Pieņemtie teksti - Ceturtdiena, 2020. gada 14. maijs

Choisissez la langue de votre document :

Pieņemtie teksti

Ceturtdiena, 2020. gada 14. maijs - Brisele

		Iebildumu izteikšana saskaņā ar Reglamenta 112. pantu: ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis 2"
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums Clean Sky 2
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — biorūpniecības kopuzņēmums
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums ECSEL
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “Shift2Rail”
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesa
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Padome un Eiropadome
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA)
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eurojust
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais kopuzņēmums
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — BEREC atbalsta aģentūra (BEREC birojs)
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — astotais, devītais, desmitais un vienpadsmitais Eiropas Attīstības fonds
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Banku iestāde
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķimikāliju aģentūra
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Komisija un izpildaģentūras
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra
		2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra
		ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
		2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru finanšu pārvaldība un kontrole
		Pagaidu pasākumi attiecībā uz Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE) un Eiropas kooperatīvo sabiedrību (SCE) pilnsapulcēm ***
		Parlamenta 2021. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme

Iebildumu izteikšana saskaņā ar Reglamenta 112. pantu: ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127

199k

58k

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (D065067/03 ‒ 2020/2535(RSP))

P9_TA(2020)0069

B9-0121/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (D065067/03),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 9. decembra balsojumu, nesniedzot atzinumu, un pārsūdzības komitejas 2020. gada 23. janvāra balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

– ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

– ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019. gada 22. maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 5. jūlijā(3),

– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (turpmāk “ĢMO”)(4),

– ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A. tā kā 2016. gada 28. oktobrī Monsanto Europe N.V., rīkojoties Monsanto Company vārdā, iesniedza Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu (turpmāk tekstā “pieteikums”); tā kā pieteikums attiecās uz tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētas (ĢM) sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražota no tām, kā arī tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ĢM sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 vai sastāv no tām, izmantošanai veidos, kuri nav pārtika vai barība, izņemot kultivēšanu;

B. tā kā attiecībā uz šo pieteikumu EFSA 2019. gada 22. maijā pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2019. gada 5. jūlijā;

C. tā kā ĢM sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 tika attīstītas ar mērķi piešķirt noturību pret dikambu, glufozinātamoniju un glifozātu saturošiem herbicīdiem(5);

Komplementārie herbicīdi

D. tā kā ir pierādījies, ka pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie plašākas herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek dēļ tā, ka rodas pret herbicīdiem noturīgas nezāles(6); tā kā tā rezultātā ir sagaidāms, ka ĢM sojas pupu kultūraugi MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām komplementāro herbicīdu (glufozināta, dikambas and glifozāta) devām, kas, iespējams, radīs lielāku atlieku daudzumu ražas novākšanā;

E. tā kā zinātniski recenzētā pētījumā tika konstatēts, ka glifozāts uzkrājas ĢM sojas pupās(7); tā kā izmēģinājuma projektā, kas tika veikts Argentīnā, tika konstatēts pārsteidzoši augsts glifozāta atlieku līmenis uz Ģ‎M sojas pupām(8);

F. tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā gluži pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina glifozāta kancerogēno potenciālu(9);

G. tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji(10); tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(11);

H. tā kā ĢM augos veidu, kādā tiek noārdīti komplementārie herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var noteikt pati ģenētiskā modifikācija(12);

I. tā kā, neraugoties uz to, tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu novērtēšana uz ĢM augiem neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē;

J. tā kā, lai gan EFSA savā atzinumā norāda, ka “EFSA Pesticīdu nodaļa ir izmeklējusi herbicīdu atlieku novērtējumu, kas attiecas uz šo pieteikumu”, ar to vien vēl nav pietiekami, jo nav ņemts vērā komplementāro herbicīdu un metabolītu kombinatoriskais toksiskums, kā arī to iespējamā mijiedarbība ar pašu ĢM augu, šajā gadījumā ĢM sojas pupām MON 87708 × MON 89788 × A5547-127;

K. turklāt, tā kā saskaņā ar EFSA Pesticīdu nodaļas datiem trūkst toksikoloģisko datu, kas ļautu veikt patērētāju riska novērtējumu attiecībā uz vairākiem glifozāta metabolītiem attiecībā uz ĢM pret glifozātu noturīgiem kultūraugiem,(13) un nav pietiekamu datu, lai noteiktu maksimālos atlieku līmeņus (MAL) glifozātam uz ĢM sojas pupām(14);

L. tā kā vairākas dalībvalstu kompetentās iestādes ir paudušas bažas par analīzes trūkumu attiecībā uz herbicīdu atliekām ĢM kultūrās un iespējamo risku patērētāju veselībai(15);

M. tā kā starptautiskā pētniecības projekta “Ģenētiski modificētu organismu riska novērtējums ES un Šveicē” secinājumos, ar kuriem iepazīstināja 2020. janvārī, tika konstatēts, ka Savienības ĢMO riska novērtējumā nav pietiekami ņemti vērā riski sabiedrības veselībai un videi, tostarp veselības riski, kas saistīti ar tādu produktu patēriņu, kurus iegūst no ĢM augiem, kas ir noturīgi pret herbicīdiem(16);

MAL un to kontrole

N. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005(17), kuras mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni attiecībā uz maksimālajiem atlieku līmeņiem (MAL), būtu rūpīgi jākontrolē un jāuzrauga importēto kultūraugu tādu aktīvo vielu atliekas pārtikā un barībā, kuras nav atļauts izmantot Savienībā(18);

O. tā kā, gluži pretēji, atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta atlieku daudzumu jebkādos produktos, tostarp sojas pupās(19); tā kā nevar izslēgt, ka glufozināta atliekās uz ĢM sojas pupām MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 vai no tām atvasinātos produktos, kas paredzēti izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, tiks pārsniegti MAL, kas tika noteikti, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzības augstu līmeni;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

P. tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 9. decembra balsojumā atzinumu nesniedza, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2020. gada 23. janvāra balsojumā atzinums netika sniegts;

Q. tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai(20);

R. tā kā astotajā sasaukumā Parlaments kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā līdz šim devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis septiņus iebildumus; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

S. tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums(21);

Savienības starptautisko saistību ievērošana

T. tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai, sagatavojot lēmuma projektu, jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šiem leģitīmajiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (“UN CBD”);

U. tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku nesen sagatavotajā ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību(22); tā kā IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju(23);

V. tā kā EFSA konstatēja, ka lēstā operatora saskare ar glufozinātu, ko izmanto nezāļu apkarošanai ĢM kukurūzā, pārsniedz operatora pieļaujamo eksponētības līmeni (AOEL) pat gadījumos, kad tika izmantoti individuālie aizsardzības līdzekļi(24); tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par operatora lielāku eksponētību saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

W. tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas(25); tā kā Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Stratēģiskais bioloģiskās daudzveidības plāns 2011.–2020. gadam, ko pieņēma saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus(26); tā kā IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu(27); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu IAM(28);

X. tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja(29);

Y. tā kā Savienība ir pasaulē otrā lielākā sojas importētāja, kuras lielāko daļu veido imports, kas paredzēts dzīvnieku barībai; tā kā Komisijas analīzē tika konstatēts, ka soja vēsturiski ir bijusi lielākais Savienības veicinātās globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju izraisītājs, esot par iemeslu gandrīz pusei no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa(30),

1. uzskata, ka īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2. uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(31) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un dzīvnieku barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3. aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4. aicina Komisiju neatļaut tādu izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā paredzētu ĢM augu importu, kas ir pārveidoti tā, lai būtu noturīgi pret herbicīdu, kura izmantošana Savienībā ir aizliegta, šajā gadījumā — glufozinātu;

5. aicina Komisiju gaidāmajā MAL tiesību aktu REFIT, kā arī stratēģijā “no lauka līdz galdam” apņemties neatļaut nekādu toksisku pesticīdu, piemēram, glufozināta, atlieku klātbūtni Savienībā importētā pārtikā un barībā; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt no trešām valstīm importētu lauksaimniecības produktu efektīvu kontroli, lai panāktu augstu veselības aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas pārtikas ražošanas nozarei(32);

6. aicina Komisiju riska novērtējumu par komplementāru herbicīdu atliekām un to metabolītiem, tostarp kombinētu ietekmi, pilnībā iekļaut herbicīdizturīgu ĢM augu riska novērtējumā — neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu paredzēts audzēt Savienībā vai importēt Savienībā izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā;

7. aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par ĢMO atļaujām audzēšanai vai izmantošanai pārtikā un barībā, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu;

8. ņem vērā un atzinīgi vērtē visiem komisāra amata kandidātiem nosūtītajā uzdevumu apraksta vēstulē teikto, ka “katrs komisārs nodrošinās Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu savā politikas jomā. Atbildība par IAM vispārējo īstenošanu ES līmenī tiks uzticēta visai komisāru kolēģijai kopumā.”(33);

9. atzinīgi vērtē Eiropas zaļā kursa, Komisijas pamatprojekta, izvirzīšanu par neatņemamu daļu Komisijas stratēģijā, ar kuru īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un IAM;

10. atgādina, ka IAM var sasniegt tikai tad, ja piegādes ķēdes kļūst ilgtspējīgas un tiek radīta politikas pasākumu sinerģija(34);

11. atkārtoti pauž satraukumu par to, ka Savienības lielā atkarība no importētas dzīvnieku barības sojas pupu veidā izraisa atmežošanu trešās valstīs(35);

12. aicina Komisiju neatļaut ĢM sojas pupu importu, ja vien nav iespējams pierādīt, ka to audzēšana neveicina atmežošanu;

13. mudina Komisiju pārskatīt visas spēkā esošās atļaujas attiecībā uz ĢM sojas pupām, ņemot vērā Savienības starptautiskās saistības, tostarp tās, ko paredz Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību un IAM;

14. atkārtoti aicina īstenot Eiropas augu proteīna ražošanas un apgādes stratēģiju(36), kas ļautu mazināt Savienības atkarību no ĢM sojas pupu importa un radīt īsākas pārtikas ķēdes un reģionālos tirgus; uzstāj, ka tas ir jāiestrādā gaidāmajā stratēģijā “no lauka līdz galdam”;

15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)	OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2)	OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3)	Scientific Opinion of the EFSA Panel on Genetically Modified Organisms on the assessment of genetically modified soybean MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, for food and feed uses, under Regulation (EC) No 1829/2003 (application EFSA-GMO-NL-2016-135) (EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu sojas pupu MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, izmantošanai pārtikā vai barībā, novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2016-135)), EFSA Journal 2019;17(7):5733, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5733
(4)	––––––– Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret atļauju izmantot ĢMO. Turklāt devītajā sasaukumā Parlaments ir pieņēmis šādas rezolūcijas:Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).
(5)	EFSA atzinums, 3. lpp.
(6)	Sk., piemēram, Bonny, S. “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact” (“Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme”), Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1), 31.-48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. - the first sixteen years” (“Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”), Environmental Sciences Europe, 24, 24 (2012), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24
(7)	https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24491722
(8)	https://www.testbiotech.org/sites/default/files/TBT_Background_Glyphosate_Argentina_0.pdf
(9)	Sk. piemēram, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1383574218300887, https://academic.oup.com/ije/advance-article/doi/10.1093/ije/dyz017/5382278, https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0219610, un https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6612199/
(10)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(11)	https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436
(12)	Tas tā patiešām ir attiecībā uz glifozātu, kā norādīts EFSA pārskatā par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, EFSA Journal 2018; 16(5):5263, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263
(13)	EFSA secinājums par aktīvās vielas glifozāta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA Journal 2015;13(11):4302, 3. lpp., https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302
(14)	EFSA Pārskats par spēkā esošajiem maksimāli pieļaujamajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu — pārskatītā versija, lai ņemtu vērā iztrūkstošos datus, EFSA Journal 2019;17(10):5862, 4. lpp., https://doi.org/10.2903/j.efsa.2019.5862
(15)	Dalībvalstu komentāriem par ĢM sojas pupām MON 87708 × MON 89788 × A5547-127 var piekļūt, izmantojot EFSA jautājumu reģistru: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/login?
(16)	https://www.testbiotech.org/sites/default/files/RAGES_%20Factsheet_Overview_0.pdf
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
(18)	Sk. Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. apsvērumu.
(19)	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/533 (2019. gada 28. marts) par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, (OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.).
(20)	Sk., piemēram, Komisijas paskaidrojuma rakstu 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un dzīvnieku barības lietošanu savā teritorijā, kā arī Komisijas paskaidrojuma rakstu 2017. gada 14. februārī iesniegtajam priekšlikumam tiesību aktam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(21)	Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6. panta 3. punkts) Komisija “var pieņemt” un nevis “pieņem” projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.
(22)	https://www.ohchr.org/EN/Issues/Environment/ToxicWastes/Pages/Pesticidesrighttofood.aspx
(23)	https://www.un.org/sustainabledevelopment/health/
(24)	EFSA secinājums par aktīvās vielas glufozināta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA zinātniskais ziņojums (2005) 27, 1-81, 3. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/pdf/10.2903/j.efsa.2005.27r
(25)	Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, COM(2019)0352, 1. lpp.
(26)	Turpat, 2. lpp.
(27)	Sk. 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://www.un.org/sustainabledevelopment/biodiversity/
(28)	Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”, COM(2019)0352, 2. lpp.
(29)	Agrobioloģisko lietojumu iegādes starptautiskais dienests, “Global status of commercialized biotech/GM crops in 2017: Biotech Crop Adoption Surges as Economic Benefits Accumulate in 22 Years” (“Tirgū laistu biotehnoloģisko/ĢM kultūru globālais statuss 2017. gadā: biotehnoloģisko kultūru pieņemšana pieaug, 22 gados akumulējoties ekonomiskajiem ieguvumiem“), ISAAA Brief Nr. 53 (2017), 16. un 21. lpp., http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf
(30)	Komisijas tehniskais ziņojums 2013-063 “The impact of EU consumption on deforestation: Comprehensive analysis of the impact of EU consumption on deforestation” (“ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”), pētījums, ko finansēja Eiropas Komisija, ENV ĢD, un veica VITO, IIASA, HIVA un IUCN NL, http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf, 23. un 24. lpp.: laikā no 1990. līdz 2008. gadam Savienība importēja kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produktus tādā daudzumā, kas izraisīja 90 000 km2 atmežošanu. Kultūraugu produktu radītā atmežošana sasniedza 74 000 km² (82 %), kur lielākā daļa (52 000 km²) bija eļļas kultūraugu radītā atmežošana. Sojas pupas un sojas rauši veido 82 % no kopējā atmežošanas apjoma (42 600 km²), kas atbilst 47 % no Savienības kopējā importa, kurš izraisījis materializēto atmežošanu.
(31)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(32)	Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūcija par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0023), 32. punkts.
(33)	Sk., piemēram, https://ec.europa.eu/commission/commissioners/sites/comm-cwt2019/files/commissioner_mission_letters/mission-letter-frans-timmermans-2019_en.pdf, 2. lpp.
(34)	Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (OV C 433, 23.12.2019., 50. lpp.), 67. punkts.
(35)	Turpat.
(36)	Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005), http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0005_LV.html, 64. punkts.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis 2"

170k

53k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2104(DEC))

P9_TA(2020)0070

A9-0030/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0070/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 209. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(4), un jo īpaši tās 71. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 559/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā(6),

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/887 par finanšu paraugregulējumu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā(7),

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0030/2020),

1. sniedz kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2104(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

– ņemot vērā deklarāciju(9) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0070/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 559/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0030/2020),

1. apstiprina kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2104(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0030/2020),

A. tā kā kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH) ar Padomes Regulu (EK) Nr. 521/2008(15) tika izveidots 2008. gada maijā uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim kā publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi pievērsties tirgū izmantojamu lietojumu izstrādei un atvieglot nozares centienus nodrošināt kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju strauju ieviešanu; tā kā Regula (EK) Nr. 521/2008 ir atcelta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 559/2014(16);

B. tā kā 2014. gada maijā ar Regulu (ES) Nr. 559/2014 tika izveidots kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH 2), lai tas aizstātu FCH un turpinātu tā darbību līdz 2024. gada 31. decembrim;

C. tā kā FCH dalībnieki bija Savienība, kuru pārstāvēja Komisija, Fuel Cell and Hydrogen Joint Technology Initiative Industry Grouping un pētniecības grupa N.ERGHY;

D. tā kā FCH 2 dalībnieki ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, New Energy World Industry Grouping AISBL (“Nozares grupa”), kas 2016. gadā pārsaukta par Hydrogen Europe, un New European Research Grouping on Fuel Cells and Hydrogen AISBL (“Pētniecības grupa”);

E. tā kā maksimālais Savienības ieguldījums FCH 2 darbības pirmajā posmā ir 470 000 000 EUR no Septītās pamatprogrammas budžeta; tā kā citu dalībnieku ieguldījumam jābūt vismaz tikpat lielam, cik Savienības ieguldījums;

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. atzīmē, ka Revīzijas palātas pārskatā par FCH 2 gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir konstatēts, ka 2018. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo FCH 2 finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā saskaņā ar tā finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem; turklāt atzīmē, ka FCH 2 grāmatvedības noteikumi balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem;

2. atzīmē, ka FCH 2 2018. finanšu gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 85 504 157 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 126 526 307 EUR apmērā;

3. norāda, ka vispārējā saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju budžeta izpilde 2018. gadā bija attiecīgi 93 % un 83 %;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu

4. norāda, ka attiecībā uz FCH 2 Savienības ieguldījums no Septītās pamatprogrammas ir 421 300 000 EUR, tostarp ieguldījumi natūrā 19 100 000 EUR apmērā, un nozares un pētniecības grupu locekļu ieguldījums ir 442 500 000 EUR, ko veido ieguldījumi natūrā 420 000 000 EUR apmērā kopuzņēmuma FCH 2 finansētos Septītās pamatprogrammas projektos un 17 900 000 EUR lieli naudas ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

5. attiecībā uz Septītās pamatprogrammas projektiem pieejamo FCH 2 2018. gada budžetu norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 79,6 %, jo tika novēloti iesniegtas sākto Septītās pamatprogrammas projektu izmaksu deklarācijas;

Daudzgadu budžeta izpilde, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

6. norāda, ka FCH 2 gadījumā Savienības ieguldījums no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ir 318 800 000 EUR un nozares un pētniecības grupu locekļiem paredzēts ieguldīt 649 400 000 EUR, ko veido ieguldījumi natūrā 1 800 000 EUR apmērā FCH 2 finansētos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos, ieguldījumi natūrā 7 700 000 EUR apmērā papildu pasākumiem un 3 600 000 EUR lieli naudas ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

7. norāda, ka nozari pārstāvošo locekļu ieguldījumi natūrā pamatdarbības izmaksu segšanai ir tik mazi tādēļ, ka FCH 2 tos apliecina kopā ar galīgajām izmaksu deklarācijām; tādēļ lielākā daļa ieguldījumu natūrā, par kuriem bija uzņemtas saistības, tiks apliecināti vēlākā programmas “Apvārsnis 2020” posmā, kad tiks veikti galīgie maksājumi par projektiem un būs jāiesniedz apliecinājumi par finanšu pārskatiem;

8. norāda, ka saistību apropriāciju izlietojums bija 95,8 %, bet maksājumu apropriāciju izlietojums bija 84,4 %; atzīmē, ka attiecībā uz Septīto pamatprogrammu 2018. gada beigās par starpposma un pārsvarā galīgajiem periodiskajiem ziņojumiem bija veikti 29 maksājumi kopā par 21 400 000 EUR; atzīmē, ka budžeta izpildes līmenis (maksājumu apropriāciju ziņā) bija 79,6 % (2017. gadā tas bija 73,8 %);

9. atzīmē, ka attiecībā uz “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju aspektā tika veikti 19 priekšfinansējuma maksājumi par projektiem, kas atlasīti 2017. un 2018. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, 11 maksājumi par pētījumiem un 2 maksājumi Kopīgajam pētniecības centram; turklāt atzīmē, ka budžeta izpildes līmenis (maksājumu ziņā) sasniedza 83,4 % (2017. gadā tas bija 93,3 %); norāda, ka budžeta izpildes līmenis (saistību apropriāciju ziņā) sasniedza 95,8 % (2017. gadā tas bija 98,3 %) uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus iznākuma dēļ, jo netika nodrošināta viena tēma, un iepirkuma novēlotas plānošanas dēļ;

10. norāda, ka FCH 2 ir sagatavojis rīcības plānu, kuru 2018. gada marta apstiprināja FCH 2 valde, kurš paredz FCH 2 īstenot daudzveidīgus pasākumus un saistībā ar kuru vairāki pasākumi jau ir uzsākti; norāda, ka lielākā daļa pasākumu būtu jāīsteno 2018. un 2019. gadā, tomēr tiks apsvērta dažu pasākumu īstenošana nākamajā plānošanas periodā;

Sniegums

11. norāda, ka FCH 2 atsevišķus pasākumus izmanto kā galvenos snieguma rādītājus, lai izvērtētu savu darbību sniegto pievienoto vērtību, piemēram, atjaunojamās enerģijas, galapatēriņa energoefektivitātes, viedtīklu un uzglabāšanas jomā; turklāt norāda, ka FCH 2 izmanto arī citus pasākumus, piemēram, demonstrējuma projektu īstenošanu dalībvalstīs un reģionos, kas saņem Savienības līdzekļus; norāda, ka 2018. gadā FCH 2 atbalstīja galveno snieguma rādītāju pārskatīšanu, ņemot vērā pēdējos gados notikušo ievērojamo tehnikas progresu un jaunu lietotņu parādīšanos;

12. konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais un darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu FCH 2 organizatorisko struktūru;

13. norāda, ka 2018. gadā sviras efekta vērtība bija 1,36 salīdzinājumā ar prasīto 0,56; turklāt norāda, ka, ņemot vērā visu privāto partneru ieguldījumus natūrā attiecīgajos projektos, sviras efekta vērtība sasniedza 1,96;

14. atzinīgi vērtē to, ka visi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tika publicēti un slēgti saskaņā ar attiecīgajiem darba plāniem un 2018. gada darba programmu un ietvēra 20 tēmas;

15. atzīmē, ka 2018. gada beigās FCH 2 štatu sarakstā bija 27 darbinieki no 10 dalībvalstīm un ar gandarījumu norāda, ka darbinieku vidū ir dzimumu līdzsvars (51 % vīriešu un 49 % sieviešu); arī norāda, ka 2018. gadā 31 % “Apvārsnis 2020” projektu dalībnieku bija sievietes, 26 % programmu koordinatoru bija sievietes, 22 % FCH 2 dalībvalstu pārstāvju grupu locekļu bija sievietes un 33 % zinātniskās komitejas locekļu bija sievietes;

16. norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt FCH sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par tā pievienoto vērtību; aicina FCH 2 īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot šo rezultātu nonākšanai tirgū;

17. konstatē, ka transporta jomā FCH 2 atbalstīja demonstrējumu pasākumus attiecībā uz vairāk nekā 1900 vieglajiem transportlīdzekļiem, no kuriem vairāk nekā 630 jau atradās ekspluatācijā 2018. gadā; arī norāda, ka FCH 2 ir demonstrējis 45 autobusus, kuri 2018. gadā atradās ekspluatācijā 10 Savienības pilsētās; ar gandarījumu norāda, ka ar kurināmā elementiem aprīkotu elektronisko autobusu ieviešana var tikt uzskatīta par pasaules mēroga tehnoloģisko sasniegumu, kas ir ievērojami attīstīts FCH 2 projektos;

Iekšējā revīzija

18. norāda, ka 2018. gadā FCH 2 pabeidza īstenot visus rīcības plānus, kuru mērķis bija izpildīt ieteikumus par iekšējās revīzijas dienesta (IAS) 2016. gadā veiktajām revīzijām par snieguma pārvaldību, tostarp ieteikumu par daudzgadu darba programmas un stratēģisko un darbības mērķu pārskatīšanu; norāda, ka 2018. gada janvārī FCH 2 iesniedza IAS rīcības plānu attiecībā uz trijiem IAS sniegtajiem ieteikumiem par koordināciju ar centrālo atbalsta dienestu (CSC) un CSC rīku un pakalpojumu īstenošanu; norāda, ka saskaņā ar šo rīcības plānu FCH 2 rīkoja pirmo darbsemināru ar CSC; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada decembrī FCH 2 iesniedza IAS izskatīšanai visus rīcības plānus par 2017. gada revīzijas ziņojumā pausto ieteikumu izpildi; turklāt ar gandarījumu norāda, ka 2019. gadā IAS nosūtīja kopuzņēmuma valdei vēstuli, kurā tas apstiprināja visu ieteikumu un rīcības plānu veiksmīgu īstenošanu;

19. norāda, ka turpinās ex post revīzijas centieni — attiecībā uz Septītās pamatprogrammas dotācijām tika sākta 141 revīzija, no kurām 132 ir pabeigtas un pārējās tiks pabeigtas 2019. gada pirmajā pusē un kuras veido kumulatīvo revīzijas apjomu 23 % apmērā no validēto izmaksu deklarācijas vērtības; atzīmē, ka atlikušo kļūdu īpatsvars bija zemāks par 2 %; konstatē, ka 2018. gadā tika sāktas 14 jaunas revīzijas attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

20. konstatē, ka Komisija ir veikusi FCH galīgo novērtējumu par laikposmu no 2008. līdz 2016. gadam, kā arī saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” strādājošā FCH 2 starpposma novērtējumu par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ka valde ir apstiprinājusi rīcības plānu, saistībā ar ko vairāki pasākumi jau ir uzsākti, un sagaidāms, ka lielākā daļa programmas tiks pabeigta laikā starp 2018. un 2019. gadu, tomēr ņemot vērā, ka ir sagaidāms, ka daži pasākumi tiks īstenoti nākamajā plānošanas periodā;

Iekšējā kontrole

21. atzinīgi vērtē to, ka FCH 2 ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kas pamatojas uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm un dotāciju saņēmēju ex post revīzijām, attiecībā uz Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem un “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarācijām, norādot, ka par ex post revīzijām atbildīga ir Komisija; atzinīgi vērtē to, ka ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars 2018. gada beigās bija 1,10 % Septītajā pamatprogrammā un 0,46 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumu ir zem būtiskuma sliekšņa;

22. norāda, ka 2017. gadā FCH 2 kopā ar Komisijas Pētniecības un inovācijas ĢD Kopējo revīzijas dienestu sāka pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izmaksu deklarāciju nejaušas izlases ex post revīziju; norāda, ka kopuzņēmums ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kas pamatojas uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm; norāda, ka saistībā ar Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem ex post revīzijas saņēmēju līmenī veic FCH 2, savukārt par programmas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarāciju ex post revīzijām atbild Kopējais revīzijas dienests; tomēr ar bažām norāda, ka 2018. gada beigās vēl nebija pabeigtas divas 2017. gadā sāktas revīzijas, kuras FCH 2 vēl nebija noslēdzis, jo turpinājās pārrunas ar saņēmējiem, kurās tam arī bija jāsadarbojas ar citiem RTG DĢ dienestiem, lai nodrošinātu saskanīgus revīzijas rezultātus attiecībā uz dažādām ieinteresētajām personām;

23. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību un lūdz šajā izvērtējumā izskatīt, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmēt ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 42. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.
(6)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 426, 18.12.2019., 42. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.
(13)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15)	Padomes Regula (EK) Nr. 521/2008 (2008. gada 30. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (OV L 153, 12.6.2008., 1. lpp.).
(16)	Padomes Regula (ES) Nr. 559/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu „Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.).

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums Clean Sky 2

175k

57k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2101(DEC))

P9_TA(2020)0071

A9-0032/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar Kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0067/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0032/2020),

1. sniedz kopuzņēmuma Clean Sky 2 izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma Clean Sky 2 izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu(2019/2101(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(7),

– ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0067/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2(11), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0032/2020),

1. apstiprina kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma Clean Sky 2 izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(2019/2101(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma Clean Sky 2 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0032/2020),

A. tā kā 2009. gada 16. novembrī Kopuzņēmums sāka darboties patstāvīgi;

B. tā kā kopuzņēmums Clean Sky 2 (“Kopuzņēmums”), kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 558/2014(13), pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” aizstāja kopuzņēmumu Clean Sky, sākot ar 2014. gada 27. jūniju;

C. tā kā galvenie Kopuzņēmuma mērķi ir būtiski uzlabot aeroinženierijas tehnoloģiju ietekmi uz vidi un veicināt Eiropas aviācijas konkurētspēju; tā kā Kopuzņēmuma darbības laiks ir pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim;

D. tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, integrētu tehnoloģiju demonstrācijas projektu (ITD), inovatīvo gaisa kuģu demonstrējumu platformu (IGDP) un transversālu pasākumu vadītāji, kā arī ITD asociētie locekļi;

E. tā kā Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma otrajā darbības posmā ir 1 755 000 000 EUR un tas jāsedz no “Apvārsnis 2020” budžeta,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2018. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2. pieņem zināšanai to, ka Revīzijas palāta pārskatā par kopuzņēmumu Clean Sky 2 (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3. norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 371 100 000 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 343 786 573 EUR apmērā; norāda, ka 98,7 % saistību apropriāciju un 98,6 % maksājumu apropriāciju veido Komisijas subsīdijas un pārnesumi no iepriekšējiem gadiem;

4. norāda, ka saistību apropriāciju izlietojuma līmenis bija 99,2 % (2017. gadā — 99,6 %) un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija 97,3 % (2017. gadā — 98,5 %); norāda, ka administratīvo izdevumu maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir samazinājies līdz 79,23 % (no 93,13 % 2017. gadā);

5. ar gandarījumu norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis dažādus instrumentus, lai uzraudzītu programmas izpildi produktivitātes, sasniegumu, plānošanas un operacionālo risku ziņā;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu

6. norāda, ka Savienības ieguldījums no Septītās pamatprogrammas ir 800 000 000 EUR un nozares un pētniecības grupu locekļi iegulda 608 300 000 EUR, ko veido ieguldījumi natūrā 594 100 000 EUR apmērā kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH 2) finansētos Septītās pamatprogrammas projektos un 14 900 000 EUR lieli naudas ieguldījumi administratīvo izmaksu segšanai;

7. norāda, ka Septītā pamatprogramma tika oficiāli slēgta 2017. gadā un tās īstenošanas līmenis bija aptuveni 100 %; konstatē, ka 2018. gadā Kopuzņēmums joprojām atguva summas aptuveni 850 000 EUR apmērā saistībā ar atlikušajiem priekšfinansējuma maksājumiem un ex post revīziju rezultātiem;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

8. norāda, ka līdz 2018. gada beigām no kopējās summas, proti, 2 064 000 000 EUR, kas paredzēta darbībām, kuras jāfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, Savienības naudas ieguldījums bija 816 700 000 EUR un privāto locekļu naudas ieguldījums bija 14 100 000 EUR; norāda, ka līdz 2018. gada beigām valde bija validējusi ieguldījumus natūrā 273 900 000 EUR apmērā un vēl par 157 600 000 EUR bija paziņots, bet tie vēl nebija validēti, tāpat kā papildu pasākumiem paredzētie nozares locekļu ieguldījumi natūrā 801 700 000 EUR apmērā;

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

9. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, saņēma 417 atbalsttiesīgus priekšlikumus (no pavisam 420) un atlasīja 131 priekšlikumu finansēšanai;

10. norāda, ka 2017. gadā tika sekmīgi slēgti četri galveno partneru atlasei paredzēti uzaicinājumi; pieņem zināšanai, ka 2018. gadā tika veiktas darbības, lai jaunajā locekļiem paredzētajā dotācijas nolīgumā iekļautu visus atlasītos galvenos partnerus, no kuriem daži par aktīviem locekļiem kļuva 2018. gadā; konstatē — ņemot vērā visu četru uzaicinājumu rezultātus un uzvarējušo vienību pievienošanos locekļa statusā, galveno partneru skaits sasniedz 183, no kuriem 49 ir saistītas vienības vai saistītas trešās personas;

11. norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika izsludināti deviņi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, no kuriem astoņi ir izvērtēti un pilnībā īstenoti vai ir pēdējā posmā, un norāda, ka šajos astoņos uzaicinājumos ir iesaistīti vairāk nekā 560 partneri no 27 dažādām valstīm; konstatē, ka septītais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika īstenots 2018. gada oktobrī un tajā piedalījās 198 dalībnieki; turklāt 2018. gada novembrī sāka darboties astotais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kurā piedalījās 182 dalībnieki; papildus tam 2018. gada novembrī tika izsludināts devītais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kura novērtējums tika veikts 2019. gada martā;

Sniegums

12. norāda, ka projektu rakstura dēļ vēl nav pieejama informācija par atsevišķiem galvenajiem snieguma rādītājiem; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa konkrēto galveno snieguma rādītāju ir sasniegti vai tiks sasniegti; pieņem zināšanai to, ka eksperti prasa veikt turpmāku uzraudzību un analīzi, skaidri nodalot katra gada beigās faktiski sasniegtos galvenos snieguma rādītājus un plānotos galvenos snieguma rādītājus;

13. konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

14. norāda, ka 2017. un 2018. gadā Kopuzņēmuma pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku mainība bija augsta; norāda, ka pagaidu darbinieku mainība palielinājās gandrīz līdz 17 %; turklāt no darba aģentūras piesaistīto darbinieku pakalpojumu izmantošana 2018. gadā gandrīz divkāršojās;

15. norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatā iekļautie galvenie snieguma rādītāji attiecībā uz dzimumu līdzsvaru 2017. un 2018. gadā liecina, ka sieviešu līdzdalības līmenis, lai gan ir stabils, tomēr ir diezgan zems: sievietes veido 22 % no programmā iesaistītajām personām, 13 % no programmu koordinatoriem un 18–25 % no padomdevējiem un ekspertiem, kas veic novērtēšanu un analīzi, kā arī strādā zinātniskajā komitejā; iesaka pastāvīgi censties palielināt sieviešu līdzdalību programmā;

16. atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums iesaista izcilākos talantus un resursus Eiropā; norāda, ka tas izmanto vadošo Eiropas aeroinženierijas pētniecības iestāžu un akadēmisko fakultāšu pamatprasmes un zināšanas;

Galvenie kontroles mehānismi un pārraudzības sistēmas

17. norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, kuru pamatā ir finanšu un pamatdarbības dokumentu pārbaudes, un veic to dotāciju saņēmēju ex post revīzijas, kas ir saņēmuši Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgos maksājumus, savukārt attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarācijām par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests;

18. norāda, ka Kopuzņēmuma norādītais ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars bija 1,21 % Septītās pamatprogrammas projektos un 1,11 % — “Apvārsnis 2020” projektos un ka abos gadījumos tas ir zem būtiskuma sliekšņa, proti, 2 %;

Krāpšanas apkarošanas stratēģija

19. konstatē, ka Kopuzņēmums īpašu uzmanību pievērš krāpšanas novēršanai un atklāšanai; tā rezultātā DG RTD kopā ar ieinteresētajām personām īsteno 2020. gada krāpšanas apkarošanas stratēģiju, lai atklātu un novērstu divkāršu finansējumu; tomēr ar bažām norāda, ka 2018. gadā saistībā ar Kopuzņēmuma līdzekļu saņemšanu tika atklāti trīs iespējamas krāpšanas gadījumi un par tiem tika paziņots Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF);

Iekšējā revīzija

20. norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīziju par koordināciju ar Kopējo atbalsta centru (CSC), lai novērtētu Kopuzņēmuma pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējo procesu struktūras atbilstību; ar gandarījumu norāda, ka IAS kā stipro pusi ir novērtējis Kopuzņēmuma aktīvo lomu informācijas apmaiņā ar CSC; turklāt norāda, ka revidenti ņēma vērā kopīgās pieejas, ko direktori izmanto, izklāstot savas vajadzības būtiskos jautājumos, piemēram, konfidencialitātes jomā; turklāt IAS ir saņēmis vairākus ieteikumus, kā turpmāk pielāgot Komisijas IT sistēmas, lai novērstu atlikušās datu pārsūtīšanas problēmas; aicina Kopuzņēmumu pabeigt kritēriju un procedūru izstrādi attiecībā uz Kopuzņēmuma līdzekļu saņēmēju konfidenciālo datu apstrādi;

Citi komentāri

21. norāda, ka ir paplašinājušies Kopuzņēmuma divpusējie kontakti ar vairākām dalībvalstīm un reģioniem, pamatojoties uz Kopuzņēmuma izstrādāto pētniecības un inovācijas stratēģiju pārdomātai specializācijai (RIS3) prioritāšu kartēšanu, kura liecina, ka vairāk nekā 60 reģioni savās pētniecības un inovācijas prioritātēs ir norādījuši aeroinženieriju vai ar to saistītas jomas; turklāt ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā tika parakstīts vēl viens saprašanās memorands ar kādu Vācijas reģionu, kā rezultātā 2018. gada 31. decembrī spēkā esošo saprašanās memorandu skaits sasniedza 17; norāda, ka pēc tam 2019. gada jūnijā tika parakstīts saprašanās memorands ar Francijas Jaunakvitānijas reģionu;

22. norāda, ka veiksmīgu ES finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot plašu sabiedrību par pētījumu rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot šo rezultātu nonākšanai tirgū;

23. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; šajā izvērtējumā būtu jāizskata, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, tādējādi sekmējot ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

Transports un tūrisms

24. uzsver, ka vajadzētu koriģēt Kopuzņēmuma mērķus, lai ņemtu vērā pakāpeniskas dekarbonizācijas nepieciešamību, un ka būtu automātiski jānodrošina nepieciešamie finanšu resursi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu, ka Kopuzņēmuma kapacitāte atbilst jebkādām veiktajām korekcijām;

25. norāda, ka Kopuzņēmums ir publiskā un privātā sektora partnerība starp Savienību un aeroinženierijas nozari, kuras mērķis ir izstrādāt revolucionāras tehnoloģijas, lai būtiski uzlabotu lidmašīnu un gaisa transporta ekoloģiskos raksturlielumus; norāda, ka 2007. gadā tas tika izveidots kā kopuzņēmums Clean Sky saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (“Septītā pamatprogramma”) un 2014. gadā tas kļuva par kopuzņēmumu Clean Sky 2 saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

26. norāda, ka Kopuzņēmuma programmas tiek kopīgi finansētas no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam), izmantojot Savienības subsīdijas līdz 1755 miljonu EUR apmērā un privāto locekļu ieguldījumus natūrā vismaz 2193,75 miljonu EUR apmērā; norāda, ka Savienība un privātie locekļi vienādās daļās dala administratīvās izmaksas, kas minētajā laikposmā nedrīkst pārsniegt 78 miljonus EUR;

27. atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma nozīmīgo ieguldījumu lielākas efektivitātes panākšanā aviācijas nozarē; uzsver Kopuzņēmuma ļoti labos rezultātus un būtisko lomu Eiropā saistībā ar neto progresu ekotehnoloģiju jomā ar mērķi samazināt gaisa kuģu radīto CO2 un gāzu emisiju, kā arī trokšņa līmeni; uzsver, ka šim Kopuzņēmumam vajadzētu būt stratēģiski nozīmīgam nākamajā programmā “Apvārsnis Eiropa”, dodot ieguldījumu jauno 2050. gadam izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un plānotajā CO2 samazināšanā tehnoloģiskā progresa rezultātā;

28. norāda, ka globāla Kopuzņēmuma radīto un veicināto tehnoloģiju izmantošana ļautu likvidēt izmešu apjomu, kas līdzvērtīgs Nīderlandes kopējam CO2 izmešu apjomam;

29. uzsver, ka Clean Sky I tehnoloģijas ir samazinājušas CO2 izmešus uz vienu pasažieri par 19 % tālos lidojumos un par 40 % vidēja attāluma lidojumos; prasa nodrošināt Kopuzņēmumam visus cilvēkresursus un finanšu resursus, kas tam nepieciešami šīs veiksmīgās pieejas turpmākai izmantošanai;

30. norāda, ka līdz 40 % no Kopuzņēmuma finansējuma tiek piešķirti tā 16 vadītājiem un ar tiem saistītajām vienībām, t. i., rūpniecības uzņēmumiem, kas ir apņēmušies īstenot programmu Clean Sky 2 visā tās darbības laikā; norāda, ka 30 % no Kopuzņēmuma finansējuma ir jāpiešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas paredzēti tā galvenajiem partneriem (kuri izraudzīti ilgtermiņa saistību īstenošanai saskaņā ar programmu); norāda arī to, ka atlikušie 30 % no finansējuma ir jāpiešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas paredzēti citiem partneriem (kuri piedalās konkrētās jomās un projektos saskaņā ar skaidri definētām un ierobežotām saistībām);

31. norāda, ka kopš 2018. gada provizorisko pārskatu iesniegšanas termiņa beigām (2019. gada februāra beigas) Kopuzņēmuma privātie locekļi ir ziņojuši, ka darbībai paredzēto ieguldījumu natūrā kumulatīvā summa ir 399 miljoni EUR un ka Kopuzņēmums ir validējis apliecinātos ieguldījumus 279,9 miljonu EUR vērtībā; norāda arī to, ka privātie locekļi ir ziņojuši, ka papildu pasākumiem paredzēto ieguldījumu natūrā kumulatīvā summa ir 827,9 miljoni EUR, no kuriem 620 miljonus EUR Kopuzņēmums ir validējis;

32. norāda, ka Kopuzņēmumu tagad veido 16 vadītāji un 193 galvenie partneri (tostarp 50 MVU) un ka ir izsludināti deviņi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus (lai piešķirtu atlikušos līdzekļus citiem partneriem); norāda, ka astoņi no šiem uzaicinājumiem ir tikuši izvērtēti, atlasot 560 partnerus (no tiem 31 % MVU, kam paredzēti 25 % finansējuma) no 27 valstīm;

33. norāda, ka Kopuzņēmums plāno pārskatīt savus finanšu noteikumus, lai saskaņotu tos ar jaunajiem finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046(14);

34. norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests ir sniedzis Kopuzņēmumam ļoti svarīgu ieteikumu, prasot izstrādāt konsolidētu riska reģistru, kam būtu jāietver risks, kurš skar programmu un Kopuzņēmumu kā atsevišķu vienību; norāda, ka iekšējais revidents ir ziņojis Kopuzņēmuma vadībai par objektivitātes trūkumu, ko izraisa gan tās vairākkārtējā iesaistīšanās pārvaldības uzdevumu veikšanā, gan kvalitātes vadības procesi; mudina Kopuzņēmumu nekavējoties atrisināt šo jautājumu un pilnībā īstenot iekšējā revidenta ieteikumu;

35. ar bažām norāda, ka iekšējais revidents ir konstatējis vairākas riska jomas, kurās ir nepieciešama uzņēmuma vadības rīcība; sagaida, ka Kopuzņēmuma vadība veiks visus šo risku mazināšanai nepieciešamos pasākumus;

36. norāda, ka 2018. gadā saistībā ar Kopuzņēmuma līdzekļu saņēmējiem tika atklāti trīs iespējamas krāpšanas gadījumi un par tiem tika paziņots OLAF; aicina Kopuzņēmumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai turpmāk nepieļautu krāpšanas gadījumus.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 32. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.
(6)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 32. lpp.
(9)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(11)	OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.
(12)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(13)	Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2 (OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.).
(14)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — biorūpniecības kopuzņēmums

163k

52k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2102(DEC))

P9_TA(2020)0072

A9-0034/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0068/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0034/2020),

1. sniedz biorūpniecības kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt biorūpniecības kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2102(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0068/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0034/2020),

1. apstiprina biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt biorūpniecības kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2102(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par biorūpniecības kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0034/2020),

A. tā kā biorūpniecības kopuzņēmums (turpmāk „Kopuzņēmums”) ir izveidots uz 10 gadiem ar Regulu (ES) Nr. 560/2014 kā publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi veidot visu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību un palīdzēt Savienībai iegūt vadošu lomu moderno bioproduktu un biodegvielu pētniecībā, demonstrējumos un ieviešanā;

B. tā kā saskaņā ar 38. un 43. pantu Kopuzņēmuma finanšu noteikumos, kas ar tā valdes lēmumu pieņemti 2014. gada 14. oktobrī, grāmatvedis ir sagatavojis Kopuzņēmuma 2018. gada pārskatus;

C. tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, un nozares partneri, kurus pārstāv Biorūpniecības konsorcijs (“BIC”),

Vispārīga informācija

1. norāda, ka Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās ir EUR 975 000 000 un tas jāsedz no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta; tā kā nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu ieguldījumam Kopuzņēmuma darbības laikā jābūt vismaz 2 730 000 000 EUR, no šīs summas vismaz 182 500 000 EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma pamatdarbības izmaksu segšanai un vismaz 1 755 000 000 EUR — ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu darbībām, kas nav ietvertas Kopuzņēmuma darba plānā;

2. atzīmē, ka no 101 priekšlikuma, kas bija paturēts no 2018. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, 2018. gada beigās 19 bija dotācijas nolīguma sagatavošanas posmā; turklāt atzīmē, ka 2018. gada sākumā Kopuzņēmuma programmā ietilpa 101 sākts projekts, kuros piedalījās kopā 1 169 dalībnieki no 35 valstīm un kuru dotāciju kopsumma bija 499 000 000 EUR;

3. norāda, ka Kopuzņēmuma mērķus nevarētu sasniegt ar tradicionālajiem Savienības instrumentiem; konstatē, ka Kopuzņēmumam ir bijusi strukturējoša ietekme, apvienojot nozares un dalībniekus darbā pie jaunu vērtības ķēžu ieviešanas, un tas ir arī piesaistījis lielākus ieguldījumus biorūpniecības nozarei paredzētu inovāciju izstrādē; turklāt norāda, ka Kopuzņēmuma uzdevums ir īstenot BIC izstrādāto un Komisijas apstiprināto stratēģiskās inovācijas un pētniecības programmu (SIRA);

4. norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs elements ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

5. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; prasa, lai minētajā izvērtējumā izvērtē, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmētu ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

6. atzīmē, ka Revīzijas palātas ziņojumā par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir secināts, ka Kopuzņēmuma gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī un tā darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā paredz Kopuzņēmuma finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi;

7. atzīmē, ka saskaņā ar Kopuzņēmuma gada pārskatiem galīgo 2018. gada budžetu, kurš bija pieejams izpildei, veidoja saistību apropriācijas 121 231 820 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 118 126 520 EUR apmērā un ka saistību un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis attiecīgi bija 99 % un 71 %;

8. konstatē, ka maksājumu apropriācijas galvenokārt tika izlietotas, lai nodrošinātu priekšfinansējumu dotācijas nolīgumiem, kuri tika parakstīti saskaņā ar 2017. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, un starpposma maksājumus projektiem, kurus finansē no iepriekšējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus; norāda arī to, ka zemāks maksājumu apropriāciju izlietojums bija saistīts ar dažu periodisko ziņojumu novēlotu iesniegšanu un to, ka deklarētās izmaksas bija ievērojami zemākas par dotācijas nolīgumos apstiprināto budžetu;

9. norāda, ka no Savienības maksimālā naudas ieguldījuma 975 000 000 EUR apmērā, kas piešķirams Kopuzņēmumam tā darbības laikā, līdz 2018. gada beigām Savienība bija ieguldījusi kopumā 264 600 000 EUR;

10. pauž bažas par to, ka no ieguldījuma 757 900 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai, nozari pārstāvošie locekļi bija paziņojuši par tikai 36 800 000 EUR lieliem ieguldījumiem natūrā darbības izmaksu segšanai un valde bija apstiprinājusi nozari pārstāvošo locekļu 21 200 000 EUR lielu ieguldījumu (12 100 000 EUR natūrā un 9 100 000 EUR naudā) Kopuzņēmuma administratīvo izmaksu segšanai;

11. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2018. gadā Kopuzņēmums veica caurskatīšanu, lai atjauninātu tā sastāvā esošo vienību locekļu statusu; šai caurskatīšanai jākļūst par galveno pamatu, kad tiek apstiprinātas un atzītas nozares dalībnieku iemaksas natūrā Kopuzņēmuma pamatdarbībās; ar atzinību konstatē, ka tā uzskatāma par labu praksi un būtu jāveic regulāri;

12. pauž nožēlu par to, ka no minimālā ieguldījuma naudā 182 500 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai, līdz 2018. gada beigām bija iemaksāti tikai 800 000 EUR, un ka tādēļ Komisija 2018. gada beigās nolēma samazināt Kopuzņēmuma 2020. gada budžetu no 205 000 000 EUR līdz 140 000 000 EUR; ar bažām konstatē, ka pastāv liels risks, ka līdz Kopuzņēmuma darbības beigām netiks nodrošināts minimālais apmērs ieguldījumiem naudā;

Sniegums

13. norāda, ka pieejamie Kopuzņēmuma konkrētie galvenie snieguma rādītāji ir atzīti par atbilstīgiem; atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir darbojies efektīvi un ka 2018. gadā tā vidējais sniegums pēc trim galvenajiem “Apvārsnis 2020” snieguma rādītājiem pārsniedz noteiktos mērķrādītājus;

14. ar bažām norāda, ka piesaistes koeficienta vērtība 2018. gada beigās bija 1,88, kas ir mazāk par gaidīto; ar bažām konstatē, ka kopš 2015. gada krītas panāktais sviras efekts; aicina Kopuzņēmumu veikt pasākumus, lai sasniegtu visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto 2,86 piesaistes koeficienta mērķrādītāju;

15. norāda, ka Kopuzņēmuma uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir pilnībā atvērti jebkurai ieinteresētajai personai; atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma lielos centienus tās pasākumos, sanāksmēs un tīmekļa vietnē informēt Savienības ieinteresētās personas par saviem mērķiem un sasniegumiem, kā arī par uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

16. norāda uz ekspertu apstiprinājumu, ka Kopuzņēmums ir apmierinošā līmenī piesaistījis labākos Savienības speciālistus attiecīgo vērtību ķēžu jomā; konstatē, ka ir panākts labs rūpniecības nozares līdzdalības līdzsvars — rūpniecības nozares pārstāvji veido 61 % no visiem dalībniekiem; uzsver, ka 54 % no privātajiem peļņas uzņēmumiem ir mazi un vidēji uzņēmumi un 27 % — lieli uzņēmumi;

17. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma darbībās ietilpa 17 dotācijas nolīgumu noslēgšana saskaņā ar 2017. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas nozīmē, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmuma programmā ietilpa 82 projekti; turklāt norāda, ka Kopuzņēmums ir veiksmīgi īstenojis 2018. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus; norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika uzsākta procedūra attiecībā uz 19 paturētajiem priekšlikumiem;

18. konstatē, ka 2018. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus specifikas un priekšlikumu klasifikācijas sistēmas pārvaldības dēļ netika finansēta viena no divām galvenajām uzaicinājuma jomām, neraugoties uz to, ka abās jomās tika saņemti atbilstīgi un augsti novērtēti priekšlikumi;

19. ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums panāca saprātīgu dzimumu līdzsvaru dažādās struktūrās (zinātniskā komiteja: 60 % sieviešu un 40 % vīriešu, valstu pārstāvju grupa: 59 % sieviešu un 41 % vīriešu, programmas birojs: 61% sieviešu un 39 % vīriešu, vērtēšanas eksperti (2018. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus): 48 % sieviešu un 52 % vīriešu, projekta koordinatori: 45 % sieviešu un 55 % vīriešu), izņemot valdi, kurā bija 20 % sieviešu un 80 % vīriešu; norāda, ka Kopuzņēmuma konstatējums nevar ietekmēt valdes sastāvu; ar gandarījumu norāda uz Kopuzņēmuma projektos iesaistītā personāla dzimuma līdzsvaru (46 % sieviešu un 54 % vīriešu);

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

20. norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmumam bija 23 darbinieku un ka ir sasniegts pilns štatu saraksts; konstatē, ka 2018. gadā tika sāktas divas darbā pieņemšanas procedūras, viena līgumdarbiniekam un otra — pagaidu darbiniekam; tomēr norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma štatu saraksts tika papildināts ar trīs līgumdarbiniekiem; turklāt norāda, ka 2018. gada beigās viens kandidāts tika izraudzīts pagaidu darbinieka amatam un sāka darbu 2019. gada pirmajā ceturksnī;

Iekšējā revīzija

21. norāda, ka 2017. gada novembrī iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīzijas darbu uz vietas revīzijā “Ierobežota pārbaude par iekšējās kontroles standartu (IKS) īstenošanu kopuzņēmumā BBI”; konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu stāvoklis 2018. gada beigās liecināja, ka Kopuzņēmums šos IKS ir lielā mērā īstenojis;

22. konstatē, ka programmas birojs veica IKS pašnovērtējumu, lai noteiktu IKS pašreizējo īstenošanas līmeni un izpētītu nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai pilnveidotu organizācijas iekšējo kontroles sistēmu; norāda, ka IAS ir sniedzis trīs ieteikumus, lai atbalstītu un papildinātu pašreizējos Kopuzņēmuma centienus šajā jomā; konstatē, ka programmas birojs ierosināja attiecīgus rīcības plānus un IAS uzskatīja tos par atbilstošiem konkrēto jautājumu risināšanai; tomēr ar bažām norāda, ka trīs standarti 2018. gada sākumā vēl netika uzskatīti par pilnībā īstenotiem;

23. norāda, ka saskaņā ar gada darbības pārskatu gandrīz visi IKS tiek uzskatīti par īstenotiem vai lielā mērā īstenotiem, un ka pilnībā vēl nav īstenoti tikai daži standarti, proti, IKS Nr. 8 (procesi un procedūras), IKS Nr. 10 (darbības nepārtrauktība) un IKS Nr. 11 (dokumentu pārvaldība);

24. norāda, ka 2017. gadā Kopuzņēmums kopā ar Komisijas Pētniecības un inovācijas Ģenerāldirektorāts Kopējo revīzijas dienestu sāka pirmo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izmaksu deklarāciju nejaušas izlases ex post revīziju; norāda, ka otrā revīzijas kārta sākās 2018. gadā, tomēr vēl nav iespējams izdarīt secinājumus dalībnieku revīziju nepietiekamā skaita dēļ;

25. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka atlikušo kļūdu īpatsvars pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” bija 0,01 %, kas ir zem būtiskuma sliekšņa;

26. norāda, ka Komisija veica starpposma novērtējumu par Kopuzņēmuma 2014.–2016. gada darbībām un ka tika izstrādāts rīcības plāns sniegto ieteikumu īstenošanai; norāda, ka saskaņā ar rīcības plānu lielākā daļa ieteikumu īstenošanas pasākumu ir jāveic 2018. un 2019. gadā, un ka vairāki pasākumi jau ir veikti;

Tiesiskais satvars

27. ar bažām norāda, ka Kopuzņēmuma starpposma novērtējums tika veikts pēc tā tiesiskajā satvarā norādītā precīzā grafika, tomēr tas nespēja nodrošināt labāko pievienoto vērtību Kopuzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesam tik agrīnā darbības posmā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

28. norāda, ka Kopuzņēmums kopā ar sešiem citiem kopuzņēmumiem izsludināja kopīgu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai atlasītu ne vairāk kā septiņus konfidenciālos konsultantus, kuri veidos konfidenciālo konsultantu tīklu; norāda, ka līdz ar to izpilddirektori 2018. gada novembrī iecēla divus konfidenciālos konsultantus.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.
(6)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.
(13)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde

161k

52k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2091(DEC))

P9_TA(2020)0073

A9-0042/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (005761/2020 – C9-0058/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(5), un jo īpaši tās 64. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā(7), un jo īpaši tās 105. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0042/2020),

1. sniedz Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu par Iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2091(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (005761/2020 – C9-0058/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0042/2020),

1. apstiprina Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2091(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0042/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (“Iestāde”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 25 207 008 EUR, kas ir par 5,03 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Iestādi finansē ar Savienības iemaksu (9 365 000 EUR jeb 37,15 %) un dalībvalstu uzraudzības iestāžu iemaksām (15 742 008 EUR jeb 62,45 %)(16);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, kas ir par 0,21 % augstāks nekā 2017. gadā; turklāt norāda to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 85,48 %, kas ir par 2,61 % zemāks nekā 2017. gadā;

2. norāda, ka Iestādes darba apjoms pastāvīgi mainās un ietver gan regulatīvus uzdevumus, gan Savienības tiesību aktu izpildi un piemērošanu;

Sniegums

3. norāda, ka katram no trijiem Iestādes uz darbību virzītajiem stratēģiskajiem mērķiem papildus citiem iekšēji izmantotiem rādītājiem ir galvenie snieguma rādītāji (KPI), ar kuriem novērtē tās darbību pievienoto vērtību un budžeta pārvaldības uzlabošanu;

4. konstatē, ka Iestāde ir sasniegusi savu mērķi attiecībā uz vienpadsmit KPI; atzīst, ka tā bija tuvu tam, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz atlikušajiem diviem KPI, kuru sasniegšanai pietrūka pavisam nedaudz;

5. norāda, ka lielākā daļa Iestādes plānoto darbu (218 produkti un pakalpojumi) tika paveikti sekmīgi un ka 25 produkti un pakalpojumi nedaudz aizkavējās resursu nepietiekamības, kā arī prasību un prioritāšu izmaiņu dēļ; turklāt norāda, ka tikai trīs darba virzieni netika īstenoti, kā plānots, vai tika īstenoti ar pieļaujamu kavēšanos;

6. norāda, ka Iestāde pašlaik aizstāj pašreizējo cilvēkresursu e-pārvaldības sistēmu ar sistēmu Sysper, ko nodrošina Komisija; ar bažām norāda uz kavēšanos Sysper 2 īstenošanā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

7. ar gandarījumu konstatē, ka Iestāde, izmantojot Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju un kopīgus iepirkumus, proaktīvi nosaka efektivitātes un sinerģijas iespējas ar citām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI); atzinīgi vērtē Iestādes prioritāti sadarbībā ar EBI un EVTI izstrādāt kopīgus norādījumus par to, kā prudenciālajā uzraudzībā integrēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskus; stingri mudina Iestādi aktīvi censties panākt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; turklāt aicina Iestādi izpētīt iespējamos veidus, kā tās nespeciālistu pakalpojumus, piemēram, IKT, apvienot ar citām Savienības aģentūrām;

8. uzsver, ka Iestādei ir ļoti svarīga loma vienota uzraudzības režīma veicināšanā Eiropas finanšu sistēmā, lai Savienībā nodrošinātu finanšu stabilitāti, labāk integrētu, efektīvāku un drošāku finanšu tirgu, kā arī augstu patērētāju aizsardzības līmeni, veicinot taisnīgumu un pārredzamību preču un finanšu pakalpojumu tirgū;

9. uzsver, ka Iestādes galvenā loma ir veicināt augstas kvalitātes kopējus regulatīvus un uzraudzības standartus un praksi, juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm, uzraudzīt un izvērtēt tās kompetences jomā esošās tirgus norises un sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju aizsardzību;

10. uzsver, ka atsevišķās dalībvalstīs ir jāveic ciešāka uzraudzība, lai risinātu attiecīgo dalībvalstu apdrošināšanas tirgu ievainojamību un aizsargātu patērētājus no daudznacionālu apdrošināšanas uzņēmumu negodīgas prakses;

11. uzsver, ka Iestādei būtu jānodrošina, lai visi uzdevumi tiktu īstenoti pilnībā un ievērojot termiņus, vienlaikus ievērojot un pilnībā izmantojot tikai tos uzdevumus un pilnvaras, ko tai uzticējis Parlaments un Padome, un ka Iestāde nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt pārsniegt savas pilnvaras; norāda, ka koncentrēšanās uz Parlamenta un Padomes uzticētajām pilnvarām ļaus resursus izmantot efektīvāk un lietderīgāk;

12. piekrīt Revīzijas palātas paustajām bažām, ka, izmantojot salīdzinošo izvērtēšanu, valstu uzraudzības iestādēm ir izšķiroša loma Iestādes galvenajā pārvaldes struktūrā, proti, tās var lemt par Iestādes darbības jomu attiecībā uz pašu valsts uzraudzības iestāžu efektivitātes pārbaudi;

Personāla politika

13. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95,54 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 107 no Savienības budžetā apstiprinātajām 112 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 101 apstiprinātu vietu 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Iestādē strādāja arī 33 līgumdarbinieki un 18 norīkotie valstu eksperti;

14. pauž nožēlu par to, ka vīriešu (seši valdes locekļi) un sieviešu (viens valdes loceklis) pārstāvība valdē nav līdzsvarota; norāda, ka Iestāde ir ziņojusi par salīdzinoši labu dzimumu līdzsvaru 2018. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (pieci vīrieši un trīs sievietes);

15. norāda, ka Revīzijas palāta uzskata, ka Iestāde vēl nav pabeigusi pāreju no regulēšanas uz uzraudzību un ka tai būtu jālielina uzraudzības uzdevumiem piešķirtie cilvēkresursi;

Iepirkums

16. ar bažām norāda, ka Iestāde vienā iepirkuma procedūrā piemēroja piešķiršanas kritērijus, kas ietvēra ārpus konkurences esošus cenu elementus; aicina Iestādi izmantot piešķiršanas kritērijus, kuros galvenokārt ņem vērā konkurētspēju nodrošinošus cenu elementus;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17. pieņem zināšanai Iestādes jau ieviestos pasākumus un pašreizējos centienus nodrošināt pārredzamību, novērst un pārvaldīt interešu konfliktus un aizsargāt trauksmes cēlējus; pieņem zināšanai to, ka Iestāde savā tīmekļa vietnē publicē reģistru, kurā tiek apkopotas sanāksmes ar ārējām ieinteresētajām personām;

18. uzsver, ka ir svarīgi, lai visām Savienības aģentūrām un Savienībai kopumā būtu atvērta, efektīva un neatkarīga administrācija; atgādina par interešu konfliktu saistībā ar “virpuļdurvju efekta” situācijām un uzsver, ka šādu jautājumu risināšanai ir vajadzīgs vienots tiesiskais regulējums;

Iekšējā kontrole

19. norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu par stresa testiem EAAPI, kura rezultātā tika sniegti pieci ieteikumi rīcības plāna uzlabošanai un īstenošanai;

20. norāda, ka 2018. gadā Iestāde, slēdzot līgumus ar pagaidu darba aģentūrām, nodarbināja 29 pagaidu darbiniekus; atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu 2008/104/EK(17) minētajiem darbiniekiem būtu jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā Iestādes tieši nodarbinātajam personālam; ar bažām norāda, ka līgumos nebija prasības pagaidu darba aģentūrām ievērot minētos darba apstākļus, radot tiesāšanās risku un reputācijas apdraudējumu; tādēļ aicina Iestādi analizēt pagaidu darbinieku darba apstākļus un nodrošināt, ka tie atbilst Savienības un valsts darba tiesībām;

Citi komentāri

21. norāda, ka sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības Iestādes ieņēmumi, iespējams, vēl vairāk samazināsies; norāda, ka Iestāde ir sniegusi divus atzinumus apdrošinātājiem un valstu uzraudzības iestādēm par pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu pakalpojumu pārtraukumus un līdz minimumam samazinātu risku;

22. uzsver, ka finanšu sistēmas pienākums ir reaģēt uz ilgtspējas izaicinājumiem un nodrošināt, ka Savienība īsteno saistības, ko tā ir uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā; uzsver Iestādes nozīmīgo lomu attiecībā uz vidisko, sociālo un ar pārvaldību saistīto faktoru iestrādi regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un privāto kapitāla plūsmu izmantošanu un novirzīšanu ilgtspējīgām investīcijām; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai uzraudzītu to, kā finanšu iestāde un kompetentās valsts iestādes minēto sistēmu īsteno;

23. aicina Iestādi koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

24. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(18).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 108, 22.3.2018., 147. lpp.
(16)	OV C 108, 22.3.2018., 149. lpp.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(18)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums ECSEL

165k

54k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2106(DEC))

P9_TA(2020)0074

A9-0045/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0072/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 561/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0045/2020),

1. sniedz kopuzņēmuma ECSEL izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma ECSEL izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2106(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0072/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 561/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0045/2020),

1. apstiprina kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma ECSEL izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2106(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma ECSEL 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0045/2020),

A. tā kā 2014. gada 7. jūnijā uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim elektronisko komponentu un sistēmu Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai jomā tika izveidots kopuzņēmums ECSEL (“Kopuzņēmums”) kā kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. panta nozīmē, lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL);

B. tā kā Kopuzņēmums tika izveidots 2014. gada jūnijā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 561/2014(15), lai aizstātu ARTEMIS kopuzņēmumu un ENIAC kopuzņēmumu un turpinātu to darbu;

C. tā kā Kopuzņēmuma locekļi ir Savienība, dalībvalstis un — pamatojoties uz brīvprātības principu — asociētās valstis (iesaistītās valstis), kā arī asociācijas kā privāti locekļi (privāti locekļi), kuras pārstāv tās veidojošos uzņēmumus, un citas organizācijas, kas aktīvi darbojas elektronisko komponentu un sistēmu nozarē Savienībā;

D. tā kā ieguldījumi Kopuzņēmumā, kuri plānoti visam pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības periodam, ir 1 184 874 000 EUR no Savienības, 1 170 000 000 EUR — no iesaistītajām valstīm un 1 657 500 000 EUR — no privātajiem locekļiem,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir konstatēts, ka gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kas atbilst Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2. norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 194 100 000 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 310 554 000 EUR apmērā; norāda, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 98 % un 65 %;

3. pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

4. norāda, ka 2018. gada beigās Savienība no Septītās pamatprogrammas līdzekļiem bija ieguldījusi 637 600 000 EUR, lai līdzfinansētu kopīgās darbības, un vēl 17 900 000 EUR, lai līdzfinansētu saistītās administratīvās izmaksas; norāda, ka kopējās saistības Septītās pamatprogrammas pamatdarbībām sasniedza 606 000 000 EUR un ar tām saistītie kopējie maksājumi — 529 000 000 EUR; norāda, ka 2018. gadā Septītās pamatprogrammas projektiem pieejamo maksājumu apropriāciju, proti, 98 000 000 EUR, izlietojuma līmenis bija zems — 42 %, kas galvenokārt bija saistīts ar to, ka valstu finansēšanas iestādes novēloti iesniedza projektu beigu sertifikātus attiecībā uz vēl notiekošajām Septītās pamatprogrammas darbībām;

5. konstatē, ka to maksājumu apmērs, kurus Kopuzņēmuma veicis Septītās pamatprogrammas projektiem, bija 41 000 000 EUR, kas ir 22 % no kopējiem 2018. gadā veiktajiem darbības maksājumiem; turklāt norāda, ka atlikušo kļūdu īpatsvars gada beigās bija 3,36 %;

6. norāda, ka attiecībā uz Septītās pamatprogrammas darbības maksājumiem Kopuzņēmums joprojām ir atkarīgs no ECSEL iesaistīto valstu finansēšanas iestādēm un tādējādi palielinās ar galīgo maksājumu savlaicīgu veikšanu saistītais risks;

7. ar satraukumu norāda, ka 2018. gadā iesaistītās valstis, kurām ir jāiegulda vismaz 1 170 000 000 EUR ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistītajā Kopuzņēmuma pamatdarbībā, uzņēmās saistības 564 000 000 EUR apmērā un veica maksājumus 178 000 000 EUR apmērā, kas ir 15 % no kopējiem nepieciešamajiem ieguldījumiem; norāda, ka iesaistīto valstu ieguldījuma zemais apmērs ir saistīts ar to, ka dažas iesaistītās valstis savas izmaksas atzīst un ziņo par tām Kopuzņēmumam tikai tad, kad beidzas to atbalstītie “Apvārsnis 2020” projekti; norāda, ka pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” pieejamā budžeta izpildes līmenis bija 100 % saistību apropriācijām un 72 % maksājumu apropriācijām un ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis samazinājās tādēļ, ka 2018. gada decembrī tika saņemts papildu ieguldījums 20 000 000 EUR apmērā;

8. norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmums lēsa, ka no 1 657 500 000 EUR, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem bija jāiegulda Kopuzņēmuma darbībās, šie locekļi bija veikuši ieguldījumus natūrā 705 400 000 EUR apmērā salīdzinājumā ar Savienības ieguldījumu naudā 512 000 000 EUR apmērā; turklāt norāda, ka nozari pārstāvošo locekļu naudas ieguldījums bija 11 300 000 EUR un ka to ieguldījumi natūrā, par kuriem bija paziņots, bet kuri nebija validēti, bija 694 100 000 EUR;

Sniegums

9. norāda uz galveno snieguma rādītāju (GSR) izmantošanu pamatdarbības un programmu snieguma mērīšanai un to, ka Kopuzņēmums sadarbojas ar citiem kopuzņēmumiem un savām ieinteresētajām personām, lai noteiktu kopīgus ietekmes GSR un metodiku minēto GSR novērtēšanai;

10. konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

11. atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmuma programmai 2018. gadā sasniegtais kopējais piesaistes koeficients, kas aprēķināts, no “Apvārsnis 2020” izmaksām atņemot Savienības finansējumu un izdalot ar Savienības finansējumu, ir 3 un pārsniedz visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto piesaistes koeficienta mērķrādītāju; turklāt norāda, ka kopējais sasniegtais piesaistes koeficients ir 3,3, ja par pamatu ņem valstu izmaksas;

12. norāda, ka Kopuzņēmums ir centies konsolidēt un attīstīt savas darbības, lai nodrošinātu Kopuzņēmuma veiksmīgu un efektīvu darbību; konstatē, ka 2018. gadā tika izsludināti četri uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kā rezultātā tika atlasīti 13 kopdarbības projekti un divas koordinācijas un atbalsta darbības;

13. norāda, ka Kopuzņēmums izsludināja divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus; lai gan priekšlikumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas samazinājās, atlasīto priekšlikumu skaits ir tāds pats kā 2017. gadā;

14. norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

Personāls

15. norāda, ka no 31 štatu sarakstā apstiprinātās štata vietas 2018. gadā bija aizpildītas 30: 14 pagaidu darbinieki un 16 līgumdarbinieki; norāda arī to, ka 2018. gadā tika aizpildītas divu administrācijas vadītāju vietas, proti, viena galvenā finanšu speciālista un viena programmu vadītāja vieta;

16. ņem vērā Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatā iekļauto informāciju par dzimumu līdzsvaru ECSEL projektos, kas liecināja, ka kopējais to sieviešu skaits, kuras iesaistītas 2018. gadā notiekošajos ECSEL projektos un projektos, par kuriem tika ziņots minētajā gadā (īstenošanā kopš 2014., 2015. un 2016. gada), bija 3336 (jeb 18 %) salīdzinājumā ar 14 820 vīriešiem (jeb 82 %); norāda, ka ne visi saņēmējuzņēmumu darbinieki, kas iesaistīti ECSEL projektos, veic pētniecības darbības un ka tikai 16 % pētniecības darbinieku ir sievietes;

Iepirkums

17. ar dziļu nožēlu norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi ievērojamas nepilnības veidā, kādā ir pārvaldītas administratīvo pakalpojumu iepirkuma procedūras; pēc iepazīšanās ar Kopuzņēmuma atbildēm norāda, ka šīs problēmas risināšanai ir iecelts asistents budžeta, iepirkumu un līgumu jomā;

Iekšējā kontrole

18. atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir veicis pasākumus ar mērķi novērtēt valstu finansēšanas iestāžu ex post revīziju veikšanu un ir saņēmis valstu finansēšanas iestāžu rakstiskus apstiprinājumus, kuros deklarēts, ka attiecīgās valsts procedūru piemērošana ir sniegusi pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību; atzīmē, ka Revīzijas palātas pārskats norāda uz to, ka attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumiem par ex post revīzijām atbildīgs ir Komisijas Kopējais revīzijas dienests un ka Kopuzņēmuma aprēķinātais atlikušo kļūdu īpatsvars 2018. gada beigās bija 1,15 %;

19. norāda, ka problēma, ko rada valstu finansēšanas iestāžu izmantoto metožu un procedūru atšķirības, vairs neskar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošanu, jo ex post revīzijas veic vai nu Kopuzņēmums, vai Komisija; norāda, ka saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopējā ex post revīziju plāna noteikumiem Kopuzņēmums no valstu finansēšanas iestādēm ir saņēmis 22 no 27 apstiprinājumiem, un atzīst, ka tie nodrošina pienācīgu tā locekļu finanšu interešu aizsardzību;

20. konstatē, ka Komisija ir veikusi ARTEMIS kopuzņēmuma un ENIAC kopuzņēmuma galīgo novērtējumu par laikposmu no 2008. līdz 2013. gadam, kā arī saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” strādājošā Kopuzņēmuma starpposma novērtējumu par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam; norāda, ka Kopuzņēmums ir izstrādājis un pieņēmis rīcības plānu, lai īstenotu šajos novērtējumos sniegtos ieteikumus, un ka dažas darbības jau ir sāktas; tomēr lielākā daļa darbību vēl ir jāīsteno 2019. gadā, bet dažas no tām tiek uzskatītas par tādām, kas neietilpst Kopuzņēmuma darbības jomā;

21. norāda, ka galīgais maksājums par tās pakalpojumu līmeņa vienošanās īstenošanu, kura noslēgta ar vienu no nozari pārstāvošajiem locekļiem par komunikācijas pakalpojumu sniegšanu un pasākumu organizēšanu, tika veikts bez nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem;

22. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību un ierosina šajā izvērtējumā izskatīt, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmēt ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

23. ar bažām norāda, ka Kopuzņēmums ir konstatējis, ka pirms Kopuzņēmuma izveides ENIAC nebija izrakstījis nozari pārstāvošajam loceklim AENEAS adresētus rēķinus par naudas ieguldījumiem administratīvo izmaksu segšanai vairāk nekā 1 000 000 EUR apmērā; lai atrisinātu šo problēmu, Kopuzņēmums no saviem locekļiem saņēma 1 000 000 EUR kā “nākamo periodu naudas ieguldījumu”; aicina Kopuzņēmumu nekavējoties izdot debetnotu;

Iekšējā revīzija

24. ņem vērā, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica riska novērtējumu; norāda, ka IAS veica pēcpārbaudi saistībā ar saviem revīzijas ieteikumiem par “Apvārsnis 2020” dotāciju piešķiršanas procesu un ar to saistīto Kopuzņēmuma sniegumu; pieņem zināšanai, ka IAS ir secinājis, ka visi ieteikumi ir pienācīgi īstenoti;

Cilvēkresursu pārvaldība

25. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī Kopuzņēmumam bija 30 darbinieku; norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums aizpildīja divas vakances, proti, vienu administrācijas un finanšu vadītāja vakanci un vienu programmu vadītāja vakanci, kā arī izsludināja vienu norīkota valsts eksperta vakanci;

26. norāda, ka 2018. gada 6. augustā tika atjaunināta Kopuzņēmuma struktūrshēma, lai pielāgotu organizācijas struktūru prioritātēm un nepieciešamajām speciālajām zināšanām; norāda, ka saistībā ar Civildienesta noteikumiem valde 2018. gada janvārī apstiprināja piecu jaunu īstenošanas noteikumu kopumu.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.
(6)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.
(13)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15)	OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”

167k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2103(DEC))

P9_TA(2020)0075

A9-0046/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2020 – C9-0069/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 557/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0046/2020),

1. sniedz kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2103(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2020 – C9-0069/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. maija Regulu (ES) Nr. 557/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0046/2020),

1. apstiprina kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2103(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0046/2020),

A. tā kā Kopuzņēmums inovatīvu zāļu jomā uzsāktās kopīgās tehnoloģiskās ierosmes īstenošanai (“Kopuzņēmums IMI”) tika izveidots 2007. gada decembrī uz 10 gadu laikposmu, lai būtiski uzlabotu zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu un lai tādējādi ilgtermiņā farmācijas nozarē ražotu iedarbīgākas un drošākas inovatīvas zāles;

B. tā kā pēc Padomes Regulas (ES) Nr. 557/2014(15) pieņemšanas 2014. gada maijā tika izveidots kopuzņēmums „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (“Kopuzņēmums IMI 2”) ar darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim; tā kā 2014. gada jūnijā tas aizstāja Kopuzņēmumu IMI un turpināja tā darbu, lai pabeigtu Septītās pamatprogrammas pētniecības darbības un uzsāktu jaunu projektu “Apvārsnis 2020” ietvaros;

C. tā kā Kopuzņēmuma IMI un Kopuzņēmuma IMI 2 dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, un Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija;

D. tā kā Savienības maksimālais ieguldījums 10 gadu laikā Kopuzņēmumā IMI ir 1 000 000 000 EUR un to nodrošina no Septītās pamatprogrammas budžeta, bet katrs no dibinātājiem veic vienlīdzīgas iemaksas saimniecisko izdevumu segšanai, nepārsniedzot 4 % no Savienības kopējiem ieguldījumiem;

E. tā kā Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmumā IMI 2 10 gadu laikā ir 1 638 000 000 EUR un to nodrošina no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta, bet locekļiem, izņemot Komisiju, jāsedz 50 % no saimnieciskajiem izdevumiem un būtu jāpiedalās darbības izdevumu segšanā ar skaidru naudu vai natūrā, vai abējādi apmērā, kas līdzvērtīgs Savienības finansiālajam ieguldījumam;

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. atzīmē, ka Revīzijas palāta pārskatā par Kopuzņēmuma IMI 2 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir konstatēts, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma IMI 2 finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2. ņem vērā Revīzijas palātas atzinumu par Kopuzņēmuma IMI 2 pārskatiem par 2018. gadu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kas norāda, ka tie visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3. norāda, ka galīgais 2018. gada budžets ietvēra maksājumu apropriācijas 275 600 000 EUR apmērā (2017. gadā — 187 900 000 EUR) un saistību apropriācijas 235 900 000 EUR apmērā (2017. gadā — 206 400 000 EUR); ierēķinot iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas un piešķirtos ieņēmums, kopējais pieejamais saistību budžets bija 485 596 000 EUR (2017. gadā — 322 400 000 EUR) un kopējais pieejamais maksājumu apropriāciju budžets bija 235 963 021 EUR (2017. gadā — 206 400 000 EUR);

4. atzīmē, ka no ieguldījumiem 1 000 000 000 EUR apmērā, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma IMI darbībās, līdz 2018. gada beigām Kopuzņēmums IMI 2 bija apstiprinājis ieguldījumus natūrā un naudā 655 200 000 EUR apmērā (633 300 000 EUR natūrā un 21 900 000 EUR naudā); norāda, ka Kopuzņēmuma IMI locekļi ir ziņojuši par vēl neapstiprinātiem ieguldījumiem natūrā 80 600 000 EUR apmērā; uzsver, ka attiecīgi 2018. gada beigās nozari pārstāvošo locekļu ieguldījumi natūrā un naudā kopsummā bija 735 800 000 EUR, savukārt Savienības naudas ieguldījumi Kopuzņēmuma IMI 2 darbībās Septītajā pamatprogrammā bija 916 000 000 EUR;

5. ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis Septītās pamatprogrammas projektos bija 88 %, kas ir labāk nekā pagājušajā periodā, kad izlietojuma līmenis četrus gadus pēc kārtas bija zemāks par 75 %; turklāt norāda, ka “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija 86 % un ka 2018. gadā administratīvo un pamatdarbības izdevumu segšanai paredzēto saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums bija lielāks nekā 2017. gadā;

6. norāda, ka no 1 425 000 000 EUR ieguldījumiem natūrā un naudā, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem un asociētajiem partneriem bija jāiemaksā Kopuzņēmuma IMI 2 darbībās, līdz 2018. gada beigām izpilddirektors bija apstiprinājis 130 500 000 EUR un bija paziņots par vēl 83 900 000 EUR; arī atzīmē, ka izpilddirektors bija apstiprinājis nozari pārstāvošo locekļu naudas ieguldījumus 13 500 000 EUR apmērā; turklāt atzīmē, ka 2018. gada beigās kopējais nozari pārstāvošo locekļu ieguldījums Kopuzņēmuma IMI 2 darbībās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” bija 227 700 000 EUR, savukārt ES naudas ieguldījumi bija 241 900 000 EUR;

7. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI 2 valde pieņēma trīs budžeta grozījumus:

	a)	2018. gada 12. jūnijā tā nolēma iekļaut no iepriekšējā gada pārnestās summas (209 698 405 EUR saistību apropriācijās un 56 133 212 EUR maksājumu apropriācijās);
	b)	2018. gada 13. jūlijā tā nolēma iekļaut no iepriekšējā gada papildus pārnestās apropriācijas (25 669 EUR saistību apropriācijās un 25 669 EUR maksājumu apropriācijās), kas konkrēti ir Kopuzņēmuma IMI 2 no saņēmējiem 2017. gadā atgūtās summas, kas tika pārnestas uz 2018. gada budžetu; un
	c)	2018. gada 5. decembrī tā nolēma samazināt pamatdarbības maksājumu apropriācijas par 36 332 261 EUR, jo tika samazināts Savienības ieguldījums pamatdarbības izmaksās (34 978 261 EUR) un uz 2019. gadu atlikts Kopuzņēmuma IMI 2 partnera (Bila un Melindas Geitsu fonds) ieguldījums pamatdarbības izmaksās (1 354 000 EUR), kas tika pārnestas uz nākamo gadu;

8. norāda, ka 2018. gada beigās aplēstās neizmantotās maksājumu apropriācijas pamatdarbības un administratīvo izdevumu segšanai, kuras Kopuzņēmuma IMI 2 direktoru padome apstiprināja pārnešanai uz 2019. gadu, veidoja 30 943 429 EUR; ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka, neraugoties uz stāvokļa uzlabošanos pēc tam, kad Kopuzņēmums IMI 2 veica korektīvus pasākumus, joprojām vērojamas nepilnības attiecībā uz jaunu maksājumu apropriāciju vajadzību plānošanu un uzraudzību;

Sniegums

9. norāda, ka 2018. gads bija pirmais gads, kad Kopuzņēmums IMI 2 gada darbības pārskatā ziņoja par pārskatītajiem galvenajiem snieguma rādītājiem; atzinīgi vērtē to, ka šis solis ir izrādījies efektīvs uzraudzības līdzeklis, kas ir palielinājis Kopuzņēmuma IMI 2 sasniegumu pārredzamību un tādējādi piesaistījis pilsoniskās sabiedrības locekļu interesi;

10. norāda, ka saskaņā ar šo darbības pārskatu līdz 2018. gada 31. decembrim ievākto datu analīze liecina, ka Kopuzņēmuma IMI 2 projekti ir aptvēruši gandrīz visas Kopuzņēmuma IMI 2 stratēģiskās pētniecības programmā iekļautās prioritārās jomas (11 no 12);

11. atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums IMI 2 2018. gadā parakstīja 20 jaunus dotācijas nolīgumus, palielinot kopējo projektu portfeli līdz 119 projektiem (59 Kopuzņēmuma IMI projekti + 60 Kopuzņēmuma IMI 2 projekti);

12. konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais/ darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma IMI 2 organizatorisko struktūru;

13. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI 2 sviras efekta vērtība bija 0,99;

14. norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma IMI 2 sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par tā pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi ar īpašu uzsvaru uz to nonākšanu tirgū;

15. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika veiksmīgi uzsākts projekts EBOVAC3, kas paredz veikt klīniskos izmēģinājumus bērniem Sjerraleonē un Gvinejā; turklāt norāda, ka projektā tiek veikts klīnisks pētījums par Kongo Demokrātiskās Republikas veselības aprūpes sniedzējiem, kas palīdz apkarot minētos slimību; ar gandarījumu norāda, ka Kopuzņēmuma IMI 2 Ebola+ projektos gūtās atziņas var piemērot arī attiecībā uz citām jaunām infekcijas slimībām;

16. aicina Kopuzņēmumu IMI 2 apsvērt iespēju turpmāk pārskatīt finansēto projektu skaitu; turklāt norāda, ka mazāks skaits projektu, kas savukārt būtu lielāki un labi finansēti, būtiski precizētu Kopuzņēmuma IMI 2 darbības jomu un palīdzētu plašākai sabiedrībai gūt labāku priekšstatu par to sniegto labumu;

Personāls un pieņemšana darbā

17. norāda, ka 2018. gada decembrī Kopuzņēmumā IMI 2 kopumā bija aizpildītas 48 štata vietas (2017. gadā°— 49);

18. norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmumā IMI 2 bija darbinieki no 15 dalībvalstīm un septiņām dalībvalstīm bija pa vienam darbiniekam; norāda, ka 73 % no 48 darbiniekiem bija sievietes un tikai 27 % — vīrieši;

19. ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2018. gadā Kopuzņēmumā IMI 2 bija augsta kadru mainība — vidēji 21 %, kas bija īpaši augsta attiecībā uz līgumdarbiniekiem — 60 %, un ka stāvokli pasliktināja astoņu cilvēku atrašanās ilgstošā slimības atvaļinājumā (2018. gadā bija četri jauni gadījumi), līdz ar to 2018. gadā strādāja tikai puse no Kopuzņēmuma IMI 2 darbiniekiem, kas paaugstināja risku, ka var netikt sasniegti plānotie Kopuzņēmuma IMI 2 darbības mērķi; norādīja, ka personāla trūkumu Kopuzņēmums IMI 2 risināja, nodarbinot pagaidu darba aģentūras darbiniekus, kas 2018. gadā veidoja 9,8 % no visiem darbiniekiem, un ieguldīja resursus, lai, no vienas puses, noturētu labākos darbiniekus, nodrošinot apmācības iespējas un labjutības pasākumus, un, no otras puses, pilnībā nokomplektētu personālu; pauž bažas par to, ka daudzi darbinieki atrodas ilgtermiņa slimības atvaļinājumā un ka daži no šiem gadījumiem var būt saistīti ar izsīkumu un nepietiekamu darba un privātās dzīves līdzsvaru; aicina Kopuzņēmumu IMI 2 būt proaktīvam attiecībā uz minētajiem darbiniekiem, rūpīgi izvērtēt darbinieku darba slodzi un nodrošināt uzdevumu līdzsvarotu sadalījumu;

Iekšējā revīzija

20. norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) 2018. gada martā izdotajā galīgajā revīzijas ziņojumā par koordināciju ar Kopējo atbalsta centru (CSC) un CSC instrumentu un pakalpojumu īstenošanu Kopuzņēmumā IMI 2 tika secināts, ka Kopuzņēmums IMI 2 ir īstenojis pienācīgas pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras, kas efektīvi un lietderīgi atbalsta koordinācijas darbības ar CSC un CSC instrumentu un pakalpojumu īstenošanu;

21. norāda, ka IAS revīzijā netika konstatēti būtiski vai ļoti svarīgi risināmi jautājumi un tika sniegti trīs svarīgi ieteikumi; norāda, ka Kopuzņēmums IMI 2 sagatavoja rīcības plānu, kas minēto trīs ieteikumu īstenošanai paredzēja piecus pasākumus, un četri no šiem pasākumiem, kas attiecās uz diviem ieteikumiem, tika īstenoti līdz 2018. gada beigām;

Iekšējās kontroles sistēmas

22. norāda, ka Kopuzņēmums IMI 2 ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, kas pamatojas uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm, jo īpaši attiecībā uz Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem; konstatē, ka Kopuzņēmums IMI 2 veic ex post revīzijas saņēmēju telpās, savukārt par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarāciju ex post revīzijām atbild IAS; norāda, ka ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, par kuru Kopuzņēmums IMI 2 ziņoja 2018. gada beigās, bija 0,87 % Septītajā pamatprogrammā un 0,67 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

23. norāda, ka 2017. gada decembrī Kopuzņēmuma IMI 2 valde pieņēma Kopuzņēmuma IMI 2 iekšējās kontroles sistēmu, kas ir pielāgota Komisijas kontroles sistēmai; norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmuma IMI 2 iekšējās kontroles rīcības plāns koncentrējās uz iekšējās kontroles sistēmas jauno principu īstenošanu un pārskatīšanu un iekšējās kontroles vides struktūras attīstību; norāda, ka tika pieņemtas jaunas darbības norādes par kontroles sistēmas efektivitātes nodrošināšanu un mērīšanu;

24. norāda, ka Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts (BUDG ĢD) veica Kopuzņēmumā IMI 2 izveidoto vietējo finanšu sistēmu ikgadējo novērtēšanu un pārskatīja informāciju par izmaiņām vietējās sistēmās un kontroles vidē, izvērtēja revīzijās un uzraudzības kontrolēs konstatētos iekšējās kontroles trūkumus un pārbaudīja operāciju darījumu izlasi; norāda, ka 2018. gada 13. decembrī BUDG ĢD secināja, ka Kopuzņēmuma IMI 2 iekšējās kontroles sistēmas darbojās kā paredzēts; norāda, ka Kopuzņēmums IMI 2 pabeidza grāmatveža 2018. gada 5. februārī apstiprinātā rīcības plāna īstenošanu, ka BUDG ĢD izvērtēja situāciju attiecībā uz rīcības plāna īstenošanu un ka visi pieci ieteikumi tika slēgti 2019. gada 28. janvārī;

25. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību un lūdz šajā izvērtējumā izskatīt, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, un tādējādi sekmēt ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.
(6)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.
(13)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15)	Padomes Regula (ES) Nr. 557/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.).

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “Shift2Rail”

176k

53k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2105(DEC))

P9_TA(2020)0076

A9-0055/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0071/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. jūnija Regulu (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail(5), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0055/2020),

1. sniedz kopuzņēmuma Shift2Rail izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt kopuzņēmuma Shift2Rail izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2105(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0071/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. jūnija Regulu (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail(12), un jo īpaši tās 12. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0055/2020),

1. apstiprina kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt kopuzņēmuma Shift2Rail izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2105(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par kopuzņēmuma Shift2Rail 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0055/2020),

A. tā kā kopuzņēmums Shift2Rail (“Kopuzņēmums”) ar Regulu (ES) Nr. 642/2014(15) tika izveidots 2014. gada jūnijā uz 10 gadiem;

B. tā kā dibinātāji ir Eiropas Savienība, ko pārstāv Komisija, un dzelzceļa nozari pārstāvoši partneri (galvenās ieinteresētās personas, tostarp dzelzceļa aprīkojuma ražotāji, dzelzceļa uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un pētniecības centri) un ir saglabāta iespēja citiem tiesību subjektiem piedalīties Kopuzņēmumā kā asociētajiem locekļiem;

C. tā kā Kopuzņēmuma mērķi ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, padarīt Eiropas dzelzceļa sistēmu pievilcīgāku un konkurētspējīgāku, nodrošināt pāreju no autotransporta uz dzelzceļa transportu un saglabāt Eiropas dzelzceļa nozares vadošo stāvokli pasaules tirgū;

D. tā kā Kopuzņēmums 2016. gada maijā sāka darboties patstāvīgi,

Vispārīga informācija

2. pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3. norāda, ka Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās ir 450 000 000 EUR un tas jāsedz no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”; norāda, ka nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu resursu ieguldījumam jābūt vismaz 470 000 000 EUR un no šīs summas vismaz 350 000 000 EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma pamatdarbības un administratīvo izmaksu segšanai, bet vismaz 120 000 000 EUR — ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu darbībām;

4. norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, piemēram, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

5. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; šajā izvērtējumā ir jāizskata, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, tādējādi sekmējot ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

Budžeta un finanšu pārvaldība

6. norāda, ka izpildei pieejamais 2018. gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 84 756 000 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 71 890 204 EUR apmērā; uzsver, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 100 % un 82,3 %, kas vērtējams kā zems, īpaši maksājumu apropriāciju gadījumā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija zemāks par plānoto, jo vēl nav pieņemts juridisks lēmums par dalību Kopuzņēmumā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 2. sadaļā (administratīvie izdevumi, kas veido 3 % no Kopuzņēmuma budžeta) bija zems (63,4 %), jo piegādātāji kavējās ar rēķinu sagatavošanu saskaņā ar daudzgadu pamatlīgumiem; norāda arī to, ka lielākā daļa Kopuzņēmuma veikto maksājumu 2018. gadā bija starpposma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kas tika atlasīti 2015. un 2016. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kā arī priekšfinansējuma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, kuri atlasīti 2018. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

7. konstatē, ka no 411 200 000 EUR (kas ietvēra 158 900 000 EUR kā maksimālo Savienības naudas ieguldījumu un nozari pārstāvošo locekļu naudas ieguldījumu Kopuzņēmuma administratīvajos izdevumos 6 500 000 EUR apmērā) līdz 2018. gada beigām Kopuzņēmums bija uzņēmis saistības 84 756 000 EUR apmērā un veicis maksājumus 59 155 000 EUR apmērā projektu pirmā viļņa īstenošanai; tas liecina, ka saskaņā ar savu daudzgadu darba programmu Kopuzņēmums patlaban ir parakstījis savstarpēji atkarīgus daudzgadu dotāciju nolīgumus un iepirkuma līgumus, kas attiecas uz tā pētniecības un inovāciju programmas īstenošanu 39 % apmērā;

8. atzinīgi vērtē to, ka no ieguldījuma 350 000 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma pamatdarbības un administratīvo izmaksu segšanai, līdz 2018. gada beigām, t. i., četrus mēnešus pēc tam, kad Kopuzņēmums bija sācis īstenot pirmos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus, nozari pārstāvošie locekļi bija ziņojuši par pamatdarbībai paredzētiem 63 700 000 EUR lieliem ieguldījumiem natūrā un 21 700 000 EUR no šīs summas bija apliecināti; norāda arī to, ka no 120 000 000 EUR, kas nozari pārstāvošajiem locekļiem bija jāiegulda Kopuzņēmuma papildu darbībās, šie locekļi bija ziņojuši par naudas ieguldījumiem 6 500 000 EUR apmērā citām darbībām, kas nav ietvertas Kopuzņēmuma darba plānā;

9. konstatē, ka līdz 2018. gada beigām kopējais nozari pārstāvošo locekļu ieguldījums sasniedza 252 300 000 EUR salīdzinājumā ar Savienības naudas ieguldījumu 158 900 000 EUR apmērā;

10. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums parakstīja 17 dotāciju nolīgumus, kuri izrietēja no 2018. gadā izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, un ka minētajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus bija ietvertas pētniecības un inovācijas darbības 152 600 000 EUR vērtībā, paredzot Kopuzņēmuma nodrošinātu līdzfinansējumu ne vairāk kā 77 300 000 EUR apmērā; norāda, ka pārējie locekļi ir piekrituši ierobežot savu pieprasījumu pēc līdzfinansējuma līdz 44,44 % no kopējām projektu izmaksām, kas kopumā ir viszemākais līmenis pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”; ar nožēlu norāda, ka tikai 76 mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) piedalījās 2018. gada uzaicinājumā (2017. gadā — 120) un finansējumam tika atlasīti 40 MVU (2017. gadā — 50 MVU) (21,6 % no visiem finansējumam atlasītajiem dalībniekiem);

Sniegums

11. norāda, ka projektu rakstura dēļ trešais galveno snieguma rādītāju kopums tiks izstrādāts, pamatojoties uz pirmajiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātiem; turklāt ņem vērā, ka Kopuzņēmums turpināja izstrādāt galveno snieguma rādītāju modeli, lai novērtētu pētniecības un inovācijas darbību ieguldījumu tā regulas īstenošanā; norāda, ka šis darbs joprojām turpinās un pirmie rezultāti valdei tika iesniegti 2018. gada decembrī;

12. konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

13. pieņem zināšanai, ka Kopuzņēmums ir palīdzējis nodrošināt nepārtrauktību un radīt dzelzceļa nozares dalībniekiem kopīgu redzējumu par dzelzceļa pētniecību; norāda, ka Kopuzņēmums ir arī palīdzējis veidot uzticēšanos starp dalībniekiem, kuriem citādi nebūtu iespējams apspriest idejas un kopīgas intereses nekomerciālos apstākļos; konstatē, ka dzelzceļa uzņēmumu klātbūtne Kopuzņēmumā laika gaitā būtu jāpalielina;

14. norāda, ka Kopuzņēmumam būtu jāpalīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras dzelzceļa nozare, galveno uzmanību pievēršot dzelzceļa sistēmas un tās lietotāju vajadzībām, tostarp dalībvalstīs, kuru teritorijā nav dzelzceļa sistēmas; konstatē, ka šajā nolūkā Kopuzņēmums īsteno programmu Shift2Rail un pētniecības un inovācijas pasākumus Eiropas dzelzceļa nozarē, sadarbojoties ieinteresētajām personām un dalībvalstīm; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādu konkrētu pasākumu veicināšanai, kuri paredzēti, lai novērstu atlikušos tehniskos šķēršļus, kas traucē uzlabot sadarbspēju, un darbībām, ar kurām tiek atbalstīts integrētāks, efektīvāks un drošāks Savienības dzelzceļa tirgus, kā galīgo mērķi izvirzot vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu;

15. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums izsludināja tikai tā locekļiem paredzētu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai, kura finansējuma shēma paredzēja fiksētas summas izmaksu; tomēr dotāciju novērtēšanas posmā iesaistītie finanšu eksperti finanšu priekšlikumos atklāja vairākas būtiskas novirzes; Kopuzņēmums izmantoja dotāciju sagatavošanas posmu, lai analizētu saņēmēju paskaidrojumus par šīm novirzēm un pamatotos gadījumos koriģētu fiksēto summu; aicina Kopuzņēmumu turpināt uzlabot finanšu datus tā līdzekļu saņēmēju datubāzē un novērtējuma kopsavilkuma ziņojumā izklāstīt finanšu ekspertu svarīgākos komentārus; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka visu Komisijas Lēmuma C(2017)7151(16) juridisko un finansiālo aspektu ievērošana ir rūpīgi pārbaudīta un ka kredītrīkotājs ir nodrošinājis, ka visi tehniskie un finansiālie ekspertu komentāri ir pienācīgi ņemti vērā; turklāt, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, process kopumā tiks vēl vairāk uzlabots 2019. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

16. norāda, ka saskaņā ar Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatu galvenie darbības rādītāji attiecībā uz dzimumu līdzsvaru minētajā gadā liecina par ļoti zemu sieviešu īpatsvaru valdē — tikai 15 %, savukārt sieviešu īpatsvars Kopuzņēmuma pārstāvju vidū bija 34 %, bet Zinātniskajā komitejā — 40 %;

Darbinieku atlase un pieņemšana darbā

17. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums pieņēma darbā divus norīkotus valsts ekspertus saskaņā ar štatu sarakstu un ar budžeta lēmējinstitūciju piekrišanu pieņēma darbā vēl trešo uz vienu gadu norīkotu ekspertu, lai aizstātu vienu programmas vadītāju;

18. norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmumam bija 22 no štatu sarakstā paredzētajiem 23 darbiniekiem;

Iekšējā kontrole

19. norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, kuru pamatā ir finanšu un pamatdarbības dokumentu pārbaudes, un ka Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta Kopējais revīzijas dienests (“Kopējais revīzijas dienests”) ir atbildīgs par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarāciju ex post revīziju; turklāt norāda, ka situācija 2018. gada beigās liecināja, ka vissvarīgākie iekšējās kontroles standarti lielā mērā ir īstenoti un tikai daži pasākumi vēl jāpabeidz 2019. gadā, jo īpaši galveno snieguma rādītāju modeļa pārskatīšana;

20. pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju atlikušo kļūdu īpatsvars pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” bija 0,97 %, kas ir zem būtiskuma sliekšņa; ņem vērā, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmums varēja balstīt kļūdu īpatsvara aprēķinu uz četriem ex post revīzijas ziņojumiem, no kuriem viens attiecās uz riskā balstītu revīziju un trīs — uz Kopuzņēmuma reprezentatīvo izlasi;

21. pieņem zināšanai, ka Iekšējās revīzijas dienests pilda Kopuzņēmuma iekšējā revidenta funkcijas un šajā sakarībā netieši atskaitās valdei un izpilddirektoram; norāda, ka saskaņā ar pirmās revīzijas uzdevumu tika noteikts Kopuzņēmuma riska profils ar mērķi izstrādāt iekšējās revīzijas darba plānu trim gadiem; konstatē, ka Iekšējās revīzijas dienesta stratēģiskais iekšējās revīzijas plāns 2017.–2019. gadam tika iesniegts 2017. gada jūnijā; turklāt saskaņā ar šo revīzijas plānu Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā veica ierobežotu pārbaudi par iekšējās kontroles standartu ievērošanu; ar gandarījumu konstatē, ka no pieciem vadībai adresētajiem ieteikumiem attiecībā uz konstatēto trūkumu novēršanu, kuri vēl nebija pilnībā īstenoti, tikai vienam 2019. gadā vēl bija jāveic īstenošanas darbības;

22. ar nožēlu norāda, ka 2017. gada beigās Komisijas kopējiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem vēl nebija pabeigti specifiski atjauninājumi, kas nepieciešami, lai apstrādātu Kopuzņēmumam piešķirtos ieguldījumus natūrā; tomēr norāda, ka ieguldījumus natūrā 2018. gadā bija validējis izpilddirektors;

23. konstatē, ka Komisija ir veikusi Kopuzņēmuma saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īstenotās pamatdarbības starpposma novērtējumu par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam; norāda, ka ir ticis sagatavots rīcības plāns, ko valde ir pieņēmusi 2018. gada jūnijā; ņem vērā, ka ne visi starpposma novērtējumā izteiktie ieteikumi tiks īstenoti pašreizējās finanšu shēmas programmas ietvaros; tomēr norāda, ka dažas rīcības plānā iekļautās darbības jau ir sāktas, bet citas paredzēts īstenot līdz 2020. gadam;

Citi jautājumi

24. uzsver Kopuzņēmuma un Savienības Dzelzceļu aģentūras (ERA) sadarbības nozīmību; pieņem zināšanai ERA iesaistīšanu Kopuzņēmuma valdes sanāksmēs un grupās, kuras izstrādāja daudzgadu rīcības plānu; norāda, ka Kopuzņēmums izvērtēja ERA iesniegtos pētniecības un inovācijas pieprasījumus, lai izvairītos no darbību pārklāšanās un maksimāli palielinātu publiskā finansējuma izmantošanas efektivitāti;

25. norāda, ka 2018. gadā viens asociētais loceklis kļuva par dibinātājam pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, kā rezultātā palielinājās dibinātāja pārstāvība valdē; konstatē, ka Kopuzņēmuma pašreizējā tiesiskā regulējuma noteikumi nepietiekami reglamentē uzņēmumu pārņemšanu starp nozari pārstāvošajiem Kopuzņēmuma locekļiem un ietekmi, ko tas varētu atstāt uz locekļu līdzsvarotu pārstāvību valdē; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, proti, to, ka Kopuzņēmumā ieviestais tiesiskais regulējums neļauj palielināt dibinātāja ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu un vispārējo pārvaldību; norāda, ka regulējuma grozīšanas gadījumā Revīzijas palātas konstatējums tiks ņemts vērā;

26. norāda, ka Kopuzņēmuma starpposma novērtējums tika pabeigts tā tiesiskajā regulējumā noteiktajā termiņā; ar nožēlu norāda, ka tas nespēja panākt labāko pievienoto vērtību Kopuzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tik agrīnā tā darbības posmā; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka novērtēšana ir notikusi Kopuzņēmuma pastāvēšanas sākumā, bet tās veikšana bija prasīta Kopuzņēmuma regulā un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

27. konstatē, ka darbinieku mainības rādītājus pēdējos divos gados pilnībā ir noteikusi līgumdarbinieku mainība; atzinīgi vērtē pasākumus, ko Kopuzņēmums veicis šīs situācijas risināšanas nolūkā; norāda, ka Kopuzņēmums izmantoja no darba aģentūrām piesaistītu darbinieku pakalpojumus un šie darbinieki veidoja aptuveni 17 % no tā kopējā darbinieku skaita; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka galvenie šīs situācijas cēloņi izriet no štatu saraksta pašreizējās struktūras, kas Kopuzņēmumam neļauj piedāvāt tikpat izdevīgus līguma nosacījumus, kādus piedāvā citas struktūras un iestādes; norāda, ka ir ieviesti nesaistoši pasākumi augstās darbinieku mainības mazināšanai; aicina Komisiju sekot līdzi šī jautājuma risināšanai;

Transports un tūrisms

28. uzsver, ka Kopuzņēmuma mērķi ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu un palielināt Savienības dzelzceļa sistēmas pievilcību un konkurētspēju; norāda, ka dzelzceļa transportam būs svarīga nozīme turpmākajās Savienības darbībās ar mērķi veicināt pāreju uz mazemisiju mobilitāti un novērst negatīvo ārējo ietekmi; uzsver, ka ir jāpiešķir Kopuzņēmumam finansējums, materiālie resursi un cilvēkresursi, kas tam vajadzīgi, lai sasniegtu šos pamatmērķus un sniegtu ieguldījumu reālā modālā pārejā;

29. norāda, ka Kopuzņēmums ir publiskā un privātā sektora partnerība, kas izveidota 2014. gadā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros; norāda, ka programmu Shift2Rail kopīgi finansē no Savienības ieguldījumiem (izmantojot Kopuzņēmuma darbības budžetu) un pārējo locekļu, t. i., astoņu dibinātāju (neskaitot ES) un deviņpadsmit asociēto locekļu, ieguldījumiem natūrā;

30. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums ir pavirzījies uz priekšu savu mērķu sasniegšanā, īstenojot programmu Shift2Rail un nodrošinot efektīvu un lietderīgu pareizu finanšu pārvaldību; norāda, ka 2018. gadā tika īstenotas iepriekšējos gados uzsāktas pētniecības un inovācijas darbības, kuras tagad labi virzās uz priekšu un lielākoties tiek īstenotas strauji; norāda, ka jauns pētniecības un inovācijas darbību vilnis (2018. gada uzaicinājums) sākās gada beigās; norāda, ka tiek lēsts, ka 2018. gadā īstenoto darbību kopējās projektu izmaksas būs 83 400 000 EUR;

31. uzsver, ka ir jāpalielina dzelzceļa pievilcība pārvadātājiem un pasažieriem, lai panāktu ilgtspējīgu pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu, un norāda, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši svarīgi dzelzceļa nozares panākumiem un ka Kopuzņēmumam ir būtiska loma, padarot dzelzceļu lētāku, efektīvāku un pievilcīgāku;

32. uzsver, ka pārmijas, tostarp bojātas pārmijas, vien izmaksā 25–30 % no visas dzelzceļa tīkla uzturēšanas summas un veido ievērojamu daļu no infrastruktūras izmaksām; atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma centienus palielināt sistēmas uzticamību un samazināt izmaksas;

33. atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma mērķus uz pusi samazināt dzelzceļa sistēmas dzīves cikla izmaksas, divkāršot jaudu un uzlabot uzticamību un punktualitāti par 50 %; prasa nodrošināt, lai Kopuzņēmums varētu neierobežoti rīkoties ar šo mērķu sasniegšanai vajadzīgajiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem;

34. atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma centienus ieviest automātisko vilciena vadības sistēmu (ATO); brīdina, ka autotransporta nozarē automatizācija ir vairāk attīstīta;

35. atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma lēmumu ierosināt valdei 2018. gada darba programmas ietvaros pieņemt fiksētas summas dotāciju, kas vēlāk tika īstenots ar šim mērķim paredzēta izmēģinājuma projekta palīdzību tajā 2018. gada uzaicinājuma daļā, kas paredzēta locekļiem;

36. uzskata — lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa un Kopuzņēmuma vispārējās pārvaldības juridisko skaidrību, ir ārkārtīgi svarīgi precizēt Kopuzņēmuma tiesisko regulējumu attiecībā uz uzņēmumu pārņemšanu starp tā nozari pārstāvošajiem locekļiem un šādu pārņemšanu ietekmi uz dalību valdē; tādēļ aicina Padomi risināt šo jautājumu, iespējams, grozot Padomes Regulu (ES) Nr. 642/20141;

37. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums uzsāka 14 reprezentatīvas revīzijas attiecībā uz datu kopu un vienu uz risku balstītu revīziju (papildus 15 reprezentatīvajām revīzijām un vienai uz risku balstītai revīzijai, kas tika sāktas 2017. gadā), tādējādi nodrošinot, ka Kopuzņēmumā veiktās revīzijas tieši aptver 4 660 000 EUR; norāda, ka kopējais atklāto kļūdu īpatsvars trijās reprezentatīvajās revīzijās un uz risku balstītajā revīzijā, kas tika pabeigtas līdz 2018. gada 31. decembrim, ir 0,94 % vidējā aritmētiskā rādītāja izteiksmē un 1,19 % — vidējā svērtā rādītāja izteiksmē; norāda, ka visi citi kļūdu īpatsvari (reprezentatīvais un atlikušais), lai gan to tvērums ir ierobežots, arī ir zem noteiktā 2 % sliekšņa;

38. atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināta Kopuzņēmuma krāpšanas apkarošanas stratēģijas 2017.–2020. gadam īstenošana un ka, ievērojot šo stratēģiju, nav bijis nepieciešams veikt ciešu uzraudzību saistībā ar augsta krāpšanas riska iespējamību un nevienu lietu nav nācies nosūtīt OLAF izmeklēšanai.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 57. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.
(6)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(7)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 426, 18.12.2019., 57. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.
(13)	OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.
(14)	OV L 142, 29.5.2019., 16. lpp.
(15)	Padomes 2014. gada 16. jūnija Regula (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail (OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.).
(16)	Komisijas 2017. gada 27. oktobra Lēmums C(2017)7151 par atļauju izmantot atlīdzinājumu, pamatojoties uz fiksētu summu attiecināmām izmaksām par darbībām atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas daļai un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai 2014.–2018. gadam.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra

159k

52k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2070(DEC))

P9_TA(2020)0077

A9-0064/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0037/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu(5), un jo īpaši tās 13. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0064/2020),

1. sniedz Eiropas Vides aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2070(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0037/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu(12), un jo īpaši tās 13. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0064/2020),

1. apstiprina Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2070(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0064/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 65 800 176,52 EUR, t. i., par 6,57 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta (65,45 %) un iemaksām saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, proti, ar Copernicus un Eiropas cilvēku biomonitoringa programmām (34,55 %)(16);

B. tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Vides aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,96 %, kas ir nedaudz — par 0,01 % — zemāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 91,06 %, t. i., par 2,03 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju ir panākts ievērojams progress, koplietojot resursus attiecībā uz uzdevumiem, kas pārklājas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības; norāda arī, ka Aģentūra kopā ar citām ar zinātni saistītām aģentūrām, tostarp Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, ir strādājusi ar jautājumiem, kas saistīti ar cilvēka veselību; atzinīgi vērtē to, ka pieaug interese par Aģentūras sniegto informāciju un datiem; uzskata, ka vides informācijas izplatīšana ir ļoti svarīga, ņemot vērā Komisijas jauno politiku un klimata pārmaiņu radītos draudus;

3. norāda, ka Aģentūra ir sasniegusi savus 2018. gada mērķus, kas minēti Aģentūras gada darba programmā, un ir nodrošinājusi Eiropas lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem piekļuvi savlaicīgai un būtiskai informācijai: aģentūras tīmekļvietnes lietotāju skaits 2018. gadā palielinājās par 500 000 (+17 %), kopumā sasniedzot 3,45 miljonus lietotāju un reģistrējot 10,7 miljonus lapu skatījumu (+15 %);

4. mudina Aģentūru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

5. atgādina, ka Aģentūra sniedz pamatotu un neatkarīgu informāciju par vidi; atzinīgi vērtē Aģentūras 2018. gadā darba rezultātu kvalitāti, piemēram, ziņojumus par gaisa kvalitāti Eiropā, par dzīvsudrabu Eiropas vidē un par aprites ekonomiku; uzsver, ka joprojām ir grūti iegūt skaidru un uzticamu informāciju par dažām Savienības ekonomikas nozarēm un tas liedz Aģentūrai veikt pilnīgu analīzi par Savienības vides stāvokli;

6. norāda uz Aģentūras svarīgo lomu kvalitatīvu datu sniegšanā par mūsu vides stāvokli, kas kļūst arvien svarīgāk, ņemot vērā milzīgo izaicinājumu, ar ko Savienība saskaras, risinot klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, un tās lomu atbilžu rašanā ar Eiropas zaļā kursa starpniecību; atzinīgi vērtē to, ka iestādes uzklausa Aģentūras viedokli, un iesaka Aģentūras zinātniskajai komitejai uzņemties galveno lomu Komisijas konsultēšanā;

7. mudina Aģentūru sadarboties ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai labāk novērtētu cilvēka darbības ietekmi uz vidi;

8. atgādina, ka Aģentūra 2018. gadā sāka darbu pie enerģētikas savienības pārvaldības un vides ziņošanas racionalizēšanas;

9. pauž nožēlu, ka vairāki apstākļi, tostarp ierobežoti IT un personāla resursi, 2018. gadā liedza pilnībā īstenot dažas darbības; ar bažām norāda uz valdes paziņojumu, ka Aģentūras spēja pienācīgi reaģēt uz politikas attīstību būs atkarīga no tā, vai tiks piešķirtie lielāki pamatresursi, vai arī Aģentūrai nāksies samazināt pašreizējo galveno uzdevumu skaitu vai arī dažus no tiem pārtraukt;

10. ņem vērā secinājumus, pie kādiem nonāca Komisija, vērtējot Aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla (Eionet) darbu;

11. uzsver, ka Aģentūras mērķi ir Eiropas mēroga mērķi, un tādēļ tai ir cieši jāsadarbojas ar trešām valstīm, kas atrodas Eiropā.

12. norāda, ka 2018. gadā veiktās valdes un biroja darbības iekšējās pārskatīšanas rezultāti tiks īstenoti 2019. gadā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Personāla politika

13. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,39 % no Iestādes štata vietām un ka bija aizpildītas 3 ierēdņu un 119 pagaidu darbinieku vietas no 124 vietām, kas bija apstiprinātas saskaņā ar Savienības budžetu (salīdzinājumam — 2017. gadā bija apstiprinātas 127 vietas); norāda, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 63 līgumdarbinieki un 19 norīkotie valstu eksperti;

14. norāda uz dzimumu nelīdzsvarotību, par ko ziņots 2018. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (septiņi vīrieši un divas sievietes), un labo līdzsvaru, kas panākts valdē (15 vīrieši un 17 sievietes);

15. ar bažām konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūrai nav mūsdienīgas politikas attiecībā uz sensitīvām amata vietām; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka Aģentūra pēc 2009. gada ir veikusi sensitīvo štata vietu inventarizāciju, kas pašlaik tiek pārskatīta, lai atspoguļotu izmaiņas pēc Aģentūras reorganizācijas 2018. gada septembrī; aicina Aģentūru bez kavēšanās pieņemt un īstenot sensitīvo amatu politiku;

16. atbalsta Revīzijas palātas ierosinājumu publicēt paziņojumus par vakancēm arī Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļvietnē, lai palielinātu publicitāti; ar izpratni pieņem Aģentūras atbildē minēto problēmu saistībā ar tulkošanas izmaksām, ko radītu šāda publicēšana; norāda, ka Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm ES aģentūru tīkla tīmekļvietnē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai palielinātu publicitāti;

Iepirkums

17. pauž nožēlu par to, ka pēc 1,4 miljonu EUR līguma izbeigšanas darbuzņēmēja neapmierinoša snieguma dēļ Aģentūra dažus mēnešus vēlāk parakstīja jaunu “kaskādes” līgumu par 2 miljoniem EUR ar to pašu darbuzņēmēju par tāda paša veida pakalpojumiem, neiekļaujot tehniskajās specifikācijās elementus, kas neitralizētu līdzīgu problēmu atkārtošanās risku saistībā ar jauno līgumu; uzskata, ka līgumu slēgšana šādā veidā rada nopietnas bažas par aģentūras pareizu finanšu pārvaldību; aicina Aģentūru piešķirt līgumslēgšanas tiesības tikai tad, ja ir sagaidāma apmierinoša līguma izpilde; aicina Aģentūru ziņot Revīzijas palātai un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šī darbuzņēmēja sniegumu;

18. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ar bažām konstatē, ka attiecībā uz Copernicus vietējās zemes novērošanas pakalpojumu sniegšanu Aģentūra noslēdza pakalpojumu līgumu par summu, kas pārsniedz pamatlīguma maksimālo apjomu, bet nenoformēja to oficiāli ar līguma grozījumu; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka tā uzskata, ka budžeta maksimālais apjoms tika palielināts saskaņā ar Komisijas norādēm; tomēr aicina Aģentūru oficiāli noformēt līguma izmaiņas tikai saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

19. pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un centienus, kas pašlaik tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību; pauž bažas par to, ka Aģentūra nav ieviesusi interešu konflikta deklarāciju sistēmu attiecībā uz iekšējiem ekspertiem;

20. uzsver, ka valdes locekļu CV un interešu deklarāciju publicēšanai vajadzētu būt obligātai;

Citi komentāri

21. norāda uz Aģentūras centieniem nodrošināt rentablu un videi draudzīgu darba vietu un samazināt un kompensēt CO2 emisijas telpu un pārvietošanās jomā;

22. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

23. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 416, 15.11.2018., 1. lpp.
(16)	OV C 416, 15.11.2018., 3. lpp.
(17)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra

170k

56k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2081(DEC))

P9_TA(2020)0078

A9-0061/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0048/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004(5), un jo īpaši tās 65. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0061/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2081(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0048/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004(12), un jo īpaši tās 65. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0061/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2081(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0061/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 28 793 243 EUR, t. i., par 6,31 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,98 %, kas ir nedaudz — par 0,02 % — zemāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 88,96 %, t. i., par 1,66 % augstāks nekā 2017. gadā;

2. norāda uz Aģentūras lomu Eiropas dzelzceļa sistēmas drošības un savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā un dzelzceļa konkurētspējas ar citiem transporta veidiem uzlabošanā, mazinot administratīvos un tehniskos šķēršļus, stimulējot ienākšanu tirgū, nodrošinot nediskriminēšanu, efektīvāk izlietojot publiskos līdzekļus sabiedriskiem dzelzceļa transporta pakalpojumiem un labāk pārvaldot infrastruktūru; atbalsta Komisijas redzējumu, ar kuru saskaņā Eiropas dzelzceļa sistēmai ir pasaulē augstākie drošības rādītāji;

3. atzinīgi vērtē Aģentūras lomu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izstrādes, testēšanas un īstenošanas pēcpārbaudē, kā arī konkrēto ERTMS projektu vērtēšanā; turklāt atzīmē, ka ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete ietver tehnisku pīlāru, kas pastiprina Aģentūras lomu, ieviešot jaunus uzdevumus, lai nodrošinātu ES satvara vienotu īstenošanu; uzsver — tā kā paplašinās Aģentūras pienākumi, tai jāpiešķir nepieciešamie finanšu un materiālie resursi, kā arī cilvēkresursi jauno un papildu uzdevumu efektīvai un rezultatīvai veikšanai;

4. atgādina, ka ERTMS ir izšķiroša nozīme vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē; tādēļ uzsver, ka ERTMS izstrādes un ieviešanas optimizēta koordinēšana, kas visā Eiropā nodrošina vienotu, pārredzamu, stabilu, cenu ziņā pieejamu un savstarpēji izmantojamu ERTMS, ir ārkārtīgi svarīga prioritāte;

5. norāda, ka saskaņā ar paplašinātajām pilnvarām, kas paredzētas Aģentūras jaunajā regulā, tā 2019. gadā sāks iekasēt nodevas un maksas par darbībām, kas saistītas ar sertifikāciju, ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašās vajadzības; norāda, ka saskaņā ar jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/796 nodevas un maksas ir Aģentūras piešķirtie ieņēmumi; norāda, ka ir nepieciešami daži grozījumi Aģentūras Finanšu noteikumu īstenošanas noteikumos, un atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi tā šajā nolūkā ir iesniegusi Komisijai atkāpes pieprasījumu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs jaunās sistēmas īstenošanu;

6. aicina Aģentūru sertifikācijas procesā ņemt vērā MVU īpašās vajadzības, jo īpaši samazinot to administratīvo un finansiālo slogu;

Sniegums

7. atzīmē, ka Aģentūra savās pamatdarbības jomās kā galvenos snieguma rādītājus (KPI) izmanto dzelzceļa rādītāju kopumu, lai novērtētu savu darbību pievienoto vērtību, un citus rādītājus, lai uzlabotu savu budžeta pārvaldību;

8. mudina Aģentūru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

9. atzīst, ka Aģentūra ir pietiekamā mērā sasniegusi savus galvenos snieguma rādītājus un mērķus attiecībā uz rezultātiem, pilnībā pabeidzot sākotnējās darbības pēc ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes stāšanās spēkā; norāda, ka Aģentūra ir sasniegusi savu mērķi panākt to, lai savlaicīgi tiktu izdoti 95 % ziņojumu, ieteikumu un atzinumu; norāda, ka Aģentūra nav sasniegusi mērķi panākt 90 % no visiem rezultātiem, izmantojot finanšu un cilvēkresursu plānošanu, un tikai 79,75 % ir klasificēti kā pilnībā sasniegti;

10. atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgo sadarbību ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi grāmatvedības pakalpojumu koplietošanas jomā; prasa Aģentūrai izvērtēt iespējas, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības; mudina Aģentūru aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; mudina Aģentūru izvērtēt iespēju dažās ar ekspertiem nesaistītās, tehniskās un administratīvās jomās kopīgi izmantot personālu, īpašu uzmanību pievēršot sadarbības attīstīšanai ar Parīzes Drošības izpētes institūtu;

11. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

12. norāda, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noteiktais mērķis — vienota Eiropas dzelzceļa tirgus izveide — nav sasniegts; aicina Aģentūru koncentrēt savus centienus un publikācijas šajā jomā;

13. norāda, ka satiksmes novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu varēs panākt tikai tad, ja būs izveidota konkurētspējīga Eiropas dzelzceļa telpa; aicina Aģentūru izstrādāt pasākumu kopumu, ar ko tiktu nodrošināts, ka dzelzceļa transportu nākotnē ir iespējams integrēt modernās loģistikas ķēdēs;

14. norāda, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši svarīgi dzelzceļa nozares nākotnei un ka ir jānodrošina Aģentūrai nepieciešamie finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tā spētu tikt galā ar sagaidāmajiem izaicinājumiem;

15. norāda, ka Revīzijas palātas izmantotās indikatīvās robežvērtības budžeta izpildes novērtēšanai pārnesto apropriāciju līmenī ir sasniegtas attiecībā uz 1. sadaļu (personāls — 10 %) un 2. sadaļu (administratīvie izdevumi — 20 %); ar nožēlu norāda, ka attiecībā uz 3. sadaļu minētā indikatīvā robežvērtība (darbības izdevumi — 30 %) nav sasniegta;

16. norāda, ka ikgadējās salīdzinošās novērtēšanas rezultāti attiecībā uz personālu ir līdzīgi 2017. gada rezultātiem, proti, administratīvos uzdevumus veic 18,4 % darbinieku (2017. gadā — 18,18 %), pamatdarbības uzdevumus — 69,7 % darbinieku (70,16 %) un kontroles un finanšu pienākumus — 11,90 % darbinieku (11,67 %);

17. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpinājusi centienus sagatavoties saviem jaunajiem uzdevumiem, kas noteikti ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē, un ka 2019. gada jūnijā tā kļuva par ES iestādi, kas ir atbildīga par atļauju izsniegšanu dzelzceļa ritošā sastāva laišanai tirgū, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem izsniedzamajiem vienotajiem drošības sertifikātiem un ERTMS stacionāro lauka iekārtu apstiprināšanu; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir savlaicīgi pieņemti visi juridiskie teksti un valdes lēmumi un ka Aģentūra ir publicējusi rokasgrāmatu par pieteikšanos dzelzceļa transportlīdzekļu atļauju saņemšanai; atzinīgi vērtē pārējos pasākumus, ko Aģentūra veikusi, lai sagatavotos jaunajiem uzdevumiem (aktīva mijiedarbība ar ieinteresētajām personām, pieredzes gūšanai veiktie izmēģinājumi un “ēnas darbības režīma” ieviešana, valstu drošības iestāžu pārraudzības izmēģinājumi); atzinīgi vērtē “vienas pieturas aģentūras” izveidi;

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir sākusi saskaņot vairāk nekā 14 000 noteikumus, kas valstīs ir spēkā dzelzceļa nozarē;
	a)	pauž nožēlu par to, ka atšķirībā no aviācijas un autotransporta nozarēm dzelzceļa nozare vēl ne tuvu nav saskaņota;
	b)	aicina Aģentūru darīt daudz vairāk, lai izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu;

18. norāda, ka Aģentūrai ir būtiska loma birokrātisko šķēršļu samazināšanā pārrobežu dzelzceļa transporta jomā;

19. norāda, ka gan attiecībā uz infrastruktūru, gan ritošo sastāvu ir panākts pārāk mazs progress, Eiropā ieviešot ERTMS nepieciešamo aprīkojumu, un aicina Aģentūru ierosināt pasākumus, lai padarītu šo procesu ātrāku;

20. pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā tikušas reģistrētas 37 neatbilstības, tostarp 18 neatbilstības, kurām bija finansiāla ietekme (4 no tām — virs 15 000 EUR); prasa Aģentūrai turpināt centienus uzlabot pārvaldību, kā arī iepirkuma procedūras;

21. norāda, ka Aģentūra ir ierosinājusi pārskatīt labas administratīvās prakses regulējumu; prasa Aģentūrai nākamajā gada pārskatā ziņot par šī regulējuma turpmāko attīstību; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpināja apmācību ētikas un krāpšanas apkarošanas jautājumos; atzinīgi vērtē to, ka OLAF nav ziņots par gadījumiem, kuros pastāvētu aizdomas par krāpšanu; norāda, ka attiecībā uz gadījumu, par kuru tika ziņots 2017. gadā, joprojām notiek izmeklēšana;

22. atzinīgi vērtē to, ka sekmīgi pabeigta ISO 9001 atbilstības revīzija;

Personāla politika

23. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 89,19 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 132 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 148 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 139 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); pieņem zināšanai, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 31 līgumdarbinieks un 2 norīkotie valstu eksperti;

24. ar bažām norāda uz nevienlīdzīgo dzimumu līdzsvaru, par ko 2018. gadā ziņots attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (5 vīrieši un 1 sieviete) un valdi (40 vīrieši un 15 sievietes);

25. norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un aizskarošas izturēšanās novēršanu, tiek veicināta konfidenciālu konsultantu darbība un darbinieki tiek mudināti ar viņiem apspriest problemātiskos jautājumus; norāda, ka tika ziņots par vienu iespējamu aizskarošas izturēšanās gadījumu, taču neviens gadījums nav ticis izmeklēts vai nodots tiesai;

Iepirkums

26. ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto informāciju par to, ka Aģentūra nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus, sistemātiski salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatdarbuzņēmējam par programmatūras licenču iegādi; pieņem zināšanai, ka Aģentūra piemēroja Komisijas pamatlīgumu, un gaida jauno pamatlīgumu, kurā būs paredzēta konkursa atsākšana; aicina Aģentūru pielāgot ex ante pārbaudes, ko piemēro atbilstoši šādiem līgumiem veiktiem maksājumiem, un nodrošināt, ka visos iepirkumos piemēro konkursa procedūru;

27. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Aģentūra, grozot tiešo līgumu par konferences organizēšanu, nolēma slēgt līgumus un maksāt atsevišķi par visiem saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi mākslīgi sadalot līgumu un līdz ar to padarot līgumu un visus saistītos maksājumus par nelikumīgiem; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka tā plāno sagatavot darba uzdevumus, lai parakstītu pamatlīgumu par pasākumu organizēšanu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

28. norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē ir publicējusi valdes locekļu un darbinieku interešu konfliktu deklarācijas un valdes locekļu un daļas vadošo darbinieku CV; atzinīgi vērtē to, ka kopš 2019. gada jūnija visiem Aģentūras augstākā līmeņa vadītājiem un darbiniekiem katru gadu ir jāparaksta interešu konflikta deklarācija;

29. norāda, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju ieviestā labas administratīvās prakses sistēma ietver stingrus pasākumus interešu konfliktu pārvaldībai attiecībā uz personām, kas iesaistītas ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē paredzēto jauno uzdevumu izpildē; turklāt norāda, ka minētās sistēmas sakarā ir nācies saskarties ar praktiskām grūtībām un tādēļ par to ir iesniegts pārskatīts priekšlikums; norāda, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai joprojām izmeklē 2017. gadā iesniegto lietu par aizdomām par krāpšanu; norāda, ka kopš tā laika nav ziņots par citiem gadījumiem, kad būtu aizdomas par krāpšanu; mudina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs izmeklēšanas rezultātiem;

30. norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi pamatnostādnes par trauksmes celšanu, kas tika publicētas 2018. gada 21. novembrī;

Iekšējā kontrole

31. norāda, ka pēc Aģentūras reorganizācijas grāmatvedis ir administratīvi tieši saistīts ar izpilddirektoru un vairs nav atbildīgs par finanšu un iepirkumu darbinieku komandu;

32. norāda, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests nāca klajā ar revīzijas ziņojumu „Programmu, projektu un pakalpojumu pārvaldība Aģentūrā” un ka Aģentūra sagatavoja rīcības plānu, lai pievērstos visām iespējamām jomām, kurās vajadzīgi uzlabojumi; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Citi komentāri

33. atzīmē, ka līdz pārejas perioda beigām (2019. gada 16. jūnijam) Aģentūra, kam pašlaik ir tikai politikas izstrādāšanas un izplatīšanas iestādes loma, būs sevi pārveidojusi par struktūru, kas tieši strādā nozares labā attiecībā uz atļauju izsniegšanu drošības sertifikācijai un ritošajam sastāvam; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūras reorganizācija ir ļāvusi veikt nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu jauno pieteikumu pārvaldību, piesaistot ekspertus, un gan apmācības programmas, gan uzraudzības sistēmas izstrādi;

34. norāda, ka 2019. gada 15. aprīlī Aģentūra parakstīja mītnes nolīgumu ar Francijas iestādēm; pieņem zināšanai, ka lēmums par dubulto mītnes vietu ir Padomes lēmums, kas Aģentūrai ir jāpiemēro;

35. aicina Aģentūru koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

36. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	[1] OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 80. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	[1] OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 108, 22.03.2018., 76. lpp.
(16)	OV C 108, 22.03.2018., 77. lpp., Komisijas subsīdija (28 135 398 EUR), trešo valstu ieguldījums (657 845 EUR — mazāks nekā iepriekšējā gadā).
(17)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra

166k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2076(DEC))

P9_TA(2020)0079

A9-0066/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0043/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu(5), un jo īpaši tās 19. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0066/2020),

1. sniedz Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2076(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0043/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu(12), un jo īpaši tās 19. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0066/2020),

1. apstiprina Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(2019/2076(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0066/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 106 777 232,65 EUR, t. i., par 23,76 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā šis budžeta palielinājums galvenokārt bija saistīts ar Aģentūras pilnvaru paplašināšanos; tā kā Aģentūras budžets tiek pilnībā finansēts no Savienības budžeta(16);

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu ņem vērā, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,02 %, t. i., nedaudz — par 0,98 % — augstāks nekā 2017. gadā, un ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 92,84 %, t. i., par 3,41 % zemāks nekā 2016. gadā;

Sniegums

2. ņem vērā, ka Aģentūra izmanto vairākus konkrētus galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai novērtētu gada darba programmas īstenošanu, un ka Aģentūras veiktā novērtēšana ir galvenais instruments, ar ko tiek noteikta tās darbību pievienotā vērtība; pieņem zināšanai to, ka Aģentūrai ir snieguma pārvaldības sistēma, kas nosaka gan daudzgadu mērķus, gan ceturkšņa GSR, periodiski uzraugot gada darba programmu īstenošanu; ņem vērā, ka budžeta pārvaldības uzlabošanas nolūkā Aģentūra kā svarīgāko GSR izmanto tikai budžeta izpildes līmeni;

3. norāda, ka Aģentūras GSR ārējo pakalpojumu nepārtrauktības un kvalitātes jomā kopumā ir sasnieguši attiecīgos mērķus un ka ir paplašināta tās apmeklējumu un pārbaužu kvalitātes sistēma;

4. mudina Aģentūru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

5. ņem vērā to, ka Eiropas krasta apsardzes jautājumos Aģentūra cieši sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru; turklāt stingri mudina Aģentūru meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

6. ņem vērā, ka pēc tam, kad 2017. gadā tika apstiprināts neatkarīgs ārējais novērtējums par Aģentūras dibināšanas regulas īstenošanu, Aģentūra 2018. gada martā iesniedza savu rīcības plānu; ar gandarījumu ņem vērā to, ka tika apzinātas darbības, iespējamie riski un riska mazināšanas pasākumi, kā arī īstenošanas grafiks un reālistiska ietekme uz budžetu;

7. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

8. norāda, ka kavējumi tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS) darbībās saistībā ar Eiropas līmeņa sadarbību krasta apsardzes funkciju izpildē radās tādēļ, ka bija tehniskas problēmas un pastāvīgas grūtības no valsts iestādēm saņemt lidošanas atļaujas, līdz ar to tika pieņemts budžeta grozījums, kas paredzēja samazināt ES subsīdijas un atmaksāt Komisijai maksājumu apropriācijas 6 000 000 EUR apmērā; norāda, ka ar šo samazinājumu bija par maz, jo tehniskas problēmas un slikti laikapstākļi radīja papildu kavējumus, kuru dēļ maksājumu apropriāciju izlietojums samazinājās vēl vairāk; atbalsta valdes ieteikumu attiecībā uz to, ka Aģentūrai būtu jānovērš risks, ka lidošanas atļauju izdošanas problēma var apdraudēt pilnīgu budžeta izpildi;

9. atzinīgi vērtē Aģentūras sniegto tiešo atbalstu dalībvalstīm to centienos panākt vides prasību izpildi, īstenojot vides tiesību aktus, kā arī EMSA RPAS dienestiem, kas palīdz tādās jūras novērošanas operācijās kā jūras piesārņojuma un emisiju monitorings; uzskata, ka, piešķirot papildu resursus, varētu panākt to, ka Aģentūrai ir nozīmīga loma, atbalstot dalībvalstis ar kuģošanu saistīto vides risku mazināšanā un jūrniecības nozares ilgtspējas uzlabošanā;

10. pieņem zināšanai to, ka Aģentūra darbojas tikai otro pilno gadu pēc tam, kad 2016. gada beigās tika pagarinātas tās pilnvaras, un ka 2018. gada budžeta izstrādes laikā nebija zināmi daži no faktoriem, kas radīja nepieciešamību pēc budžeta grozījumiem; norāda, ka Aģentūrai bija jāveic minētie budžeta grozījumi, lai segtu algu palielinājumu saistībā ar Portugālei paredzētā korekcijas koeficienta piemērošanu;

11. ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra testē liela augstuma pseidosatelītus (HAPS), un atzinīgi vērtē to, ka tādējādi tiek aizpildīts trūkstošais posms starp satelītiem un bezpilota lidaparātiem;

12. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra cenšas operatīvos pakalpojumus, analīzes, speciālistu zināšanas un labāko iespējamo tehnisko atbalstu darīt pieejamu Komisijas un dalībvalstu projektu vajadzībām un jūras transporta nozares lietotājiem;

13. aicina Aģentūru pilnībā izmantot un vajadzības gadījumā pielāgot bezpilota lidaparātu, HAPS un satelītu ekspluatācijas iespējas; uzsver šo sistēmu daudzfunkcionalitāti, ņemot vērā to darbības plašo amplitūdu no glābšanas darbiem jūrā līdz jūras piesārņojuma agrīnai konstatēšanai un uzraudzībai, kā arī svarīgos centienus apkarot nelikumīgas darbības, piemēram, narkotiku tirdzniecību, cilvēku kontrabandu un zvejošanu bez atļaujas;

14. norāda, ka Aģentūras valde 2018. gada novembrī pieņēma jaunu iekšējās kontroles sistēmu, kas pamatojās uz Komisijas 2017. gada sistēmu;

15. norādīja, ka 2018. gada sākumā Aģentūra paplašināja apmeklējumu un inspekciju kvalitātes pārvaldības sistēmas tvērumu, tajā iekļaujot arī jūras drošības inspekcijas un horizontālās analīzes procesu; atzinīgi vērtē to, ka TUV Rheinland Portugal veiksmīgi veica minētās paplašinātās kvalitātes pārvaldības sistēmas pārbaudes revīziju, kurā netika konstatētas neatbilstības;

16. norāda, ka 2018. gada netika ziņots par interešu konfliktu gadījumiem; norāda, ka saskaņā ar riska pārvaldības politiku 2018. gadā tika atjaunināts riska reģistrs, tomēr atjaunināšanā neatklājās būtiski riski, kas varētu paredzēt oficiālu atrunu iekļaušanu atbildīgā kredītrīkotāja ikgadējā ticamības deklarācijā; turklāt norāda, ka 2018. gadā neīstenojās neviens no iepriekš norādītajiem riskiem;

17. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir ieviesusi pienācīgus kontroles mehānismus attiecībā uz Aģentūras līgumos paredzētajiem maksājumiem;

18. norāda, ka piektās salīdzinošās novērtēšanas rezultāti attiecībā uz darbiniekiem ir līdzīgi 2017. gada rezultātiem, proti, 20,20 % (2017. gadā — 20,42 %) darbinieku veic administratīvo atbalstu un koordināciju, 71,65 % (72,08 %) — pamatdarbības uzdevumus, savukārt neitrālu uzdevumu veikšanai norīkotie darbinieki veido 8,15 % (7,50 %);

Personāla politika

19. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,58 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 209 ierēdņi un pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 212 ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem (2017. gadā — 212 apstiprinātās štata vietas); pieņem zināšanai to, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 30 līgumdarbinieki un 17 norīkotie valstu eksperti; mudina Aģentūru veikt pētījumu par personāla sadali starp citām Savienības aģentūrām, īpašu uzsvaru liekot uz iespējām vēl vairāk apvienot administratīvo personālu ar citām aģentūrām, kas atrodas Lisabonā, proti, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru;

20. ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem ir panākts dzimumu līdzsvars (2 vīrieši un 2 sievietes); tomēr pauž bažas par to, ka valdes līmenī dzimumu līdzsvars nav panākts (44 vīrieši un 12 sievietes);

21. pauž nožēlu, ka trūkst informācijas un sīkākas informācijas par EMSA Dzimumu līdzsvara rīcības plānu;

Iepirkums

22. ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto informāciju par to, ka Aģentūra līdz 2018. gada beigām nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus, sistemātiski salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatdarbuzņēmējam par programmatūras licenču iegādi; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka šā pamatlīguma īstenošanas mehānismā nebija iekļauts fiksētu cenu saraksts, bet tā vietā Komisija nolēma izvēlēties cenu paaugstināšanas sistēmu, un ka līgumslēdzējs ir izmantojis savas tiesības izbeigt līgumu no 2019. gada 12. oktobra;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

23. pieņem zināšanai to, ka Aģentūra izmanto un publicē interešu konfliktu deklarācijas valdes locekļiem un augstākajai vadībai un ka Aģentūra ir izdevusi pamatnostādnes par interešu konfliktiem un ir īstenojusi trauksmes celšanas kārtību, kas ir svarīgs instruments krāpšanas, korupcijas un nopietnu pārkāpumu atklāšanai;

Iekšējā kontrole

24. ņem vērā to, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) iesniedza revīzijas ziņojumu par Aģentūras apmeklējumiem un inspekcijām, kurā tika secināts, ka šim mērķim izmantotās pārvaldības un kontroles sistēmas ir pienācīgi izstrādātas un efektīvi un lietderīgi īstenotas; norāda, ka IAS sniedza četrus ieteikumus, kurus Aģentūra pieņēma un apņēmās īstenot;

25. ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūra īstenoja visus rīcības plānus saistībā ar IAS revīziju par EMSA cilvēkresursu pārvaldību, kas notika 2017. gadā;

Citi komentāri

26. ņem vērā Aģentūras centienus nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu un videi nekaitīgu darba vietu; tomēr norāda, ka Aģentūra nav ieviesusi nekādus papildu pasākumus, lai samazinātu vai kompensētu CO2 emisijas;

27. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

28. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17)

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 120, 29.3.2019., 201. lpp.
(16)	OV C 120, 29.3.2019., 202. lpp.
(17)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra

161k

51k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2084(DEC))

P9_TA(2020)0080

A9-0067/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0051/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(5), un jo īpaši tās 14. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0067/2020),

1. sniedz Eiropas GNSS aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas GNSS aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2084(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0051/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0067/2020),

1. apstiprina Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas GNSS aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2084(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas GNSS aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0067/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas GNSS aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 32 230 582 EUR, t. i., par 13,22 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā palielinājums bija saistīts ar 2. un 3. sadaļu; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, proti, tāds pats kā 2017. gadā; turklāt norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 83,72 %, kas ir par 2,48 % mazāk nekā 2017. gadā;

2. norāda, ka papildus pamatbudžetam Aģentūra 2018. gadā turpināja pārvaldīt lielu deleģētā budžeta apjomu, lai nodrošinātu Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), Galileo deleģēšanas nolīgumu, deleģēšanas nolīgumu par valsts regulētiem pakalpojumiem un “Apvārsnis 2020” deleģēšanas nolīgumu; norāda, ka 2018. gadā deleģētā budžeta saistību apjoms bija kopumā 1 173 219 279 EUR, bet maksājumu apjoms bija 796 500 300,84 EUR;,

Pārnesto apropriāciju atcelšana

3. atzinīgi vērtē to, ka pārnestās apropriācijas no 2017. gada uz 2018. gadu veido 3,25 % no kopējā pārnesto apropriāciju apmēra, pēc 2,05 % samazinājuma, salīdzinot ar 2017. gadu;

Sniegums

4. norāda, ka Aģentūra izmanto dažus galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu tās darbību sniegto pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību;

5. norāda, ka Aģentūras Galileo un EGNOS programmas tagad pilnībā atrodas operatīvajā fāzē un ka jo īpaši attiecībā uz Galileo, papildus veiksmīgai četru pēdējo satelītu palaišanai 2018. gadā pirms 3. partijas, Aģentūra pabeidza līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas darbības;

6. atzinīgi vērtē to, ka kopš 2015. gada Aģentūra grāmatvedības pakalpojumu veikšanu uzticēja ārpakalpojumu sniedzējam, t. i., Komisijai un ka tā kopīgi ar citām aģentūrām izmanto pakalpojumus, kas saistīti ar darbības nepārtrauktības pārvaldību un iekšējās revīzijas spēju;

7. norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pagājušā gada komentārus un konstatējumus, Komisija pabeidza Galileo un EGNOS programmu un Aģentūras darbības vidusposma novērtējumu un 2017. gada oktobrī to iesniedza Parlamentam un Padomei;

8. mudina Aģentūru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

Personāla politika

9. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 90,63 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 116 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 128 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 116 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 51 līgumdarbinieks un 3 norīkotie valstu eksperti; norāda, ka papildus divām jau paredzētajām štata vietām Aģentūrai 2018. gada štatu sarakstā tika piešķirtas desmit papildu štata vietas;

10. ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu 2018. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (10 vīrieši un 2 sievietes) un valdi (44 vīrieši un 7 sievietes);

11. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra pieņēma Revīzijas palātas ieteikumu un, galu galā, publicēja paziņojumus par vakancēm EPSO tīmekļa vietnē, lai palielinātu publicitāti; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka tā plāno publicēt visus paziņojumus par vakancēm aģentūru portālā, kas aģentūru skatījumā ir līdzvērtīgs EPSO, un ka turklāt Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm specializētās kosmosa nozares publikācijās;

Iepirkums

12. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Aģentūra 2016. gada 15. decembrī parakstīja pamatlīgumu par Galileo satelītsistēmas izmantošanu laikposmā no 2017. līdz 2027. gadam par kopumā 1 500 000 000 EUR; turklāt norāda, ka šo līgumu piešķīra atbilstoši publiskā iepirkuma procedūrai; norāda, ka viens no iesaistītajiem pretendentiem ir uzsācis tiesvedību, apstrīdot procedūras iznākumu; konstatē, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) nolēmumu tiks noteikta pamatlīguma iepirkuma procedūras likumība un pareizība, kas attieksies arī uz visiem saistītajiem specifiskajiem līgumiem un nākotnes maksājumiem; norāda, ka tiesvedības rakstveida daļa tika pabeigta 2019. gada pirmajā ceturksnī un mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana bija ieplānota 2019. gada otrajā vai trešajā ceturksnī, savukārt, bija gaidāms, ka Tiesas nolēmums tiks pieņemts 2019. gada pēdējā ceturksnī, taču pēc tam, proti, 2019. gada 3. decembrī Tiesa pārtrauca tiesvedību (lieta T-99/17)(17); pēc iepazīšanās ar Aģentūras juridisko analīzi par piešķiršanas lēmuma iespējamās atcelšanas sekām norāda, ka Aģentūrai, visticamāk, nevajadzēs izbeigt līgumu, bet tai drīzāk būs jāsedz prasītāja juridiskās izmaksas aptuveni 300 000 EUR apmērā, kā arī iespējamie zaudējumi, kas minēti Aģentūras gada pārskatos; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

13. norāda, ka pēc iekšēja novērtējuma, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus par e-iepirkuma procedūru izmantošanu, tika secināts, ka e-iesniegšanas modulis tā pašreizējā izstrādes posmā neatbilda Aģentūras sarežģītajām iepirkuma vajadzībām un ka pagaidām tika nolemts, ka piedāvājumi netiks īstenoti elektroniskā veidā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

14. norāda, ka kāds bijušais ierēdnis veic padomdevēja funkcijas saskaņā ar aktīvas vecākās paaudzes iniciatīvu, negūstot finansiālu atalgojumu;

15. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus attiecībā uz Aģentūras augstākā līmeņa vadītāju interešu deklarācijām un CV publicēšanu, norāda, ka Aģentūras tīmekļa vietnē tiek publicētas tikai Aģentūras valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka interešu deklarācijas; norāda, ka Aģentūra plāno publicēt valdes locekļu CV savā tīmekļa vietnē pēc tam, kad tā būs pienācīgi ņēmusi vērā piemērojamos noteikumus par personas datu aizsardzību;

16. pauž nožēlu, ka valdes locekļu CV joprojām nav publicēti Aģentūras tīmekļa vietnē; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā ziņā veiktajiem pasākumiem;

17. norāda, ka Aģentūra 2018. gada jūnijā pieņēma iekšēju politiku trauksmes cēlējiem;

18. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu “IT pārvaldība GSA” un ka Aģentūra sagatavoja rīcības plānu par jomām, kurās iespējami uzlabojumi; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

Citi komentāri

19. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar Aģentūras apņemšanos līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, norāda, ka Aģentūra nosūtīja vēstules visiem attiecīgajiem līgumslēdzējiem un līgumu un dotāciju saņēmējiem, pieprasot līdz 2019. gada oktobra beigām īstenot ietekmes mazināšanas pasākumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka galvenie līgumslēdzēji un apakšuzņēmēji nav Apvienotajā Karalistē reģistrētas struktūras, un ka rezerves Galileo drošības uzraudzības centrs ir pārcelts no Apvienotās Karalistes uz Spāniju; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par minēto pasākumu rezultātiem;

20. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

21. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(18)

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 116, 28.3.2018., 21. lpp.
(16)	OV C 116, 28.3.2018., 22. lpp.
(17)	ECLI:EU:T:2019:847.
(18)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs

164k

53k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2069(DEC))

P9_TA(2020)0081

A9-0073/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Uzraudzības centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0036/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru(5), un jo īpaši tās 15. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2020),

1. sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2069(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Uzraudzības centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0036/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru(12), un jo īpaši tās 15. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2020),

1. apstiprina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2069(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 16 174 200,21 EUR, t. i., par 2,18 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Centra budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. atzinīgi vērtē to, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 % — tāds pats kā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,02 %, t. i., par 3,31 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Darbības rezultāti

2. norāda, ka Centrs savu 66 gada mērķu sasniegšanu izvērtē, izmantojot 50 galvenos darbības rādītājus (GDR), kas ir sadalīti astoņās stratēģiskās mērķjomās, lai noteiktu, cik lielu pievienoto vērtību sniegušas tā darbības, un uzlabotu budžeta pārvaldību; norāda, ka, sākot ar 2019. gadu, Centrs ir ieviesis jaunu darbības modeli, kura pamatā ir 10 GDR, kurus izmantos, lai novērtētu Centra efektivitāti vēlamo rezultātu sasniegšanā un šim nolūkam piešķirto līdzekļu izmantošanā;

3. norāda, ka Centrs ir sasniedzis 85 % no piemērojamajiem iznākumiem un rezultātiem, kas bija plānoti 2018. gada darba programmā, un ka tas ir sekmīgi īstenojis savas 2025. gadam paredzētās stratēģijas pirmo gadu;

4. mudina Centru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

5. ar gandarījumu atzīmē, ka Centrs turpina īstenot sinerģiju ar Eiropas Jūras drošības aģentūru korporatīvo un atbalsta pakalpojumu jomā un kopīgo telpu pārvaldībā Lisabonā un ka šī sinerģija attiecas arī uz IKT, telekomunikācijām un interneta infrastruktūru un pakalpojumiem; norāda, ka ir radīta operatīvā sinerģija ar citām Savienības aģentūrām tieslietu un iekšlietu, kā arī veselības jomā; uzteic aģentūras par šāda veida kopdzīvi un uzskata, ka to ir vērts izmantot kā piemēru;

