, ka kopš 2013. gada detalizēta informācija par Ombuda komandējumiem, tostarp izmaksām, mērķi un ilgumu, tiek publiskota Ombuda mājaslapā; ņem vērā, ka 2018. gadā komandējuma izdevumi bija 27 206,79 EUR (2017. gadā — 30 592 EUR); atkārtoti norāda, ka pārredzamības labad gada darbības pārskatā būtu jāiekļauj attiecīgs ikgadējo komandējumu saraksts;

27.  pieņem zināšanai iniciatīvu “Labas pārvaldības balva”, kuru pasniedzot, tiek oficiāli atzīts labs darbs, un kura palīdz iestādēm apmainīties ar paraugpraksi un kalpo par iedvesmas avotu turpmākiem projektiem; atzinīgi vērtē sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu, citu dalībvalstu struktūrām un starptautiskajiem tīkliem un organizācijām, lai noteiktu un veicinātu augstākos standartus;

28.  atzinīgi vērtē Ombuda darbības, kas veiktas, lai uzlabotu kiberdrošību un datu aizsardzību, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības apmācības, procedūru izstrādi attiecībā uz rīcību datu aizsardzības pārkāpumu gadījumos, savlaicīgu apspriešanos ar datu aizsardzības inspektoru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai nodrošinātu privātumu projektu izstrādē; aicina Ombudu arī turpmāk ziņot par to, kā tiek īstenoti rīcības punkti par panākto progresu, tostarp par veidnes izveidi datu ietekmes uz privātumu novērtējumam un apstrādes darbību datu centralizētam reģistram;

29.  atzīst pievienoto vērtību, ko Ombudam var sniegt brīvā un atklātā pirmkoda programmatūra; jo īpaši uzsver, ka tā ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu iestādei izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

30.  uzsver, ka ir svarīgi informēt Savienības pilsoņus par iespēju vērsties pie Ombuda administratīvu kļūmju gadījumā; ņem vērā Ombuda biroja pastāvīgos centienus palielināt atpazīstamību ar tādiem instrumentiem kā jaunā tīmekļa vietne, kura tika izveidota 2018. gadā un kurā ir ietverta pārskatīta saskarne iespējamu sūdzību iesniegšanai un lietotājdraudzīga meklēšanas funkcija; ņem vērā jauno videomateriālu, kurā uzsvērti tādi temati kā piekļuve informācijai, problēmas ar Savienības finansējumu un lobēšanas pārredzamība; norāda, ka tādās platformās kā Ombuda Twitter konts bija par 17 % lielāks sekotāju skaits, LinkedIn konta sekotāju skaits palielinājās par 13 % un Instagram konta sekotāju skaits palielinājās ievērojami — par 61 %; turklāt mudina izmantot brīvas un atklātas pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

31.  mudina Ombudu panākt virzību saskaņotas politikas izveidē attiecībā uz savu pakalpojumu digitalizāciju;

32.  atzinīgi vērtē sociālo plašsaziņas līdzekļu pamatnostādņu izstrādi sadarbībā ar citām Savienības iestādēm un paraugprakses apmaiņu, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības iestādes saistībā ar sociālo plašsaziņas līdzekļu arvien plašāku izmantošanu un ietekmi;

33.  mudina Ombuda biroju turpināt centienus attiecībā uz vides pēdas nospieduma samazināšanu, piemēram, veicināt digitalizāciju, lai samazinātu papīra izmantošanu, ierobežot personāla komandējumus, veicinot videokonferenču iekārtu izmantošanu, un veicināt kolektīvā transporta izmantošanu; prasa sniegt vairāk informācijas par šo darbību īstenošanu 2019. gada budžeta izpildes procedūrā;

34.  uzsver Parlamenta atkārtoto prasību pārskatīt Ombuda statūtus, ņemot vērā jaunos apstākļus un problēmas; norāda, ka tie pēdējo reizi tika pārskatīti 2008. gadā un ka 2019. gada februārī Parlaments beidzot nobalsoja par rezolūciju par projektu Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti); norāda, ka Ombudam ir jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi; prasa Ombuda birojam nākamajā gada darbības pārskatā ziņot par šajā jautājumā sasniegto;

35.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuds veica izmeklēšanu par tā dēvēto virpuļdurvju efekta situāciju risināšanu un pārbaudīja, kā 15 Savienības iestādes un struktūras (tostarp Parlaments, Padome un Tiesa) publicē informāciju, kad to to vadošie darbinieki lūdz atļauju sākt ārēju darbu (tostarp to, cik bieži šāda informācija tiek publicēta, kā arī šīs informācijas apjomu un saturu); norāda, ka Ombuds ir guvis lielu izpratni par to, cik svarīgi šajā jomā ir stingri īstenošanas noteikumi, tomēr ir sniegti daži ieteikumi uzlabojumiem; atzinīgi vērtē Ombuda nodomu 2020. gadā veikt turpmāku izmeklēšanu;

36.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir pieņēmis jaunu iekšējo paātrināto procedūru, lai izskatītu sūdzības par piekļuvi dokumentiem; ņem vērā to, ka saskaņā ar jauno sistēmu lēmumi par sūdzībām tiek pieņemti trīs reizes ātrāk nekā saskaņā ar standarta procedūru; aicina Ombudu informēt citas Savienības iestādes un struktūras par tā veiktā šīs jaunās procedūras efektivitātes novērtējuma rezultātiem;

37.  atzinīgi vērtē Ombuda sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai saistībā ar lietām, kas iesniegtas abām organizācijām; ņem vērā to, ka nolūkā izvairīties no dubultas izmeklēšanas ir izveidota tiešas saziņas procedūra, kas 2018. gadā sniedza pirmos rezultātus;

38.  akcentē dažos iepriekšējos gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu pārredzamības uzlabošanai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu ievērojamo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina analizēt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.


ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
PDF 153kWORD 56k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2019/2063(DEC))
P9_TA(2020)0087A9-0029/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0058/2019)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tas iesniedzis budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0029/2020),

1.  sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Ombudam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2019/2063(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0029/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā 2018. gada pārskatā par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) 2018. finanšu gada pārskatiem konstatēja, ka nav atklāti nopietni trūkumi attiecībā uz revidētajiem cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  pieņem zināšanai, ka EDAU gada darbības pārskatā ir norādīts, ka Revīzijas palāta ir izskatījusi vienu 2018. finanšu gadā veiktu darījumu un šajā sakarībā nav nākusi klajā ar apsvērumiem;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar EDAU administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas; ņem vērā Revīzijas palātas prasību atsākt ex post kontroli, kas atkal ir ieviesta;

4.  vispārēji vērtējot, pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

5.  norāda, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; norāda, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; norāda — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz pārējām iestādēm ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

6.  atgādina, ka EDAU nav decentralizēta Savienības aģentūra, un uzskata, ka, neraugoties uz to, ka tā budžets ir ļoti neliela daļa no Savienības budžeta, Revīzijas palātai tomēr būtu pienācīgi jāpārbauda EDAU darījumu likumība un pareizība, jo pārredzamība ir ārkārtīgi svarīga visu Savienības struktūru atbilstīgai darbībai; norāda, ka EDAU nav iekļauts ne Revīzijas palātas gada pārskatā par Savienības 2018. gada budžeta izpildi, ne 2018. gada gada pārskatā par Savienības aģentūrām un citām struktūrām; tomēr uzsver, ka informācijai par Revīzijas palātas veikto ārējo neatkarīgo revīzijas rezultātiem vajadzētu būt publiski pieejamai par visām Savienības struktūrām; tādēļ aicina Revīzijas palātu pārskatīt savu nostāju un no nākamā gada sākt publiskot revīzijas ziņojumus par EDAU; tādēļ prasa, lai Revīzijas palāta izdotu atsevišķus gada darbības pārskatus par šīs svarīgās Savienības struktūras gada pārskatiem ar mērķi nodrošināt to, ka Savienības iestādes un struktūras pilnībā ievēro tiesības uz privātumu un datu aizsardzību;

7.  atzinīgi vērtē EDAU kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību; norāda, ka EDAU ir skaidri nošķīris tā dēvētās “pašreizējās vai jaunās darbības”; norāda, ka pašreizējo darbību apmērs ir palielināts par 1,54 % saskaņā ar taupības politiku un lielākā daļa budžeta pozīciju ir iesaldētas 0 % līmenī; tomēr norāda uz to, ka jauno darbību apmērs ir palielinājies galvenokārt tādēļ, ka tika izveidota jauna Savienības vienība — Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) — un sākta ar to saistīto darbību īstenošana (kuras sāka darboties no 2018. gada 25. maija);

8.  norāda, ka 2018. gadā EDAU piešķirtais kopējais budžets bija 14 449 068 EUR (2017. gadā — 11 324 735 EUR), un tas ir par 27,59 % vairāk nekā 2017. gada budžetā (budžeta pieaugums par 21,93 % no 2016. gada līdz 2017. gadam); atzinīgi vērtē to, ka līdz 2018. gada beigām bija uzņemtas saistības par 93,7 % no visām apropriācijām salīdzinājumā ar 89 % 2017. gadā; ar bažām norāda, ka budžeta izpilde maksājumu apropriāciju griezumā atbilst 75,2 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 77 %);

9.  atgādina, ka nolūkā turpmākajos gados nodrošināt efektīvu budžeta izpildes sniegumu, ir vajadzīgas budžeta tāmes; pieņem zināšanai to, ka ir jomas, kurām ir būtiska ietekme, piemēram, EDAU algu budžets, kas veido vairāk nekā 53 % no kopējā budžeta apmēra, un tas nozīmē, ka pat mērena kadru mainība būtiski ietekmē vispārējo budžeta izpildes līmeni; atzīst, ka precīzas budžeta tāmes attiecībā uz nesen izveidoto EDAK būs iespējams sagatavot tikai pēc dažiem tās darbības gadiem;

10.  ar interesi ņem vērā to, ka EDAU ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu, lai izveidotu augsti kvalificētu datu aizsardzības ekspertu kopumu, no kura izvēlēties turpmākos darbiniekus; attiecībā uz personāla darbā pieņemšanas plānošanu pieņem zināšanai to, ka EDAU ir pieprasījis nedaudz palielināt darbinieku skaitu par sešiem  darbiniekiem saistībā ar EDAK izveides sagatavošanas darbiem;

11.  atzīst, ka 2018. gads EDAU bija izšķirošs, jo 2016. gadā saistībā ar datu aizsardzības noteikumu modernizāciju tika pieņemta Regula (ES) Nr. 2016/679(7) un Direktīva (ES) 2016/680(8); norāda, ka Regulā (ES) 2016/679 paredzēto jauno uzdevumu un pienākumu pildīšanai turpmāk būs nepieciešami papildu resursi; pieņem zināšanai to, ka EDAU 2018. gadā bija 97 darbinieki (2013. gadā — 55 darbinieki); tomēr aicina EDAU analizēt situāciju attiecībā uz to, kā varētu palielināt iespējamo efektivitāti, tikai reorganizējot un pārdalot uzdevumus;

12.  norāda, ka ar šo jauno tiesību aktu tika izveidota EDAK, ko veido 28 dalībvalstu datu aizsardzības iestādes un EDAU un kas nodrošina Regulas (ES) 2016/679 konsekventu īstenošanu visā Savienībā; norāda, ka 2018. gada sākumā EDAU ievērojamu daļu no sava laika un centieniem veltīja tam, lai atbalstītu EDAK sekretariātu, kā arī lai pati pilnībā darbotos kā valdes loceklis;

13.  norāda, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par personas datu apstrādi arī Savienības iestādēm un struktūrām ir jānodrošina to atbilstība minētajiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz IT infrastruktūru un sistēmu vadību un pārvaldību; pieņem zināšanai to, ka EDAU ir paplašinājis īpašo pamatnostādņu katalogu un sācis programmu, lai pārbaudītu Savienības struktūru atbilstību noteikumiem;

14.  norāda, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība un sadarbība starp Eiropas datu aizsardzības iestādēm; uzsver, ka EDAU un dalībvalstu datu aizsardzības iestāžu sadarbība ir svarīga, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un kopīgiem spēkiem sagatavotu jauno tiesisko regulējumu; aicina EDAU informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par visiem sasniegtajiem rezultātiem;

15.  pieņem zināšanai to, ka EDAU katru gadu publicē datus par iestāžu sadarbību, kas tiek īstenota, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās medicīnas, rakstiskās un mutiskās tulkošanas, ēdināšanas un apmācības pakalpojumu jomā, kā arī administratīvus nolīgumus par būvniecību, loģistiku, drošības pakalpojumiem, IT u. c.; atzinīgi vērtē EDAU un EDAK saprašanās memorandu (galvenokārt attiecībā uz IT jautājumiem), kas ļauj jaunajai Savienības struktūrai gūt labumu no visa EDAU pēdējo gadu darba;

16.  atzinīgi vērtē EDAU nodomu (saistībā ar iepirkuma procesu modernizāciju) ieviest elektronisku darbplūsmu, lai izveidotu bezpapīra režīmu; atkārtoti norāda, cik svarīga ir iestāžu sadarbība starp EDAU un Komisiju attiecībā uz iepirkumiem, finanšu pārvaldību un cilvēkresursiem; atzinīgi vērtē pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātu un Informātikas ģenerāldirektorātu saistībā ar IT rīkiem “ABAC” un “Sysper II”, kā prasīts pēdējā ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu; mudina EDAU panākt virzību saskaņotas politikas izveidē attiecībā uz savu pakalpojumu digitalizāciju;

17.  norāda, ka ētikas amatpersonas pirmais rīcības plāns tika pilnībā īstenots un ka otrajā ziņojumā ir paredzēti vairāki pasākumi, piemēram, uzraudzītāju un darbinieku rīcības kodeksu pārskatīšana, pārskatīts lēmums par ārējām darbībām un iespējama pievienošanās jaunajam Savienības iestāžu pārredzamības reģistram u. c.; aicina EDAU pēc iespējas drīzāk īstenot šādus prasītos pasākumus; atzinīgi vērtē izpratnes veicināšanas sesijas, kas atbilst ētikas regulējumam; prasa nākamajā gada darbības pārskatā sniegt detalizētu informāciju par sasniegumiem saistībā ar ētikas regulējumu;

18.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā pieņemtie iekšējie noteikumi par trauksmes celšanu tiks atjaunināti, lai stiprinātu trauksmes cēlēju un iespējamo pārkāpēju aizsardzību; norāda uz dažiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, riska novērtējumu un piekļuves ierobežojumu, stingri ievērojot nosacījumu, ka informācija ir pieejama tikai tiem, kam tā ir vajadzīga; mudina EDAU lūgt ētikas amatpersonu pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību nākamajā izpratnes veicināšanas sesijā, ko organizē visiem darbiniekiem; ar gandarījumu norāda, ka EDAU līdz šim nav bijis neviena trauksmes celšanas gadījuma;

19.  atkārtoti uzsver datu aizsardzības nozīmi saistībā ar kiberdrošību; atzinīgi vērtē EDAU centienus sniegt norādījumus Savienības iestādēm par to, kā, īstenojot kiberdrošības pasākumus, aizsargāt personas datus, kā visaptverošas informācijas drošības pārvaldības sistēmas kalpo par pamatu gan datu aizsardzības, gan kiberdrošības pienākumu izpildei un kā veikt datu aizsardzības paziņošanas un informēšanas pienākumus personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumos; norāda, ka, ņemot vērā skandālu, ko izraisīja uzņēmums Cambridge Analytica, ļaunprātīgi izmantojot Facebook datus, un to, ka arvien lielāks skaits pierādījumu liecina par nelikumīgu iejaukšanos vēlēšanās, tiek sagaidīta EDAU reakcija; uzsver, ka EDAU ir jācīnās pret digitālo datu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu;

20.  atzīst pievienoto vērtību, ko EDAU var sniegt brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras; jo īpaši uzsver, ka tās ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādu programmatūru potenciālu drošības uzlabošanā, jo tās ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visas iestādei izstrādātās programmatūras darīt publiski pieejamas ar brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras licences;

21.  atzinīgi vērtē to, ka lēmums par aizskarošas izturēšanās novēršanu ir darīts pieejams visiem darbiniekiem EDAU iekštīklā; ar gandarījumu norāda, ka EDAU pašlaik strādā pie lēmuma par aizskaršanas novēršanu pārskatīšanas, kā arī pie pilnvarojuma iecelt papildu konfidenciālus konsultantus; norāda, ka 69 % darbinieku 2018. gada darbinieku aptaujā atzina, ka ir informēti par pašreizējo politiku attiecībā uz psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika apmācīts viens konfidenciāls konsultants;

22.  atzinīgi vērtē to, ka EDAU tīmekļa vietnē ir pieejami uzraudzītāju CV un interešu deklarācijas; norāda, ka šīs deklarācijas noteikti ir pašdeklaratīvas un ne EDAU, ne tā ētikas amatpersonai nav nekādu izmeklēšanas pilnvaru, lai nodrošinātu deklarēto datu patiesumu un pilnīgumu; aicina EDAU kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām izvērtēt to, kā uzlabot sistēmu;

23.  aicina EDAU nodrošināt to, ka tā tīmekļa vietnē tiek publicētas un regulāri atjauninātas visas ar ētikas principiem saistītās pamatnostādnes un procedūras; aicina EDAU turpināt centienus uzlabot tiešsaistē pieejamo informāciju attiecībā uz pārredzamību un publisko kontroli;

24.  pauž nožēlu par to, ka gada darbības pārskatā nav atrodama izsmeļošāka informācija par konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu labjutību darbā; tomēr atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā ir pieņemti un/vai īstenoti tādi lēmumi un politikas nostādnes kā ziņojums par personāla aptauju, pārskatīts lēmums par tāldarbu un pārskatīts lēmums par mentorēšanu; prasa EDAU nākamajā gada darbības pārskatā sniegt izsmeļošāku informāciju;

25.  atzinīgi vērtē EDAU 2018. gada iniciatīvu turpmāk piedāvāt apmaksātu stažēšanos, tikai izmantojot stažēšanās programmu Blue Book; norāda, ka šīs izmaiņas EDAU stažieru darbā pieņemšanas procesā tika veiktas pēc Ombuda ieteikuma pielāgot atbilstības kritērijus attiecībā uz apmaksātu stažēšanos; atkārtoti norāda, ka ir jāmaksā pienācīgs pabalsts visiem Savienības iestāžu stažieriem, lai izvairītos no tā, ka pastiprinās diskriminācija ekonomisku iemeslu dēļ;

26.  ar interesi norāda, ka EDAU darbinieku vidū ir 20 Savienības valstu pilsoņi (salīdzinājumā ar 16 dažādu dalībvalstu pilsoņiem 2017. gadā); norāda, ka attiecībā uz dzimumu līdzsvaru EDAU ir nodarbināti 40 % vīriešu (salīdzinājumā ar 32 % 2017. gadā) un 60 % sieviešu; ņemot vērā EDAU mazo izmēru un specifiskās pamatdarbības, atzīst EDAU pastāvīgos centienus panākt līdzsvaru;

27.  ar interesi norāda, ka EDAU ir saņēmis četras papildu biroja telpas MTS ēkā, ko tas izmanto kopā ar Eiropas Ombudu; norāda, ka ir sagaidāms, ka EDAU, tostarp EDAK sekretariāta, darbinieku skaits 2020. gadā turpinās augt un tādēļ ir nepieciešams paplašināt visu ēku; atbalsta šo EDAU lūgumu un prasa informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par visiem saistītajiem pasākumiem un šajā jautājumā sasniegto;

28.  atzinīgi vērtē EDAU mērķtiecīgās iniciatīvas samazināt iestādes vides pēdas nospiedumu; mudina EDAU ieviest konkrētu rīcības plānu, lai samazinātu vides pēdas nospiedumu;

29.  atzinīgi vērtē to, ka EDAU komunikācijas darbību nozīme pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies; atzīst centienus uzlabot ietekmi, ko rada tā klātbūtne tiešsaistē; norāda, ka ir organizētas divas svarīgas komunikācijas kampaņas, proti, 2018. gada starptautiskā konference, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta ētikas jautājumiem (tādējādi debatēs par digitālo ētiku uzrunājot maksimāli plašu auditoriju), un 2018. gada decembra komunikācijas kampaņa par jauno datu aizsardzības regulu Savienības iestādēm;

30.  atkārtoti norāda, ka EDAU izmanto virkni galveno snieguma rādītāju, lai palīdzētu uzraudzīt savu darbu un resursu izmantošanu; ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā EDAU sasniedza vai pārsniedza mērķus, kas bija noteikti lielākajā daļā tā galveno snieguma rādītāju (piemēram, attiecībā uz 4. galveno snieguma rādītāju “Ieinteresēto personu intereses līmenis” bija noteikts mērķis sarīkot 10 apspriešanās, bet tika sarīkotas 13 apspriešanās); norāda, ka attiecīgo stratēģisko mērķu īstenošana norit raiti un nav nepieciešami nekādi koriģējoši pasākumi; mudina EDAU turpināt strādāt šajā virzienā;

31.  atzinīgi vērtē to, ka EDAU ievēro gandrīz visus 16 iekšējās kontroles standartus, kuru ievērošana tiek regulāri uzraudzīta, lai nodrošinātu mērķu ekonomisku, lietderīgu un efektīvu sasniegšanu; norāda, ka iekšējās revīzijas dienests veica pēcpārbaudes revīziju par vēl neīstenotajiem ieteikumiem, kas tika sniegti saistībā ar iekšējo kontroles standartu pārskatīšanu, un secināja, ka iekšējās kontroles līmenis ir labs un iekšējā kontrole ir efektīva;

32.  norāda, ka iekšējās revīzijas dienests veica aptauju par trim galvenajām jomām (EDAU pārvaldība saistībā ar EDAK, sistēma cilvēkresursu, budžeta un finanšu administrācijas nodrošināšanai un EDAU un EDAK atbalsta komandām sniegtais apgādes atbalsts), veicot šo jomu rūpīgu pārbaudi; norāda, ka iekšējās revīzijas dienests izstrādāja galīgo ziņojumu, kurā visi ieteikumi tika formulēti tikai kā izvērtējami jautājumi un iekšējās revīzijas dienests attiecībā uz tiem neveiks pēcpārbaudi;

33.  norāda, ka EDAU tulkojumu izdevumi sastāda 337 057,35 EUR un tulkojumiem saistībā ar EDAK darbībām ir iztērēti 516 461,90 EUR; norāda, ka EDAK izmanto bezmaksas tulkojumu kvotu, ko nodrošina Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts; norāda, ka bieža nepieciešamība pēc tulkojumiem visās Savienības oficiālajās valodās, ņemot vērā to, ka iestāde ir ļoti neliela, padara tulkošanas internalizāciju neiespējamu no izmaksu un ieguvumu viedokļa;

34.  ņem vērā to, ka darbinieku komandējumi tiek reģistrēti komandējumu integrētajā apstrādes sistēmā un komandējuma atskaite tiek augšupielādēta un iekļauta izdevumu atskaitē kā pavaddokuments; atzinīgi vērtē to, ka gada darbības pārskatā ir iekļauti dati, kas prasīti iepriekšējos ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas apliecina, ka pēdējo četru gadu laikā ikgadējais komandējumu skaits un izmaksas nav būtiski mainījies;

35.  atzinīgi vērtē to, ka EDAU ir noteicis kā paraugpraksi to, ka gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc tam, kad ir noslēdzies finanšu gads, un šo paraugpraksi ievēro; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka EDAU gada darbības pārskatu pieņēma līdz 2019. gada 26. martam, lai dotu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei vairāk laika padziļināti iepazīties ar pārskatu un labāk īstenot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

36.  akcentē dažos iepriekšējos gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas regulējums un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu pārredzamības uzlabošanai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu nozīmīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina analizēt iespēju izvērst oficiālas tīklošanas darbības dažādās jomās, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopīgus risinājumus;

37.  uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski ietekmēs EDAU plānoto darbu; uzsver, to, ka svarīgi ir ātri sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par vienošanos datu jautājumā.

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 (2016. gada 27. aprīļis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).


ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta
PDF 163kWORD 58k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (2019/2059(DEC))
P9_TA(2020)0088A9-0031/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0054/2019)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0031/2020),

1.  sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (2019/2059(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0031/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  norāda, ka Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palātas) gada pārskatus revidē ārējais revidents — PricewaterhouseCoopers Sàrl —, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar ārējā revidenta ziņojumā teikto finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbību rezultātiem, naudas plūsmām un neto aktīvu pārmaiņām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā;

2.  uzsver, ka 2018. gadā Revīzijas palātas galīgo apropriāciju kopsumma bija 146 469 000 EUR (2017. gadā — 141 240 000 EUR), un tas ir par 3,70 % vairāk nekā 2017. gadā (saskaņā ar aplēsēm cenu līmeņa pieaugums Luksemburgā ir 1,9 %); norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika uzņemtas saistības par 96,21 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 97,73 % un 2016. gadā — 99 %) un 2018. gadā tika samaksāti 94,73 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 94,27 % un 2016. gadā — 93,29 %);

3.  uzsver, ka Revīzijas palātas budžets ir pilnībā administratīvs un ir paredzēts izdevumiem, kas saistīti ar šajā iestādē strādājošajiem (1. sadaļa), ēkām, kustamo īpašumu un iekārtām, kā arī dažādām darbības izmaksām (2. sadaļa); pauž bažas par pārāk lielajām budžeta aplēsēm 2. sadaļā, kurā saistību līmenis bija 59,13 % (salīdzinājumā ar 57,13 % 2017. gadā) un maksājumu līmenis — 55,11 % (salīdzinājumā ar 55,75 % 2017. gadā);

4.  norāda, ka uz 2019. gadu tika pārnestas saistības 6 068 597 EUR apmērā jeb 4,1 % no 2018. gada budžeta (salīdzinājumā ar 7 908 250 EUR (5,5 %), kas tika pārnesti uz 2018. gadu no 2017. gada budžeta); norāda, ka lielāko daļu no pārnestajām apropriācijām veidoja 4 310 280 EUR, kas pārnesti 21. nodaļā (informātika, aprīkojums un iekārtas: iegāde, noma un uzturēšana) IT projektiem, kas 2018. gada beigās vēl nebija pabeigti;

5.  kopumā pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju; prasa paplašināt revīzijas darbu attiecībā uz 10. nodaļu, lai pārbaudītu administratīvo izdevumu nepilnības katrā iestādē;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pēdējos gados kopumā ir pareizi piemērojusi budžeta disciplīnu, lai saglabātu stabilas administratīvās izmaksas, neradot negatīvu ietekmi uz tās pamatdarbību; norāda, ka 2018. gadā netika prasītas papildu štata vietas, tādēļ Revīzijas palātas štatu sarakstā (tāpat kā 2017. gadā) ir kopumā 853 apstiprinātas štata vietas;

7.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus publicēt gada darbības pārskatu līdz 5. maijam nākamajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada un pieņemt galīgos pārskatus līdz 31. maijam; piekrīt, ka ir jādod Revīzijas palātai nepieciešamais laiks, lai tā varētu veikt savu revīzijas darbu (kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskatā par Savienības budžeta izpildi); tomēr ierosina, ka Revīzijas palātai būtu jāturpina šo jautājumu apspriest ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un citiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai labāk izvērtētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras īstenošanai vajadzīgo grafiku;

8.  atzinīgi vērtē to, ka gada darbības pārskatā ir iekļauta tabula ar dažādiem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, kas parakstīti ar Komisiju un citām iestādēm par jautājumiem, kā piemēram, saistībā ar cilvēkresursiem, tulkošanu un infrastruktūru un norādot to ietekmi uz budžetu; ar bažām norāda, ka PMO (maksājumu galvenā biroja) pakalpojumu līguma izdevumi par Revīzijas palātas personāla lietu un MIPS (komandējumu pārvaldība) pārvaldību 2018. gadā saistībā ar jauna līguma noslēgšanu palielinājās līdz 325 000 EUR (salīdzinājumā ar180 000 EUR 2017. gadā); atkārtoti uzsver iestāžu sadarbības nozīmi;

9.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus panākt savu dienesta transportlīdzekļu visrentablāko izmantošanu; norāda, ka Revīzijas palāta sadarbībā ar Tiesu parakstīja starpiestāžu četru gadu līzinga līgumu par šiem transportlīdzekļiem, tādējādi uzlabojot līzinga cenas un ieviešot vides kritērijus;

10.  norāda, ka Revīzijas palāta nolēma pārskatīt dienesta transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus un ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem locekļi un ģenerālsekretārs dienesta transportlīdzekļus var izmantot braucieniem, kas nav saistīti ar dienesta pienākumu izpildi, ar fiksētu likmi 100 EUR mēnesī, kam pieskaitītas noteiktas izmaksas; norāda, ka Revīzijas palāta sagaida, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju tiks ietaupīts ievērojams līdzekļu apmērs; ņem vērā to, ka jaunie noteikumi būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra; uzskata, ka dienesta transportlīdzekļi nekādā gadījumā nebūtu jāizmanto privātām vajadzībām; uzskata, ka šāda prakse var kaitēt Revīzijas palātas un visai Savienības iestāžu reputācijai kopumā; tādēļ aicina Revīzijas palātu pārskatīt šo jautājumu un informēt par to Parlamentu;

11.  norāda, ka Revīzijas palāta ir pieņēmusi jaunu galveno snieguma rādītāju kopumu laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam, ko veido galvenie snieguma rādītāji, kuri sniedz plašu pārskatu par tās darba rezultātu izplatīšanu, ietekmi un uztveri; norāda, ka galvenajos snieguma rādītājos ir iekļauta Revīzijas palātas uzstāšanās Parlamentā, Padomē un valstu parlamentos un publicēto (nevis tikai pieņemto) īpašo ziņojumu skaits; atzinīgi vērtē to, ka ir ievērojami uzlabojusies Revīzijas palātas darba efektivitāte, jo īpašo ziņojumu skaits kopš 2008. gada ir palielinājies par 25 %, un kopš 2017. gada uzstāšanos skaits Parlamentā ir palielinājies par 47 %, uzstāšanos skaits Padomē ir palielinājies par 39 % un uzstāšanos skaits dalībvalstu parlamentos ir palielinājies par 164 %; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju iekļaut tās galvenajos snieguma rādītājos revīzijas pievienoto vērtību un pastāvīgi ziņot par tā ieteikumu īstenošanu;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir ievērojami pieaugusi plašsaziņas līdzekļu interese un ka sevišķi plaši tiek atspoguļoti tās īpašie ziņojumi; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta turpinās popularizēt savas publikācijas, izmantojot sociālos medijus; ar interesi norāda, ka lielākā daļa Revīzijas palātas publikāciju ir pieejamas tās tīmekļa vietnē, izmantojot saiti “Meklēt publikācijas”; ņem vērā, ka 2018. gadā visvairāk plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļoti īpašie ziņojumi par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu, par Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāti, īstenojot banku krīzes vadību, un par bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas digitālās komunikācijas stratēģiju darbam ar ieinteresētajām personām, kas nav iestādes, piemēram, ideju laboratorijām, NVO, nozares apvienībām un akadēmiskajām aprindām (kas var darboties kā Revīzijas palātas vēstījumu izplatītāji); turklāt mudina izmantot bezmaksas atklātas pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

13.  ar gandarījumu norāda, ka kopējais atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, tostarp sociālajos medijos, 2018. gadā ir gandrīz trīskāršojies salīdzinājumā ar 2017. gadu (no aptuveni 15 500 tiešsaistes rakstu un pieminēšanas sociālajos medijos 2017. gadā līdz vairāk nekā 44 000 gadījumu 2018. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā sociālo mediju ieraksti no Revīzijas palātas oficiālajiem profiliem par tās publikācijām tika parādīti aptuveni 11 miljonus reižu (gandrīz 18 reizes vairāk nekā 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem tiešsaistē bija pieejami vairāk nekā 11 000 rakstu (salīdzinājumā ar 1 500 rakstu tiešsaistē 2013. gadā);

14.  pieņem zināšanai, ka ir publicēti 35 īpašie ziņojumi (2017. gadā — 28 ziņojumi), 9 uz pārskatiem balstītas publikācijas (2017. gadā — 2 publikācijas) un 10 atzinumi (2017. gadā — 5 atzinumi); atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus saskaņā ar Finanšu regulu parasti sagatavot īpašos ziņojumus 13 mēnešu laikā, bet norāda, ka vidējais laiks, kas bija vajadzīgs, lai sagatavotu 2018. gadā publicētos īpašos ziņojumus, bija 15,2 mēneši; tomēr uzsver, ka no 35 īpašajiem ziņojumiem 15 ziņojumu (43 %) sagatavošanai bija vajadzīgi mazāk nekā 13 mēneši (2017. gadā — 29 %);

15.  ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem (2017. gadā — 55 un 2016. gadā — 100); atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; ņem vērā to, ka Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi — administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz pārējām iestādēm ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %; prasa Revīzijas palātai apsvērt iespēju iesniegt neatkarīgu gada pārskatu par Savienības iestādēm (tāpat kā tā jau to dara par Savienības aģentūrām); prasa Revīzijas palātai Parlamentu pastāvīgi informēt par norisēm minētajā sakarā;

16.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas tīmekļa vietnes nodaļā par pārredzamību ir iekļauts Revīzijas palātas sanāksmju kalendārs un tabula ar Revīzijas palātas locekļu komandējumiem, norādot datumu, vietu, mērķi un izmaksas, kā arī saites uz saistītajiem dokumentiem un citiem pārredzamības portāliem;

17.  akcentē to, ka ir ieviests apmeklējumu reģistrs, kurā tiek reģistrēta locekļu klātbūtne Revīzijas palātas, tās apakšpalātu un komiteju sanāksmēs un kurš ir spēkā kopš 2019. gada 1. janvāra; prasa Revīzijas palātai savā nākamajā gada darbības pārskatā ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par šiem jautājumiem;

18.  aicina Revīzijas palātu ieviest procedūras, ar ko tiktu uzturēts reģistrs, kurā tiktu reģistrēts Revīzijas palātas locekļu ikgadējais atvaļinājums, slimības atvaļinājums un neatrašanās darbā citu iemeslu dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi reģistrēts viss tās locekļu izmantotais atvaļinājums; uzsver, ka pašreizējā prakse var apdraudēt Savienības pilsoņu un Savienības iestāžu uzticēšanos Revīzijas palātai;

19.  ar interesi konstatē, ka Revīzijas palāta apkopo informāciju par locekļu komandējumiem, lai novērtētu, vai plānotā darbība ietilpa Revīzijas palātas interešu jomā; atzinīgi vērtē to, ka locekļi sniedz informāciju par personām, ar kurām viņi tiksies, norādot personu vārdus, uzvārdus un amata nosaukumu, vispārīgu apspriežamo jautājumu aprakstu un, ja iespējams, uzaicinājumu ar nepieciešamo informāciju, lai samazinātu iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas risku;

20.  norāda, ka lēmums, kurā precizēti noteikumi, kas reglamentē locekļu komandējumus, stājās spēkā 2018. gada 1. februārī; norāda, ka lēmumā jo īpaši ir noteikta informācija, kas jāpaziņo, pieprasot komandējuma rīkojumu;

21.  norāda, ka Revīzijas palāta iekšējās kontroles sistēmas ietvaros nolēma no 2018. gada februāra deleģēt ģenerālsekretāram kredītrīkotāja pilnvaras attiecībā uz pārskatiem, kas saistīti ar komandējumu izdevumiem un locekļu reprezentācijas izdevumiem; norāda, ka uz šiem izdevumiem tagad attiecas Ģenerālsekretariāta dienestu pārvaldītā vispārējā kontroles sistēma, kas ietver riska pārvaldību, un ex ante un ex post pārbaudes, un tie ir iekļauti arī deleģēto un pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju gada deklarācijā; pauž dziļu nožēlu par to, ka vajadzēja izveidoties īpaši kritiskai situācijai, lai Revīzijas palāta sāktu risināt šo jautājumu;

22.  norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests pārskatīja pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju 2018. gada kontroles ziņojumus un deklarācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas ticamību; norāda, ka ģenerālsekretārs pieprasīja kontroles ziņojumus no visiem direktorātiem; pieņem zināšanai to, ka Iekšējās revīzijas dienests apstiprina dienestu veikto ex ante un ex post pārbaužu uzticamu kvalitāti un ka kontroles ziņojumos iekļautā informācija kopumā ir ticama;

23.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas lēmumu attiecībā uz 2012.–2018. gada periodu pabeigt iekšējo revīziju par komandējumu izdevumiem un dienesta automašīnu izmantošanu (revīzija attiecībā uz to tika pabeigta 2019. gada jūlijā); norāda, ka revīzijas ziņojumā secināts — lielākā daļa pēc nejaušības principa atlasīto darbību, ko pārbaudīja Iekšējās revīzijas dienests, atbilda piemērojamiem noteikumiem un procedūrām; pauž nožēlu par to, ka ziņojumā tika arī secināts, ka pirms 2017. līdz 2018. gada reformām Revīzijas palātas pārvaldības un kontroles sistēmās bija vērojami daži trūkumi; turklāt norāda, ka ziņojumā secināts, ka, veicot 2017. līdz 2018. gada reformas, šie trūkumi kontroles sistēmās tika efektīvi novērsti un ka pašlaik spēkā esošās pārvaldības un kontroles procedūras kopumā ir uzticamas;

24.  norāda, ka, pamatojoties uz šo iekšējās revīzijas ziņojumu, nav konstatētas nekādas norādes par to, ka locekļi vai bijušie locekļi būtu ļaunprātīgi izmantojuši savu amatu; norāda, ka pēc minētā revīzijas ziņojuma nav veikta nekāda cita iekšējā izmeklēšana;

25.  konstatē, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir nosūtījis ziņojumu par bijušo locekli Luksemburgas tiesu iestādēm; norāda, ka bijušā locekļa imunitāte ir atcelta; norāda, ka Revīzijas palāta no bijušā locekļa ir atguvusi summu 153 407,58 EUR apmērā;

26.  norāda, ka OLAF 2016. gadā sāka izmeklēšanu par to, ka pašreizējais Revīzijas palātas loceklis laikā, kad viņš bija Parlamenta deputāts, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojis ceļa un uzturēšanās izdevumus; norāda, ka OLAF pabeidza šo lietu 2019. gada septembrī, iesakot Parlamentam atgūt 11 243 EUR; norāda, ka šajā sakarībā nav sniegti nekādi disciplināri vai tiesu iestāžu ieteikumi un ka Revīzijas palātai nav sniegti nekādi ieteikumi;

27.  atzinīgi vērtē to, ka uz Revīzijas palātas locekļiem attiecas rīcības kodekss, kas reglamentē viņu neatkarību, objektivitāti, integritāti, saistības, koleģialitāti, konfidencialitāti, atbildību un pienākumus pēc aiziešanas no amata; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā tīmekļa vietnē publicē savu locekļu interešu deklarācijas (finansiālo interešu deklarācijas un ārējo darbību deklarācijas) un CV, tādējādi pakļaujot Revīzijas palātu tādai pašai publiskai kontrolei, kādai tiek pakļautas pārējās Savienības iestādes;

28.  pauž bažas par to, ka interešu deklarācijas ir pašdeklaratīvas un ka, ņemot vērā pašreizējo tiesisko regulējumu, ne Revīzijas palātai, ne tās ētikas komitejai nav nekādu izmeklēšanas pilnvaru, lai nodrošinātu deklarēto datu patiesumu un pilnīgumu; aicina Revīzijas palātu nodrošināt to, lai tās locekļi iesniegtu interešu deklarācijas, nevis deklarācijas par interešu konflikta neesamību; uzsver, ka ir jāpastiprina pašreizējās procedūras, tostarp arī ētikas komitejas procedūras, lai nodrošinātu interešu konfliktu neesamību; prasa Revīzijas palātai ziņot par panākto progresu;

29.  atzinīgi vērtē to, ka ir publicētas Revīzijas palātas ētikas pamatnostādnes, kas attiecas uz visiem Revīzijas palātas locekļiem un darbiniekiem; atzinīgi vērtē to, ka ētikas komiteja apspriež visus ētiskas dabas jautājumus, ko tā uzskata par būtiskiem un tostarp novērtē Revīzijas palātas locekļu ārējās darbības; norāda, ka no Revīzijas palātas darbinieku vidus ir atlasīti un amatā iecelti ētikas konsultanti, lai nodrošinātu to, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības un iespējas lūgt šādam konsultantam konfidenciālu un objektīvu padomu par sensitīviem jautājumiem, piemēram, par faktiskiem interešu konfliktiem, dāvanu pieņemšanu un informācijas sniegšanu nopietnu pārkāpumu gadījumā (trauksmes celšana) u. c.;

30.  uzsver to, ka Revīzijas palāta visiem darbiniekiem piedāvā īpašu apmācības kursu par sabiedrisko ētiku (obligāts visiem jaunajiem darbiniekiem), kurā ir iekļauta sadaļa par trauksmes celšanu (tostarp procedūru, kas jāievēro, un darbinieku tiesībām); atzinīgi vērtē to, ka iekšējās vadlīnijās attiecībā uz “bieži uzdotiem jautājumiem par ētikas jautājumiem” ir sniegti vairāki piemēri, lai atvieglotu iespējamo interešu konfliktu atpazīšanu; aicina Revīzijas palātu vēl vairāk pastiprināt centienus, uzlabojot informāciju un saziņu, kā arī uzraudzības pasākumus;

31.  uzsver to, ka ētikas sistēmai būtu jāietver noteikumi, ar kuriem paredzēts novērst un konstatēt iespējamus interešu konfliktus un izvairīties no tiem; norāda, ka Revīzijas palātas ētikas regulējumu ir izskatījuši eksperti no Polijas un Horvātijas augstākajām revīzijas iestādēm; pieņem zināšanai galīgo salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu; aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par visiem turpmākajiem pasākumiem, par kuriem tiek lemts, pamatojoties uz salīdzinošās izvērtēšanas rezultātiem;

32.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izveidojusi trauksmes celšanas kanālus, kas nodrošina trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību, un ir publicējusi ar to saistīto reglamentu; norāda, ka ir pieejama tiešsaistes saziņas veidlapa ziņošanai par nopietniem pārkāpumiem; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas mājaslapā ir norādīta saite par to, kā ziņot OLAF par krāpšanas gadījumiem;