6. uzsver Centra svarīgo lomu, sniedzot politikas veidotājiem un praktiķiem analīzi un informāciju par narkotikām un narkomāniju, kā arī jaunām tendencēm, lai efektīvi apkarotu nelegālu narkotiku lietošanu un tirdzniecību, un atgādina, ka nelegāla narkotiku tirdzniecība ir atzīta par vienu no galvenajiem peļņas avotiem un līdzekli jaunu cilvēku iesaistīšanai organizētajā noziedzībā un terorismā; atgādina, ka Centra pilnvaras 2018. gadā tika paplašinātas, cita starpā nolūkā iekļaut jaunus pienākumus un oficiālas partnerattiecības ar citām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropolu;

7. uzskata, ka Centra 2019.–2021. gada plānošanas dokumenta pieņemšana, kas pilnībā balstās uz EMCDDA stratēģiju laikposmam līdz 2025. gadam(17), ir svarīgs solis Centra stratēģiskās un operatīvās plānošanas sistēmā;

Personāla politika

8. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,05 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 9 ierēdņi un 64 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 10 ierēdņiem un 66 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 77 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Centrā papildus strādāja arī 29 līgumdarbinieki un viens norīkotais valsts eksperts;

9. norāda, ka Centrs ir ziņojis par labu dzimumu līdzsvaru tā valdē 2018. gadā, proti, 15 tās locekļi bija vīrieši, bet — 14 sievietes;

10. ar gandarījumu norāda, ka nolūkā nepieļaut aizskarošu izturēšanos un cīnīties pret to Centrs ir pieņēmis vispārējus noteikumus par tādas darba kultūras izveidi un uzturēšanu, kas ir balstīta uz cieņu; konstatē, ka tādējādi tiek radītas konfidenciālu konsultāciju iespējas;

Iepirkums

11. atzinīgi vērtē to, ka Centrs atbilstīgi savam pārvaldības plānam ir ieviesis jaunu iepirkuma plānu, kas tika veiksmīgi izpildīts, cieši sadarbojoties visām struktūrvienībām;

12. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Centrs nepiesaistīja pietiekamu skaitu pretendentu mazas vērtības iepirkuma procedūrās un ka piecās no šīm procedūrām piedāvājumu iesniedza tikai viens kandidāts un vienā procedūrā tika iesniegti divi piedāvājumi; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi tas aicināja iesniegt piedāvājumu tādam skaitam pretendentu, kāds prasīts piemērojamajos finanšu noteikumos, lai nodrošinātu nepieciešamo konkurences līmeni; aicina Centru turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka visas publiskā iepirkuma procedūras atbilst godīgas konkurences principam, un veicināt piedalīšanos tā iepirkuma procedūrās attiecībā uz neliela apjoma līgumiem;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

13. pieņem zināšanai pašreizējos Centra pasākumus un īstenotos centienus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu norāda, ka direktora un zinātniskās komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas ir publicēti tā tīmekļa vietnē;

14. uzsver, ka nesenā pētījumā, ko pasūtīja Parlamenta Lūgumrakstu komiteja(18), tika konstatēts, ka, ņemot vērā faktu, ka Centrs izmanto ekspertus, bet jo īpaši to, ka zinātniskā komiteja pati pieņem lēmumus, pastāv potenciāls interešu konflikta risks;

Iekšējā kontrole

15. norāda, ka pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojuma, kurā analizēts, kāds atbalsts ir nepieciešams datu vākšanas, validācijas un kvalitātes nodrošināšanas procesiem, un pēc tam, kad Centrs bija pārskatīji savu datu kvalitātes pārvaldības sistēmu un saskaņojis to ar savu stratēģiju 2025. gadam, visi pieņemtajā rīcības plānā iekļautie nepieciešamie ieteikumi tika īstenoti 2018. gadā;

16. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Centra sniegto informāciju vairāki ieteikumi, kas iekļauti IRD 2015. gada revīzijā par IT projektu pārvaldību, ir īstenoti tikai daļēji un ka 2018. gada beigās divi ieteikumi vēl nebija izpildīti; tomēr norāda, ka šos divus ieteikumus bija paredzēts īstenot līdz 2019. gada vidum; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu līdz 2020. gada jūnijam;

17. norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā teikts, ka saskaņā ar Direktīvu 2008/104/EK(19) un Portugāles Darba likumu pagaidu darbiniekiem jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā lietotājuzņēmuma tieši nodarbinātajam personālam; tomēr norāda, ka attiecīgajos līgumos nebija nepārprotami formulēta prasība pagaidu darba aģentūrām ievērot šos noteikumus un nav pierādījumu, ka pats Centrs būtu salīdzinājis savu darbinieku un pagaidu darbinieku darba apstākļus, kas darbiniekiem pasliktina darba apstākļu drošumu un paredzamību un rada tiesvedības risku un apdraud Centra reputāciju; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi Centra un pagaidu darba aģentūras noslēgtais līgums attiecas uz Centra pienākumu ievērot visus piemērojamo tiesību aktu aspektus un ka saskaņā ar šo līgumu pagaidu darba aģentūra ir daļēji pakļauta tiesvedības riskam; tomēr uzsver, ka šāda veida situācija Centram joprojām rada augstu reputācijas apdraudējumu; atzinīgi vērtē to, ka Centrs atkārtoti izvērtē savu politiku attiecībā uz pagaidu darbinieku izmantošanu, lai šo politiku vairāk balstītu uz tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā Centrs atrodas, saskaņā ar tā darbības vajadzībām un tiesisko regulējumu; aicina Centru analizēt tā pagaidu darbinieku darba apstākļus un nodrošināt, ka šie apstākļi atbilst Savienības un valstu darba tiesību aktiem; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu līdz 2020. gada jūnijam;

18. norāda, ka Savienība 2006. gadā parakstīja nolīgumu ar Norvēģiju, kurā ir noteikta formula Norvēģijas finansiālā ieguldījuma Centrā aprēķināšanai, kā arī minimālais iemaksu slieksnis, kam būtu jāpiemēro ikgadēja korekcija, pamatojoties uz cenu tendencēm un nacionālo kopienākumu Savienībā; ar bažām norāda, ka — lai gan ES budžeta subsīdija laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam palielinājās par 24 % — Norvēģijas ieguldījums palika gandrīz nemainīgs; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi nepastāv lineāra korelācija starp Savienības subsīdijas palielinājumu un Norvēģijas iemaksu un ka Centram nav nepieciešamās tiesībspējas, lai pieprasītu citu formulu/metodi Norvēģijas minimālās iemaksas koriģēšanai; aicina Centru kopā ar attiecīgajām pusēm pielāgot Norvēģijas minimālo iemaksu saskaņā ar noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās;

19. aicina Centru koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

20. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 29, 23.1.2019., 1. lpp.
(16)	OV C 29, 23.1.2019., 2. lpp.
(17)	Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, “EMCDDA stratēģija laikposmam līdz 2025. gadam”, Lisabona, 2017. gada marts; http://www.emcdda.europa.eu/publications/work-programmes-and-strategies/strategy-2025_lv.
(18)	https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/621934/IPOL_STU(2020)621934_EN.pdf
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(20)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra

171k

56k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (līdz 2018. gada 11. septembrim Eiropas Aviācijas drošības aģentūra) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2077(DEC))

P9_TA(2020)0082

A9-0074/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0044/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK(5), un jo īpaši tās 60. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91(6), un jo īpaši tās 121. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0074/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (līdz 2018. gada 11. septembrim Eiropas Aviācijas drošības aģentūra) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2077(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā deklarāciju(10) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0044/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0074/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (līdz 2018. gada 11. septembrim Eiropas Aviācijas drošības aģentūra) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2077(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0074/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 197 871 000 EUR, t. i., par 3,27 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetā 36 915 000 EUR tiek iegūti no Savienības budžeta(18) un 102 992 000 EUR ir ieņēmumi no maksām un nodevām;

B. tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Aģentūras gada pārskatiem par 2018. finanšu gadu („Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,31 %, t. i., par 1,02 % zemāks nekā 2017. gadā; turklāt konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 90,26 %, kas ir par 3,49 % zemāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. norāda, ka pēc Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) 2017. gadā veiktās Aģentūras revīzijas ICAO 2018. gada jūnijā publicēja rezultātus, kas apstiprināja ļoti augsto īstenošanas līmeni, kā rezultātā Aģentūra ir viens no trijiem augstākā līmeņa aviācijas regulatoriem pasaulē;

3. atzīst, ka Aģentūra stiprina drošības izlūkošanas un drošības snieguma funkcijas un ka jo īpaši tā izstrādā programmu Data4Safety, kas nodrošinās lielo datu platformu un uzlabotas analīzes spējas Eiropas līmenī;

4. mudina Aģentūru turpināt īstenot digitalizācijas politiku;

5. ar gandarījumu norāda, ka Aģentūrai ir kopīgi resursi uzdevumu pārklāšanās jomā ar citām aģentūrām, tostarp īpaši ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Izglītības fondu un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, apsekojumu, e-mācību, mākoņdatošanas un LinkedIn pakalpojumu un vides izpratnes veidošanas apmācības jomā; stingri mudina Aģentūru aktīvi iesaistīties turpmākā un plašākā sadarbībā ar visām Savienības aģentūrām;

6. norāda, ka 2018. gadā tika veikts ārējs novērtējums par procesu, kas rosināja Aģentūras vienotā programmdokumenta izstrādi, un par veidiem, kā šī dokumenta sagatavošanā notika apspriešanās ar Aģentūras galvenajām ieinteresētajām personām; norāda, ka Aģentūra gatavo rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai;

7. uzsver Aģentūras būtisko lomu, nodrošinot augstāko iespējamo aviācijas drošības un vides aizsardzības līmeni strauji augošajā aviācijas tirgū; uzsver to, ka 2018. gads Aģentūrai bija nozīmīgs, jo stājās spēkā Regula (ES) 2018/1139 (19); atzīst, ka pieauga Aģentūras atbildība un darba slodze, taču resursi netika palielināti proporcionāli šim slodzes un atbildības pieaugumam, kas 2018. gadā radīja būtiskas problēmas uzdevumu un mērķu izpildē un noveda pie tā, ka atsevišķas darbības tika atliktas vai tika pazemināta to prioritātes pakāpe; atkārtoti norāda, ka Aģentūrai būtu jānodrošina pienācīgi finanšu resursi un personāls, kas 2018. gada 31. decembrī bija samazinājies un bija 767 darbinieki (salīdzinājumā ar 771 darbinieku 2017. gadā), lai tā varētu veikt tai uzticētos svarīgos uzdevumus;

8. atgādina par Aģentūras ieguldījumu viedo standartu izstrādē attiecībā uz troksni un CO2 emisijām un to, ka tās pienākumos ietilpst aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču sertifikācija par atbilstību vides aizsardzības prasībām; uzskata, ka ar papildu resursiem Aģentūra varēs uzņemties vadošo lomu tādu pasākumu izstrādē un īstenošanā, kuru mērķis ir uzlabot ilgtspējību aviācijas nozarē;

9. atzinīgi vērtē Aģentūras ievērojamos centienus izveidot vienotu Eiropas dronu telpu;

10. pauž bažas par to, ka gaisa transports ir pievilcīgs kiberuzbrukumu mērķis un ka programmatūras darbības traucējumiem var būt smagas sekas; aicina Aģentūru kopā ar Eiropas Aviācijas kiberdrošības centru turpināt stiprināt Eiropas aviācijas digitālo noturību;

11. pauž bažas par to, ka gaidāmā tālvadības gaisa kuģa sistēmu iekļaušana sabiedrībā radīs satraukumu par drošību; aicina Aģentūru vairāk ņemt vērā vispārējās bažas par drošību un iestāžu bažas par likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības;

12. aicina Aģentūru nodrošināt, ka Savienība pēc iespējas ātrāk, bet neriskējot ar drošību, pieņem vienotus un viegli piemērojamus noteikumus par dronu komerciālo izmantošanu; pauž bažas par to, ka Aģentūrai nav jaunā uzdevuma veikšanai pietiekamu finanšu resursu un cilvēkresursu;

13. norāda, ka Aģentūra šo gadu beidza ar kopējo deficītu 2 000 000 EUR apmērā (700 000 EUR pārpalikums saistībā ar subsīdiju darbībām un 2 700 000 EUR deficīts saistībā ar nodevu un maksājumu darbībām); norāda, ka no uzkrātā pārpalikuma atskaita nodevu un maksājumu deficītu, tādējādi tas samazinās no 54 900 000 EUR līdz 52 200 000 EUR; konstatē, ka ienākumi saistībā ar nodevām un maksājumiem palielinājās par 1 800 000 EUR salīdzinājumā ar 2017. gadu, taču personāla izmaksas palielinājās par 3 700 000 EUR, administratīvās izmaksas — par 900 000 EUR un darbības izmaksas — par 2 600 000 EUR; norāda, ka ar subsīdijām saistītajām darbībām subsīdijas palielinājums par 2 000 000 EUR bija pietiekams, lai segtu administratīvo izmaksu pieaugumu par 100 000 EUR un darbības izdevumu pieaugumu par 1 400 000 EUR;

14. atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai palielinātu Aģentūras efektivitāti, piemēram, programmas “Lean Efficiency Agility” un citu efektivitātes iniciatīvu ieviešana, kuru rezultātā kopumā samazinājās darba apjoms, kas līdzvērtīgs 16 pilnas slodzes darbiniekiem, un tas deva iespēju Aģentūrai pārcelt štata vietas un tikt galā ar palielināto darba slodzi un pārskatītajām kvalitātes vajadzībām, kas saistītas ar darbībām ar ilgtermiņa ietekmi; atzinīgi vērtē arī arvien lielāko finanšu procesu digitalizāciju, automatizāciju un vienkāršošanu, kā rezultātā 86 % finanšu darījumu tiek apstrādāti elektroniski;

15. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir īstenojusi Revīzijas palātas ieteikumu nodrošināt grāmatveža neatkarību, kurš tagad ir funkcionāli pakļauts Aģentūras valdei un administratīvi — Aģentūras izpilddirektoram;

16. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras valde ir pieņēmusi pamatnostādnes par trauksmes celšanu, un aicina Aģentūru nodrošināt to īstenošanu; norāda, ka iekšējās revīzijas dienesti 2018. gadā veica ētikas jautājumu pārbaudi, kas attiecās uz Rīcības kodeksu, ētiku un krāpšanu, un revīzijas ziņojuma projektu bija paredzēts sagatavot 2019. gada sākumā; šajā sakarā atkārtoti uzsver nepieciešamību ieviest aizsargpasākumus pret interešu konfliktiem;

Personāla politika

17. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95,74 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 651 no Savienības budžetā apstiprinātajām 680 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 678 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 83 līgumdarbinieki un 19 norīkotie valstu eksperti;

18. ar bažām norāda uz nevienlīdzīgo dzimumu līdzsvaru, par ko 2018. gadā ziņots attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (4 vīrieši un 1 sieviete) un valdes locekļiem (26 vīrieši un 3 sievietes);

19. norāda, ka Aģentūra pievienojās Komisijas iniciatīvai “Sievietes transporta nozarē”, kuras mērķis ir stiprināt sieviešu nodarbinātības iespējas visos līmeņos; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izveidojusi dzimumu līdzsvara darba grupu, lai sniegtu ieteikumus par esošās ievērojamās nelīdzsvarotības novēršanu;

20. mudina Aģentūru izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā personāla darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, nediskriminācija, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

Iepirkums

21. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu norāda, ka Aģentūra uzņēmās finanšu saistības līgumam ar Komisiju par arhivēšanas pakalpojumiem aptuveni astoņus mēnešus pēc līguma atjaunošanas; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem finansiālu saistību uzņemšanās ir jāiereģistrē pirms juridisko saistību uzņemšanās; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka saistības tika parakstītas pirms rēķina saņemšanas, bet pēc pakalpojuma uzsākšanas, un tādēļ uz to a posteriori attiecās izņēmums; aicina Aģentūru reģistrēt budžeta saistības pirms juridisko saistību uzņemšanās;

22. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu ar bažām konstatē, ka saistībā ar datu analīzes pakalpojumu iepirkumu par summu līdz 5 000 000 EUR Aģentūra Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētas atklātas procedūras rezultātā izvēlējās izmantot pamatlīgumu ar vienu pakalpojumu sniedzēju; tomēr norāda, ka pamatlīgumā izmantotie nosacījumi nebija pietiekami specifiski godīgas konkurences nodrošināšanai, jo iepirkuma procedūras laikā vēl nebija zināmas prasības; atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulu šādos apstākļos līgumslēdzējas iestādes pienākums ir piešķirt pamatlīguma slēgšanas tiesības vairākiem pakalpojuma sniedzējiem un konkrētiem iepirkumiem ir jāizmanto konkursa procedūra starp atlasītajiem līgumslēdzējiem; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka tā izvēlējās vienu pamatlīgumu, nevis vairākus pamatlīgumus, jo to īstenošanas laikā būtu notikusi darbuzņēmēja maiņa, un tam būtu nopietnas sekas attiecībā uz līguma izpildi ne tikai no saskaņotības, bet arī savlaicīgas pabeigšanas viedokļa; aicina Aģentūru izstrādāt tādus pamatlīgumus, kas nodrošina godīgu konkurenci un līdzekļu atdevi;

23. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu konstatē, ka citā Aģentūras pamatdarbības iepirkuma procedūrā, proti, par sertifikācijas pienākumu uzticēšanu ārējam pakalpojuma sniedzējam, Aģentūra piešķīra līgumslēgšanas tiesības, balstoties vienīgi uz pakalpojumu kvalitāti, bet neizvērtēja to cenu; tomēr norāda, ka Aģentūra parakstīja līgumu ar vienu pakalpojumu sniedzēju, nesaņēmusi pierādījumus, ka līgumslēdzējs neatrodas izslēgšanas situācijā; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka šī Aģentūras specifiskā darbība nav atspoguļota Finanšu regulā; turklāt norāda, ka nepastāvēja risks, ka Aģentūra varētu lūgt pakalpojumus no nepiemērota pakalpojumu sniedzēja, jo pierādījumi par izslēgšanas kritērijiem tika iesniegti pirms akreditācijas piešķiršanas; aicina Aģentūru nodrošināt, lai līgumu noslēdz tikai pēc tam, kad ir pārbaudīti izslēgšanas kritēriji;

24. norāda, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar dažu Komisijas ieviesto instrumentu izmantošanu, ko tā ir izstrādājusi nolūkā izveidot vienotu risinājumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kuras piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkumā), ka kopš 2018. gada janvāra Aģentūra visiem piegādātājiem nodrošina iespēju iesniegt rēķinus elektroniski; turklāt norāda, ka līdz 2018. gada beigām vairāk nekā 80 % rēķinu ir saņemti elektroniskā formātā; tomēr norāda, ka elektroniski saņemto rēķinu apstrāde un rēķinu datu kodēšana tiek veikta manuāli, jo tas tiek uzskatīts par saprātīgāko risinājumu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

25. norāda, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar Aģentūras dokumenta “Objektivitātes un neatkarības politika: interešu konfliktu novēršana un mazināšana” pārskatīšanu un visu tās darbinieku interešu deklarāciju aizpildīšanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas pagarināšanu, ka Aģentūra 2019. gada maija beigās saņēma Iekšējā revīzijas dienesta galīgo revīzijas ziņojumu par ētiku, krāpšanas novēršanu un interešu konfliktiem, kurā ietverts kopumā pozitīvs secinājums par pārvaldības un kontroles sistēmām; turklāt norāda, ka Aģentūra ir izstrādājusi rīcības plānu attiecībā uz Iekšējā revīzijas dienesta ieteikumiem un ka Aģentūra plāno līdz 2020. gada marta beigām pārskatīt spēkā esošo rīcības kodeksu attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem un Apelācijas padomes locekļiem, kā arī pārskatīt valdes locekļu publiskās interešu deklarācijas procesu;

26. norāda, ka 62 % Aģentūras ienākumu veido maksas; pieņem zināšanai Aģentūras viedokli, ka tas, ka pieteikuma iesniedzēji maksā maksu, ne vienmēr rada interešu konfliktu;

Iekšējā kontrole

27. norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas dienests pārskatīja un apstiprināja visu nepabeigto darbību īstenošanu tādās jomās kā darbības nepārtrauktība, informācijas drošības pārvaldība un Eiropas aviācijas drošības plāns;

28. konstatē, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu “Stratēģisko risku, tostarp IT risku, novērtējums Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā”; turklāt norāda, ka Aģentūra sagatavoja rīcības plānu dažu iespējamo uzlabojumu īstenošanai;

29. norāda, ka iekšējās revīzijas struktūra 2018. gadā veica četrus revīzijas ticamības apliecināšanas uzdevumus, lai novērtētu, vai ir ievēroti attiecīgie noteikumi, ir sasniegti procesa mērķi un pienācīgi mazināti galvenie riski; norāda, ka katrā pārskatīšanā tika sasniegts apliecinājuma līmenis un tika sniegti ieteikumi, lai vēl vairāk uzlabotu vai nu kontroles vidi, vai arī procesu vispārējo efektivitāti; turklāt atzīst, ka 2018. gadā veikto revīziju četrās pēckontrolēs atlikušie riski tika ievērojami samazināti, līdz tie sasniedza pieņemamu līmeni, un visas nepabeigtās darbības tika īstenotas, paredzot pēdējo darbību pabeigt līdz 2019. gada trešajam ceturksnim;

30. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

31. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(6)	OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 48. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(14)	OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 279, 8.8.2018., 4. lpp.
(18)	OV C 279, 8.8.2018., 5. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).
(20)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

179k

57k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2096(DEC))

P9_TA(2020)0083

A9-0077/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0063/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(5), un jo īpaši tās 36. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0077/2020),

1. sniedz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektorei apstiprinājumu par Biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2096(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0063/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(12), un jo īpaši tās 36. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0077/2020),

1. apstiprina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2096(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0077/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (“Birojs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 97 665 322 EUR, t. i., par 12,52 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā palielinājums bija saistīts ar operatīvo darbību pastiprināšanu; tā kā Biroja budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja gada pārskatiem par 2018. finanšu gadu (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Biroja gada pārskati ir ticami, un ka tai ir izdevies iegūt pietiekamus revīzijas pierādījumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību; tā kā Revīzijas palāta tomēr sniedza pamatojumu atzinumam ar iebildēm attiecībā uz Revīzijas palātas konstatējumiem par 2016. un 2017. finanšu gadu par maksājumu likumību un pareizību; tā kā, izņemot 2016. un 2017. finanšu gada ietekmi, Revīzijas palāta uzskata, ka 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

Saistībā ar ziņojumu par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

1. ņem vērā Biroja valdes 2018. gada 6. jūnija lēmumu nekavējoties atbrīvot iepriekšējo izpilddirektoru no pienākumu pildīšanas; ņem vērā pagaidu izpilddirektora iecelšanu 2018. gada 6. jūnijā un jauna izpilddirektora iecelšanu 2019. gada 16. jūnijā; atzinīgi vērtē Biroja ziņojumu par veiktajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta konstatējumiem attiecībā uz 2017. finanšu gadu, jo īpaši Biroja valdes, pagaidu izpilddirektora un jaunā izpilddirektora veiktajiem korektīvajiem pasākumiem nolūkā uzlabot Biroja pārvaldības struktūru un efektivitāti, atjaunot pārredzamību un veidot uzticēšanos; atbalsta 2019. gada EASO pārvaldības rīcības plānā izklāstītos pasākumus un vērtē tos atzinīgi; ņem vērā pozitīvo vēstījumu un nodomu turpmāk īstenot ciešu sadarbību, ko jaunais izpilddirektors pauda atklātajā uzklausīšanā 2019. gada 4. septembrī un aģentūras uzklausīšanā Parlamenta Budžeta kontroles komitejā 2019. gada 4. decembrī;

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktās izmeklēšanas rezultāts

2. pauž nožēlu par OLAF konstatējumiem attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar iepirkuma procedūru pārkāpšanu, Savienības līdzekļu izšķērdēšanu, nepareizu pārvaldību, stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu cilvēkresursu jautājumos, datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, darbinieku aizskaršanu un nepiedienīgu izturēšanos pret darbiniekiem 2017. gadā; atkārtoti aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajām darbībām saistībā ar OLAF ierosinātajiem pasākumiem; ar izpratni attiecas pret Biroja lūgumu atļaut plašāku informāciju sniegt piemērotā veidā, ņemot vērā konfidencialitātes un datu aizsardzības jautājumus;

3. ņem vērā Biroja valdes 2018. gada 6. jūnija lēmumu nekavējoties atbrīvot izpilddirektoru no pienākumu pildīšanas; tomēr uzsver, ka 2017. finanšu gada budžets tika īstenots Biroja iepriekšējās vadības uzraudzībā; uzsver, ka šis ziņojums attiecas uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; atzīst jaunā izpilddirektora apņemšanos veikt nozīmīgas reformas, lai nodrošinātu stabilu pārvaldību;

Pamatojums negatīvam atzinumam par 2017. finanšu gada pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību

4. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus par Biroja lielo atkarību no pietiekamiem resursiem, galvenokārt no dalībvalstu nodrošinātajiem ekspertiem, norāda, ka par ekspertu trūkumu tiek ziņots dalībvalstīm un Komisijai dažādos līmeņos; turklāt norāda, ka, lai kompensētu dalībvalstu izvirzīto un norīkoto darbinieku trūkumu, Birojs ir palielinājis uz vietas darbā pieņemto pagaidu darbinieku norīkošanu un ka 2018. gadā tikai 26 % gadījumu norīkošanas operatīvajām vajadzībām tika izmantoti dalībvalstu eksperti; norāda, ka Birojs nespētu sniegt kritiski svarīgu atbalstu dalībvalstu patvēruma sistēmām, ja netiktu izmantoti pagaidu darbinieki; pieņem zināšanai Biroja priekšlikumu izveidot patvēruma reakcijas rezerves sarakstu, kurā būtu 500 dalībvalstu eksperti; aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami izvērtēt šo priekšlikumu un attiecīgi rīkoties;

Budžeta un finanšu pārvaldība

5. pauž nožēlu par to, ka, tā kā gada budžeti ir ierobežoti un Biroja budžetā daļēji trūkst rezerves līdzekļu, ar ko finansēt neparedzētas steidzamas pamatdarbības vajadzības, pastāv budžeta nenoteiktība un ir apgrūtināta ārkārtas plānošana; norāda, ka Birojs uztur pastāvīgu dialogu ar Komisiju un budžeta iestādēm attiecībā uz operatīvo plānošanu un resursu piešķiršanu; pieņem zināšanai, ka Birojs asociēto valstu iemaksas daļēji izmanto kā rezervi neparedzētiem darbības izdevumiem, jo īpaši, lai reaģētu uz neplānotiem atbalsta pieprasījumiem no dalībvalstīm; aicina Biroju, cieši apspriežoties ar Komisiju un budžeta lēmējiestādēm, turpināt risināt budžeta ierobežojumus;

6. uzsver, ka ierosinātie budžeta samazinājumi var radīt šķēršļus Biroja spējai turpināt pienācīgi pildīt savas funkcijas — sniegt nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm, kā tas tam uzticēts saskaņā ar tā pilnvarām; atgādina, ka Biroja pilnvaru stiprināšana un darba slodzes palielināšana būtu jāpapildina ar pienācīgiem budžeta piešķīrumiem;

7. atzinīgi vērtē EASO-Frontex kopīgās valdes atjaunoto sadarbības stratēģiju; turklāt ar gandarījumu norāda, ka Birojam ir aktīva loma aģentūru tīklā, racionalizējot kopīgās darbības, piemēram, aicinājumu pieņemt darbā konfidenciālus konsultantus, dalību kopīgās iepirkuma procedūrās saistībā ar pamatlīgumiem un personāla mobilitātes programmas; stingri mudina Biroju aktīvi censties veidot dziļāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; norāda uz Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par migrācijas pārvaldību iekļauto ieteikumu nodrošināt papildināmību un labāku koordināciju starp Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Biroju; mudina Biroju strādāt pie koncepcijas, kas paredzētu kopīgi izmantot resursus gadījumā, ja uzdevumi pārklājas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības;

Sniegums

8. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 68,22 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 146 no Savienības budžetā apstiprinātajām 214 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 155 apstiprinātām vietām 2017. gadā); norāda, ka papildus tam 2018. gadā Birojā strādāja arī 61 līgumdarbinieks un 3 norīkotie valstu eksperti; ar gandarījumu norāda, ka Biroja darbā pieņemšanas plānā līdz 2020. gadam ir paredzēti 500 darbinieki;

9. norāda uz vadītāju trūkumu administratīvajā departamentā, kur četras no piecām vadošajām amatvietām bija vai nu vakantas, vai arī amatā esošās personas tika atstādinātas no pienākumu pildīšanas, taču pieņem zināšanai Biroja sniegto atbildi, ka paziņojums par Cilvēkresursu un drošības nodaļas vadītāja vakanci tiks publicēts 2020. gada pirmajā ceturksnī; norāda arī, ka sakarā ar to, ka Biroja darbu ietekmēja reorganizācija, pašlaik vēl turpinās Finanšu un iepirkumu nodaļas vadītāja pieņemšana darbā un IKT nodaļas vadītāja amata vieta tika aizpildīta 2019. gadā; aicina Biroju sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm pielikt papildu pūles, lai aizpildītu brīvās amatvietas, un pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti šī riska mazināšanai;

10. ar nožēlu norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu kopš 2017. gada beigām cilvēkresursu situācija Birojā ir ļoti ievērojami pasliktinājusies; norāda, ka 2018. gada beigās Birojā bija 216 darbinieki un bija nosūtītas 89 piedāvājuma vēstules un parakstīti 60 līgumi; tomēr konstatē, ka līdz 2018. gada beigām vēl bija jāaizpilda 78 vakances; pauž dziļas bažas par to, ka kopumā šī situācija rada ievērojamu risku Biroja darbības turpināšanai pašreizējā apmērā; norāda uz izpildvadītāju pausto apņemšanos pārredzami un efektīvi izpildīt Biroja darbā pieņemšanas plānu;

11. ar bažām norāda, ka 2018. gadā augstākā līmeņa vadībā (deviņi vadītāji) bija tikai vīrieši, bet negatīvais dzimumu līdzsvars tika mainīts, 2019. gadā izpilddirektora amatā ieceļot sievieti; ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz valdes locekļiem ir panākts labs dzimumu līdzsvars (16 vīrieši un 15 sievietes);

12. norāda, ka 2019. gada 26. novembrī izpilddirektors iepazīstināja valdi ar jaunu struktūrshēmu; uzskata, ka personāla reorganizācijai būtu jāveicina spēcīgāka iekšējā kontrole, kvalitātes nodrošināšana un riska pārvaldība, kā arī jānodrošina atbilstība Revīzijas palātas un Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta pieprasītajām darbībām;

Personāla politika

13. ar bažām norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 68,22 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 146 no Savienības budžetā apstiprinātajām 214 pagaidu darbinieku vietām (2017. gadā bija 155 apstiprinātas vietas); norāda, ka papildus tam 2018. gadā Birojā strādāja arī 61 līgumdarbinieks un 3 norīkotie valstu eksperti;

14. ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz izmitināšanas pasākumiem, kas saistīti ar patvēruma atbalsta grupu un citu Biroja darbinieku izmitināšanu dalībvalstīs (piemēram, attiecībā uz Biroja paša personāla, dalībvalstu ekspertu un nolīgto ekspertu privilēģijām un imunitāti), Birojs 2019. gada jūlijā parakstīja uzņemšanas pasākumu ar Kipru, tam 2020. gada janvārī bija paredzēts parakstīt uzņemšanas līgumu ar Grieķiju un tas gatavojas noslēgt jaunu nolīgumu ar Itāliju, lai pilnībā ievērotu Regulu (ES) Nr. 439/2010(17) un saskaņā ar citiem Biroja mitināšanas pasākumiem; aicina Biroju kopā ar Komisiju turpināt apspriest ar dalībvalstīm efektīvu kārtību, kādā izvietot patvēruma atbalsta vienības un citus Biroja resursus;

15. pieņem zināšanai Biroja atbildes uz Revīzijas palātas apsvērumiem un centienus risināt šīs problēmas jaunā izpilddirektora vadībā, cita starpā 2019. gada gaitā prioritāri pievēršoties tam, lai noslēgtu vienošanās par uzņemšanas kārtību ar Itāliju, Grieķiju un Kipru attiecībā uz patvēruma atbalsta komandu un citu Biroja spēku izmitināšanu dalībvalstīs, palielinot darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību un nostiprinot Biroja juridisko dienestu;

16. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi aģentūrām raksturīgu horizontālu tendenci IT konsultantu amatos izmantot ārējus darbiniekus; prasa pēc iespējas vairāk samazināt atkarību no ārējiem darbiniekiem šajā tik svarīgajā un sensitīvajā jomā, lai ierobežotu iespējamos riskus;

17. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka 2018. gadā Birojs bija uzsācis atklātu publiskā iepirkuma procedūru, lai izveidotu pamatlīgumus par pagaidu darbinieku pakalpojumu sniegšanu Itālijā; norāda, ka Birojs procedūru pārtrauca, jo tika saņemts tikai viens piedāvājums, un Birojs uzskatīja šo piedāvājumu par nepieņemamu, jo finansiālais piedāvājums pārsniedza aplēsto maksimālo budžetu; norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja, ka konkursa specifikācijās bija svarīga kļūda 25 000 000 EUR apmērā; tomēr norāda, ka Birojs ir pieņēmis šos konstatējumus un ir pieņēmis un īstenojis korektīvus pasākumus, kas ietver šādas darbības: izbeigt pamatlīgumu par pagaidu darba aģentūru darbinieku pakalpojumiem Itālijā; uzsākt jaunu iepirkuma procedūru attiecībā uz pagaidu darba aģentūru darbinieku pakalpojumiem Itālijā; izsludināt papildu uzaicinājumu dalībvalstu ekspertiem un, ja iespējams, izmantot alternatīvus pasākumus ekspertu izvietošanai, lai aptvertu laikposmu līdz brīdim, kad stājas spēkā jauns pamatlīgums; uz laiku ievērojami samazināt Itālijā izvietoto Biroja pagaidu darba aģentūru darbinieku skaitu un kopā ar Itālijas iestādēm saglabāt darbības nepārtrauktības līmeni attiecībā uz būtiskiem atbalsta pasākumiem; norāda arī, ka jaunā iepirkuma procedūra tika pabeigta un jaunais pamatlīgums tika piešķirts 2019. gada decembrī, tādējādi nodrošinot darbības nepārtrauktību visas procedūras laikā; aicina Biroju stingi ievērot Savienības publiskā iepirkuma noteikumus;

18. norāda, ka Birojs ar IT uzņēmumiem izmanto pakalpojumu līgumus, kuri formulēti tā, it kā pagaidu aģentūras darbinieki tiktu norīkoti darbā, nevis tiktu piegādāti skaidri definēti IT pakalpojumi vai produkti; atgādina, ka uz pagaidu darba aģentūru darbinieku nodrošināšanu precīzu uzdevumu veikšanai konkrētā laikposmā attiecas Direktīva 2008/104/EK(18) un īpaši noteikumi, ko pieņēmušas dalībvalstis; norāda, ka IT pakalpojumu līgumu izmantošana darbaspēka nodrošināšanai neatbilst Savienības Civildienesta noteikumiem vai Savienības sociālajiem un nodarbinātības noteikumiem; ar gandarījumu norāda, ka Birojs pārskatīja savu veidni līgumiem par laiku un līdzekļiem, lai katrā līgumā iekļautu saskaņā ar līgumu izpildāmo nodevumu sarakstu; aicina Biroju turpināt rīkoties rūpīgi un nodrošināt, ka līgumu formulējums nepieļauj neskaidrības starp IT pakalpojumu iepirkumu un pārejas posma darbinieku nodarbināšanu;

Iepirkums

19. pēc iepazīšanās ar Biroja sniegto informāciju konstatē, ka 2018. gadā tas sāka īstenot Komisijas lēmumu par trauksmes celšanu un izstrādāja praktisku rokasgrāmatu par interešu konfliktu pārvaldību un novēršanu, kas valdei būtu jāpieņem līdz 2019. gada trešajam ceturksnim, kā arī noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu norāda, ka Birojs ir organizējis vairākas darbiniekiem paredzētas apmācības par ētiku, īpašu uzsvaru liekot uz interešu konfliktu novēršanu un paredzot īpaši vadītājiem pielāgotu moduli; ar gandarījumu norāda, ka attiecīgie noteikumi par interešu konfliktiem ir transponēti arī attiecīgajās standarta darbības procedūrās un politikas nostādnēs; aicina Biroju arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst interešu konfliktu novēršanai un trauksmes celšanas noteikumu un procedūru pienācīgai īstenošanai;

20. ar bažām norāda, ka, lai gan Birojs savu valdes locekļu interešu deklarācijas un CV publicē savā tīmekļvietnē, tas joprojām nepublicē augstākā līmeņa vadītāju interešu deklarācijas, un šajā sakarā aicina Biroju nekavējoties rīkoties;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

21. ņem vērā, ka 2018. gada beigās Birojam nebija iekšējās revīzijas struktūras un ka kopš 2018. gada janvāra netika sagatavoti visaptveroši iekšējās revīzijas dienesta revīzijas ziņojumi; turklāt norāda, ka darījumu likumības un pareizības ex post pārbaudes bija tikko kā ieviestas; atzinīgi vērtē Biroja atbildi, ka tas ir piekritis un dokumentējis koriģējošus pasākumus attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, tostarp revīzijas spēju izveidi līdz 2019. gada ceturtajam ceturksnim un ex post iekšējās kontroles spēju izveidi līdz 2019. gada trešajam ceturksnim; ar gandarījumu norāda, ka Birojs veido savas ex post kontroles spējas, 2019. gada ceturtajā ceturksnī pieņemot darbā pirmo ex post kontroles darbinieku un paredzot 2020. gada pirmajā pusē pieņemt darbā papildu darbiniekus; ar gandarījumu norāda, ka Birojs ir uzsācis iekšējās revīzijas struktūras izveides procesu un, lai noteiktu Birojam piemērotāko modeli, pašlaik risina sarunas ar citu Savienības aģentūru, kurai ir plaša pieredze šajā jomā; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Iekšējā kontrole

22. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2018. finanšu gada pārskatu par Savienības aģentūrām Birojs ir veicis konkrētus un pozitīvus pasākumus, lai uzlabotu organizatorisko pārvaldību; norāda, ka no 61 pasākuma, kas paredzēts rīcības plānā, Revīzijas palātas revīzijas laikā 48 bija ieviesti, bet 13 pasākumu ieviešana vēl turpinājās;

23. atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada septembrī tika pieņemta Biroja jaunā sensitīvo amatu politika, kas vadības komandai sniedz vadlīnijas un kritērijus par to, kā īstenot riska novērtējumus, identificēt un dokumentēt Biroja sensitīvās funkcijas kopā ar saskaņotajām riska mazināšanas kontrolēm un turklāt līdz 2020. gada pirmajam ceturksnim novērtēt sensitīvo funkciju un dokumentēt riska mazināšanas kontroli;

24. atgādina, ka 2017. gada beigās Birojam nebija iekšēja juridiskā dienesta un ka iepriekšējā izpilddirektora uzraudzībā tika piesaistīti daudzi juridiskie biroji; tomēr konstatē, ka 2018. gadā Birojs izveidoja sarakstu ar visiem juridisko konsultāciju līgumiem un ka 2019. gadā darbu Birojā sāka jauna vecākā juridiskā konsultante un tika parakstīts jauns juridisko konsultāciju pamatlīgums, kas aizstāj iepriekšējos līgumus, turklāt 2020. gadā paredzēts pieņemt darbā vairākus citus juridiskos konsultantus; norāda, ka tomēr vēl nebija ieviesta sistemātiska juridisko dokumentu iekšējā pārskatīšana, un 2018. gadā tika novērotas vairākas nekonsekvences publiskā iepirkuma procedūru juridiskajos aspektos; aicina Biroju nodrošināt spēcīgu juridisko dienestu un efektīvu juridisko procedūru pārvaldību; ar gandarījumu norāda uz Biroja mērķi izveidot pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu, cita starpā izveidojot juridisko un datu aizsardzības sektoru, kā arī iekšējās kontroles un riska pārvaldības sektoru, lai turpmāk nodrošinātu juridisko dokumentu, tostarp iepirkuma dokumentu, sistemātisku pārskatīšanu; atzinīgi vērtē arī Biroja iniciatīvu izveidot Biroja iekšējās revīzijas struktūru, vienlaikus veidojot kopīgas revīzijas spējas ar Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

25. pauž nožēlu par to, ka joprojām trūkst politikas attiecībā uz sensitīviem amatiem Birojā, kas neatbilst Biroja iekšējās kontroles standartiem, saskaņā ar kuriem sensitīvas funkcijas ir skaidri jādefinē, jāreģistrē un jāatjaunina; pieņem zināšanai Biroja atbildi, ka tika pabeigta sensitīvu amatu politikas izstrāde un bija paredzams, ka to apstiprinās līdz 2019. gada trešajam ceturksnim un īstenos līdz 2019. gada ceturtajam ceturksnim; prasa Birojam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par izmaiņām šajā jautājumā;

26. atzīst gūtos panākumus iekšējās kontroles sistēmu īstenošanā, arī attiecībā uz iepirkuma un izdevumu operāciju kontroli; atbalsta lēmumu samazināt un ātri izbeigt juridisko konsultāciju ārpakalpojumu uzmantošanu, izveidojot iekšēju juridisko dienestu; atbalsta Revīzijas palātas konstatējumus par nepieciešamību ieviest turpmākus korektīvus pasākumus;

27. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes piezīmes un konstatējumus par to, ka Birojs ir viena no nedaudzajām vairākās vietās izvietotajām Savienības aģentūrām un ka Birojs ir noslēdzis nomas līgumus vairākās vietās, neveicot pienācīgu vietējā tirgus analīzi, konstatē, ka attiecībā uz biroju Romā drīzumā tiks izsludināts jauns konkurss, pirms kura tiks veikta pienācīga tirgus analīze biroja nomai, lai noregulētu pašreizējo situāciju; turklāt konstatē, ka attiecībā uz biroju Atēnās pašreizējais nomas līgums beidzās 2020. gada janvārī un ka pašlaik tiek gatavota jauna iepirkuma procedūra, kas ietver pienācīgu tirgus analīzi; turklāt norāda, ka apstrādes struktūra Pagani (Lesbā) karstajos punktos izvietotās operatīvās darba vietas pārvietoja ārpus centriem; norāda, ka attiecībā uz Kipras biroju 2018. gada vidū ar ēkas īpašnieku tika parakstīts jauns līgums pēc konkursa, kura mērķis bija reglamentēt sākotnējo nolīgumu un paredzēt iespēju to paplašināt, ja rastos turpmākas vajadzības; atzinīgi vērtē 2019. gada 15. februārī pieņemtās jaunās standarta iepirkuma darbības procedūras, kurās sniegti norādījumi par iepirkuma un līgumu pārvaldības procedūras sensitīviem aspektiem, tostarp detalizēti noteikumi par tirgus izpēti; pieņem zināšanai Biroja centienus saskaņot iepirkuma procedūras ar “metodiku, kas jāievēro Komisijas dienestiem ēku izpētes un sarunu jomā”, un publicēt paziņojumus par tirgus perspektīvām attiecībā uz visiem plānotajiem ēku līgumiem, lai palielinātu pārredzamību un konkurenci;

28. ar bažām norāda, ka nav skaidras atbildības un tās sadalījuma attiecībā uz nomāto telpu un saistīto pakalpojumu un darbu pārvaldību, un tas var kavēt ar telpām saistīto risku efektīvu mazināšanu; aicina Biroju izveidot efektīvu politiku īrēto telpu un saistīto pakalpojumu pārvaldībai;

Citi komentāri

29. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus saistībā ar jaunā pagaidu izpilddirektora, kas stājās amatā 2018. gada 6. jūnijā, iecelšanu amatā, atzinīgi vērtē to, ka kopš šīm izmaiņām vadībā pārredzamībai kā pārvaldības rīcības plāna pamatprincipam ir piešķirta visaugstākā prioritāte un šo procesu vada jaunais izpilddirektors, kurš ir apņēmies arī turpmāk izmantot šo pieeju;

30. aicina Biroju koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

31. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un novērojumus saistībā ar to, ka Birojs paplašināja savas biroja telpas Maltā, iekļaujot papildu ēkas bloku, kurā atrodas tā telpas, norāda, ka Birojs 2018. gada oktobrī pabeidza sagatavot nomas līgumu, kura izmaksas pilnībā sedz no Biroja budžeta un kura mērķis ir aizņemt visu kompleksu;

o
o o

32. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(19).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 306, 30.8.2018., 4. lpp.
(16)	OV C 306, 30.8.2018., 6. lpp.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regula (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).
(18)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments

365k

104k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2019/2056(DEC))

P9_TA(2020)0084

A9-0021/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0051/2019)(2),

– ņemot vērā 2018. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

– ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2018. finanšu gadu,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

– ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

– ņemot vērā Prezidija 2018. gada 10. decembra lēmumu par Iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi, un jo īpaši tā 34. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0021/2020),

A. tā kā priekšsēdētājs 2019. gada 27. jūnijā pieņēma Parlamenta 2018. finanšu gada pārskatus;

B. tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2019. gada 25. jūnijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C. tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka, veicot 2018. gada administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašo novērtējumu, tā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 pārbaudītajos iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos nav konstatējusi nopietnus trūkumus;

D. tā kā Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 262. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1. sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments(2019/2056(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu, 104. panta 3. punktu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0021/2020),

A. tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta (“Parlaments”) grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B. tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīti 126 jautājumi un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C. tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un rezultativitāti, pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība

1. norāda, ka Parlamenta 2018. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 1 950 687 373 EUR jeb 18,9 % no daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas(8), kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2018. gada administratīvajiem izdevumiem, un kopumā par 2,2 % pārsniedza 2017. gada budžetu (1 909 590 000 EUR);

2. norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2018. gada 31. decembrī bija 193 998 910 EUR (2017. gadā — 206 991 865 EUR), no kuriem 30 783 590 EUR bija piešķirtie ieņēmumi (2017. gadā — 50 052 674 EUR);

3. uzsver, ka 67,6 % no kopējām saistībām veidoja četras nodaļas: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”), kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga;

4. norāda, ka Parlamenta 2018. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

a) Pieejamās apropriācijas (EUR)
2018. gada apropriācijas	1 950 687 373
Neautomātiskie pārnesumi no 2017. finanšu gada	2 564 000
Automātiskie pārnesumi no 2017. finanšu gada	289 785 291
2018. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas	30 783 590
Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2017. gada	47 369 977
Kopā	2 318 626 231
b) Apropriāciju izlietojums 2018. finanšu gadā (EUR)
Saistības	2 283 150 877
Veiktie maksājumi	1 933 089 380
Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas	348 106 015
Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas	---
Atceltās apropriācijas	39 994 836
c) Budžeta ieņēmumi (EUR)
2018. gadā saņemts	193 998 910
d) Kopējā bilance 2018. gada 31. decembrī (EUR)	1 671 682 153

5. norāda, ka saistības tika uzņemtas par 99,2 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par 1 934 477 627 EUR, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,8 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija 1 636 858 018 EUR, kas nozīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 84,6 %;

6. uzsver, ka 2018. gadā atceltās apropriācijas, proti, 16 209 746 EUR, galvenokārt bija saistītas ar atalgojumu un citām tiesībām un izdevumiem, kas saistīti ar ēkām;

7. norāda, ka 2018. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 31. un 49. pantu tika apstiprināti vienpadsmit pārvietojumi par kopumā 53 533 500 EUR jeb 2,7 % no galīgajām apropriācijām; konstatē, ka lielākā daļa pārvietojumu bija saistīti ar Parlamenta ēku politiku un jo īpaši bija paredzēti tam, lai palīdzētu finansēt ikgadējos maksājumus par Konrad Adenauer ēkas projektu;

Revīzijas palātas atzinumi par 2018. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

8. atgādina, ka Revīzijas palāta visām Eiropas iestādēm veic administratīvo un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; norāda, ka administratīvie un saistītie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 60 % no kopējās summas, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

9. pieņem zināšanai, ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; norāda arī to, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 13 skaitļos izteiktām kļūdām, administrācijai paredzētajā daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā nav uzskatāms par būtisku;

10. pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā par Parlamenta 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) iekļauto īpašo konstatējumu attiecībā uz Parlamentu; norāda — tā kā pēdējos gados ir notikuši teroristu uzbrukumi, iestādes, tostarp Parlaments, ir uzskatījušas par nepieciešamu steidzami pastiprināt cilvēku un telpu aizsardzību; ar bažām konstatē, ka Revīzijas palāta ir atklājusi nepilnības Parlamenta un Komisijas organizētajās procedūrās; norāda, ka, lai veiktu īpašus ar drošību saistītus būvdarbus, Parlaments izmantoja jau noslēgtos pamatlīgumus un ka šo pamatlīgumu struktūra ļāva Parlamentam pasūtīt sākotnējā cenrādī neiekļautus būtiskus ar drošību saistītus būvdarbus, pamatojoties uz vienu cenas piedāvājumu no būvuzņēmēja; norāda, ka Parlaments ir izmantojis šo metodi divās no četrām Revīzijas palātas pārbaudītajām procedūrām;

11. ar bažām norāda uz Parlamenta sniegto atbildi pretrunu procedūrā ar Revīzijas palātu, kurā tas atzīst, ka, ņemot vērā īpašo kontekstu (laika spiediens un tirgus struktūra), konkurence, iespējams, nav bijusi optimāla; ar gandarījumu norāda, ka jaunie šīs nozares pamatlīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas pieciem būvuzņēmējiem, ir balstīti uz konkursa procedūras atsākšanu, lai nodrošinātu pienācīgu cenu konkurenci;

Iekšējā revidenta gada pārskats

12. norāda, ka 2019. gada 18. novembrī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada pārskatu un informēja par veiktajām ticamības revīzijām un konsultāciju uzdevumiem, par kuriem viņš bija ziņojis un kuri 2018. gadā attiecās uz šādiem tematiem:

	–	ēku uzturēšana, atjaunošana un ekspluatācija (Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO));
	–	provizoriska iestādes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošības pārbaude;
	–	individuālās tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;
	–	darbinieku veikals Luksemburgā (DG INLO);
	–	saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem vēl veicamo darbību pēcpārbaude — 2018. gads, I un II posms;
	–	iekšējās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas izveide Drošības un drošuma ģenerāldirektorātā (DG SAFE);
	–	neatkarīgas konsultācijas par projektu “No galddatora līdz hibrīdam” (Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC));
	–	ES ārpolitikas ģenerāldirektorāta (DG EXPO) ziņojumu veidlapu sistēmas aspekti;
	–	turpmākie pasākumi saistībā ar IT darbības pārtraukumu un IT darbības nepārtrauktības stiprināšanu;
	–	ziņojums par iepirkumu un līgumu īstenošanu ēdināšanas pakalpojumu nozarē (DG INLO) vēl nav publicēts, provizoriskie konstatējumi tiek apspriesti ar vadību;

13. atzinīgi vērtē un atbalsta pasākumus, par kuriem iekšējais revidents ir vienojies ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, pamatojoties uz ticamības revīziju uzdevumiem un ieteikumiem, ko viņš sniedzis pēc konsultācijām;

Darbības, par kurām panākta vienošanās:
	–	saistībā ar ēku uzturēšanas, atjaunošanas un ekspluatācijas (DG INLO) revīziju — uzlabot stratēģisko satvaru ēku uzturēšanai un turpināt uzlabot Parlamenta ēku uzturēšanas darbības, pieņemot visaptverošu politiku un strukturētu, saskaņotu daudzgadu plānu; palielināt pārliecību, ka ar ēkām saistītie Parlamenta procesi un darbības ir efektīvas un rentablas; atbalstīt lēmumu pieņemšanu par uzturēšanas darbībām, sniedzot ticamu informāciju un analīzi;
	–	saistībā ar informācijas sistēmu revīziju — veikt provizorisku iestādes IKT drošības pārbaudi, stiprināt informācijas sistēmu drošības pārvaldību (kas ietver politikas virzienus, standartus un pamatnostādnes), jo īpaši pieņemot iestādes informācijas drošības politiku; uzlabot IT aktīvu (aparatūras, saistītās programmatūras un tīkla) identifikāciju, aizsardzību un uzraudzību; labāk atklāt kiberdrošības incidentus un reaģēt uz tiem, kā arī uzlabot atjaunošanas spējas;
	–	saistībā ar darbinieku individuālo tiesību revīziju — stiprināt vispārējo kontroles vidi šajā jomā un risināt konkrētus jautājumus saistībā ar ģimenes pabalstiem;
	–	saistībā ar Luksemburgā izvietotā darbinieku veikala revīziju — īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu kontroles vidi un kontroles darbības, kā arī iekšējās pārvaldības atbilstību; nodrošināt veikala darbības, tostarp avansa konta, atbilstību Finanšu regulai, grāmatvedības principiem un nodokļu tiesību aktiem;

Ieteikumi:
	–	attiecībā uz DG EXPO ziņojumu veidlapu sistēmu — īstenot sešus ieteikumus, lai uzlabotu tā ziņojumu sniegšanas sistēmu un labāk strukturētu sadarbību starp delegācijām, komitejām un citām ieinteresētajām pusēm;
	–	attiecībā uz iekšējās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas izveidi DG SAFE — īstenot šajā nolūkā sniegtos sešus ieteikumus, tostarp jo īpaši izstrādājot kvalitātes politiku;
	–	attiecībā uz izmēģinājuma projektu “No galddatora līdz hibrīdam” — nostiprināt šī projekta ekonomisko pamatojumu; izmantot hibrīdu vairāku pašreizējo ierīču aizstāšanai; pirms jaunu instrumentu ieviešanas uzlabot koncepcijas pamatojumu un izmēģinājuma projektu finanšu pārvaldību;
	–	attiecībā uz IT darbības pārtraukumu un IT darbības nepārtrauktības stiprināšanu — nodrošināt IKT infrastruktūras papildu aizsardzību; izmēģināt negadījuma seku novēršanas plānu; uzskaitīt kritiski svarīgās informācijas sistēmas un to atkarības un uzlabot plānošanu attiecībā uz Parlamenta IKT infrastruktūras izvietošanu ārpus tā telpām;

14. norāda, ka 2018. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 28 no 76 nepabeigtām darbībām un laikā nenoslēgto darbību riska profils 2018. gadā turpināja pakāpeniski mazināties; īpaši norāda, ka to nepabeigto darbību skaits, ar kurām jānovērš ievērojami riski, samazinājās no 22 līdz 7 un ka augstākā riska (“kritiski”) nebija nevienas nepabeigtas darbības; norāda, ka papildus šīm apstiprinātajām darbībām kopumā bija 117 nepabeigtas darbības, tostarp tās, kuru īstenošanas termiņš vēl nebija pienācis, un no tām 47 attiecās uz ievērojama riska novēršanu; sagaida, ka tās tiks īstenotas apstiprinātajos termiņos;

15. īpaši atzinīgi vērtē ģenerāldirektorātiem doto iespēju uzaicināt iekšējo revidentu sniegt konsultācijas un iesaka visiem ģenerāldirektorātiem vajadzības gadījumā izmantot šo iespēju;

16. norāda, ka divas revīzijas, viena attiecībā uz apmeklētāju grupām un otra attiecībā uz parlamentārās palīdzības piemaksām, ir daļa no 2019. gada pasākumiem un par tām tiks ziņots 2020. gada sākumā; aicina iekšējo revidentu informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par abiem rezultātiem, tiklīdz tie būs pieejami;

17. pauž dziļu nožēlu par to, ka iekšējā revidenta ziņojums nav publiski pieejams; uzstāj, ka šis ziņojums katru gadu ir jāpublisko un jānosūta deputātiem vienlaikus ar tā nosūtīšanu Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram; pauž nožēlu, ka attiecībā uz 2018. gada ziņojumu 2020. gada janvārī tika pieņemts lēmums, ka deputāti ar šo ziņojumu var iepazīties tikai pēc pieprasījuma, piemērojot drošas lasītavas procedūru; pauž stingru pārliecību, ka, ierobežojot piekļuvi šim dokumentam, kurš attiecas uz publisko līdzekļu izmantošanu, tiek radīts nožēlu izraisošs iespaids, ka ir kaut kas slēpjams;

Saistībā ar rezolūciju par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

18. pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju, kas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2019. gada 17. septembrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas Parlamenta 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

19. pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz vairākiem Parlamenta 2017. gada rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu sniegtajiem ieteikumiem nav veikti nekādi pasākumi un ka dokumentā par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājumu, tam nav sniegts nekāds pamatojums; uzsver, ka ir svarīgi Budžeta kontroles komitejā biežāk diskutēt ar ģenerālsekretāru par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

Parlamenta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

20. pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas deputātu 2019. gada 18. novembrī iekšējā revidenta klātbūtnē notikušo viedokļu apmaiņu saistībā ar Parlamenta 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

21. atkārtoti aicina Prezidiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visiem budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumiem, kā izriet no Reglamenta 25. panta un V pielikuma un Finanšu regulas 6. un 166. panta; aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt turpmākus pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem, un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Parlamenta Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu; atkārtoti norāda, ka Prezidijam pēc savas iniciatīvas ir ievērojami jāuzlabo savas lēmumu pieņemšanas procedūras pārredzamība;

22. pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā iekšējā pārbaudē parlamentārās palīdzības jomā tika konstatēti četri gadījumi, kas deva iespēju atgūt 146 814 EUR (2017. gadā tika konstatēti 47 gadījumi un atgūti 903 741,00 EUR), un ka deputātu ceļa izdevumu un dienas naudas jomā sešu pārbaužu rezultātā tika atgūti 173 546 EUR (2017. gadā — 68 589,05 EUR);

23. norāda, ka 2018. gadā aktivitāte likumdošanas jomā ievērojami palielinājās, jo Parlamentā tuvojās 2014.–2019. gada sasaukuma beigas;

24. norāda, ka divas pagaidu komitejas, Īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR) un Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašā komiteja (PEST), gada laikā ir veiksmīgi pabeigušas savu darbu un ir izveidota trešā komiteja — Īpašā komiteja finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3);

25. uzsver, ka tika veiksmīgi sākta ar 2019. gada Eiropas vēlēšanām saistītā komunikācijas kampaņa; norāda, ka ir palielinājusies pilsoņu līdzdalība 2019. gada Eiropas vēlēšanās, lai gan atsevišķās valstīs vēlētāju aktivitāte joprojām bija pārāk zema; uzskata, ka šāda veida kampaņa būtu jāturpina, īpašu uzmanību pievēršot minētajām valstīm;

26. atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Iestāde veica drošības uzlabošanas nolūkā, jo īpaši fiziskās un ēku drošības, bet arī kiberdrošības un komunikācijas drošības jomā;

27. pauž nožēlu par to, ka, lai gan Parlamenta Budžeta komiteja noraidīja mākslīgā intelekta novērošanas centra izveidei pieprasīto budžetu, šī iniciatīva, šķiet, joprojām tiek īstenota darba grupas formātā; pauž nopietnas bažas par acīmredzamo deputātu pieņemtā demokrātiskā lēmuma apiešanu, kas ir neveiksmīgs precedents; iesaka nekavējoties pārtraukt šīs darba grupas darbību, līdz budžeta lēmējinstitūcija būs nolēmusi tai piešķirt budžetu;

28. apzinās, cik svarīga ir ēku politika, jo īpaši Martens ēkas projekts un Montoyer 63 ēkas rekonstrukcija Briselē, kas tika pabeigti 2018. gadā, un Konrad Adenauer projekts Luksemburgā, ko plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnija beigām; pieņem zināšanai, ka 2018. gadā Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja apkopojošu pārvietojumu 29 miljonu EUR apmērā šī projekta priekšfinansēšanai, kā rezultātā saskaņā ar aplēsēm tika ietaupīti 4,7 miljoni EUR procentu maksājumos; pauž bažas par to, ka ir aizkavējusies Konrad Adenauer ēkas celtniecība Luksemburgā, kuras nodošana bija plānota 2018. gadā, bet tagad nav gaidāma pirms 2023. gada;

29. atbalsta vides vadības un audita sistēmu (EMAS), kas ir Eiropas Savienības pārvaldības instruments ar mērķi panākt, lai privātas un publiskas organizācijas novērtētu un uzlabotu savus ekoloģiskos raksturlielumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009(9); atbalsta pasākumus, kas veikti, lai samazinātu Parlamenta oglekļa pēdu;

30. aicina administrāciju pievērst uzmanību deputātu rīcības kodeksam, kurā noteikts, ka deputātiem jārīkojas tikai atbilstoši vispārējām interesēm un darbā jāievēro neitralitāte, integritāte, atklātība, rūpība, godīgums un atbildība, kā arī jāņem vērā Parlamenta reputācija; uzsver, ka rīcības kodeksā ir definēti interešu konflikti un tas, kā deputātiem tie būtu jārisina, un tajā ir iekļauti noteikumi par bijušo deputātu profesionālo darbību;

31. ar bažām norāda, ka laikā no 2012. līdz 2018. gadam ir notikuši vismaz 24 rīcības kodeksa pārkāpumi, par kuriem nav piemērotas sankcijas; uzsver, ka gadījumā, ja par pārkāpumiem netiek piemērotas pienācīgas sankcijas, deputāti ir mazāk motivēti ievērot rīcības kodeksu; aicina priekšsēdētāju rūpīgi izvērtēt visus iespējamos rīcības kodeksa pārkāpumus un vajadzības gadījumā piemērot attiecīgajiem deputātiem pienācīgas sankcijas;

32. pieņem zināšanai Noteikumus par deputātu nodrošinājumu ar transportu Eiropas Parlamenta darba vietās (“Noteikumi”); uzskata, ka noteikumi, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks un katras politiskās grupas priekšsēdētājs pastāvīgi lieto dienesta automašīnas, ir pārāk neskaidri; aicina Prezidiju pārskatīt Noteikumus, lai ieviestu stingrākus nosacījumus šādu automobiļu izmantošanai;

33. uzskata, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa un tai ir izšķiroša nozīme nelikumīgu darbību un pārkāpumu nepieļaušanā un atturēšanā no tiem; atgādina, ka cita starpā reģistrētie deputātu palīgi darba līguma dēļ ir neaizsargātā situācijā; ar bažām norāda uz ģenerālsekretāra konstatējumu, ka “noteikumi par trauksmes celšanu ir piemērojami reģistrētiem deputātu palīgiem, bet Parlaments nevar nodrošināt nodarbinātības aizsardzību”, jo šie palīgi ir atkarīgi no konkrētā deputāta; aicina ģenerālsekretāru ņemt vērā šo specifiku gadījumos, kad reģistrēti deputātu palīgi darbojas kā trauksmes cēlēji, un meklēt un paplašināt līgumiskās aizsardzības iespējas, ko Parlaments piešķir reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri cietuši no aizskarošas izturēšanās, attiecinot tās arī uz reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri darbojas kā trauksmes cēlēji;

34. uzsver, ka pašreizējie noteikumi par reģistrētu deputātu palīgu līguma izbeigšanu neparedz iespēju lauzt līgumu ar “savstarpēju piekrišanu”, kas būtu veids, kā atzīt deputātu un palīgu īpašās attiecības, kurās abas puses var atzīt, ka savstarpējā uzticēšanās vairs nepastāv, un gūt labumu no kopīga risinājuma, nemazinot reģistrētu deputātu palīgu sociālās tiesības; aicina ģenerālsekretāru rast risinājumu tam, ka reģistrētu deputātu palīgu algas var pārskaitīt tikai uz Beļģijas banku kontiem, kas ir pretrunā vienotas monetārās un maksājumu savienības būtībai;

35. atkārtoti pauž bažas par deputātu vidū it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ļaunprātīgas rīcības iespējas: ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas — uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; atkārtoti aicina ģenerālsekretāru veikt izmeklēšanu par iespējamo šādu praksi un līdz gada beigām ziņot par to;

36. atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri vēl jānosaka, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot šādu darba braucienu ietekmi uz budžetu, kā arī ar tiem saistīto organizāciju un loģistiku;

37. aicina Parlamentu pilnībā pielāgot savus Civildienesta noteikumos iekļautos iekšējos noteikumus, ņemot vērā nesen pieņemto Direktīvu (ES) 2019/1937(10) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, cita starpā izveidojot drošus kanālus ziņošanai; turklāt prasa, lai Parlaments garantētu trauksmes cēlējiem tādu pašu aizsardzības līmeni kā tiem, kas cietuši no aizskaršanas; prasa ģenerālsekretāram ieviest obligātu apmācību tiešajiem vadītājiem, lai palielinātu Parlamenta darbinieku informētību par trauksmes cēlēju aizsardzību un pienākumu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem ziņot par nelikumīgām darbībām vai administratīvām kļūmēm;

38. norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir ievērojami ietekmējis dažādus Parlamenta dienestus, īpaši komitejas, izpētes nodaļas un horizontālos dienestus;

39. atzinīgi vērtē Prezidija 2018. gada 2. maija lēmumu attiecībā uz darbiniekiem, kuri ir Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, proti, to, ka neviens ierēdnis netiks atlaists no darba Apvienotās Karalistes valstspiederības dēļ; pieņem zināšanai, ka pēc individuālu gadījumu izvērtējumiem, kas līdz sākotnēji plānotajam Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības datumam tika veikti attiecībā uz līgumdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem, kuriem ir Apvienotās Karalistes valstspiederība, neviens līgums netika lauzts; pieņem zināšanai, ka politiskās grupas attiecībā uz saviem darbiniekiem pašas individuāli izvērtē katru gadījumu;

40. pieņem zināšanai, ka ir veiksmīgi sasniegts mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 %, saskaņā ar kuru Parlamentam administrācijas štatu sarakstā 2018. gadā nācās likvidēt 60 štata vietas; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt Parlamentā augstu snieguma līmeni gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot arī atbildīgu budžeta pārvaldību un attiecīgā gadījumā veicot ietaupījumus; uzskata, ka varētu plānot turpmākus ietaupījumus; pauž stingru pārliecību par to, ka ir būtiski īstenot uz Padomi, dalībvalstīm un Eiropas pilsoņiem orientētu komunikācijas stratēģiju, lai reaģētu uz netaisnīgo un plaši izplatīto kritiku, kas gadiem ilgi tiek vērsta pret Eiropas Savienības civildienestu;

41. ir norūpējies par ilgtermiņa slimības atvaļinājumā esošo darbinieku skaitu un kraso izdegšanas gadījumu skaita pieaugumu un pauž bažas par to, ka daži no šiem gadījumiem var būt saistīti ar izsīkumu un darba un privātās dzīves līdzsvara traucējumiem; ir īpaši nobažījies par darbinieku trūkumu un vienlaikus uzskata, ka ir grūti pamatot augstākā līmeņa vadītāju štata vietu skaita palielināšanu, kas noved pie nesamērīgas vadības struktūras ar lielu augsta līmeņa amatu īpatsvaru; aicina administrāciju būt proaktīvai attiecībā uz attiecīgajiem darbiniekiem, rūpīgi izvērtēt darbinieku darba slodzi un nodrošināt uzdevumu līdzsvarotu sadalījumu; aicina līdz 2020. gada 30. jūnijam sagatavot ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz ilgtermiņa slimības atvaļinājumiem un izdegšanu;

42. ņemot vērā to, ka no darbiniekiem tiek sagaidīts aizvien vairāk, uzstāj, ka ir svarīgi veidot regulāru un konstruktīvu dialogu ar Personāla komiteju, arodbiedrībām un politisko grupu gadījumā — to darbinieku pārstāvjiem; sagaida, ka tiks turpināts konstruktīvs dialogs ar šīm struktūrām, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar personāla politiku un darba apstākļiem, piemēram, mobilitāti, darba vidi un elastīgu darba laiku;

43. uzskata, ka šajā nolūkā ir būtiski, lai darbinieku pārstāvji tiktu uzklausīti, kad Prezidijs apspriež vispārējus jautājumus, kuri skar personāla politiku, un lūdz ģenerālsekretāru veikt atbilstošus pasākumus, lai šī tik nepieciešamā iespēja tiktu nodrošināta;

44. norāda, ka Civildienesta noteikumi ir pilnībā jāievēro un jāpiemēro atbilstīgi to burtam un garam, lai saglabātu izcilu, neatkarīgu, lojālu un motivētu Eiropas Savienības civildienestu; šajā sakarībā aicina arī izbeigt praksi iecelt amatos vēlamos cilvēkus, jo tas var graut procedūras un līdz ar to arī uzticēšanos, jo īpaši, iestādei un Savienībai kopumā;

45. atgādina par Eiropas Ombuda konstatējumiem un ieteikumiem apvienotajās lietās 488/2018/KR un 514/2018/K, kā arī Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju, konkrētāk, to, ka ierēdņi no darbinieku pārstāvības struktūrām darbojas Parlamenta augstākās vadības locekļu atlases komitejās, un aicina ģenerālsekretāru turpināt uzlabot augsta ranga ierēdņu iecelšanas procedūras, lai panāktu lielāku pārredzamību un vienlīdzību; turklāt prasa nodrošināt konsekvenci, publicējot augstākā līmeņa vadītāju amata vakances, kā arī rūpību saistībā ar šo vietu publicēšanu, tiklīdz tās atbrīvojas; aicina Parlamenta administrāciju katru gadu sniegt pārskatu par augsta ranga ierēdņu iecelšanu amatos;

46. pauž dziļu nožēlu par līgumdarbinieku karjeras iespēju trūkumu; aicina ģenerālsekretāru izvērtēt riskus, kas saistīti ar aizvien lielāka līgumdarbinieku skaita nodarbināšanu, tostarp risku, ka Parlamentā varētu tikt izveidota divu līmeņu personāla struktūra; uzstāj, ka galvenie pastāvīgie amati būtu jāieņem un galvenie pastāvīgie uzdevumi būtu jāveic pastāvīgajiem darbiniekiem;

47. ir pārliecināts, ka Parlamenta kā darba vietas pievilcība ir būtisks tā panākumu elements; vērš uzmanību uz grūtībām, ar kurām nācies saskarties, pieņemot darbā atsevišķu valstu valstspiederīgos; aicina ģenerālsekretāru uzstāt, ka ir vajadzīgs reāls ģeogrāfiskais līdzsvars visu dalībvalstu proporcionālā pārstāvībā visos līmeņos, tostarp augstākās vadības līmeņos; atzinīgi vērtē ļoti pozitīvos pasākumus, kas veikti dzimumu līdzsvara nodrošināšanas nolūkā; prasa steidzami veikt pasākumus, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru visos līmeņos, tostarp ģenerāldirektoru līmenī;

48. pauž nožēlu par to, ka valstis, kas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada, joprojām nav pietiekami pārstāvētas, jo īpaši vadošākos amatos, jo, lai gan jauno dalībvalstu pilsoņi tiek pieņemti darbā, vairāk tiek paaugstināti veco dalībvalstu pilsoņi un tas rada aizvien lielāku plaisu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm; prasa labot šo situāciju;

49. norāda, ka iekšējos konkursos no 2014. līdz 2019. gadam 30 darbinieki tika iecelti augstākajā atalgojuma pakāpē (AD9) un 16 no tiem bija no divām lielām vecajām dalībvalstīm, tādējādi visā likumdošanas ciklā amatos tika iecelts pārsteidzoši liels skaits darbinieku no šīm divām valstīm, un aicina ģenerālsekretāru paskaidrot šīs nesamērības iemeslu;

50. pauž nožēlu par grūtībām Luksemburgā pieņemt darbā darbiniekus zemākajās pakāpēs, jo īpaši asistentu un sekretāru kategorijā; uzsver — lai atrisinātu šo strukturālo problēmu, ir jāievieš korekcijas koeficients, kas atspoguļotu lielāko dzīves dārdzību šajā darba vietā, kā arī būtu jāpieņem darbā augstākās pakāpēs; aicina reformēt ar Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) starpniecību īstenotās darbā pieņemšanas procedūras, lai tās vairāk atbilstu iestāžu vajadzībām, tostarp būtu īsākas;

51. atgādina, ka ar Reglamenta 11. pantu referentiem, ēnu referentiem un komiteju priekšsēdētājiem ir noteikts pienākums saistībā ar viņu ziņojumiem publicēt informāciju par sanāksmēm, kas rīkotas ar interešu pārstāvjiem; ar gandarījumu norāda, ka kopš jaunā sasaukuma sākuma Parlamenta tīmekļa vietnē ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra, lai deputāti varētu publicēt plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem; aicina sekretariātu izplatīt detalizētu informāciju un organizēt apmācību, lai palīdzētu deputātu birojiem pilnībā ievērot šo pienākumu; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā infrastruktūrā nav paredzēta procedūra, lai deputāti un reģistrēti deputātu palīgi varētu sniegt ieteikumus un atgriezenisko saiti par uzlabojumiem, pamatojoties uz lietotāju pieredzi; aicina Parlamenta dienestus katru gadu izstrādāt aptaujas anketu atsauksmēm un rezultātus iekļaut ziņojumā par šā instrumenta izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs ir devis norādījumus Parlamenta dienestiem sasaistīt šo instrumentu ar Pārredzamības reģistru un Likumdošanas observatoriju, un atbalsta visus centienus vēl vairāk uzlabot šo instrumentu, tostarp nodrošinot deputātiem piekļuvi to datu apstrādei, kurus deputāti Parlamenta tīmekļa vietnes infrastruktūrā mašīnlasāmā formātā sniedz par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, paredzot iespēju sasaistīt attiecīgo sanāksmi ar dalību delegācijā, norādīt, ka sanāksme ir notikusi personāla līmenī, sasaistīt Parlamenta tīmekļa vietnes ierakstus ar paša deputāta tīmekļa vietni un darīt šo infrastruktūru pieejamu visās oficiālajās Savienības valodās; turklāt aicina Parlamentu uzlabot saziņu ar deputātiem par referentu, ēnu referentu un komiteju priekšsēdētāju pienākumu publicēt informāciju par šādām sanāksmēm;

52. atzinīgi vērtē šo pozitīvo soli virzībā uz lielāku pārredzamību un iespēju visiem deputātiem, kuri to vēlas, publicēt šo informāciju, izmantojot Parlamenta tīmekļa vietnes infrastruktūru, pat ja deputāts nav referents, ēnu referents vai komitejas priekšsēdētājs; uzskata, ka šī lielākā pārredzamība palīdz Eiropas pilsoņiem labāk izprast savu deputātu darbu; tādēļ pauž nožēlu, ka šī sanāksmju deklarāciju infrastruktūra pastāv tikai angļu valodā, nevis visās Savienības oficiālajās valodās;

53. aicina Parlamentu papildus Parlamenta un Komisijas kopīgajam ziņojumam par Pārredzamības reģistra darbību katru gadu izstrādāt ziņojumu, kurā būtu sniegts izsmeļošs pārskats par interešu pārstāvjiem un citām organizācijām, kurām bijis ļauts iekļūt Parlamenta telpās;

54. atzīst, ka publisko datu sagatavošana atvērtā, mašīnlasāmā, viegli pieejamā un atkārtoti izmantojamā formātā sniedz lielas iespējas gan attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu sabiedrībai, gan inovāciju; atzinīgi vērtē pašreizējās iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot un pārveidot daļu no sabiedrību interesējošajiem datiem šajā formātā; uzsver, ka ir vajadzīga lietotājdraudzīgāka, sistemātiskāka un koordinētāka pieeja šādām iniciatīvām saskaņā ar skaidri definētu Parlamenta atvērto datu politiku;

55. atzīst pievienoto vērtību, ko bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūra var sniegt Parlamentam; jo īpaši uzsver, ka tā ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu iestādei izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

56. norāda, ka plenārsēdē notikušās balsošanas pēc saraksta rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem atvērtā, mašīnlasāmā formātā un viegli pamanāmiem Parlamenta tīmekļa vietnē; tādēļ aicina Parlamentu plenārsēžu protokolu tīmekļa vietnē blakus versijām, kas nav mašīnlasāmas, publicēt balsošanas pēc saraksta rezultātu mašīnlasāmo versiju;

57. norāda, ka pārskatītie noteikumi, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām, stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī; aicina ģenerālsekretāru nekavējoties darīt pieejamu šo noteikumu novērtējumu; uzskata, ka pašreizējā sistēmā netiek ņemtas vērā mainīgās izmitināšanas un transporta izmaksas un netiek pietiekami ātri ņemta vērā inflācija, un stingri prasa pēc iespējas drīzāk pārskatīt apmeklētāju grupām paredzētā finansiālā ieguldījuma aprēķināšanas sistēmu, lai cita starpā izvairītos no tā, ka deputāti varētu gūt materiālu labumu; aicina Prezidiju vienādot atmaksas sistēmu, pamatojoties uz iesniegtajiem rēķiniem par apmeklētāju grupām; atkārtoti prasa svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem;

Videi saudzīgs Parlaments un oglekļneitralitāte līdz 2030. gadam

58. atzinīgi vērtē Parlamenta pozitīvo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, izmantojot savu politisko lomu un lomu likumdošanas procedūrās; uzsver, ka Parlamentam ir jārāda piemērs un ar savu darbību jāveicina ilgtspējīga attīstība;

59. pauž atzinību par Parlamenta apņemšanos īstenot zaļu publisko iepirkumu; norāda, ka Parlamenta mērķis ir palielināt līgumu svērtās vērtības noteikto procentuālo īpatsvaru tādu konkrētu prioritāru produktu kategorijās, kas klasificēti kā “zaļi”, “ļoti zaļi” vai “zaļi pēc būtības”; norāda, ka 2018. gadā 44,9 % līgumu pēc vērtības prioritāro produktu kategorijās tika klasificēti kā “zaļi”, “ļoti zaļi” vai “zaļi pēc būtības”; norāda, ka, ierēķinot visus līgumus, kas klasificēti kā “zaļi pēc būtības” neatkarīgi no produktu kategorijas, Parlamenta līgumu zaļums 2018. gadā palielinās līdz 55,8 %, kas ir tuvu starpposma mērķim — 60 %; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt zaļu publisko iepirkumu, nosakot vērienīgus vidēja termiņa mērķus attiecībā uz līgumu zaļināšanu;

60. atzinīgi vērtē 2018. gada vides vadības pārskata un vides deklarācijas pieņemšanu, 2018. gada rīcības plāna īstenošanu un tā regulāru uzraudzību;

61. atbalsta Parlamenta mērķi pēc iespējas samazināt savas oglekļa dioksīda emisijas; atkārtoti pauž bažas par to, ka Parlamenta ģeogrāfiskā izkliedētība rada 78 % no visiem Parlamenta darbinieku komandējumiem un ka ietekme uz vidi ir no 11 000 līdz 19 000 tonnām CO2 emisiju;

62. uzskata, ka pēc tam, kad Parlaments ir izsludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā, tam jārāda piemērs un jāapņemas līdz 2030. gadam panākt oglekļneitrālu pēdu; prasa Parlamentam izstrādāt stratēģiju, lai tas līdz 2030. gadam kļūtu oglekļneitrāls, un iesniegt šo stratēģiju budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; uzdod Prezidija EMAS darba grupai grozīt galvenos snieguma rādītājus un pašreizējo CO2 samazināšanas plānu, lai līdz 2030. gadam panāktu oglekļneitralitāti; turklāt aicina steidzami ziņot par Parlamenta veikto CO2 emisiju kompensēšanu un veikt tās uzskaiti;

63. uzsver, ka aptuveni 67 % no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadāšana; atgādina, ka Prezidijs ar 2017. gada 15. maija lēmumu apstiprināja priekšlikumu nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu transporta veidu deputātiem, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi, Parlamenta autoparkā pakāpeniski pārejot uz elektriskajiem transportlīdzekļiem un veicinot tādu videi draudzīgu visu veidu transportlīdzekļu izmantošanu, kuri pilsētvidē darbojas bez emisijām, un no 2024. gada pāriet uz pilnībā elektrisku autoparku; atzinīgi vērtē dažādos pasākumus un instrumentus, ko šajā sakarā ir ieviesis DG INLO; sagaida, ka Prezidijs izstrādās ceļa izdevumu atmaksas sistēmu, kas ietvers CO2 emisiju kompensāciju ceļojuma cenā un stimulēs videi draudzīga transporta izmantošanu;

64. atbalsta Parlamenta mērķi kompensēt nenovēršamās emisijas; ierosina nenovēršamās emisijas kompensēt kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām;

65. uzsver, ka Parlamentam ir jāpilda savas saistības cīņā pret klimata pārmaiņām un tādēļ jāveic atbilstoši pasākumi visās ēkās, lai visiem darbiniekiem darītu pieejamas velosipēdu novietnes, kurās velosipēdi ir aizsargāti pret zādzībām, vandālismu un laika apstākļiem, un vismaz piedāvātu tādus pašus apstākļus, kādi pašlaik ir darbinieku autostāvvietās; atzīmē, ka šajā ziņā ļoti noderīga varētu būt arī sistēma, ar kuru vinjetes izmanto kā identifikācijas līdzekli;

66. atzinīgi vērtē Parlamenta centienus palielināt bez papīra izdrukām notiekošo sanāksmju skaitu; prasa nodrošināt visiem deputātiem, darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem vairāk apmācības par bezpapīra instrumentiem, kas izveidoti, lai varētu drukāt mazāk dokumentu, un prasa vēl vairāk komunikācijas kampaņu;

67. aicina Parlamentu uzlabot komunikāciju ar deputātiem, informējot viņus par iespēju izmantot tiešo vilcienu starp Parlamentu un Briseles lidostu, kas aizņem 20 minūtes “no durvīm līdz durvīm” un ko deputāti var izmantot bez maksas, un izmantot tā ietekmi, lai nodrošinātu to, ka vilcieni kursē regulāri un biežāk, lai šī iespēja būtu pēc iespējas pievilcīgāka;

68. uzteic darbiniekus par to, ka tie pilnībā izmanto čartervilcienus uz Strasbūru; mudina augstākā līmeņa vadītājus neizmantot dienesta automašīnas saviem komandējumiem uz Strasbūru;

69. atbalsta to, ka Parlamenta CO2 emisijas, tostarp emisijas, ko rada deputātu lidojumi starp viņu izcelsmes valsti un Briseli vai Strasbūru, katru gadu tiek kompensētas 100 % apmērā, izmantojot oglekļa dioksīda kredītus; atgādina, ka 2018. gada 19. jūlijā tika parakstīts kompensācijas līgums attiecībā uz Parlamenta 2017. gada emisijām par kopējo summu 184 095,80 EUR;

70. pauž bažas par CO2 emisiju kompensācijas cenu svārstīgumu emisiju sertifikātu tirgū, jo tas neļauj aprēķināt precīzu finanšu līdzekļu apmēru, kas nepieciešams kopējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma kompensēšanai; vērš uzmanību uz to, ka budžeta 2390. pozīcijā pieejamie finanšu līdzekļi (patlaban 249 000 EUR) var nebūt pietiekami, lai turpmākajos gados kompensētu kopējo oglekļa dioksīda emisiju apjomu;

71. atzinīgi vērtē Kvestoru un Prezidija 2018. gada jūnija un aprīļa lēmumus par plastmasas atkritumu samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas darbības; aicina Parlamentu ātri veikt turpmākus vērienīgus pasākumus, lai panāktu, ka Parlamentā netiek izmantota plastmasa;

72. atzinīgi vērtē 2018. gada maijā un jūnijā veiktās ārējās revīzijas pozitīvos rezultātus, kas apstiprina Parlamenta vides vadības sistēmas labo stāvokli un briedumu;

Parlamenta ģeogrāfiskā izkliedētība — viena darba vieta

73. uzsver, ka Savienība ir izvēlējusies būt pārstāvēta vairākās dalībvalstīs ar savu iestāžu un aģentūru starpniecību, kas garantē ciešu saikni ar iedzīvotājiem un nodrošina Savienības pievienotās vērtības pamanāmību (“Eiropas pamanāmību”), ņemot vērā atbildīgu publisko līdzekļu pārvaldību;

74. norāda, ka izmaksas, kas saistītas ar Parlamenta deputātu 12 braucieniem uz Strasbūru, ir 21 266 689 EUR gadā; norāda, ka ikgadējās ceļa izmaksas saistībā ar Parlamenta darbiniekiem ir 3 631 082 EUR, bet saistībā ar reģistrētiem deputātu palīgiem — 2 097 250 EUR;

75. norāda, ka Thalys čartervilciena izmaksas 2018. gadā bija 3 741 900 EUR (2017. gadā — 3 668 532 EUR);

76. uzsver, ka Parlamenta oficiālo transportlīdzekļu pārbraucieni uz Strasbūru un atpakaļ tukši, tikai ar attiecīgo šoferi vēl vairāk palielina 12 ikgadējo darba braucienu uz Strasbūru finansiālo ietekmi un ietekmi uz vidi; atzinīgi vērtē to, ka reģistrētiem deputātu palīgiem ir iespēja pievienoties braucienam uz Strasbūru un atpakaļ, taču pauž nožēlu, ka šī iespēja netiek pilnībā izmantota; aicina Parlamentu ļaut arī visiem Parlamenta un politisko grupu darbiniekiem izmantot šo iespēju braucienam uz Strasbūru un labāk informēt par šo iespēju;

77. norāda, ka šie papildu izdevumi saistībā ar to, ka nepastāv viena darba vieta, ir pretrunā pareizas finanšu pārvaldības principam un budžeta disciplīnas principam; atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu vairākās rezolūcijās ir pauduši atbalstu vienai darba vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu; norāda uz Revīzijas palātas aplēsēm, ka ar pārcelšanos no Strasbūras uz Briseli gadā varētu ietaupīt 114 miljonus EUR, ko papildinātu vienreizējs ietaupījums 616 miljonu EUR apmērā, ja ēkas Strasbūrā tiktu veiksmīgi pārdotas, vai arī vienreizējas izmaksas 40 miljonu EUR apmērā, ja minētās ēkas neizdotos pārdot; norāda, ka vienu darba vietu iespējams noteikt tikai tad, ja tiek vienprātīgi grozīts Līgums; mudina Padomi ņemt vērā Parlamenta nostāju, uzņemties atbildību un attiecīgi rīkoties; uzsver, ka Parlamenta oficiālo transportlīdzekļu pārvietošanās uz Strasbūru varētu būt efektīvāka, ja tajos varētu braukt deputāti, reģistrēti deputātu palīgi un darbinieki ar komandējuma rīkojumiem; uzskata, ka vismaz situācijā, kad čartervilcieni starp Briseli un Strasbūru ir pilni, pirms čartera autobusu organizēšanas būtu jāaizpilda Parlamenta oficiālie transportlīdzekļi;

78. uzsver, ka Savienība kā viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma parakstītājām ir apņēmusies noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, un ar bažām norāda, ka ikgadējie 12 braucieni uz Strasbūru nevajadzīgi palielina Parlamenta radītās oglekļa dioksīda emisijas;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (DG COMM)

79. atgādina, ka 2018. gadā Komunikācijas ģenerāldirektorātam (DG COMM) bija 805 darbinieki; aicina DG COMM turpmākajos gados no Parlamenta kopējā budžeta izmantot vairāk nekā 6,1 %, ko tas izmantoja 2018. gadā;

80. atzinīgi vērtē budžeta pilnīgu izpildi 2018. gadā kā apliecinājumu centieniem pilnībā izmantot visus DG COMM pieejamos resursus, lai uzrunātu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, kas šajā pirmsvēlēšanu gadā bija īpaši svarīgi; ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā tas aktīvi piedalījās Eiropas vēlēšanu kampaņas stratēģijas izstrādē un izveidē;

81. norāda, ka attiecībā uz DG COMM vadošais rādītājs kopš 2017. gada ir stundas, kurās Parlamentam pievērsta uzmanība visos komunikācijas kanālos; ar gandarījumu norāda, ka DG COMM koncentrējas ne tikai uz veltītās uzmanības apmēru, bet arī uz metodiku, ar kuru izmērīt visos komunikācijas kanālos īstenoto pasākumu saimnieciskumu, efektivitāti un rezultativitāti; atzinīgi vērtē uzmanību, kas pievērsta Parlamenta atpazīstamībai;

82. aicina DG COMM turpmākajos budžeta izpildes apstiprināšanas ciklos informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par attiecīgajā gadā noteiktajiem mērķiem, lai tā varētu novērtēt ģenerāldirektorāta darbības efektivitāti;

83. aicina DG COMM turpināt centienus uzlabot Parlamenta publisko tīmekļa vietni, jo īpaši attiecībā uz meklētājprogrammu optimizāciju, un palielināt tās atpazīstamību; mudina DG COMM izveidot viegli pārlūkojamu tīmekļa vietni, kas būtu viegli pieejama no visām ierīcēm, t. i., viedtālruņiem, planšetdatoriem un galddatoriem, īpašu uzmanību pievēršot vienkāršotai tīmekļa vietnes mobilajai versijai;

84. norāda, ka plašsaziņas līdzekļu jomā 2018. gadā tika īstenoti daudzi projekti un Parlamenta klātbūtne tīmeklī tika vēl vairāk nostiprināta, izmantojot Webstreaming 3.0, kas uzlabo Parlamenta straumēšanas spēju;

85. turklāt atzīst, ka Parlaments ir ievērojami uzlabojis sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, un mudina arī izmantot bezmaksas atklātā pirmkoda pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai; atzīst arī centienus, kas veltīti informētības par Savienības darbībām veicināšanai, un turklāt mudina Parlamentu pastiprināt savu darbību sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai izplatītu Parlamenta darba rezultātus Savienības iedzīvotāju vidū; norāda arī to, ka tika ieguldītas ievērojamas pūles visaptverošā apmeklētāju stratēģijā un Vēstnieku skolas programmas īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem;

86. norāda, ka 2018. gadā dalībvalstīs tika sarīkoti 285 preses semināri, kuros piedalījās vairāk nekā 3629 žurnālisti; atzinīgi vērtē arī to, ka 1905 žurnālisti tika uzaicināti piedalīties plenārsēdēs un 1191 žurnālists tika uzaicināts piedalīties centralizēti organizētos preses semināros; uzteic DG COMM par to, ka tas ir izmantojis visus iespējamos plašsaziņas līdzekļu kanālus informēšanai par Parlamenta darbu un sasniegumiem; aicina ģenerāldirektorātu pievērst pietiekamu uzmanību sociālo plašsaziņas līdzekļu nozīmībai un to ievērojamajam un aizvien pieaugošajam potenciālam iedzīvotāju uzrunāšanā;

87. atbalsta pasākumus, kas tiek īstenoti Parlamentarium, kura apmeklētāju skaits 2018. gada 11. jūlijā pārsniedza 2 miljonu slieksni, kā arī Europa experience izmēģinājuma projektu panākumus Berlīnē, Ļubļanā, Strasbūrā un Helsinkos; izsaka pateicību Apmeklējumu un semināru nodaļai, kas 2018. gadā uzņēma rekordlielu apmeklētāju skaitu;

88. atgādina, ka 2018. gads bija pirmais pilnais Eiropas vēstures nama darbības gads; norāda, ka Eiropas vēstures nams uzņēma 164 158 apmeklētājus; atzinīgi vērtē līdzfinansējuma nolīgumu ar Komisiju, kas nodrošina ikgadēju ieguldījumu darbības izmaksu segšanā; joprojām pauž dziļas bažas saistībā ar ziņojumiem par darba apstākļiem, ko Eiropas vēstures namā nodrošinājis iepriekšējais darbuzņēmējs, un prasa ģenerālsekretāram nekavējoties informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par Eiropas vēstures nama darbinieku situāciju jaunā darbuzņēmēja pakļautībā; turklāt prasa ģenerālsekretāram publicēt datus par darbuzņēmēja kopējām izmaksām un summu, kas iztērēta Eiropas vēstures nama darbinieku algām;

Eiropas Parlamenta vietējie biroji

89. atgādina par dalībvalstīs izvietoto Eiropas Parlamenta vietējo biroju (EPLO) reformu, kuras laikā pārskatītais pamatuzdevums paredz sadarboties ar iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem, izmantojot spēcīgākas preses grupas un ieinteresētās personas, kā arī informācijas izplatītājus, lai uzrunātu iedzīvotājus;

90. pieņem zināšanai dažādus 2018. gada izdevumu posteņus, kuri sadalās šādi:

Izdevumu postenis	2018. gada izdevumi
Personāla izmaksas	EUR 22 814 372
Ēku izmaksas	EUR 11 170 082
Drošības izmaksas	EUR 1 843 339
Komunikācijas izmaksas	EUR 11 639 088
Kopā	EUR 45 886 152

91. uzstāj, ka ir svarīgi nodrošināt efektīvu komunikāciju dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot izmaksu lietderību; aicina visas lēmumu pieņemšanā iesaistītās puses censties panākt pievienoto vērtību, īpaši saistībā ar darbības izmaksām;

92. vēršas pie Parlamenta un dalībvalstīm ar lūgumu pastiprināt sadarbību ar to attiecīgajiem EPLO; prasa EPLO palielināt savu atpazīstamību, izmantojot pasākumus un intensīvas darbības sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai veidotu saikni ar iedzīvotājiem; aicina EPLO pastiprināt individuālu sadarbību un komunikāciju ar Eiropas iestādēm, lai pilnveidotu EPLO darbību;

93. norāda, ka EP vietējais birojs, kas atrodas Atēnās, 2018. gadā ir iztērējis 38 400 EUR stāvvietu īrei; uzskata, ka šīs izmaksas ir nesamērīgi augstas, ņemot vērā to, ka pašlaik šajā birojā strādā seši darbinieki; aicina Parlamentu noskaidrot šo izmaksu iemeslus un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus, lai situāciju labotu;

94. norāda, ka 2019. gada 30. janvārī Prezidijs nolēma saglabāt Parlamenta biroju Londonā un ka Edinburgas filiāle turpinās darboties vismaz līdz 2020. gada beigām; norāda, ka lēmums par Parlamenta klātbūtni Edinburgā pēc 2020. gada tiks pieņemts vēlāk;

95. ar bažām pieņem zināšanai Prezidija 2019. gada 11. februāra lēmumu par parlamentāro atbalstu ES misijai ASEAN Džakartā, ES delegācijai Āfrikas Savienībā Adisabebā un ES delegācijai ANO Ņujorkā; uzskata, ka, ņemot vērā šī parlamentārā atbalsta īpašo raksturu, Parlamenta Budžeta kontroles komitejai katru gadu saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu būtu jāsaņem detalizēta informācija par resursiem un darba rezultātiem; aicina ģenerālsekretāru līdz 2020. gada beigām un pirms plānotas plašākas piemērošanas citos pasaules reģionos veikt šī parlamentārās diplomātijas atbalsta izmaksu un ieguvumu analīzi;

Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS)

96. atgādina, ka 2018. gadā Personāla ģenerāldirektorātam (DG PERS) bija 456 darbinieki un tas pārvaldīja 47,5 % no Parlamenta kopējā budžeta;

97. atzinīgi vērtē to, ka ar reģistrētiem deputātu palīgiem saistītie uzdevumi no Finanšu ģenerāldirektorāta (DG FINS) ir nodoti DG PERS, un ievērojamās pūles, kas bija jāiegulda, organizējot pienākumu nodošanu;

98. ar gandarījumu norāda uz reģistrēto deputātu palīgu front office izveidi, lai pārvaldītu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā no procedūras sākuma līdz beigām, kā arī viņu līgumu grozīšanu un izbeigšanu un viņiem sniegto administratīvo atbalstu; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāstiprina front office spēja reaģēt uz reģistrēto deputātu palīgu vajadzībām; atzinīgi vērtē vienkāršotas un ātrākas procedūras ieviešanu reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanai darbā un progresu virzībā uz bezpapīra lietvedību; prasa pirms katra jaunā pilnvaru termiņa sākuma pastiprināt tās Parlamenta administrācijas darbinieku grupas, kas ir atbildīgas par reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā, un darīt to uz laiku, kas nepieciešams, lai nodrošinātu visaptverošu iepriekšēju apmācību, un līdz brīdim, kad lielā darba slodze ir beigusies;

99. atkārtoti aicina administrāciju nākamā Parlamenta sasaukuma laikā pēc iespējas ātrāk nodrošināt apmācību kursus vai publikācijas jo īpaši jauniem reģistrētajiem deputātu palīgiem, tostarp attiecībā uz praktiskiem un administratīviem jautājumiem (komandējuma rīkojumi, medicīniskās pārbaudes, akreditācija, stāvvietu uzlīmes, apmeklētāju grupas, izstādes utt.), lai izvairītos no sistēmiskām kļūdām, kas kavē to administratīvo procedūru netraucētu norisi, kuras attiecas uz jaunajiem deputātu palīgiem;

100. atkārtoti prasa, lai reģistrēti deputātu palīgi par komandējumiem uz sesijām Strasbūrā saņemtu tādu pašu dienas naudu kā štata darbinieki;

101. pauž atbalstu to seku pārvaldībai, ko attiecībā uz Parlamenta administrāciju rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz cilvēkresursiem un budžetu;

102. norāda, ka attiecībā uz DG PERS galvenais rādītājs 2018. gadā bija uzdevumu izpildes laiks; ar gandarījumu norāda, ka mērķrādītāji un datu vākšanas metodes tika atjaunināti, kopumā pozitīvi novērtējot rezultātus;

103. norāda, ka kopējo Parlamenta darbinieku skaitu 2018. gada decembrī veidoja 9883 aktīvā dienestā esoši darbinieki, tostarp pastāvīgie un pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un reģistrēti deputātu palīgi (salīdzinājumā ar 9682 darbiniekiem 2017. gadā);

104. vērš uzmanību uz Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”; ar bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus, kas attiecas uz citām Savienības iestādēm, tostarp Parlamentu, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas gatavību pieņemt Revīzijas palātas ieteikumus; atbalsta nostāju, ko šajā jautājumā paudusi Parlamenta Budžeta kontroles komiteja(11); uzsver, ka ir svarīgi, lai Savienība nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar privāto sektoru dzīvesvietas valstī, un pauž bažas, ka mazāk labvēlīgi nodarbinātības nosacījumi varētu būt mazinājuši Savienības kā darba devēja pievilcību, īpaši ņemot vērā to, ka nav viegli piesaistīt pietiekamu skaitu darbinieku no vairākām dalībvalstīm; brīdina par nopietnajām sekām, ko nākotnē Eiropas Savienības civildienestā un Savienības politikas īstenošanā var radīt jebkāds administratīvā budžeta vai darbinieku skaita samazinājums; pauž arī nopietnas bažas par līgumdarbinieku īpatsvara pieaugumu 2014. gada civildienesta reformas rezultātā, kas nodarbinātības nosacījumus Savienības iestādēs padara aizvien nestabilākus un veido paralēlu ES zemo izmaksu darbinieku kategoriju; aicina Savienības iestādes veikt visaptverošu novērtējumu par to, kā turpmāka Civildienesta noteikumu reforma vai pārskatīšana ietekmētu cilvēkresursu pārvaldību un darbinieku labjutību;

105. atgādina, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana ir Parlamenta cilvēkresursu pārvaldības politikas svarīgs elements; pieņem zināšanai, ka dzimumu līdztiesības ceļvedis joprojām tiek īstenots, veicot konkrētas darbības: tika noteikts, ka līdz 2019. gada beigām sieviešu īpatsvaram nodaļu vadītāju vidū jābūt 40 %, direktoru vidū — 35 % un ģenerāldirektoru vidū — 30 %; tomēr pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības ceļvedis nav pilnībā īstenots, jo īpaši attiecībā uz mērķa par sieviešu pārstāvību augstākā līmeņa vadītāju amatos (40 %) līdz 2020. gadam sasniegšanu; prasa steidzami noteikt vērienīgākus mērķus un sasniegt tos īsā laikposmā;

106. turklāt ierosina lielāku uzmanību pievērst iespēju vienlīdzībai visiem, piemēram, palielinot Parlamenta administrācijā strādājošo personu ar invaliditāti skaitu; norāda, ka Prezidijā jau ir izveidota Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, un prasa, lai tā veiktu pētījumu par pasākumiem, tostarp likumdošanas pasākumiem, dalībvalstīs un starptautiskā mērogā, kuri ir bijuši efektīvi palielinot personu ar invaliditāti līdzdalību darba vietā; prasa, lai šī augsta līmeņa grupa pēc pētījuma veikšanas un rezultātu analīzes ziņotu Prezidijam, sniedzot konkrētus ierosinājumus; prasa steidzami noteikt vērienīgus mērķus, tostarp attiecībā uz ģeogrāfiskā līdzsvara nepieciešamību, un sasniegt tos īsā laikposmā;

107. ar gandarījumu norāda, ka Augsta līmeņa grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos 2018. gadā uzdeva DG PERS izstrādāt ziņojumu ar ceļvedi, kas ietvertu pasākumu sarakstu jebkādas diskriminācijas novēršanai Parlamenta sekretariātā — piemēram, tādas, kuras pamatā ir etniskā izcelsme, invaliditāte, seksuālā orientācija un dzimtiskā identitāte; pieņem zināšanai, ka Prezidijs šo ziņojumu pieņēma 2019. gada aprīlī un tas jau tiek īstenots; aicina Augsta līmeņa grupu arī turpmāk stiprināt un uzlabot šāda veida pasākumus, lai Parlamentā veicinātu iekļaujošu darba vidi;

108. pauž nožēlu par to, ka nepastāv sistēma, lai uz laiku aizstātu deputātes, kuras ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, ar aizstājējiem; uzskata, ka šādas iespējas trūkums pašos pamatos ir pretrunā Savienības pamatvērtībām, jo tas raida signālu, ka balsošana par sieviešu kārtas kandidāti var nozīmēt pārstāvības neesamību uz kādu laiku; uzskata, ka sistēmas uz laiku aizstāt deputātus vecāku atvaļinājuma laikā, kā arī deputātus, kas atrodas ilgstošā slimības atvaļinājumā, ar aizstājējiem neesamība ir neatrisināta problēma, jo viņi nevar arī pilnvarot balsot citu personu un tas uz laiku rada nelīdzsvarotību Savienības pilsoņu pārstāvībā; aicina Padomi grozīt 6. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(12), lai labotu šo situāciju;

109. pauž nožēlu par to, ka laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam ģenerāldirektora līmeņa amatu ieņemošo sieviešu skaits absolūtos skaitļos saglabājās stabils, proti, 2 sievietes, kas ir daudz mazāk par izvirzīto mērķi; ar gandarījumu norāda, ka direktora līmeņa amatos sieviešu īpatsvars 2018. gada beigās sasniedza 34 % un 2019. gadā — 37 %, savukārt sieviešu īpatsvars nodaļu vadītāju līmenī tas 2018. gada beigās bija palielinājies līdz 38 % un 2019. gada beigās — līdz 39 %; atzīst, ka ir nepieciešama pakāpeniska pieeja, bet uzsver, ka situācija būs uzskatāma par apmierinošu tikai tad, kad dzimumu līdzsvars vadības līmenī atspoguļos dzimumu līdzsvaru to personu vidū, kuras ir tiesīgas kandidēt uz šiem amatiem;

110. norāda, ka ir dalībvalstis, kurām nav neviena pārstāvja direktora un/vai ģenerāldirektora amatā, un, lai gan kopš 2004., 2007. un 2013. gada paplašināšanās ir pagājuši daudzi gadi, jauno dalībvalstu pārstāvība nav attiecīgi palielinājusies vadības līmenī, kur joprojām ir izteikts atsevišķu valstu valstspiederīgo pārsvars; iesaka risināt šo situāciju; atgādina, ka ir svarīgi, lai visa pieņemšana darbā būtu balstīta uz kompetenci, vienlaikus ņemot vērā, ka ir svarīgi panākt ģeogrāfisko līdzsvaru starp Parlamenta darbiniekiem; šajā sakarībā aicina Parlamentu nodrošināt, ka visu līmeņu darbinieki, tostarp direktori un ģenerāldirektori, tiek pieņemti darbā un paaugstināti amatā bez diskriminācijas valstspiederības dēļ un ka nodarbinātība Parlamentā ir vienlīdz pievilcīga visu dalībvalstu valstspiederīgajiem;

111. pieņem zināšanai risinājumus, kas rasti attiecībā uz reģistrētiem deputātu palīgiem, kuri bez pārtraukuma ir nostrādājuši divus secīgus Parlamenta sasaukumus, bet kuriem pietrūkst ne vairāk kā divu mēnešu līdz desmit gadu darba stāžam, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz pensiju saskaņā ar Savienības iestāžu pensiju tiesību shēmu; kritizē to, ka risinājums tika rasts pārāk vēlu, neraugoties uz daudzajiem atkārtoti paustajiem brīdinājumiem iepriekšējā sasaukuma laikā; turklāt kritizē to, ka vienīgais risinājums, ko izdevās rast, bija atkarīgs tikai no to dažu deputātu labās gribas, kuri apzinājās situāciju un solidarizējās ar šiem reģistrētajiem deputātu palīgiem šajā situācijā; kritizē arī to, ka administrācija nav informējusi jaunajā Parlamenta sasaukumā ievēlētos deputātus par šo jautājumu un par to, ka šajos gadījumos viņi varēja noslēgt līgumus uz laiku, kas īsāks par sešiem mēnešiem, kā rezultātā daudziem no attiecīgajiem reģistrētajiem deputātu palīgiem bija ļoti grūti atrast deputātu, kurš būtu gatavs tos īslaicīgi nodarbināt uz nepārtraukta līguma pamata, un dažiem deputātu palīgiem pat neizdevās to izdarīt (saskaņā ar administrācijas sniegto informāciju tādi bija vismaz trīs no 170 attiecīgajiem reģistrētajiem deputātu palīgiem);

112. atzinīgi vērtē tāldarba iespēju paplašināšanu un pilnveidošanu Parlamenta Ģenerālsekretariātā, bet aicina paplašināt iespēju strādāt tāldarbu saskaņā ar noteiktu grafiku, kā tas ir Komisijā un citās iestādēs; atbalsta aptaujas veikšanu par tāldarbā gūto pieredzi un aicina novērtējuma rezultātus izsūtīt deputātiem un visiem Parlamenta dienestiem;

113. atkārtoti aicina plašāk izmantot videokonferences un citas tehnoloģijas, lai aizsargātu vidi un taupītu resursus un, jo īpaši, samazināt darbinieku darba braucienus starp trijām darba vietām, veicot savus pienākumus;

114. atzīst Parlamenta pilnīgas neiecietības politiku pret aizskarošu izturēšanos jebkurā līmenī, tostarp deputātu, darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu vidū, un pasākumus, kas ieviesti, lai novērstu aizskarošu izturēšanos darba vietā, jo īpaši Prezidija 2018. gada 12. martā pieņemto atjaunināto ceļvedi tādu preventīvu un agrīnā atbalsta pasākumu pielāgošanai, kas paredzēti, lai risinātu konfliktus un aizskaršanas gadījumus starp deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem, praktikantiem vai citiem darbiniekiem, Parlamenta iekšējās prakses un procedūru ārējo revīziju, konfidenciālo konsultantu tīkla un mediatora funkcijas izveidi un atklātas uzklausīšanas rīkošanu, piesaistot ekspertus, kuri strādā ar aizskarošas izturēšanās darba vietā jautājumiem; norāda, ka ārējās revīzijas rezultāti tika gaidīti 2018. gada novembra sākumā, un prasa tos nekavējoties paziņot, tiklīdz tie būs pieejami; aicina paskaidrot šādu kavēšanos, atzinīgi vērtē to, ka dažas grupas ir stingri mudinājušas savus deputātus piedalīties apmācībās par cieņpilnu izturēšanos darbā, lai rādītu piemēru, un prasa nodrošināt apmācību deputātiem un darbiniekiem; sagaida, ka ceļvedis tiks pilnībā un pārredzami īstenots; pieņem zināšanai, ka Padomdevēja komiteja par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanu darbavietā laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam katru gadu ir saņēmusi aptuveni 20 sūdzības, bet 2018. gadā — 7 sūdzības par psiholoģisku aizskaršanu vai seksuālu uzmākšanos darbā, ko nedrīkst ignorēt situācijā, kurā ikviens gadījums jau ir uzskatāms par nepieļaujamu;

115. aicina pilnībā īstenot Parlamenta pasākumus, kuri ieteikti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcijā par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā, proti, rīkot visiem darbiniekiem un deputātiem obligātas mācības par aizkarošas izturēšanās novēršanu, kā arī pārveidot abas pastāvošās komitejas par vienu neatkarīgu komiteju; prasa no aizskarošas izturēšanās cietušo personu tiesvedības izdevumus un medicīniskās izmaksas segt saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu;

116. atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz pirmajām trim darbinieku kategorijām (proti, šādām: vientuļais vecāks, kas strādā Parlamentā, un EP deputāti; divi vecāki, kas Parlamentā strādā pilnu slodzi; divi vecāki, kas strādā Parlamentā, no kuriem viens strādā pilnu slodzi, bet otrs — vismaz pusslodzi) netika izmantots pieraksts rindā, lai noteiktu prioritāti vietu piešķiršanai Parlamenta bērnudārzā un privātajās bērnudārzos Briselē, ar kuriem Parlamentam ir līgums; norāda, ka 2018. gadā tika piedāvātas 197 vietas un darbinieki pieņēma 116 vietas; ar gandarījumu norāda, ka Wayenberg bērnudārzs tiek paplašināts un tajā būs vietas 320 bērniem (pašlaik ir 230 vietas);

117. norāda, ka no 2020. gada 1. februāra uzņēmums “Esedra” ir pārņēmis Parlamenta silītes un bērnudārzus kā jaunais pakalpojumu sniedzējs; pieņem zināšanai satraukumu, ko izraisīja tas, ka attiecīgie Parlamenta dienesti (DG PERS) pirms pakalpojumu sniedzēja maiņas sniedza ierobežotu informāciju par šī jaunā līguma radītajām izmaiņām; uzsver, ka Parlamentam, veicot vērtēšanu uzaicinājumā uz konkursu, par vienu no galvenajiem kritērijiem vienmēr ir jāizvirza bērnu labjutība bērnudārzā, kā arī pakalpojumu sniedzēja nodarbināto darbinieku darba apstākļi;

118. uzsver skaidru noteikumu par silītēm un bērnudārziem nozīmību; prasa Parlamenta silīšu un bērnudārzu nodaļu pārvaldības komitejai pieņemt pietiekamas specifikācijas, lai tā noteikumus padarītu skaidrus un pārredzamus un ietvertu tajos jebkādus neikdienišķus un īpašus apstākļus, piemēram, individuālas ģimenes situācijas vai bērnus ar īpašām vajadzībām; ierosina tīmekļa vietnēs glabāt aktualizētu informāciju par silītēm un bērnudārziem, tostarp informāciju par iemaksām un pašreizējo kapacitāti; turklāt iesaka grozīt noteikumu par silītēm un bērnudārziem, kas darbojas Eiropas Parlamenta uzraudzībā, 4. pantu, skaidri nosakot maksimālo ieguldījumu, lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamību un novērstu jebkādas iespējamas neatbilstības;

119. atgādina, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem ir pilnībā jāievēro Beļģijas tiesību akti un jānodrošina, ka apakšuzņēmējs darbojas saskaņā ar Parlamenta politiku attiecībā uz cieņpilnu izturēšanos darbā; aicina atbildīgos Parlamenta dienestus nodrošināt gludu pāreju un to, ka neviena no iespējamām izmaiņām silīšu un bērnudārzu darbībā, ko ievieš jaunā vadība, nepazemina pakalpojumu kvalitāti un nepasliktina darba apstākļus salīdzinājumā ar iepriekšējo pakalpojumu sniedzēju;

120. norāda, ka DG PERS darbinieku lielā darba slodze rada elastības trūkumu reģistrēto deputātu palīgu algu grozīšanā, ja to pieprasa deputāts un ja to pamato reģistrēto deputātu palīgu pienākumu palielināšana;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO)

121. atgādina, ka 2018. gadā DG INLO bija 607 darbinieki un tas pārvaldīja 12,6 % no Parlamenta kopējā budžeta;

122. norāda, ka to apropriāciju apmērs, par kurām uzņemtas saistības, bija 239 547 603 EUR, kas atbilst samazinājumam par 11 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (265 839 576 EUR);

123. uzsver, ka Parlamenta ēku politikā ir pēc iespējas jāievēro izmaksu lietderības princips gan attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar esošajām ēkām, gan jauniem projektiem; uzsver, ka Parlamenta galvenajam uzdevumam ir jābūt efektīvai finanšu pārvaldībai ar mērķi pabeigt darbu ar viszemākajām iespējamām izmaksām;

124. norāda, ka Prezidijs 2018. gada aprīlī pieņēma jaunu vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju ēku jomā; norāda, ka Prezidija ēku stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas paredzēti, lai apmierinātu turpmākās vajadzības laikposmā pēc 2019. gada, tostarp ēku atjaunošanai, kas joprojām ir viena no galvenajām risināmajām problēmām; atgādina, ka Parlaments ir koncentrējies uz īpašumu iegādi, kas nozīmē, ka tam tagad pieder 80 % no ēkām, kurās tas izvietots;

125. pieņem zināšanai, ka Briselē tika pabeigta Martens ēkas būvniecība un Montoyer 63 ēka tika pārbūvēta;

126. norāda, ka Parlamenta lielākais būvniecības projekts — Konrad Adenauer ēkas paplašināšana Luksemburgā — ir tā pirmā posma, proti, austrumu daļas, kas veido aptuveni 70 % no visa projekta, pabeigšanas fāzē; atgādina, ka patlaban Parlamenta darbinieki Luksemburgā ir izvietoti četrās ēkās; pieņem zināšanai, ka Konrad Adenauer ēkā visi pakalpojumi tiks apvienoti zem viena jumta un tādējādi ļaus gūt apjomradītus ietaupījumus energoapgādes, ūdens, drošības un ēkas apsaimniekošanas jomā; ar bažām norāda, ka, lai gan dažas ar būvniecības kavējumiem saistītās izmaksas ir bijušas augstākas, nekā sākotnēji paredzēts, ievērojami zemākie izdevumi par kredītu finansiālajām izmaksām ir ļāvuši Parlamentam kompensēt papildu finansiālās vajadzības; pieņem zināšanai, ka šajā posmā Konrad Adenauer projekta kopējās izmaksas joprojām ir par 32,5 miljoniem EUR zemākas nekā apstiprinātais kopējais budžets, kas neietver projekta pārvaldības izmaksas, finanšu izmaksas, sertificētas struktūras u. c.; pauž nožēlu par to, ka būvniecības kavēšanās dēļ ir palielinājušās izmaksas, un norāda, ka pārskaitījumi būvniecības uzņēmumiem (saistībā ar projekta kavēšanos) ir bijuši nepieciešami, lai izvairītos no turpmākas kavēšanās un izmaksām (no 5 % līdz 15 % no līguma summas);

127. ar bažām norāda, ka — līdzīgi kā iepriekšējos gados — tika apstiprināts jauns apkopojošs pārvietojums Konrad Adenauer ēkas projekta priekšfinansēšanai 29 miljonu EUR apmērā; uzsver, ka apkopojošs pārvietojums nozīmē specifikācijas principa brīvāku piemērošanu un apzināti ir pretrunā budžeta precizitātes principam; nepiekrīt pašreizējai praksei gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu aktuālo ēku projektu īstenošanā; prasa labāk pārvaldīt budžetu, lai šādus pārvietojumus samazinātu līdz absolūtam minimumam, un padarīt skaidrākas un pārredzamākas attiecīgās budžeta pozīcijas;

128. uzteic deputātu darba vides uzlabošanu Briselē (1 personīgais birojs + 2 biroji katra deputāta darbiniekiem) un Strasbūrā (1 + 1 birojs); turklāt atbalsta deputātu darba apstākļu uzlabošanu saskaņā ar zemāk izklāstīto147. punktu;

129. atbalsta DG INLO centienus pastiprināt drošības pasākumus, veicot strukturālus un organizatoriskus uzlabojumus, tostarp nodrošinot drošību ap visiem fiziskajiem objektiem; uzstāj, ka atvērtība iedzīvotājiem ir jāsaskaņo ar drošības prasībām;

130. ar nožēlu norāda, ka vairāki būtiski pakalpojumu sniedzēji (bankas un pārtikas veikali) nesen ir nolēmuši nepagarināt ar Parlamentu parakstītos ilgtermiņa līgumus, un aicina dienestu izmeklēt iemeslus, kāpēc samazinās Parlamentā pieejamo pakalpojumu apjoms;

131. pieņem zināšanai, ka 2018. gadā ir sākti Wayenberg bērnudārza paplašināšanas darbi; tomēr pauž bažas par nedrošo piekļuvi telpām šo būvdarbu laikā un ierosina DG INLO un DG SAFE pievērst lielāku uzmanību lietotāju drošības nodrošināšanai šādu būvdarbu laikā nākotnē;

132. pieņem zināšanai Parlamenta ievērojamo infrastruktūru, kuru var iedalīt šādi:

Briseles ēkas	Luksemburgas ēkas	Strasbūras ēkas
13 īpašumā	1 īpašumā	5 īpašumā
7 nomātas	6 nomātas	1 stāvvieta nomāta
671 285 m2	176 283 m2	344 283 m2
EP vietējie biroji un filiāle
Kopā	37
īpašumā	12
nomāti	25
platība	28 383 m2

133. pieņem zināšanai, ka Prezidijs uzdeva ģenerālsekretāram pilnvarot DG INLO izsludināt arhitektūras konkursu Paul-Henri Spaak ēkas pārbūvei, apsverot tikai divas iespējas, proti, ēkas atjaunošanu vai pārstrukturēšanu; prasa sagatavot šo ēku turpmākai Parlamenta darbību attīstībai nākamajās desmitgadēs saskaņā ar Līgumiem; atgādina, ka arhitektūras konkurss tika izsludināts, lai saņemtu konkrētus arhitektu priekšlikumus, un ka galīgais lēmums par šo projektu būtu jāpieņem politiskajām un budžeta lēmējiestādēm; uzsver, ka šāds lēmums būtu jāpieņem pēc ēkas drošības novērtējuma publicēšanas un ka ģenerālsekretāram pirms lēmuma pieņemšanas šis plāns būtu jāiekļauj budžetā;

134. norāda, ka Prezidijs ir apstiprinājis Europa Experience iekārtošanu vairākos vietējos birojos un tā tiks veikta tuvāko gadu laikā;

135. atbalsta šoferu dienesta internalizāciju un norāda uz ļoti augsto apmierinātību (99,9 %) ar dienesta automašīnu izmantošanas pakalpojumiem 2018. gadā; ierosina, ka, braucot no Briseles uz Strasbūru un atpakaļ, dienesta automašīnas nebūtu jābrauc tukšām un tās būtu jāizmanto, lai pārvadātu deputātus, darbiniekus un reģistrētus deputātu palīgus, kuriem ir komandējuma rīkojumi; pieņem zināšanai jauno noteikumu, saskaņā ar kuru šoferiem iekāpšanas vietā ir jāgaida ne vairāk kā piecas minūtes, un saprot šāda noteikuma nepieciešamību, tomēr pauž bažas par to, ka šis laiks ir pārāk īss; norāda uz deputātu ilgo gaidīšanas laiku lidostā, pirms automašīnas dodas uz Parlamentu, un ierosina rast efektīvāku veidu, kā rīkoties saistībā ar šo kavēšanos;

136. pauž nopietnas bažas par darba apstākļiem, kas uz divu Parlamenta noslēgtu ārēju koncesijas līgumu pamata tiek nodrošināti Parlamenta uzkopšanas un ēdināšanas jomas darbiniekiem, un stingri iesaka DG INLO organizēt neatkarīgu aptauju par viņu apmierinātību ar darba apstākļiem, lai nodrošinātu cieņpilnu izturēšanos darbā; prasa izvērtēt Parlamenta publiskā iepirkuma politiku, lai uzlabotu darba apstākļu pārredzamību un paredzamību saistībā ar visiem līgumā iekļautajiem pakalpojumiem; aicina Parlamentu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šāda novērtējuma rezultātiem; konstatē, ka Parlaments ievēro attiecīgos tiesību aktus;

137. pauž bažas par to, ka dienests joprojām nav spējis atrisināt Parlamenta karstā ūdens sistēmas problēmu, un aicina atbildīgo komiteju turpmāk sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai apkarotu legionelozes infekciju Parlamentā;

138. atzinīgi vērtē ēdiena piedāvājuma lielāko dažādību Parlamenta pašapkalpošanās ēdnīcā; tomēr pauž bažas par to, ka, neraugoties uz atklātu konkursu saistībā ar izmaksu un ieguvumu analīzi, tika konstatēts, ka ēdiena piedāvājuma cena un kvalitāte nav samērīga; aicina atkārtoti novērtēt kvalitāti un cenu, kā arī iespējamo pakalpojumu sniedzēju tirgū; prasa veikt nepieciešamās izmaiņas saistībā ar nesamērīgo kvalitātes un cenas attiecību, kas izriet no apsekojuma rezultātiem; pauž nopietnas bažas par ēdiena un dzērienu cenu un kvalitāti;

139. pauž solidaritāti ar uzņēmuma “COMPASS Group” darbiniekiem, kuru skaits tiek samazināts un darba apstākļi pasliktinās; pauž bažas par to, ka ārējais ēdināšanas uzņēmums aizvien vairāk izmanto pagaidu darbiniekus un pagaidu darba aģentūru darbiniekus, kas ietekmē pakalpojumu kvalitāti un pastāvīgo darbinieku priekšrocības un darba apstākļu kvalitāti;

140. atzinīgi vērtē Ex ante kontroles un publisko iepirkumu koordinācijas nodaļas izveidi 2017. gadā, lai stiprinātu Ex ante pārbaudes dienesta centrālo lomu un sniegtu atbalstu, ar mērķi nodrošināt iepirkuma procedūru vienādu piemērošanu un uzraudzību DG INLO;

141. pauž gandarījumu par to, ka visu 2018. gadu tika veikta revīzija par ēku pieejamību personām ar invaliditāti, kas bija daļa no universāla dizaina (Design for all) politikas, kā arī par DG INLO pieejamības tīkla izveidi;

142. atzinīgi vērtē DG INLO lomu Parlamenta vides politikā, jo īpaši mērķi uzlabot ēku energoefektivitāti un samazināt ūdens patēriņu;

Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG LINC)

143. atgādina, ka 2018. gadā Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam (DG LINC) bija 534 darbinieki un tas pārvaldīja 3,1 % no Parlamenta kopējā budžeta;

144. uzstāj, ka ir jāievēro Rīcības kodekss attiecībā uz daudzvalodību, kas ļauj ikvienam deputātam izteikties savā valodā; uzsver, ka detalizētāki valodu profili, kas ieviesti, pārskatot Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību, ir izmantojami tikai izņēmuma gadījumos; to mērķis nav ierobežot valodu piedāvājumu, bet sniegt deputātiem mērķtiecīgākus pakalpojumus tirgus ierobežojumu un loģistikas ierobežojumu gadījumā;

145. atzinīgi vērtē ģenerāldirektorāta pārveidi 2018. gadā, lai uzlabotu Parlamenta spējas konferenču organizēšanā un pabeigtu jaunu tulkiem piemērojamo darba nosacījumu izstrādes procesu;

146. pieņem zināšanai konferenču pārvaldības modernizācijas stratēģiju, kas galvenokārt vērsta uz pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu un pielāgošanu Parlamentā, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, un organizatoriem paredzētas vienotas saskarnes izstrādi;

147. atzinīgi vērtē 2018. gada 8. septembra vienošanos par tulku darba nosacījumiem; mudina kopīgo pārraudzības grupu, kuras sastāvā ir administrācijas un tulku pārstāvji, turpināt auglīgo sadarbību, lai raiti atrisinātu iespējamās problēmas;

148. norāda, ka vispārējais vidējais stundu skaits nedēļā, ko tulki pavada, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus kabīnē, ir palielinājies no 11 stundām 54 minūtēm 2014. gadā līdz 13 stundām 47 minūtēm 2018. gadā, cita starpā parlamentārā darba apjoma pieauguma dēļ;

149. aicina pievērst uzmanību tam, ka izmaksas par tulkošanu no konkrētām valodām ir ļoti atšķirīgas, un lūdz dienestu izpētīt šo būtisko atšķirību iemeslus;

Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG TRAD)

150. atgādina, ka 2018. gadā Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam (DG TRAD) bija 1145 darbinieki un tas pārvaldīja 0,9 % no Parlamenta kopējā budžeta;

151. pieņem zināšanai, ka 2018. gadā DG TRAD salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 10 % palielinājās veiktā darba apjoms un to noteica pieprasījuma pēc tulkojumiem cikliskais raksturs, kas ir cieši saistīts ar parlamentārā darba intensitāti; ar bažām norāda, ka iekšējo tulkotāju veiktā tulkošanas darba apjoma attiecība pret kapacitāti sasniedza 119,4 % (mērķrādītājs: 100 %) un ārpakalpojumu īpatsvars bija 32,8 % (2017. gadā — 31,4 %); aicina DG TRAD apsvērt iespēju vairāk izmantot ārpakalpojumus, nepārkāpjot 100 % mērķrādītāju un galveno uzmanību pievēršot dokumentu kvalitātei un nevainojamam tulkojumam; aicina DG TRAD turpināt darbu, lai vairāk pārbaudītu ārējo tulkotāju veikto tulkojumu atbilstību un kvalitāti;

152. norāda uz pakāpenisku pāreju uz eTranslation, kas nodrošinās mašīntulkošanu visām valodu kombinācijām; stingri norāda, ka cilvēku kā tulkotāju loma un pievienotā vērtība ir neaizstājama;

153. konstatē, ka 2018. gadā tulkotājiem tika ieviesti jauni uzdevumi un tulkošana tika pārveidota par starpkultūru lingvistisko mediāciju, cita starpā izveidojot Audiokapacitātes dienestu, kas nozīmē, ka vairāki tulkotāji katru dienu tulko ziņas īsumā 24 valodās un aplādes 6 valodās; norāda, ka DG TRAD piesaistīja balss treneri, kas apmācīja gandrīz 180 darbinieku; pauž bažas par to, ka DG TRAD darbinieki saskārās ne tikai ar ārkārtīgi lielu darba slodzi sasaukuma beigu dēļ, bet arī ar neskaidrību saistībā ar gaidāmajiem jaunajiem un nezināmajiem uzdevumiem; aicina DG TRAD augstākā līmeņa vadību un darbiniekus turpināt diskusijas par cikliskās darba slodzes ietekmi uz personāla labjutību; mudina izveidot kopīgu pārraudzības grupu, kurā būtu administrācijas un tulkotāju pārstāvji līdzīgi kā DG LINC izveidotajā grupā;

Finanšu ģenerāldirektorāts (DG FINS)

154. atgādina, ka 2018. gadā Finanšu ģenerāldirektorātam (DG FINS) bija 222 darbinieki un tas pārvaldīja 20,8 % no Parlamenta kopējā budžeta;

155. apzinās, ka DG FINS tiesiskais regulējums kopš Deputātu nolikuma stāšanās spēkā 2009. gadā ir ievērojami mainījies; turklāt norāda uz jaunās Finanšu regulas stāšanos spēkā 2018. gada 2. augustā un no tā izrietošajām izmaiņām Iekšējos noteikumos par Parlamenta budžeta izpildi, kas ietekmē DG FINS darbu;

156. pauž bažas par cilvēkresursu trūkumu un mobilitāti, proti, par to, ka par prioritāti bija jāuzskata pamatpakalpojumi deputātiem un Parlamentam un tādēļ radās problēmas ar veikto pārbaužu apjomu, termiņiem, maksājumu veikšanas ātrumu un izdevumu operāciju bilances gatavošanu; pauž bažas par šo tendenci un tās nelabvēlīgo ietekmi, jo īpaši par labjutības mazināšanos darba vietā un ilgstoši slimojošu darbinieku skaita pieaugumu, kas gada laikā kļuva aizvien izteiktāks;

157. pauž nopietnas bažas par ģenerāldirektorāta IT lietojumprogrammu straujo novecošanu un IT atteices risku, kas tiek uzskatīts par augstu; aicina DG FINS un DG ITEC pastiprināt savu konstruktīvo sadarbību, lai īstenotu atbilstīgus ietekmes mazināšanas pasākumus, tostarp jaunās finanšu pārvaldības un grāmatvedības sistēmas netraucētu ieviešanu;

158. atzinīgi vērtē ievērojamos centienus turpināt ieguldījumus finanšu procesu digitalizācijā, piemēram, deputātu elektroniskā paraksta izveidē, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, administratīvo efektivitāti un pārbaužu līmeni, jo īpaši ieviešot deputātu medicīnisko izdevumu atmaksāšanu tiešsaistē un centralizētā apmeklējumu reģistra automatizāciju, lai paātrinātu saistīto tiesību maksājumus un paplašinātu e-portāla funkcijas, kas darbojas kā vienots kontaktpunkts, caur kuru deputāti var pārvaldīt savas finansiālās un sociālās tiesības; pauž nožēlu par laikietilpīgo neefektivitāti datu ievadē un pārbaudē, jo īpaši par to, ka dati par deputātu ceļa izdevumiem sistēmā tiek ievadīti divreiz, proti, vispirms to dara deputāti un pēc tam vēlreiz — administrācija;

159. norāda, ka Parlamenta jaunā ceļojumu aģentūra sāka darboties 2019. gada 1. janvārī pēc atklāta konkursa procedūras; pieņem zināšanai, ka ceļojumu aģentūras zvanu centrs, kas ir pieejams nedēļas nogalēs, bet neaptver visus ceļojumu aģentūras izmantotos uzņēmumus, ir ticis izmantots nelielā apmērā; pauž nožēlu par to, ka deputātiem bija grūtības sazvanīt ceļojumu dienesta zvanu centru darba laikā un ārpus tā; pauž nožēlu par aģentūras ierobežoto darba laiku, jo īpaši par to, ka tā ir slēgta piektdienas pēcpusdienās, izņemot piektdienas pēcpusdienas pirms Strasbūras sesijas, jo šis darba laiks būtiski ierobežo deputātu darbinieku spēju strādāt efektīvi; prasa uzlabot pieejamību; uzstāj, ka ir obligāti jāievieš vienkāršs un lietotājiem ērts sūdzību mehānisms, kas ļautu ātri atrisināt jebkādas problēmas; pauž nožēlu par aģentūras lēno reakciju uz biļešu pieprasījumiem; uzskata par absolūti nepieņemamu to, ka aģentūras piedāvātās biļetes ne vienmēr ir visrentablākās (bieži vien to cena pārsniedz tiešsaistē pieejamo cenu) un ka ievērojami aizkavējas deputātu ceļa izdevumu atmaksāšana; aicina DG FINS sākt klientu apmierinātības aptauju par ceļojumu aģentūras pakalpojumiem, iepazīstināt ar rezultātiem ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam un informēt klientus par DG FINS un Parlamenta ceļojumu aģentūras organizāciju un pienākumiem; mudina jauno ceļojumu aģentūru apsvērt rezultātus, kas iegūti klientu apmierinātības aptaujā, un attiecīgi veikt uzlabojumus;

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

160. atzinīgi vērtē Prezidija veiktos pasākumus lielākas pārredzamības un finansiālās pārskatatbildības nodrošināšanai;

161. atgādina, ka ir obligāti jāizveido atsevišķs bankas konts piemaksas par vispārējiem izdevumiem saņemšanai; aicina Parlamentu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu pilda šo pienākumu;

162. vērš uzmanību uz to, ka Prezidijs 2018. gada 2. jūlija sanāksmē pieņēma jaunu neizsmeļošu to izdevumu sarakstu, kurus drīkst segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, šajā sarakstā iekļaujot visizplatītāko attiecināmo izdevumu piemērus; norāda, ka deputātiem, kuri to vēlas, izmaksas, kas saistītas ar brīvprātīgu pārbaudes revīziju par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, var segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; atgādina, ka visi deputāti var brīvi dokumentēt, kā viņi izmanto piemaksu par vispārējiem izdevumiem, un pieprasīt šīs informācijas publicēšanu savās tīmekļa vietnēs; aicina Parlamentu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu ievēro šos ieteikumus;

163. atzinīgi vērtē to, ka pēdējos gados ir uzlabota izdevumu atmaksas verifikācijas un pārbaudes efektivitāte un pārredzamība, piemēram, attiecībā uz deputātu ceļa izdevumu atmaksu un parlamentārās palīdzības piemaksu, saistībā ar ko ir jāiesniedz faktiskās izmaksas pamatojoši dokumenti; prasa stingri izskatīt gadījumus, kuros ir atklāti pārkāpumi; mudina Prezidiju izdarīt secinājumus saistībā ar iepriekšējiem krāpšanas gadījumiem un krāpšanas gadījumos piemērot bargus soda pasākumus; stingri mudina deputātus piemaksu par vispārējiem izdevumiem izmantot tikai tiem nolūkiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos; mudina Prezidiju sākt pamatnostādņu novērtēšanu, kā paredzēts jaunākajā Prezidija lēmumā; vēlas, lai iedzīvotāju interesēs un Parlamenta un tā deputātu reputācijas labā tiktu panākts smalki izsvērts līdzsvars starp pilnvaru īstenošanas brīvību un cīņu pret ļaunprātīgas izmantošanas un krāpšanas risku; uzskata, ka ir lietderīgi regulāri ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties pilnvaru termiņa vidum, izvērtēt attiecīgos noteikumus;

164. atgādina 62. panta 1. punktu grozītajā Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumā (jaunākie grozījumi izdarīti 2019. gada 1. jūlijā) attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem, kas paredz, ka “[l]īdzekļi, kas izmaksāti”, cita starpā piemaksa par vispārējiem izdevumiem, “ir paredzēti vienīgi ar deputāta pilnvaru īstenošanu saistītas darbības finansēšanai, un tos nevar izmantot personisku izdevumu segšanai vai politiska rakstura subsīdiju vai dāvinājumu finansēšanai” un “[d]eputāti atmaksā Parlamentam neizmantotos līdzekļus, izņemot gadījumu, kad tie ir izmaksāti kā vienreizējs maksājums”; aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju nodrošināt, ka minētie noteikumi tiek pilnībā īstenoti un ievēroti, un regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik deputātu ir atmaksājuši neizmantotās summas;

165. atgādina, ka iepriekšējā sasaukuma laikā ad hoc darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt un publicēt noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu, ieteica Prezidijam atsākt diskusijas par piemaksu par vispārējiem izdevumiem un panākt vienošanos, kurā deputātiem būtu uzlikts par pienākumu glabāt visas ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem saistītās kvītis, ļaut neatkarīgam revidentam veikt pārskatu ikgadējo pārbaudi un publicēt revidenta atzinumu un pilnvaru termiņa beigās atmaksāt piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietoto daļu;

166. atgādina arī to, ka papildus ad hoc darba grupas jau ierosinātajām izmaiņām plenārsēdē ir pieņemtas vēl citas izmaiņas attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem, kas uzliek par pienākumu Parlamenta iekšējās revīzijas dienestam veikt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem segto izdevumu izlases (5 %) pārbaudi, tās galīgos rezultātus un konstatējumus iekļaut ikgadējā iekšējās revīzijas ziņojumā, ko publicē Parlaments, un deputātiem katru gadu publicēt pārskatu par saviem izdevumiem pa kategorijām (komunikācijas izmaksas, biroja īre, biroja piederumi u. c.);

167. mudina Prezidiju pēc iespējas drīzāk īstenot plenārsēdē pausto demokrātisko gribu attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem;

168. atzinīgi vērtē to, ka iepriekšējā sasaukuma Prezidijs deputātu tiešsaistes lapā Parlamenta tīmekļa vietnē ir izveidojis nepieciešamo infrastruktūru tiem deputātiem, kuri vēlas publicēt brīvprātīgo revīziju vai apstiprinājumu par to, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošana atbilst Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamiem noteikumiem; aicina Parlamentu uzlabot komunikāciju ar deputātiem par šo iespēju un tās izmantošanu praksē;

Brīvprātīgais pensiju fonds

169. norāda, ka 2018. gada beigās brīvprātīgajā pensiju shēmā aplēstais aktuārais deficīts ir 286,1 miljons EUR; norāda arī to, ka 2018. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi 112,3 miljoni EUR un 398,4 miljoni EUR;

170. atgādina, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2018. gadā izmaksātā kopējā summa ir 17,8 miljoni EUR;

171. norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, un atgādina, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

172. stingri atbalsta 2018. gada 10. decembra sanāksmes rezultātus, proti, Prezidija lēmumu grozīt pensiju shēmai piemērojamos noteikumus, palielinot pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un ieviešot 5 % nodevu pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem, lai uzlabotu pensiju shēmas ilgtspēju; atbalsta Prezidija lēmumu, uzskatot to par soli pareizajā virzienā; tomēr norāda, ka Parlaments arī turpmāk būs atbildīgs par ļoti ievērojamu summu; atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 27. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “[i]egūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”;

173. aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju, pilnībā ievērojot Deputātu nolikuma noteikumus, proti, 27. panta 1. un 2. punktu, darīt visu iespējamo, lai rastu taisnīgu problēmas risinājumu, vienlaikus līdz minimumam samazinot Parlamenta atbildību, jo ir runa par nodokļu maksātāju līdzekļiem, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts (DG ITEC)

174. atgādina, ka 2018. gadā DG ITEC bija 484 darbinieki un tas pārvaldīja 6,4 % no Parlamenta kopējā budžeta;

175. norāda, ka attiecībā uz DG ITEC galvenais rādītājs 2018. gadā ir savlaicīga un efektīva reaģēšana uz lietotāju un partneru pieprasījumiem visās darbības jomās; uzstāj, ka DG ITEC būtu jāturpina ieguldīt mūsdienīgās, gludi funkcionējošās, efektīvās un uz lietotājiem orientētās IT saskarnēs;

176. atbalsta pašreizējo e-Parlamenta lietojumprogrammu izstrādi, IT inovācijas darbību pastiprināšanu un Parlamenta kiberdrošības spēju stiprināšanu; atzinīgi vērtē lēmumu divkāršot resursus, kas piešķirti ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienībai (CERT-EU); atzinīgi vērtē Savienības iestāžu spēju stiprināšanu, lai nodrošinātu optimālu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem;

177. atzīst, ka DG ITEC ir ļoti grūti pieņemt darbā pietiekami daudz augsti kvalificētu ekspertu ar ļoti specifisku specializāciju, zināšanām un pieredzi; aicina Parlamentu nodrošināt, ka šis pieprasījums tiek pienācīgi nosūtīts Eiropas Personāla atlases birojam, lai labāk tiktu reaģēts uz šādām Savienības iestāžu īpašajām vajadzībām;

178. uzstāj, ka DG ITEC ir jāiegulda vairāk pūļu, lai garantētu Parlamenta IKT infrastruktūru darbību nepārtrauktību un noturību, kas panākta kopš IT darbības pārtraukuma 2017. gada oktobrī; prasa pastiprināt centienus un spēju nodrošināt pārliecību par Parlamenta IKT stabilitāti; prasa turpināt darbu un progresu, kas panākts tādās jomās kā darbības nepārtrauktība, riska pārvaldība, incidentu pārvaldība un atkopšanas spējas; uzsver, ka ir vērojami trūkumi interneta tīkla darbībā Parlamentā;

179. uzsver aizvien lielākos riskus saistībā ar datiem un privātumu; ar bažām norāda uz nesenajiem ziņojumiem par lietotāju datu glabāšanu un apstrādi, reģistrējoties Parlamenta wi-fi tīklā; stingri apšauba nepieciešamību saglabāt datus līdz pat sešiem mēnešiem(13); aicina Parlamentu izstrādāt informācijas drošības politiku un stratēģiju; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai DG ITEC un DG SAFE cieši sadarbotos; mudina šos ģenerāldirektorātus plānot kopīgas darbības vidējā termiņā un ilgtermiņā;

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts (DG SAFE)

180. atgādina, ka 2018. gadā DG SAFE bija 756 darbinieki un tas pārvaldīja 1,5 % no Parlamenta kopējā budžeta;

181. pauž bažas par nesen veiktās DG SAFE darbinieku aptaujas rezultātiem un cer, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams rast risinājumu saistībā ar darbinieku norādītajām problēmām;

182. atgādina, ka atvērtība sabiedrībai ir Parlamentam raksturīga iezīme un ir jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp to un nepieciešamo drošības līmeni;

183. atzinīgi vērtē svarīgākos ar drošību saistītos lēmumus, ko Prezidijs pieņēmis 8. sasaukuma laikā, jo īpaši a) pasākumus attiecībā uz attiecībām ar uzņēmējvalstu iestādēm un citām iestādēm, jo īpaši Briseles Eiropas kvartāla drošībai paredzētos pasākumus, ārējo pakalpojumu sniedzēju personāla drošības pārbaudi, draudu novērtēšanu un trauksmes līmeņa maiņu, b) Parlamenta ēku modernizācijai paredzētos pasākumus un c) iekšējos pasākumus; atgādina, ka minētie lēmumi paredzēja ieguldījumus infrastruktūrā;

184. atzinīgi vērtē Parlamenta 2018. gadā noslēgto nolīgumu ar Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju par savstarpēju atbrīvojumu no drošības pārbaudēm; taču pauž nožēlu par to, ka vēl nav parakstīts šāds nolīgums ar Padomi, un cer, ka drīz būs iespējams rast risinājumu šajā jomā;

185. atzinīgi vērtē deputātu un viņu darbinieku caurlaižu aizstāšanu; ar nepacietību gaida plānoto Parlamenta darbinieku caurlaižu aizstāšanu;

186. atzinīgi vērtē labo sadarbību starp DG SAFE un DG INLO ar mērķi pastiprināt visu Parlamenta ēku drošību un uzlabot piekļuvi, tostarp piekļuvi autostāvvietām, kā to prasījis Prezidijs;

187. pieņem zināšanai Aizsardzības nodaļas izveidi, jo īpaši Parlamenta priekšsēdētāja stingro aizsardzību un Parlamenta stratēģisko atrašanās vietu drošības pastiprināšanu;

188. atbalsta SMS drošības trauksmes sistēmas paplašināšanu, attiecinot to uz visiem dienesta tālruņu lietotājiem un turpmāk izmantojot to attiecībā uz visiem deputātiem un darbiniekiem;

Juridiskais dienests

189. atzinīgi vērtē Juridiskā dienesta stratēģiju, saskaņā ar kuru advokāti kļūst vieglāk pieejami Parlamenta komitejām; aicina palielināt ar parlamentāro darbību saistīto darbinieku skaitu;

190. ar gandarījumu norāda, ka Juridiskais dienests nodrošina dzimumu līdzsvaru administratoru, nodaļu vadītāju un direktoru līmenī;

191. uzsver, ka Juridiskais dienests ir uzvarējis 95 % lietu, kas 8. sasaukuma laikā iesniegtas Tiesā; pauž pārliecību, ka Juridiskais dienests pilda savu lomu Parlamenta un Savienības pilsoņu finanšu interešu aizsardzībā, atgūstot publiskos līdzekļus ar tiesvedības palīdzību;

192. pauž bažas par grūtībām atrast kvalificētas personas no konkrētām valstīm atsevišķu štata vietu aizpildīšanai, pildot pienākumu aptvert visas dalībvalstu tiesību sistēmas un visas valodas;

Gada pārskats par piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām

193. atgādina, ka abās secīgajās Finanšu regulās(14) un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumos(15) ir noteikts, kāda informācija par iestādes piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām ir jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un kāda jāsniedz sabiedrībai; norāda, ka Finanšu regulā ir prasīts publiskot piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko konkurss;

194. norāda, ka no pavisam 251 līguma, kura slēgšanas tiesības tika piešķirts 2018. gadā, 94 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija 569,5 miljoni EUR, savukārt 155 līguma pamatā bija sarunu procedūra un to kopējā vērtība bija 35,9 miljoni EUR; norāda, ka kopējais to līgumu skaits, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā, vērtības izteiksmē samazinājās no 12 % no kopējās piešķirto līgumu vērtības 2017. gadā līdz 6 % 2018. gadā, kā arī apjoma ziņā no 70,5 miljoniem EUR 2017. gadā līdz 35,86 miljoniem EUR 2018. gadā;

195. norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2018. un 2017. gadā, tostarp līgumi par ēkām, pēc to veida sadalās šādi:

Līguma veids	2018	2017
Skaits	Īpatsvars	Skaits	Īpatsvars
Pakalpojumi Piegādes Būvdarbi Ēkas	199 37 12 3	79 % 15 % 5 % 1 %	177 36 11 0	79 % 16 % 5 % 0 %
Kopā	251	100 %	224	100 %

Līguma veids	2018	2017
Vērtība (EUR)	Īpatsvars	Vērtība (EUR)	Īpatsvars
Pakalpojumi	256 374 627	42 %	446 313 270	76 %
Piegādes	210 526 209	35 %	133 863 942	23 %
Būvdarbi	133 431 628	22 %	6 892 972	1 %
Ēkas	5 039 824	1 %	0	0 %
Kopā	605 372 288	100 %	587 070 184	100 %
(2018. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, 6. lpp.)

196. norāda, ka līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 2018. un 2017. gadā, pēc izmantotās procedūras veida, skaita un īpatsvara sadalās šādi:

Procedūras veids	2018	2017
Skaits	Īpatsvars	Skaits	Īpatsvars
Atklāta Slēgta Sarunu Konkursa Izņēmuma	89 5 155 1 1	35,46 % 1,99 % 61,75 % 0,40 % 0,40 %	78 1 145 - -	35 % 1 % 64 % - -
Kopā	251	100 %	224	100 %

Procedūras veids	2018	2017
Vērtība (EUR)	Īpatsvars	Vērtība (EUR)	Īpatsvars
Atklāta Slēgta Sarunu Konkursa Izņēmuma	486 039 380 83 433 046 35 859 040 24 221 16 600	80 14 6 - -	488 368 460 28 200 000 70 501 724 - -	83 % 5 % 12 % - -
Kopā	605 372 288	100 %	587 070 184	100 %
(2018. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, 8. lpp.)