33.  norāda, ka Revīzijas palāta turpina organizēt vadītāju, jauno darbinieku un cilvēkresursu darbinieku apmācību un prezentācijas, lai palielinātu informētību par aizskarošu izturēšanos darba vidē; turklāt norāda, ka kontaktpersonas, kas cīnās pret aizskarošu izturēšanos, katru gadu saņem attiecīgu apmācību; norāda, ka Revīzijas palāta 2017. gadā ir uzlabojusi savus noteikumus par aizskarošas izturēšanās novēršanu un ka to mērķis ir izvairīties no aizskarošas izturēšanās situācijām, saglabātu labu darba vidi un atvieglotu piekļuvi miermīlīgam starppersonu konfliktu risinājumam;

34.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus nodrošināt darbinieku labjutību, piemēram, elastīgu darba laiku un tāldarbu, un atzīmē, ka šajā sakarā Revīzijas palāta sniedz prezentācijas par vienlīdzīgām iespējām un bezmaksas psihologu pieejamību; tomēr norāda, ka 2018. gadā bija trīs izdegšanas gadījumi; tādēļ aicina Revīzijas palātu novērtēt, vai darba slodze ir proporcionāli sadalīta starp dažādām komandām un darbiniekiem;

35.  norāda, ka 2018. gadā tika iesniegta viena oficiāla sūdzība par aizskarošu izturēšanos un tika konstatēti fakti par seksuālu uzmākšanos; norāda, ka visa procedūra (kas beidzās ar preventīviem un disciplināriem pasākumiem) prasīja piecus mēnešus no sūdzības iesniegšanas dienas;

36.  uzsver, ka Revīzijas palāta publicē saistīto informāciju par Revīzijas palātas augstāko amatpersonu profesionālo darbību (kā minēts Civildienesta noteikumu 16. panta trešajā daļā attiecībā uz augstāko amatpersonu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta); ņem vērā arī to, ka Revīzijas palāta publicē saistītos noteikumus savā tīmekļa vietnē;

37.  norāda, ka Revīzijas palāta un OLAF cieši sadarbojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses; turklāt norāda, ka 2018. gadā Revīzijas palāta ziņoja par deviņiem gadījumiem, kad tās revīzijās tika konstatētas aizdomas par krāpšanu (2017. gadā — 13 gadījumi); pauž atzinību Revīzijas palātai par to, ka ilgstošu sarunu rezultātā tika panākta vienošanās par administratīvo sadarbību starp Revīzijas palātu un OLAF (parakstīta 2019. gada maijā), kuras mērķis ir atvieglot praktiskās darba attiecības starp minētajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz aizdomu par krāpšanu nodošanu, un organizēt kopīgu interešu pasākumus, piemēram, apmācību, darbseminārus vai darbinieku apmaiņu;

38.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi ierobežotas atbildes attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta piezīmēm rezolūcijā par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver, ka ir ļoti svarīgi dot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iespēju noteikt, vai Revīzijas palāta ir īstenojusi Parlamenta ieteikumus; aicina Revīzijas palātu tās nākamajā ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem iekļaut visas nepieciešamās atbildes un izsmeļošākus paskaidrojumus par Parlamenta ieteikumu īstenošanu;

39.  norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski neietekmēs Revīzijas palātas struktūru un cilvēkresursus; norāda, ka Revīzijas palāta ir apņēmusies izmantot savu rīcības brīvību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 49. pantu tā, lai ierēdņi netiktu atlaisti tikai tāpēc, ka viņi vairs nav kādas dalībvalsts pilsoņi; norāda, ka attiecībā uz pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem Revīzijas palātai saskaņā ar tiesību aktiem ir pienākums katru gadījumu izskatīt atsevišķi un atļaut izņēmumus, ja to ir pamatoti darīt dienesta interesēs; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta tomēr ir apņēmusies atklāti un pārredzami izmantot šo iespēju atļaut izņēmumus; norāda, ka Revīzijas palātas novērtējuma pamatā būs tikai dienesta intereses;

40.  uzsver Revīzijas palātas apņemšanos uzlabot dzimumu līdzsvaru visos vadības līmeņos; norāda, ka 45 % no revidentiem un administratoriem ir sievietes un tādēļ Revīzijas palātā ir gandrīz vienāds sieviešu un vīriešu īpatsvars; norāda, ka 38 % (24) vadītāju ir sievietes un ka no 10 direktoriem trīs ir sievietes; aicina Revīzijas palātu turpināt centienus dzimumu līdzsvara veicināšanā, jo īpaši vadošos amatos un augstākos vadošos amatos; atzinīgi vērtē to, ka sieviešu īpatsvars vadošos amatos apakšpalātās ir palielinājies no 7 % 2015. gadā līdz gandrīz 24 % 2018. gada beigās (2017. gadā — 20 %); norāda, ka Revīzijas palātas vienlīdzīgu iespēju politika 2018.–2020. gadam (apstiprināta 2018. gada februārī) attiecas arī uz vecuma un invaliditātes jautājumiem;

41.  atgādina, ka tikai 6 no 28 Revīzijas palātas locekļiem (salīdzinājumā ar 4 locekļiem 2016. gadā) ir sievietes; uzsver jautājumu par dzimumu līdzsvara trūkumu locekļu vidū; atgādina, ka dalībvalstīm būtu aktīvāk jāmudina sievietes pieteikties uz šāda veida amatiem; atkārtoti norāda, ka amatā iecelšanas procedūras laikā vienmēr būtu Padomei jāiesniedz vismaz divas — vienas sievietes un viena vīrieša — kandidatūras;

42.  norāda, ka tulkošanas darba slodzes pieaugumu kompensēja efektivitātes pieaugums, kas tika panākts, racionalizējot Revīzijas palātas iekšējās procedūras, tostarp centralizējot tulkojumu pirms- un pēcapstrādi; norāda, ka tas ir ļāvis ievērojami samazināt izmaksas par vienu lappusi (par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar 2017. gadu);

43.  atkārtoti pauž atzinību par Revīzijas palātas sadarbību ar citām publiskā sektora iestādēm un ieinteresētajām personām; ar gandarījumu norāda uz sadarbību starp augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem un uz kopīga darba plāna pieņemšanu, sākot ar 2018. gadu; turklāt atbalsta ar vairākām universitātēm sāktās partnerības saistībā ar Revīzijas palātas politiku paplašināt tās apmācības piedāvājumu; aicina Revīzijas palātu paplašināt kontaktus ar vēl citām universitātēm, lai nākotnē izveidotu diversificētu sadarbību un saglabātu tajā ģeogrāfisku līdzsvaru;

44.  atzinīgi vērtē to, ka aizvien pieaugošās digitalizācijas dēļ zuda vajadzība pēc K2 ēkas arhīva telpām; norāda, ka šīs telpas tiks pārveidotas par jaunām sadarbības vai labklājības telpām un ka izmaksas tiks segtas no budžeta, kas palicis pāri pirms dažiem gadiem pabeigtajā K3 būvniecības projektā; norāda, ka K1 ēkas komforta līmenis joprojām ir daudz zemāks nekā citās kompleksa ēkās; pieņem zināšanai to, ka ir pabeigts pētījums, kurā ieteikts veikt darbus, kam būtu vajadzīgi milzīgi ieguldījumi; norāda, ka joprojām tiek apsvērtas alternatīvas (arī sadarbībā ar Luksemburgas iestādēm), lai rastu visefektīvāko risinājumu šīs ēkas nākotnei; aicina Revīzijas palātu informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par jebkādiem risinājumiem, kopā ar budžeta tāmi;

45.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izveidojusi visaptverošu vides programmu, lai risinātu dažādas vides analīzē apzinātās tēmas un samazinātu tās ietekmi uz vidi; ar gandarījumu norāda, ka enerģijas patēriņu laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam tai izdevās samazināt par 11,5 %, ūdens patēriņu laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam — par 21,1 % un papīra patēriņu laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam — par 50,8 %;

46.  atbalsta Revīzijas palātas centienus uzlabot datu aizsardzību un kiberdrošību, 2018. gada vidū pieņemot trīs gadu kiberdrošības rīcības plānu, kurā iekļautas vairākas darbības apzināto risku mazināšanai; ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas sadarbību ar ES iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), lai īstenotu dažas no plānā paredzētajām pārbaudēm;

47.  atzīst pievienoto vērtību, ko Revīzijas palātai varētu sniegt brīvā un atklātā pirmkoda programmatūra; jo īpaši uzsver, ka šāda programmatūra ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu Revīzijas palātai izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

48.  akcentē dažos iepriekšējos gados Revīzijas palātas paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars (un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras), spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu pārredzamības uzlabošanai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu ievērojamo skaitu; uzsver to, ka Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga; ierosina analizēt iespēju izvērst oficiālas tīklošanas darbības dažādās jomās, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.


2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs
PDF 162kWORD 53k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2072(DEC))
P9_TA(2020)0089A9-0035/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0039/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru(5), un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0035/2020),

1.  sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2072(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0039/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru(12), un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0035/2020),

1.  apstiprina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2072(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0035/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 47 142 100 EUR, t. i. par 4,63 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā 91,48 % no Centra budžeta veido iestāžu, citu aģentūru un struktūru tiešās iemaksas(16);

B.  tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu ņem vērā, ka 2018. finanšu gadā īstenotās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 94,94 %, t. i., par 1,82 % augstāks nekā iepriekšējā gadā; ņem vērā, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,94 %, t. i., par 2,53 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2.  ņem vērā, ka Centrs kā galvenos snieguma rādītājus izmanto ieguldījuma un iznākuma rādītājus, lai novērtētu savas darbības rezultātus, un vairākus rādītājus, lai uzlabotu budžeta pārvaldību; ņem vērā Centra programmu un darbību pārskatīto ex ante novērtējumu un notiekošo ex post pārskatīšanu; aicina Centru turpināt pilnveidot galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu darbību iznākumu un ietekmi un tādējādi gūtu kvalitatīvu priekšstatu par to, kā palielināt Centra paveiktā darba pievienoto vērtību un uzlabot Centra uzņēmējdarbības modeli;

3.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Centrs veica būtiskus pasākumus tulkošanas tehnoloģijas izmantošanā un ka ciešā sadarbībā ar Komisijas ģenerāldirektorātu, kas ir tā partneris, ir veiksmīgi iekļāvis mašīntulkošanu un Euramis savā darbplūsmā;

4.  turklāt norāda, ka 2018. gadā tika publiskota pasaulē lielākās terminoloģijas datubāzes Interactive Terminology for Europe (IATE) jaunā versija un ka Centrs to pilnveido un pārvalda savu institucionālo partneru labā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Centrs īstenoja divas darbības, lai ar Savienības aģentūru tīkla starpniecību izmantotu resursus kopīgi ar citām aģentūrām, pildot uzdevumus, kuri pārklājas (Savienības aģentūru tīkls piedāvā kopīgu pakalpojumu katalogu, kurā ir norādīti visi pakalpojumi, kurus Savienības aģentūras var izmantot kopīgi, un kopīgu iepirkumu portālu, kurā tiek publiskoti Savienības aģentūru iepirkuma plāni); stingri mudina Centru aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām, jo īpaši ņemot vērā tā stratēģiski labi piemēroto atrašanās vietu Luksemburgā, kur atrodas daudzu citu Savienības aģentūru galvenā mītne;

6.  mudina Centru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

7.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts saistībā ar 2017. gadā veikto Centra uzņēmējdarbības modeļa ārējo novērtējumu; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par galīgās novērtēšanas rezultātiem;

8.  atzinīgi vērtē to, ka turpinājusies 2017. gadā ieviestās dokumentu tulkošanas cenu struktūras ietekme, un akcentē, ka tai bijušas pozitīvas sekas, ļaujot Centra klientiem 2018. gadā ietaupīt 4,4 miljonus EUR;

9.  mudina Centru pieņemt ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli saskaņā ar pārveides plānu, kas izstrādāts, balstoties uz ārējo pētījumu “Study on the Translation Centre as the Linguistic Shared Service Provider for the EU Agencies and Bodies” (“Tulkošanas centrs — kopējs lingvistisko pakalpojumu sniedzējs ES aģentūrām un struktūrām”); mudina Centru pilnībā īstenot tādus pasākumus kā tulkošanu tīmeklī un runas atpazīšanas projektu, kas palīdzētu pielāgot jauno uzņēmējdarbības modeli tehnoloģiju progresam;

10.  ar bažām konstatē, ka Centrs nav pilnībā īstenojis krāpšanas apkarošanas plānu, ko bija paredzēts izdarīt līdz 2018. gada beigām, taču īstenošanas līmenis 2018. gadā bija 66 %; mudina Centru paātrināt šā plāna īstenošanu;

11.  pauž gandarījumu par Centra centieniem pilnveidot darbinieku pamatkompetences kvalitātes un projektu vadības jomā, proti, apmācību ir saņēmuši 86,8 % darbinieku, un tas pārsniedz 2018. gadam noteikto mērķi;

12.  pieņem zināšanai Centra turpmākos pasākumus saistībā ar tā apņemšanos līdz 2018. gada beigām darīt Savienības iestādēm pieejamu IATE jauno versiju un to, ka Centrs šo apņemšanos izpildīja 2018. gada novembrī; atzīmē, ka 2019. gada februārī Centrs laida klajā IATE starpiestāžu versiju;

Personāla politika

13.  norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 94,82 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 50 ierēdņi un 133 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 55 ierēdņiem un 138 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 195 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Centrā strādāja arī 23 līgumdarbinieki;

14.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā tika panākts labs dzimumu līdzsvars augstākā līmeņa vadošajos amatos (trīs vīrieši un divas sievietes) un valdē (32 vīrieši un 27 sievietes);

15.  mudina Centru izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā tiktu risināti tādi jautājumi kā personāla darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, nediskriminācija, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

Iepirkums

16.  ņem vērā, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumā norādīto līdz 2018. gada beigām Centrs bija ieviesis e-rēķinu, taču vēl nebija ieviesis e-iepirkuma vai e-iesniegšanas instrumentus, ko Komisija izstrādājusi nolūkā izveidot vienotu risinājumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kuras piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkumā); aicina Centru ieviest visus nepieciešamos instrumentus, lai pārvaldītu iepirkuma procedūras, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par to īstenošanu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17.  ņem vērā, ka saistībā ar valdes locekļu skaitu (aptuveni 130 locekļi un locekļu aizstājēji) radušos pārvaldības problēmu dēļ Centrs izlēma publiskot tikai interešu deklarācijas bez CV; ņem vērā, ka direktora CV un interešu deklarācija ir publiskoti Centra tīmekļa vietnē; ņem vērā, ka Centrs uzskata, ka ar interešu konfliktu saistītie riski tā uzņēmējdarbības veida dēļ ir ļoti zemi;

18.  ar bažām norāda, ka, lai gan Centrs netiek tieši finansēts no iekasētajām maksām, tas tomēr ir atkarīgs no ieņēmumiem, ko nodrošina tā klienti, kuri ir pārstāvēti Centra valdē, un ka tādēļ pastāv liels interešu konflikta risks attiecībā uz Centra produktu cenas noteikšanu, un šo problēmu varētu atrisināt, ja Komisija iekasētu maksu no Centra klientiem un tā rezultātā Centrs tiktu pilnībā finansēts no Savienības budžeta; pieņem zināšanai Centra komentāru, ka iespējai saņemt finansējumu no Savienības budžeta būtu nepieciešama vienošanās starp Komisiju un budžeta lēmējinstitūciju; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, kas veikti, lai šo risku mazinātu;

Citi komentāri

19.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika sākta IATE jaunā versija, kuras mērķis ir palielināt Centra publisko atpazīstamību un klātbūtni tiešsaistē; aicina Centru koncentrēties uz tā veiktā darba rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

20.  mudina Centru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

21.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2018. gada 26. aprīlī nolēma izbeigt ar Centru noslēgto tulkošanas kārtību, lai gan tam ir juridisks pienākums izmantot Centra pakalpojumus saskaņā ar 148. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1001(17), ar ko ir izveidots EUIPO; ņem vērā Centra 2018. gada 6. jūlijā Vispārējā tiesā celto prasību un tiesas sēdes mutvārdu daļas slēgšanu 2019. gada 4. jūnijā; norāda, ka 2018. gada 7. decembrī Centrs un EUIPO parakstīja jaunu vienošanos tikai uz diviem gadiem; aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par tiesvedības gaitu;

o
o   o

22.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(18).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.
(13) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15) OV C 416, 15.11.2018., 16. lpp.
(16) OV C 416, 15.11.2018., 18. lpp.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).
(18) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Padome un Eiropadome
PDF 170kWORD 58k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2019/2057(DEC))
P9_TA(2020)0090A9-0038/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0052/2019)(2),

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0038/2020),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2019/2057(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda ieteikumu lietā 1069/2019/MIG par Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sponsorēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūciju par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0038/2020),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi būtiskus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropadomes un Padomes cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  ņem vērā to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Padomes administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3.  kopumā pauž nožēlu, ka Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4.  atzīmē, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; norāda — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz “pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5.  pauž nožēlu par to, ka nav apsvērta iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu paustā prasība nodalīt Eiropadomes un Padomes budžetu, paredzot katrai iestādei savu budžetu; aicina Padomi pārredzamības nolūkā veikt minēto nodalīšanu un uzlabot abu iestāžu pārskatatbildību un izdevumu efektivitāti;

6.  norāda, ka 2018. gadā Padomes kopējais budžets bija 572 854 377 EUR (salīdzinājumā ar 561 576 000 EUR 2017. gadā) un vispārējais izpildes līmenis — 91,9 % (salīdzinājumā ar 93,8 % 2017. gadā); norāda uz budžeta palielinājumu par 11,3 miljoniem EUR jeb par 2,0 % salīdzinājumā ar palielinājumu par 3 % 2017. gadā un par 0,6 % 2016. gadā;

7.  atzinīgi vērtē Padomes kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību; atzīst, ka Padomes budžets ir mainījies no 634 miljoniem EUR 2010. gadā līdz 573 miljoniem EUR 2018. gadā, kas liecina par samazinājumu 9,63 % apmērā;

8.  norāda, ka no 2018. gada uz 2019. gadu pārnesto apropriāciju kopsumma bija 56 599 584 EUR jeb 10,7 % (salīdzinājumā ar 60 576 175 EUR jeb 11,5 % 2017. gadā), ko galvenokārt pārnesa no tādām kategorijām kā datorsistēmas (18,3 miljoni EUR), ēkas (16,0 miljoni EUR) un mutiskā tulkošana (11,9 miljoni EUR); ņem vērā 2018. gadā atceltās apropriācijas 46 348 862 EUR apmērā (salīdzinājumā ar 35 025 789 EUR 2017. gadā); atgādina Padomei, ka, piemērojot gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tai būtu jāatspoguļo faktiskās vajadzības, un tādēļ aicina Padomi pastiprināt centienus, lai novērstu pārāk lielu budžeta aplēšu sagatavošanu;

9.  atkārtoti norāda uz delegāciju ceļa izdevumu zemo izpildes līmeni, saistībām sasniedzot 11,1 miljonu EUR salīdzinājumā ar galīgo budžetu (ieskaitot iekšējos pārvietojumus) 22,3 miljonu EUR apmērā; norāda — tā kā dalībvalstīm bija jāatmaksā iepriekšējos gados neizlietotās summas, Padome apņēmās veikt turpmākus maksājumus tikai 11,1 miljona EUR apmērā; aicina Padomi informēt Parlamentu par panākumiem, kas gūti, īstenojot ar dalībvalstīm saskaņotu politiku nolūkā atrisināt šo ieilgušo jautājumu;

10.  konstatē, ka 2018. gada štatu sarakstā amata vietu skaits tika noteikts 3 031 amata vietas apmērā (salīdzinājumā ar 3 027 amata vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā darbā pieņēma 137 personas (74 pastāvīgos ierēdņus un 63 pagaidu darbiniekus) un ka 2018. gada laikā no darba aizgāja 184 personas (154 pastāvīgie ierēdņi un 30 pagaidu darbinieki), kā rezultātā aizpildīto štata vietu skaits kopā tika samazināts par 47, kas bija galvenais iemesls nepilnīgajam līdzekļu izlietojumam 18,8 miljonu EUR apmērā ar štatu sarakstu saistītajā budžeta postenī;

11.  atzīst, ka ir palielinājusies darba slodze, kas izteikta kā kopējais sanāksmju skaits, kurš 2018. gadā bija 7733 salīdzinājumā ar 6338 sanāksmēm 2010. gadā; norāda uz vēl vienu kvantitatīvu darbību rādītāju, piemēram, Oficiālajā Vēstnesī publicēto tiesību aktu skaitu — 1 210 tiesību akti publicēti 2018. gadā salīdzinājumā ar 825 tiesību aktiem 2010. gadā;

12.  atzinīgi vērtē Padomes centienus īstenot “Rīcības plānu, lai izveidotu dinamiskāku, elastīgāku un sadarbīgāku Padomes Ģenerālsekretariātu (PĢS)”; norāda uz pasākumiem, kas veikti, lai vēl vairāk uzlabotu Padomes finanšu pārvaldību un sniegumu, izmantojot tādus pasākumus kā Konsultatīvās padomes izveide, pamatnostādņu pieņemšana kopīgai projektu un darba grupu pārvaldības sistēmai, darba grupas “Reorganizācija” izveide un iekšējo noteikumu pārskatīšana pēc jaunās Finanšu regulas publicēšanas;

13.  norāda uz Padomes situāciju ēku jomā, par ko 2018. gadā notika intensīvas sarunas ar Beļģijas iestādēm, kuras tomēr nepārdeva četrus blakus esošos zemes gabalus, neraugoties uz vienošanos par Europa ēkas projekta galīgo cenu; norāda, ka puses vienojās par alternatīvu risinājumu, kā rezultātā summa par zemes gabalu sākotnējo cenu 4 672 944 EUR apmērā netika izlietota;

14.  pauž bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto satraucošo informāciju attiecībā uz jaunās Europa ēkas būvniecību; aicina Padomi rūpīgi izpētīt galveno līgumslēdzēju un visu apakšuzņēmēju (līdz pat 12, kā liecina plašsaziņu līdzekļu informācija) ķēdi, kā arī nodarbināto darba apstākļus un iesniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai visus tās konstatējumus;

15.  pieņem zināšanai to, ka pārskatītā iekšējās kontroles sistēma stājās spēkā 2018. gada 1. novembrī un tā sastāv no pieciem komponentiem, proti, kontroles vides, riska novērtējuma, kontroles darbībām, informācijas un komunikācijas un uzraudzības darbībām un vēl 17 principiem un 33 raksturlielumiem, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par izvirzīto mērķu sasniegšanu;

16.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā jau bija īstenoti vai tika īstenoti 92 % no iekšējās revīzijas ieteikumiem, kas sniegti 2015.–2017. gadā; norāda, ka iekšējās revīzijas 2018. gada darba programma ir balstīta uz atjauninātu riska novērtējumu, ņemot vērā riska reģistru pārskatīšanu, un tika efektīvi īstenota; norāda uz jomām, kurās 2018. gadā tika veiktas revīzijas, piemēram, tehniskā pārvaldība, IT publiskais iepirkums, juridiskais dienests un komunikācijas stratēģija;

17.  norāda, ka saistībā ar priekšlikumu jaunam iestāžu nolīgumam par obligātu interešu pārstāvju pārredzamības reģistru mašīnlasāmā formātā attiecībā uz Parlamentu, Padomi un Komisiju 2018. gadā Bulgārijas prezidentūras laikā notika divas sarunu kārtas, bet 2019. gadā Rumānijas prezidentūras laikā — viena sarunu kārta; atgādina par Eiropas Ombuda (Ombuds) 2019. gada 18. jūnija lēmumu par to, ka Padomes Ģenerālsekretariātam būtu pilnībā jāreģistrē visas sanāksmes, kas notikušas starp interešu pārstāvjiem un Eiropadomes priekšsēdētāju, un ka šādam reģistram vajadzētu būt publiski pieejamam; pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām nav pievienojusies Pārredzamības reģistram, neraugoties uz visām minētajām sarunām, un aicina Padomi veikt pasākumus saistībā ar sarunām, lai panāktu sekmīgu iznākumu, kura rezultātā Padome beidzot tiks iekļauta minētajā reģistrā; aicina Padomi apliecināt patiesu apņemšanos ievērot pārredzamības un pārskatatbildības principus, pieņemot konkrētus pasākumus un sekojot Somijas prezidentūras sniegtajam piemēram; aicina visas prezidentvalstu trijotnes rādīt piemēru, atsakoties tikties ar nereģistrētiem lobistiem;

18.  norāda uz Ombuda ieteikumu Eiropadomes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja kabinetam pilnībā publicēt sarakstu, kurā iekļautas ar visiem lobijiem notikušās sanāksmes; pauž vilšanos par to, ka jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs vēl nav īstenojis šo ieteikumu; norāda — lai gan šķiet, ka Eiropadomes priekšsēdētājs netiekas ar daudziem lobistiem, lobēšanas pārredzamības princips tomēr ir svarīgs; mudina Eiropadomes priekšsēdētāju nodrošināt, ka viņš un viņa kabinets netiekas ar nereģistrētiem lobistiem un pēc savas iniciatīvas publicē notikušo lobiju sanāksmju visaptverošu sarakstu; aicina Padomes Ģenerālsekretariātu nodrošināt, ka ētikas noteikumi, kas attiecas uz Eiropadomes priekšsēdētāju, tiek saskaņoti ar Komisijas priekšsēdētāja ētikas noteikumiem, lai “virpuļdurvju” noteikumi tiktu piemēroti trīs gadus un lai visiem jaunajiem uzdevumiem, kas saistīti ar Savienības darbībām, būtu vajadzīgs oficiāls apstiprinājums;

19.  atzinīgi vērtē digitālo pakalpojumu departamenta izveidi Padomes Ģenerālsekretariāta reorganizācijas ietvaros 2018. gada 1. jūlijā; norāda, ka informācijas un pārvaldības programma ir izstrādāta, lai racionalizētu un digitalizētu galvenos darbības procesus, nodrošinot pilnībā integrētu lietojumprogrammu un pakalpojumu sistēmu, kas būs pieejama lietotājiem, izmantojot sadarbīgu un drošu digitālo darba vietu darbiniekiem, prezidentūrām un delegātiem;

20.  norāda uz sarunu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības plašo atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un īpaši augsto plašsaziņas līdzekļu interesi par tām; atzinīgi vērtē Padomes tīmekļa vietnes pastāvīgo attīstību un intensīvo darbu, lai palielinātu tās auditoriju visos kanālos (par 9 % vairāk apmeklējumu tīmekļa vietnē, par 13 % vairāk atbalstītāju Facebook, par 26 % vairāk sekotāju Twitter un par 92 % vairāk sekotāju Instagram salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu); norāda uz informatīvo brīfingu un preses konferenču lielo skaitu; norāda uz ziņu sadaļas platformu, kas ļauj presei un plašsaziņas līdzekļiem skatīt, lejupielādēt un iegult Padomes video un fotoattēlus augstas izšķirtspējas formātā; mudina arī turpmāk izmantot nepatentētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

21.  atkārtoti pauž atbalstu Ombuda ieteikumiem par Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību(8); aicina Padomi pastiprināt centienus, lai likumdošanas procesu padarītu izsekojamāku un vieglāk lasāmu, nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz likumdošanas procesa atskaites punktiem un normalizētu to, ka ar likumdošanas debatēm saistītais dalībvalstu ieguldījums (piem., paziņojumi, grozījumu priekšlikumi) Padomes sanāksmēs, sagatavošanas diskusijās Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā vai jebkurā tās darba sagatavošanas struktūrā tiek identificēts un savlaicīgi publicēts mašīnlasāmā formātā; aicina Padomi pastiprināt centienus pārredzamības jomā, cita starpā publicējot Padomes leģislatīvos dokumentus, sagatavojot oficiālus Padomes darba sagatavošanas struktūru protokolus, lai reģistrētu dalībvalstu nostājas, publicējot šos protokolus un darot pieejamus vairāk trialoga dokumentu saskaņā ar Ombuda ieteikumiem; atzinīgi vērtē Padomes centienus uzlabot pārredzamību, veicot izmaiņas tās tīmekļa vietnē un īstenojot iekšējās pārredzamības grupas darbības; aicina Padomi ieviest turpmākus pasākumus, lai panāktu sekmīgu pārredzamības politiku, kas ļautu sabiedrībai vieglāk sekot līdzi Savienības likumdošanas procesam;

22.  atgādina secinājumus, kas izklāstīti Ombuda 2018. gada maija īpašajā ziņojumā par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, kurā tika konstatēts, ka Padomes pašreizējā praksē ir administratīvas kļūmes; atgādina par Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Luksemburgas, Slovēnijas, Zviedrijas un Nīderlandes 2019. gada oktobra kopīgo neoficiālo dokumentu par Savienības pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanu, kurā Padome ir īpaši aicināta “palielināt atklātību trialoga sarunās, sistemātiski publicējot svarīgus leģislatīvos dokumentus”; prasa Padomei pārredzamības nolūkā nopietni apsvērt minētos ieteikumus un ziņot Parlamentam;

23.  pauž dziļas bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju attiecībā uz Padomes prezidentvalsts pienākumus pildošo dalībvalstu korporatīvo sponsorēšanu un pievienojas Savienības pilsoņu un Parlamenta deputātu paustajām bažām šajā jautājumā; atzīst, ka no dalībvalstīm tiek sagaidīts, lai tās pašas finansētu savu prezidentūras darbību, un pauž nožēlu, ka pēdējo gadu laikā par ierastu praksi ir kļuvusi korporatīvās sponsorēšanas izmantošana, lai segtu daļu no izdevumiem, kas šajā saistībā radušies; pauž nopietnas bažas par risku zaudēt ES pilsoņu uzticību Savienībai, tās iestādēm un jo īpaši Padomei, kuru reputācijai varētu tikt nodarīts kaitējums šīs prakses dēļ; norāda uz Padomes apgalvojumu par to, ka sponsorēšanas jautājums ir vienīgi tās dalībvalsts atbildībā, kura ir prezidentvalsts; tāpat kā Ombuds uzskata, ka sabiedrība nenošķir Padomes prezidentūru un dalībvalsti, kas ir prezidentvalsts; pilnībā atbalsta Ombuda novērtējumu un ieteikumu(9) Padomei sniegt dalībvalstīm norādījumus šajā jautājumā; turklāt stingri iesaka Padomei paredzēt prezidentūru iekļaušanu budžetā; prasa, lai Padome par šīm bažām informētu dalībvalstis, jo īpaši pašreizējās trīs prezidentvalstis, rūpīgi ņemtu vērā šos ieteikumus un ziņotu par to Parlamentam;

24.  prasa Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodeksa saskaņošanu ar Komisijas un Parlamenta rīcības kodeksu, lai nodrošinātu ar Savienības tiesību aktiem saistītu darbību oficiālu apstiprināšanu trīs gadus pēc aiziešanas no Padomes;

25.  pauž dziļas bažas par apgalvojumiem par interešu konfliktu, kas vērsti pret vairākiem dalībvalstu pārstāvjiem, kuri iesaistīti augsta līmeņa politikas un budžeta lēmumu pieņemšanas procesā; prasa Padomei nodrošināt, ka dalībvalstu pārstāvji, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nepiedalās attiecīgajās politikas vai budžeta diskusijās un balsojumos; turklāt prasa Padomei atbalstīt Parlamenta aicinājumu Komisijai ierosināt jaunas revīzijas procedūras, lai paātrinātu steidzamu un smagu interešu konflikta gadījumu izmeklēšanu un nodrošinātu, ka Parlaments tiek pienācīgi informēts par revīzijas secinājumiem;

26.  pauž nožēlu par to, ka Padome atkal nav sniegusi atbildes uz Parlamenta nosūtītajiem rakstiskajiem jautājumiem un ka Padomes ģenerālsekretārs neapmeklēja 2019. gada 12. novembrī rīkoto uzklausīšanu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanu, un tas joprojām liecina par Padomes pilnīgo nesadarbošanos; uzsver, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti citu iestāžu izdevumi, un norāda, ka šādas pārbaudes pamatelementi ir norādīti Parlamenta iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā Savienības pilsoņu tieši ievēlētā institūcija un ka tā loma budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ir tieši saistīta ar pilsoņu tiesībām būt informētiem par publisko līdzekļu izlietojumu;

Padomes un Parlamenta turpmākā sadarbība

27.  norāda, ka Parlamenta loma attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), Finanšu regulā un Parlamenta Reglamentā;

28.  norāda, ka saskaņā ar LESD 319. pantu Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz Komisijai apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi; norāda, ka Padomes loma kā iestādei, kas sniedz ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, ir pilnībā atzīta;

29.  uzsver Parlamenta prerogatīvu sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, sniegt apstiprinājumu par katru budžeta pozīciju atsevišķi, lai saglabātu pārredzamību un nodrošinātu demokrātisku atbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem.

30.  uzskata, ka attiecīgo iestāžu dažādās lomas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā būtu jānošķir un līdz ar to ekvivalenta un savstarpēja abu iestāžu loma gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā nav pieņemama;

31.  atgādina, ka saskaņā ar LESD 316. un 335. pantu iestādēm ir administratīvā autonomija un to izdevumi ir izklāstīti atsevišķās budžeta daļās; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu iestādes pašas ir atbildīgas par savu budžetu izpildi; uzsver to, cik svarīgi ir, lai iestādes sava budžeta izpildē rīkotos atbildīgi un profesionāli;

32.  norāda, ka gandrīz divdesmit gadu laikā Parlaments ir izstrādājis praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm un struktūrām; atgādina, ka Parlaments citu iestāžu un struktūru budžetu apstiprina pēc tam, kad ir izvērtējis iesniegtos dokumentus un atbildes, ko tās sniegušas uz rakstiski sagatavoto anketu jautājumiem, un uzklausījis to ģenerālsekretārus; norāda, ka Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā piekritušas piedalīties visas Savienības iestādes un struktūras, izņemot Padomi; pauž nožēlu par to, ka Padome atteicās atbildēt uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2019. gada 12. novembrī iesniegtajiem jautājumiem;

33.  atzinīgi vērtē to, ka Padome ir apliecinājusi gatavību vienoties ar Parlamentu par to, kā sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

34.  pauž nožēlu par to, ka Padome budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nav sadarbojusies un šī iemesla dēļ Parlaments kopš 2009. finanšu gada nav sniedzis Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi;

35.  uzsver, ka ir nepieciešams Padomes un Parlamenta saprašanās memorands, lai rastu risinājumus ieilgušajām viedokļu atšķirībām starp Padomi un Parlamentu par pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas praksi;

36.  atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta nesen ieceltās sarunu grupas sastāvs ir apstiprināts; aicina sarunu grupu nodrošināt pilnīgu vienošanās atbilstību Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2020. gada februārī apstiprinātajai nostājai; aicina Padomi atsākt sarunas bez turpmākas liekas kavēšanās;

37.  uzskata, ka atbildes uz vairākiem atkārtoti uzdotiem jautājumiem anketās dažādām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, piemēram, par dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, interešu konfliktiem, lobēšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību, varētu iekļaut saskaņā ar LESD 318. pantu sagatavotajā Savienības finanšu novērtējuma ziņojumā, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar budžeta izpildi; atgādina, ka LESD 318. pantā minētais ziņojums ir skaidri minēts LESD 319. panta 1. punktā kā viens no dokumentiem, kas jāizskata saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

38.  atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulu katrai iestādei un struktūrai ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai reaģētu uz konstatējumiem, kas pievienoti Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, un jāziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šos konstatējumus; norāda, ka iestādes atteikšanās izpildīt šo prasību pēc tam, kad tā ir aicināta rīkoties, var būt pamats prasībai sakarā ar bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu;

39.  atzinīgi vērtē priekšsēdētājas vietnieka amata kandidātes Věra Jourová un komisāra amata kandidāta Johannes Hahn uzklausīšanā Parlamentā paustos paziņojumus, ka viņi ir gatavi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, lai panāktu lielāku Padomes budžeta izpildes pārredzamību; norāda uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesībām tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu;

40.  uzskata, ka minēto komisāru apņemšanās ir vērtējamas kā pozitīvas attieksmes izmaiņas salīdzinājumā ar Komisijas līdzšinējo nostāju, kas pausta tās 2014. gada 23. janvāra vēstulē, kurā tā norādīja, ka no Komisijas nevajadzētu sagaidīt, ka tā pārraudzīs citu iestāžu budžetu izpildi;

41.  prasa Padomei pildīt tās īpašo lomu un sniegt budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumus attiecībā uz citām Savienības iestādēm.

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0045.
(8) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0045).
(9) Eiropas Ombuda ieteikums lietā 1069/2019/MIG par Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sponsorēšanu.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA)
PDF 163kWORD 55k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) (tagad ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2080(DEC))
P9_TA(2020)0091A9-0039/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūras atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0047/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 526/2013 par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004(5), un jo īpaši tās 21. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts)(6), un jo īpaši tās 31. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(7), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(8), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0039/2020),

1.  sniedz ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) (tagad ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra)) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2080(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūras atbildi(9),

–  ņemot vērā deklarāciju(10) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0047/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(11) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(12), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 526/2013 par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004(13), un jo īpaši tās 21. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts)(14), un jo īpaši tās 31. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(15), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(16), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0039/2020),

1.  apstiprina Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) (tagad ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2080(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0039/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 11 473 788 EUR, proti, par 2,67 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) norāda ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,98 %, t. i., par 0,01 % zemāks nekā 2017. gadā; norāda arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 88,56 %, t. i., nedaudz — par 0,37 % — augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2.  norāda, ka aģentūra izmanto noteiktus galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai izmērītu savu darbību pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību, darbības mērķu sasniegšanas novērtēšanai vairāk izmantojot kvalitatīvus rādītājus, bet administratīvo mērķu — kvantitatīvus rādītājus; norāda — lai labāk attaisnotu ieinteresēto personu cerības, Aģentūra uzlabo savu ziņojumu kopumu, pielāgojot kvalitatīvos un kvantitatīvos GSR nolūkā efektīvāk novērtēt savu darbības ietekmi;

3.  aicina Aģentūru pastiprināt darbību, lai novērstu 5G vājās vietas drošības jomā, un pēc iespējas plašāk izplatīt informāciju par šo jautājumu, lai nodrošinātu, ka nozare pieņem pašreizējos tehniskos risinājumus;

4.  pauž nožēlu par to, ka pēc tam, kad pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts Aģentūras snieguma laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam ārējs novērtējums, nav oficiāli apstiprināts rīcības plāns; tomēr norāda, ka attiecīgie ieteikumi ir īstenoti un ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veiktā iekšējā revīzijā tika sniegti tādi pat ieteikumi, attiecībā uz kuriem ir panākta vienošanās par oficiālu rīcības plānu stāvokļa uzlabošanai;

5.  mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

6.  aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju veidot kopīgas sinerģijas ar Cedefop, kura galvenā mītne atrodas Salonikos; aicina Komisiju izvērtēt abus scenārijus, proti, Aģentūras pārcelšanu uz Cedefop galveno mītni Salonikos un Aģentūras galvenās mītnes pārcelšanu uz tās mītni Hēraklejā; norāda, ka Aģentūras pārvietošana uz Cedefop mītni nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī vienotas IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūras izmantošanu, tādējādi ietaupot lielas naudas summas, kas tiktu izmantotas abu aģentūru turpmākai finansēšanai;

Personāla politika

7.  ar bažām norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 93,62 % no štatu sarakstā paredzētajām vietām un darbā bija pieņemti 44 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 47 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 48 apstiprinātajām štata vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 27 līgumdarbinieki un trīs norīkotie valstu eksperti;

8.  norāda, ka 2015. gadā Aģentūra plānoja pārcelt administratīvajā darbā iesaistītus darbiniekus uz Atēnām, savukārt Regulā (ES) Nr. 526/2013(19) ir noteikts, ka šādiem darbiniekiem ir jāatrodas Hēraklejā, un norāda, ka izmaksas, visticamāk, varētu vēl vairāk samazināt, ja visi darbinieki būtu centralizēti vienuviet; norāda, ka Hēraklejas telpās pašlaik strādā tikai septiņi darbinieki; norāda, ka Aģentūra turpinās pētīt struktūru atbilstību, ņemot vērā pašreizējo mītnes nolīgumu un programmas, kas izstrādātas šajās struktūrās;

9.  ar bažām norāda, ka Aģentūrai ir grūti pieņemt darbā, piesaistīt un noturēt darbā pienācīgi kvalificētu personālu, kas galvenokārt ir saistīts ar piedāvāto štata vietu veidu, proti, līgumdarbinieku vietām, un zemajiem korekcijas koeficientiem, kurus piemēro Aģentūras darbinieku algām Grieķijā; tomēr ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi vairākus sociālos pasākumus, lai palielinātu savu pievilcību;

10.  norāda, ka Aģentūrai nav līdzekļu, kas nepieciešami, lai izsludinātu konkursu par visām vakancēm visās ES valodās, kā to prasa EPSO; tomēr norāda, ka Aģentūra tāpat kā citas Savienības decentralizētās aģentūras publicē paziņojumus par vakancēm vairākās tīmekļa vietnēs, dažādos preses izdevumos visā Savienībā un ES aģentūru tīkla vietnē;

11.  norāda, ka pašlaik tiek pārskatīts jauniem darbiniekiem paredzētais informācijas nodošanas process, lai turpmāk uzlabotu zināšanu nodošanu jauniem darbiniekiem, un ka tiek uzskatīts, ka šis process ir iekļauts sensitīvo amatu politikā; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi, kad šī pārskatīšana būs pabeigta;

12.  ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu 2018. gadā starp augstākā līmeņa vadītājiem (8 vīrieši un 2 sievietes) un starp valdes locekļiem (25 vīrieši un 5 sievietes);

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

13.  pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un norāda, ka valdes locekļu CV un viņu interešu konfliktu deklarācijas tagad ir publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; atgādina, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē nepublicē augstākās vadības locekļu interešu konflikta deklarācijas; atkārtoti aicina Aģentūru publicēt visu valdes locekļu CV un augstākās vadības locekļu interešu konfliktu deklarācijas, kā arī ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Iekšējā kontrole

14.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu konstatē, ka Aģentūrā nepastāv sensitīvo amatu politika, lai noteiktu sensitīvus pienākumus, tos atjauninātu un ieviestu piemērotus pasākumus personīgas ieinteresētības riska mazināšanai; aicina Aģentūru nekavējoties pieņemt un īstenot šādu politiku;

15.  norāda, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu “Ieinteresēto personu iesaiste ENISA nodevumu izstrādē”, saistībā ar kuru Aģentūra izstrādā rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai;