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

197. norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds(16):

Grupa	2018	2017
Gada apropr.	Pašu resursi un pārnestās apropr.	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojuma līmenis	Pārnesumi uz nākamo periodu	Gada apropr.	Pašu resursi un pārnestās apropr.	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojuma līmenis	Pārnesumi uz nākamo periodu
Eiropas Tautas partija (PPE)	18 282	6 690	20 820	113,88	4 152	17 790	8 150	19 330	108,66	6 610
Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D)	15 792	5 863	16 888	106,94	4 767	15 610	5 469	15 268	97,81	5 812
Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR)	6 182	2 962	7 200	116,47	1 944	6 200	2 810	6 051	97,60	2 959
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE)	5 823	1 824	6 033	103,61	1 614	5 711	1 694	5 596	97,99	1 809
Zaļie un Eiropas Brīvā apvienība (Verts/ALE)	4 478	1 579	4 669	104,27	1 388	4 333	1 826	4 583	105,77	1 578
Eiropas Apvienotie kreisie un Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (GUE/NGL)	4 443	1 257	4 590	103,31	1 110	4 421	1 407	4 571	103,39	1 257
Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD)	3 829	1 828	2 725	71,17	1 915	3 654	1 917	3 523	96,41	1 827
Nāciju un brīvības Eiropa (ENF)	3 238	1 094	3 612	111,55	720	2 719	846	2 474	90,99	1 091
Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti	1 153	314	537	46,57	442	929	257	494	53,18	318
Kopā	63 220	23 412	67 073	106,09	18 052	61 365	24 377	61 889	100,85	23 258

198. atzinīgi vērtē to, ka visi atzinumi par 2018. finanšu gadu, kurus neatkarīgi ārējie revidenti sniedza politiskajām grupām, bija bez iebildēm;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

199. norāda, ka 2016. gadā tika izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (APPF), kuras uzdevums ir izvērtēt reģistrācijas pieprasījumus, reģistrēt jaunas Savienības partijas un fondus, uzraudzīt to finansējumu un piemērot sankcijas pienākumu neizpildes gadījumos; norāda, ka 2017. gadā šī iestāde sāka darboties pilnā apmērā;

200. norāda, ka Komisija, Padome un Parlaments vienojās nodrošināt APPF papildu finanšu resursus un cilvēkresursus 2019. finanšu gada budžetā;

201. norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014(17) 6. panta 10. punktu APPF direktoram katru gadu ir jāiesniedz Parlamentam, Padomei un Komisijai pārskats par šīs iestādes darbību; norāda, ka šis gada pārskats tika nosūtīts Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram 2019. gada 21. novembrī; pauž nožēlu, ka 2018. gada pārskats Parlamenta Budžeta kontroles komitejai tika iesniegts tikai 2020. gada janvārī; pauž bažas par lēmumu pēc APPF īpaša pieprasījuma uzskatīt šo pārskatu par konfidenciālu, darot to pieejamu tikai ierobežotam personu skaitam un ar ierobežojošiem nosacījumiem; uzskata, ka, ierobežojot piekļuvi šim dokumentam, kurš attiecas uz publisko līdzekļu izmantošanu, tiek radīts nožēlu izraisošs iespaids, ka ir kaut kas slēpjams; prasa katru gadu publiskot APPF pārskatu un nosūtīt to deputātiem vienlaikus ar tā nosūtīšanu Parlamenta priekšsēdētājam un ģenerālsekretāram;

202. aicina Parlamenta Budžeta kontroles komiteju aicināt APPF direktoru — līdzīgi kā citu aģentūru un iestāžu vadītājus — uz ikgadējo uzklausīšanu saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu;

203. uzsver, ka ir svarīgi, ka APPF, īstenojot pārskatatbildību, publiski informē par savām darbībām, jo tam ir būtiska nozīme, turpinot veidot uzticēšanos un pārliecību, kā arī novērtējot, vai APPF ir pienācīgi nodrošināta ar personālu, resursiem un kompetencēm, lai efektīvi novērstu to, ka politiskās partijas un fondi ļaunprātīgi izmanto līdzekļus;

204. norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Partija	Saīsinājums	Pašu resursi	EP galīgā iemaksa — pirmā daļa	Kopējie ieņēmumi (18)	EP iemaksa, % no atmaksājamiem izdevumiem (maks. 85 %)	Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)
Eiropas Tautas partija	PPE	1 427 466	7 356 802	11 340 157	85 %	64 271
Eiropas Sociālistu partija	PSE	1 153 831	6 309 079	7 462 911	85 %	-
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība	ALDE	759 642	2 674 543	3 935 648	85 %	157 524
Eiropas Zaļo partija	PVE	544 072	2 244 342	2 961 972	85 %	- 26 538
Eiropas Kreiso spēku partija	EL	301 456	1 513 876	1 875 332	85 %	- 6 798
Eiropas Demokrātu partija	PDE	125 374	532 075	754 587	85 %	18 913
Eiropas Brīvā apvienība	ALE	156 351	628 696	910 047	85 %	32 110
Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse	ACRE	- 286 814	1 253 918	1 245 829	71 %	- 729 991
Eiropas Kristiešu politiskā kustība	MPCE	125 110	624 532	749 641	85 %	5 995
Kustība “Nāciju un brīvības Eiropa”	MENL	211 768	1 045 592	1 257 360	85 %	- 28 579
KOPĀ		4 518 257	24 183 454	32 493 485		-513 092

205. norāda, ka 2018. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Fonds	Saīsinājums	Partija, ar kuru saistīts	Pašu resursi	EP galīgā dotācija	Kopā ieņēmumi	EP dotācija, % no attaisnotajām izmaksām (maks. 85 %)	Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi vai zaudēšana)
Wilfried Martens Eiropas studiju centrs	WMCES	PPE	1 097 171	5 816 345	6 913 516	85 %	31 397
Eiropas Progresīvo pētījumu fonds	FEPS	PSE	1 050 548	4 895 825	5 946 373	85 %	-
Eiropas Liberālais forums	ELF	ALDE	292 141	1 650 538	1 942 680	85 %	-
Eiropas Zaļais fonds	GEF	PVE	185 182	1 038 822	1 224 004	85 %	1 368
Pārveido Eiropu	TE	EL	244 655	1 193 712	1 438 367	85 %	16 375
Eiropas Demokrātu institūts	IED	PDE	45 755	255 000	300 755	85 %	-
Coppieters fonds	CF	ALE	115 193	388 702	503 895	85 %	38 617
Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds	ND	ACRE	279 636	1 215 011	1 494 647	85 %	- 156 378
Sallux	SALLUX	MPCE	77 416	418 444	495 860	85 %	2 159
Fonds “Nāciju un brīvības Eiropa”	FENL	MENL	53 600	329 251	382 851	85 %	- 4 503
KOPĀ			3 441 296	17 201 651	20 642 947		-70 965

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(5)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(6)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(8)	Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(9)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
(10)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(11)	Darba dokuments par 2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošanu Komisijā: lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam.
(12)	Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (Eiropas Vēlēšanu akts) (OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.).
(13)	https://euobserver.com/institutional/146270
(14)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(15)	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
(16)	Visas summas tūkstošos EUR.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).
(18)	Kopējie ieņēmumi ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas (attiecīgajā finanšu gadā spēkā esošās versijas) 125. panta 6. punktu.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesa

170k

59k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa (2019/2058(DEC))

P9_TA(2020)0085

A9-0027/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0053/2019)(2),

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0027/2020),

1. sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Eiropas Savienības Tiesas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Tiesai, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Eiropas Savienības Tiesa,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0027/2020),

A. tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi panākt vēl spēcīgāku Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tādēļ nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un īstenot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi nopietnus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Tiesas administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3. kopumā pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai „Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, pat ja daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4. atzīmē, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas „Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; atzīmē — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz „pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5. atzīmē, ka 2018. gadā Tiesas budžets bija 410 025 089 EUR un ka tas ir par 2,67 % vairāk nekā 2017. gadā, kad budžets bija 399 344 000 EUR; atzīmē, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 99,18 % (salīdzinot ar 98,69 % 2017. gadā);

6. atzinīgi vērtē Tiesas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; atzīmē, ka saistību izpildes līmenis 1. sadaļā (iestādē strādājošie — 75 % no budžeta izpildes) un 2. sadaļā (ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi — pārējā budžeta izpildes daļa) ir augsts: tie ir attiecīgi 99,0 % un 99,8 % (salīdzinot ar attiecīgi 98,6 % un 99,1 % 2017. gadā);

7. kopumā atzinīgi vērtē Tiesas centienus nepieļaut nopietnas neatbilstības starp saistībām (99,18 %) un maksājumiem (94,04 %); atzinīgi vērtē to, ka Tiesa visu gadu ļoti cieši seko līdzi tās budžeta izpildei, katru mēnesi sagatavojot attiecīgu infopaneli, lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izmantošanu;

8. uzsver, ka uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus Tiesa piemēro visiem saviem administratīvajiem dienestiem; atzīmē, ka ir noteikti konkrēti mērķi līdz ar vienu vai vairākiem mērāmiem rādītājiem, kas ir būtiski gada budžeta izstrādei; atzinīgi vērtē to, ka tiek rīkoti semināri ar visu dienestu līdzdalību, lai saskaņotu pieeju budžetam un apmainītos ar labāko praksi;

9. tomēr pauž nožēlu, ka no 2017. līdz 2018. gadam par 11,8 % ir palielinājušies izdevumi 2022. budžeta pozīcijā „Telpu uzkopšanas un uzturēšanas izdevumi”, jo ir noslēgts jauns ēku apsaimniekošanas līgums un bija vēl citi faktori, attiecībā uz kuriem nebija izstrādāta tāme un kā rezultātā 2018. gadā līdzekļu apjoms šajā budžeta pozīcijā palielinājās; aicina Tiesu arī turpmāk censties sagatavot precīzas budžeta tāmes;

10. atzinīgi vērtē to, ka sanāksmēm un konferencēm paredzēto galīgo apropriāciju izpildes līmenis 2018. gadā pieauga līdz 98,83 % (salīdzinot ar 81,40 % 2017. gadā); apliecina, ka daļa no šīs budžeta pozīcijas ir paredzēta, lai finansētu oficiālas vizītes un svinīgus pasākumus, kuriem budžeta plānošana ir mazāk prognozējama neparedzamu notikumu dēļ;

11. atzinīgi vērtē Tiesas centienus savu gada darbības pārskatu publicēt 29. aprīlī; atzīmē, ka Tiesa sadarbībā ar citām iestādēm turpina izvērtēt iespēju termiņus savā grafikā saīsināt vēl vairāk, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestādei būtu vairāk laika sīkākai analīzei un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras īstenošanai;

12. atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos strādāt pie Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas, jo īpaši attiecībā uz lietu aktīvu pārvaldību pēc pašas iniciatīvas, dažādi pielāgojot grafikus atkarībā no tā, kāda pēc būtības ir konkrētā lieta un cik tā ir sarežģīta; atzīst, ka Tiesa rūpīgi veic plānošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu raitu un nepārtrauktu tiesvedības darba norisi; atzīmē, ka 2018. gadā tiesvedības ilgums Tiesā bija vidēji 15,7 mēneši (salīdzinot ar 16,4 mēnešiem 2017. gadā) un ka Vispārējā tiesā tie bija 20 mēneši (salīdzinot ar 20,6 mēnešiem 2015. gadā un 16 mēnešiem 2017. gadā); mudina Tiesu arī turpmāk censties saīsināt tiesvedības ilgumu gadījumos, kad tas ir iespējams;

13. atzīst, ka Tiesas galvenās prioritātes ir — nodrošināt abās Tiesas instancēs iesniegto lietu saprātīgu izskatīšanas termiņu un nemainīgu saglabāt spriedumu kvalitāti; atzīmē, ka, pateicoties stingrai kontroles sistēmai un augstam modrības līmenim, pēdējos gados ir izdevies panākt, lai tiesvedības ilgums samazinātos; tomēr atzīmē, ka tam pastāvīgi ir jāpievērš uzmanība, sevišķi saistībā ar darba apjoma pieaugumu;

14. atzinīgi vērtē to, ka lietotāji ir pauduši gandarījumu par e-Curia lietojumprogrammu (kas no 2018. gada 1. decembra ir obligāti jāizmanto procesuālo dokumentu apmaiņai starp juristiem un Vispārējo tiesu); atzīmē, ka Tiesa nav pieprasījusi obligāti izmantot e‑Curia; aicina Tiesu sekot Vispārējās tiesas labajam piemēram un apsvērt obligātu e‑Curia ieviešanu; šo pavērsienu vērtē atzinīgi, jo tādējādi attiecīgie apmaiņas procesi ir kļuvuši ne vien drošāki, bet arī ātrāki, turklāt ir uzlabojusies vide (tiek izmantots mazāk papīra) un ir samazinājušās izmaksas par pasta pakalpojumiem; mudina Tiesu arī turpmāk cītīgi strādāt pie tā, ka tiek panākta visu tiesvedības procesa posmu plaša mēroga digitalizācija;

15. ņem vērā, ka ir jāveic vēl citi organizatoriski un procesuāli pasākumi, lai Tiesa spētu ne vien tikt galā ar darba apjomu, kas nemitīgi pieaug, bet arī sasniegt savus mērķus; atzīmē, ka 2018. gada 26. martā Tiesa, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 281. panta otro daļu, pieprasīja grozīt 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem un ka šī likumdošanas procedūra ir noslēgusies ar Regulas (ES, Euratom) 2019/629(7) pieņemšanu un stāšanos spēkā;

16. atzīmē, ka 2018. gadā Tiesai bija 2217 štata vietas: 1413 ierēdņu vietas (jeb 64 %), 650 pagaidu darbinieku vietas (jeb 29 %) un 154 līgumdarbinieku vietas (jeb 7 %) (salīdzinot ar 2180 štata vietām 2017. gadā);

17. norāda, ka personāla sadalījums pa darbības jomām joprojām ir līdzīgs tam, kāds tas bija iepriekšējos gados, proti, vismaz 85 % štata vietu ir darbinieki, kas pilda ar jurisprudenci un valodniecību saistītus pienākumus; konstatē, ka aizpildīto štata vietu īpatsvars 2018. gadā joprojām bija ļoti augsts (97 %), jo tiesvedības darba apjoms ir nemainīgs, tāpēc ir ātri un optimāli jāaizpilda visas brīvās štata vietas;

18. saistībā ar lietu skaita nemitīgu pieaugumu atkārtoti norāda, ka Tiesas darbs varētu kļūt efektīvāks, ja elastīgāk tiktu sadalīti resursi, un tas jo īpaši attiecas uz Tiesas tā dēvētajiem palīgiem (référendaires); aicina Tiesu ziņot par to, tieši kādi pasākumi ir īstenoti;

19. ir nobažījies, jo 2018. gadā Tiesā strādāja pavisam 274 praktikanti, bet tikai 87 praktikantiem bija tiesības saņemt ikmēneša stipendiju 1120 EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Tiesa pieņēma jaunus noteikumus attiecībā uz praktikantiem un pieprasīja papildu apropriācijas, lai varētu finansēt praktikantu stažēšanos tiesnešu kabinetos, sākot ar 2019. gadu; tomēr atzīmē, ka vēl arvien ne visām prakses iespējām, kas ir piedāvātas, būs nodrošināta taisnīga atlīdzība; uzdod Tiesai (ņemot vērā nediskriminēšanas praksi un taisnīgu atlīdzību) nevilcinoties pieņemt lēmumu sākt apmaksāt visas piedāvātās prakses iespējas; aicina Tiesu nodrošināt, lai visi tās darbinieki saņemtu taisnīgu atlīdzību;

20. atzinīgi vērtē Vispārējās tiesas reformu, kuras rezultātā situācija uzlabojās — samazinājās lietu uzkrāšanās apjoms un samazinājās arī tiesvedības procesa vidējais ilgums; konstatē, ka 2018. gadā tiesvedība Vispārējā tiesā bija pabeigta par 13 % vairāk lietu nekā 2017. gadā un ka par 12 % samazinājās to lietu skaits, kuru izskatīšana turpinās;

21. atzinīgi vērtē to, ka kopumā abās Tiesas instancēs tiesvedība 2018. gadā bija pabeigta 1769 lietās, kas ir rekordliels skaits produktivitātes ziņā un apstiprina vispārējo tendenci, proti, laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam Tiesas darbs abās instancēs ir kļuvis krietni intensīvāks;

22. norāda, ka 2018. gadā izskatīšanai Tiesā ir iesniegts rekordliels skaits jaunu lietu (pavisam 849 lietas, kas ir par 15 % vairāk nekā 2017. gadā); atzinīgi vērtē to, ka ir rekordliels skaits lietu, kurās tiesvedība ir pabeigta (pavisam 760 lietas, kas ir par 10 % vairāk nekā2017. gadā gadā);

23. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā Vispārējā tiesa pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē pārsniedza pabeigtas tiesvedības lietu pirmā tūkstoša atzīmi (pavisam 1009 lietas); turklāt uzsver, ka ievērojami samazinājās to lietu skaits, kuru izskatīšana turpinās, proti, par 12 % salīdzinājumā ar 2017. gadu (2018. gada 31. decembrī tiesvedība vēl turpinājās 1333 lietās, salīdzinot ar 1505 lietām iepriekšējā gadā);

24. atzīmē, ka stabili palielinās sieviešu skaits vadošos amatos un ka 2018. gadā attiecīgais īpatsvars bija 37,7 %, salīdzinot ar 35 % 2016. gadā un 30 % 2013. gadā; atzīmē, ka saskaņā ar 2018. gada datiem ir 27 vadītājas sievietes (21 štata vieta vidējā līmeņa vadībā un 6 štata vietas augstāka līmeņa vadībā) pretstatā 45 vadītājiem vīriešiem; atzinīgi vērtē Tiesas centienus stiprināt savu politiku attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un daudzveidību, tādēļ izveidojot īpašu vienību, kas piedāvā konkrētas programmas, pasākumus un izpratnes veicināšanas sanāksmes un īsteno ar tām saistītus turpmākus pasākumus; aicina Tiesu tā rīkoties arī turpmāk;

25. tomēr konstatē, ka sieviešu tiesnešu skaita ziņā līdzsvara joprojām nav nedz Tiesā, nedz Vispārējā tiesā; vēlreiz mudina Padomes locekļus šo jautājumu risināt un tādēļ aktīvi veicināt dzimumu paritāti tiesnešu iecelšanas procesā atbilstoši principiem, kas iedibināti ar LESD 8. pantu un ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu, un atbilstīgi saistībām, kuras jāpilda saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2015/2422(8) un (ES, Euratom) 2019/629;

26. atkārtoti norāda, ka būtu cieši jāseko līdzi tam, cik ģeogrāfiski līdzsvarota ir pārstāvība personāla komplektēšanas ziņā, jo īpaši vadošos amatos; norāda, ka tikai 15 no 57 Tiesas nodaļu vadītājiem un 2 no 13 direktoriem ir no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada maija; vēlreiz mudina Tiesu izstrādāt tādu politiku, ar ko iespējams panākt ģeogrāfiski līdzsvarotāku pārstāvību, un par to ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

27. atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos veicināt pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, piemēram, pieņemto lēmumu, ar ko tiek atļauts epizodisks tāldarbs papildus strukturālā tāldarba iespējām; turklāt atzīmē sasniegumus IT jomā, kuri nodrošina, ka darba lietojumprogrammas attālināti ir labāk pieejamas; ar gandarījumu atzīmē arī to, ka Tiesa ir centusies nodrošināt savu darbinieku psiholoģiskās veselības aizsardzību, piedāvājot psihologa atbalstu, kas strādā nepilnu darba laiku;

28. ir noraizējies par izdegšanas sindroma gadījumu skaitu Tiesā — 2017. un 2018. gadā kopā tie bija pavisam 12 gadījumi; tāpēc prasa, lai Tiesa izvērtētu, vai darba slodze starp dažādām komandām un darbiniekiem ir sadalīta proporcionāli;

29. aicina Tiesu reizi gadā publicēt tabulu ar izsmeļošiem datiem par saviem iestāžu sadarbības nolīgumiem attiecībā uz maksu, pakalpojumiem un citiem ar to saistītiem jautājumiem; atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir iestāžu sadarbība, īstenojot pakalpojumu līmeņa vienošanās dažādās jomās, piemēram, cilvēkresursu, drošības un IT jomās; piekrīt iekšējā revīzijas dienesta ieteikumiem plašāk izvērst labas prakses apmaiņu ar citām iestādēm un izvērtēt iespējas ciešāk sadarboties līgumu sagatavošanas un līgumu pārvaldības nolūkā, piemēram, IT jautājumos; pauž nožēlu, ka ir sniegts par maz informācijas, atbildot uz Parlamenta jautājumu par Tiesas sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai; mudina Tiesu rast iespējas vairāk sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai;

30. konstatē, ka pēc Regulas (ES) 2018/1725(9) stāšanās spēkā Tiesa ir atjauninājusi savas datu apstrādes darbības; ar gandarījumu atzīmē, ka ir ieviesta īpaša kārtība, kādā jāziņo par datu aizsardzības pārkāpumiem;

31. atzinīgi vērtē Tiesas centienus uzlabot iestādes kiberdrošību; konstatē, ka attiecīgās darbības ir īstenotas, tās saskaņojot ar ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU) un ar Iestāžu IT komitejas (informācijas kritiskā infrastruktūra) Drošības apakšgrupu;

32. atzinīgi vērtē iekšējo revīziju par personāla atlases un darbā pieņemšanas procedūru pienācīgu darbību, kas ir veikta ar mērķi noteikt sinerģijas un racionalizācijas iespējas, lai padarītu šīs procedūras efektīvākas; atzīmē, ka 2016. gadā sākās un 2018. gadā noslēdzās rīcības plāna izstrāde, iekļaujot tajā tādus pasākumus kā jauna darbā pieņemšanas rokasgrāmata, pavisam jauni un arī atjaunināti cilvēkresursu pārvaldības informatīvās sistēmas moduļi, administratīvās aprites vienkāršošana un vakances paziņojumu izstrādes racionalizācija; atzīmē, ka ir īstenoti pasākumi, lai Tiesu un tās atrašanās vietu Luksemburgā padarītu pievilcīgāku iestāžu savstarpējo attiecību kontekstā;

33. uzsver, ka iekšējais revidents ir veicis turpmākus pasākumus, lai noskaidrotu, vai revidētās struktūrvienības ir rīkojušās atbilstoši, efektīvi un laicīgi, un lai konstatētu un reģistrētu panāktos uzlabojumus; ar gandarījumu atzīmē, ka visas revīzijas, kuras veiktas, ir noslēgušās bez jebkādām papildu pārbaudēm;

34. atzīmē Tiesas stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas paredz cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Savienības interesēm; atzīmē, ka šīs stratēģijas pamatā ir attiecīgās Finanšu regulas un Civildienesta noteikumu normas, ko papildina vairāki iekšējie lēmumi un noteikumi; konstatē, ka minētā stratēģija ir Tiesas riska pārvaldības politikas neatņemams elements iekšējās kontroles sistēmas struktūrā;

35. atzinīgi vērtē Tiesas vides vadības sistēmu, kuras pamatā ir Regula (EK) Nr. 1221/2009(10); atzīmē, ka savas darbības ekoloģiskos raksturlielumus Tiesa 2018. gadā — salīdzinot ar 2015. pārskata gadu, — uzlaboja šādi: papīra patēriņš samazinājies par 15,5 %, elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 8,3 % un par 52,9 % palielinājies videokonferenču skaits; atzinīgi vērtē dažādus papildu projektus, piemēram, par vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu samazināšanu, par individuālo printeru skaita samazināšanu un par līdzdalību — kopā ar citām Savienības iestādēm, kuras atrodas Luksemburgā, — pašapkalpošanās velosipēdu nomas sistēmā „vel’OH”;

36. atzinīgi vērtē Tiesas apņemšanos pilnībā ievērot grafiku un budžetu darbam pie Tiesas ēku piektās būves (trešais torņa celtniecība, kas nodrošinās vēl 50 000 m2), kā rezultātā Tiesa varēs visu savu personālu nodarbināt vienā atrašanās vietā; atzīmē, ka tiek strādāts pie drošības pasākumu modernizēšanas, un atzinīgi vērtē to, ka Tiesas ēkas ir projektētas, nodrošinot, lai tās būtu viegli pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti;

37. atzinīgi vērtē to, ka piektās būves 25 gadu amortizācijas periodā tiks ietaupīti aptuveni 100 miljoni EUR pretstatā tam, kādi būtu izdevumi, ja turpinātos nomas politikas īstenošana, un tas skaidri apliecina, ka bija vērts izvēlēties ēku iegādes politiku; akcentē Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 34/2018 par ES iestāžu biroju telpām konstatēto, proti, ziņojumā bija ļoti pozitīvi secinājumi par Tiesas ēku politikas lietderību;

38. ar interesi atzīmē, ka 2017. gadā Tiesas Personāla komiteja rīkoja aptauju par atvērta biroja telpas koncepciju un rezultātus 2018. gada 30. janvārī iesniedza ģenerāldirektoriem; pauž gandarījumu un atzinīgi vērtē to, ka Tiesa pēc pašas iniciatīvas ir izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā ir par ēkām un drošību atbildīgais direktors, Personāla komitejas priekšsēdētājs un darbinieki, kas strādā atvērta biroja telpās; atzīmē, ka Informācijas tehnoloģiju direktorāts, ņemot vērā minētās darba grupas ieteikumus, daļu biroja telpu pārveidoja par atsevišķiem kabinetiem; aicina Tiesu ar šo pieredzi dalīties ar citām iestādēm un jo īpaši ar Komisiju;

39. pauž atzinību Tiesai par to, ka Eiropas Ombuds to ir iekļāvis trīs finālistu sarakstā, kuri pretendē uz Labas pārvaldības balvu (kategorijā „Izcilība caur sadarbību”), jo Tiesa ir izveidojusi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas ietver dalībvalstu konstitucionālās tiesas un augstākās tiesas; piekrīt, ka pārredzamības un sadarbības ziņā tas, ka 2018. gada janvārī sāka darboties droša platforma, kurā tīkla dalībniecēm tiesām patlaban ir pieejami iepriekš nepubliskoti dokumenti, ir svarīgs solis pareizajā virzienā;

40. atzīmē, ka 2018. gada jūnijā sāka darboties Tiesa pārstrādātā tīmekļa vietne un ka tā ir spērusi nopietnus soļus un izdarījusi svarīgu darbu, lai nostiprinātu, precizētu un vienkāršotu informāciju, kas tiek sniegta sabiedrībai; atzinīgi vērtē jauno produktu, kas ir pieejams tīmekļa vietnē rubrikā „Tematiskās informācijas lapas” un kas izstrādāts, lai visās oficiālajās valodās sniegtu pārskatu par atsauces judikatūru konkrētā Savienības tiesību aktu jomā; atzīmē, ka nesenās aptaujas dati liecina — lietotāji ar to ir ļoti apmierināti (80 % lietotāju to ir novērtējuši ar 4 vai 5 no 5);

41. atzinīgi vērtē Tiesas komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt Tiesu tuvāku iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē to, ka aug Tiesas komunikācijai atvēlētais budžets — 2018. gadā tie bija pavisam 429 000 EUR (salīdzinot ar 330 500 EUR 2013. gadā); atzīmē, ka Tiesas YouTube kanālā 23 oficiālajās valodās ir pieejamas animācijas īsfilmas (kuru skatītāju skaits 2018. gadā bija 82 800), ka Tiesai ir Twitter konts ar vairāk nekā 74 000 sekotāju (salīdzinot ar 42 000 sekotāju 2017. gadā), ka Tiesa rīko informatīvus pasākumus plašākai sabiedrībai, tostarp seminārus žurnālistiem, un ka tā rīko atvērto durvju dienas;

42. mudina Tiesu translēt savas atklātās sēdes un nodrošināt, lai to ieraksti būtu pieejami tiešsaistē; uzskata, ka šāda lielāka pārredzamība būtu saskaņā ar LESD 15. pantu un noderētu visiem, kas Savienībā strādā tieslietu jomā vai studē tieslietas;

43. norāda, ka Tiesa ir izveidojusi Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīklu (kas ietver dalībvalstu konstitucionālās un augstākās tiesas) un koordinē tā darbību;

44. atzinīgi vērtē to, ka tiesnešu oficiālo braucienu saraksts (lai pārstāvētu Tiesu kādā ceremonijā vai oficiālā pasākumā) — saskaņā ar pārskatīto Tiesas rīcības kodeksu — ir publicēts Tiesas tīmekļa vietnē un ka tajā ir norādīta attiecīga informācija, piemēram, tiesneša vārds un pasākuma mērķis, vieta un rīkotājs; aicina Tiesu publicēt arī attiecīgās izmaksas, kā to dara citas Savienības iestādes; atkārtoti aicina Tiesu publicēt izsmeļošāku informāciju par savu tiesnešu ārējo darbību, cita starpā norādot arī to, kāds ir bijis katra uzskaitītā pasākuma mērķis, kad un kur tas ir noticis, kādi bijuši ceļa un uzturēšanās izdevumi un vai tos ir segusi Tiesa vai kāda cita trešā persona;

45. atzinīgi vērtē prasību Tiesas tiesnešiem ievērot rīcības kodeksu, kurš reglamentē tiesnešu neatkarību, objektivitāti, profesionālo godprātību, saistības, koleģialitāti, atbildību un pienākumus; atzīmē, ka savu tiesnešu finanšu interešu deklarācijas Tiesa uzskata par iekšēju instrumentu, ar ko garantēt objektivitāti un neatkarību; aicina Tiesu apsvērt iespēju minētās deklarācijas publicēt, lai sabiedrība tās varētu izvērtēt;

46. atzīmē, ka finanšu interešu deklarācijas noteikti ir pašdeklaratīva rakstura dokumenti un ka, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, Tiesai nav pārbaudes pilnvaru, kas ļautu tai noskaidrot, vai deklarētie dati ir patiesi un izsmeļoši; aicina Tiesu sadarbībā ar citām Savienības iestādēm sistēmu uzlabot;

47. atkārtoti aicina Tiesu savā tīmekļa vietnē publicēt visu savu tiesnešu CV un interešu deklarācijas; norāda, ka tīmekļa vietnē ir publicēta katra tiesneša īsa biogrāfija (tomēr tajā nav informācijas par attiecīgā tiesneša dalību citās organizācijās); atzīmē, ka saskaņā ar jauno tiesnešiem paredzēto rīcības kodeksu viņiem, stājoties amatā, ir jāiesniedz savu finanšu interešu deklarācija Tiesas priekšsēdētājam, kuras sastāvā tiesneši pildīs savus pienākumus; aicina Tiesu šīs deklarācijas publicēt savā tīmekļa vietnē;

48. atzinīgi vērtē iekšējās procedūras, kas īstenojamas, lai uz interešu deklarācijas pamata pirms lietas iedalīšanas tiesnesim pārliecinātos, ka attiecīgajam tiesnesim konkrētajā lietā nav finansiālas ieinteresētības; atzīmē, ka tiesneši vēršas pie tiesas, kuras locekļi tie ir, Tiesas priekšsēdētāja ikreiz, kad rodas jautājums par rīcības kodeksa interpretāciju, un ka konsultatīvā komiteja tiek sasaukta tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, tad, ja pret tiesnesi ir iesniegta sūdzība; prasa, lai Tiesa informētu Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par to, cik šis mehānisms ir noturīgs;

49. pauž nožēlu, ka nav saņēmis informāciju par darbu, kas padarīts, īstenojot iekšējās procedūras attiecībā uz tā dēvēto virpuļdurvju efektu, kas piemērojamas augstākas amata pakāpes darbiniekiem; atgādina Tiesai, ka 2018. gadā Eiropas Ombuds realizēja stratēģisko iniciatīvu par to, kā īstenot Civildienesta noteikumu normas, kuras attiecas uz augstākas amata pakāpes darbinieku „pārvietošanos ar virpuļdurvju efektu”; aicina Tiesu nekavējoties pieņemt un publicēt šajā ziņā stingrus pienākumus;

50. atzīmē, ka tiek īstenota procedūra, saskaņā ar kuru jaunajiem darbiniekiem pirms pieņemšanas darbā ir jāiesniedz deklarācija, kas apliecina, ka viņiem nav interešu konfliktu; turklāt atzīmē, ka darbā pieņemšanas process ir mainīts, lai nodrošinātu, ka šādas deklarācijas tiek izvērtētas, un lai vajadzības gadījumā ieteiktu iecēlējinstitūcijai, kā tieši rīkoties; atzīmē arī to, ka Tiesa strādā pie noteikumiem, kas reglamentē kārtību, kādā personāls var veikt ārēju darbību; aicina Tiesu par rezultātiem ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai;

51. atzinīgi vērtē Tiesas procedūras un iekšējos noteikumus, kas izstrādāti, lai nepieļautu nekādu aizskarošu izturēšanos darbavietā, un kas ir publicēti Tiesas tīmekļa vietnē; atzinīgi vērtē sniegto informāciju par to, kā oficiālā vai neoficiālā kārtībā rīkoties nepiedienīgas uzvedības gadījumā;

52. atzinīgi vērtē iestāžu konsultantu sadarbības tīklu, kurā piedalās visas Savienības iestādes, kas atrodas Luksemburgā, un kurš ir izveidots, lai apmainītos ar labāko praksi jautājumos par to, kā nepieļaut aizskarošu izturēšanos un kā sniegt konsultācijas; atzinīgi vērtē intensīvās apmācības kursus, kas piedāvāti Tiesas konsultantiem;

53. pauž nožēlu, ka Tiesa to nav informējusi par saviem plāniem pastiprināt kontroles sistēmu attiecībā uz dienesta automobiļu izmantošanu; uzsver prasību, ka tiesneši uz viņu dzīvesvietas valstīm šoferiem būtu jāved tikai pamatotos izņēmuma gadījumos; mudina Tiesu nevilcinoties rīkoties, lai nepieļautu, ka šoferis dodas uz tiesneša dzīvesvietas valsti automašīnā bez paša tiesneša; uzsver, ka šāda prakse var radīt nopietnu risku Tiesas reputācijai un ētikas principiem; aicina Tiesu līdz 2020. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā ziņā panākto progresu;

54. atzīmē, ka vairāk nekā 40 % no rakstiskās tulkošanas darba apjoma ir veikuši ārpakalpojumu sniedzēji un ka maksa par ārpakalpojumu sniedzēja tulkotu lappusi 2018. gadā bija 103,10 EUR (salīdzinot ar 111,30 EUR 2017. gadā); atzīmē, ka maksa par iekšējā dienesta tulkotu lappusi 2018. gadā bija 128,07 EUR (salīdzinot ar 136,70 EUR 2017. gadā); atzīmē, ka iekšējās izmaksas ietver visas nepieciešamās pakārtotās izmaksas, piemēram, IT, biroja telpu un līdzīgas izmaksas; atzīmē — pašreizējos apstākļos Tiesa neuzskata, ka būtu ieteicams vēl vairāk palielināt ārpakalpojumu izmantošanas īpatsvaru un ka daļai rakstiskās tulkošanas darba nemainīgi ir jāpaliek pašas iestādes attiecīgā dienesta pārziņā, jo iestādē tiek apstrādāta pēc būtības sensitīva informācija; prasa, lai Tiesa izklāstītu Parlamenta Budžeta kontroles komitejai šāda viedokļa pamatojumu;

55. konstatē — personāls no Apvienotās Karalistes ir informēts, ka iecēlējinstitūcija neplāno pieprasīt piespiedu atkāpšanos no amata ierēdņiem, kas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības vairs nebūs dalībvalsts valstspiederīgie; atzīmē — arī pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki no Apvienotās Karalistes ir informēti, ka dienesta interesēs notiks vērtēšana un katrs gadījums tiks skatīts atsevišķi;

56. akcentē pēdējos gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu labākai pārredzamībai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu iespaidīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina apsvērt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar labāko praksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2019/629 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 111, 25.4.2019., 1. lpp.).
(8)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.).
(9)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725(2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(10)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds

151k

54k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds (2019/2062(DEC))

P9_TA(2020)0086

A9-0028/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0057/2019)(2),

– ņemot vērā Eiropas Ombuda gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tas iesniedzis budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0028/2020),

1. sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par Eiropas Ombuda 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0028/2020),

A. tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1. ar gandarījumu norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā pārskatā par Eiropas Ombuda (“Ombuds”) 2018. finašu gada pārskatiem konstatēja, ka nav atklāti nopietni trūkumi attiecībā uz revidētajiem Ombuda cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2. ņem vērā to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Ombuda administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3. vispārēji vērtējot, pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4. norāda, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; ņem vērā, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; ņem vērā to, ka Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi — administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz pārējām iestādēm ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5. atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir noteicis kā paraugpraksi to, ka gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc tam, kad ir noslēdzies finanšu gads, un šo paraugpraksi ievēro; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Ombuds gada darbības pārskatu pieņēma līdz 28. martam, kas budžeta izpildes apstiprinātājiestādei dod vairāk laika padziļināti iepazīties ar pārskatu un labāk īstenot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

6. uzsver, ka Ombuda budžets tiek izmantots tikai administratīvām vajadzībām un 2018. gadā tas bija 10 837 545 EUR (2017. gadā — 10 905 441 EUR), proti, par 67 896 EUR (0,62 %) mazāks; atzinīgi vērtē Ombuda kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; norāda, ka saistības tika uzņemtas par 95,33 % no kopējām apropriācijām (salīdzinājumā ar 93,91 % 2017. gadā) un tika apmaksāti 91,33 % apropriāciju (salīdzinājumā ar 86,20 % 2017. gadā);

7. norāda, ka situācija ir uzlabojusies pārnesto apropriāciju jomā, proti, no 2018. gada uz 2019. gadu tika pārnesti 433 865,17 EUR (4 % no 2018. gada budžeta) salīdzinājumā ar 841 340,68 EUR (7,71 % no 2017. gada budžeta), kas tika pārnesti no 2017. gada uz 2018. gadu;

8. tomēr konstatē, ka vairākās budžeta pozīcijās apropriācijas nav izlietotas, piemēram, ārējām sanāksmēm paredzētajā budžeta pozīcijā (B3–030. budžeta pozīcija) neizlietoto apropriāciju apmērs sasniedza 13 514,61 EUR no 45 000 EUR un publikācijām paredzētajā budžeta pozīcijā (B3–210. budžeta pozīcija) — 47 530,48 EUR no 161 100 EUR u. c.; atgādina, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārāk lielas budžeta aplēses;

9. ņem vērā to, ka Ombudam ir ierobežoti resursi, lai risinātu aizvien pieaugošās darba slodzes problēmu; atbalsta Ombuda prasību pielāgot štatu sarakstu faktiskajām vajadzībām un darba slodzei, nosakot pastāvīgas funkcijas, kas būtu jāveic pastāvīgajiem darbiniekiem; pieņem zināšanai štatu sarakstu, kurā 2018. gadā bija 82 štata vietas (salīdzinājumā ar 77 štata vietām 2013. gadā); aicina Ombudu ziņot par iespējamu efektivitātes pieaugumu, kas varētu rasties tikai reorganizācijas un uzdevumu pārdales rezultātā;

10. mudina Ombuda biroju sadarboties ar citām Savienības iestādēm, lai ierobežotu izdevumus; konstatē, ka Ombudam nav iekšējo tulkotāju un tādēļ tas izmanto Parlamentu un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru šo pakalpojumu saņemšanai; tomēr ņem vērā to, ka tulkošanas izmaksas 2018. gadā palielinājās, jo Ombuds tulkošanai iztērēja 343 771 EUR (salīdzinājumā ar 262 631 EUR 2017. gadā);

11. atzinīgi vērtē priekšzīmīgo dzimumu līdzsvaru vadošos amatos — 4 sievietes un 4 vīrieši; tomēr norāda, ka kopumā 65 % darbinieku ir sievietes, bet tikai 35 % — vīrieši; mudina Ombuda birojā nodrošināt dzimumu pārstāvības ziņā līdzvērtīgāku darba vidi;

12. saistībā ar ģeogrāfisko līdzsvaru vadošos amatos konstatē, ka Ombuda birojā 2018. gadā tika pārstāvētas sešas dažādas valstspiederības (Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Polijas un Zviedrijas valstspiederība), salīdzinot ar astoņām valstspiederībām 2013. gadā (Austrijas, Vācijas, Dānijas, Grieķijas, Īrijas, Polijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes valstspiederība); ņem vērā, ka kopējais vadītāju skaits laikposmā no 2013. gada līdz 2018. gadam tika samazināts no vienpadsmit uz astoņām personām; aicina Ombudu turpināt centienus panākt ģeogrāfisko līdzsvaru; tomēr ņem vērā, ka Ombuda birojs ir neliels un tā pamatdarbības ir specifiskas;

13. atzinīgi vērtē Ombuda centienus saistībā ar jauno dzimumpolitiku, bet pauž nožēlu par atšķirību starp katram dzimumam atvēlēto vidējo mācību dienu skaitu: 6,80 dienas vīriešiem salīdzinājumā ar 5,90 dienām sievietēm;

14. ņem vērā to, ka, pieņemot jaunus noteikumus par pagaidu darbinieku pieņemšanu darbā, lēmumu par nepilna darba laika darbu un kredītstundām un diskriminācijas novēršanas un vienlīdzīgas attieksmes politiku, pašlaik tiek ieviesta 2017. gada Cilvēkresursu politikas sistēma; ņem vērā turpmākas iniciatīvas, ar kurām tiek uzlabotas darbā pieņemšanas procedūras un pasākumi, piemēram, personāla mācību braucieni un personāla apmaiņas programmas;

15. mudina Ombudu turpināt izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā uzmanība tiek pievērsta darba un privātās dzīves līdzsvaram, mūžilgai orientācijai un karjeras attīstībai, dzimumu līdzsvaram, diskriminācijas aizliegumam, tāldarbam, ģeogrāfiskajam līdzsvaram un personāla pieņemšanai darbā, kā arī personu ar invaliditāti integrācijai tā personālā;

16. ar interesi norāda, ka Ombuds saistībā ar savām iekšējām darbībām ir aicinājis Eiropas Invaliditātes forumu izplatīt Ombuda aicinājumu par stažēšanos, izmantojot foruma saziņas kanālus, lai mudinātu pieteikties personas ar invaliditāti; pieņem zināšanai to, ka pieteikuma veidlapas ir pārskatītas, lai iekļautu tajās jautājumu par saprātīgiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi atlases procedūrās;

17. atzinīgi vērtē to, ka Ombuda iekšējās kontroles standartu ietvaros tika veikti pasākumi, lai īstenotu lēmumu par aizskarošas izturēšanās novēršanu, tostarp ētikas amatpersonu (vienas Briselē un vienas Strasbūrā) un Samierināšanas komitejas locekļu iecelšanu; pieņem zināšanai to, ka visi darbinieki 2018. gada septembrī piedalījās obligātās apmācībās par ētisku rīcību (tostarp aizskarošas izturēšanās novēršanu) un 2018. gada novembrī notika īpaša sesija nodaļu vadītājiem;

18. atzinīgi vērtē to, ka tiek īstenota 2017. gadā pieņemtā rokasgrāmata Ombuda personālam par ētiku un labu rīcību, saskaņā ar kuru jaunajiem darbiniekiem ir jāaizpilda interešu deklarācijas veidlapa un darbiniekiem, kas beidz pildīt amata pienākumus, tiek sniegta informācija par viņu pienākumiem;

19. pauž nožēlu par to, ka Ombuda veiktie pasākumi saistībā ar rezolūciju par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietver tikai Parlamenta piezīmju pieņemšanu zināšanai lielākajā daļā minēto jautājumu, nesniedzot sīkāku informāciju; uzsver, ka Parlamenta Budžeta kontroles komitejai ir svarīgi saņemt ziņojumu par pēcpasākumu izpildi, un aicina Ombudu savā nākamajā ziņojumā par pēcpasākumu izpildi iekļaut nepieciešamās atbildes un paskaidrojumus attiecībā uz izvirzītajiem jautājumiem;

20. ņem vērā, ka 2018. gadā nebija iespējams sasniegt Ombuda galveno snieguma rādītāju attiecībā uz vispārējo atbilstību vērienīgajam 90 % mērķim; norāda, ka šis rādītājs bija 81 % (2017. gadā — 85 %), savukārt atbilstības līmenis attiecībā uz izmeklēšanu sabiedrības interesēs sasniedza 85 % (2017. gadā — 79 %); atzīst, ka pēdējais minētais rādītājs ir nozīmīgs, ņemot vērā to, ka atbilstības ietekme, visticamāk, nāks par labu plašākai auditorijai;

21. atbalsta Ombuda nodomu vēl ciešāk sadarboties ar Parlamentu, lai nodrošinātu, ka tas tiek informēts par noteikumu neievērošanu (jo īpaši attiecībā uz izmeklēšanās konstatētajām administratīvajām kļūmēm un negatīvajām atbildēm, ko iestādes sniedz saistībā ar Ombuda ieteikumiem); uzskata, ka šāda informācija, kas sniegta apkopotā un organizētā veidā, būtu ļoti vērtīga Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; tomēr ņem vērā, ka Ombuds ir apstiprinājis — kopumā iestādēm ir tendence konstruktīvi sadarboties ar Ombudu;

22. uzsver to, ka rezultāti attiecībā uz 7. galvenā snieguma rādītāja (efektivitāte: kombinēts rādītājs sūdzību izskatīšanai un izmeklēšanu veikšanai) visiem trim komponentiem liecina par to, ka mērķis ir sasniegts vai pat pārsniegts; norāda, ka sešu un astoņpadsmit mēnešu laikā pabeigto izmeklēšanu īpatsvars ir attiecīgi 57 % un 88 % (mērķi bija attiecīgi 50 % un 80 %) un ka rezultāti attiecībā uz trešo komponentu, proti, lēmumu par pieņemamību pieņemšanu viena mēneša laikā, ir ievērojami palielinājušies no 69 % 2016. gadā līdz 86 % 2017. gadā un 2018. gadā sasniedza 90 % mērķi;

23. norāda, ka vidējais visu kategoriju sūdzību izskatīšanas laiks 2018. gadā palielinājās līdz 79 dienām (2017. gadā — 64 dienas), bet vidējais izmeklēšanas laiks 2018. gadā samazinājās līdz 255 dienām (2017. gadā — 266 dienas un 2013. gadā — 369 dienas); tomēr norāda, ka to pabeigto izmeklēšanu skaits, kas tika veiktas, pamatojoties uz sūdzībām, ir palielinājies par 53 %, un tas izskaidro vidējā laika pieaugumu visu kategoriju sūdzību izskatīšanā;

24. norāda, 2018. gadā turpināja ievērojami pieaugt (+ 17 %) sūdzību skaits pilnvaru satvarā (880 sūdzības salīdzinājumā ar 751 sūdzību 2017. gadā); 2017. gadā tas bija palielinājies par 5,5 %; ņem vērā, ka uz sūdzību pamata tika sāktas 482 izmeklēšanas salīdzinājumā ar 433 izmeklēšanām 2017. gadā (+ 11 %), un tika pabeigtas 534 uz sūdzību pamata sāktās izmeklēšanas salīdzinājumā ar 348 izmeklēšanām 2017. gadā (+ 53 %); norāda, ka sākto un pabeigto izmeklēšanu skaita pieaugums daļēji atspoguļo to, ka pārklasificēšanas dēļ vairākas lietas, kas iepriekš būtu bijušas klasificētas kā tādas, attiecībā uz kurām nav pamata veikt izmeklēšanu, tagad ir pabeigtas kā tādas, kurās nav konstatētas administratīvas kļūmes;

25. pieņem zināšanai Ombuda 2018. gadā pabeigto izmeklēšanu rezultātus, piemēram, to, ka: a) nav konstatētas administratīvas kļūmes 254 lietās (46,6 %), b) attiecīgā iestāde ir atrisinājusi jautājumu, ierosinājumi ir pieņemti, risinājumi ir panākti 221 lietā (40,6 %), c) turpmākas pamatotas izmeklēšanas nav veiktas 56 lietās (10,3 %), d) administratīvas kļūmes konstatētas 29 lietās (5,3 %) un e) citas lietas (1,8 %); pieņem zināšanai to, ka Ombuda pamatuzdevums ir nodrošināt to, lai Savienības administrācija kalpotu sabiedrības interesēm, un palīdzēt visiem, kam radušās problēmas saistībā ar Savienības iestādēm;

26. ņem vērā, ka kopš 2013. gada detalizēta informācija par Ombuda komandējumiem, tostarp izmaksām, mērķi un ilgumu, tiek publiskota Ombuda mājaslapā; ņem vērā, ka 2018. gadā komandējuma izdevumi bija 27 206,79 EUR (2017. gadā — 30 592 EUR); atkārtoti norāda, ka pārredzamības labad gada darbības pārskatā būtu jāiekļauj attiecīgs ikgadējo komandējumu saraksts;

27. pieņem zināšanai iniciatīvu “Labas pārvaldības balva”, kuru pasniedzot, tiek oficiāli atzīts labs darbs, un kura palīdz iestādēm apmainīties ar paraugpraksi un kalpo par iedvesmas avotu turpmākiem projektiem; atzinīgi vērtē sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu, citu dalībvalstu struktūrām un starptautiskajiem tīkliem un organizācijām, lai noteiktu un veicinātu augstākos standartus;

28. atzinīgi vērtē Ombuda darbības, kas veiktas, lai uzlabotu kiberdrošību un datu aizsardzību, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības apmācības, procedūru izstrādi attiecībā uz rīcību datu aizsardzības pārkāpumu gadījumos, savlaicīgu apspriešanos ar datu aizsardzības inspektoru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai nodrošinātu privātumu projektu izstrādē; aicina Ombudu arī turpmāk ziņot par to, kā tiek īstenoti rīcības punkti par panākto progresu, tostarp par veidnes izveidi datu ietekmes uz privātumu novērtējumam un apstrādes darbību datu centralizētam reģistram;

29. atzīst pievienoto vērtību, ko Ombudam var sniegt brīvā un atklātā pirmkoda programmatūra; jo īpaši uzsver, ka tā ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu iestādei izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

30. uzsver, ka ir svarīgi informēt Savienības pilsoņus par iespēju vērsties pie Ombuda administratīvu kļūmju gadījumā; ņem vērā Ombuda biroja pastāvīgos centienus palielināt atpazīstamību ar tādiem instrumentiem kā jaunā tīmekļa vietne, kura tika izveidota 2018. gadā un kurā ir ietverta pārskatīta saskarne iespējamu sūdzību iesniegšanai un lietotājdraudzīga meklēšanas funkcija; ņem vērā jauno videomateriālu, kurā uzsvērti tādi temati kā piekļuve informācijai, problēmas ar Savienības finansējumu un lobēšanas pārredzamība; norāda, ka tādās platformās kā Ombuda Twitter konts bija par 17 % lielāks sekotāju skaits, LinkedIn konta sekotāju skaits palielinājās par 13 % un Instagram konta sekotāju skaits palielinājās ievērojami — par 61 %; turklāt mudina izmantot brīvas un atklātas pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

31. mudina Ombudu panākt virzību saskaņotas politikas izveidē attiecībā uz savu pakalpojumu digitalizāciju;

32. atzinīgi vērtē sociālo plašsaziņas līdzekļu pamatnostādņu izstrādi sadarbībā ar citām Savienības iestādēm un paraugprakses apmaiņu, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības iestādes saistībā ar sociālo plašsaziņas līdzekļu arvien plašāku izmantošanu un ietekmi;

33. mudina Ombuda biroju turpināt centienus attiecībā uz vides pēdas nospieduma samazināšanu, piemēram, veicināt digitalizāciju, lai samazinātu papīra izmantošanu, ierobežot personāla komandējumus, veicinot videokonferenču iekārtu izmantošanu, un veicināt kolektīvā transporta izmantošanu; prasa sniegt vairāk informācijas par šo darbību īstenošanu 2019. gada budžeta izpildes procedūrā;

34. uzsver Parlamenta atkārtoto prasību pārskatīt Ombuda statūtus, ņemot vērā jaunos apstākļus un problēmas; norāda, ka tie pēdējo reizi tika pārskatīti 2008. gadā un ka 2019. gada februārī Parlaments beidzot nobalsoja par rezolūciju par projektu Parlamenta regulai, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti); norāda, ka Ombudam ir jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi; prasa Ombuda birojam nākamajā gada darbības pārskatā ziņot par šajā jautājumā sasniegto;

35. atzinīgi vērtē to, ka Ombuds veica izmeklēšanu par tā dēvēto virpuļdurvju efekta situāciju risināšanu un pārbaudīja, kā 15 Savienības iestādes un struktūras (tostarp Parlaments, Padome un Tiesa) publicē informāciju, kad to to vadošie darbinieki lūdz atļauju sākt ārēju darbu (tostarp to, cik bieži šāda informācija tiek publicēta, kā arī šīs informācijas apjomu un saturu); norāda, ka Ombuds ir guvis lielu izpratni par to, cik svarīgi šajā jomā ir stingri īstenošanas noteikumi, tomēr ir sniegti daži ieteikumi uzlabojumiem; atzinīgi vērtē Ombuda nodomu 2020. gadā veikt turpmāku izmeklēšanu;

36. atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir pieņēmis jaunu iekšējo paātrināto procedūru, lai izskatītu sūdzības par piekļuvi dokumentiem; ņem vērā to, ka saskaņā ar jauno sistēmu lēmumi par sūdzībām tiek pieņemti trīs reizes ātrāk nekā saskaņā ar standarta procedūru; aicina Ombudu informēt citas Savienības iestādes un struktūras par tā veiktā šīs jaunās procedūras efektivitātes novērtējuma rezultātiem;

37. atzinīgi vērtē Ombuda sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai saistībā ar lietām, kas iesniegtas abām organizācijām; ņem vērā to, ka nolūkā izvairīties no dubultas izmeklēšanas ir izveidota tiešas saziņas procedūra, kas 2018. gadā sniedza pirmos rezultātus;

38. akcentē dažos iepriekšējos gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu pārredzamības uzlabošanai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu ievērojamo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina analizēt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

153k

56k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2019/2063(DEC))

P9_TA(2020)0087

A9-0029/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0058/2019)(2),

– ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tas iesniedzis budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0029/2020),

1. sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Ombudam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0029/2020),

A. tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1. ar gandarījumu norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā 2018. gada pārskatā par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) 2018. finanšu gada pārskatiem konstatēja, ka nav atklāti nopietni trūkumi attiecībā uz revidētajiem cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2. pieņem zināšanai, ka EDAU gada darbības pārskatā ir norādīts, ka Revīzijas palāta ir izskatījusi vienu 2018. finanšu gadā veiktu darījumu un šajā sakarībā nav nākusi klajā ar apsvērumiem;

3. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar EDAU administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas; ņem vērā Revīzijas palātas prasību atsākt ex post kontroli, kas atkal ir ieviesta;

4. vispārēji vērtējot, pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

5. norāda, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; norāda, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; norāda — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz pārējām iestādēm ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

6. atgādina, ka EDAU nav decentralizēta Savienības aģentūra, un uzskata, ka, neraugoties uz to, ka tā budžets ir ļoti neliela daļa no Savienības budžeta, Revīzijas palātai tomēr būtu pienācīgi jāpārbauda EDAU darījumu likumība un pareizība, jo pārredzamība ir ārkārtīgi svarīga visu Savienības struktūru atbilstīgai darbībai; norāda, ka EDAU nav iekļauts ne Revīzijas palātas gada pārskatā par Savienības 2018. gada budžeta izpildi, ne 2018. gada gada pārskatā par Savienības aģentūrām un citām struktūrām; tomēr uzsver, ka informācijai par Revīzijas palātas veikto ārējo neatkarīgo revīzijas rezultātiem vajadzētu būt publiski pieejamai par visām Savienības struktūrām; tādēļ aicina Revīzijas palātu pārskatīt savu nostāju un no nākamā gada sākt publiskot revīzijas ziņojumus par EDAU; tādēļ prasa, lai Revīzijas palāta izdotu atsevišķus gada darbības pārskatus par šīs svarīgās Savienības struktūras gada pārskatiem ar mērķi nodrošināt to, ka Savienības iestādes un struktūras pilnībā ievēro tiesības uz privātumu un datu aizsardzību;

7. atzinīgi vērtē EDAU kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību; norāda, ka EDAU ir skaidri nošķīris tā dēvētās “pašreizējās vai jaunās darbības”; norāda, ka pašreizējo darbību apmērs ir palielināts par 1,54 % saskaņā ar taupības politiku un lielākā daļa budžeta pozīciju ir iesaldētas 0 % līmenī; tomēr norāda uz to, ka jauno darbību apmērs ir palielinājies galvenokārt tādēļ, ka tika izveidota jauna Savienības vienība — Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) — un sākta ar to saistīto darbību īstenošana (kuras sāka darboties no 2018. gada 25. maija);

8. norāda, ka 2018. gadā EDAU piešķirtais kopējais budžets bija 14 449 068 EUR (2017. gadā — 11 324 735 EUR), un tas ir par 27,59 % vairāk nekā 2017. gada budžetā (budžeta pieaugums par 21,93 % no 2016. gada līdz 2017. gadam); atzinīgi vērtē to, ka līdz 2018. gada beigām bija uzņemtas saistības par 93,7 % no visām apropriācijām salīdzinājumā ar 89 % 2017. gadā; ar bažām norāda, ka budžeta izpilde maksājumu apropriāciju griezumā atbilst 75,2 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 77 %);

9. atgādina, ka nolūkā turpmākajos gados nodrošināt efektīvu budžeta izpildes sniegumu, ir vajadzīgas budžeta tāmes; pieņem zināšanai to, ka ir jomas, kurām ir būtiska ietekme, piemēram, EDAU algu budžets, kas veido vairāk nekā 53 % no kopējā budžeta apmēra, un tas nozīmē, ka pat mērena kadru mainība būtiski ietekmē vispārējo budžeta izpildes līmeni; atzīst, ka precīzas budžeta tāmes attiecībā uz nesen izveidoto EDAK būs iespējams sagatavot tikai pēc dažiem tās darbības gadiem;

10. ar interesi ņem vērā to, ka EDAU ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu, lai izveidotu augsti kvalificētu datu aizsardzības ekspertu kopumu, no kura izvēlēties turpmākos darbiniekus; attiecībā uz personāla darbā pieņemšanas plānošanu pieņem zināšanai to, ka EDAU ir pieprasījis nedaudz palielināt darbinieku skaitu par sešiem darbiniekiem saistībā ar EDAK izveides sagatavošanas darbiem;

11. atzīst, ka 2018. gads EDAU bija izšķirošs, jo 2016. gadā saistībā ar datu aizsardzības noteikumu modernizāciju tika pieņemta Regula (ES) 2016/679(7) un Direktīva (ES) 2016/680(8); norāda, ka Regulā (ES) 2016/679 paredzēto jauno uzdevumu un pienākumu pildīšanai turpmāk būs nepieciešami papildu resursi; pieņem zināšanai to, ka EDAU 2018. gadā bija 97 darbinieki (2013. gadā — 55 darbinieki); tomēr aicina EDAU analizēt situāciju attiecībā uz to, kā varētu palielināt iespējamo efektivitāti, tikai reorganizējot un pārdalot uzdevumus;

12. norāda, ka ar šo jauno tiesību aktu tika izveidota EDAK, ko veido 28 dalībvalstu datu aizsardzības iestādes un EDAU un kas nodrošina Regulas (ES) 2016/679 konsekventu īstenošanu visā Savienībā; norāda, ka 2018. gada sākumā EDAU ievērojamu daļu no sava laika un centieniem veltīja tam, lai atbalstītu EDAK sekretariātu, kā arī lai pati pilnībā darbotos kā valdes loceklis;

13. norāda, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par personas datu apstrādi arī Savienības iestādēm un struktūrām ir jānodrošina to atbilstība minētajiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz IT infrastruktūru un sistēmu vadību un pārvaldību; pieņem zināšanai to, ka EDAU ir paplašinājis īpašo pamatnostādņu katalogu un sācis programmu, lai pārbaudītu Savienības struktūru atbilstību noteikumiem;

14. norāda, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība un sadarbība starp Eiropas datu aizsardzības iestādēm; uzsver, ka EDAU un dalībvalstu datu aizsardzības iestāžu sadarbība ir svarīga, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un kopīgiem spēkiem sagatavotu jauno tiesisko regulējumu; aicina EDAU informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par visiem sasniegtajiem rezultātiem;

15. pieņem zināšanai to, ka EDAU katru gadu publicē datus par iestāžu sadarbību, kas tiek īstenota, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās medicīnas, rakstiskās un mutiskās tulkošanas, ēdināšanas un apmācības pakalpojumu jomā, kā arī administratīvus nolīgumus par būvniecību, loģistiku, drošības pakalpojumiem, IT u. c.; atzinīgi vērtē EDAU un EDAK saprašanās memorandu (galvenokārt attiecībā uz IT jautājumiem), kas ļauj jaunajai Savienības struktūrai gūt labumu no visa EDAU pēdējo gadu darba;

16. atzinīgi vērtē EDAU nodomu (saistībā ar iepirkuma procesu modernizāciju) ieviest elektronisku darbplūsmu, lai izveidotu bezpapīra režīmu; atkārtoti norāda, cik svarīga ir iestāžu sadarbība starp EDAU un Komisiju attiecībā uz iepirkumiem, finanšu pārvaldību un cilvēkresursiem; atzinīgi vērtē pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātu un Informātikas ģenerāldirektorātu saistībā ar IT rīkiem “ABAC” un “Sysper II”, kā prasīts pēdējā ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu; mudina EDAU panākt virzību saskaņotas politikas izveidē attiecībā uz savu pakalpojumu digitalizāciju;

17. norāda, ka ētikas amatpersonas pirmais rīcības plāns tika pilnībā īstenots un ka otrajā ziņojumā ir paredzēti vairāki pasākumi, piemēram, uzraudzītāju un darbinieku rīcības kodeksu pārskatīšana, pārskatīts lēmums par ārējām darbībām un iespējama pievienošanās jaunajam Savienības iestāžu pārredzamības reģistram u. c.; aicina EDAU pēc iespējas drīzāk īstenot šādus prasītos pasākumus; atzinīgi vērtē izpratnes veicināšanas sesijas, kas atbilst ētikas regulējumam; prasa nākamajā gada darbības pārskatā sniegt detalizētu informāciju par sasniegumiem saistībā ar ētikas regulējumu;

18. atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā pieņemtie iekšējie noteikumi par trauksmes celšanu tiks atjaunināti, lai stiprinātu trauksmes cēlēju un iespējamo pārkāpēju aizsardzību; norāda uz dažiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, riska novērtējumu un piekļuves ierobežojumu, stingri ievērojot nosacījumu, ka informācija ir pieejama tikai tiem, kam tā ir vajadzīga; mudina EDAU lūgt ētikas amatpersonu pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību nākamajā izpratnes veicināšanas sesijā, ko organizē visiem darbiniekiem; ar gandarījumu norāda, ka EDAU līdz šim nav bijis neviena trauksmes celšanas gadījuma;

19. atkārtoti uzsver datu aizsardzības nozīmi saistībā ar kiberdrošību; atzinīgi vērtē EDAU centienus sniegt norādījumus Savienības iestādēm par to, kā, īstenojot kiberdrošības pasākumus, aizsargāt personas datus, kā visaptverošas informācijas drošības pārvaldības sistēmas kalpo par pamatu gan datu aizsardzības, gan kiberdrošības pienākumu izpildei un kā veikt datu aizsardzības paziņošanas un informēšanas pienākumus personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumos; norāda, ka, ņemot vērā skandālu, ko izraisīja uzņēmums Cambridge Analytica, ļaunprātīgi izmantojot Facebook datus, un to, ka arvien lielāks skaits pierādījumu liecina par nelikumīgu iejaukšanos vēlēšanās, tiek sagaidīta EDAU reakcija; uzsver, ka EDAU ir jācīnās pret digitālo datu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu;

20. atzīst pievienoto vērtību, ko EDAU var sniegt brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras; jo īpaši uzsver, ka tās ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādu programmatūru potenciālu drošības uzlabošanā, jo tās ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visas iestādei izstrādātās programmatūras darīt publiski pieejamas ar brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras licences;

21. atzinīgi vērtē to, ka lēmums par aizskarošas izturēšanās novēršanu ir darīts pieejams visiem darbiniekiem EDAU iekštīklā; ar gandarījumu norāda, ka EDAU pašlaik strādā pie lēmuma par aizskaršanas novēršanu pārskatīšanas, kā arī pie pilnvarojuma iecelt papildu konfidenciālus konsultantus; norāda, ka 69 % darbinieku 2018. gada darbinieku aptaujā atzina, ka ir informēti par pašreizējo politiku attiecībā uz psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika apmācīts viens konfidenciāls konsultants;

22. atzinīgi vērtē to, ka EDAU tīmekļa vietnē ir pieejami uzraudzītāju CV un interešu deklarācijas; norāda, ka šīs deklarācijas noteikti ir pašdeklaratīvas un ne EDAU, ne tā ētikas amatpersonai nav nekādu izmeklēšanas pilnvaru, lai nodrošinātu deklarēto datu patiesumu un pilnīgumu; aicina EDAU kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām izvērtēt to, kā uzlabot sistēmu;

23. aicina EDAU nodrošināt to, ka tā tīmekļa vietnē tiek publicētas un regulāri atjauninātas visas ar ētikas principiem saistītās pamatnostādnes un procedūras; aicina EDAU turpināt centienus uzlabot tiešsaistē pieejamo informāciju attiecībā uz pārredzamību un publisko kontroli;

24. pauž nožēlu par to, ka gada darbības pārskatā nav atrodama izsmeļošāka informācija par konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu labjutību darbā; tomēr atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā ir pieņemti un/vai īstenoti tādi lēmumi un politikas nostādnes kā ziņojums par personāla aptauju, pārskatīts lēmums par tāldarbu un pārskatīts lēmums par mentorēšanu; prasa EDAU nākamajā gada darbības pārskatā sniegt izsmeļošāku informāciju;

25. atzinīgi vērtē EDAU 2018. gada iniciatīvu turpmāk piedāvāt apmaksātu stažēšanos, tikai izmantojot stažēšanās programmu Blue Book; norāda, ka šīs izmaiņas EDAU stažieru darbā pieņemšanas procesā tika veiktas pēc Ombuda ieteikuma pielāgot atbilstības kritērijus attiecībā uz apmaksātu stažēšanos; atkārtoti norāda, ka ir jāmaksā pienācīgs pabalsts visiem Savienības iestāžu stažieriem, lai izvairītos no tā, ka pastiprinās diskriminācija ekonomisku iemeslu dēļ;

26. ar interesi norāda, ka EDAU darbinieku vidū ir 20 Savienības valstu pilsoņi (salīdzinājumā ar 16 dažādu dalībvalstu pilsoņiem 2017. gadā); norāda, ka attiecībā uz dzimumu līdzsvaru EDAU ir nodarbināti 40 % vīriešu (salīdzinājumā ar 32 % 2017. gadā) un 60 % sieviešu; ņemot vērā EDAU mazo izmēru un specifiskās pamatdarbības, atzīst EDAU pastāvīgos centienus panākt līdzsvaru;

27. ar interesi norāda, ka EDAU ir saņēmis četras papildu biroja telpas MTS ēkā, ko tas izmanto kopā ar Eiropas Ombudu; norāda, ka ir sagaidāms, ka EDAU, tostarp EDAK sekretariāta, darbinieku skaits 2020. gadā turpinās augt un tādēļ ir nepieciešams paplašināt visu ēku; atbalsta šo EDAU lūgumu un prasa informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par visiem saistītajiem pasākumiem un šajā jautājumā sasniegto;

28. atzinīgi vērtē EDAU mērķtiecīgās iniciatīvas samazināt iestādes vides pēdas nospiedumu; mudina EDAU ieviest konkrētu rīcības plānu, lai samazinātu vides pēdas nospiedumu;

29. atzinīgi vērtē to, ka EDAU komunikācijas darbību nozīme pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies; atzīst centienus uzlabot ietekmi, ko rada tā klātbūtne tiešsaistē; norāda, ka ir organizētas divas svarīgas komunikācijas kampaņas, proti, 2018. gada starptautiskā konference, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta ētikas jautājumiem (tādējādi debatēs par digitālo ētiku uzrunājot maksimāli plašu auditoriju), un 2018. gada decembra komunikācijas kampaņa par jauno datu aizsardzības regulu Savienības iestādēm;

30. atkārtoti norāda, ka EDAU izmanto virkni galveno snieguma rādītāju, lai palīdzētu uzraudzīt savu darbu un resursu izmantošanu; ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā EDAU sasniedza vai pārsniedza mērķus, kas bija noteikti lielākajā daļā tā galveno snieguma rādītāju (piemēram, attiecībā uz 4. galveno snieguma rādītāju “Ieinteresēto personu intereses līmenis” bija noteikts mērķis sarīkot 10 apspriešanās, bet tika sarīkotas 13 apspriešanās); norāda, ka attiecīgo stratēģisko mērķu īstenošana norit raiti un nav nepieciešami nekādi koriģējoši pasākumi; mudina EDAU turpināt strādāt šajā virzienā;

31. atzinīgi vērtē to, ka EDAU ievēro gandrīz visus 16 iekšējās kontroles standartus, kuru ievērošana tiek regulāri uzraudzīta, lai nodrošinātu mērķu ekonomisku, lietderīgu un efektīvu sasniegšanu; norāda, ka iekšējās revīzijas dienests veica pēcpārbaudes revīziju par vēl neīstenotajiem ieteikumiem, kas tika sniegti saistībā ar iekšējo kontroles standartu pārskatīšanu, un secināja, ka iekšējās kontroles līmenis ir labs un iekšējā kontrole ir efektīva;

32. norāda, ka iekšējās revīzijas dienests veica aptauju par trim galvenajām jomām (EDAU pārvaldība saistībā ar EDAK, sistēma cilvēkresursu, budžeta un finanšu administrācijas nodrošināšanai un EDAU un EDAK atbalsta komandām sniegtais apgādes atbalsts), veicot šo jomu rūpīgu pārbaudi; norāda, ka iekšējās revīzijas dienests izstrādāja galīgo ziņojumu, kurā visi ieteikumi tika formulēti tikai kā izvērtējami jautājumi un iekšējās revīzijas dienests attiecībā uz tiem neveiks pēcpārbaudi;

33. norāda, ka EDAU tulkojumu izdevumi sastāda 337 057,35 EUR un tulkojumiem saistībā ar EDAK darbībām ir iztērēti 516 461,90 EUR; norāda, ka EDAK izmanto bezmaksas tulkojumu kvotu, ko nodrošina Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts; norāda, ka bieža nepieciešamība pēc tulkojumiem visās Savienības oficiālajās valodās, ņemot vērā to, ka iestāde ir ļoti neliela, padara tulkošanas internalizāciju neiespējamu no izmaksu un ieguvumu viedokļa;

34. ņem vērā to, ka darbinieku komandējumi tiek reģistrēti komandējumu integrētajā apstrādes sistēmā un komandējuma atskaite tiek augšupielādēta un iekļauta izdevumu atskaitē kā pavaddokuments; atzinīgi vērtē to, ka gada darbības pārskatā ir iekļauti dati, kas prasīti iepriekšējos ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas apliecina, ka pēdējo četru gadu laikā ikgadējais komandējumu skaits un izmaksas nav būtiski mainījies;

35. atzinīgi vērtē to, ka EDAU ir noteicis kā paraugpraksi to, ka gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc tam, kad ir noslēdzies finanšu gads, un šo paraugpraksi ievēro; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka EDAU gada darbības pārskatu pieņēma līdz 2019. gada 26. martam, lai dotu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei vairāk laika padziļināti iepazīties ar pārskatu un labāk īstenot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

36. akcentē dažos iepriekšējos gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas regulējums un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu pārredzamības uzlabošanai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu nozīmīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina analizēt iespēju izvērst oficiālas tīklošanas darbības dažādās jomās, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopīgus risinājumus;

37. uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski ietekmēs EDAU plānoto darbu; uzsver, to, ka svarīgi ir ātri sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par vienošanos datu jautājumā.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīļis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(8)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta

163k

58k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (2019/2059(DEC))

P9_TA(2020)0088

A9-0031/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0054/2019)(2),

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0031/2020),

1. sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0031/2020),

1. norāda, ka Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palātas) gada pārskatus revidē ārējais revidents — PricewaterhouseCoopers Sàrl —, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar ārējā revidenta ziņojumā teikto finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Revīzijas palātas finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbību rezultātiem, naudas plūsmām un neto aktīvu pārmaiņām minētajā datumā slēgtajā finanšu gadā;

2. uzsver, ka 2018. gadā Revīzijas palātas galīgo apropriāciju kopsumma bija 146 469 000 EUR (2017. gadā — 141 240 000 EUR), un tas ir par 3,70 % vairāk nekā 2017. gadā (saskaņā ar aplēsēm cenu līmeņa pieaugums Luksemburgā ir 1,9 %); norāda, ka līdz 2018. gada beigām tika uzņemtas saistības par 96,21 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 97,73 % un 2016. gadā — 99 %) un 2018. gadā tika samaksāti 94,73 % no visām apropriācijām (2017. gadā — 94,27 % un 2016. gadā — 93,29 %);

3. uzsver, ka Revīzijas palātas budžets ir pilnībā administratīvs un ir paredzēts izdevumiem, kas saistīti ar šajā iestādē strādājošajiem (1. sadaļa), ēkām, kustamo īpašumu un iekārtām, kā arī dažādām darbības izmaksām (2. sadaļa); pauž bažas par pārāk lielajām budžeta aplēsēm 2. sadaļā, kurā saistību līmenis bija 59,13 % (salīdzinājumā ar 57,13 % 2017. gadā) un maksājumu līmenis — 55,11 % (salīdzinājumā ar 55,75 % 2017. gadā);

4. norāda, ka uz 2019. gadu tika pārnestas saistības 6 068 597 EUR apmērā jeb 4,1 % no 2018. gada budžeta (salīdzinājumā ar 7 908 250 EUR (5,5 %), kas tika pārnesti uz 2018. gadu no 2017. gada budžeta); norāda, ka lielāko daļu no pārnestajām apropriācijām veidoja 4 310 280 EUR, kas pārnesti 21. nodaļā (informātika, aprīkojums un iekārtas: iegāde, noma un uzturēšana) IT projektiem, kas 2018. gada beigās vēl nebija pabeigti;

5. kopumā pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju; prasa paplašināt revīzijas darbu attiecībā uz 10. nodaļu, lai pārbaudītu administratīvo izdevumu nepilnības katrā iestādē;

6. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pēdējos gados kopumā ir pareizi piemērojusi budžeta disciplīnu, lai saglabātu stabilas administratīvās izmaksas, neradot negatīvu ietekmi uz tās pamatdarbību; norāda, ka 2018. gadā netika prasītas papildu štata vietas, tādēļ Revīzijas palātas štatu sarakstā (tāpat kā 2017. gadā) ir kopumā 853 apstiprinātas štata vietas;

7. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus publicēt gada darbības pārskatu līdz 5. maijam nākamajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada un pieņemt galīgos pārskatus līdz 31. maijam; piekrīt, ka ir jādod Revīzijas palātai nepieciešamais laiks, lai tā varētu veikt savu revīzijas darbu (kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskatā par Savienības budžeta izpildi); tomēr ierosina, ka Revīzijas palātai būtu jāturpina šo jautājumu apspriest ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un citiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai labāk izvērtētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras īstenošanai vajadzīgo grafiku;

8. atzinīgi vērtē to, ka gada darbības pārskatā ir iekļauta tabula ar dažādiem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, kas parakstīti ar Komisiju un citām iestādēm par jautājumiem, kā piemēram, saistībā ar cilvēkresursiem, tulkošanu un infrastruktūru un norādot to ietekmi uz budžetu; ar bažām norāda, ka PMO (maksājumu galvenā biroja) pakalpojumu līguma izdevumi par Revīzijas palātas personāla lietu un MIPS (komandējumu pārvaldība) pārvaldību 2018. gadā saistībā ar jauna līguma noslēgšanu palielinājās līdz 325 000 EUR (salīdzinājumā ar180 000 EUR 2017. gadā); atkārtoti uzsver iestāžu sadarbības nozīmi;

9. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus panākt savu dienesta transportlīdzekļu visrentablāko izmantošanu; norāda, ka Revīzijas palāta sadarbībā ar Tiesu parakstīja starpiestāžu četru gadu līzinga līgumu par šiem transportlīdzekļiem, tādējādi uzlabojot līzinga cenas un ieviešot vides kritērijus;

10. norāda, ka Revīzijas palāta nolēma pārskatīt dienesta transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus un ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem locekļi un ģenerālsekretārs dienesta transportlīdzekļus var izmantot braucieniem, kas nav saistīti ar dienesta pienākumu izpildi, ar fiksētu likmi 100 EUR mēnesī, kam pieskaitītas noteiktas izmaksas; norāda, ka Revīzijas palāta sagaida, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju tiks ietaupīts ievērojams līdzekļu apmērs; ņem vērā to, ka jaunie noteikumi būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra; uzskata, ka dienesta transportlīdzekļi nekādā gadījumā nebūtu jāizmanto privātām vajadzībām; uzskata, ka šāda prakse var kaitēt Revīzijas palātas un visai Savienības iestāžu reputācijai kopumā; tādēļ aicina Revīzijas palātu pārskatīt šo jautājumu un informēt par to Parlamentu;

11. norāda, ka Revīzijas palāta ir pieņēmusi jaunu galveno snieguma rādītāju kopumu laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam, ko veido galvenie snieguma rādītāji, kuri sniedz plašu pārskatu par tās darba rezultātu izplatīšanu, ietekmi un uztveri; norāda, ka galvenajos snieguma rādītājos ir iekļauta Revīzijas palātas uzstāšanās Parlamentā, Padomē un valstu parlamentos un publicēto (nevis tikai pieņemto) īpašo ziņojumu skaits; atzinīgi vērtē to, ka ir ievērojami uzlabojusies Revīzijas palātas darba efektivitāte, jo īpašo ziņojumu skaits kopš 2008. gada ir palielinājies par 25 %, un kopš 2017. gada uzstāšanos skaits Parlamentā ir palielinājies par 47 %, uzstāšanos skaits Padomē ir palielinājies par 39 % un uzstāšanos skaits dalībvalstu parlamentos ir palielinājies par 164 %; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju iekļaut tās galvenajos snieguma rādītājos revīzijas pievienoto vērtību un pastāvīgi ziņot par tā ieteikumu īstenošanu;

12. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir ievērojami pieaugusi plašsaziņas līdzekļu interese un ka sevišķi plaši tiek atspoguļoti tās īpašie ziņojumi; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta turpinās popularizēt savas publikācijas, izmantojot sociālos medijus; ar interesi norāda, ka lielākā daļa Revīzijas palātas publikāciju ir pieejamas tās tīmekļa vietnē, izmantojot saiti “Meklēt publikācijas”; ņem vērā, ka 2018. gadā visvairāk plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļoti īpašie ziņojumi par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu, par Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāti, īstenojot banku krīzes vadību, un par bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas digitālās komunikācijas stratēģiju darbam ar ieinteresētajām personām, kas nav iestādes, piemēram, ideju laboratorijām, NVO, nozares apvienībām un akadēmiskajām aprindām (kas var darboties kā Revīzijas palātas vēstījumu izplatītāji); turklāt mudina izmantot bezmaksas atklātas pašorganizētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

13. ar gandarījumu norāda, ka kopējais atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, tostarp sociālajos medijos, 2018. gadā ir gandrīz trīskāršojies salīdzinājumā ar 2017. gadu (no aptuveni 15 500 tiešsaistes rakstu un pieminēšanas sociālajos medijos 2017. gadā līdz vairāk nekā 44 000 gadījumu 2018. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā sociālo mediju ieraksti no Revīzijas palātas oficiālajiem profiliem par tās publikācijām tika parādīti aptuveni 11 miljonus reižu (gandrīz 18 reizes vairāk nekā 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem tiešsaistē bija pieejami vairāk nekā 11 000 rakstu (salīdzinājumā ar 1 500 rakstu tiešsaistē 2013. gadā);

14. pieņem zināšanai, ka ir publicēti 35 īpašie ziņojumi (2017. gadā — 28 ziņojumi), 9 uz pārskatiem balstītas publikācijas (2017. gadā — 2 publikācijas) un 10 atzinumi (2017. gadā — 5 atzinumi); atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus saskaņā ar Finanšu regulu parasti sagatavot īpašos ziņojumus 13 mēnešu laikā, bet norāda, ka vidējais laiks, kas bija vajadzīgs, lai sagatavotu 2018. gadā publicētos īpašos ziņojumus, bija 15,2 mēneši; tomēr uzsver, ka no 35 īpašajiem ziņojumiem 15 ziņojumu (43 %) sagatavošanai bija vajadzīgi mazāk nekā 13 mēneši (2017. gadā — 29 %);

15. ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem (2017. gadā — 55 un 2016. gadā — 100); atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; ņem vērā to, ka Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi — administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz pārējām iestādēm ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %; prasa Revīzijas palātai apsvērt iespēju iesniegt neatkarīgu gada pārskatu par Savienības iestādēm (tāpat kā tā jau to dara par Savienības aģentūrām); prasa Revīzijas palātai Parlamentu pastāvīgi informēt par norisēm minētajā sakarā;

16. ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas tīmekļa vietnes nodaļā par pārredzamību ir iekļauts Revīzijas palātas sanāksmju kalendārs un tabula ar Revīzijas palātas locekļu komandējumiem, norādot datumu, vietu, mērķi un izmaksas, kā arī saites uz saistītajiem dokumentiem un citiem pārredzamības portāliem;

17. akcentē to, ka ir ieviests apmeklējumu reģistrs, kurā tiek reģistrēta locekļu klātbūtne Revīzijas palātas, tās apakšpalātu un komiteju sanāksmēs un kurš ir spēkā kopš 2019. gada 1. janvāra; prasa Revīzijas palātai savā nākamajā gada darbības pārskatā ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par šiem jautājumiem;

18. aicina Revīzijas palātu ieviest procedūras, ar ko tiktu uzturēts reģistrs, kurā tiktu reģistrēts Revīzijas palātas locekļu ikgadējais atvaļinājums, slimības atvaļinājums un neatrašanās darbā citu iemeslu dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi reģistrēts viss tās locekļu izmantotais atvaļinājums; uzsver, ka pašreizējā prakse var apdraudēt Savienības pilsoņu un Savienības iestāžu uzticēšanos Revīzijas palātai;

19. ar interesi konstatē, ka Revīzijas palāta apkopo informāciju par locekļu komandējumiem, lai novērtētu, vai plānotā darbība ietilpa Revīzijas palātas interešu jomā; atzinīgi vērtē to, ka locekļi sniedz informāciju par personām, ar kurām viņi tiksies, norādot personu vārdus, uzvārdus un amata nosaukumu, vispārīgu apspriežamo jautājumu aprakstu un, ja iespējams, uzaicinājumu ar nepieciešamo informāciju, lai samazinātu iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas risku;

20. norāda, ka lēmums, kurā precizēti noteikumi, kas reglamentē locekļu komandējumus, stājās spēkā 2018. gada 1. februārī; norāda, ka lēmumā jo īpaši ir noteikta informācija, kas jāpaziņo, pieprasot komandējuma rīkojumu;

21. norāda, ka Revīzijas palāta iekšējās kontroles sistēmas ietvaros nolēma no 2018. gada februāra deleģēt ģenerālsekretāram kredītrīkotāja pilnvaras attiecībā uz pārskatiem, kas saistīti ar komandējumu izdevumiem un locekļu reprezentācijas izdevumiem; norāda, ka uz šiem izdevumiem tagad attiecas Ģenerālsekretariāta dienestu pārvaldītā vispārējā kontroles sistēma, kas ietver riska pārvaldību, un ex ante un ex post pārbaudes, un tie ir iekļauti arī deleģēto un pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju gada deklarācijā; pauž dziļu nožēlu par to, ka vajadzēja izveidoties īpaši kritiskai situācijai, lai Revīzijas palāta sāktu risināt šo jautājumu;

22. norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests pārskatīja pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju 2018. gada kontroles ziņojumus un deklarācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas ticamību; norāda, ka ģenerālsekretārs pieprasīja kontroles ziņojumus no visiem direktorātiem; pieņem zināšanai to, ka Iekšējās revīzijas dienests apstiprina dienestu veikto ex ante un ex post pārbaužu uzticamu kvalitāti un ka kontroles ziņojumos iekļautā informācija kopumā ir ticama;

23. pieņem zināšanai Revīzijas palātas lēmumu attiecībā uz 2012.–2018. gada periodu pabeigt iekšējo revīziju par komandējumu izdevumiem un dienesta automašīnu izmantošanu (revīzija attiecībā uz to tika pabeigta 2019. gada jūlijā); norāda, ka revīzijas ziņojumā secināts — lielākā daļa pēc nejaušības principa atlasīto darbību, ko pārbaudīja Iekšējās revīzijas dienests, atbilda piemērojamiem noteikumiem un procedūrām; pauž nožēlu par to, ka ziņojumā tika arī secināts, ka pirms 2017. līdz 2018. gada reformām Revīzijas palātas pārvaldības un kontroles sistēmās bija vērojami daži trūkumi; turklāt norāda, ka ziņojumā secināts, ka, veicot 2017. līdz 2018. gada reformas, šie trūkumi kontroles sistēmās tika efektīvi novērsti un ka pašlaik spēkā esošās pārvaldības un kontroles procedūras kopumā ir uzticamas;

24. norāda, ka, pamatojoties uz šo iekšējās revīzijas ziņojumu, nav konstatētas nekādas norādes par to, ka locekļi vai bijušie locekļi būtu ļaunprātīgi izmantojuši savu amatu; norāda, ka pēc minētā revīzijas ziņojuma nav veikta nekāda cita iekšējā izmeklēšana;

25. konstatē, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir nosūtījis ziņojumu par bijušo locekli Luksemburgas tiesu iestādēm; norāda, ka bijušā locekļa imunitāte ir atcelta; norāda, ka Revīzijas palāta no bijušā locekļa ir atguvusi summu 153 407,58 EUR apmērā;

26. norāda, ka OLAF 2016. gadā sāka izmeklēšanu par to, ka pašreizējais Revīzijas palātas loceklis laikā, kad viņš bija Parlamenta deputāts, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojis ceļa un uzturēšanās izdevumus; norāda, ka OLAF pabeidza šo lietu 2019. gada septembrī, iesakot Parlamentam atgūt 11 243 EUR; norāda, ka šajā sakarībā nav sniegti nekādi disciplināri vai tiesu iestāžu ieteikumi un ka Revīzijas palātai nav sniegti nekādi ieteikumi;

27. atzinīgi vērtē to, ka uz Revīzijas palātas locekļiem attiecas rīcības kodekss, kas reglamentē viņu neatkarību, objektivitāti, integritāti, saistības, koleģialitāti, konfidencialitāti, atbildību un pienākumus pēc aiziešanas no amata; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā tīmekļa vietnē publicē savu locekļu interešu deklarācijas (finansiālo interešu deklarācijas un ārējo darbību deklarācijas) un CV, tādējādi pakļaujot Revīzijas palātu tādai pašai publiskai kontrolei, kādai tiek pakļautas pārējās Savienības iestādes;

28. pauž bažas par to, ka interešu deklarācijas ir pašdeklaratīvas un ka, ņemot vērā pašreizējo tiesisko regulējumu, ne Revīzijas palātai, ne tās ētikas komitejai nav nekādu izmeklēšanas pilnvaru, lai nodrošinātu deklarēto datu patiesumu un pilnīgumu; aicina Revīzijas palātu nodrošināt to, lai tās locekļi iesniegtu interešu deklarācijas, nevis deklarācijas par interešu konflikta neesamību; uzsver, ka ir jāpastiprina pašreizējās procedūras, tostarp arī ētikas komitejas procedūras, lai nodrošinātu interešu konfliktu neesamību; prasa Revīzijas palātai ziņot par panākto progresu;

29. atzinīgi vērtē to, ka ir publicētas Revīzijas palātas ētikas pamatnostādnes, kas attiecas uz visiem Revīzijas palātas locekļiem un darbiniekiem; atzinīgi vērtē to, ka ētikas komiteja apspriež visus ētiskas dabas jautājumus, ko tā uzskata par būtiskiem un tostarp novērtē Revīzijas palātas locekļu ārējās darbības; norāda, ka no Revīzijas palātas darbinieku vidus ir atlasīti un amatā iecelti ētikas konsultanti, lai nodrošinātu to, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības un iespējas lūgt šādam konsultantam konfidenciālu un objektīvu padomu par sensitīviem jautājumiem, piemēram, par faktiskiem interešu konfliktiem, dāvanu pieņemšanu un informācijas sniegšanu nopietnu pārkāpumu gadījumā (trauksmes celšana) u. c.;

30. uzsver to, ka Revīzijas palāta visiem darbiniekiem piedāvā īpašu apmācības kursu par sabiedrisko ētiku (obligāts visiem jaunajiem darbiniekiem), kurā ir iekļauta sadaļa par trauksmes celšanu (tostarp procedūru, kas jāievēro, un darbinieku tiesībām); atzinīgi vērtē to, ka iekšējās vadlīnijās attiecībā uz “bieži uzdotiem jautājumiem par ētikas jautājumiem” ir sniegti vairāki piemēri, lai atvieglotu iespējamo interešu konfliktu atpazīšanu; aicina Revīzijas palātu vēl vairāk pastiprināt centienus, uzlabojot informāciju un saziņu, kā arī uzraudzības pasākumus;

31. uzsver to, ka ētikas sistēmai būtu jāietver noteikumi, ar kuriem paredzēts novērst un konstatēt iespējamus interešu konfliktus un izvairīties no tiem; norāda, ka Revīzijas palātas ētikas regulējumu ir izskatījuši eksperti no Polijas un Horvātijas augstākajām revīzijas iestādēm; pieņem zināšanai galīgo salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu; aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par visiem turpmākajiem pasākumiem, par kuriem tiek lemts, pamatojoties uz salīdzinošās izvērtēšanas rezultātiem;

32. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izveidojusi trauksmes celšanas kanālus, kas nodrošina trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību, un ir publicējusi ar to saistīto reglamentu; norāda, ka ir pieejama tiešsaistes saziņas veidlapa ziņošanai par nopietniem pārkāpumiem; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas mājaslapā ir norādīta saite par to, kā ziņot OLAF par krāpšanas gadījumiem;

33. norāda, ka Revīzijas palāta turpina organizēt vadītāju, jauno darbinieku un cilvēkresursu darbinieku apmācību un prezentācijas, lai palielinātu informētību par aizskarošu izturēšanos darba vidē; turklāt norāda, ka kontaktpersonas, kas cīnās pret aizskarošu izturēšanos, katru gadu saņem attiecīgu apmācību; norāda, ka Revīzijas palāta 2017. gadā ir uzlabojusi savus noteikumus par aizskarošas izturēšanās novēršanu un ka to mērķis ir izvairīties no aizskarošas izturēšanās situācijām, saglabātu labu darba vidi un atvieglotu piekļuvi miermīlīgam starppersonu konfliktu risinājumam;

34. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus nodrošināt darbinieku labjutību, piemēram, elastīgu darba laiku un tāldarbu, un atzīmē, ka šajā sakarā Revīzijas palāta sniedz prezentācijas par vienlīdzīgām iespējām un bezmaksas psihologu pieejamību; tomēr norāda, ka 2018. gadā bija trīs izdegšanas gadījumi; tādēļ aicina Revīzijas palātu novērtēt, vai darba slodze ir proporcionāli sadalīta starp dažādām komandām un darbiniekiem;

35. norāda, ka 2018. gadā tika iesniegta viena oficiāla sūdzība par aizskarošu izturēšanos un tika konstatēti fakti par seksuālu uzmākšanos; norāda, ka visa procedūra (kas beidzās ar preventīviem un disciplināriem pasākumiem) prasīja piecus mēnešus no sūdzības iesniegšanas dienas;

36. uzsver, ka Revīzijas palāta publicē saistīto informāciju par Revīzijas palātas augstāko amatpersonu profesionālo darbību (kā minēts Civildienesta noteikumu 16. panta trešajā daļā attiecībā uz augstāko amatpersonu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta); ņem vērā arī to, ka Revīzijas palāta publicē saistītos noteikumus savā tīmekļa vietnē;

37. norāda, ka Revīzijas palāta un OLAF cieši sadarbojas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses; turklāt norāda, ka 2018. gadā Revīzijas palāta ziņoja par deviņiem gadījumiem, kad tās revīzijās tika konstatētas aizdomas par krāpšanu (2017. gadā — 13 gadījumi); pauž atzinību Revīzijas palātai par to, ka ilgstošu sarunu rezultātā tika panākta vienošanās par administratīvo sadarbību starp Revīzijas palātu un OLAF (parakstīta 2019. gada maijā), kuras mērķis ir atvieglot praktiskās darba attiecības starp minētajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz aizdomu par krāpšanu nodošanu, un organizēt kopīgu interešu pasākumus, piemēram, apmācību, darbseminārus vai darbinieku apmaiņu;

38. pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi ierobežotas atbildes attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta piezīmēm rezolūcijā par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver, ka ir ļoti svarīgi dot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iespēju noteikt, vai Revīzijas palāta ir īstenojusi Parlamenta ieteikumus; aicina Revīzijas palātu tās nākamajā ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem iekļaut visas nepieciešamās atbildes un izsmeļošākus paskaidrojumus par Parlamenta ieteikumu īstenošanu;

39. norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski neietekmēs Revīzijas palātas struktūru un cilvēkresursus; norāda, ka Revīzijas palāta ir apņēmusies izmantot savu rīcības brīvību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 49. pantu tā, lai ierēdņi netiktu atlaisti tikai tāpēc, ka viņi vairs nav kādas dalībvalsts pilsoņi; norāda, ka attiecībā uz pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem Revīzijas palātai saskaņā ar tiesību aktiem ir pienākums katru gadījumu izskatīt atsevišķi un atļaut izņēmumus, ja to ir pamatoti darīt dienesta interesēs; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta tomēr ir apņēmusies atklāti un pārredzami izmantot šo iespēju atļaut izņēmumus; norāda, ka Revīzijas palātas novērtējuma pamatā būs tikai dienesta intereses;

40. uzsver Revīzijas palātas apņemšanos uzlabot dzimumu līdzsvaru visos vadības līmeņos; norāda, ka 45 % no revidentiem un administratoriem ir sievietes un tādēļ Revīzijas palātā ir gandrīz vienāds sieviešu un vīriešu īpatsvars; norāda, ka 38 % (24) vadītāju ir sievietes un ka no 10 direktoriem trīs ir sievietes; aicina Revīzijas palātu turpināt centienus dzimumu līdzsvara veicināšanā, jo īpaši vadošos amatos un augstākos vadošos amatos; atzinīgi vērtē to, ka sieviešu īpatsvars vadošos amatos apakšpalātās ir palielinājies no 7 % 2015. gadā līdz gandrīz 24 % 2018. gada beigās (2017. gadā — 20 %); norāda, ka Revīzijas palātas vienlīdzīgu iespēju politika 2018.–2020. gadam (apstiprināta 2018. gada februārī) attiecas arī uz vecuma un invaliditātes jautājumiem;

41. atgādina, ka tikai 6 no 28 Revīzijas palātas locekļiem (salīdzinājumā ar 4 locekļiem 2016. gadā) ir sievietes; uzsver jautājumu par dzimumu līdzsvara trūkumu locekļu vidū; atgādina, ka dalībvalstīm būtu aktīvāk jāmudina sievietes pieteikties uz šāda veida amatiem; atkārtoti norāda, ka amatā iecelšanas procedūras laikā vienmēr būtu Padomei jāiesniedz vismaz divas — vienas sievietes un viena vīrieša — kandidatūras;

42. norāda, ka tulkošanas darba slodzes pieaugumu kompensēja efektivitātes pieaugums, kas tika panākts, racionalizējot Revīzijas palātas iekšējās procedūras, tostarp centralizējot tulkojumu pirms- un pēcapstrādi; norāda, ka tas ir ļāvis ievērojami samazināt izmaksas par vienu lappusi (par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar 2017. gadu);

43. atkārtoti pauž atzinību par Revīzijas palātas sadarbību ar citām publiskā sektora iestādēm un ieinteresētajām personām; ar gandarījumu norāda uz sadarbību starp augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem un uz kopīga darba plāna pieņemšanu, sākot ar 2018. gadu; turklāt atbalsta ar vairākām universitātēm sāktās partnerības saistībā ar Revīzijas palātas politiku paplašināt tās apmācības piedāvājumu; aicina Revīzijas palātu paplašināt kontaktus ar vēl citām universitātēm, lai nākotnē izveidotu diversificētu sadarbību un saglabātu tajā ģeogrāfisku līdzsvaru;

44. atzinīgi vērtē to, ka aizvien pieaugošās digitalizācijas dēļ zuda vajadzība pēc K2 ēkas arhīva telpām; norāda, ka šīs telpas tiks pārveidotas par jaunām sadarbības vai labklājības telpām un ka izmaksas tiks segtas no budžeta, kas palicis pāri pirms dažiem gadiem pabeigtajā K3 būvniecības projektā; norāda, ka K1 ēkas komforta līmenis joprojām ir daudz zemāks nekā citās kompleksa ēkās; pieņem zināšanai to, ka ir pabeigts pētījums, kurā ieteikts veikt darbus, kam būtu vajadzīgi milzīgi ieguldījumi; norāda, ka joprojām tiek apsvērtas alternatīvas (arī sadarbībā ar Luksemburgas iestādēm), lai rastu visefektīvāko risinājumu šīs ēkas nākotnei; aicina Revīzijas palātu informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par jebkādiem risinājumiem, kopā ar budžeta tāmi;

45. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izveidojusi visaptverošu vides programmu, lai risinātu dažādas vides analīzē apzinātās tēmas un samazinātu tās ietekmi uz vidi; ar gandarījumu norāda, ka enerģijas patēriņu laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam tai izdevās samazināt par 11,5 %, ūdens patēriņu laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam — par 21,1 % un papīra patēriņu laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam — par 50,8 %;

46. atbalsta Revīzijas palātas centienus uzlabot datu aizsardzību un kiberdrošību, 2018. gada vidū pieņemot trīs gadu kiberdrošības rīcības plānu, kurā iekļautas vairākas darbības apzināto risku mazināšanai; ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas sadarbību ar ES iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), lai īstenotu dažas no plānā paredzētajām pārbaudēm;

47. atzīst pievienoto vērtību, ko Revīzijas palātai varētu sniegt brīvā un atklātā pirmkoda programmatūra; jo īpaši uzsver, ka šāda programmatūra ir svarīga, lai palielinātu pārredzamību un izvairītos no atkarības, ko rada paļaušanās uz atsevišķu uzņēmumu piedāvātajiem produktiem; atzīst arī šādas programmatūras potenciālu drošības uzlabošanā, jo tā ļauj konstatēt un novērst trūkumus; stingri iesaka visu Revīzijas palātai izstrādāto programmatūru darīt publiski pieejamu ar brīvā un atklātā pirmkoda programmatūras licenci;

48. akcentē dažos iepriekšējos gados Revīzijas palātas paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars (un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras), spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu pārredzamības uzlabošanai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu ievērojamo skaitu; uzsver to, ka Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga; ierosina analizēt iespēju izvērst oficiālas tīklošanas darbības dažādās jomās, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs

162k

53k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2072(DEC))

P9_TA(2020)0089

A9-0035/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0039/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru(5), un jo īpaši tās 14. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0035/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2072(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0039/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru(12), un jo īpaši tās 14. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0035/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2072(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0035/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 47 142 100 EUR, t. i. par 4,63 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā 91,48 % no Centra budžeta veido iestāžu, citu aģentūru un struktūru tiešās iemaksas(16);

B. tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu ņem vērā, ka 2018. finanšu gadā īstenotās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 94,94 %, t. i., par 1,82 % augstāks nekā iepriekšējā gadā; ņem vērā, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,94 %, t. i., par 2,53 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2. ņem vērā, ka Centrs kā galvenos snieguma rādītājus izmanto ieguldījuma un iznākuma rādītājus, lai novērtētu savas darbības rezultātus, un vairākus rādītājus, lai uzlabotu budžeta pārvaldību; ņem vērā Centra programmu un darbību pārskatīto ex ante novērtējumu un notiekošo ex post pārskatīšanu; aicina Centru turpināt pilnveidot galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu darbību iznākumu un ietekmi un tādējādi gūtu kvalitatīvu priekšstatu par to, kā palielināt Centra paveiktā darba pievienoto vērtību un uzlabot Centra uzņēmējdarbības modeli;

3. ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Centrs veica būtiskus pasākumus tulkošanas tehnoloģijas izmantošanā un ka ciešā sadarbībā ar Komisijas ģenerāldirektorātu, kas ir tā partneris, ir veiksmīgi iekļāvis mašīntulkošanu un Euramis savā darbplūsmā;

4. turklāt norāda, ka 2018. gadā tika publiskota pasaulē lielākās terminoloģijas datubāzes Interactive Terminology for Europe (IATE) jaunā versija un ka Centrs to pilnveido un pārvalda savu institucionālo partneru labā;

5. atzinīgi vērtē to, ka Centrs īstenoja divas darbības, lai ar Savienības aģentūru tīkla starpniecību izmantotu resursus kopīgi ar citām aģentūrām, pildot uzdevumus, kuri pārklājas (Savienības aģentūru tīkls piedāvā kopīgu pakalpojumu katalogu, kurā ir norādīti visi pakalpojumi, kurus Savienības aģentūras var izmantot kopīgi, un kopīgu iepirkumu portālu, kurā tiek publiskoti Savienības aģentūru iepirkuma plāni); stingri mudina Centru aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām, jo īpaši ņemot vērā tā stratēģiski labi piemēroto atrašanās vietu Luksemburgā, kur atrodas daudzu citu Savienības aģentūru galvenā mītne;

6. mudina Centru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

7. atzinīgi vērtē progresu, kas panākts saistībā ar 2017. gadā veikto Centra uzņēmējdarbības modeļa ārējo novērtējumu; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par galīgās novērtēšanas rezultātiem;

8. atzinīgi vērtē to, ka turpinājusies 2017. gadā ieviestās dokumentu tulkošanas cenu struktūras ietekme, un akcentē, ka tai bijušas pozitīvas sekas, ļaujot Centra klientiem 2018. gadā ietaupīt 4,4 miljonus EUR;

9. mudina Centru pieņemt ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli saskaņā ar pārveides plānu, kas izstrādāts, balstoties uz ārējo pētījumu “Study on the Translation Centre as the Linguistic Shared Service Provider for the EU Agencies and Bodies” (“Tulkošanas centrs — kopējs lingvistisko pakalpojumu sniedzējs ES aģentūrām un struktūrām”); mudina Centru pilnībā īstenot tādus pasākumus kā tulkošanu tīmeklī un runas atpazīšanas projektu, kas palīdzētu pielāgot jauno uzņēmējdarbības modeli tehnoloģiju progresam;

10. ar bažām konstatē, ka Centrs nav pilnībā īstenojis krāpšanas apkarošanas plānu, ko bija paredzēts izdarīt līdz 2018. gada beigām, taču īstenošanas līmenis 2018. gadā bija 66 %; mudina Centru paātrināt šā plāna īstenošanu;

11. pauž gandarījumu par Centra centieniem pilnveidot darbinieku pamatkompetences kvalitātes un projektu vadības jomā, proti, apmācību ir saņēmuši 86,8 % darbinieku, un tas pārsniedz 2018. gadam noteikto mērķi;

12. pieņem zināšanai Centra turpmākos pasākumus saistībā ar tā apņemšanos līdz 2018. gada beigām darīt Savienības iestādēm pieejamu IATE jauno versiju un to, ka Centrs šo apņemšanos izpildīja 2018. gada novembrī; atzīmē, ka 2019. gada februārī Centrs laida klajā IATE starpiestāžu versiju;

Personāla politika

13. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 94,82 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 50 ierēdņi un 133 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 55 ierēdņiem un 138 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 195 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Centrā strādāja arī 23 līgumdarbinieki;

14. ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā tika panākts labs dzimumu līdzsvars augstākā līmeņa vadošajos amatos (trīs vīrieši un divas sievietes) un valdē (32 vīrieši un 27 sievietes);

15. mudina Centru izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā tiktu risināti tādi jautājumi kā personāla darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, nediskriminācija, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

Iepirkums

16. ņem vērā, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumā norādīto līdz 2018. gada beigām Centrs bija ieviesis e-rēķinu, taču vēl nebija ieviesis e-iepirkuma vai e-iesniegšanas instrumentus, ko Komisija izstrādājusi nolūkā izveidot vienotu risinājumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kuras piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkumā); aicina Centru ieviest visus nepieciešamos instrumentus, lai pārvaldītu iepirkuma procedūras, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par to īstenošanu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17. ņem vērā, ka saistībā ar valdes locekļu skaitu (aptuveni 130 locekļi un locekļu aizstājēji) radušos pārvaldības problēmu dēļ Centrs izlēma publiskot tikai interešu deklarācijas bez CV; ņem vērā, ka direktora CV un interešu deklarācija ir publiskoti Centra tīmekļa vietnē; ņem vērā, ka Centrs uzskata, ka ar interešu konfliktu saistītie riski tā uzņēmējdarbības veida dēļ ir ļoti zemi;

18. ar bažām norāda, ka, lai gan Centrs netiek tieši finansēts no iekasētajām maksām, tas tomēr ir atkarīgs no ieņēmumiem, ko nodrošina tā klienti, kuri ir pārstāvēti Centra valdē, un ka tādēļ pastāv liels interešu konflikta risks attiecībā uz Centra produktu cenas noteikšanu, un šo problēmu varētu atrisināt, ja Komisija iekasētu maksu no Centra klientiem un tā rezultātā Centrs tiktu pilnībā finansēts no Savienības budžeta; pieņem zināšanai Centra komentāru, ka iespējai saņemt finansējumu no Savienības budžeta būtu nepieciešama vienošanās starp Komisiju un budžeta lēmējinstitūciju; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, kas veikti, lai šo risku mazinātu;

Citi komentāri

19. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika sākta IATE jaunā versija, kuras mērķis ir palielināt Centra publisko atpazīstamību un klātbūtni tiešsaistē; aicina Centru koncentrēties uz tā veiktā darba rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

20. mudina Centru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

21. pauž nožēlu par to, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) 2018. gada 26. aprīlī nolēma izbeigt ar Centru noslēgto tulkošanas kārtību, lai gan tam ir juridisks pienākums izmantot Centra pakalpojumus saskaņā ar 148. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1001(17), ar ko ir izveidots EUIPO; ņem vērā Centra 2018. gada 6. jūlijā Vispārējā tiesā celto prasību un tiesas sēdes mutvārdu daļas slēgšanu 2019. gada 4. jūnijā; norāda, ka 2018. gada 7. decembrī Centrs un EUIPO parakstīja jaunu vienošanos tikai uz diviem gadiem; aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par tiesvedības gaitu;

o
o o

22. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(18).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 416, 15.11.2018., 16. lpp.
(16)	OV C 416, 15.11.2018., 18. lpp.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).
(18)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Padome un Eiropadome

170k

58k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2019/2057(DEC))

P9_TA(2020)0090

A9-0038/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0052/2019)(2),

– ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0038/2020),

1. atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

– ņemot vērā Eiropas Ombuda ieteikumu lietā 1069/2019/MIG par Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sponsorēšanu,

– ņemot vērā Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūciju par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību(7),

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0038/2020),

1. ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi būtiskus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropadomes un Padomes cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2. ņem vērā to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Padomes administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3. kopumā pauž nožēlu, ka Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4. atzīmē, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; norāda — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz “pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5. pauž nožēlu par to, ka nav apsvērta iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu paustā prasība nodalīt Eiropadomes un Padomes budžetu, paredzot katrai iestādei savu budžetu; aicina Padomi pārredzamības nolūkā veikt minēto nodalīšanu un uzlabot abu iestāžu pārskatatbildību un izdevumu efektivitāti;

6. norāda, ka 2018. gadā Padomes kopējais budžets bija 572 854 377 EUR (salīdzinājumā ar 561 576 000 EUR 2017. gadā) un vispārējais izpildes līmenis — 91,9 % (salīdzinājumā ar 93,8 % 2017. gadā); norāda uz budžeta palielinājumu par 11,3 miljoniem EUR jeb par 2,0 % salīdzinājumā ar palielinājumu par 3 % 2017. gadā un par 0,6 % 2016. gadā;

7. atzinīgi vērtē Padomes kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību; atzīst, ka Padomes budžets ir mainījies no 634 miljoniem EUR 2010. gadā līdz 573 miljoniem EUR 2018. gadā, kas liecina par samazinājumu 9,63 % apmērā;

8. norāda, ka no 2018. gada uz 2019. gadu pārnesto apropriāciju kopsumma bija 56 599 584 EUR jeb 10,7 % (salīdzinājumā ar 60 576 175 EUR jeb 11,5 % 2017. gadā), ko galvenokārt pārnesa no tādām kategorijām kā datorsistēmas (18,3 miljoni EUR), ēkas (16,0 miljoni EUR) un mutiskā tulkošana (11,9 miljoni EUR); ņem vērā 2018. gadā atceltās apropriācijas 46 348 862 EUR apmērā (salīdzinājumā ar 35 025 789 EUR 2017. gadā); atgādina Padomei, ka, piemērojot gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tai būtu jāatspoguļo faktiskās vajadzības, un tādēļ aicina Padomi pastiprināt centienus, lai novērstu pārāk lielu budžeta aplēšu sagatavošanu;

9. atkārtoti norāda uz delegāciju ceļa izdevumu zemo izpildes līmeni, saistībām sasniedzot 11,1 miljonu EUR salīdzinājumā ar galīgo budžetu (ieskaitot iekšējos pārvietojumus) 22,3 miljonu EUR apmērā; norāda — tā kā dalībvalstīm bija jāatmaksā iepriekšējos gados neizlietotās summas, Padome apņēmās veikt turpmākus maksājumus tikai 11,1 miljona EUR apmērā; aicina Padomi informēt Parlamentu par panākumiem, kas gūti, īstenojot ar dalībvalstīm saskaņotu politiku nolūkā atrisināt šo ieilgušo jautājumu;

10. konstatē, ka 2018. gada štatu sarakstā amata vietu skaits tika noteikts 3 031 amata vietas apmērā (salīdzinājumā ar 3 027 amata vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā darbā pieņēma 137 personas (74 pastāvīgos ierēdņus un 63 pagaidu darbiniekus) un ka 2018. gada laikā no darba aizgāja 184 personas (154 pastāvīgie ierēdņi un 30 pagaidu darbinieki), kā rezultātā aizpildīto štata vietu skaits kopā tika samazināts par 47, kas bija galvenais iemesls nepilnīgajam līdzekļu izlietojumam 18,8 miljonu EUR apmērā ar štatu sarakstu saistītajā budžeta postenī;

11. atzīst, ka ir palielinājusies darba slodze, kas izteikta kā kopējais sanāksmju skaits, kurš 2018. gadā bija 7733 salīdzinājumā ar 6338 sanāksmēm 2010. gadā; norāda uz vēl vienu kvantitatīvu darbību rādītāju, piemēram, Oficiālajā Vēstnesī publicēto tiesību aktu skaitu — 1 210 tiesību akti publicēti 2018. gadā salīdzinājumā ar 825 tiesību aktiem 2010. gadā;

12. atzinīgi vērtē Padomes centienus īstenot “Rīcības plānu, lai izveidotu dinamiskāku, elastīgāku un sadarbīgāku Padomes Ģenerālsekretariātu (PĢS)”; norāda uz pasākumiem, kas veikti, lai vēl vairāk uzlabotu Padomes finanšu pārvaldību un sniegumu, izmantojot tādus pasākumus kā Konsultatīvās padomes izveide, pamatnostādņu pieņemšana kopīgai projektu un darba grupu pārvaldības sistēmai, darba grupas “Reorganizācija” izveide un iekšējo noteikumu pārskatīšana pēc jaunās Finanšu regulas publicēšanas;

13. norāda uz Padomes situāciju ēku jomā, par ko 2018. gadā notika intensīvas sarunas ar Beļģijas iestādēm, kuras tomēr nepārdeva četrus blakus esošos zemes gabalus, neraugoties uz vienošanos par Europa ēkas projekta galīgo cenu; norāda, ka puses vienojās par alternatīvu risinājumu, kā rezultātā summa par zemes gabalu sākotnējo cenu 4 672 944 EUR apmērā netika izlietota;

14. pauž bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto satraucošo informāciju attiecībā uz jaunās Europa ēkas būvniecību; aicina Padomi rūpīgi izpētīt galveno līgumslēdzēju un visu apakšuzņēmēju (līdz pat 12, kā liecina plašsaziņu līdzekļu informācija) ķēdi, kā arī nodarbināto darba apstākļus un iesniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai visus tās konstatējumus;

15. pieņem zināšanai to, ka pārskatītā iekšējās kontroles sistēma stājās spēkā 2018. gada 1. novembrī un tā sastāv no pieciem komponentiem, proti, kontroles vides, riska novērtējuma, kontroles darbībām, informācijas un komunikācijas un uzraudzības darbībām un vēl 17 principiem un 33 raksturlielumiem, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par izvirzīto mērķu sasniegšanu;

16. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā jau bija īstenoti vai tika īstenoti 92 % no iekšējās revīzijas ieteikumiem, kas sniegti 2015.–2017. gadā; norāda, ka iekšējās revīzijas 2018. gada darba programma ir balstīta uz atjauninātu riska novērtējumu, ņemot vērā riska reģistru pārskatīšanu, un tika efektīvi īstenota; norāda uz jomām, kurās 2018. gadā tika veiktas revīzijas, piemēram, tehniskā pārvaldība, IT publiskais iepirkums, juridiskais dienests un komunikācijas stratēģija;

17. norāda, ka saistībā ar priekšlikumu jaunam iestāžu nolīgumam par obligātu interešu pārstāvju pārredzamības reģistru mašīnlasāmā formātā attiecībā uz Parlamentu, Padomi un Komisiju 2018. gadā Bulgārijas prezidentūras laikā notika divas sarunu kārtas, bet 2019. gadā Rumānijas prezidentūras laikā — viena sarunu kārta; atgādina par Eiropas Ombuda (Ombuds) 2019. gada 18. jūnija lēmumu par to, ka Padomes Ģenerālsekretariātam būtu pilnībā jāreģistrē visas sanāksmes, kas notikušas starp interešu pārstāvjiem un Eiropadomes priekšsēdētāju, un ka šādam reģistram vajadzētu būt publiski pieejamam; pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām nav pievienojusies Pārredzamības reģistram, neraugoties uz visām minētajām sarunām, un aicina Padomi veikt pasākumus saistībā ar sarunām, lai panāktu sekmīgu iznākumu, kura rezultātā Padome beidzot tiks iekļauta minētajā reģistrā; aicina Padomi apliecināt patiesu apņemšanos ievērot pārredzamības un pārskatatbildības principus, pieņemot konkrētus pasākumus un sekojot Somijas prezidentūras sniegtajam piemēram; aicina visas prezidentvalstu trijotnes rādīt piemēru, atsakoties tikties ar nereģistrētiem lobistiem;

18. norāda uz Ombuda ieteikumu Eiropadomes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja kabinetam pilnībā publicēt sarakstu, kurā iekļautas ar visiem lobijiem notikušās sanāksmes; pauž vilšanos par to, ka jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs vēl nav īstenojis šo ieteikumu; norāda — lai gan šķiet, ka Eiropadomes priekšsēdētājs netiekas ar daudziem lobistiem, lobēšanas pārredzamības princips tomēr ir svarīgs; mudina Eiropadomes priekšsēdētāju nodrošināt, ka viņš un viņa kabinets netiekas ar nereģistrētiem lobistiem un pēc savas iniciatīvas publicē notikušo lobiju sanāksmju visaptverošu sarakstu; aicina Padomes Ģenerālsekretariātu nodrošināt, ka ētikas noteikumi, kas attiecas uz Eiropadomes priekšsēdētāju, tiek saskaņoti ar Komisijas priekšsēdētāja ētikas noteikumiem, lai “virpuļdurvju” noteikumi tiktu piemēroti trīs gadus un lai visiem jaunajiem uzdevumiem, kas saistīti ar Savienības darbībām, būtu vajadzīgs oficiāls apstiprinājums;

19. atzinīgi vērtē digitālo pakalpojumu departamenta izveidi Padomes Ģenerālsekretariāta reorganizācijas ietvaros 2018. gada 1. jūlijā; norāda, ka informācijas un pārvaldības programma ir izstrādāta, lai racionalizētu un digitalizētu galvenos darbības procesus, nodrošinot pilnībā integrētu lietojumprogrammu un pakalpojumu sistēmu, kas būs pieejama lietotājiem, izmantojot sadarbīgu un drošu digitālo darba vietu darbiniekiem, prezidentūrām un delegātiem;

20. norāda uz sarunu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības plašo atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un īpaši augsto plašsaziņas līdzekļu interesi par tām; atzinīgi vērtē Padomes tīmekļa vietnes pastāvīgo attīstību un intensīvo darbu, lai palielinātu tās auditoriju visos kanālos (par 9 % vairāk apmeklējumu tīmekļa vietnē, par 13 % vairāk atbalstītāju Facebook, par 26 % vairāk sekotāju Twitter un par 92 % vairāk sekotāju Instagram salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu); norāda uz informatīvo brīfingu un preses konferenču lielo skaitu; norāda uz ziņu sadaļas platformu, kas ļauj presei un plašsaziņas līdzekļiem skatīt, lejupielādēt un iegult Padomes video un fotoattēlus augstas izšķirtspējas formātā; mudina arī turpmāk izmantot nepatentētas sociālo tīklu platformas, īpašu uzmanību pievēršot lietotāju datu aizsardzībai;

21. atkārtoti pauž atbalstu Ombuda ieteikumiem par Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību(8); aicina Padomi pastiprināt centienus, lai likumdošanas procesu padarītu izsekojamāku un vieglāk lasāmu, nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz likumdošanas procesa atskaites punktiem un normalizētu to, ka ar likumdošanas debatēm saistītais dalībvalstu ieguldījums (piem., paziņojumi, grozījumu priekšlikumi) Padomes sanāksmēs, sagatavošanas diskusijās Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā vai jebkurā tās darba sagatavošanas struktūrā tiek identificēts un savlaicīgi publicēts mašīnlasāmā formātā; aicina Padomi pastiprināt centienus pārredzamības jomā, cita starpā publicējot Padomes leģislatīvos dokumentus, sagatavojot oficiālus Padomes darba sagatavošanas struktūru protokolus, lai reģistrētu dalībvalstu nostājas, publicējot šos protokolus un darot pieejamus vairāk trialoga dokumentu saskaņā ar Ombuda ieteikumiem; atzinīgi vērtē Padomes centienus uzlabot pārredzamību, veicot izmaiņas tās tīmekļa vietnē un īstenojot iekšējās pārredzamības grupas darbības; aicina Padomi ieviest turpmākus pasākumus, lai panāktu sekmīgu pārredzamības politiku, kas ļautu sabiedrībai vieglāk sekot līdzi Savienības likumdošanas procesam;

22. atgādina secinājumus, kas izklāstīti Ombuda 2018. gada maija īpašajā ziņojumā par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, kurā tika konstatēts, ka Padomes pašreizējā praksē ir administratīvas kļūmes; atgādina par Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Luksemburgas, Slovēnijas, Zviedrijas un Nīderlandes 2019. gada oktobra kopīgo neoficiālo dokumentu par Savienības pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanu, kurā Padome ir īpaši aicināta “palielināt atklātību trialoga sarunās, sistemātiski publicējot svarīgus leģislatīvos dokumentus”; prasa Padomei pārredzamības nolūkā nopietni apsvērt minētos ieteikumus un ziņot Parlamentam;

23. pauž dziļas bažas par Eiropas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju attiecībā uz Padomes prezidentvalsts pienākumus pildošo dalībvalstu korporatīvo sponsorēšanu un pievienojas Savienības pilsoņu un Parlamenta deputātu paustajām bažām šajā jautājumā; atzīst, ka no dalībvalstīm tiek sagaidīts, lai tās pašas finansētu savu prezidentūras darbību, un pauž nožēlu, ka pēdējo gadu laikā par ierastu praksi ir kļuvusi korporatīvās sponsorēšanas izmantošana, lai segtu daļu no izdevumiem, kas šajā saistībā radušies; pauž nopietnas bažas par risku zaudēt ES pilsoņu uzticību Savienībai, tās iestādēm un jo īpaši Padomei, kuru reputācijai varētu tikt nodarīts kaitējums šīs prakses dēļ; norāda uz Padomes apgalvojumu par to, ka sponsorēšanas jautājums ir vienīgi tās dalībvalsts atbildībā, kura ir prezidentvalsts; tāpat kā Ombuds uzskata, ka sabiedrība nenošķir Padomes prezidentūru un dalībvalsti, kas ir prezidentvalsts; pilnībā atbalsta Ombuda novērtējumu un ieteikumu(9) Padomei sniegt dalībvalstīm norādījumus šajā jautājumā; turklāt stingri iesaka Padomei paredzēt prezidentūru iekļaušanu budžetā; prasa, lai Padome par šīm bažām informētu dalībvalstis, jo īpaši pašreizējās trīs prezidentvalstis, rūpīgi ņemtu vērā šos ieteikumus un ziņotu par to Parlamentam;

24. prasa Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodeksa saskaņošanu ar Komisijas un Parlamenta rīcības kodeksu, lai nodrošinātu ar Savienības tiesību aktiem saistītu darbību oficiālu apstiprināšanu trīs gadus pēc aiziešanas no Padomes;

25. pauž dziļas bažas par apgalvojumiem par interešu konfliktu, kas vērsti pret vairākiem dalībvalstu pārstāvjiem, kuri iesaistīti augsta līmeņa politikas un budžeta lēmumu pieņemšanas procesā; prasa Padomei nodrošināt, ka dalībvalstu pārstāvji, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nepiedalās attiecīgajās politikas vai budžeta diskusijās un balsojumos; turklāt prasa Padomei atbalstīt Parlamenta aicinājumu Komisijai ierosināt jaunas revīzijas procedūras, lai paātrinātu steidzamu un smagu interešu konflikta gadījumu izmeklēšanu un nodrošinātu, ka Parlaments tiek pienācīgi informēts par revīzijas secinājumiem;

26. pauž nožēlu par to, ka Padome atkal nav sniegusi atbildes uz Parlamenta nosūtītajiem rakstiskajiem jautājumiem un ka Padomes ģenerālsekretārs neapmeklēja 2019. gada 12. novembrī rīkoto uzklausīšanu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanu, un tas joprojām liecina par Padomes pilnīgo nesadarbošanos; uzsver, ka Padomes izdevumi ir jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tiek pārbaudīti citu iestāžu izdevumi, un norāda, ka šādas pārbaudes pamatelementi ir norādīti Parlamenta iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā Savienības pilsoņu tieši ievēlētā institūcija un ka tā loma budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ir tieši saistīta ar pilsoņu tiesībām būt informētiem par publisko līdzekļu izlietojumu;

Padomes un Parlamenta turpmākā sadarbība

27. norāda, ka Parlamenta loma attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), Finanšu regulā un Parlamenta Reglamentā;

28. norāda, ka saskaņā ar LESD 319. pantu Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz Komisijai apstiprinājumu par Savienības vispārējā budžeta izpildi; norāda, ka Padomes loma kā iestādei, kas sniedz ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, ir pilnībā atzīta;

29. uzsver Parlamenta prerogatīvu sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, sniegt apstiprinājumu par katru budžeta pozīciju atsevišķi, lai saglabātu pārredzamību un nodrošinātu demokrātisku atbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem.

30. uzskata, ka attiecīgo iestāžu dažādās lomas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā būtu jānošķir un līdz ar to ekvivalenta un savstarpēja abu iestāžu loma gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā nav pieņemama;

31. atgādina, ka saskaņā ar LESD 316. un 335. pantu iestādēm ir administratīvā autonomija un to izdevumi ir izklāstīti atsevišķās budžeta daļās; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu iestādes pašas ir atbildīgas par savu budžetu izpildi; uzsver to, cik svarīgi ir, lai iestādes sava budžeta izpildē rīkotos atbildīgi un profesionāli;

32. norāda, ka gandrīz divdesmit gadu laikā Parlaments ir izstrādājis praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm un struktūrām; atgādina, ka Parlaments citu iestāžu un struktūru budžetu apstiprina pēc tam, kad ir izvērtējis iesniegtos dokumentus un atbildes, ko tās sniegušas uz rakstiski sagatavoto anketu jautājumiem, un uzklausījis to ģenerālsekretārus; norāda, ka Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā piekritušas piedalīties visas Savienības iestādes un struktūras, izņemot Padomi; pauž nožēlu par to, ka Padome atteicās atbildēt uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2019. gada 12. novembrī iesniegtajiem jautājumiem;

33. atzinīgi vērtē to, ka Padome ir apliecinājusi gatavību vienoties ar Parlamentu par to, kā sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

34. pauž nožēlu par to, ka Padome budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nav sadarbojusies un šī iemesla dēļ Parlaments kopš 2009. finanšu gada nav sniedzis Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi;

35. uzsver, ka ir nepieciešams Padomes un Parlamenta saprašanās memorands, lai rastu risinājumus ieilgušajām viedokļu atšķirībām starp Padomi un Parlamentu par pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas praksi;

36. atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta nesen ieceltās sarunu grupas sastāvs ir apstiprināts; aicina sarunu grupu nodrošināt pilnīgu vienošanās atbilstību Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2020. gada februārī apstiprinātajai nostājai; aicina Padomi atsākt sarunas bez turpmākas liekas kavēšanās;

37. uzskata, ka atbildes uz vairākiem atkārtoti uzdotiem jautājumiem anketās dažādām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, piemēram, par dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, interešu konfliktiem, lobēšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību, varētu iekļaut saskaņā ar LESD 318. pantu sagatavotajā Savienības finanšu novērtējuma ziņojumā, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar budžeta izpildi; atgādina, ka LESD 318. pantā minētais ziņojums ir skaidri minēts LESD 319. panta 1. punktā kā viens no dokumentiem, kas jāizskata saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

38. atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulu katrai iestādei un struktūrai ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai reaģētu uz konstatējumiem, kas pievienoti Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, un jāziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šos konstatējumus; norāda, ka iestādes atteikšanās izpildīt šo prasību pēc tam, kad tā ir aicināta rīkoties, var būt pamats prasībai sakarā ar bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu;

39. atzinīgi vērtē priekšsēdētājas vietnieka amata kandidātes Věra Jourová un komisāra amata kandidāta Johannes Hahn uzklausīšanā Parlamentā paustos paziņojumus, ka viņi ir gatavi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, lai panāktu lielāku Padomes budžeta izpildes pārredzamību; norāda uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesībām tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu;

40. uzskata, ka minēto komisāru apņemšanās ir vērtējamas kā pozitīvas attieksmes izmaiņas salīdzinājumā ar Komisijas līdzšinējo nostāju, kas pausta tās 2014. gada 23. janvāra vēstulē, kurā tā norādīja, ka no Komisijas nevajadzētu sagaidīt, ka tā pārraudzīs citu iestāžu budžetu izpildi;

41. prasa Padomei pildīt tās īpašo lomu un sniegt budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumus attiecībā uz citām Savienības iestādēm.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0045.
(8)	Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0045).
(9)	Eiropas Ombuda ieteikums lietā 1069/2019/MIG par Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sponsorēšanu.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA)

163k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) (tagad ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2080(DEC))

P9_TA(2020)0091

A9-0039/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūras atbildi(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0047/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 526/2013 par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004(5), un jo īpaši tās 21. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts)(6), un jo īpaši tās 31. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0039/2020),

1. sniedz ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) (tagad ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra)) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2080(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūras atbildi(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0047/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0039/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) (tagad ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2080(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0039/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 11 473 788 EUR, proti, par 2,67 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) norāda ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,98 %, t. i., par 0,01 % zemāks nekā 2017. gadā; norāda arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 88,56 %, t. i., nedaudz — par 0,37 % — augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. norāda, ka aģentūra izmanto noteiktus galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai izmērītu savu darbību pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību, darbības mērķu sasniegšanas novērtēšanai vairāk izmantojot kvalitatīvus rādītājus, bet administratīvo mērķu — kvantitatīvus rādītājus; norāda — lai labāk attaisnotu ieinteresēto personu cerības, Aģentūra uzlabo savu ziņojumu kopumu, pielāgojot kvalitatīvos un kvantitatīvos GSR nolūkā efektīvāk novērtēt savu darbības ietekmi;

3. aicina Aģentūru pastiprināt darbību, lai novērstu 5G vājās vietas drošības jomā, un pēc iespējas plašāk izplatīt informāciju par šo jautājumu, lai nodrošinātu, ka nozare pieņem pašreizējos tehniskos risinājumus;

4. pauž nožēlu par to, ka pēc tam, kad pēc Komisijas pasūtījuma 2017. gadā tika veikts Aģentūras snieguma laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam ārējs novērtējums, nav oficiāli apstiprināts rīcības plāns; tomēr norāda, ka attiecīgie ieteikumi ir īstenoti un ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veiktā iekšējā revīzijā tika sniegti tādi pat ieteikumi, attiecībā uz kuriem ir panākta vienošanās par oficiālu rīcības plānu stāvokļa uzlabošanai;

5. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

6. aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju veidot kopīgas sinerģijas ar Cedefop, kura galvenā mītne atrodas Salonikos; aicina Komisiju izvērtēt abus scenārijus, proti, Aģentūras pārcelšanu uz Cedefop galveno mītni Salonikos un Aģentūras galvenās mītnes pārcelšanu uz tās mītni Hēraklejā; norāda, ka Aģentūras pārvietošana uz Cedefop mītni nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī vienotas IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūras izmantošanu, tādējādi ietaupot lielas naudas summas, kas tiktu izmantotas abu aģentūru turpmākai finansēšanai;

Personāla politika

7. ar bažām norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 93,62 % no štatu sarakstā paredzētajām vietām un darbā bija pieņemti 44 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 47 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 48 apstiprinātajām štata vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 27 līgumdarbinieki un trīs norīkotie valstu eksperti;

8. norāda, ka 2015. gadā Aģentūra plānoja pārcelt administratīvajā darbā iesaistītus darbiniekus uz Atēnām, savukārt Regulā (ES) Nr. 526/2013(19) ir noteikts, ka šādiem darbiniekiem ir jāatrodas Hēraklejā, un norāda, ka izmaksas, visticamāk, varētu vēl vairāk samazināt, ja visi darbinieki būtu centralizēti vienuviet; norāda, ka Hēraklejas telpās pašlaik strādā tikai septiņi darbinieki; norāda, ka Aģentūra turpinās pētīt struktūru atbilstību, ņemot vērā pašreizējo mītnes nolīgumu un programmas, kas izstrādātas šajās struktūrās;

9. ar bažām norāda, ka Aģentūrai ir grūti pieņemt darbā, piesaistīt un noturēt darbā pienācīgi kvalificētu personālu, kas galvenokārt ir saistīts ar piedāvāto štata vietu veidu, proti, līgumdarbinieku vietām, un zemajiem korekcijas koeficientiem, kurus piemēro Aģentūras darbinieku algām Grieķijā; tomēr ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi vairākus sociālos pasākumus, lai palielinātu savu pievilcību;

10. norāda, ka Aģentūrai nav līdzekļu, kas nepieciešami, lai izsludinātu konkursu par visām vakancēm visās ES valodās, kā to prasa EPSO; tomēr norāda, ka Aģentūra tāpat kā citas Savienības decentralizētās aģentūras publicē paziņojumus par vakancēm vairākās tīmekļa vietnēs, dažādos preses izdevumos visā Savienībā un ES aģentūru tīkla vietnē;

11. norāda, ka pašlaik tiek pārskatīts jauniem darbiniekiem paredzētais informācijas nodošanas process, lai turpmāk uzlabotu zināšanu nodošanu jauniem darbiniekiem, un ka tiek uzskatīts, ka šis process ir iekļauts sensitīvo amatu politikā; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi, kad šī pārskatīšana būs pabeigta;

12. ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu 2018. gadā starp augstākā līmeņa vadītājiem (8 vīrieši un 2 sievietes) un starp valdes locekļiem (25 vīrieši un 5 sievietes);

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

13. pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un norāda, ka valdes locekļu CV un viņu interešu konfliktu deklarācijas tagad ir publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; atgādina, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē nepublicē augstākās vadības locekļu interešu konflikta deklarācijas; atkārtoti aicina Aģentūru publicēt visu valdes locekļu CV un augstākās vadības locekļu interešu konfliktu deklarācijas, kā arī ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Iekšējā kontrole

14. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu konstatē, ka Aģentūrā nepastāv sensitīvo amatu politika, lai noteiktu sensitīvus pienākumus, tos atjauninātu un ieviestu piemērotus pasākumus personīgas ieinteresētības riska mazināšanai; aicina Aģentūru nekavējoties pieņemt un īstenot šādu politiku;

15. norāda, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu “Ieinteresēto personu iesaiste ENISA nodevumu izstrādē”, saistībā ar kuru Aģentūra izstrādā rīcības plānu iespējamo uzlabojumu īstenošanai;

Citi komentāri

16. norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no Savienības ietekme uz Aģentūras darbību un administrāciju ir ļoti neliela; tomēr norāda, ka Aģentūra ir pārskatījusi savus iekšējos procesus, lai mazinātu jebkādus riskus, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, un neviens no šiem riskiem netiek uzskatīts par ārkārtīgi būtisku, bet tie drīzāk tiek uzskatīti par ļoti maziem;

17. pauž nožēlu par to, ka Aģentūra vēl nav oficiāli apstiprinājusi stratēģiju videi nekaitīgas darba vietas nodrošināšanai; aicina Aģentūru to steidzami izdarīt;

18. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

19. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.
(6)	OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.
(14)	OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 120, 29.3.2019., 205. lpp.
(18)	OV C 120, 29.3.2019., 206. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 526/2013 (2013. gada 21. maijs)par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004 (OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.).
(20)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs

165k

56k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (tagad — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2066(DEC))

P9_TA(2020)0092

A9-0040/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0033/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru(5), un jo īpaši tās 12. a pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/128, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75(6), un jo īpaši tās 15. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0040/2020),

1. sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktoram apstiprinājumu par Centra 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (tagad — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2066(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0033/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru(13), un jo īpaši tās 12.a pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0040/2020),

1. apstiprina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (tagad — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2066(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0040/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 17 850 210 EUR, tātad nedaudz — par 0,11 % — mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Centra budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, tātad nedaudz — par 0,04 % — augstāks nekā 2017. gadā; atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 96,50 %, t. i., par 6,84 % augstāks salīdzinājumā ar 2017. gadu;

Sniegums

2. atzīmē, ka Centrs izmanto priekšzīmīgu snieguma mērīšanas sistēmu, kas ietver galvenos snieguma rādītājus, ar ko novērtēt Centra darbību pievienoto vērtību projekta, darbības un organizācijas līmenī, un citus budžeta pārvaldības uzlabošanas līdzekļus;

3. turklāt atzīmē, ka Centra 2018. gada darba programma tika pilnībā īstenota atbilstoši noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un indikatoriem;

4. atzinīgi vērtē to, ka Centrs veido sinerģijas un dala resursus ar pārējām aģentūrām;

5. atzīmē joprojām notiekošo un formalizēto Centra ciešo sadarbību ar Eiropas Izglītības fondu (ETF) un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound);

6. atzīmē, ka ārējā izvērtējumā, kas par Centru tik veikts 2017. gadā saskaņā ar finanšu noteikumiem, kā reālistiska iespēja iezīmējās Centra pastiprināta sadarbība ar pārējām trim Komisijas Nodarbinātības Ģenerāldirektorāta paspārnē strādājošajām decentralizētajām aģentūrām — ETF, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un Eurofound; atzīmē, ka pārstrādātajā Centra izveides regulā (Regula (ES) 2019/128), kas stājās spēkā 2019. februārī, šā ārējā izvērtējuma rezultāti tika ņemti vērā;

7. aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju vismaz veidot kopīgas sinerģijas ar Eurofound, ja ne abas šīs struktūras pilnībā apvienot; aicina Komisiju izvērtēt abus scenārijus, proti, Centra pārcelšanu uz Eurofound galveno mītni Lohlinstonā (Īrijā) vai Eurofound galvenās mītnes pārcelšanu uz Centra galveno mītni Salonikos; norāda, ka rezultātā tiktu kopizmantoti korporatīvie un atbalsta pakalpojumi, kopīgi pārvaldītas telpas, kā arī kopizmantota IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūra, radot ievērojamus ietaupījumus, ko varētu izmantot abu aģentūru turpmākai finansēšanai; atzīst, ka rezultatīva, efektīva un pareiza aģentūru darbība ir cieši saistīta ar adekvātu finansējuma līmeni, kas sedz to pamatdarbības un administratīvās darbības; tādēļ aicina dalībvalstis darbības, kas aģentūrām jāveic, pielāgot tām piešķirtajam finansējumam;

8. aicina Centru turpināt savu digitalizāciju;

9. mudina Centru īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

10. atzinīgi vērtē Centra speciālās zināšanas un pastāvīgo kvalitatīvo darbu pētniecības, analīžu un tehnisko konsultāciju nodrošināšanā, ko tas veic, lai palīdzētu attīstīt Eiropas mūžizglītību un profesionālo izglītību un apmācību (PIA), kvalifikācijas un prasmju politiku ar mērķi veicināt kvalitatīvu apmācību, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt adekvātus materiālos resursus un cilvēkresursus, lai Centrs arī turpmāk varētu pildīt savus aizvien plašākos un mainīgos uzdevumus, vienlaikus kopumā nodrošinot Centra pārākumu pār privātiem līgumslēdzējiem;

11. atzinīgi vērtē Centra devumu un speciālās zināšanas jaunu zināšanu, pierādījumu un politikas analīzes nodrošināšanā, politikas tendenču monitoringā un zināšanu starpnieka funkcijas izpildē attiecībā uz ļoti svarīgām Savienības darba kārtības politikas tēmām; pieņem zināšanai Centra kvalitatīvo darbu ar dažādiem projektiem, jo īpaši Prasmju programmu Eiropai, Europass, ES prasmju panorāmas pārskatīšanu, tā lomu Kopenhāgenas procesa dalībnieku atbalstīšanā, Eiropas prasmju indeksu un prasmju prognozes;

12. uzskata, ka ir jāuzsver tas, ka Centrs ir sācis jaunu digitalizācijas sadaļu — jo īpaši attiecībā uz tā tiešsaistes rīkiem —, kas sniedz informāciju par konkrētām valstīm un labāk vizualizē tiešsaistes datus, piemēram, konsultāciju resursus darba tirgus informācijas jomā un prasmju prognozes; šajā sakarā atzīst Centra mērķorientētās mārketinga kampaņas, kas palielina informētību par tā tīmekļa vietnes saturu;

13. uzsver, ka pārredzamība un iedzīvotāju informētība par aģentūru pastāvēšanu ir būtiska to demokrātiskajai pārskatatbildībai; uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir aģentūru resursu un datu lietderība un viegla izmantojamība; tādēļ aicina novērtēt, kā pašlaik tiek sniegti un darīti pieejami dati un resursi, kā arī to, cik lielā mērā iedzīvotāji tos var viegli identificēt, atpazīt un izmantot; atgādina, ka dalībvalstis var palielināt sabiedrības informētību par šo jautājumu, izstrādājot visaptverošu plānu, kā uzrunāt vairāk Savienības iedzīvotāju;

Personāla politika

14. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,70 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 12 ierēdņi un 76 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 78 pagaidu darbinieku un 13 ierēdņu vietām (salīdzinājumā ar 92 apstiprinātām vietām 2017. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā Centrā strādāja arī 26 līgumdarbinieki un trīs norīkotie valstu eksperti;

15. atzīmē, ka Centrs ir veicis pasākumus, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumus un komentārus par jauno Centra cilvēkresursu dienesta vadītāju, kas stājās amatā 2019. gada janvārī, kā arī par lēmumu Centra juridisko dienestu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem; ar bažām atzīmē, ka, tā kā Centrs ir iesaistīts ļoti daudzās juridiskās lietās, juridiskā dienesta pilnīga nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem apdraud lietu konsekventu izskatīšanu un lietderības principu; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visām izmaiņām šajā jautājumā;

16. pieņem zināšanai pašlaik Centrā notiekošo procesu, kura mērķis ir uzlabot atlases procedūras, nodrošinot atbilstību atlases komisiju novērtētajiem kritērijiem un pastiprinot cilvēkresursu dienesta veikto kontroli; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu ar bažām konstatē, ka revidēta divu darbinieku pieņemšana 2018. gadā no rezerves sarakstiem, kuri izveidoti 2015. un 2016. gadā, nebija pienācīgi pārvaldīta un dokumentēta, līdzīgi kā dažas citas darbā pieņemšanas procedūras, kas revidētas iepriekšējos gados; mudina Centru nekavējoties veikt korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstīgas darbā pieņemšanas procedūras, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem;

17. pieņem zināšanai Centra bažas, ka tā jaunā izveides regula Centra pilnvarās līdzās PIA iekļauj arī kvalifikāciju un prasmju politiku, bet jauno uzdevumu izpildei nav paredzēti nekādi papildu resursi; atzīmē, ka Centrs jau ir piedzīvojis personāla samazinājumu 10 % apmērā, savukārt tā rezultātā ir palielinājusies darba slodze un spiediens uz Centra darbiniekiem;

18. atzinīgi vērtē to, ka Centra personāls kopumā ir gandrīz dzimumlīdzsvarots (59 % sieviešu un 41 % vīriešu), taču pauž nožēlu par to, ka nav sniegta sīkāka informācija par dzimumu līdzsvaru vadības līmenī;

19. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā tika panākts dzimumu līdzsvars valdē (50 % locekļu bija sievietes, 50 % — vīrieši);

20. pauž nožēlu par to, ka nav sniegta skaidra informācija par personāla ģeogrāfisko līdzsvaru;

Iepirkums

21. pauž nožēlu par to, ka, spriežot pēc Revīzijas palātas pārskata, Centra rīkotajā ceļojumu aģentūras pakalpojumu iepirkuma procedūrā cenas un kvalitātes kritēriji ne vienmēr bija pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu ekonomiski visizdevīgākos līgumus; pauž nožēlu par to, ka Centra izmantotā metode potenciāli netipisku zemas cenas piedāvājumu izskatīšanai un dokumentēšanai nebija pietiekama;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

22. pieņem zināšanai Centra pastāvošos pasākumus un pastāvīgos centienus pārredzamības nodrošināšanā, interešu konfliktu novēršanā un pārvaldībā un trauksmes cēlēju aizsardzībā; tomēr ar bažām norāda, ka Centrs savā tīmekļa vietnē vēl nepublicē augstākās vadības locekļu CV un ka Centra augstākā vadība, iekšējie eksperti un asistenti potenciālos interešu konfliktus deklarē vien tad, kad tie rodas, kā nosaka kopš 2014. gada pastāvošā Centra interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politika; pieņem zināšanai atjauninātās Centra vadlīnijas attiecībā uz ziņošanu par interešu konfliktiem atlases un darbā pieņemšanas procesos un pārskatīto interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības noteikumu sagatavošanu valdes locekļiem, neatkarīgajiem ekspertiem un citiem darbiniekiem;

23. atzinīgi vērtē to, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumu un komentāru kontekstā Centrs 2019. gada 2. septembrī pieņēma īstenošanas noteikumus attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001(19);

24. budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumu un komentāru kontekstā pieņem zināšanai to, ka ar Centra iekšējās kontroles koordinatora iecelšanu par Centra ētikas un integritātes korespondentu ir izveidota trauksmes cēlējiem paredzēta neatkarīga informācijas izpaušanas, padomdošanas un konsultāciju struktūra;

Vispārīga informācija

25. aicina Centru koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo mediju un citu mediju starpniecību;

Iekšējā revīzija

26. ar dziļām bažām atzīmē, ka Centra cilvēkresursu pārvaldības un ētikas revīzijā, ko 2018. gada 14.–18. janvārī veica iekšējās revīzijas dienests, darbā pieņemšanas procedūras joprojām tika atzītas par ārkārtīgi būtisku jautājumu;

o
o o

27. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.
(6)	OV L 30, 31.1.2019., 90. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.
(14)	OV L 30, 31.1.2019., 90. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 108, 22.3.2018., 1. lpp.
(18)	OV C 108, 22.3.2018., 2. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(20)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

161k

53k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2085(DEC))

P9_TA(2020)0093

A9-0041/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0052/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai(5), un jo īpaši tās 36. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/473 par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru(6) un jo īpaši tās 45. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0041/2020),

1. sniedz Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2085(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0052/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/473 par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru(14) un jo īpaši tās 45. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0041/2020),

1. apstiprina Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2085(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0041/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 17 408 849 EUR, t. i., par 1,73 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras 2018. finanšu gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,74 %, kas ir nedaudz — par 0,83 % — augstāks nekā 2017. gadā; ar gandarījumu atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,62 %, t. i., par 13,81 % augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. norāda, ka Aģentūra izmanto vairākus galvenos snieguma rādītājus, lai sekmētu savu daudzgadu stratēģisko mērķu sasniegšanu un novērtētu savu darbību pievienoto vērtību;

3. norāda, ka Aģentūra ir laikus īstenojusi 98 % no savām darbībām un savu ikgadējo komunikācijas stratēģijas plānu ir īstenojusi 100 % apmērā;

4. norāda, ka Aģentūra, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Jūras drošības aģentūra ir pieņēmušas trīspusēju darba vienošanos, kurā noteikta sadarbība starp šīm aģentūrām un sadarbība ar valstu iestādēm, kas veic krasta apsardzes funkcijas, sniedzot pakalpojumus, informāciju, aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot vairākmērķu operācijas;

5. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

6. pieņem zināšanai faktu, ka 2017. gadā notika iepazīstināšana ar otrā neatkarīgā Aģentūras ārējā piecu gadu izvērtējuma — par laikposmu no 2012. gada līdz 2016. gadam — rezultātiem; ar gandarījumu norāda, ka 2018. gada beigās viena ieteikuma ieviešana tika pabeigta un desmit ieteikumi tika īstenoti saskaņā ar valdei iesniegto ceļvedi;

7. uzskata, ka Aģentūras loma Frontex izveides veicināšanā nedrīkstētu traucēt Aģentūras pamatdarbībai, ko tā īsteno kā Savienības struktūra, kura ir atbildīga par zvejas kontroles darbību operatīvo koordināciju un palīdzības sniegšanu dalībvalstīm un Komisijai šajā jomā, jo tas varētu vājināt zvejas uzraudzību un palielināt nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju; šā iemesla dēļ uzsver, ka ir jāpiešķir Aģentūrai pienācīgi finanšu resursi un cilvēkresursi, kas atbilst tās aizvien plašākajiem uzdevumiem;

8. norāda, ka Aģentūra 2018. gada jūnijā pieņēma lēmumu publiskot informāciju par sanāksmēm ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām un ka saskaņā ar Parlamenta un Komisijas vienošanos par pārredzamības reģistru Aģentūra savā tīmekļa vietnē publiskos arī attiecīgās izpilddirektora un darbinieku sanāksmes ar lobistiem;

9. norāda, ka pēc 2017. gadā veiktajiem sagatavošanas darbiem Aģentūra 2018. gadā ieviesa informācijas drošības pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz starptautisko standartu ISO 27001, nolūkā aizsargāt Aģentūru no tehnoloģijās balstītiem riskiem un saglabāt informācijas konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;

10. uzsver Aģentūras aktīvo lomu un pievienoto vērtību projektā reģionālās zivsaimniecības pārvaldības uzlabošanai Rietumāfrikā (PESCAO), kas paredz attīstīt spējas apkarot NNN zvejas darbības un uzlabot zvejas resursu pārvaldību Rietumāfrikā; uzsver trīs 2018. gadā veiktās operācijas, kurās piedalījās Senegāla, Gambija, Gvineja-Bisava, Gvineja-Konakri, Sjerraleone, Kaboverde un Mauritānija;

11. uzsver Aģentūras svarīgo lomu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz nozvejas izkraušanas pienākumu, ar kura pildīšanu dalībvalstīm ir grūtības;

Personāla politika

12. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,36 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām, jo bija aizpildītas 60 no Savienības budžetā apstiprinātās 61 pagaidu darbinieka vietas (61 apstiprinātā štata vieta arī 2017. gadā); pieņem zināšanai, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 11 līgumdarbinieki un seši norīkotie valstu eksperti;

13. mudina Aģentūru izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā personāla darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, nediskriminācija, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

14. ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu valdē (47 vīrieši un 21 sieviete);

Iepirkums

15. uzsver, ka galvenā iepirkuma darbība 2018. gadā bija vērsta uz to, lai izsludinātu divus atklātus konkursa uzaicinājumus attiecīgi ceļojumu aģentūras un pasākumu organizēšanas pakalpojumu sniegšanai Aģentūrai un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai;

16. atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot Savienības aģentūru mērķi apvienot centienus publiskā iepirkuma jomā, Aģentūra 2018. gadā izsludināja savu otro atklāto starpiestāžu konkursu un ka šai iepirkuma procedūrai pievienojās divas citas aģentūras; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par turpmākām norisēm attiecībā uz tās kopīgajām iepirkuma procedūrām; uzskata, ka šī prakse būtu jāizmanto kā piemērs; mudina Aģentūru turpināt pētīt iespējas īstenot kopīgas procedūras ar citām iestādēm;

17. ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto informāciju par to, ka Aģentūra nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus, sistemātiski salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatdarbuzņēmējam par programmatūras licenču iegādi; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka tai nav iespējas mainīt Komisijas parakstītā pamatlīguma nosacījumus un noteikumus un ka tā īstenos jauno pamatlīgumu, lai risinātu jautājumus, kas izvirzīti saistībā ar veco līgumu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

18. pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un centienus, kas patlaban tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; ar gandarījumu atzīmē, ka eksperti, kas nav parakstījuši interešu deklarāciju, nedrīkst strādāt saskaņā ar konkrētu līgumu un ka Aģentūra regulāri uzrauga deklarāciju iesniegšanu;

19. norāda, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja revīzijas ziņojumu “Plānošana, tostarp budžeta plānošana, un uzraudzība Aģentūrā” un ka tika panākta vienošanās par rīcības plānu iespējamām uzlabojumu jomām; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem;

Citi komentāri

20. norāda, ka Aģentūra ir sākusi procesu, lai saņemtu sertifikāciju ES vides vadības un audita sistēmā, un ir veikusi virkni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt tās vispārējo ietekmi uz vidi; tomēr norāda, ka Aģentūra nav ieviesusi nekādus papildu pasākumus, lai samazinātu vai kompensētu CO2 emisijas;

21. aicina Aģentūru koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.
(6)	OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.
(14)	OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 416, 15.11.2018., 42. lpp.
(18)	OV C 416, 15.11.2018., 43. lpp.
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests

175k

62k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (2019/2064(DEC))

P9_TA(2020)0094

A9-0043/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0059/2019)(2),

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0043/2020),

1. sniedz Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0043/2020),

A. tā kā efektīva un produktīva vadības sistēmu darbība un resursu efektīva un lietderīga izmantošana Savienības delegāciju birojos ir galvenie principi, pēc kuriem vadīties, lai īstenotu ārpolitikas mērķus, reaģētu uz problemātiskām ģeopolitiskām situācijām un panāktu spēcīgāku Savienības ietekmi, tai darbojoties pasaules mērogā;

B. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Ārējās darbības dienestā veicināt vienotu vadības kultūru un tādēļ stiprināt diplomātiskā personāla piederības sajūtu Eiropai un diplomātiskā personāla komandas garu;

C. tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi panākt vēl spēcīgāku Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tādēļ nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un īstenot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1. kopumā pauž nožēlu par to, ka Eiropas Revīzijas palātas (Revīzijas palāta) pārskatā par iestādes gada pārskatiem 2018. finanšu gadam 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

2. uzskata, ka vajadzētu panākt ar Revīzijas palātas pārskata 10. nodaļu saistītā revīzijas darba līdzsvarotāku sadalījumu starp Savienības iestādēm un tam nevajadzētu aprobežoties tikai ar atbilstības prasību pārbaudi;

3. ir pārliecināts, ka lielāks revīzijas darbs būtu jāveic attiecībā uz darbības izdevumiem vai jautājumiem, kas EĀDD kļūst ļoti svarīgi vai pat ārkārtīgi būtiski, piemēram, tādi kā stratēģiskās komunikācijas spējas un informācijas tehnoloģija, piemēram, kiberdrošība, vispārējā drošības pasākumu kopuma izpildes rādītāji delegācijām vai arī misiju atbalsta platformas finanšu pārvaldība un administratīvais atbalsts, ko tā nodrošina civilās kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā;