Citi komentāri

16.  norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no Savienības ietekme uz Aģentūras darbību un administrāciju ir ļoti neliela; tomēr norāda, ka Aģentūra ir pārskatījusi savus iekšējos procesus, lai mazinātu jebkādus riskus, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, un neviens no šiem riskiem netiek uzskatīts par ārkārtīgi būtisku, bet tie drīzāk tiek uzskatīti par ļoti maziem;

17.  pauž nožēlu par to, ka Aģentūra vēl nav oficiāli apstiprinājusi stratēģiju videi nekaitīgas darba vietas nodrošināšanai; aicina Aģentūru to steidzami izdarīt;

18.  aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

19.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.
(6) OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.
(7) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(11) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13) OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.
(14) OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.
(15) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17) OV C 120, 29.3.2019., 205. lpp.
(18) OV C 120, 29.3.2019., 206. lpp.
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 526/2013 (2013. gada 21. maijs)par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004 (OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.).
(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs
PDF 165kWORD 56k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (tagad — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2066(DEC))
P9_TA(2020)0092A9-0040/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0033/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru(5), un jo īpaši tās 12. a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/128, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75(6), un jo īpaši tās 15. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(7), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(8) 70. pantā, un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0040/2020),

1.  sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktoram apstiprinājumu par Centra 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (tagad — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2066(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

–  ņemot vērā deklarāciju(10) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0033/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(11) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(12), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru(13), un jo īpaši tās 12.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/128, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75(14), un jo īpaši tās 15. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(15), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046(16) 70. pantā, un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0040/2020),

1.  apstiprina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (tagad — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2066(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0040/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 17 850 210 EUR, tātad nedaudz — par 0,11 % — mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Centra budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, tātad nedaudz — par 0,04 % — augstāks nekā 2017. gadā; atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 96,50 %, t. i., par 6,84 % augstāks salīdzinājumā ar 2017. gadu;

Sniegums

2.  atzīmē, ka Centrs izmanto priekšzīmīgu snieguma mērīšanas sistēmu, kas ietver galvenos snieguma rādītājus, ar ko novērtēt Centra darbību pievienoto vērtību projekta, darbības un organizācijas līmenī, un citus budžeta pārvaldības uzlabošanas līdzekļus;

3.  turklāt atzīmē, ka Centra 2018. gada darba programma tika pilnībā īstenota atbilstoši noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un indikatoriem;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Centrs veido sinerģijas un dala resursus ar pārējām aģentūrām;

5.  atzīmē joprojām notiekošo un formalizēto Centra ciešo sadarbību ar Eiropas Izglītības fondu (ETF) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound);

6.  atzīmē, ka ārējā izvērtējumā, kas par Centru tik veikts 2017. gadā saskaņā ar finanšu noteikumiem, kā reālistiska iespēja iezīmējās Centra pastiprināta sadarbība ar pārējām trim Komisijas Nodarbinātības Ģenerāldirektorāta paspārnē strādājošajām decentralizētajām aģentūrām — ETF, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eurofound; atzīmē, ka pārstrādātajā Centra izveides regulā (Regula (ES) 2019/128), kas stājās spēkā 2019. februārī, šā ārējā izvērtējuma rezultāti tika ņemti vērā;

7.  aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju vismaz veidot kopīgas sinerģijas ar Eurofound, ja ne abas šīs struktūras pilnībā apvienot; aicina Komisiju izvērtēt abus scenārijus, proti, Centra pārcelšanu uz Eurofound galveno mītni Lohlinstonā (Īrijā) vai Eurofound galvenās mītnes pārcelšanu uz Centra galveno mītni Salonikos; norāda, ka rezultātā tiktu kopizmantoti korporatīvie un atbalsta pakalpojumi, kopīgi pārvaldītas telpas, kā arī kopizmantota IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūra, radot ievērojamus ietaupījumus, ko varētu izmantot abu aģentūru turpmākai finansēšanai; atzīst, ka rezultatīva, efektīva un pareiza aģentūru darbība ir cieši saistīta ar adekvātu finansējuma līmeni, kas sedz to pamatdarbības un administratīvās darbības; tādēļ aicina dalībvalstis darbības, kas aģentūrām jāveic, pielāgot tām piešķirtajam finansējumam;

8.  aicina Centru turpināt savu digitalizāciju;

9.  mudina Centru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

10.  atzinīgi vērtē Centra speciālās zināšanas un pastāvīgo kvalitatīvo darbu pētniecības, analīžu un tehnisko konsultāciju nodrošināšanā, ko tas veic, lai palīdzētu attīstīt Eiropas mūžizglītību un profesionālo izglītību un apmācību (PIA), kvalifikācijas un prasmju politiku ar mērķi veicināt kvalitatīvu apmācību, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt adekvātus materiālos resursus un cilvēkresursus, lai Centrs arī turpmāk varētu pildīt savus aizvien plašākos un mainīgos uzdevumus, vienlaikus kopumā nodrošinot Centra pārākumu pār privātiem līgumslēdzējiem;

11.  atzinīgi vērtē Centra devumu un speciālās zināšanas jaunu zināšanu, pierādījumu un politikas analīzes nodrošināšanā, politikas tendenču monitoringā un zināšanu starpnieka funkcijas izpildē attiecībā uz ļoti svarīgām Savienības darba kārtības politikas tēmām; pieņem zināšanai Centra kvalitatīvo darbu ar dažādiem projektiem, jo īpaši Prasmju programmu Eiropai, Europass, ES prasmju panorāmas pārskatīšanu, tā lomu Kopenhāgenas procesa dalībnieku atbalstīšanā, Eiropas prasmju indeksu un prasmju prognozes;

12.  uzskata, ka ir jāuzsver tas, ka Centrs ir sācis jaunu digitalizācijas sadaļu — jo īpaši attiecībā uz tā tiešsaistes rīkiem —, kas sniedz informāciju par konkrētām valstīm un labāk vizualizē tiešsaistes datus, piemēram, konsultāciju resursus darba tirgus informācijas jomā un prasmju prognozes; šajā sakarā atzīst Centra mērķorientētās mārketinga kampaņas, kas palielina informētību par tā tīmekļa vietnes saturu;

13.  uzsver, ka pārredzamība un iedzīvotāju informētība par aģentūru pastāvēšanu ir būtiska to demokrātiskajai pārskatatbildībai; uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir aģentūru resursu un datu lietderība un viegla izmantojamība; tādēļ aicina novērtēt, kā pašlaik tiek sniegti un darīti pieejami dati un resursi, kā arī to, cik lielā mērā iedzīvotāji tos var viegli identificēt, atpazīt un izmantot; atgādina, ka dalībvalstis var palielināt sabiedrības informētību par šo jautājumu, izstrādājot visaptverošu plānu, kā uzrunāt vairāk Savienības iedzīvotāju;

Personāla politika

14.  atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,70 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 12 ierēdņi un 76 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 78 pagaidu darbinieku un 13 ierēdņu vietām (salīdzinājumā ar 92 apstiprinātām vietām 2017. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā Centrā strādāja arī 26 līgumdarbinieki un trīs norīkotie valstu eksperti;

15.  atzīmē, ka Centrs ir veicis pasākumus, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumus un komentārus par jauno Centra cilvēkresursu dienesta vadītāju, kas stājās amatā 2019. gada janvārī, kā arī par lēmumu Centra juridisko dienestu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem; ar bažām atzīmē, ka, tā kā Centrs ir iesaistīts ļoti daudzās juridiskās lietās, juridiskā dienesta pilnīga nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem apdraud lietu konsekventu izskatīšanu un lietderības principu; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visām izmaiņām šajā jautājumā;

16.  pieņem zināšanai pašlaik Centrā notiekošo procesu, kura mērķis ir uzlabot atlases procedūras, nodrošinot atbilstību atlases komisiju novērtētajiem kritērijiem un pastiprinot cilvēkresursu dienesta veikto kontroli; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu ar bažām konstatē, ka revidēta divu darbinieku pieņemšana 2018. gadā no rezerves sarakstiem, kuri izveidoti 2015. un 2016. gadā, nebija pienācīgi pārvaldīta un dokumentēta, līdzīgi kā dažas citas darbā pieņemšanas procedūras, kas revidētas iepriekšējos gados; mudina Centru nekavējoties veikt korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstīgas darbā pieņemšanas procedūras, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem;

17.  pieņem zināšanai Centra bažas, ka tā jaunā izveides regula Centra pilnvarās līdzās PIA iekļauj arī kvalifikāciju un prasmju politiku, bet jauno uzdevumu izpildei nav paredzēti nekādi papildu resursi; atzīmē, ka Centrs jau ir piedzīvojis personāla samazinājumu 10 % apmērā, savukārt tā rezultātā ir palielinājusies darba slodze un spiediens uz Centra darbiniekiem;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Centra personāls kopumā ir gandrīz dzimumlīdzsvarots (59 % sieviešu un 41 % vīriešu), taču pauž nožēlu par to, ka nav sniegta sīkāka informācija par dzimumu līdzsvaru vadības līmenī;

19.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā tika panākts dzimumu līdzsvars valdē (50 % locekļu bija sievietes, 50 % — vīrieši);

20.  pauž nožēlu par to, ka nav sniegta skaidra informācija par personāla ģeogrāfisko līdzsvaru;

Iepirkums

21.  pauž nožēlu par to, ka, spriežot pēc Revīzijas palātas pārskata, Centra rīkotajā ceļojumu aģentūras pakalpojumu iepirkuma procedūrā cenas un kvalitātes kritēriji ne vienmēr bija pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu ekonomiski visizdevīgākos līgumus; pauž nožēlu par to, ka Centra izmantotā metode potenciāli netipisku zemas cenas piedāvājumu izskatīšanai un dokumentēšanai nebija pietiekama;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

22.  pieņem zināšanai Centra pastāvošos pasākumus un pastāvīgos centienus pārredzamības nodrošināšanā, interešu konfliktu novēršanā un pārvaldībā un trauksmes cēlēju aizsardzībā; tomēr ar bažām norāda, ka Centrs savā tīmekļa vietnē vēl nepublicē augstākās vadības locekļu CV un ka Centra augstākā vadība, iekšējie eksperti un asistenti potenciālos interešu konfliktus deklarē vien tad, kad tie rodas, kā nosaka kopš 2014. gada pastāvošā Centra interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politika; pieņem zināšanai atjauninātās Centra vadlīnijas attiecībā uz ziņošanu par interešu konfliktiem atlases un darbā pieņemšanas procesos un pārskatīto interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības noteikumu sagatavošanu valdes locekļiem, neatkarīgajiem ekspertiem un citiem darbiniekiem;

23.  atzinīgi vērtē to, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumu un komentāru kontekstā Centrs 2019. gada 2. septembrī pieņēma īstenošanas noteikumus attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001(19);

24.  budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumu un komentāru kontekstā pieņem zināšanai to, ka ar Centra iekšējās kontroles koordinatora iecelšanu par Centra ētikas un integritātes korespondentu ir izveidota trauksmes cēlējiem paredzēta neatkarīga informācijas izpaušanas, padomdošanas un konsultāciju struktūra;

Vispārīga informācija

25.  aicina Centru koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo mediju un citu mediju starpniecību;

Iekšējā revīzija

26.  ar dziļām bažām atzīmē, ka Centra cilvēkresursu pārvaldības un ētikas revīzijā, ko 2018. gada 14.–18. janvārī veica iekšējās revīzijas dienests, darbā pieņemšanas procedūras joprojām tika atzītas par ārkārtīgi būtisku jautājumu;

o
o   o

27.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.
(6) OV L 30, 31.1.2019., 90. lpp.
(7) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(11) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.
(14) OV L 30, 31.1.2019., 90. lpp.
(15) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17) OV C 108, 22.3.2018., 1. lpp.
(18) OV C 108, 22.3.2018., 2. lpp.
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra
PDF 161kWORD 53k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2085(DEC))
P9_TA(2020)0093A9-0041/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0052/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai(5), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/473 par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru(6) un jo īpaši tās 45. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(7), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(8), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0041/2020),

1.  sniedz Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2085(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

–  ņemot vērā deklarāciju(10) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0052/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(11) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(12), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai(13), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/473 par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru(14) un jo īpaši tās 45. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(15), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(16), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0041/2020),

1.  apstiprina Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2085(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0041/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 17 408 849 EUR, t. i., par 1,73 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras 2018. finanšu gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,74 %, kas ir nedaudz — par 0,83 % — augstāks nekā 2017. gadā; ar gandarījumu atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,62 %, t. i., par 13,81 % augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2.  norāda, ka Aģentūra izmanto vairākus galvenos snieguma rādītājus, lai sekmētu savu daudzgadu stratēģisko mērķu sasniegšanu un novērtētu savu darbību pievienoto vērtību;

3.  norāda, ka Aģentūra ir laikus īstenojusi 98 % no savām darbībām un savu ikgadējo komunikācijas stratēģijas plānu ir īstenojusi 100 % apmērā;

4.  norāda, ka Aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Jūras drošības aģentūra ir pieņēmušas trīspusēju darba vienošanos, kurā noteikta sadarbība starp šīm aģentūrām un sadarbība ar valstu iestādēm, kas veic krasta apsardzes funkcijas, sniedzot pakalpojumus, informāciju, aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot vairākmērķu operācijas;

5.  mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

6.  pieņem zināšanai faktu, ka 2017. gadā notika iepazīstināšana ar otrā neatkarīgā Aģentūras ārējā piecu gadu izvērtējuma — par laikposmu no 2012. gada līdz 2016. gadam — rezultātiem; ar gandarījumu norāda, ka 2018. gada beigās viena ieteikuma ieviešana tika pabeigta un desmit ieteikumi tika īstenoti saskaņā ar valdei iesniegto ceļvedi;

7.  uzskata, ka Aģentūras loma Frontex izveides veicināšanā nedrīkstētu traucēt Aģentūras pamatdarbībai, ko tā īsteno kā Savienības struktūra, kura ir atbildīga par zvejas kontroles darbību operatīvo koordināciju un palīdzības sniegšanu dalībvalstīm un Komisijai šajā jomā, jo tas varētu vājināt zvejas uzraudzību un palielināt nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju; šā iemesla dēļ uzsver, ka ir jāpiešķir Aģentūrai pienācīgi finanšu resursi un cilvēkresursi, kas atbilst tās aizvien plašākajiem uzdevumiem;

8.  norāda, ka Aģentūra 2018. gada jūnijā pieņēma lēmumu publiskot informāciju par sanāksmēm ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām un ka saskaņā ar Parlamenta un Komisijas vienošanos par pārredzamības reģistru Aģentūra savā tīmekļa vietnē publiskos arī attiecīgās izpilddirektora un darbinieku sanāksmes ar lobistiem;

9.  norāda, ka pēc 2017. gadā veiktajiem sagatavošanas darbiem Aģentūra 2018. gadā ieviesa informācijas drošības pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz starptautisko standartu ISO 27001, nolūkā aizsargāt Aģentūru no tehnoloģijās balstītiem riskiem un saglabāt informācijas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;

10.  uzsver Aģentūras aktīvo lomu un pievienoto vērtību projektā reģionālās zivsaimniecības pārvaldības uzlabošanai Rietumāfrikā (PESCAO), kas paredz attīstīt spējas apkarot NNN zvejas darbības un uzlabot zvejas resursu pārvaldību Rietumāfrikā; uzsver trīs 2018. gadā veiktās operācijas, kurās piedalījās Senegāla, Gambija, Gvineja-Bisava, Gvineja-Konakri, Sjerraleone, Kaboverde un Mauritānija;

11.  uzsver Aģentūras svarīgo lomu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz nozvejas izkraušanas pienākumu, ar kura pildīšanu dalībvalstīm ir grūtības;

Personāla politika

12.  atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,36 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām, jo bija aizpildītas 60 no Savienības budžetā apstiprinātās 61 pagaidu darbinieka vietas (61 apstiprinātā štata vieta arī 2017. gadā); pieņem zināšanai, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 11 līgumdarbinieki un seši norīkotie valstu eksperti;

13.  mudina Aģentūru izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā personāla darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, nediskriminācija, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

14.  ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu valdē (47 vīrieši un 21 sieviete);

Iepirkums

15.  uzsver, ka galvenā iepirkuma darbība 2018. gadā bija vērsta uz to, lai izsludinātu divus atklātus konkursa uzaicinājumus attiecīgi ceļojumu aģentūras un pasākumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanai Aģentūrai un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai;

16.  atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot Savienības aģentūru mērķi apvienot centienus publiskā iepirkuma jomā, Aģentūra 2018. gadā izsludināja savu otro atklāto starpiestāžu konkursu un ka šai iepirkuma procedūrai pievienojās divas citas aģentūras; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākām norisēm attiecībā uz tās kopīgajām iepirkuma procedūrām; uzskata, ka šī prakse būtu jāizmanto kā piemērs; mudina Aģentūru turpināt pētīt iespējas īstenot kopīgas procedūras ar citām iestādēm;

17.  ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto informāciju par to, ka Aģentūra nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus, sistemātiski salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatdarbuzņēmējam par programmatūras licenču iegādi; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka tai nav iespējas mainīt Komisijas parakstītā pamatlīguma nosacījumus un noteikumus un ka tā īstenos jauno pamatlīgumu, lai risinātu jautājumus, kas izvirzīti saistībā ar veco līgumu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

18.  pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un centienus, kas patlaban tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu atzīmē, ka eksperti, kas nav parakstījuši interešu deklarāciju, nedrīkst strādāt saskaņā ar konkrētu līgumu un ka Aģentūra regulāri uzrauga deklarāciju iesniegšanu;

19.  norāda, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu “Plānošana, tostarp budžeta plānošana, un uzraudzība Aģentūrā” un ka tika panākta vienošanās par rīcības plānu iespējamām uzlabojumu jomām; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem;

Citi komentāri

20.  norāda, ka Aģentūra ir sākusi procesu, lai saņemtu sertifikāciju ES vides vadības un audita sistēmā, un ir veikusi virkni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt tās vispārējo ietekmi uz vidi; tomēr norāda, ka Aģentūra nav ieviesusi nekādus papildu pasākumus, lai samazinātu vai kompensētu CO2 emisijas;

21.  aicina Aģentūru koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o   o

22.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(19).

(1) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.
(6) OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.
(7) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9) OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10) OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(11) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.
(14) OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.
(15) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16) OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17) OV C 416, 15.11.2018., 42. lpp.
(18) OV C 416, 15.11.2018., 43. lpp.
(19) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.


ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
PDF 175kWORD 62k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (2019/2064(DEC))
P9_TA(2020)0094A9-0043/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0059/2019)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118. un 260. līdz 263. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0043/2020),

1.  sniedz Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (2019/2064(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0043/2020),

A.  tā kā efektīva un produktīva vadības sistēmu darbība un resursu efektīva un lietderīga izmantošana Savienības delegāciju birojos ir galvenie principi, pēc kuriem vadīties, lai īstenotu ārpolitikas mērķus, reaģētu uz problemātiskām ģeopolitiskām situācijām un panāktu spēcīgāku Savienības ietekmi, tai darbojoties pasaules mērogā;

B.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Ārējās darbības dienestā veicināt vienotu vadības kultūru un tādēļ stiprināt diplomātiskā personāla piederības sajūtu Eiropai un diplomātiskā personāla komandas garu;

C.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi panākt vēl spēcīgāku Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tādēļ nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un īstenot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  kopumā pauž nožēlu par to, ka Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palāta) pārskatā par iestādes gada pārskatiem 2018. finanšu gadam 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

2.  uzskata, ka vajadzētu panākt ar Revīzijas palātas pārskata 10. nodaļu saistītā revīzijas darba līdzsvarotāku sadalījumu starp Savienības iestādēm un tam nevajadzētu aprobežoties tikai ar atbilstības prasību pārbaudi;

3.  ir pārliecināts, ka lielāks revīzijas darbs būtu jāveic attiecībā uz darbības izdevumiem vai jautājumiem, kas EĀDD kļūst ļoti svarīgi vai pat ārkārtīgi būtiski, piemēram, tādi kā stratēģiskās komunikācijas spējas un informācijas tehnoloģija, piemēram, kiberdrošība, vispārējā drošības pasākumu kopuma izpildes rādītāji delegācijām vai arī misiju atbalsta platformas finanšu pārvaldība un administratīvais atbalsts, ko tā nodrošina civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā;

4.  turklāt atzīmē, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta nav konstatējusi īpašas problēmas attiecībā uz EĀDD;

5.  ar gandarījumu atzīmē, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta nav konstatējusi būtisku kļūdu līmeni EĀDD gada darbības pārskatā un pārvaldības mehānismā;

6.  atzīmē, ka EĀDD 2018. gada budžeta summa bija pavisam 678,5 miljoni EUR (tas ir par 2,8 % vairāk nekā 2017. gadā) un ka gada beigās saistību izpildes līmenis bija 99,9 % un maksājumu izpildes līmenis bija 84,8 % (nedaudz zemāks kā 2017. gadā, kad tas bija 86,7 %) ar papildu iemaksām no Komisijas, ko tā veica, lai segtu darbam Savienības delegācijās norīkoto Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas; atzīmē, ka pašlaik budžets ir sadalīts šādi: 249,7 miljoni EUR ir atvēlēti EĀDD centrālajiem dienestiem un 428,8 miljoni EUR ir atvēlēti delegācijām;

7.  atzīmē, ka 2018. gadā tika saņemta arī iemaksa 58,5 miljonu EUR apmērā no Eiropas Attīstības fonda un trasta fondiem (2017. gadā tie bija 55 miljoni EUR);

8.  mudina EĀDD, ja iespējams, vienkāršot pašreizējo budžeta nomenklatūru, lai EĀDD varētu vadīt vieglāk un lietderīgāk, un tādēļ pakāpeniski racionalizēt darbam delegācijās norīkotā Komisijas personāla darbības finansēšanai izmantotās 35 budžeta pozīcijas atbilstoši ģeogrāfisko un dažādu attīstības instrumentu spektram;

9.  ar gandarījumu atzīmē, ka budžeta pārvaldība ir vienkāršota, jo 2018. gadā visu delegāciju biroju parastās pieskaitāmās izmaksas (īre, apsardze, uzkopšana un citas pieskaitāmās izmaksas), arī Eiropas Attīstības fonda delegācijām, trešo gadu pēc kārtas ir pilnībā finansētas no EĀDD budžeta pozīcijām; atbalsta EĀDD centienus savu pārvaldību modernizēt un vienkāršot, īstenojot inovācijas projektu „Innovative 2019”, kurā ir 20 priekšlikumi, kas pašlaik tiek izskatīti; prasa EĀDD ziņot Budžeta kontroles komitejai par priekšlikumiem, kas pašlaik tiek izskatīti;

10.  konstatē, ka centrālo dienestu budžets bija 249,7 miljoni EUR, no kuriem 162,4 miljoni EUR (jeb 65,5 %) attiecās uz algu maksājumiem un citiem maksājumiem štata un ārštata darbiniekiem, 30,8 miljoni EUR (jeb 12 %) bija paredzēti ēkām un ar tām saistītajām izmaksām un 34,9 miljoni EUR (jeb 14 %) bija saistīti ar IT datorsistēmām, aprīkojumu un mēbelēm;

11.  atzīmē, ka delegāciju budžets 428,8 miljonu EUR apmērā bija sadalīts šādi: 118,4 miljoni EUR (jeb 27,6 %) — štata darbinieku atalgojumam, 168 miljoni EUR (39,2 %) — ēkām un ar tām saistītajām izmaksām, 72,1 miljons EUR (jeb 16,8 %) — ārštata darbiniekiem un ārpakalpojumiem, 27,6 miljoni EUR (6,4 %) — citiem ar personālu saistītiem izdevumiem un 42,7 miljoni EUR (10 %) — citiem administratīvajiem izdevumiem; turklāt atzīmē — lai segtu darbam Savienības delegācijās norīkoto Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas, EĀDD saņēma no Komisijas 196,4 miljonus EUR (salīdzinājumā ar 185,6 miljoniem EUR 2016. gadā un 204,7 miljoniem EUR 2015. gadā), un sadalījums bija šāds: 47,2 miljoni EUR no Komisijas V izdevumu kategorijas, 93,2 miljoni EUR no darbības programmu administratīvajām pozīcijām un 58,5 miljoni EUR no Eiropas Attīstības fonda un trasta fondiem (salīdzinājumā ar 55 miljoniem EUR 2017. gadā un 45,4 miljoniem EUR 2016. gadā);

12.  atzīmē, ka EĀDD ir sarežģīta ēku pārvaldības politika, ņemot vērā tam uzticētos pienākumus; uzsver, ka no EĀDD ir jāsaņem pietiekami izsmeļošs paskaidrojums par dienesta ēku pārvaldības politiku ēku pirkšanas, īrēšanas vai apsaimniekošanas gadījumā; aicina EĀDD nekad nezaudēt modrību attiecībā uz savu ēku pārvaldības politiku un jo īpaši nodrošināt, lai nevilcinoties būtu īstenoti attiecīgi pasākumi, vēršoties pret gadījumiem, kad saistībā ar ēku pirkšanu, īrēšanu vai apsaimniekošanu varētu būt aizdomas par krāpšanu vai korupciju; aicina EĀDD budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras vajadzībām pietiekami izsmeļoši paskaidrot savas iepirkuma procedūras un ar ēkām saistītos izdevumus;

13.  uzsver, ka laba sadarbība starp Parlamentu un EĀDD ir būtiska ēku dokumentācijas pārvaldībai un izvērtēšanai; stingri iesaka EĀDD ēku dokumentāciju apstiprināšanai iesniegt laikus, lai to varētu pamatīgi izvērtēt un uzdot papildu jautājumus; atkārtoti norāda — ja dokumentācija budžeta lēmējinstitūcijai tiek iesniegta tikai ļoti īsi pirms izšķirošajiem termiņiem, tas rada lieku saspīlējumu laika ziņā un budžeta lēmējinstitūcija ir spiesta to apstiprināt, jo nav iespējas pagarināt izvērtēšanas periodu;

14.  aicina EĀDD apņemties arī nākamajās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās iesniegt Budžeta kontroles komitejai savu darba dokumentu par EĀDD ēku politiku, tostarp arī informāciju, ar ko tiek paskaidrots, tieši kādas ēku izmaksas tās ir un kā attiecīgās izmaksas tiek segtas; ņem vērā izsmeļošo un detalizēto informāciju, kas par EĀDD ēku politiku ir sniegta, aizpildot rakstiskas anketas;

15.  atzīmē, ka EĀDD ir veicis pārskaitījumu 30,8 miljonu EUR apmērā un lielākā daļa šīs summas ir izmantota ēkas iegādei Vašingtonā un ka tādējādi centrālo dienestu galīgais budžets samazinājās par 239 miljoniem EUR, savukārt delegāciju budžets palielinājās par 10,7 miljoniem EUR;

16.  norāda, ka starptautiskā vide, ar kuru saskaras Savienība, kļūst arvien problemātiskāka, tādēļ Savienībai aizvien vairāk tiek prasīts uzņemties vadošu lomu starptautiskajās norisēs; uzsver, ka EĀDD darbībai ir galvenā nozīme, īstenojot Savienības ārpolitiku Augstā pārstāvja / Komisijas priekšsēdētāja vietnieka vadībā; konstatē, ka EĀDD darbība kļūst aizvien nozīmīgāka, bet nav nodrošināts, lai attiecīgi palielinātos arī darbinieku skaits; prasa nodrošināt, lai būtu pieejams pietiekami daudz cilvēkresursu, tā nepieļaujot, ka ir apdraudēta Savienības spēja efektīvi rīkoties pasaules mērogā;

17.  atzīmē, ka EĀDD pilda ārkārtīgi svarīgu uzdevumu, nodrošinot saskaņotu Savienības ārpolitiku; turklāt uzsver, ka ir jāatvēl vajadzīgie resursi, lai sekmīgi īstenotu efektīvu ES kopējo drošības un aizsardzības politiku;

18.  atzīst, ka EĀDD darba lauks, kurā veidojas Savienības delegācijas, ir sarežģīts, jo gan politiskā, gan sociālekonomiskā situācija bieži vien ir komplicēta, nestabila un saistīta ar nopietniem riska faktoriem, un tas var būtiski ietekmēt budžetu un izmaksas, galvenokārt attiecībā uz personāla un infrastruktūras drošību;

19.  aicina EĀDD izveidot štata vietas vietējiem darbiniekiem, kam būtu pienākums ziņot par likumdošanas darbu valstīs, par kurām ir stratēģiska interese (jo īpaši pievienošanās sarunvalstīs un Austrumu partnerības valstīs), lai Savienība labāk saprastu savus kaimiņus un to, kā notiek tuvināšanās acquis; aicina EĀDD rīkoties, lai atrisinātu problēmas, kuru rezultātā ir pieļautas iepirkuma procedūrās konstatētās kļūdas, un lai turpmāk nepieļautu attiecīgo noteikumu pārkāpšanu;

20.  atzīmē, ka Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvajai grupai 2018. gadā tika piešķirts 1,1 miljons EUR darbam, kas vērsts pret Krievijas radīto dezinformāciju — 2019. gadā budžets palielinājās līdz 3 miljoniem EUR; prasa būtiski palielināt budžetu, lai Savienība varētu veiksmīgi dot pretsparu Krievijai, kas izvērš informācijas karu; prasa īstenot vairāk informācijas kampaņu, lai Austrumu partnerības valstīs labāk skaidrotu Savienības politikas nostādnes;

21.  šajā sakarībā konstatē, ka atsevišķu EĀDD izmaksu — piemēram, infrastruktūras izmaksu — struktūru varētu būt grūtāk pārvaldīt, ņemot vērā valūtas kursa svārstības vai specifiskus vietējā tirgus apstākļus, un tādēļ ir grūtāk nodrošināt vadību un plānošanu delegāciju līmenī;

22.  atzīmē, ka jaunās Finanšu regulas 60. pantā ir noteikta jauna kārtība, kā delegācijās tiek īstenotas budžeta izpildes pilnvaras, proti, delegāciju vadītāju vietnieki var pildīt pastarpināti deleģētu kredītrīkotāju pienākumus un nodrošināt Komisijas darbības budžeta izpildi, tā garantējot delegāciju nepārtrauktu darbību;

23.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir attiecīgi pielāgojis savus iekšējos noteikumus, un tomēr aicina EĀDD rūpīgi vērot šādas situācijas gadījumos, kad šis jaunais noteikums tiks piemērots, proti, skaitliski mazās delegācijās; aicina EĀDD, īstenojot savu iekšējās kontroles stratēģiju, īpašu uzmanību pievērst iespējamiem riskiem, kas šajā sakarībā varētu rasties, un tādēļ sākt intensīvāk īstenot attālinātu darbības kontroli, lai pārliecinātos, ka finanšu darba plūsmas ir adekvātas, vai arī sniegt lielāku pagaidu atbalstu, šajos periodos nodrošinot attiecīgu ad hoc uzraudzību un ziņojumu sagatavošanu; atgādina, ka iekšējās kontroles standarts „Darbības nepārtrauktība” vairākus gadus ir bijis viens no EĀDD iekšējās kontroles sistēmas vājākajiem elementiem, sevišķi delegācijās;

24.  pozitīvi vērtē to, ka ir izveidots riska novērtēšanas un pārvaldības instruments ar risku reģistru gan centrālo dienestu, gan delegāciju vajadzībām un ka ir pieņemta jauna iekšējās kontroles pamatsistēma; tomēr aicina EĀDD neaprobežoties tikai ar riska apzināšanos vien, bet arī pārliecināties, ka efektīvi tiek īstenoti un regulāri tiek pārskatīti riska mazināšanas pasākumi;

25.  ņem vērā saistību un maksājumu ex ante pārbaudēs konstatēto noviržu īpatsvaru (209 kļūdas pārbaudītajā 1041 gadījumā saistībām un 258 kļūdas pārbaudītajā 1841 gadījumā maksājumiem); pauž nožēlu par to, tieši kādas kļūdas ir konstatētas, proti, tie galvenokārt ir gadījumi, kad nav pieejami apliecinoši dokumenti par finanšu darījumiem, kas iesniegti ex ante pārbaudei; aicina EĀDD arī turpmāk sniegt konkrētu atbalstu publiskā iepirkuma īstenošanai delegācijās neatkarīgi no attiecīgā iepirkuma vērtības; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2019. gada beigām centrālajos dienestos ir ieviesta elektroniska finanšu darbplūsma, ar ko ir iecerēts vēl vairāk samazināt kļūdu līmeni kopumā;

26.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā ex post pārbaužu metodika ir pielāgota Revīzijas palātas metodikai, un tāpēc var noteikt kļūdu līmeni katrā no galvenajām izdevumu jomām — proti, personāla izdevumiem, izdevumiem infrastruktūras, drošības un IT/telesakaru jomās — un to darīt, balstoties uz darījumu nejaušu stratificēto izlasi; uzskata, ka minētā pozitīvā pārmaiņa ļaus vadībai un deleģētajam kredītrīkotājam gūt labāku priekšstatu par to, cik lielā mērā ir apdraudēts darbības finansējums vai viss finansējums kopumā, jo priekšstats veidosies, balstoties uz finanšu darījumu plašāku un izsmeļošāku tvērumu; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka minētā metodika nodrošinās objektīvāku pamatojumu, lai izstrādātu mērķtiecīgus rīcības plānus ar pasākumiem kļūdu mazināšanai, vai arī objektīvāku pamatojumu iespējamo atrunu formulēšanai;

27.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi sniegt delegācijām uz rezultātu orientētu atbalstu visās jomās, proti, iepirkumu īstenošanai; uzskata, ka būtu pienācīgi jānovērtē par 27 delegācijām atbildīgā Eiropas reģionālā centra gūtā pieredze, īstenotā sadarbība un sasniegtie rezultāti, jo īpaši augstāks sasniegtais ticamības līmenis, taču, iespējams, būtu jāapsver arī citi vienlīdz iedarbīgi līdzekļi;

28.  aicina EĀDD pakāpeniski nostiprināt procesu, ko EĀDD īsteno, lai pārliecinātos par ticamību, un to darīt saskaņā ar jauno iekšējās kontroles standartu kopumu, vairāk akcentējot gan individuālās kompetences un pārskatatbildības nozīmi kontroles pasākumu realizēšanas procesā (kā to apliecina arī 2018. gada aptauja par iekšējās kontroles principu īstenošanu — tehnoloģiju kontroles jomā attiecīgais vērtējums ir nedaudz zemāks), gan krāpšanas risku;

29.  atzinīgi vērtē to, ka EĀDD cenšas panākt, lai jaunie amatā ieceltie delegāciju vadītāji uzņemtos lielāku atbildību par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, kas ir viņu ikdienas darba pienākumos atbilstoši viņu politiskajām pilnvarām; uzskata, ka tas attiecas arī uz visiem pārējiem ārpolitikas procesu dalībniekiem — ES īpašajiem pārstāvjiem, ES īpašajiem sūtņiem, militāro operāciju vadītājiem un civilo misiju vadītājiem;

30.  atgādina, ka atrunas formulēšana ir viens no galvenajiem pārskatatbildības veidošanās elementiem, tāpēc tas ir preventīvs un pārredzams instruments procesā, kuru EĀDD īsteno, lai pārliecinātos par ticamību, un atspoguļo notiekošās pārmaiņas vai vēl nenovērstos un konstatētos trūkumus, ar ko saskaras delegāciju vadītāji;

31.  atzīmē, ka pamatotas atrunas bija formulējušas tikai divas delegācijas, proti, ES delegācija Sīrijā — tāpat kā 2017. gadā — un ES delegācija Eiropas Padomē Strasbūrā par īstenoto līgumu neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem; mudina EĀDD turpināt iesākto un pilnībā izvērtēt visus līgumus, lai panāktu, ka finanšu noteikumi ir ievēroti;

32.  konstatē, ka 2018. gada beigās dalībvalstu diplomātu īpatsvars administratoru kopskaitā bija 33,76 % — gandrīz tāds pats kā 2014. gadā, kad attiecīgais īpatsvars bija 33,8 %; atzīmē, ka 2014.–2018. gada laikposmā minētais īpatsvars nedaudz svārstījās: 2017. gada beigās — 32,83 %, 2016. gada beigās — 31,7 %, 2015. gadā — 32,9 %; aicina EĀDD nodrošinājumu ar personālu veidot, ievērojot Lēmumā 2010/427/ES(7) norādīto formulu, proti, viena trešdaļa darbinieku no dalībvalstīm un divas trešdaļas — no ES iestādēm;

33.  joprojām ir nobažījies par to, ka EĀDD nodrošinājums ar personālu vēl arvien nav līdzsvarots valstspiederības ziņā; atzīmē, ka 2017. gada beigās dalībvalstu diplomātu īpatsvars bija 32,83 % no visa EĀDD administratīvā personāla skaita (t. i., 307 personas), savukārt 2016. gada beigās 31,7 % no EĀDD personāla bija no dalībvalstīm — salīdzinājumam: 32,9 % 2015. gadā un 33,8 % 2014. gadā;

34.  uzsver, ka arī pēc atkārtotiem aicinājumiem rīkoties EĀDD vēl nav izpildījis ģeogrāfiski līdzsvarotas pārstāvības prasības un šajā ziņā ir stipri neproporcionāls — delegāciju vadītāji ir no Beļģijas (9), Vācijas (15), Francijas (16), Itālijas (21), Polijas (5), Čehijas Republikas (2); jo īpaši atzīmē to, ka iepriekšējos divos gados ir palielinājies delegāciju vadītāju skaits no Itālijas;

35.  aicina panākt ģeogrāfiski līdzsvarotāku pārstāvību EĀDD; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, lai dienests būtu adekvāti un racionāli nokomplektēts ar visu dalībvalstu valstspiederīgajiem; uzsver — EĀDD, izvērtējot kandidātu kompetenci un nopelnus, ir arī jānodrošina, ka pienācīgi ir pārstāvētas visas dalībvalstis; tāpēc mudina EĀDD turpināt sastrādāties ar dalībvalstīm, lai dienesta štata vietas popularizētu valstu diplomātu tīklā;

36.  aicina EĀDD attiecībā uz visiem publiskajiem izdevumiem ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

37.  atgādina, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir politikas procesu (re)organizēšana, uzlabošana, attīstīšana un novērtēšana, ar ko politikas veidošanā iesaistītie dalībnieki visos līmeņos un visos posmos visās politikas jomās iekļauj dzimumu līdztiesības perspektīvu;

38.  ar gandarījumu atzīmē, ka kopumā dzimumu līdzsvara paritāte gandrīz ir panākta ar to, ka 47,4 % no visām aizpildītajām štata vietām ieņem sievietes; tomēr aicina EĀDD vēl vairāk mazināt pašreizējo kvalitatīva līdzsvara trūkumu visos līmeņos, funkciju grupās un dažādās kategorijās, un tas jo īpaši attiecas uz administratoru amatiem, no kuriem sievietes pašlaik ieņem 34,92 %; mudina EĀDD turpināt darbu pie vairākiem pasākumiem, ko dienests ir sācis īstenot, lai atbalstītu dzimumu līdzsvaru un panāktu lielāku daudzveidību, piemēram, veidojot sadarbības tīklu sievietēm, kuru karjeras virzībā nākamais solis būtu darbs vadošā amatā, un rīkojot mācības, kas paredzētas tieši sievietēm vadītājām vai tām, kuras vēlas kļūt par vadītājām;

39.  konstatē, ka līdzsvarota dzimumu un ģeogrāfiskā pārstāvība būtu jānodrošina arī attiecībā uz ES īpašajiem pārstāvjiem un atzīmē, ka no astoņiem ES īpašajiem pārstāvjiem divas ir sievietes; turklāt uzskata, ka ir jāņem vērā ētikas normas, lai nepieļautu interešu konfliktu veidošanos; atbalsta to, ka pie ētikas pamatnostādnēm EĀDD strādā, ņemot vērā darba specifiku delegācijās;

40.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka dzimumu pārstāvības ziņā tāda pati situācija ir vērojama arī attiecībā uz darbinieku sadalījumu vadošos amatos kopumā, tomēr atzīmē nelielu uzlabošanos 2018. gadā, kad sieviešu īpatsvars bija 27,1 % (salīdzinājumā ar 24,5 % 2017. gadā) jeb 71 sieviete, proti, sievietes ieņēma 60 no 211 vidējā līmeņa vadošajiem amatiem (sieviešu 28,4 % īpatsvars salīdzinājumā ar 26 % 2017. gadā) un 11 no 51 augstākā līmeņa vadošā amata (sieviešu 21,57 % īpatsvars salīdzinājumā ar 18 % 2017. gadā);

41.  aicina strādāt vēl apņēmīgāk, lai minēto līdzsvara trūkumu novērstu; aicina EĀDD atjaunināt savu dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju, tajā iekļaujot konkrētus mērķus attiecībā uz sieviešu īpatsvaru vadošos amatos; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka līdzsvarotāka ģeogrāfiskā un dzimumu pārstāvība Eiropas Ārējās darbības dienestā palīdzētu Savienībai vēl atbildīgāk īstenot savu ārējo darbību;

42.  atzīmē, ka sievietes ieņēma 34 no 135 delegāciju vadītāju amatiem; turklāt pauž nožēlu, ka kandidātu sieviešu īpatsvars uz vadošiem amatiem delegācijās ikgadējās rotācijas kārtībā ir zems — tie joprojām ir tikai 18 %; mudina EĀDD turpināt strādāt ar dalībvalstīm, lai palielinātu kandidātu sieviešu skaitu;

43.  konstatē, ka dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu skaits ir stabilizējies — 449 personas, un tas ir tieši tikpat, cik bija 2017. gadā pēc tam, kad kopš 2011. gada tas bija regulāri audzis; atzīmē, ka 87,31 % norīkoto valsts ekspertu strādā EĀDD centrālajos dienestos, un tas tiek pamatots ar apgalvojumu, ka viņi nodrošina ļoti specifisku vajadzību izpildi EĀDD struktūrā; turklāt aicina EĀDD, īstenojot norīkoto valsts ekspertu darbā pieņemšanas politiku, uzmanību jo īpaši pievērst iespējamai interešu konflikta problēmai;