4. turklāt atzīmē, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta nav konstatējusi īpašas problēmas attiecībā uz EĀDD;

5. ar gandarījumu atzīmē, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta nav konstatējusi būtisku kļūdu līmeni EĀDD gada darbības pārskatā un pārvaldības mehānismā;

6. atzīmē, ka EĀDD 2018. gada budžeta summa bija pavisam 678,5 miljoni EUR (tas ir par 2,8 % vairāk nekā 2017. gadā) un ka gada beigās saistību izpildes līmenis bija 99,9 % un maksājumu izpildes līmenis bija 84,8 % (nedaudz zemāks kā 2017. gadā, kad tas bija 86,7 %) ar papildu iemaksām no Komisijas, ko tā veica, lai segtu darbam Savienības delegācijās norīkoto Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas; atzīmē, ka pašlaik budžets ir sadalīts šādi: 249,7 miljoni EUR ir atvēlēti EĀDD centrālajiem dienestiem un 428,8 miljoni EUR ir atvēlēti delegācijām;

7. atzīmē, ka 2018. gadā tika saņemta arī iemaksa 58,5 miljonu EUR apmērā no Eiropas Attīstības fonda un trasta fondiem (2017. gadā tie bija 55 miljoni EUR);

8. mudina EĀDD, ja iespējams, vienkāršot pašreizējo budžeta nomenklatūru, lai EĀDD varētu vadīt vieglāk un lietderīgāk, un tādēļ pakāpeniski racionalizēt darbam delegācijās norīkotā Komisijas personāla darbības finansēšanai izmantotās 35 budžeta pozīcijas atbilstoši ģeogrāfisko un dažādu attīstības instrumentu spektram;

9. ar gandarījumu atzīmē, ka budžeta pārvaldība ir vienkāršota, jo 2018. gadā visu delegāciju biroju parastās pieskaitāmās izmaksas (īre, apsardze, uzkopšana un citas pieskaitāmās izmaksas), arī Eiropas Attīstības fonda delegācijām, trešo gadu pēc kārtas ir pilnībā finansētas no EĀDD budžeta pozīcijām; atbalsta EĀDD centienus savu pārvaldību modernizēt un vienkāršot, īstenojot inovācijas projektu „Innovative 2019”, kurā ir 20 priekšlikumi, kas pašlaik tiek izskatīti; prasa EĀDD ziņot Budžeta kontroles komitejai par priekšlikumiem, kas pašlaik tiek izskatīti;

10. konstatē, ka centrālo dienestu budžets bija 249,7 miljoni EUR, no kuriem 162,4 miljoni EUR (jeb 65,5 %) attiecās uz algu maksājumiem un citiem maksājumiem štata un ārštata darbiniekiem, 30,8 miljoni EUR (jeb 12 %) bija paredzēti ēkām un ar tām saistītajām izmaksām un 34,9 miljoni EUR (jeb 14 %) bija saistīti ar IT datorsistēmām, aprīkojumu un mēbelēm;

11. atzīmē, ka delegāciju budžets 428,8 miljonu EUR apmērā bija sadalīts šādi: 118,4 miljoni EUR (jeb 27,6 %) — štata darbinieku atalgojumam, 168 miljoni EUR (39,2 %) — ēkām un ar tām saistītajām izmaksām, 72,1 miljons EUR (jeb 16,8 %) — ārštata darbiniekiem un ārpakalpojumiem, 27,6 miljoni EUR (6,4 %) — citiem ar personālu saistītiem izdevumiem un 42,7 miljoni EUR (10 %) — citiem administratīvajiem izdevumiem; turklāt atzīmē — lai segtu darbam Savienības delegācijās norīkoto Komisijas darbinieku administratīvās izmaksas, EĀDD saņēma no Komisijas 196,4 miljonus EUR (salīdzinājumā ar 185,6 miljoniem EUR 2016. gadā un 204,7 miljoniem EUR 2015. gadā), un sadalījums bija šāds: 47,2 miljoni EUR no Komisijas V izdevumu kategorijas, 93,2 miljoni EUR no darbības programmu administratīvajām pozīcijām un 58,5 miljoni EUR no Eiropas Attīstības fonda un trasta fondiem (salīdzinājumā ar 55 miljoniem EUR 2017. gadā un 45,4 miljoniem EUR 2016. gadā);

12. atzīmē, ka EĀDD ir sarežģīta ēku pārvaldības politika, ņemot vērā tam uzticētos pienākumus; uzsver, ka no EĀDD ir jāsaņem pietiekami izsmeļošs paskaidrojums par dienesta ēku pārvaldības politiku ēku pirkšanas, īrēšanas vai apsaimniekošanas gadījumā; aicina EĀDD nekad nezaudēt modrību attiecībā uz savu ēku pārvaldības politiku un jo īpaši nodrošināt, lai nevilcinoties būtu īstenoti attiecīgi pasākumi, vēršoties pret gadījumiem, kad saistībā ar ēku pirkšanu, īrēšanu vai apsaimniekošanu varētu būt aizdomas par krāpšanu vai korupciju; aicina EĀDD budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras vajadzībām pietiekami izsmeļoši paskaidrot savas iepirkuma procedūras un ar ēkām saistītos izdevumus;

13. uzsver, ka laba sadarbība starp Parlamentu un EĀDD ir būtiska ēku dokumentācijas pārvaldībai un izvērtēšanai; stingri iesaka EĀDD ēku dokumentāciju apstiprināšanai iesniegt laikus, lai to varētu pamatīgi izvērtēt un uzdot papildu jautājumus; atkārtoti norāda — ja dokumentācija budžeta lēmējinstitūcijai tiek iesniegta tikai ļoti īsi pirms izšķirošajiem termiņiem, tas rada lieku saspīlējumu laika ziņā un budžeta lēmējinstitūcija ir spiesta to apstiprināt, jo nav iespējas pagarināt izvērtēšanas periodu;

14. aicina EĀDD apņemties arī nākamajās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās iesniegt Budžeta kontroles komitejai savu darba dokumentu par EĀDD ēku politiku, tostarp arī informāciju, ar ko tiek paskaidrots, tieši kādas ēku izmaksas tās ir un kā attiecīgās izmaksas tiek segtas; ņem vērā izsmeļošo un detalizēto informāciju, kas par EĀDD ēku politiku ir sniegta, aizpildot rakstiskas anketas;

15. atzīmē, ka EĀDD ir veicis pārskaitījumu 30,8 miljonu EUR apmērā un lielākā daļa šīs summas ir izmantota ēkas iegādei Vašingtonā un ka tādējādi centrālo dienestu galīgais budžets samazinājās par 239 miljoniem EUR, savukārt delegāciju budžets palielinājās par 10,7 miljoniem EUR;

16. norāda, ka starptautiskā vide, ar kuru saskaras Savienība, kļūst arvien problemātiskāka, tādēļ Savienībai aizvien vairāk tiek prasīts uzņemties vadošu lomu starptautiskajās norisēs; uzsver, ka EĀDD darbībai ir galvenā nozīme, īstenojot Savienības ārpolitiku Augstā pārstāvja / Komisijas priekšsēdētāja vietnieka vadībā; konstatē, ka EĀDD darbība kļūst aizvien nozīmīgāka, bet nav nodrošināts, lai attiecīgi palielinātos arī darbinieku skaits; prasa nodrošināt, lai būtu pieejams pietiekami daudz cilvēkresursu, tā nepieļaujot, ka ir apdraudēta Savienības spēja efektīvi rīkoties pasaules mērogā;

17. atzīmē, ka EĀDD pilda ārkārtīgi svarīgu uzdevumu, nodrošinot saskaņotu Savienības ārpolitiku; turklāt uzsver, ka ir jāatvēl vajadzīgie resursi, lai sekmīgi īstenotu efektīvu ES kopējo drošības un aizsardzības politiku;

18. atzīst, ka EĀDD darba lauks, kurā veidojas Savienības delegācijas, ir sarežģīts, jo gan politiskā, gan sociālekonomiskā situācija bieži vien ir komplicēta, nestabila un saistīta ar nopietniem riska faktoriem, un tas var būtiski ietekmēt budžetu un izmaksas, galvenokārt attiecībā uz personāla un infrastruktūras drošību;

19. aicina EĀDD izveidot štata vietas vietējiem darbiniekiem, kam būtu pienākums ziņot par likumdošanas darbu valstīs, par kurām ir stratēģiska interese (jo īpaši pievienošanās sarunvalstīs un Austrumu partnerības valstīs), lai Savienība labāk saprastu savus kaimiņus un to, kā notiek tuvināšanās acquis; aicina EĀDD rīkoties, lai atrisinātu problēmas, kuru rezultātā ir pieļautas iepirkuma procedūrās konstatētās kļūdas, un lai turpmāk nepieļautu attiecīgo noteikumu pārkāpšanu;

20. atzīmē, ka Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvajai grupai 2018. gadā tika piešķirts 1,1 miljons EUR darbam, kas vērsts pret Krievijas radīto dezinformāciju — 2019. gadā budžets palielinājās līdz 3 miljoniem EUR; prasa būtiski palielināt budžetu, lai Savienība varētu veiksmīgi dot pretsparu Krievijai, kas izvērš informācijas karu; prasa īstenot vairāk informācijas kampaņu, lai Austrumu partnerības valstīs labāk skaidrotu Savienības politikas nostādnes;

21. šajā sakarībā konstatē, ka atsevišķu EĀDD izmaksu — piemēram, infrastruktūras izmaksu — struktūru varētu būt grūtāk pārvaldīt, ņemot vērā valūtas kursa svārstības vai specifiskus vietējā tirgus apstākļus, un tādēļ ir grūtāk nodrošināt vadību un plānošanu delegāciju līmenī;

22. atzīmē, ka jaunās Finanšu regulas 60. pantā ir noteikta jauna kārtība, kā delegācijās tiek īstenotas budžeta izpildes pilnvaras, proti, delegāciju vadītāju vietnieki var pildīt pastarpināti deleģētu kredītrīkotāju pienākumus un nodrošināt Komisijas darbības budžeta izpildi, tā garantējot delegāciju nepārtrauktu darbību;

23. šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir attiecīgi pielāgojis savus iekšējos noteikumus, un tomēr aicina EĀDD rūpīgi vērot šādas situācijas gadījumos, kad šis jaunais noteikums tiks piemērots, proti, skaitliski mazās delegācijās; aicina EĀDD, īstenojot savu iekšējās kontroles stratēģiju, īpašu uzmanību pievērst iespējamiem riskiem, kas šajā sakarībā varētu rasties, un tādēļ sākt intensīvāk īstenot attālinātu darbības kontroli, lai pārliecinātos, ka finanšu darba plūsmas ir adekvātas, vai arī sniegt lielāku pagaidu atbalstu, šajos periodos nodrošinot attiecīgu ad hoc uzraudzību un ziņojumu sagatavošanu; atgādina, ka iekšējās kontroles standarts „Darbības nepārtrauktība” vairākus gadus ir bijis viens no EĀDD iekšējās kontroles sistēmas vājākajiem elementiem, sevišķi delegācijās;

24. pozitīvi vērtē to, ka ir izveidots riska novērtēšanas un pārvaldības instruments ar risku reģistru gan centrālo dienestu, gan delegāciju vajadzībām un ka ir pieņemta jauna iekšējās kontroles pamatsistēma; tomēr aicina EĀDD neaprobežoties tikai ar riska apzināšanos vien, bet arī pārliecināties, ka efektīvi tiek īstenoti un regulāri tiek pārskatīti riska mazināšanas pasākumi;

25. ņem vērā saistību un maksājumu ex ante pārbaudēs konstatēto noviržu īpatsvaru (209 kļūdas pārbaudītajā 1041 gadījumā saistībām un 258 kļūdas pārbaudītajā 1841 gadījumā maksājumiem); pauž nožēlu par to, tieši kādas kļūdas ir konstatētas, proti, tie galvenokārt ir gadījumi, kad nav pieejami apliecinoši dokumenti par finanšu darījumiem, kas iesniegti ex ante pārbaudei; aicina EĀDD arī turpmāk sniegt konkrētu atbalstu publiskā iepirkuma īstenošanai delegācijās neatkarīgi no attiecīgā iepirkuma vērtības; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2019. gada beigām centrālajos dienestos ir ieviesta elektroniska finanšu darbplūsma, ar ko ir iecerēts vēl vairāk samazināt kļūdu līmeni kopumā;

26. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā ex post pārbaužu metodika ir pielāgota Revīzijas palātas metodikai, un tāpēc var noteikt kļūdu līmeni katrā no galvenajām izdevumu jomām — proti, personāla izdevumiem, izdevumiem infrastruktūras, drošības un IT/telesakaru jomās — un to darīt, balstoties uz darījumu nejaušu stratificēto izlasi; uzskata, ka minētā pozitīvā pārmaiņa ļaus vadībai un deleģētajam kredītrīkotājam gūt labāku priekšstatu par to, cik lielā mērā ir apdraudēts darbības finansējums vai viss finansējums kopumā, jo priekšstats veidosies, balstoties uz finanšu darījumu plašāku un izsmeļošāku tvērumu; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka minētā metodika nodrošinās objektīvāku pamatojumu, lai izstrādātu mērķtiecīgus rīcības plānus ar pasākumiem kļūdu mazināšanai, vai arī objektīvāku pamatojumu iespējamo atrunu formulēšanai;

27. atkārtoti norāda, ka ir svarīgi sniegt delegācijām uz rezultātu orientētu atbalstu visās jomās, proti, iepirkumu īstenošanai; uzskata, ka būtu pienācīgi jānovērtē par 27 delegācijām atbildīgā Eiropas reģionālā centra gūtā pieredze, īstenotā sadarbība un sasniegtie rezultāti, jo īpaši augstāks sasniegtais ticamības līmenis, taču, iespējams, būtu jāapsver arī citi vienlīdz iedarbīgi līdzekļi;

28. aicina EĀDD pakāpeniski nostiprināt procesu, ko EĀDD īsteno, lai pārliecinātos par ticamību, un to darīt saskaņā ar jauno iekšējās kontroles standartu kopumu, vairāk akcentējot gan individuālās kompetences un pārskatatbildības nozīmi kontroles pasākumu realizēšanas procesā (kā to apliecina arī 2018. gada aptauja par iekšējās kontroles principu īstenošanu — tehnoloģiju kontroles jomā attiecīgais vērtējums ir nedaudz zemāks), gan krāpšanas risku;

29. atzinīgi vērtē to, ka EĀDD cenšas panākt, lai jaunie amatā ieceltie delegāciju vadītāji uzņemtos lielāku atbildību par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, kas ir viņu ikdienas darba pienākumos atbilstoši viņu politiskajām pilnvarām; uzskata, ka tas attiecas arī uz visiem pārējiem ārpolitikas procesu dalībniekiem — ES īpašajiem pārstāvjiem, ES īpašajiem sūtņiem, militāro operāciju vadītājiem un civilo misiju vadītājiem;

30. atgādina, ka atrunas formulēšana ir viens no galvenajiem pārskatatbildības veidošanās elementiem, tāpēc tas ir preventīvs un pārredzams instruments procesā, kuru EĀDD īsteno, lai pārliecinātos par ticamību, un atspoguļo notiekošās pārmaiņas vai vēl nenovērstos un konstatētos trūkumus, ar ko saskaras delegāciju vadītāji;

31. atzīmē, ka pamatotas atrunas bija formulējušas tikai divas delegācijas, proti, ES delegācija Sīrijā — tāpat kā 2017. gadā — un ES delegācija Eiropas Padomē Strasbūrā par īstenoto līgumu neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem; mudina EĀDD turpināt iesākto un pilnībā izvērtēt visus līgumus, lai panāktu, ka finanšu noteikumi ir ievēroti;

32. konstatē, ka 2018. gada beigās dalībvalstu diplomātu īpatsvars administratoru kopskaitā bija 33,76 % — gandrīz tāds pats kā 2014. gadā, kad attiecīgais īpatsvars bija 33,8 %; atzīmē, ka 2014.–2018. gada laikposmā minētais īpatsvars nedaudz svārstījās: 2017. gada beigās — 32,83 %, 2016. gada beigās — 31,7 %, 2015. gadā — 32,9 %; aicina EĀDD nodrošinājumu ar personālu veidot, ievērojot Lēmumā 2010/427/ES(7) norādīto formulu, proti, viena trešdaļa darbinieku no dalībvalstīm un divas trešdaļas — no ES iestādēm;

33. joprojām ir nobažījies par to, ka EĀDD nodrošinājums ar personālu vēl arvien nav līdzsvarots valstspiederības ziņā; atzīmē, ka 2017. gada beigās dalībvalstu diplomātu īpatsvars bija 32,83 % no visa EĀDD administratīvā personāla skaita (t. i., 307 personas), savukārt 2016. gada beigās 31,7 % no EĀDD personāla bija no dalībvalstīm — salīdzinājumam: 32,9 % 2015. gadā un 33,8 % 2014. gadā;

34. uzsver, ka arī pēc atkārtotiem aicinājumiem rīkoties EĀDD vēl nav izpildījis ģeogrāfiski līdzsvarotas pārstāvības prasības un šajā ziņā ir stipri neproporcionāls — delegāciju vadītāji ir no Beļģijas (9), Vācijas (15), Francijas (16), Itālijas (21), Polijas (5), Čehijas Republikas (2); jo īpaši atzīmē to, ka iepriekšējos divos gados ir palielinājies delegāciju vadītāju skaits no Itālijas;

35. aicina panākt ģeogrāfiski līdzsvarotāku pārstāvību EĀDD; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, lai dienests būtu adekvāti un racionāli nokomplektēts ar visu dalībvalstu valstspiederīgajiem; uzsver — EĀDD, izvērtējot kandidātu kompetenci un nopelnus, ir arī jānodrošina, ka pienācīgi ir pārstāvētas visas dalībvalstis; tāpēc mudina EĀDD turpināt sastrādāties ar dalībvalstīm, lai dienesta štata vietas popularizētu valstu diplomātu tīklā;

36. aicina EĀDD attiecībā uz visiem publiskajiem izdevumiem ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

37. atgādina, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir politikas procesu (re)organizēšana, uzlabošana, attīstīšana un novērtēšana, ar ko politikas veidošanā iesaistītie dalībnieki visos līmeņos un visos posmos visās politikas jomās iekļauj dzimumu līdztiesības perspektīvu;

38. ar gandarījumu atzīmē, ka kopumā dzimumu līdzsvara paritāte gandrīz ir panākta ar to, ka 47,4 % no visām aizpildītajām štata vietām ieņem sievietes; tomēr aicina EĀDD vēl vairāk mazināt pašreizējo kvalitatīva līdzsvara trūkumu visos līmeņos, funkciju grupās un dažādās kategorijās, un tas jo īpaši attiecas uz administratoru amatiem, no kuriem sievietes pašlaik ieņem 34,92 %; mudina EĀDD turpināt darbu pie vairākiem pasākumiem, ko dienests ir sācis īstenot, lai atbalstītu dzimumu līdzsvaru un panāktu lielāku daudzveidību, piemēram, veidojot sadarbības tīklu sievietēm, kuru karjeras virzībā nākamais solis būtu darbs vadošā amatā, un rīkojot mācības, kas paredzētas tieši sievietēm vadītājām vai tām, kuras vēlas kļūt par vadītājām;

39. konstatē, ka līdzsvarota dzimumu un ģeogrāfiskā pārstāvība būtu jānodrošina arī attiecībā uz ES īpašajiem pārstāvjiem un atzīmē, ka no astoņiem ES īpašajiem pārstāvjiem divas ir sievietes; turklāt uzskata, ka ir jāņem vērā ētikas normas, lai nepieļautu interešu konfliktu veidošanos; atbalsta to, ka pie ētikas pamatnostādnēm EĀDD strādā, ņemot vērā darba specifiku delegācijās;

40. uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka dzimumu pārstāvības ziņā tāda pati situācija ir vērojama arī attiecībā uz darbinieku sadalījumu vadošos amatos kopumā, tomēr atzīmē nelielu uzlabošanos 2018. gadā, kad sieviešu īpatsvars bija 27,1 % (salīdzinājumā ar 24,5 % 2017. gadā) jeb 71 sieviete, proti, sievietes ieņēma 60 no 211 vidējā līmeņa vadošajiem amatiem (sieviešu 28,4 % īpatsvars salīdzinājumā ar 26 % 2017. gadā) un 11 no 51 augstākā līmeņa vadošā amata (sieviešu 21,57 % īpatsvars salīdzinājumā ar 18 % 2017. gadā);

41. aicina strādāt vēl apņēmīgāk, lai minēto līdzsvara trūkumu novērstu; aicina EĀDD atjaunināt savu dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju, tajā iekļaujot konkrētus mērķus attiecībā uz sieviešu īpatsvaru vadošos amatos; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka līdzsvarotāka ģeogrāfiskā un dzimumu pārstāvība Eiropas Ārējās darbības dienestā palīdzētu Savienībai vēl atbildīgāk īstenot savu ārējo darbību;

42. atzīmē, ka sievietes ieņēma 34 no 135 delegāciju vadītāju amatiem; turklāt pauž nožēlu, ka kandidātu sieviešu īpatsvars uz vadošiem amatiem delegācijās ikgadējās rotācijas kārtībā ir zems — tie joprojām ir tikai 18 %; mudina EĀDD turpināt strādāt ar dalībvalstīm, lai palielinātu kandidātu sieviešu skaitu;

43. konstatē, ka dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu skaits ir stabilizējies — 449 personas, un tas ir tieši tikpat, cik bija 2017. gadā pēc tam, kad kopš 2011. gada tas bija regulāri audzis; atzīmē, ka 87,31 % norīkoto valsts ekspertu strādā EĀDD centrālajos dienestos, un tas tiek pamatots ar apgalvojumu, ka viņi nodrošina ļoti specifisku vajadzību izpildi EĀDD struktūrā; turklāt aicina EĀDD, īstenojot norīkoto valsts ekspertu darbā pieņemšanas politiku, uzmanību jo īpaši pievērst iespējamai interešu konflikta problēmai;

44. atgādina, ka bijušajiem ierēdņiem, kas strādājuši Savienības iestādēs vai aģentūrās, svarīgs ir nogaidīšanas periods, jo neatrisinātas interešu konflikta situācijas var kompromitēt iespēju nodrošināt augstus ētikas standartus visā Savienības administrācijas struktūrā; uzsver, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu Savienības iestādēm un aģentūrām, tostarp EĀDD, ir tiesības noraidīt bijušā ierēdņa lūgumu atļaut tam strādāt konkrētā amatā, ja ar ierobežojumiem nepietiek, lai aizsargātu iestāžu leģitīmās intereses; pauž bažas, ka bieži vien nav iespējams nodrošināt, lai būtu izpildīti nosacījumi, kas tiek piemēroti nodarbinātībai pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā; tāpēc mudina EĀDD un arī pārējās aģentūras un Savienības iestādes apsvērt iespējas izmantot visu instrumentu klāstu, kas ir pieejami saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu, jo īpaši gadījumos, kad ir paziņots par pāriešanu darbā uz kādu no pārredzamības reģistrā iekļautām organizācijām vai uzņēmumiem, un tādējādi izskaust jebkādu risku, ka divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta bijušie ierēdņi varētu nodarboties ar Savienības iestāžu lobēšanu; turklāt aicina visas Savienības iestādes un aģentūras, tostarp EĀDD, obligāti publiskot katra šāda gadījuma novērtējumu, kā tas ir jādara saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu;

45. uzskata, ka ir jānodrošina vēl vairāk iespēju dalīties ar pieredzi, kas visās Savienības iestādēs ir gūta, nodrošinot, lai būtu izpildīts Civildienesta noteikumu 16. pants un būtu ievērotas ar to saistītās ētikas normas, un īstenojot pār to attiecīgu uzraudzību; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) apņemšanos veidot Savienības iestādēm kopīgu Savienības līmeņa ētikas struktūru;

46. konstatē, ka interese par koplietošanas projektiem ir pakāpeniski pieaugusi un pakāpeniski pieaudzis ir arī šādu projektu skaits, ņemot vērā tiem raksturīgos izmaksu lietderības un sinerģijas aspektus, un ka tie nodrošina mehānismu, kas ļauj atgūt visas koplietošanas izmaksas;

47. atzinīgi vērtē to, ka ir vairāk vienošanos par koplietošanu starp Savienības delegācijām un dalībvalstīm — 2018. gadā parakstīti divdesmit divi jauni koplietošanas līgumi attiecībā uz 65 delegācijām, ka rezultātā kopējais koplietošanas projektu skaits ir sasniedzis 114; turklāt atzīmē, ka ir noslēgtas divas pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju un Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu, un atzinīgi vērtē to, ka notiek sarunas par iespēju slēgt vēl arī citas pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru;

48. ar gandarījumu atzīmē, ka, pateicoties koplietošanai, EĀDD ir ieguvis jaunus, nebūt ne maznozīmīgus ieņēmumu avotus 52,1 miljona EUR apmērā, un tas dod dienestam iespēju elastīgi veidot savu nekustamā īpašuma iegādes politiku; atzīmē, ka EĀDD īpašumā bija 34 biroja ēkas delegācijās un 143 ēkas dienests īrēja;

49. prasa EĀDD savās ēkās nodrošināt telpu koplietošanas iespējas ikvienai Savienības iestādei vai struktūrai, kas par to interesējas — piemēram, Parlamentam un Eiropas Investīciju bankai —, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir jāpilda EĀDD; uzmanību jo īpaši vērš uz ekonomiskiem ieguvumiem, ko sniedz koplietošanas iespējas, jo samazinās apsaimniekošanas izmaksas un pamatdarbības izdevumi, un ieguvumi ir arī drošības ziņā; turklāt atkārtoti norāda, ka EĀDD ir jāpanāk, lai īpašuma nomas vai iegādes izmaksas delegāciju vajadzībām nepārsniegtu cenu diapazonu, kas jāievēro dalībvalstu pārstāvniecībām; uzsver, ka EĀDD savos aprēķinos ir jāiestrādā attiecīgas drošības izmaksu tāmes, lai vēlāk nenāktos prasīt papildu finansējumu;

50. atzinīgi vērtē to, ka ir izdevies samazināt delegāciju skaitu, kurās telpu platība uz vienu cilvēku pārsniedz 35 m2 maksimumu, un ka tas pēc Palātas ieteikuma tiek darīts, lai nodrošinātu EĀDD telpu visoptimālāko izmantošanu un izvairītos no liekiem izdevumiem;

51. atzinīgi vērtē pastāvīgo ikgadējās pārskatīšanas mehānismu, kas ir efektīvs darbaspēka pārvaldības instruments un tiek izmantots, lai veiksmīgāk noteiktu prioritātes un delegāciju tīklā nodrošinātu EĀDD cilvēkresursu periodisku pielāgošanu mainīgajām ģeopolitiskajām prioritātēm un projektu portfeļu lielumam (piemēram, gatavošanās Delegācijas Apvienotajā Karalistē atvēršanai, Delegācijas Zālamana Salās slēgšana, Delegācijas Panamā modernizēšana un Delegācijas Mongolijā atvēršana); atzīmē, ka pirmais, kas 2018. gadā ir noticis šīs personāla resursu racionalizēšanas rezultātā, — no vienas delegācijas uz citu ir pārvietotas astoņas štata vietas;

52. atkārtoti norāda, ka Savienība spēra soli, lai savās iestādēs visiem nodrošinātu taisnīgu atalgojumu; uzsver, ka EĀDD būtu jānodrošina, lai centrālajos dienestos un delegācijās nodarbinātie stažieri saņemtu pienācīgu atalgojumu neatkarīgi no stažēšanās veida (zilās grāmatas, Briges vai cita shēma); atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta apmaksāta stažēšanās delegācijās un ka, ņemot vērā Eiropas ombuda ieteikumus, neapmaksāta stažēšanās vairs netiek piedāvāta; atzīmē, ka stažieru skaits delegācijās ir palielinājies vairāk nekā četras reizes — no 26 stažieriem 2017. gadā līdz 109 stažieriem 2018. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka no pavisam 404 stažēšanās iespējām, ko EĀDD piedāvāja 2018. gadā, 126 bija neapmaksātas stažēšanās iespējas, jo tās bija daļa no studentu obligātās apmācības; aicina EĀDD garantēt pienācīgu pabalstu visiem EĀDD stažieriem un tā nepieļaut, ka pastiprinās diskriminācija ekonomisku iemeslu dēļ;

53. uzskata, ka ir lietderīgi uzlabot darba slodzes pārvaldības rīkus atbilstoši rīcības plānam, lai piesaistītu cilvēkus un paturētu tos darbā, ņemot vērā viņu atšķirīgās profesionālās vajadzības, pieredzi un valstspiederību; atzinīgi vērtē ziņojumu par cilvēkresursiem un aicina EĀDD skaidri norādīt, kādas ir dienesta vajadzības (vai kādas jaunas speciālistu kvalifikācijas ir vajadzīgas), un noteikt, kādi visa dienesta mērogā ir ar darbaspēku saistītie riski, kas varētu traucēt EĀDD sasniegt savus politikas mērķus; atzinīgi vērtē pasākumus, kurus EĀDD ir īstenojis, lai tiktu galā ar darba slodzi, kas kļūst aizvien lielāka, jo ir samazināts darbinieku skaits;

54. ar bažām atzīmē, ka 2018. gadā delegācijās un centrālajos dienestos tika skatītas 135 mediācijas lietas vai nu par neatrisinātām domstarpībām saistībā ar tiesībām un pienākumiem, vai arī par dažādu veidu konfliktiem darbā, tostarp par iespējamu psiholoģiski vai seksuāli aizskarošu izturēšanos; aicina EĀDD un jo īpaši mediācijas dienestu, kurš tagad strādā tiešā ģenerālsekretāra pakļautībā, arī turpmāk uzskatīt šo jautājumu par svarīgāko prioritāti resursu pārvaldības procesā; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi panākt pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un stingri sekot līdzi gadījumiem, par kuriem ir ziņots; atzinīgi vērtē iniciatīvu, ko 2018. gadā sāka īstenot EĀDD ģenerālsekretārs, lai veicinātu izpratni par neiecietību pret aizskarošu izturēšanos un tāpēc sniegtu vairāk informācijas par to, kādu politiku pret aizskarošu izturēšanos īsteno EĀDD;

55. šajā sakarībā arī aicina EĀDD paplašināt konfidenciālo konsultantu tīklu (kurā pašlaik ir seši cilvēki), sevišķi delegāciju tīklā, un tādēļ, iespējams, palielināt apmācītu brīvprātīgo konsultantu skaitu delegācijās; mudina EĀDD sekmēt sociālo dialogu neatkarīgi no tā, kāda ir darbinieku izcelsme un cik atšķirīgs ir darbinieku statuss;

56. konstatē, ka pēc tam, kad EĀDD bija atjauninājis savu administratīvo vienošanos ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un jautājumos, kuri attiecas uz krāpšanu, 2017. gadā pastiprinājis sadarbību ar ģenerāldirektorātiem (piemēram, ar Ārpolitikas instrumentu dienestu (DG FPI), Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu (DG NEAR) un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu (DG DEVCO)), kas darbojas ārpolitikas jomā, EĀDD ir turpinājis intensīvi strādāt, lai pilnveidotu savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju; uzsver, ka sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un ar Komisiju (ģenerāldirektorātiem, kas darbojas ārpolitikas jomā, piemēram, ar DG FPI, DG NEAR un DG DEVCO) būtu jāturpina; ar gandarījumu atzīmē, ka, vienojoties ar DG DEVCO un DG NEAR, ir veikti pasākumi, lai delegāciju vadītāji būtu labāk informēti par to, kā nepieļaut krāpšanu, un ka ir ieviesta ziņošana, īstenojot dienesta iekšējās kontroles principu „Krāpšanas novēršana”; atzinīgi vērtē EĀDD dalību Krāpšanas atklāšanas tīklā, kuru vada Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

57. aicina EĀDD savā gada darbības pārskatā norādīt, cik lietu ir nodotas izskatīšanai OLAF un kādas izmeklēšanas darbības OLAF pašlaik veic saistībā ar iespējamu interešu konfliktu EĀDD;

58. atzīmē, ka 2018. gadā ir ziņots par vienu iespējamu trauksmes celšanas gadījumu, kad dienestam nepiederoša persona bija ziņojusi par kādu Komisijas darbinieku no Savienības delegācijas; prasa EĀDD informēt Parlamentu par to, kādu politiku un kādas procedūras trauksmes celšanas gadījumos dienests īsteno, jo īpaši delegācijās;

59. atbalsta EĀDD centienus panākt lielāku pārredzamību, tādēļ popularizējot un pilnveidojot e-EĀDD reģistru, kuru iedzīvotāji var izmantot, lai lūgtu pieeju dokumentiem; ar gandarījumu atzīmē, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu iedzīvotāji e-EĀDD reģistru ir izmantojuši krietni biežāk; prasa EĀDD nodrošināt, lai atbildes uz iedzīvotāju lūgumiem būtu sniegtas nevilcinoties;

60. ar gandarījumu atzīmē, ka 2020. gadā stājas spēkā trīs kopīgi lēmumi — par nodarbinātības nosacījumiem, par vietējo darbinieku ārstniecības fondu un par vietējo darbinieku pensiju fondu — ar ko tiek ieviesta jauna noteikumu sistēma vietējiem darbiniekiem delegācijās, tā tiecoties modernizēt un uzlabot sociālās nodrošināšanas sistēmas; ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā delegācijās pirmo reizi ir veikta EĀDD un Komisijai kopīga darbinieku aptauja; atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies iekšējā revīzija attiecībā uz vietējo darbinieku pieņemšanu darbā un šī personāla pārvaldību un ka tas tiek darīts, lai novērstu dažus trūkumus, kurus Revīzijas palāta ir konstatējusi saistībā ar vietējo darbinieku darbā pieņemšanas procedūrām delegācijās (proti, atsevišķi procedūras posmi nav pārredzami);

61. ņem vērā, ka iekšējās revīzijas dienests ir veicis revīziju attiecībā uz EK un EĀDD koordināciju, un ar gandarījumu atzīmē, ka revīzijas rezultātā ir secināts — koordinācijas darbības starp Komisijas dienestiem (DG DEVCO, DG NEAR un DG FPI) un EĀDD kopumā ir efektīvas un lietderīgas; tomēr atzīmē, ka ir vajadzīgs nedalīts priekšstats par visu Savienības ārējo palīdzību konkrētai valstij un ka sadarbībā ar DG DEVCO un DG NEAR ir jānostiprina riska novērtēšana un pārvaldība, veidojot vienotu viedokli par neskaidrību un par ietekmes mazināšanas stratēģijām;

62. vērš uzmanību uz to, kas ir konstatēts un ieteikts Tiesas Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2018 „Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana: tikai ierobežota un lēna virzība”; aicina EĀDD i) veikt pasākumus, lai panāktu misiju lietderīgāku darbību, un tādēļ sniegt attiecīgus praktiskus ieteikumus un pietiekamu atbalstu, ii) palielināt misijās aizpildīto štata vietu īpatsvaru, iii) noteikt darbībai atbilstošas pilnvaras un budžetus un izstrādāt vienotu, vispusīgu izejas stratēģiju, kurā ir skaidri noteikti uzdevumi un pienākumi kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju slēgšanas procesā, iv) vairāk uzmanības veltīt ilgtspējas aspektiem un v) uzlabot darbības rādītājus un ietekmes novērtējumus, kurus EĀDD sagatavo, lai adekvāti nodrošinātu uzdevumu izpildes uzraudzību un vērtēšanu;

63. atzinīgi vērtē to, ka spēcīgāk tiek sasaistīta politikas veidošana, publiskā diplomātija un stratēģiskā komunikācija; šajā sakarībā atzīmē, ka 2018. gadā EĀDD tika piešķirti 3 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 1,1 miljonu EUR 2017. gadā) pasākuma „Stratēģiskā komunikācija plus” konsolidēšanai, lai cīnītos pret dezinformāciju un hibrīddraudiem un lai veidotos noturība pret ārvalstu iejaukšanos, un turklāt atzīmē, ka veidojas komercdatu analīzes dienesti;

64. uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka ir jācīnās pret propagandu un jāatspēko dezinformācija un ļaunprātīga ietekmēšana no ārvalstīm; akcentē EĀDD stratēģiskās komunikācijas darba grupas svarīgo nozīmi un prasa to nodrošināt ar vajadzīgajiem finanšu un personāla resursiem;

65. atzinīgi vērtē to, ka Savienības iestādes un dalībvalstis kopīgi ir izveidojušas agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai būtu vieglāk apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz dezinformācijas kampaņām un lai koordinētu savu atbildes reakciju, pamatojoties uz publiskos avotos pieejamu informāciju, ko sniedz akadēmisko aprindu pārstāvji, faktu pārbaudītāji, tiešsaistes platformas un starptautiskie partneri; mudina EĀDD izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas ilgtermiņa darbības stratēģiju un sekmēt koordināciju ar dalībvalstīm un citiem nozīmīgākajiem partneriem; turklāt mudina EĀDD popularizēt dezinformācijas atspēkošanai izveidoto tīmekļa vietni EUvsDisinfo.eu — tajā ir pieejama informācija par vairāk nekā 5000 dezinformācijas gadījumu, tomēr 2018. gadā attiecīgās lapas ir skatītas tikai 1,2 miljonus reižu;

66. atbalsta EĀDD centienus nostiprināt visu fiziskās un IT drošības jautājumu spektru — sākot ar personāla un ēku drošību, tādēļ iegādājoties jaunu drošības aprīkojumu, līdz pat reģionālo drošības speciālistu apmācībai —, lai nosargātu EĀDD drošības intereses un iegūtu vēl pamatīgākas praktiskās zināšanas, tādēļ īstenojot oficiālu drošības risku pārvaldību, risinot problemātisko kiberdrošības jautājumu un īstenojot attiecīgu politiku; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies izpratnei par drošību paredzētas programmas īstenošana, ar ko iecerēts mazināt riskus centrālajos dienestos un kam par pamatu ir 2018. gadā veiktā darbinieku aptauja, un ka delegācijās tiek ieviesta drošības risku pārvaldības sistēma, lai panāktu, ka pēc vienota standarta tiek ziņots par vietējiem drošības riska faktoriem, tostarp par tiem, kas bīstami veselībai un fiziskai drošībai; mudina EĀDD arī turpmāk neatlaidīgi īstenot politiku, ar ko reāli tiek nodrošināta dienesta pakalpojumu digitalizācija;

67. atzinīgi vērtē pirmo ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta deputātu vairākuma pieņemto rezolūciju par EĀDD 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un atzinīgi vērtē arī EĀDD apņemšanos analizēt galvenos ieteikumus un secinājumus, kas radušies budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, jo EĀDD to ir apņēmusies darīt, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības līdzekļu pārvaldību;

68. prasa EĀDD saskaņā ar Finanšu regulas 266. pantu iesniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

69. atzinīgi vērtē jaunās ierosmes attiecībās ar Savienības iedzīvotājiem uzlabot komunikāciju par to, cik svarīga ir publiskā diplomātija un stratēģiskā komunikācija, kas ir neatņemams Savienības ārējo attiecību elements; mudina EĀDD ieguldīt digitālajā komunikācijā, tādēļ izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un savas tīmekļa vietnes; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas mēroga sabiedrības informēšanas kampaņu īstenošanā EĀDD sāk iesaistīt viedokļa izplatītājus; turklāt mudina izmantot pašorganizētas sociālo tīklu platformas, kas ir publiski brīvi pieejamas, un īpašu uzmanību šajā sakarā pievērst lietotāju datu aizsardzībai;

70. pauž nožēlu, ka EĀDD vēl nav vides vadības sistēmas; atzīmē, ka dienests ir centies popularizēt videokonferenču izmantošanu; tomēr prasa EĀDD īstenot konkrētu rīcības plānu, lai mazinātu savu vides pēdas nospiedumu gan centrālajos dienestos, gan delegācijās;

71. atzinīgi vērtē programmu, ko EĀDD īsteno kopā ar Parlamentu savstarpējai personāla īstermiņa norīkošanai darbā; uzsver, ka minētā programma ir nozīmīga, lai abas puses labāk izprastu viena otras struktūru un darba metodes un līdz ar to spētu labāk sadarboties; mudina EĀDD aktīvāk popularizēt šo programmu saviem darbiniekiem, tā tiecoties panākt dalībnieku skaita palielināšanos; turklāt iesaka plašāk īstenot EĀDD un dalībvalstu diplomātisko dienestu diplomātu savstarpējas apmaiņas un darbā norīkošanas programmu, kas izstrādāta, lai veicinātu kopīgas diplomātiskās kultūras veidošanos;

72. uzsver, ka aizvien nozīmīgāka kļūst ES Arktikas politika un ka ir jāpanāk, lai partneri nešaubīgāk uzticētos Savienībai, un tādēļ jāgarantē stabils ES Arktikas vēstnieka amats.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7)	Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums

178k

58k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2100(DEC))

P9_TA(2020)0095

A9-0044/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0066/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)(5), un jo īpaši tās 4.b pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2020),

1. sniedz SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2100(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(7),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0066/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2020),

1. apstiprina SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt SESAR kopuzņēmuma izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2100(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2020),

A. tā kā 2007. gada februārī tika izveidots SESAR kopuzņēmums (“Kopuzņēmums”), lai vadītu Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes projekta (SESAR) programmu, kuras mērķis ir modernizēt Savienības [gaisa] satiksmes pārvaldību;

B. tā kā pēc Padomes Regulas (ES) Nr. 721/2014 pieņemšanas programma SESAR 2020 pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim;

C. tā kā Kopuzņēmums tika izveidots kā publiskā un privātā sektora partnerība ar Savienību un Eirokontroli kā dibinātājiem;

D. tā kā Savienības ieguldījums programmas SESAR 2 2014.–2024. gadam izvēršanas posmā, kuru finansē no “Apvārsnis 2020”, ir 585 000 000 EUR; tā kā saskaņā ar jaunajiem “Apvārsnis 2020” dalības nolīgumiem sagaidāmais Eirokontroles ieguldījums ir aptuveni 500 000 000 EUR, bet citu aviācijas nozari pārstāvošo partneru ieguldījumam jābūt vismaz 500 000 000 EUR, un 90 % no tā veidos Eirokontroles un citu partneru ieguldījums natūrā,

Vispārīga informācija

1. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu par Kopuzņēmuma 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) konstatē, ka šie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2. pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3. norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot plašu sabiedrību par pētījumu rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot šo rezultātu nonākšanai tirgū;

4. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; šajā izvērtējumā izskata, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, tādējādi sekmējot ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu;

5. atgādina, ka SESAR ir Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvas tehnoloģiskais pīlārs un tā uzdevums ir koordinēt un īstenot pētniecisko darbu, lai palīdzētu pārvarēt SES sadrumstalotību; norāda, ka viens no galvenajiem Kopuzņēmuma sasniegumiem ir brīvā maršrutu noteikšana, lai saīsinātu lidojumus un samazinātu degvielas emisijas; tāpēc uzskata, ka Kopuzņēmumu arī turpmāk varētu izmantot aviācijas nozares ilgtspējas veicināšanai;

6. uzsver, ka Kopuzņēmuma veiktajam darbam ir svarīga nozīme, palīdzot paātrināt inovāciju ieviešanu; turklāt uzsver tā nozīmi U-space nozīmīgā pilnveidē un plāna izstrādāšanā attiecībā uz bezpilota lidaparātu drošu ieviešanu un izmantošanu gaisa telpā zemā augstumā, kas ir pamats modernai un strauji augošai nozarei;

Budžeta un finanšu pārvaldība

7. norāda, ka 2018. gada budžets ietvēra maksājumu apropriācijas 94 800 000 EUR apmērā (2017. gadā — 90 900 000 EUR) un saistību apropriācijas 129 517 762 EUR apmērā (2017. gadā — 109 900 000 EUR); ierēķinot iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, kuras Kopuzņēmums bija no jauna iekļāvis 2018. gada budžetā, un piešķirtos ieņēmumus, kopējais pieejamais maksājumu budžets bija 166 465 000 EUR (2017. gadā — 213 000 000 EUR) un kopējais pieejamais saistību budžets bija 175 918 000 EUR (2017. gadā — 130 900 000 EUR);

8. norāda, ka 2016. gada decembrī SESAR 1 tika oficiāli slēgts un pēdējais galīgais dotācijas maksājums tika veikts 2017. gada decembrī, un iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas 40 000 000 EUR apmērā tika pārnestas uz 2018. gadu, lai atmaksātu pārāk lielos naudas ieguldījumus, kas saņemti no nozari pārstāvošajiem SESAR 1 dalībniekiem, un lai apmaksātu novēlotas, bet joprojām pamatotas izmaksu deklarācijas par Septītās pamatprogrammas un Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem; ar bažām norāda, ka 2018. gada beigās tikai 1 800 000 EUR (5 %) no šīm apropriācijām varēja izmantot koriģējošajiem maksājumiem, 20 000 000 EUR (50 %) bija jāatceļ un 18 200 000 EUR (45 %) tika pārnesti uz 2019. gadu; pauž nožēlu par to, ka 2018. gada beigās SESAR 1 noslēguma posmā Kopuzņēmums joprojām uzrādīja lielu neizpildīto saistību apmēru, proti, 61 400 000 EUR, un ka šie Kopuzņēmumam piešķirtie līdzekļi netiks pilnībā izlietoti;

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un TEN-T

9. norāda, ka no 1 284 300 000 EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas pārējiem dalībniekiem ir jāiemaksā Kopuzņēmuma pamatdarbībās un administratīvajās darbībās (700 000 000 EUR no Eirokontroles un 584 300 000 EUR no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem), līdz 2018. gada beigām Kopuzņēmums bija validējis ieguldījumus 1 099 800 000 EUR apmērā (560 700 000 EUR no Eirokontroles un 539 100 000 EUR no gaisa satiksmes nozares);

Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

10. norāda, ka no 585 000 000 EUR lielās Savienības iemaksas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” līdz 2018. gada beigām kopējais Savienības (Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE)) naudas ieguldījums Kopuzņēmuma pamatdarbībā bija 216 900 000 EUR un ka pārējie dalībnieki bija apņēmušies veikt Kopuzņēmuma programmas SESAR 2020 pamatdarbībai paredzētas iemaksas natūrā un naudā vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā (tiek lēsts, ka tie būtu 500 000 000 EUR no Eirokontroles, ko papildinātu 500 000 000 EUR no gaisa satiksmes nozares); norāda arī to, ka 2018. gada beigās pārējie dalībnieki bija veikuši naudas iemaksas 14 400 000 EUR apmērā un bija veikuši validētas iemaksas natūrā 114 000 000 EUR apmērā, bet par vēl 120 200 000 EUR lielām iemaksām natūrā bija paziņots, taču tās vēl nebija validētas;

11. norāda, ka attiecībā uz SESAR 2020 Kopuzņēmums 2018. gada beigās bija izpildījis attiecīgi 81 % un 61 % no saistību un maksājumu apropriācijām, kas pieejamas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, un atcēlis aptuveni 44 600 000 EUR (35 %) no pieejamajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriācijām (saistību un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis 2017. gadā bija attiecīgi 80,24 % un 67,97 %);

12. norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka 2018. gadā pieejamo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju zemais izpildes un augstais atcelšanas līmenis galvenokārt ir saistīts ar Kopuzņēmuma piesardzīgo budžeta plānošanu un to, ka budžeta plānošanā un uzraudzībā netika pilnībā ņemta vērā iepriekšējos gados neizlietoto maksājumu apropriāciju summa;

Sniegums

13. pieņem zināšanai Kopuzņēmuma galvenos snieguma rādītājus 2018. gadā, jo īpaši prognozētās PPP piesaistes koeficienta vērtības programmas beigās:

	–	ar starpposma novērtējuma metodi: 1,22,
	–	ar precizētu starpposma novērtējuma metodi: 1,26,
	–	attiecībā uz “Apvārsnis 2020”: 2,26, un
	–	partnerību piesaistes koeficients: 1,74;

14. norāda, ka Kopuzņēmums ir sasniedzis galvenos politikas un pamatdarbības mērķus, kas norādīti vienotajā programmdokumentā laikposmam no 2017. līdz 2019. gadam;

15. atgādina Kopuzņēmumam savu aicinājumu veikt pasākumus, lai sasniegtu visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto piesaistes koeficienta mērķrādītāju, kas ir 1,41;

16. konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru;

17. norāda, ka SESAR kopuzņēmums ir viens no vairākiem kopuzņēmumiem, kas izmantoja lielāku sinerģiju, īstenojot pamatdarbības kopā ar Savienības decentralizētajām aģentūrām attiecīgajās pētniecības un inovācijas jomās, un Kopuzņēmums jo īpaši sadarbojās ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru bezpilota lidaparātu jomā;

18. norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatā informācija par galvenajiem snieguma rādītājiem attiecībā uz dzimumu līdzsvaru ir sniegta tikai par 2017. gadu, bet par 2018. gadu nav; norāda, ka informācija par 2017. gadu ir saistīta ar Kopuzņēmuma 2016. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus “Apvārsnis 2020” ietvaros un ka galvenos snieguma rādītājus raksturojošie skaitļi ir šādi: sieviešu īpatsvars pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos — 15,4 %; sieviešu īpatsvars projektu koordinatoru vidū — 12 %; sieviešu īpatsvars Komisijas padomdevēju un ekspertu grupās u. c. — 33,3 %;

19. norāda, ka Kopuzņēmums ir īstenojis trīs galvenās iniciatīvas, kas ir bijušas svarīgas, lai noteiktu redzējumu par gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) nākotni Eiropā 2018. gadā, un ka šo sasniegumu rezultāti, kurus ir atzinusi visa ATM kopiena, ir nodoti Komisijai, kas veiks nākamos pasākumus, lai tos iekļautu aviācijas jomas tiesiskajā regulējumā un politikas satvarā;

20. atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir ne tikai devis rezultātus sagatavojošos pētniecības projektos, bet arī ir pierādījis savu nozīmīgo lomu inovācijā aviācijas jomā, integrējot jaunus dalībniekus, kas nav tradicionālie ATM pētniecības un inovācijas dalībnieki;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

21. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu 2018. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 42 darbinieki (2017. gadā — 40 darbinieki);

22. konstatē, ka 2018. gadā Kopuzņēmums parakstīja 48 līgumus, tostarp 37 īpašos līgumus, ar kuriem īsteno Kopuzņēmuma pamatlīgumus un iestāžu nolīgumus, un tika īstenotas 12 iepirkuma procedūras: piecas sarunu procedūras bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas, piecas sarunu procedūras attiecībā uz ļoti zemas, zemas un vidējas vērtības līgumiem, trīs atklātas procedūras un viena balva;

23. norāda, ka saskaņā ar DG MOVE deleģēšanas nolīgumu Kopuzņēmums 2018. gada janvārī izsludināja atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētījumiem un demonstrācijām par bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldību Eiropā (U-Space Call), kam maksimālo dotācijas summu — 9 500 000 EUR — finansē no Komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) fonda; ar dziļām bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka, lai gan uzaicinājumā iekļautajos piešķiršanas kritērijos kopumā tika ievērotas Regulā (ES) Nr. 1316/2013(13)noteiktās ievirzes, Revīzijas palāta konstatēja vairākas pārklāšanās un neatbilstības starp piešķiršanas kritērijiem un to apakškritērijiem, kas var apdraudēt dotāciju novērtēšanas procesa vispārējo efektivitāti un ir jārisina uzaicinājuma izstrādes un sagatavošanas posmā;

Iekšējā kontrole

24. konstatē, ka Kopuzņēmuma ex ante kontroles procedūras ir uzticamas un ka Kopuzņēmums jo īpaši veic to dotāciju saņēmēju ex post revīzijas, kas ir saņēmuši Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgos maksājumus, savukārt attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumiem par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests; norāda, ka ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, par kuru Kopuzņēmums ziņoja 2018. gada beigās, bija 1,29 % Septītajā pamatprogrammā un 1,33 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

25. pēc iepazīšanās ar pasākumiem, ko Kopuzņēmums veicis saistībā ar Parlamenta rezolūciju par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, konstatē, ka Kopuzņēmums ir veicis pasākumus, lai kliedētu Parlamenta bažas, konkrētāk, Kopuzņēmums ir iecēlis jaunu Budžeta un finanšu grupas vadītāju, šajā grupā ir jauns finanšu speciālists un finanšu asistents, Kopuzņēmums ir sācis finanšu direktora darbā pieņemšanas procedūru un ir ieviesta jauna budžeta procedūra, kuras rezultātā ir laikus sagatavots detalizēts budžets;

Iekšējās revīzijas

26. norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) ir sagatavojis galīgo revīzijas ziņojumu par koordināciju starp Kopuzņēmumu un Kopējo atbalsta centru (CSC) un CSC instrumentu un pakalpojumus īstenošanu, kā rezultātā tika sniegti trīs svarīgi ieteikumi; norāda, ka Kopuzņēmums ir izstrādājis detalizētu rīcības plānu šo ieteikumu pamatā esošo risku novēršanai, kuru bija paredzēts īstenot 2019. gadā;

27. norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas struktūras (IAC) darbības koncentrējās uz ticamības revīzijām un konsultāciju pakalpojumiem; norāda, ka IAC veica pēcpārbaudes revīziju par darbā pieņemšanu un aktīvi piedalījās Kopuzņēmuma riska novērtēšanā, sadarbojās ar IAS, Revīzijas palātu un citiem attiecīgajiem revīzijas dalībniekiem, uzraudzīja to Kopuzņēmuma rīcības plānu īstenošanu, kuri saistīti ar iepriekšējām revīzijām, un veica turpmākus pasākumus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

28. norāda, ka Kopuzņēmums 2018. gada jūlijā organizēja korporatīvā riska pārvaldības darbsemināru, lai ziņotu par riska pārvaldību un apstiprinātu galvenās izmaiņas, kas saistītas ar korporatīvajiem riskiem;

Ar SESAR projekta izvēršanas fāzi saistītie jautājumi

29. konstatē, ka Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 11/2019 par Savienības regulu par gaisa satiksmes pārvaldības modernizāciju; norāda, ka šajā īpašajā ziņojumā Revīzijas palāta vērtēja to, cik labi Komisija ir pārvaldījusi SESAR izvēršanu kopš 2011. gada, vai Savienības intervence ir bijusi virzīta uz projektiem, kam atbalsts vajadzīgs visvairāk, un vai tā ir radījusi pievienoto vērtību gaisa satiksmes pārvaldībai Savienībā; norāda, ka nākotnē ir vajadzīga efektīva gaisa satiksmes pārvaldība, lai nodrošinātu drošību un efektivitāti;

30. ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka lielākā daļa revidēto projektu tiktu finansēti bez finansiāla atbalsta no Savienības, finansēšanas shēmas īstenošanā bija nepilnības (īpaši nepietiekama prioritāšu noteikšana), un ATM snieguma ieguvumi ekspluatācijas vidē vēl ir jāapliecina;

31. aicina Komisiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, jo īpaši attiecībā uz projektu atlasi;

32. atbalsta ieteikumus, ko Revīzijas palāta sniegusi šo problēmu risināšanai, un norāda, ka Komisija ir pieņēmusi visus Revīzijas palātas ieteikumus; aicina Komisiju veikt Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas pēcpārbaudi;

Transports un tūrisms

33. norāda, ka Kopuzņēmums savu budžetu ir atspoguļojis divās atsevišķās daļās: 1) SESAR 1 un 2) SESAR 2020; ņem vērā arī to, ka SESAR 1 saņēma līdzfinansējumu no TEN-T un Septītās pētniecības pamatprogrammas, bet SESAR 2020 saņem līdzfinansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”;

34. norāda, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 83 % , bet maksājumu apropriāciju — 47 % (SESAR 1: 99 % un 5 %, savukārt SESAR 2020: 81 % un 61 %); norāda, ka zemais vispārējais maksājumu izpildes līmenis galvenokārt ir saistīts ar zemo SESAR 1 izpildes līmeni, kas atspoguļo tā projektu finansiālo slēgšanu un programmas pabeigšanu, kā arī Kopuzņēmuma centienus pēc iespējas samazināt darbības izmaksas;

35. uzsver, ka gan Eiropas gaisa telpas turpmākai attīstīšanai SES2+ satvarā, gan bezpilota lidaparātu integrēšanai ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi;

36. norāda, ka Kopuzņēmums īstenoja savas operācijas, pilnībā ievērojot četrus dažādus satvarus: pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmu attiecībā uz bezpilota lidaparātu U-space demonstrējumu pasākumiem, kā arī diviem īpašiem satvariem saistībā ar aktīvu ģeogrāfisko zonu izveides pakalpojumu (AGS) un pētījumu, kura mērķis ir izstrādāt priekšlikumu par Eiropas gaisa telpas turpmāko struktūru; atzīst, ka šie atšķirīgie juridiskie satvari sarežģī Kopuzņēmuma darbību, un tāpēc pauž Kopuzņēmumam atzinību par inovācijas projektu sekmīgo īstenošanu;

37. uzsver, ka Kopuzņēmuma veiktajam darbam ir svarīga nozīme, palīdzot paātrināt inovāciju ieviešanu; turklāt uzsver tā nozīmi U-space nozīmīgā pilnveidē un plāna izstrādāšanā attiecībā uz bezpilota lidaparātu drošu ieviešanu un izmantošanu gaisa telpā zemā augstumā, kas ir pamats modernai un strauji augošai nozarei; uzsver Kopuzņēmuma nozīmi, gatavojoties Eiropas ATM ģenerālplāna atjaunināšanai virzībā uz Eiropas digitālo gaisa telpu, kas notiks, īstenojot vispusīgu un uz pasažieriem orientētu aviācijas digitālo pārveidi; tādēļ uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Kopuzņēmuma loma būtu jāatzīst un jānostiprina;

38. norāda, ka Kopuzņēmums turpināja SESAR 1 finanšu un administratīvo slēgšanu; norāda, ka faktiskais programmas kopējais izpildes līmenis ir 89,9 %; norāda, ka Kopuzņēmumam virtuālajā bankas kontā ir 30,7 miljoni EUR, lai segtu visas atlikušās SESAR 1 saistības, un ka saskaņā ar maksājumu un līdzekļu atgūšanas prognozēm pēc SESAR 1 slēgšanas Kopuzņēmuma rīcībā vajadzētu palikt aptuveni 30,6 miljonus EUR lielam pārpalikumam; atgādina, ka SESAR 1 uzkrātie budžeta līdzekļi tiks izmantoti, lai atmaksātu Kopuzņēmuma dalībnieku iemaksātos līdzekļus, un atlikusī neizmantotā summa tiks atmaksāta Savienībai;

39. norāda, ka 2018. gads bija pirmais gads, kad SESAR 2020 darbojās bez SESAR 1 projektiem; turklāt norāda, ka no 96,0 miljonus EUR lielajiem ieņēmumiem, kurus SESAR 2020 saņēma 2018. gadā, Savienības ieguldījums bija 88,2 miljoni EUR un Eirokontroles ieguldījums bija 5,2 miljoni EUR;

40. norāda, ka neizlietotās maksājumu apropriācijas 2018. gadā ir radījušas pārpalikumu 19,3 miljonu EUR apmērā (no tiem 0,05 miljoni EUR attiecas uz SESAR 1 un 19,25 miljoni EUR — uz SESAR 2020), kas paliek Kopuzņēmumā, un ka kumulatīvais pārpalikums ir 77,24 miljoni EUR (no tiem 30,93 miljoni EUR attiecas uz SESAR 1 un 46,31 miljons EUR — uz SESAR 2020);

41. norāda, ka pēdējās SESAR 1 revīzijas, kas tika veiktas attiecībā uz 2017. gadā veiktajiem maksājumiem, tika sāktas 2018. gadā un ka ir pabeigts 4. revīziju cikls, kuru veidoja 23 revīzijas astoņās dalībvalstīs; pauž bažas par to, ka 2018. gadā atlikušais kļūdu īpatsvars bija 5,07 %;

42. pieņem zināšanai 2018. gada salīdzinošā cilvēkresursu novērtējuma rezultātus — 61,67 % operatīvu štata vietu, 28,57 % administratīvu štata vietu un 9,76 % neitrālu štata vietu.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 26. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 26. lpp.
(9)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(11)	OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.
(12)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(13)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds

160k

52k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2075(DEC))

P9_TA(2020)0096

A9-0047/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Fondam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0042/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu(5), un jo īpaši tās 17. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0047/2020),

1. sniedz Eiropas Izglītības fonda direktoram apstiprinājumu par Fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Izglītības fonda direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Fondam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0042/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu(12), un jo īpaši tās 17. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0047/2020),

1. apstiprina Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Izglītības fonda direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Izglītības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0047/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Izglītības fonda (“Fonds”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 20 144 018 EUR, t. i., gandrīz tāds pats kā 2017. gadā (ļoti neliels samazinājums); tā kā Fonda budžets tiek finansēts pilnībā no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Fonda 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Fonda gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija augts, proti, 99,99 %, tātad nedaudz — par 0,06 % — augstāks nekā 2017. gadā; pieņem zināšanai, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,07 %, t. i., par 0,10 % augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. atzīmē, ka līdzās citiem produktivitātes un kvalitātes rādītājiem Fonds izmanto konkrētus galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savu darbību pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību;

3. atzīmē, ka Fonda darbību izpildes līmenis bija 91 %, savlaicīgas izpildes līmenis — 94 %; atzīmē, ka 14 no saviem 15 galvenajiem snieguma rādītājiem Fonds pārsniedza;

4. atzinīgi vērtē Fonda vienošanās un gada darbības plānus attiecībā uz sadarbību politikas jomās, kas pārklājas ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda un ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra darbu; atzinīgi vērtē to, ka Fonds ieņēma vadošo pozīciju attiecībā uz aģentūru līgumu par kritērijos balstītu personāla iesaistes aptauju nodrošināšanu; uzteic šo praksi kā priekšzīmi, kam vērts sekot; stingri mudina Fondu aktīvi censties veidot dziļāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

5. norāda, ka Fonds ir piedalījies Savienības ārējo programmu prasmju un cilvēkkapitāla attīstības un nodarbinātības jomā apzināšanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā; novērtē to, ka Fonds ir vienīgā Savienības aģentūra, kas ir pilnvarota strādāt ārpus Savienības, atbalstot Savienības ārējo darbību izglītības, arodapmācības, prasmju, darba tirgus sistēmu un cilvēkkapitāla attīstības jomā Savienības partnervalstīs, lai uzlabotu to iedzīvotāju nodarbināmību un nodarbinātības izredzes;

6. atzinīgi vērtē Fonda sadarbību ar Savienības kaimiņvalstīm, kandidātvalstīm un Vidusāzijas valstīm, kā arī tā ieguldījumu Savienības Panāfrikas politikā un programmās nolūkā veicināt nodarbināmību un sociālekonomisko iekļaušanu un stingri atbalsta Fonda mērķi uzlabot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) politikas veidošanu visā pasaulē;

7. atbalsta Fonda darbu digitālo prasmju un kompetenču jomā un atbalsta sniegšanā valstīm nolūkā uzlabot to kvalifikācijas un kvalifikāciju sistēmas, lai modernizētu PIA attiecībā uz mūžizglītību, nodarbināmību un šo reģionu un valstu turpmāko konkurētspēju; atzīst, ka 86 % valstu, kurās Fonds ir aktīvi darbojies, bija vērojams progress kvalifikāciju, pārvaldības, nodarbināmības, PIA nodrošināšanas, uzņēmējdarbības mācību un politikas analīzes jomā;

8. atkārto, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), Eiropas Konsensā par attīstību un SDO globālajā ziņojumā par nodarbinātības nākotni mūžizglītība ir atzīta par būtisku ilgtspējīgas izaugsmes un iekļaujošas un stabilas sabiedrības nodrošināšanai, un iesaka arī turpmāk to uzskatīt par svarīgu Fonda darba jomu;

9. pauž nožēlu par to, ka, spriežot pēc Revīzijas palātas ziņojuma, nekas neliecina par to, ka iepirkuma procedūrā, saskaņā ar kuru Fondā tika nodarbināti pieci pagaidu darba aģentūras darbinieki, būtu nodrošināta saimnieciski visizdevīgākā līguma noslēgšana; šajā sakarā piekrīt Revīzijas palātas konstatējumam, ka Fondam būtu jāizmanto līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, kas galvenokārt vērsti uz konkurētspēju nodrošinošiem cenas elementiem;

10. atzinīgi vērtē to, ka Fonds ir veicis pasākumus, kuru rezultātā ir oficiāli pabeigta visu to Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu izpilde, kas sniegti 2017. gadā veiktajā revīzijā par PIA jomā gūtā progresa uzraudzību, un ka iekšējās revīzijas ieteikumu īstenošanas līmenis jau trešo gadu pēc kārtas ir 100 %;

11. uzsver, ka pārredzamība un iedzīvotāju informētība par aģentūru pastāvēšanu ir būtiska to demokrātiskajai pārskatatbildībai; uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir aģentūru resursu un datu lietderība un viegla izmantojamība; tādēļ prasa izvērtēt, kā pašlaik tiek sniegti un darīti pieejami dati un resursi, kā arī to, cik lielā mērā iedzīvotāji tos var viegli identificēt, atpazīt un izmantot; atzīmē, ka dalībvalstis var palielināt sabiedrības informētību par šo jautājumu, izstrādājot visaptverošu plānu, kā uzrunāt vairāk Savienības iedzīvotāju;

Personāla politika

12. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,84 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 85 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 86 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 88 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); atzīmē, ka papildus tam 2018. gadā Fondā strādāja arī 39 līgumdarbinieki un viens norīkotais valsts eksperts;

13. atzīmē, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai panāktu labāku dzimumu līdzsvaru augstākā līmeņa vadībā (3 vīrieši un 1 sieviete); tomēr ar gandarījumu atzīmē, ka dzimumu līdzsvars ir sasniegts valdē (14 vīrieši un 14 sievietes);

14. atzīmē, ka Fonds ir ieviesis vairākus aizskarošas izturēšanās novēršanas pasākumus un ka visi jaunpienācēji apmeklē informatīvu sesiju, ko vada konsultanti, kuri savus pienākumus pilda konfidenciāli;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

15. atzīmē Fonda pašreizējos pasākumus un īstenotos centienus pārredzamības nodrošināšanā, interešu konfliktu novēršanā un pārvaldībā un trauksmes cēlēju aizsardzībā;

16. atzīmē, ka Fonds, balstoties uz OLAF sagatavoto metodiku, ir izstrādājis pats savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju un to īsteno kopš 2014. gada;

Iekšējā kontrole

17. atzīmē, ka 2018. gads bija pirmais pilnais gads, kurā pēc tam, kad Fonda valde 2017. gada novembrī tos pieņēma, tika īstenota Fonda 17 iekšējās kontroles principi, un ka 2018. gada janvārī Fonds izstrādāja metodiku un indikatoru kopu, ko izmantot, lai atbalstītu un stiprinātu iekšējās kontroles regulāro uzraudzību un ikgadējo novērtēšanu; aicina Fondu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par situācijas uzlabošanas pasākumiem;

18. atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatā sniegto informāciju 2018. gadā Komisijas uzdevumā tika veikts Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas paspārnē strādājošo ES aģentūru (Fonda, EU-OSHA, Eurofound un Cedefop) ārējs izvērtējums, kurā tika aplūkota šo aģentūru relevance, rezultativitāte, efektivitāte, saskaņotība un Savienības pievienotā vērtība; aicina Fondu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo izvērtējumu;

19. aicina Fondu koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo mediju un citu mediju starpniecību;

20. mudina Fondu vairāk izmantot inovatīvus digitālos risinājumus, tostarp e-iepirkumu;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 354, 31.12.2008., 82. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 354, 31.12.2008., 82. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 120, 29.3.2019., 182. lpp.
(16)	OV C 120, 29.3.2019., 183. lpp.
(17)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eurojust

165k

57k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eurojust (tagad Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2074(DEC))

P9_TA(2020)0097

A9-0048/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eurojust 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Eurojust par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0041/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem(5), un jo īpaši tā 36. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI(6), un jo īpaši tās 63. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0048/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) administratīvajam direktoram apstiprinājumu par Eurojust 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) administratīvajam direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eurojust (tagad Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2074(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eurojust 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Eurojust par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0041/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem(13), un jo īpaši tā 36. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0048/2020),

1. apstiprina Eurojust 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) administratīvajam direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eurojust (tagad Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2074(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eurojust 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0048/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eurojust ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 38 606 737 EUR, t. i., par 20,71 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā budžeta samazinājums ir saistīts ar budžeta vajadzību samazinājumu 2. sadaļā; tā kā Eurojust budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Eurojust 2018. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eurojust gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,94 %, kas ir nedaudz — par 0,03 % — zemāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 86,91 %, t. i., par 2,96 % augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. norāda, ka Eurojust izmanto kvantitatīvus un kvalitatīvus galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savu gada darbības mērķu sasniegšanu un ietekmi, rezultātu rādītājus, darbības/iznākuma rādītājus un saimnieciskās darbības/ tehniskos/ pamatdarbības rādītājus, kā arī atbalsta/ vadības/ pārvaldības rādītājus nolūkā uzlabot budžeta pārvaldību; norāda, ka Eurojust spēja izmērīt un novērtēt 98 no 2018. gadam izvirzītajiem 119 galvenajiem snieguma rādītājiem (82 %), kuru gadījumā tika sasniegti vai pārsniegti 72 % no sākotnējiem mērķiem; norāda, ka Eurojust 2018. gada darba programmā ieviesa vairākus jaunus rādītājus, kuriem nav atsauces vērtības, un ka līdz ar to 15 % no galvenajiem snieguma rādītājiem nebija iespējams novērtēt; aicina Eurojust risināt šo jautājumu un nodrošināt, ka visus rādītājus var pienācīgi novērtēt, un līdz 2020. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par paveikto;

3. norāda, ka 2018. gadā tika izstrādāts Eurojust organizatoriskās pārstrukturēšanas II posms, kura mērķis bija uzlabot operatīvo darbību un pārveidot administratīvos un atbalsta dienestus;

4. mudina Eurojust turpināt tā pakalpojumu digitalizāciju;

5. atzinīgi vērtē to, ka Eurojust turpina attīstīt ciešu operatīvo sadarbību ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un citiem tieslietu un iekšlietu sistēmas partneriem, kā arī ar trešām valstīm; norāda, ka 2018. gadā Eurojust sāka sarunas par sadarbības nolīgumu ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru; norāda, ka Eurojust sadarbojās arī ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, un mudina valstu iestādes apsvērt iespēju vajadzības gadījumā piesaistīt šīs abas struktūras; turklāt mudina Eurojust piedalīties kopīgās iepirkuma procedūrās ar Eiropolu un Eiropas Zāļu aģentūru;

6. aicina Eurojust izvērtēt iespējas, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības; stingri mudina Eurojust aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar citām Savienības aģentūrām;

7. atgādina, ka pēdējo gadu laikā ir palielinājies jaunu lietu, kā arī izskatīšanā esošo lietu skaits (t. i., lietas, kurās nepieciešama sarežģīta izmeklēšana, kas var ilgt vairākus gadus) un ir paredzams, ka darba slodze turpinās palielināties, ņemot vērā jaunās pilnvaras, kas stāsies spēkā 2019. gada beigās, paturot prātā arī papildu resursus, kas vajadzīgi, lai Eurojust varētu sniegt atbalstu Eiropas Prokuratūras darbībai; uzsver, ka Savienības pilsoņu drošībai ir būtiski ne tikai aresti, bet arī sekmīga kriminālvajāšana smagu pārrobežu noziegumu gadījumos; turklāt atgādina, ka 2018. gadā tāpat kā 2017. gadā darbojās 17 koordinācijas centri un tas liecina par šā operatīvā instrumenta popularitāti un noderīgumu; uzsver Eurojust būtisko nozīmi Savienības drošības ķēdē un to, ka pilnvaru izpildes nolūkā Eurojust budžetam būtu jāatbilst izvirzītajiem uzdevumiem un prioritātēm; tādēļ pauž nopietnas bažas par ievērojamiem budžeta samazinājumiem, ko Komisija ierosinājusi daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam un kas apdraudētu Eurojust darbu un tādējādi radītu drošības riskus dalībvalstīs; prasa Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai aicināt Eurojust administratīvo direktoru iesniegt prognozētās Eurojust ilgtermiņa finansējuma vajadzības, risinot jautājumu par to, cik lielā mērā prognozējamos turpmākos uzdevumus varētu veikt, izmantojot efektivitātes pieaugumu, kā novērst darbības nepilnības, ko varētu radīt nepietiekams finansējums, un kāda būtu to prognozējamā ietekme uz cīņu pret pārrobežu noziedzību;

8. atzinīgi vērtē to, ka Eurojust Kolēģija 2018. gada novembrī pieņēma atjauninātu krāpšanas apkarošanas stratēģiju un rīcības plānu;

9. uzsver, ka Eurojust 2018. gada beigās sāka pārvaldības struktūras reorganizāciju, tostarp skaidri nodalot izpildes un darbības jautājumus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 2018/1727(19) (jaunā Eurojust regula), tai stājoties spēkā 2019. gada decembrī; norāda, ka bija plānots līdz 2019. gada beigām pieņemt priekšlikumu pārskatītās iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai un īstenot to līdz 2020. gada beigām;

Personāla politika

10. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 99,04 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 207 no Savienības budžetā apstiprinātajām 209 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 208 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā Eurojust strādāja arī 15 līgumdarbinieki un 16 norīkotie valstu eksperti;

11. ar bažām norāda, ka saskaņā ar paziņotajiem datiem valdes sastāvs 2018. gadā dzimumu ziņā bija ļoti nelīdzsvarots — 20 vīrieši un 8 sievietes;

12. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas iepriekšējo gadu ieteikumu Eurojust kopš 2019. gada jūnija publicē vakances Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē, izmantojot iespēju publicēt šādu vakanču nosaukumus visās Savienības oficiālajās valodās ar saiti uz pilnu tekstu tikai angļu valodā; mudina Eurojust attiecībā uz zemāka ranga darbiniekiem apsvērt iespēju kopīgi izmantot personālu un resursus ar citām Savienības aģentūrām;

13. ar gandarījumu norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumus, Eurojust apsvērs iespēju pieņemt pamattiesību stratēģiju, tostarp atsauci uz pamattiesībām rīcības kodeksā, kurā varētu noteikt personāla pienākumus un apmācību, un to darīs, apspriežoties ar Komisiju un citām Savienības aģentūrām, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju;

Iepirkums

14. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Eurojust parakstīja IT pamatlīgumu ar uzņēmumu, kas sniedza to pašu pakalpojumu saskaņā ar iepriekšējo pamatlīgumu, izmantojot iepirkuma sarunu procedūru bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas; norāda, ka visi maksājumi, kas veikti saskaņā ar minēto pamatlīgumu un visiem saistītajiem konkrētajiem līgumiem, ir nepareizi un vienkāršota procedūra ir pieņemama tikai īpašos apstākļos, kurus Eurojust nav pamatojis; atzīst, ka saskaņā ar Eurojust sniegto atbildi sarunu procedūra tika īstenota, pamatojoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012(20) 134. panta 1. punkta otrās daļas f) punktu, kas ļauj šādu procedūru izmantot, ja piegādātāja maiņa radītu nesaderību vai nesamērīgi lielas tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē, un ka tādēļ minētais risinājums tika uzskatīts par izmaksu ziņā visefektīvāko; aicina Eurojust nodrošināt atbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

15. pieņem zināšanai Eurojust pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību; norāda, ka Eurojust Kolēģija pieņēma Lēmumu 2019-02 par Eurojust pamatnostādnēm attiecībā uz trauksmes celšanu, kas piemērojamas visiem darbiniekiem; norāda, ka saskaņā ar Eurojust sniegto informāciju 2019. gadā tika nodrošināta nepieciešamā apmācība par šiem noteikumiem;

16. atzinīgi vērtē to, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumus, projekta grupa reglamenta jautājumos pašlaik strādā pie tā, lai jautājumu par interešu deklarāciju publicēšanu iekļautu Eurojust Kolēģijas ētikas kodeksa projektā; norāda, ka līdz šim Eurojust ir publicējis deklarācijas par interešu konflikta neesamību; aicina Eurojust publicēt arī valdes locekļu un izpildvaras vadītāju CV; norāda, ka Eurojust ar Kolēģijas 2018. gada 6. novembra Lēmumu 2018-19 pieņēma atjauninātu krāpšanas apkarošanas stratēģiju;

Iekšējā kontrole

17. norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests (IAS), ievērojot tā stratēģisko iekšējās revīzijas plānu 2018.–2020. gadam attiecībā uz Eurojust 2018. gadā, sniedza sešus ieteikumus, kuru ieviešana vēl nebija sākta un kuri izrietēja no revīzijas par uzraudzību un ziņošanu/ticamības deklarācijas pamatelementiem, un ka Eurojust ir pabeidzis darbu pie piecu minēto ieteikumu īstenošanas; ar gandarījumu norāda, ka Eurojust riska pārvaldības politika tika pieņemta 2018. gadā un ka īstenošanas plānu un riska reģistru bija plānots izstrādāt 2019. gadā un tie ir īstenojami no 2020. gada;

Citi komentāri

18. atzīst, ka pēc tam, kad 2017. gada jūnijā tika sekmīgi pabeigta pārcelšanās uz jaunajām telpām, 2 339 809 EUR pārnešana galvenokārt attiecās uz izmaksām, par kurām uzņēmējvalstij 2018. gadā bija jāsagatavo rēķini ar atpakaļejošu spēku; turklāt norāda, ka 2018. gadā tika izpildītas un samaksātas gandrīz visas minētās pārnestās saistības, izņemot 73 000 EUR, un ka lielākā daļa no minētās summas bija saistīta ar plānotajām izmaiņām, ko uzņēmējvalsts nebija veikusi;

19. aicina Eurojust koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

20. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija(21) rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.
(6)	OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.
(14)	OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 108, 22.3.2018., 82. lpp.
(18)	OV C 108, 22.3.2018., 85. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).
(20)	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
(21)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais kopuzņēmums

173k

54k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2099(DEC))

P9_TA(2020)0098

A9-0049/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0065/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības(5), un jo īpaši tā 5. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0049/2020),

1. sniedz ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma direktoram apstiprinājumu par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2099(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar kopuzņēmumu atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Kopuzņēmumam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05763/2019 – C9-0065/2019),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0049/2020),

1. apstiprina ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2099(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0049/2020),

A. tā kā ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums (“Kopuzņēmums”) tika nodibināts 2007. gada martā uz 35 gadiem ar Padomes Lēmumu 2007/198/Euratom(15);

B. tā kā Kopuzņēmuma dalībnieki ir Euratom, ko pārstāv Komisija, Euratom dalībvalstis un trešās valstis, kuras ar Euratom ir noslēgušas sadarbības nolīgumus vadāmas kodolsintēzes jomā;

C. tā kā Kopuzņēmuma mērķi ir sniegt Savienības ieguldījumu ITER starptautiskajā kodolsintēzes projektā, īstenot plašākas pieejas nolīgumu starp Euratom un Japānu un sagatavoties demonstrējumu kodolsintēzes reaktora būvniecībai;

D. tā kā Kopuzņēmums 2008. gada martā sāka darboties patstāvīgi,

Vispārīga informācija

1. atzīmē, ka Revīzijas palātas pārskatā par Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir konstatēts, ka gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kas atbilst Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem;

2. atzīst, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

3. uzsver, ka Kopuzņēmums pārrēķināja savu ieguldījumu projekta būvniecības fāzē, ko noteica 12 000 000 000 EUR apmērā, kas ir vairāk nekā 6 000 000 000 EUR, kurus Padome apstiprināja 2010. gadā; norāda, ka šajā summā nav paredzēta rezerve, lai arī Komisija bija ierosinājusi, ka būtu noderīgi paredzēt 24 mēnešu rezervi saistībā ar laika grafika izpildi un 10–20 % rezervi saistībā ar budžeta vajadzībām;

4. atzīmē, ka 2016. gada novembrī ITER organizācijas padome (“ITER padome”) apstiprināja jaunu projekta ITER pamatscenāriju; norāda, ka saskaņā ar jauno ITER pamatscenāriju 2025. gadā ir paredzēts sasniegt atskaites punktu “pirmā plazma” un sākt darbības fāzi, savukārt 2035. gadā — pabeigt būvniecības fāzi, tomēr atzīmē, ka pēc iepriekšējā 2010. gada pamatscenārija būvniecības fāzi bija paredzēts pabeigt 2020. gadā; norāda, ka jaunajā pamatscenārijā ir noteikts agrākais tehniski iespējamais datums;

5. norāda, ka 2017. gada martā Apvienotā Karaliste paziņoja Padomei par lēmumu izstāties no Savienības un Euratom; ar bažām norāda, ka tas var ietekmēt Kopuzņēmuma un ITER projekta darbības pēc 2020. gada;

6. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada aprīlī Padome pilnvaroja Komisiju Euratom vārdā apstiprināt jauno ITER pamatscenāriju un atkārtoti pauda apņemšanos darīt pieejamus līdzekļus nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros, neskarot nekādas turpmākas sarunas par DFS, ar ko precizēs turpmāko finansējumu(16);

7. uzsver, ka papildus būvniecības fāzei Kopuzņēmumam būs jāiegulda līdzekļi arī ITER darbības fāzē pēc 2035. gada un pēc tam arī ITER deaktivēšanas un dezekspluatācijas fāzēs; pieņem zināšanai, ka ieguldījums deaktivēšanas un dezekspluatācijas fāzēs tiek lēsts attiecīgi 95 540 000 EUR un 180 200 000 EUR apmērā; atzīmē, ka ITER projekts turpinās darboties līdz 2042. gadam, kas ir ITER nolīguma termiņa beigu datums, un ka līdz tam Savienība turpinās sniegt ieguldījumu ITER izmaksu segšanā; norāda, ka šajās papildu izmaksās ir iekļauts pēdējā gadā sniegtais ieguldījums naudā darbības fāzē un dezekspluatācijas fāzē un visas deaktivēšanas fāzes izmaksas;

8. norāda, ka joprojām pastāv risks, ka salīdzinājumā ar pašreizējo apstiprināto pamatscenāriju izmaksas pieaugs vēl vairāk un projekta īstenošana varētu aizkavēties, kaut gan ir panākta pozitīva virzība ar mērķi uzlabot pārvaldību un kontroli attiecībā uz Kopuzņēmuma ieguldījumu projekta būvniecības fāzē; aicina Kopuzņēmumu nepārsniegt pašreizējā apstiprinātajā pamatscenārijā paredzētās kopējās projekta izmaksas;

9. norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par tā pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos medijos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot sabiedrību par pētījumu rezultātiem, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot to nonākšanai tirgū;

10. aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību;

Budžeta un finanšu pārvaldība

11. norāda, ka izpildei pieejamais 2018. gada galīgais budžets ietvēra saistību apropriācijas 706 230 231 EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 847 366 988 EUR apmērā; norāda, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis bija attiecīgi 98,4 % un 96,1 % (2017. gadā — 99,9 % un 96,3 %);

12. norāda, ka 2017. gadā budžeta plānošanas procesā pieļauto trūkumu dēļ 2017. gadā un 2018. gadā beidzot nepieciešamais finansējums maksājumu apropriācijām pārsniedza tām atvēlēto summu sākotnējā budžetā; konstatē, ka Kopuzņēmumam nepieciešamās papildu maksājumu apropriācijas pieauga līdz 160 700 000 EUR, kas ir par 25 % vairāk nekā sākotnējā budžetā; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka tas ir pateicīgs Euratom par papildu ieguldījumu 2018. gada budžetā un arī vēlētos ziņot, ka maksājumu apropriāciju trūkums nekādi neietekmētu saistību izpildi un neradītu šādu risku, jo 137 000 000 EUR tika samaksāti ITER organizācijai kā avanss par naudas ieguldījumu 2019. gadā; norāda, ka maksājumu prognozēšanas sistēma ir pilnībā pārveidota un integrēta jaunajā finanšu pārvaldības rīkā, un ka šī sistēma kopā ar jauno organizatorisko struktūru nodrošinās pareizu budžeta plānošanu un jau ir tikusi izmantota, lai noteiktu 2019. gada budžeta ieņēmumus;

13. atzinīgi vērtē to, ka no 706 200 000 EUR, kas bija pieejami saistību apropriācijām, 98,4 % tika izlietoti, uzņemoties tiešas individuālās saistības (2017. gadā — 96,5 %);

14. atzīmē, ka 2018. gadā budžeta izpildes rezultāts bija 1 316 734 EUR (2017. gadā — 17 236 192 EUR);

15. konstatē, ka Kopuzņēmums 2018. gadā veica noregulējošu maksājumu, pārskaitot 1 000 000 EUR no administratīvā budžeta saistībā ar personāla darba braucienu maksājumiem uz pamatdarbības budžetu, tie bija atļauti un pārbaudīti maksājumi; tomēr norāda, ka, veicot noregulējošo maksājumu, netika ievērots budžeta specifikācijas princips; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, kurā tas pauda uzskatu, ka noregulējošais maksājums, kuru veic par kopējo summu un nediferencētām precēm, nebija optimāls instruments izdevumu piešķiršanai, jo tas nebija pārredzams; tomēr sagaida, ka Revīzijas palātas 2019. gada pārskatā tiks apstiprināti Kopuzņēmuma Tirdzniecības departamenta 2019. gadā panāktie uzlabojumi;

16. norāda, ka 2018. gadā Kopuzņēmums panāca sešus no ITER padomes un valdes attiecīgajam gadam noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem, ar plānoto izpildes indeksu 93 % (salīdzinājumā ar 91 % 2017. gadā, 70 % 2016. gadā un 75 % 2015. gadā); pieņem zināšanai arī ITER organizācijas 2018. gada decembra paziņojumu, kurā tā apstiprināja, ka ir pabeigti 60 % no visiem plānotajiem būvniecības darbiem pirmās plazmas stadijas sasniegšanai 2025. gadā (salīdzinājumā ar 50 % 2017. gadā);

Sniegums

17. norāda uz Revīzijas palātas ziņojumu, ka direktora pieņemtais lēmums pārcelt nodarbināšanas vietu no Barselonas uz Kadarašu vienam no nesen pieņemtajiem galvenajiem vadošajiem darbiniekiem nebija pienācīgi dokumentēts, lai pamatotu atalgojuma papildu izmaksas, ko izraisīja atšķirīgs korekcijas koeficients; atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums savā atbildē atzīst, ka lēmums mainīt nodarbināšanas vietu nebija pienācīgi dokumentēts, jo iecēlējiestāde bija tiesīga pieņemt šādu lēmumu; konstatē, ka Kopuzņēmums saskārās ar zināmu risku 200 miljonu EUR poloidālā lauka spoļu projektā, un šī jautājuma risināšanā bija jāiesaistās augstākajai vadībai; norāda, ka tādēļ direktors nolēma lūgt izraudzīto kandidātu nekavējoties sākt darbu Kadarašā, lai pilnībā pievērstos poloidālā lauka krīzei;

18. ar gandarījumu norāda, ka Kopuzņēmums pēc ad hoc grupas priekšlikuma projekta virzības uzraudzības vajadzībām ITER kredītpunktu sistēmas vietā ir ieviesis iegūtās vērtības pārvaldības sistēmu, kuras rezultāti tagad tiek regulāri iesniegti;

19. norāda, ka ITER būvniecībā ir panākts progress attiecībā uz tokamaka kameru aptveroša milzīga biovairoga pabeigšanu un pirmo tokamaka kompleksa komponentu uzstādīšanu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

20. norāda, ka 2017. gadā Kopuzņēmuma valde turpināja īstenot krāpšanas apkarošanas stratēģiju attiecībā uz publisko iepirkumu; norāda, ka Kopuzņēmums ir pieņēmis kontroles sarakstu, pamatojoties uz savu iepirkuma krāpšanas risku rādītāju kopumu, proti, tā dēvētajiem trauksmes signāliem, kas tika uzskatīti par priekšnoteikumu krāpšanas apkarošanas IT rīka izstrādei un kas tika izstrādāti Kopuzņēmumā; atzīst, ka par krāpšanas apkarošanu un ētiku atbildīgā amatpersona ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām nodaļām turpināja koordinēt Kopuzņēmuma krāpšanas apkarošanas stratēģijas īstenošanu, un ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gada beigās darbu pie krāpšanas apkarošanas stratēģijas attīstības turpināja darba grupa;

Personāls un pieņemšana darbā

21. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nozīmīgus trūkumus saistībā ar augstāko vadītāju pieņemšanu darbā; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka pēc Revīzijas palātas konstatējuma tas izmantoja sešu stigmu metodiku, lai analizētu, apzinātu un īstenotu uzlabojumus šajā jomā, un tādējādi pilnveidoja darbinieku atlases procesu un sāktos papildu pasākumus; prasa Kopuzņēmumam turpmāk nepieļaut neatbilstības un trūkumus;

22. norāda, ka 2018. gada beigās Kopuzņēmuma štatu sarakstā bija 162 sievietes un 284 vīrieši, vīrieši aizņēma lielāko daļu amata vietu trijās no piecām darbinieku kategorijām, savukārt vairāk nekā 50 % Savienības līgumdarbinieku un asistenta amata vietās esošo ierēdņu bija sievietes; arī norāda, ka Kopuzņēmuma darbinieki nāk no 22 dalībvalstīm — lielākā daļa darbinieku nāk no trijām dalībvalstīm, un pa vienam darbiniekam no citām četrām valstīm; mudina Kopuzņēmumu panākt līdzsvarotāku ģeogrāfisko pārstāvību, tomēr atzīstot, ka tas ir atkarīgs no tā, kas piesakās uz attiecīgo vakanci un atsaucas uz uzaicinājumu izteikt ieinteresētību;

Iekšējā kontrole

23. norāda, ka Kopuzņēmums nav sistemātiski uzraudzījis augstākās vadības interešu deklarācijas; ar atzinību norāda, ka Kopuzņēmums saskaņā ar tā interešu konflikta noteikumu 13. pantu ir izstrādājis un ieviesis konkrētus dokumentus attiecībā uz visu vadītāju vispārējo interešu deklarāciju pārvaldību; turklāt konstatē, ka 2019. gada janvārī par ētiku atbildīgā amatpersona rīkoja visiem vadītājiem paredzētu prezentācijas sanāksmi par šo jautājumu;

24. konstatē, ka Vispārējā tiesa 2018. gada 25. janvārī pieņēma spriedumu, saskaņā ar kuru tiek anulēti visi atlases procedūras rezultāti, arī attiecībā no rezerves saraksta jau darbā pieņemtajām personām; norāda, ka ģenerāladvokāta 2019. gada 29. janvāra atzinumā tika atbalstīta Kopuzņēmuma 2018. gada aprīlī iesniegtā apelācija Eiropas Savienības Tiesā (Tiesa) un tika ieteikts Tiesai atcelt Vispārējās tiesas spriedumu par veiksmīgo kandidātu iecelšanas lēmumu, nevis rezerves saraksta, anulēšanu, tomēr Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu(17); prasa Kopuzņēmumam ievērot atlases procedūras noteikumus, lai turpmāk izvairītos no tiesvedības;

25. atzīmē, ka iekšējās saziņas stratēģiju nepilnību dēļ organizācijā netika izplatīta pienācīga informācija par aplēstajām dezekspluatācijas fāzes izmaksām un ka līdz ar to Kopuzņēmums iepriekšējo gadu pārskatos nav ietvēris uzkrājumus šādām saistībām, kuras ir lēstas 85 200 000 EUR apmērā; tomēr pieņem zināšanai Kopuzņēmuma atbildi, ka šīs nepilnības jau ir atrisinātas ar diviem pasākumiem, proti, noteikumu, ka augstākā vadība grāmatvedim nodod visu attiecīgo informāciju, un 2019. gada maijā atjaunināto iekšējo procedūru “PM-76 Gada pārskati–finanšu gada uzsākšana/nobeigšana”;

Ar pamatdarbību saistītais iepirkums un dotācijas

26. norāda, ka 2018. gada laikā tika sāktas 55 ar pamatdarbību saistīta iepirkuma procedūras un parakstīti 69 ar pamatdarbību saistīta iepirkuma līgumi, kā arī sākta viena dotācijas piešķiršanas procedūra un parakstīti divi dotācijas līgumi.

(1)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 426, 18.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 426, 18.12.2019., 24. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	Padomes 2007. gada 27. marta Lēmums 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.).
(16)	Eiropas Savienības Padomes 2018. gada 12. aprīļa secinājumi Nr. 7881/18
(17)	Tiesas 2019. gada 8. maija spriedums, ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums/Yosu Galocha, C-243/18 P ECLI:EU:C:2019:378.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — BEREC atbalsta aģentūra (BEREC birojs)

164k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par BEREC atbalsta aģentūras (pirms 2018. gada 20. decembra — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2094(DEC))

P9_TA(2020)0099

A9-0050/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā BEREC atbalsta aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0061/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju(5), un jo īpaši tās 13. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009(6), un jo īpaši tās 28. pantu;

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0050/2020),

1. sniedz BEREC atbalsta aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt BEREC atbalsta aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par BEREC atbalsta aģentūras (pirms 2018. gada 20. decembra — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2094(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā BEREC atbalsta aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0061/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulu (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009(14), un jo īpaši tās 28. pantu;

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0050/2020),

1. apstiprina BEREC atbalsta aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt BEREC atbalsta aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par BEREC atbalsta aģentūras (pirms 2018. gada 20. decembra — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2094(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par BEREC atbalsta aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0050/2020),

A. tā kā saskaņā ar BEREC atbalsta aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 4 331 000 EUR, t. i., par 2,00 % lielāks nekā 2017. gadā, tā kā Aģentūras budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. konstatē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 99,85 %, kas ir par 0,09 % mazāk nekā 2017. gadā; atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 82,68 %, t. i., par 4,24 % zemāks nekā 2017. gadā;

2. ar bažām norāda, ka Aģentūru ir skārusi liela darbinieku mainība, kas apdraud Aģentūras darba programmas īstenošanu; norāda, ka saistībā ar ietekmes mazināšanas paņēmieniem Pārvaldības komiteja pieprasīja izveidot rezerves sarakstus vismaz 75 % no visiem darba aprakstiem, lai saglabātu brīvo štata vietu skaitu zem 15 %; turklāt norāda, ka pēc tam, kad tika izveidotas jaunas štata vietas, lai pildītu Regulā (ES) 2018/1971 noteiktās jaunās Aģentūras pilnvaras, Aģentūrai izdevās ātri pieņemt darbā vēl trīs jaunus darbiniekus no esošajiem rezerves sarakstiem;

Sniegums

3. konstatē, ka Aģentūra izmanto vairākus pasākumu veidus, piemēram, galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu tās darbību sniegto pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību;

4. atzīst, ka Aģentūrai ir nodrošināts labāks IT atbalsts, tostarp specializētu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un IT drošības pakalpojumu izmantošana;

5. ar bažām norāda, ka Aģentūrai nav kopīgu resursu ar citām Aģentūrām, jo tās pašu resursi ir ierobežoti; tomēr norāda, ka 2014. gadā Aģentūra parakstīja pakalpojumu līmeņa vienošanos ar ENISA par resursu kopīgu izmantošanu iekšējās kontroles jomā; norāda, ka ENISA šo vienošanos pārtrauca 2020. gada 1. janvārī, jo saistībā ar tās paplašinātajām jaunajām pilnvarām tika izmainīta ENISA struktūra; ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra ir uzsākusi kopīgu projektu IT infrastruktūras un citu IT projektu kopīgai izmantošanai ar vairākiem kopuzņēmumiem un citām Savienības aģentūrām; atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un mudina Aģentūru turpināt pētīt iespējamos veidus, kā uzticēt tās uzdevumus ārpakalpojumu sniedzējiem un uzdevumu pārklāšanās gadījumā sadarboties ar citām Savienības iestādēm un struktūrām;

6. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu konstatē, ka 2018. gadā Aģentūra izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, lai noslēgtu pamatlīgumu, kura slēgšanas tiesības tika piešķirtas, neprasot no uzvarējušā pretendenta paskaidrojumus par potenciāli nepamatoti lētu piedāvājumu; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka līdz 2018. gadam tai nebija atsevišķu norādījumu par nepamatoti lētiem piedāvājumiem, bet ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūra iekšējā iepirkuma rokasgrāmatā ieviesa nepamatoti lēta piedāvājuma definīciju; aicina Aģentūru prasīt pamatojumus saistībā ar nepamatoti lētiem piedāvājumiem un tos analizēt, lai nodrošinātu potenciāli nepamatoti lētu piedāvājumu ilgtspēju;

7. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

Personāla politika

8. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 100 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 14 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 14 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 14 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka papildus tam 2018. gadā Aģentūrā strādāja deviņi līgumdarbinieki un četri norīkotie valstu eksperti;

9. ar bažām norāda, ka Aģentūra ir atkarīga no ārējiem resursiem un viena uzņēmuma un tas apdraud darbības nepārtrauktību; ar bažām norāda, ka Aģentūrai nav pieejama darbinieku skaita un kompetenču kritiskā masa; aicina Komisiju iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai atbilstīgu resursu piešķīrumu;

10. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gada beigās gandrīz tika panākts dzimumu līdzsvars (52 % sievietes un 48 % vīrieši) darbinieku līmenī, un tas tika panākts vidējā līmeņa vadošajos amatos (50 % sievietes un 50 % vīrieši), un atzīmē, ka tika panākta labs ģeogrāfiskais līdzsvars, jo Aģentūra nodarbina darbiniekus no 13 dalībvalstīm; tomēr pauž bažas par to, ka valdē netika panākts dzimumu līdzsvars, jo starp 28 locekļiem ir tikai piecas sievietes; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus valdes locekļu amatam;

11. ar bažām norāda, ka 2017. gadā vidējais nodarbinātības periods Aģentūrā bija tikai 2,7 gadi, ko atspoguļo lielā darbinieku mainība; saprot, ka Aģentūrai ir grūti piesaistīt speciālistus, cita starpā saistībā ar uzņēmējas valsts zemo atalgojuma korekcijas koeficientu (74,9 %); uzsver, ka lielā darbinieku mainība norāda uz iespējamām problēmām saistībā ar Aģentūras „virpuļdurvju efekta” (darbinieku rotācija starp publisko un privāto sektoru) politiku; aicina Aģentūru pārskatīt savu „virpuļdurvju efekta” politiku; pauž bažas par to, ka saskaņā ar Savienības budžetu atļauto štata vietu skaita samazināšana pēdējos gados un jaunie papildu uzdevumi ir palielinājuši Aģentūras darbinieku darba slodzi; uzsver, ka šāds stāvoklis var apdraudēt tās darba programmu īstenošanu; konstatē, ka Aģentūra strādā pie tās darbinieku nodarbinātības apstākļu uzlabošanas un ka 2018. gadā Aģentūra sāka īstenot sociālās labklājības rīcības plānu; aicina Aģentūru kopā ar Latvijas iestādēm rast papildu iespējas uzlabot darbinieku darba un dzīves apstākļus, ar mērķi noslēgt jaunu mītnes nolīgumu;

12. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu ar bažām norāda, ka Aģentūra 2018. gada 4. maijā uz četriem gadiem noslēdza pamatlīgumu ar kādu uzņēmumu par lietvedības un sekretariāta atbalsta pakalpojumiem par maksimālo apjomu 433 000 EUR (maksājumi 2018. gadā: 27 655 EUR) un ka kopš 2018. gada jūnija vidēji četri šā uzņēmuma darbinieki strādāja Aģentūrā papildus tās 27 darbiniekiem; uzsver, ka šā pakalpojumu līguma izmantošana darbaspēka nodrošināšanai neatbilst Savienības sociālajiem un nodarbinātības noteikumiem un pakļauj Aģentūru juridiskiem un reputācijas riskiem; aicina Aģentūru labot šo situāciju un ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

13. norāda, ka Aģentūra noslēdza pamatlīgumu ar kādu uzņēmumu par lietvedības un sekretariāta atbalsta pakalpojumiem, taču atgādina, ka darbinieku aizdošanu var veikt tikai saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar akreditētām pagaidu darba aģentūrām, un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/104/EK(19) un īpašiem dalībvalstu pieņemtiem noteikumiem; ar bažām norāda, ka šā pakalpojumu līguma izmantošana neatbilst Savienības sociālajiem un nodarbinātības noteikumiem; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka pēc atklātas konkursa procedūras tā noslēdza pamatlīgumu par tādu lietvedības un sekretariāta atbalsta pakalpojumu sniegšanu Aģentūrai, kuru nodrošināšana tiek garantēta visa līguma darbības laikā, un tas atšķiras no pagaidu darba aģentūru darbinieku izmantošanas; norāda, ka saskaņā ar konkursa specifikācijām, kas ir pievienotas pamatlīgumam kā pielikums, darbuzņēmējam ir jāievēro piemērojamais Savienības un valsts tiesiskais regulējums;

Iepirkums

14. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu konstatē, ka līdz 2017. gada beigām Aģentūra atsevišķām procedūrām bija ieviesusi e-iepirkumu, bet vēl nebija ieviesusi e-rēķinus un e-iesniegšanu; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi konstatē, ka pēc tam, kad 2018. gadā Aģentūra un Komisijas Informātikas ģenerāldirektorāts parakstīja saprašanās memorandu par e-PRIOR platformu, Aģentūrā tika izveidots e-PRIOR platformas e-iesniegšanas modulis;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

15. pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un īstenotos centienus pārredzamības nodrošināšanā, interešu konfliktu novēršanā un pārvaldībā; tomēr ar bažām norāda, ka tā savā tīmekļa vietnē nepublicē valdes locekļu CV; norāda, ka valde ir sākusi pārskatīt savu pašreizējo politiku, ar kuru paredz noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un kurā tās locekļiem ir paredzēts pienākums kopā ar interešu deklarāciju iesniegt savus CV, kuri tiks publicēti Aģentūras tīmekļa vietnē;

Iekšējā kontrole

16. pauž gandarījumu, ka Aģentūra 2018. gada 7. decembrī beidzot pieņēma savas pamatnostādnes par trauksmes celšanu;

17. norāda, ka 2018. gadā Aģentūra veica iekšēju uzdevumu, lai novērtētu savas iekšējās kontroles sistēmas, un secināja, ka tās ir efektīvi īstenotas;

18. norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu “Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja darbību plānošana, budžeta veidošana un uzraudzība un ziņošana”, kurš tika papildināts ar korektīvo pasākumu plānu;

Citi komentāri

19. norāda, ka Aģentūra ir veikusi analīzi par Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no Eiropas Savienības iespējamo ietekmi un noteikusi nepieciešamos ietekmes mazināšanas pasākumus; norāda, ka Aģentūrā nav darbinieku, kuriem būtu tikai Apvienotās Karalistes pilsonība, un ka tādēļ nepastāv ar cilvēkresursiem saistīts risks;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.
(6)	OV L 321, 17.12.2018., 1. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.
(14)	OV L 321, 17.12.2018., 1. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 108, 22.3.2018., 157. lpp.
(18)	OV C 108, 22.3.2018., 158. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(20)	Šajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)

167k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (tagad — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2067(DEC))

P9_TA(2020)0100

A9-0051/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Fondam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0034/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1975. gada 26. maija Regulu (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi(5), un jo īpaši tās 16. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/127, ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75(6), un jo īpaši tās 16. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0051/2020),

1. sniedz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) izpilddirektoram apstiprinājumu par Fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (tagad — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2067(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Fondam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0034/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1975. gada 26. maija Regulu (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi(13), un jo īpaši tās 16. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0051/2020),

1. apstiprina Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (tagad — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2067(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0051/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (“Fonds”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 20 760 000, t. i., par 1,37 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Fonda budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Fonda 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Fonda gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,58 %, tātad nedaudz — par 0,42 % — zemāks nekā 2017. gadā; pieņem zināšanai, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 82,70 %, t. i., par 2 % augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. atzīmē, ka Fonds izmanto četrus galvenos snieguma rādītājus, kas ietilpst tā snieguma uzraudzības sistēmā, kuru līdzās šiem rādītājiem veido arī “mērķrādītāji” (citi pamatdarbības procesu rādītāji) un kvalitatīvi novērtējumi un izvērtējumi, ar ko novērtēt Fonda darbību pievienoto vērtību, tostarp iznākumus un ietekmi, un uzlabot tā budžeta pārvaldību;

3. mudina Fondu turpināt tā pakalpojumu digitalizāciju;

4. pieņem zināšanai, ka 2018. gadam plānotā darba programmas izpilde sasniedza 83 % līmeni (48 no 58 iznākumiem) un ka Fonds piedalījās 236 politikas izstrādes pasākumos (41 % no tiem Savienības līmeņa);

5. atzīmē, ka Fonds turpināja sadarboties ar citām radniecīgām Savienības aģentūrām un īstenoja darbības, par kurām gada plānos bija panākta vienošanās ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE), Eiropas Izglītības fondu (ETF) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), kā arī sadarbībā ar Cedefop turpināja gatavoties ceturtajam Eiropas uzņēmumu apsekojumam;

6. atzīmē, ka Fonds, par ko (līdztekus Cedefop, EU-OSHA un ETF) tika veikts ārējs transversāls novērtējums par 2012.–2016. gadu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta aģentūru novērtējumam saistībā ar to darba svarīgumu, rezultativitāti, efektivitāti, saskaņotību un Savienības pievienoto vērtību, kā arī šo četru aģentūru nākotnei, ir izstrādājis rīcības plānu, kā ņemt vērā minētā novērtējuma konstatējumus; aicina Fondu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par galīgā ziņojuma rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz Fonda dotās Savienības pievienotās vērtības izvērtējumu un viedokļiem par Fonda nākotni;

7. aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju apvienot Fondu ar Cedefop; uzsver, ka Fonda un Cedefop darbības joma ir ļoti līdzīga un ka šāda apvienošana vienkāršotu abu aģentūru finansēšanu, kā arī padarītu skaidrāku Savienības aģentūru sistēmu no sabiedrības viedokļa; aicina Komisiju apsvērt vismaz sinerģijas virzienu izveidi ar Cedefop; aicina Komisiju izvērtēt šādas alternatīvas: Fonda pārcelšanu uz Cedefop galveno mītni Salonikos un Cedefop pārcelšanu uz Fonda galveno mītni Loughlinstown; norāda, ka tas nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī vienotas IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūras izmantošanu, tādējādi ietaupot lielas naudas summas, kas tiktu izmantotas abu aģentūru turpmākai finansēšanai;

8. atzīmē, ka 2018. gadā Komisijas uzdevumā tika veikts Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta paspārnē strādājošo Savienības aģentūru (Eurofound, Cedefop, ETF un EU-OSHA) ārējs izvērtējums, kurā tika aplūkots šo aģentūru darba svarīgums, rezultativitāte, efektivitāte, saskaņotība un Savienības pievienotā vērtība; aicina Fondu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šā izvērtējuma rezultātiem;

9. uzsver, cik svarīgs ir Fonda kvalitatīvais darbs, nodrošinot zinātniski pareizas, objektīvas, savlaicīgas un politiski atbilstīgas zināšanas, zinātību un uz pierādījumiem balstītu atbalstu Savienības politikas izstrādei un politikas veidotājiem dzīves un darba apstākļu, darba tirgus un darba attiecību jomā visā Savienībā, un to, cik svarīgi ir saglabāt tā pārvaldības modeļa trīspusējo raksturu, iesaistot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, visu dalībvalstu valdības, kā arī Komisiju; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts Fonda pārskata ziņojums par jaunāko Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumu (EQLS), kā arī tā publikācijas, kas saistītas ar nodarbinātības nākotni un digitalizāciju, jo īpaši platformu darba jomā;

10. uzsver Fonda nozīmīgo ieguldījumu prognozēšanas instrumentu izstrādē un informācijas vākšanā dažādās jomās, tādās kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana, darba un privātās dzīves līdzsvars un dzīves kvalitāte, nodarbinātības nākotne, ražošana, digitalizācija un platformu darbs;

11. ņem vērā Fonda palielināto darba slodzi un ieinteresēto personu cerības un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošus materiālos resursus un cilvēkresursus, lai Fonds varētu pilnībā veikt savus uzdevumus, vienlaikus kopumā nodrošinot aģentūru pārākumu pār privātiem līgumslēdzējiem;

12. atzinīgi vērtē Fonda apņemšanos nodrošināt savu darbību ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju, nodrošinot rentablu un videi draudzīgu darba vietu, un izmantot publisko iepirkumu kā svarīgu instrumentu, lai savās darbībās nodrošinātu visu triju kategoriju ilgtspēju;

13. uzsver, ka pārredzamība un iedzīvotāju informētība par aģentūru pastāvēšanu ir būtiska to demokrātiskajai pārskatatbildībai; uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir aģentūru resursu un datu lietderība un viegla izmantojamība; tādēļ prasa izvērtēt, kā pašlaik tiek sniegti un darīti pieejami dati un resursi, kā arī to, cik lielā mērā iedzīvotāji tos var viegli identificēt, atpazīt un izmantot; atgādina, ka dalībvalstis var palielināt sabiedrības informētību par šo jautājumu, izstrādājot visaptverošu plānu, lai uzrunātu vairāk Savienības iedzīvotāju;

Personāla politika

14. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,70 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 88 ierēdņi vai pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātās 91 štata vietas (salīdzinājumā ar 93 apstiprinātajām štata vietām 2017. gadā); atzīmē, ka papildus tam 2018. gadā Fondā strādāja arī 11 līgumdarbinieki un viens norīkotais valsts eksperts;

15. ar gandarījumu atzīmē, ka starp augstākā līmeņa vadītājiem ir panākts dzimumu līdzsvars (1 vīrietis un 1 sieviete); tomēr pauž bažas par to, ka valdes līmenī nav dzimumu līdzsvara (97 vīrieši un 64 sievietes);

16. atzinīgi vērtē 2018. gada decembrī veiktās darba pienākumu pārbaudes rezultātus, kas rāda, ka gadu no gada stabilitātes līmenis ir samērā augsts;

Iepirkums

17. ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto informāciju, ka Fonds nepārbaudīja cenas un prasītos uzcenojumus, sistemātiski salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem un rēķiniem, kas izsniegti pamatlīgumslēdzējam par programmatūras licenču iegādi; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Fonda atbildi šis pamatlīgums ir aizstāts ar saliktu pamatlīgumu, kurā Revīzijas palātas minētie problēmjautājumi ir atrisināti, un mudina Fondu pielāgot ex ante pārbaudes, ko piemēro atbilstoši pamatlīgumiem veiktiem maksājumiem, un nodrošināt, ka visos iepirkumos tiek izmantota konkursa procedūra;

18. mudina Fondu īstenot Revīzijas palātas ieteikumus, piemēram, elektroniskās iesniegšanas procesu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

19. pieņem zināšanai Fonda pašreizējos pasākumus un īstenotos centienus pārredzamības nodrošināšanā, interešu konfliktu novēršanā un pārvaldībā un trauksmes cēlēju aizsardzībā;

Iekšējā kontrole

20. pieņem zināšanai, ka Fonds pieņēma pārskatītu iekšējās kontroles sistēmu, no atbilstībā balstīta procesa pāriedams uz principos balstītu procesu;

21. ar gandarījumu atzīmē, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests 2018. gadā pabeidza lietderības revīziju par Fonda darbību prioritizēšanu un resursu sadalījumu; aicina Fondu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs revīzijas rezultātiem;

Citi komentāri

22. atzīmē, ka Fonds strādā pie tā, lai palielinātu savu darbību vides ilgtspēju, ka 2018. gadā tika uzstādītas jaunas videokonferenču iekārtas un ka aģentūru tīklā tiek apspriesta CO2 emisiju izlīdzināšana;

23. aicina Fondu koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.
(6)	OV L 30, 31.1.2019., 74. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.
(14)	OV L 30, 31.1.2019., 74. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 120, 29.3.2019., 177. lpp.
(18)	OV C 120, 29.3.2019., 179. lpp.
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra

159k

52k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Energoregulatoru sadarbības aģentūras (tagad Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2093(DEC))

P9_TA(2020)0101

A9-0052/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0060/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru(5), un jo īpaši tās 24. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/942, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru(6), un jo īpaši tās 35. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0052/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Energoregulatoru sadarbības aģentūras (tagad Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2093(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0060/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru(13), un jo īpaši tās 24. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/942, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru(14), un jo īpaši tās 35. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0052/2020),

1. apstiprina Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Energoregulatoru sadarbības aģentūras (tagad Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2093(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0052/2020),

A. tā kā saskaņā ar Energoregulatoru sadarbības aģentūras („Aģentūra”) finanšu pārskatiem(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 13 562 000 EUR, proti, par 2,18 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,26 %, kas pārsniedza Aģentūras izvirzīto mērķi un bija par 0,54 % augstāks nekā 2017. gadā; atzinīgi novērtē to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 79,73 %, t. i., par 3,92 % augstāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. atzīmē, ka Aģentūra joprojām atsevišķus pasākumus izmanto kā galvenos snieguma rādītājus, lai izvērtētu savu darbību sniegto pievienoto vērtību, it īpaši tīkla kodeksu un pamatnostādņu ietekmes novērtēšanai, un lai uzlabotu savu budžeta pārvaldību;

3. norāda, ka Aģentūra sekmīgi īstenoja Regulu (ES) Nr. 1227/2011(19) un sekmīgi papildināja un uzraudzīja izmaiņas jau pieņemto elektroenerģijas un gāzes tīkla kodeksu īstenošanā;

4. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra grāmatvedības pakalpojumu veikšanu ir uzticējusi Komisijai un kopīgi ar citām aģentūrām izmanto resursus tādās jomās kā cilvēkresursu pārvaldība, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, budžets, finanses, iepirkumi un ēku un aprīkojuma pārvaldība; uzskata, ka šī iniciatīva ir piemērs, kuram būtu jāseko arī citām Savienības iestādēm; mudina Aģentūru izpētīt veidus, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā ar citām Savienības aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības; stingri mudina Aģentūru aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

5. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

Personāla politika

6. ņem vērā, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95,52 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 64 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 67 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 68 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); atzīmē, ka papildus tam 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 22 līgumdarbinieki un četri norīkotie valstu eksperti;

7. norāda uz Aģentūras bažām par nepietiekamiem papildu resursiem, kas paredzēti paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” īstenošanai attiecībā uz darbinieku skaitu, darbā pieņemšanas laiku un amata pakāpēm, kā arī to, ka, neraugoties uz Aģentūrai uzticēto jauno uzdevumu sarežģītību, darbinieku sadalījums ietver nesamērīgi lielu līgumdarbinieku skaitu (14) salīdzinājumā ar pagaidu darbinieku skaitu (tikai 4); atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras norādīto tā nespēs pienācīgi īstenot tās paplašinātās pilnvaras, ja netiks piešķirti papildu resursi;

8. atkārtoti pauž bažas par dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras augstākajā un vidējā līmeņa vadībā (pieci vīrieši un viena sieviete); pauž bažas par ģeogrāfisko nelīdzsvarotību; prasa Aģentūrai veikt pasākumus, lai nodrošinātu labāku dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru tās augstākajā un vidējā līmeņa vadībā;

9. pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras valdē, ņemot vērā to, ka 12 no 17 valdes locekļiem ir viena dzimuma;

10. aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par visiem aizskarošas izturēšanās gadījumiem un ziņot par slēgto aizskarošas izturēšanās gadījumu rezultātiem;

Iepirkums

11. pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, ka 2018. gadā Aģentūra ieviesa e-iesniegšanu, taču vēl nebija ieviesusi e-iepirkuma vai e-rēķinu instrumentus, ko Komisija izstrādājusi nolūkā izveidot vienotu risinājumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kuras piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkumā); aicina Aģentūru ieviest visus iepirkuma procedūru pārvaldībai nepieciešamos instrumentus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā paveikto;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

12. pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un centienus, kas patlaban tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību;

13. pieņem zināšanai turpmākos pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu Aģentūras darbību pārredzamību, ziņojot par sanāksmēm, kuras Aģentūras darbinieki rīko ar ārējām ieinteresētajām personām, proti, direktora tikšanos ar organizācijām un pašnodarbinātām personām, un attiecīgās informācijas pieejamību Aģentūras tīmekļa vietnē kopš 2018. gada janvāra;

Iekšējā kontrole

14. norāda, ka Aģentūra 2018. gada decembrī pieņēma savu iekšējās kontroles sistēmu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo iekšējās kontroles standartu īstenošanu;

15. atzīmē, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) 2016. gadā veica pilnu riska izvērtēšanu, tostarp attiecībā uz IT, kuras rezultātā tika izstrādāts jauns Aģentūras stratēģiskais revīzijas plāns laikposmam no 2017. gada līdz 2019. gadam un formulēti revīzijas temati nākamajam plānošanas laikposmam; norāda, ka 2018. gadā IAS veica revīziju par Aģentūras IT drošību un informācijas drošību REMIT jomā un Aģentūra sagatavoja rīcības plānu, kuru paredzēts īstenot 2019. gadā, lai rīkotos galīgajā revīzijas ziņojumā iekļauto ieteikumu sakarā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

Citi komentāri

16. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra 2018. gadā veica oficiālu analīzi par iespējamo ietekmi, ko attiecībā uz tās struktūru, darbībām un pārskatiem varētu radīt Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības;

17. aicina Aģentūru koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

18. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(20).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.
(6)	OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.
(14)	OV L 158, 14.6.2019., 22. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 108, 22.3.2018., 167. lpp.
(18)	OV C 108, 22.3.2018., 168. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).
(20)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

174k

57k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (līdz 2018. gada 11. decembrim: Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2097(DEC))

P9_TA(2020)0102

A9-0053/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0064/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā(5), un jo īpaši tās 33. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1726 par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011(6), un jo īpaši tās 47. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0053/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (līdz 2018. gada 11. decembrim: Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2097(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0064/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0053/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (līdz 2018. gada 11. decembrim: Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2097(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0053/2020),

A. tā kā saskaņā ar ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (“Aģentūra”) galīgais budžets 2018. finanšu gadā bija 205 657 227 EUR, kas ir ievērojams palielinājums — par 32 % — salīdzinājumā ar 2017. gadu; tā kā palielinājums bija saistīts ar papildu uzdevumiem un Aģentūras pilnvaru stiprināšanu un tā kā Aģentūras budžetu galvenokārt finansē no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 75,18 %; konstatē, ka zemais izpildes līmenis ir saistīts ar neizpildītajām saistībām, kas galvenokārt attiecas uz darbības izdevumiem, kuri atkarīgi no juridiskā pamata pieņemšanas; turklāt norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 94,08 %, t. i., par 2,55 % augstāks nekā 2017. gadā;

2. norāda, ka vairākas reizes notika ievērojamas aizkavēšanās un ka saskaņā ar jaunāko apstiprināto darbu progresa ziņojumu, kas publicēts 2018. gada aprīlī, Aģentūras jauno telpu būvniecība Strasbūrā tika pabeigta par 88,17 % un ka Aģentūra aizsargā savas finanšu intereses ar 1,2 miljonu EUR izpildes garantiju; norāda, ka 2018. gada 15. maijā un 2019. gada 15. februārī Aģentūra reģistrēja aizstāvības rakstus Pirmās instances tiesā Strasbūrā un arī to, ka Pirmās instances tiesas lēmums vēl nav pieņemts; turklāt norāda, ka tikmēr 2019. gada aprīlī tika atsāktas sarunas, kuru mērķis bija panākt izlīgumu ārpustiesas kārtībā; aicina Aģentūru nekavējoties informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi, ja ir panākts ārpustiesas risinājums vai tiklīdz ir pieņemts Pirmās instances tiesas spriedums;

3. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūras budžeta izpilde bija mazāka, nekā plānots, jo novēloti tika pieņemti vai stājās spēkā tiesību akti, kas bija ārpus Aģentūras kontroles, ietekmējot gan esošo, gan jauno sistēmu attīstību un izstrādi; norāda, ka Aģentūra, reaģējot uz to, atgrieza Komisijai 74 000 000 EUR maksājumu apropriācijās un pārnesa 49 000 000 EUR saistību apropriācijās, tādējādi apšaubot plānošanas pieņēmumus, kas ietverti Komisijas sagatavotajos tiesību aktu finanšu pārskatos; uzsver, ka budžeta līdzekļu iekļaušana Aģentūras apstiprinātajā budžetā attiecībā uz tiesību aktiem, kas vēl nav pieņemti, rada būtiskus riskus pareizai finanšu pārvaldībai; aicina Komisiju kopā ar Aģentūru uzlabot budžeta plānošanas saskaņošanu ar tiesību aktu pieņemšanas vai spēkā stāšanās laika grafiku;

Sniegums

4. norāda uz Aģentūras pastāvīgo sadarbību ar citām Savienības aģentūrām un pastiprinātajām pilnvarām, kas piešķirtas 2018. gada decembrī, stājoties spēkā Regulai (ES) 2018/1726(19), un kas radīs jaunas iespējas pastiprināt sadarbību, sniegt proaktīvas konsultācijas un papildu atbalstu un palīdzību Komisijai, dalībvalstīm un citām tieslietu un iekšlietu aģentūrām un ciešāk sadarboties ar starptautiskajām organizācijām;

5. konstatē iespēju izveidot centralizētu maršrutētāju iepriekšējas pasažieru informācijas un pasažieru datu reģistra informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm; norāda, ka šādas informācijas izmantošana pārbaudēm lielapjoma IT sistēmās ir ierosināta kā sadarbspējas elements, par ko būs interese nākotnē; turklāt norāda uz saistīto priekšizpēti, ko Komisija veica no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada janvārim;

6. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes 2018. gadā pieņemtos konstatējumus un komentārus, norāda, ka Aģentūra pārvalda trīs atsevišķas, neintegrētas lielapjoma IT sistēmas saskaņā ar attiecīgajiem juridiskajiem instrumentiem, kas reglamentē šīs sistēmas, un ka atšķirīgie izstrādes termiņi un ierobežojumi, kas izriet no šā tiesiskā regulējuma, ir likuši IT sistēmas uzbūvēt atsevišķi un neintegrētā veidā; norāda, ka Aģentūra atzīst, ka šī pieeja nav ne ilgtspējīga, ne efektīva no darbības vai budžeta viedokļa; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir sākusi iniciatīvu, lai racionalizētu sistēmas arhitektūru un dizainu, par galveno virzītājspēku izmantojot Komisijas sadarbspējas iniciatīvu; mudina Aģentūru turpināt pētīt iespējas izveidot kopīgas procedūras un kopīgas sistēmas;

7. atgādina (jo īpaši ņemot vērā to, ka Aģentūra nodarbojas ar sensitīvu datu savstarpēju izmantojamību) par datu pārvaldības un apstrādes pakalpojumu nozīmi un nepieciešamību šos pakalpojumus internalizēt; šajā sakarā uzsver šādu datu aizsardzības un konfidencialitātes nozīmi un riskus, kas varētu būt saistīti ar pašreizējo ārējo IT pakalpojumu pārvaldības sistēmu;

8. atzinīgi vērtē Aģentūras izveidoto jauno organizatorisko struktūru ar mērķi stiprināt spējas, kas nepieciešamas operatīvajai plānošanai un ar to saistītajam publiskajam iepirkumam, tostarp nodrošinot juridisku un tehnisku ieguldījumu; tomēr aicina turpināt centienus nodrošināt atbilstību iepirkuma noteikumiem un precīzāku ziņošanu; pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka Aģentūra var apsvērt iespēju izmantot Starptautiskās Funkciju punktu lietotāju grupas metodiku, kas ir standarta metodika, lai noteiktu cenu par attīstības darbībām;

9. atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti saistībā ar Revīzijas palātas iepriekšējo gadu ieteikumiem; tomēr konstatē, ka Aģentūra paziņojumus par vakancēm joprojām nepublicē Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļvietnē; tādēļ aicina Aģentūru veikt pasākumus, lai nodrošinātu vakanču publicēšanu EPSO tīmekļvietnē;

10. norāda, ka attiecībā uz e-iepirkuma procedūrām Aģentūra atsevišķām procedūrām ir ieviesusi e-rēķinu sagatavošanu un iepirkumu elektronisku izsludināšanu, bet joprojām tiek ieviesta piedāvājumu elektroniska iesniegšana;

11. uzsver, ka ir svarīgi sniegt ar dzimumu saistītus datus, lai varētu analizēt dzimumu līdzsvara attīstību Aģentūras darbinieku vidū un tās pārvaldes struktūrās;

Personāla politika

12. ar bažām norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīts tikai 89,71 % no štatu sarakstā paredzētajām vietām un darbā bija pieņemti 122 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 136 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 131 apstiprināto štata vietu 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 31 līgumdarbinieks un 9 norīkotie valstu eksperti; atzinīgi vērtē Aģentūras atbildi, ka šo izpildes līmeni var saistīt ar tiesību aktu novēlotu pieņemšanu, un mudina Aģentūru ziņot par turpmāko progresu;

13. ar bažām norāda, ka valdes sastāvs 2018. gadā dzimumu ziņā ir ļoti nelīdzsvarots (40 locekļi vīrieši un 6 sievietes);

14. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes 2018. gadā sniegtos komentārus un konstatējumus, norāda, ka Aģentūra atzīst ievērojamos riskus darbības nepārtrauktībai saistībā ar nelielo darbinieku skaitu; uzsver, ka Aģentūra savos plānošanas dokumentos ir pieprasījusi papildu darbiniekus; atzīst, ka šāds darbinieku skaita palielinājums ir jāapstiprina Parlamentam un Padomei un ka Aģentūra cenšas mazināt risku, pārskatot uzdevumu prioritātes un ātri pieņemot darbā darbiniekus; norāda, ka pašreizējā prakse pieņemt darbā tiesību akta īstenošanai vajadzīgos darbiniekus tikai tad, kad šāds tiesību akts ir stājies spēkā, nozīmē, ka šāda tiesību akta īstenošanai nepieciešamo sagatavošanas pasākumu veikšanai ir jāpaļaujas uz esošajiem darbiniekiem, pārslogojot Aģentūras pamatdarbiniekus un tādējādi riskējot ietekmēt Aģentūras ikdienas darbību veikšanu; aicina Komisiju atļaut jau iepriekš pieņemt darbā dažus no tiesību akta priekšlikumā paredzētajiem darbiniekiem, lai Aģentūra varētu efektīvi sagatavoties šāda tiesību akta īstenošanai;

15. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu attiecībā uz vienu konkrētu darbā pieņemšanas procedūru Aģentūras atlases komiteja, kaitējot procedūras pārredzamībai, atkāpās no publicētā vakances paziņojuma un kandidātu iekļaušanai rezerves sarakstā piemēroja augstāku minimālo punktu skaitu nekā publicēts; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda uz apņemšanos turpmāk publicējamos paziņojumos par vakancēm izmantot stingrāku formulējumu; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra nekavējoties pielāgoja savu praksi attiecībā uz notiekošajām procedūrām un ka darbā pieņemšanas procedūru vadlīnijās tiks iekļauts princips, ka rezerves saraksta robežvērtība būtu jānosaka ex ante; aicina Aģentūru nodrošināt publicēto atlases kritēriju ievērošanu;

16. norāda, ka Aģentūras valde 2018. gada martā pieņēma jaunu organizatorisko struktūru, gaidot Aģentūras paplašināšanos saistībā ar uzdevumu palielināšanos pēc jaunu tiesību aktu pieņemšanas un šajā sakarā apstiprināto darbinieku skaita palielināšanu; norāda, ka Aģentūra līdz 2020. gada beigām gandrīz divkāršos savu darbinieku skaitu un ka bija sagaidāms, ka reorganizācija būs pilnībā iespējama līdz 2019. gada beigām;

Iepirkums

17. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu divi revidētie maksājumi par Šengenas Informācijas sistēmas (MWS) koriģējošo uzturēšanu darba kārtībā bija daļēji nepareizi, jo Aģentūra grozīja vienu konkrēto līgumu, palielinot ikmēneša uzturēšanas izmaksas bez MWS pamatlīguma grozījumiem, lai paredzētu cenu palielinājumu, un vēlāk pagarināja minēto līgumu par 1,5 mēnešiem pēc MWS pamatlīguma termiņa beigām; uzsver, ka papildu summa, kas samaksāta par ikmēneša uzturēšanu, un maksājums par uzturēšanu pēc tam, kad bija beidzies pamatlīguma termiņš, ir daļēji nepareizi; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka aizkavēšanās ar nākamā pamatlīguma uzsākšanu un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procesā veiktie papildu pasākumi izraisīja prasību nodrošināt Šengenas Informācijas sistēmas uzturēšanas nepārtrauktību saskaņā ar Aģentūras juridiskajām saistībām un ka turpinās iepirkuma procedūru kontrolsarakstu un veidņu kopuma pabeigšanas process un spēju veidošana operatīvo darbību un ar tām saistītā iepirkuma atbalsta plānošanai; aicina Aģentūru nodrošināt atbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem;

18. turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu iepirkuma procedūras specifikācijās paredzētā formula, lai noteiktu viskvalitatīvāko piedāvājumu MWS līgumam, atšķīrās no formulas, kas paziņota jautājumu un atbilžu dokumentā pretendentiem, un ka tika konstatēti citi trūkumi attiecībā uz sniegtās informācijas kvalitāti, pilnīgumu un konsekvenci; norāda, ka Aģentūra atzīst, ka ir jāuzlabo un jādokumentē konsekvences pārbaudes un salīdzināmība starp konkursu plānošanu un faktiskajiem līgumiem, lai varētu veikt ex post novērtējumu (tas pašlaik netiek izmantots kā funkcija iepirkuma procesā cilvēkresursu trūkuma dēļ); aicina Aģentūru pastiprināt ar iepirkumiem saistīto iekšējo kontroli;

19. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu attiecībā uz līgumu par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu Aģentūra līgumslēgšanas tiesības piešķīra vienīgajam uzņēmējam, kurš bija iesniedzis piedāvājumu, un piešķirtā līguma vērtība bija 144 000 EUR, kā publicēts sākotnējā paziņojumā par līgumu; tomēr norāda, ka operatora iesniegtais finanšu piedāvājums bija tikai 45 700 EUR, kā rezultātā tika piešķirts līgums par summu, kas pārsniedz piedāvājumu, un tas neatbilst publiskā iepirkuma noteikumiem; ņem vērā Aģentūras atbildi, ka finanšu piedāvājums bija paredzēts tikai kā nesaistošs scenārijs piedāvājumu novērtēšanas nolūkā un ka faktiskie mēneša maksājumi ir balstīti uz pakalpojumu faktisko sniegšanu saskaņā ar sākotnēji piedāvātajām vienības cenām; aicina Aģentūru nepiešķirt tiesības slēgt līgumus par cenām, kas pārsniedz pretendentu piedāvājumus;

20. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra pagarināja drošības un uzņemšanas pakalpojumu tiešā līguma termiņu no četriem līdz sešiem gadiem, palielinot līguma vērtību par 73 %, kas neatbilst Finanšu regulai, tādējādi padarot par nepamatotiem maksājumus, kas veikti pēc sākotnējā perioda; ņem vērā Aģentūras atbildi, ka šī situācija notika ārkārtas apstākļos, par kuriem savlaicīgi tika ziņots un kuri tika analizēti izņēmumu reģistrā; atzīst, ka lēmumi tika pieņemti, lai nodrošinātu drošības pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību; aicina Aģentūru nodrošināt atbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem;

21. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus par ārējo līgumslēdzēju plašo izmantošanu IT projektu izstrādē un uzturēšanā, atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra strādā pie sagādes stratēģijas, lai nodrošinātu pašu resursu vislabāko izmantošanu; uzsver, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi aģentūrām raksturīgu horizontālu tendenci IT konsultantu amatos izmantot ārējus darbiniekus; uzsver, ka ir steidzami jārisina jautājums par Aģentūras atkarību no ārējiem darbiniekiem šajā jomā; atzīst, ka lēmums piešķirt pietiekamus personāla resursus ir jāpieņem Parlamentam un Padomei kā budžeta lēmējiestādēm;

22. mudina Aģentūru izpētīt iespējas, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības; mudina Aģentūru sākt meklēt veidus, kā dalīties ar darbiniekiem, kas nav eksperti, tādās jomās kā IKT un grāmatvedība, jo īpaši ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi Rīgā un Eiropas Ķimikāliju aģentūru Helsinkos;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

23. ar gandarījumu norāda, ka 2018. gada novembrī Aģentūra pabeidza īstenot jaunos noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz valdes un padomdevēju grupu locekļiem, kas ietver viņu interešu deklarāciju ikgadēju iesniegšanu un deklarāciju attiecīgu novērtēšanu, ko attiecīgā gadījumā veic valdes un attiecīgo padomdevēju grupu priekšsēdētāji, izmantojot Aģentūras atbalstu; atzinīgi vērtē jauna interešu deklarāciju parauga pieņemšanu, kam sekoja to publicēšana Aģentūras tīmekļvietnē; norāda, ka Aģentūra ir ieviesusi noteikumus par darbinieku interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību; norāda, ka 2018. gadā visi darbinieki iesniedza interešu deklarācijas un no tiem 31 deklarēja interesi (kas atbilst 20 % darbinieku), ko novērtēja tiešie vadītāji, un ka attiecībā uz trim darbiniekiem (kas atbilst 2 % darbinieku) tika veikti pasākumi, lai mazinātu potenciāla interešu konflikta risku; tomēr pauž nožēlu par to, ka jaunais interešu deklarācijas modelis nav attiecināts uz izpildvadītājiem; ar nožēlu norāda, ka attiecībā uz izpilddirektoru ir pieejama tikai deklarācija par interešu konflikta neesamību; norāda, ka 2018. gada jūnijā valde pieņēma Aģentūras lēmumu par vadlīnijām attiecībā uz trauksmes celšanu; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi nav juridiska pienākuma publicēt valdes locekļu CV; šajā sakarā uzsver, ka Savienības aģentūrām vajadzētu būt paraugam pārredzamības jomā, un aicina valdes locekļus publicēt savus CV Aģentūras tīmekļvietnē;

Iekšējā kontrole

24. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar atklātajiem revīzijas ieteikumiem, konstatē, ka pēc dažādiem revīzijas ieteikumiem ieviesto rīcības plānu izpildes līmenim 2018. gadā bija lejupejoša tendence un ka Aģentūra 2019. gada sākumā pieņēma un ieviesa pārskatīto iekšējās kontroles sistēmu; norāda, ka iekšējās revīzijas dienests ir izstrādājis stratēģisko revīzijas plānu 2019.–2021. gadam, pamatojoties uz 2018. gada februārī gan galvenajā mītnē Tallinā, gan tehniskajā ēkā Strasbūrā veiktā riska novērtējuma rezultātiem, aptverot Aģentūras galvenos administratīvos un darbības procesus; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par revīzijas ieteikumu īstenošanu;

Citi komentāri

25. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar kavēšanos Aģentūras darbības vietas rekonstrukcijā Strasbūrā un jaunās galvenās mītnes celtniecībā Tallinā, konstatē, ka Igaunijas valdība pabeidza galvenās mītnes rekonstrukcijas projektu saskaņā ar sākotnējo plānu un ka Aģentūra 2018. gada jūlijā tika pārcelta uz pastāvīgo atrašanās vietu; norāda, ka rekonstrukcijas darbi ekspluatācijas vietā Strasbūrā tika pabeigti saskaņā ar līgumu 2018. gada jūnijā, ka kavēšanās bija saistīta ar izmaiņām projektā, par ko panākta vienošanās ar līgumslēdzēju, un ka Aģentūra cieši sadarbojas ar līgumslēdzēju, lai novērstu konstatētās tehniskās nepilnības un panāktu progresu darbu pieņemšanā;

26. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.
(6)	OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.
(14)	OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 120, 29.3.2019., 161. lpp.
(18)	OV C 120, 29.3.2019., 163. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1726 par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.).
(20)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts

171k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2095(DEC))

P9_TA(2020)0103

A9-0054/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Institūtam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0062/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi(5) un jo īpaši tās 21. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0054/2020),

1. sniedz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta direktoram apstiprinājumu par Institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2095(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Institūtam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0062/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi(12) un jo īpaši tās 21. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0054/2020),

1. apstiprina Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2095(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0054/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (“Institūts”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 458 057 031,54 EUR, kas ir par 35,33 % vairāk nekā 2017. gadā, galvenokārt tāpēc, ka pieaug zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK), jo īpaši EIT Health, EIT Raw Materials un EIT Food, nozīme tā izglītības, inovācijas un uzņēmumu veidošanas darbībās; tā kā Savienības kopējā iemaksa Institūta 2018. gada budžetā bija 312 886 716 EUR(16);

B. tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Institūta 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Institūta gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. norāda, ka īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā 2018. finanšu gadā budžeta izpildes līmenis bija 92,05 %, t. i., par 0,82 % augstāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 97,80 %, t. i., par 1,72 % zemāks nekā 2017. gadā; konstatē, ka šis nelielais saistību izpildes līmeņa pieaugums galvenokārt ir saistīts ar saistību izpildes pieaugumu attiecībā uz darbības izdevumiem un jo īpaši attiecībā uz dotācijām Institūta ZIK;

2. ņem vērā Institūta atbildi saistībā ar 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ka pāreja uz daudzgadu dotāciju nolīgumu ar Institūta ZIK laikposmā pēc 2020. gada ir atkarīga no budžeta piešķīrumiem 2021. –2027. gadam un ka Institūta turpmākais juridiskais pamats joprojām tiek apspriests;

3. ar bažām konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Institūts novēloti izmaksāja divām ZIK paredzēto priekšfinansējumu; aicina Institūtu kopā ar Komisiju laikus pārvaldīt naudas vajadzības un izvairīties no riska, ka par nokavētiem maksājumiem būs jāmaksā soda procenti un jācieš kaitējums reputācijai; pēc iepazīšanās ar Institūta atbildi norāda, ka ZIK priekšfinansējuma maksājumu aizkavēšanos izraisīja naudas nepieejamība Institūta bankas kontā un ka tas plānoja un uzsāka Komisijas subsīdijas pieprasījumu saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, bet tā rezultātā no Institūta neatkarīgu iemeslu dēļ aizkavējās maksājumi;

Sniegums

4. atzīst, ka Institūts izmanto galvenos snieguma rādītājus Institūta un ZIK līmenī, kā arī uz pārvaldību orientētus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” galvenos snieguma rādītājus, un ka tas izmanto arī konkrētus rādītājus, kas noteikti vienotajā programmdokumentā; turklāt atzīmē, ka budžeta pārvaldības uzlabošanas nolūkā tas izmanto arī citus galvenos snieguma rādītājus; norāda, ka pēc Komisijas veiktā vidusposma novērtējuma un Institūta 2017. gada ietekmes pētījuma Institūts strādā pie ietekmes satvara izveides, lai novērtētu ZIK darbību sociālekonomisko ietekmi;

5. norāda, ka 2019. gada oktobrī Institūts grāmatvedības pakalpojumu veikšanu uzticēja Komisijai; stingri mudina Institūtu aktīvi censties veidot dziļāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; mudina Institūtu izpētīt veidus, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības;

6. atzīmē 2017. gada oktobrī publicētā Komisijas vidusposma ziņojuma rezultātus, ka Institūts ir vienīgā Savienības struktūra, kas pilnībā integrē uzņēmējdarbību, pētniecību un izglītību, ka Institūta kopienas locekļi sasniedz izcilus rezultātus un ka tā esošās ZIK piedāvā inovatīvus risinājumus;

7. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu ar bažām konstatē, ka ZIK faktiskais progress ilgtspējas jomā joprojām ir neliels, ka trīs pirmā viļņa ZIK rada pamatu bažām, jo to finansiālās ilgtspējas rādītāji ir zemi, uzrādot tikai pieticīgu izaugsmi, un lielākās bažas raisa Climate ZIK, kurai ir viszemākie rādītāji; ņem vērā Institūta atbildi, ka ZIK radītie ieņēmumi ir palielinājušies no 23,7 miljoniem EUR 2017. gadā līdz 38,4 miljoniem EUR 2018. gadā, ZIK veido aktīvus, nodrošinot turpmākus ieņēmumus, un ka ZIK un ZIK partneri nodrošina ievērojamu līdzfinansējumu ZIK darbībām, un Institūta ZIK pārvaldības izmaksu maksimālais apjoms ir noteikts gan ZIK, gan atsevišķu darbinieku līmenī; aicina Institūtu koncentrēties uz pārvaldības struktūru samazināšanu, pārskatīt veikto darbību sarakstu un veicināt alternatīvus ieņēmumu avotus;

8. norāda, ka arī EIT kopiena 2018. gadā ir sasniegusi vēl vienu svarīgu pagrieziena punktu — paplašināšanos līdz astoņām ZIK, kā paredzēts EIT stratēģiskajā inovāciju programmā 2014.–2020. gadam, tostarp 2018. gada decembrī izveidojot EIT Manufacturing un EIT Urban Mobility;

9. mudina Institūtu turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

Personāla politika

10. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 97,73 % no štatu saraksta vietām un bija aizpildītas 43 pagaidu darbinieku štata vietas no Savienības budžetā apstiprinātajām 44 pagaidu darbinieku štata vietām (salīdzinājumā ar 41 apstiprināto štata vietu 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Institūtā strādāja arī 20 līgumdarbinieki un viens norīkotais valsts eksperts;

11. saistībā ar dzimumu līdzsvaru norāda, ka 2018. gadā valdē bija 4 vīrieši un 8 sievietes;

12. ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu, atkārto savas bažas, ka ierobežotie personāla resursi neatbilst Institūta budžeta un ZIK skaita palielinājumam, kas rada risku, ka Institūts netiks galā ar pieaugušo darba slodzi un nesasniegs savus stratēģiskos mērķus;

13. norāda, ka Institūts ir nolēmis pieņemt rokasgrāmatu par neoficiālām procedūrām aizskarošas izturēšanās gadījumos un ka Institūta direktora lēmums par konfidenciālu konsultantu iecelšanu tiks pieņemts līdz 2019. gada beigām; atzinīgi vērtē to, ka Institūts katru gadu nodrošina darbiniekiem apmācības kursus par ētiku un integritāti, un daļu no minētajiem apmācības kursiem velta aizskarošas izturēšanās jautājumam;

14. norāda, ka Institūts ir pieprasījis Komisijai piešķirt tam septiņas papildu štata vietas, sākot no 2020. gada, lai novērstu Institūta strukturāli nepietiekamo darbinieku skaitu un spētu pilnībā īstenot Institūta 2020. gadā plānoto darba programmu; ar bažām norāda, ka Komisija nav piešķīrusi prasītās papildu štata vietas;

15. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu norāda, ka saskaņā ar Institūta statūtiem tas var piedāvāt pagaidu darbinieku līgumus tikai uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus un ko var pagarināt vēl uz pieciem gadiem, un tikai tādā gadījumā, ja vairāki nozīmīgi darbinieki 2020. gadā sasniedz maksimālo desmit gadu robežu; pauž bažas par iespējamām grūtībām nodrošināt darbību nepārtrauktību; norāda, ka Komisija neizpildīja Institūta prasības atrisināt šos ar līgumiem saistītos jautājumus saskaņā ar spēkā esošajiem statūtiem un ka tā rezultātā Institūts nevarēja piedāvāt līgumu pagarināšanu 10 darbiniekiem, un ka tas ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai izsludinātu uzaicinājumus izteikt ieinteresētību par šiem nozīmīgajiem amatiem darbību nepārtrauktības nodrošināšanai;

16. pēc iepazīšanās ar Institūta atbildi atzinīgi vērtē to, ka jaunais direktors tika iecelts ar Institūta valdes 2019. gada 19. augusta lēmumu;

17. ar bažām norāda, ka Institūts gandrīz 3000 EUR apmērā izmaksāja pabalstus pieciem darbiniekiem, par kuriem Institūts jau maksāja mācību maksu tieši skolai, kā rezultātā notika nelikumīga divkārša izglītības izmaksu finansēšana; atzinīgi vērtē to, ka Institūts ir koriģējis situāciju, veicot rūpīgu pirmsskolas pabalsta maksājumu pārbaudi, ir noteicis no katra darbinieka atgūstamās summas un ieviesis darbinieku tiesību papildu kontroles pasākumus, un norāda, ka ir plānots 2019. gada laikā atgūt nepamatoti izmaksātās summas; aicina Institūtu ziņot par atgūtajām naudas summām Revīzijas palātai un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

Iepirkums

18. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu norāda, ka 2014. gadā Komisija Institūta un citu Savienības iestāžu un struktūru vārdā parakstīja pamatlīgumu par programmatūras un licenču iegādi un ar to saistīto informācijas tehnoloģiju apkopes un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu un ka Institūts ex ante pārbaudē sistemātiski nepārbaudīja pamatuzņēmēja cenas un prasītos uzcenojumus, salīdzinot tos ar piegādātāju cenu piedāvājumiem; uzsver, ka kopējie maksājumi pamatuzņēmējam bija 64 000 EUR; ņem vērā Institūta atbildi, ka tas ir ievērojis pamatlīgumā paredzēto mehānismu un ka attiecīgā pamatlīguma darbības termiņš ir beidzies un tas ir aizstāts ar jaunu līgumu, kurā noteikts, ka katrs cenas piedāvājums jāsadala, norādot atsevišķi sākotnējo cenu un uzcenojumu; uzsver, ka pamatlīgums pats par sevi, iespējams, ierobežo konkurenci, jo nav pierādījumu, ka pamatlīgumslēdzējs izvēlas piegādātājus atbilstoši konkurences principiem; aicina Komisiju ziņot par pamatlīgumu konkurētspēju; aicina Institūtu pielāgot ex ante pārbaudes, ko veic atbilstoši šādiem līgumiem veiktiem maksājumiem, un nodrošināt, ka visos iepirkumos piemēro konkursa procedūru;

19. atzinīgi vērtē to, Institūts 2018. gadā ir ieviesis e-konkursu un e-iesniegšanu un 2019. gadā ir apstrādājis vairākus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, izmantojot e-iepirkuma rīkus;

20. ņem vērā Institūta atbildi saistībā ar Revīzijas palātas 2016. gada konstatējumiem attiecībā uz ZIK juridisko personu iepirkuma procedūrām un konstatē, ka Institūts nolīga ārējos ekspertus, lai pārskatītu iepirkuma politiku un procedūras 2016.–2017. gadā; norāda, ka Institūts ZIK īpašajos dotāciju nolīgumos 2018. gadam ieviesa jaunus noteikumus, lai nodrošinātu ZIK juridisko personu iepirkuma politikas saskaņošanu ar Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu galvenajām prasībām; norāda, ka 2019. gadā Institūts uzsāka jaunu uzraudzības darbību attiecībā uz ZIK juridiskajām personām un to koplietošanas centru iepirkuma politiku un procedūrām;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

21. pieņem zināšanai Institūta pasākumus un pastāvīgos centienus, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, un lai aizsargātu trauksmes cēlējus; ņem vērā to, ka 2018. gadā tika konstatēti un izvērtēti vairāki iespējamie interešu konflikta gadījumi un tika veikti atbilstoši pasākumi, tostarp izslēgšana no attiecīgajām darbībām, kurās tika konstatēts interešu konflikts;

22. atzinīgi vērtē to, ka EIT publicē ārējo ekspertu sarakstu un viņu ikgadējo atalgojumu, un aicina Institūtu noteikt prasību arī ārējiem ekspertiem iesniegt interešu konfliktu deklarācijas ;

Iekšējā kontrole

23. norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) 2018. gadā veica revīziju par ex ante pārbaudēm attiecībā uz ZIK veiktajiem maksājumiem, secinot, ka krāpšanas novēršanas un atklāšanas jomā pastāv ļoti būtiskas nepilnības, lai gan procedūras ZIK veikto maksājumu ex ante pārbaudei kopumā ir efektīvas un atbilst pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” juridiskajām prasībām; norāda, ka IAS ir izdevis trīs konstatējumus, no kuriem Institūts ir apstiprinājis tikai vienu, bet ir izstrādājis atbilstošu rīcības plānu visu ieteikumu, tostarp divu noraidīto ieteikumu, īstenošanai;

24. norāda, ka 2018. gada novērtējums par to, kā ZIK īsteno labas pārvaldības principus, ņemot vērā IAS ieteikumus, tika pabeigts 2018. gada septembrī; norāda, ka 2019. gada novērtējums, kas ir daļa no ZIK 2018. gada snieguma novērtējuma, tika pabeigts 2019. gada jūlijā; norāda, ka piecas no sešām ZIK kopumā labi ievēro pareizas pārvaldības principus;

25. pauž nožēlu par daudziem neatrisinātajiem jautājumiem un nepabeigtajiem koriģējošajiem pasākumiem, kuri izriet no Revīzijas palātas komentāriem 2014., 2015., 2016. un 2017. gadā, īpaši saistībā ar finansēšanas nosacījumu, publisko finansējumu, dotācijām un privātiem avotiem; atzīmē, ka Institūts savā atbildē norāda, ka tas ir turpinājis veikt koriģējošus pasākumus un ir īstenojis lielāko daļu nepabeigto darbību, reaģējot uz Revīzijas palātas komentāriem, un atzīst, ka vairākas atlikušās nepabeigtās darbības ir ārpus Institūta kontroles un ka, lai pilnībā reaģētu uz dažiem atlikušajiem vēl neīstenotajiem komentāriem, ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva;

26. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu ar lielām bažām konstatē, ka Institūts pusotru gadu maksāja viena valdes locekļa atalgojumu nepareizajai personai un ka tas uzzināja par šo kļūdu tikai pēc tam, kad šī persona bija sazinājusies ar Institūtu; ņem vērā Institūta atbildi, ka ir šī kļūda ir radusies vienreizēja pārpratuma rezultātā un ka ir ieviesta atbilstoša kontrole, lai novērstu līdzīgas situācijas atkārtošanos; stingri mudina Institūtu ieviest tādus pasākumus, kas turpmāk novērsīs šādas būtiskas kļūdas;

Citi komentāri

27. norāda, ka Institūts visa 2018. gada garumā aktīvi sadarbojās ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp saistībā ar Savienības nākamo daudzgadu finanšu shēmu un tās pētniecības un inovācijas pamatprogrammu; norāda, ka Komisija pamatprogrammai „Apvārsnis Eiropa“ ir ierosinājusi budžetu 100 miljardu EUR apmērā, tostarp paredzot Institūtam 3 miljardu EUR lielu budžetu;

28. aicina Institūtu koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo mediju un citu mediju starpniecību;

o
o o

29. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 120, 29.3.2019., 213. lpp.
(16)	OV C 120, 29.3.2019., 214. lpp.
(17)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra

151k

51k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Euratom Apgādes aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2087(DEC))

P9_TA(2020)0104

A9-0056/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Euratom Apgādes aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0054/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu Nr. 2008/114/EK, Euratom, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus(5), un jo īpaši tā pielikuma 8. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0056/2020),

1. sniedz Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Euratom Apgādes aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2087(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Euratom Apgādes aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(6),

– ņemot vērā deklarāciju(7) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0054/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu Nr. 2008/114/EK, Euratom, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus(10), un jo īpaši tā pielikuma 8. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0056/2020),

1. apstiprina Euratom Apgādes aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Euratom Apgādes aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2087(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Euratom Apgādes aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0056/2020),

A. tā kā saskaņā ar Euratom Apgādes aģentūras (turpmāk “Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu finanšu pārskatiem tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 123 000 EUR, proti, tāds pats kā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta;

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. atzīmē, ka 2018. finanšu gadā īstenotās budžeta uzraudzības rezultātā saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 97,84 %, t. i., par 1,04 % zemāks nekā 2017. gadā; tomēr ar bažām atzīmē to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 72,90 %, t. i., par 1,73 % zemāks nekā 2017. gadā;

Pārnesto apropriāciju atcelšana

2. pauž bažas par to, ka anulēto budžeta apropriāciju līmenis pārnesumiem no 2017. gada uz 2018. gadu ir augsts, proti, 21 %, un tas norāda uz nepamatotām saistībām iepriekšējā gadā; aicina Aģentūru pārnest budžeta apropriācijas tikai pamatotos gadījumos;

Sniegums

3. norāda, ka 2018. gadā Aģentūra apstrādāja 331 darījumu, tostarp līgumus, grozījumus un paziņojumus, un turpināja īstenot atbildību par Savienības kopējo kodolenerģijas piegādes politiku atbilstīgi tās tiesību aktos noteiktajam pilnvarojumam, lai nodrošinātu kodolmateriālu piegādes drošību; ņem vērā Aģentūras pastāvīgos centienus dažādot piegādes avotus;

4. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

Personāla politika

5. atzīmē, ka Aģentūrā 2018. gada beigās no 25 vietām, kas atļautas saskaņā ar štatu sarakstu (tikpat, cik bija atļauts 2017. gadā), strādāja 16 darbinieki, kuri visi bija Komisijas ierēdņi;

Citi komentāri

6. norāda, ka Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Savienības, tostarp Euratom; aicina Aģentūru nodrošināt, ka tā arī turpmāk apzina situāciju saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām un ziņo budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par attīstību šajā jomā;

7. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

8. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(11).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.
(6)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(7)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(8)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(9)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(10)	OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.
(11)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — astotais, devītais, desmitais un vienpadsmitais Eiropas Attīstības fonds

220k

70k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2065(DEC))

P9_TA(2020)0105

A9-0057/2020

Eiropas Parlaments,

– par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0317 – C9-0060/2019),

– ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2019)0258),

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda, un Komisijas atbildes(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumus attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fondu darbību īstenošanu 2018. finanšu gadā (05324/2020 – C9-0029/2020, 05325/2020 – C9-0030/2020, 05327/2020 – C9-0031/2020, 05328/2020 – C9-0032/2020),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumus par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

– ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

– ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

– ņemot vērā 32. pantu 2000. gada 18. septembra Iekšējā nolīgumā starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK Līguma Ceturto daļu(7),

– ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 17. jūlija Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa(8),

– ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 24. jūnija un 2013. gada 26. jūnija Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(9),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(11),

– ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(12),

– ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(13).

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu, 100. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0057/2020),

1. sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2065(DEC))

Eiropas Parlaments,

– par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0317 – C9-0060/2019),

– ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2019)0258),

– ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda, un Komisijas atbildes(14),

– ņemot vērā deklarāciju(15) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Komisijas ziņojumus par turpmāko rīcību attiecībā uz 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

– ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(18),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

– ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

– ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

– ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26).

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu, 100. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0057/2020),

1. apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2065(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Komisijas sniegtās atbildes uz tābrīža starptautiskās sadarbības un attīstības komisāram, Neven Mimica, uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem pirms uzklausīšanas Budžeta kontroles komitejā 2019. gada 28. novembrī;

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu, 100. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0057/2020),

A. tā kā attīstības sadarbības galvenais mērķis ir samazināt nabadzību un ilgtermiņā to izskaust, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. līdz 210. pantā;

B. tā kā Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka tās līdzekļi un darbības vienmēr dod labumu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, nevis pārvaldes struktūrām, jo īpaši gadījumos, kad tiek veikti ieguldījumi valstīs, kuras pārvalda nedemokrātiski režīmi;

C. tā kā vispārējais mērķis vēl arvien ir panākt, ka 0,7 % no nacionālā kopienākuma tiek atvēlēti oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kā arī piesaistīt privāto finansējumu;

D. tā kā ar sadarbības instrumentiem īstenojami svarīgi uzdevumi ir ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšana un Parīzes klimata nolīguma īstenošana;

E. tā kā ilgtspējai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu paredzētos mērķus un rezultātus un jo īpaši panāktu attīstības palīdzības ilgtermiņa ietekmi;

F. tā kā ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pamatā ir princips „nevienu neatstāt novārtā”;

G. tā kā 2017. gadā pieņemtais Eiropas Konsenss attīstības jomā nodrošina kopēju attīstības politikas satvaru Savienības iestādēm un dalībvalstīm;

H. tā kā Savienības attīstības sadarbības saskaņošana ar partnervalstu attīstības prioritātēm ir ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam galvenais elements;

I. tā kā politikas saskaņotība un dažādu ārpolitikas virzienu papildināmība būtu pastāvīgi jāizvērtē, jo īpaši tad, ja vienā partnervalstī tiek īstenoti vairāki politikas virzieni, lai tādējādi veicinātu sinerģiju, samazinātu situācijas, kad jāizvēlas starp šiem esošajiem politikas virzieniem, un pēc iespējas izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga;

J. tā kā laba sadarbība un koordinācija ar citiem līdzekļu devējiem un starptautiskajām finanšu iestādēm ir ārkārtīgi svarīga, lai izvairītos no dublēšanās, nodrošinātu efektīvu kontroli, riska dalīšanu, līdzatbildību par rezultātiem, kas atspoguļo patieso ieguldījumu un atbalsta efektivitāti, un veicinātu spēju veidot attīstības palīdzību saņēmējvalstīs;

K. tā kā Komisijai ir galīgā atbildība par Eiropas Attīstības fondu (EAF) pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību un par EAF finanšu uzraudzības un pārskatu sagatavošanas procesa pārraudzību;

L. tā kā pārredzamība, pārskatatbildība un cilvēktiesību ievērošanas pienākums ir demokrātiskas kontroles un efektīvas attīstības palīdzības priekšnoteikumi;

M. tā kā ārējos intervences pasākumus Savienība veic ar starptautisko organizāciju starpniecību, kuras vai nu izmanto Savienības finansējumu vai kopā ar Savienību līdzfinansē projektus, tostarp risinot uzraudzības un pārvaldības uzdevumus;

N. tā kā, atspoguļojoties EAF starpvaldību raksturam, 79 valstīs tiek izmantotas visdažādākās īstenošanas metodes ar sarežģītiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz konkursiem un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu;

O. tā kā budžeta atbalsts ir izšķiroši svarīgs pārmaiņu nodrošināšanā un galveno attīstības problēmu risināšanā, tomēr tas saistīts ar ievērojamu fiduciāro risku un būtu jāsniedz tikai tad, ja saņēmējvalsts pirms budžeta atbalsta saņemšanas ir spējīga pierādīt, ka tiek nodrošināta pietiekama līmeņa pārredzamība, izsekojamība, pārskatatbildība, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un efektivitāte;

P. tā kā pārredzamības veicināšana un korupcijas un krāpšanas apkarošana ir izšķiroši svarīgi, lai Savienības budžeta atbalsta pasākumi būtu sekmīgi;

Q. tā kā EAF darbības tiek īstenotas sarežģītos apstākļos un ir periodiski pakļautas lielam ģeopolitiskam vai institucionālam riskam;

R. tā kā ārējie faktori, kas ietekmē EAF pienācīgu īstenošanu, var mazināt vai graut uz attīstību vērstos centienus;

S. tā kā Savienības sniegtais pārvaldības atbalsts ir svarīgs attīstības palīdzības komponents efektīvu pārvaldības reformu ieviešanā;

T. tā kā pašreizējo migrācijas krīžu dēļ nedrīkst aizmirst par tām migrācijas plūsmām, kuras saistītas ar lielām demogrāfiskām pārmaiņām un kurām ilgtermiņā jāmeklē citi risinājumi;

U. tā kā īstenošanas procesu vienkāršošana ir faktors, ar ko palīdzības sniegšanu padarīt efektīvāku;

V. tā kā ir ļoti svarīgi veicināt Savienības pamanāmību, nodrošināt Savienības ārējā finanšu instrumenta un palīdzības instrumenta stratēģisku izmantošanu, informēt par Savienības finansējumu un popularizēt Savienības vērtības visos attīstības palīdzības veidos;

Ticamības deklarācija

EAF (astotā līdz vienpadsmitā EAF) finanšu un projektu īstenošana 2018. gadā

1. konstatē, ka vienpadsmitais EAF veido 65 % no Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) pārvaldītā līdzekļu portfeļa; atzīmē, ka EAF saistības 2018. gadā sasniedza 4 959 miljonus EUR, pārsniedzot gada mērķi, kas bija 4 537 miljoni EUR (jeb 109,3 % no sākotnējā mērķa salīdzinājumā ar 95 % 2017. gadā), savukārt EAF maksājumi sasniedza 4 124 EUR (t. i., izpildes līmenis bija 98,2 % no gada mērķa 4 200 miljonu EUR apmērā (salīdzinājumā ar 98,89 % 2017. gadā); turklāt atzīmē, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) saistības bija 880 miljoni EUR (no kuriem 800 miljoni EUR attiecās uz ieguldījumu mehānismu), savukārt EIB maksājumi 2018. gadā bija 555 miljoni EUR (no kuriem 525 miljoni EUR tika veikti ar ieguldījumu mehānisma starpniecību);

2. atzinīgi vērtē DG DEVCO nepārtrauktos centienus samazināt veco priekšfinansējumu un vecās neizlietotās saistības ar mērķi panākt 25 % samazinājumu; atzīmē, ka DG DEVCO pārsniedza izvirzīto 25 % mērķrādītāju, samazinot EAF veco priekšfinansējumu par 40,33 % (43,79 % citās atbalsta jomās) un EAF vecās neizlietotās saistības par 37,10 % (39,71 % citās atbalsta jomās);

3. mudina DG DEVCO turpināt centienus attiecībā uz EAF vecajiem līgumiem, kuru termiņš ir beidzies, jo par 15 % zemākais mērķrādītājs netika sasniegts, kā tas bija 2017. gadā, neraugoties uz DG DEVCO ieviesto jauno procedūru (lai gan 17,27 % ir neliels uzlabojums salīdzinājumā ar 18,75 % 2017. gadā, taču to nevar uzskatīt par apmierinošu); atzīmē, ka šis galveno snieguma rādītāju (GSR) mērķrādītājs, kas būtu zemāks par 15 %, tika sasniegts attiecībā uz pārējo DG DEVCO darbību, proti, tas bija 13,88 %;

4. kopumā pauž nožēlu par to, ka salīdzinājumā ar citām DG DEVCO intervences un atbildības jomām samazinājums ir mazāks attiecībā uz veco EAF priekšfinansējumu un neizlietotajām saistībām vai nav sasniegts attiecībā uz EAF vecajiem līgumiem, kuru darbības termiņš ir beidzies; tomēr atzīst, ka EAF darbības sarežģītība var kavēt GSR mērķrādītāju sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz slēgšanas procedūrām, un tādējādi apgrūtināt iekasēšanas rīkojumu izdošanu;

5. aicina DG DEVCO par prioritāru uzskatīt uzdevumu īsā laikā slēgt atlikušās astotā un devītā EAF darbības;

Pārskatu ticamība

6. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF 2018. finanšu gadā, ir konstatējusi, ka galīgie gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā ir saskaņā ar EAF finanšu regulu un grāmatvedības noteikumiem, kas balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem;

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

7. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, ka 2018. gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

8. pauž arvien pieaugošas bažas par Revīzijas palātas pausto negatīvo atzinumu par izdevumu likumību un pareizību, ciktāl pārskatiem pakārtotos izdevumus būtiski ietekmē arvien lielāks kļūdu līmenis;

9. pauž nopietnu satraukumu, ka aplēstais kļūdu līmenis palielinājies otro gadu pēc kārtas līdz 5,2 % attiecībā uz izdevumiem, kas apstiprināti astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF pārskatos (salīdzinājumā ar 4,5 % 2017. gadā, 3,3 % 2016. gadā, 3,8 % 2014. un 2015. gadā, 3,4 % 2013. gadā un 3 % 2012. gadā); sagaida, ka Komisija analizēs iemeslus un veiks nepieciešamos pasākumus, lai kļūdu īpatsvara pieauguma tendence neturpinātos;

10. norāda, ka daļa no Revīzijas palātas aplēstā kļūdu īpatsvara varētu būt saistīta ar ļoti lielo darba slodzi nepietiekama darbinieku skaita dēļ, jo īpaši delegācijās, kas strādā grūtos apstākļos;

11. uzskata, ka šāda aplēsto kļūdu līmeņa situācijā ir būtiski vēl vairāk ieguldīt darbinieku informēšanā un apmācībā; aicina Komisiju rast veidus, kā atrisināt darbinieku trūkuma problēmu, jo īpaši delegācijās, kas strādā grūtos apstākļos;

12. konstatē, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības neietekmēja 2018. gada EAF finanšu pārvaldību un ka 2018. gada EAF pārskati pareizi atspoguļo izstāšanās procesa stāvokli;

13. ar lielām bažām konstatē, ka no Revīzijas palātas pārbaudītajiem 125 maksājumu darījumiem 51 (jeb 41 %) bija kļūdas, un jo īpaši no 39 maksājumu darījumiem, kuros bija skaitļos izsakāmas kļūdas, deviņi (23 %) bija galīgie darījumi, kas bija atļauti pēc tam, kad bija veiktas visas ex ante pārbaudes; aicina Komisiju būtiski uzlabot darījumu likumību un pareizību un nodrošināt, ka pēc ex ante pārbaudēm tiek veikti pienācīgi pēcpasākumi;

14. norāda, ka, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, desmitā EAF projektu līdzekļi, par kuriem saistības atceltas un kuri pārvietoti uz vienpadsmitā EAF darbības rezervi, neradīs nekādas kases problēmas, un ka ietekme uz katras dalībvalsts iemaksām tiks aprēķināta proporcionāli to sākotnējai iemaksai EAF;

15. pauž lielas bažas par to, ka, neraugoties uz vēlākajiem DG DEVCO veiktajiem korektīvo pasākumu plāniem, konstatēto kļūdu tipoloģija lielā mērā ir līdzīga iepriekšējiem gadiem, proti, nav būtisku apliecinošu dokumentu (36,6 %), pieļauti nopietni publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi (27,1 %), izdevumi nav radušies (22,7 %), atlikušo kļūdu īpatsvars (RER), kas pielāgots no DG DEVCO izpētes (5,4 %), neattiecināmi izdevumi (4,3 %) un citi kļūdu veidi (3,9 %), kā arī līdzekļu saņēmēji nav ievērojuši iepirkuma noteikumus un ir pieļauti neattiecināmi izdevumi;

16. konstatē, ka kļūdas galvenokārt bija pieļautas darījumos, kas saistīti ar programmas aplēsēm, dotācijām, iemaksu nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām un deleģēšanas nolīgumiem ar Savienības dalībvalstu sadarbības aģentūrām, nekā citos atbalsta veidos;

17. pauž dziļas bažas par šo situāciju, kas atkārtojas, turklāt neraugoties uz vēlākajiem DG DEVCO veiktajiem korektīvo pasākumu plāniem, jo īpaši gadījumos, kad skaitļos izsakāmās kļūdas norāda uz trūkumiem starptautisko organizāciju veiktajās pārbaudēs; mudina Komisiju nenovērtēt par zemu šādu kļūdu nopietnību, kas varētu liecināt par pārkāpumiem, piemēram, krāpšanu, un steidzami novērst iepriekš minētos atkārtotos trūkumus, precīzi ziņot par konkrētām grūtībām, ar kurām nācies saskarties rīcības plāna īstenošanā, un vajadzības gadījumā pienācīgi sadarboties gan ar Revīzijas palātu, gan ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);

Uzraudzības un ticamības garantēšanas sistēmu efektivitāte

18. pauž dziļas bažas, ka Komisijai bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu pieņemšanas un apstiprināšanas, un pieejamās informācijas izmantošanas gadījumā aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,3 procentpunktiem zemāks; uzsver arī to, ka dažus darījumus, kuros bija kļūdas, neatklāja arī ārējie revidenti, un šie gadījumi veidoja 1,1 procentpunktu aplēstajā kļūdu līmenī;

19. sagaida, ka DG DEVCO rūpīgāk izmantos pieejamo pārvaldības informāciju un konsekventi uzturēs savu vispārējo kontroles sistēmu (ex ante pārbaudes un ārējo revīziju vai izdevumu verifikāciju); uzsver to, cik svarīgi ir DG DEVCO nemitīgie centieni uzlabot tā preventīvās kontroles sistēmas īstenošanu, it sevišķi pievēršanos liela riska jomām: līdzekļiem, kurus netieši pārvalda ar starptautisko organizāciju un attīstības aģentūru starpniecību, un dotācijām tiešajā pārvaldībā, un aicina šos centienus turpināt;

20. pieņem zināšanai DG DEVCO septīto RER izpēti, kurā konstatēts, ka RER ir 0,85 %, un tātad zemāks nekā Komisijas noteiktais 2 % būtiskuma slieksnis; tomēr atzīmē, ka izmantotās metodikas pamatā nu jau vairākus gadus ir ļoti maz darījumu pārbaužu uz vietas un nepilnīgas publiskā iepirkuma procedūru pārbaudes, turklāt aicina DG DEVCO cieši sadarboties ar Revīzijas palātu, lai uzlabotu kļūdu īpatsvara novērtēšanas ticamību;

21. tomēr konstatē, ka ārējo revīziju rezultāti attiecībā uz darbībām, kas īstenotas tādās jomās kā “dotācijas tiešā pārvaldībā” un “netiešā pārvaldība kopā ar saņēmējvalstīm” liecina, ka attiecīgi 4,64 % un 3,77 % no kopējās revidētās summas tika atzīti par neattiecināmiem, un šī situācija nav izraisījusi diferencētu atrunu formulēšanu; aicina DG DEVCO sniegt sīkākus paskaidrojumus par attiecīgu pamatojumu šajos abos gadījumos;

22. atgādina, ka atrunas formulēšana ir pārskatatbildības veidošanas stūrakmens un tādēļ ir preventīvs un pārredzamas instruments DG DEVCO ticamības garantēšanas ķēdes izveidē, kas atspoguļo pašreizējās problēmas vai atlikušās un konstatētās nepilnības, ar kurām saskaras galvenajā mītnē vai Savienības delegācijās;

23. aicina DG DEVCO turpināt nostiprināt savu ticamības garantēšanas ķēdi saskaņā ar jauno iekšējās kontroles standartu kopumu, vairāk uzsverot gan individuālo kompetenci, gan pārskatatbildību par to lomu kontroles īstenošanā un attiecībā uz krāpšanas risku;

24. atzīmē, ka RER pētījums ir kļuvis par DG DEVCO riska novērtēšanas, kontroles un revīzijas stratēģijas (un ticamības garantēšanas ķēdes) pamatelementu, tomēr aicina DG DEVCO nodrošināt lielāku konsekvenci metodiskajos standartos, ko izmanto atlikušo kļūdu īpatsvara novērtēšanā, un vajadzības gadījumā apspriesties ar Revīzijas palātu par šādiem jautājumiem;

25. norāda uz Revīzijas palātas un DG DEVCO izmantotajām dažādajām pieejām, proti, Revīzijas palāta pievērš uzmanību notiekošajām darbībām vai provizoriskajiem kļūdu īpatsvariem maksājumu līmenī, savukārt DG DEVCO pievēršas pabeigtajām darbībām; uzskata un uzsver to, ka šai aplēšu metodoloģijas dualitātei nevajadzētu traucēt gūt skaidru priekšstatu par darbību pareizību un likumību, kas arī traucētu salīdzināt rezultātus vairāku gadu garumā;

26. aicina visas ieinteresētās personas novērst atšķirīgu pamatojumu izmantošanu, lai pamatotu metodiku aplēstā kļūdu līmeņa novērtēšanai, un tādējādi būtu iespējams sniegt ticamu priekšstatu par situāciju un palielināt uzticību un pārliecību gan par veiktā kontroles darba, gan vispārējo kontroles sistēmu patiesumu; uzsver arī to, ka būtu pienācīgi jāpārskata koncepcija par aplēstajām riskam pakļautajām summām slēgšanas laikā, kas izmantota dažāda vaida ziņojumos, piemēram, DG DEVCO gada darbības pārskatā vai Komisijas gada pārvaldības un snieguma ziņojumā;

27. aicina DG DEVCO turpināt centienus, lai uzlabotu tā kontroles sistēmas un GSR efektīvu īstenošanu, jo īpaši 21. GSR par nepamatotiem maksājumiem, kas novērsti ar ex ante pārbaudēm, un 25. GSR par neattiecināmām summām, kas konstatētas ārējās revīzijās; ņem vērā, ka tika izdoti iekasēšanas rīkojumi 18,22 miljonu EUR apjomā nepamatoto maksājumu atgūšanai;

28. uzskata, ka ir svarīgi pievērsties liela riska jomām, kas saistītas ar līdzekļiem, līdzekļiem, kurus netieši pārvalda ar starptautisko organizāciju un valstu attīstības aģentūru starpniecību, un dotācijām tiešajā pārvaldībā, un ka būtu jāpaaugstina ar šīm divām darbības jomām saistīto risku līmenis;

29. pieņem zināšanai, ka 2018. gadā tika formulētas divas atrunas, jo īpaši atkārtotā atruna par Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF), kas sākotnēji tika izteikta 2015. gadā, un atspoguļo pašreizējās institucionālās un pārvaldības nepilnības, jo APF nepietiekami efektīvi aizsargā EAF izdevumu likumību un pareizību;

30. ņem vērā, ka 2018. gadā turpinājās 19 krāpšanas izmeklēšanas;

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām, Savienības attīstības aģentūrām un nevalstiskām organizācijām

31. atzīmē, ka 2018. gadā maksājumi no EAF projektiem, kas īstenoti netiešā pārvaldībā ar starptautisko organizāciju un valstu attīstības aģentūru starpniecību, bija attiecīgi 1 074 miljoni EUR un 201 miljoni EUR (no kuriem 347 miljoni EUR tika piešķirti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību); norāda, ka 2,6 miljardi EUR tika piešķirti no vispārējā budžeta;

32. ar bažām atzīmē, ka darījumos ar starptautiskām organizācijām no pārbaudītā 61 šāda veida darījuma skaitļos izsakāmas kļūdas bija 33 (jeb 54 %) darījumos, un tas atbilst 62,5 % no aplēstā kļūdu līmeņa 2018. gadā;

33. pauž dziļas bažas par to, ka starptautiskās organizācijas atkal savlaicīgi neiesniedza apliecinošus dokumentus, kas neļāva Komisijai un Revīzijas palātai veikt stingras revīzijas; šajā sakarībā aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka informācija no attiecīgajām starptautiskajām organizācijām tiek saņemta savlaicīgi un Revīzijas palāta varētu iesniegt pilnīgus un precīzus datus;

34. ar bažām norāda uz lielo skaitu EAF līgumu, kas piešķirti ļoti nelielam skaitam valstu attīstības aģentūru, un ar to saistīto Savienības politikas renacionalizēšanas risku, kas ir pretrunā Savienības ārpolitikas dziļākas integrācijas interesēm;

35. aicina Komisiju stiprināt un konsolidēt konkursu un līgumu slēgšanas procedūru uzraudzību, lai izvairītos no riska, ka ļoti maz valsts vai daļēji privāto aģentūru monopolizē būtisku daļu no EAF projektiem, kas īstenoti jaunattīstības valstīs, un iegūst arvien lielāku ietekmi uz Savienības attīstības, sadarbības un kaimiņattiecību politikas virzieniem, kas varētu apdraudēt Savienības politikas neatkarību; aicina Komisiju stiprināt un paplašināt sadarbību arī ar citām publiskām un privātām struktūrām, piemēram, dažādām NVO, kas darbojas attīstības jomā;

36. iesaka Komisijai lielāku uzmanību pievērst tam, lai tiktu veicināta EAF sadarbība ar starptautiskām organizācijām, Savienības attīstības aģentūrām un NVO; pauž bažas, ka sabiedrībā ir nepietiekama un neatbilstoša izpratne par EAF veikto darbu;

37. atgādina, ka vienībām, kurām uzticēta Savienības līdzekļu izmantošana, kā vispārējs princips jānodrošina pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principu ievērošana; uzsver, ka ikvienai vienībai pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā un par nosacījumu līdzekļu saņemšanai jākļūst tam, ka atbildīgajam kredītrīkotājam, Revīzijas palātai un OLAF tiek piešķirtas nepieciešamās tiesības un piekļuve;

38. aicina Komisiju:

	i)	stingri ievērot un maksājumos un pamatnolīgumos piemērot iepriekš minētos tās vienības pienākumus, kas izmanto Savienības līdzekļus, un arī tās pienākumu iesniegt Revīzijas palātai un OLAF visus pieprasītos dokumentus, kas vajadzīgi revīzijas pabeigšanai;
	ii)	regulāri pievērst uzmanību pīlāru novērtējuma prasībām un to starptautisko organizāciju un NVO ziņojumiem, uz kurām attiecas šis sadarbības trūkums, lai pārskatītu to pārskatatbildības instrumentu piemērotību; izvērtēt saistītos noteikumus vai pilnvaras, kad tiks pārskatīta pīlāra novērtēšanas metodika, lai nodrošinātu atbilstību Finanšu regulas noteikumiem; aicina nepieciešamības gadījumā pielāgot spēkā esošos deleģēšanas nolīgumus ar šīm starptautiskajām struktūrām;
	iii)	atzīmē, ka vēl arvien ir vajadzīga sistemātiskāka pieeja attiecībā uz Savienības dotāciju finansēto pasākumu publicitāti, lai uzlabotu Savienības pamanāmību un lai visā finansējuma ķēdē stiprinātu pārredzamību, pārskatatbildību un pārbaudes attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu; aicina Komisiju pamatnolīgumos iekļaut pienākumu vadošajai aģentūrai nodrošināt Savienības pamanāmību vairāku līdzekļu devēju projektos; prasa Komisijai dažus gadu pēc līdzfinansēto projektu pabeigšanas veikt izlases veida pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu, vai turpinās EAF intervences pasākumu ietekme, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tā darbību ietekmi ilgtermiņā;

Savienības budžeta atbalsts

39. atzīmē, ka EAF ieguldījums budžeta atbalsta darbībās 2018. gadā sasniedza 881,9 miljonus EUR, no kuriem 858,6 miljoni EUR bija jaunas saistības (ģeogrāfiski aptverot 56 partnervalstis, kas pārstāv 96 budžeta atbalsta līgumus); konstatē, ka aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) paredzētie 92,9 miljoni EUR ar EAF starpniecību tika izmaksāti 14 valstīm, kas pārstāv 18 budžeta atbalsta līgumus;

40. ar gandarījumu atzīmē, ka Subsahāras Āfrika ir lielākā budžeta atbalsta saņēmēja (41 %) un ka saistītie līgumi attiecās uz valstu noturību un būvniecības līgumiem; konstatē arī to, ka valstu ar zemiem ienākumiem īpatsvars palielinājās līdz 38 % salīdzinājumā ar 31 % 2015. gadā un ka valstis ar zemākiem vidējiem ienākumiem ir lielākās budžeta atbalsta saņēmējas — to daļa ir 47 % no kopējām pašreizējām saistībām;

41. atgādina, ka budžeta atbalsts ir ieguldījums Savienības partnervalstu sabiedriskās politikas virzienos un sistēmās un ka tā pamatprincipi ir īstenot reformas un veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; atzīmē, ka Savienības budžeta atbalsta sniegšanā jāvadās no starptautiski pieņemtajiem Pusanas efektivitātes principiem, piemēram, partnervalstu līdzatbildība, koncentrēšanās uz rezultātiem, iekļautība un pārskatatbildība;

42. atzīmē, ka Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs un AZT izmaksas galvenokārt tiek veiktas fiksētās daļās; tomēr uzskata, ka mainīgas daļas varētu būt efektīvāks rīks, lai padziļinātu politiku un politisko dialogu ar partnervalstīm par galvenajām veicamajām reformām; uzskata, ka izmaksu kārtībai, izmantojot fiksētas un mainīgas daļas, vajadzētu būt balstītai uz rezultātiem un tajā būtu jāizmanto pietiekami kvalitatīvi dati, lai novērtētu panākto progresu; uzskata, ka maksājumu izpildes kritēriji ir svarīgs faktors budžeta atbalsta darbību pārvaldībā;

43. aicina veikt ciešu uzraudzību un īstenot padziļinātu politikas dialogu ar partnervalstīm attiecībā uz mērķiem, progresu ceļā uz saskaņotajiem rezultātiem un snieguma rādītājiem; vēlreiz aicina Komisiju labāk definēt un novērtēt paredzamo ietekmi uz attīstību un jo īpaši uzlabot kontroles mehānismu attiecībā uz saņēmējvalsts rīcību korupcijas apkarošanas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; joprojām pauž dziļas bažas par Savienības budžeta atbalsta izmantošanu saņēmējvalstīs, kurās nav demokrātiskas kontroles vai tā ir ierobežota;

44. konstatē, ka riska uztveres līmenis saistībā ar budžeta atbalstu 2018. gadā ir nedaudz samazinājies; tomēr uzsver, ka nozīmīgi riski vēl arvien ir korupcijas, valsts finanšu un attīstības riski, turklāt vērojama arī makroekonomikas riska palielināšanās tendence;

45. atbalsta to, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta progresam, kas partnervalstīs panākts publisko finanšu pārvaldībā, budžeta pārredzamībā un demokrātiskās kontroles un pārraudzības struktūrās, kā arī makroekonomisko nosacījumu ziņā, lai tādējādi optimizētu spēju attīstību; aicina Komisiju sistemātiski uzraudzīt veiktās reformas un sasniegtos rezultātus, parādot, ka Savienības budžeta atbalsts ir efektīvi veicinājis pašas saņēmējvalstu attīstības programmu un nostiprinājis tās demokrātisko līdzatbildību;

46. norāda, ka ir jāstiprina atbilstoši uzraudzības instrumenti, lai novērtētu, kā budžeta atbalsts ir veicinājis iekšzemes ieņēmumu mobilizāciju un ar to saistītās reformas; ar gandarījumu atzīmē, ka iekšzemes ieņēmumu mobilizācija 2018. gadā veidoja 19 % no mainīgo daļu vērtības (salīdzinājumā ar 3 % 2014. gadā); mudina DG DEVCO budžeta atbalsta ziņojumos turpināt sniegt regulāru informāciju par budžeta atbalsta līgumu izmantošanu iekšzemes ieņēmumu mobilizācijai;

47. tomēr aicina DG DEVCO savā politiskajā dialogā stingri izvērtēt riskus, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgām finanšu plūsmām, kuras jo īpaši skar jaunattīstības valstis; mudina DG DEVCO novērtēt fiskālo ietekmi un palīdzēt definēt mērķtiecīgus ieguldījumu mērķus;

Ar EAF atbalsta īstenošanu saistītie riski un problēmas

48. pauž lielas bažas par risku, ka EAF tiks mudināts reaģēt uz programmām, kuras to attālina no galvenā mērķa, proti, nabadzības mazināšanas un kuras ir grūti saskaņot ar EAF pamatvērtībām, tādējādi radot risku apdraudēt to, kas līdz šim darīts sekmīgi; ar bažām vēro novirzīšanās risku un aicina Komisiju to ņemt vērā, izstrādājot projektus un programmas saskaņā ar principu par politikas saskaņotību attīstībai; aicina Komisiju turpmākās atbalsta programmas izvēlēties atbilstoši EAF pamatvērtībām un apsvērt subsīdiju atcelšanu programmām, kas novirzās no šīm vērtībām;

49. uzsver, ka EAF nevajadzētu pārsniegt savu darbības jomu un ka jaunajām norisēm saistībā ar jaunām problēmām nevajadzētu apdraudēt citu attīstības mērķu sasniegšanu;

50. prasa Komisijai vairāk uzsvērt sekmīgi strādājošu atbalsta programmu uzlabošanu un uzturēšanu un pievērst tam lielāku uzmanību; aicina Komisiju nodrošināt paraugprakses un veiksmes stāstu labāku atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un pamanāmību;

51. uzsver, cik svarīgi ir riski ilgtspējībai, pārredzamībai un labai koordinācijai, ko Savienība cenšas novērst ar attīstības palīdzības finansējumu, ņemot vērā jauno līdzekļu devēju un jauno dalībnieku, piemēram, Krievijas un Ķīnas, ietekmes ievērojamo pieaugumu Āfrikā; aicina Komisiju rīkoties, lai starptautisko sadarbību labāk saskaņotu ar partnervalstu attīstības prioritātēm;

52. uzskata, ka saikne starp migrācijas jautājumu un attīstības palīdzību ir viena no svarīgākajām saiknēm, kas jāpārvalda līdztekus saiknēm drošība-attīstība un humanitārie jautājumi-attīstība; tomēr atzīst, ka ilgtspējīgas attīstības pamataspekti ir miera veidošana un migrācijas pamatcēloņu novēršana;

53. atgādina, ka palīdzības efektivitāte, partnervalstu līdzatbildība par attīstības rezultātu sasniegšanu un paļaušanās uz partnervalstu pārvaldības sistēmām ir pamatprincipi, kas regulāri jāpilnveido; turklāt uzsver, ka laba pārvaldība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana ir neizbēgami priekšnosacījumi, kas sekmē palīdzības efektivitāti; aicina Komisiju tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu noteikt par absolūtu priekšnosacījumu finansiālās palīdzības apstiprināšanai;

54. uzsver, ka attīstības palīdzības vispārējās efektivitātes paaugstināšanai būtiski svarīga ir ilgtspēja, pastāvīgi sekojot līdzi visu palīdzības sniegšanas veidu ietekmei; atgādina, ka Programmā 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķos liels uzsvars ir likts uz datiem un rādītājiem, ņemot vērā, ka stingra uzraudzība ir būtiska efektīvai un rezultatīvai stratēģijai;

55. atkārtoti aicina Komisiju nākamajā gada darbības pārskatā iekļaut EAF darbību strukturētu ietekmes novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesībām;

56. prasa Komisijai veikt novērtējumu par katras valsts pieeju attiecībā uz tiem pašlaik notiekošajiem ilgtermiņa EAF finansētajiem projektiem, lai apliecinātu desmitiem gadu ilgo Savienības ieguldījumu patieso ietekmi uz vietas un to, kā tie efektīvi palīdzējuši saņēmējvalstu ekonomiskai, sociālai un ilgtspējīgai attīstībai; saistībā ar to aicina Komisiju arī analizēt šā novērtējuma rezultātus un ierobežot un/vai izbeigt neefektīvu projektu turpmāku finansēšanu;

57. uzskata, ka lielākas uzmanības pievēršanai vietējiem MVU, privātajam sektoram un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vajadzētu būt galvenajam sadarbības virzienam Savienības delegāciju plānoto projektu pārvaldībā; uzsver, ka, ņemot vērā vērienīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamā finansējuma nepietiekamību, vietējās ekonomikas attīstībā izšķirošai nozīmei jābūt stratēģiskam dialogam ar privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

58. uzskata, ka finansiālā integrācija un mikrofinansēšana ir galvenie ekonomiskā un sociālā progresa faktori, kuri ir apliecinājuši ietekmi uz vietējo ekonomisko aktivitāti un darbvietu radīšanu; ar gandarījumu norāda, ka EAF atbalsta finansiālo integrāciju Āfrikā, izmantojot vairākus instrumentus (Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), Garantiju fondu, NASIRA riska dalīšanas mehānismu, HURUMA fondu, Boost Africa un Āfrikas Garantiju fondu), kuru mērķis cita starpā ir nodrošināt mikroaizdevumus lauksaimniekiem Āfrikā, kuriem tie nepietiekami pieejami; neiesaka Komisijai un citām Savienības iestādēm veidot jaunus finansiālā atbalsta instrumentus, bet mudina tās nodrošināt lielāku finansiālā atbalsta instrumentu pamanāmību to attiecīgajās darbības jomās un Savienībā;

59. pieņem zināšanai Iekšējās revīzijas dienesta veikto revīziju par EK un EĀDD koordināciju un ar gandarījumu atzīmē revīzijas secinājumu, ka koordinācijas darbības starp Komisijas dienestiem (DG DEVCO, Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu (DG NEAR) un Ārpolitikas instrumentu dienestu) un EĀDD kopumā ir efektīvas un lietderīgas; tomēr stingri uzsver, ka nepieciešams izveidot nedalītu pārskatu par visu Savienības ārējo palīdzību konkrētai valstij un ka sadarbībā ar DG DEVCO un DG NEAR ir jānostiprina riska novērtēšana un pārvaldība, lai veidotu vienotu viedokli par neskaidrību un par ietekmes mazināšanas stratēģijām;

Eiropas Savienības trasta fonda Āfrikai efektivitāte

60. atzīmē, ka Eiropas Savienības trasta fonda (ESTF) piešķirtie līdzekļi 2018. gada beigās sasniedza 4,2 miljardus EUR, no kuriem 3,7 miljardus EUR nodrošināja EAF un 489,5 miljonus EUR — dalībvalstis un citi līdzekļu devēji (Šveice un Norvēģija); pieņem zināšanai, ka 2018. gadā tika īstenoti 187 projekti; atzīmē, ka 2018. gada beigās paplašināta ES un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) kopīgā iniciatīva migrantu aizsardzībai un reintegrācijas attīstībai un tagad tā attiecināta uz 26 Āfrikas valstīm agrāko 14 vietā;

61. atgādina par Parlamenta pastāvīgo nostāju, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai jebkurš trasta fonds, kas izveidots kā jauns attīstības instruments, vienmēr atbilst Savienības vispārējiem stratēģijas un attīstības politikas mērķiem, t. i., nabadzības mazināšanai un izskaušanai, un jo īpaši jānodrošina, ka Eiropas valstu drošības intereses nav svarīgākas par saņēmēju iedzīvotāju vajadzībām; mudina Komisiju apsvērt iespēju ierobežot finansiālo atbalstu ESTF projektiem, kas novirzās no šīs nostājas;

62. uzsver, ka ar ESTF ir jārisina destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņi, veicinot noturību, ekonomiskās iespējas, vienlīdzīgas iespējas, iedzīvotāju drošību un humāno un sociālo attīstību; atzīmē, ka neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu koncepcija un iezīmes pastāvīgi mainās un būtu rūpīgi jāpielāgo un jāanalizē, lai labāk izstrādātu projektu intervences pamatojumu un pievienoto vērtību un labāk atspoguļotu sasniegtos rezultātus;

63. norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka ESTF Āfrikai ir elastīgs instruments palīdzības sniegšanai tādās jomās kā pārtika, izglītība, veselība, drošība un ilgtspējīga attīstība, bet, ņemot vērā vēl nepieredzētās problēmas, ar kurām tas saskaras, tā uzbūvei vajadzētu būt vairāk vērstai uz mērķiem, kas tiek uzskatīti par pārāk plašiem, lai efektīvi vadītu rīcību visos Āfrikas reģionos un novērtētu ietekmi;

64. ar bažām atzīmē, ka lielā mērā nav ņemtas vērā Revīzijas palātas(27) un vienpadsmitā EAF vidusposma novērtējuma autoru bažas par ESTF īstenošanu; atkārtoti pauž bažas par:

	—	Ziemeļāfrikas un Āfrikas raga logiem nav dokumentētu kritēriju projektu priekšlikumu atlasei;
	—	nav ieviesta īpašs riska novērtēšanas regulējums;
	—	pastāv nopietni trūkumi ESTF projektu snieguma rezultātu mērīšanā,
	—	nav skaidrs, cik efektīvi un ilgtspējīgi ir ESTF projekti, un kāda ir Savienības spēja cieši uzraudzīt to īstenošanu;
	—	nav konstruktīvas stratēģijas attiecībā uz paraugprakses un veiksmīgu atbalsta programmu izplatīšanu un atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos;

uzskata — ņemot vērā šos konstatējumus, ESTF pievienotā vērtība ir ļoti apšaubāma;

65. atgādina, ka lielākā daļa ESTF finansējuma nāk no EAF, kas neizbēgami nozīmē, ka attīstības atbalsts tiek sniegts nevis Savienības partnervalstu attīstības plāniem, bet gan Savienības migrācijas politikas īstermiņa mērķiem, kas ir pretrunā Lisabonas līgumam un Parīzes deklarācijai par palīdzības efektivitāti; norāda, ka ESTF vairāk bija instruments, kas vērsts uz ātras reaģēšanas projektiem ar mērķi apturēt jauktās migrācijas plūsmas, nevis risināt migrācijas ilgtermiņa virzītājspēkus saskaņā ar attīstības palīdzības principiem;

66. norāda, ka EAF, Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai trasta fondos nevajadzētu novest pie tā, ka attīstības un sadarbības politikai paredzētie līdzekļi nenonāk pie to parastajiem saņēmējiem vai netiek sasniegti šīs politikas sākotnējie mērķi; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka, lai gan Savienības ieguldījums ESTF tiks sniegts, galvenokārt izmantojot OAP resursus, ESTF nav vērsts tikai un vienīgi uz attīstības mērķiem; norāda, ka migrācijas pārvaldības tematiskā daļa 2018. gadā saņēma visvairāk līdzekļu, tās daļai pieaugot no 17,3 % 2016. gadā līdz 30,8 % no ESTF līdzekļiem 2018. gadā;

67. atzīmē, ka ne tikai pieauga migrācijas pārvaldības daļa visos ESTF apstiprinātajos projektos, bet arī līdzekļus prioritāri piešķīra Ziemeļāfrikas valstīm — 2016. gadā apjoms bija 23 % no kopējiem migrācijas pārvaldības fondiem, bet 2018. gadā — 52 %; pauž nožēlu par to, ka, lai gan Savienības mērķis ir ar ESTF galvenokārt atbalstīt neaizsargātus un marginalizētus iedzīvotājus, 2017. gadā 55 % finansējuma no migrācijas pārvaldības sadaļas tika novirzīti projektiem, kuru mērķis bija mazināt neatbilstīgu migrāciju un atturēt no tās, ierobežojot un kontrolējot šo procesu; brīdina, ka attīstības palīdzības izmantošana par līdzekli migrācijas un drošības jautājumu risināšanai ne tikai apdraud Savienības attīstības prioritātes, bet var radīt lielāku nabadzību un nestabilitāti, kas liek cilvēkiem pamest savas kopienas; šajā sakarībā mudina Komisiju apsvērt iespēju ierobežot un/vai atcelt finansiālā atbalsta noteikumus ESTF projektiem, kuros netiek ņemta vērā Savienības ilgtermiņa attīstības politikas virzieni;

68. atgādina, ka reģionālās un vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, NVO un privātais sektors ir dabiski partneri efektīvai attīstības politikai un ka pastāvīgs dialogs ar valsts iestādēm un vietējām kopienām ir būtisks, lai izveidotu kopīgas stratēģijas un noteiktu prioritātes; aicina Komisiju nodrošināt, ka no EAF un Savienības budžeta ar ESTF starpniecību netiek finansēti projekti, ko īsteno valdības un vietējas spēka struktūras (paramilitāri grupējumi), kuri ir iesaistīti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos, jo īpaši tādās valstīs kā Lībija un Sudāna;

69. atgādina, ka ESTF finansējumu, kas tiek gūts no attīstības budžeta pozīcijām, nedrīkst izmantot drošības pasākumiem, kuri apdraud migrantu tiesības; aicina Komisiju ieviest reālas garantijas, ka ar migrāciju saistītos ESTF projektus īstenošanas iestādes neizmanto migrantu pamata cilvēktiesību pārkāpšanai un ka ilgtermiņā ar migrāciju saistītie ESTF projekti neveicina valstu un apakšreģionu destabilizāciju, kā uz to arvien vairāk norādījušas NVO un vietējie iedzīvotāji Nigēras ziemeļos; uzsver, ka ESTF projektos cilvēktiesībām ir jābūt svarīgiem plānošanas elementiem un ar šiem projektiem ir jāveicina cilvēktiesību īstenošana attiecīgajās valstīs;

70. aicina Komisiju tās iemaksu nolīgumos, ko slēdz ar īstenošanas partneriem (ANO aģentūrām, dalībvalstu attīstības aģentūrām), iekļaut skaidras un pārredzamas cilvēktiesību klauzulas, lai izvairītos no situācijām, kad Savienība varētu netieši finansēt projektus, ar kuriem pārkāpj cilvēktiesības; šajā sakarībā norāda, ka ar militārā dienesta starpniecību piespiedu darbu izmanto projekta „Eritrejas un Etiopijas savienošana ar Eritrejas svarīgāko ceļu atjaunošanu” ietvaros, ko finansē ESTF un pārvalda Apvienoto Nāciju Organizācijas Projektu pakalpojumu birojs, un atbilstoši kuram tiek finansēti Eritrejas vietējie būvniecības uzņēmumi;

71. aicina Komisiju nodrošināt, lai Savienības līdzfinansēto projektu darba vietās netiktu izmantots piespiedu darbs un nevaldītu verdzības apstākļi, kā to paredz starptautiskais un Savienības tiesiskais regulējums; iesaka Komisijai ieviest pārredzamu un stingru Savienības līdzfinansēto projektu uzraudzības sistēmu, kurā būtu jāiekļauj procedūra par anonīmām sūdzībām un no tām izrietošiem turpmākiem pasākumiem;

72. pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta konstatēja tādu projektu piemērus, ar kuriem risināja līdzīgas vajadzības kā ar citiem Savienības instrumentiem, tādējādi radot risku, ka notiek dublēšanās ar citiem Savienības atbalsta veidiem; aicina Komisiju īpaši gādāt par to, ka tās darbības ir saskaņotas un koordinētas ar reģionālās attīstības programmām, un maksimāli palielināt globālā atbalsta ietekmi un efektivitāti, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta attīstībai, nevis robežkontrolei un drošībai nolūkā atturēt migrantus;

73. konstatē, ka Komisija atzīst nepieciešamību turpināt uzlabot vienoto uzraudzības sistēmu; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada otrajā ceturksnī tika pieņemts 41 kopējais tiešo rezultātu rādītājs un ir ieviesta tehniskā palīdzība; atzīmē, ka ESTF Āfrikai trīs darbības logu ietvaros norit centieni labāk noteikt konkrētus mērķus un sākotnējo stāvokli projektu līmenī;

74. uzskata, ka pienācīga rūpība jāpievērš labākas saziņas nodrošināšanai starp Komisiju, Parlamentu un dalībvalstīm attiecībā uz ESTF īstenošanu un pietiekamu publisku ziņošanu, uzraudzību un revīziju par to darbībām un sniegumu; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju veikt revīziju par ESTF Āfrikai īstenošanas ietekmi uz Savienības attīstības politiku gan no budžeta, gan no rezultātu viedokļa; tādēļ aicina Komisiju izdarīt secinājumus no revīzijas un nodrošināt, ka ESTF projekti, kas ir īstenoti neefektīvi, tiek izbeigti vai to finansējums tiek ļoti ierobežots;

Āfrikas miera un drošības sistēma

75. ar bažām atzīmē, ka Āfrikas miera un drošības sistēma (APSA) ir ļoti atkarīga no ārējiem finanšu avotiem, ņemot vērā dalībvalstu nelielo ieguldījumu Miera fondā un ierobežoto papildu finansējumu, ko APSA piesaista no alternatīviem finanšu avotiem;

76. atzīst, ka EĀDD un Komisija saskaras ar ļoti sarežģītām situācijām Āfrikā, kas ietver daudzas politiskās un darbības problēmas un ierobežojumus daudzās jomās, jo īpaši saistībā ar galveno ieinteresēto personu sadarbību, finansēšanu un iestāžu trūkumiem, politisko gribu iejaukties konfliktos, novērst un pārvaldīt tos;

77. pauž nožēlu par šo Āfrikas puses līdzatbildības un finansiālās ilgtspējas trūkumu un to, ka lielā atkarība no līdzekļu devējiem un starptautiskajiem partneriem izraisa darbības nepilnības; aicina Komisiju sekmēt lielāku Āfrikas Savienības līdzatbildību par APSA, lai panāktu lielāku finansiālu neatkarību, un pārorientēt Savienības atbalstu no darbības izdevumu segšanas uz atbalstu spēju veidošanas pasākumiem;

78. pauž nožēlu gan par to, ka Savienības atbalstam APSA ir bijusi vāja ietekme un ka tas ir bijis jāpārorientē, un ka ES atbalsts galvenokārt bija vērsts uz palīdzību APSA darbības pamatizmaksu segšanai, gan arī par to, ka APSA daudzus gadus ir bijusi ļoti atkarīga no līdzekļu devēju atbalsta;

79. pauž nopietnas bažas par trūkumiem uzraudzības sistēmā attiecībā uz tās spēju nodrošināt atbilstošus datus par darbību rezultātiem; prasa Komisijai palielināt novērtēšanas sistēmas spēju attiecībā uz darbībām un rezultātiem, lai skaidri parādītu, ka Savienības iemaksas var būt galvenokārt saistītas ar būtisku un pozitīvu ietekmi uz mieru un drošību uz vietas; aicina Komisijas dienestus uzsākt uz rezultātiem vērstu uzraudzības misiju un pēc iespējas drīz ziņot Parlamentam;

80. ņemot vēra iepriekš paustās bažas, iesaka Komisijai apsvērt iespēju atcelt jebkādu APSA finansējumu;

Ārējo investīciju plāns un EFIA

81. atgādina par finanšu mērķi piesaistīt investīcijas 44 miljardu EUR apmērā; atzīmē, ka Savienība piešķīra 2,2 miljardus EUR 94 apvienota finansējuma projektiem saskaņā ar EFIA (Ārējo investīciju plāna 1. pīlārs) un 1,54 miljardus EUR EFIA garantijām 28 investīciju programmām;

82. mudina DG DEVCO vēl vairāk palielināt informētību par ārējo investīciju plāna piedāvātajām sviras efekta iespējām, piesaistot privātā sektora investīcijas attīstības partnerībās; tomēr atgādina, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība ne tikai ārējo investīciju plāna papildinošajai lomai, bet arī tā pārvaldībā izmantotajiem kritērijiem, lai novērstu attīstības finansējuma novirzīšanu privātiem investoriem vai procentu un peļņas gūšanai;

83. konstatē, ka ar 21 apvienota finansējuma projektu Savienība arī piešķīra 547 miljonus EUR Subsahāras Āfrikai, un paredzams, ka transportam, enerģētikai, privātajam sektoram un lauksaimniecībai tiks piesaistīti 4 miljardi EUR; pauž atbalstu apvienotā finansējuma vietējās dimensijas veicināšanai;

84. atzīmē, ka Savienības reģionālā sadarbība bija galvenais finanšu ieguldītājs bioloģiskās daudzveidības un meža resursu apsaimniekošanas projektos un tai bija būtiska nozīme, lai saglabātu 16 aizsargājamās teritorijas Centrālāfrikas un Rietumāfrikas reģionā;

85. aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību informācijas izplatīšanai par veiksmīgi īstenotiem projektiem un palielināt sabiedrības informētību par Savienības ieguldījumiem globālajā ilgtspējīgā attīstībā;

EIB ĀKK ieguldījumu mehānisms

86. mudina EIB arī turpmāk atbalstīt vietējā privātā sektora attīstību, jo tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kuri veicina ilgtspēju un noturību, un atbalstīt pamata sociālo un ekonomisko infrastruktūru, kas akūti nepieciešama saņēmējiem, kā arī centienus rast jaunus vietējos un reģionālos partnerus specifiskajā mikrofinansējuma jomā; aicina EIB panākt lielāku papildvērtību, pienācīgāk pamatojot līdzekļu izlietojumu;

87. mudina EIB palielināt centienus un veikt atbilstīgus pasākumus, lai labāk popularizētu EIB instrumentus valstīs, kurās EIB investīciju ietekme būs lielāka;

88. atzinīgi vērtē Savienības no ĀKK ieguldījumu mehānisma veikto ieguldījumu mikrofinansējuma kredītlīnijās 139 miljonu EUR apmērā, kā rezultātā mikrouzņēmumiem un privātpersonām būtu jāsaņem aptuveni 26 300 aizdevumi;

89. uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai EIB pastāvīgi veltītu laiku pienācīgas pārbaudes politikas īstenošanai, vienlaikus izmantojot arī rezultātu vērtēšanas instrumentus, lai labāk pārzinātu finanšu starpnieku un saņēmēju profilu un arī labāk izvērtētu projektu ietekmi uz galīgajiem saņēmējiem;

Savienības un Āfrikas attiecību nākotne

90. ņem vērā, ka norit pārdomu process par gaidāmo Savienības un Āfrikas ilgtermiņa stratēģiju un partnerību, un vienlaikus atzīst, ka šī ir iespēja uzlabot palīdzības sniegšanas veidu efektivitāti; uzskata, ka ir jāpāriet no tradicionālajām attiecībām, kuru centrālais elements ir atbalsta sniegšana, uz stratēģiskākām un integrētākām attiecībām;

o
o o

91. aicina Komisiju kopā ar mūsu partneriem izstrādāt pieeju “vairāk ir vairāk”, kas ļautu mūsu palīdzību pielāgot tam, kā trešās valstis ievēro demokrātiskās tiesības, tiesiskumu, starptautiskās konvencijas utt.

92. uzsver, ka EAF būtu jāiekļauj ES budžetā, kā jau prasīts Parlamenta rezolūcijās un noteikts priekšlikumā par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, lai tādejādi tiktu novērsta budžeta sadrumstalotība; norāda, ka šāda EAF iekļaušana uzlabos budžeta izpildes apstiprinātājiestādes spēju pārbaudīt to, kā Savienības budžeta līdzekļi tiek tērēti ārpus Savienības.

(1)	OV C 340, 8.10.2019., 269. lpp.
(2)	OV C 340, 8.10.2019., 278. lpp.
(3)	OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(4)	OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(5)	OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(6)	OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(7)	OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(8)	OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(9)	OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(10)	OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(11)	OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(12)	OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(13)	OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(14)	OV C 340, 8.10.2019., 269. lpp.
(15)	OV C 340, 8.10.2019., 278. lpp.
(16)	OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(17)	OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(18)	OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(19)	OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(20)	OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(21)	OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(22)	OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(23)	OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(24)	OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(25)	OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(26)	OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(27)	Īpašais ziņojums Nr. 32/2018 “Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds: elastīgs, bet trūkst mērķtiecības”.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts

164k

53k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2089(DEC))

P9_TA(2020)0106

A9-0058/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Institūtam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9‑0056/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi(5) un jo īpaši tās 15. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0058/2020),

1. sniedz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktorei apstiprinājumu par Institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2089(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Institūtam par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9‑0056/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi(12) un jo īpaši tās 15. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0058/2020),

1. apstiprina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2089(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0058/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (“Institūts”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tā 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 7 981 001,45 EUR, t. i., par 3,34 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Institūta budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Institūta gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,38 %, t. i., par 0,46 % augstāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 81,15 %, t. i., par 0,20 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2. norāda, ka Institūts izmanto atsevišķus galvenos snieguma rādītājus attiecībā uz darbības mērķiem un finanšu resursu un cilvēkresursu pārvaldību, lai novērtētu pievienoto vērtību, ko nodrošina tā darbības, un uzlabotu budžeta pārvaldību; norāda arī to, ka Institūts 2018. gadā ir izpildījis 98,80 % no vienotajā programmdokumentā paredzētajām darbībām;

3. norāda, ka Institūts vadīja Tieslietu un iekšlietu aģentūru tīklu un koordinēja regulāru informācijas atjaunināšanu un informācijas apmaiņu starp aģentūrām; norāda, ka 2018. gada beigās Institūts kopā ar citām aģentūrām vienojās izpētīt iespējas uzlabot aģentūru savstarpējo sadarbību, īstenojot kopīgus spēju veidošanas projektus ar trešām valstīm; uzteic šo sadarbību kā paraugu, kam citām aģentūrām vērts sekot; mudina Institūtu meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar Savienības aģentūrām; mudina Institūtu sākt diskusijas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības, par to, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā;

4. aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu vismaz iespēju izveidot kopīgu sinerģiju ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA), ja ne abas šīs iestādes pilnībā apvienot; aicina Komisiju izvērtēt šādus divus scenārijus: Institūta pārcelšana uz FRA galveno mītni Vīnē un FRA galvenās mītnes pārcelšana uz Institūta galveno mītni Viļņā; norāda, ka tas nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī kopīgu IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūru izmantošanu, ietaupot lielas naudas summas, ko varētu izmantot Institūta un FRA turpmākai finansēšanai;

5. mudina Institūtu īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

6. mudina Institūtu turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

7. atgādina, ka Institūts tika izveidots, lai sekmētu un stiprinātu dzimumu līdztiesības veicināšanu Savienībā, tostarp integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās, cīnītos pret diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī veicinātu Savienības pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību;

8. atzinīgi vērtē Institūta un Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (“FEMM komiteja”) pastāvīgo sadarbību un atzinīgi vērtē Institūta ieguldījumu FEMM komitejas pastāvīgajā darbā, tostarp tādos jautājumos kā dzimumu digitālā plaisa, darba un privātās dzīves līdzsvars, vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana, sieviešu veselība, tostarp seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības, sieviešu tiesības un dzimumsensitīva parlamentārā instrumenta izstrāde; norāda uz vērtīgo ieguldījumu, ko Institūts var sniegt visām Parlamenta komitejām, lai Savienības politikas veidošanā uzlabotu dzimumu līdztiesības perspektīvas horizontālu integrāciju un labāk īstenotu integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai politikā un darbībās, veidojot Savienības politiku, piemēram, nodrošinot citām komitejām mācības un datus;

9. pieņem zināšanai jauno zināšanu pārvaldības un komunikācijas stratēģiju 2019.–2021. gadam, kuras mērķis ir iesaistīt dzimumu līdztiesības jautājumā ieinteresētas personas un uzraudzīt Institūta komunikācijas kanālus;

10. stingri atbalsta Institūta darbu, kas ar pētījumu un citu pētniecisku darbību palīdzību dod iespēju FEMM komitejai gūt oficiālus, kvalitatīvus un objektīvus datus, bez kuriem nav iespējams pienācīgi veikt tās darbu;

11. atzinīgi vērtē Institūta sasniegumus 2018. gadā un prasa, lai, sākot ar 2020. gadu, tas katru gadu atjauninātu 2017. gada dzimumu līdztiesības indeksu; prasa izstrādāt vairāk metodisko rīku, lai labāk nodrošinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās politikas nostādnēs un pasākumos;

12. uzstāj, ka Institūtam kā Savienības ekspertu centram dzimumu līdztiesības jautājumos ir jāuzrauga Stambulas konvencijas īstenošana;

13. pauž bažas par bijušo pagaidu darba aģentūras darbinieku prasībām un par Viļņas pilsētas rajona tiesas nolēmumu un Viļņas apgabaltiesas nolēmumu; prasa nodrošināt skaidru darbā pieņemšanas procesu un aicina Institūtu pieņemt pasākumus situācijas atrisināšanai;

Personāla politika

14. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 100 % no štatu sarakstā iekļautajām štata vietām un darbā bija pieņemti 27 pagaidu darbinieki no 27 Savienības budžetā apstiprinātajiem 27 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 27 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka papildus tam 2018. gadā Institūtā strādāja arī 14 līgumdarbinieki un četri norīkotie valstu eksperti;

15. norāda uz Viļņas pilsētas rajona tiesas 2019. gada februāra nolēmumu par labu pieciem bijušajiem Institūta darbiniekiem, kuri bija apsūdzējuši Institūtu par “pagaidu darbinieka” statusa izmantošanu piecus gadus, lai viņiem maksātu mazāk nekā darbiniekiem ar ilgtermiņa nodarbinātības statusu; aicina Komisiju veikt visaptverošu analīzi par to, kā aģentūras nodarbina savus darbiniekus, un par Institūtu, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs analīzes galīgo rezultātu;

16. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu viens no galvenajiem pienākumiem, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/104/EK(17) un Lietuvas darba tiesībām ir tas, ka pagaidu darba aģentūras darbiniekiem būtu jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā lietotājuzņēmuma tieši nodarbinātajam personālam; tomēr norāda, ka līgumos nebija nepārprotami formulēta prasība pagaidu darba aģentūrai ievērot šos noteikumus, un nav pierādījumu tam, ka pats Institūts būtu salīdzinājis savu darbinieku un pagaidu darba aģentūras darbinieku darba apstākļus, un tas rada tiesāšanās risku un reputācijas apdraudējumu; aicina Institūtu analizēt pagaidu darba aģentūras darbinieku darba apstākļus un nodrošināt, ka tie atbilst Savienības un valsts darba tiesībām;

17. ar bažām norāda uz vīriešu (septiņi locekļi) un sieviešu (23 locekļi) nelīdzsvaroto pārstāvību valdē;

18. norāda, ka publicitātes palielināšanas nolūkā Institūts publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, bet ne Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē;

Iepirkums

19. ar bažām norāda, ka 2017. gada beigās Institūts bija atbildētājs četrās lietās saistībā ar trim iepirkuma procedūrām, par kurām noraidītie pretendenti bija cēluši prasību Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”); norāda, ka Tiesa 2018. gadā pieņēma spriedumu divās no minētajām četrām lietām un noraidīja prasītāju prasības, konstatējot, ka Institūts nav saucams pie atbildības, un ka 2019. gadā Tiesa pieņēma spriedumu abās atlikušajās lietās, kuras bija saistītas ar to pašu lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un līgumu; pēc iepazīšanās ar Institūta atbildi norāda, ka tas ir turpinājis uzlabot iepirkuma procedūras, lai mazinātu iespējamo neapmierinātības risku neveiksmīgo pretendentu vidū un turpmākas tiesvedības risku;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

20. pieņem zināšanai Institūta pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; atzinīgi vērtē Institūta augstākās vadības locekļu CV publicēšanu tā tīmekļa vietnē;

Iekšējā revīzija

21. norāda, ka Iekšējās revīzijas dienesta 2017. gada 17. oktobrī publicētajā galīgajā revīzijas ziņojumā par ieinteresēto personu pārvaldību un ārējo komunikāciju netika konstatētas ārkārtīgi būtiskas vai ļoti svarīgas problēmas; tomēr norāda, ka revīzijas ziņojumā tika ieteikts veikt turpmākus uzlabojumus vairākās jomās, tostarp zināšanu pārvaldības un komunikācijas stratēģijas, galveno snieguma rādītāju, uzraudzības un ziņošanas, galveno ieinteresēto personu projektu pārvaldības un ārējās komunikācijas jomā; norāda, ka Institūts izstrādāja rīcības plānu attiecībā uz visiem ieteikumiem un apakšieteikumiem, kas jāīsteno 2017.–2018. gadā, un ka vairāki apakšieteikumi tika īstenoti 2017. gadā, bet pārējie — 2018. gadā;

22. pieņem zināšanai Institūta centienus nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu un videi nekaitīgu darba vietu; konstatē, ka, lai gan Institūts nav ieviesis nekādus īpašus pasākumus, lai samazinātu vai kompensētu CO2 emisijas, tas šajā nolūkā piedalās sanāksmēs, konsultācijās un prezentācijās un tam ir arī velosipēdu stāvvietas;

23. aicina Institūtu koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 128. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 403, 30.12.2006., 9. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 128. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 403, 30.12.2006., 9. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 128, 5.4.2019., 16. lpp.
(16)	OV C 128, 5.4.2019., 18. lpp.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(18)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde

173k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2092(DEC))

P9_TA(2020)0107

A9-0059/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0059/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(5), un jo īpaši tās 64. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0059/2020),

1. sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektorei apstiprinājumu par Iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2092(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0059/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0059/2020),

1. apstiprina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektorei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2092(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0059/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“Iestāde”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 44 191 067 EUR, t. i., par 5,02 % vairāk nekā 2017. gadā; tā kā Iestādi finansē ar Savienības iemaksu (26,59 %), dalībvalstu un novērotāju uzraudzības iestāžu iemaksām (46,44 %) un maksām (25,78 %)(16);

B. tā kā Revīzijas palātas pārskatā par Iestādes 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,99 %, kas ir nedaudz — par 0,01 % — zemāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 88,87 %, kas ir par 0,89 % zemāks nekā iepriekšējā gadā;

2. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Iestāde atbilstīgi attiecīgajam maksu regulējumam iekasē maksu no kredītreitingu aģentūrām un šādām maksām būtu jāsedz tikai tie Iestādes izdevumi, kas saistīti ar kredītreitingu aģentūru reģistrāciju, sertifikāciju un uzraudzību; norāda, ka 2017. gadā maksas, ko Iestāde iekasēja no kredītreitingu aģentūrām, pārsniedza izdevumus par 853 950 EUR un Iestāde šo pārpalikumu iztērēja citām darbībām, savukārt 2018. gadā izdevumi pārsniedza no kredītreitingu aģentūrām iekasētās maksas par 224 664 EUR; norāda, ka kumulatīvā novirze laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam ir 540 412 EUR; turklāt konstatē, ka Iestāde atbilstīgi attiecīgajam maksu regulējumam no darījumu reģistriem iekasē maksu un šādām maksām būtu jāsedz tikai tie izdevumi, kas saistīti ar darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību; norāda, ka 2017. gadā Iestādes izdevumi saistībā ar darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību pārsniedza ar tiem saistītās maksas par 452 466 EUR un 2018. gadā Iestādes izdevumi šajā pašā jomā pārsniedza ar tiem saistītās maksas par 30 882 EUR; norāda, ka kumulatīvā novirze laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam ir 545 735 EUR (jeb 6 %); konstatē, ka, kaut arī Iestāde ievēroja Komisijas sniegtos norādījumus, pārpalikumi un deficīti var būt par iemeslu tam, ka gada laikā darbības tiek šķērsfinansētas; norāda uz Iestādes atbildi, ka 2017. gadā tai bija jāpārdala resursi darbam pie konkrēta riska, kas saistīts ar darījumu reģistriem, kā rezultātā radās atšķirība starp iekasētajām maksām un faktiskajiem izdevumiem, neskatoties uz to, ka attiecībā uz maksām tā vienmēr izmantoja Komisijas norādījumus par budžeta veidošanas modeli, un ka jebkāda īstermiņa nelīdzsvarotība ir jākompensē ilgtermiņā; aicina Iestādi turpināt ierobežot šādu šķērsfinansēšanu, kamēr Iestādes budžetā netiek atkārtoti konstatētas būtiskas novirzes;

3. konstatē, ka laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam uzkrātie pārpalikumi no kredītreitingu aģentūru maksām par šo struktūru reģistrāciju, sertifikāciju un uzraudzību ir 0,5 miljoni EUR; uzskata, ka šiem pārpalikumiem vajadzētu būt pagaidu rakstura un tos nevajadzētu pastāvīgi izmantot citu darbību šķērsfinansēšanai;

Sniegums

4. konstatē, ka Iestāde ir pabeigusi 90 % no gada darba programmā iekļautajām darbībām;

5. norāda, ka FITD II īstenošana bija lielākais projekts, ko Iestāde īstenoja 2018. gadā; turklāt norāda, ka viens no Iestādes galvenajiem uzdevumiem un mērķiem bija gatavošanās sakārtotam procesam, lai risinātu jautājumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības bez vienošanās, un nenoteiktības dēļ bija jāiegulda lielāks darbs;

6. norāda, ka Iestādes darba apjoms pastāvīgi mainās un ietver gan regulatīvus uzdevumus, gan Savienības tiesību aktu izpildi un piemērošanu;

7. norāda, ka Iestāde kopā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) ir daļa no apvienotās komitejas, kuras mērķis ir nodrošināt starpnozaru konsekvenci un kopīgas nostājas finanšu konglomerātu uzraudzības jomā, kā arī citos starpnozaru jautājumos, un ka tai ir kopīgs grāmatvedis ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un tā ir piedalījusies daudzos kopīgos iepirkumos ar citām aģentūrām, sadarbojoties vienmēr cenšoties panākt efektivitāti; stingri mudina Iestādi aktīvi censties panākt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

8. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus par trīs Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) ārējo novērtējumu, kas veikts 2017. gadā, pieņem zināšanai to, ka likumdošanas process par EUI darbības pārskatīšanu 2019. gada pavasarī tika sekmīgi pabeigts, un konstatē, ka attiecīgi tiek īstenotas izmaiņas gan Regulā (ES) Nr. 1095/2010(17), gan attiecīgajos Savienības nozaru tiesību aktos;

9. atzinīgi vērtē Iestādes izmeklēšanu par tādām dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmām kā cum-ex un cum-cum; mudina Iestādi izdarīt konkrētus secinājumus no minētās izmeklēšanas, lai izbeigtu pašreizējo praksi un nepieļautu turpmāku praksi, kas apdraud Savienības finanšu tirgu integritāti;

10. atzinīgi vērtē Iestādes 2019. gada jūlija ziņojumu “Preliminary findings on multiple withholding tax reclaim schemes” (“Sākotnējie konstatējumi par vairākām nodokļa ieturējumu atgūšanas shēmām”), kas sagatavots, reaģējot uz Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūciju par cum-ex skandālu: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības (2018/2900(RSP)), kurā Parlaments prasīja, lai Iestāde veiktu izmeklēšanu par tādām shēmām kā cum-ex un cum-cum; atzinīgi vērtē arī to, ka Iestādes Uzraudzības padome ir apstiprinājusi oficiālas izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 22. panta 4. punktu; mudina Iestādi izdarīt konkrētus secinājumus no minētās izmeklēšanas, lai izbeigtu pašreizējo praksi un nepieļautu turpmāku praksi, kas apdraud Savienības finanšu tirgu integritāti;

11. uzsver, ka Iestādei ir ļoti svarīga loma vienota uzraudzības un regulatīvā režīma veicināšanā Eiropas finanšu sistēmā, lai Savienībā nodrošinātu finanšu stabilitāti, labāk integrētu, efektīvāku un drošāku finanšu tirgu, kā arī augstu patērētāju aizsardzības līmeni, veicinot taisnīgumu un pārredzamību preču un finanšu pakalpojumu tirgū;

12. uzsver, ka Iestādei savā darbībā būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta atbilstība Savienības tiesību aktiem, kā arī ievērots proporcionalitātes princips un iekšējā tirgus pamatprincipi;

13. pauž bažas par to, ka Regulā (EK) Nr. 1060/2009(18) iekļauto uzraudzības noteikumu īstenošana, izmantojot vadlīnijas, kā arī jautājumus un atbildes, varētu radīt pārāk lielu slogu mazākiem dalībniekiem un līdz ar to samazināt konkurenci tirgū(19);

14. uzsver, ka Iestādei būtu jānodrošina, lai visi uzdevumi tiktu īstenoti pilnībā un ievērojot termiņus, vienlaikus ievērojot un pilnībā izmantojot tikai tos uzdevumus un pilnvaras, ko tai uzticējis Parlaments un Padome, un ka Iestāde nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt pārsniegt savas pilnvaras; norāda, ka koncentrēšanās uz Parlamenta un Padomes uzticētajām pilnvarām ļaus resursus izmantot efektīvāk un lietderīgāk;

Personāla politika

15. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīts 95,51 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un 149 no Savienības budžetā apstiprinātajām 156 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 150 apstiprinātām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Iestādē strādāja arī 68 līgumdarbinieki un 14 norīkotie valstu eksperti;

16. apšauba, vai Iestādei piešķirtie resursi ir pietiekami, lai tā varētu veikt aizvien lielāko skaitu uzdevumu, piemēram, vērtspapīrošanas, regulas “Prospectus 3” un naudas tirgus fondu jomā, kur darba slodze ir palielinājusies, bet jauni darbinieki nav piešķirti;

17. ar gandarījumu konstatē, ka Iestāde ir ziņojusi par vienlīdzīgu dzimumu līdzsvaru attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (viens vīrietis un viena sieviete) un valdes locekļiem (trīs vīrieši un trīs sievietes);

18. norāda, ka darbinieku mainība bija 6,9 %, kas atbilst Iestādes mērķim panākt, ka mainība ir mazāk nekā 10 %;

19. norāda, ka Iestāde ir pieņēmusi politiku par personas cieņas aizsardzību un aizskarošas izturēšanās novēršanu un atbilstoši Komisijas paraugam ar valdes 2018. gada decembra pieņemto lēmumu ir atjauninājusi savus iepriekšējos noteikumus; norāda, ka Iestāde ieceļ konfidenciālus konsultantus un organizē regulāras izpratnes veidošanas sanāksmes;

20. apšauba, vai pagaidu darbinieku un ārēju konsultantu izmantošana tā vietā, lai palielinātu savu darbinieku skaitu, ir vislabākais resursu izmantojums ilgtermiņā;

21. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi aģentūrām raksturīgu horizontālu tendenci IT konsultantu amatos izmantot ārējus darbiniekus; prasa pēc iespējas vairāk samazināt atkarību no ārējiem darbiniekiem šajā tik svarīgajā un jutīgajā jomā, lai ierobežotu jebkādus iespējamos riskus;

Iepirkums

22. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Iestāde izmanto līgumus ar IT uzņēmumiem, kas ir formulēti tā, ka var tikt norīkoti pagaidu darbinieki, nevis sniegti skaidri definēti IT pakalpojumi vai produkti, savukārt saskaņā ar Direktīvu 2008/104/EK(20) būtu jāpiemēro īpaši noteikumi un pagaidu darbiniekus var nodrošināt tikai ar līgumiem ar pilnvarotām pagaidu darba aģentūrām; norāda, ka IT pakalpojumu līgumu izmantošana darbaspēka nodrošināšanai neatbilstu Savienības sociālajiem un nodarbinātības noteikumiem un pakļautu Iestādi juridiskiem riskiem un reputācijas apdraudējumam; aicina Iestādi nodrošināt, ka līgumos IT pakalpojumu iepirkums un pagaidu darbinieku nodarbināšana tiek skaidri nodalīti;

23. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Iestāde 2018. gadā uzsāka iepirkuma procedūru jaunu biroja telpu nomai Parīzē; norāda, ka sākotnēji Iestāde bija paredzējusi kopīgu iepirkuma procedūru ar citām Savienības struktūrām, tostarp EBI, kas tajā laikā plānoja pārvākties no Londonas uz Parīzi; norāda, ka Iestāde un EBI secināja, ka kopīgas iepirkuma procedūras iecerētās priekšrocības neīstenosies, un Iestāde un EBI rīkoja atsevišķas iepirkuma procedūras biroja telpu iznomāšanai un citiem saistītiem pakalpojumiem, neizmantojot iespēju gūt apjomradītus ietaupījumus un panākt lielāku efektivitāti; aicina Iestādi stiprināt sadarbību ar pārējām aģentūrām un, kad vien iespējams, izmantot kopīgas iepirkuma procedūras, lai izmantotu iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus un panākt lielāku efektivitāti;

24. norāda, ka, lai gan Iestāde ir ieguldījusi daudz pūļu attiecībā uz konkursu dokumentu sagatavošanu jaunu biroja telpu nomai un attiecībā uz savu konkursu vērtēšanas metodiku, tai joprojām ir jāuzlabo konkursu vērtējumu dokumentācija un izsekojamība, jo īpaši tāpēc, ka novērtējuma ziņojumi ir galvenā atsauce dažādos iepirkuma procedūru posmos, tāpēc to saturam vajadzētu būt izsmeļošam un jāsniedz visa attiecīgā informācija;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

25. konstatē, ka 28 % Iestādes budžeta veidoja maksas, ko iekasē no vienībām, kuras tā uzrauga; konstatē, ka ir īstenoti pasākumi, lai mazinātu jebkādus interešu konfliktus, un ka ir veikta attiecīgo pasākumu revīzija; aicina Iestādi arī turpmāk ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, ko tā ir veikusi, lai nodrošinātu, ka nerodas interešu konflikti; turklāt norāda, ka Iestāde uzskata — ja Komisija iekasētu maksas, rastos neefektivitāte un palielinātos neprecizitātes un kļūdainu aprēķinu risks, kā rezultātā tiktu nodarīts kaitējums reputācijai;

26. atzinīgi vērtē ieinteresēto personu sanāksmju dokumentu publiskošanu, ko pieprasījis Eiropas Ombuds; aicina Iestādi ievērot Eiropas Ombuda ieteikumu publiski sniegtajā informācijā iekļaut norādi par to, vai pastāv detalizēti protokoli par konkrētu tikšanos ar ieinteresētajām personām un līdz ar to vai ir iespējams pieprasīt publisku piekļuvi šiem dokumentiem, ja tie neietver sensitīvu komercinformāciju;

27. uzsver, ka ir svarīgi, lai visām Savienības aģentūrām un Savienībai kopumā būtu atvērta, efektīva un neatkarīga administrācija; atgādina par interešu konfliktu saistībā ar “virpuļdurvju efekta” situācijām un uzsver, ka šādu jautājumu risināšanai ir vajadzīgs vienots tiesiskais regulējums;

Iekšējā kontrole

28. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) revīziju par valstu kompetento iestāžu salīdzinošajiem pārskatiem, konstatē, ka visi saistītie pasākumi ir pabeigti;

29. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu IAS 2018. gadā sagatavoja revīzijas ziņojumu “Revenues and Activity Based Management in the European Securities and Market Authority” (“Ieņēmumu un uz darbību balstīta pārvaldība Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē”) un Iestāde ir sagatavojusi rīcības plānu attiecībā uz jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Citi komentāri

30. norāda, ka 2018. gadā gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības būtiski ietekmēja Iestādes plānoto darbu un sasniedzamos rezultātus un bija jāveic liels sagatavošanās darbs, jo īpaši tādās jomās kā uzraudzības konverģence, sadrumstalotības novēršana, regulējuma arbitrāža, tiešā uzraudzība un riska novērtēšana; norāda, ka Iestāde sīki izanalizēja, kā gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības varētu ietekmēt tās organizāciju, un tā ir norīkojusi īpašus darbiniekus, kas sniedz konsultācijas par šiem jautājumiem un regulāri ziņo par tiem;

31. aicina Iestādi koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

32. uzsver, ka finanšu sistēmas pienākums ir reaģēt uz ilgtspējas izaicinājumiem un nodrošināt, ka Savienība īsteno saistības, ko tā ir uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā; uzsver Iestādes nozīmīgo lomu attiecībā uz vidisko, sociālo un ar pārvaldību saistīto faktoru iestrādi regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un privāto kapitāla plūsmu izmantošanu un novirzīšanu ilgtspējīgām investīcijām; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai uzraudzītu to, kā finanšu iestādes un kompetentās valsts iestādes minēto sistēmu īsteno;

o
o o

33. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(21).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 19, 15.1.2019., 1. lpp.
(16)	OV C 19, 15.1.2019., 3. lpp.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(18)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).
(19)	Pamatojoties uz atsauksmēm no Creditreform Rating AG.
(20)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(21)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Banku iestāde

173k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2090(DEC))

P9_TA(2020)0108

A9-0060/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0057/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(5), un jo īpaši tās 64. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0060/2020),

1. sniedz Eiropas Banku iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu par Iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Banku iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2090(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0057/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0060/2020),

1. apstiprina Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Banku iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2090(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(15),

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0060/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (“Iestāde”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(16) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 42 584 409 EUR, t. i., par 10,84 % vairāk nekā 2017. gadā; tā kā palielinājums bija saistīts ar Iestādes pārcelšanu uz Parīzi; tā kā Iestādi finansē ar Savienības iemaksu (16 142 578 EUR jeb 37,91 %) un dalībvalstu un novērotāju uzraudzības iestāžu iemaksām (26 441 831 EUR jeb 62,09 %)(17);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Eiropas Banku iestādes 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,85 %, kas ir par 3,94 % augstāks nekā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 88,23 %, kas ir par 0,96 % zemāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2. norāda, ka Iestāde izmanto četrpadsmit galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu darbību rezultātus, ciktāl tie ir Iestādes kontrolē, un uzlabotu budžeta pārvaldību;

3. ar gandarījumu konstatē, ka Iestāde ir izstrādājusi reglamentējošo produktu kopumu saskaņā ar tās darba programmu un sasniegusi visus mērķus, kas noteikti Iestādes pakalpojumu līmeņa nolīgumu pieteikumos;

4. atzinīgi vērtē to, ka Iestāde dalās ar praksi, iniciatīvām un veidnēm ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, ar kuru Iestāde rīko regulāras sanāksmes; stingri mudina Iestādi aktīvi censties panākt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

5. atgādina par Iestādes jauno lomu, uzdevumiem un resursiem saistībā ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu; uzskata, ka minētās lomas un uzdevumu efektīva izpilde ir atkarīga no Uzraudzības padomes atbalsta; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka ir noraidīts priekšlikums izmeklēt Danske Bank nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietu;

6. atgādina, ka Iestāde līdz šim nav sākusi izmeklēšanu par dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmām, piemēram, cum-ex vai cum-cum, kā to aicinājis darīt Parlaments; mudina Iestādi kopā ar EVTI veikt izmeklēšanu par dividenžu arbitrāžas shēmām, lai izbeigtu pašreizējo praksi un nepieļautu turpmāku praksi, kas apdraud Savienības finanšu tirgu integritāti;

7. pauž nožēlu par to, ka tika pārtraukta sadarbība starp Iestādi un EVTI, lai sagatavotu kopīgu iepirkuma procedūru biroja telpu nomai Parīzē, un ka Iestāde un EVTI īstenoja atsevišķas iepirkuma procedūras ne tikai attiecībā uz biroja telpām, bet arī attiecībā uz citiem saistītiem pakalpojumiem; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par iemesliem, kuru dēļ netika izmantota iespēja gūt apjomradītus ietaupījumus un palielināt efektivitāti; mudina Iestādi apsvērt ideju par kopīgām iepirkuma procedūrām un resursu sadali uzdevumos, kas pārklājas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības vai atrodas Iestādes galvenās mītnes tuvumā;

8. aicina Iestādi uzlabot un pastiprināt saziņu ar dalībvalstīm; mudina Iestādi uzlabot un pastiprināt sadarbību ar dalībvalstīm un dalībvalstu valsts bankām un komercbanku struktūrām; uzsver, ka šāda raita sadarbība ir svarīga, lai sasniegtu Iestādes mērķi izveidot vienotu banku noteikumu kopumu;

9. uzsver, ka Iestādei ir ļoti svarīga loma vienota uzraudzības režīma veicināšanā Eiropas finanšu sistēmā, lai Savienībā nodrošinātu finanšu stabilitāti, labāk integrētu, efektīvāku un drošāku finanšu tirgu, kā arī augstu patērētāju aizsardzības līmeni, veicinot taisnīgumu un pārredzamību preču un finanšu pakalpojumu tirgū;

10. atgādina, ka ir svarīgi uzraudzīt finanšu sektoru, kas ir vajadzīgs un patiesi efektīvs instruments, ar kura palīdzību tiek apkarota krāpšana nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija;

11. norāda, ka, ņemot vērā jaunos tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem 2019. gada martā tika panākta politiska vienošanās(18), Iestādei būs lielāka loma, pilnvaras un resursi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) jomā; uzsver, ka Iestādei būtu jāuzņemas vadošā loma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, izmantojot jaunās kompetences un izveidojot jaunu iekšēju AML/CFT komiteju, un tādēļ tai būtu jānodrošina lielāka spēja cilvēkresursu un materiālo resursu jomā, lai būtiski palīdzētu konsekventi un efektīvi novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai;

13. mudina Iestādi Parlamenta un Padomes noteiktajā termiņā iesniegt priekšlikumus par to, kā samazināt uzraudzības pārskatu sniegšanas slogu mazām un nesarežģītām iestādēm, lai panāktu lielāku proporcionalitāti(19); aicina Iestādi nodrošināt definīciju konsekventu izmantošanu visos regulatīvajos un neregulatīvajos dokumentos(20);

14. norāda, ka Iestādes darba apjoms pastāvīgi mainās un ietver gan regulatīvus uzdevumus, gan Savienības tiesību aktu izpildi un piemērošanu; norāda — lai veicinātu šo attīstību, budžeta resursi un cilvēkresursi ir iekšēji pārdalīti; uzsver, ka Iestāde nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt pārsniegt savas pilnvaras; norāda, ka koncentrēšanās uz Parlamenta un Padomes uzticētajām pilnvarām ļaus resursus izmantot efektīvāk un lietderīgāk;

15. prasa Iestādei veikt izmeklēšanu saistībā ar dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmām, piemēram, cum-ex, lai novērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu integritātei un valstu budžetiem, noteiktu šādu shēmu dalībnieku veidu un skaitu, novērtētu, vai ir notikuši Savienības vai valstu tiesību aktu pārkāpumi, novērtētu finanšu uzraudzības iestāžu veiktās darbības dalībvalstīs un sniegtu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piemērotus reformu un rīcības ieteikumus;

Personāla politika

16. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 97,93 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un Iestādē strādāja 145 Savienības budžetā apstiprinātie pagaidu darbinieki (salīdzinājumā ar 134 apstiprinātām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Iestādē strādāja arī 42 līgumdarbinieki un 16 norīkotie valstu eksperti;

17. norāda, ka Iestāde publicē paziņojumus par vakancēm savā tīmekļa vietnē un Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē, kā arī izmantojot citus saistītus kanālus, lai palielinātu publicitāti;

18. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu 2018. gadā Iestāde papildus saviem štata darbiniekiem izmantoja 42 pagaidu darbiniekus, no kuriem 27 strādāja ar IT saistītos amatos, un tikai 13 no Iestādes pašas darbiniekiem strādāja IT jomā, tādējādi radot būtisku atkarību no pagaidu darba aģentūras jomā, kas ir būtiska Iestādes darbībai; mudina Iestādi, apspriežot Iestādei piešķiramo darbinieku skaitu, kopā ar Parlamentu un Padomi censties novērst minēto ievērojamo risku darbības nepārtrauktībai;

19. ar bažām norāda uz nevienlīdzīgo dzimumu līdzsvaru, par ko 2018. gadā ziņots attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (pieci vīrieši un viena sieviete), un to, ka starp valdes locekļiem nav nevienas sievietes (pieci vīrieši);

Iepirkums

20. norāda, ka Iestāde ir piedalījusies vairākās starpiestāžu iepirkuma procedūrās ar Komisijas ģenerāldirektorātu un citām aģentūrām;

21. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Iestāde ir ieguldījusi daudz pūļu konkursu dokumentu un vērtēšanas metodikas izstrādē; tomēr norāda, ka joprojām ir iespējams piemērot jēgpilnākus piešķiršanas kritērijus un ka attiecībā uz iepirkuma procedūru Iestādes turpmākajām telpām pretendenti saņēma papildu novērtējuma punktus, ja paziņoja, ka viņi varētu piedāvāt arī pietiekamu vietu, lai izvietotu EVTI tajā pašā ēkā, un uzvarējušais pretendents bija saņēmis šos punktus, bet galu galā nepiedalījās iepirkuma procedūrā par EVTI telpām;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

22. pieņem zināšanai Iestādes jau ieviestos pasākumus un pašreizējos centienus nodrošināt pārredzamību, novērst un pārvaldīt interešu konfliktus un aizsargāt trauksmes cēlējus; norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, kuru mērķis ir novērst un pārvaldīt interešu konfliktus un uzlabot Iestādes darbību pārredzamību, ziņojot par sanāksmēm, ko Iestādes darbinieki rīko ar ārējām ieinteresētajām personām, un darot šādus ziņojumus pieejamus Iestādes tīmekļa vietnē;

23. atgādina, ka 2020. gada 16. janvāra rezolūcijā par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā Parlaments pauda bažas par interešu konfliktu, kas ir radies tādēļ, ka Iestādes izpilddirektors no 2020. gada 1. februāra tika iecelts par Eiropas Finanšu tirgu asociācijas (AFME) izpilddirektoru, un par to, ka ar Uzraudzības padomes noteiktajiem ierobežojumiem nepietika, lai to novērstu; pauž bažas par to, ka Iestādes Uzraudzības padome turklāt ir izvirzījusi tādu kandidātu izpilddirektora amatam, kurš iepriekš bija nodarbināts kā AFME interešu aizstāvības rīkotājdirektors; uzsver, ka nodarbinātība pēc amata ieņemšanas publiskajā sektorā un “virpuļdurvju” interešu konflikta situācijas ir problēma, kas Savienība ir kopīga daudzām struktūrām un aģentūrām un kas ietekmē to reputāciju; mudina Iestādi uzlabot savu politiku attiecībā uz interešu konfliktu;

24. norāda, ka pēc tam, kad Iestāde bija izstrādājusi krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2015.–2017. gadam, Krāpšanas apkarošanas grupa turpināja minēto stratēģiju koordinēt un īstenot;

Iekšējā kontrole

25. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu viens no galvenajiem pienākumiem, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/104/EK(21) un Apvienotās Karalistes darba tiesībām ir tas, ka pagaidu darbiniekiem jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā lietotājuzņēmuma tieši nodarbinātajam personālam; tomēr norāda, ka līgumos nebija nepārprotami formulēta prasība pagaidu darba aģentūrai ievērot šos noteikumus un nav pierādījumu, ka pati Iestāde būtu salīdzinājusi savu darbinieku un pagaidu darbinieku darba apstākļus, kas radīja tiesāšanās risku un reputācijas apdraudējumu; tādēļ aicina Iestādi analizēt pagaidu darbinieku darba apstākļus un nodrošināt, ka tie atbilst Savienības un valsts darba tiesībām;

26. norāda, ka pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta 2018. gada revīzijas ziņojuma “The Single Rulebook - Questions & Answers in the European Banking Authority” (“Vienotais noteikumu kopums: jautājumi un atbildes Eiropas Banku iestādē”) Iestāde sagatavoja rīcības plānu attiecībā uz dažām jomām, kurās iespējami uzlabojumi; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

Citi komentāri

27. norāda, ka, ņemot vērā Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības, Iestādes mītnes vieta kopš 2019. gada marta tika pakāpeniski pārcelta uz Parīzi Francijā; konstatē, ka Iestādes pārskatos ir iekļauti uzkrājumi attiecīgajām izmaksām 4,7 miljonu EUR apmērā un uzrādīti 10,4 miljoni EUR atlikušajiem turpmākajiem līgumā paredzētajiem maksājumiem par birojiem Londonā;

28. uzsver, ka finanšu sistēmas pienākums ir reaģēt uz ilgtspējas izaicinājumiem un nodrošināt, ka Savienība īsteno saistības, ko tā ir uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā; uzsver Iestādes nozīmīgo lomu attiecībā uz vidisko, sociālo un ar pārvaldību saistīto faktoru iestrādi regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un privāto kapitāla plūsmu izmantošanu un novirzīšanu ilgtspējīgām investīcijām; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai uzraudzītu to, kā finanšu iestādes un kompetentās valsts iestādes minēto sistēmu īsteno;

29. uzskata, ka, tiklīdz būs noskaidrotas visas Iestādes pārvietošanas izmaksas, Revīzijas palātai būtu jāveic revīzija par pārvietošanas efektivitāti un izmaksu lietderību, lai noteiktu paraugpraksi un pievērstos jomām, kurās jāveic uzlabojumi;

30. aicina Iestādi koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.
(16)	OV C 419, 19.11.2018., 1. lpp.
(17)	OV C 419, 19.11.2018., 2. lpp.
(18)	https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_19_1655.
(19)	Pamatojoties uz IHK München un Genossenschaftsverband Bayern sniegto informāciju.
(20)	Pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa Michael Ikrath sniegto informāciju.
(21)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(22)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)

166k

58k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2082(DEC))

P9_TA(2020)0109

A9-0062/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0049/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2219 par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI(5), un jo īpaši tās 20. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0062/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2082(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0049/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0062/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(2019/2082(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0062/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (“CEPOL” vai “Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 10 416 720 EUR, proti, par 1,02 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūru galvenokārt finansē no Savienības iemaksām(16);

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 97,97 %, t. i., par 0,88 % augstāks nekā 2017. gadā; atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 76,51 %, t. i., par 7,51 % zemāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2. ņem vērā to, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savus mācību pasākumus un to ietekmi, jo īpaši dalībnieku apmierinātības līmeni, un lai noteiktu šo pasākumu pievienoto vērtību, turklāt Aģentūra snieguma rādītājus izmanto arī nolūkā uzlabot budžeta pārvaldību;

3. ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūra 2018. gadā sekmīgi pildīja savas pilnvaras un dažos gadījumos pārsniedza 2018. gada darba programmā noteiktos mērķus;

4. konstatē, ka Aģentūra ir sākusi divus jaunus Savienības finansētus projektus, proti, otro ES un Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu apmācības partnerības projektu terorisma apkarošanas jomā un finanšu izmeklēšanas darba apmācības programmu Rietumbalkānos, kuri abi liecina par to, ka Aģentūra arvien vairāk tiek atzīta par svarīgu Savienības dalībnieku, kas ar ārējo darbību veicina Eiropas drošību;

5. norāda, ka 2018. gadā Aģentūra veica izmēģinājuma projektu “ES stratēģisko apmācības vajadzību novērtējums” (EU-STNA) un ka vairāk nekā 87 % no aģentūras rīkotajiem mācību pasākumiem uz vietas un tiešsaistē (vietēji pasākumi, tīmekļsemināri, tiešsaistes kursi) palīdzēja novērst spēju trūkumus saistībā ar būtiskiem drošības apdraudējumiem, par kuriem secināts no Eiropas Drošības programmas.

6. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpina cieši sadarboties ar Tieslietu un iekšlietu aģentūru tīklu un deviņām aģentūrām, kas to veido, tostarp jo īpaši ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru; ņem vērā, ka aģentūras rīko kopīgas apmācības un kopīgi organizē kursus; stingri mudina Aģentūru aktīvi censties veidot turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; mudina Aģentūru izpētīt iespējas, kā ar tai tuvumā esošajām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru Vīnē un Eiropas Darba iestādi Bratislavā, varētu kopīgi izmantot resursus tiem uzdevumiem, kas pārklājas (piemēram, IT un citi pakalpojumi);

7. aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju vismaz veidot kopīgas sinerģijas ar Eiropolu, ja ne abas šīs iestādes pilnībā apvienot; aicina Komisiju izvērtēt abus scenārijus, proti, Aģentūras pārcelšanu uz Eiropola galveno mītni Hāgā un Eiropola galvenās mītnes pārcelšanu uz aģentūras galveno mītni Budapeštā; norāda, ka tas nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī kopīgu IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūru izmantošanu, tādējādi ietaupot lielas naudas summas, ko varētu izmantot abu aģentūru turpmākai finansēšanai;

8. konstatē, ka pēc piecu gadu periodiskā ārējā novērtējuma, kas tika pabeigts 2016. gada janvārī un saistībā ar kuru Aģentūrai līdz 2018. gada beigām bija jāīsteno koriģējoši pasākumi, Aģentūra pieņēma novērtējuma ziņojumu, kurā iekļāva 17 ieteikumus piecās jomās, kas saistītas ar Aģentūras struktūru un darba praksi; norāda, ka kopš rīcības plāna pieņemšanas 24 darbības ir pabeigtas, trīs darbības saistībā ar E-tīkla turpmāko attīstību vēl arvien turpinās, četras darbības vairs netiek uzskatītas par būtiskām un viena darbība ir apturēta;

9. mudina Aģentūru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

10. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir atzinusi CEPOL 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotos darījumus par likumīgiem un pareiziem visos būtiskajos aspektos un ka ir patiesi atspoguļots Aģentūras finanšu stāvoklis 2018. gada 31. decembrī; atgādina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu Aģentūras budžets palielinājās no 9 miljoniem EUR līdz 10 miljoniem EUR (+11 %), savukārt tās darbinieku skaits samazinājās no 53 līdz 51 (-4 %); pauž nožēlu par to, ka budžeta ierobežojumu dēļ CEPOL tomēr nācās atteikt dalībvalstīm daudzus pamatotus un leģitīmus apmācības pieprasījumus ļoti nozīmīgās tiesībaizsardzības jomās; pauž bažas par to, ka patlaban CEPOL nevar pietiekami apmierināt dalībvalstu pieprasījumu attiecībā uz tiesībaizsardzības darbinieku izglītību un apmācību Savienībā un Savienības kaimiņvalstīs;

Personāla politika

11. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 100 % no štatu saraksta vietām un bija aizpildītas 32 pagaidu darbinieka štata vietas no Savienības budžetā apstiprinātajām 32 štata vietām šiem darbiniekiem (salīdzinājumā ar 31 apstiprināto štata vietu 2017. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 18 līgumdarbinieki un 4 norīkotie valstu eksperti;

12. konstatē, ka saistībā ar Aģentūras pārcelšanu no Apvienotās Karalistes uz Ungāriju un zemāku korekcijas koeficientu, kas tā rezultātā tiek piemērots darbinieku algām, bija vērojama liela darbinieku mainība un ne vienmēr tika uzturēts ģeogrāfiskais līdzsvars, jo salīdzinājumā ar mītnes valsts valstspiederīgo iesniegto pieteikumu skaitu ir samazinājies citu dalībvalstu valstspiederīgo pieteikumu skaits; atzīmē, ka 2018. gadā Aģentūra turpināja saņemt ievērojamu skaitu pieteikumu no Ungārijas pilsoņiem un uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgie joprojām bija pārmērīgi pārstāvēti kopējā darbinieku skaitā; konstatē, ka 2018. gadā Vispārējā tiesa beidza izskatīt juridisko strīdu par pārcelšanu un sākotnējais spriedums(17) tika apstiprināts; uzsver, ka darbinieku algām piemērojamais zemais korekcijas koeficients var radīt sarežģītas situācijas, kas var kavēt aģentūras spēju efektīvi veikt savus ikdienas pienākumus; uzsver, ka aģentūrām, kas atrodas valstīs, kurās piemēro zemu korekcijas koeficientu, būtu jāsaņem papildu atbalsts no Komisijas papildu pasākumu īstenošanā, lai padarītu tās pievilcīgākas pašreizējiem un potenciālajiem darbiniekiem; aicina Komisiju novērtēt algu korekcijas koeficientu piemērošanas ietekmi un dzīvotspēju nākotnē;

13. atgādina par Revīzijas palātas ieteikumu publicēt paziņojumus par vakancēm Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē, lai palielinātu to publicitāti; ar izpratni pieņem Aģentūras atbildi, kurā tiek norādīts uz lielajām tulkošanas izmaksām, ko radītu šādas publikācijas; turklāt ņem vērā arī to, ka Aģentūra 2018. gadā publicēja informāciju par visām vakancēm arī aģentūru darba sludinājumu vietnē, ko izveidojis ES aģentūru tīkls; tomēr atkārtoti norāda, ka (lai izvairītos no augstām tulkošanas izmaksām) Aģentūrai vajadzētu spert pirmo soli šajā virzienā un izmantot iespēju publicēt šādu vakanču virsrakstus visās Savienības oficiālajās valodās, norādot saiti uz pilnu tekstu tikai angļu valodā;

14. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā tika panākts dzimumu līdzsvars attiecībā uz augstākā līmeņa vadošajiem amatiem (3 vīrieši un 3 sievietes), bet pauž bažas par to, ka valdes līmenī vīriešu (17 locekļi) un sieviešu (9 locekļi) proporcija ir nelīdzsvarota;

Iepirkums

15. ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā norādīto, ka līdz 2017. gada beigām Aģentūra vēl nebija ieviesusi visus instrumentus, ko Komisija izstrādājusi ar nolūku izveidot vienotu risinājumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkumā); norāda uz Aģentūras atbildi, ka tā ir ieviesusi e-rēķinus un e-konkursus un plāno ieviest arī e-iesniegšanas procesu; aicina Aģentūru līdz 2020. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

16. ar bažām konstatē, ka Aģentūra piešķīra pamatlīgumu par ceļošanas pakalpojumu organizēšanu Aģentūras pašas darbiniekiem un mācību dalībniekiem, neprasot konkursa uzvarētājam paskaidrojumus par piedāvājuma potenciāli netipiski zemo cenu; norāda uz Aģentūras atbildi, ka izvērtēšanas komiteja neprasīja paskaidrojumus, jo tās ikdienas darba dēļ tā zināja uzņēmuma, kam bija piešķirts iepriekšējais līgums, noteiktās cenas; norāda uz Aģentūras piekrišanu Revīzijas palātas konstatējumam, ka šis novērtējums nebija oficiāli iekļauts novērtējuma ziņojumā; aicina Aģentūru pieprasīt un analizēt iespējami nepamatoti lētu piedāvājumu iemeslus un nodrošināt, ka visi novērtējumi tiek pienācīgi oficiāli noformēti turpmākajos novērtējuma ziņojumos;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17. atzinīgi vērtē Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; pauž gandarījumu par to, ka Aģentūra ir izstrādājusi un ieviesusi iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu un ir publicējusi valdes locekļu un izpilddirektora dzīves aprakstus (CV) un interešu deklarācijas;

Citi komentāri

18. atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada februārī Aģentūra veiksmīgi pabeidza tās vadības sistēmas ISO 9001:2015 sertifikāciju, lai uzlabotu kvalitāti un labāk apliecinātu savu apņemšanos to nodrošināt; konstatē, ka, pamatojoties uz 2018. gadā un 2019. gada sākumā veikto uzraudzības revīziju pozitīvajiem rezultātiem, Aģentūra ir saglabājusi savu sertifikāciju;

19. ar bažām atzīmē, ka pretēji citām aģentūrām, Aģentūra neveica vispusīgu analīzi par iespējamo ietekmi, ko attiecībā uz tās struktūru, darbībām un pārskatiem varētu radīt Apvienotās Karalistes lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības; norāda uz Aģentūras atbildi, ka Apvienotās Karalistes lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības ticis apspriests vadības sanāksmēs, notikušas diskusijas starpaģentūru tīklā iepirkuma amatpersonām un starpaģentūru juridiskajā tīklā, kā arī rūpīgi sekots no Komisijas saņemtajiem paziņojumiem, turklāt attiecīgie riski tikuši novērtēti kā ierobežoti;

20. ņem vērā Aģentūras centienus nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu un videi nekaitīgu darba vietu; pauž nožēlu, ka Aģentūra nav ieviesusi oglekļa emisiju kompensācijas shēmu, bet, pamatojoties uz Aģentūras atbildi, atzīst, ka ar dalību šādā shēmā saistītās izmaksas nevarētu segt no tās ierobežotajiem finanšu resursiem; pieņem zināšanai, ka emisiju samazināšanai Aģentūra mudina savus darbiniekus izmantot sabiedrisko transportu;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 7, 9.1.2019., 1. lpp.
(16)	OV C 7, 9.1.2019., 2. lpp.
(17)	Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums, FN u.c. pret CEPOL, T-334/16/P, ECLI:EU:T:2018:723
(18)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

168k

55k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (tagad — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2071(DEC))

P9_TA(2020)0110

A9-0033/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0038/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru(5), un jo īpaši tās 14. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/126, ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94(6), un jo īpaši tās 16. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0033/2020),

1. sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (tagad — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2071(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0038/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru(13), un jo īpaši tās 14. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0033/2020),

1. apstiprina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (tagad — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2071(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0033/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 15 425 700 EUR, t. i., par 1,47 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta(18);

B. tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) bija norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,58 %, t. i., par 3,55 % augstāks nekā 2017. gadā; ar bažām norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 67,81 %, t. i., par 4,42 % zemāks nekā 2017. gadā;

Darbības rezultāti

2. ņem vērā, ka Aģentūra izmanto noteiktus galvenos darbības rādītājus (GDR), lai novērtētu savu sniegumu un uzlabotu budžeta pārvaldību; turklāt norāda, ka Aģentūra 2018. gadā pieņēma jaunu GDR sistēmu; norāda, ka 2019. gadā Aģentūra kopā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un Eiropas Izglītības fondu (ETF) ir iesaistījusies administratīvo rādītāju metodikas pārskatīšanā, lai apsvērtu iespējamu tās racionalizāciju; mudina Aģentūru turpināt pētīt iespējas iestāžu sadarbībai un paraugprakses racionalizācijai;

3. norāda, ka EU-OSHA daudzgadu stratēģiskā programma 2014.–2020. gadam ir pagarināta līdz 2023. gadam; atzinīgi vērtē Aģentūras panākto progresu stratēģisko mērķu sasniegšanā un norāda, ka tie ir saskaņoti ar plašākiem Savienības politikas mērķiem darba aizsardzības (OSH) jomā; turklāt norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi 93 % no savas gada darba programmas;

4. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā Aģentūra sāka savas darbības „Plaša mēroga prognozes ”ex post novērtējumu; atzīst, ka šā novērtējuma rezultāti būs īpaši noderīgi jaunajā prognozēšanas ciklā un 2022.––2024./5. gada kampaņā par veselīgām darba vietām saistībā ar OSH un digitalizāciju; mudina Aģentūru turpināt pētīt iespējamos veidus uzdevumu dalīšanai ar citām aģentūrām, īpašu uzsvaru liekot uz resursu sadali saistībā ar uzdevumu pārklāšanos starp citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības;

5. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra proaktīvi dala uzdevumus ar citām aģentūrām tādās jomās kā drošība, iekārtu pārvaldība vai banku pakalpojumi un ka tā pievienojās Eurofound izsludinātajam starpiestāžu uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus par novērtēšanas un ieinteresēto personu atgriezeniskās saites pakalpojumiem;

6. atzinīgi vērtē Aģentūras ieguldījumu cīņā pret arodekspozīcijas izraisītu vēzi un pasaulē lielākās darba drošības un veselības aizsardzības kampaņas īstenošanā un atzinīgi vērtē 2018. gadā uzsāktās un jau vairāk nekā 30 valstīs notiekošās veselīgas darba vietas kampaņas par bīstamām vielām sākotnējos panākumus;

7. atzinīgi vērtē Aģentūras darbu pie projekta “Rehabilitācija un atgriešanās darbā pēc vēža”, kurš tika pabeigts 2018. gadā un kura mērķis bija sniegt ieteikumus par to, kā risināt problēmas, ar kurām vēža slimnieki saskaras, atgriežoties darbā pēc vēža ārstēšanas pabeigšanas, un OSH problēmas, ar kurām var saskarties viņu darba devēji;

8. atzinīgi vērtē Aģentūras ieguldījumu konsultatīvajās sanāksmēs par kancerogēnu un mutagēnu direktīvu pārskatīšanu un tās dalību padomdevējā grupā, kuru Komisija izveidoja saistībā ar Eiropas Darba iestādes veidošanu;

9. pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu II sadaļā (Administratīvie izdevumi) uz 2019. gadu bija pārnesti 35 % līdzekļu (2017. gadā — 40 %), savukārt III sadaļā (Pamatdarbības izdevumi) bija pārnesti pat 46 % līdzekļu (2017. gadā — 40 %), kas ir pretrunā budžeta gada pārskata principam; atgādina, ka par šādiem lieliem pārnesumiem tika ziņots arī saistībā ar 2016. un 2017. finanšu gadu, un aicina Aģentūru analizēt to iemeslus un attiecīgi uzlabot budžeta plānošanu; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, kurā norādīta iespēja pievienot un pamatot iespējamo ar IT saistītos papildu pirkumu sarakstu (saistībā ar pārnesumiem II sadaļā), un norādīts uz to, ka III sadaļā veiktie pārnesumi bija plānoti un saistīti ar tādu liela mēroga pētniecības projektu plānošanu, kuri ilgst divus gadus, lai ar piešķirtajiem resursiem panāktu nozīmīgāku ietekmi;

10. uzsver, ka pārredzamība un iedzīvotāju informētība par aģentūru pastāvēšanu ir būtiska to demokrātiskajai pārskatatbildībai; uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir aģentūru resursu un datu izmantojamība un tas, lai tos izmantot būtu viegli; tādēļ prasa izvērtēt, kā pašlaik tiek sniegti un darīti pieejami dati un resursi, kā arī to, cik lielā mērā Savienības iedzīvotāji tos var viegli identificēt, atpazīt un izmantot; atgādina, ka dalībvalstis var palielināt sabiedrības informētību par šo jautājumu, izstrādājot visaptverošu plānu, lai uzrunātu vairāk Savienības pilsoņu;

11. atbalsta Aģentūras politiku, ar kuru tiek nodrošināti rentabli un videi saudzīgi pasākumi, lai samazinātu oglekļa pēdu darba vietā, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras un ieviešot tāldarbu, kā arī radot izpratni par e-kultūru un veidojot to;

Personāla politika

12. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 100 % no štatu saraksta vietām un bija aizpildītas 40 pagaidu darbinieka štata vietas no Savienības budžetā apstiprinātajām 40 pagaidu darbinieka štata vietām (salīdzinājumā ar 40 apstiprinātajām štata vietām 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 25 līgumdarbinieki;

13. norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai panāktu dzimumu līdzsvaru starp augstākā līmeņa vadītājiem (trīs vīrieši un viena sieviete) un valdi (42 vīrieši un 35 sievietes);

14. atzīmē, ka Aģentūra ir ieviesusi politiku attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un aizskarošas izturēšanās novēršanu; norāda, ka pēc izmeklēšanas par aizskarošu izturēšanos, kas tika uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2017. gadā, Aģentūra kā ietekmes mazināšanas pasākumus ir īstenojusi vairākas darbības, tostarp organizējusi saviem darbiniekiem regulārus izpratnes veicināšanas kursus un izveidojusi konfidenciālu konsultantu tīklu;

Iepirkums

15. norāda, ka Aģentūra ir ķērusies pie iepirkuma procesa digitalizēšanas un 2018. gada novembrī sāka īstenot e-iepirkumu, uzsākot pirmo e-konkursu, un ka 2019. gadā Aģentūra arī ieviesa jaunu e-iepirkuma komplekta moduli, proti, e-iesniegšanu; ņem vērā arī to, ka Aģentūra 2020. un 2019. gadā plāno izpētīt visa e-iepirkuma komplekta turpmāku izmantošanu;

16. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra parakstīja pamatlīgumu par IT konsultāciju pakalpojumu sniegšanu laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam, kura cenas tika noteiktas atkarībā no projektu īstenošanai patērētā laika un nebija saistītas ar to īstenošanas termiņu un attiecībā uz kuru Aģentūrai ir ierobežotas uzraudzības iespējas, Aģentūra ir piemērojusi Revīzijas palātas ieteikumus saviem pašreizējiem IKT un konsultāciju pamatlīgumiem, vajadzības gadījumā izmantojot īpašus Quoted Times and Means līgumus;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17. pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un īstenotos centienus pārredzamības nodrošināšanā un interešu konfliktu novēršanā un pārvaldībā; turklāt norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi gan parauglēmumu par trauksmes celšanu, par kuru Komisija 2018. gadā ir sniegusi ex ante piekrišanu, gan pēc analoģijas arī 2019. gadā — Komisijas lēmumu par ārējām darbībām un uzdevumiem un par profesionālajām darbībām pēc aiziešanas no dienesta;

Iekšējā kontrole

18. norāda, ka Aģentūra gatavo rīcības plānu, lai pievērstos dažām jomām, kurās iespējami uzlabojumi un kuras aplūkotas Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) 2018. gada revīzijas ziņojumā „Veselīgas darba vietu kampaņas un IT atbalsts EU-OSHA”; norāda, ka šajā sakarībā IAS sniedza četrus ieteikumus, no kuriem neviens nebija kritisks vai ļoti svarīgs, un ka 2018. gada beigās IAS bija slēdzis trīs ieteikumus, bet ceturto varētu slēgt 2019. gadā;

19. norāda, ka 2018. gadā Komisijas uzdevumā tika veikta Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta paspārnē strādājošo ES aģentūru (EU-OSHA, Eurofound, Cedefop un Eiropas Izglītības fonda) ārēja novērtēšana, lai izvērtētu šo aģentūru piemērotību, efektivitāti, lietderību, konsekvenci un pievienoto vērtību ES; norāda, ka apkopotās vispārējās ieinteresēto personu atsauksmes apstiprināja Aģentūras spēju reaģēt uz partneru un tās starpnieku vispārējām un konkrētajām vajadzībām un gandrīz vienprātīgo uzskatu, ka Aģentūras komunikācijas, tīklu veidošanas un ieinteresēto personu iesaistes darbības ir ļoti efektīvas, lietderīgas un saskaņotas;

21. norāda, ka, 2017. gada beigās proklamējot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Aģentūrai ir piešķirta svarīga loma tās principu īstenošanā;

Citi komentāri

22. norāda, ka Aģentūra ir veikusi analīzi par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības iespējamo ietekmi uz tās organizāciju, darbībām un kontiem un ka ir veikta rūpīga analīze attiecībā uz visām Aģentūras pamatfunkcijām; turklāt norāda, ka analīzes rezultāti liecina, ka neatkarīgi no tā, kāds būs turpmākais nolīgums starp Apvienoto Karalisti un Savienību tā ietekme uz Aģentūras darbību būs neliela;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.
(6)	OV L 30, 31.1.2019., 58. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.
(14)	OV L 30, 31.1.2019., 58. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 120, 29.3.2019., 191. lpp.
(18)	OV C 120, 29.3.2019., 192. lpp.
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķimikāliju aģentūra

168k

56k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2086(DEC))

P9_TA(2020)0111

A9-0063/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0053/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK(5), un jo īpaši tās 97. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0063/2020),

1. sniedz Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2086(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0053/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0063/2020),

1. apstiprina Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2086(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0063/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 118 760 709 EUR, t. i., par 7,45 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā aptuveni 72,47 % Aģentūras budžeta tiek iegūti no maksām un nodevām, bet 26,18 % — no Savienības un trešām valstīm(16);

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. aicina Aģentūrai, kura ir viena no aģentūrām, kas Savienībā atbild par reglamentētu produktu novērtēšanu, piešķirt tās uzdevumu izpildei pietiekamu finansējumu;

2. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,92 %, t. i., par 1,25 % augstāks nekā 2017. gadā; turklāt atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,04 %, t. i., par 0,59 % zemāks nekā 2017. gadā;

3. uzsver, ka daļu finansējuma Aģentūra iegūst ar maksām, ko tā saņem no uzņēmumiem, kuri lūdz reģistrēt ķimikālijas, kā prasīts Regulā (EK) Nr. 1907/2006(17); ņem vērā, ka piemērojamās maksas ir atkarīgas no uzņēmuma lieluma un reģistrēto ķimikāliju apjoma; atzīmē, ka Aģentūra ir konstatējusi, ka aptuveni 52 % uzņēmumu savu lielumu ir norādījuši nepareizi un tāpēc ir maksājuši mazāk; uzsver, ka šis konstatējums liecina par ierobežojumiem, kas raksturīgi sistēmai, kura pārmērīgi paļaujas uz pieteikumu iesniedzēju pašdeklarācijām; atzīmē, ka Aģentūra gadu gaitā ir izsniegusi rēķinus par maksu korekcijām un administratīvajām nodevām 17,9 miljonu EUR kopapmērā un ka Aģentūra ir panākusi ievērojamu progresu nepamatoti samazinātu maksu atgūšanā un nokavētu administratīvo nodevu iekasēšanā; tomēr atzīmē, ka vēl arvien ir atlicis ievērojams skaits veicamu pārbaužu un ka vajadzīgo maksu korekciju atlikusī summa 2018. gada beigās nebija zināma; mudina Aģentūru ieviest tikpat rūpīgas ex ante pārbaudes, lai minimalizētu krāpniecisku pašdeklarāciju risku; turklāt mudina valstu izpildiestādes uzlabot verifikācijas sistēmas, ko tās izmanto, lai pārbaudītu un publicētu uzņēmumu deklarēto ķimikāliju apjomus; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, kas veikti, un rezultātiem, kas sasniegti, lai samazinātu ievērojamo neizpildīto pārbaužu skaitu un īstenotu maksu korekcijas un nesamaksāto maksu atgūšanu; aicina Komisiju ierosināt pasākumus šīs situācijas atrisināšanai, lai nepieļautu krāpšanos ar pieteikumu iesniedzēju lieluma deklarācijām un Aģentūra varētu stabilāk plānot savu budžetu;

4. atzīmē, ka nozares maksātās maksas katru gadu ievērojami atšķiras un ka tādēļ Aģentūra nevar īsti aplēst, cik liela līdzsvarojoša subsīdija būs vajadzīga no Savienības budžeta, un tas sarežģī budžeta plānošanu; aicina risināt dialogu par to, kā reformēt Aģentūras finansēšanas mehānismu, lai panāktu tā ilgtspēju;

5. atzīmē, ka Aģentūras ieņēmumi veidojas gan no maksām un nodevām, ko maksā nozares pārstāvji, gan no līdzsvarojošas subsīdijas, kura tiek piešķirta no Savienības budžeta; ar bažām atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu ir gaidāms, ka sakarā ar Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzētā trešā reģistrācijas termiņa apritēšanu 2018. gada maijā ieņēmumi no maksām un nodevām, sākot ar 2019. gadu, būtiski samazināsies; norāda uz risku, ka relatīvi stabilie izdevumi un krietni neparedzamākie ieņēmumi var negatīvi ietekmēt Aģentūras darbību un budžeta izpildi; uzsver, ka ir jāievieš jauns, dzīvotspējīgs un vispusīgs finansēšanas modelis, par kādu, spriežot pēc Aģentūras atbildes, tā ir sākusi sarunas ar Komisiju; aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par norisēm šajā jautājumā;

Sniegums

6. sakarā ar budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentāriem un konstatējumiem, kas attiecas uz nepieciešamību vispārējās snieguma pārvaldības sistēmas pārskatīšanā izstrādāt lielākā mērā uz iznākumu un ietekmi vērstus galvenos snieguma rādītājus, ar kuriem novērtēt Aģentūras doto pievienoto vērtību, konstatē, ka Aģentūra 2018. gadā pārstrādāja savu snieguma pārvaldības modeli 2019. gada darba programmas vajadzībām, lai labāk varētu norādīt sava darba ietekmi un iznākumus; atzīmē, ka 2019. gada darba programmā tagad redzams rādītāja veids (ietekme, iznākums, tiešais rezultāts, ieguldījums) un viens un tas pats rādītājs vairs netiek izmantots dažādiem darba veidiem, tā vietā izmantojot attiecīgajiem darbības procesiem piemērotus galvenos snieguma rādītājus;

7. atzīmē, ka par spīti dažās jomās pastāvošiem riskiem un šķēršļiem Aģentūra sasniedza 58 no saviem 69 galvenajiem snieguma rādītājiem; mudina Aģentūru tiekties uz to, lai tās galveno snieguma rādītāju mērķrādītāji tiktu sasniegti 100 % apmērā;

8. atzīmē, ka Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzēto reģistrācijas posmu Aģentūra pabeidza, neradot tirgus traucējumus, un ka tā sniedza atbalstu uzņēmumiem 28 357 dokumentācijas kopumu sagatavošanā un reģistrācijā;

9. atzīmē, ka Aģentūra iekšējās revīzijas struktūru joprojām izmanto kopīgi ar Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūru un cieši sadarbojas ar citām aģentūrām, tostarp kopīgi izmantojot pakalpojumus aģentūru tīklā un dalot resursus uz saprašanās memorandu pamata; uzteic šo sadarbību kā paraugu, kam citām aģentūrām vērts sekot; mudina Aģentūru tiekties uz dziļāku un plašāku sadarbību ar Savienības aģentūrām; mudina Aģentūru sākt diskusijas ar citām aģentūrām, kuras veic līdzīgas darbības, par to, kā kopīgi izmantot resursus uzdevumu pārklāšanās gadījumā;

10. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu konstatē, ka iepirkuma procedūrā, kas tika rīkota, lai noslēgtu pamatlīgumu par IT infrastruktūras pakalpojumu sniegšanu, pieci uzņēmumi iesniedza piedāvājumus robežās no 10 līdz 38,2 miljoniem EUR un ka Aģentūra 30 miljonu EUR vērtā pamatlīguma slēgšanas tiesības piešķīra pretendentam, kas bija iesniedzis piedāvājumu 12 miljonu EUR vērtībā; tomēr atzīmē, ka ievērojamā atšķirība starp līguma vērtību un faktisko piedāvājumu rada bažas pareizas finanšu pārvaldības aspektā; atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi vērtību tā sākotnēji noteica, izmantojot Komisijas rokasgrāmatu par publisko iepirkumu; atzīmē, ka konkursa procedūru ar sarunām Aģentūra izvēlējās ar mērķi veicināt pēc iespējas plašāku konkurenci, lai panāktu vislabāko cenas un vērtības attiecību; aicina Aģentūru piemērot stingru IT līgumu finanšu pārvaldības sistēmu;

11. mudina Aģentūru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

12. atgādina, ka regulatīvo iestāžu vidū Aģentūra, darbodamās cilvēka veselības un vides, kā arī inovācijas un konkurētspējas labā, ir Savienības ķimikāliju jomas tiesību aktu īstenošanas virzītājspēks; atzīmē, ka Aģentūra palīdz uzņēmumiem ievērot Savienības ķimikāliju jomas tiesību aktus, veicina ķimikāliju drošu izmantošanu, kā arī sniedz informāciju par ķimikālijām un risina ar bažas radošām ķimikālijām saistītus jautājumus;

13. aicina Aģentūrai, kura ir viena no aģentūrām, kas Savienībā atbild par reglamentēto produktu novērtēšanu, piešķirt uzdevumu izpildei pietiekamu finansējumu;

14. atgādina, ka 2018. gads bija galīgais reģistrācijas termiņš, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1907/2006; uzsver, ka minētajā gadā Aģentūra saņēma 37 400 dokumentācijas kopumu, kas ir par 135 % vairāk nekā 2017. gadā; ar gandarījumu atzīmē, kā Aģentūra tika galā ar reģistrāciju dramatisko pieaugumu iepriekšējā gadā;

15. atzinīgi vērtē centienus 2018. gadā racionalizēt organizatorisko struktūru, lai uzlabotu efektivitāti, labāk sasaistot un koordinējot dažādos pienākumus; atzīmē, ka Aģentūra ir spējusi sasniegt lielāko daļu savu mērķu;

16. aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, kuri veikti, lai reaģētu uz ieteikumiem, kas sniegti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 otrajā pārskatīšanā, un lai nodrošinātu reģistrācijas dokumentācijas atbilstīgumu;

17. aicina 2020. gada sākumā sniegt informāciju par to, kā norit darbs pie Direktīvā 2008/98/EK(18) paredzētās prototipu datubāzes, ar ko jānāk klajā 2020. gada sākumposmā;

18. aicina sniegt sīkāku informāciju par pasākumiem, ko Aģentūra veikusi, reaģējot uz Komisijas kopsavilkuma ziņojumu par REACH īstenošanu, un par darbībām, kas šajā ziņojumā ierosinātas Aģentūrai;

Personāla politika

19. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,29 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemts 441 pagaidu darbinieks no Savienības budžetā apstiprinātajām 458 pagaidu darbinieka vietām (salīdzinājumā ar 460 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 122 līgumdarbinieki un 14 norīkotie valstu eksperti;

20. atzīmē, ka Aģentūrai ir aizskarošas izturēšanās novēršanas politika un ar to saistītas vadlīnijas, kas 2018. gadā tika atjauninātas; pieņem zināšanai to, ka tā rīkoja apmācības un nodrošināja konfidenciālas konsultēšanās iespēju;

21. atzīmē, ka Aģentūra paziņojumus par vakancēm publicē savā tīmekļa vietnē, sociālajos medijos un īpašajā ES aģentūru tīmekļa vietnē, lai tos plašāk izziņotu; aicina Aģentūru paziņojumus par vakancēm publicēt arī Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē;

22. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē visu valdes un tās komiteju locekļu CV, tostarp to priekšsēdētāju CV, kuri ir Aģentūras darbinieki, izpilddirektora un visu Apelācijas padomes locekļu CV;

23. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā tika panākts labs dzimumu līdzsvars augstākā līmeņa vadošajos amatos (4 vīrieši un 3 sievietes), tomēr norāda, ka valdē tāds pats līdzsvars nebija panākts (15 vīrieši un 21 sieviete);

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

24. atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju tās budžetā iekļautie ienākumi, kas gūti no maksām, 2018. gadā veidoja 73 % no kopējiem ienākumiem; pieņem zināšanai Aģentūras priekšzīmīgo sistēmu, ar ko uzraudzīt un novērst interešu konfliktus, un tās viedokli, ka šādu konfliktu risks nepastāv, jo maksas ir paredzētas izmaksu segšanai un Aģentūras darbinieki, kas izstrādā atzinumus, tiek regulāri novērtēti, lai nodrošinātu neatkarību; atzīmē, ka Aģentūra atzinīgi vērtētu tādu risinājumu, kura rezultātā maksu Aģentūras vārdā iekasētu Komisija, tādējādi atvieglojot Aģentūras finanšu pārvaldību un palīdzot mazināt trūkumu risku;

25. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra katru gadu apkopo atjauninātas interešu deklarācijas no visiem darbiniekiem un ārējiem ekspertiem un tās visas publicē savā tīmekļa vietnē;

26. atzīmē tālākos soļus, kas sperti, lai uzlabotu pārredzamību un trauksmes cēlēju aizsardzību; atzīmē, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju visas tās augstākās vadības sanāksmes ar ieinteresētajām personām tiek reģistrētas un publicētas tīmekļa vietnē, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību;

Iekšējā revīzija

27. atzīmē, ka 2019. gada septembrī Aģentūra pieņēma un sāka īstenot sensitīvo amatu politiku, kas ļauj identificet sensitīvus pienākumus, tos atjaunināt un izstrādāt piemērotus pasākumus personīgas ieinteresētības riska mazināšanai;

28. atzīmē, ka 2018. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests publicēja revīzijas ziņojumu “Interešu konflikti un ētika Eiropas Ķimikāliju aģentūrā” un ka 2018. gada septembrī Aģentūra izstrādāja un apsprieda rīcības plānu, kā panākt iespējamos uzlabojumus, un 2019. gada vidū visas attiecīgās darbības bija īstenotas;

Citi komentāri

29. atzīmē, ka 2017. gadā Aģentūra izvēlējās jaunu ēku un parakstīja nomas līgumu, jo iepriekšējais nomas līgums beidzās 2019. gada 31. decembrī, un plānoja 2020. gada janvārī pārcelties uz jaunām telpām Helsinkos; atzīmē, ka pārcelšanās uz jaunajām telpām tika pabeigta 2020. gada 7. janvārī;

30. mudina Aģentūru arī turpmāk mērīt, kā nākotnē varētu samazināties tās ieņēmumi sakarā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības; konstatē, ka ietekme joprojām šķiet ierobežota, jo Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzētā reģistrēšanas prasība vairs nepastāv un tās radītie ievērojamie ieņēmumi par maksām vairs netiek gūti;

31. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo mediju un citu mediju starpniecību;

o
o o

32. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju(19) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 57. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 57. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 120, 29.3.2019., 209. lpp.
(16)	OV C 120, 29.3.2019., 212. lpp.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(18)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

163k

53k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2079(DEC))

P9_TA(2020)0112

A9-0065/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0046/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru(5), un jo īpaši tās 23. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0065/2020),

1. sniedz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2079(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0046/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru(12), un jo īpaši tās 23. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0065/2020),

1. apstiprina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2079(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0065/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (“Centrs”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) Centra 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 58 030 000 EUR, t. i., nedaudz (par 0,02 %) mazāks nekā 2017. gadā; tā kā 97,82 % Centra budžeta tiek finansēti no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Centra 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,53 %, t. i., par 1,25 % zemāks nekā 2017. gadā; turklāt ņem vērā, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 81,21 %, t. i., par 0,50 % nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

Sniegums

2. norāda, ka Centrs budžeta pārvaldības uzlabošanai cita starpā izmanto vairākus galvenos darbības rādītājus (GDR) 2019.–2021. gada vienotajā programmdokumentā, lai novērtētu tā darbību sniegto pievienoto vērtību, un GDR sarakstu, kas iekļauts Komisijas dienestu 2015. gada darba dokumentā; norāda, ka 2018. gadā Centrs pievienoja 7 GDR un 12 daudzgadu GDR un ka saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju 2021.–2027. gadam bija paredzēts, ka 2019. gadā tas sistemātiski pārskatīs rādītājus;

3. norāda, ka 2018. gadā Centrs sasniedza 89 % no galvenajiem rezultātiem, kas norādīti tā darba programmā (pārsniedzot plānoto 85 % mērķi);

4. norāda, ka 2018. gadā Centrs sāka pārveidot savas slimību uzraudzības sistēmas, izmantot ārpakalpojumus IT jomā un pārstrādāt agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, kā arī pastiprināja sadarbību ar ārējiem partneriem un citām Savienības aģentūrām;

5. atzinīgi vērtē to, ka Centrs turpina dalīties ar labāko praksi un regulāri sadarbojas ar citām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru; turklāt norāda, ka Centrs piedalās citu aģentūru organizētajos starpiestāžu iepirkumos; stingri mudina Centru aktīvi censties veidot dziļāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

6. norāda, ka ārējais novērtējums par 2013.–2017. gada laikposmu tika veikts 2018. un 2019. gadā un galīgais ziņojums par šo novērtējumu bija gaidāms 2019. gada jūlijā, un tas ir jānosūta Parlamentam, tiklīdz Centra valde to būs apstiprinājusi; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šā ārējā novērtējuma rezultātiem;

7. atgādina, ka Centra uzdevums ir konstatēt un izvērtēt pastāvošos un jaunos pārnēsājamu slimību radītos draudus cilvēka veselībai un ziņot par tiem; uzsver, ka 2018. gadā Centrs sniedza atbildi uz 31 no Komisijas saņemtu oficiālu zinātnisku pieprasījumu (no kuriem 10 bija deputātu pieprasījumi) un kopumā publicēja 214 ziņojumus, tostarp 35 operatīvus riska izvērtējumus attiecībā uz slimību radīto apdraudējumu; norāda, ka tā loma klimata pārmaiņu kontekstā kļūs arvien nozīmīgāka, jo dažādu patogēnu vairošanās vietas mainās un slimības izplatās teritorijās, kuras tās agrāk nebija skārušas;

8. atzīmē, ka 2018. gadā valde pieņēma pārskatītu neatkarības politiku attiecībā uz ārštata darbiniekiem un apstiprināja atbilstošu iekšējo procedūru;

9. attiecībā uz Centra neatkarības politikas īstenošanu pauž nožēlu, ka netika iesniegtas visas prasītās ikgadējās interešu deklarācijas, it īpaši valdes locekļu (96 %) un konsultatīvās padomes locekļu (89 %) deklarācijas; tādēļ prasa stingri ievērot attiecīgos noteikumus un iekšējās procedūras; atgādina, ka, ņemot vērā Centra svarīgos uzdevumus, izšķiroša nozīme ir neatkarībai un pārredzamībai; prasa ieviest mehānismu, lai nodrošinātu, ka visas vēl neiesniegtās, kā arī turpmākās interešu deklarācijas tiek iesniegtas bez kavēšanās, un aicina Centru apsvērt iespēju neļaut valdes locekļiem sākt pildīt savus pienākumus, kamēr nav iesniegta un pārbaudīta šī izšķiroši svarīgā informācija;

10. uzsver, ka Centrs sāka savu trešo ārējo izvērtēšanu, ko koordinēja vadības komiteja, kuras sastāvā ietilpa valdes locekļi, un ka izvērtēšanas rezultāti bija gaidāmi 2019. gada vidū;

11. vērš uzmanību uz Centra lomu Savienības veselības aprūpes digitalizācijas instrumentu izstrādē, it īpaši saistībā ar pandēmiju apkarošanu;

12. atgādina — tā kā Centrs ir Savienības aģentūra, tā budžets tiek izteikts euro; tomēr, tā kā Centra mītne atrodas ārpus eurozonas (Zviedrijā), liela daļa tā izdevumu ir bijusi Zviedrijas kronās (SEK); turklāt Centrs ir pakļauts arī valūtas kursa svārstībām, jo tā bankas konti ir Zviedrijas kronās un atsevišķus darījumus tas veic arī citās ārvalstu valūtās;

Personāla politika

13. ņem vērā, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,11 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 173 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 180 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 182 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Centrā strādāja arī 92 līgumdarbinieki un divi norīkotie valstu eksperti;

14. norāda, ka Centrs ziņoja par salīdzinoši labu dzimumu līdzsvaru 2018. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (četri vīrieši un divas sievietes) un valdi (12 vīrieši un 15 sievietes);

Iepirkums

15. atzīst, ka elektronisko darbplūsmu izmantošana iepirkumā, pamatojoties uz Komisijas DIGIT ĢD lietotni e-PRIOR, 2018. gadā palīdzēja pabeigt 142 iepirkuma procedūras un ka Centrs ieviesa četras jaunas iekšējās elektroniskās darbplūsmas citās jomās, lai nodrošinātu ātrākus un efektīvākus procesus;

16. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Komisija 2014. gadā parakstīja starpiestāžu pamatlīgumu ar vienu līgumslēdzēju par programmatūras iegādi, licencēm un saistīto IT konsultāciju pakalpojumu sniegšanu un Centrs neveica sistemātiskas pārbaudes par cenām un pamatlīgumslēdzējam noteikto cenu paaugstināšanu salīdzinājumā ar piegādātāju tāmēm un rēķiniem; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi praksē Centram bija grūti īstenot šādas pārbaudes, jo nebija līgumsaistību, saskaņā ar kurām sākotnējā cena un paaugstināšana būtu jānorāda atsevišķi; aicina Centru pielāgot ex ante pārbaudes saskaņā ar pamatlīgumiem un nodrošināt konkurenci visos iepirkumos;

17. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu līdzīgas kontroles nepilnības tika konstatētas attiecībā uz to, kā tiek īstenots pamatlīgums par konferenču un multivides aprīkojuma un pakalpojumu nodrošināšanu, un ka Centrs pirms pasūtījuma veidlapu iesniegšanas saistībā ar šo pamatlīgumu neveica pietiekamas pārbaudes par to, vai līgumā paredzētā diskonta likme tika piemērota līgumslēdzēja galveno piegādātāju produktu cenu sarakstam; norāda, ka Centrs nolēma nepagarināt līgumu pēc termiņa beigām 2019. gada oktobrī un ka šis līgums tiks aizstāts ar jaunu starpiestāžu pamatlīgumu, ko pārvaldīs Komisija; aicina Centru pielāgot pasūtījumu veidlapu ex ante pārbaudes;

18. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu divos sanāksmju pasākumu maksājumos revīzijā tika konstatētas nepilnības pārbaužu struktūrā un dokumentēšanā un pasūtījumu veidlapu, nodevumu un rēķinu salīdzināšanā; norāda, ka saskaņā ar Centra atbildi abos revidētajos maksājumos kļūdas netika konstatētas un ka Centrs pārskatīs sanāksmju pārbaužu un saskaņošanas struktūru un dokumentāciju;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

19. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes novērojumus un komentārus par to, ka valde un konsultatīvais forums nav iesnieguši dažas interešu deklarācijas un CV, konstatē, ka visi locekļi/aizstājēji, kas ir fiziski piedalījušies valdes un konsultatīvā foruma sanāksmēs un/vai izmantojuši balsstiesības, ir iesnieguši interešu deklarāciju; norāda, ka 2018. gadā tika veikti turpmāki uzlabojumi darbinieku un citu personu, tostarp ārējo ekspertu, neatkarības politikā; norāda, ka Centrs publicē valdes locekļu, augstākās vadības darbinieku un ārējo ekspertu CV;

20. pieņem zināšanai pašreizējos Centra pasākumus un centienus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda, ka 2018. gadā tika konstatēti un papildus izmeklēti 10 būtiski potenciālie interešu konflikti, no kuriem 5 tika identificēti saistībā ar kādu sanāksmes darba kārtības punktu, un ka attiecīgās personas tika aicinātas atturēties no diskusijām un balsošanas par šo darba kārtības punktu; norāda, ka Centrs ir reģistrējis tikšanās ar lobistiem;

Iekšējā kontrole

21. norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pagājušā gada konstatējumus un komentārus, ir īstenoti divi no trim rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt kontroles neievērošanas gadījumu skaitu un novirzes no procesiem un procedūrām, un ka attiecībā uz atlikušo pasākumu saistībā ar atklātas piekļuves maksu par rakstu publicēšanu ārpussavienības valstīs tiek apsvērts pastāvīgs risinājums;

22. norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pagājušā gada piezīmes un konstatējumus, ir sagatavoti procedūru projekti un paraugi attiecībā uz sanāksmēm ar farmācijas nozari un ir pieņemti saprašanās memorandi un sadarbības nolīgumi ar trešām personām, turklāt pašlaik iekšēji tiek oficiāli pieņemta iekšējā procedūra par sanāksmēm ar komercorganizācijām;

Citi komentāri

23. norāda, ka Centrs 2018. gada aprīlī pārcēlās uz savām jaunajām telpām, kas nodrošina darbiniekiem un ieinteresētajām personām, kuras ierodas apmeklējumos, drošu, videi draudzīgu un izmaksu ziņā efektīvu darba vidi, un ka šī pāreja tika veikta raiti un saskaņā ar grafiku;

24. aicina Centru koncentrēties uz tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

25. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli(17).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 160, 10.05.2019., 6. lpp.
(16)	OV C 160, 10.05.2019., 7. lpp.
(17)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

162k

54k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2078(DEC))

P9_TA(2020)0113

A9-0068/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0045/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(5), un jo īpaši tās 44. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0068/2020),

1. sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu par Iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu(2019/2078(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Iestādei par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0045/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0068/2020),

1. apstiprina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2078(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru(15),

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0068/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(16) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 79 183 814,25 EUR, tātad nedaudz — par 0,47 % — mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Iestādes budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(17);

B. tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Iestādes 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 %, tātad nedaudz — par 0,02 % — augstāks nekā 2017. gadā; turklāt atzīmē arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 91,31 %, t. i., par 1 % zemāks nekā 2017. gadā;

Sniegums

2. atzīmē, ka Iestāde savā vispusīgajā sniegumā balstītajā vadības pieejā ir ieviesusi vairākus ietekmes un iznākumu galvenos snieguma rādītājus, ar ko mērīt darbību pievienoto vērtību; turklāt atzīmē, ka budžeta pārvaldības nolūkā Iestāde izmanto arī citus galvenos snieguma rādītājus;

3. atzīmē, ka 2018. gads bija otrais gads, kad izmantota vispusīga sniegumā balstīta vadības pieeja, uz jaunās galveno snieguma rādītāju struktūras pamata mērīts Iestādes sniegums un īstenots Iestādes 2020. gada stratēģijas plāns;

4. ar gandarījumu atzīmē labos rezultātus, ko Iestāde panākusi attiecībā uz zinātniskās produkcijas termiņu ievērošanu; turklāt atzīmē, ka vienā jomā, kurā laikus tika īstenoti 83,6 % rezultātu, lai gan mērķrādītājs bija 90 %, kavēšanās notika tikai dažās jomās, kas saskārās ar ļoti lielu darba slodzi;

5. atzīmē, ka pēc 2017. gadā sāktā Iestādes ārējā izvērtējuma Iestāde 2018. gada oktobra sanāksmē pieņēma virkni ieteikumu; atzīmē, ka starp izvērtējuma ziņojumā norādītajām jomām, kurās jāpanāk progress, jo īpaši jāmin Iestādes jaunie mehānismi sadarbībai ar ieinteresētajām personām, tās sadarbība ar dalībvalstu iestādēm un lielāka Iestādes neatkarība; atzīmē, ka izvērtējumā uzsvērtās jomas, kurās jāpanāk uzlabojumi, ir saistītas ar Iestādes pieeju resursu prioritizēšanai, tās ekspertu pieņemšanas sistēmas ekonomisko redzamību un nepieciešamību tās komunikācijas materiālus labāk pielāgot dažādu mērķauditoriju vajadzībām;

6. ar gandarījumu atzīmē, ka Iestādei ir kopīgi resursi un darbības ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru, Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru riska novērtēšanas, datu un pētniecības jomā; atzīmē, ka Iestāde lielākā mērā dala resursus un darbības ar Kopīgo pētniecības centru, it sevišķi vides datu un karšu jomā; stingri mudina Iestādi aktīvi censties veidot dziļāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

7. mudina Iestādi turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

8. atzinīgi vērtē to, kā Iestāde palīdz uzlabot Savienības pārtikas un dzīvnieku barības ķēdes nekaitīgumu, un tās ievērojamos pūliņus sniegt Savienības riska pārvaldniekiem visaptverošus, neatkarīgus un mūsdienīgus zinātniskos ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas ķēdi, skaidri informēt sabiedrību par rezultātiem un informāciju, uz ko tie ir balstīti, un sadarboties ar ieinteresētajām personām un institucionālajiem partneriem, lai veicinātu saskaņotību un uzticēšanos Savienības pārtikas nekaitīguma sistēmai;

9. uzsver, ka 2018. gadā Iestāde pabeidza 788 jautājumu izskatīšanu, sagatavojot zinātniskus atzinumus, tehniskos ziņojumus un atbalsta publikācijas;

10. uzskata, ka Iestādei arī turpmāk būtu jāpievērš īpaša uzmanība sabiedriskajai domai un jācenšas nodrošināt atklātību un pārredzamību; šajā sakarā uzsver, ka ar Regulu (ES) 2019/1381(18) Iestādei ir noteikti papildu uzdevumi attiecībā uz nekaitīguma izvērtēšanu un publisko komunikāciju, kuri visi radīs papildu izmaksas;

Personāla politika

11. atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 97,49 % no Iestādes štata vietām un ka bija aizpildītas 5 ierēdņu un 306 pagaidu darbinieku vietas no 319 vietām, kas bija apstiprinātas saskaņā ar Savienības budžetu (salīdzinājumam — 2017. gadā bija apstiprinātas 323 vietas); atzīmē, ka 2018. gadā Iestādē strādāja arī 122 līgumdarbinieki un 14 norīkotie valstu eksperti;

12. ar bažām atzīmē, ka Iestādei, kas ir viena no Savienības regulatīvajām aģentūrām, kuras atbild par reglamentētu produktu riska izvērtēšanu, nesaņem pietiekamus resursus, lai rezultatīvi pildītu savus pienākumus; uzstāj, ka Iestādei ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus;

13. atzīmē, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi aģentūrām raksturīgu horizontālu tendenci IT konsultantu amatos izmantot ārējus darbiniekus; aicina šajā tik svarīgajā un jutīgajā jomā pēc iespējas vairāk samazināt atkarību no ārējiem darbiniekiem, lai ierobežotu jebkādus iespējamos riskus;

14. atzīmē, ka Iestāde ir pieņēmusi Komisijas izstrādāto parauglēmumu attiecībā uz personas cieņas aizsardzības un aizskarošas izturēšanās novēršanas politiku; turklāt atzīmē, ka tā rīkoja obligātas apmācības gan darbiniekiem, gan vadītājiem un darīja iespējamas konfidenciālas konsultācijas, kā arī savā iekštīklā publicēja ziņojumu par aizskarošu izturēšanos, kurā aplūkota 2014.–2018. gada statistika un oficiālās procedūras; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par pasākumiem, kas veikti pēc aizskarošas izturēšanās gadījumu izmeklēšanas;

15. atzīst, ka dzimumu līdzsvars Iestādes augstākajā vadībā ir apmierinošs: 2 no 5 ir vīrieši, 3 — sievietes; tomēr pauž bažas par ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, jo augstākā līmeņa vadībā nav nevienas personas no valstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā; prasa Iestādei veikt pasākumus, kas nodrošinātu labāku ģeogrāfisko līdzsvaru tās augstākā līmeņa vadībā;

16. pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz divu gadu nogaidīšanas periodu 2017. gada neatkarības politika ietver pienākumu pārbaudīt ekspertu intereses tikai saistībā ar tās zinātniskās grupas pilnvarām, uz kuru eksperts piesakās; aicina nekavējoties atjaunināt politiku, lai nodrošinātu, ka ekspertu intereses tiek izvērtētas Iestādes vispārējās kompetences kontekstā, kā vairākkārt prasījis Parlaments;

17. pauž nožēlu par to, ka pētniecības finansējums no uzņēmumiem, kas ietilpst Iestādes kompetencē, netiek uzskatīts par tādu, kas attiecas uz nogaidīšanas periodu, ja vien attiecīgās summas nepārsniedz 25 % no kopējā pētniecības budžeta, ko pārvalda attiecīgais eksperts un/vai viņa pētniecības grupa, un ka robežvērtība tiek piemērota atsevišķiem avotiem, nevis visiem privātajiem avotiem kopā; prasa minēto finansējuma robežvērtību saskaņā ar Parlamenta atkārtotajiem pieprasījumiem izņemt no Iestādes neatkarības politikas;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

18. ar bažām atzīmē, ka Iestādi ir skārušas interešu konfliktu problēmas un ka aptaujas liecina, ka tādu ekspertu īpatsvars, kuriem ir finanšu interešu konflikts, ir mainījies no 59 % 2013. gadā uz 49 % 2017. gadā; atzīmē, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepieciešamību stiprināt grāmatveža neatkarību, bet nekādi nespriež par ekspertu neatkarību; aicina Iestādi pieņemt stingru nogaidīšanas periodu attiecībā uz finanšu interešu konfliktiem un skaidras politikas vadlīnijas par ekspertu izmantošanu, kas Iestādes zinātniskos atzinumus pasargātu no nepienācīgas ietekmēšanas;

19. pauž nožēlu par to, ka uz ārējiem ekspertiem, piemēram, ekspertiem, kas apmeklē uzklausīšanas, vai konsultatīvā foruma, kontaktpunktu un zinātnisko tīklu locekļiem, neattiecas interešu konflikta pārbaude un ka jebkurš potenciāls interešu konflikts šajā jomā varētu palikt nepamanīts;

20. atgādina par ieteikumiem, kas sniegti Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūcijā par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru, un jo īpaši aicinājumu Iestādei uzlabot risku paziņošanu, atjaunināt vadlīnijas atbilstoši jaunākajām norisēm visās attiecīgajās jomās, palielināt tās tīmekļa vietnē sniegtās informācijas lietotājdraudzīgumu un atvieglot datizraci, publicēt savus atzinumus zinātniski recenzētos žurnālos, mudināt vairāk neatkarīgu valsts ekspertu un citu zinātnieku piedalīties tās darbā, kā arī visos profesionālapskates posmos liegt piedalīties ekspertiem, kam ir interešu konflikti; pēc iepazīšanās ar Iestādes atbildi konstatē, ka tā ir ņēmusi vērā vairākus ieteikumus, kas doti pārskatītajā Regulā (EK) Nr. 178/2002, it sevišķi attiecībā uz pārredzamības palielināšanu un piekļūstamāku riska paziņojumu sniegšanu;

21. atgādina, ka saskaņā ar pārskatīto Regulu (EK) Nr. 178/2002 Iestādei būs proaktīvi jādara pieejami lejupielādēšanai, izdrukāšanai un elektroniskā formātā aplūkojami pieteikuma iesniedzēju iesniegtie regulatīvie dati; tā kā tas ļaus Iestādei gūt labumu no plašākas zinātnisko aprindu veiktas profesionālapskates; atgādina, ka šī pārredzamības prasība ir nepieciešama rūpniecības sponsorētai pētniecībai, taču to nedrīkst izmantot kā argumentu, lai akadēmiskajai videi liegtu izmantot datus, kas leģitīmu iemeslu dēļ ir konfidenciāli, piemēram, pacientu medicīniskās kartes datus;

Iekšējā kontrole

22. atzinīgi vērtē to ka 2018. gadā tika veikta atbilstības pārbaude, kuras mērķis bija novērtēt, kā 2019. gadā un pārskata gadā pārskatīt Iestādes krāpšanas apkarošanas stratēģiju, un ka Iestādei nebija jāziņo OLAF ne par kādām aizdomām par krāpšanas gadījumiem vai jāveic attiecīgi pēcpasākumi;

23. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Iekšējās revīzijas dienests publicēja revīzijas ziņojumu “Cilvēkresursu pārvaldība un ētika Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē” un Iestāde gatavo attiecīgu rīcības plānu par jomām, kurās iespējami uzlabojumi; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par īstenotajiem pasākumiem;

24. aicina Iestādi koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo mediju un citu mediju starpniecību;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 124. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 124. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0023.
(16)	OV C 202, 12.6.2018., 1. lpp.
(17)	OV C 202, 12.6.2018., 3. lpp.
(18)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1381 par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 2065/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvu 2001/18/EK (OV L 231, 6.9.2019., 1. lpp.).
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Komisija un izpildaģentūras

477k

139k

		Lēmums
		Lēmums
		Lēmums
		Lēmums
		Lēmums
		Lēmums
		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (2019/2055(DEC))

P9_TA(2020)0114

A9-0069/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(2),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par ES budžeta pārvaldību un izpildi (COM(2019)0299),

– ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2019)0350) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2019)0300),

– ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par tiesiskumu Maltā saistībā ar nesen atklātajiem faktiem Daphne Caruana Galizia slepkavības lietā(3),

– ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”,

– ņemot vērā Parlamenta Budžeta kontroles komitejas darba dokumentu par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”,

– ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par notiekošajām uzklausīšanām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu attiecībā uz Poliju un Ungāriju(4),

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(5), kā arī tās īpašos ziņojumus,

– ņemot vērā deklarāciju(6) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi (05760/1/2020 – C9-0018/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas, Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

A. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1. sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(9),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(10),

– ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus(11),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(12),

– ņemot vērā deklarāciju(13) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko izpildaģentūrām sniedz par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05762/2020 – C9-0019/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(16), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(17), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(18),

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

1. sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(19),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(20),

– ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2018. finanšu gadu(21),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(22),

– ņemot vērā deklarāciju(23) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05762/2020 – C9-0019/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(26), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(27), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(28),

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

1. sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(29),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(30),

– ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2018. finanšu gadu(31),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(32),

– ņemot vērā deklarāciju(33) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05762/2020 – C9-0019/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(36), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(37), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(38),

– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(39),

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

1. sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(40),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(41),

– ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2018. finanšu gadu(42),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(43),

– ņemot vērā deklarāciju(44) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05762/2020 – C9-0019/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(47), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(48), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(49),

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

1. sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Pētniecības izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(50),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(51),

– ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2018. finanšu gadu(52),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(53)

– ņemot vērā deklarāciju(54) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05762/2020 – C9-0019/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(57), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(58), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(59),

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

1. sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(60)

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(61),

– ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2018. finanšu gadu(62),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(63),

– ņemot vērā deklarāciju(64) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05762/2020 – C9-0019/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(67), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(68), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

– ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(69),

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

1. sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(70),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0050/2019)(71),

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par ES budžeta pārvaldību un izpildi (COM(2019)0299),

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(72), kā arī tās īpašos ziņojumus,

– ņemot vērā deklarāciju(73) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2018. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05760/1/2020 – C9-0018/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(76), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (2019/2055(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

– ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 99. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0069/2020),

A. tā kā Savienības izdevumi ir nozīmīgs politikas mērķu sasniegšanas instruments un vidēji veido 1,9 % no vispārējās valdības izdevumiem dalībvalstīs;

B. tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi,

Politiskās prioritātes

1. uzsver, ka, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm izpildot Savienības budžetu, neatkarīgi no tā, vai izmantotā izpildes metode ir dalītā pārvaldība, tiešā pārvaldība vai netiešā pārvaldība, tiesiskuma ievērošana ir viens no pašiem būtiskākajiem priekšnosacījumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantā paredzēto pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanai; uzsver, ka visiem rīcībspēkiem jācenšas izmantot līdzekļus maksimāli pārredzami, efektīvi un lietderīgi; pauž bažas par finansiāliem zaudējumiem, kuri rodas tādēļ, ka vairākās dalībvalstīs pastāv vispārēji trūkumi tiesiskuma jomā, un apstiprina, ka Savienībai vajadzētu spēt piemērot atbilstīgus pasākumus, kas šādos gadījumos ļautu apturēt un samazināt Savienības finansējumu un ierobežot tā pieejamību; tādēļ atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs un aicina pieņemt šo priekšlikumu prioritārā kārtā;

2. uzsver — ņemot vērā to, ka finanšu resursi Savienības budžetā ir ierobežoti, taču ar tiem ir jāatbalsta arvien vairāk Savienības prioritāšu un atbildības jomu, ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt Savienības finanšu intereses un visos līmeņos ir nepieciešami maksimāli centieni novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un Savienības līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu; uzsver, ka būtisks pavērsiens Savienības finanšu interešu aizsardzībā ir Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveide; kritizē EPPO nepietiekamo finansējumu un nepietiekamo darbinieku skaitu izveides posmā, kā arī to, ka Komisija ir nepietiekami novērtējusi EPPO vajadzības; uzsver, ka EPPO izskatāmo lietu skaits gadā var sasniegt 3000; uzsver — lai EPPO varētu, kā paredzēts, līdz 2020. gada beigām pilnībā uzsākt savu darbību, tai ir vajadzīgas vismaz 76 papildu amata vietas un 8 miljoni EUR; stingri mudina Komisiju nākt klajā ar budžeta grozījuma projektu; atkārtoti uzsver, ka Parlaments kategoriski iebilst pret Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbinieku skaita samazināšanu par 45 amata vietām;

3. atgādina, ka ar 2018. gada 2. augustā spēkā stājušās Finanšu regulas 61. pantu ir tikusi paplašināta interešu konfliktu definīcija; aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju cīnīties pret visu veidu interešu konfliktiem un regulāri izvērtēt dalībvalstu veiktos preventīvos pasākumus to novēršanai; aicina Komisiju ierosināt kopējas pamatnostādnes attiecībā uz to, kā nepieļaut augsta līmeņa politiķu nonākšanu interešu konflikta situācijās; mudina Padomi pieņemt kopējus ētikas standartus attiecībā uz visiem ar interešu konfliktiem saistītajiem jautājumiem un veidot vienotu izpratni visās dalībvalstīs; uzsver, ka, ņemot vērā plaši vērojamās interešu konflikta problēmas Savienības lauksaimniecības finansējuma sadalē, nav vēlams, ka Eiropadomes locekļi, lauksaimniecības ministri, amatpersonas vai viņu ģimenes locekļi pieņemtu lēmumus par ienākumu atbalstu;

4. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieceri nākotnē izmantot tādu atestācijas metodoloģiju, kura paredz, ka Revīzijas palāta apkopo pietiekamus un atbilstošus pierādījumus, lai izdarītu secinājumus par atbildīgās struktūras paustajiem apliecinājumiem; atgādina par Revīzijas palātas konstatējumu, ka ir nepieciešams strauji uzlabot valstu iestāžu darba kvalitāti un uzticamību un ka atestācijas metodoloģijā šie fakti būtu jāņem vērā; iesaka Revīzijas palātai papildināt savas izlases veida pārbaudes, izmantojot uz riskiem balstītu pieeju, lai ziņojumos par kļūdu īpatsvara rādītājiem vairāk uzmanības pievērstu jomām, kurās ir vislielākā problēmu iespējamība;

5. tādēļ aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu vispusīgus, precīzus un ticamus datus, paturot prātā mērķi pilnībā īstenot vienotās revīzijas sistēmu; aicina Komisiju nodrošināt pārredzamas metodoloģijas un konsekventas terminoloģijas izmantojumu un racionalizēt ziņošanu, jo īpaši attiecībā uz kļūdu īpatsvara rādītājiem, lai izvairītos no pārpratumiem un pārredzamības trūkuma;

6. norāda, ka novērtēt Savienības prioritāšu sasniegšanu un politikas jomu un programmu sasniegumus nav viegls uzdevums; tomēr norāda, ka efektīvai snieguma uzraudzībai ir būtiska nozīme, lai izprastu situāciju, konstatētu problēmu veidošanos un veiktu koriģējošus pasākumus gadījumos, ja nav sasniegti mērķi vai ja kādā Savienības politikas jomā gūtie rezultāti varētu negatīvi ietekmēt citai politikas jomai izvirzīto mērķu sasniegšanu;

7. aicina Komisiju:

	–	labāk saskaņot augsta līmeņa vispārīgos mērķus, konkrētu politikas jomu mērķus un programmas;
	–	definēt pamatīgākus galvenos snieguma rādītājus (KPI), kas raksturotu Savienības izdevumu programmu un politikas virzienu ietekmi un sasniegtos rezultātus, nevis īstenošanā iesaistīto iestāžu sniegumu;
	–	izmantot aktualizētu informāciju par sniegumu, lai būtu iespējams laikus pielāgot mērķus un rādītājus;
	–	pievērst lielāku uzmanību Savienības finansējuma nodrošinātajiem rezultātiem un pievienotajai vērtībai, neaprobežojoties tikai ar tiešajiem iznākumiem;

8. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pausto nodomu savā gada pārskatā sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm novērtējumu par katras Savienības politikas jomas atbilstības un snieguma aspektiem, strukturējot to atbilstoši budžeta pozīciju secīgajam sadalījumam pa nodaļām;

9. mudina Komisiju un Revīzijas palātu paātrināt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru līdz n+1 gadam;

10. atkārtoti apstiprina, ka ir nepārprotami vajadzīga lielāka sadarbība starp dalībvalstu muitas dienestiem, lai novērstu kaitējumu Savienības budžetam un dalībvalstu budžetiem, jo īpaši saistībā ar PVN zaudējumiem, elektronisko komerciju un preču viltošanu;

11. mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm pārskatīt, kā muitas nodokļus varētu iekasēt efektīvāk un piedzīt visas krāpniecisku izvairīšanos rezultātā nesamaksātās summas, kā arī apsvērt, kā būtu iespējams uzlabot muitas ieņēmumu piedziņu;

12. pauž bažas par risku, ka no trešām valstīm piegādātu elektroniski tirgotu preču vērtība tiek aplēsta pārāk zemu, un aicina Komisiju veikt pietiekamus kontroles un uzraudzības pasākumus dalībvalstīs, lai nodrošinātu labāku sadarbību;

13. norāda, ka Eiropas inovācijas rezultātu pārskats pēdējos gados liecina par pozitīvu tendenci lielākajā daļā Savienības valstu;

14. aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību pētniecībai atvēlēto līdzekļu ģeogrāfiskajam sadalījumam, lai tādējādi palīdzētu visā Savienībā izvērst izcilu augstākā līmeņa pētniecību un radīt vienlīdzīgus apstākļus izaugsmei un nodarbinātībai; ierosina inovācijas un izcilības veicināšanai vairāk izmantot struktūrfondus; uzsver, ka pamatprogrammām ir jāfinansē visi pētniecības un inovācijas posmi; norāda — lai gan fundamentālās pētniecības projekti bieži vien sagādā jūtamus rezultātus tikai ilgākā laikposmā, tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības izcilību pētniecībā un inovācijā un lai piesaistītu labākos zinātniekus; ar bažām norāda, ka dažas trešās valstis, kas piedalās kopīgajos pētniecības projektos, pakļauj riskam Savienības finanšu interešu aizsardzību;

15. atkārtoti pauž bažas par neizpildīto saistību lielo apmēru, kura galvenie iemesli bija 2014.–2020. gada finanšu plānošanas perioda projektu un programmu novēloti sāktā finansēšana, kā arī Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) lēnā īstenošana; aicina attiecīgās dalībvalstis paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu un ar tām saistīto maksājumu izpildi, vienlaikus nemazinot vajadzīgās kontroles, kā arī palielināt pārredzamību pieteikumu iesniedzējiem un mazināt sarežģītību, tiecoties saīsināt īstenošanas periodu; mudina Komisiju ierosināt atgriešanos pie “n+ 2” principa; aicina Komisiju cieši uzraudzīt īstenošanu dalībvalstīs gadījumos, kad vērojami nepietiekami īstenošanas rādītāji un zems līdzekļu apguves līmenis;

16. vērš uzmanību uz kohēzijas politikas un ESI fondu izšķirīgo nozīmi nevienlīdzības mazināšanā starp dalībvalstīm un reģioniem, ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā un tādējādi — Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīves uzlabošanā;

17. aicina Komisiju palielināt valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm piedāvāto tehnisko atbalstu (mācību kursi, komunikācija utt.), lai panāktu labākus apguves rādītājus;

18. norāda, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešos maksājumus ir tiesīgas saņemt personas, kas apsaimnieko zemi; aicina Komisiju gādāt par to, lai tiktu pieņemti noteikumi, kas ļautu izvairīties no situācijas, ka Savienības subsīdijas tiek piešķirtas saņēmējiem, kuri — kā novērots dažās dalībvalstīs — attiecīgo zemi ir ieguvuši nelikumīgā vai krāpnieciskā veidā; ņemot vērā, piemēram, Slovākijas un Itālijas gadījumus, par kuriem ziņojis OLAF, uzsver, ka Komisijai būtu jānāk klajā ar priekšlikumiem, kuros būtu skaidri noteikts, ka zemes nomas vai īpašumtiesību līgumu pamatā jābūt tiesiskuma principam un ir jāievēro valsts tiesību akti par darba ņēmēju tiesībām, tostarp ar laukstrādnieku ienākumiem saistītajām tiesībām; aicina Komisiju sadarbībā ar valstu aģentūrām izstrādāt standartizētu un publiski pieejamu formātu (ievērojot attiecīgo Tiesas lēmumu) informācijas atklāšanai par KLP līdzekļu galīgajiem saņēmējiem;

19. pauž dziļas bažas par to, ka Itālijas iestādes, nesen veicot izmeklēšanu, atklājušas krāpšanu 5,5 miljonu EUR apmērā un to, ka vairākas mafijas struktūras neatbilstīgi izmantojušas Savienības lauksaimniecības subsīdijas saviem noziedzīgajiem mērķiem, apdraudot godīgus lauksaimniekus, kuri piedalās valstij piederošas zemes izsolēs, un ignorējot valsts darba tiesības; uzskata, ka organizētā noziedzība apdraud Savienības finanšu intereses un nodokļu maksātāju naudu visā Savienībā, un aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka Savienības līdzekļi nonāk noziedzīgu tīklu rīcībā; uzsver nepieciešamību uzlabot informācijas apmaiņu valsts līmenī, kā arī valstu un Savienības savstarpējo informācijas apmaiņu, lai būtu iespējams ātri identificēt noziedzīgas organizācijas, kuras cenšas gūt nelikumīgu peļņu; aicina Komisiju pastiprināt kontroles sistēmas, lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos; aicina Komisiju turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par notikumu attīstību;

20. aicina Komisiju attiecībā uz piešķirtajiem līdzekļiem veicināt labāku dzimumu līdzsvaru un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

21. mudina Komisiju turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

22. aicina Komisiju turpināt administratīvo vienkāršošanu, lai dalību Savienības programmās un publiskajos iepirkumos darītu pievilcīgu nelielām struktūrām, piemēram, MVU;

23. uzstājīgi aicina Komisiju ierosināt īpašu Savienības līmeņa mehānismu sūdzību izskatīšanai, lai atbalstītu lauksaimniekus vai līdzekļu saņēmējus, kuri saskaras, piemēram, ar nelikumīgu zemes piesavināšanos, valsts iestāžu pārkāpumiem, noziedzīgu struktūru vai organizētās noziedzības izdarītu spiedienu, vai piespiedu darbam vai paverdzināšanai pakļautus cilvēkus, dodot viņiem iespēju ātri iesniegt sūdzību Komisijai, kas Komisijai būtu jāizskata steidzamā kārtā;

24. ar nožēlu konstatē, ka dažās dalībvalstīs lielākā daļa KLP tiešo maksājumu koncentrētā veidā nonāk pie nedaudziem saņēmējiem; asi nosoda oligarhisku struktūru veidošanos un nostiprināšanos dažās dalībvalstīs; pauž dziļas bažas par to, ka šo oligarhisko struktūru locekļi izmanto Savienības līdzekļus, jo īpaši lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu, lai nostiprinātu savas varas pozīcijas; uzskata, ka Savienības līdzekļiem tomēr vajadzētu sagādāt labumu lielākajai daļai Savienības iedzīvotāju;

25. pauž dziļas bažas par nesen klajā nākušām ziņām, ka lauksaimniecības fondu līdzekļi, iespējams, nonāk pie oligarhiskām struktūrām; atkārtoti uzsver, ka tā ir dziļa netaisnība pret Savienības nodokļu maksātājiem un jo īpaši pret mazajiem lauksaimniekiem un lauku kopienām; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par KLP un kohēzijas noteikumu grozīšanu, lai panāktu taisnīgāku Savienības līdzekļu piešķiršanu, cenšoties nepieļaut nelīdzsvarotu sadali, kas izpaužas tādējādi, ka lielāko daļu Savienības subsīdiju abās jomās saņem neliels atbalsta saņēmēju skaits (gan fiziskas, gan juridiskas personas); uzskata, ka ir jāmaina DFS noteikumi, lai nepieļautu situāciju, ka vienai fiziskai personai, kurai pieder vairāki uzņēmumi, vienas DFS laikā ir iespējams saņemt Savienības KLP un kohēzijas subsīdijas, kuru apmērs miljonos izsakāms ar trīsciparu skaitli;

26. norāda uz kohēzijas politikas un KLP pārredzamības prasībām, kas dalībvalstu atbildīgajām iestādēm uzliek pienākumu atbilstoši dalītās pārvaldības noteikumiem uzturēt publiski pieejamu galīgo saņēmēju sarakstu; aicina dalībvalstis vienotā veidā publicēt šos datus un nodrošināt informācijas savstarpēju izmantojamību; aicina Komisiju savākt un apkopot datus un publicēt sarakstus ar 50 lielākajiem katra fonda līdzekļu saņēmējiem katrā dalībvalstī, kā arī 50 lielākajiem KLP un kohēzijas līdzekļu saņēmējiem (fiziskām un juridiskām personām) visās dalībvalstīs, lai gūtu precīzu pārskatu par Savienības subsīdiju sadalījumu;

27. aicina Komisiju, pilnībā ievērojot dalītās pārvaldības principu,

	–	izveidot vienotu un standartizētu informācijas sistēmu, kuru dalībvalstis izmantotu, lai paziņotu informāciju par Savienības lauksaimniecības un kohēzijas līdzekļu galīgajiem saņēmējiem; uzsver, ka informācijā par galīgajiem saņēmējiem būtu jāiekļauj precizējumi par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem — patiesā labuma guvējiem (fiziskām un juridiskām personām);
	–	nākt klajā ar priekšlikumu regulai par tādas IT sistēmas ieviešanu, kas, nodrošinot sadarbspēju ar dalībvalstu sistēmām, ļautu dalībvalstu iestādēm reāllaikā sniegt vienotus un standartizētus ziņojumus, lai garantētu labāku pārredzamību un sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm un vēl vairāk uzlabotu pārskatatbildību par maksājumiem, un jo īpaši palīdzētu ātrāk atklāt sistēmiskas kļūdas un ļaunprātības;
	–	palīdzēt dalībvalstīm pielāgot to IT sistēmas jaunajai ziņošanas sistēmai vai attīstīt tās;
	–	uzraudzīt dalībvalstu sniegto datu kvalitāti un pilnīgumu;
	–	izmantojot mūsdienīgas digitalizētās sistēmas, nodrošināt lielāku efektivitāti, savlaicīgumu un mazāku birokrātisko slogu;

28. atzīst, ka šādas IT sistēmas izveidošanai un ieviešanai praksē būs nepieciešams laiks; pilnībā atzīst, ka, īstenojot dalīto pārvaldību, informācijas sniegšana par atbalsta saņēmējiem ir dalībvalstu atbildībā; vienlaikus prasa ātrāk un pārredzamāk apmainīties ar informāciju un datiem par Savienības subsīdijām kohēzijas un KLP jomā; aicina Komisiju iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sarakstu ar 50 lielākajiem individuālajiem saņēmējiem (fiziskām personām, kas ir viena vai vairāku uzņēmumu faktiskie labuma guvēji) katrā dalībvalstī, kā arī sarakstu, kurā apkopoti 50 lielākie visās dalībvalstīs iegūto Savienības subsīdiju saņēmēji (fiziskas un juridiskas personas, kā arī fiziskas personas, kam pieder vairāki uzņēmumi); prasa Komisijai reizi gadā sniegt šādu informāciju budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

29. aicina Komisiju izvērtēt iesniegtos KLP priekšlikumus un ierosināt grozījumus, lai topošo KLP režīmu saskaņotu ar Eiropas zaļo kursu;

30. aicina Komisiju savos priekšlikumos attiecībā uz DFS un Eiropas zaļo kursu ņemt vērā Revīzijas palātas kritiskos secinājumus par efektivitātes un lietderīguma trūkumu KLP režīma ekoloģizācijā;

31. pauž īpašas bažas attiecībā uz preses un NVO sniegto satraucošo informāciju par visneaizsargātāko migrantu, jo īpaši bērnu, kā arī bēgļu vidū esošo sieviešu, dramatisko situāciju karstajos punktos; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm veikt specifiskus pasākumus, lai novērstu Savienības līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu un nepieļautu ļaunprātīgu izturēšanos un cilvēku tirdzniecību, un nodrošināt, lai Savienības līdzekļi tiktu izmantoti pamattiesību aizsardzībai;

32. uzsver, ka, Savienības politikas nostādņu īstenošanas vajadzībām trešās valstīs līdzās Savienības budžetam pastiprināti izmantojot finanšu instrumentus un trasta fondus, veidojas risks, ka var samazināties pārskatatbildības un Savienības rīcības pārredzamības līmenis; uzstājīgi prasa Komisijai nodrošināt, lai ārējās palīdzības sniegšana būtu atkarīga no tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas saņēmējvalstīs; īpaši uzsver nepieciešamību garantēt, ka ar Savienības finansējumu nekādā veidā netiek atbalstīts piespiedu darbs vai bērnu darbs; pauž bažas par nesen presē izskanējušiem apgalvojumiem attiecībā uz Eritrejā īstenotajiem projektiem; mudina Komisiju steidzami pievērsties šajos apgalvojumos minētajai problemātikai un laikus ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

33. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas izcilo veikumu, atzīstot, ka tās darbs un īpašie ziņojumi ir būtisks Eiropas pārredzamības un labas pārvaldības instruments; pieņem zināšanai visus Revīzijas palātas 2018. gada īpašajos ziņojumos sniegtos ieteikumus un aicina Eiropas iestādes ātri tos īstenot;

Revīzijas palātas sniegtā ticamības deklarācija

34. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2018. gada pārskatus uzskata par ticamiem, kā tas bijis kopš 2007. gada, un ka tā ir secinājusi, ka kļūdu līmenis ieņēmumos 2018. gadā nebija būtisks;

35. ar gandarījumu konstatē, ka 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

36. pauž gandarījumu, ka attiecībā uz maksājumiem Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars, kas 2018. gadā ir 2,6 %, liecina par pozitīvu tendenci salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem(77);

37. norāda, ka attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību Revīzijas palāta 26 gadu laikā trešo reizi pēc kārtas ir sniegusi atzinumu ar iebildēm (nevis negatīvu atzinumu), un tas nozīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli būtisks kļūdu līmenis ir konstatēts galvenokārt tikai izdevumos, kas tiek veikti, pamatojoties uz izmaksu atlīdzināšanu, un veido apmēram pusi no revidētās datu kopas;

38. pauž nožēlu par to, ka maksājumos jau divdesmit sesto gadu pēc kārtas ir vērojams būtisks kļūdu līmenis, jo uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas; uzsver, ka dalībvalstu rīcībā bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu ievērojamu daļu kļūdu pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai, un, ja pieejamā informācija būtu tikusi izmantota, aplēstais kļūdu īpatsvars būtu ievērojami zemāks; aicina Komisiju ieviest nepieciešamos instrumentus, lai turpinātu uzlabot kļūdu atklāšanu dalībvalstu iestādēs;

39. norāda, ka attiecībā uz maksājumiem, kas tiek veikti, pamatojoties uz izmaksu atlīdzināšanu, Revīzijas palāta lēš, ka kļūdu īpatsvars ir 4,5 % (salīdzinājumam: 2017. gadā — 3,7 % un 2016. gadā — 4,8 %), savukārt ar maksājumtiesībām saistītajos maksājumos(78) kļūdu īpatsvars bija zem 2 % būtiskuma sliekšņa, izņemot dažas lauku attīstības shēmas; pauž nožēlu par to, ka kļūdu īpatsvars ar maksājumtiesībām saistītajos maksājumos nav norādīts precīzos skaitļos;

40. norāda, ka augstāko aplēsto kļūdu līmeni Revīzijas palāta konstatēja kategorijas “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” izdevumos (5,0 %), savukārt zemākais kļūdu īpatsvars tika konstatēts kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, un tas sakrīt ar būtiskuma slieksni (2,0 %);

41. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli pētniecības izdevumi joprojām ir augstākam riskam pakļauta joma un galvenais kļūdu avots izdevumu kategorijā “Konkurētspēja”;

42. norāda, ka 2018. gadā Revīzijas palāta ir atsevišķi norādījusi kļūdu īpatsvarus četrās DFS izdevumu kategorijās: “Konkurētspēja”, “Kohēzija”, “Dabas resursi” un “Administratīvie izdevumi”;

43. norāda, ka attiecībā uz 2018. gadu Revīzijas palāta ir norādījusi kļūdu īpatsvaru katrā politikas jomā, taču nav aplēsusi kļūdu līmeni DFS 3. kategorijas “Drošība un pilsonība” un 4. kategorijas “Globālā Eiropa” izdevumu jomās; aicina Revīzijas palātu apsvērt, vai, izvērtējot finanšu darījumus, nebūtu noderīgi veikt reprezentatīva lieluma izlases revīziju abās minētajās kategorijās; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta nav atsevišķi norādījusi kļūdu īpatsvaru attiecībā uz lauku attīstību un tirgus darbībām KLP, nedz arī sniegusi atsevišķus kļūdu īpatsvara rādītājus par Eiropas Sociālo fondu (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (KF); ierosina Revīzijas palātai apsvērt iespēju pārskatīt savu izlases veidošanas stratēģiju, lai nodrošinātu labāku salīdzināmību starp gadiem;

44. pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav aplēsusi kļūdu līmeni DFS 3. kategorijas “Drošība un pilsonība” un 4. kategorijas “Globālā Eiropa” izdevumu jomās; uzskata — kaut gan skaitļi šajās pozīcijās ir salīdzinoši nelieli, tiem ir īpaša politiska nozīme; uzsver, ka reprezentatīva lieluma izlases revīzijai abās minētajās kategorijās ir būtiska nozīme, lai stingri un neatkarīgi izvērtētu finanšu darījumus un lai Parlaments varētu labāk uzraudzīt Savienības līdzekļu izlietojumu, un aicina Revīzijas palātu nākamajos gada pārskatos sniegt datus par maksājumos konstatēto kļūdu līmeni šajās izdevumu kategorijās;

45. norāda, ka Revīzijas palāta kopumā revidēja darījumus 120,6 miljardu EUR vērtībā un ka lielāko daļu no revidētās kopas (48 %) veido kategorija “Dabas resursi”, savukārt DFS 1.b apakškategorijas “Kohēzija” īpatsvars ir salīdzinoši neliels (aptuveni 20 %); pieņem zināšanai revidētās kopas sadalījumu, raugoties uz ļoti augsto kļūdu īpatsvaru kohēzijas jomā; ierosina Revīzijas palātai, lai tā, nosakot revidējamās kopas sadalījumu nākamās revīzijas vajadzībām, ņemtu vērā gan attiecīgo izdevumu īpatsvaru kopējos Savienības izdevumos, gan kļūdu risku;

46. pauž izbrīnu par Revīzijas palātas lēmumu, ka, veicot ikgadējo finanšu un atbilstības revīzijas pārbaudi, lielāko daļu no kopējās revidētās kopas jāveido kategorijai “Dabas resursi”, kaut gan KLP tiešajos maksājumos nemēdz būt kļūdas; tomēr norāda, ka saistībā ar tiešajiem maksājumiem atklātībā bija nākuši vairāki interešu konflikta, organizētās noziedzības un korupcijas gadījumi, kam sekoja Komisijas veiktas revīzijas; prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt piemērotākus pasākumus, lai novērstu un atrisinātu gadījumus, kas pakļauj riskam KLP;

47. norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Revīzijas palātas revidētā kopa kohēzijas jomā bija atšķirīga — tā ietvēra 2007.–2013. gada plānošanas perioda galīgos maksājumus un 2014.–2020. gada plānošanas perioda izdevumus, kas iekļauti Komisijas ik gadu pieņemtajos pārskatos; uzskata, ka tas nozīmē, ka Revīzijas palāta pārbaudījusi darījumus, kuriem dalībvalstu līmenī bija īstenoti visi attiecīgie koriģējošie pasākumi; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz šo revīzijas pieeju, noteiktais kļūdu īpatsvars bija ļoti augsts — 5 %;

48. norāda, ka 2018. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, attiecināmības kļūdas (t. i., izmaksu deklarācijās iekļautas neattiecināmas izmaksas un neattiecināmi projekti, darbības vai saņēmēji) veido lielāko daļu augsta riska izdevumiem aplēstajā kļūdu līmenī;

49. tomēr norāda, ka attiecināmības kļūdu ietekme bija mazāk nozīmīga nekā 2017. gadā (2018. gadā — 68 %, 2017. gadā — 93 %); pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā Revīzijas palāta atklāja vairāk kļūdu saistībā ar publisko iepirkumu, valsts atbalsta noteikumiem un dotāciju piešķiršanas procedūrām; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šīm kļūdu kategorijām un izvērtēt, vai tās rada risku brīvai konkurencei vai, iespējams, pat liecina par korupcijas gadījumiem; pēdējā minētajā gadījumā Komisijai nevajadzētu vilcināties veikt koriģējošos pasākumus un informēt EPPO;

50. aicina Komisiju racionalizēt un vienkāršot stratēģiskos pamatdokumentus, kas reglamentē ES budžeta īstenošanu; tādējādi pastiprinot pārskatatbildību par rezultātiem un palielinot skaidrību un pārredzamību visām iesaistītajām personām;

Gada ziņojums par budžeta pārvaldību un sniegumu — pārvaldības jomā sasniegtais

Komisijas paziņoto datu ticamība

51. pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav revidējusi gada ziņojumu par budžeta pārvaldību un sniegumu (AMPR); tomēr norāda, ka tā ir pārbaudījusi dažus gada darbības pārskatus, jo īpaši DG AGRI, DG DEVCO, DG ECHO, DG NEAR, DG EMPL un DG REGIO sniegtos gada darbības pārskatus;

52. norāda, ka AMPR nodaļā, kas attiecas uz finanšu pārvaldības kopsavilkumu, Komisija norādījusi, ka aplēstais risks maksājumu veikšanas brīdī ir 1,7 %, un apstiprina, ka risks maksājumu veikšanas brīdī “atbilst Revīzijas palātas iespējamākajam kļūdu īpatsvaram” (152. lpp. 2018. gada AMPR)(79);

53. norāda, ka Komisija 2018. gadā apgalvoja, ka progress ir panākts, galvenokārt pateicoties labajiem rezultātiem kohēzijas jomā, proti, 1,1 %(80); ar izbrīnu norāda, ka DG REGIO 2018. gada darbības pārskatā (70. lpp.) minētais kļūdu īpatsvars, atsaucoties uz to pašu 2017. kalendāro gadu, ir atšķirīgs — 1,95 %;

54. norāda, ka DG EMPL 2018. gada darbības pārskatā (83. lpp.) ģenerāldirektors sniedzis šādu skaidrojumu:

	–	“2017. gada darbības pārskatos DG REGIO un DG EMPL ģenerāldirektori nolēma aplēst risku, provizoriski prognozējot atlikušo kļūdu īpatsvaru attiecībā uz 2017. kalendārā gada izdevumiem, ko tie vēl nebija pieņēmuši un apstiprinājuši”;
	–	“Revīzijas palāta uzskata, ka gada darbības pārskati būtu vēl vairāk jāracionalizē un jāpielāgo jaunajai kontroles un ticamības nodrošināšanas sistēmai. Šī sistēma nozīmē, ka savus pirmos secinājumus par revīzijas iestāžu konstatētā atlikušo kļūdu īpatsvara ticamību attiecīgajā pārskata gadā Komisija var sniegt brīdī, kad no attiecīgā pārskata perioda beigām pagājuši gandrīz divi gadi”;

55. prasa Komisijai nodrošināt, lai AMPR būtu iespējams pilnībā uzticēties un lai tas nebūtu balstīts uz prognozēm;

56. norāda, ka ārējo attiecību jomā DG NEAR un DG DEVCO savos gada darbības pārskatos izmanto atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) rādītājus, kas izriet no ārēju uzņēmumu veiktiem atlikušo kļūdu īpatsvara pētījumiem;

57. norāda, ka atlikušo kļūdu īpatsvaru aprēķina tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar laikposmā no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 31. augustam slēgtajiem līgumiem (Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 9.5. izcēlums), attiecībā uz kuriem tikušas veiktas visas kontroles un pārbaudes;

58. uzsver, ka DG DEVCO un DG NEAR atlikušo kļūdu īpatsvars neattiecas tikai uz 2018. gadā veiktajiem maksājumiem;

59. atgādina, ka DG HOME 2018. gadā attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu/Iekšējās drošības fondu (AMIF/ISF) ir norādījis, ka tas “paziņo tikai atlikušo kļūdu īpatsvaru, jo, kā noteikts juridiskajā pamatā, valstu revīzijas iestādēm nav DG HOME jāziņo atklāto kļūdu īpatsvara rādītāji” (skatīt D. Avramopoulos uzklausīšanā 2018. gada 18. oktobrī sniegto atbildi uz jautājumu Nr. 14); norāda, ka līdz ar to paziņotais rādītājs ir atlikušo kļūdu īpatsvars, kas nozīmē aplēsto kļūdu īpatsvaru, no kura atskaitītas visas summas, kas atbilst veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kuri jau ir efektīvi samazinājuši risku(81);

60. piekrīt Revīzijas palātas paustajam viedoklim (sk. Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 6.74. punktu), ka Komisija savā AMPR attiecībā uz kategoriju “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” norāda aplēsto risku maksājumu veikšanas brīdī, taču tas attiecas uz izdevumiem, kam vēl nav veikts pilns kontroles cikls; ar nožēlu konstatē, ka tas nozīmē, ka kļūdu īpatsvaru kohēzijas jomā Komisija novērtē, pamatojoties vienīgi uz aplēsēm salīdzinājumā ar 2017./2018. grāmatvedības gadu, nevis balstoties uz reāliem, pārbaudītiem skaitļiem, kas raksturotu tieši 2018. finanšu gadu;

61. uzsver, ka šā iemesla dēļ Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā nevar paļauties uz datiem, ko Komisija savā AMPR sniegusi attiecībā uz sociālo un teritoriālo kohēziju (Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 6.74. punkts);

62. turklāt uzsver — tā kā Komisijas paziņotais kļūdu īpatsvars kohēzijas, ārējo attiecību un dažās iekšpolitikas jomās ir balstīts uz atlikušo risku, nav pamatoti salīdzināt risku maksājumu veikšanas brīdī, kas norādīts Komisijas AMPR, ar Revīzijas palātas aplēsto kļūdu līmeni;

63. norāda — ja Komisijas paziņotais risks maksājumu veikšanas brīdī jau ietver finanšu korekcijas, Savienības koriģējošā kapacitāte var tikt novērtēta pārāk augstu; ar nožēlu konstatē, ka tas var ietekmēt ticamību;

64. pauž nožēlu par to, ka konstatētās kļūdas liecina par pastāvīgām nepilnībām attiecībā uz vadošo iestāžu deklarēto izdevumu pareizību un ka Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības revīzijas iestāžu izlases veidošanas metodoloģijā;

65. uzskata, ka gadījumā, ja deleģētie kredītrīkotāji, darot zināmas konkrētās savu izdevumu jomas, par kurām formulētas atrunas, atsaucas uz būtiskuma slieksni 2 % apmērā atlikušo kļūdu īpatsvara izteiksmē, viņi galu galā riskē nepietiekami aizsargāt Savienības budžetu;

66. pauž nožēlu par to, ka ģenerāldirektorātu līmenī izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav vienota;

67. norāda, ka ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos un AMPR ir izmantota sarežģīta un nesaskaņota terminoloģija, kas apgrūtina paziņoto rezultātu salīdzināšanu starp ģenerāldirektorātiem un laika gaitā;

68. īpaši norāda uz Revīzijas palātas viedokli, ka DG REGIO un DG EMPL gada darbības pārskatos Komisija kā riskam pakļauto izdevumu īpatsvaru abiem plānošanas periodiem norāda vismaz 13 dažādus rādītājus un ka tik liels rādītāju daudzums var radīt neskaidrības un iespējamu neizpratni attiecībā uz šo rādītāju būtiskumu un apliecināto ticamību (DG EMPL 2018. gada darbības pārskats, 83. lpp.);

69. norāda, ka Komisija savā 2018. gada AMPR izmanto terminu “kļūdu īpatsvars slēgšanas laikā”, vairs neminot atlikušo kļūdu īpatsvara jēdzienu, kā tas bija 2017. gadā; norāda, ka tā ir maksājumu veikšanas brīdī riskam pakļautā summa, no kuras atskaitītas aplēstās nākotnes korekcijas un summas, ko saistībā ar 2018. gada izdevumiem Savienības līdzekļu pārvaldītāji ir paredzējuši atgūt pašreizējo programmu īstenošanas turpmākajos gados; norāda, ka šis kļūdu īpatsvars ir tikai aplēse;

70. norāda, ka AMPR par Savienības 2018. gada budžetu ir minēts, ka 2018. gadā ticamības deklarācijas bez atrunām ir snieguši 30 deleģētie kredītrīkotāji (tāpat kā 2017. gadā), savukārt 20 deklarācijās (tāpat kā 2017. gadā) ir iekļautas 40 atrunas (salīdzinājumam: 2017. gadā — 38 atrunas, 2016. gadā — 37 atrunas);

71. norāda, ka Komisija attiecībā uz 2018. gadu ir formulējusi 40 atrunas — no tām 2 ir jaunas un 38 — atkārtotas; norāda, ka piecas atkārtotās atrunas ir tikušas aktualizētas, proti, mainītas no skaitliski izteiktām uz skaitliskā izteiksmē nenovērtētām atrunām (vai otrādi) vai mainīts to tvērums, un ka visām atrunām tikusi aprēķināta vai pārrēķināta ietekme uz 2018. gada izdevumiem; tādēļ norāda, ka riskam pakļautā summa ziņošanas brīdī attiecībā uz 2018. gada izdevumiem, uz kuriem attiecas atrunas, ir lēsta 1078 miljonu EUR apmērā (salīdzinājumam: 2017. gadā — 1053 miljoni EUR, 2016. gadā — 1621 miljoni EUR un 2015. gadā — 1324 miljoni EUR);

72. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz koriģējošo pasākumu ietekmes analīzes metodoloģijas uzlabojumiem, Komisija nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme var tikt novērtēta pārāk lielā apmērā; norāda, ka šādā gadījumā nav iespējams paļauties ne uz vienu AMPR norādīto atlikušo kļūdu īpatsvara rādītāju;

73. īpaši norāda uz to, ka attiecībā uz vairāk nekā trijām ceturtdaļām 2018. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti, sagatavojot aplēses par riskam pakļautajām summām, balstās uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, kaut gan no attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu (DG AGRI, DG REGIO un DG EMPL) gada darbības pārskatiem izriet, ka vairāku dalībvalstu gadījumā paļaušanās uz to veiktajām kontrolēm un šo kontroļu kvalitāte joprojām ir problemātisks jautājums;

74. atkāroti prasa Komisijai un dalībvalstīm ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā, cik vien iespējams, atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas;

75. norāda, ka no 2012. līdz 2018. gadam OLAF kopumā sniedza ieteikumus 208 gadījumos, kad valsts iestādes nebija pieņēmušas lēmumu(82); norāda, ka dažās dalībvalstīs pat ir tā, ka lielākajā daļā gadījumu OLAF ieteikumiem neseko nekāda dalībvalstu iestāžu rīcība, un tas varētu radīt tiešu kaitējumu Savienības un iedzīvotāju finanšu interesēm;

76. ar bažām norāda, ka 2018. gadā Revīzijas palāta ziņoja OLAF par deviņiem iespējamas krāpšanas gadījumiem;

77. aicina Komisiju vienkāršot un saskaņot ģenerāldirektorātu īstenoto praksi un izmantotās metodes, lai būtu iespējams pilnībā ievērot Finanšu regulas 247. panta prasības un jo īpaši šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurā noteikts, ka “... gada pārvaldības un snieguma ziņojum[ā] [...] ietverta informācija par galvenajiem pārvaldības pasākumiem Komisijā, kā arī: i) aplēsi par kļūdu līmeni Savienības izdevumos, pamatojoties uz konsekventu metodoloģiju, un aplēsi par turpmākām korekcijām; [...]”

78. aicina Komisiju atbilstoši Finanšu regulas 247. pantam ātri pielāgot savu metodoloģiju Revīzijas palātas izmantotajai metodoloģijai un sniegt budžeta kontroles iestādei tikai vienu kļūdu īpatsvara rādītāju, kas atbilst riskam maksājumu veikšanas brīdī (kļūdu īpatsvars maksājumu veikšanas brīdī); aicina Komisiju atsevišķi sniegt aplēsi par nākotnē veicamajām korekcijām (atlikušo kļūdu īpatsvars); mudina Komisiju, ziņojot par šīm divām aplēsēm, visos ģenerāldirektorātos izmantot saskaņotu terminoloģiju; prasa līdz 2021. gada 30. jūnijam informēt Parlamentu par gūto progresu;

79. aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai no dalībvalstīm iegūtu ticamus datus par kļūdu īpatsvaru maksājumu veikšanas brīdī; aicina Komisiju savlaicīgi veikt atbilstošas korekcijas, ja dalībvalstu veiktajās pārbaudēs tiek konstatēti trūkumi;

80. aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai no dalībvalstīm iegūtu ticamus datus par kļūdu īpatsvaru maksājumu veikšanas brīdī;

81. aicina Revīzijas palātu:

	a)	savā gada pārskatā izskatīt un pārbaudīt abas AMPR daļas un
	b)	pārbaudīt, vai būtiskuma slieksni, kas ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos izmantots atrunu mehānismu iedarbināšanai, nevajadzētu izteikt kā risku maksājumu veikšanas brīdī, nevis kā atlikušo kļūdu īpatsvaru;

Budžeta un finanšu pārvaldība

82. konstatē, ka galīgajā budžetā pieejamās saistību un maksājumu apropriācijas 2018. gadā tika izlietotas gandrīz pilnībā, proti, 99,5 % no saistību apropriācijām un 98,6 % no maksājumu apropriācijām;

83. norāda, ka 2018. gadā dalībvalstis bija iekļāvušas daudz lielākas summas saistībā ar ESI fondiem iesniegtajos maksājumu pieprasījumos;

84. ar bažām konstatē, ka galvenokārt kavējumu dēļ ES budžetā atpakaļ nonāca ievērojamas neizmantotā ikgadējā ESI fondu priekšfinansējuma summas: 2018 gadā tie bija 8,1 miljardi EUR (salīdzinājumam: 2017. gadā — 5,4 miljardi EUR), kā rezultātā šajos divos gados ievērojami palielinājās piešķirtie ieņēmumi;

85. uzsver, ka 2018. gadā

	–	nebija vajadzīgi papildu maksājumi, līdz ar to nebija arī vajadzīgi no iepriekšējo gadu vispārējās maksājumu rezerves (GMP) pieejamie 5,3 miljardi EUR;
	–	minētos 5,3 miljardus EUR nebija iespējams pārnest uz nākamo gadu, jo bija sasniegtas 2019. gada un 2020. gada GMP maksimālās robežvērtības;
	–	uz 2019. vai 2020. gadu nebija iespējams pārnest arī 11,2 miljardus EUR no 2018. gadā neizlietotajām maksājumu apropriācijām;

86. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas prognozēm (Revīzijas palātas gada pārskata 2.15. un 2.16. punkts) līdz 2020. gadam kopumā varētu palikt neizmantoti 44,9 miljardi EUR; norāda, ka GMP nodrošinātā elastība beigsies 2020. gadā līdz ar pašreizējo DFS;

87. ar bažām norāda, ka:

	–	neizpildīto saistību apmērs ir turpinājis pieaugt, 2018. gada nogalē sasniedzot 281,2 miljardus EUR (salīdzinājumam: 2017. gadā — 267,3 miljardi) un ka pēdējo septiņu gadu laikā kopš 2011. gada, kas bija attiecīgais iepriekšējās DFS gads, neizpildīto saistību apmērs ir palielinājies par 36 % jeb 73,7 miljardiem EUR;
	–	pamatojoties uz Komisijas ilgtermiņa prognozi(83), neizpildīto saistību apmērs līdz 2023. gadam sasniegs 313,8 miljardus EUR, kas aptuveni atbilst arī Revīzijas palātas prognozei;

88. pauž bažas par to, ka neizpildīto saistību apmērs 2018. gadā turpinājis pieaugt, sasniedzot jaunu rekordu; tas uzskatāms par nopietnu risku; aicina Komisiju, tiecoties mazināt pašreizējās neizpildītās saistības un novērst to turpmāku veidošanos, uzlabot savas finanšu prognozes un vajadzības gadījumā palīdzēt valstīm konstatēt attiecināmus projektus, jo īpaši projektus ar pārliecinošu Eiropas pievienoto vērtību;

89. atgādina, ka neizpildīto saistību augstā līmeņa galvenais iemesls ir ESI fondu lēnā īstenošana, taču viens no iemesliem ir arī ikgadējā starpība starp saistībām un maksājumiem un Savienības budžeta pieaugums (sk. Revīzijas palātas ātro stāvokļa apskatu “ES budžeta neizpildītās saistības tuvplānā”);

90. pievienojas Revīzijas palātas paustajām bažām par to, ka pastāv liels risks, ka maksājumu apropriācijas nebūs pieejamas pietiekamā apmērā, lai segtu visas summas, kas maksājamas jaunās DFS pirmajos gados, un ka tas jo īpaši varētu attiekties uz 2021. gadu, kas būs 2021.–2027. gada DFS pirmais gads (Revīzijas palātas gada pārskata 2.20. punkts);

91. norāda, ka risks, ka maksājumu apropriāciju varētu nepietikt, ir vēl jo lielāks, ņemot vērā, ka ESI fondu īstenošana ir aizkavējusies vēl vairāk nekā iepriekšējās DFS laikā; šajā sakarībā norāda, ka deviņās no trīspadsmit dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, neizpildītās saistības veido vairāk nekā 15 % no ikgadējiem valdības izdevumiem un ka gadījumos, kad maksājumu apropriācijas nebūs pieejamas pietiekamā daudzumā, lai segtu visas summas, tas varētu radīt nopietnus finansiālus un politiskus sarežģījumus gan šajās valstīs, gan visā Savienībā;

92. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju dalībvalstis ESI fondus kopumā apguvušas mazākā apmērā nekā iepriekšējās DFS attiecīgajā gadā (sk. Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 2.22.–2.24. punktu);

93. īpaši norāda uz to, ka tikai Bulgārijā, Luksemburgā, Austrijā, Rumānijā un Somijā pašreizējā DFS ir labāks apguves rādītājs nekā iepriekšējā DFS;

94. norāda, ka pēdējos gados ir palielinājušās Savienības budžeta atbalstītās garantijas, galvenokārt tāpēc, ka klāt ir nākušas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) garantijas; atzīmē, ka starp pārējām garantijām ir Eiropas Investīciju bankai (EIB) piešķirtās ārējo aizdevumu mandāta garantijas un Savienības garantijas aizņēmumu un aizdevumu darbībām, kas galvenokārt ir aizdevumi dalībvalstīm;

95. ar bažām konstatē, ka garantiju palielinājums pakļauj Savienības budžetu lielākam riskam, jo Komisijas paredzamos zaudējumus sedz garantiju fondi, kurus jaunajā DFS apvienos kopējā uzkrājumu fondā;

96. norāda, ka pēdējos gados Savienība arvien vairāk ir izmantojusi finanšu instrumentus un budžeta garantijas, kas sniegtas EIB grupai, un ka EIB grupai ir sarežģītas attiecības ar Savienības budžetu un atšķirīga kārtība, kādā tā īsteno pārskatatbildību pret Savienības iestādēm;

97. atgādina, ka pašlaik uz EIB grupas darbībām, kuras netiek finansētas no Savienības budžeta, bet palīdz īstenot tos pašus Savienības mērķus, neattiecas Revīzijas palātas revīzijas pilnvaras; norāda, ka līdz ar to Revīzijas palāta nespēj sniegt pilnīgu ainu par EIB grupas darbību saiknēm ar Savienības budžetu; īpaši atbalsta Revīzijas palātas prasību revidēt EIB darbības, kas nav saistītas ar Savienības budžetu; prasa atjaunot Komisijas, EIB un Revīzijas palātas trīspusējo nolīgumu, kura termiņš beigsies 2020. gadā, un iekļaut tajā noteikumus, kas Revīzijas palātai nodrošinātu lielāku piekļuvi EIB darījumu revīzijai, lai tādējādi uzlabotu ārējo kontroli; turklāt aicina EIB grupu nodrošināt lielāku pārredzamību šādās jomās: ekonomiskās operācijas, Savienības budžeta garantiju izmantojums, EIB operāciju papildināmība un iespējamie nākotnes plāni attiecībā uz EIB meitasuzņēmumu, kurš darbotos attīstības jomā; EIB pārskatatbildības pastiprināšanas nolūkā prasa, lai starp EIB un Parlamentu tiktu noslēgts saprašanās memorands ar mērķi uzlabot Parlamenta piekļuvi EIB dokumentiem un datiem par stratēģisko orientāciju un finansēšanas politiku;

98. atbalsta galvenos ieteikumus, kas sniegti Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 2. nodaļā;

99. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai mazinātu pārmērīgu slodzi uz maksājumu apropriāciju līmeni 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados; prasa šo pasākumu ietvaros:

	a)	sagatavot precīzākas prognozes par maksājumu vajadzībām;
	b)	aicināt budžeta lēmējinstitūciju:
	i)	nākamajā DFS nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp budžetā iekļautajām saistību un maksājumu apropriācijām, palielinot maksājumu apropriācijas, mainot saistību uzņemšanās noteikumus vai samazinot saistību apropriācijas;
	ii)	nodrošinot minēto līdzsvaru, ņemt vērā to, ka 2021. un 2022. gadā varētu būt ļoti daudz maksājumu pieprasījumu, kā arī to, ka neizlietotās maksājumu apropriācijas nevar pārnest uz nākamo DFS;
	c)	veicināt savlaicīgu tiesiskā regulējuma pieņemšanu un sekmēt to, lai dalībvalstis laikus plānotu programmas;

100. aicina Komisiju nodrošināt, lai, tiklīdz būs ieviests kopējais uzkrājumu fonds, tiktu efektīvi pārvaldīts un nepārtraukti uzraudzīts risks, ko Savienības budžetam varētu radīt attiecīgās garantijas; šajā kontekstā aicina Komisiju, aprēķinot efektīvo uzkrājumu likmi, pamatoties uz pārdomātu metodoloģiju, kas balstīta uz atzītu labu praksi;

101. aicina Komisiju ik gadu uzrādīt budžeta lēmējinstitūcijai kopējo summu, kas no Savienības budžeta pārskaitīta EIB grupas pārvaldītajiem finanšu instrumentiem, un šo līdzekļu sadalījumu, kā arī sniegt informāciju par šo līdzekļu izpildes līmeni;

Rezultātu sasniegšana ar Savienības budžetu

102. uzsver, ka sniegumam veltītās informācijas mērķis ir dot priekšstatu, vai Savienības politikas virzienu un programmu mērķi tiek sasniegti efektīvi un lietderīgi; ierosina, ka gadījumā, ja ir vajadzīgi uzlabojumi, informācija par sniegumu būtu jāizmanto, lai izstrādātu nepieciešamos koriģējošos pasākumus, un pastāvīgi jāuzrauga to īstenošana;

103. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2018. gadā ir analizējusi Komisijas publicēto informāciju par sniegumu un jo īpaši pārskatījusi snieguma rādītājus šādos dokumentos:

	–	2019. gada budžeta projektam pievienotajos programmu pārskatos;
	–	Savienības 2014.–2020. gada budžeta programmu snieguma pārskatā, kas pirmo reizi laists klajā 2018. gada maijā;

104. uzskata, ka atbilstības revīzija un lietderības revīzija ir vienas medaļas divas puses; norāda, ka apvienojot šīs abas dimensijas, t. i., novērtējot sasniegtos rezultātus un vienlaikus nodrošinot izdevumu likumību un pareizību, budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm būtu jāspēj garantēt Savienības pievienoto vērtību un kontrolēt Komisijas budžeta izpildi;

105. atkārtoti pauž nožēlu, ka Komisijas ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos nav iekļauta viņu parakstīta deklarācija par paziņoto snieguma datu kvalitāti un ka līdz ar to, pieņemot AMPR, komisāru kolēģija uzņemas vispārēju politisko atbildību attiecībā uz Savienības budžeta finanšu pārvaldību, bet ne attiecībā uz informāciju par sniegumu un rezultātiem;

106. atzinīgi vērtē un ar lielu ieinteresētību raugās uz Revīzijas palātas ieceri savā gada pārskatā aktualizēt Savienības izdevumu snieguma novērtējumu un attiecībā uz katru DFS izdevumu kategoriju iekļaut pārskatā nodaļu par atbilstību un sniegumu;

107. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2018. gada pārskata 3. nodaļā “Rezultātu sasniegšana ar ES budžetu” ir iekļāvusi kopsavilkumu par galvenajiem attiecīgajā gadā publicētajiem īpašajiem ziņojumiem, strukturējot to atbilstoši DFS kategorijām; norāda, ka 2018. gadā uz Revīzijas palātas ziņojumiem publicētās atbildes liecina, ka revidētās struktūras pilnībā pieņēma 78 % no Revīzijas palātas sniegtajiem 388 ieteikumiem (salīdzinājumam: 2017. gadā — 68 %) un ka 18 % gadījumu ieteikumi tika īstenoti tikai dažos aspektos un saglabājās būtiski trūkumi; norāda, ka tikai 6 % ieteikumu nav tikuši īstenoti;

108. pauž bažas, ka dažās dalībvalstīs varētu būt nepietiekamas administratīvās spējas;

109. pauž bažas par to, ka programmu pārskatos iekļautie dati kopumā liecina, ka tuvošanās snieguma mērķrādītājiem ir mērena, un to var izskaidrot gan ar kohēzijas, gan lauku attīstības programmu novēloto un gauso uzsākšanu;

110. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli rādītāji ne vienmēr sniedz skaidru priekšstatu par faktisko progresu;

111. uzstāj, ka gan progresa aprēķins virzībā no atsauces datiem uz mērķrādītāju, gan progress virzībā uz mērķrādītāju, ko programmu snieguma pārskatā norādījusi Komisija, būtu jāvērtē piesardzīgi, jo daudzi rādītāji nebija izraudzīti atbilstoši vai virknei rādītāju progresu nevarēja aprēķināt; norāda, ka progresu virzībā no atsauces datiem uz mērķrādītāju nebija iespējams aprēķināt gandrīz pusei rādītāju;

112. ar bažām norāda, ka dažu programmu gadījumā pieejamie dati nebija pietiekami kvalitatīvi un ka dažās programmās iekļautie mērķrādītāji nav pietiekami vērienīgi;

113. aicina Komisiju sekmēt tādu rādītāju iekļaušanu programmu pārskatos, kuri

	a)	līdzsvarotāk atspoguļojot ieguldījumu, iznākumus, rezultātus un ietekmi, sniegtu atbilstošāku informāciju par Savienības izdevumu programmu sasniegumiem;
	b)	būtu nepārprotami saistīti ar Savienības izdevumu programmu finansētajām darbībām;
	c)	atspoguļotu Savienības izdevumu programmu sasniegumus, nevis Komisijas un citu šīs programmas īstenojošo struktūru sniegumu un
	d)	attiektos uz programmu mērķiem;

114. uzstāj — lai būtu iespējams aprēķināt progresu virzībā no atsauces datiem uz mērķrādītāju, Komisijai visām programmām ir jāierosina snieguma satvara sistēma, kurā noteikti snieguma rādītāji ar tālāk uzskaitītajiem parametriem, un ja Komisija uzskata, ka tas kādam konkrētam rādītājam nav nozīmīgi, tai šāda izvēle būtu jāpaskaidro programmu pārskatos:

	a)	kvantitatīvi atsauces dati, kuriem norādīts atsauces gads;
	b)	kvantitatīvi starpposma rādītāji;
	c)	kvantitatīvi mērķrādītāji, kuriem norādīts mērķrādītāja gads;
	d)	dati par vajadzīgo kvalitātes līmeni, lai varētu viegli aprēķināt progresu virzībā no atsauces datiem uz mērķrādītāju;

115. aicina Komisiju censties laikus saņemt informāciju par visiem snieguma rādītājiem, piemēram, ieviešot jaunus ziņošanas rīkus interneta platformās;

116. aicina Komisiju dokumentēt programmu mērķus un mērķrādītājus, tostarp etalonrādītājus, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu novērtēt to vērienīguma pakāpi un rezultātus, kas gūti, virzoties uz mērķrādītāju sasniegšanu;

117. uzsver, ka ir svarīgi stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus liela mēroga infrastruktūras projektos; aicina Komisiju attiecībā uz finansējamiem projektiem izdarīt rūpīgus un neatkarīgus ex ante un ex post novērtējumus;

118. aicina Komisiju turpināt uzlabot programmu snieguma pārskatu, jo īpaši:

	a)	progresa aprēķināšanai virzībā no atsauces datiem uz mērķrādītāju izmantot vienu metodi, un ja Komisija uzskata, ka tas attiecībā uz konkrētu rādītāju nav iespējams, tai programmu snieguma pārskatā būtu jāizskaidro sava pieeja;
	b)	paskaidrot, uz kādiem apsvērumiem balstoties, tikuši izraudzīti snieguma rādītāji katrai programmai;

119. aicina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis, tiecoties nodrošināt uzlabojumus gan kontroļu kvalitātes, gan skaita ziņā, un apmainīties ar paraugpraksi cīņā pret krāpšanu;

Ieņēmumi

Revīzijas palātas gada pārskats par 2018. gadu

120. ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks un ka ar ieņēmumiem saistītās sistēmas kopumā darbojušās efektīvi;

121. norāda, ka DG BUDG trešo gadu pēc kārtas ir formulējis atrunu par Apvienotās Karalistes iekasēto tradicionālo pašu resursu (TPR) vērtību, jo šī valsts nenodeva Savienības budžetā neiekasētos muitas nodokļus par tekstilizstrādājumu un apavu importu;

122. ar bažām norāda, ka Revīzijas palātas formulētā atruna ir plašāka, jo ietver arī citu dalībvalstu potenciālos TPR zaudējumus, kuri radušies iepriekš minētā pārlieku zemā novērtējuma dēļ un kuru apmērs vēl nav aplēsts;

123. pauž nožēlu, ka Komisijai pēc tam, kad tā 2011. gadā bija prasījusi Apvienotajai Karalistei noteikt riska profilus pārāk zemu novērtētam tekstilizstrādājumu un apavu importam no Ķīnas, bija vajadzīgi vairāk nekā septiņi gadi, lai uzsāktu pārkāpuma procedūru;

124. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā Komisija nosūtīja Apvienotajai Karalistei argumentētu atzinumu, nosakot kopējos Savienības budžetam nodarītos zaudējumus (pamatsummu un procentus) 2,8 miljardu EUR apmērā, un ka 2019. gada martā Komisija ar šo lietu vērsās ES Tiesā;

125. pauž nožēlu, ka galvenie TPR iekšējās kontroles mehānismi, kurus Revīzijas palāta novērtēja Komisijā un dažās dalībvalstīs, bija tikai daļēji efektīvi;

126. ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta Spānijā konstatēja trūkumus ikmēneša muitas nodokļu pārskatu sagatavošanas kontroles sistēmās;

127. ar bažām norāda, ka pārbaudot nejaušā atlasē izvēlētus triju valstu datus, Revīzijas palāta konstatēja trūkumus aprēķināto, bet vēl neiekasēto muitas nodokļu pārvaldībā; norāda, ka minētie trūkumi galvenokārt attiecās uz kavējumiem muitas parādu atgūšanā un uz parādu novēlotu iegrāmatošanu vai norakstīšanu uzskaites sistēmā; norāda uz trūkumiem, kas konstatēti Komisijas veiktajās dalībvalstu TPR pārskatu apstiprinājumpārbaudēs;

128. pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2018. gada pārbaužu programma attiecībā uz to, cik efektīvas ir dalībvalstu sistēmas TPR iekasēšanai, paziņošanai un šo summu pieejamības nodrošināšanai pareizā apmērā, nebalstījās uz pietiekami strukturētu un dokumentētu riska novērtējumu un ka dalībvalstis nebija sarindotas atbilstoši riska līmenim un nebija atspoguļota risku ietekme un varbūtība;

129. ar bažām norāda, ka Komisija, katru mēnesi vai ceturksni saņemot TPR pārskatus, neveica nedz sistemātisku analīzi par neraksturīgām izmaiņām šajos pārskatos, nedz arī ievāca būtisku informāciju, kas izskaidrotu šo izmaiņu iemeslus;

130. norāda, ka NKI un PVN atrunu skaits kopumā saglabājas nemainīgs, turpretī ar TPR saistīto neatrisināto jautājumu skaits ir palielinājies par 14 %(84);

131. pauž nožēlu, ka, Revīzijas palātai caurskatot revīzijai atlasītos TPR neatrisinātos jautājumus ar finansiālu ietekmi, atklājās daži kavējumi Komisijas īstenotajā pēcpārbaudē un šo jautājumu slēgšanā; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 27 % neatrisināto jautājumu palikuši “atvērti” ilgāk nekā piecus gadus;

132. konstatē, ka PVN 2018. gadā veido 12 % no Savienības ieņēmumiem 145 miljardu EUR apmērā; šajā sakarībā akcentē, ka Komisija ir aplēsusi, ka 2017. gadā tā dēvētais PVN iztrūkums, proti, starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem dalībvalstu budžetos un valstu kasēs faktiski iekasēto PVN, bija 137,5 miljardi EUR(85); atzīmē, ka PVN iztrūkums atspoguļo PVN zaudējumus, kas galvenokārt skar valstu budžetus, un ka šie zaudējumi cita starpā var būt saistīti ar maksātnespējas gadījumiem, bankrotiem, administratīvām kļūdām, nodokļu optimizāciju un arī iespējamām nelikumīgām/krāpnieciskām darbībām;

133. ar bažām norāda, ka 2018. gadā Komisija formulēja vispārēju atrunu attiecībā uz Francijas NKI aplēsēm, jo Francija bija iesniegusi nepietiekamu informāciju par sava NKI datu apkopošanu;

134. norāda, ka no pieciem ieteikumiem, ko Revīzijas palāta bija sniegusi savā 2015. gada pārskatā, Komisija tikai vienu ieteikumu īstenojusi pilnībā, vienu ieteikumu — dažos aspektos un trīs ieteikumus — lielākajā daļā aspektu;

135. aicina Komisiju ieviest strukturētāku un labāk dokumentētu riska novērtējumu TPR pārbaužu plānošanas vajadzībām, tostarp paredzot katras dalībvalsts riska līmeņa un ar A konta un B konta pārskatu sagatavošanu saistīto risku analīzi;

136. aicina Komisiju paplašināt A konta un B konta pārskatu ikmēneša un ceturkšņa pārbaužu tvērumu, padziļināti analizējot neraksturīgas izmaiņas, lai nekavējoties reaģētu uz potenciālām novirzēm;

137. atkārtoti apliecina savu nostāju attiecībā uz Savienības pašu resursu sistēmas reformu, kas 2021.–2027. gada DFS tiesību aktu paketē veido ļoti pozitīvu ieņēmumu komponentu; tādēļ atzinīgi vērtē ierosinājumu ieviest 2021.–2027. gada DFS trīs jaunus Savienības pašu resursu veidus un vienkāršot tagadējos no PVN iegūtos pašu resursus(86);

Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 12/2019 “E-komercija: vēl jārisina daudzas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa iekasēšanu”

138. norāda, ka Savienības mērogā nav pieejamas aplēses par PVN zaudējumiem no pārrobežu pakalpojumu sniegšanas, taču zaudējumi saistībā ar mazas vērtības preču piegādēm no trešām valstīm saskaņā ar Komisijas aplēsēm sasniedz 5 miljardus EUR gadā;

139. uzsver dalībvalstu lomu administratīvās sadarbības nolīgumu īstenošanā, kontroļu efektivitātes panākšanā, datu vākšanas nodrošināšanā un uzraudzībā pār to, kā tirgotāji ievēro tiesisko regulējumu;

140. apzinās, ka PVN iekasēšanas procedūra ir valstu kompetencē;

141. uzsver, ka ļoti liela nozīme ir informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm;

142. aicina dalībvalstis ar Eurofisc starpniecību vairāk apmainīties ar informāciju par iespējamiem krāpnieciskiem uzņēmumiem un darījumiem;

143. aicina dalībvalstu nodokļu iestādes pastiprināt kontroles attiecībā uz vienas pieturas aģentūras minishēmu(87);

144. mudina Komisiju veikt pietiekamus kontroles un uzraudzības pasākumus dalībvalstīs;

145. pauž bažas par risku, ka varētu tikt pārāk zemu novērtēta to preču vērtība, kuras e-komercijas ietvaros piegādātas no trešām valstīm; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai risinātu ar PVN saistītas krāpšanas problēmu e-komercijā;

146. aicina ātri pieņemt ierosinātos tiesību aktus par PVN e-komercijas jomā, lai novērstu tālpārdošanas režīma nepilnības;

147. aicina OLAF informēt Parlamentu par rezultātiem, kas gūti, veicot izmeklēšanu saistībā ar mazas vērtības apģērbu importu, izmantojot e-komerciju, un saistībā ar aizdomām par iespējamu paaugstināta riska preču importu ar e-komercijas darījumu starpniecību, izmantojot gaisa transportu;

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

148. norāda, ka DFS 1.a apakškategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” budžets ir 13,7 % jeb 21,4 miljardi EUR no Savienības budžeta; no šīs summas 11,7 miljardi EUR (54,3 %) tiek tērēti pētniecībai un inovācijai, 2,4 miljardi EUR (11,1 %) — izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam, 2,2 miljardi EUR (10,4 %) — transportam un enerģētikai, 1,5 miljardi EUR (7,2 %) — kosmosam un atlikušie līdzekļi — citām darbībām;

Ieguldījums stratēģijas “ES 2020” mērķu sasniegšanā

149. pauž gandarījumu par to, ka Eiropas inovācijas rezultātu pārskats liecina par pozitīvu tendenci lielākajā daļā Savienības valstu, jo īpaši Maltā, Nīderlandē un Spānijā, un ka Zviedrija joprojām ir Savienības inovācijas līdere;

150. tomēr pauž nožēlu, ka lielākajā daļā dalībvalstu joprojām nav sasniegts mērķis ieguldīt pētniecībā un izstrādē 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP); uzsver, ka DG R&I min galvenokārt trijus šā gausā attīstības tempa iemeslus, un tie ir: a) publisko un privāto ieguldījumu trūkums šajā jomā, b) valstu pētniecības un inovācijas sistēmu ierobežotā kvalitāte un efektivitāte, kā arī c) tirgus neveiksmes, kas saistītas ar uzņēmumu lēmumiem ieguldīt pētniecībā un izstrādē;

151. atzinīgi vērtē to, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalības līmenis programmas “Apvārsnis 2020” daļā “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” (LEIT) un pīlārā “Sabiedrības problēmu risināšana” joprojām pārsniedz programmas mērķrādītāju, tādējādi atspoguļojot ievērojamos centienus, kas veikti, lai piesaistītu programmai MVU, un vienkāršojumus, kas izdarīti, lai veicinātu šo uzņēmumu līdzdalību;

152. atzinīgi vērtē arī to, ka jaunpienācēju īpatsvars pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir sasniedzis 61,4 %, tādējādi pārsniedzot 2018. gadam noteikto 55 % kritēriju;

153. pauž nožēlu par to, ka Savienības ieguldījuma daļa, kas paredzēta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem klimata jomā, nesasniedz noteiktos mērķrādītājus attiecībā uz izdevumiem klimata un ilgtspējas jomā un līdz ar to — arī attiecībā uz visu 2014.–2020. gada DFS; uzsver, ka, ņemot vērā Savienības saistības, kas izriet no Parīzes nolīguma, kā arī Eiropas zaļo kursu, nekavējoties būtu ievērojami jāpalielina ar klimatu saistītie izdevumi;

Revīzijas tvērums un pieeja

154. norāda, ka Revīzijas palāta pārbaudīja 130 darījumus un ka darījumu izlase bija veidota tā, lai reprezentētu visu izdevumu diapazonu attiecīgajā DFS apakškategorijā, proti, tajā ietilpa 81 darījums saistībā ar pētniecību un inovāciju (22 Septītās pamatprogrammas darījumi un 59 “Apvārsnis 2020” darījumi), kā arī 49 darījumi saistībā ar citām programmām un darbībām, konkrēti, “Erasmus+”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un kosmosa programmām, un atbalsta saņēmēji, kas atradās 19 dalībvalstīs un 4 trešās valstīs;

155. pauž gandarījumu, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis visā DFS 1.a apakškategorijā ir 2,0 % un ka šis rādītājs ir zemāks nekā iepriekšējos divos gados, kad aplēstais kļūdu līmenis nedaudz pārsniedza 4 %;

156. tomēr pauž nožēlu, ka astoņos gadījumos, kad saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, izmaksu deklarācijās bija pietiekami daudz informācijas, lai Komisija, valsts iestādes vai neatkarīgs revidents varētu novērst vai atklāt un izlabot kļūdas pirms izdevumu akceptēšanas; norāda — ja Komisija būtu pienācīgi izmantojusi visu tās rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu par 0,3 % zemāks;

157. konstatē, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados daudzas skaitļos izsakāmās kļūdas attiecas uz personāla izmaksām; kļūdas tika pieļautas arī saistībā ar aprīkojuma un infrastruktūras izmaksām;

158. ar izbrīnu konstatē, ka ex ante apstiprinājumpārbaudes attiecībā uz Savienības iemaksām lielo pētniecības infrastruktūru programmās bijušas ne vien laikietilpīgas un dārgas (t. i., cilvēkresursi, braucieni), bet arī to ietekme uz kļūdu novēršanu bieži vien bijusi neliela;

159. pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta pārbaudīja revīzijas lietas (darba dokumentus un apliecinošos dokumentus) Kopīgajā revīzijas dienestā un privātajos revīzijas uzņēmumos un 11 gadījumos Revīzijas palātai bija jāveic papildu revīzijas procedūras, galvenokārt tāpēc, ka bija nepieciešams iegūt papildu apliecinošos dokumentus vai bija konstatētas neatbilstības darba dokumentos;

160. pauž bažas par Revīzijas palātas konstatētajām metodoloģijas kļūdām, kas pieļautas, aprēķinot kļūdu īpatsvaru programmā “Apvārsnis 2020” — “Ex post revīziju mērķis ir sasniegt maksimāli lielu pieņemto izmaksu pārbaudīto apjomu, bet tās reti aptver visas izmaksas. Kļūdu īpatsvaru aprēķina kā daļu no visām pieņemtajām izmaksām, nevis no faktiski revidētajām summām. Tas nozīmē, ka saucējs kļūdu aprēķinā ir lielāks, tādējādi kļūdu īpatsvars ir novērtēts par zemu. Ja konstatētās kļūdas ir sistēmiska rakstura, kļūdu ekstrapolē, kas daļēji kompensē minēto pārāk zemo vērtējumu. Tomēr, tā kā netiek ekstrapolētas kļūdas, kas nav sistēmiskas, kopējais kļūdu īpatsvars tomēr ir novērtēts par zemu.”(88);

161. pieņem zināšanai, ka DG R&I aprēķinājis kļūdu īpatsvaru Septītajai pamatprogrammai un “Apvārsnis 2020”:

	–	DG R&I ir aplēsis, ka daudzgadu periodam aprēķinātais kopējais reprezentatīvais kļūdu īpatsvars Septītajā pamatprogrammā ir nedaudz virs 5 %; atlikušo kļūdu īpatsvars ir lēsts 3,36 % apmērā;
	–	atlikušo kļūdu īpatsvars pētniecības un inovācijas jomā ir 2,22 % (DG R&I — 2,24 %), un, ņemot vērā revīzijas ziņojumu projektus, ir paredzams, ka tas palielināsies aptuveni līdz 2,45 % (DG R&I — 2,48 %);

162. norāda, ka DG R&I gadījumā aplēstā kopējā riskam pakļautā summa maksājumu veikšanas brīdī attiecībā uz 2018. gadā veiktajiem maksājumiem ir 97,6–101,1 miljoni EUR un ka kopējā riskam pakļautā summa slēgšanas brīdī attiecībā uz 2018. gada izdevumiem ir 69,1–72,7 miljoni EUR jeb 2,21–2,33 % no kopējiem izdevumiem;

163. norāda, ka 2018. gada revīziju kontekstā tika ieviesti jēdzieni “risks maksājumu veikšanas brīdī” un “risks slēgšanas brīdī”;

164. pauž gandarījumu, ka Revīzijas palātas konstatējumi (kas balstīti uz DFS apakškategoriju) līdzinās Komisijas konstatējumiem;

Finanšu pārvaldība un iekšējās kontroles

165. norāda, ka attiecībā uz Septīto pamatprogrammu joprojām ir formulēta horizontāla atruna par deklarēto izmaksu atlīdzināšanu;

166. norāda, ka 2018. gadā DG R&I tieši pārvaldīja 56 % sava budžeta maksājumu (2017. gadā — 58 %) un ka 44 % maksājumu tika novirzīti izpildei citām pilnvarotajām struktūrām;

167. pieņem zināšanai, ka 15,05 % no sava 2018. gada budžeta DG R&I uzticēja EIB/EIF Innovfin vajadzībām, ka Innovfin mērķis ir atbalstīt pētniecību un inovāciju, izmantojot finanšu instrumentus, un ka EIB/EIF 2018. gadā tika pārskaitīti 472,9 miljoni EUR;

168. uzskata, ka Revīzijas palātai būtu jārevidē ikviena EIB grupas programma, darbība vai projekts, ko līdzfinansē no Savienības budžeta;

169. pauž bažas par to, ka, lai gan 4740 no 4934 ar 2007.–2013. gada finansēšanas periodu saistītajiem projektiem ir slēgti, joprojām ir uzkrājušās neizpildītas saistības (reste à liquider jeb RAL) 157,3 miljonu EUR apmērā un ka Komisija nevar sniegt precīzas ziņas attiecībā uz to, kad šīs saistības tiks izpildītas(89);

170. ar bažām norāda, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu sadalījums pētniekiem dažādās dalībvalstīs ir ļoti nelīdzsvarots;

171. norāda, ka pašreizējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir izpildīti 64,26 % budžeta;

172. mudina DG R&I turpināt vienkāršošanas centienus atbilstoši Revīzijas palātas Īpašajam ziņojumam Nr. 28/2018, vienlaikus tomēr neapdraudot juridisko noteiktību un nenovirzot kontroles no ex post posma uz ex ante posmu;

173. uzskata, ka DG R&I būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai izmērītu Savienības pievienoto vērtību, ko nodrošinājuši pētniecības un izstrādes jomā veiktie ieguldījumi; uzsver, ka snieguma novērtēšanai pētniecības un inovācijas jomā nevajadzētu balstīties tikai uz īstermiņa iznākumiem un monetārajiem rādītājiem, bet būtu jāņem vērā arī konkrēto pētījumu būtība; mudina Komisiju rast veidus, kā pārredzamā veidā uzlabot atbalstu augsta riska pētniecības un inovācijas projektiem;

174. stingri iesaka DG R&I pievērst lielāku uzmanību tam, kā izmērīt Savienības pievienoto vērtību, ko nodrošinājuši pētniecības un izstrādes jomā veiktie ieguldījumi;

HUAWEI

175. atzīst, ka “Huawei” meitasuzņēmumi pieteicās Savienības līdzfinansējumam programmā “Apvārsnis 2020”;

176. tomēr norāda, ka programmas “Apvārsnis 2020” finansējumu vairs nesaņēma dalībnieki no Brazīlijas, Ķīnas, Indijas, Meksikas un Krievijas(90);

177. atgādina, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi reglamentē rezultātu izmantošanu un piešķir Komisijai tiesības iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvu licenču piešķiršanu personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav iesaistījusies pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;

178. pieņem zināšanai to, ka OLAF šajā sakarībā ir analizējis informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un ir nolēmis sākt jaunu izvērtējumu;

179. ar bažām norāda uz pastāvošajiem draudiem, ka trešās valstis, piedaloties kopīgajos pētniecības projektos, Savienības līdzekļus apzināti izmanto neatbilstīgi; atgādina, ka šīm trešām valstīm ir jāievēro noteikumi par godprātību un Savienības finanšu interešu aizsardzību tieši tāpat, kā to dara dalībvalstis;

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

180. pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka ir ievērojami jāuzlabo aģentūras iekšējās kontroles sistēmas darbība un ka Komisija attiecībā uz šo sistēmu otro gadu pēc kārtas ir formulējusi atrunu;

Ieteikumi

181. aicina DG R&I rīkoties šādi:

	–	veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Revīzijas palātas ieteikumiem attiecībā uz šo apakškategoriju;
	–	iespējami drīz īstenot Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) sniegtos 26 ieteikumus, kuri vēl nav izpildīti;
	–	pievērst lielāku uzmanību klimata politikas pasākumu veicināšanai un šajā ziņā izvirzīt vērienīgākus mērķus (KPI);
	–	īpaši vērīgi raudzīties, lai tiktu ievēroti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi;
	–	veicināt līdzsvarotāku resursu sadalījumu starp dalībvalstīm pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un vēl vairāk palīdzēt dalībvalstīm un pētniekiem, jo īpaši saistībā ar pieteikšanos finansējumam;
	–	publicēt gada darbības pārskatā visus savus priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem;
	–	no jauna apsvērt, kādā veidā būtu veicamas ex ante pārbaudes lielām pētniecības infrastruktūrām, lai padarītu šīs pārbaudes efektīvākas un lietderīgākas;
	–	kopā ar EACEA līdz 2020. gada jūlijam ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par reformām, kas ieviestas situācijas uzlabošanai;
	–	īpašu uzmanību pievērst projekta koordinatora īstenotajai līdzekļu izsniegšanai saņēmējam;
	–	ieguldīt snieguma novērtēšanā un Savienības pievienotās vērtības noteikšanā;

182. aicina Revīzijas palātu gada pārskatā paplašināti pievērsties snieguma aspektam, norādot, ka šajā ziņā vērtīgs informācijas avots ir Revīzijas palātas īpašie ziņojumi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Budžeta kontroles komitejas apmeklējuma laikā Luksemburgā 2019. gada 19. novembrī izteiktos priekšlikumus;

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

183. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju 2018. gadā maksājumi DFS 1.b apakškategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” veido 34,8 % jeb 54,5 miljardus EUR no Savienības gada budžeta; turklāt norāda, ka no šīs summas 30,1 miljards EUR (55,1 %) tiek tērēti ERAF, 9,3 miljardi EUR (17 %) — KF, 13,9 miljardi EUR (25,6 %) — ESF un atlikušie līdzekļi — citām darbībām;

184. norāda, ka DG REGIO 2018. gadā ziņoja par maksājumiem 39,5 miljardu EUR apmērā, kas nozīmē, ka 2018. gadam apstiprināto maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 98,52 %, un ka DG EMPL ziņoja par maksājumiem 14,6 miljardu EUR apmērā, kas liecina, ka izpildes līmenis bija 94,42 %;

Ieguldījums stratēģijas “ES 2020” mērķu sasniegšanā

185. atzīmē, ka, raugoties uz galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), Komisija sniedz šādu informāciju:

	–	attiecībā uz darbvietām, izaugsmi un ieguldījumiem — katrs iztērētais euro palielināja IKP par 2,7 EUR, un, pateicoties tam, iepriekšējā plānošanas periodā bija iespējams radīt aptuveni 1,3 miljonus darbvietu;
	–	attiecībā uz pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijas stiprināšanu — prognozētais uzņēmumu un pētniecības iestāžu sadarbības projektu skaits, pamatojoties uz 2017. gada beigās atlasītajiem projektiem, pieauga gandrīz divkārt;
	–	attiecībā uz MVU konkurētspēju — prognozētais atbalstu saņemošo uzņēmumu skaits, pamatojoties uz 2017. gada beigās atlasītajiem projektiem, pieauga par 40 %;
	–	attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku — prognozētais rādītājs, pamatojoties uz 2017. gada beigās atlasītajiem projektiem, pieauga vairāk nekā divkārt un sasniedza 69,2 % no 2023. gada nogalei izvirzītā mērķrādītāja, t. i., 6708 megavatiem papildu jaudas;

186. norāda, ka 2014.–2020. gada Kopīgo noteikumu regulā (Regula (ES) Nr. 1303/2013(91), 71. pants) nav noteikumu, kuri paredzētu, ka ERAF produktīvo investīciju noturības kritēriji ir rezultātu sasniegšana un to ilgtspēja; pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus par šo investīciju ilgtspēju(92) un kvalitāti un atkārtoti aicina projektu noturības novērtēšanā kā būtisku faktoru ņemt vērā rezultātu sasniegšanu, jo tādējādi būs iespējams izvērtēt, kādā mērā pozitīvu ekonomikas virzību veicina vispārēja ekonomikas augšupeja vai Savienības finansējums;

Revīzijas tvērums un pieeja

187. norāda, ka Revīzijas palāta izskatīja 220 darījumus, ko iepriekš bija pārbaudījušas revīzijas iestādes, un šī darījumu izlase bija veidota tā, lai statistiski reprezentētu visu izdevumu diapazonu DFS 1.b apakškategorijā;

188. ar bažām konstatē, ka minētajos 220 darījumos Revīzijas palāta konstatēja un izteica skaitļos 36 kļūdas, ko revīzijas iestādes nebija pamanījušas, un ka, ņemot vērā revīzijas iestāžu iepriekš atklātās 60 kļūdas un programmu iestāžu piemērotās korekcijas (par kopējo summu 314 miljoni EUR abiem plānošanas periodiem kopā), Revīzijas palāta aplēsa, ka kļūdu līmenis ir 5,0 %;

189. norāda, ka Komisija nav vienisprātis ar Revīzijas palātas vērtējumu attiecībā uz trim nozīmīgām kļūdām 2014.–2020. gada plānošanas periodā un divām kļūdām 2007.–2013. gada plānošanas periodā; norāda, ka Komisija ir minējusi, ka aprēķināto kļūdu īpatsvaru ietekmē piemērojamo valsts vai Savienības noteikumu atšķirīgā interpretācija(93);

190. norāda, ka kļūdu iemesli galvenokārt bija saistīti ar neattiecināmām izmaksām (37) un publisko iepirkumu (18), kā arī būtisku apliecinošo dokumentu trūkumu (3);

191. turklāt norāda, ka līdz 2016./2017. grāmatvedības gada beigām avansos finanšu instrumentiem bija izmaksāti 2,9 miljardi EUR, no kuriem 2,3 miljardi EUR bija deklarēti laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam (17 % no izmaksātā Savienības līdzfinansējuma kopējās summas), un ka 2016./2017. grāmatvedības gadā galīgajiem saņēmējiem tika izmaksāti 1,3 miljardi EUR (43 %);

192. aicina Komisiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kurš ir labuma guvējs no procentiem, kuri uzkrāti par saņēmējiem vēl neizmaksātajiem 1,6 miljardiem EUR, un turpmāk iekļaut šo informāciju savos gada ziņojumos;

193. norāda, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija aptvēra izmaksājumus pieciem finanšu instrumentiem (diviem no 2014.–2020. gada plānošanas perioda un trim no 2007.–2013. gada plānošanas perioda); norāda, ka Revīzijas palāta pārbaudīja 30 garantijas un 100 aizdevumus šiem pieciem instrumentiem finanšu starpnieku līmenī un saistībā ar trim no pārbaudītajiem instrumentiem konstatēja 14 neattiecināmus izmaksājumus galīgajiem saņēmējiem un ka tie bija vai nu neattiecināmi aizdevumi, vai izmaksājumi neattiecināmiem galīgajiem saņēmējiem, kā arī anulēti izmaksājumi, ko dalībvalsts bija nepareizi reģistrējusi kā samaksātus līdzekļus;

194. konstatē, ka pēc valstu un Komisijas kontroles cikla pabeigšanas DG REGIO apstiprināja, ka atlikušais kopējo kļūdu īpatsvars 2016.–2017. grāmatvedības gadā ir 1,96 %, pamatojoties uz visiem šajā brīdī pieejamajiem revīzijas pierādījumiem un notiekošajām pretrunu procedūrām (konservatīva pieeja); vienlaikus DG REGIO lēsa, ka apstiprinātais īpatsvara rādītājs varētu sasniegt ne vairāk kā 2,74 %;

195. pauž bažas par ievērojamo atšķirību starp Revīzijas palātas un Komisijas kļūdu īpatsvara aplēsēm;

196. turklāt norāda, ka attiecībā uz 2018. gadu Komisija ir ieviesusi divus jaunus jēdzienus: “risks maksājumu veikšanas brīdī”(94) un “risks slēgšanas brīdī”;

197. norāda, ka “riskam pakļautā summa maksāšanas brīdī” ir balstīta uz pārskatiem, ko dalībvalstis nosūta pēc finanšu korekciju atskaitīšanas; norāda, ka tādēļ varētu šķiet, ka Komisijai nav tiešas informācijas par riskam pakļauto summu maksāšanas brīdī;

198. turklāt norāda, ka “riskam pakļautā summa slēgšanas brīdī” ir ekstrapolācija, kas balstīta uz Komisijas pieredzi;

199. uzskata, ka šajā sakarībā ir lietderīgi atgādināt Finanšu regulas 247. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, kurā Komisijai prasīts iesniegt “aplēsi par kļūdu līmeni Savienības izdevumos, pamatojoties uz konsekventu metodoloģiju, un aplēsi par turpmākām korekcijām [...]”;

200. pauž bažas par Revīzijas palātas secinājumu, ka uz vairāku revīzijas iestāžu veikto darbu patlaban iespējams paļauties tikai daļēji, jo pastāv trūkumi revīzijas iestāžu izlases veidošanas metodē, revīzijas liecību dokumentācijā un kļūdu novēršanā; pauž bažas arī par to, ka Revīzijas palāta nevar paļauties uz Komisijas norādīto kļūdu īpatsvaru, jo tas aprēķināts, pamatojoties uz izdevumiem, kuriem vēl nav veikts pilns kontroles cikls, un šie izdevumi nav tādi paši kā Revīzijas palātas pārbaudītie izdevumi;

201. uzskata par neapmierinošu to, ka Revīzijas palāta un Komisija atzinumu sagatavošanai par finanšu darījumu likumību un pareizību izmanto atšķirīgu metodoloģiju, tāpēc tās iegūst atšķirīgus rezultātus, nosakot atlikušo kļūdu īpatsvaru (RER): ˃ 2 % (DG EMPL un DG REGIO), 5 % (Revīzijas palāta); šajā sakarībā prasa Revīzijas palātai norādīt nevis atlikušo kļūdu īpatsvaru, bet gan kļūdu īpatsvaru maksāšanas brīdī (pirms korekciju piemērošanas), lai uzlabotu novērtējuma un Parlamenta veiktās pārbaudes kvalitāti;

202. turklāt norāda, ka abām iestādēm ir atšķirīga datubāze: Revīzijas palāta izmanto ikgadēju pieeju, savukārt Komisija 2018. gadā varēja pārbaudīt tikai 2016./2017. gada pārskatus un izmanto daudzgadu pieeju;

Finanšu pārvaldība un iekšējās kontroles

203. norāda, ka DG REGIO ir formulējis 30 atrunas attiecībā uz 30 pašreizējā plānošanas perioda darbības programmām; turklāt joprojām ir spēkā 18 atrunas attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu;

204. norāda uz DG REGIO ziņoto, ka 2018. gada beigās bija pabeigti 99 % rīcības plānu ex ante nosacījumu izpildei un ka nepabeigto rīcības plānu skaits 2018. gadā samazinājās līdz 6 (2017. gadā — 8); ar bažām norāda, ka saistībā ar šiem nepabeigtajiem plāniem tika pieņemti divi lēmumi apturēt maksājumus un divi brīdinājumi par maksājumu apturēšanu un ka tam varētu būt ietekme uz darbības programmu savlaicīgu īstenošanu, lielākoties — vides nozarē;

205. aicina Komisiju nodrošināt patiesu procedūras vienkāršošanu, tostarp attiecībā uz dokumentāciju, kas tiek prasīta, lai piekļūtu finansējumam, vienlaikus neaizmirstot par kontroles un uzraudzības principiem;

206. pauž bažas par to, ka struktūrfondu īstenošana kavējas un situācija ir vēl sliktāka nekā attiecīgajā brīdī iepriekšējā plānošanas periodā: patlaban vidējais apguves līmenis nesasniedz 40 %, savukārt 2007.–2013. gada plānošanas perioda attiecīgajā brīdī šis rādītājs tuvojās 60 %(95);

207. norāda uz DG REGIO 2018. gada darbības pārskatā ziņoto, ka patlaban no ERAF un KF 18 miljardus EUR jeb 7,2 % no kopējiem piešķīrumiem ir plānots nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus;

208. pauž nožēlu par to, ka 2018. gada ziņojums par ESI fondu finanšu instrumentiem tika publicēts tikai 2020. gada janvārī; norāda, ka 2018. gada beigās ESI fondu ieguldījums finanšu instrumentos saistību izteiksmē bija 16,9 miljardi EUR, finanšu instrumentiem izmaksātie ESI fondu līdzekļi veidoja 7 miljardus EUR (aptuveni 41 %) un galīgo saņēmēju saņemtās investīcijas — 3,7 miljardus EUR; aicina Komisiju līdz 2020. gada oktobrim publicēt 2019. gada ziņojumu, lai tajā iekļautos konstatējumus būtu iespējams integrēt ziņojumā par 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

209. atgādina par savu prasību dot iespēju valstu revīzijas iestādēm veikt revīziju attiecībā uz Savienības budžeta finanšu instrumentiem, samazināt finanšu instrumentu skaitu un ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāju, tostarp EIB grupas un citu starptautisko finanšu institūciju, sniegtajiem ziņojumiem par sniegumu un gūtajiem rezultātiem, tādējādi palielinot pārredzamību un pārskatatbildību(96);

210. uzsver, ka Savienībā un ārpus Savienības īstenotajiem finanšu instrumentiem ir jākļūst pārredzamākiem un ir jāuzlabo pārskatatbildība un ziņošana par to sniegumu un ilgtspēju; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās partneri, kas īsteno Savienības budžeta atbalstītos finanšu instrumentus, nodrošina maksimālu pārredzamību un pārskatatbildību;

211. uzsver, ka finanšu instrumenti var papildināt dotācijas, bet ne tās aizstāt(97);

212. pauž nopietnas bažas, ka neizpildīto saistību apmērs plānošanas perioda beigās būs ievērojami lielāks nekā iepriekšējā perioda beigās, tādējādi, iespējams, atkal izraisot maksājumu krīzi;

213. konstatē, ka DG REGIO attiecībā uz 2016./2017. grāmatvedības gadu 135 darbības programmām apstiprināja revīzijas iestāžu paziņotos RER, kuri bija zemāki par būtiskuma slieksni (tostarp dažos gadījumos pēc nebūtisku pielāgojumu izdarīšanas), savukārt 29 paziņotos rādītājus nācās pārskatīt, un pēc labojumu izdarīšanas tie pārsniedza 2 %;

214. konstatē arī to, ka DG REGIO attiecībā uz 2017./2018. grāmatvedības gadu akceptēja 242 no 258 apstiprinātajiem pārskatiem un nepieņēma 16 pārskatus; šajā sakarībā uzsver, ka Revīzijas palāta neizskatīja šā perioda pārskatus, jo vēl nebija pabeigtas apstiprinājumpārbaudes;

215. konstatē, ka struktūrpolitikā un kohēzijas politikā krāpšanas riskam visvairāk pakļautās jomas ir infrastruktūra (34 %), vide (13 %) un pētniecība (13 %) un ka krāpšanas gadījumi ir saistīti ar iepirkuma noteikumiem (52 %), neatbilstīgiem izdevumiem (14 %) un interešu konfliktiem (8 %);

Nopietni pārkāpumi un neatbilstīga līdzekļu izmantošana dalībvalstīs

216. norāda, ka DG REGIO galīgais revīzijas ziņojums par Čehiju tika neatļauti nopludināts plašsaziņas līdzekļiem; ir informēts, ka Komisija ir veikusi visaptverošas revīzijas attiecībā uz Savienības un valstu tiesību aktu piemērošanu, rūpīgi pārbaudot ne tikai darbību pareizību, bet arī atbilstību Savienības un valstu tiesību aktiem par interešu konfliktu; norāda, ka Komisija 2019. gada decembrī slēgtā sanāksmē informēja Parlamenta atbildīgo komiteju par DG REGIO un DG EMPL veikto revīziju progresu; aicina Komisiju bez liekas kavēšanās informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi un Parlamenta atbildīgo(-ās) komiteju(-as) par jebkādiem jauniem pavērsieniem un nodrošināt, ka saistībā ar konstatējumiem tiek veikti atbilstīgi turpmākie pasākumi;

217. pauž nožēlu par to, ka sākotnējās pazīmes liecina, ka reģionālās politikas un kohēzijas fondu jomā revidenti atklājuši nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā un tādēļ ierosinājuši finanšu korekciju gandrīz 20 % apmērā; aicina Komisiju kritiski izvērtēt, vai šie gadījumi neliecina par sistēmiskām ļaunprātībām Savienības līdzekļu izmantošanā; sagaida, ka Komisija pieņems piemērotu mehānismu turpmāku trūkumu novēršanai;

218. pauž nožēlu arī par to, ka sākotnējās pazīmes liecina, ka Komisijas revidenti atklājuši ļoti nopietnus interešu konflikta gadījumus, kas saistīti ar Čehijas valdību; tomēr saprot, ka līdz 2017. gada februārim Čehijā valsts tiesību akti par interešu konfliktiem neparedzēja sankcijas par publisko līdzekļu piešķiršanu valsts amatpersonām; norāda, ka līdz šim attiecībā uz 2018. gadu nav deklarēti nekādi izdevumi; sagaida, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai efektīvi un laikus pabeigtu šo procesu, un pilnībā veiks visus nepieciešamos koriģējošos pasākumus; ņemot vērā ziņojumus par nopietnajām bažām attiecībā uz interešu konfliktiem, kuri saistīti ar Čehijas valdību un konstatēti Komisijas veiktajās revīzijās, mudina Komisiju pilnībā informēt Parlamentu un Eiropadomi par situāciju;

219. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir informējusi atbildīgo komiteju par to, ka DG REGIO ir veicis finanšu korekcijas par vairāk nekā 1,5 miljardu EUR Ungārijā īstenotajās 2007.–2013. gada programmās, kurās tas atklāja pārkāpumus, un ka minētā summa attiecas uz šādām darbības programmām:

	–	2007HU161PO001 Ekonomikas attīstība 275 miljoni EUR
	–	2007HU161PO002 Vide un enerģētika 254 miljoni EUR
	–	2007HU161PO007 Transports 371 miljons EUR
	–	2007HU161PO008 Sociālā infrastruktūra 120 miljoni EUR
	–	Septiņas reģionālās darbības programmas 473 miljoni EUR
	–	2007HU161PO010 Īstenošana 75 miljoni EUR

220. atzinīgi vērtē Komisijas izcilo revīzijas darbu, kas ļāvis atklāt sistēmiskus riskus un kļūdu avotus; pauž gandarījumu par piemērotajām finanšu korekcijām; ar bažām norāda uz to, cik daudz laika nepieciešams, lai atgūtu neatbilstīgi izmaksātos līdzekļus; aicina Komisiju sīkāk informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par saviem konstatējumiem attiecībā uz sistēmiskajiem riskiem un oligarhiskajām struktūrām;

221. pauž nožēlu par to, ka ESI fondu jomā Komisijas revidenti atklāja nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā, galvenokārt saistībā ar publiskā iepirkuma procedūru kontroli;

222. atgādina, ka visām darbības programmām tika piemērota vienotas likmes finanšu korekcija 10 % apmērā;

223. atgādina, ka publiskā iepirkuma pārkāpumu dēļ pamatnolīgumiem ūdenssaimniecības nozarē vides un energoefektivitātes darbības programmā tika piemērota finanšu korekcija 25 % apmērā;

224. atgādina, ka projektu atlases procesa nepilnību dēļ teritoriālās un municipālās attīstības darbības programā tika piemērota vienotas likmes finanšu korekcija 10 % apmērā;

225. turklāt norāda, ka DG REGIO vēl nav provizoriski slēdzis elektroniskās pārvaldības programmas, kas nozīmē, ka varētu tikt piemērotas vēl citas korekcijas;

226. ar bažām norāda, ka pārkāpumu līmenis liecina par to, ka Ungārijas darbības programmās jau kopš 2007. gada pastāv sistēmiska problēma; aicina Komisiju informēt Parlamentu un sabiedrību par savu vērtējumu attiecībā uz šāda pārkāpumu līmeņa iemesliem; norāda, ka fiksētās likmes sods 10 % apmērā par darbības programmu nepareizu pārvaldību nav ilgtermiņa risinājums, kā novērst atklāto pārkāpumu augsto īpatsvaru, un ka pārkāpumu īpatsvars nemazināsies, ja netiks izmantoti uzlaboti un pienācīgi kontroles un uzraudzības mehānismi;

227. aicina Komisiju noteikt minētajām programmām skaidru darbības grafiku no projekta sākuma līdz līdzekļu atgūšanai, izskaidrojot dažādos posmus;

228. uzdod Komisijai jautājumu, kā šīs atgūtās summas tiks iekļautas budžetā, jo tās skar iepriekšējā plānošanas perioda (2007.–2013. gads) programmas;

229. atgādina par savu labvēlīgo nostāju attiecībā uz tāda mehānisma izstrādi, kas ļautu piemērot ievērojamas juridiskās un finansiālās sekas dalībvalstīm, kuras neievēro Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteiktās vērtības;

Ieteikumi

230. aicina Komisiju:

	–	paplašināt ziņošanu par Savienības ieguldījumu ietekmi un ilgtspēju, lai parādītu Savienības finansējuma nodrošināto Savienības pievienoto vērtību;
	–	pastiprināt centienus uzlabot pašreizējās kontroles un ticamības nodrošināšanas sistēmas, tiecoties izveidot vienotu revīzijas ķēdi;
	–	gada pārvaldības un snieguma ziņojumā iekļaut rādītāju, kas raksturotu kļūdu līmeni maksāšanas brīdī (pirms korekcijas veikšanas valsts līmenī), kā arī aplēsi par turpmākām korekcijām;
	–	turpināt sadarbību ar Revīzijas palātu, tiecoties vēl vairāk saskaņot revīzijas metodoloģiju un juridisko aktu interpretāciju;
	–	publicēt visus savus priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem, kas tiek sniegti Eiropas pusgada kontekstā;
	–	pievērst lielāku uzmanību un piešķirt lielāku tehnisko atbalstu dalībvalstīm, uz kuru pārvaldības un kontroles sistēmām var paļauties tikai daļēji vai nevar paļauties ar līdzekļiem saistītas krāpšanas un korupcijas riska dēļ, īpaši pievēršoties dalībvalstīm, kuras nav pievienojušās EPPO;
	–	stingri mudināt dalībvalstis pievienoties EPPO;
	–	pievērst īpašu uzmanību publiskā iepirkuma procedūru ietvaros piešķirtajiem pamatlīgumiem, jo ar tiem saistītā krāpšana un korupcija Savienības finanšu intereses pakļauj lielākam riskam;
	–	pēc iespējas ātrāk samazināt uzkrājušās neizpildītās saistības;
	–	2021.–2027. gada plānošanas periodā saīsināt automātisko saistību atcelšanu no n+3 gadiem līdz n+2 gadiem, lai stimulētu dalībvalstis ātri īstenot programmas;
	–	attiecībā uz Revīzijas palātas konstatētajām kļūdām piemērot finanšu korekcijas saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu;
	–	gada darbības pārskatos norādīt, kā tikuši atkārtoti izmantoti līdzekļi, kas atgūti, veicot dalībvalstu un Komisijas noteiktās ex post finanšu korekcijas, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar krāpšanu, korupciju vai citām noziedzīgām darbībām;
	–	gada darbības pārskatos norādīt, vai un kā dalībvalstis atkārtoti izmantojušas līdzekļus, kas atgūti, veicot dalībvalstu un Komisijas noteiktās ex post finanšu korekcijas;
	–	nekavējoties publicēt 2020. gada ziņojumu par ESI fondu finanšu instrumentiem;
	–	palielināt pārredzamību, dodot iespēju meklēt informāciju par iepirkumā uzvarējušiem pretendentiem Savienības elektroniskā publiskā iepirkuma tīmekļa vietnē TED;
	–	izvirzīt priekšnoteikumu, ka dalībvalstīm, lai tās varētu izmantot Savienības līdzekļus, ir jāizmanto informācijas tehnoloģiju programma ARACHNE; izskatīt iespēju izmantot ARACHNE datus un dalībvalstu tiesu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus, lai izveidotu ES “melno sarakstu” ar uzņēmumiem un to faktiskajiem īpašniekiem vai personām, kas notiesātas par krāpšanu, korupciju vai citām noziedzīgām darbībām saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu, un iespējams, aizliegt tiem piecus gadus pieteikties Savienības finansējumam un rūpīgi kontrolēt visus to patlaban īstenotos projektus, kuri saistīti ar Savienības līdzekļu maksājumiem;
	–	sniegt turpmāku atbalstu un norādījumus dalībvalstīm, izmantojot dažādos savā rīcībā esošos mehānismus, tostarp tehnisko palīdzību, un īpaši šim nolūkam izveidotu darba grupu, lai stiprinātu administratīvās spējas, kas nepieciešamas Savienības līdzekļu apguvei un raitai pārejai no pašreizējā plānošanas perioda uz nākamo;
	–	saskaņot struktūrfondu pārskata periodus ar Revīzijas palātas pārskata periodiem;
	–	nodrošināt, lai 2021.–2027. gada plānošanas periodā tiktu saglabāts 10 % ieturējums starpposma maksājumiem un lai ieturētās summas tiktu izmaksātas tikai pēc tam, kad pabeigtas visas pārbaudes un veikti nepieciešamie uzlabojumi vai koriģējošie pasākumi;
	–	izstrādāt vienotas pamatnostādnes attiecībā uz augsta līmeņa politiķu interešu konfliktiem; kopā ar dalībvalstīm izstrādāt efektīvus juridiskos instrumentus, lai nepieļautu, ka tiek veicināta iespēja oligarhiskām struktūrām izmantot Savienības kohēzijas fondu līdzekļus;
	–	apsvērt iespēju jaunajā DFS dalītas pārvaldības vietā ieviest tiešo pārvaldību, ja konstatēta ar nodomu veikta neatbilstīga līdzekļu izmantošana;

231. aicina Revīzijas palātu gada pārskatā plašāk pievērsties snieguma aspektam — šajā ziņā vērtīgs informācijas avots ir Revīzijas palātas īpašie ziņojumi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas izteiktos priekšlikumus Budžeta kontroles komitejas apmeklējuma laikā 2019. gada 19. novembrī;

Dabas resursi

Atbilstība

232. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm 2018. finanšu gadā kļūdu līmenis kategorijā “Dabas resursi” kopumā ir 2,4 %, joprojām pārsniedzot 2 % būtiskuma slieksni;

233. uzsver, ka kļūdu risku lauku attīstības, tirgus pasākumu, zivsaimniecības, vides un klimata politikas jomā palielina sarežģītie attiecināmības nosacījumi; norāda, ka minētajām jomām ir atvēlēta aptuveni ceturtā daļa no dabas resursu budžeta;

234. norāda, ka no Revīzijas palātas pārbaudītajiem 156 maksājumiem paaugstināta riska jomās kļūdas bija ceturtajā daļā maksājumu un galvenie kļūdu cēloņi bija saistīti ar attiecināmības nosacījumiem, iepirkuma vai dotāciju noteikumiem un neprecīzu informāciju par platībām;

235. ar gandarījumu konstatē, ka attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešo maksājumu budžetu (72 % no kategorijas “Dabas resursi”) Revīzijas palāta lēš, ka kļūdu līmenis šajā jomā ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa;

236. norāda, ka no Revīzijas palātas pārbaudītajiem 95 tiešajiem maksājumiem kļūdu nebija 81 % maksājumu un ka lielākā daļa kļūdu bija nelielas pārmaksas (zem 5 %), kuras radās galvenokārt tāpēc, ka lauksaimnieki bija snieguši neprecīzu informāciju par platībām;

237. uzsver, ka pozitīvie panākumi ELGF tiešo maksājumu jomā galvenokārt ir saistīti ar integrētās administrācijas un kontroles sistēmas, zemes gabalu identifikācijas sistēmas un ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu lietotnes kvalitāti un lauksaimnieku pieteikumu iepriekšējām kontrolpārbaudēm;

238. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju skaitļi, ko Komisija izklāstījusi gada pārvaldības un snieguma ziņojumā, atbilst Revīzijas palātas izdarītajiem revīzijas secinājumiem;

239. norāda, ka 2018. gadā DG AGRI veica pārbaudes apmeklējumus 17 sertifikācijas struktūrās un konstatēja, ka lielākajā daļā no tām ir nepieciešami uzlabojumi un ka līdz ar to iespējams tikai daļēji paļauties uz likumības un pareizības pārbaudēm, ko veikusi lielākā daļa minēto sertifikācijas struktūru, un ka trūkumi jo īpaši tika konstatēti attiecībā uz izlases veidošanas metodoloģiju un attiecināmības pārbaužu tvērumu;

Sniegums

240. norāda, ka lauku attīstības darbības kopumā tika veiktas, kā plānots, un ka dalībvalstis bija pārbaudījušas izmaksu pamatotību;

241. norāda, ka dažos projektos varētu būt iespējams vienkāršot administrēšanu un kontrolēt izmaksas, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, piemēram, fiksētas summas vai vienotas likmes maksājumus;

242. pauž nožēlu par to, ka valstu iestādes ir maz izmantojušas vienkāršoto izmaksu iespējas, kaut gan tās būtu varējušas noderēt aptuveni vienā trešdaļā Revīzijas palātas apmeklēto projektu; tomēr norāda uz DG AGRI centieniem palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt grūtības un problēmas, ar kurām tās saskaras, ieviešot vienkāršoto izmaksu iespējas;

243. ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta joprojām konstatē nepilnības rezultātu rādītāju izmantošanā attiecībā uz KLP kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (CMEF);

244. īpaši pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka gandrīz vienai trešdaļai lauku attīstības darbību nebija atbilstoša rezultātu rādītāja CMEF sistēmā un ka definētie rādītāji ne vienmēr bija saistīti ar prioritāro jomu mērķiem;

245. nāk klajā ar šādiem ieteikumiem:

	–	Komisijai — izvērtēt, cik efektīvi ir dalībvalstu pasākumi kļūdu cēloņu novēršanai, un vajadzības gadījumā sniegt papildu norādījumus;
	–	sertifikācijas struktūrām — uzlabot savas procedūras, lai Komisija to veikto darbu varētu pilnībā izmantot kā galveno avotu pārliecības gūšanai par KLP izdevumu pareizību;
	–	Komisijai — priekšlikumā par jauno KLP novērst Revīzijas palātas konstatētās nepilnības kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā;

Galvenie snieguma rādītāji (KPI)

246. atgādina, ka viens no KLP galvenajiem mērķiem ir nodrošināt lauksaimniekiem ienākumu stabilitāti un atbalstīt darbvietu saglabāšanu un radīšanu, kā arī stimulēt izaugsmi un ieguldījumus visā Savienības teritorijā; konstatē, ka mazāk attīstītos lauku apvidos KLP pretēji saviem galvenajiem mērķiem pirmām kārtām atbalsta lielos zemes īpašniekus un tikai mazākā mērā — mazos lauksaimniekus, kuri apsaimnieko zemi;

247. ar dziļām bažām norāda, ka — līdzīgi kā iepriekšējos gados — saskaņā ar DG AGRI 2018. gada darbības pārskatu “lauksaimniecības faktora ienākumi uz vienu gada darba vienību reālā izteiksmē ir atjaunojušies, bet ienākumi kopumā atpaliek no algām visā ekonomikā”; aicina Komisiju pievērsties šai situācijai ar vislielāko nopietnību, ņemot vērā sekas, kas saistītas ar to, ka lauksaimnieku atalgojums, kopumā raugoties, atpaliek, jo īpaši mazāk attīstītos lauku apvidos;

248. norāda, ka nodarbinātības līmenis Savienības lauku apvidos ir pieaudzis, pārsniedzot 2008. gada pirmskrīzes līmeni, proti, 67,7 %;

249. norāda, ka ar nodarbinātības līmeni laukos saistītais galvenais snieguma rādītājs ir atkarīgs ne tikai no KLP faktora;

250. ar dziļām bažām norāda, ka saskaņā ar DG AGRI 2018. gada darbības pārskatu darbaspēka daudzums KLP ir pastāvīgi samazinājies — šis rādītājs, kas izteikts 1000 gada darba vienībās, 2008. gadā bija 11 595, bet 2017. gadā bija samazinājies līdz 9363 (sk. 22. lpp.);

251. pieņem zināšanai, ka Komisija ziņojusi par pozitīvu tendenci attiecībā uz KPI, kas saistīts ar minimālo zemes platību, kurā tiek īstenota specifiska vides prakse;

252. tomēr uzsver, ka Komisijas dienestu darba dokumentā(98) ir secināts, ka “... neraugoties uz Tiešo maksājumu regulā noteiktajiem ekoloģizācijas pasākumu mērķiem, vides un klimata mērķi kopumā nav bijuši nozīmīgs faktors, dalībvalstīm izdarot izvēli attiecībā uz īstenošanu. Dalībvalstis (...) neizmanto šo elastību, lai maksimāli palielinātu ieguvumus vides un klimata jomā; šķiet, ka lēmumi drīzāk pieņemti, pamatojoties uz administratīviem aspektiem un ar lauksaimniecību saistītiem apsvērumiem, tostarp vēlmi nodrošināt iespējami netraucētu lauksaimniecības praksi”;

253. pauž nožēlu, ka, tāpat kā iepriekšējos pārskatos, Revīzijas palāta atkal konstatējusi nepilnības rezultātu rādītāju izmantošanā, tostarp rezultātu rādītāju kvalitātes trūkumus(99); uzsver — lai sekmīgi īstenotu ierosināto pāreju uz sniegumā balstītu KLP, būs jāizstrādā visaptverošs kopēju rezultātu rādītāju kopums un šie rādītāji rūpīgi jāpiemēro;

254. aicina Komisiju nodrošināt, ka KLP finansējums atbilst Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma mērķiem;

255. pauž īpašu nožēlu par to, ka Komisijai nācās secināt, ka “patlaban ekoloģizācijas pasākumu piemērošanas vispārējā ietekme uz lauku saimniecību pārvaldības praksi un vidi/klimatu nav skaidra, taču šķiet, ka tā ir diezgan ierobežota, kaut gan starp dalībvalstīm pastāv atšķirības” un ka “kultūraugu dažādošanas pasākuma rezultātā kultivēto kultūraugu daudzveidība ir palielinājusies aptuveni 0,8 % no aramzemes platības”(100);

256. norāda, ka KLP ekoloģizācija nevarēja sasniegt sākotnējo mērķi, proti, uzlabot ekoloģiskos raksturlielumus, un joprojām bija ienākumu atbalsta shēma, jo tās pamatā joprojām bija maksājumi par hektāru; atgādina, ka saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 21/2017 tādējādi radies ievērojams liekas palīdzības un dubultas finansēšanas risks;

257. ar bažām norāda — kaut gan laikposmā no 1990. līdz 2010. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas lauksaimniecībā ievērojami samazinājās, šī tendence pārtrūka, un laikposmā, kad tika īstenota ekoloģizācija, no 2016. līdz 2017. gadam emisijas palielinājās (sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 9);

Taisnīgāka KLP līdzekļu piešķiršana

258. uzstāj, ka svārstīgu ienākumu krīzes laikos lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāda paša līmeņa atbalsts saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības, iespējams, var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas var būt noturīgi; uzskata, ka Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu KLP līdzekļu sadalījumu līdzsvarotā veidā, proti, lai maksājumi par hektāru samazinātos apgriezti proporcionāli uzņēmuma vai saimniecības lielumam;

259. uzstāj, ka jaunajā īstenošanas sistēmā ir jāpieņem specifisks rezultātu rādītājs “Pārdale mazākām saimniecībām”;

260. mudina Komisiju nodrošināt, ka KLP līdzekļi tiek taisnīgi piešķirti aktīvajiem lauksaimniekiem un ka rezultātā nenotiek darījumi ar zemi, no kuriem labumu gūst politikā iesaistījušos izredzētu personu kopums, ko bieži dēvē par oligarhiem; aicina Komisiju izvērtēt KLP pašreizējo piešķiršanas noteikumu pārkāpumus, apiešanu un neparedzētās sekas; norāda, cik svarīga ir pārredzama un spēcīga pārvaldības sistēma, un aicina Komisiju pastiprināti censties novērst un atklāt krāpšanu;

261. pauž bažas par nesen klajā nākušām ziņām par iespējamiem augsta līmeņa interešu konfliktiem un zemes piesavināšanās gadījumiem dažās dalībvalstīs; norāda, ka zemes īpašumtiesību jautājumā ir jārīkojas galvenokārt dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, ieviešot nepieciešamās sistēmas krāpšanas nepieļaušanai un novēršanai; uzsver, ka visi apgalvojumi vai aizdomas par krāpšanu un Savienības līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu vai nepareizu pārvaldību būtu jāadresē OLAF un EPPO; šajā sakarībā norāda, cik svarīga ir pārredzama un spēcīga pārvaldības sistēma, un aicina Komisiju pastiprināti censties novērst un atklāt krāpšanu;

262. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par jaunu īstenošanas modeli, kurā paredzēts noteikt izmaksājamo summu maksimumu, to apvienojot ar samazinājuma mehānismu, lai nodrošinātu KLP līdzekļu līdzsvarotu sadali, proti, lai maksājumi par hektāru samazinātos apgriezti proporcionāli uzņēmuma vai saimniecības lielumam; uzskata, ka izmaksājamās summas maksimuma noteikšana, paralēli ieviešot darbaspēka izmaksu kompensāciju pirms maksimuma piemērošanas, nav pietiekams līdzeklis, lai garantētu tiešo maksājumu taisnīgāku sadalījumu; turklāt atbalsta pārdales mehānisma ideju; mudina Komisiju iekļaut priekšlikumu par tiešo maksājumu maksimālās summas noteikšanu fiziskai personai, kas ir viena vai vairāku uzņēmumu patiesais labuma guvējs; uzsver, ka nevajadzētu pastāvēt iespējai vienā DFS periodā saņemt Savienības subsīdijas, kuru apmērs miljonos EUR izsakāms ar trīsciparu skaitli;

DG AGRI ģenerāldirektora formulētās atrunas

263. apstiprina DG AGRI ģenerāldirektora formulētās atrunas DG AGRI 2018. gada darbības pārskatā (145. lpp.);

Čehija

264. pauž bažas, ka(101):

	–	Komisija, pamatojoties uz Finanšu regulas 61. pantu, pašlaik veic turpmākus pasākumus saistībā ar apgalvojumiem par interešu konfliktu Čehijā; 2019. gada janvārī un februārī vairāki Komisijas dienesti (DG AGRI, DG REGIO, DG EMPL) veica koordinētu revīziju; DG AGRI veica revīziju par ieguldījumu pasākumiem lauku attīstības jomā;
	–	Komisija veic izmeklēšanu, un piesardzības nolūkā līdz situācijas noskaidrošanai no Savienības budžeta saistībā ar ESI fondiem netiek veikti maksājumi uzņēmumiem, kuri tieši vai netieši pieder premjerministram Andrej Babiš un kurus potenciāli varētu skart iespējamais interešu konflikts;
	–	attiecībā uz Lauku attīstības fondu — Komisija neatlīdzina Čehijas iestādēm ar “Agrofert” projektiem saistītās summas, ko potenciāli varētu skart iespējamais interešu konflikts;

265. aicina Komisiju gadījumā, ja noteikumi nav ievēroti, veikt pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības budžetu, tostarp, ja tas paredzēts, koriģējošus pasākumus attiecībā uz pagātnē īstenotām darbībām;

266. aicina Komisiju vērīgi uzraudzīt pašreizējās norises Čehijā, pievēršot īpašu uzmanību maksājumiem, kas veikti uzņēmumiem, kuri tieši vai netieši pieder Čehijas premjerministram vai citiem Čehijas valdības locekļiem;

267. aicina Komisiju vērīgi uzraudzīt neatbilstīgi izlietoto līdzekļu atgūšanas procesu, lai nodrošinātu, ka Čehija veiks juridiskus pasākumus, lai panāktu, ka tie, kas ir atbildīgi par Savienības līdzekļu neatbilstīgu izlietošanu, atlīdzina nodarīto;

268. aicina Komisiju nekavējoties informēt Parlamenta atbildīgo komiteju un sabiedrību par visiem revīziju konstatējumiem, pilnībā ievērojot pārredzamības un juridiskās noteiktības principus, kas ietilpst tiesiskuma principos; aicina Komisiju informēt Parlamenta atbildīgo komiteju, ja pēc revīziju oficiālās pabeigšanas turpina pastāvēt iespējami ar Čehijas valdību saistīti interešu konflikti vai ja Čehijas iestādes iebilst pret kāda koriģējoša pasākuma īstenošanu politisku vai citu nejuridiska rakstura iemeslu dēļ;

269. aicina Komisiju rūpīgi kontrolēt, vai Čehijas politiskajā situācijā tiek pilnībā ievēroti tiesiskuma principi, un veikt jebkādus pamatotus pasākumus, lai aizsargātu tiesiskumu kā vienu no Savienības pamatprincipiem, ja tā konstatē, ka minētais princips ir apdraudēts;

Slovākija

270. aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt Slovākijas iestāžu 2019. gada augustā sniegtās atbildes par likumdošanas pasākumiem, kas valstī tiek veikti, lai uzlabotu zemes reģistra (kadastra) pareizību un pārredzamību, par turpmāko rīcību saistībā ar iespējamo krāpšanu, par līdzekļu atgūšanu, kā arī par Slovākijas maksājumu aģentūras (APA) ieviesto jauno metodoloģiju dubultu pieprasījumu izskatīšanai;

271. aicina Komisiju turpināt laikus informēt Parlamentu par lietu attīstību Čehijā un Slovākijā;

Ungārija

272. norāda, ka pēc OLAF izmeklēšanas rezultātiem DG AGRI 2015. un 2017. gada revīzijās attiecībā uz Ungāriju tika konstatēts, ka sistemātiski netiek pārbaudīts interešu konflikts 2007.–2013. gada lauku attīstības programmas publiskā iepirkuma procedūrās;

273. atzinīgi vērtē to, ka:

	–	Komisija nolēma piemērot finanšu korekcijas, kuru kopējā summa veido aptuveni 6,5 miljonus EUR;
	–	Ungārijas iestādes apņēmās labot situāciju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, tostarp iecelt revīzijas uzņēmumu, kas veiktu publiskā iepirkuma procedūru pārbaudi;

274. aicina DG AGRI cieši uzraudzīt situāciju Ungārijā un laikus ziņot Parlamentam par turpmākajiem pasākumiem;

Zemes piesavināšanās

275. ar bažām pieņem zināšanai Komisijas norādi(102), ka “saskaņā ar ES tiesību aktiem atbalsta saņēmēji, kas ir tiesīgi saņemt maksājumu, ir tās personas, kuras zemi apsaimnieko. Atbalsta saņēmēju deklarētajiem zemes gabaliem jābūt lauksaimnieka rīcībā noteiktā atsauces datumā, ko noteikusi dalībvalsts [...]. Ja zeme ir iegūta piesavināšanās ceļā, tas ir ar tiesiskumu saistīts jautājums, kurā būtu jārīkojas dalībvalsts tiesu sistēmai. Ja nepieciešams, Komisija var dalībvalstij palīdzēt. Dažas dalībvalstis ir prasījušas atbalsta saņēmējiem sniegt pierādījumus, ka viņiem ir likumīgas tiesības zemi apstrādāt. Savukārt citas dalībvalstis nav to prasījušas. Regulēt šo jautājumu ir dalībvalstu ziņā”;

276. pauž dziļas bažas par dažās dalībvalstīs izskanējušām nopietnajām aizdomām par zemes piesavināšanos, ko dažkārt atbalstījušas oligarhiskas struktūras un, iespējams, veicinājusi valdība un valsts varas iestādes; aicina Komisiju izstrādāt vienotas pamatnostādnes attiecībā uz augsta līmeņa politiķu interešu konfliktiem; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt efektīvus juridiskos instrumentus, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu un nepieļautu, ka tiek veicināta Savienības kohēzijas fondu līdzekļu nonākšana oligarhisku struktūru rīcībā; pieņem zināšanai pasākumus, ko Komisija veikusi, lai uzlabotu, piemēram, zemes gabalu identifikācijas sistēmu dažās dalībvalstīs un maksājumu aģentūru un revīzijas iestāžu darba objektivitāti;

277. pauž nožēlu par to, ka no Komisijas sniegtās atbildes izriet, ka DG AGRI dienestu ieskatā tiesiskuma ievērošanas problemātika galvenokārt ir dalībvalstu ziņā;

278. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu KLP noteikumos, lai novērstu situācijas, ka Savienības līdzekļi tiek izmaksāti par zemi, kura iegūta ar varu, nelikumīgi vai krāpnieciski vai attiecībā uz kuru ir nepatiesi deklarētas īpašumtiesības, iespējams, nenorādot patiesos īpašniekus vai — valstij piederošas zemes gadījumā — attiecīgās publiskās struktūras;

279. aicina Komisiju izveidot mehānismu, kas nodrošinātu lauksaimniekiem/ atbalsta saņēmējiem, kuriem nācies saskarties ar zemes piesavināšanos, iespēju iesniegt sūdzību Komisijai un iespēju izmantot pienācīgus aizsardzības mehānismus;

280. aicina Komisiju rūpīgi nodrošināt tiesiskuma ievērošanu visās dalībvalstīs un nodrošināt, ka juridiskā sistēma spēj darboties neatkarīgi, lai garantētu juridiska rakstura lietu neatkarīgu izmeklēšanu; atzinīgi vērtē iespējamu stingrāku nosacījumu piemērošanu KLP finansējumam;

281. aicina Komisiju pārskatīt un analizēt dalībvalstu tiesību aktus un politikas nostādnes attiecībā uz zemes piesavināšanās novēršanu un izstrādāt paraugprakses norādījumus; aicina dalībvalstis piemērot labu likumdošanas praksi, tiecoties ierobežot zemes piesavināšanos; aicina Komisiju pastiprināti censties novērst un atklāt krāpšanu; mudina dalībvalstis kopā ar Komisiju izstrādāt atbilstošu Savienības līmeņa juridisku instrumentu, kas ļautu novērst zemes piesavināšanos;

282. atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz lauksaimniecības zemes koncentrāciju(103) un atkārtoti aicina Komisiju izveidot novērošanas dienestu nolūkā vākt informāciju un datus par lauksaimniecības zemes koncentrāciju un lietošanas tiesībām visā Savienībā; aicina Komisiju izmantot un apvienot tās rīcībā esošās sistēmas un datubāzes, lai identificētu faktiskos labuma guvējus tādos lauksaimniecības uzņēmumos, kuri veido daļu no lielākas korporatīvās struktūras; pieņem zināšanai Savienības mēroga uzņēmumu reģistra izveidi, kurā lauku saimniecībām būs piešķirts unikāls Savienības līmeņa uzņēmuma identifikators, lai būtu iespējams labāk konstatēt, kur galu galā nonāk KLP līdzekļi;

Jauno lauksaimnieku shēma

283. atzinīgi vērtē to, ka, spriežot pēc Komisijas Agriview datiem(104), “provizoriskie dati liecina, ka kopējais saņēmēju skaits 2018. pieprasījumu gadā ir palielinājies par aptuveni 28 % — no 364 153 līdz 466 006; kopējā summa pieauga par 53 % no 390 miljoniem EUR 2017. gadā līdz 600 miljoniem EUR 2018. gadā” (AGRIVIEW DATA);

284. pauž nožēlu, ka attiecībā uz jauno lauksaimnieku atbalstu ar lauku attīstības shēmām Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2017 ir secināts, ka pasākumi kopumā balstās uz neskaidru vajadzību novērtējumu un nav panākta īstena koordinācija starp I pīlāra maksājumiem un II pīlāra pasākumiem jauno lauksaimnieku atbalstam;

285. aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas sniegtos ieteikumus attiecībā uz plānošanas periodu pēc 2020. gada un jo īpaši pieņemt (vai prasīt, lai dalībvalstis saskaņā ar dalītās pārvaldības kārtību norāda) skaidru intervences loģiku tiem politikas instrumentiem, ar kuriem risina paaudžu maiņu lauksaimniecībā; ierosina minētajā intervences loģikā paredzēt šādus elementus:

	–	rūpīgu novērtējumu par jauno lauksaimnieku vajadzībām;
	–	novērtējumu par to, kurām vajadzībām būtu jāpievēršas ar Savienības politikas instrumentiem un kurām vajadzībām risinājumu labāk meklēt — vai tas jau tiek darīts — dalībvalstu politikā, kā arī analīzi attiecībā uz to, kādi atbalsta veidi (piemēram, tiešie maksājumi, vienreizēji maksājumi, finanšu instrumenti) ir vislabāk piemēroti apzināto vajadzību apmierināšanai;
	–	konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, atbilstošu un savlaicīgu (“SMART”) mērķu izvirzīšanu, nosakot skaidrus un skaitļos izsakāmus sagaidāmos rezultātus, kas jāpanāk ar politikas instrumentiem attiecībā uz vēlamo paaudžu maiņas rādītāju un ieguldījumu atbalstīto saimniecību dzīvotspējā;

Globālā Eiropa

Revīzijas palātas konstatējumi

286. atzinīgi vērtē atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) pozitīvo tendenci, kas izriet no DG DEVCO un DG NEAR uzdevumā veiktās RER izpētes(105);

287. attiecībā uz DG NEAR atlikušo kļūdu īpatsvara izpēti ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli

	–	ir iespējams uzlabot revidentiem doto brīvības pakāpi attiecībā uz kļūdu aplēšanu atsevišķos darījumos;
	–	2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu ir divkāršojies to darījumu skaits, kam netika veiktas padziļinātās pārbaudes, pilnībā paļaujoties uz iepriekš veikto kontroles darbu;
	–	pārlieka paļaušanās uz citu paveikto revīzijas darbu varētu ietekmēt atlikušo kļūdu īpatsvara rādītāju un tādējādi iespaidot RER izpētes galvenā mērķa sasniegšanu;

288. attiecībā uz DG DEVCO atlikušo kļūdu īpatsvara izpēti ar dziļām bažām norāda, ka

	–	RER izpēte nav ticamības apliecināšanas uzdevums vai revīzija.
	–	līgumslēdzējam, kam uzticēta RER izpēte, ir plašas interpretācijas iespējas, turklāt RER izpētes līgums tiek slēgts tikai uz vienu gadu, līdz ar to gan līgumslēdzējs, gan pieeja katru gadu var mainīties;
	–	Revīzijas palāta ir konstatējusi trūkumus, piemēram, ļoti maz uz vietas veiktu darījumu pārbaužu, nepilnīgas publiskā iepirkuma procedūru un priekšlikumu iesniegšanai izsludināto uzaicinājumu pārbaudes un kļūdu aplēses;
	–	Revīzijas palāta ir konstatējusi kļūdas un nekonsekvences atsevišķu kļūdu aprēķināšanā un ekstrapolēšanā;
	–	Revīzijas palāta ir pamanījusi kļūdas līgumslēdzēja darba dokumentos, proti, aritmētiskas kļūdas un to, ka pārbaudes neaptver visus izdevumu attiecināmības kritērijus;
	–	gadījumā, kad padziļinātas pārbaudes nav veiktas, pilnībā paļaujoties uz iepriekšējo kontroles darbu, iepriekšējās kontrolēs atrastās kļūdas netiek ekstrapolētas uz nepārbaudīto izdevumu daļu un tādējādi kļūdu īpatsvars samazinās;

289. norāda uz Revīzijas palātas apsvērumu, ka revidēto darījumu skaits 2018. gadā nebija pietiekams, lai aplēstu kļūdu līmeni, un ka tā šo lēmumu pieņēmusi saskaņā ar savu vispārējo stratēģiju, kas paredz samazināt padziļinātās pārbaudes un daļēji paļauties uz citu veikto darbu; ierosina Revīzijas palātai palielināt revidēto darījumu skaitu, lai varētu norādīt aplēsto kļūdu līmeni nodaļā “Globālā Eiropa”;

290. pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli revidēto darījumu skaits 2018. gadā nebija pietiekams, lai aplēstu kļūdu līmeni, un ka tā šo lēmumu pieņēmusi saskaņā ar savu vispārējo stratēģiju, kas paredz samazināt padziļinātās pārbaudes un daļēji paļauties uz citu veikto darbu;

291. norāda, ka no 58 Revīzijas palātas pārbaudītajiem darījumiem 11 darījumos bija kļūdas un ka Revīzijas palāta konstatēja piecas skaitļos izsakāmas kļūdas, kas finansiāli ietekmēja no Savienības budžeta izmaksājamo summu;

292. ar bažām norāda, ka, neraugoties uz kļūdu īpatsvara ziņā panāktajiem labajiem rezultātiem, DG DEVCO savā 2018. gada darbības pārskatā norāda, ka:

	–	attiecībā uz tieši pārvaldītajām dotācijām ārējie revidenti par neattiecināmiem atzinuši 4,64 % no kopējās 2018. gadā revidētās summas (sk. 57. lpp.);
	–	attiecībā uz netiešo pārvaldību, kas tiek īstenota, iesaistoties saņēmējvalstīm, neattiecināmi ir 3,77 % no summas (sk. 66. lpp.);

293. pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta saskārās ar sadarbības trūkumu no divu starptautisku organizāciju puses — no ANO Bērnu fonda un Pasaules Pārtikas programmas netika laikus saņemti būtiski apliecinošie dokumenti;

294. pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka, neraugoties uz centieniem izslēgt no aprēķiniem atgūtās priekšfinansējuma summas, anulētos iekasēšanas rīkojumus un saņemtos procentus, iespēju paļauties uz DG ECHO 2018. gada datiem, kuri raksturo šī ģenerāldirektorāta koriģētspēju, ietekmē neatklātās kļūdas, kuru dēļ koriģētspēja ir novērtēta par augstu;

295. norāda, ka DG DEVCO 2018. gada darbības pārskatā iekļautā pirmā atruna attiecas uz dotācijām, kuras DG DEVCO uzdevumā pārvalda DG NEAR, un ka šīs atrunas darbības joma gan 2017. gadā, gan 2018. gadā tika ievērojami sašaurināta, kas daļēji ir saistīts ar to, ka atlikušo kļūdu īpatsvars trīs gadus pēc kārtas bijis zemāks par būtiskuma slieksni;

296. ar dziļām bažām norāda, ka, ņemot vērā atlikušo kļūdu īpatsvara izpētes ierobežojumus, minētās atrunas šaurais tvērums nav pietiekami pamatots;

297. atkārtoti pauž atbalstu Komisijas multivides pasākumiem, kas veicina Savienības jautājumu neatkarīgu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos un palīdz atbalstīt kopīgu Eiropas publisko telpu; tomēr pauž satraukumu par secinājumiem, kas izklāstīti Revīzijas palātas ātrajā stāvokļa apskatā par Euronews, kurā ir uzsvērts, ka, Savienībai sniedzot finansiālo atbalstu Euronews, nav nodrošināta pārredzamība un pārskatatbildība un ka uzraudzības un novērtēšanas mehānismi nav pietiekami stabili; tādēļ mudina Komisiju reaģēt uz visām Revīzijas palātas paustajām bažām un atkārtoti izvērtēt savu pieeju sadarbībai ar Euronews; turklāt mudina Komisiju kopumā palielināt pārredzamību un pārskatatbildību multivides darbībām paredzētā budžeta izmantošanā, jo īpaši izveidojot dažādajām darbībām atbilstīgas konkrētas budžeta pozīcijas, kā arī pilnībā pārskatīt šīs budžeta pozīcijas izmantojumu;

Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojums

298. atkārtoti pauž nožēlu par to, ka DG DEVCO un DG NEAR 2018. gada darbības pārskatiem nav pievienoti Savienības delegāciju vadītāju sagatavotie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi (EAMR), kā tas paredzēts Finanšu regulas 76. panta 3. punktā;

299. atzinīgi vērtē Komisijas pausto viedokli(106), ka Parlamenta deputāti un Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas ierēdņi ar ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem var apmainīties jebkādā veidā (e-pastos, kopijās) un ka netiek izvirzīta prasība ar šiem dokumentiem darboties drošā telpā;

Lielāka pārredzamība un stratēģiskāka pieeja attīstības sadarbības politikā

300. norāda, ka Eiropas Attīstības fonda (EAF), Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai trasta fondos nevajadzētu novest pie tā, ka attīstības un sadarbības politikai atvēlētie līdzekļi nesasniedz paredzētos saņēmējus;

301. uzsver, ka, Savienības politikas nostādņu īstenošanas vajadzībām trešās valstīs līdzās Savienības budžetam pastiprināti izmantojot finansēšanas mehānismus, veidojas risks, ka var samazināties pārskatatbildība un Savienības rīcības pārredzamība; uzstājīgi prasa Komisijai nodrošināt, lai ārējās palīdzības sniegšana būtu saistīta ar tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu saņēmējvalstīs; jo īpaši uzsver nepieciešamību garantēt, ka ar Savienības līdzekļiem netiek atbalstīts bērnu piespiedu darbs un ka Savienības līdzekļi netiek izmantoti, lai finansētu mācību grāmatas un izglītojošus materiālus, kas bērnus kūda uz reliģisko radikalizāciju, neiecietību, etnisko vardarbību un moceklību;

302. pauž bažas par to, ka no palestīniešu mācību grāmatām joprojām nav izņemts problemātisks saturs un ka joprojām neizdodas iedarbīgi vērsties pret naidīgiem izteikumiem un vardarbības atspoguļošanu skolu mācību grāmatās; uzstāj, ka no Savienības fondiem, piemēram, PEGASE, finansētais atalgojums skolotājiem un izglītības nozares ierēdņiem būtu jāizmanto tādu mācību programmu izstrādei un īstenošanai, kurās atspoguļotos UNESCO miera, iecietības, līdzāspastāvēšanas un nevardarbības standarti, kā tika nolemts Savienības izglītības ministru sanāksmē 2015. gada 17. martā Parīzē un Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmumā par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija(107);

303. norāda, ka Komisija, tiecoties īstenot efektīvāku attīstības sadarbību, var Savienības līdzekļus izmantot drošības mērķiem; šādā gadījumā ir jānodrošina, ka finansētajām darbībām ir pienācīgs juridiskais pamats un ka tās norisinās pilnībā pārredzami;

304. pauž bažas par to, ka drošības risku dēļ daudzās valstīs, piemēram, Lībijā, revidenti bieži vien nespēj pārbaudīt, vai Savienības līdzekļu saņēmēji ievēro augstus cilvēktiesību standartus; aicina Komisiju nodrošināt, ka no EAF un Savienības budžeta ar Savienības Ārkārtas trasta fonda Āfrikai (ESTF) starpniecību netiek finansēti projekti, ko īsteno nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos iesaistīti valstu un vietēja līmeņa spēki (paramilitāri grupējumi), jo īpaši tādās valstīs kā Lībija un Sudāna; aicina Komisiju apsvērt iespēju apturēt Savienības atbalstu, ja tās neatkarīgie revidenti nevar pilnībā pārliecināties par Savienības naudas efektīvu izmantošanu šajās valstīs;

305. pauž nopietnas bažas par to, ka, izmantojot ES trasta fondu Āfrikai, lai finansētu Lībijas krasta apsardzi, netiek ņemti vērā Lībijā notiekošie ārkārtīgi nopietnie cilvēktiesību pārkāpumi;

306. pauž nožēlu par Parlamenta nenozīmīgo lomu EUTF uzraudzībā un pārvaldībā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments varētu uzraudzīt rīcības komitejas darbības(108);

307. atgādina, ka iespēja izveidot un pārvaldīt Savienības trasta fondus Komisijai ir paredzēta, lai:

	–	palielinātu Savienības starptautisko lomu un uzlabotu Savienības ārējās darbības un attīstības palīdzības redzamību un efektivitāti;
	–	dotu iespēju paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu īstenojamo pasākumu atlasē — šim apstāklim ir izšķiroša nozīme krīzes situācijās un pēckrīzes darbībās;
	–	nodrošinātu sviras efektu papildu līdzekļu piesaistīšanai ārējām darbībām un
	–	izmantojot resursu apvienošanu, palielinātu koordināciju starp dažādiem Savienības līdzekļu devējiem noteiktās intervences jomās;
	–	sniegtu trasta fondu pārvaldniekiem stratēģiskās prioritātes un pamatnostādnes attiecībā uz to, kā nodrošināt jūtamus rezultātus un ietekmi;

308. uzsver, ka, Savienības politikas nostādņu īstenošanas vajadzībām līdzās Savienības budžetam pastiprināti izmantojot citus finansēšanas mehānismus, veidojas risks, ka var samazināties pārskatatbildības un pārredzamības līmenis, jo netiek saskaņotas ziņojumu sniegšanas, revīzijas un publiskās kontroles prasības;

309. ar bažām norāda uz lielo līgumu skaitu, kuri piešķirti pavisam nedaudzām valstu attīstības aģentūrām; konstatē, ka piecdesmit lielākie līgumi (dotācijas un iepirkums) un deleģēšanas nolīgumi, kas kopš 2010. gada piešķirti valstu aģentūrām, tikuši piešķirti tikai septiņu valstu aģentūrām, veidojoties augstai koncentrācijai pa valstīm (trim lielākajiem saņēmējiem attiecīgi piešķirti 42 %, 25 % un 17 % no kopējās summas(109)); brīdina par ES attīstības, sadarbības un kaimiņattiecību politikas renacionalizēšanas risku un augošo ietekmi uz šo politiku, norādot, ka tas ir pretrunā Savienības ārpolitikas dziļākas integrācijas interesēm; mudina Komisiju nodrošināt, lai pīlāru novērtējums būtu pieejams publiski; aicina Komisiju pārskatīt un nostiprināt konkursu un līgumu slēgšanas procedūras, lai izvairītos no jebkādiem konkurences izkropļojumiem starp šīm nedaudzajām un spēcīgi subsidētajām valstu aģentūrām un citām publiskām/privātām struktūrām, kurām ir nepārprotama Eiropas misija;

310. prasa Komisijai iekļaut iemaksu nolīgumos, ko tā slēdz ar īstenošanas partneriem (ANO aģentūrām, dalībvalstu attīstības aģentūrām), skaidras un pārredzamas cilvēktiesību klauzulas, lai izvairītos no situācijām, kurās ES varētu netieši finansēt cilvēktiesības pārkāpjošus projektus;

Ieteikumi

311. aicina Komisiju:

	–	veikt pasākumus, lai pastiprinātu prasību starptautiskām organizācijām pēc Revīzijas palātas pieprasījuma nosūtīt tai jebkādus dokumentus vai informāciju, kas Revīzijas palātai nepieciešami, lai veiktu savu Līgumos noteikto uzdevumu;
	–	pielāgot DG NEAR un DG DEVCO atlikušo kļūdu īpatsvara noteikšanas metodoloģiju nolūkā ierobežot to, ka lēmumi tiek pieņemti, pilnībā paļaujoties uz iepriekšējām pārbaudēm, vērīgi uzraudzīt tās īstenošanu un novērst visus Revīzijas palātas konstatētos trūkumus;
	–	pārskatīt DG ECHO aprēķināto 2019. gada koriģētspēju, izslēdzot no aprēķina neizlietotā priekšfinansējuma atgūšanu;
	–	EAMR pievienotajā vēstulē norādīt, ka Parlamenta deputāti un ierēdņi ar šiem dokumentiem var apmainīties jebkādā veidā (e-pasti, kopijas) un ka nepastāv prasība šos dokumentus aplūkot drošā telpā;
	–	apsvērt iespēju pārtraukt to trasta fondu izmantošanu, kuri nespēj piesaistīt ievērojamus ieguldījumus no citiem līdzekļu devējiem vai nepilda tiem noteiktos mērķus un nesasniedz mērķrādītājus;
	–	regulāri un sistemātiski uzraudzīt, vai ir apzināta un efektīvi mazināta finansēto darbību un projektu iespējamā ietekme uz pamattiesībām;
	–	nodrošināt, lai ar Savienības līdzekļiem netiktu atbalstīts bērnu piespiedu darbs;
	–	nodrošināt, ka visas trešās personas izmanto Savienības līdzekļus tikai nolūkā nodrošināt mācību grāmatas un mācību materiālus, kas atspoguļo kopīgas vērtības un pilnībā atbilst UNESCO standartiem par miera, iecietības un līdzāspastāvēšanas veicināšanu skolu izglītībā;
	–	nodrošināt, ka Savienības līdzekļi netiek izmantoti mērķiem, kādiem tie nav bijuši paredzēti;
	–	sniegt detalizētu informāciju par rīcības komitejas pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt Parlamenta pārstāvību tās sanāksmēs(110);

312. uzstāj, ka, Komisijai nosakot ārējās palīdzības prioritātes, svarīgam kritērijam vajadzētu būt tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai saņēmējvalstī; uzstāj, ka Komisijai būtu rūpīgi jāpārbauda, kā Savienības līdzekļus izmanto trešās personas, lai gūtu pārliecību, ka līdzekļi netiek piešķirti nekādiem terorisma un/vai reliģiskas un politiskas radikalizācijas mērķiem vai veidiem vai nav saistīti ar tiem;

Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 35/2018 “NVO izmantotā ES finansējuma pārredzamība: ir jādara vairāk”

313. atzīst neatkarīgu NVO svarīgo nozīmi, tām darbojoties Savienībā un ārpus tās; atzīst pilsoniskās sabiedrības izšķirīgi svarīgo ieguldījumu cilvēktiesību veicināšanā un aizstāvībā, attīstības veicināšanā un demokrātijas aizsardzībā un humānās palīdzības sniegšanā visā pasaulē; ņem vērā to, ka dažas no šīm organizācijām darbojas ļoti sarežģītos vai bīstamos apstākļos vai tādās jomās, kurās šo organizāciju ieguldījums ir neatsverams — tās veicina sociālo iekļaušanu un nodarbinātību, kā arī nodrošina piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei un dod savu artavu vides aizsardzībā un cīņā pret korupciju;

314. norāda, ka Komisija ar NVO starpniecību īsteno 1,7 % no Savienības budžeta un 6,8 % no EAF līdzekļiem;

315. aicina Komisiju ierosināt saskaņotu NVO definīciju, kas būtu saderīga ar dalībvalstu tiesību aktiem;

316. norāda, ka pārredzamība ir viens no Finanšu regulā izvirzītajiem budžeta principiem, kas paredz, ka Komisijas pienākums ir atbilstīgi un savlaicīgi darīt pieejamu informāciju par Savienības finansējuma saņēmējiem.