44.  atgādina, ka bijušajiem ierēdņiem, kas strādājuši Savienības iestādēs vai aģentūrās, svarīgs ir nogaidīšanas periods, jo neatrisinātas interešu konflikta situācijas var kompromitēt iespēju nodrošināt augstus ētikas standartus visā Savienības administrācijas struktūrā; uzsver, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu Savienības iestādēm un aģentūrām, tostarp EĀDD, ir tiesības noraidīt bijušā ierēdņa lūgumu atļaut tam strādāt konkrētā amatā, ja ar ierobežojumiem nepietiek, lai aizsargātu iestāžu leģitīmās intereses; pauž bažas, ka bieži vien nav iespējams nodrošināt, lai būtu izpildīti nosacījumi, kas tiek piemēroti nodarbinātībai pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā; tāpēc mudina EĀDD un arī pārējās aģentūras un Savienības iestādes apsvērt iespējas izmantot visu instrumentu klāstu, kas ir pieejami saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu, jo īpaši gadījumos, kad ir paziņots par pāriešanu darbā uz kādu no pārredzamības reģistrā iekļautām organizācijām vai uzņēmumiem, un tādējādi izskaust jebkādu risku, ka divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta bijušie ierēdņi varētu nodarboties ar Savienības iestāžu lobēšanu; turklāt aicina visas Savienības iestādes un aģentūras, tostarp EĀDD, obligāti publiskot katra šāda gadījuma novērtējumu, kā tas ir jādara saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu;

45.  uzskata, ka ir jānodrošina vēl vairāk iespēju dalīties ar pieredzi, kas visās Savienības iestādēs ir gūta, nodrošinot, lai būtu izpildīts Civildienesta noteikumu 16. pants un būtu ievērotas ar to saistītās ētikas normas, un īstenojot pār to attiecīgu uzraudzību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) apņemšanos veidot Savienības iestādēm kopīgu Savienības līmeņa ētikas struktūru;

46.  konstatē, ka interese par koplietošanas projektiem ir pakāpeniski pieaugusi un pakāpeniski pieaudzis ir arī šādu projektu skaits, ņemot vērā tiem raksturīgos izmaksu lietderības un sinerģijas aspektus, un ka tie nodrošina mehānismu, kas ļauj atgūt visas koplietošanas izmaksas;

47.  atzinīgi vērtē to, ka ir vairāk vienošanos par koplietošanu starp Savienības delegācijām un dalībvalstīm — 2018. gadā parakstīti divdesmit divi jauni koplietošanas līgumi attiecībā uz 65 delegācijām, ka rezultātā kopējais koplietošanas projektu skaits ir sasniedzis 114; turklāt atzīmē, ka ir noslēgtas divas pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju un Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu, un atzinīgi vērtē to, ka notiek sarunas par iespēju slēgt vēl arī citas pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru;

48.  ar gandarījumu atzīmē, ka, pateicoties koplietošanai, EĀDD ir ieguvis jaunus, nebūt ne maznozīmīgus ieņēmumu avotus 52,1 miljona EUR apmērā, un tas dod dienestam iespēju elastīgi veidot savu nekustamā īpašuma iegādes politiku; atzīmē, ka EĀDD īpašumā bija 34 biroja ēkas delegācijās un 143 ēkas dienests īrēja;

49.  prasa EĀDD savās ēkās nodrošināt telpu koplietošanas iespējas ikvienai Savienības iestādei vai struktūrai, kas par to interesējas — piemēram, Parlamentam un Eiropas Investīciju bankai —, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir jāpilda EĀDD; uzmanību jo īpaši vērš uz ekonomiskiem ieguvumiem, ko sniedz koplietošanas iespējas, jo samazinās apsaimniekošanas izmaksas un pamatdarbības izdevumi, un ieguvumi ir arī drošības ziņā; turklāt atkārtoti norāda, ka EĀDD ir jāpanāk, lai īpašuma nomas vai iegādes izmaksas delegāciju vajadzībām nepārsniegtu cenu diapazonu, kas jāievēro dalībvalstu pārstāvniecībām; uzsver, ka EĀDD savos aprēķinos ir jāiestrādā attiecīgas drošības izmaksu tāmes, lai vēlāk nenāktos prasīt papildu finansējumu;

50.  atzinīgi vērtē to, ka ir izdevies samazināt delegāciju skaitu, kurās telpu platība uz vienu cilvēku pārsniedz 35 m2 maksimumu, un ka tas pēc Palātas ieteikuma tiek darīts, lai nodrošinātu EĀDD telpu visoptimālāko izmantošanu un izvairītos no liekiem izdevumiem;

51.  atzinīgi vērtē pastāvīgo ikgadējās pārskatīšanas mehānismu, kas ir efektīvs darbaspēka pārvaldības instruments un tiek izmantots, lai veiksmīgāk noteiktu prioritātes un delegāciju tīklā nodrošinātu EĀDD cilvēkresursu periodisku pielāgošanu mainīgajām ģeopolitiskajām prioritātēm un projektu portfeļu lielumam (piemēram, gatavošanās Delegācijas Apvienotajā Karalistē atvēršanai, Delegācijas Zālamana Salās slēgšana, Delegācijas Panamā modernizēšana un Delegācijas Mongolijā atvēršana); atzīmē, ka pirmais, kas 2018. gadā ir noticis šīs personāla resursu racionalizēšanas rezultātā, — no vienas delegācijas uz citu ir pārvietotas astoņas štata vietas;

52.  atkārtoti norāda, ka Savienība spēra soli, lai savās iestādēs visiem nodrošinātu taisnīgu atalgojumu; uzsver, ka EĀDD būtu jānodrošina, lai centrālajos dienestos un delegācijās nodarbinātie stažieri saņemtu pienācīgu atalgojumu neatkarīgi no stažēšanās veida (zilās grāmatas, Briges vai cita shēma); atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta apmaksāta stažēšanās delegācijās un ka, ņemot vērā Eiropas ombuda ieteikumus, neapmaksāta stažēšanās vairs netiek piedāvāta; atzīmē, ka stažieru skaits delegācijās ir palielinājies vairāk nekā četras reizes — no 26 stažieriem 2017. gadā līdz 109 stažieriem 2018. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka no pavisam 404 stažēšanās iespējām, ko EĀDD piedāvāja 2018. gadā, 126 bija neapmaksātas stažēšanās iespējas, jo tās bija daļa no studentu obligātās apmācības; aicina EĀDD garantēt pienācīgu pabalstu visiem EĀDD stažieriem un tā nepieļaut, ka pastiprinās diskriminācija ekonomisku iemeslu dēļ;

53.  uzskata, ka ir lietderīgi uzlabot darba slodzes pārvaldības rīkus atbilstoši rīcības plānam, lai piesaistītu cilvēkus un paturētu tos darbā, ņemot vērā viņu atšķirīgās profesionālās vajadzības, pieredzi un valstspiederību; atzinīgi vērtē ziņojumu par cilvēkresursiem un aicina EĀDD skaidri norādīt, kādas ir dienesta vajadzības (vai kādas jaunas speciālistu kvalifikācijas ir vajadzīgas), un noteikt, kādi visa dienesta mērogā ir ar darbaspēku saistītie riski, kas varētu traucēt EĀDD sasniegt savus politikas mērķus; atzinīgi vērtē pasākumus, kurus EĀDD ir īstenojis, lai tiktu galā ar darba slodzi, kas kļūst aizvien lielāka, jo ir samazināts darbinieku skaits;

54.  ar bažām atzīmē, ka 2018. gadā delegācijās un centrālajos dienestos tika skatītas 135 mediācijas lietas vai nu par neatrisinātām domstarpībām saistībā ar tiesībām un pienākumiem, vai arī par dažādu veidu konfliktiem darbā, tostarp par iespējamu psiholoģiski vai seksuāli aizskarošu izturēšanos; aicina EĀDD un jo īpaši mediācijas dienestu, kurš tagad strādā tiešā ģenerālsekretāra pakļautībā, arī turpmāk uzskatīt šo jautājumu par svarīgāko prioritāti resursu pārvaldības procesā; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi panākt pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un stingri sekot līdzi gadījumiem, par kuriem ir ziņots; atzinīgi vērtē iniciatīvu, ko 2018. gadā sāka īstenot EĀDD ģenerālsekretārs, lai veicinātu izpratni par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un tāpēc sniegtu vairāk informācijas par to, kādu politiku pret aizskarošu izturēšanos īsteno EĀDD;

55.  šajā sakarībā arī aicina EĀDD paplašināt konfidenciālo konsultantu tīklu (kurā pašlaik ir seši cilvēki), sevišķi delegāciju tīklā, un tādēļ, iespējams, palielināt apmācītu brīvprātīgo konsultantu skaitu delegācijās; mudina EĀDD sekmēt sociālo dialogu neatkarīgi no tā, kāda ir darbinieku izcelsme un cik atšķirīgs ir darbinieku statuss;

56.  konstatē, ka pēc tam, kad EĀDD bija atjauninājis savu administratīvo vienošanos ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un jautājumos, kuri attiecas uz krāpšanu, 2017. gadā pastiprinājis sadarbību ar ģenerāldirektorātiem (piemēram, ar Ārpolitikas instrumentu dienestu (DG FPI), Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu (DG NEAR) un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu (DG DEVCO)), kas darbojas ārpolitikas jomā, EĀDD ir turpinājis intensīvi strādāt, lai pilnveidotu savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju; uzsver, ka sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un ar Komisiju (ģenerāldirektorātiem, kas darbojas ārpolitikas jomā, piemēram, ar DG FPI, DG NEAR un DG DEVCO) būtu jāturpina; ar gandarījumu atzīmē, ka, vienojoties ar DG DEVCO un DG NEAR, ir veikti pasākumi, lai delegāciju vadītāji būtu labāk informēti par to, kā nepieļaut krāpšanu, un ka ir ieviesta ziņošana, īstenojot dienesta iekšējās kontroles principu „Krāpšanas novēršana”; atzinīgi vērtē EĀDD dalību Krāpšanas atklāšanas tīklā, kuru vada Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

57.  aicina EĀDD savā gada darbības pārskatā norādīt, cik lietu ir nodotas izskatīšanai OLAF un kādas izmeklēšanas darbības OLAF pašlaik veic saistībā ar iespējamu interešu konfliktu EĀDD;

58.  atzīmē, ka 2018. gadā ir ziņots par vienu iespējamu trauksmes celšanas gadījumu, kad dienestam nepiederoša persona bija ziņojusi par kādu Komisijas darbinieku no Savienības delegācijas; prasa EĀDD informēt Parlamentu par to, kādu politiku un kādas procedūras trauksmes celšanas gadījumos dienests īsteno, jo īpaši delegācijās;

59.  atbalsta EĀDD centienus panākt lielāku pārredzamību, tādēļ popularizējot un pilnveidojot e-EĀDD reģistru, kuru iedzīvotāji var izmantot, lai lūgtu pieeju dokumentiem; ar gandarījumu atzīmē, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu iedzīvotāji e-EĀDD reģistru ir izmantojuši krietni biežāk; prasa EĀDD nodrošināt, lai atbildes uz iedzīvotāju lūgumiem būtu sniegtas nevilcinoties;

60.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2020. gadā stājas spēkā trīs kopīgi lēmumi — par nodarbinātības nosacījumiem, par vietējo darbinieku ārstniecības fondu un par vietējo darbinieku pensiju fondu — ar ko tiek ieviesta jauna noteikumu sistēma vietējiem darbiniekiem delegācijās, tā tiecoties modernizēt un uzlabot sociālās nodrošināšanas sistēmas; ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā delegācijās pirmo reizi ir veikta EĀDD un Komisijai kopīga darbinieku aptauja; atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies iekšējā revīzija attiecībā uz vietējo darbinieku pieņemšanu darbā un šī personāla pārvaldību un ka tas tiek darīts, lai novērstu dažus trūkumus, kurus Revīzijas palāta ir konstatējusi saistībā ar vietējo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrām delegācijās (proti, atsevišķi procedūras posmi nav pārredzami);

61.  ņem vērā, ka iekšējās revīzijas dienests ir veicis revīziju attiecībā uz EK un EĀDD koordināciju, un ar gandarījumu atzīmē, ka revīzijas rezultātā ir secināts — koordinācijas darbības starp Komisijas dienestiem (DG DEVCO, DG NEAR un DG FPI) un EĀDD kopumā ir efektīvas un lietderīgas; tomēr atzīmē, ka ir vajadzīgs nedalīts priekšstats par visu Savienības ārējo palīdzību konkrētai valstij un ka sadarbībā ar DG DEVCO un DG NEAR ir jānostiprina riska novērtēšana un pārvaldība, veidojot vienotu viedokli par neskaidrību un par ietekmes mazināšanas stratēģijām;

62.  vērš uzmanību uz to, kas ir konstatēts un ieteikts Tiesas Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2018 „Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana: tikai ierobežota un lēna virzība”; aicina EĀDD i) veikt pasākumus, lai panāktu misiju lietderīgāku darbību, un tādēļ sniegt attiecīgus praktiskus ieteikumus un pietiekamu atbalstu, ii) palielināt misijās aizpildīto štata vietu īpatsvaru, iii) noteikt darbībai atbilstošas pilnvaras un budžetus un izstrādāt vienotu, vispusīgu izejas stratēģiju, kurā ir skaidri noteikti uzdevumi un pienākumi kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju slēgšanas procesā, iv) vairāk uzmanības veltīt ilgtspējas aspektiem un v) uzlabot darbības rādītājus un ietekmes novērtējumus, kurus EĀDD sagatavo, lai adekvāti nodrošinātu uzdevumu izpildes uzraudzību un vērtēšanu;

63.  atzinīgi vērtē to, ka spēcīgāk tiek sasaistīta politikas veidošana, publiskā diplomātija un stratēģiskā komunikācija; šajā sakarībā atzīmē, ka 2018. gadā EĀDD tika piešķirti 3 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 1,1 miljonu EUR 2017. gadā) pasākuma „Stratēģiskā komunikācija plus” konsolidēšanai, lai cīnītos pret dezinformāciju un hibrīddraudiem un lai veidotos noturība pret ārvalstu iejaukšanos, un turklāt atzīmē, ka veidojas komercdatu analīzes dienesti;

64.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka ir jācīnās pret propagandu un jāatspēko dezinformācija un ļaunprātīga ietekmēšana no ārvalstīm; akcentē EĀDD stratēģiskās komunikācijas darba grupas svarīgo nozīmi un prasa to nodrošināt ar vajadzīgajiem finanšu un personāla resursiem;

65.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības iestādes un dalībvalstis kopīgi ir izveidojušas agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai būtu vieglāk apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz dezinformācijas kampaņām un lai koordinētu savu atbildes reakciju, pamatojoties uz publiskos avotos pieejamu informāciju, ko sniedz akadēmisko aprindu pārstāvji, faktu pārbaudītāji, tiešsaistes platformas un starptautiskie partneri; mudina EĀDD izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas ilgtermiņa darbības stratēģiju un sekmēt koordināciju ar dalībvalstīm un citiem nozīmīgākajiem partneriem; turklāt mudina EĀDD popularizēt dezinformācijas atspēkošanai izveidoto tīmekļa vietni EUvsDisinfo.eu — tajā ir pieejama informācija par vairāk nekā 5000 dezinformācijas gadījumu, tomēr 2018. gadā attiecīgās lapas ir skatītas tikai 1,2 miljonus reižu;

66.  atbalsta EĀDD centienus nostiprināt visu fiziskās un IT drošības jautājumu spektru — sākot ar personāla un ēku drošību, tādēļ iegādājoties jaunu drošības aprīkojumu, līdz pat reģionālo drošības speciālistu apmācībai —, lai nosargātu EĀDD drošības intereses un iegūtu vēl pamatīgākas praktiskās zināšanas, tādēļ īstenojot oficiālu drošības risku pārvaldību, risinot problemātisko kiberdrošības jautājumu un īstenojot attiecīgu politiku; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies izpratnei par drošību paredzētas programmas īstenošana, ar ko iecerēts mazināt riskus centrālajos dienestos un kam par pamatu ir 2018. gadā veiktā darbinieku aptauja, un ka delegācijās tiek ieviesta drošības risku pārvaldības sistēma, lai panāktu, ka pēc vienota standarta tiek ziņots par vietējiem drošības riska faktoriem, tostarp par tiem, kas bīstami veselībai un fiziskai drošībai; mudina EĀDD arī turpmāk neatlaidīgi īstenot politiku, ar ko reāli tiek nodrošināta dienesta pakalpojumu digitalizācija;

67.  atzinīgi vērtē pirmo ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta deputātu vairākuma pieņemto rezolūciju par EĀDD 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un atzinīgi vērtē arī EĀDD apņemšanos analizēt galvenos ieteikumus un secinājumus, kas radušies budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, jo EĀDD to ir apņēmusies darīt, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības līdzekļu pārvaldību;

68.  prasa EĀDD saskaņā ar Finanšu regulas 266. pantu iesniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

69.  atzinīgi vērtē jaunās ierosmes attiecībās ar Savienības iedzīvotājiem uzlabot komunikāciju par to, cik svarīga ir publiskā diplomātija un stratēģiskā komunikācija, kas ir neatņemams Savienības ārējo attiecību elements; mudina EĀDD ieguldīt digitālajā komunikācijā, tādēļ izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un savas tīmekļa vietnes; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas mēroga sabiedrības informēšanas kampaņu īstenošanā EĀDD sāk iesaistīt viedokļa izplatītājus; turklāt mudina izmantot pašorganizētas sociālo tīklu platformas, kas ir publiski brīvi pieejamas, un īpašu uzmanību šajā sakarā pievērst lietotāju datu aizsardzībai;

70.  pauž nožēlu, ka EĀDD vēl nav vides vadības sistēmas; atzīmē, ka dienests ir centies popularizēt videokonferenču izmantošanu; tomēr prasa EĀDD īstenot konkrētu rīcības plānu, lai mazinātu savu vides pēdas nospiedumu gan centrālajos dienestos, gan delegācijās;

71.  atzinīgi vērtē programmu, ko EĀDD īsteno kopā ar Parlamentu savstarpējai personāla īstermiņa norīkošanai darbā; uzsver, ka minētā programma ir nozīmīga, lai abas puses labāk izprastu viena otras struktūru un darba metodes un līdz ar to spētu labāk sadarboties; mudina EĀDD aktīvāk popularizēt šo programmu saviem darbiniekiem, tā tiecoties panākt dalībnieku skaita palielināšanos; turklāt iesaka plašāk īstenot EĀDD un dalībvalstu diplomātisko dienestu diplomātu savstarpējas apmaiņas un darbā norīkošanas programmu, kas izstrādāta, lai veicinātu kopīgas diplomātiskās kultūras veidošanos;

72.  uzsver, ka aizvien nozīmīgāka kļūst ES Arktikas politika un ka ir jāpanāk, lai partneri nešaubīgāk uzticētos Savienībai, un tādēļ jāgarantē stabils ES Arktikas vēstnieka amats.

(1) OV L 57, 28.2.2018.
(2) OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3) OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4) OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).


2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums
PDF 178kWORD 58k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2100(DEC))
P9_TA(2020)0095A9-0044/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0066/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)(5), un jo īpaši tās 4.b pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2020),

1.  sniedz SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2100(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(7),

–  ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0066/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(9) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(10), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)(11), un jo īpaši tās 4.b pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2020),

1.  apstiprina SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2100(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2020),

A.  tā kā 2007. gada februārī tika izveidots SESAR kopuzņēmums (“Kopuzņēmums”), lai vadītu Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes projekta (SESAR) programmu, kuras mērķis ir modernizēt Savienības [gaisa] satiksmes pārvaldību;

B.  tā kā pēc Padomes Regulas (ES) Nr. 721/2014 pieņemšanas programma SESAR 2020 pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim;

C.  tā kā Kopuzņēmums tika izveidots kā publiskā un privātā sektora partnerība ar Savienību un Eirokontroli kā dibinātājiem;

D.  tā kā Savienības ieguldījums programmas SESAR 2 2014.–2024. gadam izvēršanas posmā, kuru finansē no “Apvārsnis 2020”, ir 585 000 000 EUR; tā kā saskaņā ar jaunajiem “Apvārsnis 2020” dalības nolīgumiem sagaidāmais Eirokontroles ieguldījums ir aptuveni 500 000 000 EUR, bet citu aviācijas nozari pārstāvošo partneru ieguldījumam jābūt vismaz 500 000 000 EUR, un 90 % no tā veidos Eirokontroles un citu partneru ieguldījums natūrā,

Vispārīga informācija

1.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu par Kopuzņēmuma 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) konstatē, ka šie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3.  norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot plašu sabiedrību par pētījumu rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot šo rezultātu nonākšanai tirgū;

4.  aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; šajā izvērtējumā izskata, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, tādējādi sekmējot ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

5.  atgādina, ka SESAR ir Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvas tehnoloģiskais pīlārs un tā uzdevums ir koordinēt un īstenot pētniecisko darbu, lai palīdzētu pārvarēt SES sadrumstalotību; norāda, ka viens no galvenajiem Kopuzņēmuma sasniegumiem ir brīvā maršrutu noteikšana, lai saīsinātu lidojumus un samazinātu degvielas emisijas; tāpēc uzskata, ka Kopuzņēmumu arī turpmāk varētu izmantot aviācijas nozares ilgtspējas veicināšanai;

6.  uzsver, ka Kopuzņēmuma veiktajam darbam ir svarīga nozīme, palīdzot paātrināt inovāciju ieviešanu; turklāt uzsver tā nozīmi U-space nozīmīgā pilnveidē un plāna izstrādāšanā attiecībā uz bezpilota lidaparātu drošu ieviešanu un izmantošanu gaisa telpā zemā augstumā, kas ir pamats modernai un strauji augošai nozarei;

Budžeta un finanšu pārvaldība

7.  norāda, ka 2018. gada budžets ietvēra maksājumu apropriācijas 94 800 000 EUR apmērā (2017. gadā — 90 900 000 EUR) un saistību apropriācijas 129 517 762 EUR apmērā (2017. gadā — 109 900 000 EUR); ierēķinot iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, kuras Kopuzņēmums bija no jauna iekļāvis 2018. gada budžetā, un piešķirtos ieņēmumus, kopējais pieejamais maksājumu budžets bija 166 465 000 EUR (2017. gadā — 213 000 000 EUR) un kopējais pieejamais saistību budžets bija 175 918 000 EUR (2017. gadā — 130 900 000 EUR);

8.  norāda, ka 2016. gada decembrī SESAR 1 tika oficiāli slēgts un pēdējais galīgais dotācijas maksājums tika veikts 2017. gada decembrī, un iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas 40 000 000 EUR apmērā tika pārnestas uz 2018. gadu, lai atmaksātu pārāk lielos naudas ieguldījumus, kas saņemti no nozari pārstāvošajiem SESAR 1 dalībniekiem, un lai apmaksātu novēlotas, bet joprojām pamatotas izmaksu deklarācijas par Septītās pamatprogrammas un Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem; ar bažām norāda, ka 2018. gada beigās tikai 1 800 000 EUR (5 %) no šīm apropriācijām varēja izmantot koriģējošajiem maksājumiem, 20 000 000 EUR (50 %) bija jāatceļ un 18 200 000 EUR (45 %) tika pārnesti uz 2019. gadu; pauž nožēlu par to, ka 2018. gada beigās SESAR 1 noslēguma posmā Kopuzņēmums joprojām uzrādīja lielu neizpildīto saistību apmēru, proti, 61 400 000 EUR, un ka šie Kopuzņēmumam piešķirtie līdzekļi netiks pilnībā izlietoti;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un TEN-T

9.  norāda, ka no 1 284 300 000 EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas pārējiem dalībniekiem ir jāiemaksā Kopuzņēmuma pamatdarbībās un administratīvajās darbībās (700 000 000 EUR no Eirokontroles un 584 300 000 EUR no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem), līdz 2018. gada beigām Kopuzņēmums bija validējis ieguldījumus 1 099 800 000 EUR apmērā (560 700 000 EUR no Eirokontroles un 539 100 000 EUR no gaisa satiksmes nozares);

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

10.  norāda, ka no 585 000 000 EUR lielās Savienības iemaksas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” līdz 2018. gada beigām kopējais Savienības (Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE)) naudas ieguldījums Kopuzņēmuma pamatdarbībā bija 216 900 000 EUR un ka pārējie dalībnieki bija apņēmušies veikt Kopuzņēmuma programmas SESAR 2020 pamatdarbībai paredzētas iemaksas natūrā un naudā vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā (tiek lēsts, ka tie būtu 500 000  000 EUR no Eirokontroles, ko papildinātu 500 000 000 EUR no gaisa satiksmes nozares); norāda arī to, ka 2018. gada beigās pārējie dalībnieki bija veikuši naudas iemaksas 14 400 000 EUR apmērā un bija veikuši validētas iemaksas natūrā 114 000 000 EUR apmērā, bet par vēl 120 200 000 EUR lielām iemaksām natūrā bija paziņots, taču tās vēl nebija validētas;

11.  norāda, ka attiecībā uz SESAR 2020 Kopuzņēmums 2018. gada beigās bija izpildījis attiecīgi 81 % un 61 % no saistību un maksājumu apropriācijām, kas pieejamas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, un atcēlis aptuveni 44 600 000 EUR (35 %) no pieejamajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriācijām (saistību un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis 2017. gadā bija attiecīgi 80,24 % un 67,97 %);

12.  norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka 2018. gadā pieejamo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju zemais izpildes un augstais atcelšanas līmenis galvenokārt ir saistīts ar Kopuzņēmuma piesardzīgo budžeta plānošanu un to, ka budžeta plānošanā un uzraudzībā netika pilnībā ņemta vērā iepriekšējos gados neizlietoto maksājumu apropriāciju summa;

Sniegums

13.  pieņem zināšanai Kopuzņēmuma galvenos snieguma rādītājus 2018. gadā, jo īpaši prognozētās PPP piesaistes koeficienta vērtības programmas beigās:

   ar starpposma novērtējuma metodi: 1,22,
   ar precizētu starpposma novērtējuma metodi: 1,26,
   attiecībā uz “Apvārsnis 2020”: 2,26, un
   partnerību piesaistes koeficients: 1,74;

14.  norāda, ka Kopuzņēmums ir sasniedzis galvenos politikas un pamatdarbības mērķus, kas norādīti vienotajā programmdokumentā laikposmam no 2017. līdz 2019. gadam;

15.  atgādina Kopuzņēmumam savu aicinājumu veikt pasākumus, lai sasniegtu visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto piesaistes koeficienta mērķrādītāju, kas ir 1,41;

16.  konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

17.  norāda, ka SESAR kopuzņēmums ir viens no vairākiem kopuzņēmumiem, kas izmantoja lielāku sinerģiju, īstenojot pamatdarbības kopā ar Savienības decentralizētajām aģentūrām attiecīgajās pētniecības un inovācijas jomās, un Kopuzņēmums jo īpaši sadarbojās ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru bezpilota lidaparātu jomā;

18.  norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatā informācija par galvenajiem snieguma rādītājiem attiecībā uz dzimumu līdzsvaru ir sniegta tikai par 2017. gadu, bet par 2018. gadu nav; norāda, ka informācija par 2017. gadu ir saistīta ar Kopuzņēmuma 2016. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus “Apvārsnis 2020” ietvaros un ka galvenos snieguma rādītājus raksturojošie skaitļi ir šādi: sieviešu īpatsvars pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos — 15,4 %; sieviešu īpatsvars projektu koordinatoru vidū — 12 %; sieviešu īpatsvars Komisijas padomdevēju un ekspertu grupās u. c. — 33,3 %;

19.  norāda, ka Kopuzņēmums ir īstenojis trīs galvenās iniciatīvas, kas ir bijušas svarīgas, lai noteiktu redzējumu par gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) nākotni Eiropā 2018. gadā, un ka šo sasniegumu rezultāti, kurus ir atzinusi visa ATM kopiena, ir nodoti Komisijai, kas veiks nākamos pasākumus, lai tos iekļautu aviācijas jomas tiesiskajā regulējumā un politikas satvarā;

20.  atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir ne tikai devis rezultātus sagatavojošos pētniecības projektos, bet arī ir pierādījis savu nozīmīgo lomu inovācijā aviācijas jomā, integrējot jaunus dalībniekus, kas nav tradicionālie ATM pētniecības un inovācijas dalībnieki;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

21.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu 2018. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 42 darbinieki (2017. gadā — 40 darbinieki);

22.  konstatē, ka 2018. gadā Kopuzņēmums parakstīja 48 līgumus, tostarp 37 īpašos līgumus, ar kuriem īsteno Kopuzņēmuma pamatlīgumus un iestāžu nolīgumus, un tika īstenotas 12 iepirkuma procedūras: piecas sarunu procedūras bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas, piecas sarunu procedūras attiecībā uz ļoti zemas, zemas un vidējas vērtības līgumiem, trīs atklātas procedūras un viena balva;

23.  norāda, ka saskaņā ar DG MOVE deleģēšanas nolīgumu Kopuzņēmums 2018. gada janvārī izsludināja atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētījumiem un demonstrācijām par bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldību Eiropā (U-Space Call), kam maksimālo dotācijas summu — 9 500 000 EUR — finansē no Komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) fonda; ar dziļām bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka, lai gan uzaicinājumā iekļautajos piešķiršanas kritērijos kopumā tika ievērotas Regulā (ES) Nr. 1316/2013(13)noteiktās ievirzes, Revīzijas palāta konstatēja vairākas pārklāšanās un neatbilstības starp piešķiršanas kritērijiem un to apakškritērijiem, kas var apdraudēt dotāciju novērtēšanas procesa vispārējo efektivitāti un ir jārisina uzaicinājuma izstrādes un sagatavošanas posmā;

Iekšējā kontrole

24.  konstatē, ka Kopuzņēmuma ex ante kontroles procedūras ir uzticamas un ka Kopuzņēmums jo īpaši veic to dotāciju saņēmēju ex post revīzijas, kas ir saņēmuši Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgos maksājumus, savukārt attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumiem par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests; norāda, ka ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, par kuru Kopuzņēmums ziņoja 2018. gada beigās, bija 1,29 % Septītajā pamatprogrammā un 1,33 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

25.  pēc iepazīšanās ar pasākumiem, ko Kopuzņēmums veicis saistībā ar Parlamenta rezolūciju par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, konstatē, ka Kopuzņēmums ir veicis pasākumus, lai kliedētu Parlamenta bažas, konkrētāk, Kopuzņēmums ir iecēlis jaunu Budžeta un finanšu grupas vadītāju, šajā grupā ir jauns finanšu speciālists un finanšu asistents, Kopuzņēmums ir sācis finanšu direktora darbā pieņemšanas procedūru un ir ieviesta jauna budžeta procedūra, kuras rezultātā ir laikus sagatavots detalizēts budžets;

Iekšējās revīzijas

26.  norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) ir sagatavojis galīgo revīzijas ziņojumu par koordināciju starp Kopuzņēmumu un Kopējo atbalsta centru (CSC) un CSC instrumentu un pakalpojumus īstenošanu, kā rezultātā tika sniegti trīs svarīgi ieteikumi; norāda, ka Kopuzņēmums ir izstrādājis detalizētu rīcības plānu šo ieteikumu pamatā esošo risku novēršanai, kuru bija paredzēts īstenot 2019. gadā;

27.  norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas struktūras (IAC) darbības koncentrējās uz ticamības revīzijām un konsultāciju pakalpojumiem; norāda, ka IAC veica pēcpārbaudes revīziju par darbā pieņemšanu un aktīvi piedalījās Kopuzņēmuma riska novērtēšanā, sadarbojās ar IAS, Revīzijas palātu un citiem attiecīgajiem revīzijas dalībniekiem, uzraudzīja to Kopuzņēmuma rīcības plānu īstenošanu, kuri saistīti ar iepriekšējām revīzijām, un veica turpmākus pasākumus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

28.  norāda, ka Kopuzņēmums 2018. gada jūlijā organizēja korporatīvā riska pārvaldības darbsemināru, lai ziņotu par riska pārvaldību un apstiprinātu galvenās izmaiņas, kas saistītas ar korporatīvajiem riskiem;

Ar SESAR projekta izvēršanas fāzi saistītie jautājumi

29.  konstatē, ka Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 11/2019 par Savienības regulu par gaisa satiksmes pārvaldības modernizāciju; norāda, ka šajā īpašajā ziņojumā Revīzijas palāta vērtēja to, cik labi Komisija ir pārvaldījusi SESAR izvēršanu kopš 2011. gada, vai Savienības intervence ir bijusi virzīta uz projektiem, kam atbalsts vajadzīgs visvairāk, un vai tā ir radījusi pievienoto vērtību gaisa satiksmes pārvaldībai Savienībā; norāda, ka nākotnē ir vajadzīga efektīva gaisa satiksmes pārvaldība, lai nodrošinātu drošību un efektivitāti;

30.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka lielākā daļa revidēto projektu tiktu finansēti bez finansiāla atbalsta no Savienības, finansēšanas shēmas īstenošanā bija nepilnības (īpaši nepietiekama prioritāšu noteikšana), un ATM snieguma ieguvumi ekspluatācijas vidē vēl ir jāapliecina;

31.  aicina Komisiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, jo īpaši attiecībā uz projektu atlasi;

32.  atbalsta ieteikumus, ko Revīzijas palāta sniegusi šo problēmu risināšanai, un norāda, ka Komisija ir pieņēmusi visus Revīzijas palātas ieteikumus; aicina Komisiju veikt Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas pēcpārbaudi;

Transports un tūrisms

33.  norāda, ka Kopuzņēmums savu budžetu ir atspoguļojis divās atsevišķās daļās: 1) SESAR 1 un 2) SESAR 2020; ņem vērā arī to, ka SESAR 1 saņēma līdzfinansējumu no TEN-T un Septītās pētniecības pamatprogrammas, bet SESAR 2020 saņem līdzfinansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”;

34.  norāda, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 83 % , bet maksājumu apropriāciju — 47 % (SESAR 1: 99 % un 5 %, savukārt SESAR 2020: 81 % un 61 %); norāda, ka zemais vispārējais maksājumu izpildes līmenis galvenokārt ir saistīts ar zemo SESAR 1 izpildes līmeni, kas atspoguļo tā projektu finansiālo slēgšanu un programmas pabeigšanu, kā arī Kopuzņēmuma centienus pēc iespējas samazināt darbības izmaksas;

35.  uzsver, ka gan Eiropas gaisa telpas turpmākai attīstīšanai SES2+ satvarā, gan bezpilota lidaparātu integrēšanai ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi;

36.  norāda, ka Kopuzņēmums īstenoja savas operācijas, pilnībā ievērojot četrus dažādus satvarus: pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmu attiecībā uz bezpilota lidaparātu U-space demonstrējumu pasākumiem, kā arī diviem īpašiem satvariem saistībā ar aktīvu ģeogrāfisko zonu izveides pakalpojumu (AGS) un pētījumu, kura mērķis ir izstrādāt priekšlikumu par Eiropas gaisa telpas turpmāko struktūru; atzīst, ka šie atšķirīgie juridiskie satvari sarežģī Kopuzņēmuma darbību, un tāpēc pauž Kopuzņēmumam atzinību par inovācijas projektu sekmīgo īstenošanu;

37.  uzsver, ka Kopuzņēmuma veiktajam darbam ir svarīga nozīme, palīdzot paātrināt inovāciju ieviešanu; turklāt uzsver tā nozīmi U-space nozīmīgā pilnveidē un plāna izstrādāšanā attiecībā uz bezpilota lidaparātu drošu ieviešanu un izmantošanu gaisa telpā zemā augstumā, kas ir pamats modernai un strauji augošai nozarei; uzsver Kopuzņēmuma nozīmi, gatavojoties Eiropas ATM ģenerālplāna atjaunināšanai virzībā uz Eiropas digitālo gaisa telpu, kas notiks, īstenojot vispusīgu un uz pasažieriem orientētu aviācijas digitālo pārveidi; tādēļ uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Kopuzņēmuma loma būtu jāatzīst un jānostiprina;

38.  norāda, ka Kopuzņēmums turpināja SESAR 1 finanšu un administratīvo slēgšanu; norāda, ka faktiskais programmas kopējais izpildes līmenis ir 89,9 %; norāda, ka Kopuzņēmumam virtuālajā bankas kontā ir 30,7 miljoni EUR, lai segtu visas atlikušās SESAR 1 saistības, un ka saskaņā ar maksājumu un līdzekļu atgūšanas prognozēm pēc SESAR 1 slēgšanas Kopuzņēmuma rīcībā vajadzētu palikt aptuveni 30,6 miljonus EUR lielam pārpalikumam; atgādina, ka SESAR 1 uzkrātie budžeta līdzekļi tiks izmantoti, lai atmaksātu Kopuzņēmuma dalībnieku iemaksātos līdzekļus, un atlikusī neizmantotā summa tiks atmaksāta Savienībai;

39.  norāda, ka 2018. gads bija pirmais gads, kad SESAR 2020 darbojās bez SESAR 1 projektiem; turklāt norāda, ka no 96,0 miljonus EUR lielajiem ieņēmumiem, kurus SESAR 2020 saņēma 2018. gadā, Savienības ieguldījums bija 88,2 miljoni EUR un Eirokontroles ieguldījums bija 5,2 miljoni EUR;

40.  norāda, ka neizlietotās maksājumu apropriācijas 2018. gadā ir radījušas pārpalikumu 19,3 miljonu EUR apmērā (no tiem 0,05 miljoni EUR attiecas uz SESAR 1 un 19,25 miljoni EUR — uz SESAR 2020), kas paliek Kopuzņēmumā, un ka kumulatīvais pārpalikums ir 77,24 miljoni EUR (no tiem 30,93 miljoni EUR attiecas uz SESAR 1 un 46,31 miljons EUR — uz SESAR 2020);

41.  norāda, ka pēdējās SESAR 1 revīzijas, kas tika veiktas attiecībā uz 2017. gadā veiktajiem maksājumiem, tika sāktas 2018. gadā un ka ir pabeigts 4. revīziju cikls, kuru veidoja 23 revīzijas astoņās dalībvalstīs; pauž bažas par to, ka 2018. gadā atlikušais kļūdu īpatsvars bija 5,07 %;

42.  pieņem zināšanai 2018. gada salīdzinošā cilvēkresursu novērtējuma rezultātus — 61,67 % operatīvu štata vietu, 28,57 % administratīvu štata vietu un 9,76 % neitrālu štata vietu.

(1) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2) OV C 426, 18.12.2019., 26. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5) OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(8) OV C 426, 18.12.2019., 26. lpp.
(9) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(11) OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.
(12) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).


2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds
PDF 160kWORD 52k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2075(DEC))
P9_TA(2020)0096A9-0047/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Fondam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0042/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu(5), un jo īpaši tās 17. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0047/2020),

1.  sniedz Eiropas Izglītības fonda direktoram apstiprinājumu par Fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Izglītības fonda direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

–  ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Fondam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0042/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(10) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(11), un jo īpaši tās 70. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu(12), un jo īpaši tās 17. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(13), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(14), un jo īpaši tās 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0047/2020),

1.  apstiprina Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Izglītības fonda direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0047/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Izglītības fonda (“Fonds”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 20 144 018 EUR, t. i., gandrīz tāds pats kā 2017. gadā (ļoti neliels samazinājums); tā kā Fonda budžets tiek finansēts pilnībā no Savienības budžeta(16);

B.  tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Fonda 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Fonda gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija augts, proti, 99,99 %, tātad nedaudz — par 0,06 % — augstāks nekā 2017. gadā; pieņem zināšanai, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,07 %, t. i., par 0,10 % augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2.  atzīmē, ka līdzās citiem produktivitātes un kvalitātes rādītājiem Fonds izmanto konkrētus galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savu darbību pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību;

3.  atzīmē, ka Fonda darbību izpildes līmenis bija 91 %, savlaicīgas izpildes līmenis — 94 %; atzīmē, ka 14 no saviem 15 galvenajiem snieguma rādītājiem Fonds pārsniedza;

4.  atzinīgi vērtē Fonda vienošanās un gada darbības plānus attiecībā uz sadarbību politikas jomās, kas pārklājas ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda un ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra darbu; atzinīgi vērtē to, ka Fonds ieņēma vadošo pozīciju attiecībā uz aģentūru līgumu par kritērijos balstītu personāla iesaistes aptauju nodrošināšanu; uzteic šo praksi kā priekšzīmi, kam vērts sekot; stingri mudina Fondu aktīvi censties veidot dziļāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

5.  norāda, ka Fonds ir piedalījies Savienības ārējo programmu prasmju un cilvēkkapitāla attīstības un nodarbinātības jomā apzināšanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā; novērtē to, ka Fonds ir vienīgā Savienības aģentūra, kas ir pilnvarota strādāt ārpus Savienības, atbalstot Savienības ārējo darbību izglītības, arodapmācības, prasmju, darba tirgus sistēmu un cilvēkkapitāla attīstības jomā Savienības partnervalstīs, lai uzlabotu to iedzīvotāju nodarbināmību un nodarbinātības izredzes;

6.  atzinīgi vērtē Fonda sadarbību ar Savienības kaimiņvalstīm, kandidātvalstīm un Vidusāzijas valstīm, kā arī tā ieguldījumu Savienības Panāfrikas politikā un programmās nolūkā veicināt nodarbināmību un sociālekonomisko iekļaušanu un stingri atbalsta Fonda mērķi uzlabot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) politikas veidošanu visā pasaulē;

7.  atbalsta Fonda darbu digitālo prasmju un kompetenču jomā un atbalsta sniegšanā valstīm nolūkā uzlabot to kvalifikācijas un kvalifikāciju sistēmas, lai modernizētu PIA attiecībā uz mūžizglītību, nodarbināmību un šo reģionu un valstu turpmāko konkurētspēju; atzīst, ka 86 % valstu, kurās Fonds ir aktīvi darbojies, bija vērojams progress kvalifikāciju, pārvaldības, nodarbināmības, PIA nodrošināšanas, uzņēmējdarbības mācību un politikas analīzes jomā;

8.  atkārto, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), Eiropas Konsensā par attīstību un SDO globālajā ziņojumā par nodarbinātības nākotni mūžizglītība ir atzīta par būtisku ilgtspējīgas izaugsmes un iekļaujošas un stabilas sabiedrības nodrošināšanai, un iesaka arī turpmāk to uzskatīt par svarīgu Fonda darba jomu;

9.  pauž nožēlu par to, ka, spriežot pēc Revīzijas palātas ziņojuma, nekas neliecina par to, ka iepirkuma procedūrā, saskaņā ar kuru Fondā tika nodarbināti pieci pagaidu darba aģentūras darbinieki, būtu nodrošināta saimnieciski visizdevīgākā līguma noslēgšana; šajā sakarā piekrīt Revīzijas palātas konstatējumam, ka Fondam būtu jāizmanto līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, kas galve