317. atzīst — raugoties uz trūkumiem, par kuriem ziņots attiecībā uz NVO, — ka līdzīgi trūkumi ir būtiski visiem Savienības atbalsta saņēmējiem, piemēram, privātiem uzņēmumiem, valsts iestādēm utt.;

318. uzsver, ka Revīzijas palāta attiecībā uz NVO izmantoto Savienības finansējumu ir konstatējusi piecus aspektus, kuros Komisija nenodrošina pietiekamu pārredzamību:

	–	NVO klasifikācija Komisijas grāmatvedības sistēmā ABAC;
	–	informācijas uzskaite par NVO piešķirtajiem līdzekļiem un īstenotajām darbībām;
	–	informācijas par NVO izmantotajiem Savienības līdzekļiem ievākšana un pārbaude, ko veic Komisija;
	–	nepilnības informācijā, kas sniegta par faktiskajiem maksājumiem vai par subjektiem, kas saņem finansējumu ar vairāklīmeņu dotāciju starpniecību;
	–	Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūru sniegta nepilnīga informācija par NVO piešķirtajiem līgumiem;

319. norāda, ka tagad lielākā daļa Revīzijas palātas ieteikumu jau ir ietverti 2018. gadā pieņemtajā Finanšu regulā un ka lielāko daļu no Revīzijas palātas ieteikumiem Komisija jau ir īstenojusi; aicina Komisiju koncentrēties uz šo ieteikumu īstenošanu, kuri, ievērojot Finanšu regulu un nediskriminācijas principus, būtu jāpiemēro visiem Savienības līdzekļu saņēmējiem;

320. prasa Komisijai ātri izstrādāt norādījumus un stingrus kritērijus NVO identificēšanai Komisijas grāmatvedības sistēmā un pārbaudīt pieteikumu iesniedzēju pašdeklarētos datus;

321. konstatē, ka katram ģenerāldirektorātam ir atšķirīga sistēma, kā tiek reģistrēti pieteikumu iesniedzēji, kuri piesakās Savienības līdzekļu saņemšanai; aicina Komisiju izveidot vienotu kontaktpunktu, lai nodrošinātu datu konsekvenci finanšu pārredzamības sistēmā, un noteikt kritērijus un pamatnostādnes NVO un citu saņēmēju kategoriju definēšanai;

322. aicina Komisiju izslēgt pieteikušās NVO vai citas struktūras, kas atkārtoti vai ar nolūku iesniegušas nepatiesas deklarācijas par līdzšinējās pieredzes kļūdām, un rūpīgāk tās pārbaudīt;

323. atzinīgi vērtē vienkāršošanas centienus jaunajos finanšu noteikumos, piemēram, pīlāru ex ante novērtējuma ieviešanu, un prasa Komisijai, lai tās dažādie dienesti saskaņoti interpretētu piemērojamos Finanšu regulas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz vairāklīmeņu dotācijām, ņemot vērā nozares specifiku;

324. aicina Komisiju standartizēt finanšu pārredzamības sistēmā publicēto informāciju un uzlabot tās precizitāti, līdz 2021. gada vidum nodrošinot, ka ir darīta zināma informācija par visiem līdzekļu saņēmējiem, ar kuriem Savienība ir noslēgusi līgumu, kā arī saņemtā finansējuma apjoms;

325. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai ANO struktūras atklāj informāciju par dotācijām, kas piešķirtas ar Savienības finansējumu; prasa Komisijai konsekventi veikt šādas pārbaudes;

326. aicina Komisiju uzlabot savākto informāciju, gādājot par to, lai dažādajās dotāciju pārvaldības sistēmās būtu iespējams reģistrēt informāciju par finansējumu, ko saņēmuši visi labuma guvēji, ar kuriem Savienība ir noslēgusi līgumu, ne tikai galvenais labuma guvējs, un lai šī informācija būtu izmantojama analīzei un apstrādei, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē drīzumā gaidāmo OPSYS darbības uzsākšanu Savienības ārējā finansējuma kontekstā;

327. atkārtoti uzsver aicinājumu Komisijai steidzami īstenot ES Tiesas(111) un Pastāvīgās šķīrējtiesas(112) nolēmumus un pilnībā atzīt International Management Group kā starptautiskās organizācijas statusu;

328. prasa Komisijai iespējami drīz ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem;

Drošība un pilsonība

Revīzijas palātas konstatējumi

329. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas gada pārskatā trešo gadu pēc kārtas iekļauta atsevišķa nodaļa par drošību un pilsonību; pieņem zināšanai, ka Revīzijas palātas konstatējumos nav atsevišķi norādīts kļūdu īpatsvara rādītājs šajā izdevumu jomā, jo tā veido tikai aptuveni 2 % no kopējā Savienības budžeta;

330. norāda, ka sabiedrības un politiskā ieinteresētība šajā jomā ir krietni lielāka nekā tai atvēlētā finansējuma daļa; aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju revidēt vairāk darījumu un nodaļā “Drošība un pilsonība” norādīt aplēsto kļūdu līmeni;

331. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju pašreizējā plānošanas periodā joprojām ir iespējams Savienības līdzekļus izmantot labāk, nodrošinot, ka dalībvalstis atlīdzina darbību izmaksas tikai tad, ja izpildīti visi maksājuma saņemšanas nosacījumi, vai nodrošinot, ka līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas tikai pēc tam, kad ir pienācīgi un konsekventi izvērtēti visi atlases un piešķiršanas kritēriji;

332. atzīmē, ka dalībvalstis ir ievērojami paaugstinājušas savu AMIF/ISF valsts programmu īstenošanas līmeni; tomēr pauž bažas par to, ka turpina pieaugt neizlietotās summas, un tas var palielināt spiedienu uz valstu iestādēm, kad tuvosies programmu slēgšana;

333. norāda, ka Revīzijas palātai veicot revīziju attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām septiņu dalībvalstu(113) iestādēs, kuras ir atbildīgas par valsts AMIF/ISF programmu īstenošanu, atklājās, ka pastāvošās kontroles kopumā ir pietiekamas, lai izpildītu regulu prasības, lai gan tika konstatētas dažas nepilnības (Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 8.10. punkts); norāda, ka tas pats tika konstatēts attiecībā uz DG HOME iekšējām procedūrām dotāciju pieteikumu novērtēšanai un maksājumu pieprasījumu apstiprināšanai (Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 8.13. punkts);

334. aicina Komisiju nodrošināt, lai, veicot maksājumu pieprasījumu administratīvās pārbaudes, tā sistemātiski izmantotu dokumentus, ko ir pieprasījusi dotāciju saņēmējiem sniegt, lai pilnībā pārbaudītu šo saņēmēju rīkoto iepirkuma procedūru likumību un pareizību;

335. aicina Komisiju likt dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par valsts AMIF/ISF programmām, pienācīgi pārbaudīt līdzekļu saņēmēju rīkoto iepirkuma procedūru likumību un pareizību, kad tās veic maksājumu pieprasījumu administratīvās pārbaudes;

336. ar bažām konstatē, ka attiecībā uz sniegumu Revīzijas palāta savā 2018. gada pārskatā (sk. 8.19. un 8.20. punktu) norāda, ka dalībvalstis projektu līmenī ne vienmēr izmanto piemērotus rādītājus un ka līdz ar to nav iespējams precīzi novērtēt finansēto projektu ietekmi;

DG HOME 2018. gada darbības pārskats

337. atzinīgi vērtē to, ka Komisija liek uzsvaru uz strukturētas Savienības pārmitināšanas sistēmas izveidi, kas nodrošinātu neaizsargātām personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, likumīgas un drošas iespējas nokļūt Savienībā;

338. pauž nožēlu par to, ka pašreizējais stāvoklis dažos Savienības līdzfinansētajos karstajos punktos neatbilst paraugpraksei un standartiem, jo īpaši attiecībā uz pārtiku un veselības aprūpi;

339. pauž nožēlu, ka DG HOME nav ieviesis nevienu snieguma rādītāju attiecībā uz visneaizsargātāko migrantu, jo īpaši migrācijai pakļauto bērnu un migrantu vidū esošo sieviešu un meiteņu, situāciju, lai novērstu un nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību; pauž nožēlu par to, ka sistemātiski tiek izmantota aizturēšana;

Atrunas

340. pauž nožēlu, ka ir vajadzīgs tik ilgs laiks, lai novērstu Vācijā kopš 2013. gada konstatētās problēmas, ņemot vērā, ka atrunas darbības joma nav sevišķi plaša;

341. pauž bažas par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) vadības un kontroles sistēmās konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem, kuri bija pamatā tam, ka tika pieņemta atruna ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ;

342. pieņem zināšanai DG HOME ģenerāldirektora formulētās atrunas DG HOME 2018. gada darbības pārskatā (108. lpp.);

Ieteikumi

343. nāk klajā ar šādiem ieteikumiem:

	–	Revīzijas palātai — arī turpmāk gada pārskatā iekļaut atsevišķu nodaļu par drošību un pilsonību;
	–	DG HOME — ieviest snieguma rādītāju (KPI) attiecībā uz visneaizsargātāko migrantu, jo īpaši migrantu vidū esošo bērnu, sieviešu un meiteņu, situāciju, lai novērstu un nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību;
	–	Komisijai — prasīt dalībvalstīm, lai tās savu AMIF/ISF valsts programmu gada pārskatos atspoguļo paziņoto summu sadalījumu, norādot atgūtās summas, priekšfinansējumu un faktiski radušos izdevumus; un
	–	sākot no 2018. gada, Komisijas ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos norādīt faktiskos izdevumus katram fondam;

Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 20/2019 “ES informācijas sistēmas robežkontroles atbalstam — spēcīgs instruments, bet vairāk jākoncentrējas uz savlaicīgiem un pilnīgiem datiem”

344. pauž gandarījumu par to, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tās pārbaudītās dalībvalstu sistēmas kopumā ir uzskatāmas par piemērotām, lai atvieglotu robežpārbaudes, un ka apmeklētās dalībvalstis(114) kopumā bija nodrošinājušas atbilstību piemērojamajam tiesiskajam regulējumam;

345. ar bažām norāda uz šādiem Revīzijas palātas konstatējumiem Īpašajā ziņojumā Nr. 20/2019:

	–	dažās valstīs Šengenas informācijas sistēmas II (SIS II) un vīzu informācijas sistēmas (VIS) komponenti veicina efektīvākas robežpārbaudes nekā citur;
	–	gan Savienības, gan valstu līmenī bija vērojami ilgstoši kavējumi Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai (EUROSUR) un pasažieru datu reģistram (PDR) nepieciešamo IT risinājumu ieviešanā; līdz ar to šīs sistēmas nenodrošināja cerētos ieguvumus robežsargiem un citām iestādēm;
	–	dalībvalstīm ir nepieciešams ilgs laiks, lai novērstu Šengenas izvērtēšanas mehānismā konstatētās nepilnības, kas skaidrojams ar to, ka nav saistošu termiņu izvērtēšanas ziņojumu pieņemšanai un koriģējošo pasākumu īstenošanai;
	–	vairāk nekā puse no robežsargiem, kuri piedalījās Revīzijas palātas pētījumā, kādā brīdī bija atļāvuši cilvēkiem šķērsot robežas, neielūkojoties informācijas sistēmās;
	–	izsniegto vīzu skaits neatbilda pārbaudīto vīzu skaitam;
	–	tiesību aktos, kas reglamentē Eiropas informācijas sistēmas, ir maz pieminēts jautājums par datu kvalitātes kontroli;
	–	lai gan Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) katru mēnesi veic automātiskas SIS II datu kvalitātes pārbaudes, rezultāti ir pieejami tikai attiecīgajām dalībvalstīm, līdz ar to nedz aģentūra, nedz arī Komisija nevar novērtēt panākumus, ko atsevišķas valstis guvušas datu kvalitātes problēmu risināšanā;
	–	nedz eu-LISA, nedz Komisijai nav nekādu izpildes pilnvaru, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis savlaicīgi novērš datu kvalitātes problēmas;
	–	robežsargi ne vienmēr laikus saņem pilnīgus datus no informācijas sistēmām;
	–	izņemot pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmu (Eurodac), obligāti termiņi datu ievadīšanai parasti nav noteikti; piemēram, ir paredzēts, ka EUROSUR nodrošina reāllaika informāciju par situāciju uz robežām, taču, kaut gan dažas no Revīzijas palātas pārbaudītajām valstīm patiešām ievada informāciju EUROSUR reāllaikā, citas valstis to dara tikai reizi nedēļā;
	–	kopš 2013. gada, kad sāka darboties Eurodac, nav bijis neviena gada, kurā visas dalībvalstis būtu savlaicīgi nosūtījušas vajadzīgo informāciju;
	–	novēloti nosūtītas informācijas dēļ atbildība par patvēruma pieteikuma izskatīšanu var tikt uzlikta nepareizajai valstij;

346. aicina Komisiju:

	–	strauji sekmēt SIS II un VIS apmācību vides izmantošanu;
	–	paātrināt Šengenas izvērtējumos atklāto trūkumu izlabošanu;
	–	analizēt neatbilstības vīzu pārbaudēs, lai uzlabotu datu kvalitātes kontroles procedūras;
	–	samazināt datu ievades kavējumus;
	–	nodrošināt labāku savienojamību starp piecām pastāvošajām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu precīzas un savlaicīgas datu plūsmas;
	–	veicināt pastāvīgu labu praksi un rīcību attiecībā uz informācijas sistēmu nodrošināšanu un atbalstu;

Īpašais ziņojums Nr. 24/2019 “Patvērums, migrantu pārcelšana un atgriešana: laiks rīkoties aktīvāk, lai novērstu neatbilstības starp mērķiem un rezultātiem”

347. ar bažām norāda uz šādiem Revīzijas palātas konstatējumiem Īpašajā ziņojumā Nr. 24/2019:

	–	patvēruma procedūru norisi Grieķijā un Itālijā arvien ietekmē ilgais pieteikumu izskatīšanas laiks un neizskatīto pieteikumu skaita palielināšanās;
	–	tāpat kā citās Savienības dalībvalstīs, no Grieķijas un Itālijas atgriezto personu skaits ir neliels;
	–	netiek vākti dati par atgriešanas procedūru efektivitāti, un nav rādītāju, ar kuriem izmērīt atgriešanas pasākumu noturīgumu, piemēram, cik atgriezto migrantu mēģinājuši atgriezties Savienībā, vai kādus panākumus ļāvis gūt atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas pasākumu kopums;
	–	lai gan kopš Revīzijas palātas 2017. gadā veiktās revīzijas (Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2017) migrantu reģistrācija un pirkstu nospiedumu ņemšana karstajos punktos ir ievērojami uzlabojusies, pagaidu ārkārtas pārcelšanas shēmu mērķrādītāji netika sasniegti un līdz ar to netika mazināts spiediens uz Grieķijas un Itālijas patvēruma sistēmām;
	–	lai gan Revīzijas palātas pārbaudītajās 20 Savienības atbalsta darbībās Grieķijā un Itālijā tika risinātas konstatētās vajadzības, joprojām bija nepilnības to izstrādē, lielākā daļā projektu nebija pilnībā sasniegti mērķrādītāji un snieguma satvars tika izveidots novēloti un neiekļaujot mērķrādītājus; turklāt nebija pieejami pietiekami dati par sniegumu;
	–	gan Grieķijā, gan Itālijā bija uzlabojusies patvēruma lietu izskatīšanas kapacitāte, taču tā joprojām nebija pietiekama, lai mazinātu neizskatīto patvēruma pieteikumu pieaugošo skaitu Grieķijā;
	–	tā kā Itālijā samazinās jaunu pieteikumu skaits, arī nepabeigto patvēruma un atgriešanas procedūru kļūst mazāk, taču nepietiek resursu, lai izskatītu daudzās pirmās instances lēmumu pārsūdzības;
	–	tāpat kā Savienībā kopumā, gan Grieķijā, gan arī Itālijā faktiski atgriezto migrantu skaits ir daudz mazāks par pieņemto atgriešanas lēmumu skaitu; tas ir skaidrojams, piemēram, ar patvēruma lietu izskatīšanas ilgumu, nepietiekamu kapacitāti aizturēšanas centros, grūtībām sadarboties ar migrantu izcelsmes valsti vai ar to, ka migranti pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par viņu atgriešanu, gluži vienkārši aizbēg;

348. aicina Komisiju un aģentūras:

	–	likt lietā gūto mācību un nākotnē, domājot par jebkādiem iespējamiem brīvprātīgas pārcelšanas mehānismiem, ņemt vērā līdzšinējo pieredzi un ierosināt jaunus, dalībvalstīm akceptējamus pasākumus efektīvu risinājumu rašanai jebkādās ārkārtas situācijās, kas līdzinātos 2015. gada migrācijas krīzei;
	–	uzlabot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īstenotās ārkārtas palīdzības un valstu programmu pārvaldību;
	–	palielināt EASO operatīvo atbalstu patvēruma procedūrām;
	–	pielāgot Frontex atbalstu atgriešanas darbībām un ekspertu izvietošanai karstajos punktos;
	–	stiprināt valstu patvēruma sistēmu pārvaldību;
	–	atbalstīt turpmākas dalībvalstu atgriešanas procedūras un datu vākšanu par atgriešanas procedūru veiktspēju, lai atvieglotu politikas veidošanu, veiktspējas izvērtēšanu un pētniecisko darbu;

349. aicina Komisiju:

	–	uzlabot tā dēvēto karsto punktu sistēmas darbību, lai nodrošinātu cilvēka cienīgus uzņemšanas apstākļus un ieradušos personu efektīvu administrēšanu;
	–	rūpīgi uzraudzīt Frontex vadīto darbību efektivitāti, lai labāk aizsargātu Eiropas Savienības ārējās robežas;
	–	stiprināt ES ārējo robežu kontroles efektivitāti un pamattiesību ievērošanu un uzlabot sadarbību ar valstu iestādēm;
	–	veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus;
	–	pauž īpašas bažas par nepietiekamo atgriešanas politiku uz trešām valstīm, lai gan tā ir viena no galvenajām prioritātēm; atgriešanas politikai un cīņai pret nelegālo migrāciju ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai attīstītu efektīvu migrācijas politiku un patiesu partnerību ar trešām valstīm;
	–	sniegt atbalstu izcelsmes valstīm, lai potenciālie migranti nenolemtu doties bīstamajā ceļā uz Eiropu, palielināt palīdzību izcelsmes valstīm un uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus un nākotnes izredzes, kā arī cīnīties pret cilvēku tirgotājiem, kas ļaunprātīgi izmanto cilvēku izmisumu un neaizsargātību;

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

350. ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka iesniegtajās aplēsēs par piesaistītajām investīcijām nav ņemts vērā nedz tas, ka dažas ESIF operācijas stājās citu EIB operāciju un Savienības finanšu instrumentu vietā, nedz arī tas, ka daļa no ESIF atbalsta tika novirzīta projektiem, kurus ar atšķirīgiem nosacījumiem būtu varēts finansēt no citiem publiskā vai privātā finansējuma avotiem;

351. pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumiem, ka, lai gan ESIF atbalsts ir ļāvis EIB salīdzinājumā ar 2014. gadu četrkāršot savu augstāka riska aizdevumu darbību apjomu, parakstīto finanšu operāciju vērtība joprojām ir mazāka, nekā gaidīts;

352. atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus, kuros rosināts:

	–	veicināt no ESIF finansētu EIB augstāka riska produktu pamatotu izmantošanu;
	–	veicināt papildināmību starp Savienības finanšu instrumentiem un Savienības budžeta garantijām;
	–	uzlabot novērtējumu par to, vai iespējamos ESIF projektus būtu varēts finansēt no citiem avotiem;
	–	labāk aplēst piesaistīto investīciju apmēru;
	–	uzlabot ESIF atbalstīto investīciju ģeogrāfisko tvērumu;

353. uzskata, ka ir ļoti svarīgi veikt padziļinātu sākotnējo vajadzību novērtējumu dažādās nozarēs, lai i) noteiktu investīciju nepietiekamību un šķēršļus dažādās dalībvalstīs vai reģionos, ii) pienācīgi novērtētu tirgus nepilnību veidu un apmēru un iii) izstrādātu vispiemērotāko pieeju/programmas šīs investīciju nepietiekamības mazināšanai;

354. aicina sniegt objektīvu pārskatu par ESIF projektu papildināmību un pievienoto vērtību, kā arī to atbilstību Savienības politikas nostādnēm vai citām EIB darbībām, lai panāktu, ka tie ir vairāk orientēti uz politiskajiem mērķiem, nevis pieprasījumu;

355. atgādina, ka ir jānodrošina skaidra un pieejama informācija par ESIF finansēto projektu radīto ekonomisko un sociālo ietekmi, ietekmi uz vidi un pievienoto vērtību; uzsver, ka visu ESIF atbalstīto projektu papildināmības novērtējums būtu pienācīgi jādokumentē;

Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”

356. pauž nožēlu, ka Komisija nesniedz budžeta izpildes apstiprinātājiestādei precīzus datus par izdegšanas sindroma gadījumiem; tomēr norāda, ka Komisija ir uzsākusi īstenot stratēģiju “Fit at work”, kurā ietilpst veselības uzraudzības instruments prombūtņu un to iemeslu analīzei, pasākumi pareizas prombūtņu pārvaldības nodrošināšanai un jaunā veselības pārbaužu nodaļa(115); tādēļ uzskata, ka Komisijas rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti, lai atklātu izdegšanas sindroma gadījumus, meklētu risinājumus, veiktu uzraudzību un ziņotu par šiem gadījumiem un nodalītu tos no ilgstošiem slimības atvaļinājumiem; aicina Komisiju budžeta izpildes apstiprināšanas procesa gaitā sniegt Budžeta kontroles komitejai datus par izdegšanas sindroma gadījumiem; šajā sakarībā pauž nožēlu par Komisijas sniegtajām atbildēm, kas, šķiet, attaisno lielāku slimības un ilgstošas prombūtnes gadījumu skaitu sievietēm, skaidrojot to ar “vairākām smagām slimībām vai veselības stāvokļiem, kas raksturīgi tikai sievietēm” un “sabiedrībā vērojamām tendencēm [...], sievietēm kopumā uzņemoties lielāku daļu ģimenes pienākumu, tostarp rūpējoties par slimiem bērniem un tuviniekiem”(116);

357. pauž bažas par augošo pirktspējas nevienlīdzības problēmu, ar ko saskaras Luksemburgā strādājošie Eiropas civildienesta ierēdņi; pieņem zināšanai pēc Komisijas pieprasījuma veiktā AIRINC pētījuma(117) rezultātus, kuri apstiprina minēto nevienlīdzības problēmu, vērtējot pirktspējas atšķirību 10,5 % apmērā (kas pārsniedz Civildienesta noteikumos noteikto 5 % slieksni), un norāda, ka tās galvenais iemesls ir dzīves dārdzības līmenis Luksemburgā; atzīst, ka Komisija nevarēs iesniegt tiesību akta priekšlikumu par korekcijas koeficientiem, pirms nebūs pabeigts ziņojums par algu noteikšanas metodi, kurš jāiesniedz līdz 2022. gada 31. martam; tomēr mudina Komisiju tikmēr izvērtēt AIRINC ziņojumā iekļauto mērķtiecīgo pagaidu pasākumu īstenošanas iespējas un tvērumu, jo īpaši iespēju ieviest mājokļa pabalstu sistēmu;

358. ar bažām pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus attiecībā uz 2014. gada personāla reformu paketi(118); atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus, kā arī Komisijas gatavību tos akceptēt; atbalsta Budžeta kontroles komitejas pausto nostāju(119) šajā jautājumā; pauž nožēlu par 2014. gada reformu paketes ļoti negatīvo ietekmi uz vairākiem būtiskiem cilvēkresursu aspektiem Savienības iestādēs un tādējādi arī uz Savienības iestāžu kā darba devēja pievilcīgumu, visam notiekot jautājumus raisošas līdzekļu ietaupīšanas vārdā; brīdina par nopietnajām sekām, ko nākotnē Eiropas civildienestā un Savienības politikas īstenošanā var radīt jebkāds administratīvā budžeta vai darbinieku skaita samazinājums;

359. atgādina Komisijai, ka 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas kontekstā Parlaments tai prasīja veikt rūpīgu un aktuālu analīzi par telpu atvērtā plānojuma ietekmi(120); pieņem zināšanai paziņojumu “Nākotnes darba vieta Eiropas Komisijā”(121) un īpaši atzinīgi vērtē principu, ka “attiecīgie darbinieki būtu jāiesaista visā jaunās darba vides koncepcijas izstrādes un īstenošanas procesā”; pauž nožēlu par to, ka šajā paziņojumā izklāstītajā personāla labjutības koncepcijā nav aplūkotas psiholoģiska rakstura problēmas, piemēram, trauksme, stress vai izdegšanas sindroms, kuru gadījumā darba vietai ir būtiska nozīme; uzsver — nākotnē, pirms Komisijā tiek veikti nozīmīgi darba vides iekārtošanas pasākumi, ir vajadzīga vispārēja analīze, uz kuru balstoties, individuāli izvērtējams katrs atsevišķais gadījums, un šajos procesos vienmēr būtu jāiesaista skartie darbinieki;

Administrācija

Revīzijas palātas konstatējumi

360. pieņem zināšanai, ka Revīzijas palātas gūtie revīzijas pierādījumi kopumā liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks;

361. pauž dziļas bažas par to, ka Revīzijas palāta salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem atklājusi vairāk iekšējās kontroles nepilnību saistībā ar darbiniekiem piešķirto ģimenes pabalstu administrēšanu, un pauž nožēlu par to, ka Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO) nepietiekami uzraudzīja to, vai precīzi un savlaicīgi tiek atjaunināta informācija personas lietās, lai nodrošinātu pareizu bāzi algu un pabalstu aprēķinam;

362. pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem Komisijas rīkotajās publiskā iepirkuma procedūrās saistībā ar cilvēku un telpu drošības uzlabošanu, taču norāda, ka šo trūkumu iemesls galvenokārt bija steiga, kādā vajadzēja noslēgt līgumus;

363. aicina Komisiju īstenot pārredzamāku amatā iecelšanas procedūru attiecībā uz visiem amatiem, taču jo īpaši — vadošiem amatiem; aicina Komisiju viest skaidrību līdzšinējā iecelšanas procedūrā, kurā trūkst pārredzamības un pārskatatbildības;

364. aicina Komisiju pēc iespējas drīz uzlabot tiesību aktos noteikto ģimenes pabalstu administrēšanas sistēmu, šajā nolūkā biežāk pārbaudot darbinieku personisko situāciju un pastiprinot atbilstības pārbaudes attiecībā uz tādu pabalstu deklarēšanu, kuri saņemti no citiem avotiem, īpaši gadījumos, ja kādā no dalībvalstīm ir notikusi ģimenes pabalstu sistēmas reforma;

365. norāda, ka darbinieku vidū pastāvīgi uzlabojas dzimumu vienlīdzības situācija; atgādina, ka vadošajos amatos vērojams nevienlīdzīgs vīriešu un sieviešu īpatsvars;

366. norāda, ka rakstiskās atbildes liecina par to, ka 10 dalībvalstis ir būtiski nepietiekami pārstāvētas AD5–AD8 amata pakāpēs; attiecīgās dalībvalstis ir Austrija, Dānija, Francija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Vācija un Zviedrija; ar bažām norāda, ka ierēdņu amati iestādēs dažu dalībvalstu ierēdņiem varētu nebūt pievilcīgi, un tādēļ rodas grūtības izlīdzināt ģeogrāfiskās atšķirības;

367. konstatē, ka pieaug no Pārredzamības reģistra svītroto struktūru skaits, tomēr norāda, ka ir svarīgi turpināt uzraudzīt situāciju saistībā ar fiziskajām un juridiskajām personām, kas svītrotas no Pārredzamības reģistra; aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību tam, ka ir nepieciešams vairāk resursu, lai veiktu Pārredzamības reģistrā iekļauto subjektu validēšanu un izlases veida pārbaudes;

368. aicina Komisiju veikt izvērtējumu nolūkā pārskatīt jau ieviestos iekšējos trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismus, tostarp noteikumus par izpratnes veicināšanu visu darbinieku vidū un apmācību, kas tiek sniegta vadošajām amatpersonām, kuras saņem ziņojumus; aicina Eiropas iestādes savstarpēji saskaņot savus civildienesta noteikumus, lai aizsargātu trauksmes cēlējus;

Komisāru rīcības kodekss

369. atgādina, ka Parlaments 2018. gadā tika brīdināts par to, ka nolūkā kompensēt stingrāku noteikumu iekļaušanu rīcības kodeksā attiecībā uz nogaidīšanas periodu, kas komisāriem jāievēro pēc pilnvaru termiņa beigām, Komisijas ģenerālsekretārs ir apsvēris iespēju attiecīgajā periodā piedāvāt viņiem jaunas praktiskas priekšrocības (birojus, IT, šoferi);

370. norāda, ka atbildē uz rakstisko jautājumu Nr. 64, gatavojoties CONT komitejas rīkotajai uzklausīšanai 2019. gada 5. decembrī, komisārs Johannes Hahn norādīja:"“Bijušie Komisijas locekļi un jo īpaši bijušie priekšsēdētāji joprojām turpina būt ES vēstnieki gan Eiropā, gan ārpus tās. Lielākā daļa no viņiem pēc savu pilnvaru termiņa beigām turpinās aizstāvēt un popularizēt Savienības sasniegumus, piemēram, uzstājoties konferencēs vai piedaloties publiskās debatēs par Eiropu un Komisijas lomu.Saskaņā ar līdzīgu kārtību valstu administrācijās un citās iestādēs Komisija 2019. gada 30. oktobra sanāksmē nolēma dot bijušajiem Komisijas priekšsēdētājiem iespēju pēc pilnvaru termiņa beigām pienācīgi veikt reprezentatīvās funkcijas. Tādēļ bijušajiem priekšsēdētājiem vajadzētu būt pieejamiem dažiem ļoti neliela apjoma resursiem, kas var izpausties, piemēram, kā loģistikas atbalsts (biroja telpu nodrošināšana) vai cita noteikta veida palīdzība. Bijušajiem komisāriem tiks sniegts loģistikas atbalsts, nodrošinot nepersonalizētas biroja telpas (bureau de passage), un viņi no Komisijas saņems noteiktus informatīvos materiālus. Rīcības kodeksā šis pienākums jau ir atgādināts 11. panta 1. punkta pirmajā teikumā (...).”;"

371. uzskata, ka Komisijai būtu jāpadara pārredzamāks Komisijas īpašo padomdevēju statuss, skaidri definējot to uzdevumus un pienākumus, un jāsniedz Parlamentam visa ar 2019. gada 30. oktobra lēmuma finansiālajām izmaksām saistītā informācija;

372. atgādina Komisijai, ka Komisijas locekļiem ir jāievēro pārredzamības prasības, rīkojot tikšanās ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām, ka pilnīga pārredzamība ir Komisijas locekļu un viņu kabineta locekļu pienākums, ka viņiem atļauts tikties vienīgi ar tādām organizācijām vai pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrētas Pārredzamības reģistrā, un ka viņi publisko informāciju par šādu tikšanos rīkošanu saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/839/ES(122);

373. aicina Komisiju nodrošināt, ka bijušie komisāri neturpinās izmantot ar 2019. gada 30. oktobra lēmumu nodrošinātās priekšrocības nedz pēc nogaidīšanas perioda beigām, nedz arī tad, ja sāks pildīt citus darba pienākumus;

374. uzsver, ka saskaņā ar LESD 245. pantu bijušajiem Komisijas locekļiem, beidzoties amata pilnvarām, arī turpmāk ir pienākums ievērot godprātību un diskrētumu;

375. aicina Komisiju īstenot spēkā esošos juridiski saistošos rīcības kodeksa noteikumus par tā dēvēto virpuļdurvju efektu gan attiecībā uz Komisiju, gan tās aģentūrām;

Eiropas Prokuratūra (EPPO)

376. norāda, ka saskaņā ar EPPO regulas 3. pantu EPPO tiek izveidota kā Eiropas Savienības institucionāla struktūra, savukārt 2020. gada budžetā EPPO ir norādīta kā aģentūra izdevumu kategorijā “Komisija”; pauž bažas par to, ka šādā situācijā nav pienācīgi garantēta EPPO nepieciešamā neatkarība, un aicina Komisiju iekļaut EPPO budžetu topošajā 7. izdevumu kategorijā (Administrācija) līdzās pārējām struktūrām un iestādēm, tādējādi raugoties uz EPPO kā iestādi, nevis atspoguļot to topošajā 2. izdevumu kategorijā (Komisija) kopā ar tieslietu un iekšlietu aģentūrām; prasa Komisijai ņemt vērā iestādēm iesniegtās EPPO aplēses par jaunuzsāktām lietām un neizskatīto lietu veidoto darba slodzi, lai izstrādātu reālistisku budžetu un štatu sarakstu; pauž nopietnas bažas par to, ka pašreizējais budžeta plānojums neļaus līdz 2020. gada novembrim sākt pilnvērtīgu EPPO darbību;

Eiropas skolas

377. norāda, ka saskaņā ar Eiropas skolu finanšu regulu Revīzijas palāta ir pārbaudījusi skolu konsolidētos gada pārskatus par 2018. finanšu gadu, centrālā biroja pārskatus un divu skolu (Bergenā un Varēzē) iekšējās kontroles sistēmas (attiecībā uz pieņemšanu darbā, iepirkumu un maksājumiem); norāda, ka Revīzijas palāta ir pārbaudījusi skolu ārējā revidenta darbu, kurš pirms pārskatu konsolidēšanas pārbaudīja septiņu skolu pārskatus un iekšējās kontroles sistēmas;

378. pauž dziļu nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nevarēja apliecināt, ka 2018. gadā skolu finanšu pārvaldība atbildusi Finanšu regulai, tās īstenošanas noteikumiem un Civildienesta noteikumiem;

379. īpaši norāda, ka Revīzijas palāta, pārbaudot centrālā biroja un divu pārbaudei izvēlēto skolu iekšējās kontroles sistēmas, atklāja nepilnības kontroles vidē, maksājumu sistēmās, iepirkuma procedūrās un darbā pieņemšanas procedūru dokumentācijā; norāda arī uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka minētās struktūras nav ievērojušas darbā pieņemšanas noteikumus;

380. atbalsta galvenos ieteikumus, kas sniegti Revīzijas palātas gada pārskatā par Eiropas skolām, un jo īpaši aicina valdi, centrālo biroju un skolas nekavējoties rīkoties, lai novērstu grāmatvedības procedūrās un maksājumu sistēmā konstatētās nepilnības, un turpināt nodrošināt pārskatu sagatavošanā iesaistītajām personām apmācību un atbalstu;

381. atkārtoti uzsver Parlamenta viedokli, ka ir steidzami nepieciešams vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmu; aicina Komisiju — gan kā locekli, gan arī kā lielāko ieguldītāju — ne tikai sniegt norādījumus un atbalstu Eiropas skolām pašreizējās administratīvās un pārvaldības struktūras ietvaros, bet arī uzraudzīt Revīzijas palātas un Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veiktās īstenošanas darbības;

382. mudina skolas uzlabot darbā pieņemšanas, iepirkuma un maksājumu procedūras un prasa līdz 2020. gada 30. jūnijam informēt Parlamentu par gūto progresu;

383. pauž nopietnas bažas par organizācijas “Human Rights Watch” ziņojumu par Eiropas skolu piekļūstamību bērniem ar invaliditāti(123), kurā uzsvērtas joprojām pastāvošās problēmas un norādīts, ka bērniem ar invaliditāti netiek nodrošināta pilnībā iekļaujoša izglītība;

384. aicina Eiropas skolas gan savā politikā, gan praksē apliecināt apņēmību nodrošināt iekļaujošu izglītību;

385. aicina Komisiju kā Eiropas skolu galveno finansējuma devēju un kā iestādi, kuras pārziņā ir Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošana Savienībā, virzīt nepieciešamo reformu procesu;

DFS 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūtās atziņas

386. pauž bažas par to, ka jaunās DFS plānošanas perioda sākums varētu iekavēties, kā tas bija vērojams pašreizējā DFS; norāda, ka Eiropas zaļā kursa tvērums tika formulēts, pirms bija nācis klajā priekšlikums par jauno DFS; mudina dalībvalstis un Padomi apspriest un pieņemt prioritātes un stratēģiju, lai pēc iespējas drīzāk sāktu ar Parlamentu sarunas par DFS;

387. uzskata, ka publiskie budžeti ir jānosaka tikai pēc tam, kad izvirzīti skaidri politiskie mērķi un izstrādātas precīzas politikas nostādnes;

388. prasa Komisijai nodrošināt, lai Savienības finanšu plānojumā 2021.–2027. gada plānošanas periodam tiktu pienācīgi atspoguļots ikviens pēcāk noteiktais mērķis; uzsver Parlamenta priekšlikumu iekļaut DFS jaunas prioritātes un pieļaut DFS elastīgumu, lai būtu iespējams risināt neparedzētas situācijas;

389. aicina Komisiju precīzi izklāstīt jaunās DFS priekšlikuma pamatā esošos galvenos pieņēmumus vispusīgā finanšu plānā; konstatē, ka šāda plāna galvenais mērķis būtu atspoguļot atbilstošā ekonomiskajā un finansiālajā kontekstā DFS iekļautos skaitļus 2021.–2027. gada plānošanas periodam;

390. atkārtoti pauž bažas par to, ka jebkāda kavēšanās, pieņemot 2021.–2027. gada DFS un attiecīgo juridisko pamatu tās īstenošanai, var izraisīt to, ka jaunā plānošanas perioda sākumā nāktos atkārtoti pieredzēt Savienības izdevumu programmu īstenošanas kavēšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu raitu jaunā plānošanas perioda sākumu;

391. uzskata, ka kvalitatīva informācija varētu veicināt ātrāku, turklāt labāku lēmumu pieņemšanu;

392. atzinīgi vērtē to, ka Komisija veikusi izdevumu pārskatīšanu attiecībā uz visām DFS galvenajām programmām 2014.–2020. gada plānošanas periodā un ka šīs pārskatīšanas mērķis bija apvienot stratēģisku pārskatīšanu (galveno uzmanību pievēršot prioritāro programmu noteikšanai atbilstoši to pievienotajai vērtībai un saskaņotībai ar Savienības mērķiem) ar efektivitātes pārskatīšanu (cenšoties rast veidus, kā pastāvošās programmas padarīt rezultatīvākas, izskatot racionalizēšanas un sinerģijas iespējas, vienkāršojot administratīvos noteikumus, uzlabojot elastību un vairāk koncentrējoties uz sniegumu); Komisijai būtu periodiski jāveic pārskatīšana, izmantojot labākus KPI;

393. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisijas veiktā analīze attiecībā uz izdevumu efektivitāti ir pārliecinoša;

394. norāda, ka veiktā izdevumu pārskatīšana sniedz pārliecinošus argumentus par labu programmu vienkāršošanas, budžeta racionalizēšanas un finanšu elastības palielināšanas pasākumiem; norāda, ka, to veicot, ir konstatētas neizmantotas sinerģijas iespējas starp dažādām programmām, kā arī iespējas apvienot līdzīgas programmas dažādās politikas jomās;

395. norāda, ka izdevumu pārskatīšanā arī konstatēti nepamatoti sarežģītu un nekonsekventu noteikumu piemēri, kā rezultātā bieži vien radušies pārpratumi un neattiecināmas izmaksas;

396. pauž bažas par secinājumu, ka vienkāršošanas centienu panākumi pagaidām ir bijuši nelieli;

397. aicina veikt vienkāršošanu, kur vien iespējams, piemēram, vairāk izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas un fiksētu summu izmaksāšanu saņēmējiem un pieņemot parasto grāmatvedības praksi, kā arī ieviešot vienotas revīzijas pieeju; uzsver, ka lielākajai daļai Savienības subsīdiju būtu jāsniedz labums iedzīvotājiem un ka vislielākais labums būtu jāgūst MVU un ģimenes zemnieku saimniecībām vai mazām un vidējām lauku saimniecībām; uzsver arī to, ka jaunajā DFS ir jāveic uzlabojumi, ņemot vērā kļūdas, kas pieļautas pašreizējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā, jo īpaši reģionālās attīstības un kohēzijas jomā;

398. norāda, ka turpmāku vienkāršošanu var nodrošināt gan plānošanas līmenī, ierobežojot normatīvo aktu skaitu un izvairoties no nevajadzīgām izmaiņām, kas var radīt nenoteiktību, lietu uzkrāšanos un kļūdas, gan efektīvas īstenošanas līmenī, tiecoties samazināt administratīvo slogu iestādēm un saņēmējiem un palielināt līdzekļu pieejamību;

399. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ierosina 2021.–2027. gada plānošanas periodā par trešdaļu samazināt izdevumu programmu skaitu un nodrošināt saskaņotākus noteikumus, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu;

400. pauž pārliecību, ka patiesas vienkāršošanas nolūkā vienotajā noteikumu kopumā būtu jāatsakās no visiem nevajadzīgajiem un sarežģītajiem noteikumiem, prasībām un procedūrām; uzskata, ka vienotajam noteikumu kopumam nevajadzētu izpausties tikai kā pastāvošo atsevišķo noteikumu krājumu apvienojumam vienā apjomīgā krājumā;

401. uzskata, ka vienkāršošana nav pašmērķis, bet gan līdzeklis Savienības rīcības efektivitātes palielināšanai, kas nelielām struktūrām pavērtu labākas izredzes tikt pie atbalsta; tādēļ aicina Komisiju, izstrādājot noteikumus Savienības programmām, censties panākt līdzsvaru starp to, lai programmas būtu viegli īstenojamas un lai tiktu efektīvi sasniegti Savienības mērķi un nodrošināta pārredzamība;

402. ar bažām norāda, ka izdevumu pārskatā sniegts skaidrojums arī tam, ka elastības mehānismi pašreizējā periodā izrādījušies nepietiekami, lai risinātu ārkārtas situācijas; prasa veikt izmaiņas, lai palielinātu vispārējo elastību un nodrošinātu pietiekamas apropriācijas neparedzētu notikumu vajadzībām;

403. ar nožēlu norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka attiecībā uz stratēģiskajiem aspektiem, piemēram, izdevumu programmu nodrošināto Savienības pievienoto vērtību un to saskaņotību ar Savienības mērķiem, izdevumu pārskats nav tik pārliecinošs;

404. ir vienisprātis ar Komisiju, ka ikvienā diskusijā par turpmāko Savienības budžetu uzmanības centrā vajadzētu būt jautājumam par Savienības pievienoto vērtību;

405. norāda, ka Komisija ir noteikusi Savienības pievienotās vērtības koncepciju par izdevumu pārskatīšanas vadošo principu; sagaida, ka Komisija turpinās pilnveidot un piemērot stabilu un skaidri definētu Savienības pievienotās vērtības koncepciju;

406. uzskata, ka koncepcija “Savienības pievienotā vērtība” ir cieši saistīta ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

407. pauž pārliecību, ka Savienības pievienotās vērtības princips ir jāievēro ne tikai resursu piešķiršanā, bet arī izdevumu programmu izstrādē un novērtēšanā;

408. uzskata, ka pilnu Savienības finansējumu vajadzētu saņemt tikai tām programmām, kurām ir ļoti augsta Savienības pievienotā vērtība; uzskata, ka finansējums būtu jāatvēl tikai tādām programmām, kuras Savienībai nodrošina vidēju līdz augstu pievienoto vērtību, un programmas ar zemu Savienības pievienoto vērtību nebūtu jāfinansē;

409. uzstāj, ka ir jāizmanto visi līdzekļi, par kuriem uzņemtas saistības, un tie jāizlieto vispiemērotākajā veidā, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, lai maksimāli palielinātu ietekmi;

410. atbalsta ideju ciešāk saistīt Savienības budžetu ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas izklāstīti ekonomikas pārvaldības principos, tā tiecoties rosināt izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs; uzsver, ka, sniedzot šos ieteikumus, ir jāievēro subsidiaritātes princips un jākoncentrējas uz būtiskiem sistēmiskiem jautājumiem, piemēram, konkurētspējas uzlabošanu, sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšanu, uzņēmējdarbības iespējām, kultūras daudzveidību, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu un darbvietu nodrošināšanu;

411. aicina uzlabot līdzekļu administrēšanu, vienlaikus pilnveidojot kontroļu efektivitāti — tajās būtu jāiekļauj pasākumi, kas tiek veikti Savienības līdzekļu sistemātiski neatbilstīgas izmantošanas gadījumos;

412. uzsver, ka kontroles pasākumi, kuru mērķis ir novērst Savienības līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu, ir jāpastiprina atbilstoši proporcionalitātes principam; ja Revīzijas palāta konstatē nopietnus trūkumus dalībvalstu revīzijas iestāžu darba kvalitātē un uzticamībā, Savienības kontrolēm jātop stingrākām; norāda, ka 2021.–2027. gada plānošanas periodam izstrādātajā DFS būtu jāparedz mehānismi, kas ļautu Komisijai pārvaldīt līdzekļu piešķiršanu gadījumā, ja Revīzijas palāta konstatētu, ka dalībvalstu revīzijas iestādes absolūti nespēj veikt savus pienākumus;

413. uzsver, ka Savienības politikai ir jākļūst redzamākai; uzsver, ka ir rūpīgi jāīsteno visas tiesību normas attiecībā uz informāciju un komunikāciju, lai nodrošinātu pārredzamību un plašu informētību par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot fondu līdzekļus;

414. norāda, ka finanšu instrumentiem vienmēr vajadzētu būt pielāgotiem konkrētajām vajadzībām un papildināt dotācijas, lai maksimāli palielinātu uz vietas gūto iznākumu; uzsver, ka būtu jāpalielina sinerģija ar citām politikas jomām un instrumentiem, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi; uzskata, ka ir iespējams sasniegt labākus rezultātus, saglabājot izmaksu rentabilitāti;

415. uzskata, ka ir būtiski Savienības izdevumu programmām paredzēt pamatīgus un savstarpēji saderīgus snieguma satvarus, kas saskaņoti ar Savienības stratēģiskajiem mērķiem un 2021.–2027. gada plānošanas periodam izstrādāto DFS;

416. norāda, ka nākamajā DFS ir svarīgi vēl vairāk uzlabot snieguma uzraudzību un finansējuma ietekmes novērtējumu; pārskatatbildību par darbību un politisko pārskatatbildību attiecībā uz līdzekļu izmantošanu var regulāri atbalstīt virkne rādītāju un salīdzinošās novērtēšanas instrumentu;

417. norāda, ka DFS paziņojuma pielikumā noteiktie programmu mērķi 2021.–2027. gada laikposmam ir izklāstīti aprakstošā pamatuzdevumu pārskata formā; pauž nožēlu par to, ka mērķi nav izteikti skaitļos un nav pietiekami konkrēti;

418. sagaida, ka attiecīgajos nozaru tiesību aktos vai plānošanas dokumentos (tostarp dalībvalstu vai reģionālā līmenī) tiks izstrādāti vispusīgi intervences loģikas modeļi ar konkrētiem mērķrādītājiem un atbilstošiem iznākumus, rezultātus un ietekmi raksturojošu informatīvu rādītāju kopumiem;

419. uzsver, ka attiecībā uz visiem Savienības politikas virzienu finansēšanas veidiem Savienības un valstu līmenī būtu jāievieš publiskā sektora revīzijas pilnvaras; uzsver, ka Revīzijas palāta būtu jāieceļ par revidentu struktūrām, kas izveidotas Savienības politikas virzienu īstenošanai, tostarp Savienības struktūrām un saskaņā ar nolīgumiem ārpus Savienības tiesību sistēmas izveidotām struktūrām;

Komiteju atzinumi

Ārlietas

420. attiecībā uz Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) norāda, ka pievienošanās procesā esošajās valstīs joprojām trūkst administratīvās kapacitātes un tādēļ ir grūtības apgūt netiešajā pārvaldībā esošos līdzekļus; uzsver — kā norādīts Revīzijas palātas 2018. gada Īpašajā ziņojumā par IPA finansējumu Turcijai, progress tādās sensitīvās jomās kā tiesiskums un pilsoniskā sabiedrība ir atkarīgs ne tikai no IPA finansējuma, bet jo īpaši no iestāžu politiskās gribas; ar bažām norāda, ka Turcijai piešķirto IPA līdzekļu kontekstā tikpat kā netika pievērsta uzmanība pamatvērtībām, tostarp preses brīvībai un tiesu iestāžu objektivitātei; uzskata, ka patlaban vairāk nekā jebkad iepriekš ir svarīgi, lai Komisija, tiecoties Turcijā atbalstīt reformas tādās prioritārās jomās kā tiesiskums un pārvaldība, izmantotu nosacījumu mehānismu;

421. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika sākti pirmie spēju veidošanas pasākumi grozītā Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) satvarā; uzsver, ka šīs darbības būtu jāveic vispārēja drošības sektora reformu procesa kontekstā; pauž stingrāku mudinājumu pēc īstermiņa stabilizācijas darbībām īstenot IcSP vai citu instrumentu finansētas ilgtermiņa darbības;

422. ņem vērā Revīzijas palātas analītisko pārskatu par Eiropas aizsardzību un atbalsta tajā iekļautos ieteikumus; aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju nodrošināt visu to Savienības aizsardzības centienu saskaņotību, kuri tiek veikti, lai īstenotu Savienības darbību KDAP satvarā (PESCO, EDIDP, EAF, CARD u. c.), un nodrošināt savietojamību un sinerģiju ar NATO;

423. aicina Komisiju izvērtēt to, vai bija likumīgi, pieņemot Padomes lēmumus par EAA un PESCO izveidi, atņemt Parlamentam iespēju lemt par attiecīgo budžetu; atgādina, ka LES 45. panta 2. punktā un 46. panta 2. punktā ir noteikts, ka lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu bez veto tiesībām; atgādina, ka atņemt Parlamentam iespēju lemt par budžetu saskaņā ar LES 42. pantu var tikai attiecībā uz darbības izdevumiem un ka tam ir vajadzīgs vienprātīgs Padomes lēmums; uzsver, ka Padome nekad nav pieņēmusi šādu lēmumu;

424. uzstāj, ka ir cieši jāuzrauga Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā līdzekļu izmantošana, nodrošinot, lai šie līdzekļi tiktu precīzi novirzīti bēgļu projektiem un netiktu izmantoti nekādiem citiem mērķiem; aicina Komisiju regulāri ziņot budžeta lēmējinstitūcijai par finansēto darbību atbilstību mehānisma juridiskajam pamatam;

Attīstība un sadarbība

425. mudina Savienību un dalībvalstis, kad tās Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai darbības ietvaros īsteno mērķi radīt jaunattīstības valstīs labvēlīgu vidi privātu investoru uzņēmējdarbībai, atturēties no tādas prakses atbalstīšanas, kas atvieglo starptautisku korporāciju un privātpersonu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; turklāt uzsver parādsaistību risku, kas saistīts ar to, ka Savienība arvien vairāk izmanto finansējuma apvienošanu, jo īpaši Subsahāras Āfrikā un Karību jūras reģiona valstīs, kuru rīcībā esošie ieņēmumi parāda apkalpošanai ir ierobežoti; aicina Savienību un tās dalībvalstis efektīvi un konsekventi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu apiešanas praksi un kaitējošu nodokļu konkurenci, darbojoties saskaņā ar principu “politikas saskaņotība attīstībai”;

Nodarbinātība un sociālās lietas

426. norāda, ka attiecībā uz ESF, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD) ir pārtrauktas trīs Apvienotajai Karalistei, Itālijai un Ungārijai paredzētās ESF/JNI programmas un viena Itālijai paredzētā FEAD programma, un tā rezultātā 2018. gadā tika pārtraukti vairāki maksājumi; norāda, ka attiecīgajām dalībvalstīm tika nosūtītas 33 brīdinājuma vēstules;

427. pieņem zināšanai to, ka 2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami palielinājās brīdinājuma vēstuļu un pārtraukto maksājumu skaits, kas skaidrojams gan ar to, ka 2018. gada februārī tika saņemts lielāks skaits apliecinājumu pakešu, gan ar gada gaitā veikto atbilstības revīziju rezultātiem;

428. atgādina, ka joprojām ir jāīsteno 10 ar īpašajiem ziņojumiem saistīti ieteikumi (viens saistībā ar Īpašo ziņojumu Nr. 16/2016 “ES izglītības mērķi: programmas saskaņotas, bet darbības rezultātu mērīšanā ir trūkumi”, divi saistībā ar Īpašo ziņojumu Nr. 14/2016 “ES politikas iniciatīvas un finansiālais atbalsts romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs” un septiņi saistībā ar Īpašo ziņojumu Nr. 6/2018 “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti”), un lielākā daļa no tiem bija jāīsteno līdz 2019. gada 31. decembrim; jo īpaši pieņem zināšanai Īpašo ziņojumu Nr. 14/2016, saskaņā ar kuru lielākā daļa projektu tikusi veikta, kā plānots, bet ne vienmēr tikuši piemēroti paraugprakses kritēriji, kas veicina romu veiksmīgu iekļaušanu, un bija sarežģīti uzraudzīt sniegumu; atgādina, ka stabilu un vispusīgu ar romiem saistītu datu trūkums ir problēma ne tikai saistībā ar projektiem, bet arī ar politikas veidošanu Savienības un valstu līmenī; pauž nožēlu par to, ka šī situācija, iespējams, nemainīsies, ja vien tā netiks strauji risināta;

429. atgādina par konstatējumiem Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2019 (“Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD): vērtīgs atbalsts, bet tā ieguldījums nabadzības mazināšanā vēl nav noteikts”), jo īpaši Revīzijas palātas secinājumu par to, ka papildus nabadzības mazināšanai ar pārtikas palīdzību (kas veido 83 % no FEAD budžeta) FEAD inovatīvie sociālās politikas elementi piedāvā dalībvalstīm iespējas veicināt sociālo iekļaušanu;

430. atgādina arī to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 5/2019 norādītajiem pieejamajiem datiem fonds ir radījis ievērojamu ietekmi gandrīz visās dalībvalstīs un ka FEAD nodrošinātā pārtika, materiālā palīdzība un sociālās iekļaušanas pasākumi maina apstākļus vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri, iespējams, nesaņemtu vispārējo sociālo palīdzību vai kuriem ir nepieciešams tūlītējs atbalsts; uzsver arī to, ka saskaņā ar pārtikas banku sniegto informāciju FEAD finansē trešo daļu no to nodrošinātās pārtikas un ka FEAD ļauj mazināt atkarību no neregulāras ziedojumu plūsmas un tādējādi ļauj labāk plānot konkrētu pārtikas produktu pārdali;

431. tomēr norāda, ka ierobežotās FEAD uzraudzības un Savienības mēroga datu trūkuma dēļ tā ieguldījums nabadzības mazināšanā vēl nav kvantitatīvi pierādīts, un atgādina, ka Komisijai ir jāuzlabo savāktie dati, lai labāk atspoguļotu FEAD kā Eiropas solidaritātes vektora un veida, kā palīdzēt novērst sociālās atšķirības Savienībā, relatīvo nozīmi;

432. norāda, ka FEAD vidusposma novērtējuma ziņojumā tika konstatēti vairāki trūkumi tā īstenošanā un ka Revīzijas palāta ierosināja mērķtiecīgāk izmantot šo fondu to cilvēku labā, kuriem tas visvairāk nepieciešams; atgādina arī par to, ka vidusposma novērtējumā tika pausts viedoklis, ka varētu vēl vairāk izmantot atbalsta pasākumu nodrošināšanu un uzraudzību;

433. atgādina, ka saskaņā ar secinājumiem Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 6/2019 “Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos: vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija” vadošajām iestādēm joprojām ir jānostiprina krāpšanas atklāšana, rīcība un koordinācija, lai gan ir uzlabojies tas, kā šīs iestādes atklāj krāpšanas risku Savienības kohēzijas fondos (tostarp ESF) un izstrādā preventīvus pasākumus;

434. norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) vidusposma novērtējums parādīja, ka šīs programmas mērķi joprojām ir būtiski un ka tā efektīvi sasniedz attiecīgās ieinteresētās personas, radot labus rezultātus un panākot mērķus, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā sociālekonomiskajā situācijā, ko iezīmē finanšu un ekonomikas krīzes sekas; norāda arī to, ka, lai gan trīs apakšprogrammas (Progress, EURES un “Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība”), šķiet, darbojas neatkarīgi, ir apzinātas dažas jomas, kurās varētu palielināt efektivitāti (sinerģiju);

435. norāda, ka EaSI vidusposma novērtējumā tika uzsvērti vairāki veidi, kā uzlabot programmas īstenošanu, jo īpaši vienkāršojot procedūras, uzlabojot iekšējo konsekvenci, palielinot elastību, pievēršoties grupām, kurām nepieciešams īpašs atbalsts, un veidojot saiknes ar citiem fondiem, un mudina Komisiju rīkoties šajā jomā; jo īpaši uzstāj, ka EaSI sadaļā ietvertajā ESF+ būtu jāiekļauj virkne uzlabojumu minētajos jautājumos;

Vide

436. uzsver, ka no visiem maksājumiem, ko DG ENV veica 2018. gadā, to maksājumu daļa, kuri tika veikti pēc tiesību aktos noteiktajiem termiņiem, sasniedza 8,20 % (2017. gadā — 5,85 % un 2016. gadā — 3,92 %); jo īpaši pauž nožēlu par to, ka lielāki maksājumu kavējumi 2018. gadā bija vērojami programmā “LIFE” (10,3 % salīdzinājumā ar 5,8 % 2017. gadā un 3,9 % 2016. gadā);

437. atzīmē, ka 2018. gadā DG ENV gada darbības pārskatā norādītais vidējais atlikušo kļūdu īpatsvars ir 0,09 %, kas nepārsniedz būtiskuma slieksni, proti, 2 %;

438. norāda, ka DG ENV savā gada darbības pārskatā ir uzsvēris, ka noteikumi lēmumā izmantot ārpakalpojumus, sadarbojoties ar Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru (EASME), attiecībā uz personālu liecina par to, ka DG ENV nepietiek darbinieku, lai varētu pilnvērtīgi īstenot ar programmu “LIFE” saistītos pasākumus, un tādēļ varētu būt nepieciešams turpināt šā ģenerāldirektorāta darba metožu un kārtības pārskatīšanu;

439. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tikai 0,93 % no visiem DG CLIMA maksājumiem tika veikti, kavējot tiesību aktos noteiktos termiņus (2017. gadā — 3,9 %);

440. uzsver, ka DG CLIMA un DG BUDG uzrauga, kā tiek sasniegts 20 % mērķrādītājs attiecībā uz klimata politikas aspektu integrēšanu daudzgadu finanšu shēmā (DFS), un ka DG CLIMA atbalsta klimata politikas apsvērumu integrēšanu citu ģenerāldirektorātu darbībā; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā ar klimatu saistītām darbībām tika tērēti 20,1 % no Savienības budžeta, taču pauž nožēlu par to, ka 2019. gada sākumā joprojām tika lēsts, ka pašreizējā DFS periodā, raugoties uz pastāvošo Savienības budžeta īstenošanas tendenci, tie būtu tikai 19,7 %;

441. pauž nopietnas bažas par to, ka DG CLIMA 2018. gada darbības pārskatā ir atkārtoti iekļauta ar reputāciju un juridiskiem, finansiāliem un institucionāliem apsvērumiem saistītā atruna, kas attiecas uz būtiskiem drošības riskiem, kuri konstatēti ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) Savienības reģistra uzturēšanas un darbības sistēmā un par kuriem gada darbības pārskatos tiek ziņots jau kopš 2010. gada, tam apstiprinoties 2018. gada riska novērtējuma procedūrā; pauž nožēlu par šīs atrunas nesamērīgi ilgo izmantošanu; aicina Komisiju ātri atrisināt minēto situāciju;

Sabiedrības veselība, pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība

442. uzsver, ka sabiedrības veselības jomā publiskais iepirkums ir vissvarīgākais finanšu pārvaldības instruments un ka 2018. gadā saistību un maksājumu apropriācijas tika izlietotas pilnībā; uzsver, ka pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma jomā budžetu lielā mērā īsteno, piešķirot dalībvalstīm tiešas dotācijas, un ka saistību un maksājumu izpildes līmenis sasniedza attiecīgi 99,0 % un 98,6 %;

443. atzīmē, ka DG SANTE 2018. gada darbības pārskatā norādītais vidējais atlikušo kļūdu īpatsvars ir 1,9 %, kas nepārsniedz būtiskuma slieksni (2 %);

444. ar bažām norāda, ka ar dotāciju pārvaldību saistīto maksājumu daļa, kurus DG SANTE veicis savlaicīgi, laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam ir samazinājusies no 97 % līdz 83 %;

445. norāda uz problēmām, kuras DG SANTE ir konstatējis savā gada darbības pārskatā saistībā ar trešās Savienības programmas veselības jomā 2014.–2020. gadam (“Veselības programma”) īstenošanu; norāda, ka šīs problēmas ir saistītas ar Veselības programmas pašreizējo finansēšanas mehānismu, kas pieļauj tikai uz projektiem orientētu finansējumu un var negatīvi ietekmēt īstenojamo pasākumu ilgtspējību ilgākā termiņā, un ar dažu Veselības programmas mehānismu sarežģītību, piemēram, kopīgi ar dalībvalstīm īstenotajām darbībām, kurās no darbības sākotnējās plānošanas līdz tās faktiskajai sākšanai var paiet ilgs laiks; norāda uz Revīzijas palātas secinājumiem Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2019 par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR), no kura izriet, ka Komisijas un aģentūru darbības ir ļāvušas gūt zināmu progresu, piemēram, ar veterināriju un pārtiku saistītos jautājumos; tomēr pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar šo pašu ziņojumu līdz šim ir maz pierādījumu tam, ka slogs, ko veselības kontekstā rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, Savienībā būtu samazināts;

Transports un tūrisms

446. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā tika pabeigts 2017. gada EISI transporta sadaļas finansējuma apvienošanas uzaicinājums, izmantojot inovatīvu pieeju un darot pieejamas ES dotācijas, kuru kopējais indikatīvais budžets bija 1,35 miljardi EUR un kuras bija paredzēts apvienot ar finansējumu no ESIF, EIB, valsts attīstību veicinošām bankām vai privātiem ieguldītājiem; uzskata, ka ir jāveic šādu projektu ex post novērtējums, lai novērtētu šīs inovatīvās pieejas efektivitāti; norāda, ka otrajā priekšlikumu iesniegšanā, kuras termiņš bija 2018. gada aprīlī un kura bija vērsta uz inovāciju un jaunu tehnoloģiju projektiem, jo īpaši alternatīvo degvielu jomā, Komisijas tīras mobilitātes politikas atbalstam tika atlasīti 35 projekti, kuriem no EISI finansējuma tika piešķirti kopumā 404,8 miljoni EUR; norāda uz nepieciešamību panākt, lai atbalsta saņēmēji labāk izprastu EISI attiecināmības noteikumus, jo īpaši skaidri vēršot atbalsta saņēmēju uzmanību uz atšķirību starp īstenošanas līgumiem un apakšuzņēmuma līgumiem; atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā izmantoto līdzekļu summa nav vienīgais kritērijs tā snieguma novērtēšanai, un aicina Komisiju padziļināt tās veikto novērtējumu par panākumiem, kas gūti, īstenojot ES finansētos transporta projektus, un novērtēt to pievienotās vērtības aspektu un uz rezultātiem orientētos izdevumus;

447. norāda, ka, apritot pašreizējā 2014.–2020. gada plānošanas perioda piektajam gadam, līdz 2019. gada janvārim faktiski bija izmaksāti tikai aptuveni 23 % no sākotnēji piešķirtajiem līdzekļiem, un tas liek apšaubīt iespējamību, ka EISI tiks izmantots visā pilnībā; atkārtoti norāda — lai novērstu maksājumu kavējumus, saistību atcelšanu un atmaksājumus, kas plānošanas perioda beigās, kad laika trūkuma dēļ šos līdzekļus nebūtu iespējams novirzīt citiem projektiem, būs uzkrājušies ievērojamā apmērā, ir būtiski, lai INEA cieši uzraudzītu projektu tehnisko un finansiālo īstenošanu, tādējādi ļaujot savlaicīgi veikt efektīvus koriģējošos pasākumus; atkārtoti norāda uz Revīzijas palātas ieteikumiem Komisijai un INEA nodrošināt projektu atlases procedūru lielāku saskaņotību un pārredzamību, radīt labākus apstākļus savlaicīgai programmu īstenošanai un pārveidot snieguma satvaru tā, lai būtu iespējams labāk uzraudzīt projektu rezultātus;

448. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 30/2018, kurā secināts, ka uz galvenajiem sabiedriskā transporta veidiem attiecas Savienības regulas un tādējādi Savienības pasažieru tiesību regulējums ir unikāls visā pasaulē; tomēr pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu, ka daudzi pasažieri nebija pietiekami informēti par savām tiesībām un bieži vien nevarēja tās izmantot ar noteikumu izpildi saistītu problēmu dēļ; tādēļ atkārtoti uzsver Revīzijas palātas prasību uzlabot Savienības pasažieru tiesību regulējuma saskaņotību, skaidrību un efektivitāti, veikt pasākumus, lai veicinātu efektīvāku un pārredzamāku informācijas kampaņu organizēšanu, un nodrošināt valstu izpildstruktūrām vēl vairāk instrumentu pasažieru tiesību īstenošanai;

449. atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, kas ļautu iedzīvotājiem gūt skaidru pārskatu par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu; šiem vienotajiem kontaktpunktiem ir jābūt plašām koordinēšanas pilnvarām, kurās noteicošie ir Savienības noteikumi, un daudzvalodu dimensijai, un tie atvieglos visu ietekmes uz vidi novērtējumu pārvaldību; norāda, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas piektajā gadā ESIF līdzekļu apgūšana joprojām bija lēnāka, nekā plānots; uzsver, ka kļūdas ir atklātas atbalsta saņēmēja līmenī, tāpēc ir vajadzīgs vairāk norādījumu par izmaksu attiecināmību;

450. uzsver, ka transporta infrastruktūras politika sniedz skaidru iespēju palielināt sinerģiju starp aizsardzības un civilajām vajadzībām un TEN-T; atzinīgi vērtē militārās mobilitātes pīlāra iekļaušanu TEN-T politikā, 2018. gada martā pieņemot rīcības plānu, un Komisijas priekšlikumu iekļaut EISI 2021.–2027. gada budžetā jaunu finansējumu militārās mobilitātes vajadzībām 6,5 miljardu EUR apmērā; uzsver, ka ir svarīgi analizēt plaisu starp militārajām un TEN-T prasībām, lai izstrādātu sistēmu tādu divējāda lietojuma infrastruktūras projektu sagatavošanai, kurus varētu atbalstīt no EISI 2021.–2027. gada budžeta, un stiprināt TEN-T; atkārtoti norāda, ka šī attīstība liecina par TEN-T stratēģisko nozīmi Savienības infrastruktūras integrācijā, lai panāktu ātru un netraucētu mobilitāti visā kontinentā, kā arī stiprinātu mūsu spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām, piemēram, humanitārajām krīzēm, dabas katastrofām vai civilām ārkārtas situācijām, tādējādi vēl vairāk attīstot iekšējo tirgu;

451. atzinīgi vērtē to, ka ir sākti jauni projekti, kuri ir vērsti uz mobilitāti pilsētās, efektīvu loģistiku un infrastruktūru, tostarp ostu turpmāko attīstību, un kuru vērtība ir aptuveni 105 miljoni EUR, no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” satvarā 2017. gadā izsludinātā uzaicinājuma; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” transporta jomas trīs gadu darba programma laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam; atkārtoti norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu izstrādāt Savienības mēroga ostu attīstības plānu attiecībā uz galvenajām ostām un pārskatīt galveno ostu skaitu;

Reģionālā attīstība

452. uzsver, ka pārkāpumi Eiropas Savienības budžeta izpildē automātiski nenozīmē krāpšanu un ka, pirms saņēmējiem tiek piemērotas finanšu korekcijas, ir jāveic rūpīga revīzijas rezultātu analīze; aicina Komisiju īstenot savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju un turpināt atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām īstenot krāpšanas apkarošanas pasākumus, tostarp analizēt pārkāpumus, par kuriem dalībvalstis ziņojušas saistībā ar ESI fondiem;

453. aicina Komisiju iesniegt detalizētu analīzi par iemesliem, kuru dēļ dažos reģionos ir zems finansējuma apguves līmenis, un izvērtēt konkrētus veidus, kā novērst strukturālās problēmas, kas ir minētās nelīdzsvarotības pamatā, un pastiprināt tehnisko palīdzību uz vietas; uzsver, ka elastīgums un vienkāršāki noteikumi var uzlabot ESI fondu lietderību un efektivitāti;

454. aicina Komisiju un Padomi 2020. gada pirmajā pusē izstrādāt rīcības plānu ESI fondu īstenošanas paātrināšanai pašreizējā plānošanas periodā, paredzot skaidrus stimulus pieejamo līdzekļu efektīvai apgūšanai, Savienības stratēģisko mērķu, jo īpaši ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un — saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem — cīņas pret klimata pārmaiņām pastiprināšanai;

Lauksaimniecība un lauku attīstība

455. aicina Revīzijas palātu izstrādāt īpašo ziņojumu par zemes piesavināšanos un tās iespējamo ietekmi uz KLP;

456. atgādina Komisijai, ka pastāv būtiska atšķirība starp kļūdu veidiem, piemēram, starp netīšu nolaidību un krāpšanas gadījumiem; atgādina, ka lielākā daļa atbalsta saņēmēju ir mazas un vidējas lauku saimniecības un ka sarežģīts regulējums palielina netīšas nolaidības risku, kas arī būtu jāņem vērā, gatavojot faktiskā kļūdu īpatsvara aplēses;

457. uzsver, ka KLP intervenču pareiza īstenošana ir cieši saistīta ar to, kā saņēmēji pilda Savienības līmenī noteiktās saistības; uzsver, ka lielāka dalībvalstu elastība KLP subsīdiju piešķiršanā varētu novest pie valstu īstermiņa politiskām interesēm un vēl vairāk saasināt pārkāpumus, un tādēļ mudina Komisiju nepieļaut KLP renacionalizāciju, jo īpaši attiecībā uz sistēmu, ar kuru uzrauga, vai individuālie saņēmēji atbilst noteikumiem par tiesībām saņemt atbalstu, lai saglabātu Savienības uzticamību, tai pārvaldot vienu no savām galvenajām publiskās politikas jomām;

Kultūra un izglītība

458. pauž gandarījumu par Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2018 “Mobilitāte saskaņā ar programmu “Erasmus+”” izteikto secinājumu, ka programma pozitīvi ietekmē dalībnieku attieksmi pret Savienību un rada daudzveidīgu Eiropas pievienoto vērtību; tomēr uzsver arī to, ka jāpieliek turpmāki pūliņi, lai rādītājus pilnībā saskaņotu ar mērķiem, un ka ir nepieciešams vienkāršot pieteikšanās un ziņojumu sniegšanas procesu;

459. atzinīgi vērtē programmas “Erasmus+” pozitīvo ietekmi nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku iekļaušanas veicināšanā, kā norādīts Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2018; prasa šajā jomā uzlabot noteikumus, ziņošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu programmas “Erasmus+”, kā arī Eiropas Solidaritātes korpusa un programmas “Radošā Eiropa” iekļaujošo raksturu;

460. uzsver nepieciešamību palielināt programmu “Erasmus+” un “Radošā Eiropa” finansējumu, paturot prātā šo programmu panākumus un radīto pievienoto vērtību;

461. pieņem zināšanai to, ka, studentu aizdevumu garantiju mehānismam nedodot gaidītos rezultātus, Komisija nolēma pārdalīt attiecīgos līdzekļus;

462. uzsver sekmīgo pieteikumu īpatsvara progresu programmā “Radošā Eiropa” salīdzinājumā ar 2017. gadu (31 % apakšprogrammā “Kultūra” un 48 % apakšprogrammā “MEDIA”), taču uzsver, ka šo joprojām neapmierinošo rezultātu uzlabošanai ir nepieciešams atbilstošāka apmēra finansējums;

463. aicina EACEA pievērst pienācīgu uzmanību tam, lai vienkāršotu un pielāgotu pieteikšanās procesus mērķauditorijām un tādējādi uzlabotu programmu pieejamību;

464. norāda, ka joprojām nepieciešams būtiski uzlabot EACEA iekšējās kontroles sistēmu, kā konstatēts programmu “Erasmus+” un “Radošā Eiropa” dotāciju pārvaldības revīzijas otrā posma atrunās; aicina EACEA pieņemt visus nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai garantētu programmu maksimāli kvalitatīvu īstenošanu;

465. vērš uzmanību uz problēmām, kas Eiropas skolām radīsies, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei (turpmāk — “Apvienotā Karaliste”) izstājoties no Savienības, un aicina Komisiju un Eiropas skolas ziņot Kultūras un izglītības komitejai par stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos un par to, kā tās plāno turpināt Eiropas skolās piedāvāt augstas kvalitātes mācību nodarbības angļu valodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības;

466. norāda uz sieviešu nepietiekamo pārstāvību (31 %) EACEA vidējā līmeņa vadošajos amatos; aicina Aģentūru 2020. gadā sasniegt 40 % mērķrādītāju;

Tiesiskums, brīvība un iekšlietas

467. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par Savienības atbalstu dalībvalstu centieniem apkarot radikalizāciju(124), kurus cita starpā finansē no IDF un programmas “Tiesiskums”; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijai būtu jāuzlabo Savienības finansēto darbību, ar kurām tiek risināta radikalizācijas problēma, vispārējas koordinēšanas sistēma, jāpalielina praktiskais atbalsts dalībvalstu praktiķiem un politikas veidotājiem un jāuzlabo rezultātu izvērtēšanas sistēma;

468. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta nav konstatējusi lielas nepilnības Komisijas grāmatojumu noskaidrošanas procedūrās attiecībā uz AMIF un IDF un ka tā piekrīt Komisijas grāmatojumu noskaidrošanas lēmumiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka no 18 Revīzijas palātas pārbaudītajiem darījumiem trijos bija kļūdas un no tiem vienā AMIF dalītās pārvaldības darījumā kļūdu īpatsvars bija 9,4 %; mudina Komisiju pievērsties Revīzijas palātas konstatētajiem sistēmiskajiem trūkumiem, piemēram, jautājumam par to, ka, veicot maksājumu pieprasījumu ex ante administratīvās pārbaudes, netika veiktas apliecinošo dokumentu ex post pārbaudes; aicina dalībvalstis uzlabot līdzekļu saņēmēju organizēto iepirkuma procedūru likumības un pareizības pārbaudes;

Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība

469. uzsver, ka visās politikas jomās būtu jāintegrē un jānodrošina sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesības perspektīva; tādēļ atkārtoti aicina ievērot dzimumu līdztiesības principu darbā ar budžetu visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā;

470. pauž nožēlu par pēdējos gados vērojamo tendenci samazināt Savienības līdzekļus pret sievietēm un meitenēm vērstas visu veidu vardarbības apkarošanai un atkārtoti prasa palielināt resursus “Daphne” īpašajam mērķim; atkārtoti aicina izveidot atsevišķu budžeta pozīciju programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” konkrētajam mērķim, kas saistīts ar programmu “Daphne”; pieņem zināšanai progresu, kas gūts, izstrādājot Savienības mēroga apsekojumu, kurā paredzēta kopīga metodika un anketa, lai visās Savienības dalībvalstīs regulāri vāktu salīdzināmus datus par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; cer 2019. gadā izvērtēt pirmos apsekojuma izmēģinājuma projektā gūtos rezultātus, lai varētu, kā paredzēts, 2020.–2021. gadā sākt apsekojuma īstenošanu;

471. aicina izpētīt sinerģiju starp šīm Savienības iekšējām un ārējām programmām, lai nodrošinātu saskaņotu un nepārtrauktu pieeju politikas pasākumiem gan Savienībā, gan ārpus Savienības, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumā.

(1)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0103.
(4)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0014.
(5)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(6)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(7)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(8)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(9)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(10)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(11)	OV C 376, 6.11.2019., 10. lpp.
(12)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(13)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(14)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(15)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(16)	OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(17)	OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(18)	OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.
(19)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(20)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(21)	OV C 376, 6.11.2019., 12. lpp.
(22)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(23)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(24)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(25)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(26)	OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(27)	OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(28)	OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.
(29)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(30)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(31)	OV C 376, 6.11.2019., 7. lpp.
(32)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(33)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(34)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(35)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(36)	OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(37)	OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(38)	OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.
(39)	OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp.
(40)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(41)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(42)	OV C 376, 6.11.2019., 30. lpp.
(43)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(44)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(45)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(46)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(47)	OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(48)	OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(49)	OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp.
(50)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(51)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(52)	OV C 376, 6.11.2019., 47. lpp.
(53)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(54)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(55)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(56)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(57)	OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(58)	OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(59)	OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.
(60)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(61)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(62)	OV C 376, 6.11.2019., 46. lpp.
(63)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(64)	OV C 417, 11.12.2019., 34. lpp.
(65)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(66)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(67)	OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(68)	OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(69)	OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.
(70)	OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(71)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(72)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(73)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(74)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(75)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(76)	OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(77)	Iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2017. finanšu gadā tika lēsts 2,4 % apmērā, 2016. finanšu gadā — 3,1 % apmērā, 2015. finanšu gadā — 3,8 % apmērā, 2014. finanšu gadā — 4,4 % apmērā, 2013. finanšu gadā — 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā — 4,8 % apmērā, 2011. finanšu gadā — 3,9% apmērā, 2010. finanšu gadā — 3,7 % apmērā, 2009. finanšu gadā — 3,3 % apmērā, 2008. finanšu gadā — 5,2 % apmērā un 2007. finanšu gadā — 6,9 % apmērā.
(78)	Šādi maksājumi ir studiju un pētniecības stipendijas (DFS 1.a apakškategorija, 5. nodaļa), tiešais atbalsts lauksaimniekiem (DFS 2. kategorija, 7. nodaļa) un budžeta atbalsts trešām valstīm (DFS 4. kategorija, 9. nodaļa). Administratīvos maksājumus galvenokārt veido ES civildienesta ierēdņu algas un pensijas (DFS 5. kategorija, 10. nodaļa). Kopumā raugoties, ar maksājumtiesībām saistītie izdevumi veido aptuveni 53 % no revidētās datu kopas.
(79)	COM(2019)0299.
(80)	2017. gada AMPR, 77. lpp. “Salīdzinājumā ar 2016. gadu galvenās izmaiņas ir būtiskais samazinājums kohēzijas, migrācijas un zivsaimniecības jomā. Šajā politikas jomā pašreizējās 2014.–2020. gada programmas tiek paātrinātas, un tām ir raksturīgs mazāks risks, ņemot vērā jaunizveidoto ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanu un vidusposma maksājumu 10 % ieturēšanas mehānismu līdz brīdim, kamēr nav veikti visi kontroles un koriģējošie pasākumi.”
(81)	Sk. arī atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 1, kas uzdots, gatavojoties komisāra D. Avramopoulos uzklausīšanai 2019. gada 11. novembrī.
(82)	https://ec.europa.eu/anti-fraud/sites/antifraud/files/olaf_report_2018_en.pdf
(83)	COM(2018)0687.
(84)	Ja Komisija dalībvalstu sniegtajos datos konstatē potenciālu neatbilstību pašu resursus reglamentējošiem noteikumiem, tā šos datus atstāj “atvērtus” iespējamām izmaiņām, līdz gūst pārliecību par šo datu atbilstību. Attiecībā uz NKI un PVN šo procedūru dēvē par atrunu noteikšanu, bet attiecībā uz TPR — par neatrisinātu jautājumu formulēšanu. Komisija nosaka atrunu un neatrisināto jautājumu ietekmi uz Savienības budžetu pēc tam, kad no dalībvalstīm ir saņēmusi vajadzīgo informāciju.
(85)	https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/tax-cooperation-control/vat-gap_en
(86)	Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 12/2019: “E-komercija: vēl jārisina daudzas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa iekasēšanu”.
(87)	Vienas pieturas aģentūras minishēma ir brīvprātīga tirdzniecības atvieglošanas sistēma, kas ļauj nodokļa maksātājiem (gan Savienības, gan trešo valstu uzņēmumiem), kuri sniedz telekomunikāciju, televīzijas un radioapraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātāji, dalībvalstīs, kurās tie nav reģistrējuši uzņēmējdarbību, norādīt PVN, ko piemēro šiem pakalpojumiem, un ar tīmekļa portāla starpniecību deklarēt to dalībvalstī, kurā tie reģistrēti kā PVN maksātāji.
(88)	Revīzijas palātas gada pārskata par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes 5.34. punkts (OV C 340, 8.10.2019.).
(89)	Atbilde uz jautājumu Nr. 10, kas iekļauts jautājumu sarakstā, gatavojoties sarunai ar komisāru Carlos Moedas, https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/188520/Replies%20to%20questionnaire%20-%20Commissioner%20Moedas-original.pdf
(90)	DG R&I 2018. gada darbības pārskats, 16. lpp.
(91)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(92)	Sk. arī Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2018 “ES atbalsts produktīvām investīcijām uzņēmumos — lielāka uzmanība jāpievērš noturībai”.
(93)	Sk. atbildi uz jautājumu Nr. 24, kas iekļauts jautājumu sarakstā, gatavojoties komisāra Johannes Hahn uzklausīšanai CONT komitejā 2019. gada 11. novembrī.
(94)	DG REGIO 2018. gada darbības pārskats, 111. lpp.: “Risku maksāšanas brīdī aprēķina katrai programmai, Komisijas pārskata gada attiecīgajiem izdevumiem piemērojot vai nu Komisijas dienestu apstiprināto 2016./2017. grāmatvedības gada atlikušo kopējo kļūdu īpatsvaru, vai atlikušo kopējo kļūdu īpatsvaru, ko revīzijas iestādes paziņojušas par 2017./2018. grāmatvedības gadu, ja šis rādītājs ir lielāks [...]”; “Risks slēgšanas brīdī nozīmē atlikušo risku 2018. gada attiecīgajiem izdevumiem, kad Komisija būs piemērojusi vajadzīgās finanšu korekcijas, lai kopējo atlikušo kļūdu īpatsvaru visās darbības programmās samazinātu līdz 2 % [...].”
(95)	Sk. arī Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 17/2018: “Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas perioda programmu pēdējos gados palielināja līdzekļu apguvi, bet nepietiekami koncentrējās uz rezultātiem”.
(96)	Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (OV L 248, 3.10.2018., 29. lpp.), 204. punkts.
(97)	Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijas 21. punkts.
(98)	SWD(2018)0478, 55. lpp.
(99)	Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 10/2018 “Pamata maksājuma shēma lauksaimniekiem — tiek īstenota pareizi, taču tai ir ierobežota ietekme uz vienkāršošanu, atbalsta mērķtiecīgāku piešķiršanu un atbalsta līmeņu konverģenci”.
(100)	SWD(2018)0478, 56. lpp.
(101)	Sk. atbildes uz rakstiskajiem jautājumiem Nr. 3 un Nr. 18, kas uzdoti, gatavojoties komisāra P. Hogan uzklausīšanai CONT komitejā 2019. gada 17. oktobrī.
(102)	Sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 41, kas uzdots, gatavojoties komisāra P. Hogan uzklausīšanai CONT komitejā 2019. gada 17. oktobrī.
(103)	Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcija “Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?” (OV C 298, 23.8.2018., 112. lpp.).
(104)	Sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 39, kas uzdots, gatavojoties komisāra P. Hogan uzklausīšanai CONT komitejā 2019. gada 17. oktobrī.
(105)	DG DEVCO: 2018. gadā — 0,85 % salīdzinājumā ar 1,18 % 2017. gadā, 1,67 % 2016. gadā un 2,2 % 2015. gadā; DG NEAR: 0,72 %.
(106)	Sk. komisāra Neven Mimica sniegto atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 51 CONT komitejas rīkotajā uzklausīšanā 2019. gada 28. novembrī.
(107)	OV L 248, 3.10.2018., 27. lpp.
(108)	Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, P9_TA(2019)0038, 51. punkts.
(109)	Sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 4, kas iekļauts papildjautājumu sarakstā, gatavojoties komisāra N. Mimica uzklausīšanai CONT komitejā 2019. gada 18. novembrī, kā arī šīs atbildes pielikumu.
(110)	Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra rezolūcija, 51. punkts.
(111)	ES Tiesas 2019. gada 31. janvāra spriedums apvienotajās lietās C-183/17 un C-184/17 P International Management Group pret Eiropas Komisiju, ECLI:EU:C:2019:78.
(112)	Pastāvīgās šķīrējtiesas Lieta Nr. 2017-03.
(113)	Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Grieķijā un Zviedrijā attiecībā uz AMIF, Lietuvā un Rumānijā attiecībā uz ISF.
(114)	Francija, Itālija, Luksemburga, Polija un Somija.
(115)	Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”.
(116)	Ģenerālsekretāra p. i. 2019. gada 26. novembra vēstule Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājai Monika Hohlmeier un priekšsēdētājas vietniecei Isabel García Muñoz (ARES(2019) 7291393).
(117)	AIRINC pētījums par Luksemburgā strādājošā ES personāla dzīvošanas izmaksām — galīgais ziņojums, 2019. gada septembris.
(118)	Īpašais ziņojums Nr. 15/2019 “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”.
(119)	Darba dokuments “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”.
(120)	Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta rezolūcija par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (OV L 249, 27.9.2019., 31. lpp.), “Dažādi jautājumi”, 205. punkts.
(121)	Paziņojums Komisijai “The Workplace of the Future in the European Commission” (“Nākotnes darba vieta Eiropas Komisijā”) (C(2019)7450/F1).
(122)	OV L 343, 28.11.2014., 22. lpp.
(123)	“Sink or Swim: Barriers for Children with Disabilities in the European School System”, 2018. gada 4. decembris.
(124)	Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 13/2018 “Vēršanās pret radikalizāciju, kas ved uz terorismu: Komisija risināja dalībvalstu vajadzības, tomēr koordinēšanā un izvērtēšanā bija daži trūkumi”.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra

166k

58k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2068(DEC))

P9_TA(2020)0115

A9-0070/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0035/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(5), un jo īpaši tās 21. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0070/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2068(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0035/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(12), un jo īpaši tās 21. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0070/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2068(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0070/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 22 960 429 EUR, t. i., par 0,47 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts gandrīz tikai no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Aģentūras gada pārskatiem par 2018. finanšu gadu („Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 100 % — tāds pats kā 2017. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija tikai 76,20 %, bet atzīst, ka tas ir par 4,09 % augstāks nekā 2017. gadā;

2. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības, bija augsts pārnesumu līmenis, galvenokārt tādu darbību dēļ, kas ietver finansēšanas pētījumus, kuri ilgst vairākus mēnešus un bieži vien pēc gada beigām; norāda, ka Aģentūra ir ieviesusi plānošanas procedūras, lai uzraudzītu nenovēršamos kavējumus starp līgumu parakstīšanu, izpildi un maksājumiem; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi novirze starp sākotnēji plānoto summu un galīgo pārnesto summu bija aptuveni 10 %, nepārsniedzot pielaides robežu, un ka iepriekšējā lietojumprogrammatūra budžeta izlietojuma uzraudzībai ir aizstāta ar jaunu lietojumprogrammatūru; aicina Aģentūru uzlabot tās budžeta plānošanu;

Darbības rezultāti

3. norāda, ka Aģentūra izmanto 31 snieguma pamatrādītāju — kas ir daļa no tās snieguma mērīšanas satvara —, lai izvērtētu savu darbību rezultātus un ietekmi, un piecus citus snieguma pamatrādītājus, lai uzlabotu tās budžeta pārvaldību;

4. atzinīgi vērtē Aģentūras sadarbību ar citām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, lai sasniegtu kopējās politikas mērķus; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turklāt regulāri atbalsta citas Savienības aģentūras, lai to darbā atspoguļotu pienākumus, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”); uzskata, ka Aģentūrai ir jāturpina veidot ciešas saites ar citām attiecīgajām Savienības iestādēm; aicina Aģentūru izpētīt iespēju kopīgi izmantot resursus un darbiniekus, veicot uzdevumus, kurus pilda arī citas aģentūras ar līdzīgām darbībām;

5. norāda, ka 2018. gadā tika izveidota jauna operatīvā vienība, lai stiprinātu departamentu sadarbību projektos un uzlabotu spēju reaģēt reāllaikā;

6. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

7. norāda, ka Parlaments pieprasīja Aģentūrai līdz 2018. gada septembrim sniegt ekspertu atzinumu par to, kā Savienības iestāžu sistēmā tiek īstenota Harta; norāda, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/1240(17)Aģentūrai tika piešķirta oficiāla loma to kritēriju pārraudzībai, kurus izmanto, lai pārbaudītu tādu personu pieteikumus, kuras vēlas ieceļot Savienībā, bet kurām nav vajadzīga vīza, un tika nodrošināts tam nepieciešamais mehānisms;

8. aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu vismaz iespēju izveidot kopīgu sinerģiju ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE), ja ne abas šīs iestādes pilnībā apvienot; aicina Komisiju izvērtēt šādus divus scenārijus: pārcelt Aģentūru un EIGE galveno mītni Viļņā, bet EIGE galveno mītni pārcelt uz Aģentūras galveno mītni Vīnē; norāda, ka tas nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī kopīgu IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūru izmantošanu, tādējādi ietaupot lielas naudas summas, kas tiktu izmantotas abu aģentūru turpmākai finansēšanai;

9. atzinīgi vērtē Aģentūras centienus ievērot ģeogrāfisko līdzsvaru kvalificētu kandidātu pieņemšanā darbā dažādu uzdevumu veikšanai, ņemot vērā grūtības saistībā ar atbilstīgu kandidātu pieņemšanu darbā konkrētos amatos;

10. apstiprina, ka attiecībā uz pētījumu iepirkumiem budžeta ierobežojumiem nevajadzētu novest pie neveiksmīgām publiskā iepirkuma procedūrām; uzskata, ka Aģentūras apņemšanās apsvērt tirgus izpētes veikšanu pirms uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus izsludināšanas, vajadzības gadījumā pārskatīt tehniskās prasības un, ja iespējams, atkārtoti izvērtēt veicamo pētījumu prioritāti, ir solis pareizajā virzienā, lai konkursa procedūras turpmāk noritētu veiksmīgāk;

11. mudina Aģentūru pastiprināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, tādām kā Eiropas Padome un Apvienoto Nāciju Organizācija, lai, kad vien iespējams, rastu un izmantotu sinerģiju;

12. atzīst, ka Aģentūra veic sarežģītus pētījumus, kuri attiecas uz visu dalībvalstu tiesību aktiem un praksi; uzsver šo pētījumu un atzinumu nozīmību Savienības tiesību aktu izstrādē un to, cik svarīgi ir nodrošināt Aģentūrai pienācīgus finanšu resursus, lai tā varētu labāk pildīt savus pienākumus; atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgi veikto pētniecību un ziņošanu par visa veida diskrimināciju Savienībā, kas palīdz uzlabot iekļaušanas stratēģijas un ar tām saistīto Savienības un dalībvalstu politiku; īpaši atzinīgi vērtē Aģentūras apņemšanos aizsargāt neaizsargātās grupas, veicot īpašus pētījumus, piemēram, gatavojot ziņojumus par personu ar invaliditāti tiesībām uz neatkarīgu dzīvi, romu jauniešu sociālo iekļaušanu, rasu diskrimināciju un rasistiskiem noziegumiem pret afrikāņu izcelsmes cilvēkiem; pauž nožēlu par to, ka Aģentūras pašreizējās pilnvaras ierobežo tās iespējas rīkoties un veikt izpēti noteiktās tematiskajās jomās; uzsver, ka Aģentūras kompetencē būtu jāiekļauj visas tiesības, ko aizsargā Harta, tostarp jautājumi par tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās, un uzskata, ka Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas sniegt atzinumus par tiesību aktu priekšlikumiem;

Personāla politika

13. norāda, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,61 % no Aģentūras štatu saraksta, proti, bija aizpildīta 71 no 72 pagaidu darbinieku vietām, kas bija apstiprinātas saskaņā ar Savienības budžetu (salīdzinājumā ar 72 apstiprinātām vietām 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 31 līgumdarbinieks un astoņi norīkotie valstu eksperti;

14. ar gandarījumu norāda, ka ir sasniegts dzimumu līdzsvars starp augstākā līmeņa vadītājiem (trīs vīrieši un trīs sievietes), bet valdē tas varētu būt labāks (28 vīrieši un 25 sievietes);

Iepirkums

15. ņemot vērā attiecīgos budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus, norāda, ka e-iepirkuma instrumenti ir obligāti tikai no 2019. gada un ka Aģentūra ir ieviesusi visus e-iepirkuma instrumentus, izņemot piedāvājumu elektronisku iesniegšanu, ko paredzēts ieviest 2019. gada ceturtajā ceturksnī; aicina Aģentūru līdz 2020. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

16. atzinīgi vērtē Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu tādās jomās kā interešu konfliktu novēršana un pārvaldība un trauksmes cēlēju aizsardzība; norāda, ka 2018. gadā tika izvērtēti un mazināti vairāki iespējamu un šķietamu interešu konfliktu gadījumi, par kuriem netika ziņots; ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūras tīmekļa vietnē tiek publicēti visu valdes locekļu un vadītāju CV un interešu deklarācijas;

17. ar gandarījumu norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus un pēc 2018. gada reorganizācijas, grāmatvedis tagad ir tieši pakļauts direktoram;

18. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes piezīmes attiecībā uz 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar tiesvedību, kas pēdējos gados uzsākta pret Aģentūru saistībā ar iespējamiem nelikumīgiem darbā pieņemšanas lēmumiem, norāda, ka Vispārējā tiesa abas lietas ir noraidījusi; atzīst, ka Aģentūrai vairs nav līgumattiecību ar kādu bijušo ES Civildienesta tiesas rezerves pagaidu tiesnesi, un norāda, ka bija jāveic vairāki pasākumi, lai mazinātu jebkādu iespējamu interešu konfliktu;

19. norāda uz vairākām notiekošām juridiskām procedūrām attiecībā uz Civildienesta noteikumu pārkāpumiem un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumiem(18); uzsver, ka Aģentūrai būtu jānodrošina prasību izpilde, un uzsver, ka tai būtu jārāda piemērs, sniedzot konsultācijas par pamattiesībām un ievērojot tās; pauž nožēlu par to, ka šādi pārkāpumi var negatīvi ietekmēt sabiedrisko domu un Savienības reputāciju; pauž nožēlu, ka šādi tiesvedības procesi Aģentūrai izmaksā dārgi un ir nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana;

Iekšējā kontrole

20. ar gandarījumu norāda, ka pēc 2014. gada decembrī pieņemtās krāpšanas apkarošanas stratēģijas sekmīgas īstenošanas un rīcības plāna pabeigšanas 2015. un 2016. gadā Aģentūra pabeidza pārskatīt krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas tika pieņemta valdes 2018. gada decembra sanāksmē un papildināta ar īpašu rīcības plānu;

21. norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas dienests sniedza revīzijas ziņojumu par ētiku un pārvaldību, kurā tika novērtēta Aģentūras pārvaldības un kontroles sistēmas izstrāde un efektīva tās īstenošana ētikas jomā un secināts, ka pārvaldības un kontroles sistēma kopumā ir pienācīgi izstrādāta;

Citi komentāri

22. norāda, ka Aģentūra seko līdzi Komisijas darbībām, ko veic Groupe Interinstitutionnel de Management Environnemental (GIME), un ka tā ir izrādījusi interesi par 2019. gada apsekojumu, lai pievienotos GIME dalībnieku saskaņotai pieejai attiecībā uz darbībām, kuru rezultātā tiks samazinātas CO2 emisijas;

23. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 120, 29.3.2019., 197. lpp.
(16)	OV C 120, 29.3.2019., 198. lpp.
(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).
(18)	Lieta T-632/19 DD/FRA; Lieta T-703/19 DD/FRA; Lieta T-31/19 AF/FRA; Lieta C-601/19 P BP/FRA; Lieta C-699/19 P - BP/FRA; Lieta C-682/19 P - BP/FRA;
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja

165k

61k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja (2019/2061(DEC))

P9_TA(2020)0116

A9-0071/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0056/2019)(2),

– ņemot vērā Reģionu komitejas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0071/2020),

1. sniedz Reģionu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Reģionu komitejas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Reģionu komitejai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0071/2020),

1. ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Revīzijas palāta (Revīzijas palāta) savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi nopietnus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Reģionu komitejas (Komiteja) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Komitejas administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3. kopumā pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai „Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, pat ja daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

5. atzīmē, ka 2018. gadā Komitejas budžets bija 96 101 000 EUR un ka tas ir par 3 % vairāk nekā 2017. gadā, kad budžets bija 93 295 000 EUR; atzīmē, ka līdz 2018. gada beigām saistību segums bija nodrošināts 99,3 % no visām apropriācijām (salīdzinot ar 98 % 2017. gadā un 98,7 % 2016. gadā) un ka 2018. gadā maksājumi bija veikti 91 % apropriāciju (salīdzinot ar 89,9 % 2017. gadā un 89,6 % 2016. gadā);

6. atzinīgi vērtē Komitejas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; atzinīgi vērtē to, ka saistību izpildes līmenis 1. sadaļā (personas, kas saistītas ar iestādi) bija 99,1 % un ka 2. sadaļā (ēkas, mēbeles, aprīkojums un dažādi darbības izdevumi) attiecīgais līmenis bija 99,6 %;

7. pieņem Komitejas atbildi par maksājumu izpildes līmeni 2. sadaļā (76,9 % 2018. gadā, 77,1 % 2018. gadā un 74,5 % 2017. gadā); atzīmē, ka rēķini par apsaimniekošanu un enerģijas patēriņu galvenokārt tiek piestādīti nākamā gada sākumā; prasa Komitejai situāciju — ciktāl vien iespējams, — uzlabot un tādēļ attiecīgajos pakalpojumu līgumos noteikt līdzsvarotus maksājumu termiņus visam gadam;

8. norāda uz atsevišķās budžeta pozīcijās neizmantoto apropriāciju īpatsvaru, piemēram, 59,0 % kursi iestādes locekļiem (105. pozīcija), 33,3 % komandējumi (162. pozīcija), 77,9 % medicīnas dienests (1634. pozīcija) un 92,7 % telpu iekārtošana (2007. pozīcija); atgādina, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārāk lielas budžeta aplēses;

9. uzsver — lai gan Komiteja īsteno politisku darbību, tās budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām un tam ir atvēlēts 1 % no Savienības budžeta 5. izdevumu kategorijas „Administrācija” līdzekļiem; atzinīgi vērtē Komitejas centienus savā ikdienas darbā piemērot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus un Komitejas vēlmi kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām situāciju uzlabot vēl vairāk; atzinīgi vērtē tādus veiksmīgus instrumentus kā budžeta izpildes pārskatus, kas tiek sagatavoti, lai sekotu līdzi Komitejas budžeta izpildes rādītājiem un tos uzlabotu; kopumā atzinīgi vērtē Komitejas uz sniegumu vērsto pieeju;

10. atzīmē, ka Komiteja uztur centrālu reģistru ziņojumiem par izņēmuma gadījumiem, kad nav ievērotas iekšējās procedūras un īstenoti korektīvi pasākumi; atzinīgi vērtē to, ka šādu finansiālu izņēmuma gadījumu skaits kopumā samazinājās par 6,8 % (salīdzinājumā ar 2017. gadu);

11. atzinīgi vērtē Komitejas centienus vidējo maksājuma izpildes laiku (saskaņā ar Finanšu regulu maksājumi ir jāveic 30 dienu laikā) 2018. gadā samazināt līdz vidēji 16 dienām, kas ir 10 gados labākais rādītājs (salīdzinot ar 23 dienām 2017. gadā, 26 dienām 2016. gadā un 20 dienām 2015. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā nav reģistrēts neviens obligātu nokavējuma procentu maksājums;

12. atzīmē, ka Komiteja izvērtēja, kā tiek ievēroti 16 iekšējās kontroles standarti, un tādēļ izmantoja anketu, kas bija izstrādāta, lai noskaidrotu, vai tiek ievērotas katram standartam noteiktās prasības un cik tās ir efektīvas; norāda, ka minētā izvērtējuma rezultāts bija pozitīvs un ka tā secinājumi bija galvenokārt par 3. standartu (personāla sadalījums), 10. standartu (darbības nepārtrauktība) un 12. standartu (informācija un komunikācija), rēķinoties ar problemātiskiem jautājumiem, ko nāksies risināt turpmāk, piemēram, saistībā ar jaunām pilnvarām un Komitejas 25. gadadienu;

13. pieņem zināšanai, ka uzraudzību pār iekšējās revīzijas funkciju nodrošina revīzijas komiteja, kuras sastāvā ir pa vienam loceklim no katras Komitejas Finanšu un administratīvo lietu komisijā pārstāvētās politiskās grupas un viens augsta līmeņa ārējais konsultants; atzīmē, ka 2018. gadā mērķis pēc sešiem mēnešiem izpildīt 75 % no ļoti svarīgiem ieteikumiem tika īstenots, sasniedzot 50 %, un ka mērķis pēc 12 mēnešiem izpildīt 100 % no ļoti svarīgiem ieteikumiem tika īstenots 100 % apmērā;

14. atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir iestāžu sadarbība, īstenojot pakalpojumu līmeņa vienošanās attiecībā uz cilvēkresursiem un īstenojot arī citus administratīvus nolīgumus; aicina Komiteju nākamajā gada darbības pārskatā informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par to, kādas summas ir izmaksātas saskaņā ar šādiem nolīgumiem;

15. uzsver — ņemot vērā to, kādu uzdevumu, īstenojot Savienības politikas nostādnes, pilda reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādes, ir svarīgi panākt šo iestāžu plašāku iesaisti;

16. atzīmē, ka Komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Parlamenta 2014. gadā parakstītā administratīvās sadarbības līguma darbības laiks 2019. gada 31. decembrī ir beidzies; atzīmē, ka līdz šim nav bijis sarunu par 2014. gadā parakstītā līguma atjaunošanu vai pagarināšanu; uzskata, ka 2014. gadā parakstītais līgums Komitejai un EESK (“Komitejas”) bija krietni neizdevīgāks, jo apmaiņā pret pavisam 60 tulkotājiem (no Komitejas — 24 tulkotāji), kas tika nodoti Parlamenta rīcībā, Komitejas saņēma vien iespēju izmantot Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) pakalpojumus; ar bažām atzīmē, ka tā rezultātā Komitejām nācās pieņemt darbā līgumdarbiniekus un izmantot tulkošanas ārpakalpojumus; ar bažām atzīmē — lai kompensētu tulkotāju štata samazināšanos, Parlaments ir piešķīris Komitejām papildu finansējumu (1 200 000 EUR kopš 2015. gada un līdz 2016. gadam), lai segtu tulkošanas ārpakalpojumu izmaksas, un šo summu var pārdalīt, attiecīgos līdzekļus piešķirot citām politikas jomām, ja tie nav pilnībā izmantoti tulkošanas ārpakalpojumiem; uzskata, ka šāda situācija neatbilst kopumā piesardzīgas un pareizas finanšu pārvaldības kritērijiem un ka tad, ja pašreizējais līgums tiek pagarināts vai tiek spriests par jauna līguma noslēgšanu, šī situācija būtu jāpārskata; atzīst, ka no politiskā viedokļa līgums ir jāatjaunina, rēķinoties ar aktuālo problemātiku, piemēram, jauno DFS vai jaunajiem kohēzijas politikas noteikumiem;

17. atzinīgi vērtē kampaņu „Pārdomas par Eiropu/Eiropas nākotne”, kuru īstenojot rīkoti kopumā vairāk nekā 209 pasākumi (dati par laikposmu līdz 2019. gada februārim); atzīmē, ka Komiteja izmanto šo veiksmīgo rezultātu, lai darbu turpinātu un kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām izstrādātu modeli, pēc kura pastāvīgi īstenot apspriešanos ar Savienības pilsoņiem, diskusijas vietējā līmenī apvienojot ar atgriezeniskās saites mehānismu un tā nodrošinot, ka tiek informēti lēmumu pieņēmēji Savienības līmenī; aicina Komiteju savā nākamajā gada darbības pārskatā ziņot par sasniegtajiem rezultātiem;

18. ar pārredzamību saistītu apsvērumu dēļ atzinīgi vērtē to, ka Komitejas gada darbības pārskatā ir uzskaitīti kampaņas „Pārdomas par Eiropu/Eiropas nākotne” kontekstā 2017. un 2018. gadā rīkotie pasākumi; konstatē, ka ir norādīti iesaistīto Komitejas locekļu vārdi, katra pasākuma nosaukums, datums un vieta un ka izmaksas kopumā 2018. gadā sasniedza 41 747,87 EUR (salīdzinot ar 45 505,93 EUR 2017. gadā);

19. atzinīgi vērtē Komitejas veiksmīgo darbību sociālajos plašsaziņas līdzekļos — 2018. gadā 12 658 „patīk” klikšķu Facebook lapā (2017. gadā to bija 9013) un 3727 sekotāji Twitter (2017. gadā to bija 3425); konstatē, ka tiešsaistē pieejamā aptauja/mobilā lietotne „Izsakiet savas domas par Eiropu” veiksmīgi ir izmantota visā Savienībā; pauž atzinību Komitejai par tās jauno tīmekļa vietni, kuras apmeklētāju skaits 2018. gadā bija 101 983 (2017. gadā šis skaits bija 43 748); atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada janvārī ir noticis atvērtais interneta kurss ar nosaukumu „Kā panākt, lai ES līdzekļi jūsu reģionā vai pilsētā gūtu visefektīvāko pielietojumu”, kura dalībnieku skaits bija gandrīz 15 000 (2015. gadā tie bija 8500 un 2016. gadā — 5500);

20. atzinīgi vērtē to, ka Komitejai ir izdevies publicēt vairāk pētījumu — pavisam 27, turklāt pārsniedzot 15 pētījumu publicēšanas mērķi; konstatē, ka visi šie pētījumi ir publicēti Komitejas tīmekļa vietnē;

21. atzīmē, ka 2019. gada 28. augustā Komitejas un Komisija parakstīja vienošanos par pārcelšanos no Komiteju ēkām BEL 68/TRE 74 uz Komisijas VMA ēku; atzīmē, ka ēku maiņa stāsies spēkā 2022. gada 16. septembrī; ar bažām atzīmē, ka par savas ēku politikas galveno prioritāti Komitejas ir noteikušas ēku ģeogrāfisku koncentrēšanu; ar bažām atzīmē, ka šīs pārcelšanās rezultātā tiks zaudēti 10 440 m2 komiteju biroja telpu platības, tādēļ pēc pārcelšanās vēl aptuveni 200 darbiniekiem būs jāatrod citas biroja telpas, un to ar alternatīviem risinājumiem īstermiņā — piemēram, ar telpu blīvāku izmantošanu citās ēkās vai lielāku tāldarba izmantošanu, — pilnībā kompensēt nav iespējams, tāpēc nāksies iegādāties vēl kādu blakusesošu ēku, lai zaudēto platību atgūtu; turklāt atzīmē, ka VMA ēkai īstermiņā vai vidējā termiņā ir vajadzīga renovācija; ir noraizējies par to, kā šī vienošanās ietekmēs ne vien Komitejas finanses, bet arī attiecīgo darbinieku komfortu darbavietā; pauž nožēlu, ka Komitejai tik vērienīgs un nozīmīgs jautājums nav apspriests ar juridisko dienestu;

22. atzīmē, ka Komitejas nesen ir izveidojušas apvienoto darba grupu, kura veiks sīkāku analīzi, lai rastu adekvātus risinājumus; atzīmē, ka ir vēl viena darba grupa, kurai uzdots apsvērt jaunas darba metodes; uzsver, ka ēku maiņa nekādā gadījumā nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt darbinieku komfortu darbavietā, darba metodes un darba vidi; atgādina, ka par ēku maiņu ir obligāti jāapspriežas ar darbiniekiem un viņu viedoklis ir jāņem vērā; aicina Komitejas informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un Budžeta komiteju par sasniegtajiem rezultātiem;

23. pauž nopietnas bažas par to, ka būtiski svarīgās VMA ēkas daļās, tostarp autostāvvietā, ir konstatēta azbesta klātbūtne; pauž dziļu nožēlu, ka inventarizāciju profesionāls ārējais darbuzņēmējs veica tikai 2019. gada septembrī — mēnesi pēc tam, kad bija parakstīta iepriekšminētā vienošanās ar Komisiju; pauž nožēlu, ka vienošanās tika parakstīta, laikus nesniedzot visām ieinteresētajām personām informāciju par azbesta iespējamo klātbūtni VMA ēkā; turklāt pauž nožēlu, ka par šo situāciju nav informēti Komitejas locekļi un darbinieki, un uzskata, ka nepietiek ar informācijas publicēšanu Komitejas intraneta vietnē, kur tā ir grūti atrodama;

24. atzīmē — 2019. gada septembrī Komitejas saņēma oficiālu apliecinājumu, ka azbesta klātbūtne VMA ēkā apdraudējumu nerada, un apliecinājumā ir norādīts, ka ēkas konstrukcijā esošais azbests nav riska faktors parastai ēkas ekspluatācijai; ņemot vērā jo īpaši to, ka nākamais nebūs ēkas parastas ekspluatācijas, bet gan būvdarbu posms, ir pamatīgi noraizējies par turpmākiem ar šo jautājumu saistītiem notikumu pavērsieniem;

25. norāda, ka ilgstošas azbesta iedarbības ietekme uz cilvēka veselību, ja nav aizsardzības, ir labi dokumentēta un ir vienmēr radījusi bažas un satraukumu sabiedrībā kopumā; prasa komitejām īstenot pilnīgas pārredzamības politiku pēc pašu iniciatīvas, nodrošinot, ka tiek sniegta informācija par to, kā situācija tiek risināta gan pirms, gan pēc faktiskās pārcelšanās uz VMA ēku, un vienlaikus novēršot iespēju, ka tiek lieki celta trauksme;

26. konstatē, ka 2017. gada 29. novembrī Komitejas apstiprinātā ēku stratēģija, kuras galvenais mērķis ir „ģeogrāfiskā koncentrācija” un „fizisks savienojums” ar Komitejas galveno — Jacques Delors — ēku, kas nodrošina nopietnus finansiālus un arī citus ieguvumus; atzīmē, ka VMA ēka būs nedaudz jāatjauno, cik drīz vien tas būs iespējams (2020–2022), un ka būs jāveic ēkas pamatīgs remonts, tiklīdz Komiteja 2028. gadā būs kļuvusi par ēkas pilntiesīgu īpašnieci; atzīmē, ka izmaksas segs Komitejas atbilstoši sadalījuma skalai, kas noteikta administratīvās sadarbības līgumā;

27. atzinīgi vērtē visus pasākumus, kas līdz šim ir īstenoti, lai garantētu atbilstošus (kiber)drošības standartus; atzīmē, ka pēc jauna aprīkojuma uzstādīšanas piekļuves kontrolei un pēc IT drošības pasākumiem attiecīgie drošības standarti ir sasnieguši tādu pašu līmeni, kāds tas ir Parlamenta un Komisijas standartiem;

28. pauž nožēlu, ka Komitejai vēl nav tiesiskā regulējuma, kas ļautu tai rīkoties aizskarošas izturēšanās gadījumos, kuros iesaistīti Komitejas locekļi; atkārtoti norāda, ka Eiropas Ombuds ir aicinājis Savienības iestādes pieņemt noteikumus par aizskarošu izturēšanos, kas piemērojami iestāžu locekļiem; prasa Komitejai šādus noteikumus steidzami pieņemt, ievērojot Parlamenta Prezidija 2018. gada 2. jūlija lēmumu, kas attiecas uz sūdzībām par aizskarošu izturēšanos; aicina Komiteju ziņot Parlamentam par turpmākiem pasākumiem, kas šajā sakarā īstenoti;

29. mudina Komiteju vēl intensīvāk strādāt pie plānotā Komitejas locekļu rīcības kodeksa ar mērķi nepieļaut un apkarot interešu konfliktus; prasa, lai Komiteja nodrošinātu attiecīgo noteikumu un procedūru publicēšanu savās tīmekļa vietnes lapās;

30. atzinīgi vērtē pamatīgo mehānismu, ko Komiteja ir ieviesusi, lai pret aizskarošas izturēšanās gadījumiem, kuros iesaistīts personāls, vērstos tikai ar iekšējiem noteikumiem, ar ko tiek īstenoti attiecīgie Civildienesta noteikumi; atzinīgi vērtē visiem darbiniekiem rīkotās mācības par to, kā nepieļaut aizskarošu izturēšanos, kurās galvenā uzmanība pievērsta noteikumiem, piedāvātajiem risinājumiem un procedūrām, kas ir ieviestas attiecībā uz sūdzībām par aizskarošu izturēšanos; atzīmē, ka Komitejā darbojas konfidenciālo konsultantu grupa (pašlaik ir iecelti seši konsultanti un vēl divi ir iekļauti rezerves sarakstā), kas visi pirms stāšanās amatā ir saņēmuši attiecīgu apmācību;

31. konstatē, ka tulkošanas ārpakalpojumiem atvēlēto apropriāciju apjoms ir palielinājies, ņemot vērā ar Parlamentu parakstīto sadarbības līgumu, kura rezultātā samazinājās štata tulkotāju skaits; atzīmē, ka 2018. gadā izmantoto tulkošanas ārpakalpojumu īpatsvars sasniedza 20,2 % (kas ir nedaudz vairāk par 20 % mērķrādītāju) un ka daļēji tam par iemeslu bija lielais darba apjoms (par 21 % lielāks nekā tajā pašā 2017. gada periodā); turklāt atzīmē, ka tulkošanas ārpakalpojumi 2018. gadā kopumā izmaksāja 3 251 855 EUR salīdzinājumā ar 5 263 108 EUR, kas būtu bijusi ar Komitejas tulkošanas dienestu saistīto izmaksu kopsumma;

32. atzinīgi vērtē Komiteju centienus, kuru rezultātā ir notikusi nopietna reorganizācija, īstenojot jaunu stratēģiju resursu izmantošanas ziņā efektīvākai daudzvalodībai; pauž nožēlu, ka no 2014. līdz 2017. gadam štata vietu pārvietošanu no valodu dienestiem uz Parlamenta dienestiem nācās kompensēt, palielinot līgumdarbinieku skaitu; aicina Komiteju regulāri informēt Parlamentu par attiecīgajām norisēm;

33. atzīmē, ka ir sagatavots novērtējuma ziņojums par dažu tulkošanas nodaļu kopīgas pārvaldības izmēģinājuma projektu un ka ziņojumā ir konstatēta ne vien netiešo vadības izmaksu samazināšanās, bet arī papildu sinerģijas iespējas tulkošanas asistentu līmenī, tiklīdz visas tulkošanas nodaļas būs apvienotas un būs ieviests viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums; atzīmē, ka Komitejas prezidijs pilnvaroja ģenerālsekretāru sadarbībā ar EESK ģenerālsekretāru sagatavot un iesniegt jaunu štatu sarakstu; atzīmē, ka izmēģinājuma nodaļu apvienošanās ir apstiprināta un ka 2019. gadā ir īstenojamas vēl divas apvienošanās; aicina Komiteju ziņot Parlamentam par visiem pasākumiem, kas veikti, lai panāktu noturīgu tulkošanas produktivitāti;

34. atzīmē, ka Komiteja cenšas vēl vairāk vienkāršot ar cilvēkresursiem saistītos procesus un to dara, pakāpeniski ieviešot elektroniskas darba plūsmas (rēķini, komandējumi un dokumentu aprite); aicina Komiteju strādāt vēl enerģiskāk, lai modernizētu savus iepirkuma procesus saistībā ar IT rīkiem, un tādēļ veidot elektronisku darba plūsmu, kas ļauj iztikt bez papīra izmantošanas; atzīmē, ka ir labi pastrādāts pie e-rēķinu sagatavošanas, kas no IT viedokļa patlaban ir pilnībā funkcionāla;

35. atzīmē, ka 2018. gadā štatu sarakstā bija 538 darbinieki (salīdzinot ar 533 darbiniekiem 2017. gadā); atzinīgi vērtē to, ka vakanto štata vietu īpatsvars 2018. gadā bija zemāks (mazāk par 2 %) nekā 2017. gadā (kad tie bija aptuveni 2,5 %); atzinīgi vērtē 2018. gadā uzsākto darba slodzes vērtēšanas procesu, ar ko ir iecerēts gūt priekšstatu par to, cik lietderīgi Komitejā tiek izmantoti cilvēkresursi, un konstatēt iespējamās nepilnības; konstatē, ka galīgais ziņojums ir iesniegts 2019. gada pavasarī; prasa Komitejai savā nākamajā gada darbības pārskatā detalizēti izklāstīt, kāda ir bijusi situācijas turpmākā attīstība;

36. atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta jauna vērtēšanas sistēma, kas vērsta uz individuālo sniegumu, un jauna shēma paaugstināšanai amatā, pamatojoties uz nopelniem, par kurām 2018. gadā risinājās intensīvs sociālais dialogs; apliecina, ka 2016. gada nogalē tika rīkota aptauja, lai noskaidrotu darbinieku apmierinātību, un ka pēc šīs aptaujas tika īstenots rīcības plāns, kura rezultātā tapa pārvaldības programma gan vidējā līmeņa vadītājiem, gan vadītāju palīgiem, iestrādājot programmā jautājumus, kas saistīti ar iepriekšminēto darbinieku aptauju;

37. atzinīgi vērtē to, ka gadu gaitā darba kavējumu īpatsvars ir samazinājies (no 4,86 % 2015. gadā līdz 4,6 % 2016. gadā un no 4,5 % 2017. gadā un 4,29 % 2018. gadā); tomēr konstatē, ka 2018. gadā 23 darbiniekiem ir bijis slimības atvaļinājums, kura ilgums pārsniedzis 90 dienas — trijos no šiem gadījumiem tās ir bijušas attiecīgi 352, 296,5 un 280,5 slimības atvaļinājuma dienas, — un tam par iemeslu ir bijušas nopietnas saslimšanas; zina, ka Komiteja īsteno vispusīgu kavējumu pārvaldības politiku, kas cita starpā nozīmē arī to, ka kavējumu gadījumā tiek veikti papildu pasākumi un ka tiek īstenota strukturēta politika saistībā ar atgriešanos darbā;

38. vienlīdzīgu iespēju kontekstā atzinīgi vērtē visus pasākumus, kas veikti attiecībā uz invaliditāti, daudzveidību un dzimumu līdzsvarotu pārstāvību, piemēram, vietējo iespēju vienlīdzības kontaktpunktu tīklu attiecīgajos direktorātos, kas ir izveidots, lai vairotu izpratni un īstenotu darbības visās Komitejas struktūrvienībās; atzinīgi vērtē Komitejas centienus, kas saistīti ar elastīgiem darba nosacījumiem Komitejā, lai abu dzimumu kolēģi vadošos amatos varētu strādāt, veiksmīgāk apvienojot savus ģimenes un profesionālos pienākumus;

39. ar interesi atzīmē, ka Komiteja pieņēma integrētu talantu pārvaldības stratēģiju, kas aptver plašu jomu un politikas nostādņu diapazonu un ar ko galarezultātā ir iecerēts palīdzēt uzlabot personāla sniegumu un vairot darbinieku pienākuma sajūtu; atzīmē, ka nodaļas vadītāja vietnieku, sektora vadītāju un grupas vadītāju līmenis ir oficiāli atzīts par jaunu vadības līmeni un ka Komiteja rīkoja attiecīgus iekšējos apmācību kursus;

40. atzīst, ka Komiteja cenšas panākt Komitejas vadītāju līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2014. gadā vai vēl vēlāk, un ka vadītāju īpatsvars no minētajām dalībvalstīm ir sasniedzis 22,2 % (salīdzinot ar 20 % mērķrādītāju), kas ir nedaudz lielāks par attiecīgo valstu iedzīvotāju skaita īpatsvaru Savienībā;

41. atzīmē, ka Komitejai ir grūti palielināt sieviešu īpatsvaru vidējā līmeņa un augstākā līmeņa vadošos amatos (sieviešu 35,6 % īpatsvars vadošos amatos); konstatē, ka Komiteja ir ierobežota lieluma iestāde ar vecuma ziņā salīdzinoši jaunu vidējā līmeņa vadītāju sastāvu; atzīmē paveikto, piemēram, labas prakses ceļvedi attiecībā uz pieņemšanu darbā, kas no jauna ir iestrādāts dienesta instrukcijās un ar ko ir ieviesta saistoša prasība katras darbā pieņemšanas komisijas locekļu sastāvu veidot, tajā iekļaujot gan vīriešus, gan sievietes; aicina Komiteju strādāt vēl apņēmīgāk un ziņot Parlamentam par sasniegumiem;

42. atkārtoti uzsver nepieciešamību racionalizēt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru un paātrināt tās īstenošanu; šajā sakarībā ierosina noteikt, ka gada darbības pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc tam, kad ir noslēdzies finanšu gads; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir gatava arī turpmāk īstenot šo labāko praksi, jo tas palīdzētu pamatot prasību saīsināt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras norises laiku;

43. atzinīgi vērtē to, ka kopumā termiņa vidusposma novērtējuma rezultātā (kurš noslēdzās 2018. gada sākumā) ir secināts — iestāžu sadarbības līgums starp Komitejām darbojas labi; atzīmē, ka kopīgie dienesti abām komitejām sniedz pakalpojumus tulkošanas, infrastruktūras, loģistikas un IT jomā; atzīmē, ka, ierēķinot arī attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar algām, kopīgo dienestu darbības vērtība naudas izteiksmē ir vairāk nekā 100 miljoni EUR gadā;

44. atzīmē, ka ar 2016. gadā parakstīto Komiteju sadarbības līgumu ir izveidots stabils juridiskais pamats ilgstošai, noderīgai un efektīvai sadarbībai, turklāt tas liecina, ka komitejas darbojas kā partneri, kas savstarpēji respektē viens otra pilnvaras un prerogatīvas; atzīmē, ka līguma darbības laiks 2019. gada 31. decembrī ir beidzies un ka tika nolemts līgumu pagarināt vēl uz vienu gadu, kamēr notiek sarunas par jaunu līgumu; turklāt prasa komitejām centies izdarīt visu, kas nepieciešams, lai pēc iespējas drīzāk būtu noslēgts jauns līgums, tā nodrošinot turpmākas sinerģijas un ietaupījumu iespējas;

45. atgādina, ka informācijas tehnoloģijām (IT) komitejas atkal ir atvēlējušas mazāk kā 3 % no visa sava budžeta un ka IT projektiem un aprīkojumam jau vairākus gadus ir strukturāls finansējuma trūkums; ar bažām atzīmē — lai pievērstos nepaveiktajam IT projektu un sistēmu jomā, komitejas joprojām izmanto apkopojošus pārvietojumus, kurus tās veic gada beigās, lai finansētu IT projektus; prasa komitejām pēc iespējas drīzāk īstenot jauno digitālo stratēģiju un ar IT saistīto izdevumu daudzgadu plānu;

46. aicina Komiteju analizēt situāciju sīkāk, lai noteiktu vēl arī citas jomas, kurās varētu darboties ar EESK kopīgi izveidotie dienesti; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka ar šāda veida iestāžu sadarbību varētu būtiski mazināties Komitejas izdevumi kopumā; aicina Komiteju informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par sasniegtajiem rezultātiem;

47. atzinīgi vērtē Komitejas darbu pie saviem e-mācību kursiem, kuros īpaša uzmanība ir pievērsta ētikai un kuri galvenokārt paredzēti jaunajiem darbiniekiem un ir pieejami Komitejas intraneta pirmajā lapā, lai visi tiem varētu viegli piekļūt; pārredzamības kontekstā atzinīgi vērtē to, ka politikas nostādnes — piemēram, trauksmes celšanas procedūras un politikas nostādnes attiecībā uz bijušo augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību — ir publicētas Komitejas tīmekļa vietnē; mudina Komiteju arī turpmāk neatlaidīgi īstenot politiku, ar ko reāli tiek nodrošināta dienesta pakalpojumu digitalizācija;

48. atgādina, ka 2018. gada 23. augustā bijušais iekšējais revidents, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, iesniedza iecēlējinstitūcijai pret Komiteju vērstu sūdzību, jo Komiteja 2018. gada 24. maijā bija pieņēmusi lēmumu neatzīt viņu par labticīgu trauksmes cēlēju; pauž dziļu nožēlu par šādu Komitejas lēmumu, kas ir pretrunā Parlamenta nostājai, kurš uzskata, ka iekšējais revidents ir labticīgs trauksmes cēlējs, kā tas apstiprināts Parlamenta rezolūcijā par 2001. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(7); mudina Komiteju pilnībā atzīt šādu iekšējā revidenta statusu un publiski atvainoties par nepareizu rīcību šajā lietā;

49. konstatē, ka 2019. gada 20. decembrī Komiteja piedāvāja bijušajam iekšējam revidentam strīdu izšķirt ārpustiesas ceļā, vienojoties par informācijas neizpaušanu, un ka bijušais iekšējais revidents šo piedāvājumu noraidīja pārredzamības trūkuma dēļ; mudina Komiteju savu piedāvājumu pārskatīt, nodrošinot, ka bijušais iekšējais revidents tiek oficiāli atzīts par labticīgu trauksmes cēlēju un ka pārredzamības nolūkā jebkāda vienošanās par izlīgumu ir publiska;

50. pauž nožēlu, ka Parlamenta rezolūcijā par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu(8) pieprasītais mediācijas process starp Komiteju un bijušo iekšējo revidentu vēl nav noticis un ka to ir plānots īstenot tikai 2020. gada sākumā; turklāt pauž nožēlu, ka Komitejai bija vajadzīgi vairāk nekā 20 gadi, lai sāktu mediācijas procesu ar bijušo iekšējo revidentu; vēlreiz uzsver — kā jau tas norādīts vairākās Parlamenta rezolūcijās —, ka stingri atbalsta taisnīgu un godīgu izlīgumu ar bijušo iekšējo revidentu un prasību Komitejai publiski atvainoties par ļaunprātīgu rīcību šīs lietas izskatīšanā;

51. konstatē, ka trešā darba nespējas komisija pieņēma lēmumu, ar ko vienprātīgi apstiprināja — iekšējā revidenta darba nespēja ir iestājusies ar nodarbinātu saistītu cēloņu rezultātā un ka Komiteja pret viņu vērsusies ar iebiedēšanu;

52. konstatē, ka 2019. gada 20. decembrī Komiteja piedāvāja strīdu izšķirt ārpustiesas ceļā un piedāvāja arī publiska paziņojuma projektu, bet bijušais iekšējais revidents šo piedāvājumu noraidīja, paužot vēlmi sākt mediācijas procesu, kuru uzskata par vispiemērotāko līdzekli šī strīda godīgai izšķiršanai;

53. atzinīgi vērtē to, ka kompromisa panākšanai, vienojoties par strīda izšķiršanu starp bijušo iekšējo revidentu un komiteju, par mediatori ir iecelta Parlamenta deputāte Sophie in t’Veld; atgādina, ka ir prasījis — šādā mediācijas procesā būtu jāpievēršas arī bijušā iekšējā revidenta labticīga trauksmes cēlēja statusam (kā Parlaments to ir atzinis savā rezolūcijā par 2001. gada budžeta izpildes apstiprināšanu) un tam, ka viņš rīkojās Savienības interesēs, ziņojot par ļaunprātīgu rīcību Savienības iestādēs;

54. prasa komitejai nevilcinoties piekrist mediācijas procesam, lai būtu iespējams pildīt trešās darba nespējas komisijas pieņemto lēmumu, un veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai atbildētu uz pieprasījumiem, kurus Parlaments paudis savās iepriekšējās rezolūcijās;

55. atzīmē, ka saistībā ar politiku, ko Komiteja īsteno attiecībā uz tā dēvēto virpuļdurvju efektu, tā pēc savas iniciatīvas aktīvi un sistemātiski nodrošina, lai visiem darbiniekiem, kuri aiziet no dienesta, jo īpaši augstākā līmeņa vadītājiem atgādinātu, ka viņiem ir pienākums ziņot par saviem plāniem iesaistīties profesionālā darbībā; atzinīgi vērtē to, ka arī darbiniekiem, kuri uz laiku atstāj dienestu, lai izmantotu neapmaksātu atvaļinājumu, vai kuri to dara darba nespējas dēļ, Komiteja atgādina arī par pienākumiem, kas viņiem ir jāpilda saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu un Komitejas iekšējo lēmumu Nr. 66/2014 par ārējām darbībām un uzdevumiem;

56. atzīmē, ka Padome ir noteikusi — no dienas, kad juridiski būs stājusies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, no Apvienotajai Karalistei piešķirtajām 24 vietām trīs tiks piešķirtas Igaunijai, Kiprai un Luksemburgai; atzīmē, ka tādējādi vietu skaits Komitejā ir tikai par 21 vietu mazāks;

57. uzmanību jo īpaši vērš uz iepriekšējos gados sasniegtajiem rezultātiem tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu labākai pārredzamībai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu nozīmīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina Komitejai apsvērt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar labāko praksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7)	Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra rezolūcija ar piezīmēm, kas ir daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2001. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja (OV L 57, 25.2.2004., 8. lpp.).
(8)	Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta Rezolūcija (ES) 2019/1429 ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja (OV L 249, 27.9.2019., 123. lpp.).

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

171k

57k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2083(DEC))

P9_TA(2020)0117

A9-0072/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0050/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulu (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK(5), un jo īpaši tās 76. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624(6), un jo īpaši tās 116. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0072/2020),

1. sniedz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2083(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(9),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0050/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0072/2020),

1. apstiprina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2083(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 24/2019: “Patvērums, migrantu pārcelšana un atgriešana: laiks rīkoties aktīvāk, lai novērstu neatbilstības starp mērķiem un rezultātiem”,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0072/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(17) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 288 663 520 EUR, t. i., par 2,89 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(18);

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. norāda, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,37 %, kas ir nedaudz (par 0,74 %) augstāks nekā 2017. gadā; ar bažām norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija zems — 69,69 %, t. i., tikai par 3,27 % austāks nekā 2017. gadā;

2. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar tiesību aktos noteikto finanšu operatīvo rezervi ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu un personu atgriešanai paredzēto operāciju finansēšanai, konstatē, ka, lai gan Aģentūrai ir noteikta likumdošanas prasība katru gadu paredzēt iepriekš noteiktu budžetu iespējamo ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu segšanai, likumdevēji, pārskatot Regulu (ES) 2016/1624(19), ir novērsuši tās negatīvo blakusietekmi; konstatē, ka, stājoties spēkā Regulai (ES) Nr. 2019/1896(20), operatīvo rezervi var atbrīvot katru mēnesi un to var izmantot operatīviem mērķiem, ne tikai ātrās reaģēšanas pasākumiem vai operācijām personu atgriešanas nodrošināšanai;

3. ņem vērā Revīzijas palātas pārskata konstatējumu, ka 2018. gadā Aģentūrai bija finansēšanas nolīgumi ar sadarbības valstīm attiecībā uz operatīvajām darbībām, kas veido 59 % no Aģentūras budžeta; norāda, ka ir sākta jauna, vienkāršota finansēšanas shēma, kuras pamatā galvenokārt ir vienības izmaksas izdevumiem, kas saistīti ar cilvēkresursu izvietošanu, un 2018. gada beigās ir ieviesta jauna ex post kontroles sistēma, kas aptver visus izdevumu veidus, kā arī ir mainīta ex ante pārbaužu sistēma, kas iestrādāta finanšu apritē; uzsver Revīzijas palātas izcelto norādi uz to, ka ar aprīkojumu saistīto izdevumu atlīdzināšana joprojām ir balstīta uz faktiskajām izmaksām un ka projekts, ko īsteno, lai pārietu uz atmaksāšanu, pamatojoties uz vienības izmaksām, joprojām ir neveiksmīgs; turklāt ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka kopš 2014. gada sadarbības valstu sniegtie pierādījumi par pieprasītajām faktiskajām izmaksām saistībā ar aprīkojuma izmaksām joprojām ir neatbilstīgi un ka Aģentūras veiktās šo izmaksu ex ante pārbaudes ir neefektīvas, ja vien tās nav pamatotas ar apliecinošiem dokumentiem; norāda, ka Aģentūra neveic atmaksājumu ex post pārbaudes, tādējādi vēl vairāk palielinot risku, ka varētu tikt atmaksātas nepamatotas izmaksas; ar bažām norāda, ka Aģentūra ir atļāvusi vairākas izdevumu atmaksas, ko pieprasījušas sadarbības valstis, neraugoties uz to, ka tās nav sniegušas Aģentūras norādītos un pieprasītos pierādījumus; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi atzīst, ka attiecīgās sadarbības valstis ir iesniegušas apliecinošus dokumentus, kuros norādītas detalizētas izmaksas; aicina Aģentūru turpmāk skaidri norādīt, kāda veida apliecinošos dokumentus tā pieņem kā nepieciešamos pierādījumus; turklāt aicina Aģentūru atlīdzināt tikai juridiski pamatotus izdevumus; sagaida, ka Aģentūra ātri ieviesīs stingras ex post pārbaudes attiecībā uz atmaksājumiem un līdz 2020. gada jūnijam ziņos budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

4. ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā iekļauto konstatējumu, ka Aģentūras budžeta pārnesumi uz 2019. gadu sasniedza 83 000 000 EUR (29 %), kas procentuāli ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā; norāda, ka atcelto uz 2018. gadu pārnesto apropriāciju īpatsvars bija 11 000 000 EUR (12 %), kas relatīvā izteiksmē ir nedaudz zemāks nekā iepriekšējā gadā; norāda, ka galvenais pārnesumu un anulējumu iemesls bija grūtības atrast pietiekami daudz un prasībām atbilstošu darbinieku, lai aizpildītu visas štatu sarakstos iekļautās pozīcijas, kavēšanās sākt Aģentūras jauno telpu būvniecības projektu, IKT projektu daudzgadu raksturs un tas, ka sadarbības valstis turpina par augstu novērtēt savu darbību apmēru un izmaksas; ņem vērā Aģentūras atbildi, ka 2018. gadā darbības izdevumi galvenokārt bija dotāciju veidā, aptverot darbības ciklu no N gada februāra līdz N + 1. gada janvārim, kā arī izdevumus no līgumiem ar maksājumiem N + 1. gadā; mudina Aģentūru kopā ar sadarbības valstīm arī turpmāk censties panākt precīzākas izmaksu aplēses un budžeta prognozes;

5. aicina Aģentūru konkursa dokumentos iekļaut reālākas aplēses par tās vajadzībām pēc pakalpojumiem un īstenot stingru līgumu finanšu pārvaldību; atgādina Aģentūrai, ka, lai gan pamatlīgums neparedz pienākumu veikt pirkumu līdz pat maksimālajai līgumsummai, ievērojamā atšķirība starp maksimālo līgumsummu (8 miljoni EUR) vienā 2018. gadā īstenotajā iepirkuma procedūrā un uzvarējušo piedāvājumu (5 miljoni EUR) varētu ievērojami apdraudēt pareizu finanšu pārvaldību;

Darbības rezultāti

6. norāda, ka pēc tam, kad valde bija apstiprinājusi Aģentūras struktūru reorganizāciju 2017. gadā, kas ietekmēja resursu piešķiršanu, 2018. gadā tika pieņemta atjaunināta struktūra un šo struktūru, kas tika pabeigta, ieviešot jaunu iekšējo reglamentu, pieņēma delegācijas un apakšdelegācijas, kuras tika oficiāli apstiprinātas ar izpilddirektora lēmumu;

7. uzsver Aģentūras svarīgo lomu, veicinot, koordinējot un attīstot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības;

8. norāda, ka Eiropas ārējo robežu integrētas pārvaldības kontekstā lielākās operatīvās darbības bija 12 kopīgās operācijas pie ārējām sauszemes, gaisa un jūras robežām, savukārt 2018. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta Vidusjūras centrālās, austrumu un rietumu daļas reģioniem, kuri saskārās ar vislielāko migrācijas spiedienu; turklāt atzinīgi vērtē aģentūru savstarpējo sadarbību muitas un tiesībaizsardzības sadarbības jomā, bet jo īpaši krasta apsardzes jomā; mudina Aģentūru steidzami rīkoties un nodrošināt pienācīgu tās darba kvalitāti, lai noteiktu pienācīgus kvantitatīvus mērķus un konkrētus mērķrādītājus kopīgajām operācijām, kuras paredzēts iekļaut vienotajā programmdokumentā 2021.–2023. gadam;

9. ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 24/2019 konstatēja, ka patvēruma procedūru īstenošanu, jo īpaši Grieķijā un Itālijā, joprojām ietekmē ilgs izskatīšanas laiks, problemātiskie posmi un tiesu iestāžu kapacitātes trūkums; aicina Aģentūru atbilstīgi Revīzijas palātas ieteikumiem censties sadarboties ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Komisiju;

10. atkārtoti aicina Aģentūru padarīt tās darbību pārredzamāku; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūras tīmekļa vietnē ir izveidota sadaļa, kas veltīta publiskai piekļuvei dokumentiem; mudina Aģentūru izveidot dokumentu reģistru, kas tai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir juridiski saistošs pienākums(21);

11. uzskata, ka Aģentūrai būtu aktīvi jāsniedz informācija par tās operatīvajām darbībām; aicina Aģentūru ierasties Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, lai izpildītu savus īpašos ziņošanas pienākumus attiecībā pret Eiropas Parlamenta deputātiem, sniedzot regulārus, sīki izstrādātus informatīvus ziņojumus; aicina Aģentūru sniegt ziņojumu par Regulas (ES) Nr. 656/2014(22) praktisko piemērošanu 2018. gadā, kas tai ir juridiski saistošs pienākums, un turpmāk sniegt konkrētāku informāciju, lai varētu pienācīgi novērtēt Aģentūras darbību jūrlietu jomā;

Personāla politika

12. pauž nožēlu, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 72,49 % no Aģentūras štatu saraksta, proti, bija aizpildītas 303 no saskaņā ar Savienības budžetu atļautajām 418 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinot ar 2017. gadā atļautām 352 vietām); atzīmē, ka 2018. gadā Aģentūrā papildus strādāja arī 187 līgumdarbinieki un 153 norīkotie valstu eksperti;

13. turklāt ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā teikto, ka — lai gan Aģentūra turpināja darbā pieņemšanas pasākumus un 2018. gadā palielināja darbinieku skaitu no 526 līdz 630 darbiniekiem, tā tomēr nesasniedza 2018. gada štatu sarakstā apstiprināto 760 darbinieku skaitu; ņem vērā Aģentūras atbildē teikto, ka kopumā tika aizpildītas 187 vakances, bet, ņemot vērā lielo iekšējo un ārējo kadru mainību, darbinieku skaita neto pieaugums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu bija 117, jo gada laikā bija atbrīvojušās daudzas štata vietas; turklāt norāda, ka Aģentūra saskaras ar problēmām lielāka skaita piemērotu ārējo kandidātu piesaistē un samērīga ģeogrāfiskā līdzsvara nodrošināšanā galvenokārt zemā korekcijas koeficienta dēļ, kas ir zemākais starp visām ES aģentūrām; uzsver, ka aģentūrām, kas atrodas valstīs, kurās piemēro zemu korekcijas koeficientu, būtu jāsaņem papildu atbalsts no Komisijas papildu pasākumu īstenošanā, lai padarītu tās pievilcīgākas pašreizējiem un potenciālajiem darbiniekiem; aicina Komisiju novērtēt algu korekcijas koeficientu piemērošanas ietekmi un dzīvotspēju nākotnē; norāda, ka Aģentūrai joprojām ir grūtības, izvietojot darbiniekus un saglabāt vēlamo samērīgo ģeogrāfisko līdzsvaru;

14. atzīmē, ka 2018. gads bija trešais piecu gadu izaugsmes plāna gads pēc Regulas (ES) 2016/1624 pieņemšanas, kas būtiski palielināja resursus budžeta un personāla jomā; norāda, ka pēc Aģentūras pilnvaru termiņa pagarināšanas tās darbinieku skaits līdz 2020. gadam sasniegs 1000; ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus, kuros uzsvērts, ka plānotajam darbinieku skaita pieaugumam būs vajadzīgas papildu biroju telpas, ka tiek gatavota analīze, lai noteiktu optimālu nekustamā īpašuma stratēģiju;

15. norāda, ka kopš 2018. gada aprīļa Aģentūra izmanto pārskatīto saistošo rīcības kodeksu attiecībā uz atgriešanas operācijām un operācijām personu atgriešanas nodrošināšanai; norāda, ka Aģentūras pamattiesību amatpersona pastāvīgi sniedz novērojumus un ieteikumus attiecībā uz visiem operatīvajiem plāniem un novērtējuma ziņojumiem, lai tos varētu ņemt vērā operatīvajās vienībās;

16. pauž dziļu nožēlu par to, ka, neraugoties uz Parlamenta atkārtoti paustajiem aicinājumiem un būtisku vispārējo darbinieku skaita palielinājumu Aģentūrai, pamattiesību amatpersonai joprojām nav pietiekamu cilvēkresursu un tādēļ tā tiek acīmredzami traucēta pienācīgi veikt tai uzticētos uzdevumus; mudina Aģentūru nodrošināt savu pamattiesību amatpersonu ar atbilstošiem resursiem un personālu, it īpaši, lai turpinātu izstrādāt un īstenot Aģentūras stratēģiju, kuras mērķis ir uzraudzīt un nodrošināt pamattiesību aizsardzību; atgādina Aģentūrai, cik svarīgi ir ievērot ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus;

17. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar nepieciešamību izstrādāt visaptverošu darbības nepārtrauktības plānu, norāda, ka 2018. gadā tika iecelts darbības nepārtrauktības speciālists;

18. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi aģentūrām raksturīgu horizontālu tendenci IT konsultantu amatos izmantot ārējus darbiniekus; prasa pēc iespējas vairāk samazināt atkarību no ārējiem darbiniekiem šajā tik svarīgajā un jutīgajā jomā, lai ierobežotu jebkādus iespējamos riskus;

19. konstatē, ka trūkst informācijas par dzimumu līdzsvaru attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem; atkārtoti uzsver, ka Aģentūras valdē joprojām pastāv ievērojama dzimumu nelīdzsvarotība (50 vīrieši un 8 sievietes); mudina pēc iespējas drīzāk šo nelīdzsvarotību novērst; tādēļ aicina Aģentūru proaktīvi atgādināt dalībvalstīm par dzimumu līdzsvara nozīmīgumu un aicina dalībvalstis, izvirzot Aģentūras valdes locekļu kandidatūras, ņemt vērā dzimumu līdzsvaru;

Iepirkums

20. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumus un komentārus saistībā ar nepieciešamību vienkāršot visu Aģentūras finanšu shēmu, norāda, ka Aģentūra 2018. gadā ieviesa pārskatītu kopīgo operāciju un atgriešanas finansēšanas shēmu, kuras pamatā ir vienkāršoti dotāciju nolīgumi ar dalībvalstīm, kuros attiecībā uz cilvēkresursiem tiek izmantotas standartizētas vienības izmaksas;

21. ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra aktīvi piedalās starpiestāžu piedāvājumu konkursos, ko vada citas iestādes, un ka jūras uzraudzības jomas iepirkuma procedūrās Aģentūra cenšas sadarboties ar Savienības aģentūrām, kas veic līdzīgas darbības, un attiecīgi sagatavo darba uzdevumus; turklāt norāda, ka 2018. gadā Aģentūra, sadarbojoties ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, īstenoja savu pirmo starpiestāžu konkursa procedūru; stingri mudina Aģentūru aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

22. aicina Aģentūru nekavējoties pievērsties vēl neizpildītā ieteikuma izpildei attiecībā uz e-iepirkumu, proti, ieviest elektronisko iesniegšanu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

23. atzinīgi vērtē Aģentūras veiktos pasākumus un centienus, kas pašlaik tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda, ka trauksmes celšanas politika tika pieņemta 2019. gada 18. jūlijā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra nodrošina darbiniekiem piekļuvi konfidenciāliem konsultantiem un apmācībai par trauksmes celšanas procedūrām; turklāt norāda, ka nolūkā uzlabot pārredzamību Aģentūra ir izveidojusi savas tīmekļa vietnes daudzvalodu versiju visās 24 Savienības oficiālajās valodās; tomēr pauž nožēlu par to, ka Aģentūra publicē saistību deklarācijas, kurās paziņo, ka tās valdes locekļiem, izpilddirektoram un izpilddirektora vietniekam nav interešu konflikta, nevis pašas interešu deklarācijas; atkārtoti norāda, ka ne jau valdes locekļiem, izpilddirektoram un izpilddirektora vietniekam ir jādeklarē, ka viņiem nepastāv interešu konflikts; aicina Aģentūru pārredzamības uzlabošanas nolūkā līdz 2020. gada jūnijam publicēt visu tās valdes locekļu, izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka CV un interešu deklarācijas;

Iekšējā kontrole

24. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumus un komentārus saistībā ar ievērojamo Aģentūras dotāciju izdevumu pieaugumu, norāda, ka ir veikti pasākumi, lai mazinātu konstatētos riskus, un ka tieši 2018. gadā tika veiktas vienības izmaksu pārbaudes attiecībā uz Spāniju, Grieķiju un Itāliju, ka 2018. gadā tika pieņemta ex post kontroles politika, ka tika izstrādāts un tiks pārskatīts uz risku balstītais gada ex post kontroles plāns un ka tika pabeigtas ex post kontroles attiecībā uz Portugāli un Igauniju;

25. ar bažām norāda un Revīzijas palātas pārskatā teikto, ka Aģentūrā nav ieviesta sensitīvo amatu politika, kas ļautu noteikt sensitīvus pienākumus, tos atjaunināt un noteikt piemērotus pasākumus personīgas ieinteresētības riska mazināšanai; aicina Aģentūru pieņemt un īstenot šādu politiku, lai tā atbilstu Aģentūras iekšējās kontroles standartiem; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi atzīst, ka Aģentūra 2019. gada beigās pabeidza “sensitīva amata” politikas pieņemšanas procesu;

26. norāda, ka pēc nesen veiktās iekšējās kontroles sistēmas pārskatīšanas Aģentūra ir nodrošinājusi, ka visi lēmumi par kontroles atcelšanu vai atkāpēm no iedibinātajiem procesiem un procedūrām tiek dokumentēti, pienācīgi apstiprināti un reģistrēti centralizēti;

Citi komentāri

27. ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un novērojumus saistībā ar jaunās galvenās mītnes ēkas būvniecību un Eiropas skolas izveidi Varšavā, atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā Polijas iestādes Aģentūrai piešķīra atbilstošu zemes gabalu, ka tiek plānots līdz 2024. gada beigām uzbūvēt Aģentūras galvenajai mītnei paredzētu, īpaši projektētu ēku un ka Polijas iestādes 2019. gada rudenī aicinās Eiropas skolu valdi apsvērt ar Varšavas asociētas II tipa Eiropas skolas akreditāciju, jo šī skola daļēji sāktu darboties 2020.–2021. mācību gadā;

28. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

29. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju(23) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.
(6)	OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.
(7)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(8)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(11)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(13)	OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.
(14)	OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.
(15)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(16)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(17)	OV C 120, 29.3.2019., 103. lpp.
(18)	OV C 120, 29.3.2019., 105. lpp.
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(20)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).
(21)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(22)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).
(23)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

167k

54k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2088(DEC))

P9_TA(2020)0118

A9-0075/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0055/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(5), un jo īpaši tās 60. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0075/2020),

1. sniedz Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) izpilddirektorei apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2088(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0055/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0075/2020),

1. apstiprina Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2088(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0075/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) („Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 135 737 021 EUR, proti, par 13,84 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā šā palielinājuma iemesls bija Aģentūras papildu pienākumi, kas paplašināja tās pilnvaras; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta(16);

B. tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2018. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas pārskats”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ņem vērā, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 96,10 %, proti, nedaudz — par 3,62 % — zemāks nekā 2017. gadā; ņem vērā, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 86,92 %, t. i., par 2,09 % zemāks nekā 2017. gadā;

2. atzinīgi vērtē Aģentūras sniegto informāciju par tajā izveidotās ES vienības ziņošanai par interneta saturu (EU IRU) uzdevumiem un ietekmi uz budžetu; norāda, ka EU IRU uz darbību balstītas pārvaldības plānošanas budžets 2019. gadā bija 4 860 000 EUR, ko veidoja: a) 3 710 000 EUR tiešiem ar personālu saistītiem izdevumiem (attiecībā uz 38 darbiniekiem: 26 pagaidu darbiniekiem, četriem līgumdarbiniekiem un astoņiem norīkotajiem valstu ekspertiem), b) 1 150 000 EUR darbības izdevumiem, darbības izmaksām un dotācijai 510 000 EUR apmērā 2019. gadā (no kuras tika finansēti septiņi papildu līgumdarbinieki, tādējādi kopējais EU IRU darbinieku skaits bija 45); norāda, ka šajos skaitļos nav iekļautas atsevišķās izmaksas par IKT darbības sistēmu izstrādi organizatoriskā līmenī;

Sniegums

3. ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra uzraudzīja savu sniegumu, izmantojot 38 galvenos snieguma rādītājus, 51 citu snieguma rādītāju un aptuveni 170 tās darba programmā paredzēto īpašo darbību īstenošanu, un tās snieguma ziņošanas satvars kopumā bija vērsts uz Aģentūras darbību pievienotās vērtības novērtēšanu un budžeta pārvaldības uzlabošanu;

4. norāda, ka Aģentūra sasniedza 78 % no mērķiem, kas bija izvirzīti attiecībā uz snieguma rādītājiem, un guva panākumus, īstenojot 79 % no 2018. gada darba programmā iekļautajām darbībām (2017. gadā — 80 %);

5. norāda, ka Aģentūra turpina koncentrēties uz operatīvo analīzi un pirmreizējās reaģēšanas ātrumu, tostarp saņemtās informācijas apstrādi, vienlaikus saglabājot proaktīvu atbalstu augsta līmeņa izmeklēšanām attiecībā uz trijām jomām, kas rada pastāvīgus draudus Savienības iekšējai drošībai, proti, kibernoziedzību, smago un organizēto noziedzību un terorismu;

6. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

7. ar gandarījumu norāda, ka 2018. gadā Aģentūra turpināja veikt kopīgas darbības vai sniegt kopīgus pakalpojumus ar citām Savienības aģentūrām, tostarp Eurojust, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru, un ka Aģentūra pievienojās 10 starpiestāžu iepirkuma procedūrām un vienai aģentūru iepirkuma procedūrai; uzskata, ka Aģentūrai ir jāturpina veidot cieša sadarbība ar citām attiecīgajām Savienības iestādēm; mudina Aģentūru izpētīt veidus, kā kopīgi izmantot resursus un/vai personālu, kas paredzēts tādu uzdevumu veikšanai, kuri pārklājas ar citām aģentūrām, kas veic līdzīgas darbības, vai aģentūrām, kas atrodas Aģentūras tuvumā;

8. norāda, ka pēc ilgstošas operatīvās sadarbības ar citām tieslietu un iekšlietu (TI) jomas aģentūrām Aģentūra 2019. gadā pārņēma TI aģentūru tīkla vadību; tīkls strādā pie tā, lai turpinātu attīstīt TI aģentūru sadarbību, tostarp attiecībā uz Savienības informācijas sistēmu sadarbspējas aspektiem, inovāciju, labas pārvaldības pasākumiem (tostarp labākās prakses apsekojumu par trauksmes celšanu TI aģentūrās), daudzveidību un iekļaušanu, kā arī mijiedarbību ar aģentūrām, kas nav TI aģentūras, un turpmākas sadarbības iespējām ar tām;

9. aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju izveidot vismaz sinerģiju ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) vai arī pilnībā apvienot šīs iestādes; aicina Komisiju izvērtēt šādus divus scenārijus: Aģentūras pārcelšanu uz CEPOL galveno mītni Budapeštā un CEPOL galvenās mītnes pārcelšanu uz Aģentūras galveno mītni Hāgā; norāda, ka tas nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī vienotas IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūras izmantošanu, tādējādi ietaupot lielas naudas summas, kas tiktu izmantotas abu aģentūru turpmākai finansēšanai;

10. norāda, ka Aģentūras atbalstīto operāciju skaits ir palielinājies no 1496 operācijām 2017. gadā līdz 1748 operācijām 2018. gadā (16,8 % palielinājums) un ka Eiropola finansēto operatīvo sanāksmju skaits ir palielinājies no 403 sanāksmēm 2017. gadā līdz 427 sanāksmēm 2018. gadā (5,9 % palielinājums); uzsver Aģentūras un jo īpaši kopējo izmeklēšanas grupu (KIG) darba nozīmi un pievienoto vērtību organizētās noziedzības apkarošanā Eiropā; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūras atbalstīto KIG skaits ir pieaudzis no 64 KIG 2017. gadā līdz 93 KIG 2018. gadā (45 % palielinājums) un ka 27 KIG darbā bija nepieciešama koordinācija vairāk nekā 20 valstīs(17); norāda, ka Aģentūras budžeta palielināšana atbilst visu tās darbību intensitātes palielināšanai, tostarp attiecībā uz atbalstu sadarbībai kibernoziedzības jomā un cīņā pret terorismu tiešsaistē; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt KIG pienācīgu finansējumu un resursus, kas atbilstu straujajam darbības apjoma pieaugumam;

11. prasa Aģentūrai pēc iespējas darīt pieejamus tulkošanai paredzētus finanšu resursus un mudina budžeta lēmējinstitūciju paredzēt pienācīgus finanšu resursus, kas ļautu tulkot Aģentūras oficiālos ziņojumus visās Savienības oficiālajās valodās, ņemot vērā tās darba nozīmi Savienības iedzīvotāju labā, pienākumu nodrošināt darbību pārredzamību un to, ka tādējādi Kopīgā parlamentārās uzraudzības grupa, ko veido visu dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta pārstāvji, varētu pienācīgi veikt savu darbu; aicina Komisiju un Aģentūru izveidot sadarbības sistēmu ar Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru, lai samazinātu ar tulkošanu saistīto finansiālo slogu;

Personāla politika

12. ņem vērā, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,35 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemti 555 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 576 pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumā ar 550 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); ņem vērā, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 201 līgumdarbinieks un 153 norīkotie valstu eksperti;

13. norāda uz nevienlīdzīgo dzimumu pārstāvību 2018. gadā augstākā līmeņa vadītāju vidū — 145 vīrieši un 27 sievietes, tostarp valdē — 43 vīrieši un 10 sievietes;

Publiskais iepirkums

14. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas parskatu Aģentūra nepareizi pagarināja termiņu pamatlīgumam par komandējumu pakalpojumu sniegšanu, parakstot 2. grozījumu pēc līguma termiņa beigām, un ka ar minēto grozījumu Aģentūra arī ieviesa jaunus cenu aspektus, uz kuriem neattiecas iepirkuma konkursa procedūra, tādējādi padarot 2. grozījumu un ar to saistītos 2018. gada maksājumus par nelikumīgiem; ņem vērā Aģentūras atbildi, ka pamatlīguma pagarināšana tikai aizsākta jau labu laiku pirms tā spēkā esamības termiņa beigām un ka šī pagarināšana aizkavējās, jo tika piemērots pareizas finanšu pārvaldības princips; aicina Aģentūru attiecīgi uzlabot līgumu pārvaldību un ex ante kontroli;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

15. ņem vērā Aģentūras pasākumus un centienus, kas patlaban tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda uz iespējamo interešu konfliktu, kas konstatēts attiecībā uz darbā pieņemšanas procedūru 2018. gadā; norāda, ka turpmāki pasākumi nebija nepieciešami, jo padomdevējs pats nolēma atkāpties; atzinīgi vērtē interešu deklarācijas, kuru pamatā ir Aģentūras jaunais deklarācijas paraugs un kuras kopš tā laika ir publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē attiecībā uz izpilddirektoru, izpilddirektora vietniekiem un valdes locekļiem;

16. pauž nožēlu par to, ka nesenajā salīdzinošajā pētījumā, ko veica Parlamenta Lūgumrakstu komiteja(18), ir konstatēts, ka Aģentūras interešu konfliktu politika salīdzinājumā ar pārējo aģentūru interešu konfliktu politiku ir vismazākā mērā detalizēta; pieņem zināšanai, ka tas jo īpaši ir saistīts ar faktu, ka Aģentūrā nav nevienas zinātniskas komitejas vai ekspertu grupas; tomēr pauž nožēlu par to, ka Aģentūra neizmanto nedz sistēmu interešu līmeņu iedalīšanai kategorijās, nedz “melno sarakstu”;

Iekšējā kontrole

17. norāda, ka 2017. gada maijā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ar Iekšējās revīzijas struktūras atbalstu veica riska novērtējumu un ka nevienu no 36 izskatītajām darbības jomām neatzina par tādu, kurā būtu jāsekmē riska mazināšana;

18. norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir publicējis revīzijas ziņojumu „Cilvēkresursu pārvaldība un ētika Eiropolā” un ir sagatavojis rīcības plānu, lai pievērstos jomām, kurās iespējami uzlabojumi; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

19. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

20. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūrai nav neizpildītu ieteikumu, kas būtu jāīsteno saistībā ar Revīzijas palātas iepriekšējo finanšu gadu revīzijas ziņojumiem, un ka Aģentūra ir novērsusi trūkumus saistībā ar Revīzijas palātas vienīgo konstatējumu par 2017. finanšu gadu, proti, attiecībā uz vakanču paziņojumu publicēšanu Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē;

o
o o

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 416, 15.11.2018., 46. lpp.
(16)	OV C 416, 15.11.2018., 48. lpp
(17)	https://www.europol.europa.eu/sites/default/files/documents/europolinbrief2019.pdf
(18)	https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/621934/IPOL_STU(2020)621934_EN.pdf
(19)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra

174k

59k

		Lēmums
		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2019/2073(DEC))

P9_TA(2020)0119

A9-0076/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0040/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru(5), un jo īpaši tās 68. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0076/2020),

1. sniedz Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras 2018. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2019/2073(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras 2018. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(8),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2018. finanšu gada budžeta izpildi (05761/2020 – C9-0040/2020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0076/2020),

1. apstiprina Eiropas Zāļu aģentūras 2018. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Zāļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(2019/2073(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Zāļu aģentūras 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0076/2020),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu(15) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 337 761 000 EUR, t. i., par 1,96 % lielāks nekā 2017. gadā; tā kā finansējumu Aģentūrai nodrošina maksu iekasēšana — 90 % no Aģentūras 2018. gada ieņēmumiem ir no farmācijas nozares uzņēmumiem iekasētās maksas par sniegtajiem pakalpojumiem, un 10 % ir no Savienības budžeta atvēlētie līdzekļi(16);

B. tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Zāļu aģentūras gada pārskatiem par 2018. finanšu gadu (turpmāk „Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. ar bažām norāda, ka 2018. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 89,14 %, t. i., par 1,91 % zemāks nekā 2017. gadā; turklāt konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 73,64 %, kas ir par 2,98 % mazāk nekā 2017. gadā; aicina Aģentūru uzlabot budžeta izpildi un maksājumu apropriāciju izpildes līmeni;

Darbības rezultāti

2. pieņem zināšanai, ka Aģentūra turpina izmantot vairākus galvenos darbības rādītājus, tostarp darbības, vadības/pārvaldības un saziņas/ieinteresēto personu rādītāju kombināciju, lai novērtētu tās darba slodzes apjomus, tās darba programmu īstenošanu un ieinteresēto personu apmierinātību nolūkā izvērtēt tās darbību radīto pievienoto vērtību, un ka tā turklāt izmanto budžeta plānošanas un uzraudzības metodiku, lai uzlabotu budžeta pārvaldību;

3. ar bažām norāda, ka informācijas sistēmas EudraVigilance, ko izmanto, lai ziņotu par zāļu varbūtējiem blakusefektiem, ieviešana un citi telemātikas projekti bija jāatliek vai jāsamazina saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības; tomēr pieņem zināšanai, ka Aģentūra atkārtoti apliecina, ka projekti un darbības saskaņā ar Brexit sagatavotības darbības nepārtrauktības plānu tika veiktas tādā veidā, kas neietekmēja zāļu drošuma uzraudzības sistēmas darbību Savienībā un ļāva visām iesaistītajām pusēm (nozarei, Aģentūrai un valstu kompetentajām iestādēm) turpināt pildīt savas juridiskās saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem farmācijas jomā;

4. ņem vērā, ka Aģentūra sadarbojas ar citām aģentūrām kopīgo zinātnisko rezultātu jomā, sniedz savstarpēju atbalstu un veic zinātnisko datu apmaiņu; turklāt atzīst, ka Aģentūrai joprojām ir oficiāli sadarbības nosacījumi ar četriem galvenajiem Aģentūras partneriem;

5. norāda, ka saistībā ar ES Telemātikas stratēģijas īstenošanu attiecībā uz Eiropas zāļu regulatīvo tīklu tīklā tika sasniegti galvenie atskaites punkti, bet dažas darbības tika samazinātas, jo notika gatavošanās Aģentūras pārvietošanai un līdz ar to palielinājās resursu patēriņš citās IT jomās;

6. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra savos divos galvenajos IT projektos ir pārmērīgi izmantojusi konsultāciju pakalpojumus, padarot to ārkārtīgi atkarīgu no ārējiem ekspertiem un izraisot nesamērīgu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos; norāda, ka Aģentūra 2017. gadā sāka īstenot ietekmes mazināšanas pasākumus, kas tomēr vēl pilnībā nedarbojas, par ko liecina, piemēram, tas, ka joprojām tiek nodarbināts pārāk liels skaits konsultantu, kuri strādā, pamatojoties uz līgumiem, kas balstās uz laiku un līdzekļiem; aicina Aģentūru paātrināt ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu ne tikai pašreizējo IT projektu pabeigšanai, bet arī gatavoties nozīmīgiem jauniem projektiem;

7. mudina Aģentūru turpināt tās pakalpojumu digitalizāciju;

8. norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi aģentūrām raksturīgu horizontālu tendenci IT konsultantu amatos izmantot ārējus darbiniekus; prasa pēc iespējas vairāk samazināt atkarību no ārējiem darbiniekiem šajā tik svarīgajā un jutīgajā jomā, lai ierobežotu iespējamos riskus;

9. atkārtoti norāda uz Aģentūras nozīmīgo lomu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzībā un veicināšanā, novērtējot un uzraugot cilvēkiem paredzētās vai veterinārās zāles;

10. vērš uzmanību uz to, ka 2018. gadā Aģentūra ieteica izsniegt tirdzniecības atļauju 94 jaunām zālēm (84 cilvēkiem paredzētām zālēm un 10 veterinārajām zālēm) un ka šajās jaunajās zālēs ir 46 jaunas aktīvās vielas (42 vielas cilvēkiem paredzētajās zālēs un 4 — veterinārajās zālēs); norāda, ka 2018. gadā saistībā ar farmakovigilances darbībām Aģentūra ieteica nekavējoties apturēt konkrētu multiplās sklerozes zāļu pārdošanu un atsaukt tās no tirgus, jo šīs zāles izraisīja nopietnas un dažkārt letālas imūnreakcijas, un ieteica apturēt vairāku antibiotiku pārdošanu;

11. norāda, ka 2018. gadā tika īstenots darbības nepārtrauktības plāna otrais un trešais posms, lai aizsargātu Aģentūras pamatdarbības; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību Aģentūras darbā nodrošināt maksimālu pārredzamību, kompetenci un neatkarību;

12. pauž bažas par kavēšanos, kas novērota ES klīniskās izpētes portāla un datubāzes izstrādē; šajā sakarībā vērš uzmanību uz nepieciešamību atrisināt problēmas, kas ir saistītas Aģentūras IT infrastruktūru, kurai ir ļoti liela slodze;

13. norāda, ka Aģentūras datu centrs 2018. gadā tika veiksmīgi pārvietots uz Hamburgu;

Personāla politika

14. ņem vērā, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīts 98,31 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un darbā bija pieņemts 581 pagaidu darbinieks no Savienības budžetā apstiprinātās 591 pagaidu darbinieka vietas (salīdzinājumā ar 596 apstiprinātajām vietām 2017. gadā); norāda, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 170 līgumdarbinieku un 30 norīkoto valstu ekspertu;

15. norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai panāktu dzimumu līdzsvaru starp augstākā līmeņa vadītājiem (2018. gadā: 17 vīrieši un 11 sievietes) un valdē (20 vīrieši un 13 sievietes);

16. norāda, ka Aģentūrā ir ieviesta darbiniekiem paredzēta palīdzības programma, kas ir atbalsta programma un ko tās darbiniekiem piedāvā bez maksas; turklāt norāda, ka Aģentūra īsteno politiku attiecībā uz atbalsta sniegšanu personālam, kas pakļauts ārējām apsūdzībām un uzbrukumiem;

17. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Aģentūras un Revīzijas palātas ziņojumu, lai gan Aģentūrai tika uzticēti būtiski jauni uzdevumi, tomēr tās štatu saraksts netika palielināts; norāda uz pasākumiem, ko Aģentūra jau ir veikusi, lai mazinātu saistītos riskus, piemēram, izmaksu ziņā neitrālu līgumdarbinieku pieņemšanu darbā uz noteiktu laiku; pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu šie pasākumi vēl nav pilnībā īstenoti;

18. norāda, ka Aģentūra tagad ievēro Revīzijas palātas 2017. gada ieteikumu publicēt paziņojumus par vakancēm ne tikai savā tīmekļa vietnē un Savienības aģentūru tīmekļa vietnēs, bet, lai nodrošinātu lielāku publicitāti, arī Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē;

Iepirkums

19. norāda, ka Aģentūra jau agrāk savās iepirkuma procedūrās bija ieviesusi e-iepirkumu; ar gandarījumu norāda, ka arī piedāvājumu elektroniskās iesniegšanas rīks tagad ir veiksmīgi īstenots un tiek izmantots kopš 2019. gada sākuma; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi tā pašlaik strādā pie elektronisko rēķinu sagatavošanas rīka ieviešanas;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

20. uzsver, ka Aģentūras klienti, proti, farmācijas nozares uzņēmumi, maksā par Aģentūras novērtējumu procedūru, nevis par tās rezultātiem; saprot, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju tās ieteikumi ir sagatavoti neatkarīgi un tādēļ nerada interešu konfliktus; ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra nodrošina, ka tās zinātniskās komitejas locekļiem un ekspertiem, darbiniekiem un valdes locekļiem nav nekādu finansiālu vai citu interešu farmācijas nozarē;

21. atgādina, ka finansējumu Aģentūrai nodrošina maksu iekasēšana — 89,69 % no Aģentūras 2018. gada ieņēmumiem ir no farmācijas nozares uzņēmumiem iekasētās maksas, 10,28 % ir no Savienības budžeta atvēlētie līdzekļi un 0,03 % ir ārējie piešķirtie ieņēmumi; pauž bažas par to, ka lielā atkarība no nozares maksājumiem var apdraudēt sabiedrības izpratni par Aģentūras neatkarību;

22. pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un centienus, kas pašlaik tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību; ar bažām norāda, ka Aģentūra 2018. gadā no ārēja avota saņēma 21 ziņojumu par trauksmes celšanas gadījumiem, kas liek domāt par sliktu pārvaldību Aģentūrā, 5 lietas 2017. gadā tika slēgtas, bet 17 lietu izskatīšana joprojām turpinās; aicina Aģentūru steidzami izskatīt šos gadījumus un problēmas un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par attīstību šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir ieviesusi interešu konflikta deklarāciju valdes locekļiem, augstākajai vadībai un ekspertiem un dara to pieejamu tiešsaistē;

23. atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada februārī Tiesas Vispārējā tiesa trijos nozīmīgos spriedumos (Lietās T-235/15, T-718/15 un T-729/15(17)) atbalstīja Aģentūras lēmumu laist atklātībā dokumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001(18);

24. atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada 22. janvārī Tiesa atbalstīja Aģentūras nostāju laist atklātībā dokumentus, kas iekļauti tās apelācijas nolēmumos T-235/15 un T-718/15;

25. norāda, ka Aģentūra tiekas ar interešu pārstāvjiem un ir pieņēmusi noteikumus, lai reglamentētu tās attiecības ar ieinteresētajām personām, un turklāt tā savā tīmekļa vietnē turpina publiskot ar interešu pārstāvjiem rīkoto sanāksmju protokolus; ar gandarījumu atzīmē to, ka Aģentūra, apspriežoties ar Komisiju, turpina īstenot sistēmu attiecību ar ieinteresētajām personām pārvaldībai un ka šīs sistēma ietver arī pārredzamības pasākumus;

26. norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus par nepieciešamību stiprināt grāmatveža neatkarību, padarot viņu tieši atbildīgu Aģentūras direktoram un valdei, Aģentūra pašlaik pārskata grāmatveža pārskatu sniegšanas kārtību kā vēl vienu pasākumu, kura mērķis ir vēl vairāk stiprināt grāmatveža neatkarību; turklāt atzinīgi vērtē to, ka grāmatvedības sistēmu apstiprināšanas vispārējais secinājums, ko veica grāmatvedis kopā ar ārējās revīzijas uzņēmumu, bija pozitīvs;

Iekšējā revīzija

27. norāda, ka pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veiktās revīzijas par Aģentūras veikto farmakovigilances maksu regulas īstenošanu, kurā tika uzsvērts pastāvīgais deficīts starp ieņēmumiem no dažām farmakovigilances maksām un saistītajām izmaksām, Komisija pašlaik gatavo Regulas (ES) Nr. 658/2014(19) pārskatīšanu; norāda, ka Aģentūra turpina aktīvi piedalīties Komisijas veiktajā visas Aģentūras maksu sistēmas ekonomiskā pamata pārskatīšanā un ka ir paredzams, ka jaunie noteikumi par maksām stāsies spēkā 2022. gada janvārī; saprot, ka Aģentūra 2019. gada jūlijā nosūtīja Komisijas Iekšējās revīzijas dienestam informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem;

Ombuda ieteikumi

28. norāda, ka, veicot izmeklēšanu par to, kā Aģentūra sadarbojas ar zāļu izstrādātājiem laikposmā, līdz tiek iesniegti pieteikumi jaunu zāļu tirdzniecības atļaujām Savienībā, Eiropas Ombuds ierosināja Aģentūrai ieviest šādus uzlabojumus:

	–	nodrošināt, ka ir nošķirti tie, kas atbild par zinātnisko konsultāciju sniegšanu zāļu izstrādātājam, un tie, kas pēc tam ir iesaistīti to pašu zāļu tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanā;
	–	ieceļot referentus, lai novērtētu tirdzniecības atļauju pieteikumus, ņemt vērā, vai privātpersonas jau ir bijušas iesaistītas kā koordinatori konsultāciju sniegšanā par tām pašām zālēm pirmsiesniegšanas posmā;
	–	jādokumentē un jāpublicē iemesli lēmumam iecelt par referentu ekspertu, kuram bija nozīmīga loma konsultāciju sniegšanā par tām pašām zālēm pirmsiesniegšanas posmā;
	–	nodrošināt, ka vismaz vienam no abiem referentiem nav bijusi nozīmīga loma šo zāļu pirmsiesniegšanas posmā;
	–	pievienot Eiropas publiskajam novērtējuma ziņojumam detalizētu reģistru par visām attiecīgajām darbībām pirmsiesniegšanas posmā, tostarp iesaistīto ekspertu vārdus un uzvārdus;

Citi komentāri

29. norāda, ka Revīzijas palāta sagatavoja “apstākļu akcentējuma punktu” par abām aģentūrām, kas atrodas Londonā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības; norāda, ka Aģentūras mītne 2019. gada martā tika pārvietota uz Amsterdamu un ka Aģentūras pārskatos 2018. gada 31. decembrī tika iekļauti uzkrājumi saistītajām izmaksām 17 800 000 EUR apmērā; pauž nožēlu par to, ka nomas līgumā par telpām Londonā nomas periods ir noteikts līdz 2039. gadam un nav paredzēta izstāšanās klauzula; vēl pauž nožēlu par to, ka 2019. gada 20. februārī Anglijas un Velsas Augstā tiesa pieņēma nolēmumu neapmierināt Aģentūras prasību anulēt nomas līgumu; taču norāda, ka nomas līgumā ir atļauts nodot vai izīrēt telpas trešām personām, ja īpašnieks tam piekrīt; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2018. gada 31. decembrī publiskotajos pārskatos ir minēti 468 000 000 EUR, kas vēl jāsamaksā par telpu īri līdz 2039. gadam; no tiem summa 465 000 000 EUR apmērā, kas atbilst nomas periodam pēc tam, kad Aģentūra plāno pārcelties uz Amsterdamu, ir reģistrēta kā iespējamās saistības; atzīst Aģentūras ievērojamos centienus atrast apakšīrnieku tās Londonas telpām; uzsver, ka, lai gan Aģentūra no 2019. gada 1. jūlija noslēdza telpu apakšnomu, turpmākās neto izmaksas nomas līgumam, kas nav atceļams, nav zināmas; mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai Aģentūrai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgā nomas līguma ilgtermiņa finansiālo, administratīvo un operatīvo ietekmi; aicina Aģentūru iesaistīt Komisiju, jo īpaši tās Juridisko dienestu un sarunu grupu, kas darbojas saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības, juridiskās problēmas izskatīšanā, jo tā palielina Apvienotās Karalistes valdības juridisko un finansiālo atbildību par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta piemērošanu, ko Augstā tiesa nav atzinusi par force majeure gadījumu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo jautājumu;

30. pauž bažas par to, ka Aģentūrai, kas ir Savienības sabiedrības veselības aģentūra, būs jāpārvalda komercīpašums trešā valstī un tā būs atbildīga par nomas maksu līdz 2039. gada jūnijam; prasa, lai pašreizējās sarunās starp Savienību un Apvienoto Karalisti tiktu meklēti risinājumi Aģentūras atbrīvošanai no tās līgumiskajām un finansiālajām saistībām attiecībā uz tās Apvienotās Karalistes iepriekš nomātajām telpām, ja nevar noteikt Apvienotās Karalistes atbildību;

31. norāda, ka Aģentūra cieši sadarbojās ar Komisiju un tīklu, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes līdz šim veiktā darba pienācīgu pārdali; norāda, ka Aģentūrai veiksmīgi izdevās pārcelties uz Amsterdamu, lai pēc iespējas vairāk saglabātu esošo personālu, kā arī pārcelt savu datu centru uz Hamburgu; norāda, ka Nīderlandes un Aģentūras nolīgums par Aģentūras mītnes atrašanās vietu tika parakstīts 2018. gada 1. jūlijā;

32. norāda, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju pēc pārcelšanas uz Amsterdamu bija jāpārdala ievērojami resursi un no jauna radušies uzdevumi, jo pārcelšanās rezultātā darbu Aģentūrā pārtrauca īstermiņa līgumdarbinieki un par 10 % tika samazināts kopš 2014. gada noteiktais Aģentūras štatu saraksts, kā arī palielinājās darba slodze; ņem vērā Aģentūras bažas par to, ka cilvēkresursu trūkums var apdraudēt tās galveno un ar likumdošanas darbu saistīto uzdevumu izpildi; aicina Aģentūru izpētīt iespēju kopīgi izmantot resursus, veicot uzdevumus, kurus pilda arī citas aģentūras ar līdzīgām darbībām, tostarp iespēju kopīgi izmantot personālu; stingri mudina Aģentūru aktīvi meklēt turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām;

33. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

o
o o

34. attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju(20) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV C 417, 11.12.2019., 132. lpp.
(3)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(5)	OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.
(6)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(8)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(9)	OV C 417, 11.12.2019., 132. lpp.
(10)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(11)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(12)	OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.
(13)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(14)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(15)	OV C 108, 22.3.2018., 26. lpp.
(16)	OV C 108, 22.3.2018., 28. lpp.
(17)	Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums Pari Pharma v EMA, T-235/15 ECLI:EU:T:2018:65, 2018. gada 5. februāra spriedums PTC Therapeutics International/EMA T-718/15, ECLI:EU:T:2018:66 un Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedums MSD Animal Health Innovation and Intervet international/EMA, T-729/15, ECLI:EU:T:2018:67.
(18)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(19)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maksu, kas maksājama Eiropas Zāļu aģentūrai par farmakovigilances darbību veikšanu attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 189, 27.6.2014., 112. lpp.).
(20)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.

ES 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

197k

68k

		Lēmums
		Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2020. gada 13. maija lēmums par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (2019/2060(DEC))

P9_TA(2020)0120

A9-0078/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

– ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2018. finanšu gadu (COM(2019)0316 – C9-0055/2019)(2),

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas gada ziņojumu par 2018. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0078/2020),

1. atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāram par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. finanšu gada budžeta izpildi;

2. izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,

– ņemot vērā to, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2020. gada 3. februārī aiz slēgtām durvīm iepazīstināja Parlamenta Budžeta kontroles komiteju ar izmeklēšanas rezultātiem, kuru OLAF veica attiecībā uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju;

– ņemot vērā Eiropas Ombuda ziņojumu par cieņu darbā ES iestādēs un aģentūrās (SI/2/2018/AMF),

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0078/2020),

1. atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (Komitejas) administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

2. atzīmē, ka laikā no 2018. gada jūlija līdz novembrim Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) no pieciem dažādiem avotiem saņēma sūdzības par aizskarošu izturēšanos, kas bija vērstas pret vienu no Komitejas augsta līmeņa locekļiem — kopš 2013. gada aprīļa Darba devēju grupas (I grupas) priekšsēdētāju —, un ka 2018. gada 6. novembrī OLAF nolēma sākt izmeklēšanu;

3. atzīmē, ka 2018. gadā oficiālā kārtībā ir ziņots par vienu iespējamu aizskarošas izturēšanās gadījumu (Civildienesta noteikumu 24. pants un 12. panta 1. punkts Komitejas lēmumā par pasākumiem, ar ko nepieļaut aizskarošu izturēšanos); atgādina, ka ir noslēdzies administratīvās pārbaudes process un vainīgajai personai ir piemērots minimāls disciplinārsods, kaut gan visas pārsūdzības iespējas vēl nav izsmeltas; ņem vērā, ka 2018. gadā septiņos trauksmes celšanas ziņojumos ir minēti vēl trīs iespējami aizskarošas izturēšanās gadījumi, kas cits ar citu ir zināmā mērā saistīti; ņem vērā, ka sākās divu administratīvās pārbaudes procesu īstenošana un ka 2019. gada janvārī lietas tika nodotas OLAF;

4. atzīmē, ka 2020. gada 17. janvārī savu ziņojumu un ieteikumus OLAF iesniedza Komitejas priekšsēdētājam, kā tas ir paredzēts Komitejas un OLAF sadarbības līgumā; ir nobažījies, jo OLAF konstatēja aizskarošu izturēšanos pret diviem darbiniekiem, nepiedienīgu uzvedību (kas ir nopietns pārkāpums) - pret vienu darbinieku un pret vienu no Komitejas locekļiem - un pārkāpumus arī pret citiem darbiniekiem, turklāt tas nolēma lietu nodot Beļģijas iestādēm;

5. pauž nožēlu, ka OLAF ir konstatējis psiholoģisku vajāšanu, smagus pārkāpumus un nepiedienīgu uzvedību I grupas priekšsēdētāja rīcībā attiecībās ar saviem padotajiem laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam; atzīmē, ka saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem aizskaroša izturēšanās ir noziedzīgs nodarījums; turklāt atzīmē, ka ir pārkāpts Komitejas locekļu rīcības kodeksa 4. pants par cieņu un ka šāda uzvedība ir pretrunā Savienības vērtībām, proti, darba vietā izturēties pret cilvēkiem ar cieņu un cilvēka cieņu aizsargāt, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; aicina Komiteju laikus ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par to, kādus pasākumus tā ir veikusi saistībā ar OLAF ieteikumiem;

6. sagaida, ka Komiteja līdz 2020. gada septembrim pienācīgi informēs budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas īstenoti, lai pildītu OLAF ieteikumus un pārkāpumus novērstu;

7. aicina Komiteju nekavējoties nodrošināt, ka konsekventi tiek piemērots Komitejas rīcības kodeksa 8. pants, proti, sākt īstenot procedūru, kas ir nepieciešama, lai vērstos pret attiecīgajām personām, un šādas lietas nevilcinoties nodot padomdevējai komitejai locekļu rīcības jautājumos;

8. uzsver, ka ir nobažījies saistībā ar darba atmosfēru, kāda pašlaik ir izveidojusies Komitejā, jo īpaši I grupā, un prasa Komitejai darīt visu nepieciešamo, lai panāktu, ka darbā valda cieņa un uzticēšanās, jo tas ir vajadzīgs katra cilvēka komfortam un darbinieku profesionālai izaugsmei; turklāt atgādina Komitejai, ka slikta atmosfēra darbā mazina darba efektivitāti, vairo stresu un produktīvs darbs tādēļ nav iespējams;

9. atzīmē, ka 2020. gada 22. janvārī I grupa sāka īstenot procedūru, lai sava esošā priekšsēdētāja kandidatūru izvirzītu ievēlēšanai par Komitejas priekšsēdētāju, sākot no 2020. gada oktobra, kad I grupai uz diviem ar pusi gadiem būs jāuzņemas Komitejas prezidentūras funkciju izpilde;

10. atgādina par Eiropas Ombuda ziņojumu par cieņu darbā ES iestādēs un aģentūrās SI/2/2018/AMF, kurā attiecībā uz augsta līmeņa darbiniekiem ir norādīts, ka cilvēki vajāšanas riskam ir jo īpaši pakļauti situācijās, kad varas ziņā attiecīgās puses ir atšķirīgās pozīcijās; nevēlamas sekas šādās situācijās var novērst ar stingrākiem noteikumiem, kas jāievēro augsta līmeņa darbiniekiem, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi — piemēram, komisāriem, tiesnešiem, Revīzijas palātas locekļiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem u. tml.; tie cita starpā varētu būt bargāki disciplinārsodi, piemēram, atbrīvošana no amata vai pensijas tiesību atņemšana; augsta līmeņa darbinieki pilnvaru laika sākumā būtu izsmeļoši jāinformē par visiem noteikumiem un politikas nostādnēm, kas ir spēkā pret aizskarošu izturēšanos, un būtu jānodrošina, lai attiecīgie darbinieki par to būtu informēti regulāri;

11. prasa Komitejai izstrādāt un īstenot rīcības plānu aktīvam darbam, lai nepieļautu un vērstos pret aizskarošu izturēšanos darba vietā, lai veicinātu izpratni par aizskarošu izturēšanos un lai sekmētu tādas kultūras veidošanos, kas nepieļauj iecietību pret aizskarošu izturēšanos;

12. aicina Komiteju uzlabot pasākumus, kas ļauj darbiniekiem oficiāli iesniegt sūdzības par aizskarošu izturēšanos, regulāri rīkot konfidenciālo konsultantu apmācību un izveidot neatkarīgu ekspertu kopumu, kurus Komiteja varētu pieaicināt oficiālos pārbaudes procesos par aizskarošu izturēšanos;

13. ar gandarījumu atzīmē labas prakses piemērus no politikas, ko pret aizskarošu izturēšanos īsteno Revīzijas palāta un kas vainīgajiem locekļiem paredz stingrus disciplinārsodus — piemēram, atbrīvošanu no amata vai zaudētas tiesības uz pensiju —, un aicina Komiteju šos piemērus īstenot;

14. kopumā pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas gada pārskata 10. nodaļai „Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neskatoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija „Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

15. atzīmē, ka Revīzijas palāta no DFS 5. izdevumu kategorijas „Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; atzīmē — Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz „pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

16. atzīmē, ka 2018. gadā Komitejas budžets bija 135 630 905 EUR un ka tas ir par 1,36 % vairāk nekā 2017. gadā, kad budžets bija 133 807 338 EUR; atzīmē, ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 98,66 % (salīdzinot ar 96,5 % 2017. gadā un 97,2 % 2016. gadā);

17. atzinīgi vērtē Komitejas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; atzinīgi vērtē to, ka saistību izpildes līmenis 1. sadaļā „Izdevumi, kas ir saistīti ar Komitejā strādājošajiem” bija 98,94 % un ka 2. sadaļā „Ēkas, iekārtas un dažādi darbības izdevumi” attiecīgais līmenis bija 97,97 %;

18. ar bažām konstatē, ka Komitejas locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumiem galīgo apropriāciju tiek atvēlēts nedaudz vairāk, 2018. gadā sasniedzot 20 247 625 EUR (salīdzinājumā ar 19 819 612 EUR 2017. gadā un 19 561 194 EUR 2016. gadā), kaut gan sanāksmju skaits ir mazāks; konstatē, ka attiecīgo neizmantoto apropriāciju īpatsvars ir tikai 1,05 %;

19. atzinīgi vērtē Komitejas 2018. gada 10. decembra lēmumu Nr. 2018/C 466/02, kurā noteikts, ka ceļojuma biļešu faktiskās izmaksas Komitejas locekļiem pēc apliecinošo dokumentu uzrādīšanas tiek atlīdzinātas, nepārsniedzot zemo cenu biznesa klases (vēlams, ekonomiskās klases vai līdzīga) tarifa gaisa pārvadājuma maksu; atzīmē, ka pašreizējā sistēma, kuras pamatā ir faktiskās izmaksas, ir atbilstoša gan attiecīgajam Padomes lēmumam, gan Parlamentā izveidotajai sistēmai; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja mudina izmantot koplietošanas transporta iespējas, piemēram, sabiedriskos autobusus un automobiļu koplietošanu, kā arī pasažieru autobusu nomu gadījumos, kad tas izmaksu ziņā ir vislabākais risinājums;

20. atzīmē, ka 2018. gadā Komitejas budžeta grupa īpaši mērķtiecīgi izvērtēja to, kā kontrolēt tēriņus un labāk sagatavot prognozes budžeta pozīcijai, no kuras tiek maksātas locekļu ceļa un dienas naudas, un ka tā rezultātā 2018. gada oktobrī tika izsludināts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus iepirkuma konkursam „Analīze un priekšlikumi tam, kā uzlabot sistēmu, kas pašlaik tiek izmantota, lai prognozētu EESK locekļu, delegātu un ekspertu izmaksu atlīdzināšanu”; aicina Komiteju informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par sasniegtajiem rezultātiem;

21. konstatē, ka no 2018. uz 2019. gadu pārnesto apropriāciju (8 204 796 EUR) īpatsvars ir 6,05 % no visām apropriācijām (salīdzinot ar 9 232 069 EUR, kas pārnesti no 2017. uz 2018. gadu) un ka tas atkal galvenokārt attiecas uz „iestādes locekļu un delegātu”, „ēku” un „datu apstrādes” budžeta pozīcijām; pauž nožēlu, ka daudzas no 2017. uz 2018. gadu automātiski pārnestās apropriācijas bija lēstas krietni par augstu; atgādina Komitejai, ka ir būtiski budžetu reāli pielāgot faktiskajām vajadzībām; atgādina, ka pārāk augstas vai pārāk zemas aplēses liecina par sliktu budžeta plānošanu un rada nevēlamu slodzi uz finanšu pareizu un piesardzīgu pārvaldību;

22. uzsver, ka Komitejas budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām; atzīmē, ka iespējas piemērot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu Komiteja izvērtēja tikai attiecībā uz administratīvajām apropriācijām; atzinīgi vērtē Komitejas ierosmi sadarboties ar citām iestādēm, lai pieņemtu iestādēm kopīgas pamatnostādnes par to, kā īstenot uz sniegumu balstītu budžeta izstrādi iestādēm, kurām ir tikai administratīvie izdevumi;

23. apliecina, ka 2018. gadā tika atjaunināts lēmums par iekšējās kontroles standartiem, ar ko tika oficiāli noteikts, kā Komitejā notiek iekšējās kontroles process, un cita starpā arī tas, ka tiek iecelts iekšējās kontroles koordinators; atzīmē, ka Komiteja izvērtēja, kā tiek ievēroti 16 iekšējās kontroles standarti, un tādēļ izmantoja ad hoc anketu un pēc tam sagatavoja ziņojumu, uz kuru pamatojoties kredītrīkotājs lēma par pasākumiem, kas veicami 2019. gadā, lai panāktu vēl labāku iekšējās kontroles standartu izpildi; atzinīgi vērtē šajā sakarībā notikušās mācības un izpratnes veicināšanas pasākumus;

24. atzīmē, ka algas ir aptuveni puse no Komitejas budžeta; atzinīgi vērtē algas maksājumu iekšējo revīziju, kas noslēdzās 2018. gadā, un tās mērķis ir pārliecināties, ka attiecīgās procedūras kopš 2010. gadā veiktās revīzijas ir uzlabojušās; atzīmē, ka revīzijas rezultātā ir konstatēts — algas maksājumu process ir stabils un nerada nevienu nepamatotu risku; atzīmē, ka ir panākta vienošanās par rīcības plānu, kas līdz 2018. gada beigām jau bija daļēji īstenots, un ka pārējos plāna elementus ir paredzēts īstenot līdz 2019. gada beigām;

25. konstatē, ka 2018. gadā Komiteja pieņēma pavisam 215 atzinumus un ziņojumus (salīdzinot ar 2017. gadu, kad to skaits bija 155); atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir centusies panākt, lai tās darbs kopumā būtu lietderīgāks; konkrēti, atzinīgi vērtē visus centienus, jo īpaši 2018. gadā īstenotos, kuru rezultātā radās iecere nākotnē veidot mūsdienu pārvaldībai atbilstošu Komitejas IT vidi un nākamajos 10 gados panākt digitāli pārveidotas, uz lietotāju orientētas un uz datiem balstītas Komitejas tapšanu; atzīmē, ka pašlaik tikai 3 % no Komitejas budžeta ir atvēlēti IT produktiem; atzīmē, ka Komitejas digitālās stratēģijas īstenošanai būs vajadzīgi papildu resursi;

26. zina, ka mākslīgais intelekts mainīs darba tirgu un liela daļa pašlaik pieejamo darbvietu izzudīs; mudina Komiteju cieši sekot līdzi šim jautājumam; atzinīgi vērtē darbu, ko Komiteja veikusi mākslīgā intelekta jomā, sniedzot atzinumu un 2018. gada jūnijā kopā ar Komisiju rīkojot ieinteresēto personu pirmo augsta līmeņa sanāksmi par mākslīgo intelektu, lai akcentētu to, cik svarīgi Savienībai ir panākt, ka mākslīgais intelekts ir drošs, objektīvs un atbilst Savienības vērtībām;

27. atzinīgi vērtē Komitejas centienus augstākā līmenī nodrošināt Komitejas datu aizsardzību un kiberdrošību; turklāt atzinīgi vērtē sadarbību ar ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU) un aktīvo līdzdalību Iestāžu IT komitejas (informācijas kritiskā infrastruktūra) Drošības apakšgrupas darbā;

28. uzsver, ka 2018. gadā starp Komisiju un Komiteju tika noslēgta pakalpojumu līmeņa vienošanās par cilvēkresursiem, cita starpā arī par apmācību, un ka tādēļ pārredzamība ir lielāka un prognozējamākas ir ar IT mācībām saistītās izmaksas, kā Parlaments to bija pieprasījis panākt savā rezolūcijā par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu(7); taču ar bažām atzīmē — lielākas pārredzamības pozitīvo aspektu daļēji aizēno tas, ka būtiski ir palielinājušās Komisijas noteiktās cenas, un prasa Komitejai kopā ar Komisiju situāciju analizēt, lai rastu iespējas to uzlabot;

29. norāda, ka saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas apstiprināto štatu sarakstu štata vietu skaits no 665 vietām 2017. gadā ir palielinājies līdz 668 vietām 2018. gadā (salīdzinājumā ar 727 vietām 2013. gadā); atzīst, ka 5 % samazinājumu ir krietni grūtāk absorbēt, ja to piemēro salīdzinoši nelielam štatu sarakstam, jo ir jāturpina pildīt dažas nepārtrauktai darbībai svarīgas funkcijas, un ka mazām iestādēm ir jāpieliek vairāk pūļu, lai šādu kopēju samazinājuma likmi īstenotu;

30. atzīmē, ka ir veikti pasākumi, lai īstenotu 2016. gadā pieņemto lēmumu par trauksmes celšanu, piemēram, to, ka ir pieņemts organizatorisks lēmums par ētikas konsultantiem; konstatē, ka 2018. gadā tika atlasīti vēl trīs darbinieki, lai papildinātu aktīvo apmācītu konsultantu komandu; atzīmē, ka ētikas konsultantu uzdevums ir konsultēt darbiniekus un viņiem palīdzēt, lai tie spētu pēc iespējas labāk pildīt savus pienākumus attiecībā uz ziņošanu par nopietniem pārkāpumiem (tā dēvētā trauksmes celšana), kā noteikts Parlamenta rezolūcijā par 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu(8);

31. ar bažām atzīmē, ka ētikas konsultanti ir saņēmuši vairāk lūgumu pēc palīdzības — attiecīgais skaits ir palielinājies no 25 lūgumiem 2017. gadā līdz 42 lūgumiem 2018. gadā —, un ar nopietnām bažām uzsver, ka 33 no šiem lūgumiem ir saņemti no sievietēm, savukārt no vīriešiem saņemto lūgumu skaits nav mainījies (deviņi lūgumi);

32. atzīmē, ka ir veikti pasākumi, lai efektīvāka kļūtu pret aizskarošu izturēšanos vērstā politika, piemēram, mācības par konkrētiem tematiem, iespējas konfidenciālajiem konsultantiem veidot tīklu un ārējā konsultanta nodrošināta regulāra uzraudzība; atzīmē, ka tiek apsvērta iespēja pārskatīt spēkā esošo lēmumu, kas pieņemts pret aizskarošu izturēšanos, un tas tiek darīts tāpēc, lai panāktu veiksmīgāku sinerģiju ar citiem attiecīgajiem noteikumiem, piemēram, par trauksmes celšanu; atzīmē, ka rīkotie ētikas un integritātes kursi ir obligāti visiem darbiniekiem un tajos tiek sniegta informācija par uzvedības standartiem darbavietā, cita starpā arī par to, ko nozīmē aizskaroša izturēšanās un kā tādā gadījumā rīkoties; pauž dziļu nožēlu, ka ar visiem šiem pasākumiem nav izdevies nepieļaut attiecīgos aizskarošas izturēšanās gadījumus un aizsargāt tos, kas no šādas izturēšanās cietuši; atgādina Komitejai, ka tai pēc pašas iniciatīvas steidzami ir jānodrošina faktiska visu cietušo un trauksmes cēlēju aizsardzība (cita starpā arī pret draudiem, šantāžu un kukuļošanas mēģinājumiem) un ka tai jābūt vienai no galvenajām šādu pasākumu prioritātēm; aicina Komiteju nostiprināt un uzlabot pasākumus, ko tā līdz šim ir veikusi, un kā svarīgāko nodrošināt cietušo efektīvu aizsardzību; prasa Komitejai par šajā ziņā padarīto ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai;

33. ar gandarījumu atzīmē sadarbību starp Komiteju un OLAF; konstatē, ka abas iestādes 2016. gadā parakstīja administratīvas vienošanās, tajās nosakot, kādā kārtībā ir jāizskata krāpšanas gadījumi; turklāt atzīmē, ka 2019. gada jūlijā Komitejas priekšsēdētājs un Komitejas ģenerālsekretārs tikās ar OLAF ģenerāldirektoru, lai panāktu ciešāku sinerģiju un nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu;

34. atzīmē, ka jaunajā Komitejas locekļu rīcības kodeksā, kas pievienots jaunajam Komitejas Reglamentam, kurš stājās spēkā 2019. gada martā, pirmo reizi ir noteikti sodi Komitejas locekļiem, kas iesaistīti situācijās, kurās attiecīgais Komitejas loceklis (vai locekle) nepilda minētajā rīcības kodeksā noteiktos pienākumus; pauž nožēlu, ka šie sodi nav ne pietiekami bargi, ne arī ir saskaņoti ar Eiropas Ombuda ieteikumiem; atkārtoti norāda, ka Savienības līdzekļu izmantošana, lai aizstāvētu iestādes reputāciju vai iestādes locekļus, kuriem nelabvēlīgumu spriedumu ir pieņēmusi Eiropas Savienības Tiesa (EST) vai dalībvalstu tiesas, ir uzskatāma par publisko līdzekļu piesavināšanos, un atgādina, ka iestāžu juridiskos dienestus drīkst izmantot tikai iestādes aizstāvības vajadzībām, nevis lai aizstāvētu privātpersonu intereses; prasa Komitejai steidzami nostiprināt savu locekļiem paredzēto rīcības kodeksu, lai to jo īpaši papildinātu ar sodiem, kas varētu būt iedarbīgāki un atturošāki; atzīmē, ka ir izveidota Padomdevēja komiteja locekļu rīcības jautājumos un ka pēc attiecīga pieprasījuma šī komiteja ikvienam Komitejas loceklim sniegs norādījumus par to, kā interpretēt un īstenot minēto rīcības kodeksu, un ziņos par minētā rīcības kodeksa iespējamiem pārkāpumiem, iesakot Komitejas priekšsēdētājam, kā attiecīgajā gadījumā būtu jārīkojas; stingri iesaka nodrošināt, lai mācības par aizskarošu izturēšanos būtu pieejamas visiem locekļiem, kā tas ir bijis Parlamentā kopš pašreizējā sasaukuma perioda sākuma;

35. atgādina, ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja prasīja tai regulāri sniegt jaunāko informāciju par Komitejas ētikas un integritātes satvaru; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gadā sākās gatavošanās kampaņai „Respect@work”, ar ko iecerēts darbavietā veicināt cieņas izrādīšanu visiem un kas līdz ar citiem pasākumiem tiks ņemta vērā, 2019. gadā pārskatot ētikas un integritātes satvaru; aicina Komiteju nākamajā gada darbības pārskatā ziņot par rezultātiem;

36. atgādina, ka kopš 2010. gada marta, kad no amata nekavējoties tika atstādināts Komitejas juridiskā dienesta vadītājs, kurš bija ziņojis par nopietniem pārkāpumiem un nelikumīgu spiedienu, pie kā bija vainojams toreizējais ģenerālsekretārs, Komitejas juridiskais dienests četrus gadus bija ļoti novājināts; turklāt atgādina, ka minētā amata vieta trīs ar pusi gadus nebija aizpildīta, ka Eiropas Savienības Civildienesta tiesa pieņēma Komitejai nelabvēlīgu spriedumu šajā lietā (spriedums lietā F-41/10 RENV Bermejo Garde v Ekonomikas un sociālo lietu komiteja(9)), ka Komitejai nācās samaksāt vairāk nekā 100 000 EUR un ka tikai 2014. gadā amatā tika iecelts jauns juridiskā dienesta vadītājs un dienesta personāls papildināts ar vēl pieciem juristiem;

37. ir ļoti nobažījies par nesenajām izmaiņām, kas atkal varētu vājināt Komitejas juridisko dienestu, cita starpā arī par to, ka no 2020. gada 1. janvāra juridiskais dienests ir tiešā ģenerālsekretāra pakļautībā — vienīgais no visiem Savienības iestāžu juridiskajiem dienestiem —, ka kopš 2019. gada septembra tas ir zaudējis vienu no pieciem pastāvīgi nodarbinātiem juristiem, ka daži darbinieki, tostarp nodaļas vadītājs, ir iekļauti mobilitātes procedūrā, nevis atzīti par specializētiem darbiniekiem, kā tas ir pārējās iestādēs, un ka ir cietis dienesta darbs, jo krasi ir samazinājies oficiālu konsultāciju skaits;

38. uzsver spēcīga un neatkarīga juridiskā dienesta nozīmību, ņemot vērā to, ka kopš to izveidošanas katrai Savienības iestādei ir savs juridiskais dienests, kura galvenie uzdevumi ir juridisku konsultāciju sniegšana un iestādes pārstāvēšana un aizstāvība EST, tāpēc prasa Komitejai nodrošināt, lai tās juridiskajā dienestā būtu pietiekams skaits darbinieku, kas ļauj dienestam pildīt savus pienākumus un saglabāt neatkarību; prasa Komitejai izskaust visus pasākumus, kas varētu vājināt juridiskā dienesta spēju pildīt savus uzdevumus un pienākumus; turklāt atgādina Komitejai, ka tai par saviem lēmumiem ir svarīgi apspriesties ar juridisko dienestu, lai garantētu, ka lēmumi tiek pieņemti, ievērojot tiesību aktus, un lai izvairītos no nopietnu kļūdu pieļaušanas un no ilgstošas un apgrūtinošas tiesvedības, kas šādu kļūdu rezultātā ir iespējama tiesā;

39. pauž dziļu nožēlu par to, ka publiski ir pausti pārmetumi saistībā ar Komitejas jaunā ģenerālsekretāra amatā iecelšanas kārtību; ņem vērā argumentus, ko ģenerālsekretārs ir izklāstījis, atbildot uz Parlamenta jautājumiem saistībā ar 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver — liela nozīme ir tam, lai būtu nodrošināts, ka visā procedūras norises laikā ir panākta pilnīga pārredzamība pilnīgi visos posmos bez izņēmuma (publicēšana, atlase, iecelšana un stāšanās amatā), kā tas ir noteikts gan Komitejas Reglamentā, gan Civildienesta noteikumos, tā nodrošinot minētā reglamenta un noteikumu ievērošanu un nepieļaujot, ka ir apdraudēta ne vien pašas Komitejas, bet arī visu Savienības iestāžu reputācija;

40. atzinīgi vērtē centienus panākt lielāku Komitejas atpazīstamību, gan nostiprinot attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem, gan mērķtiecīgi pievēršoties komunikācijai tiešsaistē, lai likvidētu vēl vairāk ar valodu un ar invaliditāti saistītus šķēršļus; saistībā ar komunikāciju sociālajos plašsaziņas līdzekļos akcentē ar to saistīto apmācības politiku un konkrētām vajadzībām pielāgotu praktisko apmācību, kas pēc pieprasījuma sniedzama gan Komitejas locekļiem, gan darbiniekiem; atzīmē, ka 2018. gadā ir bijis nedaudz mazāk paziņojumu presei (aptuveni 60 salīdzinājumā ar 70 paziņojumiem 2017. gadā), īstenojot stratēģiju, ar ko ir iecerēts izstrādāt „tīmekļa stāstu” formātu, lai mērķtiecīgāk veidotos komunikācija par Komitejai svarīgākajiem tematiem; prasa, lai Komiteja ziņotu Parlamentam par šajā ziņā gūto pieredzi;

41. atzīmē, ka Komiteja īstenoja plašu komunikācijas pasākumu klāstu, lai 2018. gada maijā atzīmētu savu 60. gadadienu; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2018. gadā uzņēma 9419 apmeklētājus (salīdzinājumā ar 7820 apmeklētājiem 2017. gadā) un ka tradicionālā atvērto durvju diena piesaistīja vēl aptuveni 2888 apmeklētājus (salīdzinājumā ar 2700 apmeklētājiem 2017. gadā); atzīmē, ka Komitejas plenārsēdes, kas tiek straumētas tīmeklī, var vērot trīs līdz astoņi miljoni cilvēku; atzīmē, ka mijiedarbība tiešsaistē kopumā ir palielinājusies — vairāk pārtvītojumu, „patīk” klikšķu un atbilžu, — un pieminēšanas gadījumu skaits ir sasniedzis 680 līdz 1840 reizes katrā plenārsēdē;

42. atzīmē, ka tulkošanas ārpakalpojumiem atvēlēto apropriāciju apjoms ir palielinājies (2018. gadā tie bija 20,2 % — nedaudz vairāk par 20 % mērķrādītāju — salīdzinājumā ar 17,1 % 2017. gadā un 16,61 % 2016. gadā), ņemot vērā ar Parlamentu parakstīto sadarbības līgumu, kura rezultātā samazinājās štata tulkotāju skaits; turklāt atzīmē, ka tulkošanas ārpakalpojumi 2018. gadā kopumā izmaksāja 4 417 613 EUR salīdzinājumā ar 7 208 710 EUR, kas būtu bijusi ar Komitejas tulkošanas dienestu saistīto izmaksu kopsumma;

43. aicina Komiteju turpināt racionalizācijas pasākumus, ko tā ir sākusi īstenot tulkošanas jomā;

44. atzīmē, ka Komitejas, Reģionu komitejas un Parlamenta 2014. gadā noslēgtā administratīvās sadarbības līguma darbības laiks 2019. gada 31. decembrī ir beidzies; atzīmē, ka līdz šai dienai nav bijis sarunu par minētā 2014. gada līguma atjaunošanu vai pagarināšanu; uzskata, ka minētais 2014. gada līgums Komitejai un Reģionu komitejai (“Komitejas”) bija krietni neizdevīgāks, jo apmaiņā pret pavisam 60 tulkotājiem (no Komitejas — 36 tulkotāji), kas tika nodoti Parlamenta rīcībā, Komitejas saņēma vien iespēju izmantot Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) pakalpojumus; ar bažām atzīmē, ka tā rezultātā Komitejām nācās pieņemt darbā līgumdarbiniekus un izmantot tulkošanas ārpakalpojumus; ar bažām atzīmē — lai kompensētu tulkotāju štata samazināšanos, Parlaments ir piešķīris Komitejām papildu finansējumu (1 200 000 EUR laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam), kas paredzēta tulkošanas ārpakalpojumiem, kā arī to, ka šo finansējumu var pārdalīt, attiecīgos līdzekļus piešķirot citām politikas jomām, ja tie nav pilnībā izmantoti tulkošanas ārpakalpojumiem (iepriekšējos trīs gadus Komiteja šo pārdalīšanas iespēju ir izmantojusi); uzskata, ka šāda situācija neatbilst kopumā piesardzīgas un pareizas finanšu pārvaldības kritērijiem un ka tad, ja pašreizējais līgums tiek pagarināts vai tiek spriests par jauna līguma noslēgšanu, šī situācija būtu jāpārskata; atzīst, ka no politiskā viedokļa līgums ir jāatjaunina, rēķinoties ar aktuālo problemātiku, piemēram, jauno DFS vai jaunajiem kohēzijas politikas noteikumiem; atzinīgi vērtē labo sadarbību ar Komitejām, kas veicināja iedzīvotāju līdzdalību Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanās;

45. apliecina, ka ir sākusies vairāku iniciatīvu īstenošana saistībā ar 2016. gadā veikto Komitejas darbinieku aptauju par psihosociāliem riska faktoriem darbavietā, piemēram, ir rīkoti semināri vadītājiem par kavējumu pārvaldību, par konfliktu risināšanu un par to, kā rīkoties vāju izpildes rādītāju gadījumā; turklāt atzinīgi vērtē jaunajiem kolēģiem paredzēto darbaudzināšanas sistēmu un pasākumus, ar ko ir iecerēts panākt, lai darbinieki justos labāk un strādātu ar lielāku atdevi; atzīmē, ka darbinieku kavējumu skaits savu maksimumu, šķiet, bija sasniedzis 2017. gadā (5,5 %) un ka 2018. gadā tas nedaudz samazinājās — līdz 5,35 % (salīdzinājumā ar 4 % 2015. gadā); tomēr ar bažām atzīmē, ka ir palielinājies Komitejas nodaļu vadītāju ilgstošu slimības atvaļinājumu īpatsvars; aicina Komiteju ziņot par visu, ko ir izdevies panākt saistībā ar darbinieku kavējumu skaita mazināšanu;

46. atzinīgi vērtē progresu, kas pastāvīgi tiek panākts, tiecoties nodrošināt Komitejas vadītāju līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēl vēlāk; attiecībā uz dzimumu līdzsvaru atzīmē, ka vadītāju sieviešu Komitejai tagad ir vairāk nekā vadītāju vīriešu (52 % sieviešu 2018. gadā, 41,4 % 2017. gadā un 37,5 % 2016. gadā); atzīmē, ka 80 % kolēģu, kuri pieteicās uz iespēju strādāt nepilna laika darbu, bija sievietes, lai gan vīriešiem un sievietēm uz to ir vienādas tiesības; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja regulāri nodrošina, lai darbinieki būtu labāk informēti par iespējām organizēt savu darbu;

47. atzinīgi vērtē Komitejas centienus radīt daudzveidīgāku un iekļaujošāku darba vidi un darba kultūru, tādēļ veicot cilvēkiem ar invaliditāti labvēlīgus pasākumus, piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir nodrošināts digitāli pieejams iekštīkls un tīmekļa vietne, ir publicēta brošūra ar nosaukumu „Acess Able Brussels” [Pieejamā Brisele], lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju cilvēkiem ar spēju traucējumiem, kuri pārceļas dzīvot uz Briseli, un Apvienotajai komitejai vienlīdzīgu iespēju jautājumos ir dota iespēja Komitejas telpās rīkot konferenci, kas pilnībā veltīta tikai ar invaliditāti saistītiem jautājumiem;

48. atgādina, ka ir jāizstrādā cilvēkresursu ilgtermiņa politikas sistēma, kas veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvarošanu, profesionālo orientāciju un karjeras veidošanu visas dzīves ilgumā, dzimumu līdzsvaru, tāldarbu, nediskriminēšanu, ģeogrāfiski līdzsvarotu pārstāvību, kā arī to, ka darbā tiek pieņemti un integrēti cilvēki ar invaliditāti;

49. apliecina, ka, pateicoties administratīvās sadarbības līgumam, Komitejas ir ieviesušas ļoti daudz procedūru sadarbībai starp abu iestāžu dienestiem un ir arī izveidojušas un organizējušas kopīgus dienestus, kuru darbībai tiek izmantoti gan abu komiteju cilvēkresursi, gan finanšu resursi (proti, tulkošanas dienests un loģistikas dienests); atzinīgi vērtē to, ka abu komiteju iekšējās revīzijas dienesti cieši sadarbojas attiecībās ar kopīgajiem dienestiem un to dara, ievērojot sadarbības līguma noteikumus; mudina Komiteju savu administratīvās sadarbības līgumu ar Reģionu komiteju pagarināt, lai tas būtu spēkā arī pēc 2019. gada;

50. atzinīgi vērtē to, ka gada ietaupījumu summa ir 11,8 miljoni EUR attiecībā uz infrastruktūru un 0,72 miljoni EUR attiecībā uz nomas, ekspluatācijas, plaša patēriņa preču un personāla izdevumiem, jo Komitejas šajās jomās izmanto kopīgus resursus; atzinīgi vērtē arī to, ka, pateicoties Komiteju sadarbībai, gadā ietaupīto budžeta līdzekļu summa attiecībā uz IT Komitejām ir aptuveni 5 miljoni EUR; atzīmē, ka sinerģiju piemērs ir rodams sadarbībā ar Parlamentu — šāda sadarbība nodrošina ietaupījumus 3,3 miljonu EUR apmērā (2016. gada algu līmenī) saistībā ar personāla izmaksām, jo Komitejas izmanto EPRS pakalpojumus (šajā nolūkā 36 Komitejas štata vietas tika pārvietotas uz EPRS);

51. aicina Komiteju analizēt situāciju sīkāk, lai noteiktu vēl arī citas jomas, kurās varētu darboties ar Reģionu komiteju kopīgi izveidotie dienesti; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka ar šāda veida iestāžu sadarbību var būtiski mazināties Komitejas izdevumi kopumā; aicina Komiteju informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par sasniegtajiem rezultātiem;

52. atzīmē, ka ar 2016. gadā parakstīto Komiteju sadarbības līgumu ir izveidots stabils juridiskais pamats ilgstošai, noderīgai un efektīvai sadarbībai, kas liecina, ka Komitejas darbojas kā partneri, kas savstarpēji respektē viens otra pilnvaras un prerogatīvas; atzīmē, ka līguma darbības laiks 2019. gada 31. decembrī ir beidzies un ka tika nolemts līgumu pagarināt vēl uz vienu gadu, kamēr notiek sarunas par jaunu līgumu; turklāt prasa Komitejām censties izdarīt visu, kas nepieciešams, lai jaunais līgums pēc iespējas drīzāk būtu noslēgts, tā nodrošinot turpmākas sinerģijas un ietaupījumu iespējas;

53. atgādina, ka informācijas tehnoloģijām (IT) Komitejas atkal ir atvēlējušas mazāk kā 3 % no visa sava budžeta un ka IT projektiem un aprīkojumam jau vairākus gadus ir strukturāls finansējuma trūkums; ar bažām atzīmē — lai pievērstos nepaveiktajam IT projektu un sistēmu jomā, Komitejas joprojām izmanto apkopojošus pārvietojumus, kurus tās veic gada beigās, lai finansētu IT projektus; prasa Komitejām pēc iespējas drīzāk īstenot jauno digitālo stratēģiju un ar IT saistīto izdevumu daudzgadu plānu;

54. atzīmē, ka 2019. gada 28. augustā Komitejas un Komisija parakstīja vienošanos par pārcelšanos no Komiteju ēkām BEL 68/TRE 74 uz Komisijas VMA ēku; atzīmē, ka ēku maiņa stāsies spēkā 2022. gada 16. septembrī; ar bažām atzīmē, ka par savas ēku politikas galveno prioritāti Komitejas ir noteikušas ēku ģeogrāfisku koncentrēšanu; ar bažām atzīmē, ka šīs pārcelšanās rezultātā tiks zaudēti 10 440 m2 Komiteju biroja telpu platības, tādēļ pēc pārcelšanās vēl aptuveni 200 darbiniekiem būs jāatrod citas biroja telpas, un to ar alternatīviem risinājumiem īstermiņā — piemēram, ar telpu blīvāku izmantošanu citās ēkās vai lielāku tāldarba apjomu, — pilnībā kompensēt nevarēs, tāpēc nāksies iegādāties vēl kādu blakusesošu ēku, lai zaudēto platību atgūtu; turklāt atzīmē, ka VMA ēkai īstermiņā vai vidējā termiņā ir vajadzīga renovācija; ir noraizējies par to, kā šī vienošanās ietekmēs ne vien Komitejas finanses, bet arī attiecīgo darbinieku komfortu darbavietā; pauž nožēlu, ka Komitejai tik vērienīgs un nozīmīgs jautājums nav apspriests ar juridisko dienestu;

55. atzīmē, ka Komitejas nesen ir izveidojušas apvienoto darba grupu, kuras uzdevums ir veikt sīkāku analīzi, lai rastu adekvātus risinājumus; atzīmē, ka vēl vienas darba grupas uzdevums ir izvērtēt jaunas darba metodes; uzsver, ka ēku maiņas radītie trūkumi nekādā gadījumā nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt darbinieku komfortu darbavietā, darba metodes un darba vidi; atzinīgi vērtē to, ka Komitejas administrācija darbinieku sanāksmēs un ar attiecīgo dienestu vadības starpniecību pastāvīgi informē visas ieinteresētās personas un ka tā ņems vērā paustās bažas un ierosinājumus; aicina Komitejas informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un Budžeta komiteju par sasniegtajiem rezultātiem;

56. pauž nopietnas bažas par to, ka būtiski svarīgās VMA ēkas daļās, tostarp autostāvvietā, ir konstatēta azbesta klātbūtne; pauž nožēlu par to, ka inventarizāciju profesionāls ārējais darbuzņēmējs veica tikai 2019. gada septembrī — mēnesi pēc tam, kad bija parakstīta iepriekšminētā vienošanās ar Komisiju; pauž nožēlu, ka vienošanās tika parakstīta, laikus nesniedzot visām ieinteresētajām personām informāciju par azbesta iespējamo klātbūtni VMA ēkā; turklāt pauž nožēlu par to, ka Komitejas locekļi un darbinieki par šo situāciju nebija informēti, un prasa Komitejai attiecīgi rīkoties, lai to efektīvi novērstu;

57. atzīmē — 2019. gada septembrī Komitejas saņēma oficiālu apliecinājumu, ka azbesta klātbūtne VMA ēkā apdraudējumu nerada, un apliecinājumā ir norādīts, ka ēkas konstrukcijā esošais azbests nav riska faktors parastai ēkas ekspluatācijai; ņemot vērā jo īpaši to, ka nākamais nebūs ēkas parastas ekspluatācijas, bet gan būvdarbu posms, ir pamatīgi noraizējies par šī jautājuma turpmāko risināšanu;

58. atzīmē, ka ilgstošas azbesta iedarbības ietekme uz cilvēka veselību, ja nav aizsardzības, ir labi dokumentēta un ir vienmēr radījusi bažas un satraukumu sabiedrībā kopumā, tāpēc prasa Komitejām īstenot pilnīgas pārredzamības politiku pēc pašu iniciatīvas, nodrošinot, ka tiek sniegta informācija par to, kā situācija tiek risināta gan pirms, gan pēc pārcelšanās uz VMA ēku, un vienlaikus novēršot iespēju, ka tiek celta trauksme;

59. ir noraizējies, jo 19,56 % maksājumu (t. i., 2835 maksājumi) ar 30 dienu apmaksas termiņu ir veikti ar novēlošanos (vidējais novēlota maksājuma ilgums — 46,12 dienas); aicina Komiteju strādāt enerģiskāk, lai panāktu, ka tiek ievēroti maksājumu termiņi, kas noteikti finanšu regulās;

60. atzinīgi vērtē to, ka neizmantoto mutiskās tulkošanas pakalpojumu laika vienību īpatsvars iepriekšējos gados ir samazinājies (2,61 % 2018. gadā, 3,6 % 2017. gadā un 4,38 % 2016. gadā); atzinīgi vērtē visa 2018. gada laikā īstenotos pasākumus un mudina Komiteju arī turpmāk nezaudēt pozitīvo tendenci aizvien mazāk anulēt mutiskās tulkošanas pakalpojumu piedāvājumu;

61. atzinīgi vērtē to, ka, pamatojoties uz 2018. gada 25. septembrī Luksemburgā notikušo iestāžu sanāksmi par pārredzamību, Komiteja ir iecerējusi panākt vēl lielāku pārredzamību un nodrošināt Komitejas dokumentu vēl vieglāku pieejamību; atzīmē, ka Komiteja ir sākusi rīkoties, lai savā labā izmantotu citu Savienības iestāžu un struktūru labāko praksi, un ka tā rezultātā ir tapis rīcības plāns, kas 2019. gadā ir jāsāk īstenot un aptver tādus tematus kā Reglaments, Komitejas locekļu rīcības kodekss, pārredzamības reģistru veidošana un dokumentu pieejamība;

62. atzīmē, ka ombuds 2017. gada jūnijā ir sniedzis “Eiropas Ombuda Ieteikumu sakarā ar to, ka Eiropas un Sociālo lietu Komiteja, iespējams, nav nodrošinājusi, lai tās loceklis deklarētu visas savas intereses, kas ir būtiskas” un ka tā rezultātā Komiteja ir grozījusi savu Reglamentu, lai tajā iestrādātu Eiropas Ombuda pieprasītās izmaiņas, un lai grozītais Reglaments 2019. gada 15. martā būtu stājies spēkā; atzīmē, ka, izskatot ar 2018. gada atlases procedūru saistītu sūdzību, Eiropas Ombuds administratīvas kļūmes faktu nekonstatēja;

63. atzīmē, ka Komitejas locekļu interneta lapās ir publicētas un pieejamas Komitejas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku interešu deklarācijas; atzīmē, ka saskaņā ar grozīto Reglamentu tad, kad Komitejas locekļi tiek iecelti amatā, viņiem ir jādeklarē visas savas intereses — gan finanšu, gan citas —, kas varētu ietekmēt viņu darbu Komitejā; atzīmē, ka tiek nodrošināts, lai Komitejas tīmekļa vietnē šīs deklarācijas būtu pieejamas arī plašai sabiedrībai; atzīmē, ka Komitejas locekļiem vismaz reizi gadā ir nepārprotami jāapliecina savu deklarāciju derīgums un gadījumā, ja viņu situācija mainās, deklarācija uzreiz jākoriģē;

64. atzīmē, ka Komitejas locekļiem nav obligāti jādeklarē tās organizācijas vai uzņēmuma adrese, no kura(s) viņi saņem atalgojumu; tomēr atzīmē, ka, stājoties amatā un arī jebkādu izmaiņu gadījumā, Komitejas locekļiem ir jāaizpilda un jāparaksta interešu deklarācijas; atzīmē, ka divdesmit pieci Komitejas locekļi ir paziņojuši administrācijai juridisku adresi Briselē;

65. atzīmē, ka Komiteja nav iecerējusi sistēmu, saskaņā ar kuru Komitejas locekļiem sava klātbūtne sanāksmēs ir jāapliecina, parakstoties vienreiz, mainīt uz sistēmu, saskaņā ar kuru ir jāparakstās divreiz — vienreiz sanāksmes sākumā un otrreiz sanāksmes noslēgumā; prasa Komitejai savu darba metožu uzlabošanas nolūkā vēl sīkāk analizēt attiecīgo praksi un pieredzi, kas saistībā ar dalības reģistrēšanu ir Parlamentā un citās ES iestādēs un struktūrās, un izvēlēties labākās prakses piemērus salīdzinošai vērtēšanai; prasa, lai Komiteja savā nākamajā gada darbības pārskatā ziņotu par to, ko ir izdevies sasniegt;

66. atzīmē, ka Komiteja ir strādājusi pie ombuda Lēmuma lietā 1306/2014/OV un šajā sakarībā sagatavojusi pamatnostādnes par interešu konfliktu pārvaldību darbā, lai tādējādi sniegtu norādījumus attiecībā uz gadījumiem, kad darbiniekiem, risinot vienu un to pašu jautājumu, ir jāpilda pienākumi, kas pārklājas, kā tas jo īpaši ir gadījumos, kad tiek veikti ar darbinieku pārstāvību saistīti uzdevumi;

67. atzinīgi vērtē politiku, kuru Komiteja īsteno attiecībā uz tā dēvēto virpuļdurvju efektu, tādēļ cita starpā sekojot līdzi savu bijušo augstākā līmeņa ierēdņu ārējai darbībai; atzīmē, ka Komiteja katru gadu publicē attiecīgu ziņojumu;

68. atzīmē, ka 2017. gadā Komiteja izveidoja grupu, kurai jāseko līdzi notikumiem saistībā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības un jāizvērtē, vai Komitejai būtu jāreaģē vai jāpauž sava nostāja; atzīmē — balstoties uz pieņēmumu, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības, 2019. gada budžets tika samazināts pavisam par 3018 600 EUR un vēl par 173 062 EUR tika samazināts 2020. gada budžets, lai atspoguļotu „acīmredzamās izmaiņas” Komitejas locekļu ceļa izdevumos un Komitejas locekļu IT aprīkojuma līdzfinansējumā;

69. atkārtoti uzsver nepieciešamību racionalizēt, paātrināt un uzlabot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; šajā sakarībā ierosina noteikt, ka gada darbības pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc tam, kad ir noslēdzies finanšu gads; pauž nožēlu, ka 2018. gada darbības pārskatam minētais termiņš nav ievērots, kaut arī tas bija prasīts rezolūcijā par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir gatava turpmāk īstenot šo labāko praksi, kas dotu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei laiku īstenot pamatīgāku un labāku budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

70. atzīmē, ka 2017. gada beigās savu ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem iesniedza otrā ad hoc grupa jautājumos par Komitejas nākotni, kuras galvenais uzdevums ir analizēt iespējas racionalizēt Komitejas struktūrvienības; atzīmē, ka Komitejas prezidijs 2018. gada janvārī nolēma samazināt to Komitejas locekļu skaitu, kuri strādā ļoti daudzās Komitejas struktūrvienībās, un ierobežot sanāksmju skaitu, ko tās katru gadu rīko; atzīmē, ka prezidijs nolēma dažu Komitejas struktūrvienību kompetences jomas pārorientēt citā virzienā; prasa Komitejai paskaidrot Parlamentam, kādi ir ar šo modernizēšanu saistītie ietaupījumi, un tādējādi nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību;

71. atzinīgi vērtē Komitejas centienus veicināt aprites ekonomikas veidošanos, tādēļ sniedzot atzinumus un sadarbībā ar Komisiju apkopojot iniciatīvas un labāko praksi ar Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformas starpniecību;

72. atbalsta Komitejas centienus samazināt savu vides pēdas nospiedumu; ar gandarījumu atzīmē, ka nedaudz ir samazinājies elektroenerģijas un papīra patēriņš (attiecīgi par 3 % un par 17 %) un biroja atkritumu apjoms (par 3 %); tomēr konstatē — jauna gāzes sildītāja uzstādīšanas rezultātā ir palielinājies gāzes patēriņš (par 5 %), savukārt ūdens noplūdes būvdarbu laikā ir bijušas par iemeslu tam, ka ir palielinājies ūdens patēriņš (par 17 %);

73. akcentē pēdējo gados paveikto tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu labākai pārredzamībai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu iespaidīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina Komitejai apsvērt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar labāko praksi un izstrādātu kopīgus risinājumus;

74. atzīmē, ka Komitejas un Parlamenta politiskais dialogs ir svarīgs, lai nodrošinātu, ka Komiteja var sniegt Parlamenta darbā noderīgu ieguldījumu; tādēļ vēlreiz prasa strādāt pēc labākās sirdsapziņas, lai stiprinātu abu iestāžu politisko sadarbību.

(1)	OV L 57, 28.2.2018.
(2)	OV C 327, 30.9.2019., 1. lpp.
(3)	OV C 340, 8.10.2019., 1. lpp.
(4)	OV C 340, 8.10.2019., 9. lpp.
(5)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(7)	OV L 249, 27.9.2019., 118. lpp.
(8)	OV L 248, 3.10.2018., 134. lpp.
(9)	Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 2. jūnija spriedums – Bermejo Garde v Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, F-41/10 RENV, ECLI:EU:F:2016:123.

2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru finanšu pārvaldība un kontrole

190k

58k

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par Eiropas Savienības aģentūru 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu: sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole (2019/2098(DEC))

P9_TA(2020)0121

A9-0079/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2019)0334),

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm(1),

– ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu Nr. 07/2019 “Ziņošana par ilgtspēju: ES iestāžu un aģentūru stāvokļa izvērtējums” (ātrais stāvokļa apskats), kas tika publicēts 2019. gada 12. jūnijā,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0079/2020),

A. tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta un Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta V pielikuma 3. punktu;

B. tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk nostiprināt uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju, Savienības iestāžu pārskatatbildību un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1. uzsver, ka dalībvalstīs aģentūrām ir būtiska ietekme uz politiku, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu Eiropas iedzīvotājiem būtiskās jomās, tādās kā drošība, drošums, veselība, pētniecība, ekonomika, brīvība un tiesiskums; atkārtoti atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un to tiešā ietekme uz Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi; atkārtoti norāda arī uz to, cik svarīga ir aģentūru autonomija, jo īpaši regulatīvo aģentūru un to aģentūru gadījumā, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi nodrošināt Savienības sistēmu darbību, atvieglot Eiropas vienotā tirgus īstenošanu un veikt neatkarīgus tehniskos vai zinātniskos novērtējumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē aģentūru vispārējo sniegumu;

2. atzinīgi vērtē to, ka aģentūras ir panākušas redzamo progresu ikgadējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās izteikto prasību un ieteikumu ievērošanā; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu (“Revīzijas palātas pārskats”) Revīzijas palāta ir sniegusi revīzijas atzinumu bez iebildēm attiecībā uz visu aģentūru pārskatu ticamību; norāda arī to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību; konstatē, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru, izņemot Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; norāda, ka EASO gadījumā Revīzijas palāta sniedza pamatojumu atzinumam ar iebildēm attiecībā uz tās konstatējumiem par 2016. un 2017. finanšu gadu par maksājumu likumību un pareizību, tomēr, izņemot 2016. un 2017. finanšu gada ietekmi, Revīzijas palāta uzskata, ka 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; atzinīgi vērtē EASO pastāvīgo progresu reformu un korektīvo pasākumu plānu īstenošanā;

3. norāda, ka 32 decentralizēto Savienības aģentūru 2018. gada budžetos saistību apropriāciju apmērs bija aptuveni 2 590 000 000 EUR, kas ir par aptuveni 10,22 % vairāk nekā 2017. gadā, un maksājumu apropriāciju apmērs bija 2 360 000 000 EUR, kas ir par 5,13 % vairāk nekā 2017. gadā; turklāt norāda, ka no 2 360 000 000 EUR aptuveni 1 700 000 000 EUR tika finansēti no Savienības vispārējā budžeta, kas atbilst 72,16 % no aģentūru kopējā finansējuma 2018. gadā (2017. gadā — 72,08 %); ņem vērā arī to, ka aptuveni 657 000 000 EUR tika finansēti no maksām un tiešajām iemaksām, ko nodrošina iesaistītās valstis;

4. atgādina savu prasību racionalizēt un paātrināt budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, lai lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu tiktu pieņemts nākamajā gadā pēc tā gada, kura budžeta izpilde tiek apstiprināta, un procedūra tiktu slēgta nākamajā gadā pēc attiecīgā pārskata gada; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pozitīvos centienus un labo sadarbību ar Eiropas Savienības aģentūru tīklu (“Tīkls”) un atsevišķām aģentūrām, un jo īpaši Revīzijas palātu, kura noteikti spētu racionalizēt un paātrināt procedūru no savas puses; atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu un aicina visus attiecīgos dalībniekus turpināt iesākto, lai procedūru īstenotu vēl agrāk;

Galvenie Revīzijas palātas konstatētie riski un sniegtie ieteikumi

5. ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu vispārējais risks, kas saistīts ar pārskatu ticamību, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir zems un ka iepriekš ir konstatētas tikai dažas būtiskas kļūdas; tomēr norāda, ka arvien pieaugošais deleģēšanas nolīgumu skaits, kurus Komisija noslēdz, piešķirot aģentūrām specifiskus papildu uzdevumus un ieņēmumus, rada problēmas saistībā ar aģentūru grāmatvedības procedūru konsekvenci un pārredzamību;

6. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu vispārējais risks, kas saistīts ar aģentūru pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kopumā uzskatāms par zemu lielākajai daļai aģentūru un vidēju aģentūrām, kas sevi daļēji finansē pašas un kurām piemēro īpašu regulējumu, kas attiecas uz pakalpojumu maksu iekasēšanu un iemaksām no ekonomikas dalībniekiem vai sadarbībā iesaistītajām valstīm; norāda, ka pēc Revīzijas palātas uzskatiem vispārējais risks, kas saistīts ar aģentūru pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kopumā uzskatāms par vidēju, taču atkarībā no konkrētām budžeta sadaļām tas var svārstīties no zema līdz augstam; norāda, ka ar I sadaļu (“Personāla izdevumi”) saistītais risks kopumā ir zems, ar II sadaļu (“Administratīvie izdevumi”) saistītais risks tiek uzskatīts par vidēju un ar III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”) saistītais risks var svārstīties no zema līdz augstam atkarībā no aģentūras un tās darbības izdevumu veida; norāda, ka parasti augstu risku rada publiskā iepirkuma un dotāciju maksājumi, kas būtu jāņem vērā, Revīzijas palātai izvēloties maksājumu izlasi, kurai veiks turpmākas pārbaudes un revīzijas;

7. konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu risks, kas saistīts ar pareizu finanšu pārvaldību, ir vidējs un galvenokārt tiek konstatēts informācijas tehnoloģiju (IT) un publiskā iepirkuma jomā; pauž nožēlu par to, ka IT un publiskais iepirkums joprojām ir jomas, kurās vērojama nosliece uz kļūdām; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt papildu apmācību un paraugprakses apmaiņu aģentūru publiskā iepirkuma nodaļām;

8. uzver, ka tas, ka katrai aģentūrai ir vajadzīga sava administratīvā struktūra un procedūras, objektīvi apdraud administratīvo lietderību, un mudina aģentūras pastiprināt tematisko apvienošanos un sadarbību saskaņā ar politikas jomām, lai nodrošinātu saskaņošanu un resursu efektīvu izmantošanu; aicina aģentūras vairāk censties paplašināt kopīgo pakalpojumu klāstu, tādējādi uzlabojot savu procedūru efektivitāti un izmaksu lietderību;

9. akcentē problēmu, ka divu mītņu (darbības un administratīvā) pastāvēšana nesniedz nekādu pievienoto vērtību aģentūru darbībai, un mudina rīkoties, lai ierobežotu neefektivitāti; mudina aģentūras izmantot kopīgas telpas, ja tās darbojas konkrētās politikas jomās; norāda, ka Komisija ir atbildīga par priekšlikumu iesniegšanu attiecībā uz iespējamu apvienošanu, slēgšanu un/vai uzdevumu nodošanu;

10. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu dažām aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex), Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), ir konstatēts augsts risks attiecībā uz dalībvalstu sadarbības līmeni, ņemot vērā iepriekšējos gados sniegtos konstatējumus un zināmu Savienības politikas virzību konkrētās jomās; atkārtoti aicina Komisiju iekļaut šos jautājumus Padomes darba kārtībā, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību;

11. atzīst, ka aģentūru efektīva, lietderīga un pareiza darbība ir cieši saistīta ar pienācīgu finansējuma līmeni, kas sedz to pamatdarbības un administratīvās darbības;

Budžeta un finanšu pārvaldība

12. norāda uz Tīkla apstiprinošo atbildi uz Parlamenta aicinājumu sniegt Savienības iestādēm konstruktīvus komentārus sarunās par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada un to, ka katra aģentūra tika aicināta analizēt Komisijas iesniegto priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam; atzīst daudzgadu finanšu shēmas lielo nozīmi aģentūru budžeta plānošanā un mudina tās turpināt meklēt jaunus finansēšanas avotus papildus esošajām Savienības budžeta iemaksām;

13. norāda, ka revidētajos dažu aģentūru budžeta izpildes pārskatos norādītā informācija detalizācijas pakāpes ziņā atšķiras no vairākuma citu aģentūru sniegtajiem datiem, kas liecina, ka ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas aģentūru budžeta pārskatu sagatavošanai; atzinīgi vērtē darbu, kas veikts, lai nodrošinātu pārskatu saskaņotu izklāstu un sagatavošanu; arī šogad konstatē neatbilstības attiecībā uz aģentūru atklāto informāciju un dokumentiem, jo īpaši attiecībā uz skaitļiem, kas saistīti ar personālu, tostarp ziņojumos par štatu sarakstu (aizpildītās štata vietas vai maksimālais Savienības budžetā apstiprināto štata vietu skaits); norāda uz Tīkla atbildi, ka tas ievēro Komisijas vadlīnijas, kuras tika pārskatītas atbilstīgi Regulai (EU) 2019/715(6) un tika pieņemtas 2020. gada 20. aprīlī; turklāt vēlreiz aicina Komisiju turpmākajos gados automātiski iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei 32 decentralizēto aģentūru oficiālo budžetu (saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās) un ar personālu saistītos skaitļus (štatu saraksts, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti uz attiecīgā gada 31. decembri);

Sniegums

14. mudina aģentūras un Komisiju pilnveidot un ievērot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu, konsekventi meklēt visefektīvāko veidu, kā nodrošināt pievienoto vērtību, un izpētīt iespējamos efektivitātes uzlabojumus saistībā ar resursu pārvaldību; norāda uz Revīzijas palātas pausto ierosinājumu, ka aģentūru budžetu publicēšana atbilstoši darbībai ļautu sasaistīt resursus ar darbībām, kurām tie izlietoti, un tādējādi atvieglotu budžeta sadali, palielinātu efektivitāti un ierobežotu nevajadzīgus izdevumus;

15. ar gandarījumu norāda, ka aģentūras izveidoja Tīklu kā aģentūru savstarpējas sadarbības platformu, lai uzlabotu aģentūru atpazīstamību, noteiktu un veicinātu efektivitātes uzlabojumus un palielinātu pievienoto vērtību; atzīst Tīkla pievienoto vērtību sadarbībā ar Parlamentu un atzinīgi vērtē tā ieguldījumu pasākumu un informācijas koordinēšanā, vākšanā un konsolidēšanā Savienības iestāžu vajadzībām; turklāt atzinīgi vērtē norādījumus, ko Tīkls sniedz aģentūrām, atbalstot to centienus optimizēt spēju plānot, uzraudzīt un ziņot par rezultātiem, budžetu un izmantotajiem resursiem;

16. ar gandarījumu konstatē, ka dažas aģentūras jau sadarbojas atbilstīgi to tematiskajām grupām (piemēram, tieslietu un iekšlietu aģentūras(7) un Eiropas uzraudzības iestādes(8)); mudina arī pārējās aģentūras iespēju robežās pastiprināt savstarpējo sadarbību, ne tikai ieviešot kopīgi izmantojamus pakalpojumus un panākot sinerģijas, bet sadarbojoties arī kopīgās politikas jomās; norāda, ka lielākā daļa aģentūru patiešām cenšas panākt lielāku sinerģiju un kopīgi izmantot resursus; norāda, ka Tīkls ir izveidojis kopīgi izmantojamu pakalpojumu (galvenokārt IT pakalpojumu) tiešsaistes katalogu un ka 2018. gadā tika izstrādāts izmēģinājuma projekts ar mērķi uzraudzīt kopīgi izmantojamu pakalpojumu izmantošanu un sniegto labumu, kuru 2019. gadā paplašināja, ietverot visus kopīgi izmantojamos pakalpojumus;

17. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu 2018. gadā tika panākts zināms progress attiecībā uz Sysper II (Komisijas izstrādātais cilvēkresursu pārvaldības rīks) ieviešanu — 2018. gadā vēl piecas aģentūras pieteicās izmantot šo rīku; tomēr norāda, ka projekts ir sarežģīts un katrai aģentūrai ir savas īpatnības, tāpēc SYSPER II īstenošana nav viendabīga; tādēļ aicina Komisiju palīdzēt, lai nodrošinātu, ka šis rīks tiek pienācīgi izmantots; turklāt norāda, ka pietiekams progress tika panākts arī e-iepirkuma ieviešanā; tomēr norāda, ka vairākas aģentūras vēl tikai ievieš Komisijas izstrādātos elektronisko rēķinu sagatavošanas rīkus;

18. pauž bažas par to, ka tikai viena aģentūra, proti, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, publicē ilgtspējas ziņojumu; aicina visas aģentūras norādāmajā informācijā pilnībā iekļaut ilgtspējas jautājumu, publicēt ilgtspējas ziņojumus par organizācijas vadību un veiktajām darbībām un ar revīzijām nodrošināt ziņotās ilgtspējas informācijas uzticamību;

19. uzsver, ka Savienības aģentūrām savā darbībā būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta atbilstība Savienības tiesību aktiem, kā arī ievērots proporcionalitātes princips un iekšējā tirgus pamatprincipi;

20. mudina aģentūras panākt virzību saskaņotas politikas izveidē attiecībā uz savu pakalpojumu digitalizāciju;

Personāla politika

21. norāda, ka 32 decentralizētās aģentūras 2018. gadā nodarbināja kopumā 7626 ierēdņus, pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus un norīkotos valstu ekspertus (2017. gadā — 7324), kas ir par 3,74 % vairāk nekā iepriekšējā gadā;

22. norāda, ka 2018. gadā patiesu dzimumu līdzsvaru augstākās vadības amatos bija panākušas 6 aģentūras, labu dzimumu līdzsvaru bija panākušas 4 aģentūras, savukārt 14 aģentūrās bija nepietiekams dzimumu līdzsvars (vienā aģentūrā šajos amatos bija tikai vīrieši); aicina aģentūras vairāk censties, lai panāktu lielāku dzimumu līdzsvaru vadības amatos;

23. turklāt norāda, ka 2018. gadā patiesu dzimumu līdzsvaru valdēs bija panākušas 3 aģentūras, labu dzimumu līdzsvaru bija panākušas 6 aģentūras, savukārt 21 aģentūrās bija nepietiekams dzimumu līdzsvars (vienas aģentūras valdē bija tikai vīrieši); aicina valdēs pārstāvētās dalībvalstis un attiecīgās organizācijas iecelt pārstāvjus šajās struktūrās, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt lielāku dzimumu līdzsvaru;

24. konstatē, ka tikai viena aģentūra, proti, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA), ir ziņojusi par patiesu dzimumu līdzsvaru gan augstākās vadības amatos, gan valdē; atzinīgi vērtē minēto sasniegumu un mudina arī pārējās aģentūras sekot šim labajam piemēram;

25. pieņem zināšanai aģentūru sniegto informāciju par dzimumu līdzsvaru augstākās vadības amatos un valdē un dažu aģentūru komentārus par to, ka tām nav citu vadības amatu, izņemot izpilddirektoru; šajā sakarībā aicina aģentūras turpmāk sniegt datus par visām vadības darbinieku kategorijām;

26. mudina aģentūras izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā tiktu risināti tādi jautājumi kā personāla darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, nediskriminācija, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

27. norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā ir secināts, ka pēc 2017. gada ātrā stāvokļa apskata par to, kā aģentūras īsteno saistības par 5 % štata vietu samazinājumu 2014.–2018. gadā, 5 % štata vietu samazinājums ir ieviests, lai gan ar zināmu kavēšanos;

28. norāda, ka dažas aģentūras saskaras ar darbinieku trūkumu, jo īpaši gadījumos, kad jauni uzdevumi tiek piešķirti bez papildu personāla, kas būtu paredzēts to īstenošanai, un ka budžeta izpildes apstiprinātājiestāde pauž īpašas bažas par dažu aģentūru grūtībām konkrētās amata pakāpēs pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus, kas apdraud šo aģentūru vispārējo sniegumu un rada nepieciešamību nodarbināt ārējus dalībniekus;

29. atzinīgi vērtē aģentūru veiktos pasākumus, lai izskaustu aizskaršanu darba vietā, piemēram, veicot darbinieku un vadītāju papildu apmācību un ieviešot konfidenciālo konsultantu amata pozīciju; mudina pārējās aģentūras darīt tāpat; turklāt mudina tās aģentūras, kas ir saņēmušas sūdzības par aizskaršanu, tās uzskatīt par prioritāti;

30. norāda, ka aģentūras nepārtraukti uzrauga un novērtē darbinieku skaitu un nepieciešamību pēc papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem, un vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus pieprasījumus; atzīst, ka šādi pieprasījumi būtu jāizskata plašākā starpiestāžu procesā, lai resursu līmenis atbilstu aģentūru uzdevumiem un pienākumiem;

31. uzsver darbinieku labjutības politikas nozīmi; uzsver, ka aģentūrām būtu jānodrošina visiem darbiniekiem pienācīgi, kvalitatīvi darba apstākļi;

32. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu maksājumi tās revīzijas izlasēs uzrāda tendenci kompensēt štata darbinieku trūkumu ar ārējiem darbiniekiem (jo īpaši attiecībā uz IT konsultantiem), kuri strādā aģentūru telpās, un izmantot līgumdarbiniekus un pagaidu aģentūru darbiniekus; norāda, ka piecas aģentūras izmantoja pagaidu darbiniekus, kurus nodrošina reģistrētas pagaidu darba aģentūras, taču neievēroja visus noteikumus, kas izklāstīti gan Direktīvā 2008/104/EK(9), gan attiecīgajos valsts tiesību aktos (piemēram, attiecībā uz pagaidu darbinieku darba nosacījumiem); norāda, ka trīs aģentūras izmantoja tādus līgumus par IT un citu konsultācijas pakalpojumu sniegšanu, kas ir formulēti un/vai īstenoti tādējādi, ka faktiski var notikt pagaidu darba aģentūru darbinieku norīkošana darbā, nevis skaidri definētu pakalpojumu sniegšana vai produktu piegāde, kas paredzēts Direktīvā 2008/104/EK,Civildienesta noteikumos un sociālajos un nodarbinātības noteikumos, tādējādi pakļaujot šīs aģentūras juridiskiem un reputācijas riskiem; aicina Tīklu ieviest vispārēju politiku, lai pastāvīgie darbinieki netiktu aizstāti ar dārgākiem ārējiem konsultantiem;

33. ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka dažās aģentūrās pagaidu darba aģentūru darbiniekiem bija sliktāki darba nosacījumi nekā aģentūras tieši nodarbinātajiem darbiniekiem; atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu 2008/104/EK un vairākiem valsts darba tiesību aktiem pagaidu darba aģentūru darbiniekiem jānodrošina tādi paši darba nosacījumi kā lietotājuzņēmuma tieši nodarbinātajam personālam; aicina aģentūras analizēt savu pagaidu darbinieku darba nosacījumus un nodrošināt, lai tie atbilstu Savienības un valstu darba tiesību aktiem;

34. norāda uz ļoti zemo trauksmes celšanas gadījumu skaitu Savienības aģentūrās, kas rada bažas par to, ka darbiniekiem vai nu nav zināmi pašreizējie noteikumi, vai arī viņi neuzticas sistēmai; aicina nodrošināt, lai visu Savienības aģentūru trauksmes cēlēju aizsardzības politika atbilstu Direktīvai (ES) 2019/1937(10); mudina aģentūras efektīvi izmantot savus iekšējos noteikumus vai pamatnostādnes trauksmes celšanas jomā; aicina šādu noteikumu pieņemšanas procesā vēl esošās aģentūras tos pieņemt bez liekas kavēšanās;

35. aicina visas aģentūras sniegt informāciju par savu ikgadējo kadru mainības līmeni un vidējo rādītāju par darba kavējumiem slimības dēļ un skaidri norādīt līdz attiecīgā finanšu gada 31. decembrim aizpildītās štata vietas, lai nodrošinātu aģentūru savstarpēju salīdzināmību;

36. atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt, kā tiek aprēķināts dažādās dalībvalstīs strādājošajiem darbiniekiem piemērotais algas koeficients, lai nodrošinātu labāku ģeogrāfisko līdzsvaru aģentūru darbinieku vidū;

37. ar bažām norāda, ka darbinieku algām piemērojamie zemie korekcijas koeficienti var radīt sarežģītas situācijas, kas var kavēt aģentūras spēju efektīvi veikt savus ikdienas pienākumus un var veicināt augstu kadru mainību; uzsver, ka aģentūrām, kas atrodas valstīs, kurās piemēro zemu korekcijas koeficientu, būtu jāsaņem papildu atbalsts no Komisijas papildu pasākumu īstenošanā, piemēram, Eiropas skolu un citas infrastruktūras izveidē, lai padarītu šīs aģentūras pievilcīgākas pašreizējiem un potenciālajiem darbiniekiem; aicina Komisiju novērtēt algu korekcijas koeficientu piemērošanas ietekmi un dzīvotspēju nākotnē;

38. norāda, ka lielākā daļa aģentūru paziņojumus par vakancēm nepublicē Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē; pieņem zināšanai bažas saistībā ar lielajām rakstiskās tulkošanas izmaksām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Tīkla izveidoto un uzturēto aģentūru darba grupu un aicina aģentūras pilnībā izmantot šīs platformas sniegtās priekšrocības;

39. mudina tās Savienības aģentūras, kurām nav pamattiesību stratēģijas, apsvērt tās pieņemšanu, tostarp iekļaujot atsauci uz pamattiesībām rīcības kodeksā, kurā varētu būt noteikti to personāla pienākumi un apmācība; iesaka īstenot efektīvu novēršanas politiku un noteikt efektīvas procedūras, lai atrisinātu problēmas saistībā ar aizskarošu izturēšanos darba vietā;

Iepirkums

40. ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu tika konstatēti trūkumi saistībā ar pārlieku atkarību no līgumslēdzējiem, ārējiem konsultantiem un pagaidu darbiniekiem, kā arī uz neatbilstīgu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izmantošanu un līgumu slēgšanu ar pretendentiem, kas bez saprātīga pamatojuma piedāvā neadekvāti zemas cenas; norāda, ka vairākas aģentūras ir plaši izmantojušas ārpakalpojumus regulārām darbībām un reizēm arī pamatdarbībām, tādējādi vājinot iekšējās specializētās zināšanas un līgumu izpildes kontroli, un ir vērojami zināmi trūkumi iepirkuma procedūrā, kas var izkropļot godīgu konkurenci un kavēt ieguldīto līdzekļu labāku atdevi; iesaka līgumslēgšanas tiesības piešķirt, pamatojoties uz pienācīgu cenas un kvalitātes attiecību, pienācīgi izstrādāt pamatlīgumus, pamatoti izmantot starpniecības pakalpojumus un lietot detalizētus pamatlīgumus; norāda, ka sešu aģentūru pamatnolīgumos bija nepilnīgi līguma nosacījumi par IT uzturēšanas pakalpojumu un aprīkojuma nodrošināšanu, jo tie atļāva veikt pirkumus, kuri šajos līgumos nebija īpaši minēti un uz kuriem neattiecās sākotnējā konkursa procedūra, kā arī atļāva līgumslēdzējam iekasēt uzcenojumu par tādām cenām, par kādām bija veikti pirkumi no citiem piegādātājiem; norāda — kaut arī aģentūrām nav atļauts mainīt pamatlīguma noteikumus, to attiecīgajās ex ante kontrolēs netika pārbaudīts, cik precīzi ir bijuši līgumslēdzēja iekasētie uzcenojumi; aicina visas Savienības aģentūras un struktūras stingri ievērot publiskā iepirkuma noteikumus; uzsver, ka digitalizācija ir lieliska iespēja aģentūrām palielināt efektivitāti un pārredzamību, tostarp iepirkuma jomā; tādēļ aicina visas aģentūras un struktūras ātri pabeigt un ieviest e-iepirkuma, piedāvājumu elektroniskās iesniegšanas, e-rēķinu sagatavošanas un publiskā iepirkuma elektronisko veidlapu sistēmas; aicina Komisiju un aģentūras steidzami veikt vajadzīgos uzlabojumus publiskā iepirkuma nodaļās, ņemot vērā, ka šī problēma joprojām pastāv un ir sistemātiski jārisina;

41. uzskata, ka Savienības aģentūrām, struktūrām un iestādēm ir jārāda piemērs pārredzamības jomā; tādēļ aicina publicēt visus publiskā iepirkuma procedūrās piešķirtos līgumus, arī tos, kuru apjoms nesasniedz tiesību aktos paredzēto 15 000 EUR robežvērtību;

42. norāda, ka decentralizētās aģentūras un citas struktūras kopā ar astoņiem Savienības kopuzņēmumiem cenšas palielināt administratīvo efektivitāti un panākt apjomradītus ieguvumus, vairāk izmantojot kopīga iepirkuma procedūras; tomēr norāda, ka, neraugoties uz daudzsološo tendenci, mēģinājumi īstenot kopīgas iepirkuma procedūras ne vienmēr ir bijuši sekmīgi, piemēram, neatbilstošas tirgus analīzes dēļ;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

43. norāda, ka 2019. gada 2. aprīlī pēc Parlamenta Lūgumrakstu komitejas pieprasījuma tika rīkots darbseminārs “Interešu konflikti: ES iestāžu un aģentūru integritāte, pārskatatbildība un pārredzamība”, kurā tika iepazīstināts ar gaidāmā pētījuma “Interešu konflikti un ES aģentūras” sākotnējiem konstatējumiem; pauž nožēlu, ka pētījums, ar kuru bija paredzēts iepazīstināt 2019. gada jūlijā, tika publicēts vienīgi 2020. gada janvārī; norāda, ka šajā pētījumā tiek sniegts visaptverošs pārskats un analīze par dažādu aģentūru īstenoto politiku attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu, kā arī ieteikumi, kā aģentūrās uzlabot interešu konfliktu pārbaudes politiku; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par attīstību interešu konfliktu regulējumu un politikas piemērošanas jomā un iespējamām šo regulējumu un politikas izmaiņām;

44. ar bažām norāda, ka ne visas Savienības aģentūras un struktūras ir savās tīmekļa vietnēs publicējušas valdes locekļu, izpildvaras vadītāju un norīkoto ekspertu interešu deklarācijas; pauž nožēlu, ka dažas aģentūras publicē vienīgi deklarācijas par interešu konflikta neesamību; uzsver, ka valdes locekļiem vai izpildvaras vadītājiem pašiem nebūtu jādeklarē interešu konflikta neesamība; aicina visas aģentūras izmantot vienotu interešu deklarācijas modeli; uzsver, ka ir svarīgi izveidot neatkarīgu ētikas struktūru, kas Savienības iestādēs, aģentūrās un citās struktūrās izvērtētu interešu konflikta un virpuļdurvju efekta situācijas; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai visi norīkotie eksperti attiecīgo aģentūru tīmekļa vietnēs publicētu savas interešu deklarācijas un dzīves aprakstus;

45. atkārtoti norāda, ka aģentūra var zaudēt uzticamību nepietiekami detalizētas interešu konfliktu politikas dēļ; pauž uzskatu, ka visu šo politiku sākumpunkts ir regulāru un pietiekami detalizētu interešu deklarāciju iesniegšana; šajā sakarībā uzsver, ka pozitīvu interešu deklarāciju izmantošana interešu konflikta neesamības deklarāciju vietā ļautu veikt visaptverošākas kontroles; turklāt uzsver, ka Savienības aģentūrām vajadzētu būt ieviestam interešu konflikta skrīninga mehānismam, kas atbilst attiecīgās aģentūras lielumam un funkcijai;

46. aicina visas aģentūras iesaistīties iestāžu nolīgumā par interešu pārstāvju pārredzamības reģistru, kuru apspriež Komisijas, Padomes un Parlamenta sarunās;

47. pauž nožēlu par to, ka joprojām nav skaidru pamatnostādņu un konsolidētas politikas virpuļdurvju efekta jautājumā; uzsver, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo īpaši to aģentūru gadījumā, kas strādā ar rūpniecības nozarēm; aicina Komisiju paredzēt stingrākus noteikumus, labākas kontroles un skaidrākas pamatnostādnes par nogaidīšanas periodu attiecībā uz aizejošajiem darbiniekiem, kā arī citus ar virpuļdurvju efektu saistītus pasākumus;

48. atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa aģentūru ir vadlīnijas attiecībā uz publiskas piekļuves dokumentiem piešķiršanu, izņemot Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (CdT) un Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA); tomēr norāda, ka CdT paredz ieviest šīs vadlīnijas un eu-LISA izstrādās iekšējos noteikumus par to, kā apstrādāt pieprasījumus par piekļuvi publiskiem dokumentiem, un centīsies tos pieņemt 2020. gadā;

49. pauž bažas par to, ka aģentūras, kuru ieņēmumu lielu daļu veido no nozares iekasētās maksas, ir vairāk pakļautas interešu konflikta riskam un profesionālās neatkarības zaudēšanas riskam; aicina aģentūras un Komisiju samazināt atkarību no šīm maksām;

50. atkārtoti aicina aģentūras īstenot visaptverošu un horizontālu politiku attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un izmantot ECHA neatkarības politiku kā paraugpraksi un paraugsistēmu jebkādu interešu konfliktu uzraudzībai un novēršanai; mudina visas aģentūras izveidot padomdevēju komiteju interešu konflikta jautājumos;

Iekšējā kontrole

51. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas komentāru, proti, kad aģentūras izmanto iestāžu līgumus, tās joprojām ir atbildīgas par publiskā iepirkuma principu piemērošanu saviem īpašajiem iepirkumiem, un aģentūru iekšējās kontroles mehānismiem ir jānodrošina, lai šiem principi tiktu ievēroti;

52. norāda, ka līdz 2018. gada beigām 29 aģentūru valdes bija pieņēmušas Komisijas pārskatīto iekšējās kontroles sistēmu, un 15 aģentūras arī ziņoja par tās ieviešanu; aicina visas aģentūras pieņemt un īstenot iekšējās kontroles sistēmu, lai pieskaņotu iekšējās kontroles standartus augstākajiem starptautiskajiem standartiem un nodrošinātu, ka iekšējās kontroles mehānismi efektīvi un lietderīgi atbalsta lēmumu pieņemšanu;

53. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu dažas aģentūras nav ieviesušas rīcībpolitikas, kurās noteiktas to sensitīvās funkcijas un saistīto risku mazināšanas kontroles (ar mērķi samazināt darbiniekiem deleģēto pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku, kam vajadzētu būt iekšējās kontroles standartelementam); tādēļ mudina šīs aģentūras pieņemt minētās rīcībpolitikas;

Citi komentāri

54. norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu aģentūras, kas iepriekš atradās Londonā (Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)), 2019. gadā tika pārvietotas no Apvienotās Karalistes un ka viņu pārskatos ir iekļauti ar pārcelšanās izmaksām saistītie uzkrājumi; turklāt atzīmē, ka EMA gadījumā Revīzijas palāta norādīja uz situācijas attīstību saistībā ar aģentūras nomas līgumu un Anglijas un Velsas Augstās tiesas nolēmumu; norāda uz atlikušajām iespējamām saistībām 465 000 000 EUR apmērā pēc jaunā apakšnomas līguma noslēgšanas un neskaidrību par kopējo darbinieku skaita samazinājumu pēc aģentūras pārcelšanās; turklāt ar bažām norāda uz Revīzijas palātas apgalvojumu, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības varētu samazināties abu aģentūru ieņēmumi;

55. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pārskatu Nr. 07/2019 “Ziņošana par ilgtspēju: ES iestāžu un aģentūru stāvokļa izvērtējums” (ātras stāvokļa apskats), kas tika publicēts 2019. gada 12. jūnijā; atkārtoti norāda, ka savāktā vai publicētā informācija galvenokārt attiecas uz to, kā organizāciju darbība (piemēram, papīra vai ūdens izmantošana savām vajadzībām) ietekmē ilgtspēju, nevis uz to, kā organizācija savā vispārējā stratēģijā un darbībās ir ņēmusi vērā ilgtspējas jautājumus; uzsver, ka šādi iekšēji vērsti ziņojumi neatspoguļo organizācijas būtiskākos jautājumus; aicina visas aģentūras izvērtēt savu darbību nelabvēlīgo ietekmi uz ilgtspēju un to strukturēti iekļaut ilgtspējas ziņojumos;

56. stingri mudina aģentūras īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

57. uzsver steidzamo vajadzību aģentūrām koncentrēties uz savu pētniecības un darba rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību, lai informētu par to darbību; atgādina, ka iedzīvotāji nav informēti pat par aģentūrām, ka darbojas viņu valstī; aicina aģentūras efektīvāk un biežāk uzrunāt sabiedrību;

58. uzsver Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz aģentūru organizāciju, darbībām un līdzekļiem, jo īpaši tiešo iemaksu samazināšanos; mudina Komisiju ārkārtīgi rūpīgi risināt aģentūru riska novēršanas un mazināšanas jautājumus;

59. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas Darba iestāde (ELA), kuras dibināšanas regula stājās spēkā 2018. gada martā un kura sāka darboties 2019. gada oktobrī; uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai tās izveidei būtu atvēlēti pietiekami finanšu līdzekļi; uzsver, ka šo finansējumu nevar nodrošināt, pārvietojot piešķīrumus no citām nodarbinātības un sociālo lietu aģentūrām un budžeta pozīcijām, un ka ELA ir jauna struktūra, kuras raitas darbības nodrošināšanai ir nepieciešami jauni līdzekļi; jo īpaši uzsver to, ka ELA izveides dēļ nebūtu jāsamazina Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) resursi un spējas, jo šim portālam ir būtiska loma Savienības pilsoņu darba mobilitātes veicināšanā un tas sniedz pakalpojumus un partnerības iespējas darba meklētājiem un darba devējiem, valstu nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un pašvaldību iestādēm; tādēļ uzsver, ka ELA un EURES ir jāsaglabā katrai savas konkrētas un skaidri nodalītas budžeta pozīcijas;

60. norāda, ka ELA palīdzēs nodrošināt, ka Savienības noteikumi par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu tiek īstenoti efektīvi un taisnīgi, palīdzēs valstu iestādēm sadarboties, lai īstenotu šos noteikumus, un palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no iekšējā tirgus sniegtajām priekšrocībām; uzskata — lai arī četras aģentūras — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound), Eiropas Izglītības fonds (ETF) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)) — galvenokārt ir vērstas uz pētniecību, tās varētu lietderīgi atbalstīt ELA un dot ieguldījumu tās darbā;

61. uzsver, ka pārredzamība un iedzīvotāju informētība par aģentūru pastāvēšanu ir būtiska to demokrātiskajai pārskatatbildībai; uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir aģentūru resursu un datu viegla izmantojamība; tādēļ aicina novērtēt, kā pašlaik tiek sniegti un darīti pieejami dati un resursi, kā arī to, cik lielā mērā iedzīvotāji tos var viegli identificēt, atpazīt un izmantot;

62. iesaka visām aģentūrām pievērst uzmanību publiskajai komunikācijai un publicitātei, jo iedzīvotāji bieži vien nezina par aģentūru pastāvēšanu un veikto darbu;

63. mudina Savienības aģentūras apsvērt iespēju pieņemt pamattiesību stratēģiju, tostarp rīcības kodeksā iekļaut atsauci uz pamattiesībām, kurā varētu būt noteikti to personāla pienākumi un apmācība; mudina izveidot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tiek atklāti un paziņoti jebkādi pamattiesību pārkāpumi un ka šādu pārkāpumu riski tiek ātri darīti zināmi attiecīgās aģentūras galvenajām struktūrām; mudina vajadzības gadījumā izveidot pamattiesību amatpersonas amatu — šī amatpersona tieši atskaitītos valdei (lai nodrošinātu zināmu neatkarības pakāpi attiecībā pret pārējo personālu), lai tādējādi panāktu, ka nekavējoties tiek novērsti pamattiesību apdraudējumi un ka organizācijā pastāvīgi tiek uzlabota pamattiesību politika; mudina izveidot regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgām starptautiskām organizācijām par pamattiesību jautājumiem; mudina panākt, ka pamattiesību ievērošana ir galvenais elements satvarā, kas nosaka attiecīgās aģentūras sadarbību ar ārējiem dalībniekiem, it īpaši ar valstu pārvaldes struktūru locekļiem, ar kuriem aģentūra mijiedarbojas, īstenojot savu pamatdarbību;

64. mudina visas tieslietu un iekšlietu jomas aģentūras apsvērt iespēju reģistrēties vides vadības un audita sistēmā (EMAS), lai uzlabotu to ekoloģiskos raksturlielumus;

o
o o

65. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1)	OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.
(2)	OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(4)	OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(5)	OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.
(6)	Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģētā regula (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1. lpp.).
(7)	Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).
(8)	Eiropas Banku iestāde (EBA), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA).
(9)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
(10)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

Pagaidu pasākumi attiecībā uz Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE) un Eiropas kooperatīvo sabiedrību (SCE) pilnsapulcēm ***

122k

43k

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai par pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE) un Eiropas Kooperatīvo sabiedrību (SCE) pilnsapulcēm (07648/2020 – C9‑0133/2020 – 2020/0073(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes regulas projektu (07648/2020),

– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C9-0133/2020),

– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 163. pantu,

1. sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Parlamenta 2021. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme

190k

60k

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2021. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2019/2214(BUD))

P9_TA(2020)0123

A9-0102/2020

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(4),

– ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(5),

– ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pasākumiem, ar kuriem Eiropas Savienībā novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos darbavietā, sabiedriskās vietās un politiskajā dzīvē(6),

– ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Parlamentā(7),

– ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2020. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(8),

– ņemot vērā 2019. gada 23. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(9),

– ņemot vērā 2019. gada 27. novembra rezolūciju par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(10),

– ņemot vērā Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) 2.1.4. punktu “Būvēt un renovēt energoefektīvi un resursefektīvi”,

– ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2021. finanšu gada tāmes provizorisko projektu,

– ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2020. gada 9. martā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 102. panta 1. punktu,

– ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 102. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 102. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0102/2020),

A. tā kā šī procedūra ir pirmā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un attiecas uz pirmo daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības gadu;

B. tā kā daži no prioritārajiem mērķiem, ko ģenerālsekretārs ierosinājis 2021. gada budžetam, ir šādi: nodrošināt vajadzīgos resursus otrajam pilnajam gadam pēc jaunā Parlamenta vēlēšanām, ņemot vērā arī jaunās Komisijas mērķus, un nodrošināt resursus prioritāriem projektiem attiecībā uz iedzīvotāju iesaistīšanu, daudzgadu ēku projektiem, videi draudzīgu Parlamentu, drošību un IT izstrādi;

C. tā kā Covid-19 uzliesmojumam ir humanitāras, sociālas, finansiālas un ekonomiskas sekas; tā kā Starptautiskais Valūtas fonds paredz globālu ekonomikas apjoma samazināšanos par 3 % 2020. gadā un eurozonas IKP samazinājumu par 7,4 % 2020. gadā; tā kā Parlamenta 2020. gadā veiktie pasākumi, piemēram, 100 % gaisa filtrācija, pastiprināta tīrīšanas kārtība, jaunu skaitļošanas un telekomunikāciju risinājumu pielāgošana un ieviešana, ietekmēs Parlamenta 2021. gada budžetu; tā kā 2021. gada budžets būs jāizmanto saistībā ar Covid-19 uzliesmojuma sekām; tā kā Parlamenta budžetam ir jāgarantē tā spēja pilnībā īstenot savas likumdošanas pilnvaras un jāļauj tam pienācīgi darboties;

D. tā kā ģenerālsekretārs Parlamenta 2021. gada provizoriskajam tāmes projektam ir ierosinājis budžetu 2 110 467 628 EUR apmērā, kas kopumā ir par 3,52 % vairāk, salīdzinot ar 2020. gada budžetu; tā kā Parlamenta pieņemtajā tāmē bija paredzēts palielinājums par 2,3 % (1953 miljoni EUR) 2018. gadam, palielinājums par 2,48 % (1999 miljoni EUR) 2019. gadam un palielinājums par 2,68 % (2050 miljoni EUR) 2020. gadam;

E. tā kā gandrīz divas trešdaļas Parlamenta budžeta ir indeksam piesaistīti izdevumi, kuri galvenokārt ir saistīti ar pašreizējiem un pensionētajiem deputātiem (20 %) un darbiniekiem (34 %) paredzēto atalgojumu, pensijām, medicīniskajiem izdevumiem un piemaksām, kā arī ar ēkām (12 %), un kuri atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Eiropas Parlamenta Deputātu nolikumam tiek pielāgoti konkrētā jomā veiktajai indeksācijai vai inflācijas likmei;

F. tā kā Parlaments 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(11) jau uzsvēra, ka Parlamenta budžets būtu jānosaka uz reālistiska pamata un tam būtu jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

G. tā kā Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm uzticamība zināmā mērā ir atkarīga no tā spējas pārvaldīt pašam savus izdevumus un spējas veicināt demokrātiju Savienības līmenī;

H. tā kā brīvprātīgais pensiju fonds tika izveidots 1990. gadā ar Prezidija Noteikumiem par papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu(12), tā kā Prezidijs 2018. gada 10. decembra sanāksmē nolēma grozīt pensiju fondam piemērojamos noteikumus, palielinot pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un ieviešot 5 % nodevu pensiju maksājumiem nākamajiem pensionāriem, lai uzlabotu šādu maksājumu ilgtspēju; tā kā paredzēts, ka minētās noteikumu izmaiņas par 13,3 miljoniem EUR samazinās aktuāro deficītu;

I. tā kā deputātu darba slodze likumdošanas jomā ir palielināta un ievērojami papildināta ar komunikācijas pasākumiem, jo iedzīvotāju interese par Eiropas lietām ir lielāka nekā jebkad līdz šim un tagad viņi vēlas sazināties ar saviem pārstāvjiem, izmantojot tradicionālas un jaunas sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas; tā kā tādēļ parlamentārās palīdzības piemaksas īstenošanas līmenis pēdējos gados ir pieaudzis;

J. tā kā Revīzijas palāta 1999. gada 16. jūnijā sniedza atzinumu Nr. 5/99 “Pensijas fonds un shēma Eiropas Parlamenta deputātiem”,

Vispārējais satvars

1. uzsver, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu nosaka tiesību aktos vai līgumos paredzētas saistības un to indeksē katru gadu, un 2021. gadā šīs saistības tiek lēstas 32 miljonu EUR apmērā;

2. uzsver, ka 2020. gads ir pēdējais gads, uz kuru attiecas pašreizējā daudzgadu finanšu shēma; atgādina, ka Parlaments lielā mērā ir saglabājis 20–22 % apmēru 5. izdevumu kategorijā “Administrācija” un ka pēdējos gados pieauguma temps ir bijis zemāks nekā 5. izdevumu kategorijā paredzētais pieauguma temps;

3. atbalsta samierināšanas procedūrā 2020. gada 28. aprīlī panākto vienošanos starp Prezidiju un Budžeta komiteju palielinājumu salīdzinājumā ar 2020. gada budžetu noteikt 2,54 % apmērā, saskaņā ar ko 2021. gada tāmes kopējais apmērs būtu 2 090 467 628 EUR, samazināt Prezidija 2020. gada 9. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru par 20 miljoniem EUR un attiecīgi samazināt šādās budžeta pozīcijās ierosinātās apropriācijas:

1004 – Parastie ceļa izdevumi; 1005 – Citi ceļa izdevumi; 1200 – Atalgojums un piemaksas; 2007 – Ēku celtniecība un telpu iekārtošana; 2024 – Enerģijas patēriņš; 300 – Izdevumi par darbinieku komandējumiem un darba braucieniem starp trim darba vietām; 302 – Pieņemšanu un reprezentācijas izdevumi; 3042 – Sanāksmes, kongresi, konferences un delegācijas; 3242 – Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos; 325 – Izdevumi saistībā ar vietējiem birojiem; 422 – Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību; 10 1 – Rezerve neparedzētiem izdevumiem;

4. norāda uz notiekošajām sarunām par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un nenoteiktību attiecībā uz finansējuma līmeni jaunajai 7. izdevumu kategorijai “Eiropas publiskā administrācija”; uzsver, ka Parlaments ir sasniedzis mērķi, kas paredz darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, un faktiski kopumā ir panācis samazinājumu par 6 %; uzsver, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas Parlamentam ir nācies saskarties ar uzdevumu un specializēto komiteju skaita palielināšanos, kā rezultātā ievērojami palielinājās likumdošanas un koordinācijas darbs; norāda, ka pēdējā sasaukuma laikā tika panākta sinerģija un pārskatītas prioritātes; uzsver, ka Parlamenta darbība ir atkarīga no tā administratīvo uzdevumu izpildes, kam nepieciešams atbilstošs personāla daudzums; norāda — paredzēts, ka šajā pozīcijā iekļautās iestāžu pensijas nākamajos gados būtiski palielināsies;

5. norāda, ka ģenerālsekretāra ziņojums par provizorisko tāmes projektu paredz, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības notiks sakārtoti; no minētā ziņojuma secina, ka lielākā daļa ietaupījumu, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jau ir iekļauti 2020. gada budžetā, kurā ņemts vērā, ka no 2020. gada 1. februāra Parlamentā būs tikai 705 deputāti; tomēr pauž izbrīnu par to, ka 2021. gada aplēses neatbilst loģiskajai ietaupījumu tendencei tajās budžeta pozīcijās, kuras tieši ietekmēja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības; vēlētos noskaidrot, kāpēc no 2018. līdz 2021. gadam ir palielinājušies ceļa izdevumi (1004. pozīcija) un parlamentārās palīdzības izdevumi (4220. pozīcija), neraugoties uz to, ka deputātu un reģistrēto deputātu palīgu skaits pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ir samazinājies; prasa pirms rudenī paredzētā lasījuma sagatavot detalizētu analīzi un pamatojumu par izdevumiem un ietaupījumiem saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības;

6. norāda uz Parlamenta Budžeta komitejā sniegto paskaidrojumu par to, ka arvien vairāk deputātu izvēlas pieņemt darbā ceturto palīgu parlamentārā darba veikšanai, kura apjoms turpina pieaugt; norāda, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības mazākam deputātu skaitam ir jāveic līdzšinējais likumdošanas darba apjoms; norāda, ka sakarā ar lēmumu izveidot otru biroju Parlamenta darba vietā Strasbūrā deputātus komandējumos pavada vairāk palīgu; norāda, ka Parlamenta Budžeta komitejai tas ticis skaidrots ar to, ka deputātu braucienu skaits pēdējos gados ir pieaudzis un, ļoti iespējams, turpinās pieaugt 2021. gadā;

7. uzsver, ka Parlamenta galvenie uzdevumi ir kopīgi ar Padomi pieņemt tiesību aktus, lemt par Savienības budžetu, pārstāvēt pilsoņus un pārbaudīt citu Savienības iestāžu darbu; turklāt uzskata, ka saistībā ar nesen izveidotajām īpašajām komitejām vai apakškomitejām nevajadzētu samazināt citu komiteju personāla skaitu;

8. uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās izpratnes veidošanā un Savienības vērtību veicināšanā;

9. uzsver, ka ir jāveic būtiski ietaupījumi salīdzinājumā ar Prezidija priekšlikumu, lai šo priekšlikumu pietuvinātu paredzētajam vispārējās inflācijas līmenim 2021. gadā, un ka ir jāīsteno būtiski pasākumi, lai nodrošinātu publisko līdzekļu maksimāli efektīvu un pārredzamu izlietošanu; iesaka — ne tikai Parlamenta Budžeta komitejas locekļiem būtu jāpievērš pienācīga uzmanība projektu izmaksām posmā, kad ar Prezidiju tiek lemts par gada budžetu, bet arī ne vēlāk kā posmā, kad tiek lemts par projektu uzsākšanu;

10. vērš uzmanību uz lielo ārkārtas komiteju sanāksmju skaitu Strasbūrā un pieaugošo darbinieku komandējumu skaitu starp trim darba vietām; mudina Parlamentu līdz minimumam samazināt minēto ārkārtas sanāksmju skaitu, lai deputāti varētu koncentrēties uz plenārsēžu darba kārtības jautājumiem, ietaupītu nodokļu maksātāju naudu un samazinātu CO2 pēdu, samazinot darbinieku darba braucienu skaitu;

11. šajā sakarībā uzsver, ka nekavējoties principiāli būtu jāīsteno pieprasījumi, par kuriem nobalsojis Parlaments;

Pārredzamība un precizitāte

12. atzinīgi vērtē jauno pieeju, kas pēdējo gadu laikā izmantota ģenerālsekretāra ziņojumu sagatavošanā, piemēram, papildu informācijas sniegšanu par vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanu, investīcijām, tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, darbības izdevumiem un metodiku, kā to pieprasījusi budžeta lēmējinstitūcija;

13. uzsver, ka Parlamenta 2021. gada budžetā vajadzības ir reālistiski un precīzi jāsaskaņo ar to izmaksām, lai izvairītos no pārmērīgi lielu izmaksu iekļaušanas budžetā;

14. uzsver, ka maksimāli jārūpējas par to, lai Parlamenta rīcībā esošie vispārējie budžeta un personāla resursi tiktu izmantoti pēc iespējas rentablāk un attiecīgi Parlaments un deputāti varētu sekmīgi īstenot leģislatīvo funkciju; atkārtoti norāda, ka tas nozīmē tā darba metožu rūpīgu plānošanu un organizēšanu, kā arī — ja vien iespējams — funkciju un struktūru apvienošanu, lai novērstu lieku birokrātiju, funkciju pārklāšanos un darba dublēšanos;

15. uzskata, ka Parlamentam būtu jānodrošina augstas kvalitātes un sociāli atbildīgi iepirkumi, lai līgumslēgšanas tiesības tiktu piešķirtas uzņēmumiem, kas ievēro vides standartus un darba pamatstandartus; prasa stingrāk uzraudzīt Parlamenta ārštata darbinieku darba apstākļus;

Iedzīvotāju iesaistīšana

16. uzsver, ka Parlaments ir vienīgā vispārējās vēlēšanās ievēlētā Savienības iestāde, kuras lēmumiem ir reāla ietekme uz Savienības iedzīvotājiem; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot iedzīvotāju izpratni par Parlamenta darbu;

17. atzinīgi vērtē jauno pamatuzdevumu deklarāciju Eiropas Parlamenta vietējiem birojiem (EPLO) un uzsvaru uz proaktīvu iesaistīšanos divvirzienu saziņā ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām vietējā un reģionālā līmenī, īstenojot dinamiskāku saziņu, kurā iesaistītas arī ieinteresētās personas un palielināta mijiedarbība ar iedzīvotājiem; norāda uz ekspozīcijas centru Europa Experience integrāciju visās dalībvalstīs; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments ne tikai vēlēšanu gadā, bet visā sasaukuma laikā, izmantojot dažādus saziņas kanālus, pastāvīgi sadarbotos ar Eiropas iedzīvotājiem daudzpusējā politiskajā dialogā;

18. norāda, ka ekspozīciju centriem Europa Experience ir jāinformē Eiropas sabiedrība, jo īpaši jaunieši, par Parlamenta galvenajām pilnvarām; norāda, ka centri Europa Experience jau ir atklāti Berlīnē, Kopenhāgenā, Helsinkos, Ļubļanā un Strasbūrā un 2020. gadā Tallinā un ka 2021. gadā centrus Europa Experience paredzēts izveidot Luksemburgā jaunajā Konrad Adenauer ēkā, Romā, Parīzē, Varšavā, Stokholmā un Prāgā; prasa pastāvīgi izvērtēt sasniegtos rezultātus; prasa līdz budžeta lasījumam Parlamentā 2020. gada rudenī sniegt detalizētu sadalījumu, norādot izdevumus saistībā ar jaunu centru Europa Experience izveidi 2021. gadā, kā arī detalizētu daudzgadu budžeta plānu, kurā ņemtas vērā katra jau atvērtā centra darbības izmaksas;

19. prasa sniegt sīkāku informāciju par to, kā noritēs un cik izmaksās virknes tādu Parlamentarium mobilo versiju izveide, ar kurām apceļotu visas dalībvalstis, lai informētu iedzīvotājus par Parlamentu un Savienību; uzsver, ka šāda veida iniciatīvai jābūt decentralizētai un tā jāīsteno ekspozīciju centros Europa Experience, lai nodrošinātu ietaupījumus un racionālu pieeju; ņem vērā, ka projekts ietver mobilu lietotni, kas piedāvā labāko pašreiz pieejamo Parlamentarium saturu;

20. norāda uz Parlamenta ieceri un Prezidija lēmumu paplašināt Parlamenta darbību un diplomātisko klātbūtni ārpus Savienības robežām Indonēzijā (Džakartā), Etiopijā (Adisabebā) un Amerikas Savienotajās Valstīs (Ņujorkā) un apšauba šādas paplašināšanas pievienoto vērtību; prasa detalizēti un rūpīgi analizēt reprezentācijas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar šādu paplašināšanu, proti, par izmitināšanu, sekretariātiem, personālu, dzīvesvietu un transportu, un informēt par to Parlamenta Budžeta komiteju; prasa īstenot sadarbību starp Parlamentu un Eiropas Ārējās darbības dienestu attiecībā uz darba specifiku un Parlamenta darbinieku statusu viņu ārējo braucienu laikā; prasa veikt analīzi par Parlamenta pašreizējās pārstāvniecības Vašingtonā pievienoto vērtību;

21. atzinīgi vērtē to, ka Parlaments iegulda ievērojamas pūles pakalpojumos, kas tiek sniegti apmeklētājiem, jo īpaši jauniešiem, kuri arī turpmāk būs viena no galvenajām mērķgrupām; aicina atbildīgos dienestus informēt par ilgtspējīgām ceļošanas iespējām un izvērtēt iespēju ieviest finansiālu stimulu, lai izvēlētos šādu transporta veidu vienmēr, kad apstākļi to ļauj; aicina Prezidiju izskatīt iespēju izveidot vecākiem cilvēkiem paredzētu kopu, kurā uzmanība tiktu pievērsta Savienības programmām un politikas virzieniem, kas sekmē aktīvas vecumdienas; prasa sniegt vairāk informācijas par jauno apmeklētāju stratēģiju un četru gadu informācijas kampaņu pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2020. gada rudenī; prasa rūpīgi izvērtēt komunikācijas kampaņu, ko īstenoja pirms 2019. gada Eiropas vēlēšanām un to laikā; uzskata, ka visu turpmāko komunikācijas pasākumu pamatā vajadzētu būt objektīvai un uz faktiem balstītai šā izvērtējuma analīzei;

22. atzinīgi vērtē priekšlikumu reizi divos gados rīkoto pasākumu “Eiropas Jaunatnes dienas” (EYE) pārveidot par saskaņotu procesu, lai laikposmā pirms un pēc EYE īstenotu virkni jēgpilnas mijiedarbības pasākumu starp Eiropas Parlamentu un jauniešiem; uzskata, ka objektivitātes un sociālā taisnīguma apsvērumu dēļ Parlamentam būtu jāatlīdzina to jauniešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, kuri piedalās pasākumā Strasbūrā; prasa Parlamenta tīmekļa vietnē skaidri izklāstīt izdevumu atlīdzināšanas kārtību; aicina Parlamentu izveidot līdzīgas sanāksmes deputātiem un jauniešiem vietējā līmenī, izmantojot EPLO;

Daudzgadu būvniecības projekti

23. atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu savlaicīgi saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 266. pantu;

24. iesaka ikgadējā budžeta plānošanā ņemt vērā visu ēku regulāru renovāciju un šim nolūkam piešķirt summu, kas atbilst 3 % no visu ēku kopējās platības, kā tas jau atspoguļots Prezidija 2018. gada 16. aprīlī pieņemtajā ēku stratēģijā pēc 2019. gada(13); uzskata, ka šāds piešķīrums ir regulāras un uz prognozēm balstītas ēku politikas elements, tam vajadzētu būt vērstam arī uz padziļinātu modernizāciju un saistībā ar to būtu jānodrošina, ka Parlaments cenšas panākt maksimālus energoefektivitātes uzlabojumus un tādējādi arī ar Parlamenta telpām saistītā enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījumus;

25. ņem vērā, ka pēc darbu pabeigšanas Luksemburgā esošās jaunās Konrad Adenauer ēkas austrumu spārnā 2020. gadā un darbinieku pakāpeniskas iekārtošanās jaunajā ēkā darbiem rietumu spārnā 2021. gadā vajadzētu ievērojami pavirzīties uz priekšu; prasa sīkāku informāciju par izdevumiem saistībā ar rietumu spārna būvniecības projekta pārvaldību un būvlaukuma drošības uzraudzību; atkārtoti pauž ģenerālsekretāram vēlmi saņemt sīku informāciju par personāla pakāpenisko pārcelšanos; turklāt prasa pārskatīt Parlamentam nepieciešamo telpu skaitu, ņemot vērā sagaidāmo attālinātā darba apjoma pieaugumu;

26. atzinīgi vērtē samazinājumu par 11,5 miljoniem EUR saistībā ar īres, uzturēšanas un enerģijas izmaksām 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu, kas saistīts ar pārcelšanos uz jauno Konrad Adenauer ēku un izvākšanos no A un B torņiem Luksemburgā; prasa sniegt pārskatu par visām pārējām pašlaik īrētajām ēkām, kuras tiks izmantotas arī 2021. gadā, kā arī detalizētas aplēses par arvien pieaugošajām enerģijas izmaksām;

27. ņem vērā pašreizējo praksi gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu pašreizējo ēku projektu īstenošanā; norāda, ka šis apkopojošais pārvietojums sistemātiski notiek vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un bieži vien precīzi vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās; ņem vērā Parlamenta dienestu Parlamenta Budžeta komitejai sniegto skaidrojumu par to, ka Parlaments, pateicoties šai praksei, pēdējos gados procentos ir ietaupījis gandrīz 100 miljonus EUR un tādējādi ir spējis finansiāli kontrolēt savus būtiskos ēku projektus; uzsver, ka Parlamenta budžeta izpildes līmenis ir gandrīz 99 %; uzskata — pastāv risks, ka šāda juridiskā prakse var tikt interpretēta kā sistemātiska pārmērīgi lielu izmaksu iekļaušana budžetā attiecībā uz dažām jomām, lai iegūtu līdzekļus Parlamenta ēku politikas finansēšanai; prasa apsvērt iespēju finansēt galvenos ieguldījumus ēku politikā, balstoties uz lielāku pārredzamību un detalizētu plānošanu;

28. aicina Prezidiju darīt zināmu savu lēmumu par Spaak ēkas nākotni Briselē, kā arī iepazīstināt ar visiem dienestu rīcībā esošajiem pavaddokumentiem; norāda, ka minētās ēkas renovācija varētu arī sniegt iespēju optimizēt jau esošās telpas atbilstīgi pašreizējām Parlamenta vajadzībām, kā aprakstīts atjauninātajā ēku stratēģijā laikposmam pēc 2019. gada; ņem vērā to, ka Spaak ēka renovācijas darbu laikā aptuveni piecus gadus nebūs pieejama; atkārtoti prasa, lai pēc tam, kad Prezidijs būs pieņēmis lēmumu, Parlamenta Budžeta komitejai tiktu iesniegta tāme un detalizēts izmaksu sadalījums; atgādina, ka 2021. gada budžetā ir iekļauti posteņi, kas paredzēti darbu sagatavošanai Spaak ēkā;

29. aicina ģenerālsekretāru paredzēt pienācīgi ilgu laikposmu, lai varētu atgūt tādus pārstrādājamus materiālus kā varš, apšuvuma materiāli un citi materiāli nolūkā tos izmantot atkārtoti un pielāgot citiem mērķiem ar specializēta uzņēmuma palīdzību;

30. atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu vairākās rezolūcijās ir pauduši atbalstu vienai iestādes darba vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu un uzņemtos institucionālu atbildību attiecībā uz savas oglekļa dioksīda pēdas samazināšanu; uzsver, ka Parlamenta trīs darba vietu ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas veido 6 % no iestādes kopējā budžeta, savukārt tās ikgadējā ietekme uz vidi tiek lēsta 11 000 līdz 19 000 tonnu CO2 emisiju apmērā; uzsver minētās izkliedētības radīto negatīvo sabiedrības viedokli; atgādina, ka ir jārod risinājumi, lai optimizētu Parlamenta institucionālo darbu, finansiālās izmaksas un oglekļa dioksīda pēdu;

31. atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir apņēmies veikt nepieciešamos pielāgošanas un renovācijas darbus savās ēkās, lai atbilstīgi Savienības standartiem izveidotu vidi, kurai var piekļūt visi lietotāji; uzsver, ka Strasbūrā jau ir sākts darbs, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, un ka projekti turpināsies 2021. gadā gan Briselē, gan Strasbūrā, kā arī sešos vietējos birojos; prasa turpināt šādus renovācijas darbus visās pārējās Parlamenta ēkās un Parlamentam apņemties ievērot funkcionālās piekļūstamības prasības būvētai videi, kas paredzētas Direktīvas (ES) 2019/882(14) III pielikumā, un atsaucoties uz attiecīgajiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem, nodrošināt minēto prasības iepirkuma procedūrās, lai deputāti, darbinieki un apmeklētāji ar invaliditāti, kā arī ar ierobežotām pārvietošanās spējām līdzvērtīgi ar pārējiem varētu piekļūt ēkām un izmantot tās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām paredzētajiem pienākumiem;

Drošība, IT un infrastruktūras attīstība

32. atbalsta Parlamenta ieguldījumu, kura mērķis ir arī turpmāk nodrošināt modernu un efektīvu darba vietu; uzskata, ka ēku drošība un kiberdrošība ir būtiska Parlamenta drošībai un darbībai; atzinīgi vērtē to, ka ar Weiss ēkas ieejas projektu Parlaments būs gandrīz pabeidzis visu savu ēku drošības darbus; prasa sniegt atjauninātu informāciju par šā projekta kopējām izmaksām; atkārtoti uzsver, ka IT drošībai, kā arī spēcīgiem un drošiem mākoņpakalpojumiem, pilnībā ievērojot datu aizsardzību, arī turpmāk jābūt būtiskai prioritātei; aicina Parlamentu izpētīt iespēju izmantot atklātā pirmkoda infrastruktūru;

33. atzinīgi vērtē stratēģiju Digital Workplace4MEP (Deputāta digitālā darbavieta), kas sniedz mobilitātes un efektivitātes risinājumus; uzskata, ka kvalitatīvu hibrīdierīču ieviešanai jāpalīdz sasniegt vides pārvaldības mērķi, proti, līdz 2024. gadam par 50 % samazināt papīra patēriņu; sagaida, ka budžeta ziņā izvēršana radīs ievērojamus izmaksu ietaupījumus, jo tiks pakāpeniski pārtraukta citu ierīču veidu izmantošana;

34. norāda, ka Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta mērķis ir izstrādāt rīku, kas spētu automātiski transkribēt un reāllaikā iztulkot daudzvalodu debates Parlamentā, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienlīdzīga piekļuve informācijai viņu valodā; uzsver, ka šādu rīku efektivitāte un pievienotā vērtība ir jānodrošina un iepriekš jāapliecina attiecībā uz visām 24 oficiālajām valodām; prasa analizēt visa projekta kopējās izmaksas un ietekmi uz cilvēkresursiem; prasa noteikt šādas tehnoloģijas pieejamības nodrošināšanas paredzamo grafiku; uzskata, ka daudzvalodībai, proti, rakstiskajai un mutiskajai tulkošanai, paredzētos līdzekļus nevajadzētu samazināt, ja netiek samazināta darba slodze;

35. prasa uzlabot pašreizējo IT jautājumu izsekošanas un identificēšanas sistēmu starp Parlamenta dienestu struktūrvienībām, lai palielinātu efektivitāti un pārredzamību; jo īpaši aicina vienkāršot ziņošanu par deputātu ceļa izdevumiem, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un lietotājdraudzīgu sistēmu un pieprasījumu izsekojamību;

36. prasa turpināt stabilu un drošu tāldarba iespēju izstrādi visām ierīcēm;

Videi draudzīgs Parlaments un ilgtspējīga mobilitāte

37. uzsver, ka kopš 2016. gada Eiropas Parlaments ir pirmā Savienības iestāde, kas ir oglekļa ziņā neitrāla, jo, darot visu iespējamo, lai samazinātu CO2 emisijas, tas 100 % apmērā kompensē visas savas nesamazināmās emisijas;

38. atgādina, ka Parlamenta oglekļa dioksīda pēda attiecas uz šādām septiņām galvenajām kategorijām: energopatēriņš; dzesēšanas gāzu noplūde, kravas, personu pārvadājumi, aprīkojuma piegāde un ārpakalpojumi, tiešie atkritumi un pamatlīdzekļi; atzinīgi vērtē Prezidija lēmumu pašreizējā sasaukuma laikā noteikt jaunus un vērienīgākus mērķus vides jomā, kas līdz 2024. gadam būtu jāsasniedz tādās svarīgās jomās kā oglekļa dioksīda pēdas samazināšana, personu pārvadājumu radīto oglekļa emisiju samazināšana, gāzes, krāšņu kurināmā un centralizētas siltumapgādes patēriņa samazināšana, elektroenerģijas patēriņa samazināšana, papīra patēriņa samazināšana, nepārstrādāto atkritumu samazināšana, ūdens patēriņa samazināšana un pārtikas atkritumu samazināšana; prasa, lai Parlamenta Budžeta komitejai tiktu iesniegts detalizēts ceļvedis šo mērķu sasniegšanai; prasa ik gadu izvērtēt rezultātus un iespēju palielināt šo standartu vērienīgumu līdz pilnvaru termiņa vidum 2022. gadā;

39. atzinīgi vērtē jauno autostāvvietu politiku, kas izstrādāta Parlamenta autostāvvietās ar mērķi veicināt elektrisko transportlīdzekļu (velosipēdu, kravas velosipēdu, motorolleru un automobiļu) izmantošanu, uzstādot elektrouzlādes punktus; prasa šo politiku attiecināt arī uz visām pārējām Parlamenta autostāvvietām; atbalsta visus turpmākos pasākumus, kuru mērķis ir mudināt deputātus un darbiniekus samazināt vieglo automobiļu izmantošanu un dot priekšroku sabiedriskā transporta un velosipēdu izmantošanai, tostarp arī finansiālus stimulus;

40. mudina deputātus izmantot transporta iespējas, kas atbilst Parlamenta izvirzītajiem vides mērķiem; aicina Prezidiju pārskatīt Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus, lai deputātiem attiecībā uz ceļojumiem Savienības teritorijā tiktu atlīdzināti izdevumi par fleksiblām ekonomiskās klases biļetēm, pieļaujot izņēmumus attiecībā uz lidojumiem, kuru ilgums pārsniedz četras stundas, vai lidojumiem ar starpnosēšanos; ņem vērā — lai daudzi deputāti no saviem vēlēšanu apgabaliem nokļūtu uz Parlamenta darba vietām, viņiem ir jāmēro liels attālums un to var veikt tikai ar lidmašīnu;

41. prasa aizsargāt vidi un taupīt resursus; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka deputāti neizmanto savu bezmaksas braukšanas karti Beļģijas vilcienos; aicina Prezidiju rast risinājumu šīs kartes izmantošanas optimizēšanai un sniegt finansiālu informāciju par nolīgumu ar SNCB/NMBS; atkārtoti aicina plašāk izmantot videokonferences, cita starpā ar ārējiem dalībniekiem, izmantojot plaši izplatītas programmatūras un citas tehnoloģijas;

42. atzinīgi vērtē kvestoru 2020. gada 18. februāra paziņojumu par aicinājumu deputātiem un politisko grupu sekretariātiem piemērot brīvprātīgu kārtību, kas paredz transporta kastu kopīgu izmantošanu, lai samazinātu to kravas automobiļu skaitu, kas nepieciešami Strasbūras darba braucieniem, tādējādi palīdzot samazināt Parlamenta oglekļa dioksīda pēdu; prasa analizēt kastu izmantošanas alternatīvas saskaņā ar Vides vadības un audita sistēmas (EMAS) mērķi pēc iespējas ātrāk ieviest EP bezpapīra sistēmu;

Ar deputātiem un reģistrētajiem deputātu palīgiem saistītie jautājumi

43. atkārtoti pauž bažas par papildu izdevumiem, kas saistīti ar mutisko balsojumu skaidrojumu mutisko tulkošanu plenārsēžu laikā; uzsver, ka mutisko balsojumu skaidrojumu rakstiskās tulkošanas un mutiskās tulkošanas izmaksas tiek lēstas 21 431 EUR apmērā par katru balsošanas dienu jeb 900 102 EUR gadā; atgādina, ka deputātiem savas balsošanas nostājas skaidrošanai ir pieejamas alternatīvas, piemēram, rakstiski balsojumu skaidrojumi, kā arī dažādas publiskas komunikācijas iespējas; šajā sakarībā prasa saprātīgi izmantot Parlamenta resursus un uzskata, ka, lai panāktu būtiskus ietaupījumus, mutiskos balsojumu skaidrojumus varētu atcelt;

44. atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 27. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka “Eiropas Parlamenta izveidotais brīvprātīgais pensiju fonds pēc šā nolikuma stāšanās spēkā tiek saglabāts deputātiem vai bijušajiem deputātiem, kuri jau ir ieguvuši tiesības uz maksājumiem no šā fonda vai kuri šīs tiesības iegūs nākotnē” un ka “iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”; norāda arī to, ka 2018. gada beigās vērā ņemamo neto aktīvu un aktuāro saistību apmērs bija attiecīgi 112,3 miljoni EUR un 398,4 miljoni EUR, kā rezultātā aprēķinātais aktuārais deficīts ir 286,1 miljons EUR; norāda, ka minētais rada bažas par brīvprātīgā pensiju fonda līdzekļu iespējamu pilnīgu izsmelšanu; aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju pilnībā ievērot Eiropas Parlamenta Deputātu nolikumu un kopā ar pensiju fondu izstrādāt skaidru plānu, lai Parlaments uzņemtos un pārņemtu tā saistības un pienākumus attiecībā uz tā deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu; atbalsta ģenerālsekretāram pausto Prezidija lūgumu izvērtēt iespējas, kā nodrošināt brīvprātīgā pensiju fonda ilgtspējīgu finansēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma noteikumiem, vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību; uzskata, ka būtu jādara viss iespējamais, lai rastu taisnīgu problēmas risinājumu, vienlaikus līdz minimumam samazinot Parlamenta atbildību; aicina Prezidiju un brīvprātīgā pensiju fonda dalībniekus atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz brīvprātīgā pensiju fonda deficīta samazināšanu;

45. atkārtoti aicina ieviest pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem atbilstīgi Parlamenta plenārsēdē atkārtoti paustajiem aicinājumiem; mudina Prezidiju nekavējoties atsākt diskusijas par piemaksu par vispārējiem izdevumiem un pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar vienošanos; uzskata, ka saistībā ar šādu vienošanos cita starpā būtu jāparedz kopīgi noteikumi par lielāku pārredzamību un finanšu pārskatatbildību; uzsver, ka būtu pēc iespējas jānodrošina, lai ar jauniem pārredzamības palielināšanas pasākumiem netiktu radīta lieka birokrātija deputātiem un viņu biroju darbiniekiem;

46. atkārto savu Prezidijam pausto aicinājumu izstrādāt tehnisku risinājumu, lai deputāti varētu īstenot savas tiesības balsot grūtniecības un dzemdību vai paternitātes atvaļinājuma laikā, ilgstošas slimības laikā vai nepārvaramas varas gadījumos; lūdz Prezidijam precizēt, kādus juridiskus, finansiālus un tehniskus ierobežojumus ietvertu minētais risinājums;

47. atzinīgi vērtē Parlamenta veiktos pasākumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, tostarp jaunas pagaidu darba metodes un iespēju izmantot Parlamenta infrastruktūru cīņā pret koronavīrusu; prasa Prezidijam ierosināt turpmākus pasākumus, lai risinātu jautājumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojuma sekām; prasa ģenerālsekretāram izvērtēt minēto pasākumu ietekmi uz Parlamenta 2020. un 2021. gada budžetu un iesniegt šo izvērtējumu Parlamenta Budžeta komitejai pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2020. gada rudenī; aicina ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētas nostādnes nolūkā uzlabot gatavību iespējamiem turpmākiem nepārvaramas varas gadījumiem, lai turpinātu pildīt Parlamenta likumdošanas funkcijas gadījumā, kad pienācīgu darbību nav iespējams nodrošināt;

48. atkārto savu pieprasījumu attiecībā uz piemaksu summu, ko reģistrētajiem deputātu palīgiem maksā par komandējumiem, kurus tie veic starp Parlamenta trijām darba vietām, lai nodrošinātu to, ka Prezidijs pielāgo to ierēdņu un pārējo darbinieku piemaksu sistēmu līmenim; uzskata, ka attiecībā uz jebkuru deputātiem parlamentārajai palīdzībai atvēlētā finansējuma palielinājumu galvenajam pamatojumam visā pilnvaru laikā vajadzētu būt minētajam mērķim;

49. aicina Prezidiju izvērtēt iespēju paplašināt reģistrēto deputātu palīgu statusu, attiecinot to arī uz vietējiem palīgiem, un izvērtēt šādas iespējas finansiālo ietekmi; prasa precizēt, kādi kritēriji ir ņemti vērā, lai izstrādātu vietējo palīgu atalgojuma shēmu, un prasa tos padziļināti analizēt, lai izvērtētu to aktualitāti; iesaka pievērst uzmanību tam, lai nodrošinātu samērīgus uzdevumus un atalgojumu dalībvalstīs strādājošajiem palīgiem;

50. atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos;

51. aicina Prezidiju rūpīgi pārbaudīt pašreizējo sistēmu, ko piemēro komitejām paredzētajiem budžeta piešķīrumiem, lai izvērtētu tās priekšrocības un trūkumus un palielinātu komiteju elastīgumu un neatkarību mērķiem un uzdevumiem paredzētā finansējuma plānošanā un piešķiršanā;

52. prasa Prezidijam nodrošināt pilnīgu elastīgumu attiecībā uz deputātu klātbūtni “zaļajās nedēļās”, lai atvieglotu viņu darba režīmu;

Citi jautājumi

53. atzinīgi vērtē pašreizējos sadarbības nolīgumus starp Parlamentu, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai noteiktu citas jomas, kurās varētu apvienot administratīvā atbalsta funkcijas; aicina ģenerālsekretāru izvērtēt pašreizējo sadarbību starp Savienības iestādēm, lai noteiktu turpmākas iespējamās sinerģijas un ietaupījumus;

54. pauž nožēlu par neseno cenu palielinājumu Parlamenta ēdnīcās, jo īpaši pašapkalpošanās restorānā Altiero Spinelli ēkā Briselē; uzskata, ka ar šo palielinājumu ēdiena kvalitāte nav uzlabojusies; prasa Prezidijam apsvērt iespēju izmantot jauna pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu Altiero Spinelli ēkas pašapkalpošanās restorānā un pārskatīt savu atbalsta politiku, lai maltītes kļūtu cenu ziņā pieejamākas;

55. norāda, ka ar pēdējo Reglamenta reformu tika pieņemta prasība pieņemt dzimumu līdztiesības rīcības plānu ar mērķi iekļaut dzimumperspektīvu visās Parlamenta darbībās, visos līmeņos un visos posmos; aicina Parlamenta Prezidiju steidzami sākt darbu minētajā jomā, izsludinot konkursu par ārējas revīzijas veikšanu nolūkā apzināt pašreizējo situāciju un sniegt ieteikumus attiecībā uz Parlamenta darbību gan politiskā, gan administratīvā aspektā; uzsver, ka revīzija būtu jāveic par visām jomām un rādītājiem, kas norādīti Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izstrādātajā dzimumsensitīva parlamenta rīku kopumā, un jāapzina noteikumi, kas veicina vai kavē dzimumu līdztiesību ikvienā analizētajā aspektā, lai tiem pievērstos Parlamenta Dzimumu līdztiesības rīcības plānā;

56. atgādina ieteikumus, kas sniegti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra, 2018. gada 11. septembra un 2019. gada 15. janvāra rezolūcijās par cīņu pret seksuālu uzmākšanos un izmantošanu Savienībā un pasākumiem, ar kuriem paredzēts novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos; prasa, lai ģenerālsekretārs sniegtu visu informāciju par darbu un paveikto šajā jomā, kā arī par programmu tuvākajai nākotnei; prasa ģenerālsekretāram pirms 2022. gada tāmes iesniegšanas Prezidijam sniegt jauno aizskarošas izturēšanās gadījumos piemērojamo procedūru izvērtējumu; uzskata, ka darbinieki tāpat kā deputāti būtu jāmudina piedalīties mācību kursos, lai samazinātu šādu gadījumu skaitu Parlamentā;

57. norāda, ka Parlamenta jaunā ceļojumu aģentūra sāka darboties 2019. gada 1. janvārī; norāda, ka deputāti saskārās ar grūtībām, sazinoties ar ceļojumu aģentūras zvanu centru darba laikā un ārpus tā, tāpēc prasa uzlabot tās pieejamību; prasa izveidot vienkāršu un lietotājiem ērtu sūdzību mehānismu, kas ļautu ātri atrisināt jebkādas problēmas; pauž nožēlu par to, ka aģentūras piedāvātās biļetes ne vienmēr ir visrentablākās un ka būtiski aizkavējas deputātu ceļa izdevumu atmaksāšana; aicina Finanšu ģenerāldirektorātu uzsākt apmierinātības aptauju par ceļojumu aģentūras pakalpojumiem un prasa izvērtēt tās darbu pašreizējā līguma darbības laikā;

58. aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju visā Parlamenta administrācijā ieviest uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes kultūru un racionālas pārvaldības pieeju, lai uzlabotu iestādes iekšējā darba efektivitāti un vides ilgtspējību, kā arī samazinātu administratīvās formalitātes un birokrātiju; uzsver, ka racionāla pārvaldība nozīmē darba procedūras pastāvīgu uzlabošanu, pateicoties vienkāršošanai un administratīvā personāla pieredzei;

59. uzsver, ka Parlamentam vajadzētu būt drošai darba vietai gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā; pauž bažas par to, kā jaunie uzkopšanas darbu līgumi Parlamentā ietekmē darba ņēmējus; mudina ģenerālsekretāru pārliecināties, ka ārējie līgumslēdzēji ievēro visaugstākos darba tiesību standartus, jo īpaši attiecībā uz psiholoģisko spiedienu un darba apstākļiem;

o
o o

60. pieņem 2021. finanšu gada tāmi;

61. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)	OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(2)	OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3)	OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp
(4)	OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.
(5)	OV C 346, 27.9.2018., 192. lpp.
(6)	OV C 433, 23.12.2019., 31. lpp.
(7)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0010.
(8)	Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0326.
(9)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0038.
(10)	Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0071.
(11)	OV C 346, 21.9.2016., 188. lpp.
(12)	Prezidija pieņemtie teksti, PE 113.116/BUR./rev. XXVI/01-04-2009.
(13)	Saskaņā ar minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2012/27/ES (Energoefektivitātes direktīvas) 5. pantā.
(14)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika